“93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību”

„Lauksaimnieku un lauku pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbības stiprināšana - aktīvai un kvalitatīvai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā”

“93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību”

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒEiropas Savienība



Latvijā

Bioloģiskās lauksaimniecības Latvijā- attīstības priekšvēsture 1990 –vācu eksperts W.Jorge Latvijā uzsāk izglītojoši

informatīvu darbu par bioloģisko, tai skaitā biodinamisko lauksaimniecību.

1995 – 5 rajonu reģionālās organizācijas izveido LBL Organizāciju Apvienību

1996 –Lauksaimniecības likumā definēta bioloģiskā lauksaimniecība

1998 – 39 s-bas sāk pārejas periodu un sertificējas pēc LBLOA standartiem

2001 – sāk maksāt valsts subsīdijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem, pilnveido likumdošanu.

2003-ZM apstiprina bioloģiskās lauksaimniecības attīstības programmu; LBLOA uzņem starpt.inst. -IFOAM, AVALON

2004- sertifikācijas institūciju akreditācija; ( Vides kvalitāte, STC) ES standartu ieviešana; ES maksājumi un nacionālais atbalsts; (1043 s-bas)


Latvijā

Priekšvēsture

2005- Izveidota Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija; LLKC realizē licenzētu apmācību programmu;

Straujš sertificēto saimniecību skaita pieaugums (2783)2006 - LBLA strādā pie vadlīnijām, BLs attīstības plāna,

uzsāk projektu “BLs produktu tirgus attīstība”(4000 sertificētu s-bu)2007-08. - jaunās LAP 2007-2013 ietvaros noteikumu

bioloģiskajai lauksaimniecībai izstrāde; Programma BL Tirgus veicināšana, darbs pie likumdošanas

izmaiņām.2009-2010.- Darbs pie likumdošanas izmaiņām, LBLA-15;

saimniecību skaita samazinājums; Izveidota mācību programma pēc 9. kases- Aizkraukles arodvidusskolā- bioloģiskās lauksaimniecības speciālists


Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Struktūra: Statūti- biedru kopsapulce, padome (nodaļu un nozaru vadītāji), valde (5 cilvēki), birojs.

Reģistrēti 1072 biedri (2010.gads)2010.gadā uzņemti 59 jauni biedriŠogad jauni biedru iesniegumi- 33 Aktivitātes: dalība NVO konsultatīvajā padomē (ZM)

semināri, dalība izstādēs, atvērto durvju dienas, biedru interešu pārstāvniecība, darbība LOSP,

Starptautiskā dalība: IFOAM, IFOAM EU group, AVALON, Ekoconnect.

Bioloģiskās lauksaimniecības institucionālā shēma

ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA

KOMPETENTĀ INSTITŪCIJA

Pārtikas un veterinārais dienestsPVD

Kontrolesinstitūcijas

Latvijas Nacionālais akreditācijas birojsLATAK

Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Valsts augu aizsardzības dienestsVAAD


Latvijā

Uzraudzība un kontrole

• LR Zemkopības ministrija- likumdošana• Pārtikas un Veterinārais dienests- uzraudzība• Valsts SIA “Sertificēšanas un testēšanas

centrs”, Sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte”- bioloģisko uzņēmumu sertifikācija.

• Valsts Augu aizsardzības dienests- datu bāze par veģetatīvo pavairošanas materiālu, atļauju izsniegšana konv. veģetatīvajam materiālam.


Latvijā

Uzraudzība un kontrolePVD- pārrauga sertifikācijas institūcijas darbību,

uztur datu bāzi par bioloģiskās lauksaimniecības sertificētajiem uzņēmumiem, apkopo un sniedz datus LR ZM par bioloģiskās lauksaimniecības sertificētajām platībām, uzņēmumiem, saražotās produkcijas apjomiem. Pārrauga produkcijas marķējumu atbilstību noteikumiem.

A.Sietiņsone, PVD, Bioloģiskās lauksaimniecības un biškopības produktu uzraudzības sektora vadītāja. T.67027574, [email protected]


Latvijā

Sertifikācija

Sertifikācijas institūcijas: Vides Kvalitātes, STC.

