8 ◆ Bauskas dzīve ◆ kultūra ◆ 2017. gada 8. decembris ◆ PiektdieNa 2017. gada 8. decembris ◆ PiektdieNa ◆ kultūra ◆ Bauskas dzīve ◆ 9

jautā

aINa uŠČa

Dziedātājs un mūziķis Zig-frīds Muktupāvels lietū, snie-gā vai dubļos enerģiski min

velosipēda pedāļus, rokā turēdams vijoles futrāli. Gaišajām cirtām plīvo-jot, Zigfrīds steidzas no Ādžūniem, kur kādu laiku dzīvoja, uz grupas «Zodiaks» kārtējo mēģinājumu Ļe-ņina kolhoza kultūras namā Īslīcē.

Tas nav nedz sapnis, nedz vīzija – gluži vienkārši pagājušā gadsimta 80. gadu vidus tipiska epizode. Kolhoza priekšsēdētājs Reinholds Zauers diez vai bija dzirdējis termi-nu «publicitāte», taču viņa intuīcija izrādījās nemaldīga. Īsā laikā vēsts par Īslīces kultūras namu aplidoja visu Latviju tāpēc, ka jaunās paau-dzes karsti mīlētais Jānis Lūsēns, Zigfrīds Muktupāvels un viņu do-mubiedri bija pārcēlušies uz ie-priekš nezināmu ciemu Bauskas pievārtē, kas grupai pavēra gluži vai fantastiskas koncertdarbības ie-spējas. Bet viņi jau nu galīgi nebija valdošās ideoloģijas mīluļi.

Novērtē sirsnību Īslīces kultūras nams, kas atrodas vien trīs kilometru attālumā no Bauskas, ir iecienītākā, tradīcijām bagātākā lauku kultūras iestāde novadā. Jauktā kora «Četri vēji» di-riģents Uģis Matvejs un valsts aka-dēmiskā kora «Latvija» dziedātājs apzīmējumu «lauki» uzskata par nepareizu. Viņš spriež: «Diemžēl valda uzskats, ka viss, kas atrodas ārpus Rīgas, ir lauki. Tam es nepie-krītu. Ko vispār Latvijā nozīmē lauki? Tas ir arhaisms, saistīts ar kultūras dzīvei nepieejamām teri-torijām. Šaubos, vai Latvijā tādas pašlaik ir. Bieži lietojam apzīmēju-mu Pierīga, tāpēc Īslīcei labāk de-rētu nosaukums Piebauska. Tikai pāris kilometru no pilsētas, bet tik suverēna, piesātināta un apdzīvo-tam centram kolorīta ir šī ciema kultūras dzīve!»

Uģis Matvejs un viņa dzīves-biedre Linda kori «Četri vēji», kam tikko 40. jubileja nosvinēta, vada jau 23. sezonu, bet Iecavas novada jauktā kora diriģenti viņi ir jau kopš 1998. gada. Turpina Uģis: «Mūs ar Lindu uzaicināja kora to-reizējais prezidents baušķenieks Guntis Liepa. Viņš joprojām dzied «Četros vējos». Linda un es bijām jauni, nebaidījāmies no izaicināju-miem. Jūs vaicājat, kas mūs abus tik ilgi spēj Īslīcē noturēt? Cilvēki, viņu sirsnība, labvēlība, dedzīgā vēlēšanās piešķirt ikdienai ko vai-rāk par materiālu nodrošinājumu. Pašdarbnieki pelna visaugstāko cieņu un apbrīnu. Pat nezinu, vai mani koristi prot lasīt notis, jo tas man nešķiet svarīgākais. Kora 40 ga-du jubilejā pirms nedēļas Linda un es kārtējo reizi izjutām, cik mūsu darbs ir nepieciešams un svētīgs. Starp citu, neaizmirstiet uzrakstīt,

ka Īslīces jaukto kori nodibināja mans kolēģis Andris Strēlis!»

