(2001177.. 1 –– 2200199.)) - PVD 2017 -2019__DKP... · pārtikas aprites, veterinārajā un augu veselības valsts uzraudzībā (2017. – 2019.) 2 „Latvijas Republikas “Daudzgadu

LLaattvviijjaass RReeppuubblliikkaa

ZZeemmkkooppīībbaass mmiinniissttrriijjaa

PPāārrttiikkaass uunn vveetteerriinnāārraaiiss ddiieenneessttss

VVaallssttss AAuugguu aaiizzssaarrddzzīībbaass ddiieenneessttss

APSTIPRINU

ģenerāldirektors

________________M.Balodis

2017.gada ................

APSTIPRINU

direktore

________________K.Lifānova

2017.gada ..............

LLAATTVVIIJJAASS RREEPPUUBBLLIIKKAASS

DDAAUUDDZZGGAADDUU KKOONNTTRROOLLEESS PPLLĀĀNNSS

PPĀĀRRTTIIKKAASS AAPPRRIITTEESS,, VVEETTEERRIINNĀĀRRAAJJĀĀ UUNN

AAUUGGUU VVEESSEELLĪĪBBAASS VVAALLSSTTSS UUZZRRAAUUDDZZĪĪBBĀĀ

((22001177.. –– 22001199..))

RRĪĪGGAA,, 22001177

Single Multiannual National Control Plan of Food, Veterinary and Plant Health

State Surveillance (2017.-2019.)

Latvijas Republikas Daudzgadu kontroles plāns

pārtikas aprites, veterinārajā un augu veselības valsts uzraudzībā

(2017. – 2019.)

2

„Latvijas Republikas “Daudzgadu kontroles plāns pārtikas aprites, veterinārajā

un augu veselības valsts uzraudzībā” (DKP) ir stratēģisks dokuments, kurā noteikti

Pārtikas un veterinārajam dienestam deleģēto valsts funkciju – pārtikas aprites un

veterinārās valsts uzraudzības un kontroles izpildes pasākumi un Valsts augu

aizsardzības dienestam deleģētās valsts funkcijas – kontrole un uzraudzība augu un

augu produktu un stādāmo materiālu aprites jomā – izpildes pasākumi laika posmā no

2017. līdz 2019.gadam.

DKP ir veidots pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada

29.aprīļa Regulu (EK) Nr.882/2004 un 2017.gada 15.marta Regulu (EK) 2017/625 par

oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku

barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un labturības

noteikumiem un Ministru Kabineta 2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218 “Augu

karantīnas noteikumi”, ar kuriem Latvijā ieviesta Padomes 2000.gada 8.maija Direktīva

2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi

augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā.

Daudzgadu kontroles plānā noteikti uzraudzību virzieni, mērķi un uzdevumi, t.sk.

sabiedrības veselības aizsardzība un veicināšana, kā arī valsts aizsardzība no augiem un

augu produktiem kaitīgo organismu ievešanas un izplatīšanās, noteikti mērķu

sasniegšanai un uzdevumu izpildei nepieciešamie kontroles pasākumi laika posmā no

2017. līdz 2019.gadam.

Daudzgadu kontroles plāns atbilst Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts augu

aizsardzības dienesta darbības stratēģijām – vidējā termiņa plānošanas dokumentiem,

kuros iestāžu darbība detalizēti iztirzāta trīs gadu attīstībā, lai pārtikas aprites,

veterinārā un augu veselības valsts uzraudzība tiktu nodrošināta augstā kvalitātē, ar

plānotajiem darbības rādītājiem, un tiktu pakārtota valsts sociāli-ekonomiskās

attīstības interesēm.



(2017. – 2019.)

3

DDaauuddzzggaadduu kkoonnttrroolleess ppllāānnaa iizzssttrrāāddāāttāājjii::

PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS:

Māris Balodis Ģenerāldirektors

Kristīne Lamberga Veterinārās uzraudzības departamenta direktore

Ernests Zavadskis Pārtikas uzraudzības departamenta direktors

Arnis Šņepsts Resursu vadības departamenta direktors

Iveta Šice-Trēde Robežkontroles departamenta direktore

Kitija Kļaviņa Iekšējās kontroles daļas vadītāja

Ērika Pauliņa Starptautiskās tirdzniecības daļas vadītāja

Artis Melderis Informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļas vadītājs

Ilze Meistere Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja

Gunta Neretniece Ārējo attiecību un starptautisko projektu daļas vadītāja

VALSTS AUGU AIZSARDZĪBAS DIENESTS

Kristīne Lifānova Direktore

Modris Frikmanis Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktors

Gunita Šķupele Augu karantīnas departamenta direktore

PĀRTIKAS DROŠĪBAS, DZĪVNIEKU VESELĪBAS UN VIDES ZINĀTNISKAIS

INSTITŪTS ‘BIOR”

Aivars Bērziņš Direktors

Olga Valciņa Direktora vietniece laboratoriju jautājumos



(2017. – 2019.)

4

LATVIJAS NACIONĀLAIS KONTAKTPUNKTS

Informācijas pieprasījumi un komentāri par Latvijas Republikas Daudzgadu kontroles plānu

pārtikas aprites, veterinārajā un augu veselības valsts uzraudzībā (2017. – 2019.)

Iesniedzami:

Gunta Neretniece

Ārējo attiecību un starptautisko projektu daļas vadītāja

Adrese: Peldu iela 30

Rīga

LV-1050

Latvija

Telefons: +371 67095269;

Fakss: +371 67322727

E-pasts: [email protected]



(2017. – 2019.)

5

SATURS ............................................................................................................................................ 5 SAĪSINĀJUMI ................................................................................................................................... 10

I DAĻA. PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2017.– 2019. GADAM ................................................................................................................................ 11 1. PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA DARBĪBAS STRATĒĢIJAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS

1.1. DOKUMENTA MĒRĶIS ......................................................................................................... 12 1.2. DARBĪBAS VIRZIENI ............................................................................................................. 12 1.3. PILNVAROJUMS, FUNKCIJAS UN KOMPETENCE .................................................................. 15 1.4. PRIORITĀTES ........................................................................................................................ 17

2. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA PĀRVALDĪBA” .................. 19 2.1. MĒRĶIS UN UZDEVUMI ....................................................................................................... 19 2.2. VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES STRUKTŪRA UN LĪMEŅI ....................................... 21 2.3. ADMINISTRATĪVĀ KAPACITĀTE UN RESURSI ....................................................................... 23

2.3.1. Personāla resursi un apmācību sistēma. Darbības rezultāti .................................... 23 2.3.2. Finanšu resursi. PVD darbības rezultatīvie rādītāji ................................................... 26 2.3.3. Materiālie resursi ..................................................................................................... 27 2.3.4. Informācijas sistēmas un resursi .............................................................................. 28 2.3.5. Juridiskā atbalsta sistēma ....................................................................................... 29

2.4. PVD PAMATA UN ATBALSTA PROCESU KVALITĀTES VADĪBAS SISTĒMA, DARBĪBAS REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI .............................................................................................................. 29 2.5. REVĪZIJAS KĀRTĪBA. REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI ...................................................................... 31 2.6. IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA. REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI ................................................... 33 2.7. ĀRĒJO ATTIECĪBU, EIROPAS SAVIENĪBAS LIETU UN STARPTAUTISKO PROJEKTU VADĪBA .. 34 2.8. SABIEDRISKO ATTIECĪBU VADĪBA ........................................................................................ 35 2.9. PVD DARBĪBAS VIRZIENA “PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA PĀRVALDĪBA” DARBĪBAS REZULTĀTI .................................................................................................................................. 37 2.10. PUBLISKIE E-PAKALPOJUMI UN MAKSAS PAKALPOJUMI .................................................. 40 2.11. PVD DARBĪBAS SPĒJU IZVĒRTĒJUMS, VEICINOŠIE UN KAVĒJOŠIE FAKTORI ...................... 41

3. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBA” .................................. 43 3.1. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBA, VALSTS UZRAUDZĪBAS INSTITŪCIJAS ..................... 43 3.2. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS PILNVAROJUMS, MĒRĶIS, KOMPETENCES JOMAS 44 3.3. UZDEVUMI UN FUNKCIJAS PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBĀ ...................................... 45 3.4. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA ........ 46 3.5. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS DARBĪBAS ............................................................. 49

3.5.1. Pārtikas aprites valsts uzraudzības kontroles metodes ................................................... 49 3.5.2. Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu pārbaužu periodiskums, riska novērtēšana .......... 52 3.5.3. Riska analīzes pamatkomponenti, to darbība .................................................................. 53 3.5.4. Uzraudzības dokumentācija un informācijas aprite ......................................................... 54 3.5.5. Pārtikas laboratoriskā kontrole ........................................................................................ 56 3.5.6. ES ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un barībai (RASFF) .............................................. 57

3.6. PVD DARBĪBAS VIRZIENA “PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBA” DARBĪBAS REZULTĀTI 59 3.7. PLĀNI NEPAREDZĒTĀM SITUĀCIJĀM UN SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA ......................................... 59 3.8. PVD PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI 2017. – 2019. GADAM ............................................................................................. 60 3.9. DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU RAŽOŠANAS UN DZĪVNIEKU BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU, KURI NAV PAREDZĒTI CILVĒKU PATĒRIŅAM, NOZARES UZŅĒMUMU VALSTS UZRAUDZĪBA ....................................................................................................................... 60

3.9.1. Gaļas ieguves un gaļas produktu ražošanas nozares uzņēmumu valsts uzraudzība ....... 63 3.9.1.1. Uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ............................... 63 3.9.1.2. Valsts uzraudzība un kontrole .................................................................................. 64 3.9.1.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................... 64



(2017. – 2019.)

6

3.9.1.4. Gaļas ieguves un gaļas produktu ražošanas nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ............................................................................... 65

3.9.2. Piena savākšanas un piena pārstrādes nozares uzņēmumu valsts uzraudzība .............. 65 3.9.2.1.Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ................... 65 3.9.2.2. Valsts uzraudzība un kontrole .................................................................................. 66 3.9.2.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................... 67 3.9.2.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ..... 67

3.9.3. Olu savākšanas, šķirošanas, iepakošanas un olu produktu ražošanas nozares uzņēmumu valsts uzraudzība ..................................................................................................... 68

3.9.3.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē .................. 68 3.9.3.2. Valsts uzraudzība un kontrole .................................................................................. 68 3.9.3.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................... 68 3.9.3.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ..... 79

3.9.4. Zvejas produktu apstrādes nozares uzņēmumu valsts uzraudzība .................................. 79 3.9.4.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē .................. 79 3.9.4.2. Valsts uzraudzība un kontrole .................................................................................. 70 3.9.4.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................... 70 3.9.4.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ..... 71

3.9.5. Dzīvnieku blakusproduktu un atvasināto produktu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, uzņēmumu valsts uzraudzība .................................................................................. 71

3.9.5.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē .................. 71 3.9.5.2. Valsts uzraudzība un kontrole .................................................................................. 73 3.9.5.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................... 73 3.9.5.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ..... 73

3.10. PĀRTIKAS IZPLATĪŠANAS (TIRDZNIECĪBAS, NOLIKTAVU UN SABIEDRISKĀS ĒDINĀŠANAS) NOZARES VALSTS UZRAUDZĪBA ...................................................................................................... 74

3.10.1. Valsts uzraudzības pamatdarbības un uzdevumi ........................................................... 74 3.10.2. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ........................ 76 3.10.3. Valsts uzraudzība un kontrole ........................................................................................ 77 3.10.4. Sadarbība ar citām institūcijām ..................................................................................... 78 3.10.5. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ........... 78

3.11. AUGU IZCELSMES UN JAUKTO PRODUKTU, DZERAMĀ ŪDENS UN DZĒRIENU, MEDUS UN BIŠKOPĪBAS PRODUKTU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMU, SVAIGU AUGĻU UN DĀRZEŅU KVALITĀTES KONTROLES, BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS SISTĒMAS, MATERIĀLU UN IZSTRĀDĀJUMU, KAS NONĀK SASKARĒ AR PĀRTIKU, VALSTS UZRAUDZĪBA .............................................................. 79

3.11.1. Augu izcelsmes un jaukto produktu ražošanas uzņēmumu valsts uzraudzība .............. 81 3.11.1.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ................ 81 3.11.1.2. Valsts uzraudzība un kontrole ................................................................................ 83 3.11.1.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................. 84 3.11.1.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ... 84

3.11.2. Dzeramā ūdens un dzērienu ražošanas uzņēmumu nozares valsts uzraudzība ........... 85 3.11.2.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ................ 85 3.11.2.2. Valsts uzraudzība un kontrole ................................................................................ 86 3.11.2.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................. 86 3.11.2.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ... 86

3.11.3. Medus un biškopības ražošanas uzņēmumu nozares valsts uzraudzība ....................... 87 3.11.3.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ................ 87 3.11.3.2. Valsts uzraudzība un kontrole ................................................................................ 87 3.11.3.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................. 88 3.11.3.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ... 88

3.11.4. Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes kontrole ................................................................ 88 3.11.4.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ................ 88



(2017. – 2019.)

7

3.11.4.2. Valsts uzraudzība un kontrole ................................................................................ 89 3.11.4.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................. 89 3.11.4.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ... 90

3.11.5. Uzraudzība bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas ietvaros ........................................ 90 3.11.5.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ................ 90 3.11.5.2. Valsts uzraudzība un kontrole ................................................................................ 91 3.11.5.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................. 92 3.11.5.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ... 92

3.11.6. Materiāli un izstrādājumi, kas nonāk saskarē ar pārtiku (MSP) ..................................... 93 3.11.6.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ................ 93 3.11.6.2. Valsts uzraudzība un kontrole ................................................................................ 94 3.11.6.3. Sadarbība ar citām institūcijām ............................................................................. 94 3.11.6.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ... 94

3.12. PĀRTIKAS PRODUKTU REĢISTRĀCIJA ..................................................................................... 95 3.12.1. Uzdevumi un funkcijas ................................................................................................... 95 3.12.2. Novērtēšanas un reģistrācijas darbības un metodes ..................................................... 95 3.12.3. Nozares uzņēmumu spektrs un situācijas raksturojums................................................ 96 3.12.4. Sadarbība ar citām institūcijām ..................................................................................... 97 3.12.5. Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ....................................................... 98

3.13.LAUKSAIMNIECĪBAS UN PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTES SHĒMU UZRAUDZĪBA ............... 98 13.1. Nozares valsts uzraudzības uzdevumi .................................................................................... 98

3.13.2. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ........................ 99 3.13.3. Valsts uzraudzība un kontrole ........................................................................................ 100 3.13.4. Sadarbība ar citām institūcijām ..................................................................................... 100 3.13.5. Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai ....................................................... 101

4. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “VETERINĀRĀ VALSTS UZRAUDZĪBA” ........................................... 102 4.1. VETERINĀRĀS VALSTS UZRAUDZĪBAS PILNVAROJUMS, MĒRĶIS, KOMPETENCES JOMAS ....... 102 4.2. VETERINĀRĀS VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA ................ 102 4.3. VETERINĀRĀS VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES SVARĪGĀKIE UZDEVUMI .................... 105 4.4. KONTROLES METODES, AIZLIEGUMI UN SANKCIJAS ................................................................ 107

4.4.1. Dzīvnieku pārvietošanas, produkcijas realizācijas aizliegumu noteikšana ...................... 107 4.4.2. Sankcijas ........................................................................................................................... 107

4.5. UZRAUDZĪBAS DOKUMENTĀCIJA UN INFORMĀCIJAS APRITE ................................................. 108 4.5.1. Procedūras kā uzraudzības darbību reglamentējošie dokumenti.................................... 108 4.5.2. Uzraudzības darbību dokumentēšana ............................................................................. 108 4.5.3. Uzraudzības informācijas aprite ....................................................................................... 109 4.5.4. Sanāksmes un vadības pārskati ........................................................................................ 110

4.6. SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM ...................................................................................... 110 4.7. RESURSU IZMANTOŠANA ......................................................................................................... 112 4.8. DARBĪBAS VIRZIENA “VETERINĀRĀ VALSTS UZRAUDZĪBA” DARBĪBAS REZULTĀTI .................. 112 4.9. DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMA .................................................................................................... 116

4.9.1. Uzraudzības organizācija un struktūra ............................................................................. 116 4.9.2. Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības un kontroles metodes ........................... 118 4.9.3. Plāni neparedzētām situācijām un savstarpējā palīdzība ................................................ 120 4.9.4. Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai. Darbības rezultāti .......................... 121 4.9.5. Sadarbība ar citām institūcijām........................................................................................ 122

4.10. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU NOVIETŅU UZRAUDZĪBAS JOMA ........................................ 122 4.10.1. Lauksaimniecības dzīvnieku novietņu skaits un situācijas raksturojums ....................... 122 4.10.2. Uzraudzības organizācija un struktūra ........................................................................... 123 4.10.3. Mērķi un uzdevumi ........................................................................................................ 125 4.10.4. Uzraudzības darbību un pasākumu plāns un metodes .................................................. 126 4.10.5. Savstarpējās atbilstības pārbaudes ................................................................................ 128



(2017. – 2019.)

8

4.10.6. Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai. ...................................................... 129 4. 10.7. Sadarbība ar citām institūcijām ..................................................................................... 130

4.11. BARĪBAS APRITES UZRAUDZĪBA ............................................................................................. 131 4.11.1. Uzraudzības organizācija un struktūra ........................................................................... 131 4. 11.2. Mērķi un uzdevumi ....................................................................................................... 132 4.11.3.Uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē ....................................... 133 4. 11.4. Uzraudzība un kontrole, kontroles metodes ................................................................ 134 4. 11.5. Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai. ..................................................... 135 4. 11.6. Sadarbība ar citām institūcijām ..................................................................................... 136

4.12. DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU, KURI NAV PAREDZĒTI CILVĒKU PATĒRIŅAM, APRITES UZŅĒMUMU VALSTS UZRAUDZĪBA ............................ 136

4.12.1. Uzraudzības organizācija un struktūra ........................................................................... 136 4.12.2. Uzraudzības mērķis un uzdevumi .................................................................................. 138 4.12.3. Uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums .................................................. 139 4.12.4. Uzraudzība un kontrole, kontroles metodes ................................................................. 140 4.12.5. Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai. ...................................................... 140 4.12.6. Sadarbība ar citām institūcijām ..................................................................................... 141

4.13. VETERINĀRO ZĀĻU UZRAUDZĪBAS JOMA ............................................................................... 141 4.13.1. Uzraudzības organizācija un struktūra ........................................................................... 140 4.13.2. Uzraudzības uzdevumi ................................................................................................... 142 4.13.3. Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai. ...................................................... 143 4.13.4. Sadarbība ar citām institūcijām ..................................................................................... 144

4.14. NEPRODUKTĪVO DZĪVNIEKU LABTURĪBA UN AIZSARDZĪBA ................................................... 145 4.14.1. Uzraudzības organizācija un struktūra ........................................................................... 145 4.14.2. Uzraudzības mērķis un uzdevumi .................................................................................. 147 4.14.3. Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai. ...................................................... 148 4.14.4. Sadarbība ar citām institūcijām ..................................................................................... 149

4.15. VETERINĀRO ZĀĻU NOVĒRTĒŠANAS JOMA ............................................................................ 149 4.15.1. Mērķis, funkcijas un uzdevumi ...................................................................................... 149 4.15.2. Nozares uzņēmumu spektrs un situācijas raksturojums................................................ 152 4.15.3. Novērtēšanas un reģistrācijas organizācija .................................................................... 152 4.15.4. Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai. ...................................................... 155 4.15.5. Sadarbība ar citām institūcijām ..................................................................................... 156

5. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “VETERINĀRĀ, FITOSANITĀRĀ, PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA UN NEPĀRTIKAS PREČU DROŠUMA ROBEŽKONTROLE” ................................................................. 157 5.1. ROBEŽKONTROLES PILNVAROJUMS ......................................................................................... 157 5.2. ROBEŽKONTROLES ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA ....................................................................... 157 5.3. MĒRĶIS UZDEVUMI UN FUNKCIJAS .......................................................................................... 161 5.4. PERSONĀLS ............................................................................................................................... 162 5.5. KOMPETENCES JOMAS ............................................................................................................. 162

5.5.1. Veterinārā robežkontroles joma ...................................................................................... 162 5.5.2. Fitosanitārā robežkontroles joma .................................................................................... 163 5.5.3. Pārtikas nekaitīguma robežkontroles joma ..................................................................... 163 5.5.4. Nepārtikas preču drošuma robežkontroles joma ............................................................ 163 5.5.5. Dzīvnieku barības un barības piedevu robežkontroles joma ........................................... 164

5.6. KONTROLES SISTĒMA ............................................................................................................... 164 5.7. IKGADĒJĀ MONITORINGA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMA ........................................................ 167 5.8. DARBĪBAS VIRZIENA “VETERINĀRĀ, FITOSANITĀRĀ, PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA UN NEPĀRTIKAS PREČU DROŠUMA ROBEŽKONTROLE” DARBĪBAS REZULTĀTI .................................... 167 5.9. SADARBĪBA, DARBĪBU KOORDINĀCIJA UN PALĪDZĪBA ............................................................. 170 5.10. SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI. ................................................ 172

5.10.1. Veterinārā robežkontrole ............................................................................................... 172



(2017. – 2019.)

9

5.10.2. Pārtikas nekaitīguma robežkontrole .............................................................................. 172 5.10.3. Fitosanitārā robežkontrole (t.sk. kvalitātes un klasifikācijas kontrole) .......................... 172 5.10.4. Nepārtikas preču drošuma robežkontrole ..................................................................... 173 5.10.5. Barības un barības piedevu robežkontrole ................................................................... 173 5.10.6. Vispārējā sadaļa ............................................................................................................. 173

5.11. RĪCĪBA NEPAREDZĒTĀS SITUĀCIJĀS UN SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA ......................................... 173 6. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS KRĀPŠANAS UN ĒNU EKONOMIKAS ATKLĀŠANA” ..... 175 6.1. DARBĪBAS PILNVAROJUMS ....................................................................................................... 175 6.2. MĒRĶIS ..................................................................................................................................... 175 6.3. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS .................................................................................................... 175 6.4. SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI ................................................... 176 6.5. DARBĪBAS VIRZIENA “PĀRTIKAS KRĀPŠANAS UN ĒNU EKONOMIKAS ATKLĀŠANA” DARBĪBAS REZULTĀTI ....................................................................................................................................... 176 6.6. SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM ...................................................................................... 177 7. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “DZĪVNIEKU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU EKSPORTA UZRAUDZĪBA” ....................................................................................................................... 178 7.1. PILNVAROJUMS ........................................................................................................................ 178 7.2. MĒRĶIS UN UZDEVUMI ............................................................................................................ 178 7.3. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS .................................................................................................... 178 7.4. SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI ................................................... 178 7.5.DARBĪBAS VIRZIENA “DZĪVNIEKU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU EKSPORTA

UZRAUDZĪBA” DARBĪBAS REZULTĀTI ...................................................................................... 179 7.6. SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM ...................................................................................... 180 II DAĻA. PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA UN DZĪVNIEKU VESELĪBAS LABORATORISKĀ KONTROLE ...... 181 8. VALSTS LABORATORISKĀS KONTROLES SISTĒMA, PĀRTIKAS DROŠĪBAS, DZĪVNIEKU VESELĪBAS UN VIDES ZINĀTNISKAIS INSTITŪTS „BIOR” ........................................................... 182 8.1. PILNVAROJUMS UN KOMPETENCES SFĒRA .............................................................................. 182 8.2. PERSONĀLA RESURSI UN APMĀCĪBU SISTĒMA ........................................................................ 184 8.3. VALSTS UZRAUDZĪBAS PROGRAMMU LABORATORISKO IZMEKLĒJUMU IZPILDE .................... 184 8.4. LABORATORISKĀS KONTROLES SISTĒMA ................................................................................. 185

8.4.1. Metodes ........................................................................................................................... 185 8.4.2. Jaunu metožu ieviešana ................................................................................................... 186 8.4.3. Prasmes pārbaudes .......................................................................................................... 186

8.5. NACIONĀLĀ REFERENCES LABORATORIJA ............................................................................... 187 8.6. DARBĪBU UN PRIORITĀRO PASĀKUMU PLĀNS 2017.-2019.GADAM ....................................... 197 III DAĻA. AUGU VESELĪBAS VALSTS UZRAUDZĪBA ......................................................................... 198 9. AUGU VESELĪBAS UZRAUDZĪBA LATVIJAS REPUBLIKĀ. ......................................................... 199 9.1. PILNVAROJUMS UN KOMPETENCES JOMAS, VALSTS REFERENCES LABORATORIJAS NOTEIKŠANA.................................................................................................................................... 199 9.2. AUGU AIZSARDZĪBAS VALSTS MĒRĶI UN UZDEVUMI ............................................................... 200 9.3. OFICIĀLO KONTROĻU ORGANIZĒŠANA UN VADĪBA ................................................................. 201



(2017. – 2019.)

10

Tekstā lietotie saīsinājumi:

ADzB daļa Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības

uzraudzības daļa

ADNS

AMR

dzīvnieku slimību izziņošanas sistēma starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (Animal

Disease Notification System)

Antimikrobiālā rezistence

BIOR Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”

BTSF labāka apmācība drošākai pārtikai (Better Training For Safer Food)

CP

CVO

Pārtikas un veterinārā dienesta centrālā pārvalde

Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors (Chief Veterinary Officer)

EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

DG SANTE Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorāts

ES Eiropas Savienība

EK

EMA

Eiropas Komisija

Eiropas Zāļu aģentūra (European Medicines Agency)

ĢM ģenētiski modificēts

ĢMO ģenētiski modificēti organismi

HACCP riska analīze un kritiskie kontroles punkti (Hazard Analysis & Critical Control Points)

HFAA Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas audita un analīzes direktorāts

(Health and Food Audits and Analysis )

ISAMM Lauksaimniecības tirgus vadības un informācijas sistēma

IT informācijas tehnoloģijas

KP kontroles punkti

KVS kvalitātes vadības sistēma

LAD Lauku atbalsta dienests

LATAK Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs

LBLA Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

LDC Lauksaimniecības datu centrs

LR Latvijas Republika

MK Ministru kabinets

OIE Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (The World Organisation for Animal Health)

PUD Pārtikas uzraudzības departaments

PVD Pārtikas un veterinārais dienests

RASFF Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un dzīvnieku barības jomā

(Rapid Alert System for Food and Feed)

RD Robežkontroles departaments

SĒU sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi

SPKC

SST

Slimību profilakses un kontroles centrs

starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas

TSV teritoriālās struktūrvienības

TRACES Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma (Trade Control and Expert System)

VAAD Valsts augu aizsardzības dienests

VUD Veterinārās uzraudzības departaments

ZM Zemkopības ministrija

WHO Pasaules veselības organizācija (World Health Organization)



(2017. – 2019.)

11

II DDAAĻĻAA

PPĀĀRRTTIIKKAASS UUNN VVEETTEERRIINNĀĀRRĀĀ DDIIEENNEESSTTAA

DDAARRBBĪĪBBAASS SSTTRRAATTĒĒĢĢIIJJAA

((22001177.. –– 22001199..))



(2017. – 2019.)

12

1. PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA DARBĪBAS VIRZIENU

VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

1.1. DOKUMENTA MĒRĶIS

PVD darbības stratēģija ir vadības dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Ministru

kabineta 2015.gada 28.aprīļa instrukciju Nr.3 „Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas

darbības stratēģiju, un novērtē tās ieviešanu”, Zemkopības ministrijas 2017. gada 14.jūnija

rīkojumu Nr.96 „Par Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2017. – 2019.gadam”, kā arī

piešķirtā budžeta ietvaros. PVD darbības stratēģijā ņemtas vērā EK lēmumā Nr. 2007/363/EK

“Par pamatnostādnēm, kas paredzētas, lai dalībvalstīm sniegtu palīdzību vietota integrēta

daudzgadu valsts kontroles plāna izstrādē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai

(EK) Nr.882/2004” norādes par informācijas saturu un formu.

1.2. DARBĪBAS VIRZIENU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tam deleģēto valsts uzraudzību veic šādos sešos

savstarpēji saistītos un koordinētos darbības virzienos (attēls Nr.1):

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir saskaņotu uz normatīvajiem aktiem pamatota un

konsekventu profesionālu darbību sistēma, lai visos dzīvnieku un augu izcelsmes pārtikas aprites

posmos tiktu nodrošināta uzraudzība un normatīvos aktos noteikto prasību izpildes kontrole, kā

rezultātā apritē nonāktu patērētāju veselībai un dzīvībai nekaitīga un kvalitatīva pārtika. Minēto

darbību kopums radīs apstākļus cilvēku veselības veicināšanai un saglabāšanai, t.sk. pārtikas

izraisīto saslimšanu līmeņa samazināšanai, kā arī patērētāju tiesību aizsardzībai, iekšējā pārtikas

tirgus sakārtošanai, Latvijā ražotās pārtikas konkurētspējas palielināšanai iekšējā un

starptautiskajā tirgū. Pārtikas aprites valsts uzraudzību nodrošina PVD struktūrvienība – Pārtikas

uzraudzības departaments. Tā funkcijās ietilpst specifisku pārtikas produktu reģistrācija un

atļauju izsniegšana, novērtējot gan specifiskus pārtikas veidus, kuriem pirms to ievešanas tirgū ir

nepieciešama novērtēšana un reģistrācija (piemēram, uztura bagātinātāji, diētiskā pārtika

(mākslīgie maisījumi zīdaiņiem, diētiskā pārtika cilvēkiem ar veselības traucējumiem)),

izplatīšanas atļauju izsniegšana dabīgiem minerālūdeņiem, kā arī jaunās pārtikas novērtēšana

dalībvalsts līmenī un jaunās pārtikas produkta statusa noteikšana neskaidrību gadījumā.

Veterinārā valsts uzraudzība ir profesionāla, juridiski pamatotu un konsekventu darbību

sistēma, lai nodrošinātu valstī noteiktās kārtības un prasību ievērošanas visaptverošu kontroli

dzīvnieku veselības un labturības, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas,

dzīvnieku barības, blakusproduktu, veterināro zāļu un biocīdu aprites jomās, nodrošinot

patērētājiem nekaitīgu pārtikas produktu un to izejvielu primāro ražošanu, dzīvnieku veselību un

labturību, kā arī tirdzniecības, t.sk. eksporta aktivitātēm labvēlīgu dzīvnieku veselības statusu.

Veterinārā valsts uzraudzība ietver ne tikai antimikrobiālās rezistences ierobežošanas pasākumus

un antimikrobiālo līdzekļu atbildīgas un piesardzīgas lietošanas uzraudzību, bet arī veterināro

zāļu novērtēšanu un reģistrāciju pirms to laišanas tirgū, nodrošinot kvalitatīvu, dzīvnieku sugai

un slimībai atbilstošu, farmakoloģiskās iedarbības ziņā efektīvu un drošu veterināro zāļu apriti.

Veterināro valsts uzraudzību nodrošina PVD struktūrvienība – Veterinārās uzraudzības

departaments.

Veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma

robežkontrole ir konsekventu rīcību sistēma, kas nepieļauj patērētāju veselībai un dzīvībai, kā

arī apkārtējai videi bīstamas produkcijas ievešanu un dažādu slimību ierosinātāju ievešanu un



(2017. – 2019.)

13

izplatību Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu

pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma, kvalitātes, patērētāju, dzīvnieku, augu

veselības aizsardzības augstu līmeni, kā arī radītu priekšnoteikumus valsts aktivitātēm un

konkurētspējai starptautiskajā tirdzniecībā. Uzraudzību nodrošina PVD struktūrvienība –

Robežkontroles departaments.

Pārtikas krāpšanas un ēnu ekonomikas atklāšana ir analītisko un kontroles darbību

sistēma sadarbībā ar citām valsts organizācijām, lai atklātu un minimizētu nelikumīgo

komercdarbību Latvijas valsts teritorijā visās PVD uzraudzības jomās.

Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksporta uzraudzība ir pasākumu kopums,

kas pamatojas uz ar importētājvalstīm saskaņotu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu

eksportam paredzētu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes pārtikas / nepārtikas produktu un dzīvnieku

barības sertifikāciju un kontroli, nodrošinot starptautisko tirdzniecību.

Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldība ir personāla, finanšu, informācijas

tehnoloģiju un materiālo resursu organizēšanas sistēma, kas, pamatojoties uz normatīvo aktu bāzi

un kvalitātes vadības sistēmu, nodrošina efektīvu PVD deleģēto valsts uzraudzības un kontroles

funkciju izpildi.

Iepriekš minētie PVD seši darbības virzieni detalizēti aprakstīti tālākā šā dokumenta

tekstā, katru no virzieniem iztirzājot atsevišķā nodaļā.

Pārtikas un veterinārā dienesta darbības virzieni

Attēls Nr.1

1.3. PILNVAROJUMS, FUNKCIJAS UN KOMPETENCE

Pārtikas un veterinārais dienests iirr ZZeemmkkooppīībbaass mmiinniissttrriijjaass ppāārrrraauuddzzīībbāā eessooššaa ttiieeššāāss

ppāārrvvaallddeess iieessttāāddee,, kas organizē un veic normatīvajos aktos noteiktās valsts uzraudzības un

kontroles funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem. PVD juridisko statusu nosaka Ministru

kabineta 2005. gada 22. februāra noteikumi Nr. 142 „Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums”.

PVD darbības tiesiskumu nodrošina dienesta ģenerāldirektors, kurš vienlaicīgi ir arī

valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors (CVO – Chief Veterinary Officer). PVD

ģenerāldirektors izveido dienesta iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmu.

Lai nodrošinātu augstu pārtikas drošības un kvalitātes, ka arī dzīvnieku veselības līmeni,

Latvijā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) pamatnostādnēm tiek piemērots vienots tiesiskais

regulējums, īstenojot pieeju „no lauka līdz galdam”, ievērojot ne tikai pārtikas drošības un

kvalitātes jautājumus, bet arī dzīvnieku veselības un labturības prasības, tādejādi apvienojot

prasības par sabiedrības veselību ar rūpēm par dzīvnieku veselību un labklājību, kas tieši ietekmē

vispārējo sabiedrības veselības stāvokli, it īpaši pārtikas drošības un kvalitātes līmeni.

Nacionālie normatīvie akti, kas nosaka PVD funkcijas, pienākumus un tiesības, atrodas šeit

http://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/normativie-

akti?nid=2092#jump . Pamatdarbību reglamentējošie likumi uz DKP sagatavošanas brīdi ir:

Pārtikas aprites uzraudzības likums (http://likumi.lv/doc.php?id=47184)

Šā likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi

nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju intereses.

Tas nosaka nacionālās kompetences jautājumus attiecībā uz visu veidu pārtikas apriti un jebkuru

tajā iesaistīto pārtikas uzņēmumu un fizisko personu.

Šis likums nosaka, ka “Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli veic Zemkopības

ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde — Pārtikas un veterinārais dienests,” un

definē PVD funkcijas.

Veterinārmedicīnas likums (http://likumi.lv/doc.php?id=20436)

Šā likuma mērķis ir regulēt dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu,

veterinārmedicīnisko praksi, dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, dzīvnieku un dzīvnieku

izcelsmes produktu importa un tranzīta veterināro kontroli un noteikt valsts un pašvaldību

institūciju, kā arī personu tiesības un pienākumus šajā jomā. Likums nosaka, ka “Šā likuma

prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.”

Preču un pakalpojuma drošuma likums (http://likumi.lv/doc.php?id=87664)

Likuma mērķis ir panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi

nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un pakalpojumu sniegšanu.

Farmācijas likums (http://likumi.lv/doc.php?id=43127)

Šā likuma mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību farmācijas jomā, kā

arī nodrošināt kvalitatīvu, medicīniski piemērotu un atbilstoša profilaktiska, dziedinoša un

diagnostiska līmeņa zāļu ražošanu un izplatīšanu. Likums nosaka, ka PVD veic veterināro zāļu

novērtēšanu un reģistrāciju, uzrauga un kontrolē veterināro zāļu ražošanu un izplatīšanu, kā arī

veterināro un cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu dzīvniekiem.

Dzīvnieku aizsardzības likums (http://likumi.lv/doc.php?id=14940)

Šis likums nosaka personas tiesības un pienākumus dzīvnieku aizsardzības un labturības

jomā. Šā likuma prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē PVD attiecībā uz nebrīvē audzētu

dzīvnieku aizsardzību un labturību un izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzību, kā arī uz dzīvnieku

importa, eksporta un tranzītpārvadājumu kontroli normatīvajos aktos noteiktajos valsts

robežkontroles punktos atbilstoši savai kompetencei, bet attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku

http://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/normativie-akti?nid=2092#jump


http://likumi.lv/doc.php?id=47184










(2017. – 2019.)

16

labturību — tikai valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai

sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (http://likumi.lv/doc.php?id=167400)

Likuma mērķis ir panākt augstu drošuma līmeni visos ģenētiski modificēto organismu

aprites posmos, lai novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi,

saglabātu bioloģisko daudzveidību, veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas

attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un

konvencionālajai lauksaimniecībai. Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina ģenētiski

modificētās pārtikas un dzīvnieku barības (izņemot sēklas) aprites uzraudzību un kontroli.

Dzīvnieku barības aprites likums (http://likumi.lv/doc.php?id=183720)

Likuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas, cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un videi

nekaitīgas dzīvnieku barības (turpmāk — barības) apriti.

Ķīmisko vielu likums (https://likumi.lv/doc.php?id=47839)

Šā likuma mērķis ir nepieļaut, aizkavēt vai mazināt tā kaitējuma iespējamību, ko ķīmiskās

vielas un maisījumi tiem piemītošo īpašību dēļ var nodarīt videi, cilvēku veselībai un īpašumam.

Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē biocīdus un apstrādātus izstrādājumus pārtikas

aprites un veterinārajā jomā atbilstoši regulai 528/2012 normatīvajos aktos noteiktajos

uzraudzības objektos.

Likums “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”

(https://likumi.lv/doc.php?id=40283 ).

Šā likuma mērķis ir noteikt narkotisko un psihotropo vielu un zāļu aprites kārtību un

novērst šo vielu un zāļu nokļūšanu nelegālajā apritē, kā arī noteikt atbildību par šā likuma

pārkāpumiem. PVD uzrauga un kontrolē veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes un personas,

kuras sniedz veterinārmedicīniskos pakalpojumus, kā arī veic darbības ar attiecīgām vielām un

zālēm.

Reklāmas likums (https://likumi.lv/doc.php?id=163) Šā likuma mērķis ir reglamentēt reklāmas izgatavošanu un izplatīšanu, kā arī noteikt reklāmas

izgatavošanā un izplatīšanā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību; aizsargāt

personu, kā arī kopumā visas sabiedrības intereses reklāmas jomā; aizsargāt personas, kas

nodarbojas ar saimniecisko vai profesionālo darbību, no maldinošas reklāmas un normatīvajiem

aktiem neatbilstošas salīdzinošās reklāmas un to radītajām sekām, kā arī noteikt nosacījumus,

kurus ievērojot salīdzinošā reklāma ir atļauta; veicināt godīgu konkurenci. Pārtikas un

veterinārais dienests šā likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga

veterinārmedicīnisko un veterinārfarmaceitisko pakalpojumu sniedzējiem paredzētās veterināro

zāļu reklāmas jomā.

Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums (https://likumi.lv/doc.php?id=225419)

Likuma mērķis ir nodrošināt ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas attīstību valstī. Šā likuma

un normatīvo aktu par dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu ievērošanu uzrauga un kontrolē

Pārtikas un veterinārais dienests.

Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums (Ministru kabineta 2005.gada 22.februāra

noteikumi Nr.142 http://likumi.lv/doc.php?id=102419 ) Nolikums konkretizē likumos noteiktās

PVD funkcijas, uzdevumus, atbildību un kompetences sadalījumu.

PVD darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt

patērētājiem nekaitīgas un drošas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu un atvasināto produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk –

blakusprodukti) un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un aprites kontroli,

kā arī dzīvnieku veselības un labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro

robežkontroles prasību ievērošanas kontroli.





https://likumi.lv/doc.php?id=47839

http://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2012/528/oj/?locale=LV



http://www.likumi.lv/doc.php?id=102419




(2017. – 2019.)

17

Sankcijas par normatīvo aktu prasību neievērošanu noteiktas Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā (https://likumi.lv/doc.php?id=89648), bet nākotnē – Administratīvā

pārkāpumu procesa likums (šobrīd atrodas Saeimā uz 3.lasījumu). Savukārt attiecības starp

privātpersonu un valsts iestādi reglamentē Administratīvā procesa likums

(https://likumi.lv/doc.php?id=55567).

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, PVD veic šādus pamatuzdevumus:

atbilstoši uzraudzības programmām organizē un veic pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu,

produktu un procesu kontroli; organizē un veic valsts veterinārās uzraudzības objektu kontroli; organizē un koordinē dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas

pasākumus; organizē un veic ciltsdarbā iesaistīto personu un audzētāju organizāciju darbības kontroli; īstenojot valsts uzraudzību un kontroli, ņem paraugus un nosūta tos laboratorisko un

diagnostisko izmeklējumu veikšanai un izmanto to rezultātus kā vienu no uzraudzības

atbilstības kritērijiem; veic noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu reģistrāciju; organizē un veic veterināro zāļu reģistrāciju, kvalitātes kontroli un veterināro zāļu

izplatīšanas atļauju izsniegšanu; izsniedz speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai, kā arī organizē un

veic veterinārfarmaceitiskās darbības subjektu uzraudzību un kontroli; sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par ZM kompetences

jautājumiem; informē sabiedrību par dienesta darbību un sniedz konsultācijas fiziskajām un juridiskām

personām; normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā par citu institūciju

sagatavotajiem dienesta kompetencē esošajiem normatīvo aktu projektiem; piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes darba grupu un komiteju

sanāksmēs dienesta kompetencē esošajās jomās; ievieš administratīvo un tehniskās vadības sistēmu, lai organizētu Eiropas Savienības

kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu ietvaros noteikto produktu laboratoriskās

pārbaudes. sniedz Lauku atbalsta dienestam informāciju, kas nepieciešama valsts un Eiropas

Savienības atbalsta administrēšanai; sniedz normatīvajos aktos noteiktos maksas pakalpojumus.

1.4. PRIORITĀTES

1. Īstenot dzīvnieku veselības uzraudzības un kontroles pasākumus, lai ierobežotu dzīvnieku

infekcijas slimību izplatību, un veicinātu dzīvnieku un to produktu iegūšanu un

tirdzniecību. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un ražotājiem nodrošināt dzīvnieku

labturības un aizsardzības prasību uzraudzību un kontroli. (Darbības virziens “Veterinārā

valsts uzraudzība”)

2. Īstenot pārtikas uzraudzības pasākumu kompleksu, tādējādi veicinot nekaitīgas un

kvalitatīvas pārtikas izplatīšanu iekšējā un ārējā tirgū un nodrošinot iekšējā tirgus attīstību





(2017. – 2019.)

18

un Latvijā ražotās pārtikas konkurētspējas palielināšanu iekšējā un starptautiskā tirgū.

(Darbības virziens “Pārtikas aprites valsts uzraudzība”)

3. Veikt kravu kontroli uz valsts robežas, nodrošinot augstu pārtikas nekaitīguma un

nepārtikas preču drošuma, kvalitātes, patērētāju, dzīvnieku, augu veselības aizsardzības

līmeni, nepieļaujot patērētāju veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai videi bīstamas

produkcijas un dažādu slimību ierosinātāju iekļūšanu Latvijā un pārējās Eiropas Savienības

dalībvalstīs, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai valsts varētu iesaistīties un konkurēt

starptautiskajā tirgū. (Darbības virziens “Veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma un

nepārtikas preču drošuma uzraudzība valsts robežas kontroles punktos”.)



(2017. – 2019.)

19

2. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA

PĀRVALDĪBA”

2.1. MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Darbības virziena “Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldība” mērķis ir nodrošināt

efektīvu un kvalitatīvu PVD darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

PVD atbilstoši valsts uzraudzības politikas saturam un mērķiem, nodrošina šīs politikas

realizēšanas mehānismu, organizējot un izpildot normatīvajos aktos noteiktās valsts uzraudzības

un kontroles funkcijas, izveidojot un īstenojot mūsdienīgu, Latvijas apstākļiem un ES prasībām

atbilstošu valsts uzraudzības sistēmu.

Pārvaldības sistēmas uzdevums ir organizēt un vadīt PVD cilvēku, finanšu un materiālo

resursu efektīgu izmantošanu PVD funkciju izpildei. Pārvaldība tiek organizēta, pamatojoties uz

ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kā arī PVD iekšējiem normatīviem dokumentiem

(attēls Nr. 2)

Valsts uzraudzība un pārvaldība tiek veikta atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības

pamatprasībām un nostādnēm, izmantojot kvalitātes vadības sistēmas, normatīvajos aktos

noteiktas prasības, datorizētus informācijas uzkrāšanas un apmaiņas tīklus un sistēmas. Tādējādi

tiek nodrošināta visaptveroša profesionāla un konsekventa valsts uzraudzība un sistēmas

pārvaldība pārtikas apritē un dzīvnieku veselībā, kuras efektivitāte tiek plānota kvantitatīvo un

kvalitatīvo rādītāju izteiksmē, izmantojot arī virsuzraudzības un iekšējā audita metodes. Darbības

virziena “PVD pārvaldība” ietvaros tiek noteikts PVD spēju izvērtējums. Rezultāti tiek izvērtēti

un operatīvi tiek veiktas nepieciešamās korekcijas uzraudzības darbību un rezultātu

optimizācijai.

Būtiska valsts uzraudzības kvalitāti un efektivitāti noteicoša joma ir laboratoriskie

izmeklējumi, ko izmanto aktuālo situāciju – pārtikas produktu, higiēnisko parametru, dzīvnieku

veselības, u.c. normatīvajos aktos noteikto parametru atbilstības izvērtēšanai, kā arī monitoringa

izmeklējumiem. Laboratoriskos izmeklējumus normatīvajos aktos noteiktajās jomās nodrošina

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” (saskaņā ar starp

ZM, PVD un BIOR noslēgto Līgumu Nr.2013/25 (19.02.2013.)) un fitosanitārās robežkontroles

jomā – Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālā fitosanitārā laboratorija (saskaņā ar PVD un

VAAD 2016.gada 11.aprīlī noslēgto vienošanos).



(2017. – 2019.)

20

Attēls Nr. 2



(2017. – 2019.)

21

2.2. VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES STRUKTŪRA UN LĪMEŅI

Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši tam deleģēto valsts funkciju mērķu sasniegšanai

un uzdevumu izpildei ir izveidojis kompleksu, savstarpēji koordinētu struktūru sistēmu, kura

savā darbībā nodrošina valstī visaptverošu, profesionālu un efektīvu pārtikas aprites un

veterināro valsts uzraudzību un kontroli. Dienesta ģenerāldirektors izveido un nosaka iekšējās

kontroles un lēmumu pieņemšanas sistēmu PVD ietvaros.

PVD ir divu līmeņu valsts uzraudzības un kontroles struktūra (attēls Nr. 3): 1.līmenis (centrālais līmenis):

Centrālā pārvalde ar tajā ietilpstošajām struktūrvienībām (departamenti, daļas);

Centrālās pārvaldes līmeņa struktūrvienības koordinē iepriekšminētās uzraudzības un

kontroles veikšanu, izstrādā uzraudzības un kontroles programmas, valsts oficiālās

kontroles datu iegūšanas, uzkrāšanas un analīzes metodes un sistēmas, apkopo un

analizē uzraudzības rezultātus, iesaka nepieciešamās korekcijas valsts uzraudzībā tās

optimizēšanai un uzrauga ieteikumu ieviešanu.

2.līmenis (teritoriālais līmenis):

PVD teritoriālas struktūrvienības (TSV), kopumā – 11.

TSV inspektori nodrošina uzraudzības objektu tiešu valsts uzraudzību un kontroli,

veicot tajos plānveida un ārpuskārtas pārbaudes saskaņā ar PVD centrālās pārvaldes

izstrādāto pārbaužu plānu, uzraudzības programmām un metodiku;

Robežkontroles punkti, kopumā – 15 PVD ģenerāldirektora pilnvaroti veterinārārsti kautuvēs un pilnvaroti

praktizējošie veterinārārsti (dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības jomā).

Attēls Nr.1

Attēls Nr.3

Pārtikas un veterinārā dienesta struktūra



(2017. – 2019.)

23

2.3. ADMINISTRATĪVĀ KAPACITĀTE UN RESURSI

Administratīvā kapacitāte ir PVD rīcībā esošie personāla, materiāli-tehniskie, finanšu

u.c. resursi, kurus dienests efektīvas darbības nodrošināšanai ir apvienojis vienotā funkcionālā

sistēmā, kura, darbojoties valstī noteiktās likumdošanas ietvaros, tiek pārvaldīta un izmantota

kā PVD deleģēto valsts funkciju izpildes mehānisms.

Administratīvā kapacitāte konsekventi tiek stiprināta, lai nodrošinātu tās atbilstību

PVD darbības noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem un ietver sevī pasākumu kopumu

atsevišķu administratīvās kapacitātes faktoru - resursu optimizācijai (piem., materiāli-

tehniskās bāzes inovācijai un pilnveidošanai, kā arī strukturāli - funkcionālu izmaiņu, t.sk.

nepieciešamo reorganizācijas pasākumu nodrošināšanai) atbilstoši dienesta uzdevumu

aktuālajām vai prognozējamām izmaiņām.

Administratīvo kapacitāti organizē Resursu vadības departaments. Departamenta

pamatuzdevumi ir:

rūpīgi plānot un operatīvi organizēt PVD darbības nodrošināšanai nepieciešamo

resursu izmantošanu;

organizēt vienotu personāla vadības sistēmu atbilstoši darba un civildienesta attiecību

reglamentējošo normatīvo dokumentu prasībām, kā arī veikt darbības, lai piesaistītu

PVD kvalificētu un ieinteresētu personālu;

nodrošināt vienotu finanšu resursu pārvaldību, t.sk. racionālu finanšu plānošanas un

uzskaites sistēmu;

nodrošināt dokumentācijas aprites sistēmu, t.sk. dokumentu uzskaiti un tajos noteikto

izpildes termiņu, kontroli, dokumentu arhivēšanu, u.c., ieviešot un izmantojot

dokumentu aprites sistēmās un to atsevišķos procesos modernas informācijas

tehnoloģijas;

sniegt juridisko atbalstu PVD amatpersonām tiesiskas rīcības nodrošināšanai;

nodrošināt valsts iepirkumu reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu;

veidot arhīvu, lietu uzglabāšanu, noformēšanu un nodošanu Latvijas valsts arhīvā

valsts glabāšanā;

organizēt saņemto un nosūtāmo dokumentu, tai skaitā, korespondences, elektronisko

dokumentu, sūdzību un iesniegumu apriti.

2.3.1. PERSONĀLA RESURSI UN APMĀCĪBU SISTĒMA, DARBĪBAS REZULTĀTI

Pārtikas un veterinārajā dienestā par vienu no galvenajiem resursiem tiek uzskatīts tā

personāls. Personāla vadības daļa, sadarbībā ar attiecīgo struktūrvienību, nodrošina, lai

personāla resursi un kompetence atbilst dienesta veicamo funkciju apjomam.

PVD personāla attīstības mērķis ir profesionāli un kompetenti speciālisti, kas nodrošina

patērētājiem nekaitīgas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un

veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī dzīvnieka

veselības un labturības, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību

ievērošanas kontroli, aktīvi piedalās eksporta veicināšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas

pasākumu īstenošanā. Personāla vadīšana ir stratēģiski mērķtiecīga, lai katrs atsevišķi un visi

kopumā darbotos izvirzīto mērķu sasniegšanā, regulāri paaugstinot darbības efektivitāti un

nodrošinot augstu funkciju izpildes līmeni.

Personāla apmācību rezultāti parādīti tabulā Nr. 3.



(2017. – 2019.)

24

2017.gadā Pārtikas un veterinārajam dienestam ir apstiprinātas 640 amata vietas.

Papildus tiek nodrošināti veterinārārstu pakalpojumi, kas nodrošina specifiskas veterinārās

jomas un uzdevumu izpildi dzīvnieku kautuvēs. (tabula Nr.2)

Personāla apjoms profesionālās uzraudzības jomās ir pietiekams, lai izpildītu PVD

noteiktos galvenos uzdevumus. Taču arvien ir aktuāls jautājums par specifisko profesionālo

jomu speciālistu esamību valstī, to darba tirgus tendencēm starp privāto un valsts sektoru,

kam seko uzdevums, kā PVD varētu būt arvien labāks konkurents labu kvalificētu darbinieku

iegūšanai un noturēšanai savā kolektīvā. Tas ir augošs un mērķtiecīgs darbs Personāla vadības

daļai un PVD kopumā turpmākiem gadiem.

Tabula Nr.1 Cilvēkresursu sadalījums PVD funkciju nodrošināšanai.

PVD darbības joma Darbinieku/inspektoru

amata vietu skaits

No tiem centrālajā

pārvaldē

Pārtikas uzraudzība 262 33

Veterinārā uzraudzība 127 23

Veterinārā, fitosanitārā, pārtikas un nepārtikas

uzraudzība uz robežas

98 9

Veterināro zāļu un specifisko pārtikas produktu

reģistrācija

18 18

PVD atbalsta funkcijas 135 66

PVD darbinieku amatu skaits (kopā) 640 149

Valsts pilnvarotie veterinārārsti (uzraudzība

kautuvēs)

75 -

Pilnvaroti praktizējošie veterinārārsti (dzīvnieku

veselības jomā)

466 -

Dienesta uzraudzībā esošo objektu oficiālo kontroli nodrošina inspektori ar noteiktu

jomas pilnvarojumu. Personālam, esošo finansiālo līdzekļu ietvaros tiek nodrošināta

nepieciešamā apmācība organizējot specifiskas apmācības, kā arī nodrošinot iespēju

paaugstināt kvalifikāciju piedaloties semināros, konferencēs, kongresos un citos pasākumos.

Tāpat personāls regulāri piedalās pieredzes apmaiņas pasākumos. Reizi gadā notiek ierēdņu

un darbinieku darbības novērtēšana.

Apmācību sistēma balstās uz noteiktiem normatīvajiem aktiem:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.882/2004 par

oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku

barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku

labturības noteikumiem (turpmāk – Regula Nr.882/2004);

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.854/2004, ar ko

paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes

produktu oficiālās kontroles organizēšanu (turpmāk – Regula Nr.854/2004);

Valsts civildienesta likums.

Lai dienestā noteiktu vienotu kvalifikācijas paaugstināšanas procesu norisi, ir izstrādātas

un aktualizētas procedūras:



(2017. – 2019.)

25

KR.09.P.002 „Kārtība, kādā notiek PVD strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanas

organizēšana”;

KR.09.P.049 „Jaunpieņemto PVD teritoriālo struktūrvienību inspektoru primārās

mācības, adaptācija un pilnveidošana”;

KR.09.P.066 „Kārtība, kādā notiek valsts pilnvaroto praktizējošo veterinārārstu

apmācību un sanāksmju-semināru organizēšanu”;

KR.09.P.067 „Jaunpieņemto veterinārārstu mācības, adaptācija un pilnvarošana”.

Katra kalendārā gada sākumā tiek izstrādāts mācību plāns un apstiprināta mācību

programma (iepriekšējā perioda mācību plāna izpilde). Mācību gads rit no janvāra līdz

decembrim (pilnu kalendāro gadu).

Par apmācību procesa koordinēšanu PVD atbild Personāla vadības daļas mācību

administrators, kurš kopā ar citām dienesta centrālās pārvaldes struktūrvienībām lemj par

kvalifikācijas paaugstināšanas kursu nepieciešamību, to tematiku, saturu un sastāda mācību

plānu konkrētajam gadam, ņemot vērā:

izmaiņas normatīvajos aktos;

jaunu funkciju deleģēšanu;

ārkārtas situācijas;

PVD strādājošo darba novērtējumu (virsuzraudzību un ikgadējo novērtēšanu);

iekšējos un ārējos auditus;

konstatējumus, sūdzības, priekšlikumus, ieteikumus.

Attēls Nr. 4

Apmācību procesu shēma

Lai nodrošinātu jaunpieņemto inspektoru un inspektoru, kuriem jāpiešķir jauna

pilnvarojuma joma, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apgūšanu, tiek noteikts primārais

apmācību periods (saskaņā procesu gaitu – Attēls Nr.5).



(2017. – 2019.)

26

Attēls Nr. 5

Primāro apmācību gaita

2.3.2. FINANŠU RESURSI. PVD DARBĪBAS REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

PVD finanšu resursu apjoms tiek noteikts saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu”, finanšu

resursus valsts deleģēto funkciju izpildei veido divi ieņēmumu avoti:

Valsts budžeta dotācija;

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi.

Finanšu resursu sadalījums pa ieņēmumu avotiem un izdevumu veidiem ir atspoguļots

tabulā Nr.2. Tabula Nr. 2

Finansējuma sadalījums pa ieņēmumu avotiem un izdevumu veidiem (EUR)

Pamat-

budžets

Valsts atbalsts

lauksaim-

niecības un

lauku attīstībai

Ilgtermiņa

saistībasKopā

Pamat-

budžets

Ilgtermiņa

saistībasKopā

1 2 4 5 6 7 8 9 10 11

Resursi izdevumu

segšanai10 616 971 170 745 6 497 002 17 284 718 10 799 604 4 897 002 15 696 606 15 622 608 12 604 967

Ieņēmumi no maksas

pakalpojumiem un citi

pašu ieņēmumi

3 295 418 0 0 3 295 418 3 340 595 0 3 340 595 3 340 595 3 340 595

Pašvaldību budžetu

transferti8 144 0 0 8 144 0 0 0 0 0

Dotācija no vispārējiem

ieņēmumiem7 313 409 170 745 6 497 002 13 981 156 7 459 009 4 897 002 12 356 011 12 282 013 9 264 372

Izdevumi - kopā 10 633 986 129 774 5 299 776 16 063 536 10 949 604 4 897 002 15 846 606 15 622 608 12 604 967

Uzturēšanas izdevumi 9 997 813 129 774 5 279 960 15 407 547 10 589 811 4 889 258 15 479 069 15 225 071 12 207 430

Kārtējie izdevumi 9 997 813 129 774 5 279 960 15 407 547 10 589 811 4 889 258 15 479 069 15 225 071 12 207 430

Atlīdzība 7 848 565 129 774 1 005 106 8 983 445 8 227 615 1 492 075 9 719 690 9 425 577 9 338 642

Preces un pakalpojumi 2 149 248 0 4 274 854 6 424 102 2 362 196 3 397 183 5 759 379 5 799 494 2 868 788

Kapitālie izdevumi 636 173 0 19 816 655 989 359 793 7 744 367 537 397 537 397 537

2019.gada

budžets

(projekts)**

2018.gada

budžets

(projekts)**

2017.gada apstiprinātais budžets*2016.gada budžets (izpilde)

* Dati uz 01.01.2017.

** Projekts, par valsts budžeta bāzes izdevumiem 2018.-2020.gadam.



(2017. – 2019.)

27

Galvenās ieņēmumu pozīcijas, kas veido Pārtikas un veterinārā dienesta ieņēmumus no

maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem: valsts uzraudzības un kontroles darbības un pakalpojumi kautuvēs, medījumu

apstrādes un gaļas sadales uzņēmumos; veterināro (veselības) sertifikātu sagatavošana un izsniegšana; valsts uzraudzības un kontroles darbības preču un produktu robežkontrolē; veterināro zāļu aprite.

Ilgtermiņa saistību ietvaros tiek realizētas šādas uzraudzības programmas:

Klasiskā cūku mēra apkarošanas un uzraudzības programma; Āfrikas cūku mēra uzraudzības un apkarošanas programma;

Trakumsērgas uzraudzība un apkarošanas programma;

Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzības un kontroles programma;

Salmonelozes ierosinātāju kontroles programma;

Salmonella spp. kontroles programma (no 01.01.2018. tiek apvienota ar

Salmonelozes ierosinātāju kontroles programmu);

Putnu gripas uzraudzības programma;

Aitu un kazu brucelozes uzraudzības un kontroles programma;

Govju brucelozes profilakses un apkarošanas programma;

Mikroorganismu rezistences uzraudzības programma;

Trakumsērgas apkarošana Baltkrievijas teritorijā Latvijas pierobežā.

PVD budžeta apakšprogrammu (gan pamatbudžeta, gan ilgtermiņa saistību) ietvaros

deleģēto funkciju izpildes darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus skatīt tabulā Nr.3.

2.3.3. MATERIĀLIE RESURSI

PVD materiālie resursi ietver sevī dienesta darbības nodrošināšanai nepieciešamos

materiāli-tehniskos komponentus – nekustamos īpašumus (administratīvās ēkas, specializētas

kontroles ēkas, garāžas), nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, transportlīdzekļus

(automašīnas, specializēti aprīkotas piekabes ar mazgāšanas un dezinfekcijas iekārtām),

iekārtas un inventāru profesionālo pārbaužu veikšanai (tai skaitā inspektoru aprīkojums, lai

sagatavotu paraugus tālākai nosūtīšanai laboratoriski-diagnostisko izmeklējumu veikšanai),

saziņas līdzekļus, formas tērpus, orgtehniku, datortehniku, to programmatūru un informātikas

sistēmu aparatūru, ofisa aprīkojumu un tehniku.

PVD ir vienota kārtība nepieciešamo materiālo resursu iegādei, uzglabāšanai un

lietošanai, tai skaitā PVD funkciju īstenošanai nepieciešamo pakalpojumu, iekārtu un

mērīšanas līdzekļu iegādei, uzglabāšanai, lietošanai un metroloģiskajai pārbaudei.

PVD budžeta ietvaros un, ievērojot valstī noteiktos fiskālās disciplīnas un uzraudzības

pasākumus, visas PVD struktūrvienības (centrālā pārvalde, teritoriālās struktūrvienības,

kontroles punkti uz valsts robežas) tiek nodrošinātas ar materiālajiem resursiem deleģēto

funkciju veikšanai.

PVD materiālie resursi tiek uzturēti, atjaunoti, papildināti un modernizēti atbilstoši

mūsdienu tehnoloģiju līmenim un finanšu iespējām, lai PVD strādājošie pilnvērtīgi varētu

veikt savus pienākumus.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem PVD materiālajos resursos ietilpst

Valsts materiālo rezervju glabāšanas, atjaunināšanas, iznomāšanas, aizdošanas, realizācijas un

norakstīšanas nodrošināšana.



(2017. – 2019.)

28

2.3.4. INFORMĀCIJAS SISTĒMAS UN RESURSI

Informācijas sistēmas un datu bāzes

PVD Informācijas tehnoloģiju uzdevums ir nodrošināt Dienesta darbības efektivitāti,

ieviešot un uzturot PVD attīstības mērķiem atbilstošas informācijas sistēmas, kā arī

nodrošinot atbilstošās datortehnikas darbspēju. PVD darbības atbalstu nodrošina sekojošas

informācijas sistēmas:

iPVD - platforma veido vienotu un unificētu PVD informācijas sistēmu kopu.

PVDur - informācija par uzraudzībai pakļautiem uzņēmumiem un to atzīšanu.

PVDdb - informācija un datu analīze par pārtikas apritē iekļauto uzņēmumu

uzraudzības pamat rezultātiem.

mobiPVD – inspekciju izveikšanas lietotne.

VESLA - informācija par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību.

VZR IS - veterināro zāļu reģistrācija, datu analīze par veterināro zāļu pielietojumu.

Eudranet – pakalpojumi, kas ļauj farmācijas biznesa procesu un politikas veidošanas

ekspertiem apmainīties ar informāciju, un strādāt kopā visas Eiropas mērogā.

Junda - informācija par valsts uzraudzības programmu ietvaros veiktajiem

izmeklējumiem un to rezultātiem. Tiek nodrošināta nepieciešamo datu apkopošanu un

risku analīze.

SRdok - Robežkontroles centrālā datu uzskaites sistēma.

Sadkis - informācija un datu analīze par svaigu augļu un dārzeņu aprites uzraudzības

rezultātiem.

Uztura bagātinātāju reģistrs - Informācija par uztura bagātinātājiem un to

izplatītājiem.

Diētiskās pārtikas reģistrs – Informācija par diētiskās pārtikas produktiem un to

izplatītājiem. (No 2010.gada 18.decembra šajā datubāzē tiek iekļauta arī informācija

par mākslīgiem maisījumiem zīdaiņiem.).

www.pvd.gov.lv - informācija sabiedrībai par dienesta funkcijām, uzdevumiem,

uzraudzības rezultātiem un aktualitātēm.

savejiem.pvd.lan - iekšējais informācijas tīkls, kas pieejams tikai PVD darbiniekiem.

Nodrošina ar vispārīgu informāciju, kas nepieciešama dienesta darbinieku ikdienas

pienākumu veikšanai.

registri.pvd.gov.lv – PVD reģistru publiskojamā informācija.

Novietņu apsekošanas IS – sistēmas turētājs ir Lauksaimniecības datu centrs. PVD

izmanto sistēmu, lai nodrošinātu Novietņu apsekošanas protokolu datu uzkrāšana un

analīze.

Veterinārās barības aprites reģistrs - informācija un dati par dzīvnieku barības

apritē iesaistītajiem uzņēmumiem.

e-macību sistēma - elektroniskas apmācības, kas ļauj tradicionālās apmācības pārnest

elektroniskā vidē.

Dienesta elektroniskā pasta sistēma - informācija par elektroniskā pasta saraksti un

informācijas apmaiņu.

Storage un Glacier – failu glabātuve.

TRACES - Informācija un datu analīze par ES iekšējās tirdzniecības, eksporta,

importa un tranzīta produktu veterinārās kontroles rezultātiem.

RASFF - operatīvi izplatāmi dati par pārtikas un dzīvnieku barības apritē esošiem

neatbilstošiem produktiem ietverot to aprakstus, ražotājus un konstatētos risku

faktorus.



(2017. – 2019.)

29

Vienotā Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu dokumentu vadības

sistēma (DVS) - elektroniska informācijas aprite, unificēti lietvedības procesi.

Horizon - informācija par finanšu un grāmatvedības informācijas pārvaldību,

personāla un līgumu uzskaite, kā arī personāla pašapkalpošanās pieeju datiem.

Eiropas Komisijas interneta vietnē http://ec.europa.eu/food/safety_en pieejamie

reģistri - Informācija par uzturvērtības un veselīguma norādēm, ātrās reaģēšanas

sistēmā (RASFF) iekļautajiem ziņojumiem, pārtikas piedevām, pārtikas

aromatizētājiem, pārtikas fermentiem, EEK valstīs atzītajiem minerālūdeņiem, jauno

pārtiku (Jaunās pārtikas katalogs, saraksti, kuros apkopoti dati par ES atzīto un

paziņoto jauno pārtiku), ES dalībvalstu kompetentajām institūcijām

Tehniskais nodrošinājums

Pārtikas un veterinārā dienesta informācijas tehnoloģiju resursu nodrošinājums:

500 personālie datori, vairāk nekā 100 portatīvie datori, 200 drukas iekārtas, 30

multimediju projektori,70 kopētāji, 200 IP telefoni;

Visiem datoriem tiek nodrošināts pieslēgums vienotajam dienesta datu pārraides

tīklam, kurš ir pieejams visās dienesta struktūrvienībās – tas ir 36 punktos.

Serveru tehniskais nodrošinājums

Pārtikas un veterinārā dienesta serveru resursu (serveri, komutatori, UPS, u.c.)

nodrošinājums:

10 fiziskie serveri; 45 virtuālie serveri; 10 komutatori; 10 UPS iekārtas.

2 SAN disku masīvi

Visiem serveriem tiek nodrošināts pieslēgums vienotajam dienesta datu pārraides

tīklam, kurš ir pieejams visās dienesta struktūrvienībās.

2.3.5. JURIDISKĀ ATBALSTA SISTĒMA

Svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai juridiskā atbalsta jomā ir

sagatavoties un veikt nepieciešamos pasākumus nozares administratīvo pārkāpumu

dekodifikācijas sistēmas ieviešanai:

Izstrādāt iekšējos normatīvos aktus jaunā likuma piemērošanas jautājumos;

Izveidot apmācību programmu inspektoriem e-apmācību vidē par Administratīvā

pārkāpuma procesa likuma piemērošanu;

Organizēt inspektoriem apmācības par IeM Soda reģistra datubāzes lietošanu.

2.4. PVD PAMATA UN ATBALSTA PROCESU KVALITĀTES VADĪBAS

SISTĒMA, DARBĪBAS REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

Kvalitātes vadības sistēmas apraksts

Lai nodrošinātu PVD mērķu un pamatuzdevumu efektīvu izpildi un nodrošinātu visu

veikto darbību saskaņotu orientāciju uz, pirmkārt, normatīvo aktu izpildi un klientu

vēlmju apmierināšanu un, otrkārt, nodrošinātu nepārtrauktu, ilglaicīgu un stabilu

attīstību, PVD ir ieviesta un tiek uzturēta Kvalitātes vadības sistēma.

Visi PVD procesi ir dokumentēti, līdz ar to ir noteikti kritēriji precīzai un efektīvai

procesu norisei un to uzraudzībai. PVD ir noteikti pamatdarbības un to atbalsta procesi

un to savstarpējā mijiedarbība. PVD kvalitātes vadības sistēmas uzturēšanu nodrošina

Vadības sistēmu, audita un dokumentu pārvaldības daļa.



(2017. – 2019.)

30

Attēls Nr.6

KLIENTI

Klientu un

sabiedrības

informēšana

Klientu un sabiedrības

apmierinātības pētījumi

Pārtikas aprites uzraudzība Veterinārā uzraudzība

Dzīvnieku

infekcijas slimību

inspekcija

Dzīvnieku barības

aprites un

blakusproduktu

uzņēmumu

inspekcija

Mājas (istabas) dzīvnieku un

eksperimentos izmantojamo

dzīvnieku labturības inspekcija

Veterināro

pakalpojumu

sniedzēju un

veterināro zāļu

apritē iesaistīto

objektu inspekcija

SABIEDRĪBA

Pamatprocesu metodiskā vadība

PAMATPROCESI

Informācijas

sistēmu vadība

Personāla

vadība

Iegādes

Informācijas

sistēmu

uzturēšana

Infrastruktūras

uzturēšāna

Darba

drošība

Kvalitātes vadība

Resursu vadība

Budžeta

plānošanaGrāmatvedība

Vecāko

inspektoru

darbības

uzraudzība

Inspektoru

darbības

uzraudzība

Administratīvās

vadības

uzraudzība

Ierēdņu

darbības

novērtēšana

Iekšējais audits

Uzraudzība un

vērtēšana

Lietvedība

Administratīvo

dokumentu

lietvedība

Protokolu

vadība

Arhivēšana

Dokumentu

vadība

Finansu vadība

ATBALSTA PROCESI

Preču robežkontrole

Fitosanitārā

preču

robežkontrole

Veterinārā

preču

robežkontrole

Pārtikas nekaitīguma un

nepārtikas preču drošuma

robežkontrole

Augu izcelsmes

produktu, dzērienu un

bioloģiskās

lauksaimniecības

uzņēmumu inspekcija

Pārtikas

izplatīšanas

uzņēmumu

inspekcija

Dzīvnieku

izcelsmes

pārtikas

ražošanas

uzņēmumu

inspekcija

Kvalitātes

sistēmas

dokumentu

vadība

Inspektoru

apmācība

PVD PROCESU SHĒMA

Ris

ka

an

alīz

e

Uzņēmumu atzīšana un

reģistrācija

Eksportējamo pārtikas

produktu sertifikācija

Eksportējamo

dzīvo dzīvnieku

sertifikācija

Uzņēmumu

atzīšana un

reģistrācija

Ris

ka

an

alīz

eNovietņu un

lauksaimniecības

dzīvnieku

pārvadājumu

inspekcija

Veterināro zāļu

reģistrācija

Uzņēmumu atzīšana

un pārtikas produktu

sertifikācija NPKS

ietvaros

Specifiskās pārtikas

novērtēšana un

reģistrācija

PVD kvalitātes vadības sistēma ir ieviesta un uzturēta atbilstoši ISO 9001 001 un LVS

EN ISO/IEC 17020 „Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic

inspekciju” standarta prasībām.

Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) ir apstiprinājis, ka Pārtikas un veterinārais

dienests ir kompetents veikt inspicēšanu kā A tipa inspicēšanas institūcija atbilstoši standarta

LVS EN ISO 17020 prasībām sekojošās sfērās:

uzņēmuma pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmas, atbilstoši normatīvo aktu

prasībām, oficiālā kontrole (inspicēšana);

veterinārās uzraudzības objektu oficiālā kontrole (inspicēšana);

augu, augu produktu un ar tiem saistīto materiālu inspicēšana, augu aizsardzības

līdzekļu inspicēšana; dzīvnieku izcelsmes produktus nesaturošu pārtikas produktu,

zāles un farmācijas produktu inspicēšana; dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku un dzīvnieku

izcelsmes produktu, gaļas un gaļas produktu, zivis un zivju produktu, piena un piena

produktu, olas un olu produktu, medus un biškopības produktu un citur neminētu

dzīvnieku izcelsmes produktu inspicēšana (robežkontroles jomā).

Atbilstoši ISO 9001 un LVS EN ISO/IEC 17020 standarta prasībām PVD ir izstrādāta

Kvalitātes sistēmas rokasgrāmata, kura satur atsauces uz procesu aprakstiem – procedūrām.

Kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana

KVS dokumentācija tiek sistematizēta dokumentu kopumos un par to saturu un

aktuālās informācijas noteikšanu ir noteikti atbildīgie darbinieki. PVD kvalitātes sistēmas

pilnveidošanā piedalās visu struktūrvienību darbinieki, sniedzot priekšlikumus par

nepieciešamajām izmaiņām un uzlabojumiem atbilstoši savai kompetencei.



(2017. – 2019.)

31

Attēls Nr.7

PVD kvalitātes sistēmā izmaiņas tiek veiktas, saskaņojot ar PVD ģenerāldirektoru.

Darbības rezultāti kvalitātes vadības jomā parādīti tabulā Nr. 3.

2.5. REVĪZIJAS KĀRTĪBA. REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI.

PVD iekšējā audita sistēma ir izstrādāta ievērojot LVS EN ISO 19011:2012 “Vadlīnijas

pārvaldības sistēmu auditēšanai” galvenos principus, Regulas Nr. 882/2004 un Eiropas

Komisijas Lēmuma 2006/677 un Eiropas Komisijas Nacionālās audita sistēmas darba grupas

izstrādāto vadlīniju nosacījumus.

Iekšējais audits ir PVD struktūrvienību oficiālās kontroles, oficiālās kontroles

aktivitāšu un citu PVD funkciju neatkarīgs un sistemātisks novērtējums atbilstoši LVS EN

ISO/IEC 17020 standartu prasībām, Regulā Nr.882/2004 noteiktajiem pasākumiem un citiem

normatīvajiem aktiem.

Iekšējo auditu veic, lai:

- pārliecinātos par oficiālās kontroles veikto pasākumu atbilstību, efektivitāti un

pasākumu piemērotību izvirzīto mērķu sasniegšanai, kas noteikta Regulā Nr.882/2004 un citu

piešķirto funkciju atbilstības novērtēšanai.

PVD darbības novērtēšanas sistēma shematiski attēlota attēlā Nr.8.



(2017. – 2019.)

32

Attēls Nr.8

PVD Vadības sistēmu, audita un dokumentu pārvaldības daļa ir atbildīga par iekšējā

audita sistēmas uzturēšanu un veic pasākumu kopumu, kas nodrošina efektīvu audita sistēmas

darbību:

Daudzgadu audita programmas izstrāde;

Audita gada programmas izstrāde;

Audita programmas vadīšana un uzraudzība;

Audita programmas uzlabošana un pārskatīšana;

Audita plāna izstrāde;

Auditu rezultātu apkopošana un analīze;

Brīvprātīgo auditoru piesaistīšana un apmācība;

Auditoru kompetences novērtēšana.

PVD iekšējo auditu organizācija, dokumentācija, auditoru kvalifikācija, pienākumi un

atbildība ir noteikta procedūrā KR.06.P.004 „ Iekšējā audita nolikums”.

Ilgtermiņa iekšējā audita programmu sastāda pieciem gadiem. Programmā iekļauj

Regulas Nr.882/2004, LVS EN ISO/IEC 17020 īstenošanas auditus un citus tematiskos

auditus, nosakot veikšanas periodu un audita objektu. Sastādot audita programmu tiek

izmantotas Eiropas Komisijas Nacionālās audita grupas izstrādātās vadlīnijas “Oficiālās

kontroles audita plānošana izvērtējot riskus”.

Ikgadējā iekšējā audita programma tiek sastādīta, ņemot vērā ilgtermiņa iekšējā audita

programmā norādītajā periodā ietvertos auditus. Darbības rezultāti iekšējā audita jomā

parādīti tabulā Nr. 3.



(2017. – 2019.)

33

2.6. IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA. REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI.

PVD Iekšējās kontroles sistēmas darbība tiek īstenota saskaņā ar Ministru kabineta

2012.gada 8.maija noteikumu Nr.326 „Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmu tiešās

pārvaldes iestādēs” prasībām.

PVD Iekšējās kontroles daļa ir PVD ģenerāldirektoram tieši pakļauta struktūrvienība,

kuras mērķis ir nodrošināt vienotu iekšējās kontroles sistēmas darbību PVD.

PVD iekšējās kontroles sistēmas pamatā ir noteikts vadības īstenotās politikas un

procedūru kopums, kas tiek ieviests visos pārvaldes līmeņos, lai radītu ekonomisku, efektīvu,

likumdošanai un iekšējam reglamentam atbilstošu vidi PVD mērķu sasniegšanai.

PVD iekšējās kontroles sistēmas darbība ir nepārtrauktā mijiedarbībā ar PVD

pārvaldības struktūrām, tādējādi, panākot tūlītēju rīcību uz situācijas izmaiņām, un sniegtu

priekšlikumus vadības procesu organizācijai. Lai šī sistēma būtu efektīva un uz attīstību

vērsta, tiek veikta kontroles mehānismu regulāra izvērtēšana un darbības mērķu noteikšana.

2.6.1. NODARBINĀTO PERSONU DARBĪBAS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES

TIESĪBU AKTU, VADĪBAS POLITIKAS UN NOTEIKTĀ REGLAMENTA

PRASĪBĀM

Īstenojot PVD nodarbināto personu darbības atbilstības pārbaudes:

tiek izvērtētas fizisko un juridisko personu sūdzības;

veiktas ārpuskārtas pārbaudes PVD uzraudzībai pakļautajos objektos;

disciplinārlietu un dienesta izmeklēšanu veikšana.

Darba kārtības disciplīnas ievērošanas pārbaužu laikā tiek identificēti trūkumi noteiktās

darba kārtības plānošanas un uzdevumu izpildes kontrolē. Izvērtējot pārbaužu rezultātus, tiek

iegūta informācija, kas preventīvi ļauj novērst iespējamā pārkāpuma cēloņus.

2.6.2. PRETKORUPCIJAS UN IESPĒJAMO INTEREŠU KONFLIKTU

NOVĒRŠANAS PASĀKUMI

PVD Iekšējās kontroles daļas pretkorupcijas pasākumu kopumu īstenošanas mērķis ir

nodrošināt PVD amatpersonām uzticētās varas un funkciju godprātīgu un likumīgu

izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādāto Korupcijas

novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2009.-2013.gadam, PVD tika apstiprināts PVD

Pretkorupcijas pasākumu plāns 2009.-2013.gadam. Atbilstoši minētā perioda ietvaros

noteiktajiem pretkorupcijas pasākumu īstenošanas uzdevumiem, PVD turpina īstenot

noteiktos uzdevumus 20164.-2019.gada periodā, lai veicinātu PVD amatpersonu darbības

atklātību un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī veicinātu sabiedrības uzticēšanos PVD

amatpersonu darbībai. Tādējādi, plānā noteiktie uzdevumi, izpildes laiks, darba rezultātu

atspoguļojums sniedz pārskatāmu plānoto un pastāvīgi veicamo uzdevumu kopumu, kas

virzīts uz korumpētības risku mazināšanu PVD.

2.6.3. UZVEDĪBAS STANDARTU UN ĒTISKAS RĪCĪBAS KRITĒRIJU

IEVĒROŠANAS NODROŠINĀŠANA

Ētiska rīcība ir neatņemama PVD amatpersonas profesionālās kompetences

sastāvdaļa. Savlaicīgi identificējot iespējamos vai faktiskos ētiska rakstura pārkāpumus, tiek



(2017. – 2019.)

34

noteiktas korektīvās darbības preventīvai ētiska rakstura pārkāpumu riska mazināšanai. PVD

Iekšējās kontroles sistēmas darbības procesu kopums, kas saistīts ar uzvedības standartu un

ētiskas rīcības ieviešanu PVD, ir vērsts uz PVD Ētikas kodeksā ietverto principu, normu un

vērtību ievērošanu, aktualizēšanu, kā arī apmācību un informācijas aprites nodrošināšanu.

2.6.4. IEKŠĒJĀS KONTROLES DAĻAS SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS

VIRZIENA ĪSTENOŠANAI

Pastiprinātas PVD iekšējās darba kārtības noteikumu un darba disciplīnas ievērošanas

pārbaudes.

Informācijas un konsultāciju sniegšana PVD nodarbinātām personām savas

kompetences ietvaros.

PVD pretkorupcijas pasākuma plāna aktualizēšana saskaņā ar Korupcijas novēršanas

un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.- 2020. gadam.

Iekšējās kontroles jomas darbības rezultatīvie radītāji parādīti tabulā Nr. 3.

2.7. ĀRĒJO ATTIECĪBU, EIROPAS SAVIENĪBAS LIETU UN STARPTAUTISKO

PROJEKTU VADĪBA

2.7.1. MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Pārtikas un veterinārā dienestā starptautisko sadarbību un ES lietu vadību nodrošina

Ārējo attiecību un starptautisko projektu daļa (ĀASPD), kuras mērķis ir koordinēt un vadīt

starptautiskās palīdzības projektus, seminārus, organizēt un nodrošināt sadarbību ar citām

institūcijām Latvijā, Eiropas Savienībā un ārzemēs, veidojot vienotu integrācijas modeli

Eiropas kopienā un starptautiskajās organizācijās. ĀASPD galvenie uzdevumi ir:

PVD interešu pārstāvēšana Eiropas Savienības, Latvijas valsts pārvaldes un

starptautiskajās institūcijās;

Komunikācijas un koordinācijas nodrošināšana starp PVD un Latvijas, Eiropas

Komisijas un ārvalstu institūcijām;

Lisabonas līgumā noteiktās sadarbības attīstībai īstenošana, realizējot bilateriālos un

multi-lateriālos palīdzības programmu projektus;

Latvijas pārstāvniecības (kontakpunkts) un informācijas apmaiņas nodrošināšana

Integrēta daudzgadu kontroles plāna un atskaites sagatavošanai un iesniegšanai

Eiropas Komisijas atbildīgajām institūcijām;

Piedalīšanās stratēģisku dokumentu izstrādē PVD ietvaros.

2.7.2. DAĻAS DARBU REGLAMENTĒJOŠIE LIKUMDOŠANAS AKTI

Regula Nr.882/2004, lai nodrošinātu atbilstību barības un pārtikas likumam, dzīvnieku

veselības un dzīvnieku labturības prasību normas;

MK 2009.gada 17.oktobra noteikumi Nr.1161 "Par valsts budžeta finansētas

institūcijas dalību Eiropas Savienības finansēto institūciju stiprināšanas programmu

projektu īstenošanā citā valstī un projekta finansējuma plānošanu un uzskaiti".

Zemkopības ministrijas 25.10.2016. kārtība Nr. 23 „Kārtība, kādā Zemkopības

ministrijā un tās padotības iestādēs notiek Eiropas Savienības jautājumu koordinācija,

dokumentu aprite un ceļa, viesnīcas (naktsmītnes) izdevumu atmaksa, atbildīgajām



(2017. – 2019.)

35

amatpersonām dodoties uz ES Ministru padomes vai ES Padomes darba grupu

sanāksmēm”.

Zemkopības ministrijas 10.08.2015. kārtība Nr.25 „Kārtība par Zemkopības

ministrijas un tās padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu dalību starptautiskajos

projektos”.

2.7.3. PRIORITĀRIE UZDEVUMI

1. Nodrošināt Daudzgadu kontroles plāna pārtikas aprites, veterinārajā un augu veselības

valsts uzraudzībā un PVD darbības stratēģijas 2017. – 2019.gadam sagatavošanu

2017.gadā.

2. PVD iesaiste starptautisku projektu ieviešanā un pieredzes apmaiņas vizītēs.

3. HFAA auditu organizēšana.

4. Sekmīgi pārstāvēt PVD intereses EK DG SANTE, kopā ar citām dalībvalstīm veidojot

ieviešanas akta projektu par ikgadējo Daudzgadu kontroles plāna pārtikas aprites,

veterinārajā un augu veselības valsts uzraudzībā atskaites formu 2017.gadā.

2.7.4. INSTITUCIONĀLĀ SADARBĪBA

Organizējot ārējo sadarbību, ES lietu norisi un starptautisko projektu vadību, norit

sadarbība ar šādām institūcijām:

Zemkopības ministriju

o līdzdalība viedokļu formulēšanā par ES likumdošanas projektiem;

o dalība HFAA audita materiālu sagatavošanā un vizīšu norisē;

o informācijas sagatavošana starpvaldību komisijām;

o dalība starptautisku projektu ieviešanā.

Ārlietu ministriju

o EK un starptautisku organizāciju programmu īstenošana.

Eiropas Komisiju

o HFAA auditu organizēšana

o Daudzgadu nacionāla kontroles plāna un tā atskaišu gatavošana

o Informācijas apmaiņa par aktuālajiem jautājumiem

EFSA

o Aktuālas informācijas koordinēšana starp PVD un BIOR kā EFSA kontaktpunktu;

o Līdzdalība projektos.

2.8. SABIEDRISKO ATTIECĪBU VADĪBA

Komunikācijai ir nozīmīga loma Pārtikas un veterinārā dienesta ilgtermiņa mērķu

īstenošanā. Pārtikas un veterinārā dienesta publiskās komunikācijas mērķis ir informēta un

izglītota sabiedrība, kas zina savas patērētāja tiesības, prot pasargāt sevi no pārtikas izraisītām

saslimšanām, ar cieņu izturas pret dzīvnieku tiesībām uz adekvātiem dzīves apstākļiem un

pienācīgu veterināro aprūpi.

Pārtikas un veterinārais dienests, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, un

sabiedrisko attiecību instrumentus, nodrošina regulāru komunikāciju ar sabiedrību, tādējādi

ievērojot sabiedrības tiesības saņemt informāciju par norisēm pārtikas apritē un veterinārajā

uzraudzībā, īstenojot atklātības principus valsts pārvaldē.

Attēls Nr. 8



(2017. – 2019.)

36

Dienesta komunikāciju ar sabiedrību īsteno Sabiedrisko attiecību daļa, kas ir PVD

ģenerāldirektoram tieši pakļauta struktūrvienība.

Plašsaziņas līdzekļi

Plašsaziņas līdzekļiem – ziņu aģentūrām, radio, televīzijai, presei, interneta portāliem ir

nenovērtējama loma Pārtikas un veterinārā dienesta komunikācijā ar sabiedrību – tas ir

galvenais dienesta komunikācijas kanāls, kas sasniedz visplašāko auditoriju.

Plašsaziņas līdzekļi regulāri saņem Pārtikas un veterinārā dienesta sagatavotu informāciju

(preses relīzes) par aktualitātēm dienesta uzraudzības jomās, brīdinājumus patērētājiem par

bīstamiem pārtikas produktiem, izglītojoši informatīvus materiālus, kuru mērķis ir novērst

nevēlamus notikumus, piemēram, saslimšanas, kā arī ziņas par konstatētiem pārkāpumiem un

nelikumībām pārtikas apritē un veterinārajā uzraudzībā.

Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti atbild uz plašsaziņas līdzekļus interesējošajiem

jautājumiem, komentē aktualitātes dienesta uzraudzības jomās, skaidro Pārtikas un veterinārā

dienesta inspektoru lēmumus.

PVD tīmekļa vietne

Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapa http://www.zm.gov.lv/partikas-un-

veterinarais-dienests/#jump ir nozīmīgs, oficiāls informācijas avots par pārtikas aprites un

veterināro uzraudzību Latvijā, aktualitātēm un galvenajām norisēm ne tikai plašsaziņas

līdzekļiem, bet arī uzņēmējiem, kas iesaistījušies vai plāno iesaistīties pārtikas apritē,

lopkopjiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem – patērētājiem, mājas (istabas) dzīvnieku

turētājiem, studentiem.

PVD mājaslapā iespējams uzdot jautājumus dažādu jomu dienesta ekspertiem un saņemt uz

tiem operatīvas atbildes. Izmantojot mājaslapu, iespējams iesniegt sūdzību gan par

iespējamiem pārkāpumiem pārtikas apritē un veterinārajā uzraudzībā, gan par PVD

darbiniekiem, tāpat PVD mājaslapā ir saites uz dienesta kontiem sociālajos tīklos.

Sociālie tīkli

Sociālie tīkli ir kļuvuši par nozīmīgu sabiedrības līdzdalības instrumentu, ar kura

palīdzību sabiedrībai ir iespēja ietekmēt valsts pārvaldes lēmumus un panākt rīcību.

Aizvien aktīvāk Latvijas iedzīvotāji izmanto sociālos tīklus, iesaistoties dažādu pārkāpumu

konstatēšanā, sabiedriski aktuālu tematu apspriešanā, uzrunājot arī atbildīgās valsts pārvaldes

iestādes.

PVD ir konts mikroblogošanas vietnē Twitter.com twitter.com/pvd_gov_lv, kurā

dienests informē par aktualitātēm pārtikas aprites un veterinārās uzraudzības jomās, kā arī

atbild uz tvitera lietotāju jautājumiem un reaģē uz mikroblogošanas vietnē pieteiktajam

sūdzībām, veicot pārbaudes.

PVD ir arī YouTube kanāls, kurā izvietoti ne tikai PVD veidotie videomateriāli par

aktuāliem tematiem, bet arī dažādu semināru un citu informatīvo pasākumu video.

Pasākumi

PVD regulāri piedalās dažādos ar lauksaimniecības un pārtikas nozari saistītos

pasākumos, starptautiskās izstādēs tiklab kā reģionāla mēroga pasākumos un notikumos,

kuros dienestu aicina piedalīties (piemēram, fonda “Latvijas lauksaimniecības attīstībai”

organizētās Traktordienas, starptautiskā pārtikas izstāde “Riga Food”, valsts pārvaldes atvērto

durvju diena, ēnu diena un citi pasākumi). PVD tajos informē par savu darbu, organizē

dažādus norises mērķauditoriju interesējošus pasākumus – seminārus un diskusijas, dienesta

eksperti atbild uz interesentu jautājumiem un iepazīstina ar PVD izdotajiem informatīvajiem

materiāliem.

http://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/#jump

http://www.zm.gov.lv/partikas-un-veterinarais-dienests/#jump

https://twitter.com/pvd_gov_lv



(2017. – 2019.)

37

Informatīvie materiāli

Joprojām viens no informācijas avotiem lielai sabiedrības daļai ir drukāti informatīvie

materiāli, kas pieejami gan dažādās sabiedriskās vietās, gan, piemēram, izstādēs, konferencēs

un citos pasākumos, kuros piedalās dienests. Katru gadu PVD izdod vairākus dažādām

mērķauditorijām paredzētus informatīvos materiālus, kuru mērķis ir sniegt informāciju par

aktuāliem tematiem, lai izglītotu sabiedrību un pilnveidotu tās zināšanas par nozīmīgiem

tematiem, piemēram – pārtikas drošums, dzīvnieku slimības, pārtikas uzņēmējdarbības pamati

u.tml.

Sociālie partneri

PVD eksperti regulāri piedalās arī dažādu sabiedrisko organizāciju organizētos

semināros un diskusijās, kurās informē par aktualitātēm pārtikas aprites un veterinārajā

uzraudzībā, skaidro dienesta nostāju dažādos jautājumos un atbild uz interesentu jautājumiem.

2.9. DARBĪBAS VIRZIENA “PĀRTIKAS UN VETERINĀRĀ DIENESTA

PĀRVALDĪBA” DARBĪBAS REZULTĀTI

Tabulā Nr.3 parādīti darbības virziena “Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldība”

darbības rezultāti:

Tabula Nr. 3

Darbības virziena “Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldība” darbības rezultāti

Darbības rezultāti

Nr. Darbības rezultāta

formulējums Rezultatīvais

rādītājs

Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2016 2017 2018 2019

Personāla apmācību jomā

1. Mācību plāna izstrāde un

koordinēšana, nodrošinot Pārtikas

un veterinārā dienesta strādājošo

profesionālo apmācību (primārā

apmācība, nacionālā līmeņa

kvalifikācijas paaugstināšanas

kursi, starptautiskie kvalifikācijas

paaugstināšanas kursi, elektroniskās

mācības u.c.)

Plānotas darbinieku

apmācības

vispārizglītojošajos un

profesionālajos

jautājumos

2193 * 300 310 320

2. PVD strādājošo dalības

koordinēšana Eiropas Komisijas

organizētajos kursos (BTSF)

Sadarbībā ar

profesionālo jomu

struktūrvienībām

deleģēti atbilstošākie

mācību dalībnieki.

195 ** 78 80 80

3. PVD “Jauno darbinieku diena” Jaunpieņemto

darbinieku iesaistes

programma, lai

nodrošinātu PVD

funkciju, mērķu un

pamatpienākumu

nodrošināšanai

atbilstošu darbinieku

iesaisti

0 1 2 2

Pārtikas un veterinārā dienesta darbības rezultāti, rezultatīvie rādītāji un to skaitliskās vērtības 2016.-

2019.gadā.

1. Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu

uzraudzība un kontrole

1.Pārbaudes pārtikas

uzņēmumos (skaits) 36 282 37 800 37 800 37 800

2.Uzņēmumu īpatsvars 0,09 1,0 1,0 1,0



(2017. – 2019.)

38

% no kopējā pārbau-

dīto uzņēmumu skaita,

kuros ir konstatēti

būtiski pārkāpumi, kas

ietekmē pārtikas

produktu kvalitāti un

nekaitīgumu

2. Veterinārās uzraudzības objektu, tai

skaitā dzīvnieku un produktu

uzraudzība un kontrole

1.Veiktās pārbaudes

valsts veterinārās

uzraudzības objektos

(skaits)

25 437 17 000 17 000 17 000

2.Uzraudzības objektu

īpatsvars % no kopējā

pārbaudīto uzņēmumu

skaita, kuros ir

konstatēti būtiski

pārkāpumi, kas

ietekmē dzīvnieku

veselību un labturību

2,59 2 2 2

3. Kravu pārbaudes Latvijas kontroles

punktos uz ES ārējās robežas

1.Kopējais pārbaudīto

kravu skaits 74 028 65 000 65 000 65 000

2.Prasībām

neatbilstošo kravu

īpatsvars %

2,65 1,50 1,50 1,50

3.Laboratoriski

pārbaudīto kravu

īpatsvars % no kopējā

pārbaudīto kravu

skaita

0,34 0,50 0,50 0,50

4. Veikti pasākumi dzīvnieku lipīgo

slimību profilaksē un apkarošanā

1.Vakcīnas devu skaits

miljonos, lapsu un

jenotsuņu profilak-

tiskai vakcinācijai pret

trakumsērgu

1,28 1,28 0,96 0,96


miljonos, mājputnu

profilaktiskai vakcinā-

cijai pret salmonelozi

3,38 6,03 5,93 5,93


miljonos, mežacūku

vakcinācijai pret

klasisko cūku mēri

0,0 0,18 0,18 0,18

Kvalitātes vadības jomā

Nodrošināt sagatavošanās darbus

un veiksmīgu norisi LATAK

uzraudzības auditā inspicēšanas

jomā (TSV, RD)

Akreditētas institūcijas

statusa saglabāšana

2

(novērt

ēšanas

vizītes)

1

(novērtē

šanas

vizīte)

2

(novērtēš

anas

vizītes)

2

(novērtēš

anas

vizītes)

Nodrošināt sagatavošanās darbus

un veiksmīgu norisi BEMA

novērtēšanā veterināro zāļu

reģistrācijas jomā

Identificētas sistēmas

stiprās un

pilnveidojamās jomas

7

(aktuali

zēti

dok.)

12

(aktualiz

ēti/

izstrādāti

dok.)

Saskaņā

ar korek-

tīvo/

Preven-

tīvo

darbību

plānu

Saskaņā

ar

korektīvo

/

Preven-

tīvo

darbību

plānu



(2017. – 2019.)

39

- 1

(novērtē

šanas

vizīte)

- -

ISO 9001:2015 standarta ieviešana

veterināro zāļu reģistrācijas jomā

Atbilstība standarta

prasībām

- 1

(Rokas

grāmatas

izstrāde)

1

(Rokas-

grāmatas

pārskatīš

ana /

aktualizē

šana)

1

(Rokas-

grāmatas

aktualizē

šana)

Riska vadības sistēmas ieviešana

veterināro zāļu reģistrācijas jomā

Riski identificēti,

novērtēti un veikti

pasākumi to

minimizēšanai

- 1

(riska

vadības

procedūr

as

izstrāde)

3

(novērtēt

i procesi)

3

(novērtēt

i procesi)

Izstrādāt procedūras specifisko

pārtikas produktu novērtēšanas un

reģistrācijas jomā

Noteikta vienota un

pārredzama kārtība

- 1

(izveidot

s

procedūr

u

izstrādes

plāns)

1

(plāna

pārskatīš

ana)

1

(plāna

pārskatīš

ana)

1

(izstrādā

ta

procedūr

a)

Saskaņā

ar

procedūr

u

izstrādes

plānu

Saskaņā

ar

procedūr

u

izstrādes

plānu

Nodrošināt inovatīvā risinājuma

MobiPVD ieviešanu pārtikas

uzraudzības objektu pārbaudēs

daļas kompetences ietvaros

(procedūru izstrādāšana, normatīvo

aktu saraksta izveidošana un

uzturēšana)

Nodrošināta vienota

kārtība mobilas

lietotnes MobiPVD

izmantošanā

1

(uzsākt

s

normat

īvo

aktu

sarakst

a

izveido

šana)

1

(izveidot

s

normatīv

o aktu

saraksts)

1

(aktualiz

ēts

normatīv

o aktu

saraksts)

1

(aktualiz

ēts

normatīv

o aktu

saraksts)

- 1

(izstrādā

ta

procedūr

a)

1

(pārskatīt

a

procedūr

a)

1

(pārskatīt

a

procedūr

a)

Iekšējā audita jomā

Ieviestas audita sistēmas

neatkarīgās pārbaudes laikā

konstatētās rekomendācijas

Nodrošināta audita

sistēmas atbilstība

saistošo normatīvo

aktu un vadlīniju

prasībām

3

(Saņem

tas

rekome

n-

dācijas)

5

(saņem

ti

ieteiku

mi)

3/5

(ieviesta

s

rekomen

-dācijas/

ieteikum

i

3/5

Ieviesto

rekomen

dāciju/iet

eikumu

pārskatīš

ana

3/5

Ieviesto

rekomen

dāciju/iet

eikumu

pārskatīš

ana



(2017. – 2019.)

40

Daudzgadu audita programmas

izstrāde 2017-2021. gadam

Nodrošināta

sistemātiska un

plānveida PVD

darbības jomu

auditēšana balstoties

uz risku

1

(audita

progra

mmas

projekt

a

izstrāde

)

1

(audita

programm

as

apstiprinā

šana)

1

(audita

program

mas

pārskatīš

ana)

1

(audita

program

mas

pārskatīš

ana)

Ikgadējās audita programmas

izstrāde

Nodrošināta

sistemātiska un

plānveida PVD

darbības jomu

auditēšana konkrēta

gada ietvaros

1

(ikgadē

jās

audita

progra

mma

izstrāde

)

1

(ikgadēj

ās audita

program

ma

izstrāde)

1

(ikgadējā

s audita

program

ma

izstrāde)

1

(ikgadējā

s audita

program

ma

izstrāde)

Audita veikšana saskaņā ar audita

programmu

Iegūta informācija,

kādā mērā PVD

darbība atbilst

normatīvo aktu

prasībām

9

(realizē

tas

audita

progra

mmas)

6

(realizēt

as audita

program

mas)

6

(realizēta

s audita

program

mas)

7

(realizēta

s audita

program

mas)

Iekšējās kontroles jomā

PVD Nodarbināto personu darbības

atbilstības pārbaudes tiesību aktu,

vadības politikas un noteiktā

reglamenta prasībām.

Pārbaužu skaits 29 29 29 29

* PVD strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanas kursu apmeklētāju skaits 2016.gadā

** PVD strādājošo BTSF kvalifikācijas paaugstināšanas kursu apmeklētāju skaits 2016.gadā

2.10. PUBLISKIE E-PAKALPOJUMI UN MAKSAS PAKALPOJUMI

Publiskie e-pakalpojumi

Publisko pakalpojumu katalogs publiski ir pieejams valsts pārvaldes pakalpojumu

portālā www.Latvija.lv . Katalogā ir apkopota valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu

sagatavotā informācija par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem. PVD nodrošina vairāk

kā 40 publisko pakalpojumu. Informācija, ko iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz PVD

atrodama saitē https://www.latvija.lv/lv/PPK/Uznemejdarbiba/Partika-veterinarija .

Maksas pakalpojumi

PVD saskaņā ar Regulu Nr. 882/2004 iekasē maksu par normatīvajos aktos noteiktajiem

maksas pakalpojumiem:

• MK 08.10.2013. noteikumi Nr.1083 “Kārtība, kādā veicama samaksa par Pārtikas un

veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas

pakalpojumiem” (https://likumi.lv/doc.php?id=260831)

• MK 28.12.2004. noteikumi Nr.1070 “Kārtība, kādā personas sedz izdevumus par

maksas pakalpojumiem augu aizsardzības jomā, fitosanitāro pasākumu piespiedu

veikšanu un fitosanitāro robežkontroli” (https://likumi.lv/doc.php?id=98764 )

• MK 07.04.2009. noteikumi Nr.312 „Kārtība, kādā iekasē maksu par sēklu ievešanas

kontroli” (https://likumi.lv/doc.php?id=190528 ).

http://www.latvija.lv/

https://www.latvija.lv/lv/PPK/Uznemejdarbiba/Partika-veterinarija






(2017. – 2019.)

41

PVD maksas pakalpojumu plānotais apjoms (euro)

2017.g. 2018.g. 2019.g. Kopā

3 340 595 3 340 595 3 340 595 10 021 785

2.11. PVD DARBĪBAS SPĒJU IZVĒRTĒJUMS, VEICINOŠIE UN KAVĒJOŠIE

FAKTORI

PVD ir izveidota racionāla organizatoriskā un pārvaldības struktūra, lai izpildītu

normatīvos aktos noteiktos uzdevumus.

Lai radītu ekonomisku, efektīvu, likumdošanai un iekšējam reglamentam atbilstošu vidi

PVD mērķu sasniegšanai, visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināta iekšējās kontroles sistēmas

darbība, kura ir nepārtrauktā mijiedarbībā ar PVD pārvaldības struktūrām, tādējādi panākot

tūlītēju rīcību uz situācijas izmaiņām un sniegtu priekšlikumus vadības procesu organizācijai.

Iekšējā kontrole ir vienots process, kuru īsteno iestādes vadība un personāls, un kura

mērķis ir novērst riskus un nodrošināt saprātīgu pārliecību par to, ka, veicot iestādes misiju,

tiek sasniegti šādi vispārējie mērķi:

nodrošināts sakārtots, ētiskām normām atbilstošs, ekonomisks, produktīvs un efektīvs

darba process;

izpildītas pārskatatbildības saistības;

nodrošināta atbilstība spēkā esošiem normatīvajiem aktiem;

nodrošināta resursu aizsardzība pret zaudējumiem, ļaunprātīgu izmantošanu un

kaitējumu.

PVD funkciju izpildi un rezultātu sasniegšanu veicinoši faktori:

Darbinieku augsta līmeņa profesionalitāte un ilgstoša darba pieredze.

Iespēja regulāri papildināt profesionālās zināšanas kursos un izmantojot e-mācību

iespējas.

Akreditētas inspicēšanas sistēmas statuss dienestā, kas nodrošina kontroles pasākumu

veikšanu vienoti un efektīvi;

Izstrādāta un ieviesta iekšējā audita sistēma, kura sniedz informāciju par sistēmas

darbības efektivitāti un izvirza priekšlikumus korektīvo darbību veikšanai.

PVD rīcībā esošie materiāltehniskie resursi (darba telpas, transportlīdzekļi, kontroles

instrumenti, biroja tehnika un informācijas tehnoloģijas) nodrošina darba uzdevumu

izpildi.

Plaša mūsdienīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana

struktūrvienībās, kas nodrošina uzraudzības gaitā iegūto datu sistēmisku uzkrāšanu,

apkopošanu un analīzi. Inovatīva risinājuma mobilās lietotnes mobiPVD ieviešana

uzraudzības objektu pārbaudēs, tādejādi uzlabojot pārbaužu kvalitāti un atvieglojot

inspektoru darbu, atsakoties no pārbaudes protokola aizpildīšanas papīra formātā.

Profesionāla un koleģiāla sadarbība ar sadarbības valstu kompetentajām institūcijām,

profesionālajām organizācijām un sociālajiem partneriem, kas veicina oficiālās

kontroles pasākumu efektīvu īstenošanu.

Iespēja piedalīties Latvijas valdības, ES un citu starptautisku organizāciju finansētos

projektos un dalīties informācijā un zināšanās ar trešo valstu kompetentajām

institūcijām.

Pastāvīga, atklāta un konstruktīva divvirzienu komunikācija ar sabiedrību.



(2017. – 2019.)

42

PVD darbību kavējošie faktori, ko PVD nevar novērst saviem spēkiem:

Pieaugošs jaunu funkciju deleģējums (biocīdu un apstrādātu izstrādājumu uzraudzība,

papildus pilnvarojums augu izcelsmes dzīvnieku barības eksporta sertifikācijā, suņu

bīstamības izvērtēšana u.c) uz esošā finansējuma un cilvēkresursu pamata, kas kavē

efektīvu jauno funkciju ieviešanas procesu un kvalitatīvu kontroles procesu

cilvēkresursu pārslodzes rezultātā, kā arī oficiālās kontroles kvalitāti un efektivitāti.

Konkurēt nespējīgais atalgojuma līmenis, kas nav vērsts uz darbinieka motivēšanu un

jaunu darbinieku piesaisti. Jo īpaši aktuāli tas ir jomās, kur darbiniekiem (pārtikas un

veterināriem inspektoriem, veterinārārstiem kautuvēs) ir nepieciešama

veterinārmedicīniskā izglītība. Personāla mainība ir pieaugusi līdz 20% 2016.gadā.

Biežāk darba attiecības pārtrauc jaunie speciālisti.

.



(2017. – 2019.)

43

3. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS APRITES VALSTS

UZRAUDZĪBA”

3.1. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBA, VALSTS UZRAUDZĪBAS

INSTITŪCIJAS

Pārtikas aprites valsts uzraudzība ir valsts institūciju saskaņotu un konsekventu darbību

sistēma, lai visos pārtikas aprites posmos tiktu nodrošināta kārtība un noteikto prasību izpilde,

kā rezultātā apritē nonāktu patērētāju veselībai un dzīvībai nekaitīga un kvalitatīva pārtika,

tādējādi radot apstākļus cilvēku veselības veicināšanai un saglabāšanai, t.sk. pārtikas izraisīto

saslimšanu līmeņa samazināšanai, patērētāju tiesību aizsardzībai, iekšējā pārtikas tirgus

sakārtošanai, Latvijā ražotās pārtikas konkurētspējas palielināšanai iekšējā un starptautiskajā

tirgū.

Pārtikas aprites valsts uzraudzībā ir iesaistītas vairākas valsts pārvaldes institūcijas

likumdošanas un izpildvaras līmenī (attēls Nr.9).

Pārtikas aprites valsts uzraudzības politiku izstrādā Zemkopības ministrija, tās mērķus

īsteno PVD, nosakot aktuālus uzdevumus un izveidojot adekvātu valsts uzraudzības

mehānismu šo mērķu sasniegšanai.

Attēls Nr. 9



(2017. – 2019.)

44

3.2. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS PILNVAROJUMS, MĒRĶIS,

KOMPETENCES JOMAS

Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles normatīvo aktu bāzē ietilpst visi PVD darbību reglamentējošie normatīvie akti. Atbilstoši tiem PVD veido un uztur savu uzraudzības darbību un rīcības reglamenta dokumentu kopu. Šie normatīvie dokumenti nosaka PVD amatpersonu rīcību visās uzraudzības un kontroles situācijās, kā arī ar tām saistītās dokumentācijas un informācijas apriti.

Pamatdokumenti, kas reglamentē pārtikas apriti, ir:

• Pārtikas aprites uzraudzības likums;

• Veterinārmedicīnas likums;

• MK noteikumi Nr. 142 “Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums” (22.02.2005.);

Galvenās Eiropas Parlamenta un Padomes regulas:

• 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002 , ar ko paredz pārtikas aprites

tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma

iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (turpmāk – Regula

Nr.178/2002);

• Regula Nr. 882/2004;

• 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;

• 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas

noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;

• Regula Nr. 854/2004 u.c.;

Normatīvie akti, kas regulē pārtikas uzraudzību, minēti šeit:

http://www.zm.gov.lv/statiskas-lapas/normativie-akti?id=1064#jump .

Darbības virziena “Pārtikas aprites valsts uzraudzība” mērķis radīt apstākļus cilvēku

veselības veicināšanai un saglabāšanai, t.sk., pārtikas izraisīto saslimšanu līmeņa

samazināšanai, nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas izplatīšanu iekšējā un ārējā tirgū, tā

nodrošinot iekšējā tirgus pilnveidošanu un Latvijā ražotās pārtikas konkurētspējas

palielināšanu iekšējā un starptautiskā tirgū.

Pārtikas aprites kompetences joma aptver visu pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu (t.sk.

privātpersonu) profesionālu un regulāru valsts uzraudzību un kontroli, atbilstoši normatīvo

aktu prasībām, kuras rezultātā pārtikas apritē nonāktu patērētāju veselībai, dzīvībai un videi

nekaitīga un kvalitatīva pārtika. Plašāks uzraudzības jomu uzskaitījums ir sniegts 3.3.punktā.

http://www.zm.gov.lv/statiskas-lapas/normativie-akti?id=1064#jump



(2017. – 2019.)

45

3.3. UZDEVUMI UN FUNKCIJAS PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBĀ

PVD funkcijas pārtikas aprites valsts uzraudzībā.

Šīs funkcijas nosaka „Pārtikas aprites uzraudzības likuma” 21. pants un

Veterinārmedicīnas likuma attiecīgie panti:

uzraudzīt un kontrolēt visos pārtikas aprites posmos pārtikas produktu (izņemot

nefasētu dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām)

atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

atzīt un reģistrēt pārtikas uzņēmumu darbību, kā arī anulēt to atzīšanu un reģistrāciju,

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un

pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izpēti un analīzi;

sanitārajā robežkontrolē — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzraudzīt un

kontrolēt valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un

muitas noliktavās pārtikas ievešanu valstī, veterinārajai uzraudzībai pakļauto

produktu, kā arī citu preču un produktu ievešanu, izvešanu vai pārvadāšanu tranzītā;

uzraudzībā un kontrolē izmantot laboratoriskos izmeklējumus;

atzīt, uzraudzīt un kontrolēt institūcijas, kas pārbauda to personu darbību, kuras

nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, un šo personu saražoto produkciju;

uzraudzīt un kontrolēt to personu darbību, kas piedalās nacionālajā pārtikas kvalitātes

shēmā;

veidot un uzturēt to personu sarakstu, kuras nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību;

pēc kompetentas valsts institūcijas vai komersanta, kas eksportē pārtiku, pieprasījuma

apliecināt atbilstību savas kompetences ietvaros;

kontrolēt valsts intervencē iepērkamo pārtikas produktu atbilstību obligātajām

kvalitātes un nekaitīguma prasībām;

veikt intervences noliktavu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

kontrolēt Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām ietvaros izdalīto

produktu kvalitāti, nekaitīgumu un marķējumu, uzraudzīt produktu ražošanas un

piegādes uzņēmumus un izlases kārtībā veikt izdales vietu pārbaudes;

nodrošināt savas kompetences ietvaros sadarbību ar starptautiskajām organizācijām,

kā arī starptautisko pārtikas kontroles sistēmu darbību. Riska faktoru izpētes un riska

samazināšanas nolūkā noskaidrot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas

pārtikas ražotājus un izplatītājus;

uzraudzīt un kontrolēt ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu, kā

arī tradicionālo īpatnību aizsardzību;

noteikt riska vadības pagaidu pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska

novērtēšanai un riska vadības pasākumu izstrādāšanai, ja ir konstatēts iespējamais

apdraudējums cilvēku vai dzīvnieku veselībai un nav veikta riska analīze;

izvērtēt diētiskās pārtikas, uztura bagātinātāju un dabīgo minerālūdeņu atbilstību

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ;

kontrolēt pārtikas preču vispārīgā un specifiskā marķējuma atbilstību normatīvo aktu

prasībām; veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas;

uzraudzīt un kontrolēt saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu

ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas procesu;



(2017. – 2019.)

46

iesaistoties Eiropas Savienības ātrās izziņošanas sistēmā, veikt riska faktoru izpēti un

panākt riska samazināšanu, novēršot obligātajām nekaitīguma prasībām neatbilstošas

un cilvēku veselībai vai dzīvībai draudus radošas pārtikas izplatīšanu Latvijā;

uzraudzīt un kontrolēt Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu

pārtikas aprites jomā, kā arī sniegt nepieciešamo informāciju Eiropas Savienības

institūcijām;

3.4. PĀRTIKAS VALSTS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES ORGANIZĀCIJA UN

VADĪBA

Pārtikas aprites valsts uzraudzība un kontroles vadība un organizācija attēlota attēlā Nr. 10:

Attēls Nr.10

Pārtikas uzraudzības departaments (PUD) ir PVD ģenerāldirektoram tieši pakļauta

struktūrvienība, kas atrodas PVD centrālajā pārvaldē (attēls Nr.3) un kuru veido piecas daļas:

1. Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļa.

2. Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļa.

3. Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļa.

4. Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļa.

5. Pārtikas produktu reģistrācijas daļa

3.4.1. PĀRTIKAS UZRAUDZĪBAS DEPARTAMENTA UZDEVUMI

Pārtikas uzraudzības departamenta uzdevumi:

1) Īstenot pārtikas aprites valsts uzraudzības politiku un stratēģiju, koordinēt to izpildi PVD

centrālajā pārvaldē un teritoriālajās struktūrvienībās šādos pārtikas aprites posmos: gaļas ieguve un gaļas pārstrāde;

piena pārstrāde un piena savākšana;

zvejas produktu ieguve un apstrāde;

augu izcelsmes un jauktu produktu ieguve un ražošana;

dzeramā ūdens un dzērienu ražošana;



(2017. – 2019.)

47

specifiskās pārtikas ražošana;

pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes produktu un atvasinātu produktu

savākšana, transportēšana, pārstrāde un iznīcināšana;

bioloģiskās lauksaimniecības produktu ieguve un ražošana;

biškopības produktu ieguve un ražošana;

pārtikas uzglabāšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;

sabiedriskā ēdināšana;

uztura normu ievērošanas kontrole (izglītības, sociālās aprūpes un ārstniecības

iestādēs);

pārtikas eksports un tirdzniecība Eiropas Savienībā;

lauksaimniecības produktu tirgus kopīgās organizācijas pasākumos (intervences,

tiešie atbalsta pasākumi, eksporta kompensācijas, dzīvnieku liemeņu klasifikācija,

cenu ziņošanas sistēma);

putnu gaļas, svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas atbilstības

tirdzniecības standartiem novērtēšana;

olu šķirošana un iepakošana un olu produktu ražošana;

ES pārtikas kvalitātes shēmu (Aizsargātas cilmes vietas nosaukums, Aizsargāta

ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, Garantēta tradicionālā īpatnība) un nacionālās

pārtikas kvalitātes shēmas uzraudzība

uztura bagātinātāju un pārtikas piedevu ražošana;

saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu ražošana, pārstrāde un

izplatīšana.

2) Novērtēt un reģistrēt specifiskos pārtikas produktus (uztura bagātinātājus, noteiktās

grupās ietilpstošus pārtikas produktus (diētisko pārtiku), dabīgo minerālūdeni), kā arī

nodrošina reģistrācijas pieteikumu par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu

reģistrēšanu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas

nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā izvērtēšanu dalībvalsts

līmenī.

3) Nodrošināt RASFF nacionālā kontaktpunkta darbību.

4) Koordinēt pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu valsts laboratoriskās kontroles

programmas.

5) Organizēt kontroles institūciju darbības atzīšanu un uzraudzību bioloģiskās

lauksaimniecības jomā, uzturēt sertificēto uzņēmumu sarakstu PVD mājas lapā un

nodrošināt nepieciešamās informācijas ievadi OFIS datu bāzē.

6) Pilnveidot PVD pārtikas aprites valsts uzraudzības sistēmu, izstrādājot un sniedzot

priekšlikumus tās optimizācijai, kā arī piedaloties likumdošanas un citu normatīvo aktu

projektu izstrādē.

7) Organizēt pārtikas uzraudzības informācijas datu sistematizāciju, koordinēt nepieciešamo

datu bāzu izveidi un pilnveidošanu pārtikas aprites uzraudzības jomā. Sagatavot lēmumu,

rīkojumu un citu dokumentu projektus PUD kompetences jautājumos.

8) Visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izvērtēšanu un koordinēt riska vadības

pasākumus.

9) Izstrādāt, organizēt un koordinēt operatīvus un preventīvus pasākumus pārtikas

piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai.

10) Analizēt teritoriālo struktūrvienību darbības efektivitāti un sagatavot priekšlikumus to

darbības pilnveidošanai un optimizēšanai.

11) Organizēt un koordinēt sadarbību ar PVD struktūrvienībām, citām valsts organizācijām

un institūcijām, kas reglamentē un kontrolē pārtikas aprites jautājumus valstī, kā arī ar

masu informācijas līdzekļiem.



(2017. – 2019.)

48

12) Piedalīties starptautisko projektu ietvaros (ES dalībvalstis, TAIEX, PTO, SANCO,

OECD, Codex Alimentarius) organizētās apmācībās un pieredzes apmaiņas pasākumos,

kā arī piedalīties starptautisko pārtikas kontroles sistēmu darbībā.

13) Sadarboties ar citām valsts organizācijām un institūcijām pārtikas aprites jautājumos

valstī, kā arī ar masu informācijas līdzekļiem. Sadarboties ar speciālistiem

epidemioloģiskās drošības jomā

14) koordinēt un organizēt PVD uzraudzības objektu reģistrācijas, atzīšanas un kontroles

institūciju apstiprināšanas procesu;

15) nodrošināt PVD uzraudzības objektu un darbību datu bāzē iekļautās informācijas

uzturēšanas un analīzes procesu;

16) sadarboties ar institūcijām vienas pieturas aģentūras principa un e-pakalpojumu ieviešanā

Pakalpojumu direktīvas realizācijas ietvaros un vienotās informatīvās telpas izveidē.

3.4.2. TERITORIĀLĀS STRUKTŪRVIENĪBAS

Pārtikas un veterinārā dienesta 11 teritoriālās struktūrvienības nodrošina pārtikas valsts

uzraudzību savu reģionu teritorijās PVD Pārtikas uzraudzības departamenta metodiskajā

vadībā.

TSV uzdevumi pārtikas uzraudzības aprites jomā sava reģiona (pilsētas) teritorijā:

visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas produktu (izņemot nefasētu

dzeramo ūdeni, ko iedzīvotājiem piegādā pa ūdensapgādes sistēmām) atbilstību

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

visos pārtikas aprites posmos uzraudzīt un kontrolēt pārtikas uzņēmumu darbību un

pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

saskaņā ar PVD valsts laboratoriskās kontroles programmām, organizēt un veikt

paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem, izvērtēt rezultātus un sagatavot

slēdzienus, nodrošināt riska vadības pasākumus, veikt saņemto testēšanas rezultātu

ievadīšanu elektroniskajā datu bāzē;

pārkāpumu gadījumā, piemērot normatīvos aktos paredzētās sankcijas;

piedalīties un veikt attiecīgas darbības lauksaimniecības produktu tirgus administrēšanas

pasākumos;

visos pārtikas aprites posmos veikt riska faktoru izpēti un analīzi;

organizēt zvejas produktu veterinārās ekspertīzes veikšanu izkraušanas vietā;

organizēt dzīvnieku pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanu, kā

arī pastāvīgu veterināro un higiēnas uzraudzību kautuvēs, gaļas sadales un medījumu apstrādes

uzņēmumos;

uzraudzīt dzīvnieku liemeņu klasifikāciju un cenu ziņošanas kārtību;

izsniegt veterināros (veselības) sertifikātus dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu

eksportam;

piedalīties uzņēmumu atzīšanas procedūrās un izvērtēt to atbilstību saistošo normatīvo

aktu prasībām;

nodrošināt pārtikas t.sk. materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku,

uzņēmumu reģistrācijas dokumentu apriti, izsniegt reģistrācijas apliecības;

uzraudzīt un kontrolēt saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu

ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas procesu;

uzraudzīt un kontrolēt uztura normas pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo

izglītības iestāžu, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un



(2017. – 2019.)

49

profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, kā arī sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecība iestāžu pacientiem;

veikt bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu uzraudzību;

veikt atbilstības pārbaudes uzņēmumos, kas nodarbojas ar svaigu augļu un dārzeņu

tirdzniecību, pārbaudīt produktu atbilstību tirdzniecības standartiem un ievadīt

informāciju SADKIS datu bāzē;

izsniegt atļaujas savas kompetences ietvaros;

Ātrās brīdināšanas sistēmas ietvaros, sadarbībā ar TSV vadību un CA atbildīgajiem

darbiniekiem:

o sagatavot Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumus, ja bīstamība produktā konstatēta

rajona TSV un izskatīt RAPID ALERT sistēmā saņemtos ziņojumus;

o operatīvi veikt ziņojumā minēto pārtikas produkta pilnu izsekojamību, sagatavot un

nosūtīt nepieciešamo informāciju CA darbiniekiem, izmeklēt katru gadījumu līdz

galam, līdz ir iegūtas ziņas par bīstamā produkta tālāko virzību;

veikt citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus pārtikas apritē.

3.5. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS DARBĪBAS

3.5.1. PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS KONTROLES METODES

Uzņēmumu reģistrācija - dod iespēju iegūt precīzu informāciju par PVD uzraudzības

objektiem. Uzņēmumi, kuri nav reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā, uzskatāmi par

tādiem, kas veic nelegālu uzņēmējdarbību. Uzņēmumu reģistrācijas rezultātā iegūtā

informācija sniedz iespēju efektīvi plānot uzraudzības darbu un resursus. Pārtikas

uzņēmumu reģistrācijas kārtību reglamentē Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. pants

un 2010. gada 2. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 104 “Pārtikas uzņēmumu

atzīšanas un reģistrācijas kārtība”. PVD amatpersonu darbības uzņēmumu reģistrācijas

procesa nodrošināšanai reglamentē Kvalitātes sistēmas dokumentācijas procedūra

KR.10.P.001 PVD uzraudzībai pakļauta uzņēmuma reģistrācija. Saskarei ar pārtiku

paredzēto materiālu un izstrādājumu aprites uzņēmumu reģistrācijas kārtību reglamentē

Pārtikas aprites uzraudzības likuma 10.panta 3)punkts un 2011.gada 19.oktobra MK

noteikumu Nr.808 „Noteikumi par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei

ar pārtiku” V. nodaļa. Blakusproduktu apritē iesaistīto personu reģistrācijas un

reģistrācijas anulēšanas kārtību noteic 2012.gada 17.aprīļa Ministru kabineta noteikumi

Nr.274 “Kārtība, kādā atzīst uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas

tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti

cilvēku patēriņam”

Uzņēmumu atzīšana - tās mērķis ir atzīšanai pakļauto uzņēmuma darbību novērtēšana

par tā spēju pastāvīgi nodrošināt savas darbības un produkcijas atbilstību normatīvajos

aktos noteiktajām prasībām, ko apstiprina piešķirtais atzīšanas numurs. Pārtikas

uzņēmumu atzīšanas kārtību reglamentē, Regula Nr. 882/2004, Regula Nr. 854/2004,

Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5. pants un 2010. gada 2. februāra Ministru kabineta

noteikumi Nr. 104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”. Attiecībā uz

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, atzīšanas

kārtību nosaka 24. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā

(EK) 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku

izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku

patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002. Atzīšanas procedūrai ir pakļauti

uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar gaļas ieguvi, dzīvnieku izcelsmes pārtikas apstrādi,



(2017. – 2019.)

50

pārstrādi, ražošanu, saldēšanu, uzglabāšanu un iesaiņošanu, kā arī dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu apstrādi, pārstrādi, uzglabāšanu un iznīcināšanu. PVD amatpersonu

darbības uzņēmumu atzīšanas procesa nodrošināšanai reglamentē Kvalitātes sistēmas

dokumentācijas procedūras KR.10.P.130 Pārtika un pārtikā neizmantojamo dzīvnieku

izcelsmes blakusproduktu aprites uzņēmumu atzīšana. Dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē

iesaistīto uzņēmumu un iekārtu atzīšanas un atzīšanas anulēšanas kārtību noteic

2012.gada 17.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.274 “Kārtība, kādā atzīst

uzņēmumus un iekārtas un reģistrē personas, kas iesaistītas tādu dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu un atvasinātu produktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam”

Uzņēmumu pārbaudes:

○ plānveida pārbaudes veic noteiktā periodiskumā, saskaņā ar „PVD inspekciju

plānu” un „PVD Pārtikas aprites valsts uzraudzības pasākumu plānu”;

○ ārpuskārtas pārbaudes veic, lai kontrolētu iepriekšējā plānveida pārbaudē

konstatēto neatbilstību novēršanas termiņu izpildi, kā arī brīdinājuma rīkojuma

izpildi, sūdzību gadījumos, pēc epidemiologu ziņojuma, kā arī citu neplānotu

situāciju noskaidrošanai. Sūdzību izskatīšanas pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar

saņemtajām patērētāju sūdzībām vai informāciju. Citi pārbaudes iemesli varētu būt,

piemēram, inspektoru apmācības;

○ atbilstības pārbaudes veic, lai pārbaudītu svaigu augļu un dārzeņu atbilstību

kvalitātes un klasifikācijas tirdzniecības standartiem, kas noteikti EK Regulās.

Pārbaudes veic atbilstoši procedūrai KR.10.P.152 „Metodiskie norādījumi svaigu

augļu un dārzeņu atbilstības tirdzniecības standartiem novērtēšanai”.

Pārbaudes veic saskaņā ar „Pārtikas un veterinārā dienesta inspekciju plānu”, ņemot vērā

uzņēmuma pārbaudes laikā piešķirto novērtējumu (A,B,C) un atbilstoši procedūrām

KR.10.P.210 „Pārbaužu veikšanas kārtība Pārtikas un veterinārajā dienestā”, KR.10.P.112

„Metodiskie norādījumi pārtikas un pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu aprites uzņēmumu pārbaudes protokola noformēšanai un pārbaudes

veikšanai”, KR.10.P.104 „Metodiskie norādījumi saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu

un izstrādājumu aprites uzņēmumu pārbaudes veikšanai un pārbaudes protokola

noformēšanai”

HACCP sistēmas auditi – dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmuma HACCP

sistēmas sistemātiska un neatkarīga izpēte, kuru veic, lai novērtētu vai darbības un ar tām

saistītie rezultāti atbilst plānotajiem pasākumiem, vai šos pasākumus īsteno efektīvi, kā arī

vai tie ir piemēroti izvirzīto mērķu sasniegšanai. Uz HACCP principiem balstītās sistēmas

auditēšana saskaņā ar Regulas Nr. 854/2004 4.pantu, ir viena no oficiālās kontroles

metodēm. PVD uzņēmumu HACCP sistēmas auditu veikšana notiek saskaņā ar procedūru

KR.10.P.102 „Pārtikas uzņēmumu HACCP sistēmas audita nolikums”.

kontroles institūciju atzīšana un uzraudzība bioloģiskās lauksaimniecības jomā - Lai

izvērtētu kontroles institūcijas darbību, uzraudzības process organizēts divos veidos.

Pirmkārt, TSV pārtikas inspektori veic bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu

pārbaudes ar mērķi konstatēt kontroles institūcijas reālo inspekciju kvalitāti uz vietas

uzņēmumos. Šādas pārbaudes tiek veiktas apmēram 5 % no kopējā bioloģiskās

lauksaimniecības uzņēmumu skaita. Otrkārt, Augu izcelsmes produktu, dzērienu un

bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākais eksperts regulāri apmeklē

kontroles institūcijas ofisu, lai pārbaudītu dokumentāciju, t.sk. lēmumu un atļauju

izsniegšanas procesa organizāciju. Apkopojot abu veidu pārbaužu rezultātus, daļas

vecākais eksperts izvērtē:



(2017. – 2019.)

51

o kontroles institūcijas darbību un sagatavo informāciju Eiropas Komisijai un citām

atbildīgajām institūcijām;

o kontroles institūcijas iesūtīto informāciju, nepieciešamības gadījumā uzņēmuma

dokumentāciju un EK pieejamo informāciju un sagatavo lēmumu par atļauju

izsniegšanu atsevišķām darbībām bioloģiskajā lauksaimniecībā saskaņā ar Eiropas

Padomes un Parlamenta regulas Nr.889/2008 prasībām.

Pārtikas produktu sertifikācija un uzraudzība nacionālās pārtikas kvalitātes

shēmas ietvaros – tiek veikta, lai izvērtētu uzņēmumu pieteiktās produkcijas ražošanas

atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai („Zaļā karotīte, „Bordo karotīte”),

atbilstoši MK 2014.gada 12.augusta noteikumu Nr.461 „Prasības pārtikas kvalitātes

shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība” prasībām un saskaņā

ar procedūru KR.10.P.110 „Pārtikas produktu sertifikācijas un uzraudzības kārtība

pārtikas kvalitātes shēmu ietvaros”

Svaigas gaļas oficiālās kontroles (pirmskaušanas apskates un pēckaušanas

veterinārās ekspertīzes veikšana kautuvēs un medījumu apstrādes uzņēmumos)

tiek veiktas šādas darbības atbilstoši Regulas Nr.854/2004 prasībām un

“Metodiskajiem norādījumiem govju, aitu, kazu, zirgu un cūku veterinārās ekspertīzes

veikšanai kautuvē”.:

o pārtikas ķēdes informācijas pārbaude un analīze;

o pirmskaušanas apskates veikšana dzīviem dzīvniekiem;

o dzīvnieku labturības un aizsardzības prasību novērtēšana transportēšanas laikā uz

kautuvi, pirmskaušanas turēšanas un kaušanas laikā;

o pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšana liemeņiem un iekšējiem orgāniem;

o paraugu noņemšana trihinelozes diagnostikas izmeklējumu veikšanai;

o lēmumu pieņemšana par gaļas derīgumu pārtika;

o liemeņu marķēšana ar veselības marķējumu

Pārtikas produktu, saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu un

vides paraugu ņemšana laboratoriskai kontrolei

Pārtikas produktu, saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu un vides

paraugu ņemšana ir neatņemama valsts uzraudzības un kontroles sastāvdaļa. Paraugi tiek

ņemti, lai noskaidrotu produktu un procesu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī, lai

savlaicīgi identificētu cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamus produktus un produktu grupas.

Paraugu ņemšanas un laboratorisko pārbaužu rezultātā inspektori iegūst informāciju par

produktiem un procesiem, kas savukārt ir būtisks objektīvs un neapstrīdams arguments

pārējām valsts uzraudzības un kontroles darbībām.

PVD pārtikas inspektori pārtikas produktu, saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un

izstrādājumu un vides paraugus ņem atbilstoši ikgadējām valsts laboratoriskās kontroles

programmām.

Lai nodrošinātu vienotu paraugu ņemšanas sistēmu valstī un, lai paraugu ņemšana

atbilstu normatīvo aktu un starptautiski atzītu standartu prasībām, PVD ir izstrādātas

procedūras un metodiskie norādījumi (gan vispārīgi, gan specifiski), kas reglamentē paraugu

ņemšanas procesu un iegūto rezultātu izvērtēšanu.

Laboratoriskie izmeklējumi: o monitoringa izmeklējumi - to mērķis ir sistemātiska datu vākšana, salīdzināšana,

analīze un interpretācija, visu uzraudzībā iesaistīto struktūrvienību informēšana ar

mērķi, lai veiktu piemērotus uzraudzības pasākumus;

o uzraudzības izmeklējumi - to mērķis ir konstatēt pārtikas produktu piesārņojumu un

iegūt pārskatu par esošo stāvokli attiecībā uz to atbilstību pārtikas aprites tiesību

aktiem;



(2017. – 2019.)

52

o ārpuskārtas izmeklējumi - tie ir izmeklējumi, kurus veic pārtikas izraisīto

saslimšanu, kā arī patērētāju sūdzību gadījumos.

Sankcijas - normatīvie akti paredz to, ka PVD ir tiesības piemērot sekojošas sankcijas

pārtikas aprites uzraudzības nodrošināšanai:

o Administratīvos sodus:

brīdinājumu (ja to paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss);

naudas sodu;

konfiskāciju.

Administratīvos sodus piemēro pamatojoties uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu,

normatīvajiem aktiem un atbilstoši PVD procedūrām KR.10.P.058 „Kārtība, kādā inspektori

uzliek administratīvos sodus” un KR.10.P.059 „Kārtība, kādā inspektori pielieto veidlapas,

veic veidlapu labošanu, anulēšanu un numurēšanu administratīvo pārkāpumu lietās”.

Administratīvā procesa likums un citi normatīvie akti, dod tiesības, vai uzliek par

pienākumu PVD izdot dažādus administratīvos aktus, piemēram:

o brīdinājuma rīkojums

o uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības apturēšana;

o uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības atjaunošanas.

o pārtikas un nepārtikas produktu izplatīšanas apturēšana un/vai izņemšana no aprites;

o neatbilstību novēršanas termiņi.

Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības apturēšanu un uzņēmuma

(uzņēmējsabiedrības) darbības atjaunošanu nodrošina pamatojoties uz likumu „Par

uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanu”, normatīvajiem aktiem un atbilstoši

PVD procedūrām KR.10.P.060 „Kārtība, kādā PVD amatpersonas aptur vai ierobežo

uzņēmuma darbību” un KR.10.P.061 „Kārtība veidlapu pielietošanai, labošanai, anulēšanai un

numurēšanai, apturot vai ierobežojot uzņēmuma darbību”.

Gadījumos, ja persona neievēro tai ar administratīvo aktu uzlikto tiesisko pienākumu, tiek

izmantots tiesiskais instruments – administratīvā akta piespiedu izpilde, piemērojot piespiedu

naudu. Piespiedu naudas piemērošana atrunāta Administratīvā procesa likumā

3.5.2. PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTO UZŅĒMUMU PĀRBAUŽU

PERIODISKUMS, RISKA NOVĒRTĒŠANA

PVD darbības tiek plānotas, ņemot vērā uzraudzības objektu iepriekšējā gada darbības

analīzi, iespējamos riskus, pārkāpumu statistikas analīzi un ikgadējo darbības plānu, lai veiktu

pārtikas aprites likumdošanas aktu prasību ievērošanas kontroli.

Pārbaudes tiek organizētas pamatojoties uz PVD inspekciju plānu, kuru apstiprina

valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors. PVD inspekciju plānā, katrai pārtikas

apritē iesaistīto uzņēmumu grupai (pamatdarbībai), ir noteikts minimālais pārbaužu biežums

gadā. Pārbaužu biežums tiek noteikts, izvērtējot katras konkrētās uzņēmumu grupas

darbības risku, un tas svārstās no četrām reizēm gadā līdz vienai reizei 3 gados.

Uzņēmumu grupas (pamatdarbības) ir klasificētas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai

pakļauto uzņēmumu (objektu), to pamatdarbības un papilddarbības veidu klasifikatorā.

Ārpuskārtas pārbaudes ar mērķi pārbaudīt pārtikas aprites likumdošanas aktu prasību

ievērošanu tiek veiktas saskaņā ar citu institūciju, uzņēmumu vai fizisku personu iesniegto

informāciju vai arī pēc dienesta iniciatīvas. Ārpuskārtas pārbaudes tiek plānotas 20% apjomā

papildus plānveida pārbaudēm, kas aprēķinātas saskaņā uz risku balstītas inspekcijas

plānošanu.



(2017. – 2019.)

53

Veicot pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu pārbaudes, inspektori novērtē uzņēmuma

atbilstību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Šāda pieeja ļauj visus pārbaudītos

uzņēmumus sagrupēt 3 grupās (kategorijās) (procedūra KR.10.P.112):

1.grupa (A vērtējums) – atbilst pārbaudē vērtēto reglamentējošo normatīvo aktu

prasībām;

2.grupa (B vērtējums) – atbilst pārbaudē vērtēto reglamentējošo normatīvo aktu

prasībām, taču ir konstatēti pārkāpumi, kas būtiski neietekmē pārtikas drošumu; atsevišķos

posmos ir konstatētas neatbilstības;

3.grupa (C vērtējums) – neatbilst pārbaudē vērtēto reglamentējošo normatīvo aktu

prasībām.