• Sertifikācija jāveic katru gadu;• 2 gadu pārejas periods uz bioloģisko

lauksaimniecību;• Uz sertifikāciju jāpiesakās līdz 1.aprīlim;• Izmaksas: Vidēji- LVL 4.92 par ha, bet ne mazāk kā

LVL 98.00 (līdz 20 ha) (t.sk PVN);STC: Pārstrādes uzņēmumu sertifikācija- LVL

236,00; ražotājs mājas apstākļos- LVL 118.00; maza apjoma pārstrādes, fasēšana- LVL 20.00;


Latvijā

Sertifikācijas institūcijas

Papildus uzdevumi:Apkopo statistikas datus no saimniecībām, katru

gadu: platības, saražotie produkcijas apjomi; Izsniedz atzinumu vai saimniecība ir tiesīga pretendēt

uz atbalstu “Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”. Izsniedz atzinumu vai BL uzņēmums tiesīgs pretendēt

uz subsīdijām “Bioloģiskās lauksaimniecības shēma”Organizē un piedalās semināros par bioloģiskās

lauksaimniecības sertifikācijas un uzraudzības jautājumiem;


Latvijā

Likumdošana

PADOMES REGULA (EK) NR. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu;

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 889/2008 (2008. gada 5. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu;

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 271/2010 (2010. gada 24. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, attiecībā uz bioloģiskās ražošanas logotipu


Latvijā

Nacionālā likumdošana

MK noteikumi: • MKN. 485 “Bioloģiskās lauksaimniecības

uzraudzības un kontroles kārtība”• MNK. 1204 “Dzīvnieku un no tiem iegūto

produktu aprites kārtība, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos par bioloģisko lauksaimniecību”

• MKN. 663 “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība”


Latvijā

Nacionālā likumdošana/ Atbalsts

MKN Nr.295 “Kārtība, kādā piešķir valsts un ES atbalstu lauku attīstībai- vides un lauku ainavas uzlabošanai

“Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” 5 gadu saistības, nedrīkst mainīt lauku atrašanās vietu, Jānodrošina minimālie ieņēmumi:Pastāvīgās pļavas un ganības: LVL/ha 50- gaļas saimniecības,

LVL/ha 100- pārējās saimniecības;Aramzemē sētie (graudaugi, ilggadīgie zālāju u.c): LVL 50- gaļas saimn. un biškopības saimn., LVL 90- pārējām

saimn., Dārzeņi, garšaugi, piemājas dārzi, kartupeļi: LVL 1000 , izņemot

cietes kartupeļus- LVL 600;Augļu koki, ogulāji- LVL 800 izņemot stādījumus, kas nav vecāki

par 3 gadiem;


Latvijā

Nacionālā likumdošana/ Atbalsts

MKN Nr.295 “Kārtība, kādā piešķir valsts un ES atbalstu lauku attīstībai- vides un lauku ainavas uzlabošanai

“Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība”Atbalsta likmes par ha: Pastāvīgās pļavas un ganības, nektāraugi- EUR 138; Graudaugi, aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, papuve- EUR 108; Dārzeņi, garšaugi, piemājas dārzi- EUR 357; Kartupeļi, cietes kartupeļi- EUR 318; Augļu koki, ogulāji- EUR 419;


Latvijā

Bioloģiski sertificētā platība- hektāri


Latvijā

Saimniecību lielums (ha) 2011.gada 1.janvāris


Latvijā

Bioloģiskā lauksaimniecība pasaulē


Latvijā

Top 10 valstis ar vislielāko sertificēto bioloģiskās lauksaimniecības platību (% no LIZ)


Latvijā


Latvijā

BL pārstrādes uzņēmumi

Marķēšana un LOGOBio/ EKO drīkst lietot tikai uz sertificētas bio

produkcijas !!!! Marķējumā jānorāda “Bioloģiskā lauksaimniecība” ; Sertifikācijas institūcijas kods: Vides Kvalitāte: LV-BIO-01, vai STC: LV-BIO-02; ES vecais BL logo Jaunais LOGO LBLA

logo


Kā atpazīt ekoproduktu?

Lauksaimniecības Latvijas/ ES vai ārpus ESLV –BIO- 01/LV –BIO- 02

Lauksaimniecības Latvijas/ ES vai ārpus ESLV –BIO- 01/LV –BIO- 02



Latvijā

Nozīmīgākie pārstrādes uzņēmumi

Piena pārstrāde: Talsu piensaimnieks, Tukuma piens, Trikātas siers. Ķeipenes pagasta piens.sab. ( ir 4 kazas piena pārstrādes uzņēmumi- lielākais SIA Līcīši ltd)

Produkcija: piens, kefīrs, jogurts, sieri, sviests, biezpiens u.c

Kautuves: Skalavas (liellopi) , Baltic Meat standard (liellopi) , Oši V un Kalnpierbes, Lejas Kaļļi ( visa veida (tsk. savvaļas) , Ulbroka un Kumelītes (cūkas), IDZ (izbraukuma- aitas), TD sveķi, Šalkas Elvi, Guntiņi- (trušu kautuves)

Biškopības produkcija: Vinnis, Kalna Smīdes 1, Lapegles, Centrārijs, Vecmuižnieki u.c.