Pašdarbībā no bērnības Kultūras namā (KN) Īslīcē savulaik bija iespēja izpausties arī talantī-giem horeogrāfiem – tautas deju kopu dibinātājiem, piemēram, le-ģendārajai baušķeniecei Birutai Hegenbartei jeb Bigai. Arī starp-tautiskajā jauniešu populārās mū-

zikas apritē pazīstamā studija «Aprīļa pilieni» darbību 90. gados sāka Īslīcē, jo guva atbalstu jau-nām idejām. Studijas vadītājas Ni-joles Berezinas meitas Žanna un Sabīne, tāpat kā vairākums Īslīces ciema bērnu, vietējā kultūras na-mā ir izaugušas un apzinājušās turpmākās dzīves izvēles. Sabīnei mūzika ir profesija.

Plašāk stāsta pašdarbniece, ta-gad – Īslīces pagasta pārvaldes va-dītāja Sandra Ķisele: «Esmu dzi-musi un dzīvoju Īslīcē. Dažādās amatierkopās iesaistos kopš 1983. ga-da un joprojām dziedu jauktajā korī «Četri vēji». Savulaik biju mei-teņu deju grupas, sieviešu vokālā

ansambļa, jauniešu tautas deju ko-lektīva dalībniece. Pirmsskolas ve-cumā nācu kopā ar vecākiem uz koncertiem. Biju neaprakstāmā sa-jūsmā, kad kultūras nama vadītāja Leonija Vītola mani deleģēja māk-sliniekiem pasniegt ziedus. Skolas gados jau pati darbojos amatierko-pās. Līdzīgi ir izaugušas īslīciešu trīs paaudzes. Mūsu ciemā pusaudži va-karos neklaiņo un nesēž autobusu pieturās uz soliņiem. Visi ir šeit – vietējā kultūras namā – mazie nāk līdzi vecākiem pašdarbniekiem, lie-lākie iesaistās jauniešu aktivitātēs vai palīdz iestādes darbiniecēm. Pēc jauniešu iniciatīvas pērn Aiga Baltalksne nodibināja jaunu teātra

studiju, ko apmeklē arī vairāki da-lībnieki no Bauskas.

Manuprāt, Īslīcei ir raksturīga kultūras tradīciju pārmantojamība. Amatierkolektīvos nekad nav trūcis dalībnieku – arī jauniešu un vidējās paaudzes cilvēku. Diezgan daudz pašdarbnieku ierodas no Bauskas – pilsētas tuvums mums ir labvēlīgs.»

senas un jaunas tradīcijas Sandra spilgti atceras 80. gadus, kad Īslīcē darbojās leģendārā grupa «Zodiaks», jau tā rosīgo kultūras dzīvi padarot vēl krāsaināku. Saspa-rojās arī vietējie jaunieši. Raitis Ga-rais, Imants Rozentāls, Juris un Vai-ris Briņķi un Atis Stunda nodibināja

diskotēku «Spektrs», kas ātri kļuva populāra un piesaistīja apmeklētājus arī no citiem reģioniem. Līdzīgi noti-ka 90. gados, kad kultūras namā sāka rīkot krāšņus karnevālus. Tagad kar-nevāli nenotiek, bet ir gana daudz citu izklaides iespēju, rodas arī jau-nas tradīcijas, piemēram, Īslīces amatierkopu brīvdabas koncerti «Zaļā pļavā» Ādžūnos un Bērzos.

Idejas ballēm, tematiskajiem pasā-kumiem un zāles un skatuves nofor-mējumam nereti piedāvā pašdarbnie-ki. Galvenā dekoratore vienmēr ir Aiga Baltalksne. Agrāk noformēšanā iesaistījās arī zīmēšanas studijas ilgga-dējais vadītājs Roberts Trinskis, kurš kultūras namā vairs nestrādā.