Uzņēmumam, kas novērtēts kā neatbilstošs, tiek piemērotas sankcijas atbilstoši

normatīvo aktu prasībām.

Turklāt, ņemot vērā inspekcijas rezultātus un uzņēmumam piešķirto vērtējumu, tiek

plānotā nākamā pārbaude. Šī informācija ir pieejama iPVD datu bāzē.

Informācija par uzņēmuma novērtējumu tiek ievadīta PVD elektroniskajā datu bāzē un

tiek atspoguļota regulārajos pārskatos par pārtikas aprites uzņēmumu uzraudzību. Balstoties

uz PVD elektroniskās datu bāzes informāciju, PVD atbildīgie speciālisti var konstatēt

problemātiskos uzņēmumus un uzņēmumu grupas, neatbilstību grupas un īstenot riska vadības

pasākumus.

Konstatējot neatbilstības inspektori nosaka to novēršanas termiņus, kas tiek atspoguļoti

pārbaudes protokolā un ievadīti PVDdb datu bāzē. Pirms nākamās pārbaudes, inspektors no

datu bāzes izdrukā sarakstu „Iepriekšējās pārbaudēs konstatētās neatbilstības un novērojumi”

un pārbaudes laikā novērtē, vai iepriekšējās neatbilstības ir novērstas. Šāda sistēma ir garants

tam, ka konstatētās neatbilstības tiek aktualizētas katrā nākamajā pārbaudē.

3.5.3. RISKA ANALĪZES PAMATKOMPONENTI, TO DARBĪBA

Pārtikas un veterinārajā dienestā, ir izveidota vienota riska vadības sistēma, lai

nodrošinātu dienesta struktūrvienību saskaņotu darbību pēc vienādiem uz zinātni balstītiem

principiem. PVD riska analīzi veido trīs savstarpēji saistītas komponentes – riska

novērtēšana, riska vadība un riska komunikācija, ņemot vērā Regulas Nr. 178/2002 riska

analīzes komponentu definīcijas:

„riska novērtēšana” – zinātniski pamatots process, ko veido četri posmi: apdraudējuma

identificēšana, apdraudējuma raksturojums, iedarbības novērtējums un riska

raksturojums;

„riska vadība” – no riska novērtējuma atšķirīgs process, kurā izsver politikas

alternatīvas, apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm, ņemot vērā riska novērtējumu un

citus tiesiskus faktorus un vajadzības gadījumā izraugoties atbilstīgus profilakses un

kontroles pasākumus;

„riska komunikācija” – informācijas un atzinumu interaktīva apmaiņa visā riska

analīzes procesā attiecībā uz apdraudējumu un risku, ar risku saistītiem faktoriem un

riska uztveri starp riska novērtētājiem, riska vadītājiem, patērētājiem, pārtikas un

barības uzņēmumiem, akadēmisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām,

tostarp riska novērtējuma rezultātu izskaidrošana un riska vadības pieņemto lēmumu

pamatojums Pārtikas un veterinārais dienests kā riska vadības institūcija ir noteicis

vienotu pieeju inspekciju veikšanai un neatbilstību izvērtēšanai.

Riska analīzes primārais mērķis ir patērētāju veselības aizsardzība. Veicot ikdienas

uzraudzību, riska analīzes procesā, galveno vietu ieņem riska vadības pasākumu noteikšana.

Tie ietver riska izvērtēšanu, dažādu problēmas risinājumu izskatīšanu, labākā risinājuma

pieņemšanu un ieviešanu, kā arī tā uzraudzības veikšanu un nepieciešamības gadījumā –



(2017. – 2019.)

54

korekcijas pieņemtajos lēmumos. Riska vadības procesā ietilpst arī sadarbība ar citām pārtikas

apritē iesaistītām institūcijām un pārtikas apritē ieinteresētām pusēm. Riska vadības elementi

tiek izmantoti visos ar pārtikas apriti saistītos posmos.

3.5.4. UZRAUDZĪBAS DOKUMENTĀCIJA UN INFORMĀCIJAS APRITE

3.5.4.1. Procedūras kā uzraudzības darbību reglamentējošie dokumenti

PVD valsts uzraudzības un kontroles darbību procedūras ir integrētas Kvalitātes

sistēmas dokumentācijā. Procedūrās ir ietverti metodiskie norādījumi, instrukcijas,

pielietojamo veidlapu formas un tās aptver visas uzraudzības darbības kā, piemēram,

uzņēmumu pārbaudes un pārbaudes protokolu formas, uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju,

paraugu ņemšanas metodes un sankciju piemērošanu, kā arī rīcību pārtikas izraisītu

saslimšanu gadījumos.

Dokumentētas procedūras nodrošina vienotu pieeju valsts uzraudzības veikšanai visos

PVD uzraudzības līmeņos, sistematizētu visu darbam nepieciešamo dokumentu kopumu,

nodrošinātu operatīvu izmaiņu (gan normatīvo aktu, gan uzraudzības darbību) iestrādi

uzraudzības sistēmā un šo izmaiņu piegādi visos institūcijas līmeņos.

Darbības procedūras pārtikas jomā tiek izstrādātas PVD Pārtikas uzraudzības departamentā

sadarbībā ar Resursu vadības departamenta Vadības sistēmu, audita un dokumentu pārvaldības daļu.

Darbības procedūras apstiprina PVD ģenerāldirektors.

Pārskatus sagatavo PVD TSV un iesūta Resursu vadības departamentam. Saskaņā ar

procedūru KR.10.P.107 ir apstiprināti norādījumi pārskatos apkopojamajai informācijai un tās

sagatavošanas kārtībai. Resursu vadības departamenta Informāciju tehnoloģiju daļas

darbinieki nodrošina piekļuvi datorprogrammas veidotajiem pārskatiem.

3.5.4.2. Uzraudzības un kontroles darbību dokumentēšana

Valsts uzraudzības darbību un to rezultātu dokumentēšana ir obligāts priekšnoteikums, lai:

fiksētu veiktās darbības un faktus, uz kuriem pamatojoties ir iespējams pieņemt

lēmumus un pierādīt pārkāpumus, ja tādi ir bijuši;

nodrošinātu inspektoru darba uzskaiti un pārskatu gatavošanu;

izpildītu Kvalitātes sistēmas ISO 9001 un LVS EN ISO 17020 standartu prasības.

Pārbaudes un atzīšanas protokolu aizpildīšana

Visu pārbaudes laikā iegūto informāciju pārtikas inspektors ieraksta pārbaudes

protokolā (vai mobilajā aplikācijā mobiPVD) (protokolu forma ir noteikta attiecīgās

Kvalitātes sistēmas dokumentācijas procedūrās). PVD ir izstrādāti metodiskie norādījumi

pārtikas uzņēmumu pārbaudes protokola noformēšanai un pārbaudes veikšanai (procedūra

KR.10.P.112) un procedūras par pārbaudes protokolu aizpildīšanu konkrētā nozarē (piemēram

– gaļas pārstrādes uzņēmumā). Inspektors 7 darba dienu laikā pēc pārbaudes veikšanas ievada

protokola informāciju PVD elektroniskajā datu bāzē. Aplikācija mobiPVD informācijas

ievadi nodrošina tiešsaistes režīmā. Materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar

pārtiku, aprites uzņēmumu pārbaudes veikšanai ir izstrādāta procedūra KR.10.P.104

„Metodiskie norādījumi saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu aprites

uzņēmumu pārbaudes veikšanai un pārbaudes protokola noformēšanai”

Veicot pārtikas uzņēmuma darbības novērtēšanu atzīšanas procesā, eksperti iegūto

informāciju ieraksta atzīšanas protokolā atbilstoši procedūrai KR.10.P.130. Atzīšanas



(2017. – 2019.)

55

protokola oriģinālu eksperti nosūta PVD centrālajai pārvaldei, kur tiek pieņemts lēmums par

uzņēmuma atzīšanu.

Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes atbilstības novērtēšanas pārbaudēs fiksētā

informācija izrakstītajos pārbaužu dokumentos 7 darba dienu laikā pēc pārbaudes veikšanas

tiek ievadīta elektroniskajā datu bāzē SADKIS (procedūra KR.10.P.152).

Dokumentācija sankciju gadījumos:

Piemērojot sankcijas administratīvo pārkāpumu lietās, inspektori aizpilda veidlapas

atbilstoši procedūrai KR.10.P.059.

Apturot pārtikas uzņēmumu darbību, inspektori aizpilda veidlapas atbilstoši

procedūrai KR.10.P.061.

Dokumentācija, ņemot produktu, saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un

izstrādājumu un vides paraugus laboratoriskajām pārbaudēm:

Veicot paraugu ņemšanu pārtikas uzņēmumā, inspektori aizpilda Paraugu noņemšanas

aktu/ekspertīzes pieteikumu atbilstoši procedūrai KR.10.P.112 „Metodiskie norādījumi

pārtikas un pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites uzņēmumu

pārbaudes protokola noformēšanai un pārbaudes veikšanai vai atbilstoši procedūrai

KR.10.P.104 „Metodiskie norādījumi saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu

aprites uzņēmumu pārbaudes veikšanai un pārbaudes protokola noformēšanai”

3.5.4.3. Uzraudzības informācijas aprite

PVD, pārbaudes datu ievadīšanai, apstrādei un analizēšanai, kā arī inspekciju plānošanai

TSV ir izveidota valsts uzraudzības un kontroles laikā iegūtās informācijas apkopošanas un

apstrādes sistēma (PVDdb), kas nodrošina operatīvu datu saņemšanu un analīzi visos

uzraudzības līmeņos.

Pārskati par pārtikas aprites uzņēmumu uzraudzību

PVD ir izveidota uzraudzības rezultātu pārskatu sistēma, kas nodrošina regulāru

informācijas par pārtikas aprites uzraudzības darbībām plūsmu no faktiskajiem pārbaužu

veicējiem – PVD TSV inspektoriem uz PVD CP. Ir noteikti sekojoši pārskata periodi –

mēnesis, ceturksnis, pusgads, 9 mēneši, gads. PVD CP speciālisti saņemto informāciju

analizē, apkopo un, balstoties uz to, veic riska vadības pasākumus un, ja nepieciešams, nosaka

korektīvās darbības.

Atbilstoši Metodiskajiem norādījumiem KR.10.P.107 „Metodiskie norādījumi

datorprogrammas veidoto pārskatu sastādīšanai par pārtikas, bioloģiskās lauksaimniecības,

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu, kuri nav paredzēti cilvēku

patēriņam, un saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu aprites uzņēmumu

uzraudzību” PVD Informācijas tehnoloģiju daļas atbildīgie darbinieki sagatavo pārskatus par

atskaites periodu izmantojot PVD elektroniskajā datu bāzē un PVD publiskajā serverī ievadīto

informāciju. Pārskats satur uzraudzības pamatrādītājus gan rajonu TSV, gan nacionālajā

griezumā par katru uzraudzības jomu.

PVD sadarbībā ar Lauksaimniecības datu centru (LDC) ir izveidota datu bāze par

kautuvē saņemtajiem un nokautajiem dzīvniekiem. Datus par dzīvnieku saņemšanu,

pirmskaušanas apskates rezultātus un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes rezultātus ievada

valsts pilnvarotie veterinārārsti (vecākie eksperti). Datus par dzīvnieku kaušanu ievada

kautuves pārstāvis 48h laikā. Ievadītā informācija atbilstoši diferencētai identifikācijai ir



(2017. – 2019.)

56

pieejama gan PVD inspektoriem, gan PVD CP, gan dažādām citām valsts pārvaldes iestādēm,

gan arī zemniekiem, tādejādi nodrošinot produkcijas izsekojamību un operatīvu informācijas

iegūšanu un analīzi.

PUD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības

daļas vecākais eksperts apkopo un analizē sertifikācijas institūciju iesniegtās atskaites,

pārskatus un citus informatīvos materiālus (KR.10.P.169 „Norādījumi pārskatu iesniegšanai

Pārtikas un veterinārajā dienestā par operatoru kontroli un uzraudzību”) un par uzraudzības

rezultātiem informē Zemkopības ministriju, Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju

un citas institūcijas. Par konstatētajām neatbilstībām un pārkāpumiem attiecībā uz bioloģisko

produktu apriti informē dalībvalstis un Eiropas Komisiju.

3.5.5. PĀRTIKAS LABORATORISKĀ KONTROLE

PVD katru gadu sagatavo izpildei un īsteno laboratoriskās kontroles programmas, lai,

veicot valsts uzraudzību un kontroli, gūtu pierādījumus par pārtikas atbilstību nekaitīguma

kritērijiem, savlaicīgi atklātu un novērstu piesārņotu pārtikas produktu izplatīšanu, ieviešot

korektīvos pasākumus, kas novērstu draudus patērētāju veselībai un dzīvībai.

Atkarībā no piešķirtā finansējuma, katru gadu Pārtikas uzraudzības departamentā tiek

izstrādātas un realizētas šādas laboratoriskās kontroles programmas:

Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu laboratoriskās kontroles programma;

Atliekvielu kontroles programma dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem;

Pesticīdu atlieku kontroles programma pārtikā;

Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles programma;

Zoonožu kontroles programmas:

o Salmonella spp. kontroles programma;

o Listeria monocytogenes kontroles programma;

o Verotoksigēno E. coli kontroles programma;

o Mikroorganismu (Campylobacter un Escherichia coli) rezistences uzraudzības

programma;

Radiācijas drošības programma;

Dioksīnu, dioksīniem līdzīgo un atšķirīgo polihlorbifenilu kontroles programma;

Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu kontroles programma;

Materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, sastāvdaļu migrācijas

kontroles programma;

Akrilamīda koncentrācijas uzraudzības programma pārtikas produktos;

Pārtikas produktu kontroles programma;

Kopējā ūdens satura kontroles programma mājputnu gaļā;

Pārtikas produktu laboratorisko izmeklējumu programma krāpniecisko darbību

noteikšanai tirdzniecībā.

Katra laboratoriskās kontroles programma ir izstrādāta ar noteiktu mērķi, ņemot vērā

iepriekšējo gadu PVD inspekciju un laboratorisko izmeklējumu rezultātus, aktualitātes ES un

pasaulē, ES zinātnisko komiteju viedokļus, EK Veselības un pārtikas drošības

ģenerāldirektorāta rekomendācijas, kā arī patērētāju sūdzības. Par laboratorisko programmu

izstrādi ir atbildīga Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļa.



(2017. – 2019.)

57

3.5.6. EIROPAS SAVIENĪBAS ĀTRĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA PĀRTIKAI UN

BARĪBAI (RASFF)

Ātrās brīdināšanas sistēma attiecībā uz pārtiku un barību ir viena no ES Komisijas

ziņojumu sistēmas sastāvdaļām, kas darbojas saskaņā ar Regulas

Nr. 178/2002 par pārtikas produktu drošību 50. pantu (sk. attēlu Nr.11).

Ātrās brīdināšanas sistēmas mērķis ir aizsargāt patērētāju no jebkāda veida bīstamībām

vai potenciāla riska, kas var rasties no pārtikas vai barības, kā arī nodrošināt ātru informācijas

apmaiņu starp dalībvalstīm un komisiju.

Lai sekmīgi varētu piedalīties Ātrās brīdināšanas sistēmā, Latvija ir izveidojusi

Nacionālo Kontaktpunktu (NK):

tas ir atbildīgs par informācijas saņemšanu un tālāku izplatīšanu no dalībvalsts uz

Eiropas Komisijas kontaktpunktu un no Eiropas Komisijas kontaktpunkta uz

dalībvalsts atbildīgajām struktūrvienībām;

Latvijas nacionālais kontaktpunkts atrodas Pārtikas un veterinārajā dienestā un par

tā uzturēšanu ir atbildīga Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu

atzīšanas daļa;

Ātrās brīdināšanas sistēmas darbības nodrošināšanai tiek lietota tiešsaistes sistēma

“iRASFF” un datu bāze “RASFF Window”.



(2017. – 2019.)

58

4

RASFF Informācijas plūsmas shēma ES

Informācija no saziņas

tīkla dalībvalsts

Eiropas Komisija

Tiek veikta informācijas izvērtēšana

Ziņas Trauksmes ziņojumi Informatīvi ziņojumi

Ziņojuma izstrāde Ziņojuma nosūtīšana uz

trešo valsti

Ziņojuma nosūtīšana saziņas tīkla dalībniekiem

Atbilde no Dalībvalstīm Pārskati, statistiskā informācija Atbilde no EFSA

Dalībvalstis Robežkontroles punkti Eiropas Pārtikas drošības

birojs (EFSA)



(2017. – 2019.)

59

3.6. DARBĪBAS VIRZIENA “PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBA”

DARBĪBAS REZULTĀTI

Darbības virziena “Pārtikas aprites valsts uzraudzība” darbības rezultatīvie rezultāti

izvirzīti ar mērķi pilnveidot oficiālās kontroles sistēmu valstī, tā nodrošinot efektīvu sistēmas

funkcionēšanu. Sistēmas efektīvai funkcionēšanai noteiktie rezultatīvo rādītāju indikatori

parādīti 5.tabulā. Tabula Nr.4

Darbības virziena “Pārtikas aprites valsts uzraudzība” darbības rezultāti

3.7. PLĀNI NEPAREDZĒTĀM SITUĀCIJĀM UN SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

PVD kā atbildīgajai iestādei par pārtikas drošības un dzīvnieku veselības aspektiem ir

noteikta loma un deleģētas funkcijas šādos ārkārtas situāciju plānos:

1. Valsts civilās aizsardzības plāns;

2. Valsts katastrofu medicīnas plāns;

3. Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas

gadījumā;

4. Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un barībai.




rādītājs


2016 2017 2018 2019

1. Uzņēmumu īpatsvars,

kuros ir konstatēti būtiski

pārkāpumi, nepārsniedz

1% no kopējā pārbaudīto

uzņēmumu skaita.

Pārbaudītie

uzņēmumi (%)

< 1 < 1 < 1 < 1

2. Nodrošināta laboratorisko

kontroles programmu

izpilde.

Izpildītas

laboratoriskās

kontroles

programmas (skaits)

15 16 16 16

3. Virsuzraudzībā konstatētās

inspektora darba

nepilnības, kuras tika

konstatētas iepriekšējā

virsuzraudzībā, ir

novērstas % gadījumu

Novērstas inspektoru

darba nepilnības (%)

100% 100% 100% 100%

4. Veikti uzņēmumu HACCP

sistēmu auditi.

Izpildītas HACCP

sistēmu auditu

programmas (skaits).

15 21 21 21

5. Īstenots inspekciju plāns. Veiktas plānveida

pārbaudes (skaits).

37 806 35 540 35 540 35 540



(2017. – 2019.)

60

3.8. PVD PĀRTIKAS APRITES VALSTS UZRAUDZĪBAS SVARĪGĀKIE

UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI 2017. – 2019. GADAM

Lai izpildītu normatīvo aktu prasības un nodrošinātu atbilstošu valsts uzraudzību un

kontroli, kā rezultātā tiks nodrošināts augsts patērētāju tiesību, veselības un dzīvības

aizsardzības līmenis, kā arī Latvijas pārtikas uzņēmumu konkurētspēja iekšējā un ārējā tirgū,

PVD ir noteicis šādus svarīgākos uzdevumus 2017. – 2019.gadam:

1. Atbilstoši PUD kompetencei veikt eksportu veicinošos pasākumus;

2. Nodrošināt PVD funkcijas īstenošanu attiecībā uz pārtikas kvalitātes shēmā

(Nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, Aizsargātas cilmes vietas nosaukums,

Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, Garantēta tradicionālā īpatnība) iesaistīto

operatoru un izejvielu piegādātāju uzraudzību, kā arī veikt produktu sertifikāciju ;

3. Veikt pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu HACCP sistēmas auditus saskaņā ar katru

gadu apstiprināto audita programmu;

4. Pilnveidot kautuvju oficiālās kontroles sistēmu;

5. Veikt materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, kontroli.

6. Nodrošināt PVD funkciju realizēšanu strukturālo fondu, Lauku attīstības plāna un

Kopīgā tirgus organizācijas pasākumu administrēšanas jomā sadarbībā ar LAD;

7. Nodrošināt PVD funkciju realizēšanu EK atbalsta programmas vistrūcīgākajām

personām ietvaros;

8. Kontrolēt uztura normu ievērošanu izglītības, sociālās aprūpes un ārstniecības

iestādēs un veselīgā uztura veicināšanu sabiedrības vidū;

9. Atbilstoši PUD kompetencei, piedalīties ĀCM izplatības ierobežošanas un

apkarošanas pasākumos.

3.9. DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU RAŽOŠANAS UN DZĪVNIEKU

BLAKUSAPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU, KURI NAV

PAREDZĒTI CILVĒKU PATĒRIŅAM, NOZARES UZŅĒMUMU VALSTS

UZRAUDZĪBA

Uzraudzības darbības un pasākumi (laika posmam no 2017. līdz 2019.gadam) dzīvnieku

izcelsmes (gaļas un gaļas produktu, piena un piena produktu, olu un olu produktu, zivju un

zivju produktu, dzīvnieku blakusproduktu un atvasināto produktu, kuri nav paredzēti cilvēku

patēriņam) pārtikas aprites jomā

Nacionālajā līmenī (A līmenis – Centrālā pārvalde, skat. att.Nr.3)

Sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides

zinātnisko institūtu „BIOR” un citām institūcijām nepieciešamības gadījumā aktualizēt

uzraudzības sistēmu.

Organizēt un veikt uzņēmumu uzraudzību atbilstoši ES un nacionālo normatīvu

prasībām.

Plānot, organizēt un piedalīties dzīvnieku izcelsmes aprites uzņēmumu HACCP

sistēmas auditēšanu saskaņā ar Regulas Nr.854/2004 prasībām, kā arī analizēt iegūtos

rezultātus, un pilnveidot izstrādātos dokumentus.

Analizēt un apkopot aktualitātes ES un LR normatīvajos aktos, koordinēt normatīvo

aktu piemērošanu.



(2017. – 2019.)

61

Savas kompetences ietvaros veikt nacionālo un ES likumdošanas aktu projektu

izvērtēšanu, un sniegt atzinumus un priekšlikumus Zemkopības ministrijai un EK

Piedalīties informācijas apmaiņā ar Eiropas Komisiju un citu valstu atbildīgajām

institūcijām, piedalīties šo institūciju pārbaužu organizēšanā Latvijā.

Koordinēt teritoriālo struktūrvienību valsts pilnvaroto veterinārārstu (ekspertu) un

veterinārārstu palīgu darbu gaļas ieguves vietās.

Koordinēt un piedalīties uzņēmumu atzīšanā, atzītu uzņēmumu pārbaudēs, aktualizēt

nozares uzņēmumu atzīšanas procedūrai nepieciešamo dokumentāciju.

Izstrādāt un aktualizēt uzraudzības un monitoringa programmu.

Sagatavot apmācību materiālus un veikt TSV pārtikas inspektoru un VPV apmācīšanu.

Saskaņā ar sadarbības līgumu starp PVD un Lauku atbalsta dienestu koordinēt gaļas,

piena un zivju intervences un lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības

pasākumus PVD funkciju ietvaros. Aktualizēt attiecīgus metodisko noteikumus.

Konsultēt un sniegt metodisko palīdzību PVD TSV pārtikas inspektoriem, valsts

pilnvarotajiem veterinārārstiem, pārtikas apritē iesaistītām personām, likumdošanas

prasību piemērošanā.

Veikt TSV struktūrvienību vecāko pārtikas inspektoru un pārtikas inspektoru

uzraudzību saskaņā ar kvalitātes sistēmas procedūru KR.02.P.002, analizēt

virsuzraudzībā iegūtos rezultātus.

Pilnveidot un optimizēt esošas PVD iekšējās darbības procedūras. Veikt valsts

pilnvaroto veterinārārstu un veterinārārstu palīgu uzraudzību gaļas ieguves vietās un

saskaņā ar kvalitātes sistēmas procedūru KR.02.P.005, analizēt virsuzraudzībā iegūtos

rezultātus.

Veikt riska vadības pasākumus.

Ja nepieciešams, veikt attiecīgas izmaiņas jomas uzraudzības programmā, ņemot vērā

normatīvo aktu prasības.

Nepieciešamības gadījumā aktualizēt gaļas oficiālās kontroles un patstāvīgās

veterinārās uzraudzības (veterinārās ekspertīzes) sistēmu kautuvēs ievērojot Regulu

Nr.854/2004.

Izvērtēt Eirāzijas Ekonomiskās Savienības jaunpieņemto tehnisko reglamentu (TP

ЕАЭС 040/2016) “Par zivju un zvejas produktu drošumu”, lai nodrošinātu prasību

pareizu piemērošanu uzņēmumu pārbaudēs un eksportējamo produktu atbilstības

nodrošināšanu.

Veikt valsts pārtikas inspektoru apmācības Eirāzijas Ekonomiskās Savienības tehnisko

reglamentu piemērošanā par zivju un zvejas produktu drošumu.

Koordinēt uz Eirāzijas Ekonomiskās savienības eksportējošo uzņēmumu uzraudzību, kā

arī valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojuma „Par eksporta produkcijas

laboratorisko kontroli” izpildi.

Nepieciešamības gadījumā, gatavoties Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalstu

kompetento iestāžu auditam.

Sadarbībā ar attiecīgo teritoriālo struktūrvienību pārtikas inspektoriem veikt uz trešajām

valstīm eksportējošo un eksportēt vēlošos uzņēmumu pārbaudes atbilstoši

importētājvalstu normatīvo aktu prasībām.

Nepieciešamības gadījumā aktualizēt nepieciešamos metodiskos norādījumus produktu

intervences un eksporta kompensāciju administrēšanā PVD funkciju ietvaros.

Koordinēt inspektoru darbu un apkopot datus par izņemtajām zvejas produktu

intervences partijām.

Izstrādāt nepieciešamos metodiskos norādījumus attiecībā uz mājputnu gaļas

tirdzniecības standartu ievērošanas kontroli.



(2017. – 2019.)

62

Koordinēt dzīvnieku liemeņu apstrādes, klasifikācijas un cenu ziņošanas sistēmas

uzraudzību un kontroli kautuvēs, kurās tiek nokauti vairāk kā 75 liellopi un/vai 200

cūkas nedēļā.

Saskaņā ar 2008.gada 18.augusta MK noteikumiem Nr. 663 „Prasības pārtikas

kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība” veikt

pārbaudes Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās iesaistītajos uzņēmumos un aktualizēt

to sarakstus.

Saskaņā ar Komisijas Regulas Nr.589/2008 32.pantu, ziņot par konstatētajiem

pārkāpumiem, kas skar Kopienas iekšējo tirdzniecību olu nozarē, Lauksaimniecības

tirgus vadības un informācijas sistēmā ISAMM.

Saskaņā ar 2008.gada 3.jūnija MK noteikumiem Nr. 404 „Svaigpiena kvalitātes

kontroles laboratoriju atzīšanas un uzraudzības kārtība”, veikt uzraudzības pasākumus

svaigpiena kontroles laboratorijās.

Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm koordinēt eksporta

kompensācijām pieteikto piena produktu paraugu noņemšanu to atbilstības kontrolei,

izstrādāt un aktualizēt šo pasākumu uzraudzības veikšanai nepieciešamo

dokumentāciju.

Sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu koordinēt valsts intervencē iepērkamo, atbalstam

privātai glabāšanai un tirgus veicināšanas pasākumiem pieteikto piena produktu

kvalitātes un nekaitīguma kontroli (paraugu noņemšanu, uzņēmumu pārbaudes),

izstrādāt un aktualizēt šo pasākumu uzraudzības veikšanai nepieciešamo

dokumentāciju.

Pamatojoties uz vienošanos ar Lauku atbalsta dienestu, izsniegt atzinumus par Lauku

attīstības programmas pasākumu ietvaros jomas uzņēmumos realizēto projektu

atbilstību higiēnas prasībām.

Teritoriālo struktūrvienību līmenī (B līmenis, skat. att.Nr.3)

Veikt jomas uzņēmumu uzraudzību saskaņā ar inspekciju plānu un atbilstoši

izstrādātajām procedūrām.

Veikt to uzņēmumu pārbaudes, kas eksportē vai vēlas eksportēt produkciju uz Eirāzijas

Ekonomiskās savienības valstīm.

Pilnvarojuma ietvaros veikt un piedalīties uzņēmumu atzīšanas procesā.

Izvērtējot konstatēto neatbilstību risku, saskaņā ar pārtikas apriti reglamentējošo

normatīvo aktu prasībām veikt nepieciešamās darbības konstatēto pārkāpumu

novēršanai uzņēmumos.

Veikt monitoringa programmā paredzētos pasākumus, noņemot izejvielu, gatavās

produkcijas, dzeramā ūdens paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Kontrolēt veterinārās ekspertīzes un veterinārās uzraudzības veikšanas atbilstību

svaigas gaļas aprites uzņēmumos.

Kontrolēt labturības un aizsardzības prasību ievērošanu kautuvēs kaušanas laikā.

Izsniegt veselības sertifikātus, atbilstības un speciālos sertifikātus produkcijas

eksportam uz trešajām valstīm, nepieciešamības gadījumā arī uz ES dalībvalstīm.

Veikt dzīvnieku liemeņu apstrādes, klasifikācijas un cenu ziņošanas uzraudzību un

kontroli kautuvēs.

Veikt intervences un eksporta kompensāciju administrējošās darbības PVD funkciju

ietvaros.

Nodrošināt putnu gaļas tirdzniecības standarta ievērošanas kontroli



(2017. – 2019.)

63

3.9.1. GAĻAS IEGUVES UN GAĻAS PRODUKTU RAŽOŠANAS NOZARES

UZŅĒMUMU VALSTS UZRAUDZĪBA

3.9.1.1. Uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē

Nozares uzņēmumu skaits parādīts 5.tabulā (uz 01.01.2017). Tabula Nr. 5

Uzņēmumu pamatdarbība un skaits.

PVD identifikācijas

kods

Uzņēmumu pamatdarbība Skaits

01. Dzīvnieku un putnu kautuves

83, no kurām 15 iesaistītas

dzīvnieku liemeņu

klasificēšanas sistēmā

02 Gaļas pārstrādes uzņēmumi 120

03. Savvaļas medījumu uzņēmumi nelielos daudzumos 7

45.2 Gaļas produktu un specifiskās pārtikas ražošanas

uzņēmumi mājas apstākļos

239

49. Dzīvnieku izcelsmes specifisko pārtikas produktu

uzņēmumi

29

Kopā: 478

1. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā iesaistīti 12 gaļas aprites uzņēmumi, no kuriem:

Sertificēti liemeņi, pusliemeņi, ceturtdaļliemeņi un subprodukti – 7

uzņēmumos;

Sertificēti gaļas izstrādājumi un produkti – 6 uzņēmumos;

Sertificēta sadalīta gaļa – 4 uzņēmumos

2. Kautuvju un gaļas pārstrādes uzņēmumu jomā 2016.gadā kopējais ražošanas

uzņēmumu skaits ir palielinājies par 1, Mājražošanas uzņēmumu skaits gada griezumā

ir palielinājies par 11 uzņēmumiem, bet gaļas pārstrādes uzņēmumu skaits ir

samazinājies par 2, medījumu apstrādes uzņēmumu skaits samazinājies par 14, tomēr

kautuvju skaits ir palielinājies par 6 uzņēmumiem

3. Gaļas ieguves un pārstādes tai skaitā mājražošanas, uzņēmumos 2016.gadā ir veiktas

1525 pārbaudes, kas ir par 5 pārbaudēm vairāk kā 2015.gadā, no kurām

578 (6% mazāk, kā 2015.gadā) ir plānveida pārbaudes gaļas ieguves un gaļas

pārstrādes uzņēmumos

526 (14 % vairāk kā 2015.gadā) plānveida pārbaude gaļas produktu,

izstrādājumu un maltas gaļas ražošanas uzņēmumos mājas apstākļos

421 ārpuskārtas pārbaude no tām 302 atzītajos ražošanas uzņēmumos un 1119

„mājražošanas „uzņēmumos.

4. Informācija par kautuvēs nokautiem dzīvniekiem 2015 – 2016.gadā: nokauto

dzīvnieku skaitam ir tendence pieaugt

Gads Liellopi Cūkas Aitas Kazas Zirgi Mājputni

(miljonos) Truši

2016 93 496

(+2%)

452 533

(+11%)

22 273

(+30%) 93 67 17.7 28 621

2015 91 816 407 288 17 076 67 274 17.8 33 878



(2017. – 2019.)

64

3.9.1.2. Valsts uzraudzība un kontrole

Uzraudzības struktūrvienības

Nozares uzraudzību veic Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības

departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļa.

Teritoriālajās struktūrvienībās gaļas ieguves un gaļas produktu ražošanas uzņēmumu

uzraudzību veic 62 pārtikas inspektori, tai skaitā liemeņu klasifikācijas un cenu ziņošanas

uzraudzību veic 5 inspektori visā valsts teritorijā. Dzīvnieku un putnu kautuvēs pirmā līmeņa

valsts uzraudzības un kontroles, t.sk. veterinārās ekspertīzes un patstāvīgās veterinārās

uzraudzības pasākumus, veic 71 oficiāls veterinārārsts11 rezerves veterinārārsti un 15 valsts

inspektori ar veterinārārsta izglītību.

Uzraudzības un kontroles darbības un metodes

Tabula Nr. 6

Uzņēmumu darbības veids/

identifikācijas kods

Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju

periodiskums

Procedūras saskaņā ar kurām

tiek veikta inspekcija Kautuves, t.sk. mobilās kautuves

(01.)

Atzīšana 4 reizes gadā KR.10.P.112 (vispārīgā daļa)

KR.10.P.115 (specifiskā daļa)

Gaļas pārstrādes uzņēmums (02.) Atzīšana 3 reizes gadā KR.10.P.112 (vispārīgā daļa)


Savvaļas medījumu gaļas

pārstrādes uzņēmumi (03.)

Atzīšana 1 reizi gadā KR.10.P.112 (vispārīgā daļa)


Medījumu apstrādes uzņēmumi

nelielos daudzumos (03.3)

Reģistrācija 1 reizi gadā KR.10.P.076

Putnu un zaķveidīgo kautuves

kaušanai nelielos daudzumos

(01.8)

Reģistrācija 4 reizes gadā KR.10.P.078

Mājražošanas uzņēmumi (45.2) Reģistrācija 4 reizes gadā KR.10.P.221

Specifisko dzīvnieku izcelsmes

pārtikas produktu

pārstrādes/pārpakošanas

uzņēmumi (49.)



3.9.1.3. Sadarbība ar citām institūcijām

Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas ekspertiem ir sadarbība ar:

Zemkopības ministrijas attiecīgajiem departamentiem,

Lauksaimniecības datu centru,

Valsts ieņēmumu dienestu,

Valsts policiju,

Latvijas veterinārārstu biedrību,

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”,

Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju,

Gaļas ieguves un pārstrādātāju sabiedriskajām organizācijām (asociācijām),

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu.



(2017. – 2019.)

65

3.9.1.4. Gaļas ieguves un gaļas produktu ražošanas nozares valsts uzraudzības

svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai

Turpināt plānveida pārbaudes laikā pastiprināti veikt pārtikas izsekojamības pārbaudi

gaļas pārstrādes uzņēmumos;

Pārbaudēs, pastiprinātu uzmanību pievērst gaļas un gaļas produktu marķējuma

atbilstībai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

Veikt uzņēmumu produkcijas atbilstības izvērtēšanu NPKS prasībām, nodrošināt

Garantētu tradicionālo īpatnību lietošanas un produktu ražošanas uzraudzību, kā arī

Aizsargātu ģeogrāfisko un cilmes vietu norāžu lietošanas kontroli;

Nepieciešamības gadījumā aktualizēt gaļas oficiālās kontroles, veterinārās ekspertīzes

un patstāvīgās veterinārās uzraudzības sistēmu kautuvēs, ievērojot Regulu

Nr. 854/2004, Nr. 2074/2005 prasības;

Normatīvo aktu grozījumu rezultātā mainīt dzīvnieku liemeņu klasifikācijas un cenu

ziņošanas sistēmu dzīvnieku kautuvēs;

Savas kompetences ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus produkcijas eksporta

veicināšanai;

Kautuvju vispārējā higiēniskā līmeņa paaugstināšanas un neatbilstību cēloņu

identificēšanas nolūkos plānot pārtikas inspektoru praktiskās apmācības;

Uzņēmumu pārbaudēs pastiprinātu uzmanību pievērst Āfrikas cūku mēra

ierobežošanas pasākumu nodrošināšanai, t.sk. veikt uzņēmumu atzīšanu Komisijas

īstenošanas lēmuma (ES) Nr.2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles

pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs atkāpju piemērošanai;

Organizēt kautuvju trihinelozes diagnostikas izmeklējumu laboratoriju pārbaudes ar

mērķi pārliecināties par to pastāvīgu atbilstību un rezultātu ticamību trihinelozes

diagnostikas nodrošināšanā;

Rīgas pilsētas pārvaldes uzraudzības teritorijas uzņēmumos atjaunot gaļas sadales

oficiālo kontroli.

3.9.2. PIENA SAVĀKŠANAS UN PIENA PĀRSTRĀDES NOZARES UZŅĒMUMU

VALSTS UZRAUDZĪBA

3.9.2.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē

Uzņēmumu pamatdarbība un skaits (uz 01.01.2017) parādīti 7.tabulā. Tabula Nr.7

Uzņēmumu pamatdarbība un skaits. PVD

identifikācijas

kods


07.1 Piena pārstrādes uzņēmumi 57

07.2 Piena produktu pārpakošanas uzņēmumi 10

04. Piena savākšanas uzņēmumi 42

07.4 Atzīti piena ražošanas uzņēmumi, kas fasē svaigpienu ražošanas vietā 3

45.3 Reģistrēti piena produktu mājražošanas uzņēmumi 173

1. Latvijā ir 16 piena pārstrādes uzņēmumi, kas ir iekļauti eksportētāju sarakstā, un vēl 7

piena pārstrādes uzņēmumi, kuri ir izteikuši vēlēšanos eksportēt produkciju uz EES

valstīm. Krievijas noteiktā lauksaimniecības produktu embargo rezultātā piena nozare



(2017. – 2019.)

66

bija spiesta pārorientēties uz citiem produkcijas noieta tirgiem. Piena pārstrādes

uzņēmumi cenšas atrast eksporta iespējas citu trešo valstu tirgos: Ķīnas, Arābu un

Āfrikas valstīs.

2. Nozarē joprojām saglabājas tendence, ka produktu ražošanā izmantotā svaigpiena

kvalitāte ir nepietiekama. Saskaņā ar MK 2016. gada 6. septembra noteikumos Nr.597

„Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei”.

3. Valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu centrs” ir izveidojusi un uztur vienotu

svaigpiena kvalitātes datubāzi, kas būtiski atvieglo jomu uzraugošo PVD inspektoru

darbu, jo gatavojoties uzņēmumu pārbaudēm ir iespējams iepazīties ar datubāzes

informāciju un laicīgi identificēt problēmas ar svaigpiena kvalitāti. Analizējot

datubāzes rādītājus, ir konstatēti paraugu falsifikācijas gadījumi, paraugu ņemšanas

periodiskuma neievērošana un citas neatbilstības, tāpēc piena pārstrādes un savākšanas

uzņēmumu pārbaudēs īpaša uzmanība pievēršama tieši svaigpiena kvalitātes un

nekaitīguma kontrolei.

4. Produktu, kuros piena sastāvdaļas ir aizvietotas, nosaukumu veidošanā (agrāk- krējuma

izstrādājums, siera izstrādājums), joprojām tiek konstatētas neatbilstības piena produktu

marķējumos. Prasību neievērošanas dēļ tiek maldināti patērētāji par produkta sastāvu un

tā īpašībām.

5. Sakarā ar piena un piena produktu ražotāju lielo interesi par iesaistīšanos nacionālajās

pārtikas kvalitātes shēmās, saskaņā ar MK 2014.gada 12.augusta noteikumos Nr. 461

„Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles

kārtība” noteikto, PVD veic produktu sertifikāciju un novērtē uzņēmumu atbilstību

nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai, kā arī uztur aktuālo informāciju par

uzņēmumiem, kas iesaistījušies shēmā, produktiem, izejvielu piegādātājiem, u.c. Shēmā

iesaistījušies 25 piena pārstrādes uzņēmumi un 2 olu ražošanas uzņēmumi, sertificēti

161 produkts. Viens no jomas uzraudzības prioritārajiem uzdevumiem ir organizēt un

veikt Nacionālās Pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) darbības uzraudzību un operatoru

kontroles atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajām prasībām (NPKS operatoru un

piegādātāju uzraudzību, produktu sertificēšanu, reģistra uzturēšanu un tajā ievadīto datu

aktualizāciju). Garantētu tradicionālo īpatnību shēmā ir sertificēts “Jāņu siers”.

Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmā sertifikācijas procesā ir “Rucavas

Baltais sviests”.


Struktūrvienības


departamenta Dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzraudzības daļa.

Piena savākšanas un pārstrādes uzņēmumu, t.sk. piena produktu pārpakotāju, svaigpiena

fasētāju un piena produktu mājražotāju, uzraudzībai ir pilnvaroti 60 pārtikas inspektori, kuri ir

pilnvaroti veikt uzraudzību noteiktā PVD Teritoriālajā struktūrvienībā.



(2017. – 2019.)

67


Tabula Nr.8


Uzņēmumu darbības

veids/ identifikācijas

kods

Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju

periodiskums

Procedūras saskaņā ar kurām tiek

veikta inspekcija

Piena pārstrādes

uzņēmumi (07.1)



Piena savākšanas

uzņēmumi (04.)



Piena produktu

pārpakošanas uzņēmumi

(07.2)

Atzīšana 2 reizes gadā KR.10.P.112

Piena produktu

mājražošanas uzņēmumi

(45.3)



Piena produktu uzraudzības ekspertiem ir sadarbība ar:

Zemkopības ministrijas Veterināro un pārtikas pārstrādes departamentu;

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentu;

Lauku atbalsta dienestu;

Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm;

Lauksaimniecības datu centru;

Latvijas piensaimnieku centrālo savienību;

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”.

3.9.2.4. Nozares valsts uzraudzības svarīgākie uzdevumi darbības virziena īstenošanai

Veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu piena produktu eksportu uz trešajām

valstīm. Nepieciešamības gadījumā gatavoties Eirāzijas Ekonomiskās savienības

valstu kompetento iestāžu auditam;

Lai nodrošinātu, ka Latvijā pārstrādei un tirdzniecībai piegādātais svaigpiens atbilstu

ES regulās un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām,

pilnveidot svaigpiena kvalitātes uzraudzību un kontroli, uzņēmumu pārbaudēs

izmantojot LDC izveidotās vienotās svaigpiena kvalitātes datu bāzes informāciju;

Atbilstoši MK 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 „Prasības pārtikas kvalitātes

shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība” prasībām, veikt

produktu sertifikāciju un novērtēt uzņēmumu atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes

shēmai, kā arī uzturēt aktuālo informāciju par uzņēmumiem, kas iesaistījušies shēmā,

produktiem, izejvielu piegādātājiem, u.c.

Sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu koordinēt valsts intervencē iepērkamo, atbalstam

privātai glabāšanai pieteikto piena produktu kvalitātes un nekaitīguma kontroli

(paraugu noņemšanu, uzņēmuma pārbaudes), izstrādāt un aktualizēt šo pasākumu

uzraudzības veikšanai nepieciešamo dokumentāciju.



(2017. – 2019.)

68

3.9.3. OLU SAVĀKŠANAS, ŠĶIROŠANAS, IEPAKOŠANAS UN OLU PRODUKTU

RAŽOŠANAS NOZARES UZŅĒMUMU VALSTS UZRAUDZĪBA


Tabula Nr.9 Uzņēmumu skaits (informācija uz 01.01.2017):

PVD identifikācijas kods Uzņēmumu pamatdarbība Skaits

08.1 Vistu olu šķirošanas un iepakošanas uzņēmumi 9

08.2 olu (izņemot vistu olu) šķirošanas un iepakošanas uzņēmumi 9

09. Olu produktu ražošanas uzņēmumi 6

45.9 Olu produktu mājražošanas uzņēmumi 2

Situācijas raksturojums nozarē

Iepriekšējā periodā, uzņēmējiem ir pieaugusi interese par olu, īpaši paipalu olu ražošanu,

kā arī olu produktu ražošanu. Kopējais nozares uzņēmumu skaits gada laikā ir pieaudzis par

45%.


Struktūrvienības


departamenta Dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzraudzības daļa.

Olu šķirošanas un iepakošanas uzņēmumu un olu produktu ražošanas uzņēmumu

uzraudzībai ir pilnvaroti 60 pārtikas inspektori, kuri uzraudzību veic attiecīgā PVD

Teritoriālajā struktūrvienībā.


Tabula Nr.10

Uzņēmumu darbības

veids/ identifikācijas kods

Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju

periodiskums

Procedūras saskaņā ar kurām tiek

veikta inspekcija

Olu šķirošanas un

iepakošanas uzņēmumi

(08.1., 08.2)



Olu produktu ražošanas

uzņēmumi (09.)



Olu produktu mājražošanas

uzņēmumi (45.9)



Olu un olu produktu uzraudzības ekspertiem ir sadarbība ar:

Zemkopības ministrijas Veterināro un pārtikas departamentu;

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamentu;



Latvijas olu ražotāju asociāciju;




(2017. – 2019.)

69


Olu un olu produktu aprites valsts uzraudzības un kontroles pilnveidošana, lai

novērstu ar salmonelozes ierosinātājiem piesārņotu produktu izplatīšanu tirgū.

Olu un olu produktu eksporta nodrošināšana uz trešajām valstīm, t.sk. uz Eirāzijas

Ekonomiskās savienības valstīm.

3.9.4. ZVEJAS PRODUKTU APSTRĀDES NOZARES UZŅĒMUMU VALSTS

UZRAUDZĪBA

3.9.4.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits, situācijas raksturojums nozarē

Tabula Nr.11

Uzņēmumu skaits (informācija uz 01.01.2017.)

PVD

identifikācijas

kods


12. Zvejas produktu apstrādes uzņēmumi 108

42.1 Zvejas produktu izkraušanas vietas 31

11. Zvejas kuģi (t.sk. saldētājkuģi un apstrādes kuģi) 122

45.4 Mājražošanas uzņēmumi, kas apstrādā zvejas produktus 100

Situācijas raksturojums nozarē:

Zvejas produktu apstrādes jomā atzīti jauni 10 zvejas produktu apstrādes uzņēmumi un

viens zvejas produktu apstrādes kuģis.

Latvijā zvejas produktu apstrādes uzņēmumos tiek plaši izmantots apstrādes process,

kurā zvejas produktiem kūpināšanas procesa laikā notiek tieša saskare ar sadegšanas

produktiem, tādejādi benzo(a)pirēna līmenis var sasniegt augstu koncentrāciju.

Pamatojoties uz iepriekšējo gadu pētījumu rezultātiem, Eiropas Savienības

likumdošanas prasību izmaiņām, kā arī 2016.gada 2.maija Eiropas Komisijas

ieteikumiem Nr.2016/688, ir nepieciešams turpināt un iespēju robežās palielināt

dioksīnu un dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHB summas koncentrācijas monitoringu

Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozvejotajos zvejas produktos. Pašlaik Regulā

Nr. 1881/2006 dioksīnu summa zivju muskulatūrā (izņemot zušus) paredz maksimāli

pieļaujamo līmeni (MPL):

o Dioksīnam 3.5 pg/g,

o Dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PHB summa 6.5 pg/g;

o No dioksīniem atšķirīgo PHB summa 75 ng/g.

Zušiem dioksīna norma ir noteikta 3.5 pg/g, dioksīniem un dioksīniem līdzīgo

PHB summa noteikta 10.0 pg/g svaiga svara, bet no dioksīniem atšķirīgajiem

PHB 300 ng/g. Zivju aknām dioksīniem un dioksīniem līdzīgo PHB summa

noteikta 20.0 pg/g, bet no dioksīniem atšķirīgo PHB summa 200 ng/g.

Valsts laboratoriskās kontroles programmas ietvaros paredzētie izmeklējumi ir veikti

saskaņā ar rīkojumā noteikto periodiskumu un skaitu. Veicot kūpinātu zvejas produktu

benzo(a)pirēna laboratorisko kontroli, tika atlasīti 64 paraugi, no kuriem 1 gadījumā

tika konstatēta pārsniegta benzo(a)pirēna un PAO 4 summas maksimāli pieļaujamā



(2017. – 2019.)

70

norma. Neatbilstošā produkcija tika iznīcināta un uzņēmumi tika pakļauti papildus

produkcijas laboratoriskai kontrolei. Vienlaicīgi zvejas produktu apstrādes uzņēmumi

veica tehnoloģisko procesu korektīvos pasākumu, par kuriem tika informēts PVD

2016.gada jūnijā notika Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalstu speciālistu vizīte

Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumos ar mērķi izvērtēt vai ir veikti atbilstoši

korektīvie pasākumu, lai novērstu 2015.gada maijā Krievijas Federācijas Federālā

veterinārā un fitosanitārā dienesta speciālistu konstatētās neatbilstības. Neskatoties uz

Pārtikas un veterinārā dienesta un Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumu

veiktajām korektīvajām darbībām, produkcijas ievešanas aizliegums nav atcelts.

Pamatojoties uz šīm izmaiņām, Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumu

saražotās produkcijas apjoms ir krasi samazinājies. Lai uzlabotu esošo situāciju ir

jāturpina uzsāktā sadarbība ar Krievijas Federācijas Veterināro un fitosanitāro

uzraudzības dienestu un jālemj par turpmākajām darbībām kas veicinātu ieviestā

produkcijas eksporta aizlieguma atcelšanu, kā arī aktīvi jāveic citu valstu tirdzniecības

tīklu apguve


Nozares uzraudzību veic Pārtikas un veterinārā dienesta PUD Dzīvnieku izcelsmes

pārtikas ražošanas uzraudzības daļa.

Zvejas produktu uzraudzību veic 51 inspektors, kuriem ir tiesības veikt pārbaudes

zvejas produktu apstrādes uzņēmumos, no tiem aktīvu zvejas produktu uzraudzību veic 18

PVD teritoriālo struktūrvienību pārtikas vai vecākie pārtikas inspektori. Tabula Nr.12

Uzraudzības kontroles darbības un metodes


Zvejas produktu uzraudzības ekspertiem ir sadarbība ar:


Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu „BIOR”;

Lauku atbalsta dienestu ;

Latvijas zivju resursu aģentūru;

Valsts Zivsaimniecības pārvaldi;

Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi;

Zivsaimniecības konsultatīvo padomi;

Latvijas Zivsaimnieku asociāciju;

Latvijas Zivrūpnieku savienību;

Biedrību „Rīgas šprotes”.



Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju

periodiskums

Procedūras saskaņā ar kurām

tiek veikta inspekcija

Zvejas produktu apstrādes uzņēmumi

(12.)


KR.10.P.120 (specifiskā daļa,

prasības Eirāzijas Ekonomiskās

savienības uzņēmumiem)



(2017. – 2019.)

71


veikt dioksīnu – polihlordibenzo-p-dioksīnu (PHDD) un polihlordibenzofurānu

(PHDF) koncentrācijas monitoringu Baltijas jūrā nozvejotās zivīs ņemot vērā

2016.gada 2.maija Eiropas Komisijas ieteikumu Nr.2016/688 noteiktās prasības;

Izvērtējot palielinātā 2014.gada dioksīna, dioksīnam līdzīgo un no dioksīniem

atšķirīgo PHB summas monitoringa rezultātus, spriest par aktuālo situāciju Baltijas

jūrā un nepieciešamajām darbībām, lai nodrošinātu atbilstošu produktu laišanu tirgū;

Akcentēt uzmanību benzo(a)pirēna un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimāli

pieļaujamo normu ievērošanai kūpinātos gaļas un zivju produktos, tai skaitā

mājražotāju produkcijai;

Lai nodrošinātu Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumu veiksmīgu un

ilgtspējīgu darbību, savas kompetences ietvaros veikt nepieciešamās darbības

(normatīvo aktu izvērtēšana, aptaujas anketu aizpildīšana, veterināro sertifikātu

izstrādāšana un saskaņošana, u.c.).

3.9.5. DZĪVNIEKU BLAKUSAPRODUKTU UN ATVASINĀTO PRODUKTU, KURI

NAV PAREDZĒTI CILVĒKU PATĒRIŅAM, UZŅĒMUMU VALSTS

UZRAUDZĪBA

3.9.5.1. Nozares uzņēmumu spektrs un skaits, situācijas raksturojums nozarē

Tabula Nr.13 Uzņēmumu skaits (informācija uz 01.01.2017.)

PVD

identifikācijas

kods

Uzņēmuma veids Skaits Piezīmes

23.3 Blakusproduktu pārstrāde 10 t.sk. 5 zvejas kuģi zivju

miltu ražotāji (11.1.)

23.6 Blakusproduktu starpuzņēmums/uzglabāšana 15

23.9 Atvasinātu produktu uzglabāšana 2

23.13 Blakusproduktu un/vai atvasināto produktu

līdzsadedzināšana

3


transformēšana biogāzē

39


transformēšana kompostā

-

23.16 Lolojumdzīvnieku barības ražošana 8

23.17 Blakusproduktu, atvasinātu produktu

tirdzniecība (bez uzglabāšanas savās telpās)

29


transportēšana

69

23.20 Jēlādu un ādu apstrāde 1

23.21 Vilnas apstrāde 1

23.24 Pārējo tehnisko produktu ražošana 1 līmes ražošana



(2017. – 2019.)

72

23.27 Biškopības produktu ražošana biškopībai 6

23.28 Blakusproduktu pārstrāde, izmantojot

alternatīvās metodes

1

Kopā 182


LR darbojas centralizēta visu kategoriju pārtikā neizmantojamo dzīvnieku

blakusproduktu, t.sk. dzīvnieku līķu, savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas

sistēma.

Sakarā ar to, ka Latvijā darbojas viens 1.un 2.kategorijas blakusproduktu pārstrādes

uzņēmums, kurš iegūtos 1.kategorijas atvasinātos produktus (gaļas – kaulu miltus) nosūta

likvidēšanai atļautā atkritumu poligonā, bet iegūtos kausētos taukus paredz nosūtīt

izmantošanai biodīzeļdegvielas ražošanai uz citu ES dalībvalsti un iegūtos 2.kategorijas

atvasinātos produktus (gaļas – kaulu miltus), uzņēmums nosūta transformēšanai biogāzes

ieguves uzņēmumā, tad daļa no Latvijā iegūstamā visu kategoriju blakusproduktu apjoma tiek

nosūtīta pārstrādei un likvidēšanai, vai izmantošanai uz atzītiem blakusproduktu uzņēmumiem

citās ES dalībvalstīs, t.sk. Lietuvā un Polijā.

3. kategorijas blakusprodukti no dzīvnieku kautuvēm un gaļas sadales un pārstrādes

uzņēmumiem un daļa no zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem, tiek nosūtīti kažokzvēru

barībai. LR darbojas 4 blakusproduktu pārstrādes uzņēmumi, kuri pārstrādā zvejas produktu

izcelsmes 3. kategorijas blakusproduktus, iegūstot atvasinātos produktus – zivju miltus un

zivju eļļu izmantošanai lauksaimniecības dzīvnieku barībā vietējā tirgū, kā arī minētie

produkti tiek nosūtīti uz citām ES dalībvalstīm. Sakarā ar Krievijas noteikto embargo

lauksaimniecības produktiem, pārtraukts zivju miltu un zivju eļļas eksports uz Krievijas

Federāciju.

Aizvien vairāk blakusproduktu īpašnieki cenšas izmantot 3. kategorijas blakusproduktus

mājas (istabas) dzīvnieku un lauksaimniecības kažokzvēru barībā vai biogāzes ieguvē atzītās

biogāzes iekārtās, piemēram, piena suliņas.

No visiem LR atzītajiem 1. un 2. kategorijas blakusproduktu sadedzināšanas vai

līdzsadedzināšanas uzņēmumiem, tikai divi ir lieljaudas uzņēmumi, kurā varētu atbilstoši

likvidēt (sadedzināt) blakusproduktus dzīvnieku sevišķi bīstamo infekcijas slimību

uzliesmojuma gadījumos, piemēram, klasiskais cūku mēris (KCM) un Āfrikas cūku mēris

(ACM), kā arī gadījumos, ja tiktu konstatēta saslimšana ar transmisīvo sūkļveida

encefalopātiju (TSE) vai citu slimību gadījumos, ja to transportēšana likvidēšanai uz citu ES

dalībvalsti nebūtu pieļaujama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, vai, ņemot vērā slimību

izplatības risku, attiecīgā cita ES dalībvalsts atteiktos pieņemt šādu materiālu pārstrādei un

likvidēšanai. Tikai trīs uzņēmumi ir atzīti dzīvnieku līķu iznīcināšanai, ieskaitot PVD

blakusproduktu sadedzināšanas iekārtu “Hurikan PRO 1000”, bet arī tam ir ļoti ierobežots

līķu iznīcināšanas apjoms, kas nav pietiekams infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumos.

Savukārt pārējos divos uzņēmumos iespējams iznīcināt tikai neliela izmēra dzīvnieku līķus. Ir nepilnīgs nacionālais normatīvais regulējums vides jomā, kas pieļautu krīzes situācijā

iznīcināt, aprokot uz vietas, slimību, ieskaitot KCM, skartajās zonās iegūtos blakusproduktus,

t.sk. no uzņēmīgām dzīvnieku sugām, ja pietrūkst pārstrādes vai sadedzināšanas uzņēmumu

jaudas vai šādu blakusproduktu transportēšana uz likvidēšanas vietu palielinātu slimību

izplatīšanās risku.

LR netiek izmantotas normatīvajos aktos atļautās alternatīvās iespējas blakusproduktu

izlietošanai vai iznīcināšanai, kas daļai blakusproduktu apritē iesaistītajiem komersantiem

dotu ekonomiska rakstura atbalstu. Piemēram, šobrīd LR ir tikai viens uzņēmums, kurš ir

atzīts biodīzeļdegvielas ražošanai, izmantojot blakusproduktus (3.kategorijas tauku frakcijas),



(2017. – 2019.)

73

bet nav neviens, kurš vēlētos izmantot termomehāniskās biodegvielas ražošanas procesu, kā

izejvielu izmantojot kūtsmēslus un dzīvnieku kautuvēs iegūto dzīvnieku gremošanas trakta

saturu.


Struktūrvienības

Nozares uzraudzību, izņemot PVD Veterinārās uzraudzības departamenta uzraudzībā

esošo blakusproduktu apriti, veic Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes

pārtikas ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts. Blakusproduktu aprites uzraudzību

veic PVD teritoriālo struktūrvienību 34 pārtikas inspektori.


Tabula Nr.14


Uzņēmumi

PVD identifikācijas kods

Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju

periodiskums

Procedūras saskaņā

ar kurām tiek veikta

inspekcija

Blakusproduktu pārstrādes uzņēmumi (23.3.,

23.9., 23.16., 23.28.)

Atzīšana 1 reizi pusgadā KR.10.P.144

Pārējie atzītie blakusproduktu uzņēmumi, t.sk.

zvejas kuģi zivju miltu ražotāji (11.1., 23.6.,

23.12. – 23.15., 23.29., 23.30.)

Atzīšana 1 reizi gadā KR.10.P.144

Blakusproduktu reģistrētie uzņēmumi (23.17.

- 23.25)


Biškopības produktu ražošana biškopībai

(23.27.)

Reģistrācija 1 reizi 3 gados KR.10.P.144


Blakusproduktu aprites uzraudzības vecākajam ekspertam ir sadarbība ar:


Valsts vides dienestu;

Valsts augu aizsardzības dienestu;

Attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām.


Pilnveidot blakusproduktu aprites uzraudzības sistēmu, veikt attiecīgas izmaiņas PVD

uzraudzībai pakļauto uzņēmumu uzraudzības reglamentā un to pamatdarbības veidu

un produktu klasifikatorā.

Sekmēt nozares produktu eksportu uz trešajām valstīm.

Sagatavot apmācību materiālus un veikt praktiskās apmācības pārtikas inspektoriem

par normatīvo aktu piemērošanu blakusproduktu un atvasinātu produktu, kā arī

biogāzes uzņēmumu uzraudzībā.



(2017. – 2019.)

74

3.10. PĀRTIKAS IZPLATĪŠANAS (TIRDZNIECĪBAS, NOLIKTAVU UN

SABIEDRISKĀS ĒDINĀŠANAS) NOZARES VALSTS UZRAUDZĪBA

3.10.1. VALSTS UZRAUDZĪBAS PAMATDARBĪBAS UN UZDEVUMI

Uzraudzības pamatdarbības un uzdevumi:

Pilnveidot izplatīšanas posma uzņēmumu uzraudzības sistēmu atbilstoši Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 178/2002, 852/2004, 853/2004, 854/2004 un

Nr.882/2004 (jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/625, kas tiks

piemērota ar 2019.gada 14.decembri, atsevišķi panti ar 2017. un 2018.gada. 29.aprīli)

prasībām.

Nodrošināt pārtikas higiēnas vispārīgo un īpašo prasību kontroli, tostarp materiālu, kas

nonāk saskarē ar pārtiku.

Nodrošināt pārtikas izsekojamības kontroli, tostarp pārtikas kvalitātes shēmas

produktiem, tādejādi ierobežojot normatīvo aktu prasībām neatbilstošu produktu

nokļūšanu tirgū.

Nodrošināt uzraudzības pasākumu plānošanu.

Metodiski vadīt, regulāri pilnveidot un koordinēt uzraudzības pasākumus. Sagatavot

metodiskos materiālus, instrukcijas pārtikas inspektoru darba uzlabošanai, veikt

inspektoru apmācības. Pilnveidot PVD iekšējās procedūras.

Veicināt elastīguma principa piemērošanu HACCP procedūru ieviešanā un izvērtēšanā

(balstoties uz apdraudējuma analīzi).

Piedalīties pārtikas produktu laboratorisko izmeklējumu monitoringa programmas

izstrādē un to izpildes koordinēšanā. Sniegt metodisko palīdzību TSV pārtikas

inspektoriem, pārtikas un vides paraugu testēšanas rezultātu izvērtēšanā.

Nodrošināt kontroli pārtikas informācijas sniegšanā patērētājiem par pārtikas

produktiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulai

(ES) Nr.1169/2011 un citiem īpašajiem normatīvajiem aktiem pārtikas informācijas

patērētājiem sniegšanas jomā.

Nodrošināt zīdaiņu un bērnu pārtikas, īpašajiem uztura nolūkiem paredzētas pārtikas

un uztura bagātinātāju aprites tematiskās pārbaudes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr.1925/2006 par vitamīnu un

minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai un Eiropas Parlamenta un

Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr.1924/2006 par uzturvērtības un

veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, u.c. ES un Latvijas normatīvajiem

aktiem šajā jomā. Veikt TSV struktūrvienību (pārvalžu) un vecāko pārtikas inspektoru un pārtikas

inspektoru virsuzraudzību. Apkopot un analizēt virsuzraudzības rezultātus, sniegt

priekšlikumus darba uzlabošanai.

Nodrošināt uztura normu, tostarp atsevišķu pārtikas produktu izplatīšanas

ierobežojuma kontroles metodisko vadību izglītības, sociālās aprūpes un veselības

aprūpes iestādēs;

Nodrošināt EK atbalsta programmu ,,Skolas piens’’ un ,, Skolas auglis’’ izpildes

kontroli izglītības iestādēs.

Nodrošināt pārtikas izplatīšanas uzņēmumu kontroli masu pasākumu norises vietās,

svētku un pirmssvētku dienās (Dziesmu un deju svētki, gadatirgi, ielu tirdzniecība,

starptautiskie pasākumi u.c.), īpaši karstajā laikā;

Nodrošināt pārtikas izplatīšanas uzņēmumu atzīšanas procesu.

http://eur-lex.europa.eu/Notice.do?val=438339:cs&lang=lv&list=465408:cs,438339:cs,&pos=2&page=1&nbl=2&pgs=10&hwords=&checktexte=checkbox&visu=#texte



http://eur-lex.europa.eu/Notice.do?val=438338:cs&lang=lv&list=499026:cs,467572:cs,463875:cs,453566:cs,441253:cs,438338:cs,&pos=6&page=1&nbl=6&pgs=10&hwords=&checktexte=checkbox&visu=#texte





(2017. – 2019.)

75

Piedalīties ātrās brīdināšanas sistēmas (RASFF) darbības nodrošināšanā, koordinēt

TSV pārtikas inspektoru darbu.

Piedalīties PVD TSV pārtikas inspektoru kvalifikācijas celšanas pasākumu plānošanā

un realizācijā, t.sk. organizēt ikgadējos kvalifikācijas celšanas kursus. ar mērķi

pilnveidot inspektoru prasmes,

Apkopot un analizēt uzraudzības pamatrādītājus, sagatavot pārskatus par uzraudzības

rezultātiem, sniegt rekomendācijas uzraudzības uzlabošanai.

Informēt masu saziņas līdzekļus un teritoriālās struktūrvienības par aktuālajiem

uzraudzības jautājumiem

Apkopot un analizēt patērētāju sūdzības.

Veicināt pārtikas uzņēmēju un sabiedrības izglītošanu, sniedzot (t.sk. PVD mājas lapā)

informāciju par aktuāliem pārtikas higiēnas jautājumiem, pievēršot uzmanību augsta

riska produktu pareizai uzglabāšanai, derīguma termiņu ievērošanai, informācijai

pārtikas preču marķējumā.

Sadarboties ar pārtikas nozares profesionālajām asociācijām un citām nevalstiskajām

organizācijām.

Piedalīties starptautiskajos sadarbības projektos un pieredzes apmaiņas programmās.

Sniegt konsultācijas nozares uzņēmumu pārstāvjiem ar mērķi uzlabot drošas un

kvalitatīvas pārtikas izplatīšanu.

Piedalīties pārtikas riska analīzes sistēmas pilnveidošanā, kopīgi ar riska vadības daļu

veicināt riska faktoru izpēti.

Piedalīties pārtikas izraisīto slimību uzliesmojumu izmeklēšanā, analizēt izmeklēšanas

rezultātus, apmainīties ar aktuālo informāciju, kompetences ietvaros koordinēt

epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitu sadarbībā ar Slimību kontroles un profilakses

centra epidemiologiem, Veterinārā departamenta ekspertiem, BIOR speciālistiem.

Piedalīties ministriju, citu institūciju un sabiedrisko organizāciju darba grupās,

grozījumu esošajos normatīvajos aktos vai jaunus normatīvo aktu izstrādē, kas skar

izplatīšanas uzņēmumu darbu.

Piedalīties valsts institūciju rīkotajās sanāksmēs, konferencēs nozares jomā un citos ar

pārtikas apriti saistītos pasākumos.

Teritoriālo struktūrvienību līmenī:

Veikt uzņēmumu pārbaudes saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināto

inspekciju plānu un citu ārpuskārtas situāciju gadījumos (patērētāju sūdzības,

epidemiologu ziņojumi, ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumi u.c.).

Noņemt pārtikas produktu un vides paraugus nekaitīguma un kvalitātes rādītāju

noteikšanai, novērtēt testēšanas rezultātus un noteikt korektīvas darbības un

preventīvus pasākumus pārtikas uzņēmumos.

Pamatojoties uz riska analīzi, konstatējot neatbilstības normatīvo aktu prasībām, uz

laiku apturēt uzņēmumu darbību, apturēt produkcijas izplatīšanu vai izņemt to no

apgrozības. Uzņēmumu darbību atjauno pēc neatbilstību novēršanas un riska analīzes.

Sagatavot pārskatus par veiktajiem uzraudzības un monitoringa pasākumiem.

Nodrošināt riska vadības pasākumus (t.sk. RASFF, SPKC ziņojumu gadījumos).

Izpildīt dienesta izvirzītos aktuālos uzdevumus.



(2017. – 2019.)

76

3.10.2. NOZARES UZŅĒMUMU SPEKTRS UN SKAITS, SITUĀCIJAS

RAKSTUROJUMS NOZARĒ

Tabula Nr.15

Uzņēmumu veids un skaits (informācija uz 01.01.2017.)

PVD

identifikācijas

kods

Pārtikas izplatīšanas uzņēmumi, t.sk. Skaits

Tirdzniecības uzņēmumi un noliktavas

24., 25. Pārtikas produktu vairumtirdzniecības noliktavas 984

26. Pārtikas produktu vairumtirdzniecības noliktava-saldētava 147

29. Jaukta sortimenta pārtikas veikals 3521

30. Specializētie pārtikas veikali 312

31. Tirdzniecība tirgū, t.sk. tirgi 1 309

61

28., 32., 33.,

38., 39.

Tirdzniecības vietas un citi pārtikas izplatīšanas uzņēmumi, t.sk., pārtikas

pārvadāšanas uzņēmumi (identif. kods 39.)

8 990

1 263

KOPĀ: 15 263

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi

34. Atklāta tipa SĒU 4 130

35. Slēgta tipa SĒU 2 339

36. SĒU komerciālajos transportlīdzekļos 23

37. SĒU viesmīlības uzņēmumos 306

KOPĀ: 6 798

PAVISAM izplatīšanas uzņēmumi: 22 061

Situācijas raksturojums nozarē:

Pārtikas izplatīšanas posma uzņēmumu skaits turpina pieaugt, tādēļ ik gadus

paaugstinās pārtikas inspektoru slodze.

Visvairāk pieaug tirdzniecības uzņēmumu - veikalu, tirdzniecības vietu skaits.

Uzraudzības dati rāda, ka pēdējos gados ir iezīmējusies pozitīva tendence, kas norāda uz šo

uzņēmumu higiēniskā stāvokļa uzlabošanos.

Izvērtējot risku sabiedrības veselībai saistībā ar pārtikas izplatīšanas uzņēmumu darba

raksturu, t.sk. realizētās pārtikas lielo apjomu un daudzumu, pārtikas produktu un gatavoto

ēdienu specifiku, atsevišķas pārtikas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu

grupas pieskaitāmas pie augstāka riska pārtikas uzņēmumiem:

slēgta tipa SĒU, sezonas SĒU;

jaukta sortimenta pārtikas veikali ar pusfabrikātu un ēdienu gatavošanu uz vietas vai

veikali ar svaigas gaļas sadali un fasēšanu;

ielu tirdzniecības vietas, tirgi un mazumtirdzniecības uzņēmumi karstā laika periodā.

Uzraudzības dati rāda, ka neatbilstības pārtikas uzņēmumu darbībā joprojām bieži

saistītas ar materiāli tehniskās bāzes nepietiekošu atjaunošanu (īpaši mazajos uzņēmumos),

personāla higiēnas zināšanu un motivācijas trūkumu, neprofesionālu pieeju paškontroles

sistēmas izstrādāšanai un ieviešanai, kā arī biežu darbinieku maiņu.

Kopīgi ar nozaru asociācijām sagatavotas un regulāri tiek aktualizētas labas higiēnas

prakses vadlīnijas tirdzniecības uzņēmumiem, atklāta un slēgta tipa sabiedriskās ēdināšanas

uzņēmumiem, kas sniedz skaidrojumus par normatīvo aktu piemērošanu, temperatūras

režīmiem un nosacījumiem ēdienu gatavošanai, pārtikas uzglabāšanai un realizācijai.



(2017. – 2019.)

77

3.10.3. VALSTS UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

PVD centrālās pārvaldes līmenī uzraudzību un kontroli veic Pārtikas uzraudzības

departamenta Pārtika izplatīšanas uzraudzības daļa. Teritoriālajā līmenī Latvijas pārtikas

tirdzniecības uzņēmumu uzraudzību un kontroli veic PVD pārtikas inspektori (kopumā 143).

Tabula Nr.16




Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju periodiskums Procedūras saskaņā


inspekcija

Pārtikas produktu noliktava bez

speciālā temperatūras režīma (24.

kods)

Reģistrācija 1 reizi gadā, izņemot 24.2

kods 1 reizi 2 gados

KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Pārtikas produktu noliktava ar

speciālu temperatūras režīmu

(25.kods)

Atzīšana un/vai

reģistrācija

2 reizes gadā, izņemot

25.8 kods un 25.6. kods –

1 reizi gadā)

KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Pārtikas produktu noliktava-

saldētava(26.kods)

Atzīšana un/vai

reģistrācija

1 reizi gadā KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Citas tirdzniecības darbības t.sk.

starpniecība (28.kods)

Reģistrācija 1 reizi 2 gados KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Jaukta sortimenta pārtikas veikals

(29.kods)

Reģistrācija 1 reizi gadā, izņemot

29.3. kods – 2 reizes gadā

KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Specializētais pārtikas veikals

(30.kods)

Reģistrācija 1reizi gadā KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Tirdzniecība tirgū (31.kods) Reģistrācija 1 reizi gadā, izņemot

31.1. kods – 2 reizes gadā

KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Tirdzniecības vietas un citi pārtikas

izplatīšanas posma uzņēmumi

(32.kods)

Reģistrācija 1 reizi gadā, izņemot

32.5, 32.7., 32.8., 32.9.

kodi – 1 reizi 2 gados

KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Savvaļas produktu iepirkšanas un

realizācijas uzņēmumi (33.kods)

Reģistrācija 1 reizi gadā

(sezonā)

KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Mazumtirdzniecības uzņēmums ar

dzīvnieku izcelsmes produktu

realizāciju citiem uzņēmumiem

(38.kods)

Atzīšana 3 reizes gadā KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Pārtikas produktu pārvadāšanas

uzņēmums (39.kods)

Reģistrācija 1 reizi gadā5 % no

reģistrēto uzņēmumu

skaita, izņemot 39.4. kods

– 1 reizi gadā

KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140

Atklāta tipa sabiedriskās

ēdināšanas uzņēmumi (34. kods)

Reģistrācija 2 reizes gadā, izņemot

34.4., 34.13., 34.14.kodi

– 1 reizi gadā un 34.12.

kods – 1 reizi sezonā

KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Slēgta tipa sabiedriskās ēdināšanas

uzņēmumi (35. kods)

Reģistrācija 3 reizes gadā, izņemot,

35.13. kods – 1 reizi

sezonā

KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Ēdināšanas uzņēmumi

komerciālajos transportlīdzekļos

(36.kods)

Reģistrācija 2 reizes gadā, KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;

Ēdināšana viesmīlības uzņēmumā

(37.kods)

Reģistrācija 2 reizes gadā KR.10.P.112;

KR.10.P.113;

KR.10.P.140;



(2017. – 2019.)

78

3.10.4. SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM

ar Zemkopības, Veselības un Ekonomikas ministriju atbildīgajām struktūrvienībām

pārtikas produktu, t.sk. uztura bagātinātāju, zīdaiņu un bērnu pārtikas marķējuma un

reklāmas jautājumos, citos pārtikas kvalitātes un nekaitīguma jautājumos;

ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, Latvijas

tirgotāju Savienību „LATS” pārtikas uzraudzības jautājumos, sniedzot jaunāko

informāciju par izmaiņām likumdošanas aktos un aktuālajiem pārtikas aprites

uzraudzības jautājumiem;

ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas un

Veterinārmedicīnas fakultāšu, Rīgas Stradiņa universitātes mācību spēkiem;

ar BIOR speciālistiem riska analīzes, savstarpēji saistīto komponētu riska

novērtējuma, riska pārvaldības un riska paziņošanas jautājumos.

ar Valsts ieņēmumu dienestu;

ar patērētāju tiesību aizsardzības sabiedriskajām organizācijām, lai veicinātu patērētāju

izpratni par pārtikas kvalitātes un nekaitīguma prasībām;

ar Veselības inspekciju un Zāļu valsts aģentūru par uztura bagātinātāju un pārtikas

īpašajiem uztura nolūkiem aprites jautājumos;

ar Slimību profilakses un kontroles centru pārtikas izraisītu saslimšanu gadījumos.

3.10.5. NOZARES VALSTS UZRAUDZĪBAS SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS


Obligātās pārtikas informācijas (t.sk. vispārīgo un īpašo prasību, informācijas

sniegšanu par nefasēto pārtiku) kontroli ar mērķi ļaut patērētājiem brīvi izvēlēties,

atpazīt un atbilstīgi lietot pārtiku, kas atbilst viņu individuālajām uztura vajadzībām.

o pārtikas produktu, kas paredzēti īpašajām patērētāju grupām (zīdaiņu un bērnu

pārtika, īpašais uzturs), marķējumā sniegtās informācijas atbilstības kontroli,

tostarp laboratorisko.

o uztura bagātinātāju marķējuma informācijas atbilstības kontroli, tostarp

atsevišķu sastāvdaļu un/vai uzturvielu daudzuma atbilstība marķējumā

deklarētajam;

o veselīguma un uzturvērtības norāžu izmantošanas atbilstības kontroli


o informācijas sniegšanas patērētājiem par nefasētiem pārtikas produktiem,

tostarp ēdieniem kontroli.

Organizēt PVD TSV pārtikas inspektoru tematiskās mācības aktuālos uzraudzības

jautājumos, sniegt konsultatīvu un metodisku palīdzību, pilnveidot PVD iekšējās

kvalitātes sistēmas procedūras, ņemot vērā izmaņas ES un Latvijas normatīvajos

aktos.

Kontrolēt augsta riska pārtikas apriti, it īpaši karstajā laikā, ielu tirdzniecības un masu

pasākumu laikā organizējot pastiprinātās pārbaudes.

Izglītot sabiedrību, ar mērķi ļaut patērētājiem atpazīt un atbilstīgi lietot pārtiku un

izdarīt brīvu izvēli, atbilstoši individuālajām vajadzībām, sniedzot informāciju presei

un publicējot informāciju PVD mājaslapā.

Piedalīties nozares asociāciju un biedrību organizētajos pasākumos informējot par

aktualitātēm nozarē.



(2017. – 2019.)

79

Kontrolēt uztura normu ievērošanu izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes

iestādēs.

Sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu, Patērētāju tiesību aizsardzības centru,

Veselības ministrijas pārraudzībā esošajām iestādēm, tostarp Veselības inspekciju,

Slimību profilakses un kontroles centru pārtikas izraisīto saslimšanu un citos aktuālos

jautājumos.

Sadarboties ar Pārtikas izplatīšanas uzņēmumu profesionālajām organizācijām pārtikas

aprites jautājumos (Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija,

Latvijas tirgotāju Savienība „LATS’’, Viesnīcu un restorānu asociācija, Pavāru un

konditoru asociācija, Veselīgā uztura speciālistu asociācija u.c.).

3.11. AUGU IZCELSMES UN JAUKTO PRODUKTU, DZERAMĀ ŪDENS UN

DZĒRIENU, MEDUS UN BIŠKOPĪBAS PRODUKTU RAŽOŠANAS

UZŅĒMUMU, SVAIGU AUGĻU UN DĀRZEŅU KVALITĀTES KONTROLES,

BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS SISTĒMAS, MATERIĀLU UN

IZSTRĀDĀJUMU, KAS NONĀK SASKARĒ AR PĀRTIKU, VALSTS

UZRAUDZĪBA

Uzraudzības uzdevumi augu izcelsmes, jaukto produktu ražošanas, dzeramā ūdens un

dzērienu ražošanas, medus un biškopības produktu ražošanas uzņēmumos, svaigu augļu un

dārzeņu kvalitātes kontrolē, bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas ietvaros, materiālu un

izstrādājumu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, jomā:

Koordinēt uzraudzības pasākumus augu izcelsmes, fasēta dzeramā ūdens un jaukto

produktu ražošanas uzņēmumos.

Piedalīties valsts monitoringa programmu izstrādē, sniegt konsultatīvu un metodisku

palīdzību TSV inspektoriem uzraudzības jomā.

Koordinēt augu izcelsmes, fasēta dzeramā ūdens un jaukto produktu uzraudzības

pasākumus. Atbilstoši uzraudzības jomai koordinēt riska vadības pasākumus

konkrētos gadījumos.

Ražošanas uzņēmumu uzraudzībā turpināt īpašu uzmanību pievērst materiālu un

izstrādājumu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, dokumentālai kontrolei – atbilstības

deklarācijas izvērtēšanai, marķējumam un izsekojamībai.

Apkopot un analizēt uzņēmumu uzraudzības rezultātus un sagatavot pārskatus par

uzraudzības jomas aktivitātēm. Nodrošināt informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisijas

atbildīgajām institūcijām, citu valstu dienestiem, piedalīties EK pārbaužu organizēšanā

un norisē Latvijā.

Nodrošināt nepieciešamo atskaišu sagatavošanu un nosūtīšanu Eiropas Komisijai par

uzraudzības rezultātiem atbilstoši prasībām Komisijas Īstenošanas Regulā (ES)

Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.

1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un

dārzeņu nozari.

Turpināt darbu pie svaigu augļu un dārzeņu atbilstības pārbaužu metodikas

pilnveidošanas.

Sadarboties ar valsts un nevalstiskām institūcijām savas kompetences ietvaros.

Sekot līdzi Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām

un to izmaiņām, kā arī nodrošināt prasību iekļaušanu valsts monitoringa programmu

izstrādē un prasību iestrādāšanu PVD kvalitātes sistēmas dokumentācijā.



(2017. – 2019.)

80

Veicināt vienotu inspekciju kārtību augu izcelsmes, fasēta dzeramā ūdens un jauktu

produktu ražošanas uzņēmumos, organizējot un veicot TSV inspektoru profesionālo

uzraudzību. Apkopot un analizēt uzraudzības rezultātus.

Nodrošināt laboratorisko kontroles programmu izpildes uzraudzību savā kompetences

jomā.

Savas kompetences sfērā organizēt riska vadības pasākumus Eiropas Komisijas ātrās

brīdināšanas sistēmas ietvaros, saņemot ziņojumus no EK.

Īstenot PVD funkcijas labības intervences pasākumos, ja tādi valstī tiek realizēti.

Nodrošināt PVD funkcijas EK atbalsta programmā vistrūcīgākajām personām.

Organizēt un veikt nacionālās Pārtikas kvalitātes shēmā iesaistīto operatoru pārbaudes

atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajām prasībām. Veikt produktu sertifikāciju.

Kompetences ietvaros uzraudzīt un kontrolēt Pārtikas kvalitātes shēmu prasību

ievērošanu.

Nodrošināt PVD funkciju realizēšanu strukturālo fondu, Lauku attīstības plāna un

Kopīgā tirgus organizācijas pasākumu administrēšanas jomā sadarbībā ar LAD.

Veikt TSV uzraudzību, pārraugot pārtikas inspektoru praktisko darbību inspekcijās un

pārbaudes protokolu aizpildīšanas atbilstību PVD prasībām, analizēt uzraudzības

rezultātus, nepieciešamības gadījumā veikt korektīvās darbības.

Nodrošināt uzraudzības rezultātu apkopošanu.

Izstrādāt un aktualizēt PVD kvalitātes sistēmas dokumentus.

Izstrādāt apmācību tēmas un programmu savas jomas pārtikas inspektoru apmācībai

un piedalīties apmācības.

Bioloģiskās lauksaimniecības jomā:

Veikt kontroles institūciju uzraudzību atbilstoši Regulas Nr.882/2004, Nr.889/2008,

Nr.834/2007 un Nr. 1235/2008 prasībām, pārraudzīt kontroles institūciju praktisko

darbību uzņēmumu inspekcijās, analizēt konstatētās kļūdas, nepieciešamības gadījumā

veikt korektīvās darbības.

Izstrādāt kontroles institūciju un bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu uzraudzības

plānu, ievērojot riska analīzes principus un iepriekšējā perioda darbības rezultātus,

uzraudzīt to izpildi.

Veikt pārbaudes kontroles institūcijās ar mērķi kontrolēt inspektoru veikto inspekciju

objektivitāti un efektivitāti, atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Apkopot, izvērtēt, sistematizēt kontroles institūciju iesniegtos ikgadējās uzraudzības

rezultātus un sagatavot informāciju par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un

kontroles rezultātiem iesniegšanai PVD un citām atbildīgajām institūcijām.

Izvērtēt un reģistrēt kontroles institūciju iesniegtos ziņojumus par izsniegtajiem un

anulētajiem sertifikātiem, informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem bioloģisko

produktu marķējumā.

Sekot līdzi Eiropas Komisijas datorsistēmas „AWAI” dokumentu un informācijas

elektroniskai apmaiņai, veikt datu ievadīšanu un atjaunošanu šajā bāzē.

Izsniegt atļaujas atsevišķām darbībām bioloģiskajā lauksaimniecībā saskaņā ar Eiropas

Padomes un Parlamenta Regulas Nr. 889/2008 un Nr. 834/2007 prasībām, analizējot

kontroles institūciju iesniegtos datus un ņemot vērā pieejamo informāciju.

Izsniegt atļaujas bioloģisko produktu importam no trešajām valstīm atbilstoši


Veikt fizisko un juridisko personu vēstuļu, iesniegumu, sūdzību izskatīšanu un atbilžu

sagatavošanu, piedalīties apmācību procesā.



(2017. – 2019.)

81

Veikt bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu uzraudzību saskaņā ar izstrādāto

uzraudzības plānu, kas paredz kontrolēt 5% no kopējā bioloģiskās lauksaimniecības

uzņēmumu skaita.

Informēt kontroles institūcijas par uzņēmumos konstatētajiem pārkāpumiem, nosūtot

tām ziņojumu par konstatētajām neatbilstībām. Izvērtēt kontroles institūciju veiktos

pasākumus un rīcību neatbilstību gadījumos.

Nodrošināt saņemto sūdzību un iesniegumu operatīvu izskatīšanu.

Teritoriālo struktūrvienību līmenī

Veikt jomas uzņēmumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, inspekciju

plānam un ieviestajai PVD kvalitātes sistēmai, pastiprinātu uzmanību pievēršot

pārtikas piedevu lietošanai, produktu marķējumam, izsekojamībai un materiālu, kas

paredzēti saskarei ar pārtiku, kontrolei ražošanas uzņēmumos.

Nodrošināt Ātrās brīdināšanas sistēmā paredzēto pasākumu īstenošanu.

Veikt paraugu noņemšanu saskaņā ar PVD laboratorisko izmeklējumu kontroles

programmām, kā arī Kvalitātes sistēmas procedūrās noteikto.

Īstenot pasākumus EK programmas vistrūcīgākajām personām ietvaros.

Īstenot labības intervences pasākumus, ja tādi tiks realizēti.

Īstenot Latvijas lauku attīstības programmas pasākumu administrēšanas un

uzraudzības jomā paredzētos pasākumus.

Nodrošināt svaigu un pārstrādātu augļu un dārzeņu ražotāju grupu un organizāciju

biedru saimniecībās ražoto produktu atbilstības pārbaudes Kopīgā tirgus organizācijas

administrēšanas pasākumu ietvaros.

Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes uzraudzībā:

pārbaužu laikā izrakstīt dokumentus atbilstoši produkta novērtēšanas rezultātiem;

pēc pārbaužu veikšanas dokumentos fiksētos rādītājus ievadīt svaigu augļu un dārzeņu

tirgotāju elektroniskajā datu bāzē;

neatbilstošajām produktu partijām veikt atkārtotas pārbaudes, lai tās novērtētu pēc

neatbilstību novēršanas pasākumiem;

pēc tirgotāja pieprasījuma pārbaudīt produktu atbilstību tirdzniecības standartiem

eksportam paredzētajām produktu partijām;

sagatavot atskaites par produktu gatavības rādītāju pārbaudēm.

3.11.1. AUGU IZCELSMES UN JAUKTO PRODUKTU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMU

VALSTS UZRAUDZĪBA


Tabula Nr.17

Augu, jauktas un dažādas izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi

PVD

identifikācijas

kods

Uzņēmuma pamatdarbība Uzņēmumu skaits uz

01.01.2017

14. Augu izcelsmes produktu primārā ražošana 2225

15. Labības apstrāde un pārstrāde 37

16. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana 280

18. Augu izcelsmes produktu pārstrāde 297

19. Cukura ražošana un cukura un kakao produktu ražošana 47

20. Taukvielu ražošana 26

21. Jaukto pārtikas produktu ražošana 133



(2017. – 2019.)

82

45.5., 45.7.,45.8. Augu izcelsmes produktu un maizes un miltu izstrādājumu

ražošana mājas apstākļos

979

47. Augu un dažādas izcelsmes produktu pārpakošana 162

KOPĀ 4186


Nozares uzraudzībā atrodas plaša spektra augu, jauktas un dažādas izcelsmes ražošanas

uzņēmumi, sākot ar augu izcelsmes primārās ražošanas uzņēmumiem līdz pārstrādes un

pārpakošanas uzņēmumiem, ieskaitot uzņēmumus, kas ražo pārtiku mājas apstākļos. Augu

izcelsmes primāro produktu ražošanas uzņēmumi sastāda vairāk nekā pusi no nozares

uzraudzības uzņēmumiem (55%). Šajā grupā ietilpst labības graudu kaltes, svaigu augļu un

dārzeņu audzēšanas un iepakošanas uzņēmumi un viens dīgstu ražošanas uzņēmums. Nozarē

uzņēmumu skaits ik gadus palielinās, lai gan pieaugums salīdzinot ar 2013.gadu vērojams

neliels (2%), vairāk no jauna reģistrējušies ražošanas uzņēmumi, kas ražo augu izcelsmes

pārstrādes produktus mājas apstākļos (17%).

Veicot nozares ražošanas uzņēmumu uzraudzību, vērojams, ka kopumā situācija

nozares uzņēmumos uzlabojas. Pārbaudēs konstatēto neatbilstību skaits pakāpeniski

samazinās. Tas izskaidrojams arī ar to, ka nozare attīstās, uzņēmumu attīstībā tiek ieguldīti

papildus līdzekļi, tajā skaitā tiek realizēti projekti ar valsts un Eiropas Savienības atbalstu.

Uzņēmumi tiek rekonstruēti, iegādātas jaunas iekārtas, tādējādi uzlabojas higiēnas apstākļi

uzņēmumos, kas tieši ietekmē produktu ražošanas kvalitāti.

Nozares eksperti sadarbībā ar valsts tiešās pārvaldes iestādi – Lauku atbalsta dienestu,

kas ir atbildīgs par vienotu valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta politikas īstenošanu

Latvijā, koordinē valsts labības intervences pasākumus nozares uzraudzībā esošajos labības

ražošanas, uzglabāšanas un pārstrādes uzņēmumos, kuri iesaistās šajos pasākumos.

Uzraudzības ietvaros intervencei piedāvātajai labībai PVD inspektori ņem paraugus

laboratoriskajai kontrolei uz nekaitīguma un kvalitātes rādītājiem, pēc tam sagatavo

Atbilstības sertifikātus. Labības uzglabāšanas laikā labības intervences noliktavās pārbauda

uzglabāšanas apstākļus. Intervences pasākumi notiek periodiski. Tie sākas pēc labības ražas

novākšanas un ilgst līdz nākamā gada pavasarim.

Nozares ekspertu uzraudzībā tiek realizēti pasākumi, lai sadarbībā ar Lauku atbalsta

dienestu koordinētu Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanas

pasākumus. PVD inspektori uzrauga produktu ražošanu, kas paredzēti izdalīt vistrūcīgākajām

personām. Izlases kārtībā tiek pārbaudīti labdarības organizāciju izdales vietu higiēnas

apstākļus, izdalāmā produktu komplekta atbilstību noteiktajam saturam, specifisko

marķējumu un derīguma termiņus, ņem paraugus produktu laboratoriskajai kontrolei uz

likumdošanā noteiktajiem nekaitīguma un kvalitātes kritērijiem. Tādējādi tiek nodrošināts, lai

trūcīgajām personām tiek izdalīts kvalitatīvs produkts, izdales laikā ievērojot minimālās

higiēnas prasības. PVD eksperti piedalās arī ZM rīkotajās darba grupās par turpmāko atbalsta

programmas gaitu un MK noteikumu grozījumiem. Kopumā programmas rezultāti liecina, ka

arvien vairāk labdarības organizācijas iesaistās programmā, kā arī pieaug iedzīvotāju skaits,

kam piešķirts trūcīgo personu statuss.

Nozares ekspertu uzraudzībā tiek realizēti Kopīgā tirgus organizācijas un lauku

attīstības plāna pasākumi, kas paredzēti likumdošanā. Tiek koordinēta pārbaužu veikšana

nozares uzņēmumos, kuri Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ietvaros ir

realizējuši projektus. Pārbaudēs tiek pārbaudīta projektu ietvaros realizēto pasākumu

atbilstība projektam, novērtēti higiēnas apstākļi. Vērojams, ka nozares uzņēmumi, gan

primārās ražošanas, gan pārstrādes, tajā skaitā uzņēmumi, kas ražo pārtiku mājas apstākļos,

aktīvi izmanto iespēju realizēt savas ieceres dažādos attīstības projektos ar Eiropas Savienības

un valsts atbalstu. Tas veicina nozares uzņēmumu attīstību un sakārtošanos.



(2017. – 2019.)

83

Nozares ekspertu uzraudzībā, atbilstoši likumdošanai, ik gadu tiek koordinēti pasākumi

augu izcelsmes primārās ražošanas uzņēmumos, kuri ir iesaistījušies valsts atzītajās ražotāju

organizācijās un ražotāju grupās, lai novērtētu uzņēmumu ražoto primāro produktu kvalitātes

atbilstību tirdzniecības standartu prasībām, tādējādi veicinot kvalitatīvu svaigu augļu un

dārzeņu izplatīšanu.

Nozares eksperti, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, veic

nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā iesaistīto operatoru – nozares uzņēmumu pārbaudes un

to ražoto produktu ar shēmas zīmi sertifikāciju. Nozares ekspertu uzraudzībā turpmāk būs arī

produktu – „Sklandrausis” un „Salinātā rudzu rupjmaize” ražošanas un tirdzniecības

uzraudzība, kuri 2013.gada oktobrī un 2014.gada janvārī reģistrēti un iekļauti Eiropas

Savienības pārtikas shēmas – „Garantēto tradicionālo īpatnību shēma” sarakstos.


Nozares uzņēmumu uzraudzību un pārējos iepriekšminētos nozares ekspertu

uzraudzības pasākumus koordinē Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes

produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs un vecākais

eksperts.

Nozares uzņēmumu pārbaudes organizē TSV un realizē pārtikas inspektori, kuriem

piešķirtas sekojošas pilnvarojuma jomas:

augu izcelsmes produktu, dzeramā ūdens un dzērienu ražošanas un pārstrādes

uzņēmumu un medus iepakošanas uzņēmumu uzraudzība - 84 pārtikas inspektoriem;

augu izcelsmes produktu pirmapstrādes un uzglabāšanas uzņēmumu uzraudzība - 62

pārtikas inspektoriem.

Pārtikas kvalitātes shēmās iesaistīto operatoru un produktu pārbaudes nozares

uzņēmumos veic Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības

uzraudzības daļas vadītājs un vecākie eksperti.

Augu izcelsmes un jaukto produktu ražošanas uzņēmumu pārbaužu periodiskums

noteikts PVD inspekciju plānā. Tabula Nr.18

Uzņēmumu pārbaužu periodiskums



Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju

periodiskums

Procedūras

saskaņā ar

kurām tiek

veikta inspekcija

Labības pirmapstrādes un augu izcelsmes

produktu primārā ražošana (14.1., 14.3.,

14.5.)

Reģistrācija 1x3 gados KR.10.P.121

KR.10.P.112

Graudu un sēklu diedzēšana (14.6.) Reģistrācija 1x gadā

Labības apstrāde un pārstrāde (15) Reģistrācija 1x gadā

Maizes, miltu konditorejas un kulinārijas

izstrādājumu ražošana (16.1., 16.5.-16.7.)

Atzīšana/

reģistrācija

3x gadā KR.10.P.112

KR.10.P.122

Makaronu ražošana (16.2) Reģistrācija 1x gadā KR.10.P.112

Augu izcelsmes produktu pārstrāde (18.2.,

18.5)

Reģistrācija 2x gadā KR.10.P.112

Ārstniecības augu apstrāde un pārstrāde

(18.4., 18.6.)


Zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētas

pārtikas ražošana


Cukura ražošana un cukura un kakao

produktu ražošana (19.)

Reģistrācija 1xgadā KR.10.P.112



(2017. – 2019.)

84

Taukvielu ražošana (20.) Reģistrācija 1x gadā KR.10.P.112

Jaukto kulinārijas produktu ražošana (21.1.,

21.4., 21.8.)


Uztura bagātinātāju ražošana (21.5., 21.7.) Reģistrācija 2 x gadā KR.10.P.112

Dažādas izcelsmes pārtikas produktu

ražošana (21.2., 21.6.)

Reģistrācija 1 x gadā KR.10.P.112

Pārtikas piedevu ražošana (21.9.) Reģistrācija 2x gadā KR.10.P.112

Augu izcelsmes produktu un augu eļļu un

tauku ražošana mājas apstākļos (45.5.,

45.7.)

Reģistrācija 1 x gadā

Maizes un miltu izstrādājumu ražošana

mājas apstākļos (45.8.)

Reģistrācija 2 x gadā KR.10.P.221

Augu un dažādas izcelsmes produktu

pārpakošana (47.)

Reģistrācija 1 x 2 gados KR.10.P.112+

Labības intervences jomā pārbaudes notiek saskaņā ar:

Procedūra KR.10.P.135 „Metodiskie norādījumi labības intervences noliktavu

atbilstības novērtēšanai un atzinuma sniegšanai”;

Procedūra KR.10.P.181 „Metodiskie norādījumi intervencē iepērkamās labības

paraugu noņemšanai un dokumentu noformēšanai”;

Procedūra KR.10.P.218 „Metodiskie norādījumi paraugu noņemšanai un dokumentu

noformēšanai intervencē iepirktās labības realizācijas gadījumos”.

EK programma vistrūcīgākajām personām

Pasākumu veikšana notiek saskaņā ar Procedūru KR.10.P.092 „Metodiskie norādījumi

Eiropas Komisijas programmas vistrūcīgākajām personām īstenošanai”.

Nacionālās kvalitātes shēmas

Pasākumu veikšana notiek saskaņā ar Procedūru KR.10.P.110 „Pārtikas produktu

sertifikācijas un uzraudzības kārtība nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros”.


Augu izcelsmes un jaukto produktu jomā notiek sadarbība ar:

Zemkopības ministrijas Veterināro un Pārtikas departamentu;

Lauku atbalsta dienestu (LAD);

Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD).


Turpināt ražošanas uzņēmumu kontroles uzraudzības īstenošanu un pilnveidošanu,

nodrošinot, ka uzņēmumu inspekcijas notiktu, ievērojot normatīvo aktu prasības.

Nodrošināt PVD specifisko funkciju realizēšanu EK atbalsta programmas

vistrūcīgākajām personām ietvaros, labības intervences pasākumu laikā, ja tādi tiek

realizēti, kā arī strukturālo fondu, Lauku attīstības plāna un kopīgā tirgus organizācijas

pasākumu administrēšanas jomā atbilstoši kompetences sfērai.

Nodrošināt PVD funkcijas īstenošanu attiecībā uz Nacionālajā pārtikas kvalitātes

shēmā iesaistīto operatoru, izejvielu piegādātāju un sertificēto produktu uzraudzību.

Kompetences ietvaros uzraudzīt un kontrolēt Pārtikas kvalitātes shēmu prasību

ievērošanu.



(2017. – 2019.)

85

3.11.2. DZERAMĀ ŪDENS UN DZĒRIENU RAŽOŠANAS UZŅĒMUMU NOZARES

VALSTS UZRAUDZĪBA


Tabula Nr.19

PVD

identifikācijas

kods

Uzņēmumi

Uzņēmumu skaits uz 01.01.2017.

13; 22

Dzeramā ūdens un dzērienu ražošanas uzņēmumi 191

45.11

Bezalkoholisko dzērienu un ledus ražošana mājas

apstākļos 7

Situācija Latvijā vēl nav pilnībā apmierinoša, jo saglabājas palielināts dzelzs un

amonija, dažkārt sulfātu saturs dzeramajā ūdenī. Šādā gadījumā uzņēmumi veic korektīvas

rīcības, kas atjauno dzeramā ūdens kvalitāti, piemēram, atdzelžošanas iekārtu uzstādīšana. Ja

uzņēmumam nav finansiālu iespēju uzstādīt filtrus vai kā citādi atrisināt šo jautājumu, tas

griežas Veselības inspekcijā, lai dzeramajam ūdenim piešķirtu īpašo normu. Ja uzņēmums ir

saņēmis īpašo normu, tad tas dod tiesības uz noteiktu laika periodu izmantot dzeramo ūdeni ar

paaugstinātu fizikāli-ķīmisko rādītāju.

Latvijā ir tikai trīs dabīgā minerālūdens un septiņi avota ūdens ražotāji. Šādu situāciju

nosaka samērā augstie izdevumi, kas nepieciešami attiecīgu dokumentu noformēšanai, kā arī

stingrās ieguves un apstrādes prasības.

2016.gadā ir pieaudzis (11%) dzērienu ražošanas uzņēmumu skaits, jo Alkoholisko

dzērienu aprites likums paredz atvieglojumus alkoholisko dzērienu ražotājiem t.i. ar

atvieglotiem nosacījumiem ir tiesības saņemt licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai,

kā arī ir tiesības saņemt atvieglojumus akcīzes nodokļa nodrošinājuma reģistrēšanai.

Visvairāk neatbilstības ir konstatētas saistībā ar HACCP (paškontroles) procedūrām, kā

arī ar pārtikas iepakošanu, t.sk., materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku. Minētās

neatbilstības skaidrojamas ar to, ka 2015.gadā tika veiktas inspektoru apmācības, līdz ar to

šiem jautājumiem uzņēmumos tiek pievērsta lielāka uzmanība. Tāpat neatbilstību skaits

pieaudzis saistībā ar ūdensapgādi. Neatbilstības saistītas ar to, ka uzņēmumiem, kuri izmanto

„savu” ūdeni un to izmanto par sastāvdaļu saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa

noteikumiem Nr.235 ”Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības,

monitoringa un kontroles kārtība” ir jāveic auditmonitorings, bet nereti vīnu, raudzēto

dzērienu un stipro alkoholisko dzērienu ražotāji (uzņēmumi, kas alkoholiskos dzērienus ražo

no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā

augošiem augiem, neizmantojot spirtu vai citu saražotos alkoholiskos dzērienus, un kuri

nepārsniedz Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktos litrus kalendārajā gadā), to neveic,

jo ir lielas izmaksas.

No uzņēmumu pārbaudes rezultātiem izriet, ka, vīnu, raudzēto dzērienu un stipro

alkoholisko dzērienu ražotājiem (uzņēmumi, kas alkoholiskos dzērienus ražo no savā īpašumā

vai valdījumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem vai savvaļā augošiem augiem,

neizmantojot spirtu vai citus saražotos alkoholiskos dzērienus, un kuri nepārsniedz

Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktos litrus kalendārajā gadā) galvenokārt, kas

uzsākuši darbību, trūkst zināšanas par normatīvo aktu prasībām, paškontroli un

dokumentācijas izstrādi, tāpat trūkst izpratne par pārtikas piedevu lietošanu.



(2017. – 2019.)

86


Dzērienu un dzeramā ūdens ražošanas uzņēmumu uzraudzību organizē Pārtikas

uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās

lauksaimniecības uzraudzības daļas Dzeramā ūdens un dzērienu uzraudzības sektors.

Uzraudzību veic visu TSV pārtikas inspektori. Tabula Nr.20



Dzeramā ūdens uzraudzības jomā notiek sadarbība ar:

Veselības inspekciju,;

Valsts valodas centru;

Akcīzes preču pārvaldi;

Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centru;

Patentu valdi;

Zemkopības ministrijas Veterināro un Pārtikas departamentu.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Alkohola

nozares asociāciju


Nodrošināt, lai inspekcijas dzeramā ūdens un dzērienu ražošanas uzņēmumos notiktu

atbilstoši normatīvo aktu prasības.

Turpināt alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu (alkoholisko dzērienu ražošana

no savā īpašumā vai valdījumā esošajiem dārziem un dravām iegūtajiem produktiem

vai savvaļā augošiem augiem) kontroli.

Turpināt uzņēmumos t.sk. alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumos, pārtikas

piedevu izmantošanas dokumentālo un lietoto daudzumu kontroli, kā arī pievērst

uzmanību pārtikas piedevu tīrības kritēriju pārbaudēm.



Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju

periodiskums

Procedūras saskaņā ar

kurām tiek veikta inspekcija Dzeramā ūdens un dzērienu

ražošanas uzņēmumi (13; 22)

Reģistrācija 1 reizi gadā KR.10.P.112; KR.10.P.122;

KR.10.P.244; KR.10.P.246;

KR.10.P.247; KR.10.P.248;

KR.10.P.250; KR.10.P.075

Bezalkoholisko dzērienu un ledus

ražošana mājas apstākļos (45.11)

Reģistrācija 1 reizi gadā KR.10.P.112; KR.10.P.221;



(2017. – 2019.)

87

3.11.3. MEDUS UN BIŠKOPĪBAS RAŽOŠANAS UZŅĒMUMU NOZARES VALSTS

UZRAUDZĪBA

3.11.3.1. Uzņēmumu spektrs un skaits. Situācijas raksturojums nozarē

Tabula Nr.21

Uzņēmumu spektrs un skaits.

Biškopība ir specifiska tautsaimniecības nozare, kas galvenokārt vērsta uz dzīvesveidu

un veselības uzturēšanu, nevis komercdarbību. Ņemot vērā, ka biškopjiem ir iespēja saņemt

Eiropas Savienības finansējumu, kā arī piedalīties Biškopības nacionālās programmas atbalsta

pasākumos, aizvien vairāk pieaug biškopības produktu primārās ražošanas uzņēmumu skaits.

Programmas atbalsta mērķis ir veicināt kvalitatīvu biškopības produktu ražošanu,

pirmapstrādi un apstrādi, palielināt ražošanas efektivitāti, pielietojot jaunākās tehnoloģijas.

Pēdējos gados daudz tiek diskutēts par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu

lauksaimniecībā un to ietekmi uz bitēm un biškopības produkciju. Lai veiktu izmeklējumus un

ļautu biškopjiem iegūt precīzas ziņas par medus kvalitāti un labāk novērtēt savu produktu

tirgū, 2015.gada pesticīdu un atliekvielu kontroles programmas ietvaros tika ņemti paraugi

biškopības produktiem (medus, ziedputekšņi, bišu maize). Veicot laboratoriskos

izmeklējumus, tika konstatēta svina klātbūtne Latvijas medū un pesticīdu (ebukonazols un

tiakloprīds) klātbūtne ziedputekšņos.

Situācija uzraudzības jomā ir uzlabojusies, par ko liecina, ka ir samazinājies kopējais

konstatēto neatbilstību skaits. Tomēr veicot biškopības produktu ražošanas uzņēmumu

uzraudzību, saglabājas tendence, ka

uzņēmumiem trūkst pieredzes un zināšanu par materiāliem, uzņēmuma paškontroles

dokumentiem, produktu izsekojamību, netiek ievērota personāla higiēna. Uzņēmuma

paškontroles dokumenti nav aktualizēti atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām vai arī

dažkārt ir formāli un neatbilst uzņēmumu reālajai situācijai. Lai uzlabotu biškopības produktu

aprites uzraudzības kvalitāti, palielinātu biškopju konkurētspēju, ierobežotu bišu slimību

izplatību, izglītotu biškopjus par aktualitātēm biškopībā, veicinātu tirgus noietu, PVD,

sadarbojoties ar Latvijas Biškopības biedrību, sniedza biškopjiem konsultācijas par Labas

ražošanas prakses un Labas higiēnas prakses pasākumiem.


Medus un biškopības produktu ražošanas uzņēmumu uzraudzību organizē Pārtikas


lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākais eksperts. Uzraudzību veic 49 TSV pārtikas

inspektori saskaņā ar PVD pilnvarojuma jomām.

PVD identifikācijas

kods

Uzņēmumu pamatdarbība

Uzņēmumu skaits

uz 01.01.2017.

10.1. Medus iepakošana un medus produktu ražošana 40

10.2.

Biškopības produktu primārā ražošana 2344



(2017. – 2019.)

88

Tabula Nr.22



Daļas ekspertiem ir sadarbība ar:

Zemkopības ministriju,

Latvijas Biškopības biedrību,



Ņemot vērā iepriekšējo gadu rezultātus, īpašu uzmanību plānots pievērst ne tikai

Latvijas, bet arī EK valstīs un ārpus EK valstīm un ražotajam medum, ko piedāvā Latvijas

tirgū, jo kā liecina Ātrās Brīdināšanas sistēmas ietvaros iegūtā informācija, arvien biežāk

medū atklāj atliekvielu piesārņojumu.

Turpināt aktīvi sadarboties ar ZM un Latvijas Biškopības biedrību par biškopības

aktuālajiem jautājumiem, par biškopības produktu kvalitāti un nekaitīgumu, par uzraudzībā

konstatētajām problēmām un to risinājumiem.

3.11.4. SVAIGU AUGĻU UN DĀRZEŅU KVALITĀTES KONTROLE


Tabula Nr. 23

Svaigu augļu un dārzeņu atbilstības novērtēšanas pārbaužu laikā galvenokārt tiek

pārbaudītas aizdomīgas kvalitātes produktu partijas, kas neatbilst vai varētu neatbilst

tirdzniecības standartu prasībām. Lielāka uzmanība tiek pievērsta produktiem, uz kuriem

attiecas specifisko tirdzniecības standartu prasības. Lai novērstu patērētāju maldināšanu, un

nodrošinātu vienlīdzīgu uzņēmumu konkurenci, inspektori pastiprinātu uzmanību pievērš

produktu izcelsmes valsts norādei, pārbaudot produktu marķējumu un pavaddokumentus.



Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju

periodiskums

Procedūras saskaņā ar

kurām tiek veikta

inspekcija

Biškopības produktu primārās ražošana

(10.2.)


Medus iepakošana un medus produktu

ražošana (10.1.)

Reģistrācija 1 reizi gadā KR.10.P.112;

KR.10.P.122;

Uzņēmumi, kuros tiek veiktas atbilstības pārbaudes un to identifikācijas kods

Uzņēmumu skaits uz

01.01.2017.

Augļu un dārzeņu primāro produktu uzglabāšanas, apstrādes un iepakošanas/

pārpakošanas uzņēmumi/ 14.3; 47.5

93

Svaigu augļu un dārzeņu noliktavas/ 24.1 31

Jaukta sortimenta pārtikas produktu noliktavas/ 24.3 27

Pārtikas produktu veikali, kuros tiek realizēti svaigi augļi un dārzeņi / 29.1; 29.3 468

Tirgi un tirdzniecības vietas/ 31.1; 31.2; 31.3; 32.2 73

Kopā 692



(2017. – 2019.)

89

Atbilstības pārbaužu laikā PVD novērtē produktu marķējuma, kvalitātes un

klasifikācijas atbilstību norādītajai šķirai, aizdomu gadījumos nosaka gatavības rādītājus

produktiem, kuriem tie noteikti tirdzniecības standartos.

Visvairāk neatbilstības tiek konstatētas pēdējos tirdzniecības posmos, kad svaigie

produkti nonāk pie galapatērētāja, tas ir, tirdzniecības vietās un veikalos. Tas izskaidrojams ar

to, ka šis ir pēdējais tirdzniecības posms, un šajā posmā produkti tiek izlikti patērētājam jau

nogatavināti vai arī, nonākot tirdzniecības zālēs, kur mainās to uzglabāšanas apstākļi, tie ātri

zaudē savu svaigumu un kvalitātes īpašības, straujāk nogatavojas un bojājas. Vismazāk

neatbilstības konstatētas jaukta sortimenta pārtikas produktu noliktavās.


Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes kontroli koordinē Pārtikas uzraudzības departamenta

Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas

vecākais eksperts.

Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes atbilstības pārbaudes organizē TSV un veic 83

pārtikas inspektori, kuriem piešķirts pilnvarojums veikt atbilstības novērtēšanas pārbaudes.

Uzraudzības metodes

Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes atbilstības kontroles pārbaužu periodiskums noteikts

PVD inspekciju plānā. Reizi ceturksnī Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās

lauksaimniecības uzraudzības daļa ar vēstuli nosaka obligāti pārbaudāmos produktu veidus.

Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes kontrole notiek saskaņā ar PVD Kvalitātes sistēmas

procedūru KR.10.P.152 „Metodiskie norādījumi svaigu augļu un dārzeņu atbilstības

tirdzniecības standartiem novērtēšanai”.

Svaigu augļu un dārzeņu tirgotāju elektroniskā datu bāze:

Datu bāzes lietošanas uzraudzītājs iekšzemes un eksporta posmam ir Augu izcelsmes

produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākais

eksperts.

Datu bāzes lietotāji ir TSV pārtikas inspektori, kas pilnvaroti veikt atbilstības

pārbaudes.

Datu bāzē reģistrēti tirgotāji, kas nodarbojas ar svaigu augļu un dārzeņu ražošanu,

iepakošanu, uzglabāšanu, pārpakošanu un tirdzniecību jebkurā tirdzniecības posmā

(imports, eksports iekšzemes tirdzniecība).

Datu bāzē tiek uzkrāta informācija par tirgotāju un par veiktajām atbilstības

pārbaudēm un to rezultātiem.

Datu bāzē uzkrājas informācija par pārbaudītajiem produktiem, to izcelsmi,

konstatētajām neatbilstībām dažādos izplatīšanas posmos.


Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes novērtēšanas uzraudzības jomā ir sadarbība ar:


Biedrību „Latvijas dārznieks”.



(2017. – 2019.)

90


Turpināt sadarboties ar ZM un Latvijas svaigu augļu un dārzeņu ražotāju biedrībām,

grupām un asociācijām, kā arī šo produktu tirgotājiem par svaigu augļu un dārzeņu

tirgus uzraudzības jautājumiem, konstatētajām problēmām un to risinājumiem, tajā

skaitā tirdzniecības standartu prasībām.

Turpināt svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes atbilstības pārbaudes, lai nodrošinātu, ka

Latvijas teritorijā tiek izplatīti svaigi augļi un dārzeņi atbilstoši tirdzniecības

standartos noteiktajām prasībām. Nodrošināt, lai atbilstības pārbaudes tiktu veiktas

atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pārraudzīt pārtikas inspektoru praktisko darbību atbilstības pārbaudēs, kvalitātes

sistēmas dokumentu pārzināšanu un atbilstošu piemērošanu, analizēt konstatētās

kļūdas, nepieciešamības gadījumā veikt korektīvās darbības.

3.11.5. UZRAUDZĪBA BIOLOĢISKĀS LAUKSAIMNIECĪBAS SISTĒMAS

IETVAROS


Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu kontroles funkcijas Latvijā veic Pārtikas un

veterinārā dienesta apstiprinātas divas sertifikācijas institūcijas:

Sertifikācijas institūcija „Vides kvalitāte” (koda Nr. LV–BIO–01);

Valsts SIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs” (koda Nr. LV–BIO–02).

Lai izvērtētu sertifikācijas institūciju darba rezultātus, to efektivitāti un objektivitāti,

PVD katru gadu apseko vismaz 5% apjomā no bioloģisko saimniecību un uzņēmumu

kopskaita. PVD veic kontroles institūcijas inspektoru profesionālās darbības novērtēšanu

inspekcijas laikā. Kontroles institūcijās strādā 41 inspektors. PVD ir izveidojis datu bāzi par

bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem, kurā pieejama informācija par darbības jomām,

konstatētajiem pārkāpumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Tabula Nr.24

Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu spektrs un skaits

Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi un to identifikācijas kods

Uzņēmumu skaits

uz 01.01.2017.

Bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji 3635

Bioloģisko produktu pārstrādes uzņēmumi 79

Bioloģiskās produktu importētāji 10

Bioloģiskās produktu eksportētāji 1

Bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi (t.sk.

tirdzniecība, imports, sabiedriskā ēdināšana)

108

KOPĀ: 3833

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, 2015.gadā bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu

skaits pieaudzis par 6.3%. Tas izskaidrojums ar to, ka Lauku attīstības programma (LAP)

paredz atbalsta maksājumus lauku saimniecībām, pārstrādes uzņēmumiem, lai uzlabotu

ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju. Bioloģiskās lauksaimniecības turpmākā

attīstība ir atkarīga no tiešo maksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem turpmākajos

gados. Salīdzinot ar iepriekšējā gada periodu, 2015.gadā palielinājušās LIZ sertificētās



(2017. – 2019.)

91

platības par 12.6%. LIZ platību pieaugumu veicinājusi izstrādātā Valsts atbalsta programma,

kas paredz atbalsta maksājumus vides un lauku ainavas uzlabošanai. .

Pārtikas un veterinārais dienests ir izveidojis efektīvu bioloģiskās lauksaimniecības

kontroles un uzraudzības sistēmu atbilstoši ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, līdz ar

to zemniekiem tiek dota iespēja saņemt atbalsta maksājumus un tiek nodrošināta labvēlīga

vide bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspējai ES lauksaimniecības produktu

tirgū.

Kontroles institūcijas veic bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu pārbaudi vismaz

vienu reizi gadā, bet pamatojoties uz riska novērtējumu, konstatētajām neatbilstībām un

ņemot vērā ražošanas nozares un iepriekšējo gadu inspekcijas rezultātus tiek veiktas arī

ārpuskārtas pārbaudes. Atklājot pārkāpumus ražošanas procesā, kas būtiski ietekmē

bioloģisko produktu identitāti, uzņēmumiem tiek piemērotas sankcijas - aizliegts produktu

marķējumā izmantot norādi „bioloģiskā lauksaimniecība”, pārtraukta sertifikācija atsevišķai

nozarei vai atkārtoti uzsākts pārejas periods.

Vislielākās problēmas bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībām pastāv lopkopības

nozarē, jo tās nespēj nodrošināt dzīvnieku ēdināšanu ar bioloģisko barību.

PVD izvērtē kontroles institūciju iesniegto dokumentāciju, nepieciešamības gadījumā

uzņēmuma dokumentāciju un EK pieejamo informāciju un sagatavo lēmumus par atļaujas

izsniegšanu uzņēmumiem, kuriem nepieciešama atkāpe no normatīvo aktu prasībām

attiecīgām darbībām (piemēram: konvencionālo dzīvnieku iepirkšanai, pārejas perioda

samazināšana LIZ platībām, u.c.).


Bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas darbības uzraudzību koordinē Pārtikas


lauksaimniecības uzraudzības (ADzB) daļas vecākais eksperts.

Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu uzraudzību veic 35 TSV pārtikas inspektori

saskaņā ar PVD pilnvarojuma jomām un kontroles institūciju uzraudzību veic ADzB daļas

vadītājs un vecākais eksperts.

Uzraudzības kontroles un darbības metodes

Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 21. Panta (1) 4.b) punktu, Pārtikas un

veterinārais dienests veido un uztur to personu sarakstu, kuras nodarbojas ar bioloģisko

lauksaimniecību.

Pārbaudes protokoli, procedūras:

KR.10.P.126 „Pārbaudes protokola aizpildīšana bioloģiskās lauksaimniecības

uzņēmumam”

KR.10.P.166 „Kontroles institūciju reģistrācija un apstiprināšana”

KR.10.P.167 „Kontroles institūcijas apstiprināšanas/ atzīšanas protokola aizpildīšana”

KR.10.P.241 „Metodiskie norādījumi kontroles institūcijas pārbaudes protokola

noformēšanai un pārbaudes veikšanai”

KR.10.P.169 „Norādījumi pārskatu iesniegšanai Pārtikas un veterinārajā dienestā par

operatoru kontroli un uzraudzību”

KR.10.P.240 „Metodiskie norādījumi atļaujas izsniegšanai attiecībā uz bioloģiskās

lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi”

KR.10.P.071 „Metodiskie norādījumi kūtsmēslu aprēķinam bioloģiskās

lauksaimniecības saimniecībās”

KR.10.P.072 „Metodiskie norādījumi lopbarības aprēķinam bioloģiskās

lauksaimniecības saimniecībās”



(2017. – 2019.)

92

KR.10.P.266 „Metodiskie norādījumi atļaujas izsniegšanai attiecībā uz bioloģiskās

lauksaimniecības saimniecības produktu importu no trešajām valstīm ”

Bioloģiskās lauksaimniecības jomā uzraudzības process atšķiras no citiem uzraudzības

procesiem. Jānodrošina regulāra kontroles institūciju uzraudzība. Lai izvērtētu kontroles

institūcijas darbības efektivitāti, uzraudzības process organizēts divos veidos:

TSV pārtikas inspektori veic bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu pārbaudes ar

mērķi konstatēt kontroles institūcijas reālo inspekciju efektivitāti uz vietas

uzņēmumos. Šādas pārbaudes tiek veiktas apmēram 5 % no kopējā bioloģiskās

lauksaimniecības uzņēmumu skaita;

ADzB daļas vecākais eksperts regulāri (vismaz 2 reizes gadā) apmeklē kontroles

institūcijas ofisu, lai pārbaudītu dokumentāciju, t.sk. lēmumu un atļauju izsniegšanas

procesa organizāciju.

Apkopojot abu veidu pārbaužu rezultātus, ADzB daļas vecākais eksperts izvērtē:

kontroles institūcijas darbību un sagatavo informāciju par uzraudzības rezultātiem

PVD un citām atbildīgajām institūcijām;

kontroles institūcijas iesūtīto informāciju, nepieciešamības gadījumā uzņēmuma

dokumentāciju un sagatavo lēmumu par atļauju izsniegšanu atsevišķām darbībām

bioloģiskajā lauksaimniecībā saskaņā ar Eiropas Padomes un Parlamenta Regulas

Nr.889/2008 prasībām.

Informācijas aprite

Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās

lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākais eksperts apkopo un analizē sertifikācijas

institūciju iesniegtās atskaites, pārskatus un citus informatīvos materiālus (KR.10.P.169

„Norādījumi pārskatu iesniegšanai Pārtikas un veterinārajā dienestā par operatoru kontroli un

uzraudzību”) un par uzraudzības rezultātiem informē Zemkopības ministriju, Latvijas

bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju un citas institūcijas.

Par konstatētajām neatbilstībām un pārkāpumiem attiecībā uz bioloģisko produktu apriti

informē dalībvalstis un Eiropas Komisiju.

Izmantojot datorprogrammas apkopotos PVD TSV iesniegtos pārskatus, kontroles

institūcijas iesniegto informāciju (ADzB daļas vecākais eksperts katru mēnesi, ceturksni veic

uzraudzības rezultātu analīzi.



Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju;



Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, u.c. institūcijām.


Bioloģiskās lauksaimniecības jomā pilnveidot kontroles un uzraudzības sistēmu, lai

nodrošinātu ES normatīvo aktu prasībām atbilstošas produkcijas ražošanu, dotu iespēju

uzņēmumiem saņemt atbalsta maksājumus no ES Lauksaimniecības vadības un garantiju



(2017. – 2019.)

93

fonda un nodrošinātu labvēlīgu vidi bioloģisko uzņēmumu konkurētspēju ES

lauksaimniecības produktu tirgū.

Sniegt metodisko palīdzību kontroles institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar

bioloģisko produktu pārstrādi, marķējumu, atļauju izsniegšanu, līdz ar to nodrošinot, ka šo

institūciju pārstāvji iegūto informāciju nodos tālāk zemnieku saimniecībām, tādējādi veicinot

nelielo uzņēmumu darbību bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Aktualizēt dokumentāciju, lai objektīvi izvērtētu kontroles institūciju darbību trešajās

valstīs.

Nodrošināt, lai kontroles institūciju veiktās pārbaudes bioloģiskās lauksaimniecības

uzņēmumos būtu efektīvas un objektīvas, kā arī kontrolēt ES logotipa un „bio”, „eco”

atsauces izmantošanu marķējumā produktiem, kas nav bioloģiskās lauksaimniecības produkti,

nodrošināt, lai bioloģisko produktu marķējumā sniegtā informācija nemaldinātu patērētāju un

nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes posmu

caurskatāmību.

3.11.6. MATERIĀLI UN IZSTRĀDĀJUMI, KAS NONĀK SASKARĒ AR PĀRTIKU

(MSP)


Tabula Nr.25

Nozares uzņēmumu spektrs un skaits PVD

identifikācijas

kods

Uzņēmumu darbības veids

Uzņēmumu skaits uz

01.01.2017

55 MSP ražošanas uzņēmumi (nesaistīti ar pārtikas apriti) 68

56 MSP ražošanas uzņēmumi pārtikas aprites uzņēmumā 10

57 MSP pārstrādes uzņēmumi 11

58 MSP izplatīšanas uzņēmumi (nesaistīti ar pārtikas apriti) 313

59 MSP izplatīšanas uzņēmumi pārtikas aprites uzņēmumā 1009

Kopā: 1404

Uzsākot jomas kontroli 2012.gadā, PVD reģistrā bija iekļauti 800 uzņēmumi, 2013.gadā

uzņēmumu skaits pieauga līdz 1167, 2014.gadā līdz 1291, 2015.gadā līdz 1411 uzņēmumiem.

Tas nozīmē, ka no 2012.gada, PVD reģistrā iekļauto uzņēmumu skaits ir pieaudzis par 44%.

Tāpat kā iepriekšējos gados skaitliski lielāko uzņēmumu grupu veido MSP izplatīšanas

uzņēmumi pārtikas aprites uzņēmumā. Šīs grupas lielais uzņēmumu skaits galvenokārt.

saistīts ar to, ka inspektori, apmeklējot pārtikas aprites uzņēmumu, aktualizē uzņēmumu

darbību ar papildus koda piešķiršanu MSP jomā. Ir pieaudzis arī reģistrēto ražošanas

uzņēmumu skaits, kas saistīts ar to, ka PVD inspektori, veicot pārbaudes pārtikas aprites

uzņēmumos, pievērš uzmanību tam, vai Latvijā ražotie MSP tiek piegādāti no reģistrēta

uzņēmuma.

Analizējot reģistrētajos ražošanas uzņēmumos izmantotos MSP veidus, var secināt, ka

Latvijā visvairāk tiek ražoti plastmasas, papīra un kartona MSP. palielinājies reģistrēto

keramikas uzņēmumu skaits.

Veicot augstākminētās jomas uzņēmumu uzraudzību, tika konstatēts, ka samazinājies

neatbilstību skaits, izņemot, izsekojamību.



(2017. – 2019.)

94

MSP ražošanas uzņēmumu (nesaistītu ar pārtikas apriti) darbība saistīta ar sekojošu

MSP veidu ražošanu: Tabula Nr.26

Ražošanas uzņēmumu izstrādājumi/identifikācijas kods Reģistrēto uzņēmumu

skaits uz 01.01.2017

Aktīvie un viedie MSP /55.1 0

Keramika/55.2 11

Metāli un metālu sakausējumi/55.7 5

Papīra un kartona MSP/55.8 15

Plastmasas MSP/55.9 31

Reģenerētas celulozes MSP/55.10 1

Tekstilmateriāli/55.12 1

Kokmateriāli/55.14 4

3.11.6.2. Nozares valsts uzraudzība un kontrole

MSP uzņēmumu uzraudzību organizē Pārtikas uzraudzības departamenta Augu

izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākais

eksperts. Uzraudzību veic 42 TSV pārtikas inspektori saskaņā ar PVD pilnvarojuma jomām.

Saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu aprites uzņēmumu pārbaužu

periodiskums ir noteikts PVD inspekciju plānā. Tabula Nr.27



Atzīšana/

reģistrācija

Inspekciju

periodiskums

Procedūras saskaņā


inspekcija

MSP ražošanas uzņēmumi (nesaistīti ar

pārtikas apriti) (55.)

Reģistrācija 1 reizi gadā

55.3-55.5., 55.13.,

55.14 – 1 reizi 2

gados

KR.10.P.259

KR.10.P.104

MSP ražošanas uzņēmumi pārtikas aprites

uzņēmumā (56.)


KR.10.P.104

KR.10.P.259

MSP pārstrādes uzņēmumi (57.) Reģistrācija 1 reizi gadā KR.10.P.259

KR.10.P.104

MSP izplatīšanas uzņēmumi (nesaistīti ar

pārtikas apriti) (58.)


KR.10.P.104

MSP izplatīšanas uzņēmumi pārtikas

aprites uzņēmumā (59.)


KR.10.P.104


Daļas eksperti sadarbojas ar:


Pārtikas departamentu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko

institūtu „BIOR”;

Latvijas Lauksaimniecības universitāti.


Pilnveidot saskarei ar pārtiku paredzēto materiālu un izstrādājumu lietošanas kontroli pārtikas

aprites uzņēmos.



(2017. – 2019.)

95

3.12. PĀRTIKAS PRODUKTU REĢISTRĀCIJA

3.12.1. UZDEVUMI UN FUNKCIJAS

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas produktu reģistrācijas daļa (turpmāk -

daļa) novērtē un reģistrē specifiskos pārtikas produktus (uztura bagātinātājus, noteiktās grupās

ietilpstošus pārtikas produktus (diētisko pārtiku), dabīgos minerālūdeņus), kā arī nodrošina

jaunās pārtikas un pieteikumu par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes

shēmām izvērtēšanu dalībvalsts līmenī. Daļas kompetences ietvaros tiek īstenotas sekojošas

funkcijas:

novērtēt un reģistrēt specifiskos pārtikas produktus (uztura bagātinātājus, noteiktās

grupās ietilpstošus pārtikas produktus (diētisko pārtiku), dabīgo minerālūdeni);

informācijas ievade un aktualizācija PVD diētiskās pārtikas datu bāzē un PVD uztura

bagātinātāju reģistrā;

dabīga minerālūdens novērtēšana un izplatīšanas atļauju izsniegšana;

PVD tīmekļa vietnē publicētā dabīgo minerālūdeņu saraksta uzturēšana un aktualizācija;

lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmu (Aizsargātas cilmes

vietas nosaukums, Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, Garantēta tradicionālā

īpatnība) reģistrācijas pieteikumu izvērtēšanas nodrošināšana dalībvalsts līmenī;

jaunās pārtikas izvērtēšana dalībvalsts līmenī;

PVD klientu konsultēšana par specifisko pārtikas produktu novērtēšanas un

reģistrācijas jautājumiem.

3.12.2. NOVĒRTĒŠANAS UN REĢISTRĀCIJAS DARBĪBAS UN METODES

Specifisko pārtikas produktu un norāžu novērtēšana un reģistrācija tiek veikta

pamatojoties uz:

Pārtikas aprites uzraudzības likuma 21. panta otro daļu;

Ministru kabineta 2015.gada 15.decembra noteikumiem Nr.736 “Noteikumi par

dabīgo minerālūdeni un avota ūdeni”;

Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumiem Nr.685 „Prasības uztura

bagātinātājiem”;

Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumiem Nr.530 “Noteikumi par

īpašajām prasībām diētiskajai pārtikai un tās papildu marķējumam un diētiskās

pārtikas reģistrācijas, aprites un valsts nodevas samaksas kārtību”;

Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumiem Nr.767 „Lauksaimniecības un

pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un

garantētu tradicionālo īpatnību reģistrācijas, aizsardzības un uzraudzības kārtība”

Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.525 „Kārtība, kādā novērtējama

jaunās pārtikas atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām”.

Novērtēšanas un reģistrācijas darbības un metodes:

Iesniegto paziņojumu uztura bagātinātāja reģistrācijai un paziņojumu par reģistrēta

uztura bagātinātāja izmaiņām un tiem pievienoto dokumentu novērtēšana;

Iesniegto paziņojumu par diētiskās pārtikas reģistrāciju un iesniegumu par reģistrētas

diētiskās pārtikas izmaiņām un tiem pievienoto dokumentu novērtēšana;



(2017. – 2019.)

96

Iesniegumu dabīgā minerālūdens izplatīšanas pirmreizējas vai atkārtotas atļaujas

saņemšanai un tiem pievienoto dokumentu novērtēšana;

Iesniegumu par aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, aizsargāta cilmes vietas

nosaukuma un garantētas tradicionālās īpatnības pieteikuma reģistrāciju, specifikācijas

grozījumu un tiem pievienoto dokumentu novērtēšana;

Sarakstes nodrošināšana ar uzņēmējiem un administratīvo aktu (lēmumu, atļauju)

sagatavošana;

Informācijas iekļaušana un aktualizācija PVD diētiskās pārtikas datu bāzē, uztura

bagātinātāju reģistrā, dabīgo minerālūdeņu sarakstā.

Laika periodā no 2017.–2019.gadam ir paredzēts izstrādāt specifisko pārtikas produktu

un norāžu novērtēšanas un reģistrācijas procedūras un tās integrēt PVD Kvalitātes sistēmas

dokumentācijā.

Specifisko pārtikas produktu un norāžu reģistrācijas jomā lēmumu pieņemšana ir

organizēta, kā vairāku pakāpju process, kas attēlots 28.tabulā. Tabula Nr.28

Specifisko pārtikas produktu un norāžu novērtēšanas un reģistrācijas lēmumu

pieņemšanas shēma

Vecākais eksperts

Eksperts

Daļas vadītājs

Daļas vadītāja

vietnieks

PUD direktors

PVD

ģenerāldirektors

Daļas vecākais

eksperts vai eksperts,

ņemot vērā pieejamo

informāciju, veic

specifisko pārtikas

produktu novērtēšanu,

izvērtējot iesniedzēja

iesniegto

dokumentāciju, kā arī

sagatavojot PVD

lēmuma projektu.

Atbild par izvērtēšanas

procesa profesionālo

kvalitāti un uzdevuma

izpildes termiņa

ievērošanu.

Daļas vadītājs ir

atbildīgs par

daļas ekspertu

un vecāko

ekspertu

atzinumu

lietderību, darba

organizāciju,

vadīšanu un

kontroli,

sagatavoto

lēmumu

saskaņošanu.

Daļas vadītāja

vietnieks ir

atbildīgs par

vecāko ekpertu

un ekspertu

reģistros

iekļautās

informācijas

pārbaudi un

aktualizāciju

PVD mājaslapā.

Atbild par

uzņēmumu

apmaksāto

valsts nodevu

pārbaudi

budžeta

elektronisko

norēķinu

sistēmā "eKase".

PUD direktors

nodrošina

lēmumu

pieņemšanu un

saskaņošanu

departamenta

līmenī.

PVD

ģenerāldirektors

- augstākais

lēmumu

pieņemšanas un

saskaņošanas

līmenis.

Virsuzraudzība

Kvalitātes kontrole:

Sagatavotos dokumentus izskata un recenzē daļas vadītājs.

Juridiskā uzraudzība:

Nepieciešamības gadījumā juridisko atbalstu sniedz PVD Resursu vadības departamenta Juridiskā

daļa, kas izskata ekspertu vai vecāko ekspertu sagatavoto administratīvo aktu un vēstuļu projektus,

izvērtējot to juridisko pamatojumu.

3.12.3. NOZARES UZŅĒMUMU SPEKTRS UN SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas produktu reģistrācijas daļai ir deleģēta

funkcija reģistrēt sekojošus specifiskos pārtikas produktus: uztura bagātinātājus, noteiktās

NRD Direktors NRD Direktors NRD Direktors NRD Direktors NRD Direktors NRD Direktors



(2017. – 2019.)

97

grupās ietilpstošu pārtikas produktu (diētiskās pārtikas produktus), kā arī izsniegt izplatīšanas

atļaujas dabīgiem minerālūdeņiem.

Iesniedzēji, kas sniedz dokumentus uztura bagātinātāju un noteiktās grupās ietilpstošu

pārtikas produktu (diētiskās pārtikas) reģistrācijai, ir to ražotāji, izplatītāji un importētāji, kā

arī uzņēmumi, kuri sniedz konsultācijas pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, palīdzot

tiem dokumentu noformēšanā un produktu reģistrācijas veikšanā.

PVD uztura bagātinātāju reģistrā uz 2017.gada sākumu ir ietverta informācija par 6518

uztura bagātinātājiem. PVD uztura bagātinātāju reģistrā ir reģistrēti ap 1000 Latvijā ražoti

uztura bagātinātāji, kas veido aptuveni 15% no visiem reģistrētiem uztura bagātinātājiem.

Latvijā ir reģistrētas 39 uztura bagātinātāju ražotnes.

PVD diētiskās pārtikas datubāzē uz 2017.gada sākumu ir ietverta informācija par 916

reģistrētiem produktiem. Uzsākot 2017.gadu, PVD diētiskās pārtikas datubāzē ir iekļauti 5

Latvijas uzņēmumi, kuri ražo diētiskās pārtikas produktus – SIA „Aptiekas Produkcija”, z/s

Braslas, SIA „Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts”, SIA „HAR”, A/S Lazdonas

piensaimnieks.

Iesniedzēji, kuri iesniedz dokumentus dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas

iegūšanai, ir ražotāji un ražotāju pilnvarotas personas. Latvijā uz 2017.gada sākumu ir 3

dabīgā minerālūdens ražotāji – SIA „Cido grupa”, SIA „Venden” un SIA "Markol". Uz

2017.gada sākumu Eiropas Savienības dalībvalstīs atzīto dabīgo minerālūdeņu sarakstā ir

iekļauti 5 Latvijā iegūti un 13 trešajās valstīs iegūti dabīgie minerālūdeņi, kuriem atļauju ir

izsniedzis PVD.

Pieteikumus par pārtikas produktu kvalitātes shēmu produktiem iesniedz ražotāju

grupas. Uz plānošanas perioda sākumu ir reģistrēti 5 pārtikas produkti: aizsargāts cilmes

vietas nosaukums „Latvijas lielie pelēkie zirņi”, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde „Carnikavas

nēģi”, garantētas tradicionālās īpatnības – “Sklandrausis”, “Salinātā rudzu rupjmaize”, “Jāņu

siers”.

Attiecībā par jautājumiem, kuri skar jauno pārtiku, vērojama pieaugoša interese gan no

vietējo, gan arī ārvalstu ražotāju puses. Tā ir vērojama ne tikai no uztura bagātinātāju, bet arī

ikdienas patēriņam paredzētās pārtikas ražošanā, izplatīšanā un importā iesaistītajiem

uzņēmumiem.