Produkcija: medus, ziedputekšņi, bišu maize u.c


Latvijā

Nozīmīgākie pārstrādes uzņēmumi

Labības noliktavas, kaltes: LPKS Daiva, Laucienas zemes, Kurlandkorn, Valsts Stendes GSI,

Augkopības produkcijas pārstrāde: Rīgas dzirnavnieks, Jelgavas dzirnavas (milti), Bormaņi- rapšu eļļa;

Maiznīcas: Lāči, Maiznīca Ieva, Ķelmēni; Produkcija: Baltmaize, rupjmaize , saldskābmaize Augļi/ogas- Pūre food, Sparlats, Pārsla 2, Kalnastradi

u.cCukura izstrādājumi : Skrīveru saldumi; Galvenais eksporta uzņēmums: Alojas Starkelsen-

kartupeļu ciete;


Latvijā

Problēmas un risinājumi

Sēklkopība, veģetatīvais pavairošanas materiāls (augkopība/ augļi un dārzeņi)- nav specializētu saimniecību, sēklas tiek iegādātas no ārzemēm ( sēkla nav piemērota mūsu apstākļiem), liela daļa izmanto VAAD vispārējo atļauju konv. sēklu iegādei. Graudkopība- izmanto pašu audzētos graudus kā sēklas materiālu ;

- Jāveicina sēklkopības attīstība atbalstot izmēģinājuma sēklkopības saimniecības (piemērs- Aloja Agro)

- Zinātniskie pētījumi un izmēģināju lauki , selekcijas darbi (sēklu cena?);

- Motivēt zemniekus izmantot vietējo sēklu (sēklu apmaiņas punkti) ;


Problēmas un risinājumi Vaislas materiāls (lopkopība, putnkopība u.c)- ganāmpulku

atjaunošanas problēmas, nav vaislas materiāla , nav putnkopības sektora uzsākšanai nepieciešamo resursu ( šobrīd drīkst iepirkt cāļus ne vecākus par 3 dienām no nebio. saimn.) Nav piemērotu putnu šķirņu.

- Atbalstīt saimniecības, kuras gatavs nodarboties ar šķirņu selekciju un vaislas materiāla tirdzniecību .

Pilnvērtīga kombinētā lopbarība ( visu veidu dzīvniekiem)- šobrīd neviens negatavo bio lopbarību, tās neesamība visvairāk ietekmē cūkkopību un putnkopību.

- Jāuzrunā esošie lopbarības ražotāji; - Jāmotivē uzsākt bio lopbarības ražošanu kāda no esošajām

bio saimniecībām;



Pārstrādes attīstība: pamatā pārstrādes balstītas uz saimniecības bāzes.

- Jāizglīto pārstrādes uzņēmumus par bioloģiskās pārstrādes līnijas izveidošanas iespējām ;

- Valsts atbalsts- subsīdijas (jāsaglabā kvalitātes shēmas), PVN, mazo ražotāju atbalsts;

Produkcijas pārstrādes izmaksas: salikto produktu gala cenu sadārdzina nepieciešamība importēt/ ievest izejvielu no citām ES vai ārpus ES valstīm (piemēram: cukurs)

- Jāmeklē iespējas vairākām saimniecībām/ pārstrādes uzņēmumiem (kooperācija)kopīgi pasūtīt lielākas partijas, kas samazinātu gala cenu .



Sabiedrības informētība: - Sadarbība ar NVO, kas veicina “zaļo” dzīves veidu;- Ekoproduktu atpazīstamība- preču zīme- Nepieciešams skaidrot, ko nozīmē bioloģiskā

lauksaimniecība (ilgtspējīga lauks., labturības prasības, vides saudzēšana, sabiedriskais labums (ainava), brīvs no ĢMO, bio.daudzveidība u.c)

Izglītība: sistēmas trūkums visos līmeņos - Arodizglītība ( top programma Aizkraukles arodvidusskolā)-

kā obligāts priekšmets viesiem topošajiem lauksaimniekiem. - Augstskola- kurss, tālākizglītības programma;- LLKC darbinieku apmācība.


Paldies!

Jautājumi?

Documents

“93% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību”