Better Health for All in Latvia 18 April 2011

Eiropas veselības stratēģija (Health 2020) un

Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.

18.aprīlis, 2011, Rīga, Latvija

Zsuzsanna JakabReģionālā Direktore

PVO Eiropas Reģionālais birojs

Labāku veselību visiem Latvijā!

Darba kārtība

• Kādēļ nepieciešama sabiedrības veselības stratēģija Latvijai un Eiropai: pierādījumi

• Atbilde: galvenie virzieni Health2020 un sasaiste ar Latvijas stratēģiju

Better Health for All in Latvia 18 April 2011

Latvijas veselības situācija un tendences 1970.-2008.

60

65

70

75

80

85

Life expectancy at birth, in years, male

1970 1980 1990 2000

Life expectancy at birth, in years, female

1970 1980 1990 2000

EU-12EU-15Latvia

Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums Latvijā un ES valstīs

1970-2008

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

Labā ziņa: gan vīriešiem gan sievietēm pieaug pēdējo gadu laikā

Sliktā ziņa: viens no zemākajām ES. Vīriešiem nemainīgi zems, bet sievietēm - bija relatīvi labs rādītājs 1970.gados, tagad viens no zemākajām ES

100

200

300

400

SDR, diseases of circulatory system, 0-64 per 100000, male

1970 1980 1990 2000

SDR, diseases of circulatory system, 0-64 per 100000, female

1970 1980 1990 2000

EU-12EU-15Latvia

Priekšlaicīga nāve no sirds-asinsvadu slimībām Latvijā un ES, 1970.-2008.

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

Labā ziņa: lielais pieaugums agrīnajos 1990.g. gan sievietēm gan vīriešiem bija īslaicīgs .

Sliktā ziņa: V&S rādītāji augstākie ES bez tendences samazināties, bet vīriešiem pat tendence pieaugt no 1980.g. ar nelielu samazināšanos 2008.

Priekšlaicīga mirstība no onkoloģiskām slimībām: tendences Latvijā un ES

1970-2008

50

100

150

SDR, malignant neoplasms, 0-64, per 100000, female

1970 1980 1990 2000

SDR, malignant neoplasms, 0-64, per 100000, male

1970 1980 1990 2000

EU-12EU-15Latvia

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

Labā ziņa: samazināšanās tendences vīriešiem pēc pīķa agrīnos 1990.g.

Sliktā ziņa: V&S vieni no augstākajiem rādītājiem ES

0

5

10

15

20

25

30

SDR, cancer of the cervix, 0-64, per 100000

1970 1980 1990 2000

SDR, malignant neoplasm female breast, 0-64 per 100000

1970 1980 1990 2000

EU-12EU-15Latvia

Mirstība no vēža SIEVIETĒM Latvijā and ES, 1980-2008

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

Labā ziņa: labāk kā ES12 vidēji un tagad pieejama vakcīna

Sliktā ziņa: augošas tendences

Sliktā ziņa: augošas tendences, pretēji citām ES valstīm

Labā ziņa: ieviests dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīnings no 2009.g

50

100

150

200

SDR, external cause injury and poison, 0-64 per 100000

1970 1980 1990 2000

5

10

15

20

25

30

35

SDR, motor vehicle traffic accidents, 0-64 per 100000

1970 1980 1990 2000

EU-12EU-15Latvia

Ārējie nāves cēloņi un ceļu satiksmes negadījumi, 1970.-2008.

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

Sliktā ziņa: joprojām 2 -3 reizes vairāk kā ES12 un ES15

Labā ziņa: pieaugums 1990.g īslaicīgs un pašlaik samazinās

Sliktā ziņa: joprojām visvairāk ES

Labā ziņa: valsts programma par ceļu satiksmes drošību (2007.-2013.) palīdz samazināt fatālos gadījums

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

Heart disease Cancer Injuries Mental disorders Infectiousdisease

Respiratorydisease

Broad group of causes of death

Stan

dard

ised

mor

talit

y ra

te, p

er 1

00.0

00 p

opul

atio

n

1980 2007

Kopsavilkums: mirstības (0-64 gadi) profils no dažādiem cēloņiem Latvijā, 1980-2007

