View
2
Download
0
Category
Preview:
Citation preview
Informācija par tūrisma nozari (NACE 2.redakcijas apkopojošais kods 79)
Ievads
Nozares analītiskā apskata galvenais mērķis ir informēt sabiedrību un konkrēto
nozaru pārstāvjus par nozares vispārējām attīstības tendencēm un kopējo stāvokli.
Nozares analītiskais apskats ir sagatavots atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta
(turpmāk – VID) informācijas sistēmās pieejamai informācijai. Analīzei izmantoti
nodokļu maksātāju iesniegto nodokļu pārskatu dati, ko nodokļu maksātāji drīkst
precizēt trīs gadu laikā, un veikto nodokļu maksājumu dati, tādējādi turpmākās
publikācijās analītiskā apskata dati var tikt precizēti.
Vēršam uzmanību, ka, analizējot nozares rādītājus, tika izmantoti to nodokļu
maksātāju dati, kam informācijas apkopošanas brīdī ir norādīts nozarei atbilstošs
pamatdarbības veida kods saskaņā ar Saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju
Eiropas Kopienā (NACE 2.red.). Ņemot vērā, ka viens nodokļu maksātājs var veikt
savu saimniecisko darbību vairākās nozarēs, analītiskais apskats atsevišķos gadījumos
var ne visai precīzi raksturot situāciju nozarē.
1. Nodokļu maksātāju skaits
Pēc VID informācijas 2016.gada 30.martā nozarē darbojās 1 511 nodokļu
maksātāji (0,4 % no visiem nodokļu maksātājiem valstī), t.sk. 478 (jeb 31,6 % no
visiem nozares nodokļu maksātājiem) ir pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk –
PVN) maksātāji un 232 (15,4 %) ir mikrouzņēmumu nodokļa (turpmāk – MUN)
maksātāji (skatīt 1.tabulu).
1.tabula
Nozares nodokļu maksātāju skaita statistika
NACE 2.red.
apkopojošais
kods
NACE 2.red. apkopojošā
koda nosaukums
Nodokļu maksātāju skaits 2016.gada 30.martā
juridiskās
personas
fiziskās personas –
saimnieciskās
darbības veicēji
t.sk.
individuālie
komersanti
KOPĀ
79 Tūrisma nozare 1 144 367 45 1 511
2016.gada 30.martā nozares juridisko personu – nodokļu maksātāju – vidējais
darbības ilgums ir astoņi gadi.
2015.gadā pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 47 nozares nodokļu
maksātāji. Piemērotie izslēgšanas pamatojumi ir:
– 66,0 % gadījumu saistīti ar PVN deklarāciju neiesniegšanu;
– 14,9 % gadījumu saistīti ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu
pārbaudei;
– 10,6 % gadījumu saistīti ar nesasniedzamību juridiskajā adresē (deklarētajā
dzīvesvietā);
– 8,5 % gadījumu saistīti ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības
apturēšanu.
2
2016.gada divos mēnešos pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra tika izslēgti
seši tūrisma nozares nodokļu maksātāji.
Līdz 2016.gada 24.martam saimnieciskā darbība apturēta 160 nozares nodokļu
maksātājiem, no kuriem astoņiem nodokļu maksātājiem tā ir atjaunota.
2. VID administrētie kopbudžeta1 ieņēmumi
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no tūrisma nozares nodokļu
maksātājiem 2015.gadā bija 9,99 milj. EUR, kas ir 0,1 % no kopējiem VID
administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem (skatīt 2.tabulu).
Ieņēmumu samazinājums 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ir uzņēmumu
ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN), PVN, kā arī pārējiem nodokļu un nenodokļu
ieņēmumiem.