Veicot specifisko pārtikas produktu novērtēšanu un reģistrāciju tiek uzturēta

nepārtraukta, mērķtiecīga sadarbība ar:

LR Zemkopības ministriju;

LR Veselības ministriju;

LR Ekonomikas ministriju;

Zāļu valsts aģentūru;

Patērētāju tiesību aizsardzības centru;

Veselības inspekciju;

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”;

Akreditētajām sertifikācijas institūcijām (piemēram, Latsert, Baltsert).

Pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem (ražotājiem, izplatītājiem, importētājiem);

Latvijas Ārstu biedrību;

Nozares nevalstiskajām organizācijām, asociācijām.

Eiropas Komisiju;

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA);

Citu ES dalībvalstu kompetentām institūcijām.



(2017. – 2019.)

98

3.12.5. SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI

Aizsargāt gala patērētāju veselību un intereses, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto

funkciju izpildi:

o Atbilstoši pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām nodrošināt

specifisko pārtikas produktu novērtēšanu un reģistrāciju;

o Nodrošināt pieteikumu par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu

kvalitātes shēmām (Aizsargātas cilmes vietas nosaukums, Aizsargāta ģeogrāfiskās

izcelsmes norāde, Garantēta tradicionālā īpatnība) kvalitatīvu izvērtēšanu

dalībvalsts līmenī.

Pilnveidot specifisko pārtikas produktu novērtēšanas un reģistrācijas procesu, tā

maksimāli samazinot apdraudējuma risku patērētāju veselībai un sniedzot atbalstu

efektīvi funkcionējošai tirgus uzraudzības sistēmai:

o Uzsākt Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu;

o Nodrošināt līdzdalību jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas, daudzfunkcionālas

pārtikas produktu reģistrācijas datu bāzes izstrādes procesu;

o Veicamā darba apjoma un pieejamo resursu atbilstības analīze, izvērtēšana,

korektīvo rīcību noteikšana un optimizācija.

Uzturēt skaidru, mērķtiecīgu un regulāru dialogu ar klientiem, sociālajiem partneriem,

valstiskajām un nevalstiskajām institūcijām:

o Informatīvo materiālu un vadlīniju izstrāde, kas paredzētas specifisko pārtikas

produktu ražotājiem, izplatītājiem un importētājiem;

o Nodrošināt profesionālas un efektīvas klientu konsultācijas par specifisko pārtikas

produktu marķēšanu un reģistrāciju;

o Patērētājiem paredzēto informatīvo materiālu, bukletu izstrādāšana un

aktualizācija (piemēra, bukleta „Uztura bagātinātāji” aktualizācija un

papildināšana);

o Regulāri piedalīties PVD pārtikas aprites inspektoru apmācībās, informējot par

aktualitātēm un novērtēšanas un reģistrācijas procesa gaitā identificētajām

problēmām;

o Līdzdalības nodrošināšana sociālo partneru rīkotajos informatīvajos pasākumos;

o Turpināt sadarboties ar Zemkopības ministriju, sniedzot priekšlikumus normatīvo

aktu pilnveidošanai un piedaloties jaunu normatīvo aktu izstrādē;

o Veikt regulāru PVD interneta mājas lapā sniegtās informācijas aktualizāciju un

jaunu uz klientiem un patērētāju orientētu informatīvo materiālu sagatavošanu un

publicēšanu;

o Ar mērķi paaugstināt profesionālo pieredzi, turpināt atbalstīt un piedalīties ES

institūciju, dalībvalstu un trešo valstu līdzīgas profesionālās jomas institūciju

organizētajos pasākumos.

3.13. LAUKSAIMNIECĪBAS UN PĀRTIKAS PRODUKTU KVALITĀTES SHĒMU

UZRAUDZĪBA

3.13.1. NOZARES VALSTS UZRAUDZĪBAS UZDEVUMI

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, veikt produktu sertifikāciju un novērtēt

uzņēmumu atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai, kā arī uzturēt aktuālo



(2017. – 2019.)

99

informāciju par uzņēmumiem, kas iesaistījušies shēmā, produktiem, izejvielu

piegādātājiem, u.c.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām veikt lauksaimniecības un pārtikas produktu

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo

īpatnību produktu uzraudzību.

3.13.2. NOZARES UZŅĒMUMU SPEKTRS UN SKAITS. SITUĀCIJAS

RAKSTUROJUMS NOZARĒ

Tabula Nr.29

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmas produktu reģistrs

N.p.k.

(produ

kts)

Sertificētais

produkts

Regulas numurs, datums, nosaukums par

Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu ES

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā

Operatoru

skaits

Piegādātāj

u skaits

1. Carnikavas

nēģi

Komisijas īstenošanas regula (ES) Nr.2015/269

(2015.gada 13.februāris) par nosaukuma

ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietu un aizsargāto

ģeogrāfisko izcelsmes norāžu reģistrā

7 5

2. Rucavas

baltais

sviests

Iesniegts 2 1

Tabula Nr.30

Aizsargāto cilmes vietu nosaukumu shēmas produktu reģistrs

N.p.k.

(produkts)

Sertificētais

produkts

Regulas numurs, datums, nosaukums

par Latvijā ražotā produkta

ierakstīšanu ES Cilmes vietas

nosaukumu reģistrā

Operatoru

skaits

Piegādātāju

skaits

1 Latvijas lielie

pelēkie zirņi

Komisijas īstenošanas regula (ES)

2015/1939 (2015. gada 9. oktobris)

par nosaukuma ierakstīšanu

Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu

un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu reģistrā

2

5

Tabula Nr.31

Garantētu tradicionālo īpatnību shēmas produktu reģistrs

Nr. p.k. Sertificētais produkts Operatoru

skaits

Regulas numurs, datums, nosaukums par

Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu ES

Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā

1. Sklandrauši 10 Komisijas īstenošanas regula (ES) Nr.978/2013

(2013.gada 11.oktobris), ar ko ieraksta

nosaukumu Garantēto nacionālo īpatnību reģistrā

2. Salinātā rudzu rupjmaize 5 Komisijas īstenošanas regula (ES) Nr.12/2014

(2014.gada 8.janvāris), ar ko ieraksta nosaukumu

Garantēto nacionālo īpatnību reģistrā

3. Jāņu siers 6 Komisijas īstenošanas regula (ES) Nr.2015/2045

(2015.gada 13.novembris), par nosaukuma

ierakstīšanu Garantēto tradicionālo īpatnību

reģistrā



(2017. – 2019.)

100

Informācija par Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem, to ražotājiem un

izejvielu piegādātājiem pieejama PVD mājas lapā, sadaļā reģistri: https://registri.pvd.gov.lv

Patērētāji arvien vairāk pieprasa vietējos kvalitatīvos produktus, bet ir arī nepieciešams,

lai patērētāji varētu pareizi identificēt šos produktus tirgū. Pārtikas kvalitātes shēmas

nodrošina vietējo kvalitatīvo produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un veicina lauku

attīstību kopumā. Par uzņēmēju interesi iesaistīties pārtikas kvalitātes shēmās liecina

uzņēmumu skaita pieaugums. Salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā pārtikas kvalitātes shēmās

ir iesaistījušies par 19% vairāk uzņēmumu.

3.13.3. NOZARES UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

Uzraudzību organizē PUD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās

lauksaimniecības uzraudzības daļas un Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības

daļas speciālisti. Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes

norāžu un garantēto tradicionālo īpatnību produktu marķējuma atbilstību izplatīšanas posmā,

veic TSV pārtikas inspektori.


Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un

garantēto tradicionālo īpatnību produktu atbilstību specifikācijai, PVD pārbauda

pirms produkta laišanas tirgū; Ne retāk kā reizi gadā pārbauda katra operatora

ražoto produkta atbilstību specifikācijai. Produkta izejvielu piegādātājus PVD

pārbauda pamatojoties uz riska analīzi.

Pārtikas inspektori, saskaņā ar inspekciju plānu , lai nodrošinātu lauksaimniecības un

pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību atbilstoši normatīvo

aktu prasībām, veic kontroli izplatīšanas posma uzņēmumos.

PVD veic dokumentu pārbaudi un operatoru pārbaudi pie tiem operatoriem, kas vēlas

darboties Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, vai iekļaut shēmā jaunu produktu.

Pēc tam, PVD vismaz reizi gadā veic to operatoru pārbaudi, kuri produktu

marķējumā izmanto nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi. Izejvielu

piegādātāju plānoto pārbaužu biežums ir noteikts, pamatojoties uz riska analīzi.

Uzraudzība notiek saskaņā ar Procedūru KR.10.P.110 „Pārtikas produktu sertifikācijas

un uzraudzības kārtība pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros”.


Daļas eksperti sadarbojas ar:


Pārtikas departamentu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko

institūtu „BIOR”;

Nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

https://registri.pvd.gov.lv/



(2017. – 2019.)

101

3.13.5. NOZARES VALSTS UZRAUDZĪBAS SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS


Pilnveidot specifisko pārtikas produktu novērtēšanas un reģistrācijas procesu, tā

maksimāli samazinot apdraudējuma risku patērētāju veselībai un sniedzot atbalstu

efektīvi funkcionējošai tirgus uzraudzības sistēmai:

o Uzsākt Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu;

o Nodrošināt līdzdalību jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas,

daudzfunkcionālas pārtikas produktu reģistrācijas datu bāzes izstrādes

procesu;



o Informatīvo materiālu un vadlīniju izstrāde, kas paredzētas specifisko

pārtikas produktu ražotājiem, izplatītājiem un importētājiem;

o Nodrošināt profesionālas un efektīvas klientu konsultācijas par specifisko

pārtikas produktu marķēšanu un reģistrāciju;

o Patērētājiem paredzēto informatīvo materiālu, bukletu izstrādāšana un

aktualizācija (piemēra, bukleta „Uztura bagātinātāji” aktualizācija un

papildināšana);



(2017. – 2019.)

102

4. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “VETERINĀRĀ VALSTS UZRAUDZĪBA”

4.1. VETERINĀRĀS UZRAUDZĪBAS PILNVAROJUMS, MĒRĶIS UN

KOMPETENCES JOMAS

Normatīvie akti, kas regulē veterināro valsts uzraudzību, minēti šeit:

http://www.zm.gov.lv/statiskas-lapas/normativie-akti?id=1064#jump .

Darbības virziena “Veterinārā valsts uzraudzība” mērķis ir veikt visaptverošu kontroli

dzīvnieku veselības, labturības, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas,

dzīvnieku barības, blakusproduktu un veterināro zāļu aprites uzraudzības jomās, lai

nodrošinātu patērētājiem nekaitīgu pārtikas produktu un to izejvielu primāro ražošanu,

ganāmpulku labturību, kā arī tirdzniecības, t.sk. eksporta aktivitātēm labvēlīgu dzīvnieku

veselības statusu. Veterināro zāļu reģistrācijas un veterinārfarmaceitiskās darbības

uzraudzības mērķis ir veicināt kvalitatīvu, dzīvnieku sugai un slimībai atbilstošu,

farmakoloģiskās iedarbības ziņā efektīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai nekaitīgu veterināro

zāļu apriti, kā arī veicinātu antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu un piesardzīgu lietošanu.

Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departaments (turpmāk tekstā –

VUD) ir PVD ģenerāldirektoram tieši pakļauta struktūrvienība, kas atrodas PVD centrālajā

pārvaldē.

VUD veic darbību šādās kompetences jomās:

▪ Dzīvnieku veselība

▪ Dzīvnieku labturība un aizsardzība

▪ Dzīvnieku barība un ēdināšana

▪ Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārā ražošana (t.sk. dzīvnieku

identifikācija un produktu izsekojamība)

▪ TSE un dzīvnieku blakusprodukti un atvasinātie produkti, kas nav paredzēti cilvēku

patēriņam

▪ Veterināro zāļu un biocīdu aprite

▪ Neproduktīvo un zinātniskajos nolūkos izmantojamo dzīvnieku aizsardzība

▪ Ciltsdarba uzraudzība

▪ Veterināro zāļu reģistrācija.

4.2. VETERINĀRĀS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES ORGANIZĀCIJA UN

VADĪBA

PVD valsts veterinārās uzraudzības sistēmu veido:

PVD – valsts veterinārās uzraudzības institūcija

valsts veterināro uzraudzību reglamentējošo normatīvo aktu kopums

PVD akreditētas kvalitātes vadības sistēmas LVS EN ISO/IEC 17020 standarta

izstrādāto iekšējo procedūru un metodisko norādījumu kopums

PVD resursi noteikto valsts uzraudzības darbību izpildes nodrošināšanai

Augstākā profesionālā amatpersona valstī, kas vada un koordinē valsts veterināro

uzraudzību ir valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors (Chief Veterinary Officer),

kas vienlaicīgi ir arī PVD ģenerāldirektors.

http://www.zm.gov.lv/statiskas-lapas/normativie-akti?id=1064#jump



(2017. – 2019.)

103

Valstī, bez valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora vēl ir divi veterināro

inspektoru līmeņi:

valsts vecākais veterinārais inspektors - Veterinārās uzraudzības departamenta

centrālajā pārvaldē strādājošie un viens valsts vecākais veterinārais inspektors katrā

PVD teritoriālajā struktūrvienībā.

valsts veterinārais inspektors - struktūrvienībās strādājošie valsts veterinārie

inspektori

Kopš 2009.gada PVD veic arī ciltsdarba uzraudzību. Valstī ir viens valsts vecākais

inspektors ciltsdarba uzraudzības jomā, kurš strādā VUD un pieci valsts inspektori ciltsdarba

uzraudzības jomā, kuri strādā PVD teritoriālajās struktūrvienībās.

Valsts kontroles sistēmu vada, koordinē un pilnveido VUD strādājošie valsts vecākie

veterinārie inspektori, kā arī ir viens valsts vecākais inspektors ciltsdarba jomā.

Attēls Nr.11

Valsts veterinārās uzraudzības institūcijas



(2017. – 2019.)

104

Attēls Nr. 12

Valsts veterinārās uzraudzības centrālā līmeņa struktūras

Teritoriālajā līmenī veterināro uzraudzību un kontroli organizē PVD teritoriālo

struktūrvienību (TSV) valsts vecākie veterinārie inspektori un īsteno valsts veterinārie

inspektori.

Noteiktu funkciju izpildei dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības jomā PVD

ģenerāldirektors pilnvaro praktizējošos veterinārārstus.

Veterinārās uzraudzības sistēmā iesaistīto inspektoru un pilnvaroto praktizējošo

veterinārārstu skaits (uz 01.06.2017):

Valsts vecākie veterinārie inspektori VUD - 17

Valsts vecākie veterinārie inspektori TSV - 11

Valsts veterinārie inspektori TSV - 83

Pilnvarotie praktizējošie veterinārārsti, iesaistīti dzīvnieku infekcijas slimību

uzraudzības programmu izpildē – 524

Ciltsdarba kontrolē iesaistīto inspektoru skaits:

Valsts vecākais inspektors VUD - 1

Valsts inspektori TSV - 5

VUD savu funkciju izpildē ir saistīts ar citām struktūrvienībām:

Dzīvnieku blakusproduktu uzraudzības jomā – ar Pārtikas uzraudzības departamentu

un Robežkontroles departamentu. Starp departamentiem kompetences ir sadalītas

atkarībā no blakusproduktu apritē iesaistīto objektu darbības veida;

Dzīvnieku labturības uzraudzības jomā – ar Pārtikas uzraudzības departamentu, kura

kompetencē ir uzraudzīt dzīvnieku labturību kaušanas laikā;

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas uzraudzības jomā – ar

Pārtikas uzraudzības departamentu, kura kompetencē ir dzīvnieku izcelsmes pārtikas

primāro produktu pārstrādes uzņēmumu uzraudzība;

Atliekvielu kontroles jomā – ar Pārtikas uzraudzības departamentu, kura kompetencē

ir atliekvielu kontroles plāna izstrāde un koordinācija;



(2017. – 2019.)

105

Dzīvnieku barības uzraudzības jomā – ar Pārtikas uzraudzības departamentu, kura

kompetencē ir Ātrās brīdināšanas sistēmas attiecībā uz pārtiku un barību uzturēšana

un vadība, veicot valsts Nacionālā kontaktpunkta funkcijas un barības komersantu

reģistrēšanas un atzīšanas procesa vadība, kā arī uzņēmumu un to darbības veidu

reģistra izveide un uzturēšana;

Uzņēmumu reģistru uzturēšanas un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanas jomā - ar

Pārtikas uzraudzības departamentu, Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un

uzņēmumu atzīšanas daļu;

Oficiālās kontroles ietvaros noņemto paraugu un dzīvnieku infekcijas slimību valsts

uzraudzības programmu laboratorisko kontroli nodrošina Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”, kas ir arī Nacionālā References

laboratorija dzīvnieku infekcijas slimību un dzīvnieku barības izmeklējumu jomā;

PVD Vadības sistēmu, mācību un audita daļa koordinē un vada personāla apmācību

sadarbībā ar vadošajiem VUD speciālistiem un uztur informāciju par veiktajām

apmācībām, kā arī plāno un nodrošina PVD iekšējo auditu veterinārās uzraudzības

jomās.

4.3. VETERINĀRĀS UZRAUDZĪBAS UN KONTROLES SVARĪGĀKIE

UZDEVUMI

Lai īstenotu valsts veterinārās uzraudzības mērķus, noteikti sekojoši uzdevumi 2017.-

2019.gadam:

Sadarbībā ar Zemkopības ministriju un citām institūcijām piedalīties veterinārās

uzraudzības politikas un stratēģijas izstrādē;

Izstrādāt un ieviest veterinārās valsts uzraudzības programmas, plānus u.c. stratēģiskos

dokumentus;

Nepieciešamības gadījumā modificēt uzraudzības darbības, lai nodrošinātu augstu

veterinārās uzraudzības efektivitāti un uzdevumu izpildes rezultatīvos rādītājus pieejamo

resursu ietvaros;

Izstrādāt un aktualizēt uzraudzību reglamentējošos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu

prasībām;

Sniegt priekšlikumus EK un Latvijas nacionālās likumdošanas pilnveidošanai un

pārstāvēt Latviju EK darba grupās un sanāksmēs;

Nodrošināt pasākumu kopumu personāla, finanšu, materiāli tehnisko, IT u.c. resursu

racionālai un ekonomiskai izmantošanai valsts veterinārajā uzraudzībā;

Personāla kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas pasākumi (apmācības, piedalīšanās

vietējos un starptautiskos informācijas apmaiņas pasākumos, semināros, konferencēs);

Uzraudzības plānu un programmu izstrādē kā galveno aspektu izmantot riska analīzes

rezultātus;

Profesionālās darbības rezultātu apkopošana, analīze un pārskatu sagatavošana ES un

starptautiskām organizācijām (EK, OIE, EFSA, WHO, FAO), kā arī nepieciešamības

gadījumā Latvijas pārstāvēšana attiecīgās organizācijās un to organizētajās sanāksmēs;

Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmu izstrāde ES līdzfinansējuma

saņemšanai, programmu ieviešanas organizēšana, ieviešanas kontrole; finanšu ziņojumu

sagatavošana līdzfinansējuma saņemšanai;



(2017. – 2019.)

106

Sabiedrības, t.sk. dzīvnieku īpašnieku, veterinārārstu, mednieku u.c. informēšana un

izglītošana par biodrošības pasākumu nozīmi dzīvnieku novietnēs, dzīvnieku infekcijas

slimību profilaksi, kā arī antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu un piesardzīgu lietošanu

dzīvniekiem.

TSV uzdevumi veterinārās uzraudzības jomā - nodrošināt savas teritorijas objektos

uzraudzību par:

dzīvnieku infekcijas slimībām;

lauksaimniecības dzīvnieku labturību un aizsardzību;

dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas higiēnu;

veterināro zāļu un biocīdu apriti;

dzīvnieku barības (tajā skaitā ārstnieciskās un diētiskās barības) apriti un marķējumu;

ar barības apriti saistīto darbības veidu atzīšanu, reģistrāciju ar pārbaudi un reģistrāciju;

dzīvnieku identifikāciju, ganāmpulku reģistrēšanu un dzīvnieku pārvietošanu;

dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un dzīvnieku barības starptautisko

tirdzniecību, t.sk. eksporta kravām;

TSE un blakusproduktu apriti;

ciltsdarbā iesaistītām personām, komersantiem un organizācijām;

mājas (istabas) un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku labturību un aizsardzību.

Aktuālie uzdevumi tiek plānoti, ņemot vērā epizootisko situāciju valstī un tuvākajā

reģionā, uzraudzības objektu iespējamos riska faktorus, kā arī iepriekšējā gada darbības

analīzes rezultātus un normatīvo aktu prasības.

Svarīgākie uzdevumi darbības virzienā “veterinārā valsts uzraudzība” (2017.-2019.g.):

Apkarot klasisko cūku mēri (KCM), īstenojot pasākumus mājas un meža cūku

populācijā Latgales reģionā (Krievijas un Baltkrievijas pierobežā), lai nepieļautu

KCM izplatīšanos Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijās.

Organizēt Āfrikas cūku mēra (ĀCM) profilaktiskos pasākumus un ieviest efektīvu

ĀCM uzraudzības programmu, lai nodrošinātu iespējami ātru slimības atklāšanu cūku

novietnēs un meža cūku populācijā;

Nodrošināt cūku turēšanas novietņu pārbaudes par biodrošības pasākumu ievērošanu,

saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzības plānu, vienlaicīgi informējot

turētājus par noteiktajām biodrošības prasībām, lai neievazātu Āfrikas cūku mēri un

citas infekcijas slimības;

Nodrošināt mājputnu turēšanas novietņu pārbaudes par biodrošības pasākumu

ievērošanu un informēt turētājus par noteiktajām prasībām un putnu gripas

ievazāšanas draudiem mājputnu novietnēs;

Pastiprināta labturības uzraudzība cūku novietnēs, kurās tur vairāk par 100 cūkām,

attiecībā uz astu saīsināšanu un nodrošināšanu ar vides uzlabošanas materiāliem.

Nodrošināt cūku novietņu pārbaudes, ar mērķi uzlabot datu reģistrāciju LDC datu bāzē

par cūku novietnēm/cūkām un to izsekojamību;

Sadarbībā ar IT speciālistiem papildināt PVD datu bāzi, izstrādājot pārbaužu protokolu

un pārskatu administrēšanu dzīvnieku barības un veterināro zāļu aprites uzraudzības

jomās.



(2017. – 2019.)

107

4.4. KONTROLES METODES, AIZLIEGUMI UN SANKCIJAS

Kontroles metodes tiek piemērotas atbilstoši uzraudzības jomai un saskaņā ar kontroles

mērķi. Pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar PVD Inspekciju plānu un procedūru KR.10.P.210

„Pārbaužu veikšanas kārtība Pārtikas un veterinārajā dienestā” un citām, katrai uzraudzības

jomai saistošajām procedūrām.

Pārbaude (inspekcija) - produkta, pakalpojuma, procesa vai uzņēmuma atbilstība

normatīvo aktu prasībām, - novērtēšana, pamatojoties uz profesionālu spriedumu.

Audits – sistemātiska, neatkarīga un objektīva pierādījumu izmeklēšana, ko veic, lai

noteiktu, vai darbības un ar tām saistītie rezultāti atbilst plānotajiem pasākumiem, vai

plānotie pasākumi ir efektīvi un vai tie ir piemēroti izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Atkārtota pārbaude - inspekcijā konstatēto neatbilstību novēršanas pārbaude.

Ārpuskārtas pārbaude – iesniegumu (sūdzību) izskatīšanas pārbaude.

Dokumentālā pārbaude – pārbaude, kad par neatbilstības novēršanu vai noteiktu

pasākumu izpildi var pārliecināties, neveicot pārbaudi uz vietas objektā, bet, analizējot

dokumentus vai ierakstus datu bāzēs.

Atbilstības novērtēšanas pārbaude – veterinārfarmaceitiskās darbības objektu

pārbaude pirms speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas vai pārreģistrēšanas

Pirmsreģistrācijas pārbaude – objektu pārbaude pirms darbības uzsākšanas

Monitorings – pastāvīgi novērojumi un laboratoriskie izmeklējumi, lai gūtu pārskatu

par esošo stāvokli kādā no veterinārās uzraudzības jomām un tās atbilstību normatīvo

aktu prasībām.

Paraugu noņemšana laboratorisko izmeklējumu veikšanai - dzīvnieku barības,

dzīvnieku izcelsmes produktu, kā arī dažādu bioloģisko substanču noņemšana

laboratoriskajiem izmeklējumiem ļauj noskaidrot produktu, procesu atbilstību

normatīvo aktu prasībām, kā arī novērtēt dzīvnieku veselības stāvokli.

4.4.1. DZĪVNIEKU PĀRVIETOŠANAS, PRODUKCIJAS REALIZĀCIJAS UN

AIZLIEGUMU NOTEIKŠANA

Dzīvnieku pārvietošanas un produkcijas realizācijas aizliegumi ir veterinārie pasākumi, kuru

mērķis ir nepieļaut normatīvajiem aktiem neatbilstošu dzīvnieku pārvietošanu un neatbilstošu dzīvnieku

izcelsmes produktu nonākšanu pārtikas apritē. Dzīvnieku pārvietošanas un produkcijas realizācijas

aizliegumi tiek noteikti saskaņā par procedūru KR.10. P.193 „Lēmumu par dzīvnieku pārvietošanu un

produkcijas realizēšanu aizpildīšanas un reģistrēšanas kārtība”.

4.4.2. SANKCIJAS

Ja ir konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, inspektors, vadoties no pārkāpumu rakstura,

nepieciešamības gadījumā uzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedību, rīkojas saskaņā ar

Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību vai var pieņemt lēmumu par uzņēmuma

darbības (tai skaitā tā struktūrvienības vai atsevišķu iekārtu darbību) apturēšanu vai

ierobežošanu.

Administratīvos sodus piemēro, pamatojoties uz LR Administratīvo pārkāpumu

kodeksu (turpmāk – LAPK). Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka

attiecīgais LAPK pants, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus, lietderības, samērīguma u.c. tiesību principus.



(2017. – 2019.)

108

Inspektors rīkojas saskaņā ar procedūrām KR. 10.P.058 „Kārtība, kādā inspektori

uzliek administratīvos sodus”, KR.10.P.059 „Kārtība, kādā inspektori pielieto veidlapas, veic

veidlapu labošanu, anulēšanu un numurēšanu administratīvo pārkāpumu lietās”, KR.10.P.060

„Kārtība, kādā PVD amatpersonas aptur vai ierobežo uzņēmuma darbību, aptur produktu

izplatīšanu vai izņem produktus no apgrozības” un KR.10.P.061 „Kārtība veidlapu

pielietošanai, labošanai, anulēšanai un numurēšanai, apturot vai ierobežojot uzņēmuma

darbību, apturot produktu izplatīšanu vai izņemot produktus no apgrozības.”

4.5. UZRAUDZĪBAS DOKUMENTĀCIJA UN INFORMĀCIJAS APRITE

4.5.1. PROCEDŪRAS KĀ UZRAUDZĪBAS DARBĪBU REGLAMENTĒJOŠIE

DOKUMENTI

Lai nodrošinātu vienotu pieeju uzraudzības sistēmu ieviešanā, PVD ir ieviesta

kvalitātes vadības sistēma. Kvalitātes vadības sistēmas dokumenti ir apkopoti dokumentu

kopumos un tos izmanto uzraudzības procesos. PVD valsts uzraudzības un kontroles darbību

procedūras ir integrētas Kvalitātes vadības sistēmas dokumentācijā. Procedūras apstiprina PVD

ģenerāldirektors. Procedūrās ir ietverti metodiskie norādījumi, instrukcijas, veidlapas un tās

aptver visas uzraudzības darbības kā, piemēram, novietņu un citu uzraudzības objektu

pārbaudes un pārbaudes protokolu formas, uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju, paraugu

noņemšanas metodes un sankciju piemērošanu, kā arī izziņošanas kārtību dzīvnieku sevišķi

bīstamu infekcijas slimību aizdomu gadījumos un ārkārtas rīcības plānus dzīvnieku infekcijas

slimību aizdomu vai uzliesmojumu gadījumos.

Dokumenti nodrošina vienotu pieeju valsts uzraudzības veikšanai visos PVD

uzraudzības līmeņos, sistematizētu visu darbam nepieciešamo dokumentu kopumu, operatīvu

izmaiņu (gan normatīvo aktu, gan uzraudzības darbību) iestrādi uzraudzības sistēmā un šo

izmaiņu piegādi visos institūcijas līmeņos.

Bez augstāk minētajām procedūrām ir arī rīkojumi (ģenerāldirektora, valsts galvenā

pārtikas un veterinārā inspektora), grāmatvedības dokumenti, veterinārie (veselības) sertifikāti

u.c. dokumenti.

4.5.2. UZRAUDZĪBAS DARBĪBU DOKUMENTĒŠANA

Valsts uzraudzības darbību un to rezultātu dokumentēšana ir obligāta

prasība, lai:

dokumentētu veiktās darbības un faktus, uz kuriem pamatojoties ir iespējams pieņemt

lēmumus un pierādīt pārkāpumus, ja tādi ir bijuši;

nodrošinātu inspektoru darba uzskaiti un pārskatu gatavošanu;

izpildītu Kvalitātes sistēmas ISO 9001 un LVS EN ISO 17020 standartu prasības.

Pārbaudes un atzīšanas protokolu aizpildīšana

Visu pārbaudes laikā iegūto informāciju inspektors dokumentē pārbaudes protokolā

(protokolu forma ir noteikta attiecīgās Kvalitātes sistēmas dokumentācijas procedūrās). PVD

ir izstrādāti metodiskie norādījumi dažādu uzņēmumu pārbaudes protokola noformēšanai.

Pārbaudes protokolus inspektori reģistrē Pārbaudes protokolu reģistrācijas žurnālā un

novieto objekta lietā atbilstoši procedūrai KR.10.P.069 „Veterinārās uzraudzības objektu

pārbaužu plānošana, pārbaudes protokolu reģistrācija un objektu lietu uzglabāšana”.

Novietņu pārbaudes protokoli novietnes lietā tiek glabāti 7 gadus, bet pārējo

uzraudzības objektu protokoli – 5 gadus.



(2017. – 2019.)

109

Novietņu pārbaudes protokoli tiek ievadīti elektroniskajā datu bāzē, ko uztur

Lauksaimniecības datu centrs. Ievadīšana notiek automātiski, inspektoram protokoli jānosūta

datu apstrādei saskaņā ar procedūru KR.10.P.057 „Uzņēmumu un objektu reģistrācijas

atzīšanas un aktualizācijas dokumentu un novietņu pārbaudes protokolu aprites

nodrošināšana”.

Veicot veterinārās uzraudzības objekta darbības atzīšanu, inspektori iegūto informāciju

dokumentē atzīšanas protokolā atbilstoši katrai uzraudzības objektu grupai saistošajām

procedūrām. Atzīšanas protokols tiek nosūtīts PVD Centrālajai pārvaldei, kur tiek pieņemts

lēmums par uzņēmuma atzīšanu/neatzīšanu.

Dokumentācija sankciju gadījumos

Piemērojot sankcijas administratīvo pārkāpumu jautājumos, nosakot termiņus

neatbilstību novēršanai, uzņēmuma darbības ierobežošanai vai apturēšanai, inspektori aizpilda

veidlapas atbilstoši procedūrām: KR. 10.P.058 „Kārtība, kādā inspektori uzliek

administratīvos sodus”, KR.10.P.059 „Kārtība, kādā inspektori pielieto veidlapas, veic

veidlapu labošanu, anulēšanu un numurēšanu administratīvo pārkāpumu lietās”, KR.10.P.060

„Kārtība, kādā PVD amatpersonas aptur vai ierobežo uzņēmuma darbību” un KR.10.P.061

„Kārtība veidlapu pielietošanai, labošanai, anulēšanai un numurēšanai, apturot vai ierobežojot

uzņēmuma darbību”.

Dzīvnieku pārvietošanas un produkcijas realizācijas aizliegumi tiek noteikti saskaņā par

procedūru KR.10.P.193 „Lēmumu par dzīvnieku pārvietošanu un produkcijas realizēšanu aizpildīšanas

un reģistrēšanas kārtība”.

Dokumentācija, noņemot paraugus laboratoriskajām pārbaudēm

Veicot paraugu ņemšanu inspektori aizpilda dokumentāciju saskaņā ar attiecīgo

procedūru un/vai aizpilda īpaši noteiktus laboratorijas dokumentus (pavadrakstus). PVD

veterinārie inspektori paraugus noņem atbilstoši ikgadējām valsts uzraudzības programmām

katram kalendārajam gadam. Lai nodrošinātu valstī vienotu paraugu ņemšanas sistēmu, ir

izstrādātas vispārīgās un specifiskās paraugu noņemšanas procedūras un metodiskie

norādījumi. Paraugi tiek noņemti, iesaiņoti un nogādāti akreditētā laboratorijā saskaņā ar

attiecīgām PVD procedūrām: KR.10.P.083 „Metodiskie norādījumi paraugu noņemšanas

kārtībai zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju bakterioloģiskai diagnostikai mājputnu

novietnēs”, KR.10.P.084 „Metodiskie norādījumi govs piena paraugu noņemšanai dzīvnieku

infekcijas slimību diagnostikai, kā arī asins un urīna paraugu noņemšanai infekcijas slimību

diagnostikai un atliekvielu kontrolei”, KR.10.P.128 “Instrukcija paraugu noņemšanai,

iesūtīšanai laboratorijā izmeklēšanai uz govju sūkļveida encefalopātiju un aitu, kazu skrepi

slimību un pārskatu sagatavošanai”, KR.10.P.197 „Paraugu iesaiņošanas un identificēšanas

kārtība”, KR.10.P.079 „Vispārīgie metodiskie norādījumi dzīvnieku barības paraugu

noņemšanai”, KR10.P.230 „Inspekcijas laikā noņemto paraugu transportēšana un īslaicīga

uzglabāšana”, KR.14.P.002 „Pārtikas un veterinārā dienesta un Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskā institūta sadarbības kārtība”.

4.5.3. UZRAUDZĪBAS INFORMĀCIJAS APRITE

PVD sadarbībā ar Lauksaimniecības datu centru (LDC) ir izveidojis novietņu pārbaužu

laikā iegūtās informācijas apkopošanas un apstrādes sistēmu, kas nodrošina operatīvu

pārbaužu datu saņemšanu un apstrādi. Novietņu pārbaudes protokolos fiksētā informācija pēc

datu elektroniskās apstrādes ir pieejama PVD CP speciālistiem un citiem inspektoriem,

tādējādi nodrošinot operatīvu informācijas iegūšanu un iespēju datus analizēt.



(2017. – 2019.)

110

Citu veterinārās uzraudzības jomu inspektoriem noteiktā regularitātē ir jāiesūta

uzraudzības pārskati jeb atskaites (elektroniskā formātā). PVD CP speciālisti saņemto

informāciju apkopo, analīzē un, pamatojoties uz to veic riska vadības pasākumus, lemj par

korektīvo darbību nepieciešamību, kā arī izmanto to uzraudzības stratēģijas plānošanā.

PVD par laboratoriskajiem izmeklējumiem (dzīvnieku infekcijas slimību,

mikroorganismu rezistences, barības aprites, zāļu aprites jomā) sadarbojas ar Pārtikas

drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”. Starp Zemkopības

ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu un „BIOR” ir noslēgts sadarbības līgums

laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu veikšanā. Pamatojoties uz noslēgto sadarbības

līgumu, izstrādāta procedūra Nr. KR.14.P.002 „PVD un BIOR sadarbības kārtība”, kurā

noteikti sadarbībai nepieciešamie dokumenti, paraugu ņemšanas akti, ekspertīzes pieteikumi,

pavadraksti, kā arī atrunāta paraugu iesaiņošanas, identificēšanas kārtība, rīcības ar

neatbilstošu paraugu u.c. nosacījumi. Pateicoties pastāvīgi aktualizētai un uzturētai sadarbībai

starp PVD un „BIOR”, tiek nodrošināta operatīva un regulāra informācijas un datu aprite.

Atsevišķos dokumentos ir noteikta kārtība par dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību un

zoonožu izziņošanu.

4.5.4. SANĀKSMES UN VADĪBAS PĀRSKATI

Vismaz reizi ceturksnī notiek VUD darbinieku un teritoriālo struktūrvienību valsts

vecāko veterināro inspektoru sanāksmes, kurās apspriež aktuālus, ar veterinārās uzraudzības

jomām saistītus jautājumus.

Vadības pārskata sanāksmes notiek divas reizes gadā, tajās piedalās ģenerāldirektors,

PVD centrālās pārvaldes struktūrvienību un teritoriālo struktūrvienību vadītāji un viņu

vietnieki, kā arī pieaicinātie eksperti. Sanāksmēs tiek izvērtēti pusgada un gada uzraudzības

darba rezultāti, apspriesti jautājumi par personāla un materiālajiem resursiem, noteikti

turpmākie prioritārie uzdevumi.

4.6. SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM

Lai sekmīgi sasniegtu noteiktos mērķus un izpildītu uzdevumus PVD bieži sadarbojas ar

šādām Latvijas valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām un iestādēm:

Zemkopības ministriju;



Valsts meža dienestu;



Slimību profilakses un kontroles centru;

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti;

Latvijas pašvaldībām;

Latvijas Veterinārārstu biedrību;

Dzīvnieku audzētāju organizācijām;

Dzīvnieku aizsardzības organizācijām;

Dabas aizsardzības pārvaldi;


VZI "BIOR"" zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komiteju;

Valsts Zāļu aģentūru.



(2017. – 2019.)

111

PVD veterinārās uzraudzības departaments uztur sadarbību arī ar vairākām

starptautiskajām institūcijām un organizācijām:

WHO – regulāra informācijas nodrošināšana par trakumsērgas uzraudzību un

epizootisko situāciju;

OIE - notiek pastāvīga informācijas apmaiņa par dzīvnieku veselības statusu un

situāciju dzīvnieku infekcijas slimību jomā, kā arī dalība OIE organizētajos

pasākumos un ikgadējā ģenerālajā sesijā;

EFSA - PVD ir pārstāvniecība (kontaktpunkts) speciālajās darba grupās (Dzīvnieku

veselības un labturības jomā, zoonožu un transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE)

grupā). Pamatojoties uz 1992.gada 17.septembra Padomes Direktīvas Nr. 92/117/EEK

5.panta prasībām attiecībā uz 2004.gadu, un saskaņā ar 2003.gada 17. novembra

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr.2003/99/EK 9.panta 1.punkta

prasībām, sākot ar 2005.gadu katru gadu tiek apkopota un sagatavota informācija par

zoonožu situāciju Latvijā un nosūtīta Eiropas Komisijai (EK) un uz EFSA. Lai pildītu

Direktīvā Nr. 2003/99/EK noteiktās prasības, tika izveidota nacionālā zoonožu darba

grupa (apstiprināta ar 2005.gada 7.decembra PVD ģenerāldirektora rīkojumu Nr.568).

Minētās darba grupas pienākums ir ikgadējā zoonožu ziņojuma sagatavošana un tā

iesniegšana EK un EFSA. Grupas pamatsastāvu veido Pārtikas un veterinārā dienesta,

Slimību profilakses un kontroles centra un BIOR speciālisti;

EMA – PVD piedalās visās svarīgākajās veterināro zāļu jomas darba grupās.

Piemēram, Veterināro zāļu komitejā (CVMP), kurā novērtē centrāli reģistrējamās

veterinārās zāles, nosaka maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu dzīvnieku

izcelsmes pārtikā, analizē veterināro zāļu blakusparādību ziņojumus. Veterināro zāļu

drošuma (SWP), efektivitātes (EWP) un kvalitātes (QWP) darba grupās izstrādā

reģistrācijas failu sagatavošanas un novērtēšanas vadlīnijas. PVD sniedz informāciju

Eiropas Zāļu aģentūras ESVAC projektam, kas apkopo statistikas datus par

antimikrobiālo līdzekļu patēriņu Eiropā.

Ziemeļvalstu Padomes Ziemeļvalstu-Baltijas valstu Veterināro ārkārtas situāciju

grupu, kuras ietvaros regulāri tiek organizētas sevišķi bīstamu infekcijas slimību

simulācijas, apmācības un semināri un Ziemeļvalstu Padomes Ziemeļvalstu-Baltijas

valstu barības kontroles grupu saistībā ar barības un blakusproduktu aprites

jautājumiem.

Lai operatīvi atrisinātu problemātiskas situācijas, veterinārie inspektori sadarbojas ar

valsts vai pašvaldību policiju, kā arī ar tiesu vai prokuratūru. Parasti šie gadījumi saistīti ar

pārkāpumu pārbaudēm dzīvnieku aizsardzības jomā, kas arī ir PVD kompetencē. Atsevišķos

gadījumos policijas līdzdalība nepieciešama, lai iekļūtu kādā no veterinārās uzraudzības

objektiem. Savukārt sadarbība ar tiesu vai prokuratūru notiek gadījumos, kad nepieciešama

atļauja, publiski nepieejamas teritorijas apskatei.

VUD pārstāvji darbojas vairākās Eiropas Komisijas ekspertu darba grupās.

PVD ir iekļāvies vienotās elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmās starp ES

dalībvalstu kompetentajām institūcijām un OIE dalībvalstīm:

RASFF - „Ātrās brīdināšanas sistēmā” attiecībā uz dzīvnieku barību;

TRACES – tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēma;

ADNS – dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm;

WAHIS - dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmā starp OIE dalībvalstīm.



(2017. – 2019.)

112

PVD ir iekļauts vienotās elektroniskās informācijas sniegšanas sistēmās ALURE un

DECLARE, kurās PVD sniedz informāciju par zinātniskos nolūkos (procedūrās)

izmantotajiem dzīvniekiem.

4.7. RESURSU IZMANTOŠANA

PVD galvenā vērtība ir personāls, un tiek nodrošināts, ka personāla resursi un

kompetence atbilst veterinārās uzraudzības funkcijām. Katrs veterinārais inspektors pēc

profesijas ir veterinārārsts. Katram amatam ir noteiktas amata prasības. Prasības noteiktas

amata aprakstos un procedūrās par personāla atlases kārtību, apmācību un novērtēšanu.

PVD Materiālo resursu daļa ir atbildīga un centralizēti nodrošina uzraudzības funkciju

veikšanai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes uzturēšanu un izmantošanu. Materiālo

resursu un pakalpojumu iepirkumi tiek organizēti centralizēti, saskaņā ar attiecīgu procedūru.

Par iepirkumu organizāciju atbild PVD iepirkumu komisija. Uzraudzībā izmantojamā

aprīkojuma uzturēšana notiek pēc vienota principa, saskaņā ar procedūru „Uzraudzības

objektu pārbaudēs izmantojamā aprīkojuma vadība”.

Veterinārie inspektori pienākumu pildīšanai izmanto PVD autotransportu, mobilos

telefonus, planšetdatorus, ir nodrošināti ar pārbaudes veikšanai nepieciešamo aprīkojumu,

mērinstrumentiem, veidlapām u.c. darbam nepieciešamajiem resursiem.

4.8. DARBĪBAS VIRZIENA “VETERINĀRĀ VALSTS UZRAUDZĪBA” DARBĪBAS

REZULTĀTI

Tabulā Nr.32 parādīti darbības virziena “Veterinārā valsts uzraudzība” darbības

rezultāti. Tabula Nr. 32

Darbības virziena “Veterinārā valsts uzraudzība” darbības rezultāti



formulējums

Rezultatīvais

rādītājs


2016 2017 2018 2019

Dzīvnieku veselības jomā

1. Dzīvnieku infekcijas

slimību valsts uzraudzības

un apkarošanas

programmu izpilde

Īstenoto valsts

uzraudzības un

apkarošanas

programmu skaits

16

16

17

18

2. Saglabāts/iegūts no

dzīvnieku infekcijas

slimībām brīvas valsts

statuss (saskaņā ar EK un

OIE nosacījumiem) un

novietnes statuss (saskaņā

ar nacionālajiem

nosacījumiem

Infekcijas slimību

skaits, no kurām

valsts ir brīva

9 11 11 11

Lauksaimniecības dzīvnieku uzraudzības jomā

1. Ieviests pārbaužu plāns,

nodrošinot vienotu

uzraudzību

lauksaimniecības

dzīvnieku novietnēs

Izstrādāto un

ieviesto pārbaužu

plānu skaits

1 1 1 1


nodrošinot vienotu

Izstrādāto un

ieviesto pārbaužu

1 1 1 1



(2017. – 2019.)

113

dzīvnieku izcelsmes

pārtikas produktu primārās

ražošanas uzraudzību

lauksaimniecības


plānu skaits


nodrošinot vienotu

ciltsdarba uzraudzību

lauksaimniecības


Izstrādāto un

ieviesto pārbaužu

plānu skaits

1 1 1 1


nodrošinot vienotu

dzīvnieku labturības

uzraudzību

lauksaimniecības


Izstrādāto un

ieviesto pārbaužu

plānu skaits

1 1 1 1

5. Normatīvo aktu prasībām

biodrošības jomā

atbilstoša dzīvnieku

turēšana

Cūku turēšanas

novietņu pārbaužu

īpatsvars saskaņā ar

pārbaužu plānu

100% 100% 100% 100%

6. Novērsta neatbilstoša

dzīvnieku izcelsmes

primāro pārtikas produktu

nonākšana pārtikas apritē

Piena kvalitātes

uzraudzība

pamatojoties uz

ziņojumiem LDC

piena kvalitātes datu

bāzē. Neatbilstību

gadījumos noteikti

produkcijas

realizācijas

aizliegumi

100% 100% 100% 100%

7. Nodrošinātas LAD

pieprasītās pārbaudes par

lauksaimnieka atbilstību

noteiktām pārvaldības

prasībām un laba

lauksaimniecības un vides

stāvokļa (LLVS)

nosacījumiem, lai saņemtu

tiešos maksājumus

Atbalsta

pretendentu

lauksaimniecības

dzīvnieku novietņu

pārbaudes saskaņā

ar LAD veikto atlasi

100% 100% 100% 100%

Uzraudzības rezultāti barības aprites jomā

1. Uz riska faktoru

izvērtējuma balstīta:

-uzraudzības plāna

ieviešana;

- barības marķējuma

kontroles plāna ieviešana;

- barības apritē iesaistīto

uzņēmumu auditu plānu

ieviešana

Izstrādāto un

ieviesto barības

aprites uzņēmumu

uzraudzības un

barības marķējuma

kontroles plānu, kā

arī audita plānu

skaits

3 3 3 3

2. Nodrošināta normatīvo

aktu prasībām atbilstošu

barības aprites komersantu

darbības uzsākšana

Pārbaudīto

atzīstamo vai

reģistrējamo

komersantu

īpatsvars

100% 100% 100% 100%

3. Apritē nonāk normatīvo

aktu prasībām atbilstoša,

pārbaudīta un droša barība

Izstrādāto un

ieviesto barības

laboratoriskās

kontroles

programmu skaits

1 1 1 1



(2017. – 2019.)

114

4. Normatīvo aktu prasībām

atbilstošu barības aprites

uzņēmumu darbība,

nekaitīgas barības

izplatīšana

Barības apritē

iesaistīto uzņēmumu

pārbaužu īpatsvars:

- barības ražošanas

uzņēmumos

100%

100%

100%

100%

- barības

izplatīšanas

uzņēmumos

100% 100% 100% 100%

- barības

mazumtirdzniecības

uzņēmumos

20% 20% 15% 15%

5. Novērsta neatbilstošas

barības nonākšana apritē

Ātrās brīdināšanas

sistēmas ziņojumu

sagatavošanas,

nosūtīšanas un

koordinācijas

gadījumu īpatsvars

100% 100% 100% 100%

Uzraudzības rezultāti blakusproduktu un atvasināto produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam,

uzraudzības jomā


nodrošinot valstī vienotu

uzraudzību

blakusproduktu aprites

uzņēmumiem.

Izstrādāto un

ieviesto pārbaužu

plānu skaits

1 1 1 1

2. Dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu un

atvasināto produktu, kas

nav paredzēti cilvēku

patēriņam, aprites prasību

valsts uzraudzības un

kontroles veikšana,

nodrošinot normatīvo aktu

prasībām atbilstošu

blakusproduktu apriti:

Pamatojoties uz

riska faktoriem

īstenotas pārbaudes:

- blakusproduktu

ražošanas un

uzglabāšanas

uzņēmumos

100%

100%

100%

100%

- blakusproduktu

apstrādes,

tirdzniecības,

lietošanas,

savākšanas,

transportēšanas

uzņēmumos

70% 70% 80% 80%

3. Blakusproduktu apritē

darbību uzsāk uzņēmumi,

kas atbilst normatīvo aktu

prasībām.

Atzīti uzņēmumi 100% 100% 100% 100%

Uzraudzības rādītāji veterināro zāļu aprites jomā


nodrošinot vienotu

uzraudzību veterināro zāļu

aprites uzņēmumos

Izstrādāto un

ieviesto pārbaužu

plānu skaits

1 1 1 1

2. Veterināro zāļu apritē

iesaistās licencēti

uzņēmumi

Veterinārfarmaceitis

kās darbības objektu

atbilstības

novērtēšanas

pārbaudes pirms

speciālās atļaujas

(licences)

izsniegšanas vai

pārreģistrēšanas.

Licencēto

uzņēmumu īpatsvars

%.

100 100 100 100



(2017. – 2019.)

115

3. Veterināro zāļu apritē

iesaistās uzņēmumi, kas

darbojas atbilstoši

normatīvo aktu prasībām

Veterinārfarmaceitis

kās darbības

uzraudzība

veterināro zāļu

lieltirgotavās un

aptiekās, un

veterinārmedicīnisk

ās prakses iestādēs.

Pārbaudīto objektu

īpatsvars %.

80 80 80 80

4. Valstī īstenoti

priekšnosacījumi

antimikrobiālās

rezistences ierobežošanai

Dalība ZM darba

grupā

Antimikrobiālās

rezistences

ierobežošanai

dzīvnieku veselības

jomā, līdzdalība

priekšlikumu

izstrādē un AMR

ierobežošanas

dzīvnieku veselības

jomā plānā

paredzēto pasākumu

izpilde, %

100 100 100 100

5. Biocīdu aprite notiek

atbilstoši normatīvo aktu

prasībām

Biocīdu uzraudzība

veterināro zāļu

lieltirgotavās,

veterinārajās un

vispārējā tipa

aptiekās. Pārbaudīto

objektu īpatsvars %

50 50 50 50

Darbības rezultāti neproduktīvo dzīvnieku uzraudzības jomā

1. Pārbaužu plāna ieviešana Izstrādāto un

ieviesto pārbaužu

plānu skaits

1 1 1 1

2. Dzīvnieku turēšana,

izmantošana, tirdzniecība

notiek atbilstoši normatīvo

aktu prasībām

Pārbaudīto objektu

skaits

26 65 115 120

3. Nodrošināta valsts

uzraudzība saistībā ar

iedzīvotāju sniegtajām

sūdzībām par dzīvnieku

labturības pārkāpumiem

Saņemto

iesniegumu

izvērtēšanas

gadījumi %

100 100 100 100

4. Izmēģinājumu dzīvnieku

izmantošana atbilstoši

normatīvo aktu prasībām

un labai zinātniskai

praksei.

Izvērtēto projektu

skaits

3 16 15 15

5. Darbības ar eksperimentos

izmantojamiem

dzīvniekiem veic tikai

atbilstoši kvalificētas

personas

Izsniegto atļauju

skaits par

izmēģinājumu

projektu

atbildīgajām

personām.

2 2 2 2

Darbības rezultāti veterināro zāļu novērtēšanas jomā

1. Veterinārās zāles

novērtētas un reģistrētas

Latvijas Veterināro zāļu

reģistrā

Veterināro zāļu

reģistrācijas

Latvijas Veterināro

zāļu reģistrā

44 40 40 38



(2017. – 2019.)

116

gadījumu skaits


novērtētas un

pārreģistrētas Latvijas

Veterināro zāļu reģistrā

Veterināro zāļu

pārreģistrācijas

Latvijas Veterināro

zāļu reģistrā skaits

35 30 40 35


novērtētas un veiktas

izmaiņas to reģistrācijas

dokumentācijā

Veterināro zāļu

reģistrācijas

dokumentācijā

veikto izmaiņu

skaits

525 545 560 540

5. Veterināro zāļu

reģistrācijas komisijas

darba nodrošināšana

Veterināro zāļu

reģistrācijas,

pārreģistrācijas un

izmaiņu

novērtēšanas

komisijas

sanāksmju skaits

11 11 11 11

6. Izsniegtas Latvijā

nereģistrētu veterināro

zāļu ievešanas, lietošanas

un izplatīšanas atļaujas

Izsniegto atļauju

skaits

46 45 50 45

7. Atbilstoši labas ražošanas

prakses (GMP) prasībām

izvērtēti veterināro zāļu

ražošanas uzņēmumi

Novērtēto

uzņēmumu skaits

1 2 1 1

8. Apkopoti un analizēti

statistikas pārskati par

Latvijā izplatītajām

veterinārajām zālēm

Sagatavoto

statistikas pārskatu

skaits

12 12 12 12

9. Pēc EMA pieprasījuma

sagatavots statistikas

pārskats par

antimikrobiālo līdzekļu

patēriņu Latvijā

iepriekšējā gadā.

Sagatavoto

statistikas pārskatu

skaits

1 1 1 1

4.9. DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMA

4.9.1. UZRAUDZĪBAS ORGANIZĀCIJA UN STRUKTŪRA

PVD, izpildot tam deleģētās funkcijas valsts veterinārajā uzraudzībā, kuras būtiska

sastāvdaļa ir dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzība un kontrole, savas darbības

veic un noteiktos pasākumus koordinē 2 līmeņos:

nacionālajā (valsts) līmenī – VUD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļa;

lokālā (teritoriālajā) līmenī – PVD Teritoriālās struktūrvienības.

Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors – PVD ģenerāldirektors ir

augstākā profesionālā amatpersona valstī, kas vada un koordinē dzīvnieku infekcijas

slimību profilakses un apkarošanas pasākumus, t.sk. epizootiju aizdomu un

uzliesmojumu gadījumos.

Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļa izstrādā ikgadējo dzīvnieku infekcijas

slimību valsts uzraudzības plānu un dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmas



(2017. – 2019.)

117

(tajā skaitā programmas iesniegšanai Eiropas Komisijā līdzfinansējuma saņemšanai), kā arī

koordinē un kontrolē to ieviešanu.

Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības atsevišķu funkciju nodrošināšanai tiek

slēgti pilnvarojuma līgumi ar praktizējošiem veterinārārstiem, kuri veic paraugu noņemšanu

laboratoriskai izmeklēšanai, iesaistās slimību uzraudzības un apkarošanas programmu izpildē.

Epizootiju uzliesmojumu gadījumā ir noteikta kārtība praktizējošo veterinārārstu iesaistīšanai

slimības apkarošanas un uzraudzības pasākumos.

Dzīvnieku infekcijas slimību laboratorisko diagnostiku nodrošina Pārtikas drošības,

dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts ”BIOR”.

PVD cieši sadarbojas ar Lauksaimniecības datu centru (LDC), kas valstī uztur

dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistru. Reģistrā tiek iekļauta informācija par attiecīgās

novietnes dzīvnieku veselības statusu (piem., oficiāli brīvs no govju enzootiskās leikozes,

tuberkulozes un brucelozes u.c.), kā arī tiek pievienoti laboratoriski veikto izmeklējumu

rezultāti individuāliem dzīvniekiem. Tāpat datu bāzē inspektori reģistrē novietnēm piemērotos

ierobežojumus vai aizliegumus, kas noteikti sakarā ar dzīvnieku infekcijas slimībām.



(2017. – 2019.)

118

Attēls Nr.13

4.9.2. DZĪVNIEKU INFEKCIJAS SLIMĪBU VALSTS UZRAUDZĪBAS UN

KONTROLES METODES

VUD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļa katru gadu izstrādā Dzīvnieku

infekcijas slimību valsts uzraudzības gada plānu, kurā noteiktas valsts uzraudzības

programmas, veicamie diagnostiskie un profilakses pasākumi (slimības, izmeklējamo,

vakcinējamo dzīvnieku kategorija, skaits, vecums u.c.). Dzīvnieku infekcijas slimību valsts

uzraudzības plāns (turpmāk – Slimību uzraudzības plāns) ir izstrādāts un tiek ieviests saskaņā

ar Veterinārmedicīnas likumu, attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem un Eiropas

Savienības normatīvajiem aktiem. Slimību uzraudzības plāns ir dokuments, kas nosaka



(2017. – 2019.)

119

dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības pasākumu reglamentu un metodes, kā būtisku

faktoru valsts pasargāšanā no dzīvnieku infekcijas slimību izplatības, kā arī kvalitatīvas un

nekaitīgas pārtikas iegūšanā. Slimību uzraudzības plāns paredz noteiktu pasākumu

(laboratoriskie izmeklējumi, vakcinācijas u.c.) izpildi, kas nodrošina dzīvnieku infekcijas

slimību epizootiskās situācijas kontroli valstī. Tas rada priekšnosacījumus dzīvnieku

infekcijas slimību riska prognozei un savlaicīgai slimību diagnosticēšanai.

Slimību uzraudzības plāna ieviešanu nodrošina TSV. Slimību uzraudzības plānā dotie

kopējie kontrolskaitļi tiek detalizētāk sadalīti pa PVD teritoriālajām struktūrvienībām (ņemot

vērā dzīvnieku populācijas veidu un to blīvumu teritorijā, iepriekšējo gadu epidemioloģiskās

situācijas rezultātus, tendences u.c. faktorus), norādot pasākumu veikšanas laiku un apjomu.

Slimību uzraudzības plānā ir arī sniegtas rekomendācijas dzīvnieku turētājiem, skaidroti

ieteicamie pasākumi, laboratoriskie izmeklējumi un profilaktiskās vakcinācijas, kas ir būtiski

atsevišķu dzīvnieku sugu veselības stāvokļa nodrošināšanā un kontrolē. Šo pasākumu izvēli

un veikšanu pasūta dzīvnieku īpašnieki, konsultējoties ar praktizējošo veterinārārstu.

Paraugi diagnostiskajiem izmeklējumiem tiek tieši nogādāti Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskajā institūtā „BIOR”. Paraugu noņemšanas un nosūtīšanas kārtība

noteikta atsevišķās PVD procedūrās un konkrēto slimību uzraudzības programmās.

Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļa izstrādā valsts uzraudzības programmas,

t.sk. - iesniegšanai Eiropas Komisijā apstiprināšanai un līdzfinansējuma saņemšanai.

Latvijā ir šādas EK līdzfinansētas dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības

programmas:

Klasiskā cūku mēra apkarošanas un uzraudzības programma;

Āfrikas cūku mēra uzraudzības un apkarošanas programma

Putnu gripas uzraudzības programma;

Salmonelozes ierosinātāju kontroles programma mājputniem, pārtikai un barībai;

Trakumsērgas uzraudzības un apkarošanas programma (ietver savvaļas dzīvnieku

vakcināciju arī Baltkrievijas teritorijā Latvijas pierobežā);

Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzraudzības un kontroles programma;

Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programma;

Bišu veselības uzraudzības programma;

Aitu un kazu brucelozes uzraudzības un kontroles programma;

Govju brucelozes profilakses un apkarošanas programma.

Nacionālās uzraudzības programmas:

Govju enzootiskā leikozes uzraudzības un apkarošanas programma;

Govju tuberkulozes monitoringa programma;

Kampilobakteriozes (C.fetus) uzraudzības programma;

Akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programma;

Amerikas peru puves uzraudzības programma;

Ārpuskārtas un aizdomu gadījumu izmeklēšana, t.sk. epidemioloģiskā izmeklēšanas

programma.



(2017. – 2019.)

120

4.9.3. PLĀNI NEPAREDZĒTĀM SITUĀCIJĀM UN SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

Saskaņā ar normatīvo aktu deleģējumu, Pārtikas un veterinārais dienests organizē un

nodrošina epizootiju jeb dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību uzraudzības un

apkarošanas pasākumus.

Dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību apkarošanas laikā valsts galvenais pārtikas

un veterinārais inspektors darbojas kā Krīzes vadības padomes (KVP) pieaicināts eksperts,

kurš vada un koordinē slimību apkarošanas profesionālo uzdevumu veikšanu. Krīzes vadības

padome ir atbildīga par pasākumu administrēšanu plašu krīzes (t.sk. epizootiju uzliesmojuma)

situāciju gadījumos nacionālā līmenī.

Nacionālā slimību kontroles centra funkcijas pilda PVD Veterinārās uzraudzības

departaments un pasākumus vada (t.sk. nosaka aizsardzības un uzraudzības zonas) valsts

galvenais pārtikas un veterinārais inspektors (angliski – CVO). Lai vadītu dzīvnieku

infekcijas slimību valsts uzraudzību, arī šo slimību uzliesmojumu apkarošanu un to seku

likvidāciju, PVD Veterinārās uzraudzības departamentā ir izveidota profesionāla struktūra –

Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļa. Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības

daļa ir atbildīga par dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību (epizootiju) apkarošanas

plānu, instrukciju un vadlīniju izstrādi, kā arī par paziņojumu un atskaišu sagatavošanu

Eiropas Komisijai un Pasaules dzīvnieku veselības organizācijai (OIE) par dzīvnieku

infekcijas slimību uzliesmojumiem, apkarošanas pasākumiem un uzraudzības rezultātiem.

Lokālā slimību kontroles centra funkcijas pilda PVD teritoriālās struktūrvienības un

pasākumus vada attiecīgās TSV valsts vecākais veterinārais inspektors. Teritoriālās

struktūrvienības valsts vecākais veterinārais inspektors ir atbildīgs par uzraudzības un

kontroles pasākumu īstenošanu savas uzraudzības teritorijā, t.sk. par aizdomu un

uzliesmojumu izziņošanu, paraugu ņemšanu, epidemioloģisko izmeklēšanu un ierobežojumu

noteikšanu dzīvnieku novietnēs. Teritoriālo struktūrvienību valsts veterinārie inspektori

nodrošina dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu, kā arī

uzraudzības rezultātu apkopošanu un analīzi.

Dzīvnieku sevišķi bīstamas infekcijas slimības uzliesmojuma un tā seku likvidēšanas

pasākumus attiecīgajā teritorijā organizē teritorijas (reģiona, pilsētas) pašvaldību civilās

aizsardzības komisija, ievērojot komisijas locekļa – attiecīgās teritorijas PVD valsts vecākā

veterinārā inspektora norādījumus.

Dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību draudu, aizdomu vai uzliesmojuma

gadījumā iesaistītās institūcijas gan nacionālā, gan reģionālā līmenī, un to kompetence

aprakstīta Dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību apkarošanas plānā.

Dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību apkarošanas plāns ir strukturēts trīs

līmeņos: vispārīgā daļa, kurā noteiktas iesaistītās institūcijas, amatpersonas un viņu

atbildība, personu kontaktinformācija, gan centrālā, gan reģionālā līmenī, materiālie u.c.

resursi (to lokalizācija un saņemšanas kārtība); rokasgrāmatas, kas paredz slimību

izziņošanas kārtību, novietņu dezinfekcijas kārtību, dzīvnieku nogalināšanas vadlīnijas;

instrukcijas - katrai konkrētai dzīvnieku infekcijas slimībai.



(2017. – 2019.)

121

Dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību apkarošanas reģionālais plāns ir ieviests

katrā teritoriālajā struktūrvienībā un tiek regulāri atjaunots un papildināts pēc

nepieciešamības.

Attiecībā uz sevišķi bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām Pārtikas un veterinārais

dienests ir izstrādājis un ieviesis šādus dokumentus:

Dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību apkarošanas plāns, aktualizēts

16.12.2015. VGPVI rīkojums Nr.217;

Āfrikas cūku mēra apkarošanas instrukcija, apstiprināta 11.01.2012. VGPVI rīkojums

Nr.2;

Ņūkāslas slimības apkarošanas instrukcija, aktualizēta 15.10.2010. VGPVI rīkojums

Nr.125;

Putnu gripas apkarošanas instrukcija, aktualizēta 19.07.2010. VGPVI rīkojums Nr.79

Mutes un nagu sērgas apkarošanas instrukcija, apstiprināta 28.03.2008. VGPVI

rīkojums Nr.67;

Infekciozā katarālā drudža apkarošanas instrukcija, apstiprināta 22.12.2006 VGPVI

rīkojums Nr.96;

Āfrikas zirgu mēra apkarošanas instrukcija, apstiprināta 07.04.2004. VGPVI rīkojums

Nr.78;

Cūku vezikulārās slimības un citu bīstamo infekcijas slimību kontroles un apkarošanas

instrukcija, apstiprināta 07.04.2004. VGPVI rīkojums Nr.78;

Klasiskā cūku mēra apkarošanas instrukcija, aktualizēta 28.02.2013. VGPVI rīkojums

Nr.34;

Dzīvnieku novietņu dezinfekcijas un vides sanācijas instrukcija, aktualizēta


Dzīvnieku sevišķi bīstamu infekcijas slimību izziņošanas instrukcija, aktualizēta


Instrukcija humānai dzīvnieku nogalināšanai, 21.10.2014., VGPVI rīkojums Nr.305.

4.9.4. SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI.

DARBĪBAS REZULTĀTI.

Nodrošināt efektīvus Āfrikas cūku mēra uzraudzības un ierobežošanas pasākumus

Latvijā;

Nodrošināt klasiskā cūku mēra apkarošanas pasākumus mājas un meža cūku

populācijā;

Nodrošināt efektīvus putnu gripas uzraudzības un profilakses pasākumus Latvijā;

Nodrošināt savvaļas dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu daļā valsts - pierobežā

(t.sk., buferzonu Baltkrievijā, Latvijas pierobežā) un nodrošināt nepieciešamos

pasākumus no trakumsērgas brīvas valsts statusa saglabāšanai;

Nodrošināt salmonelozes valsts uzraudzības programmas efektīvu ieviešanu un izpildi,

kā arī turpināt uzsākto mājputnu vakcinācijas programmu;

Nodrošināt valstī apstiprināto uzraudzības programmu izstrādi, ieviešanu, kontroli,

rezultātu apkopošanu un analīzi;

Sadarbībā ar LDC un ZM turpināt pilnveidot dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības

moduli LDC datu bāzē (piem., skrepi slimības statusu sistēmas izveidi);

Organizēt simulācijas un reālās trauksmes mācības par kompetento iestāžu rīcību

sevišķi bīstamu infekcijas slimību aizdomu vai apstiprināšanas gadījumā;



(2017. – 2019.)

122

Regulāri aktualizēt un izstrādāt uzraudzības pasākumu nodrošināšanai nepieciešamos

metodiskos dokumentus.

Uzraudzīt, kontrolēt un saglabāt ar EK lēmumu valstij piešķirtos oficiāli brīvos

dzīvnieku infekcijas slimību statusus (govju enzootiskā leikoze, govju tuberkuloze,

govju bruceloze, aitu un kazu bruceloze);

Uzraudzīt un saglabāt valstij OIE piešķirtos dzīvnieku infekcijas slimību statusus

(mutes un nagu sērga, govju mēris, mazo atgremotāju mēris, Āfrikas zirgu mēris,

trakumsērga) un nenozīmīga riska govju sūkļveida encefalopātijas statusu;

Uzraudzīt un kontrolēt nacionālajos normatīvajos aktos noteiktos novietnēm piešķirtos

dzīvnieku infekcijas slimību statusus (cūku bruceloze, Maedi–Visna).

Darbības rezultāti dzīvnieku veselības jomā parādīti 32.tabulā.

4.9.5. SADARBĪBA AR CITĀM ISTITŪCIJĀM


Valsts meža dienestu;


Valsts aģentūru Lauksaimniecības datu centrs;


Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti;

Latvijas veterinārārstu biedrību;

Dzīvnieku audzētāju organizācijām.

4.10. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU NOVIETŅU UZRAUDZĪBAS JOMA

4.10.1. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU NOVIETŅU SKAITS UN SITUĀCIJAS

RAKSTUROJUMS

Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes un tajās turēto dzīvnieku sugas un skaitu valstī

reģistrē un reģistru uztur Lauksaimniecības datu centrs. Reģistra datus un visu datu centra

datu bāzē esošo informāciju PVD izmanto veterinārās uzraudzības plānošanai un

organizēšanai, tai skaitā novietņu uzraudzības jomā.

Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes pēc dzīvnieku turēšanas mērķa nosacīti var

iedalīt sekojošās grupās:

novietnes, kurās notiek dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārā ražošana;

piemājas saimniecību novietnes, no kurām daļa produkcijas tiek piedāvāta oficiālajā

pārtikas apritē;

piemājas saimniecību novietnes, kur iegūtā produkcija tiek izmantota pašpatēriņam.



(2017. – 2019.)