Lūgta minēt Īslīces KN kaut ko sevišķi raksturīgu, vadītāja atbild: «Visu darām paši, un mums tas la-bi izdodas. Dizainerus, gaismotājus un skaņotājus no citurienes neaici-nām. Cita raksturīga nianse ir dar-binieku minimālais skaits. Esam pārliecinājušies, ka var ar visu tikt galā. Jā, reizēm ir grūti, darba stun-das ir ļoti ilgas, bet mums patīk tas, ko darām.»

veidos jaunu parku Īslīces kultūras namā ir īstenots Eiro-pas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projekts, uzlabojot KN pieejamību. Tā kopējās izmak-sas ir 69 140 eiro (45 000 ir ELFLA

finansējums, bet pārējā summa – no Bauskas novada pašvaldības budže-ta). Lielajā zālē un vestibilos tika at-jaunota grīda, uzlabota skatuve, iz-remontētas kāpņu telpas. Projektu izstrādē kultūras iestādes speciālis-tes veiksmīgi sadarbojas ar biedrību «Īslīces sieviešu klubs «Rītausmas»». Piesaistot projektu finansējumu, ir pašūti jauni tērpi korim, trim deju kopām, nopirkti mūzikas instru-menti un aparatūra.

Aiga Baltalksne stāsta, ka šī gada septembrī pie Īslīces KN tika iestā-dīti 28 koki, īstenojot projektu «Pašvaldību labie darbi parkos Lat-vijas simtgadei». Tas ir sākums jau-na parka izveidei, jo zaļā zona pie KN ir gana plaša. ◆

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

kas jūs mudina iesaistīties īslīces kultūras nama amatierkolektīvos?

larIsa KONA, Bauskas pils muzeja darbiniece ◆– Man allaž vajag kādu aizraušanos. Pirms dažiem gadiem sāku

spēlēt amatierteātrī «Dadži» un jūtos brīnišķīgi. Pirms tam 20 gadus biju Bauskas kultūras centra folkloras kopas «Trejupe» dalībniece. Būdama īslīciete, lepojos ar mūsu ciema galveno kultūras iestādi. Kad vakaros atgriežos no darba, ieraugot izgaismoto ēku, sirdī ielīst siltums.

vladIMIrs MaNavICkIs, Ceraukstes pagasta iedzīvotājs ◆– Amatier- teātrī darbo-jos 11. sezonu. Paldies manai pirmajai

režisorei Vairai Dundurei! Viņa mani iedrošināja, jo nepratu ne runāt, ne kustēties uz skatuves. Nu jau esmu attīstījis savas radošās spējas, intelektuāli pilnveidojies, ieguvis uzticamus draugus un domubiedrus. Mūsu trupā ir vairāki vīri, kuri tāpat kā es nespēj dzīvi iedomāties bez pašdarbības.

līGa ruŽellO, skaistum- kopšanas speciāliste ◆– Korī «Četri vēji» dziedu kopš 1998. gada. Gandrīz visas

manas draudzenes ir šī kora dalībnie-ces. Dažreiz mūs dēvē nevis par jaukto, bet par jautro kori. Kora sarīkojumos īstenojam gluži neprātīgas idejas, piemēram, esam mēģinājuši dejot baletu. Pašdarbība ir mūsu dzīvesveids, bet kultūras nams – mūsu «gaismas pils».

INITA NaGŅIBeda, Bauskas novada domes deputāte ◆ – Pašdarbībā vairs nepiedalos, bet dažreiz mani aicina kultūras

namā vadīt sarīkojumus. Nesen biju jauktā kora «Četri vēji» 40. jubilejas vakara vadītāja. Jaunībā dejoju Ļeņina kolhoza jauniešu deju kopā, vēlāk – Līduma deju kopā. Ilgus gadus esmu strādājusi Īslīces vidussko-lā un varu apgalvot, ka arī tagad kultūras nama un skolas sadarbība ir tikpat cieša. Iestādes pozitīvā vide šķiet pievilcīga visu paaudžu cilvēkiem.