2.tabula
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no tūrisma nozares nodokļu
maksātājiem, tūkst. EUR
2013.gads 2014.gads 2015.gads +;- % +;- %
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 874,71 1 214,95 1 181,57 340,2 38,9 -33,4 -2,7
Pievienotās vērtības nodoklis 2 094,68 2 068,27 1 989,73 -26,4 -1,3 -78,5 -3,8
Sociālās apdrošināšanas
iemaksas3 487,85 3 753,89 4 020,98 266,0 7,6 267,1 7,1
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2 061,11 2 355,67 2 444,04 294,6 14,3 88,4 3,8
Mikrouzņēmumu nodoklis 116,79 164,21 190,21 47,4 40,6 26,0 15,8
Pārējie nodokļu un nenodokļu
ieņēmumi254,36 197,15 166,07 -57,2 -22,5 -31,1 -15,8
Kopā 8 889,50 9 754,15 9 992,60 864,6 9,7 238,5 2,4
IeņēmumiMaksājuma veids
Izmaiņas
(2014.g.-2013.g.)
Izmaiņas
(2015.g.-2014.g.)
Saskaņā ar uzņēmumu gada deklarāciju datiem aprēķinātā UIN summa par
2014.gadu, salīdzinot ar 2013.gadu, samazinājusies, tādējādi samazinot 2015.gadā
budžetā iemaksājamo summu un palielinot atmaksājamo summu pēc deklarāciju
rezultātiem. Aprēķinātā nodokļa samazināšanās skaidrojama ar nodokļu maksātāju
izmantotajiem normatīvajos aktos paredzētajiem nodokļa atvieglojumiem, jo tūrisma
nozares nodokļu maksātājiem 2014.gada peļņa pirms nodokļa aprēķināšanas,
salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājusies. UIN ieņēmumi 2015.gadā no tūrisma nozares
nodokļu maksātājiem ir 0,3 % no kopējiem UIN ieņēmumiem, neņemot vērā
pārskaitījumu no mikrouzņēmumu nodokļa.
Jāatzīmē, ka vidēji 72 % no kopējās darījumu vērtības tūrisma nozares nodokļu
maksātājiem ir darījumi, kuriem piemēro PVN 0 % likmi. PVN ieņēmumu
samazināšanās skaidrojama ar atmaksātās summas palielināšanos. Jāatzīmē, ka
1 Izņemot vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu
vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo, veicot maksājumus VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”
(transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijā), tie netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.
3
saskaņā ar informāciju PVN deklarācijās, lai gan kopējā darījumu vērtība palielinās,
priekšnodokļa summa palielinās straujāk nekā aprēķinātā nodokļa summa, kas negatīvi
ietekmē kopējos ieņēmumus. PVN ieņēmumi no tūrisma nozares nodokļa maksātājiem
ir 0,1 % no kopējiem PVN ieņēmumiem.
Pārējo nodokļu un nenodokļu ieņēmumu samazinājumam 2014.gadā un
2015.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav kopēja iemesla, jo 2014.gadā, salīdzinot
ar 2013.gadu, par 0,1 milj. EUR samazinājās muitas nodokļa ieņēmumi no tūrisma
nozares nodokļu maksātājiem, bet 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, tūrisma nozares
nodokļu maksātāji mazākā apmērā izmantoja pakalpojumus, par kuriem maksājamas
valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem pakalpojumiem
(samazinājums par 0,04 milj. EUR).
3. Informācija par saimnieciskās darbības rezultātiem
Neto apgrozījums un pārskata gada peļņa vai zaudējumi
Viens no būtiskiem uzņēmējdarbības finanšu rādītājiem ir neto apgrozījums.
Neto apgrozījums rāda uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumus no preču vai
pakalpojumu realizācijas, no kuriem atskaitīti nodokļi, kurus aprēķina no apgrozījuma,
kā arī atlaides. Šajā postenī norāda arī norēķinu summas par nosūtītām precēm, par
kurām samaksa vēl nav saņemta, bet norēķinu dokumenti ir iesniegti pircējiem vai arī
kredītiestādei.