123

Tabula Nr. 33

Reģistrētās novietnes

Novietnes Novietņu skaits

/01.01.2017/

Dzīvnieku skaits

/01.01.2017/

Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes kopā

Tai skaitā:

38 730

Liellopu novietnes 23913 412314

Aitu novietnes 3709 106629

Kazu novietnes 2363 13159

Zirgu novietnes 3282 9278

Cūku novietnes 3964* 334082

PVD reģistrētas dējējvistu novietnes 18 Dzīvnieku skaits ir

orientējošs, to apkopo 2

reizes gadā

(www.ldc.gov.lv)

Kažokzvēru novietnes 13

Bišu dravas 3083

Nebrīvē turētu savvaļas sugu dzīvnieku un putnu

novietnes

133

Akvakultūras dzīvnieku audzētavas 154

*Valstī ir izplatīta sezonāla cūku turēšana lietošanai savā uzturā. Vasaras-rudens periodā

cūku novietņu skaits var pieaugt līdz 6000. Minētajās novietnēs turēto cūku skaits būtiski

neietekmē kopējo cūku skaitu valstī kopumā.

Dzīvnieku turēšanas mērķi nav reģistrēti datu bāzē un tie var mainīties. PVD, veicot

novietņu uzraudzību, šo aspektu ņem vērā un obligāto veterināro prasību ievērošanas

pārbaudes plāno, respektējot sabiedrības un dzīvnieku veselības aspektus. Daļa veterinārās

uzraudzības prasību ir kopējas visām novietnēm un dzīvniekiem, neatkarīgi no to turēšanas

mērķa, taču ir arī specifiskās prasības, kas attiecas tikai uz tādu dzīvnieku turēšanu,

ēdināšanu, ārstēšanu un citiem aspektiem, no kuriem iegūto produkciju piedāvā pārtikas

apritē. Īpašas prasības ir arī produkcijas ieguves un pirmapstrādes apstākļiem, piemēram,

piena ieguvei un pirmapstrādei.


Uzraudzības darbu nacionālajā līmenī vada PVD Veterinārās uzraudzības departamenta

Novietņu uzraudzības daļa, kuras darbinieki izstrādā un aktualizē nepieciešamās uzraudzības

procedūras, iekļaujot ES un nacionālās likumdošanas prasības, koordinē TSV darbu,

pamatojoties uz ES un LR normatīvajos aktos noteiktajām kontroles prasībām, kā arī sagatavo

ziņojumu Eiropas Komisijai DG SANTE par veiktajām pārbaudēm un konstatētajām

neatbilstībām dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas, labturības un dzīvnieku pārvadājumu

jomā, kā arī veic TSV veterināro inspektoru apmācību un virsuzraudzību.

Uzraudzības darbu teritoriālajā līmenī plāno un organizē PVD teritoriālās

struktūrvienības valsts vecākais veterinārais inspektors, bet pārbaudes īsteno teritoriālo

struktūrvienību valsts veterinārie inspektori.

Lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs tiek veikta oficiālā kontrole par:

• dzīvnieku veselību un veterināro zāļu apriti;

• dzīvnieku labturību;

• dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas higiēnu,

ciltsdarbu.

http://www.ldc.gov.lv/



(2017. – 2019.)

124

Attēls Nr. 14



(2017. – 2019.)

125

4.10.3. MĒRĶI UN UZDEVUMI

Lauksaimniecības dzīvnieku novietņu pārbaužu mērķis un uzdevumi ir tieši saistīti ar

valsts veterinārās uzraudzības noteiktajiem mērķiem, uzraudzības prioritātēm, kā arī

uzdevumiem. Galvenie mērķi ir:

Uzraudzīt un kontrolēt dzīvnieku turēšanu un izmantošanu atbilstoši normatīvo aktu

prasībām, nodrošinot nekaitīgas un drošas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu

primāro ražošanu;

Nodrošināt cūku novietņu pārbaudes par biodrošības pasākumu ievērošanu, saskaņā ar

PVD uzraudzības plānu, vienlaicīgi konsultējot turētājus par noteiktajām biodrošības

prasībām, lai novērstu Klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra izplatību mājas cūku

populācijā;

Pārbaudīt biodrošības pasākumu ievērošanu putnu novietnēs atkarībā no epizootiskās

situācijas;

Nodrošināt lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasību uzraudzību un kontroli

atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām lauksaimniecības dzīvnieku

novietnēs ar mērķi panākt augstu dzīvnieku labturības līmeni.

Lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu lauksaimniecības dzīvnieku novietņu

uzraudzībā tiek veikti sekojoši uzdevumi:

Nodrošinātas pārbaudes sekojošās jomās:

• novietnes, dzīvnieku apzīmēšanas, reģistrācijas un notikumu ziņošana;

• dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzība;

• biodrošības prasību ievērošanas uzraudzība;

• vispārīgo labturības prasību uzraudzība lauksaimniecības dzīvniekiem;

• specifisko labturības prasību uzraudzība:

○ teļiem līdz 6 mēnešu vecumam;

○ cūkām;

○ dējējvistām;

○ gaļas ražošanai audzēto cāļu;

○ kažokzvēriem;

○ dzīvnieku pārvadājumiem

• dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārā ražošana;

• dzīvnieku ēdināšanas uzraudzība,

• veterināro zāļu aprites uzraudzība;

• realizējamā piena ieguves un pirmapstrādes prasību uzraudzība;

• dzīvnieku tirdzniecība;

• dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprites uzraudzība;

• piena kvotu uzskaite;

• ciltsdarbs.

lauksaimniecības dzīvnieku novietņu uzraudzības un kontroles darba organizācijas

izvērtēšana;

inspektoru, kas veic novietņu uzraudzību un kontroli praktiskās darbības

virsuzraudzība;

regulāra uzraudzības un kontroles darba rezultātu apkopošana un izvērtēšana;

regulāra inspektoru un ekspertu kvalifikācijas paaugstināšana, īstenojot praktiskās un

teorētiskās apmācības.



(2017. – 2019.)

126

4.10.4. UZRAUDZĪBAS DARBĪBU UN PASĀKUMU PLĀNS UN METODES

PVD ikgadējais rīkojums „Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaužu plāns veterinārās

uzraudzības jomā” nosaka pārbaužu biežumu dažādu dzīvnieku sugu, dzīvnieku skaita un

produkcijas ražošanas specializācijas novietnēs. Rīkojumā ir noteikti kritēriji atkārtotu

pārbaužu nozīmēšanai, lai pārbaudītu, kā dzīvnieku turētāji novērš konstatētos pārkāpumus,

kā arī pārbaudes jomas dažādu dzīvnieku sugu un ražošanas veidu novietnēs. „Pārtikas un

veterinārā dienesta pārbaužu plāns veterinārās uzraudzības jomā” katru gadu tiek aktualizēts

saskaņā ar uzraudzības aktualitātēm un prioritātēm.

Pārbaudāmo novietņu atlasi veic teritoriālās struktūrvienības valsts vecākais veterinārais

inspektors, pamatojoties uz „Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaužu plānu veterinārās

uzraudzības jomā”, „Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plānu”, LDC datu bāzē

izveidoto risku analīzes sadaļu, svaigpiena kvalitātes datu bāzē reģistrēto informāciju par

svaigpiena kvalitātes rādītājiem , PVD rīkojumiem un citu informāciju, ko var izmantot par

pamatojumu lēmumam veikt pārbaudi novietnē.

Atkarībā no pārbaudes mērķa novietņu inspekcijas dalās šādos veidos:

plānveida pārbaude;

ārpuskārtas pārbaude (pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām);

atkārtota pārbaude;

dokumentu pārbaude;

citi iemesli.

Novietnes plānveida pārbaude ir komplekss pasākums, kura laikā tiek veiktas visu

saistošo jomu pārbaudes, ja vien tās attiecināmas uz konkrēto novietni. Lai racionāli

izmantotu dienesta resursus, iepriekš minētajā rīkojumā ir paredzētas situācijas, kad drīkst

veikt tikai atsevišķu jomu pārbaudes (ja novietnes vispārējas apskates laikā netiek konstatēti

normatīvo aktu pārkāpumi, kā arī novietnē ir neliels dzīvnieku skaits un saimniecība

neiesaistās pārtikas apritē (rīkojuma pielikums „Novietnēs pārbaudāmās jomas”).

Visu pārējo pārbaužu veidu laikā inspektors pārbauda to jomu, kas ir inspekcijas

veikšanas pamatā.

Daļa pārbaužu tiek veiktas, pamatojoties uz dzīvnieku turētāja iesniegumu, lai veiktu

noteiktas jomas pārbaudi un saņemtu atzinumu, kas nepieciešams citu darbību veikšanai

(piemēram: svaigpiena realizācijas atļaujas saņemšanai, pretendēšanai Lauku atbalsta

programmās u.c.).

Pārbaužu plānošana, organizēšana un veikšana tiek veikta saskaņā ar procedūrām:

KR.10.P.069 „Veterinārās uzraudzības objektu pārbaudes protokolu reģistrācija un

objektu lietu uzglabāšana”;

KR.10.P.210 „Pārbaužu veikšanas kārtība Pārtikas un veterinārajā dienestā”;

KR.10.P.186 „Metodiskie norādījumi dzīvnieku un novietnes pārbaudei, kā arī

pārbaudes protokola noformēšanai”;

KR.10.P.151 Metodiskie norādījumi dzīvnieku pārvadājumu pārbaudei, pārbaudes

protokola aizpildīšanai un pārskata sastādīšanai;

KR.10.P.150 Dzīvnieku pārvadātāja atļaujas izsniegšanas kārtība;

KR.10.P.073 Svaigpiena kvalitātes uzraudzība un kontrole;

KR.10.P.081 Kārtība, kādā olu vai svaigpiena ražotājs saņem atļauju olu vai

svaigpiena piegādēm nelielā apjomā;



(2017. – 2019.)

127

KR.10.P.263 Metodiskie norādījumi un pārbaudes protokoli blakusproduktu un

atvasināto produktu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistīto

uzņēmumu pārbaudei.

KR.10.P.097 “Pārbaudes veikšanas kārtība svaigpiena tirdzniecības apjoma kontrolei

piena pircēja uzņēmumā”;

KR.10.P.103 “Metodiskie norādījumi šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju

organizācijas pārbaudei un pārbaudes protokola noformēšanai”;

KR.10.P.234 “Metodiskie norādījumi dzīvnieku pārvadāšanas transporta līdzekļa

pārbaudes veikšanai, pārbaudes protokola aizpildīšanai un transporta līdzekļa

atbilstības sertifikāta izsniegšanai”;

KR.10.P.257 “Metodiskie norādījumi Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību

pārbaudei un rezultātu novērtēšanai”;

KR.10.P.271 “Metodiskie norādījumi lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulka

īpašnieka un ciltsdarbā nodarbinātas fiziskas personas pārbaudei, kā arī pārbaudes

protokola noformēšanai”;

KR.10.P.276 “Norādījumi dzīvnieku izolācijas oficiālajai uzraudzībai pirms

dzīvnieku izvešanas no valsts”;

KR.10.P.277 “Kārtība, kādā PVD izsniedz atļauju dzīvu cūku pārvietošanai no

Āfrikas cūku mēra riska zonām Latvijas teritorijā”;

KR.10.P.279 ”Metodiskie norādījumi buļļu spermas uzglabāšanas centra pārbaudei,

kā arī pārbaudes protokola noformēšanai”.

Visi pārbaudes laikā iegūtie novērojumi tiek dokumentēti attiecīgās jomas pārbaudes

protokolos.

Rīcība neatbilstību gadījumos

Normatīvajos aktos paredzētajos neatbilstību gadījumos inspekcijas laikā var tikt

pieņemti lēmumi par:

dzīvnieku pārvietošanas pagaidu aizliegšanu;

produkcijas realizēšanas pagaidu aizliegumu;

par dzīvnieku nosūtīšanu piespiedu nokaušanai;

par dzīvnieku nosūtīšanu iznīcināšanai.

Šo lēmumu noformēšanai ir izstrādātas veidlapas un procedūrā KR.10.P.193 „Lēmumu

par dzīvnieku pārvietošanu un produkcijas realizēšanu aizpildīšanas un to reģistrēšanas

kārtība” noteikta kārtība šo lēmumu noformēšanai un reģistrēšanai. Inspektora pieņemtie

lēmumi tiek reģistrēti LDC datu bāzē īpaši izveidotā reģistrācijas modulī. Informācija par

šiem aizliegumiem ir pieejama pārtikas aprites dalībniekiem (kautuves, piena pircēji,

dzīvnieku savākšanas centri u.c.), kā arī dzīvnieku īpašnieku nediskriminējošā veidā jebkuram

datu bāzes lietotājam.

4.10.5. UZRAUDZĪBAS OBJEKTU UZRAUDZĪBAS REZULTĀTI

Atbilstoši „Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaužu plānam veterinārās uzraudzības

jomā” VUD plānotos darbības rezultātus lauksaimniecības dzīvnieku novietņu uzraudzības

jomā var redzēt tabulā Nr. 32).



(2017. – 2019.)

128

4.10.6. SAVSTARPĒJĀS ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES

Pamatojoties uz, Padomes regulu (EK) Nr. 73/2009 ar ko paredz kopējus noteikumus

tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta

shēmas lauksaimniekiem, prasībām PVD veterinārie inspektori veic pārbaudes minētās

Regulas III pielikumā noteiktās jomās par lauksaimnieka atbilstību noteiktām pārvaldības

prasībām un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) nosacījumiem, lai

lauksaimnieks varētu saņemt tiešos maksājumus.

Attēls Nr. 15

Savstarpējās atbilstības kontroles shēma

Veterinārās uzraudzības departaments (VUD):

izstrādā procedūras par pārbaužu veikšanas kārtību;

saņem no LAD (maksājumu aģentūras) pārbaudēm atlasīto atbalsta pretendentu

sarakstu;

pārbaudēm atlasīto atbalsta pretendentu sarakstu nosūta TSV;



(2017. – 2019.)

129

saņem pārbaudes rezultātus no TSV un nosūta LAD;

veic TSV veterināro inspektoru apmācību;

veic TSV veterināro inspektoru virsuzraudzību.

Teritoriālās struktūrvienībās veterinārie inspektori saskaņā ar vienotām procedūrām:

veic saistošo atbalsta pretendentu pārbaudes;

veic pārbaudes rezultātu novērtēšanu un nosūta VUD.

Savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību kontrole ir jānodrošina sekojošās jomās:

Sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzība. Dzīvnieku identifikācija un

reģistrācija. Pārbaudes šajā jomā uzsāktas 2009.gadā un PVD nodrošina nepieciešamo

kontroles līmeni par sekojošām prasībām:

cūku identifikācijas un reģistrācijas prasības;

liellopu identifikācijas un reģistrācijas prasības;

aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas prasības.

Sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzība. Pārbaudes šajā jomā uzsāktas

2011.gadā par sekojošām prasībām:

Hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un beta antagonistu lietošana;

Pārtikas higiēnas noteikumi attiecībā uz piena, olu ieguvi un pirmapstrādi;

Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīguma prasības;

dzīvnieku infekcijas slimību kontroles un ziņošanas prasības.

Dzīvnieku labturība. Pārbaudes šajā jomā uzsāktas 2013.gadā par sekojošām prasībām:

vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem;

teļu līdz 6 mēnešu vecumam labturības prasības;

cūku labturības prasības.

Savstarpējās atbilstības prasību pārbaudes veic pamatojoties uz procedūrām:

KR. 10.P.186 „Metodiskie norādījumi dzīvnieku un novietnes pārbaudei, kā arī

pārbaudes protokola noformēšanai”;

KR.10.P.095 “Instrukcija SA kontroles sistēmas administrēšanai PVD” – nosaka

informācijas reģistrēšanas un apmaiņas, un kontroles organizācijas kārtību;

KR.10.P.257 “Metodiskie norādījumi SA pārvaldības prasību pārbaudei un rezultātu

novērtēšanai” - nosaka pārbaužu veikšanas kārtību uz vietas un metodiskos

norādījumus kontroles rezultātu novērtēšanai.


Nodrošināt oficiālo kontroli lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs saskaņā ar LR un

ES normatīvajos aktos noteikto un „Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaužu plānu

veterinārās uzraudzības jomā”;

Piedalīties informācijas apmaiņā ar Eiropas Komisijas atbildīgajām institūcijām,

pārtikas uzraudzības dienestiem; piedalīties šo institūciju pārbaužu organizēšanā un

norisē Latvijā;

Savas kompetences ietvaros veikt nacionālo normatīvo aktu projektu izvērtēšanu un

sniegt atzinumu Zemkopības ministrijai;

Piedalīties uzraudzības programmu izstrādē un īstenošanā, sadarbībā ar citām VUD un

PUD daļām;



(2017. – 2019.)

130

Nodrošināt uzraudzību ciltsdarba jomā šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijās,

šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās, visu lauksaimniecības dzīvnieku sugu

pārraudzības ganāmpulkos, ciltsdarbā iesaistītām sertificētām personām;

Koordinēt, stiprināt sadarbību ar LDC veterinārās uzraudzības jomās, kuras saistītas ar

lauksaimniecības dzīvnieku novietņu pārbaudēm;

Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmas ietvaros veikt LAD noteikto pārbaužu

daudzumu atbilstoši kompetencei;

Veikt PVD TSV inspektoru profesionālās darbības virsuzraudzību;

Pilnveidot un paaugstināt teritoriālo struktūrvienību valsts veterināro inspektoru darba

koordināciju un vadību valstī, nodrošinot kvalifikācijas celšanas pasākumus

veterināriem inspektoriem par visām uzraudzības jomām lauksaimniecības dzīvnieku

novietnē;

Izstrādāt un aktualizēt uzraudzības dokumentāciju, iekļaujot ES un nacionālās

likumdošanas prasības PVD rīkojumos, procedūrās un metodiskajos norādījumos.


Organizējot un veicot lauksaimniecības dzīvnieku novietņu pārbaudes, ir izveidojusies

cieša sadarbība LDC, kas nodrošina dienestu ar novietņu uzraudzībai nepieciešamajiem

datiem par novietnēm un dzīvniekiem. LDC pie novietņu reģistra ir izveidojis un PVD

vajadzībām uztur programmu moduļus:

Veterinārā riska faktori – satur informāciju par iespējamām neatbilstībām dzīvnieku,

novietņu, pārvietošanas reģistra datos, ko veterinārie inspektori izmanto riska analīzei;

Statuss – modulis, kurā veterinārie inspektori reģistrē dažādus novietnei noteiktus

statusus, gan attiecībā uz dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, gan noteiktiem

aizliegumiem. Šī sadaļa tiek izmantota pārtikas ķēdes informācijas iegūšanai par

dzīvnieku un to produktu izcelsmes novietnes veterināro statusu, plānojot pārtikas

aprites uzraudzību;

Pārbaudes – modulis, kurā tiek reģistrēti novietņu pārbaužu rezultāti. Izveidota iespēja

veidot PVD nepieciešamos kopsavilkumus un pārskatus par tiem;

Kautuves – modulis, kas nodrošina kaušanai paredzēto dzīvnieku pārvietošanas uz

kautuvi elektronisku ziņošanu un reģistrēšanu, vienlaikus paredzot dzīvnieku ar

nepilnīgu vai neatbilstošu pārtikas ķēdes informāciju atlasīšanu un iezīmēšanu vēl

pirms to pārvietošanas;

Tirdzniecība - starptautiskai tirdzniecībai paredzēto dzīvnieku elektroniska

paziņošana un reģistrēšana;

“Infekcijas slimību datu bāze” modulis, kas ir paredzēts „Dzīvnieku infekcijas slimību

valsts uzraudzības plānā” noteikto pasākumu plānošanai un izpildes reģistrēšanai.

Sakarā ar dažādu ES finansētu projektu apguvi Latvijas lopkopībā, PVD ir cieša

sadarbība arī ar LAD. Šīs sadarbības ietvaros PVD veic novietņu pārbaudes projektu apguves

gaitā un sniedz nepieciešamos atzinumus par situāciju dzīvnieku novietnēs. Kā kompetentā

kontroles institūcija PVD veic Savstarpējās atbilstības pārbaudes tiešo maksājumu

pretendentiem, iekļaujoties LAD izstrādātajā Savstarpējās atbilstības kontroles sistēmā.



(2017. – 2019.)

131

4.11. BARĪBAS APRITES UZRAUDZĪBA


Dzīvnieku barības uzraudzības un kontroles procesu valsts iekšzemē koordinē VUD.

Dzīvnieku barības kontroli uz valsts (ES) robežas (imports) vada Robežkontroles

departaments.

Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un

uzņēmumu atzīšanas daļa īsteno uzraudzības objektu un atsevišķu darbības veidu reģistrēšanu

un organizē atzīšanu, kā arī pilda Nacionālā kontaktpunkta funkcijas ĀB (ātrās brīdināšanas)

jeb RASFF sistēmā.

Dzīvnieku barības paraugu laboratoriskā izmeklēšana tiek veikta Pārtikas drošības,

dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā „BIOR”, kas pilda references laboratorijas

funkcijas attiecībā uz dzīvnieku barības izmeklējumiem.

Barības uzraudzība Veterināro objektu uzraudzības daļā ietver uz riska analīzes

principiem balstītu dzīvnieku barības atbilstības normatīvo aktu prasībām kontroli visos

barības aprites posmos un barības apritē iesaistīto uzņēmumu (izņemot barības primāro

ražošanu un ar to saistītās darbības, kā arī barības tiešās piegādes mazos daudzumos

patēriņam tieši saimniecībās) atbilstības novērtēšanu to iekļaušanai un uzturēšanai PVD atzīto

vai reģistrēto uzņēmumu reģistrā.



(2017. – 2019.)

132

4.11.2. MĒRĶI UN UZDEVUMI

Mērķi:

nodrošināt kvalitatīvas, cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas

dzīvnieku barības apriti īstenojot barības aprites tiesību aktos (ES un LV) noteikto

prasību izpildes uzraudzību un kontroli;

veikt barības apritē iesaistīto komersantu uzraudzību ar mērķi nodrošināt to

konkurētspēju un normatīvo aktu prasībām atbilstošas barības izplatīšanu.

Lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu barības aprites uzraudzības jomā tiek veikti

sekojoši uzdevumi:

dzīvnieku barības ražošanas, pārpakošanas, izplatīšanas, uzglabāšanas,

transportēšanas, mazumtirdzniecības uzņēmumu uzraudzība;

Attēls Nr. 16



(2017. – 2019.)

133

barības nekaitīguma prasību ievērošanas kontrole;

barības piedevu aprites un lietošanas kontrole;

ārstnieciskās un diētiskās barības aprites uzraudzība un kontrole;

barības marķējuma atbilstības kontrole;

dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu ēdināšanas lieguma kontrole;

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanas kontrole barības apritē;

barības aprites uzņēmumu atbilstības higiēnas (HACCP) prasībām kontrole;

uzņēmumu un tajos ražotās barības, kas paredzēta eksportam, uzraudzība;

ātrās brīdināšanas sistēmas darbības barības apritē nodrošināšana;

auditu veikšana barības aprites uzņēmumos;

inspektoru, kas veic barības aprites uzņēmumu uzraudzību un kontroli un īsteno

barības paraugu ņemšanas plānu praktiskās darbības virsuzraudzība;

regulāra uzraudzības un kontroles darba rezultātu apkopošana un izvērtēšana;

regulāra inspektoru un uzņēmumu atzīšanas ekspertu kvalifikācijas paaugstināšana,

īstenojot praktiskās un teorētiskās apmācības;

kvalifikācijas paaugstināšana un pieredzes apmaiņa starptautiskos pasākumos saistībā

ar barības uzraudzību un kontroli, likumdošanas prasību ievērošanu

konsultāciju sniegšana klātienē, telefoniski un atbildot uz PVD mājas lapas

jautājumiem – barības apritē iesaistītajām personām;

kvalitātes sistēmas dokumentu aktualizācija atbilstoši izmaiņām nozares normatīvajā

regulējumā.

4.11.3. UZŅĒMUMU SPEKTRS UN SKAITS. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

NOZARĒ

Tabula Nr. 34

Uzņēmumu skaits (informācija uz 01.01.2017.):

PVD

identifikācijas

(Klasifikātora)

kods

Uzņēmuma darbības veids Skaits

121.-123. Barības maisījumu ražošana 49

123.1.-123.2. Ārstnieciskās barības ražošana 0

128. Barības maisījumu ar dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām

ražošana

12

124.-125. Barības ieguve no taukiem, eļļām, tehniskiem produktiem 3

126.1.-126.8. Barības ieguve pārtikas ražošanas uzņēmumos 29

127. Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļu ražošana 4

129. Barības apstrāde, pārstrāde 20

126.9. Bijušās pārtikas ieguve dzīvnieku barošanai 1

130. Barības pārpakošana 42

131. Barības transporta pakalpojumu sniegšana 68

132. Barības izplatīšana (vairumtirdzniecība) 360

133. Barības mazumtirdzniecība 1264

133.6. Ārstnieciskā barība 1

Kopā: 1853

Barības apritē iesaistīto uzņēmumu skaits ar tajos reģistrētajiem darbības veidiem (uz

01.01.2017.) ir 1853, kas pēdējos gados turpina pieaugt. Salīdzinoši maz komersantu

nodarbojas ar barības maisījumu ražošanu - tikai 3%, galvenokārt barības apritē iesaistītie

komersanti nodarbojas ar barības izplatīšanu: 68% uzņēmumu nodarbojas ar dzīvnieku



(2017. – 2019.)

134

barības mazumtirdzniecību, 19% uzņēmumu nodarbojas ar barības vairumtirdzniecību. 10 %

komersanti nodarbojas ar barības sastāvdaļu ieguvi pārtikas nozares uzņēmumos un

blakusproduktu pārstrādes uzņēmumos, sniedz transporta pakalpojumus, veic barības

pārpakošanu.

Latvijā pagaidām nav uzņēmumu, kas:

- ražo ārstniecisko dzīvnieku barību,

- ražo barības maisījumus akvakultūras dzīvniekiem, izmantojot asins miltus,

- pārstrādā bijušo pārtiku,

- ražo barības piedevas.

4.11.4. UZRAUDZĪBA UN KONTROLE, KONTROLES METODES

Barības aprites uzņēmumu uzraudzības un kontroles jomā inspektoru darbību

reglamentē „Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaužu plāns veterinārās uzraudzības jomā” un

procedūras, kurās ir noteikta uzraudzības un kontroles kārtība.

Pārbaužu plānā, pamatojoties uz riska analīzi, ir norādījumi ar nosacījumiem, kuros

gadījumos plānveida pārbaužu biežumu ir nepieciešams palielināt un kuros atļauts samazināt,

norādot palielinājuma vai samazinājuma amplitūdu.

Plānota tiek arī dzīvnieku barības marķējuma pārbaude inspektoram – atkarībā no

uzraudzības objektu skaita.

Nekaitīgas un drošas dzīvnieku barības aprites kontroli nodrošina „Dzīvnieku barības

uzraudzības programma” un „Paraugu ņemšanas plāns” attiecīgajam gadam, ko katru gadu

izstrādā VUD, nosakot kontrolējamos posmus un izmeklējamo paraugu skaitu. Dzīvnieku

barības uzraudzības programma ietver šādas apakšprogrammas:

• Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu ēdināšanas lieguma kontrole, t.sk. barības

primārajā ražošanā;

• Barības nekaitīguma prasību kontrole, t.sk. barības primārajā ražošanā:

- mikotoksīnu kontrole

- augu toksīnu kontrole

- smago metālu un citu vielu kontrole

- pesticīdu kontrole

- dioksīnu un polihlorbifenīlu kontrole

• Barības piedevu lietošanas kontrole;

• Dzīvnieku barības marķējuma kontrole;

• Barības mikrobioloģiskā piesārņojuma kontrole, t.sk. barības primārajā ražošanā;

• Zāļu vielu lietošanas kontrole dzīvnieku barībā;

• Niķeļa satura kontrole barībā.

Dzīvnieku barības paraugi tiek noņemti atbilstoši procedūrai KR.10.P.079 „Vispārīgie

metodiskie norādījumi dzīvnieku barības paraugu noņemšanai” un nosūtīti analīžu veikšanai

Pārtikas drošības, vides veselības un vides zinātniskam institūtam „BIOR”, kas pilda

references laboratorijas funkcijas.

Barības apritē iesaistīto uzņēmumu uzraudzība un kontrole tiek veikta atbilstoši

sekojošām procedūrām:

KR.10.P.206 „Metodiskie norādījumi un pārbaudes protokoli barības apritē iesaistīto

uzņēmumu pārbaudei”;

KR.10.P.274 “Dzīvnieku barības marķējuma pārbaude”

KR.10.P.079 “Vispārīgie metodiskie norādījumi dzīvnieku barības paraugu

noņemšanā”



(2017. – 2019.)

135

KR.10.P.069 „Veterinārās uzraudzības objektu pārbaužu plānošana, pārbaudes

protokolu reģistrācija un objektu lietu uzglabāšana”.

Barības aprites uzņēmumu atbilstība atzīšanas prasībām vai pirmsreģistrācijas

pārbaudes tiek veiktas atbilstoši sekojošām procedūrām:

KR.10.P.142 „Dzīvnieku barības apritē iesaistīto uzņēmumu atzīšana”;

KR.10.P.001 „PVD uzraudzībai pakļauta uzņēmuma reģistrācija”

Minētās darbības tiek veiktas sadarbībā ar PUD Pārtikas uzraudzības plānošanas,

analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļu.

Patērētāju aizsardzība no jebkāda veida bīstamības vai potenciāla riska, kas varētu

rasties no barības, kā arī rīcība ārkārtas situācijās ar barību tiek veikta atbilstoši procedūrām

un vadlīnijām:

KR.10.P.158 „Pārtikas un veterinārā dienesta Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un

barībai”;

KR.10.P.198 „Paziņojuma par testēšanas rezultātu atbilstību sagatavošana un

nosūtīšana”;

Un vadlīnijām “Inspektora rīcība un darbības neatbilstošu barības analīžu gadījumā

„Dzīvnieku barības uzraudzības programmā. Paraugu ņemšanas plānā ” attiecīgajā

nodaļā

Minētās darbības tiek veiktas sadarbībā ar PUD Pārtikas uzraudzības plānošanas,

analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļu, kas veic nacionālā kontaktpunkta funkcijas saistībā ar

ātrās brīdināšanas ziņošanas sistēmu (RASFF).

TSV valsts inspektoru profesionālās darbības uzraudzība un kontroles rezultāti tiek

apkopoti, analizēti un nepieciešamības gadījumā noteiktas korektīvās darbības atbilstoši

procedūrām:

KR.10.P.210 „Pārbaužu veikšanas kārtība Pārtikas un veterinārajā dienestā;

KR.02.P.004 Teritoriālo struktūrvienību valsts veterināro inspektoru un valsts vecāko

veterināro inspektoru profesionālās darbības uzraudzības kārtība

KR.10.P.235 „Metodiskie norādījumi pārskatu par dzīvnieku barības aprites

uzņēmumu uzraudzību sastādīšanai”.


• Nodrošināt dzīvnieku barības aprites uzņēmumu oficiālās kontroles saskaņā ar LR un

ES normatīvajos aktos noteikto un „Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaužu plānu

veterinārās uzraudzības jomā”, “Dzīvnieku barības uzraudzības programmu. Paraugu

ņemšanas plānu”, specializētiem Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora

Rīkojumiem - katram kalendārajam gadam.

• Izstrādāt un aktualizēt uzraudzības dokumentāciju, iekļaujot ES un nacionālās

likumdošanas prasības PVD rīkojumos, procedūrās un metodiskajos norādījumos.

• Apkopot, izvērtēt, sistematizēt iesniegtos uzraudzības darba rezultātus, sagatavot

pārskatus, par uzraudzības un kontroles rezultātiem iesniegšanai PVD, EK un citām

institūcijām;

• Piedalīties informācijas apmaiņā ar Eiropas Komisijas atbildīgajām institūcijām,

pārtikas uzraudzības dienestiem; piedalīties šo institūciju pārbaužu organizēšanā un

norisē Latvijā;

• Savas kompetences ietvaros veikt nacionālo normatīvo aktu projektu izvērtēšanu un

sniegt atzinumu Zemkopības ministrijai;

• Veikt PVD TSV inspektoru profesionālās darbības virsuzraudzību;

http://intra.pvd.gov.lv/kreisa_izvelne/kvalitates_vadiba/pvd_kvalitates_sistema/kvalitates_sistemas_dokumentac/procesu_vadiba/uzraudzibas_objektu_atzisana_u/kr10p001



(2017. – 2019.)

136

• Pilnveidot un paaugstināt teritoriālo struktūrvienību valsts veterināro inspektoru darba

koordināciju un vadību valstī.

• Nodrošinot kvalifikācijas celšanas pasākumus barības aprites uzraudzībā iesaistītajiem

veterināriem inspektoriem.

Uzraudzības rezultāti barības aprites jomā parādīti 32. tabulā.


Veicot valsts uzraudzību barības aprites jomā notiek pastāvīga sadarbība ar:


Latvijas Dzīvnieku barības ražotāju un tirgotāju asociāciju;

Eiropas Komisijas Lauksaimniecības darba grupu (F17);


Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centru;

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kompetentajām iestādēm barības uzraudzības jomā.

4.12. DZĪVNIEKU IZCELSMES BLAKUSPRODUKTU UN ATVASINĀTO

PRODUKTU, KURI NAV PAREDZĒTI CILVĒKU PATĒRIŅAM, APRITES

UZŅĒMUMU VALSTS UZRAUDZĪBA


PVD Veterinārās uzraudzības departaments veic uzraudzību dzīvnieku

blakusproduktu un atvasināto produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam (turpmāk –

blakusproduktu), jomās, lai aizsargātu pārtikas un barības aprites ķēdes drošumu, novērstu

un/vai mazinātu šo produktu radītu risku sabiedrības un dzīvnieku veselībai. Blakusproduktu

uzraudzības plānošana, koordinēšana tiek veikta Veterinārās uzraudzības departamentā,

Pārtikas uzraudzības departamentā, kā arī Robežkontroles departamentā, atkarībā no

uzraudzības objekta veida.

Blakusproduktu apritē iesaistīto uzņēmumu pārbaudes notiek saskaņā ar PVD

inspekciju plānu, ko katru gadu izstrādā PVD, pamatojoties uz riska novērtējuma rezultātiem.

Atbilstoši kompetencei blakusproduktu uzraudzības jomā tiek veikta jaunu uzņēmumu

atzīšana vai reģistrēšana. Blakusproduktu paraugu ņemšana un pārbaude uz mikrobioloģisko

piesārņojumu tiek veikta Dzīvnieku barības programmas un paraugu ņemšanas plāna ietvaros.

Paraugu noņemšanu un nosūtīšanu laboratoriskai izmeklēšanai veic TSV inspektori, paraugus

iesūtot laboratoriskai izmeklēšanai Pārtikas drošības, vides veselības un vides zinātniskajā

institūtā „BIOR”.

Veterinārās uzraudzības departamenta daļas veic konkrētu blakusproduktu darbības

jomu uzraudzības koordinēšanu, atkarībā no tā, kurā uzraudzības objektu pamatdarbībā tā

integrējas.

Dzīvnieku infekcijas slimību daļa izstrādā un koordinē transmisīvo sūkļveida

encefalopātiju uzraudzības programmu; koordinē dzīvnieku kapsētu uzraudzību.

Novietņu uzraudzības daļa koordinē uzraudzību darbībām, kas saistītas ar dzīvnieku

izcelsmes blakusproduktu ražošanu un izmantošanu uz vietas novietnēs:

pārtikā neizmantojamā piena un piena produktu lietotājus produktīvo dzīvnieku

novietnēs;

blakusproduktu un to pārstrādes produktu lietošanu dzīvnieku novietnēs;



(2017. – 2019.)

137

Veterināro objektu uzraudzības daļa koordinē uzraudzību un kontroli šādos objektos:

blakusproduktu savākšanas centros,

blakusproduktu uzglabāšanas uzņēmumos,

organiskā mēslojuma un augsne ielabotāju ražošanas objektos,

medību trofeju ražošanas (taksidermijas) objektos,

atvasināto produktu ražošana izmantošanai ārpus barības ķēdes,

blakusproduktu un pārstrādes produktu lietotājus īpašiem barošanas nolūkiem,

organisko mēslošanas līdzekļu un augsnes ielabotāju, kuri nav pārstrādāti kūtsmēsli vai

pārstrādātu kūtsmēslu produkti, lietotāji,

kažokzvēru audzētavā integrēta kažokādu apstrāde,

blakusproduktu sadedzināšana/līdzsadedzināšana,

dzīvnieku novietnē integrēta blakusproduktu pārstrāde,

blakusproduktu pārstrādes produktu lietotājs tās pašas dzīvnieku sugas ietvaros

(izbarotājs kažokzvēru novietnē),

blakusproduktu starpuzņēmums/uzglabāšanas uzņēmums,

blakusproduktu un/vai atvasinātu produktu tirdzniecība bez uzglabāšanas savās telpās,

blakusproduktu un atvasināto produktu transformēšana kompostā,

veterinārā uzraudzības objektos integrētas blakusproduktu savākšanas/ transportēšanas

uzņēmumos,

organisko mēslošanas līdzekļu un augsnes ielabotāju uzglabāšanas, neapstrādātu

kūtsmēslu, pārstrādātu kūtsmēslu vai pārstrādātu kūtsmēslu produktu, ievestu no citām

dalībvalstīm, lietotāji zemes mēslošanai bez tiesībām laist tirgū,

dzīvnieku kapsētas;

lolojumdzīvnieku barības ražošana.

Blakusproduktu uzraudzību un kontroli koordinē arī objektos, kuros tiek turēti

dzīvnieki.

Uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju veic sadarbībā ar PVD Pārtikas uzraudzības departamenta

Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļu.



(2017. – 2019.)

138

Attēls Nr. 17

4.12.2. UZRAUDZĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Mērķis: Veikt valsts uzraudzību un kontroli par veterināro prasību ievērošanu

blakusproduktu apritē, lai nodrošinātu sabiedrības un dzīvnieku veselību, kā arī vides

aizsardzību.

Lai nodrošinātu noteiktā mērķa sasniegšanu, blakusproduktu aprites uzraudzības jomā

tiek veikti sekojoši uzdevumi:

blakusproduktu apritē iesaistīto uzņēmumu reģistrācija un atzīšana;

blakusproduktu un atvasināto produktu lietotāju, uzglabātāju, savācēju transportētāju

un izplatītāju kontrole;



(2017. – 2019.)

139

organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju aprites un lietotāju kontrole;

blakusproduktu uzraudzības un kontroles darba organizācijas izvērtēšana;

inspektoru, kas veic blakusproduktu aprites uzņēmumu uzraudzību un kontroli,

praktiskās darbības virsuzraudzība;

inspektoru kvalifikācijas paaugstināšana, veicot praktiskās un teorētiskās apmācības;

kvalifikācijas paaugstināšana un pieredzes apmaiņa starptautiskos pasākumos saistībā

ar blakusproduktu uzraudzību un kontroli, likumdošanas prasību noteikšanu un

piemērošanu;

kvalitātes sistēmas dokumentu aktualizācija atbilstoši izmaiņām nozares normatīvajā

regulējumā.

4.12.3. UZŅĒMUMU VEIDI UN SKAITS. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Tabula Nr.40

Uzņēmumu veidi

PVD

identifikācijas

kods

Uzņēmuma darbības veids Skaits

96.1 Blakusproduktu savākšanas centrs 3

96.2 Atvasināto produktu uzglabāšana 14

96.3 Organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju ražošana 13

96.6 Atvasināto produktu ražošana ārpus barības ķēdes un medību

trofeju ražošana (taksidermija)

7

96.10 Blakusproduktu un atvasināto produktu lietotājs dzīvnieku

barošanai

39

96.11 Organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju lietotājs 39

96.12 Kažokzvēru audzētavā integrēta kažokādu apstrāde 6

96.13 Blakusproduktu sadedzināšana, līdzsadedzināšana 3

96.14 Atvasināto produktu lietotājs tās pašas dzīvnieku sugas ietvaros

(izbarošanai kažokzvēriem)

2

96.15 Blakusproduktu starpuzņēmums/uzglabāšanas uzņēmums 3

96.16 Dzīvnieku novietnē integrēta blakusproduktu pārstrāde 2

96.17 Blakusproduktu un/vai atvasināto produktu tirdzniecība bez

uzglabāšanas savā telpā

20


savākšana/transportēšana

20

96.22 Dzīvnieku novietnē integrēta atvasināto produktu uzglabāšana 8

96.23 Organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju uzglabāšana 16

96.24 Neapstrādātu kūtsmēslu, ko ieved no citām dalībvalstīm, lietotājs

augsnes mēslošanai

2

96.26 Organisko mēslojumu un augsnes ielabotāju mazumtirdzniecība 198

96.27 Blakusproduktu transformēšana kompostā 4

96.29 Lolojumdzīvnieku barības ražošana 1

82 Dzīvnieku kapsētas 16



(2017. – 2019.)

140


Blakusproduktu apritē atzīti un reģistrēti 399 uzņēmumi. Organiskā mēslojuma un

augsnes ielabotāju apritē iesaistītie uzņēmumi sastāda 69 % no kopējā uzņēmumu skaita.

Novērojama tendence palielināties uzņēmumu skaitam, kas nodarbojas ar organiskā

mēslojuma un augsnes ielabotāju ražošanu un uzglabāšanu, kā arī blakusproduktu vai

atvasināto produktu tirdzniecību bez uzglabāšanas.

4.12.4. DARBĪBAS UZRAUDZĪBA UN KONTROLE, KONTROLES METODES

Dzīvnieku blakusproduktu un atvasināto produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam

aprites uzņēmumu uzraudzības un kontroles jomā inspektoru darbību reglamentē „Pārtikas un

veterinārā dienesta pārbaužu plāns veterinārās uzraudzības jomā” attiecīgajam gadam un

procedūras, saskaņā ar kurām tiek veikta uzraudzība un kontrole.

Dzīvnieku blakusproduktu un atvasināto produktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam

apritē iesaistīto uzņēmumu uzraudzība un kontrole tiek veikta atbilstoši sekojošām

procedūrām:

KR.10.P.263 „Metodiskie norādījumi un pārbaudes protokoli blakusproduktu un

atvasināto produktu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, apritē iesaistīto uzņēmumu

pārbaudei ”,

KR.10.P.162 „Veterinārās uzraudzības objektu atzīšana”,

KR.10.P.001 “PVD uzraudzībai pakļautā uzņēmuma reģistrācija”

KR.10.P.268 „Metodiskie norādījumi pārskatu par dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu un atvasināto produktu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, aprites

uzņēmumu uzraudzību sastādīšanai”.


Uzturēt un pilnveidot blakusproduktu aprites uzraudzības sistēmu;

Blakusproduktu apritē iesaistīto uzņēmu atzīšana un reģistrēšana;

Blakusproduktu aprites uzņēmumu novērtēšanas un pārskatu procedūru izstrāde un

aktualizācija;

Blakusproduktu apritē iesaistīto uzņēmumu uzraudzība un kontrole;

Ātrās brīdināšanas sistēmas vadība, kas saistīta ar blakusproduktiem vai atvasinātiem

produktiem, ko paredzēts izmantot dzīvnieku ēdināšanai;

Riska vadība blakusproduktu jomā;

PVD TSV virsuzraudzība blakusproduktu jomā;

Veikt izmaiņas PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu pamatdarbības veidu un

papilddarbības veidu klasifikatorā atbilstoši jaunām blakusproduktu darbības jomām.

Piedalīties TSV inspektoru mācību programmu izstrādē un veikt apmācības

blakusproduktu aprites jomā;

Kompetences ietvaros piedalīties ES institūciju rīkotajās apmācībās un semināros;

Sniegt konsultācijas uzņēmējiem par atbilstošu normatīvo aktu piemērošanu

blakusproduktu jomā;

Kompetences ietvaros piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu

sniegšanā par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem.



(2017. – 2019.)

141

Uzraudzības rezultāti blakusproduktu un atvasināto produktu, kas nav paredzēti cilvēku

patēriņam, uzraudzības jomā parādīti tabulā Nr. 32.

4.12.6. SADARBĪBAS AR CITĀM INSTITŪCIJĀM

Veicot valsts uzraudzību blakusproduktu aprites jomā notiek sadarbība ar:



Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

Valsts Vides dienestu

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”

4.13. VETERINĀRO ZĀĻU UZRAUDZĪBAS JOMA


PVD Veterinārās uzraudzības departaments nodrošina uzraudzības koordinēšanu un

informācijas apriti starp PVD centrālās pārvaldes struktūrvienībām un teritoriālajām

struktūrvienībām.

Veterināro zāļu apritē iesaistīto personu uzraudzības un kontroles jomā inspektoru

darbību reglamentē „Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaužu plāns veterinārās uzraudzības

jomā” un procedūras, saskaņā ar kurām tiek veikta uzraudzība un kontrole.

Biocīdu kontrole notiek plānveida pārbaužu laikā veterinārfarmaceitiskās darbības

objektos, kur biocīdi tiek izplatīti.

Teritoriālajā līmenī veterināro zāļu aprites uzraudzību nodrošina TSV valsts veterinārie

inspektori, kuri veic veterināro zāļu aprites un veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumu

uzraudzību, izmantojot izstrādātās procedūras:

KR.10.P.262 „Metodiskie norādījumi veterināro zāļu izplatītāju – veterināro zāļu

lieltirgotavas un zāļu lieltirgotavas pārbaudes protokola noformēšanai”;

KR.10.P.260 „Metodiskie norādījumi veterinārmedicīniskās prakses iestādes,

veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēja un veterināro zāļu izplatītāja - veterinārās

aptiekas, vispārējā tipa aptiekas pārbaudes protokola noformēšanai”;

KR.10.P.070 „Metodiskie norādījumi par veterināro zāļu vairumtirdzniecības un

mazumtirdzniecības objektu, un veterinārmedicīniskās prakses iestāžu pārbaužu

reģistru sastādīšanu”;

KR. 10.P.253 „Rīcība gadījumos, kad konstatētas atliekvielas dzīvu dzīvnieku un

dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu paraugos”.



(2017. – 2019.)

142

Attēls Nr.18

4.13.2. UZRAUDZĪBAS UZDEVUMI

Uzdevumi

Mērķu sasniegšanai PVD realizē šādus uzdevumus:

o kontrolē veterināro zāļu izplatīšanu, aizliegto un lietošanas ierobežojumiem pakļauto

veterināro zāļu lietošanu, darbības ar veterinārajām zālēm produktīvo dzīvnieku

novietnēs;

o veic veterināro zāļu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības objektu pārbaudes;

o veic veterinārmedicīniskās prakses iestāžu pārbaudes;

o nodrošina veterinārfarmaceitiskās darbības licencēšanas komisijas, kas vērtē licences

pretendentu atbilstību normatīvo aktu prasībām, darbību;



(2017. – 2019.)

143

o piedalās Latvijas Veterinārārstu biedrības sertifikācijas komisijās veterinārmedicīniskās

prakses un veterināro zāļu izplatīšanas sertifikātu piešķiršanai;

o piedalās ZM izveidotajā starpinstitūciju darba grupā „Antimikrobiālās rezistences

ierobežošana dzīvnieku veselības jomā”;

o veic inspektoru, kas veic zāļu apritē iesaistīto uzņēmumu uzraudzību un kontroli

praktiskās darbības virsuzraudzību;

o apkopo un analizē uzraudzības un kontroles darba rezultātus;

o īsteno praktiskās un teorētiskās apmācības, regulāri paaugstinot inspektoru

kvalifikāciju;

o aktualizē kvalitātes sistēmas dokumentus atbilstoši izmaiņām nozares normatīvajā

regulējumā.

Objektu veidi un skaits. Situācijas raksturojums nozarē

Veterināro zāļu izplatīšanā iesaistītas 25 veterināro zāļu lieltirgotavas, 2 vispārējā tipa

lieltirgotavas, 157 veterinārās aptiekas, 157 vispārējā tipa aptiekas. Veterinārās zāles izplata

un tiek lietotas 407 veterinārmedicīniskās prakses kabinetos, 185 ambulatorajās un

stacionārajās veterinārmedicīniskās prakses iestādēs. Veterināro aptieku un vispārējā tipa

aptieku skaitam gadu no gada ir tendence nedaudz samazināties, veterinārmedicīniskās

prakses iestāžu un lieltirgotavu skaita izmaiņas ir ļoti nelielas.

Lai arī speciālā atļauja (licence) izsniegta 8 veterināro zāļu ražotājiem, patlaban

veterinārās zāles ražo viens ražošanas uzņēmums - eksportam uz trešajām valstīm.


Veicot veterināro zāļu aprites uzraudzību, nodrošināt, ka dzīvnieku izcelsmes pārtikas

produkti ir droši lietošanai uzturā un veterinārās zāles ir drošas lietošanai dzīvniekiem,

tostarp tiek ierobežots antimikrobiālās rezistences attīstības risks;

Lai uzlabotu un stiprinātu zāļu lietošanas un aprites uzraudzību, iesniegt priekšlikumus

nepieciešamo normatīvo aktu izstrādei, aktīvi piedalīties šo aktu projektu izstrādē un

izvērtēšanā;

Turpināt veterināro zāļu un biocīdu izplatīšanas un lietošanas tiešu valsts uzraudzību

un kontroli vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un veterinārmedicīniskās prakses

iestādēs, kā arī nodrošināt mērķtiecīgu uzraudzības un kontroles vadību atbilstoši

apzinātajām nepilnībām sistēmā;

Veterināro zāļu aprites prasību ievērošanas un PVD pārbaužu plāna izpildes kontrole,

novērtējot šīs izpildes kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, kā arī izpildes termiņu

atbilstību plānotajam, veicot inspektoru darba virsuzraudzību;

Veterināro zāļu un biocīdu valsts uzraudzības resursu tālāka attīstīšana

(pilnveidošana), uzraudzības kvalitātes nodrošināšana, veicot uzraudzībā iesaistītā

PVD personāla resursa plānošanu, paaugstinot personāla nepieciešamās

profesionalitātes līmeni, izmatojot šim mērķim dažādas apmācību un profesionālās

sagatavošanas formas;

Lai atvieglotu veterināro zāļu aprites kontroles vadību, piedalīties pārbaužu protokolu

elektroniskās datu bāzes izstrādē, kā arī veterināro zāļu izlietojuma uzskaites datu

bāzes izstrādē;

Sabiedrības (t.sk. veterināro zāļu apritē iesaistīto uzņēmumu darbinieku, produktīvo

dzīvnieku turētāju un īpašnieku) informēšana par viņu pienākumiem par atbildīgu un



(2017. – 2019.)

144

piesardzīgu antimikrobiālo zāļu lietošanu, kā arī par atbildību dzīvnieku izcelsmes

produkcijas ražošanā;

Sadarbības stiprināšana un veicināšana ar citām valsts institūcijām, nevalstiskām un

starptautiskajām organizācijām.

Uzraudzības rādītāji veterināro zāļu aprites jomā parādīti tabulā Nr. 32.


VUD nodrošina uzraudzības vajadzībām nepieciešamo informāciju - par reģistrētajām

un apritē esošajām veterinārajām zālēm, par nereģistrētajām veterinārajām zālēm, kurām

izsniegta atļauja to ievešanai, kā arī statistikas analīzi par valstī ievestajām un izplatītajām

veterinārajām zālēm.

VUD sniedz informāciju PUD par biežāk lietotajām zālēm konkrētām dzīvnieku sugām,

lai atliekvielu kontroles programmā iestrādātu mērķtiecīgu paraugu noņemšanu un

izmeklēšanu. VUD, sadarbībā ar PUD, atliekvielu kontroles programmas ietvaros nodrošina

informācijas apriti par atliekvielu konstatēšanas gadījumiem un koordinē TSV inspektoru

darbību.

PVD izveidotā Veterinārfarmaceitiskās darbības licencēšanas komisija licencē

veterināro zāļu lieltirgotavu un veterināro aptieku darbību.

Veicot valsts uzraudzību veterināro zāļu aprites jomā notiek pastāvīga sadarbība ar

citām institūcijām:

Zemkopības ministriju


Veterināro zāļu lieltirgotavu asociāciju;


Nozares nevalstiskajām organizācijām;

Veselības inspekciju.

Veicot valsts uzraudzību biocīdu jomā notiek pastāvīga sadarbība ar Latvijas vides,

ģeoloģijas un meteoroloģijas centru.

PVD ir deleģēts dalībai ZM darba grupā „Antimikrobiālās rezistences ierobežošanai

dzīvnieku veselības jomā”, kas izveidota ar mērķi ieviest antimikrobiālās rezistences

apkarošanas un ierobežošanas politiku valstī. PVD savas kompetences un pieejamā

finansējuma ietvaros veic pasākumus, kas paredzēti rīcības plānā “Par antimikrobiālās

rezistences ierobežošanu un antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu un piesardzīgu lietošanu

dzīvnieku veselības jomā”, kas ir apstiprināts ar Zemkopības ministrijas 2017. gada 11. maija

rīkojumu Nr. 72 “Par Nacionālā rīcības plāna par antimikrobiālās rezistences ierobežošanu un

antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu un piesardzīgu lietošanu dzīvnieku veselības jomā

apstiprināšanu”.



(2017. – 2019.)

145

4.14. NEPRODUKTĪVO DZĪVNIEMU LABTURĪBA UN AIZSARDZĪBA


Neproduktīvo dzīvnieku labturības un aizsardzības uzraudzību vada un koordinē

Veterināro objektu uzraudzības daļa. Uzraudzība tiek veikta gan veterinārās uzraudzības

objektos, gan mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietās pamatojoties uz saņemto informāciju

par iespējamiem dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpumiem;

Tabula Nr. 43

Uzraudzības objektu spektrs un skaits

Objektu darbības veidi PVD

klasifikatora

kods

Skaits

uz

01.01.2017

Mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības vietas 81 129

Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietas: 62

dzīvnieku viesnīcas 62.1 10

dzīvnieku patversmes 62.2 29

Dzīvnieku turēšanas vieta to demonstrēšanai, tirdzniecībai vai

pārvietošanai starp ES dalībvalstīm vai trešajām valstīm

62.4.

15

Dzīvnieku turēšanas vieta to demonstrēšanai, tirdzniecībai vai

pārvietošanai Latvijas teritorijā

68 3

Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, lietotājs, piegādātājs 76 9

Par bīstamiem atzītu suņu turēšanas vietu uzraudzība - 42

Neproduktīvo dzīvnieku turēšanas vietās uzraudzības un kontroles jomā inspektoru

darbību reglamentē „Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaužu plāns veterinārās uzraudzības

jomā” attiecīgajam gadam un procedūras, saskaņā ar kurām tiek veikta uzraudzība un

kontrole.

Neproduktīvo dzīvnieku labturības uzraudzību koordinē VUD Veterināro objektu

uzraudzības daļas vecākais eksperts.

TSV atbildīgi par dzīvnieku labturības uzraudzību un aizsardzības jomu ir valsts

vecākie inspektori veterinārajā jomā. Uzraudzību veic TSV veterinārie inspektori. Valsts

vecākais inspektors veterinārajā jomā vada un koordinē labturības uzraudzību un aizsardzības

darbu savā teritorijā organizējot starpinstitūciju sadarbību, kā arī, ja nepieciešams,

sadarbojoties ar citām PVD struktūrvienībām.

Labturības uzraudzība ārpus veterinārās uzraudzības objektiem tiek veikta

dzīvnieku turēšanas vietās, ja saņemta informācija vai sūdzības par labturības noteikumu

pārkāpumiem, cietsirdīgu vai nolaidīgu attieksmi pret dzīvniekiem. Gada laikā tiek saņemti un

pārbaudīti ap 700 iesniegumi par iespējamiem dzīvnieku turēšanas un labturības prasību

pārkāpumiem.

Suņa bīstamības izvērtēšana tiek veikta, ja ir saņemts iesniegums ar lūgumu par suņa

izvērtēšanu. PVD veic ar 2012.gada 19.jūnija MK noteikumiem Nr.428 „Kārtība, kādā suni

atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai” deleģēto pienākumu, t.i. izvērtē

iesniegto informāciju, iegūst pierādījumus par suņa uzbrukumu, izveido komisiju attiecīgā



(2017. – 2019.)

146

suņa uzvedības izvērtēšanai, organizē suņa uzvedības izvērtēšanu un pieņem lēmumu par suņa

atzīšanu/neatzīšanu par bīstamu.

Izmēģinājumu projektu izvērtēšana un atļaujas izsniegšana izmēģinājumos

izmantot dzīvniekus: lai izsniegtu atļauju izmēģinājumos izmantot dzīvniekus, tiek veikta

izmēģinājumu projektu pirmreizēja izvērtēšana, projektu izvērtēšanas komisijas izveide un tās

darba organizēšana un koordinēšana; Pēc attiecīgas izvērtēšanas atļaujas tiek izsniegtas arī par

izmēģinājumu projektu atbildīgajām personām.

Pārbaužu plānošana un veikšana notiek saskaņā ar sekojošām procedūrām:

KR.10.P.001 PVD uzraudzībai pakļauta uzņēmuma reģistrācija;

KR.10.P.162 Veterinārās uzraudzības objekta atzīšana;

KR.10.P.210 Pārbaužu veikšanas kārtība Pārtikas un veterinārajā dienestā;

KR.10.P.069 Veterinārās uzraudzības objektu pārbaužu plānošana, pārbaudes

protokolu reģistrācija un objektu lietu uzglabāšana;

KR.10.P.111 Metodiskie norādījumi specializēto tirdzniecības vietu un pasākumu ar

dzīvnieku piedalīšanos pārbaudēm un pārbaudes protokola noformēšana;

KR.10.P.245 Metodiskie norādījumi pārbaudes veikšanai, protokola aizpildīšanai un

pārskata sastādīšanai mājas (istabas) un savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās;

KR.10.P.251 Metodiski norādījumi pārbaudēm ārpus PVD veterinārās uzraudzības

objekta;

KR.10.P.101 Kārtība, kādā tiek izskatīts iesniegums par suņu bīstamības izvērtēšanu,

izveidota komisija suņa bīstamības izvērtēšanai, veikta komisijas lēmuma un suņu

turēšanas prasību izpildes kontrole;

KR.10.P.068 Atļauju izsniegšanas kārtība dzīvnieku izmantošanai izmēģinājuma

projekta procedūrā un par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai;

KR.10.P.184 Metodiskie norādījumi pārbaudes veikšanai, pārbaudes protokola

aizpildīšanai un pārskatu sastādīšanai izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas, lietošanas

un piegādes uzņēmumos.



(2017. – 2019.)

147

Attēls Nr. 19

Neproduktīvo dzīvnieku labturības uzraudzības shēma

4.14.2. UZRAUDZĪBAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Mērķis

Nodrošināt neproduktīvo dzīvnieku labturības un aizsardzības prasību ievērošanas kontroli

veterinārās uzraudzības objektos un ārpus tiem ar mērķi, ka dzīvnieku turēšana, aprūpe,

izmantošana un tirdzniecība, kā arī pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos notiek atbilstoši


Uzdevumi

Noteiktā mērķa sasniegšanai noteikti sekojoši uzdevumi:

Nodrošināt uzraudzības pasākumus mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietās

(dzīvnieku viesnīcās, patversmēs un mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vieta

tirdzniecībai ar ES dalībvalstīm vai pārvietošanai starp tām);

Nodrošināt uzraudzības pasākumus mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecības vietās;

Veikt uzraudzību pasākumu vietās ar dzīvnieku piedalīšanos;

Uzraudzīt savvaļas dzīvnieku turēšanas vietas, kuras paredzētas tirdzniecībai ar ES

dalībvalstīm vai pārvietošanai starp tām;

Veikt pārbaudes izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas un lietošanas vietās;

Kontrolēt izmēģinājumu dzīvnieku piegādātājus;



(2017. – 2019.)

148

Veikt iesniegto izmēģinājumu projektu izvērtēšanu;

Apkopot un iesniegt informāciju EK par izmēģinājumos izmantotajiem dzīvniekiem;

Nodrošināt normatīvajos aktos noteikto datu publiskošanu par izmēģinājumu

projektiem un procedūrās izmantotajiem dzīvniekiem;

Veikt pārbaudes mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietās pamatojoties uz saņemto

informāciju par iespējamiem dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpumiem;

Organizēt suņu bīstamības izvērtēšanas komisijas darbu;

Veikt uzraudzības un kontroles darba rezultātu apkopošanu un izvērtēšanu;

Regulāra inspektoru un ekspertu kvalifikācijas paaugstināšana, īstenojot praktiskās un

teorētiskās apmācības;

Kvalitātes sistēmas dokumentu aktualizācija atbilstoši izmaiņām nozares normatīvajā

regulējumā;

Dzīvnieku īpašnieku un turētāju konsultēšana un likumdošanas jautājumu skaidrošana

gan individuāli, gan ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.


Nodrošināt dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli saskaņā ar PVD izstrādāto

pārbaužu plānu;

Pārkāpumu gadījumā piemērot normatīvos aktos paredzētās sankcijas;

Sadarbībā ar ZM un citām institūcijām veidot un koordinēt nozares attīstības

stratēģiju. Piedalīties ZM, EK un Sabiedrisko dzīvnieku aizsardzības organizāciju

rīkotajos pasākumos, kas skar jautājumus par dzīvnieku aizsardzības un labturības

turpmākajām perspektīvām un kontroles sistēmas pilnveidošanu;

Sniegt priekšlikumus, nepieciešamības gadījumā informēt likumdevēju par

nacionālo normatīvo aktu pilnveidošanu;

Aktualizēt uzraudzību reglamentējošās procedūras (pārbaudes protokolus,

atzīšanas protokolus, metodiskos norādījumus u.c.);

Pilnveidot starpinstitūciju sadarbību dzīvnieku aizsardzības un labturības

jautājumu risināšanā un kopīgu inspekciju īstenošanā;

Apkopot, izvērtēt, sistematizēt iesniegtos ikgadējās uzraudzības rezultātus,

sagatavot pārskatus, par uzraudzības un kontroles rezultātiem iesniegšanai PVD,

EK un citām atbildīgajām institūcijām;

Koordinēt Izmēģinājumu projektu izvērtēšanas komisijas darbu un veikt PVD

iesniegto izmēģinājumu projektu izvērtēšanu;

Pilnveidot sadarbību ar izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem un uzlabot datu

iesniegšanas procesu par izmēģinājumos izmantotajiem dzīvniekiem;

Piedalīties apmācību programmu sagatavošanā, tēmu izvēlē, nepieciešamo

materiālu sagatavošanā un apmācību procesā;

Sagatavot informatīvos materiālus plašsaziņas līdzekļiem;

Nodrošināt saņemto sūdzību un iesniegumu izskatīšanu;

Veikt PVD TSV inspektoru profesionālās darbības virsuzraudzību;

Pilnveidot un paaugstināt teritoriālo struktūrvienību valsts veterināro inspektoru

darba koordināciju un vadību valstī, nodrošinot kvalifikācijas celšanas pasākumus

veterināriem inspektoriem neproduktīvo dzīvnieku aizsardzības jomā.

Darbības rezultāti neproduktīvo dzīvnieku uzraudzības jomā parādīti 32. tabulā.



(2017. – 2019.)

149


Neproduktīvo dzīvnieku labturības uzraudzības un aizsardzības jautājumu risināšana

notiek sadarbībā ar:


Dzīvnieku aizsardzības organizācijām;

Dabas aizsardzības pārvaldi;

Veicot valsts uzraudzību neproduktīvo dzīvnieku uzraudzības jomā notiek pastāvīga

sadarbība ar citām institūcijām:



Valsts un pašvaldības policiju,

Robežsardzi

Pašvaldību administratīvajām komisijām

Dzīvnieku audzētāju organizācijām

Vides zinātniskā institūta "BIOR"" zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku

aizsardzības komiteju

ar konkrētās nozares ekspertiem izmēģinājumu projektu izvērtēšanas procesā.

4.15. VETERINĀRO ZĀĻU NOVĒRTĒŠANAS JOMA

4.15.1. MĒRĶIS, FUNKCIJAS UN UZDEVUMI

Veterināro zāļu novērtēšanas mērķis ir veicināt kvalitatīvu, drošu un efektīvu veterināro

zāļu apriti, kas, atbildīgi lietotas, nodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu dzīvnieku

labturības, dzīvnieku, patērētāju un vides veselības prasību ievērošanu. Veterināro zāļu

novērtēšanas funkcijas ir nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu

- veterināro zāļu kvalitāti, efektivitāti un drošumu,

- veterināro zāļu ražotāju atbilstības novērtēšanu labas ražošanas prakses (GMP1)

prasībām,

- veterināro zāļu statistikas datu apstrādi un analīzi.

Lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu un izpildītu noteiktās funkcijas, PVD savas

kompetences ietvaros īsteno sekojošus uzdevumus:

novērtē, klasificē un reģistrē veterinārās zāles:

o novērtē veterināro zāļu kvalitāti, drošumu un efektivitāti;

o reģistrē, pārreģistrē vai veic izmaiņas novērtēto veterināro zāļu reģistrācijas

dokumentācijā;

o klasificē veterinārās zālēs recepšu un bezrecepšu zālēs;

o apstiprina marķējumu maketus;

o novērtē robežproduktu atbilstību veterināro zāļu definīcijai.

nodrošina veterināro zāļu pēcreģistrācijas uzraudzību:

o veic veterināro zāļu blakusparādību uzraudzību, t.sk., periodisko drošības

ziņojumu analīzi;

1 GMP (Good manufacturing practice) – laba ražošanas prakse ir daļa no zāļu kvalitātes nodrošināšanas

sistēmas, kas garantē zāļu ražošanu un nepārtrauktu kontroli saskaņā ar to lietošanai atbilstošām kvalitātes

prasībām



(2017. – 2019.)

150

o pārskata zāļu aprakstus, lietošanas instrukcijas un marķējuma tekstus;

o pārbauda veterināro zāļu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam maksimāli

pieļaujamo zāļu atlieku daudzumam (MRL);

o pārbauda veterināro zāļu atbilstību anatomiski terapeitiski ķīmiskā koda

(ATĶvet) klasifikatoram;

o apkopo paziņojumus par veterināro zāļu izplatīšanas uzsākšanu vai

pārtraukšanu.

veido un aktualizē Latvijas veterināro zāļu reģistru:

o piešķir veterināro zāļu reģistrācijas numurus un ATĶvet kodus;

o aktualizē informāciju par centralizēti reģistrētajām veterinārajām zālēm;

o aktualizē informāciju par veterināro zāļu pieejamību;

o aktualizē informāciju par aktīvās vielas pamatlietu.

sadarbojas ar Eiropas Zāļu aģentūru un citu valstu kompetentajām iestādēm:

o veic centralizēti reģistrēto veterināro zāļu lingvistisko pārbaudi;

o sniedz informāciju par kompetencē esošajiem jautājumiem;

o nodrošina Latvijas ekspertu darbu Eiropas Zāļu aģentūras darba grupās;

izsniedz veterināro zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas atļaujas:

o Latvijā nereģistrētām veterinārajām zālēm;

o paralēli importētām veterinārajām zālēm;

o atlikušo veterināro zāļu krājumu izplatīšanai;

o inaktivētu autogēno vakcīnu lietošanai.

novērtē veterināro zāļu ražotāju un importētāju atbilstību labas ražošanas prakses

prasībām un izsniedz veterināro zāļu labas ražošanas prakses sertifikātus.

apkopo un analizē statistikas datus par ievestajām un izplatītajām, paralēli

importētajām, paralēli izplatītajām, Latvijā nereģistrētajām veterinārajām zālēm un

aptieku pagatavojumiem.

apkopo informāciju Eiropas Zāļu aģentūras ESVAC projektam2 par antimikrobiālo

līdzekļu pārdošanas apjomiem Latvijā

2 ESVAC projekts – EMA darba grupa, kas apkopo datus par EU/EEA valstīs pārdoto veterināro antimikrobiālo

līdzekļu daudzumu (Sales of veterinary antimicrobial agents in EU/EEA countries)



(2017. – 2019.)

151

Attēls Nr. 20

Saīsinājumi:

BEMA – Eiropas zāļu aģentūru savstarpējās novērtēšanas sistēma (Benchmarking of European Medicines Agencies)

GMP – laba ražošanas prakse

NCA – ES dalībvalstu nacionālās kompetentās institūcijas zāļu novērtēšanas jomā

VZRK – Veterināro zāļu reģistrācijas komisija

ZVA – Latvijas Republikas Zāļu valsts aģentūra



(2017. – 2019.)

152

4.15.2. NOZARES UZŅĒMUMU SPEKTRS UN SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā veterināro zāļu klāsts ir nepietiekams

un nebūt ne visas reģistros esošās veterinārās zāles ir pieejamas. Latvijas veterināro zāļu

reģistrā ir vairāk nekā 950 dažādu nosaukumu veterinārās zāles un imunoloģiskie produkti.

Tomēr Latvijas tirgū ir pieejami tikai 65% no reģistrētajām zālēm.

Vakcīnas, kas paredzētas valsts uzraudzībā esošu slimību ārstēšanai, zāles, kas satur

jaunu aktīvo vielu, un inovatīvas veterinārās zāles reģistrē centralizētajā reģistrācijas

procedūrā. Lēmumu par šo zāļu reģistrēšanu pieņem Eiropas Komisija. Eiropas Savienības

centralizēti reģistrēto veterināro zāļu reģistrā ir vairāk nekā 180 zāļu, no kurām Latvijā ir

pieejami tikai 30%.

Tirgus attīstību neveicina vairāki iemesli, no kuriem būtiskākie ir salīdzinoši mazais un

sadrumstalotais veterināro zāļu tirgus, finansiāli dārgā veterināro zāļu izpēte. Veterināro zāļu

tirgus īpatnība ir neskaitāmas mazskaitlīgas dzīvnieku sugas un retas indikācijas.

Veterinārmedicīnā konkrētai dzīvnieku sugai piemērotu zāļu devu izvēlas ne tikai atkarībā no

slimības diagnozes, dzīvnieka sugas un kategorijas, bet arī no dzīvnieka anatomiskajām,

bioķīmiskajām, fizioloģiskajām un uzvedības īpatnībām. Dažādām dzīvnieku sugām ir

atšķirīga reakcija uz vienu un to pašu zāli/aktīvo vielu. Līdz ar to ne visos gadījumos ir

iespējams veterināro zāļu pētījumu rezultātus, kas iegūti par vienu dzīvnieku sugu, attiecināt

uz citu sugu. Bieži pētījumi ir jāveic par katru sugu atsevišķi un tas sadārdzina zāļu izpēti un

nonākšanu tirgū.

Latvijas uzņēmumi veterinārās zāles ražo tikai eksportam uz trešajām valstīm. Vairumā

gadījumu veterināro zāļu reģistrācijas pieteicēji un reģistrācijas apliecību īpašnieki ir citās

Eiropas Savienības valstīs reģistrēti uzņēmumi. Vietējie ražotāji ir izrādījuši interesi reģistrēt

veterinārās zāles Latvijas tirgum un konsultējušies ar PVD par nepieciešamo dokumentāciju,

prasībām un procedūras norisi.

Nepietiekamais veterināro zāļu klāsts rada risku gan dzīvnieku veselībai un labturībai,

gan dzīvnieku izcelsmes produktu patērētāju un vides drošībai. Veterinārārsti praksē nereti

izmanto cilvēkiem paredzētās zāles un veterinārās zāles, kas paredzētas citām dzīvnieku

sugām.

Viens no mehānismiem, kā nodrošināt veterinārārstus ar zālēm, kas nepieciešamas

mazskaitlīgu dzīvnieku sugu/grupu vai retu indikāciju ārstēšanai un profilaksei, ir Latvijā

nereģistrētu veterināro zāļu ievešana pēc veterinārārsta pieprasījuma. Vidēji gadā PVD

izsniedz atļauju ievest 50 dažādas aktīvās vielas saturošas veterinārās zāles, kas reģistrētas

citās ES dalībvalstīs.

Lai uzlabotu veterināro zāļu pieejamību, PVD sadarbībā ar Latvijas veterinārārstu

biedrību ir izveidojis to aktīvo vielu sarakstu, kas kritiski nepieciešamas veterinārārstu

praksēs. Viens no saraksta uzdevumiem ir informēt ražotājus par veterinārajām zālēm, kas

nav pieejamas Latvijas tirgū. Saraksts ir publicēts PVD mājaslapā un regulāri tiek atjaunots.

4.15.3. VETERINĀRO ZĀĻU NOVĒRTĒŠANAS ORGANIZĀCIJA

Veterināro zāļu novērtēšanu, labas ražošanas prakses novērtēšanu un statistikas datu

apkopošanu un analīzi PVD veic, pamatojoties uz Farmācijas likumā noteikto deleģējumu un

uz likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī Eiropas Komisijas,



(2017. – 2019.)

153

Eiropas Zāļu aģentūras un VICH3 vadlīnijām. Lai nodrošinātu normatīvo aktu izpildi un

nepārtrauktu, ilglaicīgu un stabilu attīstību, veterināro zāļu novērtēšanas jomā ir ieviesta

kvalitātes vadības sistēma, kas balstīta uz ISO 9001:2015 „Kvalitātes vadības sistēmas.

Prasības” standarta nosacījumiem. Visi veterināro zāļu novērtēšanas procesi ir dokumentēti,

līdz ar to ir noteikti kritēriji precīzai un efektīvai procesu norisei un to uzraudzībai.

Dokumentētu procedūru izmantošana nodrošina vienotu pieeju veterināro zāļu

novērtēšanai. Procedūras satur sistematizētu visu darbam nepieciešamo dokumentu kopumu,

un tajās ir ietverti metodiskie norādījumi, vadlīnijas, instrukcijas, pieteikumu un pielietojamo

veidlapu formas, GMP novērtēšanas protokoli.

Lai nodrošinātu veterināro zāļu novērtēšanas jomā pieņemto lēmumu neatkarību un

objektivitāti, lēmumu pieņemšana ir organizēta kā vairāku pakāpju process, kas balstīts uz

zinātniski pamatotu un neatkarīgu viedokli (skatīt attēlu Nr.21).

3 VICH – Starptautiski harmonizētas veterināro zāļu reģistrācijas tehniskās prasības (International Cooperation

on Harmonisation of Technical Requirements for Registration of Veterinary Medicinal Products)



(2017. – 2019.)

154

Attēls Nr.21

Lēmumu pieņemšana veterināro zāļu novērtēšanas jomā

Par procesu

atbildīgais

eksperts, ņemot

vērā pieejamo

informāciju, tajā

skaitā pieaicinātā

eksperta

atzinumu, veic

veterināro zāļu

novērtēšanu,

sagatavojot

novērtējuma

ziņojumu, zāļu

aprakstu,

lietošanas

instrukciju un

marķējuma

tekstu, kā arī

PVD lēmuma

projektu.

Atbild par

attiecīgās

procedūras

izpildes

profesionālo

(zinātnisko)

kvalitāti un

uzdevuma

izpildes termiņa

ievērošanu.

DAĻAS SĒDE:

- pieņem lēmumu

par I tipa izmaiņu

izdarīšanu

veterināro zāļu

reģistrācijas

dokumentācijā;

- izskata eksperta

atzinuma

lietderību un vērtē

zāļu apraksta,

lietošanas

instrukcijas un

marķējuma teksta

atbilstību;

- lemj par

attiecīgās lietas

nosūtīšanu uz

VZRK sēdi vai

nodošanu

papildus

izvērtēšanai.

Daļas vadītājs ir

atbildīgs par

Daļas ekspertu

atzinumu

lietderību

(profesionalitāti –

nepieciešamība,

piemērotība,

pamatotība) un

tiesiskumu.

Veterināro zāļu

reģistrācijas

komisija (VZRK)

ir neatkarīga un

konsultatīva

institūcija.

Tā izskata

eksperta atzinuma

lietderību –

mērķim atbilstošas

veterinārās zāles

un apstiprina

eksperta

novērtējuma

ziņojumu, zāļu

aprakstu,

lietošanas

instrukciju un

marķējuma tekstu,

kā arī lemj par

veterināro zāļu

reģistrāciju.

Komisijas

lēmumam ir

ieteikuma

raksturs. Galējo

lēmumu pieņem

PVD

ģenerāldirektors.

VUD direktors

nodrošina

lēmumu

pieņemšanu un

saskaņošanu

departamenta

līmenī.

VUD direktors

atbild par

pieņemto

lēmumu

lietderību un

tiesiskumu.

PVD

ģenerāldirektors -

augstākais lēmumu

pieņemšanas un

saskaņošanas

līmenis

Juridiskā uzraudzība

Lēmumu pieņemšanas procesa juridisko atbalstu sniedz PVD juristi, kuri izskata eksperta sagatavoto

administratīvo aktu projektus un atbild par pieņemto lēmumu tiesiskumu.

Kvalitātes kontrole

Ekspertu sagatavoto novērtējuma ziņojumu, zāļu aprakstu, lietošanas instrukciju un marķējuma tekstu

kvalitātes pārbaudē izmanto „četru acu” principu. Sagatavotos dokumentus izskata un recenzē daļas

vadītājs vai daļas vadītāja vietnieks.

Izskatītos dokumentus recenzē VZRK eksperts un apstiprina VZRK vadītājs.

NRD Direktors

NRD Direktors

NRD Direktors NRD Direktors NRD Direktors NRD Direktors NRD Direktors

Eksperts DAĻAS SĒDE VZRK VUD

direktors

PVD

ģenerāldirektors

VIRSUZRAUDZĪBA



(2017. – 2019.)

155


Palielināt veterināro zāļu pieejamību Latvijas tirgū, īpašu uzmanību pievēršot

inovatīvām zālēm un zālēm, kas nepieciešamas mazskaitlīgām dzīvnieku sugām un

retām slimībām:

o Latvijā nereģistrētu veterināro zāļu novērtēšana un to ievešanas, lietošanas vai

izplatīšanas atļauju izsniegšana;

o Veterinārārstu praksē kritiski nepieciešamo aktīvo vielu saraksta atjaunošana;

o Paralēli importējamo veterināro zāļu novērtēšana un paralēlā importa atļaujas

izsniegšana;

o Sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm veterināro zāļu pieejamības jautājumos;

o Sadarbība ar Eiropas Zāļu aģentūru veterināro zāļu pieejamības jautājumos.

Veicināt piesardzīgu un atbildīgu veterināro zāļu lietošanu, nodrošinot atbilstošus

ieraktus zāļu aprakstos, lietošanas instrukcijās un marķējumā, kā arī vācot un

analizējot statistikas datus par zāļu patēriņu:

o Veterināro zāļu reģistrācijai, pārreģistrācijai vai izmaiņām iesniegtās

dokumentācijas novērtēšana;

o Atzinumu sniegšana par Eiropas Zāļu aģentūras izskatītajām arbitrāžas

procedūrām;

o Veterināro zāļu marķējuma maketu atbilstības novērtēšana;

o Nacionālajā reģistrācijas procedūrā reģistrēto veterināro zāļu pēcreģistrācijas

uzraudzība;

o Statistikas datu par Latvijā ievestajām un izplatītajām, paralēli importētajām,

paralēli izplatītajām un nereģistrētajām veterinārajām zālēm un aptieku

pagatavojumiem apkopošana un analīze;

o Statistikas datu par eksportēto veterināro zāļu daudzumu, par piegādēm no

Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un uz tām apkopošana un analīze;

o Statistikas datu sagatavošana Eiropas Zāļu aģentūras ESVAC projektam par

antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomiem Latvijā;

o Veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstības novērtēšana labas ražošanas

prakses prasībām (GMP).

Pilnveidot veterināro zāļu novērtēšanas procesus, atbalstot atbildīgu, drošu un efektīvu

veterināro zāļu lietošanu, kuras mērķis ir dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības,

vides un sabiedrības veselības aizsardzība:

o Gatavošanās izmaiņām, ko noteiks jaunais ES veterināro zāļu regulējums un

Lielbritānijas izstāšanās no ES;

o Mērķtiecīga risku vadības pasākumu un uz risku mazināšanu vērstu iekšējo

procesu pilnveidošana, kas pamatojas uz jomas risku uzskaitījumu un

izvērtējumu;

o Kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana;

o Gatavošanās BEMA auditam un tā norises nodrošināšana. Veterināro zāļu

reģistrācijas sistēmas pilnveidošana, kas pamatojas uz audita secinājumiem;

o Veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmas (VZRIS) pilnveidošana un

uzlabošana;

o Veicamā darba apjoma un pieejamo resursu atbilstības analīze, izvērtēšana un

korektīvo rīcību noteikšana.



(2017. – 2019.)

156



o Profesionālu un efektīvu klientu konsultāciju nodrošināšana par jomas

kompetencē esošajiem jautājumiem;

o Regulāru informatīvo materiālu sagatavošana / semināru organizēšana par

veterināro zāļu novērtēšanas aktualitātēm;

o Mērķtiecīga un regulāra licenzēto veterināro zāļu lieltirgotavu informēšana un

konsultēšana par veterināro zāļu statistikas pārskatu sagatavošanas un

iesniegšanas aktualitātēm;

o Aktīva sadarbība ar citām PVD struktūrvienībām, piedaloties veterinārās

uzraudzības inspektoru, robežkontroles inspektoru un praktizējošo

veterinārārstu apmācībās;

o Līdzdalības nodrošināšana sociālo partneru un citu institūciju, piemēram,

Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas rīkotajos informatīvajos

pasākumos;

o Priekšlikumu sagatavošana normatīvo aktu pilnveidošanai;

o Regulāra PVD mājaslapā sniegtās informācijas aktualizēšana un jaunu uz

klientiem orientētu informatīvo materiālu sagatavošana un publicēšana;

o Aktīva dalība Eiropas Zāļu aģentūras (EMA), Starptautiskā Epizootiju biroja

(OIE), HMA4 un citu ES institūciju, dalībvalstu un trešo valstu līdzīgas

profesionālās jomas institūciju organizētajos sadarbības tīklojumos vai darba

grupās.

Darbības rezultāti veterināro zāļu novērtēšanas jomā parādīti tabulā Nr. 32.


PVD ir Latvijas kompetentā institūcija, kas nominēta sadarbībai ar Eiropas Zāļu

aģentūru (EMA) veterināro zāļu novērtēšanas jautājumos.

Veicot veterināro zāļu novērtēšanu, notiek nepārtraukta, mērķtiecīga sadarbība ar:


Veselības ministriju;




ZI „BIOR” un citām laboratorijām.


Latvijas Veterināro zāļu lieltirgotavu asociāciju;

Latvijas Ārstu biedrību;

Veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekiem;

Praktizējošiem veterinārārstiem, licenzētām lieltirgotavām, veterināro zāļu ražotājiem.

Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un citu ES dalībvalstu līdzīgas darbības jomas

aģentūrām;

Eiropas zāļu aģentūru vadītāju organizāciju (HMA);

Eiropas Veterinārārstu federāciju (FVE).

4 HMA - Eiropas zāļu aģentūru vadītāju organizācija (Heads of Medicines Agencies)



(2017. – 2019.)

157

5. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “VETERINĀRĀ, FITOSANITĀRĀ,

PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA UN NEPĀRTIKAS PREČU DROŠUMA

ROBEŽKONTROLE”

5.1. ROBEŽKONTROLES PILNVAROJUMS

Veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma

uzraudzību LR ārējās valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās

noliktavās un muitas noliktavās veic PVD Robežkontroles departaments (turpmāk – RD)

saskaņā ar LR un ES saistošajiem normatīvajiem aktiem.

RD ir PVD struktūrvienība. PVD administratīvās pakļautības struktūra noteikta

Pārtikas aprites uzraudzības likumā un Ministru kabineta 22.02.2005 noteikumos Nr. 142

„Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums”.

Galvenie nacionālie normatīvie akti, kas nosaka RD pamatfunkcijas:

Veterinārmedicīnas likums;

Pārtikas aprites uzraudzības likums;

Farmācijas likums;

Augu aizsardzības likums;

Sēklu un šķirņu aprites likums;

Ministru kabineta 02.05.2016 noteikumi Nr.352 “Noteikumi par veterinārajai kontrolei

nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts

robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās”;

Ministru kabineta 30.03.2004 noteikumi Nr.218 “Augu karantīnas noteikumi”.

Visi uzraudzības jomai saistošie normatīvie akti atrodami šeit http://www.zm.gov.lv/partikas-

un-veterinarais-dienests/statiskas-lapas/normativie-akti?nid=2092#jump .

RD ir saņēmis Latvijas Nacionālā Akreditācijas biroja akreditāciju kā A grupas

inspicēšanas institūcija atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17020 standarta „Galvenie kritēriji dažādu

veidu institūcijām, kas veic inspicēšanu” prasībām.

5.2. ROBEŽKONTROLES ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA

RD kompetencē ir normatīvajos aktos noteiktās valsts uzraudzības un kontroles darbības

kontroles punktos uz LR ārējās robežas.

RD atrodas PVD ģenerāldirektora, kas ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais

inspektors, tiešā pakļautībā (attēls Nr.22).

RD darba koordināciju centrālā līmenī veic departamenta direktors un departamenta

direktora vietnieki veterinārajā, fitosanitārajā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču

drošuma jomā. Departamenta direktora vietnieki vienlaicīgi ir valsts vecākie robežinspektori

attiecīgajā profesionālajā jomā.

RD sektorus veido kontroles punkti (turpmāk – KP), kuri atrodas normatīvajos aktos

noteiktajos muitas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās un muitas noliktavās. KP

administratīvi ir pakļauti RD direktoram.





(2017. – 2019.)

158

Attēls Nr. 22

Robežkontroles departamenta struktūra



(2017. – 2019.)

159

PVD amatpersonas valsts uzraudzības un robežkontroles funkciju veikšanā ir RD

direktors, vecākie eksperti, eksperti, vecākie valsts robežkontroles inspektori un valsts

robežkontroles inspektori. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors pilnvaro RD

valsts vecākos robežkontroles inspektorus un valsts robežkontroles inspektorus veikt

pārbaudes attiecīgajā jomā.

Kontrole tiek veikta 15 robežkontroles punktos uz valsts robežas un deviņās muitas

noliktavās, kas atzītas trešo valstu dzīvnieku kravu uzglabāšanai atbilstoši Eiropas Padomes

18.12.1997. Direktīvas 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterinārās

kontroles organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm, 12.panta

prasībām (ieviesta ar Ministru kabineta 18.03.2004. noteikumiem Nr.147 “Veterinārās

kontroles kārtība, ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm”).

Pārtikas un barības, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, nekaitīguma kontroli veic

13 robežkontroles punktos, kas vienlaicīgi ir arī izraudzītās ievešanas vietās (DPE) atbilstoši

Komisijas 24.07.2009. Regulas (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un

Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav

dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza

Lēmumu 2006/504/EK, prasībām (attēls Nr.23).

Attēls Nr. 23

Administratīvi RD direktors ir pakļauts PVD ģenerāldirektoram, RD direktora vietnieki

- departamenta direktoram.

Robežkontroles inspektori atbilstoši Administratīvās un profesionālās pakļautības shēmai

administratīvi ir tieši pakļauti attiecīgā KP priekšniekam-sektora vadītājam, bet profesionāli -

attiecīgās profesionālās jomas vadītājam.



(2017. – 2019.)

160

RD profesionālo darbību vada RD direktora vietnieki attiecīgajā jomā.

KP sektora vadītājs vai sektora vadītāja vietnieki profesionāli ir pakļauti RD direktora

vietniekiem attiecīgajā jomā.

KP robežkontroles inspektori profesionāli ir pakļauti sektora vadītāja vai sektora vadītāja

vietniekiem profesionālajās jomās.

RD direktors realizē kopējo departamenta vadību, tostarp veic stratēģisko plānošanu un

sasniedzamo mērķu noteikšanu departamenta ietvaros.

KP strādājošo robežkontroles inspektoru profesionālās darbības uzraudzība notiek divos

līmeņos. Direktora vietnieki attiecīgajā profesionālajā jomā veic attiecīgās jomas sektora

vadītāju vietnieku (valsts robežkontroles inspektoru) uzraudzību. Savukārt attiecīgās jomas

sektora vadītāja vietnieki veic valsts robežkontroles inspektoru attiecīgajā jomā uzraudzību.

KP sektora vadītājs vai sektora vadītāja vietnieki profesionālajā jomā ir pakļauti RD direktora

vietniekiem attiecīgajā jomā. KP inspektori profesionālajos jautājumos ir pakļauti sektora

vadītāja vai sektora vadītāja vietniekiem profesionālajās jomās (attēls Nr. 24).

Attēls Nr.24

PVD Robežkontroles departamenta profesionālās pakļautības shēma

RD ir izstrādāta un ieviesta uzraudzības sistēma, kas nodrošina pastāvīgu inspektoru

profesionālās darbības analīzi, neatbilstību konstatāciju, korektīvo darbību veikšanu un to

verifikāciju. KP profesionālo jomu vadītāji izvērtē inspektoru profesionālo darbību atbilstoši

kravu kontroles intensitātei reizi mēnesī vai reizi ceturksnī.

Robežkontroles inspektoru profesionālās darbības uzraudzības rezultātu

dokumentēšanai veterinārajā, fitosanitārajā un pārtikas un nepārtikas preču drošuma jomā

izmanto robežkontroles inspektoru profesionālās darbības uzraudzības veidlapas, kuras



(2017. – 2019.)

161

aizpilda elektroniski. Praktiskās kravu kontroles uzraudzības rezultātus dokumentē „KP

robežkontroles inspektoru praktiskās darbības uzraudzības veidlapā”.

KP profesionālās jomas vadītājs ir atbildīgs par korektīvo pasākumu izstrādi un

veikšanu (normatīvo aktu izskaidrošana, papildus apmācību organizēšana u.c.), konstatēto

kļūdu un neatbilstību novēršanu profesionālajā pakļautībā esošajās kontroles vietās. Kontroli

par attiecīgās profesionālās jomas vadītājam uzdoto korektīvo darbību izpildi nodrošina RD

direktora vietnieks attiecīgajā jomā.

Uzraudzības sistēma profesionālajās jomās:

KP profesionālo jomu vadītāju un inspektoru praktiskās kontroles veikšanas

uzraudzības pārskata uzturēšana;

reizi divos mēnešos notiek KP sektoru vadītāju/sektora vadītāja vietnieku

(profesionālo jomu vadītāju) sanāksmes profesionālajās jomās. Sanāksmes vada RD

direktora vietnieki attiecīgajās jomās;

inspektoru pieņemto lēmumu un rīcību uzraudzību nodrošina attiecīgās jomas RD

direktora vietnieks un KP profesionālo jomu vadītāji saskaņā ar RD procedūru par

robežinspektoru uzraudzības un oficiālo kontroļu efektivitātes pārbaudēm;

katra robežkontroles inspektora spējas nodrošināt kontroli atbilstoši prasībām novērtē

vienu reizi gadā, ikgadējo apmācību laikā organizētajos teorētisko un praktisko

iemaņu eksāmenos;

vismaz vienu reizi trijos gados RD direktora vietnieki pārbauda KP profesionālo jomu

vadītāju praktiskās kravu kontroles veikšanas atbilstību normatīvajiem aktiem un

Kvalitātes sistēmas dokumentiem;

vismaz vienu reizi gadā KP profesionālo jomu vadītāji visiem KP inspektoriem,

saskaņā ar pilnvarojuma sfērām, pārbauda praktiskās kravu kontroles veikšanas

atbilstību normatīvajiem aktiem un Kvalitātes sistēmas dokumentiem;

PVD iekšējo auditu laikā auditori novērtē KP inspektoru rīcību atbilstību

normatīvajiem aktiem un RD kvalitātes sistēmas dokumentiem.

Reizi gadā KP profesionālo jomu vadītāji veic inspektoru profesionālās darbības

uzraudzību citā KP, saskaņā ar PVD ikgadējā rīkojumā noteikto.

Lai nodrošinātu inspekcijas ikdienas darbu, RD noteikta visu līmeņu vadītāju

aizvietojamība. Aizvietojamie atbild par aizvietotāju kompetenci, lai nodrošinātu RD ikdienas

darbu savas prombūtnes laikā.

Prasības RD strādājošajiem ir noteiktas amatu aprakstos. Ierēdņu amatu apraksti

izstrādāti, ievērojot normatīvo aktu prasības valsts civildienesta jomā.

5.3. MĒRĶIS, UZDEVUMI UN FUNKCIJAS

Darbības virziena “Veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču

drošuma robežkontrole” galvenais mērķis ir: nodrošināt augstu pārtikas nekaitīguma un

nepārtikas preču drošuma, kvalitātes, patērētāju, dzīvnieku, augu veselības aizsardzības

līmeni, nepieļaujot patērētāju veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai videi bīstamas

produkcijas un dažādu slimību ierosinātāju izplatību Latvijā un pārējās Eiropas Savienības

dalībvalstīs, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai valsts varētu iesaistīties un konkurēt

starptautiskajā tirgū.

Lai nodrošinātu funkcijas izpildi, RD ir noteikti šādi uzdevumi:

valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas

noliktavās veikt veterinārajai kontrolei pakļauto dzīvnieku un produktu ievešanas,



(2017. – 2019.)

162

izvešanas un pārvadāšanas tranzītā kontroli, pārbaudot dzīvnieku un produktu

atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām prasībām;

valsts robežas kontroles punktos veikt fitosanitārajai un kvalitātes prasību uzraudzībai

pakļauto produktu ievešanas kontroli, pārbaudot preču un produktu atbilstību

normatīvajos aktos noteiktajām fitosanitārajām un kvalitātes prasībām;

valsts robežas kontroles punktos veikt pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču

drošuma uzraudzībai pakļauto produktu ievešanas kontroli, pārbaudot preču un

produktu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas nekaitīguma un nepārtikas

preču drošuma prasībām;

veikt uzraudzību un kontroli PVD pakļautajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)

brīvās zonas noliktavās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās saskaņā ar PVD

noteikto kārtību.

RD atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar Valsts augu aizsardzības dienestu

(turpmāk – VAAD), Valsts ieņēmumu dienesta iestādēm, Valsts robežsardzes iestādēm,

Veselības inspekciju, starptautiskajām organizācijām, ārvalstu robežkontroles dienestiem un

citiem dienestiem un iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī iesaista savā

darbībā attiecīgas akreditētas testēšanas laboratorijas.

5.4. PERSONĀLS

RD strādā 99 darbinieki, no tiem 10 Administrācijā un 89 darbinieki valsts robežas KP

punktos. KP strādā 43 veterinārārsti, 45 fitosanitārie robežinspektori, viens pārtikas

nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma inspektors. 82 inspektori ar pamata pilnvarojumu

veterinārajā un fitosanitārajā jomā ir pilnvaroti veikt arī pārtikas nekaitīguma un nepārtikas

preču drošuma kontroli.

5.5. KOMPETENCES JOMAS

Pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām PVD RD organizē un nodrošina valsts

uzraudzību un kontroli šādās jomās:

5.5.1. VETERINĀRĀS ROBEŽKONTROLES JOMA

Dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu kontroles uzdevums ir nodrošināt

dzīvnieku un iedzīvotāju veselības aizsardzību.

Veterinārajai kontrolei pakļauti:

Dzīvi dzīvnieki, kurus ieved no trešajām valstīm vai nosūta tranzītā no vienas trešās

valsts uz otru, kā arī eksportē no ES;

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus ieved no trešajām valstīm vai nosūta tranzītā no

vienas trešās valsts uz otru, tai skaitā:

o zivis un zivju produkti

o gaļa un gaļas produkti

o piens un piena produkti

o dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam



(2017. – 2019.)

163

5.5.2. FITOSANITĀRĀS ROBEŽKONTROLES JOMA

Fitosanitārās robežkontroles uzdevums ir novērst kaitīgo organismu ievešanu valstī,

tādējādi palielinot ražu un lauksaimniecības produktivitāti, kā arī aizsargāt apkārtējo vidi.

Fitosanitārajai kontrolei pakļauti augi un augu produkti un ar tiem saskarē nonākušie

priekšmeti, kurus ieved no trešajām valstīm, tai skaitā:

augoši koki un pārējie augi, bumbuļi, saknes

griezti ziedi un dekoratīvie zaļumi

sēklas materiāls

koksne un koksnes izstrādājumi

augļi un dārzeņi

koksnes iepakojamais materiāls

Augu aizsardzības līdzekļi, apiņi, svaigi augļi un dārzeņi, meža reproduktīvais materiāls

un augu sēklas materiāls ir pakļauti atbilstības, kvalitātes un klasifikācijas kontrolei.

5.5.3. PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA ROBEŽKONTROLES JOMA

Pārtikas nekaitīguma kontroles uzdevums ir nodrošināt augsta līmeņa cilvēka dzīvības un

veselības aizsardzību, augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un veicināt godprātīgu

praksi tirdzniecībā.

Pārtikas nekaitīguma kontrolei pakļauta visa pārtika, kas nav pakļauta veterinārajai

kontrolei (jaukta pārtika, augu izcelsmes pārstrādes produkti), kuru ieved no trešajām valstīm,

tai skaitā:

Pārtikas piedevas;

Aromatizētāji (pārtikai);

Zīdaiņu un mazu bērnu pārtika;

Cukurs un sāls;

Alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni;

Dzeramais ūdens un minerālūdens;

Uztura bagātinātāji;

Diētiskā pārtika;

Jaunā pārtika;

Ģenētiski modificēta pārtika;

Bioloģiskie pārtikas produkti;

Augļi, dārzeņi un graudaugi;

Materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtiku.

5.5.4. NEPĀRTIKAS PREČU DROŠUMA ROBEŽKONTROLES JOMA

Nepārtikas preču drošuma kontrolei pakļaujas šādi produkti, kurus ieved no trešajām

valstīm:

Zāles cilvēku patēriņam

Medicīnas preces cilvēku un dzīvnieku patēriņam, kuras ar zālēm veido vienu vienību

Veterinārās zāles



(2017. – 2019.)

164

5.5.5. DZĪVNIEKU BARĪBAS UN BARĪBAS PIEDEVU ROBEŽKONTROLES

JOMA

Dzīvnieku barības un barības piedevu kontrolei pakļauti produkti, kurus ieved no trešajām

valstīm:

labības graudi, to produkti un blakusprodukti;

eļļas sēklas, eļļas augi, to produkti un blakusprodukti;

pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti;

gumi, saknes, to produkti un blakusprodukti;

citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti;

zāles lopbarība un rupjā lopbarība;

citi augi, to produkti un blakusprodukti;

barības sastāvdaļas;

kombinētā lopbarība;

papildbarība;

lopbarības piedevas;

premiksi.

5.6. KONTROLES SISTĒMA

RD nodrošina veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču

drošuma kontrolei pakļauto produktu atbilstības kontroli pirms to laišanas brīvā apgrozībā, kā

arī veterinārajai kontrolei pakļauto tranzīta kravu kontroli un eksportējamo dzīvnieku

pārvadāšanas kontroli. Kvalitātes vadības sistēmas ietvaros katram produktam vai produktu

grupai ir izstrādāti metodiskie norādījumi kontroles veikšanai.

Norādījumi nosaka:

1) kārtību, kādā veicama produkta kontrole (inspekcija);

2) paraugu noņemšanas metodes, lai veiktu produkta padziļinātos izmeklējumus;

3) rīcības, konstatējot produkta neatbilstību prasībām;

4) rīcības, atļaujot produkta brīvu ievietošanu tirgū;

5) rīcības, aizliedzot produkta brīvu ievietošanu tirgū;

6) informācijas apmaiņas kārtību.

Kontroles process ietver vairākus posmus:

Dokumentu pārbaude:

o kravas pavaddokumentu kontrole un produkcijas kvalitātes dokumentu atbilstības

kontrole atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

o papildus informācijas pārbaude par produktu nacionālajās (PVD, VAAD, Zāļu valsts

aģentūra) un ES (RASFF, TRACES, EUROPHYT) datu bāzēs.

Dokumentu pārbaudi veic visām ienākošajām kravām.

Identitātes pārbaude: o kravas vizuāla apskate un sortimenta un daudzuma salīdzināšana ar pavaddokumentos

norādīto, kā arī produkcijas marķējuma un pārvadāšanas noteikumu ievērošanas

kontrole.

Identitātes pārbaudi veic visām veterinārajai, fitosanitārajai un nepārtikas drošuma

kontrolei pakļautajām kravām. Pārtikas nekaitīgumā jomā identitātes pārbaudi veic izlases

kārtībā balstoties uz riska novērtējumu, izņemot produktiem, kuru kontroles biežums

noteikts Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barību un pārtiku,



(2017. – 2019.)

165

kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un

groza Lēmumu 2006/504/EK (turpmāk – Regula Nr.669/2009), kā arī citās Komisijas

Regulās un Lēmumos par īpašiem importa nosacījumiem.

Fiziskā pārbaude:

o transportlīdzekļa, iepakojuma un paša produkta pārbaude uz vietas robežkontroles

punktā;

o paraugu noņemšana un to nosūtīšana laboratoriskajiem izmeklējumiem uz normatīvajos

aktos noteiktām akreditētām laboratorijām (aizdomu, monitoringa vai noteikta paraugu

ņemšanas biežuma gadījumā).

Veterinārajai robežkontrolei pakļautajām kravām piemēro samazināto fiziskās

pārbaudes režīmu, saskaņā ar Komisijas 1994. gada 20. maija lēmumu Nr.94/360/EK par tādu

fizisko pārbaužu veikšanas biežuma samazināšanu konkrētu produktu sūtījumiem no trešajām

valstīm, ko īsteno saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/675/EEK (turpmāk – Lēmums

94/360/EK). Fiziskās pārbaudes samazināšanai tiek ņemti vērā arī ES un trešo valstu

divpusējie līgumi un vienošanās. Papildus veterinārās kontroles tiek veiktas saskaņā ar

Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumu Nr.147 „Veterinārās kontroles kārtība,

ievedot Latvijā dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm” XI nodaļas prasībām.

Augu veselības pārbaudi veic visām augu, augu produktu un ar tiem saskarsmē

nonākušo priekšmetu kravām, kuras minētas Ministru kabineta 2004.gada 30.marta

noteikumu Nr. 218 „Augu karantīnas noteikumi” 1.pielikuma B daļā un koksnes iepakojamam

materiālam, kas tiek izmantots dažādu preču pārvadājumos.

Dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav pakļauta veterinārajai kontrolei, kravām piemēro

fizisko pārbaudi izlases kārtībā balstoties uz riska novērtējumu, bet pastiprinātu fizisko

kontroli, tai skaitā paraugu ņemšanu, veic saskaņā ar Regulā Nr. 669/2009, vai citās Regulās

un Lēmumos par īpašiem importa nosacījumiem noteikto fiziskās kontroles biežumu.

Fizisko pārbaudi veic šādos gadījumos:

Veicot dokumentālo vai identitātes pārbaudi inspektoram radušās pamatotas

aizdomas par produkcijas neatbilstību normatīvo aktu prasībām;

Fiziskā kontrole ir obligāta, saskaņā ar LR un/vai ES normatīvo aktu prasībām;

Fiziskā kontrole produktam ir noteikta ikgadējā monitoringa uzraudzības

programmā;

Līdzīgiem produktiem vai tā paša ražotāja produktiem iepriekš ir konstatētas

neatbilstības un tās fiksētas TRACES vai RASFF.

Veterinārajai robežkontrolei pakļautajām tranzīta kravām izņēmuma gadījumos, ja

ir apdraudēta iedzīvotāju vai dzīvnieku veselība vai pastāv aizdomas par

pārkāpumiem vai iepriekš minētām neatbilstībām.

RD dzīvnieku izcelsmes produktu, veterinārajai kontrolei nepakļautu pārtikas produktu

un barības, materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, paraugus testēšanai

nosūta uz akreditētām BIOR laboratorijām. Fitosanitāro izmeklējumu nodrošināšanai paraugi

tiek sūtīti uz VAAD Nacionālo fitosanitāro laboratoriju. Gadījumos, kad minētas laboratorijas

noteikto izmeklējumu neveic, tās veic paraugu pārsūtīšanu uz citu Eiropas Savienībā

akreditētu sadarbības laboratoriju izmeklējumu veikšanai.



(2017. – 2019.)

166

Datu bāzes aizpildīšana un nepieciešamo dokumentu noformēšana

Pēc kontroles pabeigšanas visas veiktās pārbaudes robežkontroles inspektors atspoguļo

inspekcijas ziņojumos un aizpilda datu bāzes (TRACES vai PVD Robežkontroles centrālā

datu uzskaites sistēmu SRDOK).

Inspekcijas ziņojumi atbilstoši kontroles jomām ir:

o Fitosanitārais pārvadājuma dokuments;

o Kopējais veselības ievešanas dokuments;

o Kopējais veterinārais ievešanas dokuments (produktiem, dzīvniekiem);

o Ziņojums par pārbaudi izvešanas punktā (dzīvniekiem);

o Kopējais ievešanas dokuments;

o Pārbaudes sertifikāts bioloģiskās ražošanas importam;

o Nepārtikas preču robežkontroles dokuments;

o Dokuments, kurš apliecina no trešās valsts ievestajai dzīvnieku barībai Latvijā veiktās

pārbaudes;

o Sertifikāts par svaigu augļu un dārzeņu atbilstību Kopienas tirdzniecības standartiem

un Kontroles apliecība;

o Līdzvērtības apliecinājums apiņu produktu importam Eiropas Kopienā.

Ja novērtējot preces inspektoram rodas aizdomas par to neatbilstību, vai šaubas par

sūtījumu identitāti vai faktisko galamērķi, vai sūtījuma un apstiprināto garantiju savstarpējo

atbilstību, inspektors noformē Lēmumu saskaņā ar Regulu Nr.882/2004 par preču aizturēšanu

līdz kontroles rezultātu saņemšanai.

Inspektori veicot valsts uzraudzības un kontroles darbības:

o nepieļauj normatīvajos aktos noteiktajām prasībām neatbilstošu dzīvnieku, preču un

produktu ievešanu LR un ES teritorijā;

o ja ir konstatētas bīstamas dzīvnieku vai augu slimības vai kaitēkļi vai ir aizdomas par

to klātesamību, pieņem prasībām par slimību un kaitēkļu ierobežošanu un likvidēšanu

atbilstošu lēmumu, kā arī attiecīgi informē PVD atbildīgās amatpersonas, VVAD vai

Veselības ministrijas institūcijas.

Informācijas apmaiņa starp iesaistītajām pusēm

Veicot kontroli, inspektori nodrošina informācijas apmaiņu:

o starp KP un RD direktora vietnieku attiecīgajā jomā;

o ja nepieciešams starp iekšējā tirgus uzraudzības institūcijām;

o attiecīgajā profesionālajā jomā – Eiropas pārvaldības rīks tiešsaistē ES

kompetentajām iestādēm veselības sertifikācijai un kontrolei attiecībā uz

dzīvnieku, augu, pārtikas un barības, kas importēta no trešajām valstīm Eiropas

Savienībā, kā arī tirgota starp dalībvalstīm, kravām – TRACES;

o par noraidītajām kravām:

• Ātrajā brīdināšanas sistēmā pārtikai un barībai ( RASFF),

• ES paziņošanas sistēma par fitosanitāro pasākumu piemērošanu augu veselībā -

EUROPHYT.

Papildus noteikta kārtība informācijas apmaiņai starp RD, KP un VID MP konstatējot

gadījumus par robežkontrolei neuzrādītām kravām.

RD ir izveidota un darbojas iekšējā informācijas apmaiņas sistēma, kas nodrošina

aktuālās informācijas nodrošināšanu visiem KP darbiniekiem.



(2017. – 2019.)

167

5.7. IKGADĒJĀ MONITORINGA UZRAUDZĪBAS PROGRAMMA

RD katru gadu izstrādā ikgadējās monitoringa uzraudzības programmas ar mērķi veikt

monitoringu un noskaidrot situāciju par Latvijā un ES importēto pārtikas produktu un barības

mikrobioloģisko un ķīmisko piesārņojumu, pesticīdu atlieku kontroli augu valsts un dzīvnieku

valsts izcelsmes produktos, toksisko vielu migrāciju no materiāliem un izstrādājumiem, kas

nonāk saskarē ar pārtiku, un karantīnas organismu klātbūtni fitosanitārajai pārbaudei

pakļautajos produktos. Nepieciešamības gadījumos ikgadējā monitoringa uzraudzības

programma var tikt koriģēta.

Programmas sastāda, balstoties uz ievedamo produktu veidiem un daudzumu, kravu

kustību, iepriekšējā gada pārbaužu rezultātiem, RASFF un EUROPHYT ziņojumiem.

Ikgadējā monitoringa uzraudzības programmā tiek ielikta prognoze par kravu skaitu un

nepieciešamo finansējumu, produktiem, kuriem paraugu ņemšanas biežums noteikts

attiecīgajos ES Lēmumos vai Regulās par piesardzības pasākumiem vai pastiprinātu importa

kontroli.

Programma neietver:

paraugus, kas noteikti ar PVD un VAAD piesardzības rīkojumiem;

paraugus, kas ņemti, pastiprinot kontroli nākamajām kravām pēc neatbilstoša

izmeklējuma rezultāta;

paraugus, kas noņemti radušos pamatoto aizdomu dēļ par produkta neatbilstību

nekaitīguma un drošuma kritējiem.

ES no trešajām valstīm ievedamo produktu laboratoriskās kontroles pārtikas

produktiem, dzīvnieku barībai un barības piedevām, kā arī materiāliem un izstrādājumiem,

kas nonāk saskarē ar pārtiku, (tajā skaitā minēto programmā neietverto paraugu izmeklēšanu)

veic institūtam BIOR piešķirtā finansējuma ietvaros. Fitosanitārai kontrolei pakļautiem

produktiem paredzēts finansējums no PVD piešķirtā valsts budžeta. Laboratoriskās kontroles

programma izstrādāta tā, ka produktu paraugi tiek ņemti visos PVD robežkontroles punktos,

proporcionāli esošai kravu plūsmai.

5.8. DARBĪBAS VIRZIENA “VETERINĀRĀ, FITOSANITĀRĀ, PĀRTIKAS

NEKAITĪGUMA UN NEPĀRTIKAS PREČU DROŠUMA KONTROLE”

DARBĪBAS REZULTĀTI

Darbības virziena “Veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču

drošuma kontrole” darbības rezultāti parādīti tabulā Nr. 35.



(2017. – 2019.)

168

Tabula Nr.35

Darbības virziena “Veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas

preču drošuma kontrole” darbības rezultāti



formulējums

Rezultatīvais

rādītājs


2017 2018 2019

1.Kopējais

pārbaudīto kravu

skaits

65 000 65 500 67 000

Kravu pārbaudes Latvijas

kontroles punktos uz ES

ārējās robežas

2.Prasībām

neatbilstošo kravu

īpatsvars %

1,50 līdz 2 līdz 2

3.Laboratoriski

pārbaudīto kravu

īpatsvars % no

kopējā pārbaudīto

kravu skaita

0,50 0,4 0,4

Veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontroles

kvalitāti apliecina šādi rezultatīvie indikatori:

1.Monitorings par noraidītām un neatbilstošām kravām, liecina, ka tālākās rīcības ar kravām

notikušas (100%) saskaņā ar inspektora pieņemto lēmumu.

Veterinārajā jomā:

sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonām, kuras, ja

nepieciešams, veic izmeklēšanu, lai noteiktu tranzīta kravu faktisko galamērķi, iegūt

apliecinājumu, ka 100% visas tranzīta preces ir atstājušas ES teritoriju;

nodrošināta 100% atbilstība Lēmuma 94/360/EK piemērošanā par kravu fiziskās

kontroles biežuma samazināšanu, panākot uzraudzības efektivitātes kritērija

piemērošanu praktiskajā kontroles procesā.

Pārtikas jomā:

pārtikas kravas iznīcinātas, apstrādātas vai pārstrādātas un panākta tās atbilstība

tiesību aktiem, vai arī pēc attiecīgo pasākumu veikšanas, tās izlietotas vai

pārstrādātas citiem mērķiem, kas nav izmantošana dzīvnieku barībai vai pārtikai, vai

pārsūtītas un atstājušas ES teritoriju;

paraugu ņemšanas efektivitāte balstoties uz attiecību – kopējais paraugu skaits pret

paraugu skaitu ar nelabvēlīgiem testēšanas rezultātiem (uz riska analīzes balstīta

kravu kontrole).

Fitosanitārajā jomā:

par visām iznīcināšanai nosūtītājām neatbilstošajām koksnes iepakojamā materiāla

kravām ir saņemts VAAD pārbaudes akts, kas apliecina, ka ir veikti atbilstoši

fitosanitārie pasākumi;

visas kravas, kuras šķērso ES robežu Latvijas ievešanas punktos, ir pārbaudītas

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.



(2017. – 2019.)

169

2. Inspektoru veikto kravu kontroļu profesionālā uzraudzība kontroles punktu (ikmēneša) un

administratīvajā (virsuzraudzības) līmenī liecina, ka lēmumi pieņemti saskaņā ar


Tabula Nr.36

Indikatori, kas norāda inspektoru pieņemto lēmumu atbilstību normatīvajiem aktiem.

Joma 2017.gads 2018.gads 2019.gads

Veterinārā Vērtē kontroles atbilstību un

analizē:

kontroles efektivitāti

virzītajām kravām, t.sk.

re-importa kravām, kuru

ievešana tiek atļauta tikai

uz kontrolētu galamērķa

uzņēmumu, panākot

100% apliecinājumu

saņemšanu no galamērķa

vietas, tādējādi

nodrošinot prasību 100%

piemērošanu normatīvo

aktu pārkāpumu

gadījumos.

augu izcelsmes barības,

piedevu, sastāvdaļu,

premiksu 100%

kontroles atbilstība

normatīvajām prasībām,

nodrošinot dzīvnieku

barības higiēnas un

nekaitīguma prasībām

atbilstošu barības

ievešanu

uzraudzību par Lēmuma

94/360/EK piemērošanu

par kravu fiziskās

kontroles biežuma

samazināšanu zvejas

produktiem

Vērtē kontroles atbilstību un

analizē:


virzītajām kravām, t. Sk. Arī

re-importa kravām, kuru

ievešana tiek atļauta tikai uz

kontrolētu galamērķa

uzņēmumu, panākot 100%

apliecinājumu saņemšanu

no galamērķa vietas,

tādējādi nodrošinot

nodrošināt prasību 100%

piemērošanu normatīvo aktu

pārkāpumu gadījumos.



premiksu 100% kontroles

atbilstība normatīvajām

prasībām, nodrošinot

dzīvnieku barības higiēnas

un nekaitīguma prasībām

atbilstošu barības ievešanu


94/360/EK piemērošanu par

kravu fiziskās kontroles

biežuma samazināšanu

zvejas produktiem

Vērtē kontroles atbilstību un

analizē:


virzītajām kravām, kuru

ievešana tiek atļauta tikai

uz kontrolētu galamērķa

uzņēmumu, panākot 100%

apliecinājumu saņemšanu

no galamērķa vietas,

tādējādi nodrošinot

prasību 100%

piemērošanu normatīvo

aktu pārkāpumu

gadījumos.



premiksu 100% kontroles

atbilstība normatīvajām

prasībām, nodrošinot

dzīvnieku barības higiēnas

un nekaitīguma prasībām

atbilstošu barības ievešanu


94/360/EK piemērošanu

par kravu fiziskās

kontroles biežuma

samazināšanu zvejas

produktiem

Pārtikas

nekaitīguma

Tiek vērtēti pieņemtie lēmumi

par importa nosacījumu

izpildi:

bioloģiskās ražošanas

produktiem;

produktiem, kuriem

noteikti īpašas importa

un piesardzības prasības


par importa nosacījumu izpildi:


produktiem;

produktiem, kuriem noteikti

īpašas importa un

piesardzības prasības


par importa nosacījumu

izpildi:


produktiem;

produktiem, kuriem

noteikti īpašas importa

un piesardzības prasības

Nepārtikas

preču drošuma

Pasta sūtījumos personīgai

lietošanai paredzēto zāļu

ievešanas prasību ievērošana







Fitosanitārā

(t.sk. kvalitātes

un

klasifikācijas)

Tiek vērtēti pieņemtie

inspektoru lēmumi par

ievešanas prasību izpildi:

augu pavairojamajam

materiālam,

koksnes iepakojamam

materiālam no Ķīnas,

Tiek vērtēti pieņemtie inspektoru

lēmumi par ievešanas prasību

izpildi:

augiem, augu produktiem un

ar tiem saskarē nonākušiem

priekšmetiem

koksnes iepakojamam

Tiek vērtēti pieņemtie

inspektoru lēmumi par

ievešanas prasību izpildi:

augiem, augu

produktiem un ar tiem

saskarē nonākušiem

priekšmetiem;



(2017. – 2019.)

170

kvalitātes un

klasifikācijas kontrolei

pakļautām precēm.

materiālam;

kvalitātes un klasifikācijas

kontrolei pakļautām precēm.

koksnes iepakojamam

materiālam;

kvalitātes un

klasifikācijas kontrolei

pakļautām precēm

3. Iepriekšējā virsuzraudzībā konstatētās inspektora darba nepilnības ir novērstas 100%

gadījumu.

5.9. SADARBĪBA, DARBĪBU KOORDINĀCIJA UN PALĪDZĪBA

RD atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar VVAD, Valsts ieņēmuma dienesta un

Valsts robežsardzes iestādēm, Veselības inspekciju, starptautiskajām organizācijām, ārvalstu

robežkontroles dienestiem un citiem dienestiem un iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā, kuras nodrošina iekšējā tirgus uzraudzību PVD kompetencē esošajiem produktiem, kā

arī iesaista savā darbībā attiecīgas akreditētas testēšanas laboratorijas.

Sadarbības ietvaros ir aktualizētas savstarpējās sadarbības vienošanās ar Valsts augu

aizsardzības dienestu, Valsts ieņēmuma dienestu, Valsts robežsardzi, VAS „Latvijas

Dzelzceļš”, VAS „Latvijas Pasts”.

RD nodrošina sadarbību ar robežkontroles procesos iesaistītajiem uzņēmējiem un

uzņēmēju asociācijām. RD nodrošina sadarbību ar klientiem, sniedzot konsultācijas

robežkontroles jautājumos. Regulāri tiek veikta klientu vēlmju un apmierinātības izpēte.

Izveidotie sadarbības mehānismi:

Robežkontroles departamentā:

Ikmēneša administratīvās un profesionālās sanāksmes, kuras nodrošina aktuālās

informācijas apmaiņu starp – PVD RD administrāciju un kontroles punktiem. Sanāksmju

laikā tiek aktualizēta informācija par izmaiņām normatīvajos aktos un citos ar

departamenta – darbību saistītajos jautājumos. Visa aktuālā informācija, kas saistīta ar

RD darbību nekavējoties, tiek nosūtīta elektroniski visiem kontroles punktiem neatkarīgi

no plānotām ikmēneša sanāksmēm.

Starp RD, muitas un robežsardzes dienestu:

o Lai izpildītu normatīvo aktu prasības pāri muitas robežai pārvietojamo preču

muitošanu var pabeigt tikai pēc to obligātās veterinārās, fitosanitārās un citas

normatīvajos aktos paredzētās kontroles. Līdz ar to muitas amatpersona piemēro

kravai attiecīgo preču muitošanas režīmu, atbilstoši norādītajam lēmumam PVD

inspektora izsniegtajā robežkontroles dokumentā vai Lēmumā.

o Lai pilnveidotu sadarbību ar muitas un robežkontroles dienestiem, katrā KP notiek

regulāras sanāksmes par aktuālās informācijas apmaiņu starp saistītajām

robežkontroles organizācijām.

o Reizi ceturksnī notiek sadarbības reģionālās grupas sanāksmes, kurās piedalās PVD,

muitas dienesta, Valsts robežsardzes un Valsts policijas pārstāvji, un kurās tiek

diskutēti attiecīgā reģiona aktuālie valsts robežas drošības jautājumi.

o RD sniedz profesionālo atbalstu muitas dienestam un Valsts robežsardzei tiem

deleģēto funkciju veikšanā mājas (istabas) dzīvnieku kontrolē un personīgās bagāžas

kontrolē, kā arī veic uzraudzību par veiktajiem pasākumiem ES ārējās robežas

šķērsošanas vietās Komisijas 2009.gada 5.marta Regulas (EK) Nr.206/2009 par



(2017. – 2019.)

171

dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu ievešanu Kopienā personīgam patēriņam un

Regulas (EK) Nr. 136/2004 grozīšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada

12.jūnija Regulas (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu

pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu izpildei.

o RD amatpersonas nodrošina regulāru muitas un Valsts robežsardzes amatpersonu

apmācību, kā arī pārējo sadarbības institūciju amatpersonu izglītošanu un apmācību.

Starp RD un citām institūcijām:

Notiek regulāra sadarbība ar VAAD par fitosanitārās kontroles aktuāliem

jautājumiem.

Sadarbība ar PVD teritoriālajām struktūrvienībām un ES institūcijām bīstamās

pārtikas, dzīvnieku barības un materiālu un priekšmetu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku

jomā ir nodrošināta RASFF sistēmas ietvaros.

Ir izveidota informācijas aprites sistēma par bīstamajām zālēm saziņai ar nacionālo

kontaktpunktu zāļu drošuma jomā – Veselības inspekciju.

Attēls Nr.25

PVD Robežkontroles departamenta sadarbības

un informācijas aprites plūsmas shēma

5.10.



(2017. – 2019.)

172

5.10. SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI

5.10.1. VETERINĀRĀ ROBEŽKONTROLE

Nodrošināt no trešajām valstīm ievesto un tranzītā pārvadāto dzīvu dzīvnieku un

dzīvnieku izcelsmes produktu veterināro kontroli, kā arī eksportējamo dzīvnieku

pārvadāšanas kontroli atbilstoši LV un ES normatīvo aktu prasībām;

Sadarboties ar muitas dienestu, ekonomiskajiem operatoriem un citiem robežkontrolē

iesaistītajiem dienestiem, nodrošinot iepriekšējo paziņojumu saņemšanu TRACES vidē

par kontrolei gaidāmajām kravām;

Sadarbībā ar muitas un robežsardzes dienestiem veikt regulāru muitas amatpersonu

apmācību un virsuzraudzību par mājas un istabas dzīvnieku un personīgās bagāžas

kontroles organizāciju un izpildi uz ES ārējās robežas;

Nodrošināt kvalitatīvas veterināro robežinspektoru ikgadējās kvalifikācijas celšanas

apmācības;

Piedalīties EK DG SANTE darba grupās, starptautiskās apmācībās un projektos, lai celtu

robežinspektoru profesionālo erudīciju un dalītos pieredzē ar citu valstu veterinārajā

robežkontrolē iesaistītajiem dienestiem;

Pēc nepieciešamības piedalīties jaunu kontroles vietu izveidē iekšzemē PVD atzītās

muitas noliktavās trešo valstu dzīvnieku izcelsmes tranzīta kravu uzglabāšanai;

5.10.2. PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA ROBEŽKONTROLE

Nodrošināt no trešajām valstīm ievestās pārtikas nekaitīguma kontroli atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

Sadarboties ar muitas dienestu, ekonomiskajiem operatoriem un citiem robežkontrolē

iesaistītajiem dienestiem, nodrošinot iepriekšējo paziņojumu saņemšanu TRACES vidē

par kontrolei gaidāmajām kravām;

Pilnveidot sadarbību ar muitas dienestu par normatīvo aktu prasībām neatbilstošo kravu

aizturēšanu, pārsūtīšanu vai iznīcināšanu, kā arī turpināt sadarboties ar citiem

iesaistītiem dienestiem;

Nodrošināt un organizēt personāla apmācību par jauno normatīvo aktu ieviešanu

robežkontroles jomā;

Turpināt E-mācību kursu izstrādi un ar to palīdzību veikt inspektoru zināšanu

pilnveidošanu;

Piedalīties starptautiskās aktivitātēs (EK DG SANTE darba grupās, apmācībās,

projektos), lai celtu profesionalitāti un nodotu pieredzi citu valstu attiecīgajiem

dienestiem;

Regulāri sniegt informāciju kontroles procesā iesaistītajām pusēm par normatīvo aktu

prasībām ievedot kravas no trešajām valstīm.

5.10.3. FITOSANITĀRĀ ROBEŽKONTROLE (t.sk. kvalitātes un klasifikācijas

kontroles)

Nodrošināt augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu kontroli, lai

pasargātu Latviju un ES no kaitīgajiem organismiem;

Pāriet no esošās TRACES sistēmas (TRAde Control and Expert System) uz jauno

TRACES tehnoloģiju TNT (TRACES New Technology);



(2017. – 2019.)

173

Veikt augu izcelsmes produktu un augu aizsardzības līdzekļu kontroli tādējādi

nodrošinot tiem normatīvo aktu prasībām atbilstošu kvalitāti;

Regulāri sadarboties ar VAAD kopējo augu aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

Piedalīties starptautiskās aktivitātēs (EK DG SANTE darba grupās, apmācībās,

projektos), lai celtu profesionalitāti un nodotu pieredzi citu valstu attiecīgajiem

dienestiem.

5.10.4. NEPĀRTIKAS PREČU DROŠUMA ROBEŽKONTROLE

Nodrošināt no trešajām valstīm ievesto nepārtikas preču kontroli atbilstoši normatīvo

aktu prasībām;

Pilnveidot sadarbību ar muitas dienestu par normatīvo aktu prasībām neatbilstošo kravu

aizturēšanu, pārsūtīšanu vai iznīcināšanu, kā arī turpināt sadarboties ar citiem

iesaistītiem dienestiem;

Nodrošināt un organizēt inspektoru ar attiecīgu pilnvarojumu robežkontroles jomā

apmācību par jauno normatīvo aktu ieviešanu robežkontroles jomā.

5.10.5. BARĪBAS UN BARĪBAS PIEDEVU ROBEŽKONTROLE

Nodrošināt augu izcelsmes barības, barības sastāvdaļu, barības maisījumu, piedevu

kontroli atbilstoši LR un ES normatīvo aktu prasībām, tādējādi panākot barības atbilstību

higiēnas un nekaitīguma prasībām.

5.10.6. VISPĀRĒJĀ SADAĻA

Sadarbībā ar ZM un citām institūcijām piedalīties preču robežkontroles uzraudzības

politikas un stratēģijas pilnveidošanā.

Pilnveidot sadarbību ar LR un ES valstu robežkontroles un patērētāju tiesību

aizsardzības institūcijām.

Piedalīties Sadarbības reģionālās grupas sanāksmēs valsts robežas drošības

jautājumos (katru ceturksni).

Aktualizēt un pilnveidot kvalitātes sistēmas metodes un procedūras atbilstoši LVS

EN ISO 17020 standartam.

Nodrošināt pastāvīgu inspektoru profesionālās un administratīvās darbības

izvērtēšanu, un, nepieciešamības gadījumos, veikt korektīvās darbības.

Pasākumu plāns tiek pārskatīts un papildināts vismaz vienu reizi gadā, ņemot vērā šādus

aspektus:

Jaunu LR vai ES normatīvo aktu stāšanās spēkā vai grozījumi esošajos;

Riska analīze un jaunu uzraudzības prioritāšu noteikšana;

Jaunu ikgadējās uzraudzības un paraugu ņemšanas plānu apstiprināšana;

LR vai ES noteikti ārkārtas uzraudzības pasākumi.

5.11. RĪCĪBA NEPAREDZĒTĀS SITUĀCIJĀS UN SAVSTARPĒJĀ PALĪDZĪBA

RD ir noteikta kārtība, kādā tiek veiktas darbības ārkārtas situācijās, ja KP/muitas

noliktavas pilnīgi vai daļēji nevar veikt savas pamatfunkcijas.



(2017. – 2019.)

174

Ārkārtas situācijas ir:

tehnoloģiskās krīzes – telpu, komunikāciju sistēmu un/vai iekārtu bojājumi, kuru

rezultātā ir radusies situācija, kad nevar veikt darba pienākumus:

ugunsgrēks;

o viegli uzliesmojošo vielu eksplozija;

o elektrības padeves ilgstošs pārtraukums;

o siltumtīkla, ūdensvada vai elektrotīkla avārija;

o kriminogēnas dabas rīcības, kā rezultātā ir bojātas iekārtas;

o būvkonstrukciju avārijas.

personāla krīzes – personāla nespēja veikt savus darba pienākumus:

o infekciju slimību epidēmija;

o masveida nelaimes gadījums darbā;

o darbinieku masveida neattaisnota neierašanās darbā;

dabas stihija – dabas parādība, kas izpaužas, kā nevaldāms spēks, kura rezultātā nav

iespējama KP/MN darbība.

Gadījumos, ja rastos reāls apdraudējums karantīnas kaitēkļu izplatībai Latvijā, RD

rīkotos atbilstoši VAAD izstrādātajiem rīcības plāniem par ārkārtas situācijām karantīnas

kaitēkļu konstatēšanas gadījumos.

Savukārt dzīvnieku slimību draudu gadījumos, RD rīkotos atbilstoši PVD izstrādātajiem

slimību apkarošanas plāniem.



(2017. – 2019.)

175

6. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “PĀRTIKAS KRĀPŠANAS, NELEGĀLO

DARBĪBU UN ĒNU EKONOMIKAS ATKLĀŠANA PVD UZRAUDZĪBAS

JOMĀS

6.1. DARBĪBAS PILVAROJUMS

Informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļa ir tieši PVD ģenerāldirektoram pakļauta

struktūrvienība.

IAĀRD kā PVD valsts uzraudzības politikas un stratēģijas īstenošanas instruments,

negodīgas, nelikumīgi īstenotas komercprakses atklāšanā un minimizēšanā visās PVD

uzraudzības jomās, veic informācijas atlasi, apstrādi, analīzi, iegūto faktu padziļinātu izpēti,

t.sk. veicot fiziskas novērošanas, pārbaudes objektos.

Ņemot vērā konstatētās tendences PVD uzraudzības jomās, kā arī, ražotāju nevalstisko

organizāciju sniegto informāciju par komplicētu shēmu eksistenci pārtikas apritē, kuru mērķis

ir gūt peļņu laižot tirgū falsificētu vai neatbilstošus pārtikas produktus, tādejādi radot

ievērojamus zaudējumus Latvijas ražotājiem un apdraudot patērētāju veselību. Šādu shēmu

ietvaros legālā pārtikas apritē nonākušos produktus ir grūti vai pat neiespējami identificēt

plānveida pārbaudēs, tāpēc PVD tika izveidota neliela, uz jomas profesionāļiem balstītu grupa

nelikumīgu darbību novēršanai dienesta kompetences jomās.

6.2. MĒRĶIS

PVD darbības virziena “Pārtikas krāpšanas un ēnu ekonomikas atklāšana” mērķis ir

samazināts ēnu ekonomikas īpatsvaru pārtikas un dzīvnieku barības apritē, kā arī importā un

eksportā.

Daļas darbības mērķis veicot visaptverošus analītiskus un kontroles pasākumus,

pastāvīgi vai sadarbībā ar citām PVD struktūrvienībām, citām iestādēm, organizācijām, PVD

kompetences ietvaros, operatīvi reaģēt, atklāt un minimizēt nelikumīgas komercprakses

īstenošanu LR teritorijā.

6.3. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Uzraudzības un kontroles funkcijas veic PVD inspektorāts saskaņā ar apstiprinātiem

inspekciju plāniem, veicot plānveida un ārpuskārtas pārbaudes, kā arī reaģējot uz iedzīvotāju

sniegtajām sūdzībām. Darba uzdevumu izpilde ir saistīta ar ikdienas pārbaužu kopumu, kuru

laikā tiek vērtēts: pārtikas nekaitīgums, higiēnas prasību ievērošana, dzīvnieku novietņu un

dzīvnieku pārvadājumu atbilstība normatīvo aktu prasībām, dzīvnieku infekcijas slimību

uzraudzība, veterināro zāļu aprites kontrole, importa un eksporta aktivitāšu uzraudzība un

nodrošināšana. Tādējādi, PVD inspektoru ikdienas darbs ir koncentrēts uz legālās darbības

atbilstības normatīvo aktu prasībām kontroli.

Kā uzdevumu izpildes informācijas avotus inspektori izmanto inspekciju plānus, riska

analīzi, iedzīvotāju sūdzības. Uzraudzības un kontroles pārbaužu rezultāti tiek apkopoti un

izmantoti tālākās darbības plānošanai un veikšanai.

Šobrīd saskaņā ar dažādu informācijas avotu sniegto informāciju, ēnu ekonomikas

īpatsvars Latvijas varētu būt no 20% līdz 40%, t.sk. jomās, kur uzraudzības un kontroles

pasākumus veic Pārtikas un veterinārais dienests. Pārtikas un veterinārais dienests ir

institūcija, kas ne tikai vēsturiski piedalījusies nelikumīgas pārtikas aprites pasākumu



(2017. – 2019.)

176

apkarošanā, bet arī aktīvi piedalās vienas no svarīgāko valdības prioritāšu realizēšanā – ēnu

ekonomikas atklāšanā.

Analītiskais darbs, par iespējamu nelikumīgu komercprakses veikšanu, uzņēmumu

nelikumīgās darbības shēmu analīze un operatīvi veiktās pārbaudes veido papildus slogu PVD

pamatfunkciju izpildei, turklāt, esošais inspektorāts nav apmācīts nelikumīgās komercprakses

ekonomisko ieguvumu izpētes veikšanai.

6.4. SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI 2017. –

2019.

Uzņēmumu, kas iesaistījušies pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās

reģistrācijas vai atzīšanas identifikācija;

Augļu un dārzeņu izsekojamības un izcelsmes kontrole;

Izglītības iestāžu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu un

ārstniecības iestāžu pacientu uztura kvalitātes atbilstības kontrole normatīvo aktu

prasībām;

Informācijas vākšana, analīze un apkopošana par uzņēmumiem, kuru saimnieciskajā

darbībā saskatāma izvairīšanās no nodokļu nomaksas pilnā apmērā un atbildīgo iestāžu

informēšana;

Dalība EK izveidotajā Food Fraud Related Matter darba grupā;

Pārtikas, barības krāpšanas monitorings saistībā ar izcelsmes, sastāva un derīguma

termiņu norādēm preču marķējumā tirdzniecības uzņēmumos un e vidē;

Citas aktivitātes.

6.5. DARBĪBAS VIRZIENA “PĀRTIKAS KRĀPŠANAS UN ĒNU EKONOMIKAS

ATKLĀŠANA” DARBĪBAS RĀDĪTĀJI

Darbības virziena “Pārtikas krāpšanas un ēnu ekonomikas atklāšana” darbības rādītāji

attēloti 37.tabulā.

Tabula Nr 37

Darbības virziena “Pārtikas krāpšanas un

ēnu ekonomikas atklāšana” darbības rādītāji Nr.

p.k

Rezultāts (darbības

rezultāta formulējums)

Rezultatīvie rādītāji Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības

2016.g. 2017.g. 2018.g. 2019.g.

1. Uzņēmumu, kas

iesaistījušies pārtikas

apritē bez normatīvajos

aktos noteiktās

reģistrācijas vai atzīšanas,

atklāšana.

Pārbaudes (skaits)

20 20 20

20

Dalība starptautiskās

operācijās (OPSON u.c.) 1 1 1 1

2.

Augļu un dārzeņu

izsekojamības un

izcelsmes kontrole. Pārbaudes 20 20 20 20

3.

Izglītības iestāžu, sociālās

aprūpes un sociālās

rehabilitācijas institūciju

klientu un ārstniecības

iestāžu pacientu uztura

kvalitātes atbilstības

kontrole normatīvo aktu

Pārbaudes 20 20 20 20



(2017. – 2019.)

177

prasībām, kā arī apkopotu

un analizētu informāciju

par produktiem, kurus

izmanto ēdināšanas

pakalpojumu

nodrošināšanai un kuri

atbilst bioloģiskās

lauksaimniecības,

nacionālās pārtikas

kvalitātes shēmas vai

lauksaimniecības

integrētās audzēšanas

prasībām.

4.

Pārējie informācijas

analīzes un kontroles

pasākumi - Informācijas

vākšana, analīze un

apkopošana par

uzņēmumiem, kuru

saimnieciskajā darbībā

saskatāma izvairīšanās no

nodokļu nomaksas pilnā

apmērā un atbildīgo

iestāžu informēšana

Pārbaudes 5 5 5 5

5.

Dalība EK izveidotajā

Food Fraud Related

Matter darba grupā.

Dalība 2 2 2 2

6.

Pārtikas, barības

krāpšanas monitorings

saistībā ar izcelsmes,

sastāva un derīguma

termiņu norādēm preču

marķējumā tirdzniecības

uzņēmumos un e vidē.

Pārbaudes 30 30 30 30

6.6. SADARBĪBAS AR CITĀM INSTITŪCIJĀM

IAĀRD speciālisti savā darbībā sadarbojas ar visiem PVD departamentiem un

teritoriālajām struktūrvienībām, kā arī ar citām iestādēm (Valsts policija, Valsts ieņēmumu

dienests, Valsts vides dienests, u.c.) un organizācijām informācijas apmaiņas, kopīgi veiktu

fizisku pārbaužu veidā, lai precīzāk un pilnīgāk identificētu PVD uzraudzības jomās

darbojošās negodīgas, nelikumīgas komercprakses īstenojošas personas.



(2017. – 2019.)

178

7. PVD DARBĪBAS VIRZIENS “DZĪVNIEKU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES

PRODUKTU EKSPORTA UZRAUDZĪBA”

7.1. DARBĪBAS PILNVAROJUMS

Veterinārmedicīnas likums.

MK 14.12.2010 noteikumi Nr.1121 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un

dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām

veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei".

02.09.2004. Memorands starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju par no ES uz

Krieviju eksportējamo dzīvnieku un dzīvnieku produktu veterināro sertifikāciju.

04.04.2006. Memorands starp Eiropas Savienību DG Veselības un Patērētāju

Aizsardzības Ģenerāldirektorātu un Prezidentūru un Krievijas Federācijas Federālo

Veterinārās un Fitosanitārās uzraudzības dienestu attiecībā uz zonēšanas un

reģionalizācijas principiem veterinārajā jomā.