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010

Pretējas tendences pieaugšanas virzienā

Pieaug samazināšanās tendences, pietuvinoties ES vidējiem un labākajiem rādītājiem ES

Kā izmērīt veselību

• Veselība ir kas vairāk nekā tikai mirstības rādītāji

• Pēc invaliditātes samērotie dzīves gadi (DALYs) ietver mirstību, saslimstību un ilgtermiņa nespēju

• Tomēr DALYs nav viennozīmīgs rādītājs

Vadošie cēloņi pēc DALYs ES valstīs, 2004

• Unipolārā depresija• Išēmiskās sirds slimības • Dzirdes zaudējums pieaugušajiem• Alcheimera slimība un citas demences • Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības • Cerebrovaskularās slimmības • Osteoartrīts • Cukura diabēts • Katarakta• Ceļu satiksmes negadījumi • Trahejas, bronhu un plaušu vēzis • Saindēšanās • Alkohola atkarības izraisītie traucējumi • Aknu ciroze

Source: WHO. Global burden of disease. The 2004 update, 2008.

Source: WHO. Global health risks. Mortality and burden of disease attributable to some major risks, 2009.

Darbības, kas vērtas uz šo riska faktoru mazināšanu var par 60% samazināt DALY Eiropā (53 dalībvalstis) un par 45% augsti attīstītās valstīs

Saistīts ar socio-ekonomiskiem apstākļiem un nevienlīdzību

Ar alkoholu saistītā mirstība: tendences Latvijā and ES valstīs,

1980.-2007.

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

50

100

150

200

250

SDR, selected alcohol related causes, per 100000

1980 1985 1990 1995 2000 2005

EU-12EU-15Latvia

Labā ziņa: tendence samazināties

Sliktā ziņa: joprojām starp augstākajām ES

Alkohola patēriņš:kopējais un stiprie dzērieni

1985 – 2004

2

4

6

8

10

12

14

Pure alcohol consumption, litres per capita

1990 1995 2000 2005

Spirits consumed in pure alcohol, litres per capita

1990 1995 2000 2005

EU-12EU-15Latvia

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010

Sliktā ziņa: kopējais patēriņš pieaudzis sasniedzot ES12 vidējo

Vissliktākā ziņa: stipro dzērienu patēriņš ir visaugstākais un augošs, un vairāk kā 3 reizes pārsniedz ES vidējo

Smagas piedzeršanās epizodes: nedēļā, procentuāli, vīrieši, pēdējie pieejamie dati

Source: WHO/HQ. Global Information System on Alcohol and Health (GISAH) 2010

Smaga piedzeršanās ir ļoti kaitīga veselībai un var beigties ar nāvi, piem., pēkšņas sirdslēkmes rezultātā

Slikā ziņa: Latvija ir starp valstīm ar visaugstākajiem rādītājiem

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45

Norway

Iceland

Ireland

Sweden

France

Italy

Turkey

Austria

Finland

Switzerland

Armenia

Portugal

Estonia

Spain

Slovenia

Netherlands

Poland

Croatia

Belgium

Latvia

Hungary

Czech Republic

Serbia

FYR Macedonia

Belarus

Israel

Albania

Bulgaria

Romania

Kyrgyzstan

Vidējā cena 750ml vietējās produkcijas stiprajiem dzērieniem US$, 2008

Source: WHO/HQ. Global Information System on Alcohol and Health (GISAH) 2010

Sliktā ziņa: ļoti zemas cenas

LABĀKAS ZIŅAS!

Problēma ir apzināta un rīcība uzsākta • Kopš 2003.g. darbojas Nacionālā alkohola ierobežosanas

padome. Latvijā ir spēkā Alkoholisko dzērienu aprites likums (kopš 2004.g.), kas nosaka visus ar alkohola patēriņu saistītos aspektus.

• Laikā no 2008.-2010. g. ir veikti virkne likuma grozījumu, lai

ierobežotu braukšanu dzērumā, mazinātu kontrabandu un uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumus.