2014.gadā tūrisma pakalpojamu sniedzēju kopējais neto apgrozījums bija
277,03 milj. EUR un, salīdzinājumā ar 2013.gadu, palielinājies par 7,61 milj. EUR jeb
2,8 % (skatīt 2.attēlu). Salīdzinājumā ar 2012.gadu, 2013.gada kopējais neto
apgrozījums bija lielāks par 21,22 milj. EUR jeb 8,5 %.
Nozares uzņēmumu peļņa samazinājās no 6,83 milj. EUR 2013.gadā līdz
6,45 milj. EUR 2014.gadā, ar peļņu 2014.gadu noslēdza 288 nodokļu maksātāji jeb
39,5 % no uzņēmumu gada pārskatu iesniedzējiem nozarē (skatīt 3.attēlu).
248,21 269,42 277,03
0
70
140
210
280
2012.gads 2013.gads 2014.gads
2.att. Neto apgrozījums milj. EUR
4
2014.gadā nozares nodokļu maksātāju zaudējumi samazinājušies par
0,12 milj. EUR jeb 5,0 %, ar zaudējumiem gadu noslēdza 374 nodokļu maksātāji jeb
51,2 % no uzņēmumu gada pārskatu iesniedzējiem nozarē.
Nodokļu maksātājiem, kas gadu noslēdza ar peļņu, peļņas attiecība pret šo
nodokļu maksātāju neto apgrozījumu ir 5,4 % un, salīdzinājumā ar 2013.gadu, rādītājs
palielinājās par 2,9 procentpunktiem. Saimnieciskās darbības veicēju, kuri darbojas tūrisma nozarē, apgrozījums
2014.gadā bija 1 122,08 tūkst. EUR, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir palielinājies par
161,85 tūkst. EUR jeb 16,9 %.
Saimnieciskās darbības veicēju ienākumi 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, ir
palielinājušies par 36,3 % jeb 46,80 tūkst. EUR, bet zaudējumi ir samazinājušies par
4,11 tūkst. EUR jeb 14,3 % (skatīt 4.attēlu).
Nozares kopējais pašu kapitāls, ilgtermiņa un īstermiņa saistības
Nodokļu maksātāju pasīvus veido trīs finansējuma avotu pamatgrupas: pašu
kapitāls, ilgtermiņa saistības un īstermiņa saistības.
Ilgtermiņa saistības ir tādi parādi kreditoriem, kuru atmaksas termiņš ir ilgāks
par vienu gadu. Īstermiņa saistības ir tādi parādi kreditoriem, kuru atmaksas termiņš ir
īsāks par vienu gadu.
2012.gads 2013.gads 2014.gads
Peļņa 5,14 6,83 6,45
Zaudējumi 2,60 2,38 2,26
Peļņa pret neto
apgrozījumu2,0% 2,5% 5,4%
0%
3%
6%
0
4
8
3.att. Peļņa un zaudējumi, milj. EUR
159,35
128,78
175,58
23,08 28,79 24,68
0
40
80
120
160
200
2012.gads 2013.gads 2014.gads
4.att. Saimnieciskās darbības veicēju ienākumi
un zaudējumi, tūkst. EUR
Ienākumi Zaudējumi
5
Ilgtermiņa saistības un īstermiņa saistības ir visu veidu parādi kreditoriem,
piemēram, aizņēmumi, parādi piegādātājiem, nesamaksātais nodokļu parāds,
neizmaksātā darbinieku alga.
Kopējais nozares nodokļu maksātāju deklarētais pasīvs palielinājies no
67,50 milj. EUR 2013.gadā līdz 86,20 milj. EUR 2014.gadā un secināms, ka nozares
nodokļu maksātāju finansējuma pamatavoti ir pašu kapitāls un īstermiņa kreditori
(skatīt 5.attēlu). Augstu īstermiņa kreditoru īpatsvaru var saistīt ar nozares specifiku.
Nozares kopējie ilgtermiņa ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi
Uzņēmumu kopējā aktīvu summa 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu,
palielinājās par 27,60 milj. EUR.
Uzņēmumu bilances aktīvi iedalās divās aktīvu pamatgrupās: ilgtermiņa
ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi.
Ilgtermiņa ieguldījumi ir līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti
ilglietojamā īpašumā. Saimnieciskajā darbībā šie ieguldījumi pakāpeniski nolietojas un
zaudē savu vērtību. Šo vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj saimnieciskās
darbības izdevumos. Turpretī apgrozāmie līdzekļi ir paredzēti īslaicīgai lietošanai, tos
ir iespējams izmantot un pārvērst naudā parastā uzņēmējdarbības procesā, piemēram,
preču vai izejvielu krājumos.
Nozarei ir raksturīgs salīdzinoši liels apgrozījumo līdzekļu pārsvars, 2014.gadā
ilgtermiņa ieguldījumi ir 25,3 % no nozares kopējiem aktīviem, bet apgrozāmie
līdzekļi ir 74,7 % (skatīt 6.attēlu).
2012.gads 2013.gads 2014.gads
Īstermiņa kreditori 39,03 45,53 53,92
Ilgtermiņa kreditori 11,40 11,33 10,86
Pašu kapitāls (negatīvs) -7,30 -7,60 -7,99
Pašu kapitāls (pozitīvs) 15,31 18,24 29,41
Kopējais nozares pasīvs 58,43 67,50 86,20
-10
10
30
50
70
90
5.att. Bilances pasīva struktūra, milj. EUR
6
2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, nozares apgrozāmo līdzekļu kopsumma ir
palielinājusies par 5,13 milj. EUR, ko visvairāk ietekmēja debitori, kur vērojams
palielinājums no 32,61 milj. EUR 2013.gadā līdz 38,48 milj. EUR 2014.gadā (skatīt
7.attēlu).
2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, nozares ilgtermiņa ieguldījumu kopsumma
ir palielinājusies par 13,68 milj. EUR (skatīt 8.attēlu).
Ilgtermiņa ieguldījumu palielinājumu var izskaidrot ar straujo pieaugumu
nemateriālo ieguldījumu grupā.
2012.gads 2013.gads 2014.gads
Apgrozāmie līdzekļi 49,14 59,65 64,78
Ilgtermiņa ieguldījumi 9,74 8,35 21,98
0
30
60
90
6.att. Bilances aktīva struktūra, milj. EUR
2012.gads 2013.gads 2014.gads
Citi 0,23 0,14 0,13
Nauda 15,10 20,48 19,50
Debitori 27,58 32,61 38,48
Krājumi 6,22 6,42 6,67
0
14
28
42
56
707.att. Apgrozāmo līdzekļu struktūra, milj. EUR
2012.gads 2013.gads 2014.gads
Ilgtermiņa ieguldījumi 9,74 8,35 21,98
t.sk. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi 1,68 1,15 5,74
t.sk. pamatlīdzekļi 6,72 6,29 6,73
t.sk. nemateriālie ieguldījumi 0,79 0,74 9,42
0
4
9
13
18
22
8.att. Ilgtermiņa ieguldījumu dinamika, milj. EUR
7
4. Nozarē nodarbināto raksturojums
Darba ņēmēji
2015.gadā tūrisma nozarē bija nodarbinātas vidēji 2 353 personas un, lai gan
decembrī darba ņēmēju skaits samazinājies, vidējais darba ņēmēju skaits mēnesī
2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, palielinājies par 2,4 %. Darba ņēmēju dinamikā
vērojama sezonalitātes ietekme (skatīt 2.attēlu).