Komisijas 30.03.2004. Regula (EK) Nr. 599/2004 par vienota parauga sertifikāta un

inspekcijas ziņojumu ieviešanu Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar dzīvniekiem un

dzīvnieku izcelsmes produktiem (Dokuments attiecas uz EEZ).

Regula Nr. 178/2002.

7.2. MĒĶI UN UZDEVUMI

Darbības virziena “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksporta uzraudzība”

mērķis ir nodrošināt ES, importētājvalstu prasībām un starptautiskajiem standartiem atbilstošu

eksportam paredzētu dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes pārtikas / nepārtikas produktu un

dzīvnieku barības kontroles veikšanu, un dzīvnieku izcelsmes eksporta kravu kontroli un

sertifikāciju, tādējādi veicinot tirdzniecības attiecību veidošanu.

Starptautiskās tirdzniecības daļas uzdevumi:

nodrošināt veterinārajām un veselības prasībām atbilstošu dzīvnieku un dzīvnieku

izcelsmes produktu eksporta kravu sertifikāciju.

uzturēt un attīstīt sadarbību ar aktuālajām un potenciālajām Latvijas eksporta mērķa

valstu kompetentajām institūcijām. Piedalīties starpinstitucionālajās darba grupās un

sadarboties ar profesionālajām asociācijām. Veicināt Latvijas uzņēmumu ārējā tirgus

apgūšanu un eksporta attīstību.

7.3. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Sakarā ar ĀCM izplatīšanos Latvijas teritorijā, kā arī balstoties uz potenciālajiem

draudiem par putnu gripas un liellopu nodulārā dermatīta izplatīšanās Latvijā, kaimiņvalstīs

un citās tuvējās ES DV, kā arī ņemot vērā joprojām spēkā esošo Krievijas Federācijas

piemēroto embargo pārtikas produktu importam un zvejas produktu importam no Latvijas,

ekonomiskā un epizootoloģiskā situācija valstī ir izraisījusi industrijas pārstāvju pastiprinātu



(2017. – 2019.)

179

interesi par jaunu eksporta tirgu atrašanas un esošo tirgu saglabāšanas iespējām. PVD

Starptautiskās tirdzniecības daļas darbinieki aktīvi sadarbojas ar citu valstu kompetentajam

iestādēm un vēstniecībām, lai saglabātu esošos tirgus, operatīvi risinātu problēmsituācijas un

nodrošinātu jaunu tirgu apgūšanu.

Regulāri tiek gatavota un sniegta informācija Starpvaldību komisiju sanāksmju

sagatavošanai, ka arī pārstāvētas Latvijas eksportētāju uzņēmumu intereses starpvaldību

komisiju sēdēs (piem. Maskavā, Pekinā u.c.). Notiek aktīva sadarbība ar Ārlietu ministriju,

Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju Latvijas eksporta veicināšanas jautājumos.

Izveidoti kontakti, saskaņoti veterinārie sertifikāti un turpinās sadarbība ar Ķīnas,

Brazīlijas, Apvienoto Arābu Emirātu, ASV, Austrālijas, Honkongas, Vjetnamas, Malaizijas,

Izraēlas, Meksikas un Turcijas, Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas kompetentajām

iestādēm un vēstniecībām, eksporta veicināšanai uz minētajām valstīm.

Dalība Eiropas Padomes darba grupā par tirdzniecību ar trešajām valstīm un EK

TRACES ekspertu darba grupā, kā rezultātā iegūta jaunākā informācija un sniegti komentāri

un priekšlikumi EK pozīcijas veidošanai sarunām.

7.4. SVARĪGĀKIE UZDEVUMI DARBĪBAS VIRZIENA ĪSTENOŠANAI 2017.-2019.

Nodrošināt informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisijas (EK) atbildīgajām institūcijām,

uzturēt un attīstīt sadarbību ar Eiropas Savienības un citu valstu kompetentajām

institūcijām dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības jomā.

Piedalīties EK darba grupās, kā arī Latvijas ZM organizētajās darba grupās jaunu

normatīvo aktu izstrādē.

Sertifikācijas nodrošināšana atkarībā no tirgus attīstības tendencēm un saskaņā ar

importētājvalstu prasībām.

Nodrošināt elektronisku paziņošanu citu valstu kompetentajām iestādēm par kravu

nosūtīšanu uz ES valstīm ( TRACES).

Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmas administrēšana, datu analizēšana, sistēmas

piemērošana valsts vajadzībām un sistēmas savienojamības ar citām informācijas

sistēmām veicināšana.

Pilnveidot un uzturēt dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksporta atskaišu datu

bāzi un nepieciešamo dokumentāciju.

Piedalīties TSV inspektoru mācību programmu izstrādē un nodrošināt veterināro

(veselības) sertifikātu izrakstīšanai pilnvaroto inspektoru apmācības.

Sekmēt jaunu eksporta mērķa valstu kompetento iestāžu akceptu Latvijas dzīvnieku un

dzīvnieku izcelsmes produktu eksportam;

Saskaņot veterināros (veselības) sertifikātus ar attiecīgo valstu kompetentajām iestādēm;

Uzturēt informācijas apmaiņu ar citu valstu kompetentajām iestādēm, t.sk. aktuālu

problēmsituāciju atrisināšanā;

Veterināro (veselības) sertifikātu uzskaites un analīzes datorizētas sistēmas izveide un

ieviešana;

Izveidot un ieviest eksporta-importa darījumu valsts uzraudzības datu bāzi.



(2017. – 2019.)

180

7.5. DARBĪBAS VIRZIENA “DZĪVNIEKU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES

PRODUKTU EKSPORTA UZRAUDZĪBA” DARBĪBAS REZULTĀTI

PVD Darbības virziena “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksporta

uzraudzība” darbības rādītāji parādīti 38.tabulā.

Tabula Nr.38

Darbības virziena “Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksporta uzraudzība”

darbības rezultāti




rādītājs


2016 2017 2018 2019

1. Nodrošināta eksportā

ieinteresēto uzņēmumu

iesniegumu izskatīšana.

Saņemto

iesniegumu

izskatīšana (%)

100 100 100 100

2. Eksporta veicināšanai tiek

uzturēta un attīstīta sadarbība

ar aktuālajām un potenciālajām

eksporta mērķa valstu

kompetentajām iestādēm

Saskaņoto

veterināro/

veselības

sertifikātu skaits

20 19 3 2

7.6. SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM

Starptautiskās tirdzniecības jomā ir sadarbība ar Eiropas Komisiju, vēstniecībām, citu

valstu kompetentajām institūcijām, kā rezultātā tiek iegūta nozīmīga informācija par prasību

piemērošanu tirdzniecībai ar trešajām valstīm.

Sadarbība ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, Ārlietu ministriju un

profesionālajām asociācijām un Galveno Muitas pārvaldi ar mērķi uzlabot Latvijas sociāli-

ekonomisko situāciju un veicināt eksporta attīstību.



(2017. – 2019.)

181

IIII DDAAĻĻAA

PPĀĀRRTTIIKKAASS DDRROOŠŠUUMMAA UUNN DDZZĪĪVVNNIIEEKKUU

VVEESSEELLĪĪBBAASS LLAABBOORRAATTOORRIISSKKĀĀ

KKOONNTTRROOLLEE

((22001177.. –– 22001199..))



(2017. – 2019.)

182

8. VALSTS LABORATORISKĀS KONTROLES SISTĒMA, PĀRTIKAS

DROŠĪBAS, DZĪVNIEKU VESELĪBAS UN VIDES ZINĀTNISKAIS

INSTITŪTS “BIOR”

8.1. PILNVAROJUMS UN KOMPETENCE

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR” (turpmāk –

„BIOR”) ir ZM tiešā pakļautībā esošs valsts zinātniskais institūts ar atvasinātas publiskas

personas statusu. „BIOR” ir vadošā institūcija Latvijas Republikā dzīvnieku slimību

laboratoriski diagnostisko, zoohigiēnisko un dzīvnieku barības izmeklējumu, dzīvnieku un

augu izcelsmes pārtikas produktu testēšanas jomā. „BIOR” veic oficiālo paraugu

laboratoriskos izmeklējumus dzīvnieku infekcijas slimību diagnostikā un pārtikas produktu

kontrolē, kā arī laboratoriskos izmeklējumus, kas saistīti ar vidi, vides sanitāro higiēnu un

veterināro zāļu, farmaceitisko produktu, dzīvnieku barības un augu izcelsmes pārtikas apriti.

Saskaņā ar Regulas Nr. 882/2004 prasībām par oficiālo kontroli un no 2018. gada 29.

aprīļa Regulas (EK) 2017/625 prasībām, ir noteiktas jomas, kurās ir nominētas Eiropas

Savienības references laboratorijas, savukārt, ES dalībvalstīm katrā jomā ir obligāti jāizraugās

Nacionālā references laboratorija. (Regulas 32. un 33. pants).

Institūta „BIOR” uzdevumus un funkcijas reglamentē šādi nacionālie galvenie

normatīvie akti:

Pārtikas aprites uzraudzības likums;

Veterinārmedicīnas likums;

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums.

MK 04.08.2009. noteikumi Nr.864 “Noteikumi par references laboratorijas statusa

piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un

aprīkojumam noteiktajām prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā”.

Šie noteikumi nosaka “BIOR” Nacionālās References laboratorijas funkcijas.

Visi BIOR regulējošie normatīvie akti pieejami BIOR mājas lapā

http://www.bior.lv/lv/valsts-delegetas-funkcijas/nacionala-references-laboratorija .

Valsts pasūtījuma izpilde oficiālajai kontrolei tiek īstenota saskaņā ar trīspusēji noslēgto

līgumu starp Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu un Pārtikas drošības,

dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „BIOR”. Līguma Nr. 2013/25 (19.02.2013.)

Laboratoriskās kontroles izmeklējumi ir būtiska valsts uzraudzības sastāvdaļa. Izmeklējumu

rezultāti tiek izmantoti kā apliecinājums uzraudzībai pakļauto objektu atbilstībai normatīvajos

aktos noteiktajām prasībām.

Institūts „BIOR” ir kompetents veikt:

Pārtikas produktu un dzīvnieku barības ķīmisko, mikrobioloģisko, radioķīmisko un

gamma spektrometrisko testēšanu; labības un tās pārstrādes produktu ķīmisko

testēšanu; minerālūdens, alkoholisko dzērienu, iepakojamo materiālu, parfimērijas un

kosmētisko līdzekļu, rotaļlietu, atmosfēras, iekštelpu un darba zonas gaisa ķīmisko un

fizikāli ķīmisko testēšanu; vides fizikālo testēšanu, ūdens ķīmisko un mikrobioloģisko

testēšanu; virsmu nomazgājumu mikrobioloģisko testēšanu; pārtikas produktu

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX%3A32004R0882

http://www.bior.lv/lv/valsts-delegetas-funkcijas/nacionala-references-laboratorija



(2017. – 2019.)

183

sensorisko vērtēšanu; gaisa, dzeramā ūdens, virsmu nomazgājumu un pārtikas

produktu paraugu ņemšanu;

Dzīvnieku klīniskā un patoloģiskā materiāla patoloģisko, mikrobioloģisko,

virusoloģisko un seroloģisko testēšanu, dzīvnieku barības un apkārtējās vides

mikrobioloģisko testēšanu;

Cilvēka slimību mikrobioloģisko un parazitoloģisko diagnostiku, izmeklējumus

infekcijas saslimšanu perēkļos, izmeklējumus peldvietu ūdens kvalitātes monitoringa

nodrošināšanai, baktēriju dabas infekciju izraisītāju cirkulācijas mikrobioloģiskos

izmeklējumus, nodrošināt specifiskus laboratoriskos izmeklējumus cilvēka veselībai

bīstamu, ārkārtēju situāciju gadījumos.

Institūtu „BIOR” vada tā direktors, kuru amatā ievēl institūta Zinātniskā padome.

Institūta „BIOR” darbību nosaka Nolikums, kuru apstiprinājusi institūta Zinātniskā padome ar

Zinātniskās padomes sēdes lēmumu Nr.1, 2010. gada 5. janvārī.

Visas „BIOR” laboratorijas darbojas, ir novērtētas un akreditētas Latvijas Nacionālajā

akreditācijas sistēmā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025. Akreditācijas

reģistrācijas Nr. LATAK-T-012. Informācija par akreditācijas sfēru atrodama LATAK mājas

lapā

http://latak.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=t&Itemid=110&la

ng=lv.

„BIOR” atbild par analīžu metožu izvēli, to pielietojumu un atbilstību ES normatīvo aktu

prasībām.

Attēls Nr.26

Institūta „BIOR” struktūrshēma

http://latak.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=t&Itemid=110&lang=lv

http://latak.lv/index.php?option=com_institucijas&view=institucijas&type=t&Itemid=110&lang=lv



(2017. – 2019.)

184

8.2. PERSONĀLA RESURSI UN APMĀCĪBU SISTĒMA

Institūtā „BIOR” šobrīd ir nodarbināti 400 darbinieki. Augstākā izglītība ir 44 „BIOR”

darbiniekiem, 70 ir maģistra grāds, 27 ir doktora zinātniskais grāds.

Lielai daļai „BIOR” darbinieku ir zinātniskā darba pieredze, piedaloties gan nacionālos,

gan starptautiskos pētniecības projektos.

Institūta darbinieki savu pētījumu rezultātus un galvenos secinājums publisko dažādas

nozīmes un līmeņu semināros, konferencēs, simpozijos un sanāksmēs Latvijā un ārvalstīs.

Aktīvi tiek veikta sabiedrības informēšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. „BIOR” laboratoriju vadošie speciālisti regulāri piedalās ES references laboratoriju rīkotajos

pasākumos. „BIOR” ir nominējis katras references jomas atbildīgās personas, informācija ir iesniegta

attiecīgajā ES-RL, norādot kontaktinformāciju. Tas nodrošina iespēju savlaicīgi saņemt visu

nepieciešamo, aktuālo informāciju. Katras jomas atbildīgie eksperti katru gadu apmeklē ES-RL rīkotos

informatīvos seminārus par dažādiem ar testēšanu saistītiem jautājumiem.

Jaunajiem darbiniekiem pirms patstāvīga darba uzsākšanas nodrošina apmācību praktiskajā un

teorētiskajā jomā pieredzējušu darbinieku vadībā, arī par kvalitātes pārvaldības sistēmu. Spēju

patstāvīgi strādāt nosaka laboratorijas/nodaļas vadītājs pēc iekšējās prasmes pārbaudes vai

starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas rezultātiem.

„BIOR” laboratoriju personāla apmācību nepieciešamība tiek plānota un izvērtēta katru gadu.

8.3. VALSTS UZRAUDZĪBAS PROGRAMMU LABORATORISKO

IZMEKLĒJUMU IZPILDE

Veicot laboratoriski – diagnostisko izmeklēšanu, „BIOR” ieņem būtisku vietu pārtikas

aprites un dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības sistēmā. Laboratorisko

izmeklējumu rezultāti ir objektīvs pamats PVD rīcībai, lai nodrošinātu valstī augstu

sabiedrības un dzīvnieku veselības līmeni gan ilgtermiņā, gan operatīvi rīkojoties, kādas

konkrētas problēmas atrisināšanai.

Laboratoriskie izmeklējumi pārtikas apritē tiek veikti, lai noskaidrotu produktu un to

ražošanas procesu atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī savlaicīgi identificētu cilvēku

veselībai un dzīvībai bīstamus produktus un radītu objektīvu un neapstrīdamu argumentāciju

to izņemšanai no aprites.

Dzīvnieku infekcijas slimību laboratoriskajā kontrolē un diagnostikā „BIOR”

specializētās laboratorijas īsteno gan stratēģiskus, gan operatīvus uzdevumus. Stratēģiskā

līmenī „BIOR”, veicot valsts deleģējuma izpildi, sadarbībā ar PVD uzrauga dzīvnieku

veselību valstī, novērtē infekcijas slimību izplatīšanās risku. Dzīvnieku infekcijas slimību

uzliesmojumu gadījumos „BIOR” operatīvi nodrošina visus nepieciešamos laboratoriski

diagnostiskos izmeklējumus slimības diagnozes apstiprināšanai un slimības apkarošanai

veikto pasākumu efektivitātes kontrolei.

“BIOR” laboratorijās tiek veikti dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības

diagnostiskie izmeklējumi, tajā skaitā zoonožu un sevišķi bīstamo infekcijas slimību –

epizootiju diagnostika.

„BIOR” atbild par analīžu metožu izvēli, to pielietojumu un atbilstību ES likumdošanas

prasībām. Pārsvarā tās ir standartizētas testēšanas metodes (ISO, EN, OIE akceptētās

standarta metodes, ES Regulās iekļautās metodes, NMKL u.c. ) un, gadījumos, kad šādas

metodes nav pieejamas, „BIOR” laboratorijās izstrādā laboratorijas (In-house) metodes. Tā šī

darbības virziena izpilde ir tiešā veidā saistīta ar īstenoto pētniecisko darbu un zināšanu

pārnesi. „BIOR” laboratoriju akreditācijas sfēras testēšanas metodes gandrīz pilnībā nodrošina

oficiālo valsts uzraudzības programmu izpildi. Atsevišķos gadījumos izmeklējumi, nelielā



(2017. – 2019.)

185

izmeklējumu paraugu apjoma dēļ, ekonomiski pamatoti tiek pasūtīti ārvalstu laboratorijās un

zinātniskajos institūtos.

Institūtam, kā oficiālajā kontrolē iesaistītajai laboratorijai, ir jāizpilda virkne kritēriju,

lai analīžu metodi pielietotu uzraudzības procesos, tā nodrošinot augstu ticamības līmeni

konkrēto analīžu rezultātiem, gan valsts oficiālajai uzraudzības sistēmai kopumā. Tas arī

rada zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgu metodoloģisko bāzi padziļinātiem eksperimentāliem

pētījumiem un zinātniskajai jaunradei.

8.4. LABORATORISKĀS KONTROLES SISTĒMA

8.4.1. METODES

„BIOR” darbā izmanto standartizētas testēšanas metodes (ISO, EN, ES Regulās

iekļautās metodes, Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) rokasgrāmatā

“Diagnostisko izmeklējumu un vakcīnu standarti” norādītās metodes, NMKL u.c. ) un,

gadījumos, kad šādas metodes nav pieejamas, „BIOR” laboratorijās izstrādātās metodes.

Lai analīžu metodes tiktu iekļautas „BIOR” laboratorijas metožu sarakstā, tās ir

novērtētas pēc sekojošiem kritērijiem:

pareizība

piemērojamība

kvantitatīvās noteikšanas robeža

kvalitatīvās noteikšanas robeža

precizitāte

atkārtojamība

reproducējamība

selektivitāte

jutība

linearitāte

mērījumu nenoteiktība

citi kritēriji, individuāli dažādām metodēm

specifiskums.

Šobrīd „BIOR” laboratoriju akreditācijas sfērā ietilpst vairāk kā 400 testēšanas

metodes, kas aptver dažādus analīžu veidus:

klasiskās mikrobioloģijas metodes un fizikāli ķīmiskās metodes,

molekulārbioloģiskās metodes

hromatogrāfiju

atomabsorbciometriju

masspektrometriju

beta- un gamma-spektrometriju

patologanatomiskos, morfoloģiskos, histoloģiskos izmeklējumus

klīniski bioķīmiskos izmeklējumus

klasiskās mikrobioloģijas metodes baktēriju, patogēno sēnīšu, vīrusu izolēšanai un

identificēšanai

parazitāro slimību ierosinātāju noteikšanas metodes

specifiskos imūnķīmiskos testus antivielu noteikšanai



(2017. – 2019.)

186

molekulārbioloģiskās metodes infekcijas slimību ierosinātāju ģenētiskā materiāla

analizēšanai

Dzīvnieku slimību un pārtikas nekaitīguma uzraudzībai pielietoto izmeklējumu spektrs

nosaka nepieciešamību veikt lielas investīcijas laboratorijas aprīkojumā.

8.4.2. JAUNU METOŽU IEVIEŠANA

Jaunas metodes tiek ieviestas gadījumos, kad tiek mainītas likumdošanas prasības, kad

tiek mainītas oficiālās standarta metodes, gadījumos, kad oficiālajai kontrolei tiek plānoti

izmeklējumi, kas nav laboratorijas darbības sfērā. Jaunu metožu ieviešanai var būt arī

laboratorijas tehnoloģiju iemesli, piemēram, jaunu iekārtu iegāde.

„BIOR” ir izstrādāta vienota pieeja jaunu metožu ieviešanai visās laboratorijās, tajā ir

noteikti galvenie jaunu metožu ieviešanas pasākumi:

Laboratorijas metodes izstrādāšana vai standarta metodes iegāde

Resursu nodrošināšana

Personāla apmācības

Metodes aprobācija un validācija

Prasmes pārbaudes organizēšana

Metodes iekļaušana laboratorijas metožu sarakstā un akreditācijas sfērā.

8.4.3. PRASMES PĀRBAUDES

Lai nodrošinātu rezultātu precizitāti un ticamību, visas „BIOR” laboratorijas piedalās

prasmes pārbaudes programmās.

Prasmes pārbaudes ietver: iekšējās prasmes pārbaudes, starplaboratoriju salīdzinošās

testēšanas (SST) un metožu validācijas shēmas.

Tabula Nr. 39

Darbība Periodiskums

Piedalīšanās starptautiskajās vai nacionālajās


programmās, ja metode tiek lietota valsts

uzraudzības programmu izpildei

1x gadā visām oficiālajā kontrolē iesaistītajām

laboratorijām

Piedalīšanās starptautiskajās vai nacionālajās


programmās, ja metodes akreditētas

1 x akreditācijas periodā

Dalība Kopienas references laboratoriju metožu

validēšanas nolūkos organizētajās SST

Pēc Kopienas references laboratoriju

uzaicinājuma

Dalība ES ekspertu komisiju organizētajās SST Pēc ekspertu komisijas uzaicinājuma

Starplaboratoriju salīdzinošās testēšanas

organizēšana jauno, neakreditēto metožu vai

rutīnas metožu novērtēšanai

Pēc testēšanas laboratoriju pieprasījuma



(2017. – 2019.)

187

8.5. NACIONĀLĀ REFERENCES LABORATORIJA

„BIOR” kā Nacionālā references laboratorija ir vadošā valsts laboratorija, kas konkrētā

oficiālās testēšanas jomā ir nominēta atbilstoši likumdošanas prasībām.

Nacionālo references laboratoriju izraudzīšanās, atbilstoši Regulas Nr. 882/2004 par

oficiālo kontroli prasībām, veicina augstu analītisko rezultātu kvalitāti un viendabīgumu valsts

uzraudzības un kontroles laboratoriskajās programmās. Lai šo mērķi sasniegtu, Institūta

„BIOR” laboratorijas nodrošina apstiprinātu analīžu metožu piemērošanu, references

materiālu pieejamību, salīdzinošo pārbaužu organizēšanu un laboratoriju personāla

apmācības.

Katrā no nominācijas jomām „BIOR” ir šādas galvenās funkcijas:

sadarboties ar Eiropas Savienības references laboratoriju;

koordinēt to laboratoriju darbības, kas veic oficiālo kontroli;

organizēt starplaboratoriju salīdzinošos testus (SST) oficiālo valsts laboratoriju starpā

un nodrošina atbilstīgu paveiktā darba kontroli pēc šiem salīdzinošajiem testiem;

nodrošināt Kopienas references laboratorijas piegādātās informācijas izplatīšanu

kompetentajai iestādei un oficiālajām valsts laboratorijām;

sniegt zinātnisku un tehnisku palīdzību kompetentajai iestādei tās koordinēto kontroles

plānu īstenošanā.

Ņemot vērā to, ka laboratoriskā diagnostika ir joma, kurā ļoti strauji notiek tehnoloģiskā

attīstība, Nacionālajai references laboratorijai ir jānodrošina nekavējoša visu jaunāko prasību

izpilde un ieviešana oficiālajā kontrolē. Papildus tam šādai laboratorijai jāspēj attīstīt,

optimizēt un validēt laboratoriskās izmeklēšanas metodes, izveidot un uzturēt ierosinātāju

celmu un paraugu banku, ierosinātāju antigēnu banku, diagnostisko reaģentu komplektu

krājumu, specifisko imūnglobulīnu un serumu banku, kā arī veikt laboratoriskos

izmeklējumus piešķirtajā references jomā un strīdu gadījumā apstiprināt vai noraidīt valsts

pilnvarotu vai akreditētu laboratoriju iegūtos rezultātus piešķirtajā references jomā.

Nacionālā references laboratorija ir vienīgā valsts laboratorija, kas nepārtraukti 24h

stundas diennaktī uztur gan tehnoloģisko, gan personāla gatavību ārkārtas situācijām un

dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumiem.

Tā kā oficiālā kontrole tiek veikta ņemot vērā arī pārbaužu rezultātus, ko dzīvnieku

barības un pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi veic saskaņā ar HACCP programmām, ir

būtiski gūt pārliecību par uzņēmumu laboratoriju kompetenci, ko var panākt iesaistot šīs

laboratorijas nacionālās references laboratorijas organizētajās apmācībās un piedaloties to

organizētajās starplaboratoriju salīdzinošajās testēšanās.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, dalībvalstīm ir jānodrošina references funkciju

izpilde visās norādītajās jomās, pretējā gadījumā EK līmenī tiks apšaubīta oficiālajā kontrolē

iesaistīto laboratoriju kompetence un līdz ar to valstī veicamās oficiālās kontroles ticamība.

References funkciju izpilde pilnā apjomā dod iespēju ievērojami uzlabot Latvijas kā ES

dalībvalsts spēju un kompetenci pamatot viedokli attiecībā uz dažādu infekcijas slimību

ierosinātāju un pārtikas piesārņotāju uzraudzības un kontroles mehānismu pilnveidošanu un

normatīvajām vērtībām, tādējādi stiprinot nozares uzņēmumu eksportspēju.

Atbilstoši pilnvarojumam, „BIOR” pilda Nacionālā references laboratorijas funkcijas

šādās jomās (skat. tabulas Nr.49 un Nr.50):



(2017. – 2019.)

188

Tabula Nr.40

Pārtika, materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku, dzīvnieku barība,

atliekvielas, tai skaitā pesticīdu atliekas, un slimību ierosinātāju

antimikrobiālā rezistence

References joma

MK

no

t.

86

4/2

00

91)

p-t

s

EURL (Regulas Nr.

882/2004 VII

pielikums2)

Kontaktpersona

Vārds, uzvārds, e-pasts,

telefons, fax

Informatīvs kontakts


telefons, fax

Piens un piena

produkti

7.2.1. ANSES– Laboratoire de

sécurité des aliments

Maisons-Alfort

Francija

«Bior» Kvalitātes nod. vec.

eksp. Inese Ozollapa

[email protected] Tel : +371 67620903

Mob : +371 28395944

Fax : +371 67620434

«Bior» PVIL

Mikrobioloģijas nod. vec.

eksp. Jekaterina Mogiļuka [email protected]

Tel: +371 67620718

Mob : +371 28651704

Fax : +371 67620434 Zoonožu analīze

un testēšana

(Salmonella )

7.2.2. Rijksinstituut voor

Volksgezondheid en

Milieu (RIVM)

Bilthoven

Nīderlande

«Bior» DzSDL

Mikrobioloģijas nod. vad.

Jelena Avsejenko

[email protected] Tel: +371 67620358

Mob : +371 28645846

Fax : +371 67620434

Gliemeņu

bakterovirusālā

piesārņojuma

monitorings

7.2.19. The laboratory of the

Centre for Environment,

Fisheries and

Aquaculture Science

(CEFAS)

Weymouth

Apvienotā Karaliste

«Bior» PVIL


eksp. Jekaterina Mogiļuka [email protected]

Tel: +371 67620718

Mob : +371 28651704

Fax : +371 67620434

«Bior» DzSDL

Molekulārās bioloģijas nod.

v. eksp.Svetlana Cvetkova


Mob : +371 28619692

Fax : +371 67620434

Listeria

monocytogenes

kontrole

7.2.3. ANSES – Laboratoire

de sécurité des aliments

Maisons-Alfort

Francija

«Bior» PVIL


eksp. Jekaterina Mogiļuka

[email protected]

Tel: +371 67620718

Mob : +371 28651704

Fax : +371 67620434

Lietotie saīsinājumi:

EURL - Eiropas Savienības references laboratorija;

NRL - nacionālā references laboratorija;

PVIL - Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorija;

DzSDL -Dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorija

mailto:[email protected]








(2017. – 2019.)

189

References joma

MK

no

t.

86

4/2

00

91)

p-t

s

EURL (Regulas Nr.

882/2004 VII

pielikums2)

Kontaktpersona


telefons, fax



telefons, fax

Koagulāzes

pozitīvo

stafilokoku, (tai

skaitā S.aureus)

kontrole

7.2.4. «Bior» DzSDL


Jelena Avsejenko


Mob : +371 28645846

Fax : +371 67620434

E.coli (tai skaitā

verotoksigēnā

E.coli) kontrole

7.2.5. Istituto Superiore di

Sanità (ISS)

Roma

Itālija

«Bior» PVIL



[email protected]

Tel: +371 67620718

Mob : +371 28651704

Fax : +371 67620434

«Bior» DzSDL


Jelena Avsejenko


Mob : +371 28645846

Fax : +371 67620434

«Bior» DzSDL


vec. eksp.Julija Trofimova


Fax : +371 67620434

Campylobacter

(visi izolētie

ierosinātāji)

kontrole

7.2.6. Statens

Veterinärmedicinska

Anstalt (SVA)

Uppsala

Zviedrija

«Bior» DzSDL


Jelena Avsejenko


Mob : +371 28645846

Fax : +371 67620434

«Bior» PVIL



[email protected]

Tel: +371 67620718

Mob : +371 28651704

Fax : +371 67620434

Parazītu (īpaši

Trichinella,

Echinococcus,

Anisakis)

noteikšana

7.2.7. Istituto Superiore di

Sanità (ISS)

Roma

Itālija

«Bior» PVIL

Parazitoloģijas nod. vad.

Gunita Deksne


Mob : +371 28396350

Fax : +371 67620434

Ierosinātāju

antimikrobiālās

rezistences

noteikšana

7.2.8. Fødevareinstituttet

Danmarks Tekniske

Universitet

København

Dānija

«Bior» DzSDL


Jelena Avsejenko


Mob : +371 28645846

Fax : +371 67620434

Dzīvnieku

izcelsmes

proteīnu

noteikšana

dzīvnieku barībā

7.2.9. Centre wallon de

recherches

agronomiques (CRA-W)

Gembloux

Beļģija

«Bior» DzSDL Patoloģijas

nod. vec. eksp.

Inga Piginka-Vjačeslavova


Mob : +371 28627123

Fax : +371 67620434

«Bior» DzSDL


vad.Lelde Grantiņa-Ieviņa

lelde.grantina-


Mob : +371 28619692

Fax : +371 67620434














(2017. – 2019.)

190

References joma

MK

no

t.

86

4/2

00

91)

p-t

s

EURL (Regulas Nr.

882/2004 VII

pielikums2)

Kontaktpersona


telefons, fax



telefons, fax

Veterināro zāļu

un piesārņotāju

noteikšana

dzīvnieku

izcelsmes

pārtikā: resorcilikskābes

laktonu kontrole,

ieskaitot zeranola,

steroīdu,

antitiroīdo vielu,

stilbēnu, stilbēnu

atvasinājumu, to

sāļu un esteru,

sedatīvo līdzekļu

un mikotoksīnu

kontroli

7.2.10.1 RIKILT – Institute for

Food Safety, part of

Wageningen UR

Wageningen , the

Netherlands

(RIKILT – Pārtikas

drošuma institūts, daļa

no Wageningen

Universitātes un

pētniecības centra ,

Wageningen

,Nīderlande)4)

(VII piel., I sad. 12.a)

«Bior» PVIL Šķidruma

hromatogrāfijas nod.vad.

Iveta Pugajeva


Fax : +371 67620434

«Bior» PVIL vadītājs

Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Veterināro zāļu

un piesārņotāju

noteikšana

dzīvnieku

izcelsmes

pārtikā: Antibakteriālo

substanču

kontrole, ieskaitot

sulfonamīdu,

hinolonu,

krāsvielu,

karbadosa un

olakvindoksa

kontroli

(arī

floramfenikola,

dapsona un

nitrofurānu

kontrole)

7.2.10.2

7.2.10.5

ANSES – Laboratoire

de Fougères

Francija

(VII piel., I sad. 12.b)



Iveta Pugajeva


Fax : +371 67620434


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Veterināro zāļu

un piesārņotāju

noteikšana

dzīvnieku

izcelsmes

pārtikā: beta-

agonistu,

antihelmintisko

līdzekļu,

antikokcidiālo un

pretiekaisuma

līdzekļu kontrole

7.2.10.3 Bundesamt für

Verbraucherschutz und

Lebensmittelsicherheit

(BVL)

Berlin

Vācija

(VII piel., I sad. 12.c)



Iveta Pugajeva


Fax : +371 67620434


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434









(2017. – 2019.)

191

References joma

MK

no

t.

86

4/2

00

91)

p-t

s

EURL (Regulas Nr.

882/2004 VII

pielikums2)

Kontaktpersona


telefons, fax



telefons, fax

Smago metālu

noteikšana

dzīvnieku

izcelsmes pārtikā

7.2.15. Instituto Superiore di

Sanità

Roma

Itālija

(VII piel., I sad. 12.d)

«Bior» PVIL

Elementanalīzes nod.vec.

eksp. Konstantīns Bavrins [email protected]

Tel: +371 67620922

Fax : +371 67620434


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Transmisīvo

sūkļveida

encefalopātiju

(TSE)

noteikšana

7.2.11.

The Veterinary

Laboratories Agency

Addlestone


«Bior» DzSDL Patoloģijas

nod. vec. eksp.

Inga Piginka (histoloģija)


Mob : +371 28627123

Fax : +371 67620434

«Bior» DzSDL

Virusoloģijas nod. vad.

Marianna Dobroštana [email protected]

Tel: +371 67620330

Mob : +371 28387638

Fax : +371 67620434

Dzīvnieku

ēdināšanā lietoto

piedevu

noteikšana

7.2.12. Joint Research Centre of

the European

Commission.

Institute for Reference

Materials and

Measurements,

Eiropas Komisijas

Kopīgais pētniecības

centrs, Geel , Beļģija


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Ģenētiski

modificēti

mikroorganismi

(GMOs)

Pēc

likuma3)

9.panta

Joint Research Centre of

the European

Commission.

Eiropas Komisijas


centrs, Ispra ,Itālija

«Bior» DzSDL


vec. eksp.Lilija Kovaļčuka


Mob : +371 28619692

Fax : +371 67620434

Tādu materiālu

kontrole, kam

paredzēts nonākt

saskarē ar

pārtiku

7.2.13. «Bior» PVIL Šķidruma

hromatogrāfijas nod.vec.

eksp. Laura Elīna Ikkere [email protected] Tel: +371 67620624

Mob: +371 26477009

Fax : +371 67620434


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Pesticīdu atlieku

noteikšana

graudos un

barībā

7.2.14.1 Fødevareinstituttet

Danmarks Tekniske

Universitet

København

Dānija



Iveta Pugajeva


Fax : +371 67620434


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Pesticīdu atlieku

noteikšana

dzīvnieku

izcelsmes pārtikā

un produktos ar

augstu tauku

saturu

7.2.10.4

7.2.14.2

Chemisches und

Veterinäruntersuchungs

amt (CVUA) Freiburg

Freiburg

Vācija

«Bior» PVIL Gāzu


Dzintars Začs


Mob : +371 26859552

Fax : +371 67620434


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434















(2017. – 2019.)

192

References joma

MK

no

t.

86

4/2

00

91)

p-t

s

EURL (Regulas Nr.

882/2004 VII

pielikums2)

Kontaktpersona


telefons, fax



telefons, fax

Pesticīdu atlieku

noteikšana

augļos un

dārzeņos, tajā

skaitā produktos

ar augstu ūdens

un augstu skābes

saturu

7.2.10.4

7.2.14.3

Laboratorio Agrario de

la Generalitat

Valenciana (LAGV)

Burjassot-Valencia

Spānija

Grupo de Residuos de

Plaguicidas de la

Universidad de Almería

(PRRG)

Almería, Spānija



Iveta Pugajeva


Fax : +371 67620434


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Pesticīdu atlieku

noteikšana:

vienas atliekas

noteikšanas

metode

7.2.14.4 Chemisches und


amt (CVUA) Stuttgart

Fellbach

Vācija



Iveta Pugajeva


Fax : +371 67620434

«Bior» PVIL

Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Smago metālu

noteikšana

barībā un pārtikā

7.2.15. Joint Research Centre of

the European

Commission.

Institute for Reference

Materials and

Measurements

Eiropas Komisijas


centrs, Geel, Beļģija

«Bior» PVIL

Elementanalīzes nodaļas

vecākais eksperts

Konstantīns Bavrins [email protected]

Tel: +371 67620922

Fax : +371 67620434


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Mikotoksīnu

noteikšana

7.2.16. «Bior» PVIL Šķidruma


Iveta Pugajeva


Fax : +371 67620434

Policiklisko

aromātisko

ogļūdeņražu

(PAO)

noteikšana

7.2.17

«Bior» PVIL Gāzu


Dzintars Začs


Mob : +371 26859552

Fax : +371 67620434

Dioksīnu un

dioksīniem

līdzīgu

polihlordifenilu

(PHD)

noteikšana

barībā un pārtikā

7.2.18. Chemisches und


amt (CVUA) Freiburg

Freiburg

Vācija

«Bior» PVIL Gāzu


Dzintars Začs


Mob : +371 26859552

Fax : +371 67620434


Vadims Bartkevičs


Mob : +371 26444153

Fax : +371 67620434

Mājputnu gaļas

kopējā ūdens

satura noteikšana

Nav

iekļauts

NRL funkcijas noteiktas

ar Regulu (EK)

543/20084)

«Bior» PVIL Ķīmijas nod.

vec.eksp. Jana Meistere


Fax : +371 67620434














(2017. – 2019.)

193

Paskaidrojumi par tabulu Nr. 49: 1) Ministru kabineta 04.08.2009. noteikumi Nr.864 “Noteikumi par references laboratorijas statusa

piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un aprīkojumam

noteiktajām prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā “ (aktuālā versija

27.05.2017.) 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 29.04.2004. Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko

veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību

aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (jaunākā konsolidētā versija:

02004R0882-20170228). 3) Ģenētiski modificēto organismu aprites likums 4) References funkcijas noteiktas Komisijas 16.06.2008. Regulā (EK) Nr. 543/2008 par kārtību, kādā

piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības

standartiem (jaunākā konsolidētā versija: 02009R0543-20151009)

Tabula Nr.41

Dzīvnieku veselības un dzīvnieku infekcijas slimību diagnostika

References

joma

MK

not.

864/2

009

1)

p-t

s EURL (Regulas Nr.

882/2004 VII

pielikums)2)

Kontaktpersona


telefons, fax


Vārds, uzvārds,

e-pasts, telefons, fax

Klasiskais cūku

mēris

7.1.1. Institut für Virologie der

Tierärztlichen

Hochschule Hannover

Hannover,

Vācija

«Bior» DzSDL



Tel: +371 67620330

Mob : +371 28387638

Fax : +371 67620434

Āfrikas zirgu

mēris

7.1.13. Laboratorio Central de

Sanidad Animal de

Algete

Algete (Madrid)

Spānija

«Bior» DzSDL Seroloģijas

nod.vad. Žanete Šteingolde


Mob: +371 28656411

Fax: +371 67620434

Putnu gripa

7.1.2. Veterinary Laboratories

Agency, VLA New

Haw, Weybridge

United Kingdom


«Bior» DzSDL



Tel: +371 67620330

Mob : +371 28387638

Fax : +371 67620434

Ņūkāslas

slimība

7.1.3.

Cūku vezikulārā

slimība

7.1.11. AFRC Institute for

Animal Health,

Pirbright Laboratory,

(tagad The Pirbriht

Institute), Pirbright,





Mob: +371 28656411

Fax: +371 67620434

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/AUTO/?uri=CELEX:02004R0882-20170228&qid=1495795348785









(2017. – 2019.)

194

References

joma

MK

no

t.

86

4/2

00

91)

p-t

s EURL (Regulas Nr.

882/2004 VII

pielikums)2)

Kontaktpersona


telefons, fax


Vārds, uzvārds,


Zivju infekcijas

slimības

(Regulā: zivju

slimības)

7.1.5. Veterinærinstituttet

Afdeling for Fjerkræ,

Fisk og Pelsdyr

Danmarks Tekniske

Universitet

Aarhus, Dānija

«Bior» DzSDL

Virusoloģijas nod. vec.

eksp. Zita Muižniece


Mob: +371 28386816

Fax: +371 67620434

Trakumsērgas

vakcinācijas

efektivitātes

uzraudzība

7.3.2. ANSES, Nancy

Laboratoire d’études sur

la rage et la pathologie

des animaux sauvages

Technopôle agricole et

vétérinaire

Francija

«Bior» DzSDL


eksp. Zita Muižniece

[email protected]

Tel : +371 67620330

Mob: +371 28386816

Fax: +371 67620434

«Bior» DzSDL



Tel : +371 67620330

Mob: +371 28387638

Fax: +371 67620434

Infekciozais

katarālais

drudzis jeb zilās

mēles slimība

7.1.10. AFRC Institute for

Animal Health,


(tagad The Pirbriht






Mob: +371 28656411

Fax: +371 67620434

Āfrikas cūku

mēris

7.1.12. Centro de

Investigación en

Sanidad Animal, 28130

Valdeolmos,

Madrid

Spānija

«Bior» DzSDL


v. eksp.Svetlana Cvetkova

[email protected]

Tel : +371 67620604

Mob: +371 28654779

Fax: +371 67620434

«Bior» DzSDL vadītāja

Ieva Rodze

[email protected]

Tel : +371 67622017

Mob: +371 29237625

Fax : +371 67620434

NRL

zootehnikas

jautājumos

- INTERBULL Centre

Departament of Animal

Breeding and genetics

Swedish University of

Agricultural Sciences,

Uppsala Sweden

Mutes un nagu

sērga

7.1.4 Institute for Animal

Health,


(tagad The Pirbriht






Mob: +371 28656411

Fax: +371 67620434

Bruceloze


de santé animale

Maisons-Alfort

Francija




Mob: +371 28656411

Fax: +371 67620434

«Bior» DzSDL

Mikrobioloģijas nod.vad.

Jeļena Avsejenko


Mob: +371 28645846

Fax: +371 67620434












(2017. – 2019.)

195

References

joma

MK

no

t.

86

4/2

00

91)

p-t

s EURL (Regulas Nr.

882/2004 VII

pielikums)2)

Kontaktpersona


telefons, fax


Vārds, uzvārds,


Zirgu slimības,

izņemot Āfrikas

zirgu mēri

7.14. ANSES – Laboratoire

de santé

animale/Laboratoire de

pathologie équine

Maisons-Alfort

Francija



(bakteriālās slimības)


Mob: +371 28656411

Fax: +371 67620434 «Bior» DzSDL


eksp.Zita Muižniece

(virusālās slimības)


Mob: +371 28386816

Fax: +371 67620434

«Bior» DzSDL


Jeļena Avsejenko


Mob: +371 28645846

Fax: +371 67620434

Vēžveidīgo

infekcijas

slimības

7.1.6. Centre for Environment,

Fisheries & Aquaculture

Science (CEFAS)

Weymouth


«Bior» DzSDL


vec. eksp. Juris Ķibilds


Fax : +371 67620434

Trakumsērga


de la rage et de la

faune sauvage de

Nancy

Malzeville, Francija

«Bior» DzSDL


eksp.Zita Muižniece


Mob: +371 28386816

Fax: +371 67620434

«Bior» DzSDL



Tel : +371 67620330

Mob: +371 28387638

Fax: +371 67620434

Tuberkuloze

(govju)

7.1.9. VISAVET –

Laboratorio de

vigilancia veterinaria,

Facultad de Veterinaria,

Universidad

Complutense de Madrid

Madrid, Spānija

«Bior» DzSDL

Mikrobioloģijas nod.vec.

eksp. Madara Streikiša

madara.streikiš[email protected]

Tel :+371 67620358

Fax : +371 67620434

Govju

enzootiskās

leikozes

diagnostika

(imūndifūzijas

metode,

imūnfermenta-

tīvās analīzes

metode)

7.3.1. Pēc Direktīvas

64/432/EEC3)

Friedrich-Loeffler-

Institut Federal

Research Institute for

Animal Health OIE

Reference Laboratory

for Enzootic Bovine

Leukosis (EBL)

Südufer 10 ,

17493 Greifswald –

Insel Riems , Vācija



[email protected]

Tel : +371 67620604

Mob: +371 28656411

Fax: +371 67620434











(2017. – 2019.)

196

References

joma

MK

no

t.

86

4/2

00

91)

p-t

s EURL (Regulas Nr.

882/2004 VII

pielikums)2)

Kontaktpersona


telefons, fax


Vārds, uzvārds,


Aujeski slimības

diagnostika (imunofermentatī-

tīvās analīzes

metodes pārbaude

jo īpaši attiecībā

uz valsts standart-

serumu ražošanu

un standartizāciju

atbilstoši EK stan-

dartserumiem)

7.3.3. Direktīva 64/432/EEC3) «Bior» DzSDL Seroloģijas


[email protected]

Tel : +371 67620604

Mob: +371 28656411

Fax: +371 67620434

Bišu veselība 7.4 ANSES – Sophia-

Antipolis Laboratory

Sophia-Antipolis

Francija


Ieva Rodze


Mob: +371 29237625

Fax : +371 67620434

«Bior» DzSDL


Jeļena Avsejenko


Mob: +371 28645846

Fax: +371 67620434

«Bior» PVIL

Parazitoloģijas nod.vad.

Gunita Deksne


Mob : +371 28396350

Fax : +371 67620434



Iveta Pugajeva (pesticīdi)


Fax : +371 67620434

Capripox vīrusu

izraisītās

slimības

(nodulārais

dermatīts un aitu

un kazu bakas)

7.1.15

7.1.16

Veterinary and

Agrochemical Research

Centre — CODA-

CERVA Operational

Directorate Viral

Diseases Unit Vesicular

and Exotic Diseases

Groeselenberg 99

1180 Brussels

Beļģija (no 16.02.2017.)


Ieva Rodze


Mob: +371 29237625

Fax : +371 67620434

«Bior» DzSDL


v. eksp. Svetlana Cvetkova


Mob: +371 28654779

Fax: +371 67620434

Mazo

atgremotāju

mēris

7.1.17 Centre de coopération

internationale en

recherche agronomique

pour le développement

(CIRAD) TA A-15/G,

Campus International de

Baillarguet 34398

Montpellier Cedex,

Francija (no 07.02.2017.)




Mob: +371 28656411

Fax: +371 67620434











(2017. – 2019.)

197

Paskaidrojumi par tabulu Nr.50 1) Ministru kabineta noteikumi Nr.864 (04.08.2009.) “Noteikumi par references laboratorijas statusa

piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un aprīkojumam

noteiktajām prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā “ (aktuālā versija

27.05.2017.)

2) Regula (EK) Nr. 882/2004 (jaunākā konsolidētā versija: 02004R0882-20170228).

3) Padomes Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku

tirdzniecību Kopienā (Jaunākā konsolidētā versija: 01964L0432-20150527)

8.6. DARBĪBU UN PRIORITĀRO PASĀKUMU PLĀNS 2017.-2019.

Tabula Nr. 42

Nr.p.k. Saturs Plāns 2017.-2019.gadam

1. Jaunu molekulāri bioloģisko metožu ieviešana

aktuālo dzīvnieku slimību infekciju diagnostikā 20 metodes

2. Jaunu metožu ieviešana zoonotisko

mikroorganismu filoģenētiskiem pētījumiem 6 metodes

3.

Jaunu standartmetožu ieviešana atbilstoši

jaunajām EURL prasībām govju nodulārā

dermatītu, aitu un kazu baku un mazo atgremotāju

mēra references jomās

7 metodes

4.

Ātro diagnostikas metožu ieviešana, izmantojot

MALDI-TOF metodi dzīvnieku infekciju un

pārtikas mikrobioloģiskā piesārņojuma

noteikšanā. Metodes validēšana un ieviešana

1 metode

5.

Augstas izšķiršanas spējas masspektrometrijas

metožu ieviešana antibiotiku un pesticīdu

noteikšanai pārtikas produkcijā. Metožu

validācija.

6 metodes

6.

Jaunu ķīmisko metožu ieviešana oficiālās pārtikas

uzraudzības programmas paplašināšanai. Metožu

validācija.

4 metodes


http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/AUTO/?uri=CELEX:01964L0432-20150527&qid=1487850548445



(2017. – 2019.)

198

IIIIII DDAAĻĻAA

AAUUGGUU VVEESSEELLĪĪBBAASS VVAALLSSTTSS

UUZZRRAAUUDDZZĪĪBBAA

((22001177.. –– 22001199..))



(2017. – 2019.)

199

9. AUGU VESELĪBAS UZRAUDZĪBA LATVIJĀ. VALSTS AUGU

AIZSARDZĪBAS DIENESTS

9.1. PILNVAROJUMS UN KOMPETENCES JOMAS, VALSTS REFERENCES

LABORATORIJAS NOTEIKŠANA

Saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 4.panta pirmo daļu Valsts uzraudzību augu

aizsardzības jomā (Augu veselība) organizē un veic dienests, kas ir Zemkopības ministrijas

padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Padomes 2000.gada 8.maija Direktīvas 2000/29/EK

par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu

produktiem, un pret to izplatību Kopienā ir ieviesta ar Augu aizsardzības likumu, Ministru

kabineta 2004.gada 30.marta noteikumiem Nr.218 „Augu karantīnas noteikumi”.

Centrālā kompetentā un kontroles iestāde – Valsts augu aizsardzības dienests.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 12.panta otro daļu dienests veic fitosanitāro

kontroli vai tā uzraudzībā tiek veikta šī kontrole, lai noskaidrotu augu, augu produktu un ar

tiem saskarē nonākušo priekšmetu atbilstību fitosanitārajām normām, un, ja nepieciešams,

nosaka fitosanitāros pasākumus, lai novērstu augu karantīnas organismu ievešanu, ieviešanos

un izplatīšanos.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumu Nr.218 „Augu karantīnas

noteikumi” 25.punktu ievedamo augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekš-

metu fitosanitāro kontroli ievešanas punktā veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors,

kuram ir atbilstoša kvalifikācija augu aizsardzības jomā.

Augu veselības valsts uzraudzību nosakošie normatīvie akti atrodami VAAD mājas lapā

http://www.vaad.gov.lv/sakums/normatvie-akti.aspx .

Zemkopības ministrija atbild par politikas veidošanu augu veselības jomā.

Attēls Nr. 27

Zemkopības

ministrija

Valsts augu aizsardzības

dienests

Pārtikas un veterinārā

dienests

Augu un augu produktu

fitosanitārā kontrole uz

robežas

Augu aizsardzības

līdzekļu kontrole no

trešajām valstīm

http://www.vaad.gov.lv/sakums/normatvie-akti.aspx



(2017. – 2019.)

200

9.2. AUGU AIZSARDZĪBAS VALSTS MĒRĶI UN UZDEVUMI

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju sagaidāmie politikas rezultāti

vidējam termiņam: Tabula Nr. 43

Nr.

p.k.

Politikas rezultāti Sasniedzamie rādītāji pa

gadiem

2017. 2018. 2019.

1. Latvijā sastopamie augu karantīnas organismi,

skaits

14 14 14

VAAD nodrošina valsts fitosanitāro drošību: Tabula Nr. 44

Nr.

p.k.

Rezultatīvie rādītāji Sasniedzamie rādītāji pa

gadiem

2017. 2018. 2019.

Veikto pārbaužu skaits fitosanitārijas jomā 11850 13500 13500

Pārbaužu rezultātā pieņemto lēmumu par

fitosanitāro pasākumu piemērošanu īpatsvars %

no pārbaužu skaita

0,4% 0,4% 0,4%

Valsts politiku ievieš un realizē Valsts augu aizsardzības dienests.

VAAD darbības virsmērķis (misija):

nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites

uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un

pasargātu vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā

piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un

kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī lai palielinātu produktivitāti un

lauksaimniecības konkurētspēju.

VAAD vīzija: vienots un efektīvs dienests, kas orientēts gan uz ārējo, gan uz iekšējo klientu, aktīvi

piedalās valsts un Eiropas Savienības politikas veidošanā lauksaimniecības un meža

sektorā, balstās uz mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošanu, spēj ātri un elastīgi reaģēt uz

mainīgo situāciju un ir prestižs un pievilcīgs darba devējs jauniem un spējīgiem

speciālistiem.

VAAD darbības virzieni:

fitosanitārā uzraudzība, augu aizsardzība, sēklu un šķirņu aprites uzraudzība un

augsnes auglības veicināšana. Darbības virziens fitosanitārā uzraudzība tiks īstenots ar

budžeta programmu - Augu veselība un augu aprites uzraudzība.

Darbības virziena mērķis: Valsts pasargāta no kaitīgo organismu uzliesmojumiem un tiek sekmēta augu un augu

produktu konkurētspēja starptautiskajā tirgū. Nodrošināt dabas resursu

apsaimniekošanas ilgtspējību.



(2017. – 2019.)

201

VAAD veiktās fitosanitārās uzraudzības mērķis: nodrošināt valsts fitosanitāro drošību, veicot efektīvus uzraudzības pasākumus, lai

valsti pasargātu no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem un nodrošinātu augu un

augu produktu eksportu.

Vidēja termiņa prioritātes 2017. – 2019.

Novērst jaunu karantīnas organismu ieviešanos Latvijā

Radīt priekšnoteikumus Latvijas augu valsts izcelsmes produktu tirdzniecībai ar

trešajām valstīm, Eiropas Savienības dalībvalstīm un aizsargāt Latviju no Eiropas

Savienībā konstatētajiem augu karantīnas organismiem

Nodrošināt starptautisko prasību harmonizāciju, tādējādi sekmējot Latvijas

konkurētspēju starptautiskajā tirgū

Noteikt kaitīgo organismu ģeogrāfisko izplatību un statusu Latvijas teritorijā

Novērst aktuālo augu karantīnas organismu ieviešanos Latvijā

Pārstāvēt Latvijas intereses starptautiski par references laboratoriju sistēmu

izveidošanu un nodrošināt Latvijas nacionālās fitosanitārās laboratorijas kā

references laboratorijas augu karantīnas jomā statusu

Nodrošināt pavairojamā materiāla sertifikācijas procesu Latvijā.

9.3. OFICIĀLO KONTROĻU ORGANIZĒŠANA UN VADĪBA

VAAD ir atbildīgs par oficiālo kontroļu organizēšanu un veikšanu saskaņā ar Padomes

2000.gada 8.maija Direktīvas 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu

ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā. Informācija

par dienestu pieejama http://www.vaad.gov.lv/.

VAAD un PVD sadarbojas pamatojoties uz noslēgto rakstveida vienošanos, kas ietver

regulāras tikšanās, savstarpējas informācijas apmaiņas, metodisko vadību, VAAD apmāca

Pārtikas un veterinārā dienesta personālu, Pārtikas un veterinārais dienests paziņo VAAD par

konstatētajiem pārkāpumiem 24 h laikā.

VAAD sadarbojas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, apmainās ar informāciju

par konstatētajiem karantīnas organismiem, izmantojot Eiropas Savienības Augu veselības

datu bāzes EUROPHYT ziņošanu par organismu uzliesmojumiem dalībvalsts teritorijā.

http://www.vaad.gov.lv/



(2017. – 2019.)

202

Attēls Nr.28

Valsts augu aizsardzības dienesta struktūra

Direktors

Direktora vietnieks

Augu aizsardzības

departaments

Integrētā augu

aizsardzības daļa

Augu aizsardzības līdzekļu

novērtēšanas daļa

Augu aizsardzības

līdzekļu

reģistrācijas daļa

Augu karantīnas

departaments

Fitosanitārās uzraudzības

daļa

Kaitīgo organismu

ierobežošanas darba grupa

Nacionālā fitosanitārā

laboratorija

Agroķīmijas

departaments

Augšņu agroķīmiskās

izpētes daļa

Agroķīmijas laboratorija

Sēklu kontroles

departaments

Sēklu sertifikācijas un

šķirņu aizsardzības daļa

Nacionālā sēklu

kontroles laboratorija

Finanšu un uzskaites

daļa

Saimniecības daļa

Informācijas daļa

Rīgas reģionālā nodaļa Vidzemes reģionālā

nodaļa

Kurzemes reģionālā

nodaļa

Latgales reģionālā

nodaļa

Zemgales reģionālā

nodaļa

Direktora vietnieks

(galvenais inspektors)

Stratēģijas un metodoloģijas

departaments

Juridiskā daļa



(2017. – 2019.)

203

VAAD pilda funkcijas fitosanitārajā jomā visā LR teritorijā gan valsts, gan reģionālajā

līmenī.

Valsts līmenī par Padomes 2000.gada 8.maija Direktīvas 2000/29/EK par aizsardzības

pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to

izplatību Kopienā un Augu aizsardzības likuma ieviešanu visā Latvijas valsts teritorijā atbild

VAAD Augu karantīnas departaments.

Augu karantīnas departamenta uzdevumi:

nodrošināt karantīnas organismu neieviešanos un neizplatīšanos Latvijas teritorijā

organizēt un nodrošināt fitosanitāro uzraudzību

veidot un uzturēt Fitosanitārajai kontrolei pakļauto personu reģistru

koordinēt un veidot sadarbību fitosanitārajā kontrolē

apmainīties ar informāciju par valsts līmenī un ar starptautiskajām organizācijām,

kā arī iesniedz pārskatus Eiropas Komisijā

uzraudzīt un organizēt pavairojamā materiāla sertifikāciju

izsniegt augu pases

izsniegt atļaujas augu karantīnas organismu izmēģinājumiem

uzraudzīt eksporta un reeksporta sertifikācijas sistēmu

veidot un uzturēt koksnes iepakojamā materiāla marķētāju reģistru

sagatavot augu karantīnā ilgtermiņa (trijiem) vai īstermiņa plānus (gadam) valsts

līmenī

sagatavot sasniedzamos rādītājus (valsts līmenī)

apkopot un analizēt sasniegtos rādītājus (valsts līmenī)

sagatavot normatīvo aktu projektus, ieviešot Eiropas Savienības prasības

sagatavot priekšlikumu par nepieciešamiem materiālajiem, personāla,

informācijas resursiem funkciju izpildei valsts līmenī

nodrošināt reģionālo nodaļu inspektoru apmācības, lai paaugstinātu to

kvalifikāciju un izstrādāt apmācību programmas

izstrādāt iekšējos normatīvos aktus ārējo normatīvo aktu ieviešanai (instrukcijas)

novērtēt valsts funkciju izpildi (reģionos)

uzturēt un veidot Kultūraugu uzraudzības informācijas sistēmas augu karantīnas

daļu

Reģionālajā līmenī Padomes 2000.gada 8.maija Direktīvas 2000/29/EK par aizsardzības

pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to

izplatību Kopienā un Augu aizsardzības likumā noteiktās funkcijas izpilda dienesta 5

reģionālās nodaļas. Reģionālās nodaļas ir pakļautas dienesta direktora vietniekam

(galvenajam inspektoram).



(2017. – 2019.)

204

Attēls Nr.29

Valsts augu aizsardzības dienesta reģionālās nodaļas

Reģionālo nodaļu uzdevumi:

uzraudzīt fitosanitāro stāvokli reģionā un sniegt ziņojumus Augu karantīnas

departamentam

pieņemt lēmumus par fitosanitāro pasākumu piemērošanu un uzraudzīt to izpildi, kā

arī nodrošināt to izpildi piespiedu kārtā

kontrolēt un uzraudzīt Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē

iesaistīto personu reģistrā iekļautās personas

pieņemt iesniegumu personas iekļaušanai Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un

augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā, par izmaiņām reģistrā vai papildus

darbībām, pārbaudīt iesniegumā minētās informācijas atbilstību faktiskajai un dot

slēdzienu par informācijas atbilstību faktiskajai pieņemt iesniegumu fitosanitārā sertifikāta eksportam vai reeksportam saņemšanai un

pārbaudīt augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušos priekšmetu atbilstību

ievedējvalsts fitosanitārajām prasībām un izsniegt fitosanitāros sertifikātus

pārbaudīt koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas uzņēmumus to reģistrācijai un

dot slēdzienu par informācijas atbilstību faktiskajai

uzraudzīt reģistrētos koksnes iepakojamā materiāla marķēšanas uzņēmumus

novērtēt dārzeņu, augļkoku un ogulāju, vīnogulāju un dekoratīvo augu atbilstību un

pieņemt lēmumu par atļauju lietot vai sagatavot augu pasi vai etiķeti

pārbaudīt augu un augu produktu kravas to saņemšanas vietās

sniegt atzinumu par materiāla atbilstību prasībām un veikt meža reproduktīvo

uzņēmumu pārbaudi

iesniegt departamentu pieprasīto operatīvo informāciju

normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos izvērtēt pārkāpumu, ierosināt administratīvā

pārkāpuma lietu un izskatīt to



(2017. – 2019.)

205

informēt personas par izmaiņām normatīvajos aktos, rīkot seminārus un informatīvas

kampaņas par normatīvajiem aktiem un to piemērošanu, kā arī izplatīt informatīvos

materiālus

pieņemt un izskatīt fizisko un juridisko personu iesniegumus un sūdzības Inspektoru adreses pieejamas: http://www.vaad.gov.lv/.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 4.panta ceturtās daļas 8.punktu dienests veic

references laboratorijas funkcijas augiem kaitīgo organismu laboratoriskajā diagnostikā un

pēc pieprasījuma sniedz laboratoriskos pakalpojumus.

Kārtību, kādā Nacionālā Fitosanitārā laboratorija veic references laboratorijas funkcijas nosaka Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumiem Nr.152 „Kārtība, kādā Valsts augu aizsardzības dienests veic references laboratorijas funkcijas augu karantīnas organismu un augiem sevišķi bīstamu organismu laboratoriskajā diagnostikā”

VAAD Nacionālā Fitosanitārā laboratorija ir akreditēta saskaņā ar LVS EN ISO IEC

17025/AC un uztur kvalitātes vadības sistēmu.

Nacionālā fitosanitārā laboratorija:

nodrošina zinātnisko atbalstu augu karantīnas jomā

veic augu, augu produktu, kaitīgo un karantīnas organismu paraugu testēšanu

veic kaitīgo organismu riska analīzi

sadarboties laboratoriskās diagnostikas jomā ar citām Eiropas Savienības

dalībvalstu laboratorijām Attēls Nr.30

Savstarpējā sadarbības VAAD struktūrvienību ietvaros

Dienesta direktors

Augu

aizsardzības

departaments

Augu karantīnas

departaments

Direktora

vietnieks

(galvenais

inspektors)

Reģionālās nodaļas

Hierarhiskā pakļautība

Informācijas apmaiņa, metodiskā vadība,

konsultācijas, sistēmas uzraudzība

Vispārējā

uzraudzības

daļa

Hierarhiskā pakļautība Funkcionālā pakļautība

Sadarbība

http://www.vaad.gov.lv/



(2017. – 2019.)

206

Augu veselības jomas cilvēkresursi.

Resursu piešķiršana notiek 2 līmeņos:

vadības līmenī, kad tiek lemts par resursiem jaunai funkcijai vai funkcijas izpildei

visā valsts līmenī

reģionālās nodaļas plānošana, kad tās vadītājs savu priekšlikumu sniedz

Saimniecības daļai (par materiālajām vērtībām), Stratēģijas un metodoloģijas

departamentam (par personālu).

VAAD ir aprēķināts un apstiprināts funkciju izpildei nepieciešamais laiks, kas tiek

izmantots darba plānošanai.

Lai veiktu fitosanitāro kontroli inspektori ir nodrošināti ar nepieciešamo kontroles

veikšanai, t.sk., paraugu noņemšanai (dokumenti, veidlapas, autotransports u.c.). VAAD

veido datu bāzi Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu, kurā ir izveidota Augu

karantīnas departamenta sadaļa.

Reģionālās nodaļas veic kontroles saskaņā ar katru gadu apstiprinātu plānu, kurā nosaka

kontroles veidu, biežumu, laiku un vietu.

Katram gadam Augu karantīnas departaments sagatavo plānu, izvērtējot risku, nosaka

kontroles prioritātes. Plāns tiek sagatavots izvērtējot iepriekšējo gadu rezultātus, izmaiņas

Eiropas Komisijas lēmumos un normatīvajos aktos, konstatētos karantīnas organismus

kaimiņvalstīs. Darbības plāns tiek saskaņots ar dienesta direktora vietnieku (galveno

inspektoru) un pieejamajiem finanšu resursiem.

Reģionālās nodaļas plāno savu darbu ceturkšņa, mēneša un nedēļas griezumā.

Kontroles organizē VAAD direktora vietnieks (galvenais inspektors) un reģionālās

nodaļas vadītājs ņemot vērā Augu karantīnas departamenta metodisko vadību, karantīnas

organisma bioloģiju, augu augšanas vai audzēšanas vietas vai audzēšanas tradīcijas,

klimatiskos apstākļus, pieejamo statistiku, iepriekšējo pārbaužu rezultātus. Inspektoru

pilnvaras veikt kontroli ir noteiktas Augu aizsardzības likumā un Ministru kabineta 2004.gada

30.marta noteikumos Nr.218 „Augu karantīnas noteikumi”.

Attēls Nr. 31

ZM darbības stratēģija

3 gadiem

VAAD darbības stratēģija (3 gadiem)

VAAD darbības

plāns 1 gadam


ceturkšņa plāns

ceturkšņa plāns

Plānošanas

1.līmenis

(valsts līmenī)

Plānošanas

2.līmenis

(reģions un

struktūrvienības

darbs)

Plānošanas 3.līmenis

(darbinieka plāni)


Gada darbības plānsPārējo struktūrvienību

gada darbības plāni



(2017. – 2019.)

207

Inspektori lieto rokasgrāmatas, kurās ietverti normatīvie akti un dienesta izdotas

instrukcijas un Augu karantīnas departamenta vēstules, kas detalizēti nosaka inspektora

rīcību, veicot kontroles. Instrukcijas regulāri tiek pārskatītas.

VAAD attīsta datu bāzi Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu, kurā

inspektors norāda kontroles rezultātus, kā arī tajā tiek norādīti laboratoriskās diagnostikas

rezultāti. Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēma nepārtraukti tiek attīstīta. Datu

bāzē tiek veidota Ģeogrāfiskās informācijas sistēma.

Reģionālo nodaļu inspektoru apmācība notiek saskaņā ar katra gada apstiprināto

apmācību plānu. VAAD ir izstrādāta apmācību sistēma, kas ietver kvalifikāciju iegūšanu,

uzturēšanu, apmācību procesa dokumentēšanu, apmācību programmu izstrādi un

pārbaudījumu kārtošanu.

Attēls Nr. 32

Uzraudzības objekti

Reģionālās

struktūrvienības Laboratorijas

Datu bāzes, IS Instrukcijas

Dienesta administrācija

(direktors, departamenti)

Pārbaudes akti SankcijasParaugu

noņemšana

Rezultāti

Paraugu

nosūtīšana

Pārskati

Normatīvie akti

Uzraudzības

darbību

izpilde

Plāni

Kontroles sistēmas vispārīgie principi

Apmācība

Stratēģiskā vadība,

Normatīvo aktu

ieviešana,

Plānošana

Uzraudzība

• Reģionālās nodaļas vadītājs uzrauga plāna izpildi.

• Pārskati par inspektoru paveikto redzami Kultūraugu uzraudzības valsts

informācijas sistēmā .

• Reģionālās nodaļas inspektors sagatavo pārskatus par savu darbu.

• VAAD direktora vietnieks (galvenais inspektors) uzrauga reģionālo nodaļu

darbu.

• Augu karantīnas departaments sagatavo gada pārskatu (analīzi) par darbības

plāna un Zemkopības ministrijas stratēģijas izpildi.



(2017. – 2019.)

208

Katru mēnesi tiek rīkotas sanāksmes, kurās piedalās reģionālo nodaļu vadītāji un Augu

karantīnas departaments.

VAAD inspektora darbu uzrauga:

• tiešais vadītājs - pārbauda dokumentus, prasību izpildi pie uzraudzības

objekta, ikgadējā darbinieka novērtēšanā (darba plāna izpildi, sūdzības,

dokumentu aizpildīšanas kvalitāte))

• departaments veic sistēmu pārbaudi, uzraugot normatīvo aktu ieviešanu,

sagatavojot ziņojumu.

Ārējo pārbaudi veic Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departaments un Valsts kontrole.

Documents

(2001177.. 1 –– 2200199.)) - PVD 2017 -2019__DKP... · pārtikas aprites, veterinārajā un augu veselības valsts uzraudzībā (2017. – 2019.) 2 „Latvijas Republikas “Daudzgadu