• Piemēram, kopš 2007. gada MK noteikumi paredz visu specialitāšu ārstu izglītību par alkohola atkarību kā pēc-diploma izglītības sastāvdaļu.

200

300

400

500

600

700

SDR, selected smoking related causes, per 100000

1980 1985 1990 1995 2000 2005

EU-12EU-15Latvia

Ar smēķēšanu saistītā mirstība:tendences Latvijā un ES valstīs,

1980.-2008.

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

Labā ziņa: tendence samazināties, līdzīgi kā visās ES valstīs

Sliktā ziņa: joprojām starp augstākajām

10

20

30

40

50

60

% of regular daily smokers in the population, age 15+, female

1980 1985 1990 1995 2000 2005

% of regular daily smokers in the population, age 15+, male

1980 1985 1990 1995 2000 2005

Latvia

Smēķēšanas izplatība, 1980. – 2007.

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2010

Sliktā ziņa: pieaugoša tendence pēdējos gados

Labā ziņa: relatīvi zemi rādītāji

Labā ziņa: neliela samazināšanās pēdējos gados

Sliktā ziņa: visaugstākie rādītāji ES ar vismazāko samazinājumu

0 5 10

UkraineUzbekistan

Russian FederationRepublic of

GeorgiaKyrgyzstanKazakhstanMontenegro

BelarusAzerbaijan

SerbiaBosnia and

AlbaniaTFYR Macedonia

ArmeniaLithuania

PolandTurkey

BulgariaTurkmenistan

RomaniaSlovakia

EstoniaCroatiaLatvia

Czech RepublicHungarySlovenia

GreeceSpain

LuxembourgPortugal

IsraelMalta

IcelandAustriaSwedenBelgium

ItalyFinland

NetherlandsSwitzerland

DenmarkGermany

FranceUK

NorwayIreland

Cena 20-cigarešu paciņai (US$ oficiālais maiņas kurss), 2008.

Source: WHO Report On The Global Tobacco Epidemic, 2009

Slikta ziņa: zemas cenas

0% 20% 40% 60% 80% 100%

KazakhstanAzerbaijan

Republic of MoldovaBelarus

KyrgyzstanArmenia

UzbekistanRussian Federation

TFYM MacedoniaTurkmenistan

MontenegroUkraineAlbaniaGeorgia

Bosnia and HerzegovinaCroatia

SwitzerlandSerbia

LuxembourgIceland

LithuaniaCyprus

DenmarkIsrael

LatviaAustriaGreeceNorwaySwedenTurkey

HungaryRomania

ItalySloveniaGermany

MaltaNetherlands

BelgiumFinland

PortugalSpain

EstoniaCzech Republic

IrelandFrance

UKBulgariaSlovakia

Poland

Kopējo nodokļu daļa visizplatītāko cigarešu mazumtirdzniecības cenā, 2008

Source: WHO Report On The Global Tobacco Epidemic, 2009

“win win” situācija, jo palielinātie nodokļi, papildinot centrālos fondus, palīdz samazināt smēķēšanu un pasargā jauno paaudzi

Valsts tabakas ierobežošanas programma 2006.-2010.

• Starp-sektoru, balstīta uz Tabakas Kontroles konvenciju, paredz akcīzes nodokļa izmaiņas.  

• Pēdējie grozījumi (2008) paredz virkni aizliegumu:– bērnu rotaļlaukumu tuvumā, – Izglītības iestādēs, kino un koplietošanas telpās; – Kafejnīcās, restorānos un visās sabiedriskās

vietās (no 1.aprīļa, 2010.)• Smēķēšana atļauta vienīgi īpaši norādītās vietās

parkos, peldvietās un āra kafejnīcās,• Kopš 2008. g. ieviesti virkne labojumu attiecībā uz

marķēšanu, mārketingu, tirdzniecību, sponsorēšanu un veselības aprūpes pakalpojumiem.

0

5

10

15

AIDS incidence per 100000

1980 1985 1990 1995 2000 2005

SDR, tuberculosis, all ages per 100000

1980 1985 1990 1995 2000 2005

EU-12EU-15Latvia

Infekcijas slimību izplatība un mirstība: tendences Latvijā and ES valstīs, 1980.-

2008.

Source: WHO/Europe. European Health for All database, 2011

Labā ziņa: Incidence rates appear to have peaked

Sliktā ziņa: rādītāji joprojām augstākie starp ES valstīm

Labā ziņa: TB mirstības pīķis bija 1995.g.

Sliktā ziņa: joprojām augsta, īpaši multi-rezistentā TB

24

Multi-rezistentā tuberkuloze (MDR-TB)

15 valstis ar vislielāko TB slogu pasaulē atrodas Eiropas reģionā

MDR-TB prevalence

New (%)

Re-treated (%)

Azerbaijan 22.3 55.8Moldova 19.4 50.8Tajikistan 16.5 61.6Ukraine 16.0 44.3Russian Fed. 15.8 42.4Estonia 15.4 42.7Kazakhstan 14.2 56.4Uzbekistan 14.2 49.8Kyrgyzstan 12.5 42.1Belarus 12.5 42.1Bulgaria 12.5 42.1Latvia 12.1 31.9Armenia 9.4 43.2Lithuania 9.0 47.5Georgia 6.8 27.4

New (%)

Re-treated (%)

Azerbaijan 22.3 55.8Moldova 19.4 50.8Tajikistan 16.5 61.6Ukraine 16.0 44.3Russian Fed. 15.8 42.4Estonia 15.4 42.7Kazakhstan 14.2 56.4Uzbekistan 14.2 49.8Kyrgyzstan 12.5 42.1Belarus 12.5 42.1Bulgaria 12.5 42.1Latvia 12.1 31.9Armenia 9.4 43.2Lithuania 9.0 47.5Georgia 6.8 27.4

Vai veselībai jābūt prioritātei arī ekonomiskās krīzes apstākļos?

PVO iestājas nevis vienkārši par ‘vairāk naudas veselībai’, bet par

‘vairāk un efektīvāk izmantotu valsts finansējumu veselībai Latvijā’

Division of Health Systems and Public Health

26

Valsts un iedzīvotāju tiešie maksājumi veselībai (2007)

Jo vairāk maksā valsts, jo mazāks slogs uz iedzīvotāju pleciem

Visaugstākie katastrofālie tēriņi ir maznodrošinātajiem iedzīvotājiem (2006)

7.7%

5.1%

1.7%

0.9%0.4%

3.2%3.0%

1.0%

0.1% 0.1%

2.0%

5.8%

0%

1%

2%

3%

4%

5%

6%

7%

8%

9%

Quintile 1 Quintile 2 Quintile 3 Quintile 4 Quintile 5 Total

(poor --> rich)

Perc

enta

ge o

f hou

seho

lds

Catastrophic health expenditure

OOP on pharmaceuticals catastrophic

Ekonomiskā un sociālā spriedze un krīze ir pārbaude solidaritātei

Sources: Ke, X. et al. Access to health care and the financial burden of out-of-pocket health payments in Latvia, WHO, Geneva, 2009.

Mūsdienu Eiropā nav pieņemami, ka cilvēki kļūst nabadzīgi sliktas veselības rezultātā

28

Atbildot uz krīzi, Latvija ir spērusi ievērojamus soļus pareizajā virzienā!

• Relatīva prioritāte esošā budžeta ietvaros tiek dota – Primārajai aprūpei – Būtiskajiem medikamentiem – Speciālistu aprūpei ambulatorajā līmenī – Vienotam neatliekamās palīdzības dienestam – Mazturīgo iedzīvotāju aizsardzībai ar jauna sociālā

drošības tīkla stratēģiju • ...uz slimnīcu sektora rēķina, kas ir ilgi gaidījis uz

lielām reformām (un guvis ievērojamu labumu no palielinātiem izdevumiem ekonomiskās izaugsmes gados)

Atbilde

Galvenie Eiropas Veselības Politikas Health2020 aspektiun to sasaiste ar Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnēm

Health 2020 vīzija

“PVO Eiropas reģions, kur ikvienam cilvēkam tiek dotas iespējas un sniegts atbalsts, lai sasniegtu pilnu veselības potenciālu un labklājību, un kur valstis strādā gan individuāli gan kopīgi, lai mazinātu nevienlīdzību veselības ziņā reģiona ietvaros un ārpus”.