Nodarbināto sadalījums pēc saņemtā darba ienākumu apmēra
Pēc informācijas iesniegtajos darba devēja ziņojumos par valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma
nodokli (turpmāk – IIN) gandrīz puse (47,0 %) tūrisma nozarē nodarbināto 2015.gadā
saņēma darba ienākumus virs valstī noteiktās minimālās darba algas (valstī vidēji –
71,3 %), kas ir aptuveni 2014.gada līmenī (skatīt 3.tabulu).
3.tabula
Vidējais nozarē nodarbināto sadalījums pēc saņemtā darba ienākumu apmēra
Taksācijas
gads
NACE 2.red.
apkopojošais kods
Nodarbināto sadalījums pēc saņemtā darba ienākumu apmēra, %
alga
0 EUR
mazāki par
minimālo
algu
minimālā
alga*
no
minimālās
algas līdz
700 EUR
no 700 EUR
līdz
1400 EUR
virs
1400 EUR
2013.gads Tūrisma nozare 13,8 36,0 7,8 21,7 16,1 4,6
2014.gads Tūrisma nozare 12,7 31,5 9,1 23,7 18,0 5,0
2015.gadas Tūrisma nozare 13,8 30,6 8,6 22,6 18,6 5,8
VALSTĪ 6,0 18,1 4,6 32,6 28,1 10,6
* Minimālā alga: 2013.gadā – 200 Ls (284,57 EUR); 2014.gadā – 320 EUR; 2015.gadā – 360 EUR.
Savukārt darba ienākumus zem valstī noteiktās minimālās darba algas
2015.gadā saņēma 30,6 % nozarē nodarbināto (valstī vidēji – 18,1 %). Salīdzinot ar
2014.gadu, to īpatsvars nozarē samazinājies par 0,9 procentpunktiem.
Jāatzīmē, ka nodarbinātā ienākumi tiek saskaitīti, ja nodarbinātais vienlaikus
strādā pie vairākiem nozares darba devējiem.
2 000
2 113
2 225
2 338
2 450
I II III VI V VI VII VIII IX X XI XII
2.att. Darba ņēmēju skaita dinamika tūrisma nozarē
2013.gads 2014.gads 2015.gads
8
Nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi
Pēc informācijas VID iesniegtajos darba devēja ziņojumos par VSAOI un IIN,
vidējie mēneša darba ienākumi tūrisma nozarē 2015.gadā ir 570 EUR, kas ir 72,1 % no
vidējiem mēneša darba ienākumiem valstī (791 EUR). Salīdzinot ar 2014.gadu, vidējie
mēneša darba ienākumi nozarē palielinājās par 8,3 % (valstī – palielinājās par 7,1 %).
Nozarē nodarbināto vidējo mēneša darba ienākumu dinamiku skatīt 3.attēlā.
Jāatzīmē, ka nodarbinātā ienākumi tiek saskaitīti, ja nodarbinātais vienlaikus
strādā pie vairākiem nozares darba devējiem.
5. Informācija par nozarē nodarbināto profesijām
Tūrisma nozarē 2015.gadā vidējā stundas tarifa likme svārstās no 4,51 EUR
līdz 5,64 EUR, savukārt vidējais nostrādāto stundu skaits vienā darba vietā mēnesī
apskatītajā periodā ir no 105 stundām līdz 116 stundām mēnesī (skatīt 4.attēlu).
Turklāt jāuzsver, ka visos 2015.gada mēnešos vidējais nostrādāto stundu skaits ir
zemāks par normālo darba laiku.
2015.gada decembrī tūrisma nozarē 35,3 % darba vietu nostrādāto stundu skaits
bija no 121 līdz 158 stundām, kas, salīdzinot ar valsts rādītājiem, ir nedaudz mazāk.
22,2 % no kopējā darba vietu skaita nozarē nostrādāto stundu skaits ir zem
40 stundām. Savukārt 15,5 % jeb 214 darba vietās nostrādāto stundu skaits ir no
41 līdz 80 stundām (skatīt 5.attēlu).