Īslīcē pašiem sava «gaismas pils» lauku kultūras nama ◆ leģendārā vēsture un darbīgā tagadne

īslīces kultūras nams l Bauskas novada Īslīces pagastā ir 3658 iedzīvotāji. l KN amatierkolektīvos darbojas 283 dalībnieki. l Ik gadu sarīkojumus KN apmeklē vairāk nekā 11 tūkstoši interesentu.l īslīces kN darbojas:● jauktais koris «Četri vēji» (diriģenti Uģis un Linda Matveji), ● vidējās paaudzes tautas deju kopa un jauniešu deju kopa (vadītājs Arvils Noviks),● amatierteātris «Dadži» (režisore Evita Novicka), ● bērnu deju kopa «Līdumiņš» (vadītāja Ilga Pūle), ● bērnu keramikas pulciņš un pieaugušo zīmēšanas pulciņš (vadītāja Laima Oborūne),● bērnu un jauniešu teātra studija, ● bērnu darbmācības pulciņš, ● senioru floristikas pulciņš, ● populārās mūzikas izpildītāju studija «Aprīļa pilieni» (vadītāja Nijole Berezina),● bērnu un pieaugušo sarīkojumu deju studija «Relax» (vadītāja Lidija Dāvide), ● ģitāras spēles pulciņš (vadītājs Vladimirs Berezins).

l Interesenti var apmeklēt arī zumbas nodarbības (vadītāja Vineta Rozenberga). l Sarīkojumu deju studija, ģitārspēle un daļēji arī studija «Aprīļa pilieni» piedāvā maksas pakalpojumus. Pirmsskolas vecuma bērni nodarbības studijā «Aprīļa pilieni» var apmeklēt par brīvu.l Īslīces pagasta kultūras pasākumu tāme 2017. gadā: ● izdevumi – 29 839 eiro (sarīkojumu organizēšana, amatierko-lektīvu vadītāju, koncertmeistaru u. c. algas),● Īslīces KN plānotie ieņēmumi – 7000 eiro (līdz šī gada 5. de-cembrim nopelnīti 5940 eiro).

l KN strādā: iestādes vadītāja Aiga Baltalksne, pasākumu organi-zatore Evita Vanaga, skaņu režisors Arturs Kālis, gaismu māksli-nieks Roberts Vanags, divi sētnieki un divas apkopējas. l KN otro stāvu izmanto Īslīces vidusskolas pirmsskolas bērnu grupas, bet trešajā stāvā ir atsevišķas telpas korim, amatierteātrim un citām interešu grupām, spoguļu zāle, noliktava.

AVOTS: BAUSKAS NOVADA ĪSLĪcES KN.

VĒSTURISKA UZZIŅA

Iestādes vadītāji Īslīces KN nama jaunā ēka ir celta 1973. gadā. Iestādes iepriekšējie nosau-kumi: Ļeņina kolhoza kultūras nams un Līduma kultūras nams. Padomju laikā Ļeņina kolhozu Īslīcē vadīja enerģisks, kultūras dzīvē ieinteresēts priekšsēdētājs Reinholds Zauers, bet jaunā KN dvēsele un ilggadēja vadītāja bija īslīciete Leonija Vītola. Ikvienam amatierkopu dalībniekam un sarīkojumu apmeklētājam īpaši draudzīgā un radošā gaisotne, kas joprojām ir Īslīces KN vizītkarte, veidojās tieši viņas darbības laikā. Vēlāk iestādi vadīja: Mārīte Zauere, Aivars Grundmanis, Lelde Grosbar-de (Ceplīte), Alma Spale, Juris Briņķis. Kopš 2007. gada KN vadītāja ir Aiga Baltalksne.

vIdējās paaudzes deju kopa «Līdums».

aIGa BaltalksNe.

lIdIja dāvIde.

īslīCes KN bērnu un jauniešu teātra studija, kas izveidota 2016. gadā, nesen piedalījās Bauskas novada amatierteātru skatē. azartIskIe jauniešu deju kopas dalībnieki. FOTO – IVARS BOGDANOVS

sarīkOjuMu deju grupas bērni gatavo programmu Ziemassvētku koncertam Īslīces KN.

«ČetrI vējI» – vietējās publikas iemīļotais jauktais koris. Centrā – diriģenti Uģis un Linda Matveji. FOTO – ĢIRTS DONERBLIcS