Health 2020 politika

• Iedvesmojoša, izaicinoša un praktiska

• Apvieno jaunos pierādījumus par veselību un to ietekmējošiem faktoriem ar efektīvu rīcību labākas veselības sasniegšanai un nevienlīdzības mazināšanai

• Dod vērtībās balstītu ietvaru veselības attīstībai, stratēģiskos mērķus un uzdevumus Eiropas reģionam, kā arī instrumentus plānošanai, ieviešanai, monitorēšanai un izvērtēšanai

• Atbilstoša zemu, vidēju un augstu ienākumu valstīm Eiropas reģionā • Atjaunotai sabiedrības veselībai centrālā vieta

• Jauna pieeja veselības pārvaldei 21.gadsimtā, kas būvēta uz starp-sektoru sadarbību un veselību visās politikās.

= requiring intersectoral action

The case for intersectoral action: the example of heart disease

Strādājot pie Health 2020

• Līdzdalība procesā – iesaistot plašu partneru un pilsoniskās sabiedrības loku

• Partnerība ar valstīm ir pamatelements Health 2020 procesā

• Ietvars darbībai ar mērķi padarīt veselību un vienlīdzību veselībā kā prioritāti lēmumu pieņemšanā Eiropā– local, national and transnational

• Un visbeidzot, kustība, lai veicinātu veselību kā visas valdības un sabiedrības atbildību

Galvenie produkti

• Health 2020 politikas dokuments • Virkne politikas un tehnisko dokumentu, kas

vērsti uz dažādiem sektoriem un pārvaldes līmeņiem

• Ziņojums un politikas instrumenti par Veselības sociālajām determinatēm Eiropā un Pārskats par veselības atšķirībām

• Ziņojums par pārvaldību veselības jomā 21. gadsimtā: pētījums un atbilstoši instrumenti

Sasaiste

Vienoti principi, kas vienos Eiropas veselības politiku Health 2020 un Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes

Kopīgi izaicinājumi: Latvija un Eiropas reģions

• Nepieciešama sabiedrības veselības atmoda, ar veselības veicināšanu un profilaksi centrā

• Hroniskās slimības kā galvenais mirstības cēlonis • Augsts kardio-vaskulāro un onkoloģisko slimību

slogs – būtiski vērsties pret riska faktoriem tabaku un alkoholu

• Uzlabot bērnu un mātes veselību • Veselības nevienlīdzība, saites starp nabadzību un

veselību

Nevienlīdzība veselības ziņā

Data from the Interim Report of the European Review of Social Determinants and the Health Divide.

Kopīgas vērtības:

Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes un Health 2020

Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes

Health 2020

• Cilvēktiesības

• Līdzdalība

• Vienādas tiesības un iespējas visiem – taisnīgums un solidaritāte

• Cilvēks – veselības aprūpes centrā. Atbalsts ikviena indivīda veselības stiprināšanai

• Efektīva politika un laba pārvaldība, veselība visu sektoru politikās

• Universālas tiesības uz veselību un veselības aprūpi

• Vienlīdzība

• Solidaritāte

• Ilgtspēja

• Tiesības piedalīties lēmumu pieņemšana attiecībā uz savu veselību

• Cieņa

Latvijas sabiedrības veselības pamatnostādnes un Health2020:

vienāda rīcība

• Vienādi riska faktori un uzvedība • Stingrs kurss uz veselības veicināšanu • Ieguldījumi profilaksē un veselības veicināšanā • Nodrošināt pieejamus, atbilstošus ārstēšanas un

profilakses pakalpojumus• Fokuss uz agrīno vecumu un dzīves cikla pieeju • Veselība ir kas vairāk kā slimības trūkums

PALDIES!!