300
400
500
600
700
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
3.att. Nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi, EUR
2013.gads 2014.gads 2015.gads
108 107 116 109 105 108 116 112 116 116 108 106
4,51 4,69 4,52 4,70 4,85 4,77 4,58 4,69 4,61 4,72 5,14
5,64
0
2
4
6
0
30
60
90
120
150
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
4.att. Tūrisma nozares vidējo nostrādāto stundu skaita vienai darba vietai
un vidējās stundas tarifa likmes dinamika 2015.gadā
Vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī Vidējā stundas tarifa likme, EUR
9
5.att. Darba vietu sadalījums pēc nostrādāto stundu skaita
2015.gada decembrī
Tūrisma nozarē 2015.gadā izplatītākās profesijas bija ceļojumu konsultants
(vidēji 263 darba vietas) un tūrisma informācijas konsultants (vidēji 46 darba vietas)
(skatīt 4.tabulu).
4.tabula
Informācija par izplatītākajām profesijām tūrisma nozarē 2015.gadā
Profesija
Vidējais
darba vietu
skaits
Vidējais nostrādāto
stundu skaits vienai
darba vietai mēnesī
Vidējā stundas
tarifa likme,
EUR
422101 Ceļojumu konsultants 263 132 4,20
422103 Tūrisma informācijas konsultants 46 98 3,27
511303 Tūrisma gids 45 141 2,66
422104 Ceļojumu aģents 44 124 4,72
833101 Autobusa vadītājs 43 115 3,68
422102 Ceļojumu organizators 39 117 3,71
Izplatītākās profesijas tūrisma nozarē – ceļojumu konsultants 2015.gadā
strādāja vidēji 132 stundas mēnesī un par to saņēma vidēji 4,20 EUR stundā. Savukārt
tūrisma informācijas konsultants strādāja vidēji 98 stundas, un vidējā stundas tarifa
likme šajā profesijā nodarbinātajiem bija 3,27 EUR.
6. Nozares darba devēju raksturojums
Darba devēju sadalījums pēc vidējiem aprēķinātajiem darba ienākumiem
2015.gadā darba devēju ziņojumus par VSAOI un IIN iesniedza vidēji
530 tūrisma nozares darba devēji, kas ir par 1,9 % jeb 10 darba devējiem vairāk nekā
2014.gadā un to īpatsvars ir 0,7 % no visiem darba devējiem valstī.
2015.gadā vairāk nekā puse (53,4 %) no visiem tūrisma nozares darba
devējiem, līdzīgi kā valstī vidēji (49,9 %), aprēķināja darba ņēmēju vidējos mēneša
darba ienākumus zem valstī noteiktās minimālās darba algas, kas nozarē ir par
2,0 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā (skatīt 5.tabulu).
11,2%
11,9%
13,1%
45,5%
18,3%
Valstī
Līdz 40 stundāmNo 41 - 80 stundāmNo 81 - 120 stundām
22,2%
15,5%
13,0%
35,3%
14,0%
Tūrisma nozarē
No 121 - 158 stundām
Virs 158 stundām
10
Savukārt virs valstī noteiktās minimālās darba algas darba ņēmēju vidējos
mēneša darba ienākumus 2015.gadā aprēķināja 21,6 % nozares darba devēju (valstī
vidēji – 28,3 %), kas ir par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā.
5.tabula
Darba devēju sadalījums pēc vidējiem aprēķinātajiem darba ienākumiem
Taksācijas
gads
NACE 2.red.
apkopojošā koda
nosaukums
Darba devēju sadalījums pēc vidējā aprēķinātā darba ienākumu apmēra, %
darba
ņēmēji
nav
norādīti
alga
0 EUR
mazāks
par
minimālo
algu
vienāds ar
minimālo
algu*
no
minimālās
algas līdz
700 EUR
no
700 EUR
līdz
1400 EUR
virs
1400 EUR
2013.gads Tūrisma nozare 3,6 15,8 56,4 2,0 15,8 5,5 0,9
2014.gads Tūrisma nozare 3,2 13,3 51,4 7,1 16,8 7,1 1,1
2015.gads Tūrisma nozare 2,2 15,6 53,4 7,2 13,0 6,7 1,9
VALSTĪ 2,1 12,0 49,9 7,7 19,0 7,0 2,3
* Minimālā alga: 2013.gadā – 200 Ls; 2014.gadā – 320 EUR; 2015.gadā – 360 EUR.
7. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju raksturojums
2015.gadā nozarē bija vidēji 171 darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa
maksātājs –, kas ir par 5,7 % jeb deviņiem darba devējiem vairāk nekā pērn.
6.tabula
Darba devēju – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju – sadalījums pēc
izmaksātajiem vidējiem ienākumiem darba vietās
Taksācijas
gads
NACE 2.red. koda
nosaukums
Ienākumu apmērs, %
nav
ienākumu
zem
minimālās
algas
no minimālās
algas un līdz
ierobežojumam
virs ierobežojuma
2013.gads Tūrisma nozare 24,2 29,5 45,5 0,8
2014.gads Tūrisma nozare 19,1 41,0 39,3 0,6
2015.gadas Tūrisma nozare 11,8 48,4 39,8 -
VALSTĪ 13,4 43,5 42,8 0,3
Starp nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem gandrīz pusi (48,4 %)
2015.gadā veido darba devēji, pie kuriem darba vietās vidējie mēneša ienākumi bija
zem valstī noteiktās minimālās algas (valstī vidēji – 43,5 %), kas ir par
7,4 procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā (skatīt 6.tabulu). Taču līdzīgu īpatsvara
daļu (39,8 %) 2015.gadā veido arī darba devēji, pie kuriem darba vietās vidējie mēneša
ienākumi bija virs valstī noteiktās minimālās algas (valstī vidēji – 42,8 %), kas ir
gandrīz tikpat, cik 2014.gadā.
Jāņem vērā, ka mikrouzņēmumā nodarbinātā mēneša darba ienākumam no
mikrouzņēmuma saskaņā ar likumu ir noteikts ierobežojums, un tas nedrīkst būt
lielāks: 2013.gadā – par 500 latiem (711,44 EUR), sākot ar 2014.gadu, – par 720 EUR,
kā arī no tā netiek veiktas IIN iemaksas un VSAOI.
11
Vidējie mēneša ienākumi darba vietās pie nozares mikrouzņēmumu nodokļa
maksātājiem 2015.gadā ir 490 EUR (98,4 % no vidējiem mēneša ienākumiem darba
vietās pie mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem valstī). Salīdzinot ar 2014.gadu, tie
samazinājās par 3 EUR jeb 0,5 % (valstī – palielinājās par 1,0 %) (skatīt 6.attēlu).
Savukārt nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi pie nozares darba
devējiem – mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – 2015.gadā ir 518 EUR (96,3 % no
nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem pie darba devējiem –
mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – valstī). Salīdzinot ar 2014.gadu, tie
samazinājās par 4 EUR jeb 0,8 % (valstī – palielinājās par 1,9 %) (skatīt 7.attēlu).
Līdzīgi kā valstī vidēji, arī tūrisma nozarē, gandrīz pusei (48,1 %) darba vietu
ienākumi 2015.gadā bija virs valstī noteiktās minimālās darba algas (valstī vidēji –
50,8 %), kas ir par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā pērn. Savukārt 22,8 % darba vietu
nozarē, tāpat kā valstī vidēji, ienākumi 2015.gadā bija zem valstī noteiktās minimālās
darba algas, kas ir par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Gandrīz tikpat darba
vietu (25,7 %) nozarē ienākumi 2015.gadā netika aprēķināti (valstī vidēji – 23,1 %),
kas ir aptuveni 2014.gada līmenī (skatīt 7.tabulu).
400
463
525
588
650
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
6.att. Vidējie mēneša darba ienākumi darba vietās pie
mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem
2013.gads 2014.gads 2015.gads
400
463
525
588
650
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
7.att. Nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi pie darba
devējiem - mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem
2013.gads 2014.gads 2015.gads
12
7.tabula
Vidējais darba vietu pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem skaita
sadalījums pēc ienākumu apmēra
Taksācijas
gads
NACE 2.red. koda
nosaukums
Ienākumu apmērs darba vietā, %
nav
ienākumu
zem minimālās
algas
minimālās
algas
apmērā
virs minimālās
algas un līdz
ierobežojumam
virs
ierobežojuma
2013.gads Tūrisma nozare 28,7 12,8 3,8 54,0 0,7
2014.gads Tūrisma nozare 26,1 20,4 2,3 50,8 0,4
2015.gadas Tūrisma nozare 25,7 22,8 2,9 48,1 0,5
VALSTĪ 23,1 22,8 2,9 50,8 0,4
8. VID administrēto kopbudžeta maksājumu parādi un nodokļu samaksas
termiņa pagarinājumi
VID administrēto kopbudžeta maksājumu kopējais parāds 2016.gada 1.janvārī
bija 1 415,91 milj. EUR. Tūrisma nozarē strādājošo nodokļu maksātāju parāds
2016.gada 1.janvārī bija 4,45 milj. EUR, kas ir 0,3 % no kopējās parādu summas
(skatīt 8.attēlu).
Tūrisma nozares nodokļu maksātājiem 2016.gada 1.janvārī, salīdzinot ar
2015.gada 1.janvāri, kopējā nodokļu parādu summa ir palielinājusies par
3 766,97 tūkst. EUR jeb vairāk nekā sešas reizes. Parāda palielinājums ir
izskaidrojams ar viena nodokļu maksātāja, kurš darbojas tūrisma nozarē, parādu. Šī
nodokļa maksātāja parāds 2016.gada 1.janvārī ir 73,2 % no kopējā nozares parāda.
2015.gadā 10 nodokļu maksātājiem, kuri darbojas tūrisma nozarē, piešķirti
13 termiņa pagarinājumi, kuri sākas apskatāmajā periodā, par kopējo summu
53,00 tūkst. EUR (skatīt 9.attēlu).
01.01.2014. 01.01.2015. 01.01.2016.
Apturētais parāds 11,60 11,03 5,94
Termiņa pagarinājumu
atlikums11,82 0,63 13,83
Aktuālais parāds 610,89 669,43 4 428,28
Parāds kopā, t.sk. 634,31 681,09 4 448,06
0
900
1 800
2 700
3 600
4 500
8.att. VID administrēto budžeta maksājumu kopējais parāds
tūrisma nozarē, tūkst. EUR
13
Savukārt 2014.gadā sešiem nodokļu maksātājiem tika piešķirti septiņi termiņa
pagarinājumi, kuri sākās apskatāmajā periodā, par kopējo summu 14,00 tūkst. EUR.
2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, piešķirto termiņa pagarinājumu skaits, kuri sākās
apskatāmajā periodā, palielinājies par 85,7 %, bet piešķirto termiņa pagarinājumu, kuri
sākās apskatāmajā periodā, summa ir palielinājusies par 39,0 tūkst. EUR jeb gandrīz
trīs reizes.
44,19
14,00
53,00
14
7
13
0
3
6
9
12
15
0
20
40
60
2013.gads 2014.gads 2015.gads
9.att. Tūrisma nozares nodokļu maksātājiem piešķirto
termiņa pagarinājumu, kuri sākas apskatāmajā periodā,
skaits un summa, tūkst. EUR
Piešķirto termiņa pagarinājumu summa, tūkst. EUR
Piešķirto termiņa pagarinājumu skaits
Recommended