1

Vadlīnijas ūdens sildītājiem

Ūdens sildītāji: ie a tas i mant silt ma a s anai ent a laja dens a es siste ma a sild ta dens sadali n d s ina i la ijas s n i n sild e men i lai n sle ta s tel a s ieme am e a ma j l ai ista a ti t sasnie ts n t e ts e lamais ie s tel tem e at as l menis. Ūdens sildītāj ma simālā ja da i 400 kW.

ZPI kritēriju darbības joma: ūdens sildītāji a ja d līd 400 W.

ZPI kritēriju piemērošana: ZPI itē iji a ien ti ienā ā.

ZPI vadlīniju uzbūve: sastā n 2 daļām:

inf matī ās; a tis ai liet šanai a ed ētās.

Inf matī ā daļa adlīnij liet tāj ie a īstina a al enajām n matī a t asī ām, eč / a al j m as ūtis ajām iete mēm idi n ies ējamajiem šīs ietekmes samazināšanas eidiem ā a ī a n ētās eč / a al j m as ZPI itē ijiem saistīt inf mā ij .

P a tis ai liet šanai a ed ētā snied "liet šanai ata s" ZPI itē ij s n ētam ie i ma smam (atlases itē iji/tehnis ās s e ifi ā ijas/ iedā āj m i ē tēšanas itē iji/lī ma i ildes n tei mi). Ai at a ZPI itē ija se tam at ilst ša e ifi ā ijas (at ilstī as ā a des) met de. N ei mā snie ti lašā i as aid j mi dažiem a ie i ma ani ēšan n īsten šan saistītiem aspektiem.

2

SATURA RĀDĪTĀJS

1. NORMATĪVO AKTU PRASĪBAS ŪDENS SILDĪTĀJU ZAĻAJAM PUBLISKAJAM IEPIRKUMAM ......................................................................................... 3

2. BŪTISKĀ IETEKME UZ VIDI .................................................................................................................................................................................................................... 4

3. AR ZPI KRITĒRIJIEM SAISTĪTĀ INFORMĀCIJA ............................................................................................................................................................................... 5

4. ZPI KRITĒRIJI UN TO VERIFIKĀCIJAS METODES ŪDENS SILDĪTĀJIEM ................................................................................................................................ 7

5. PASKAIDROJUMI ........................................................................................................................................................................................................................................ 16

3

1. NORMATĪVO AKTU PRASĪBAS ŪDENS SILDĪTĀJU ZAĻAJAM PUBLISKAJAM IEPIRKUMAM

Normatīvais akts Attiecināmo prasību izklāsts

PIL, 19. panta 2. daļa MK n sa a aļā lis ā ie i ma asī as n t iemē šanas ā tī a ed am lī m en ež ē tī as sā t n ām asūtītājs iemē aļā lis ā ie i ma asī as eč a al j m n ū da as ām iemē aļā lis ā ie i ma asī as iedā āj m ē tēšanas itē ij s ie i ma lī ma i ildes n tei m s n nt les ā tī .

MK ___.___.2016. noteikumi Nr. _____ „P asī as aļajam lis ajam ie i mam n tā iemē šanas ā tī a"

Noteikumi nosaka ZPI iemē šanai i itā as eč n a al j m as n ū da us, un to ZPI itē ij s (2. ieli ms). Šīm eč n a al j m ām n ū da iem ZPI asī as iemē ī ātī i asūtītājam ie ie š i ē tēj t sa as ies ējas n idei d a d ī alte natī ieejamī ti ū.

PIL 55. anta 1. n 2.daļa Rī j t eč ai a al j m ie i m s a ed amā lī m ena i ienāda a Minist a ineta n tei tajām lī m en ež ē tī ām ai lielā a tiešās ā aldes iestādes ie ādājas ti ai tādas e es n a al j m s am i a sts ene efe ti itātes līmenis. Tiešās ā aldes iestāde a ie ādāties emā am ene efe ti itātes līmenim at ilst šas e es ai a al j m s ņem t ē ā a s ē m s as saistīti a enta ilitāti tehnis iemē tī n il ts ēj .

Minist a inets n sa a tiešās ā aldes iestāž ī taj s ie i m s i i āmās asī as attie ī ā eč n a al j m ene efe ti itāti.

SECINĀJUMI.

Ūdens sildītājiem ZPI asī iemē šana lis ajā ie i mā ir ieteicama, bet nav li āta (MK ___.___.2016. n tei mi N . _____ „P asī as aļajam lis ajam ie i mam n tā iemē šanas ā tī a" 2. pielikums). Tiešās ā aldes iestādēm jāņem ē ā a ī PIL 55. anta n at ilst š MK noteikumu asī as.

4

2. BŪTISKĀ IETEKME UZ VIDI

Ietekme uz vidi Ietekmes samazināšanas pasākumi ar ZPI palīdzību

Ene ate in s liet s anas sma

F sila ina ma saded ina s anas ai silt ms n a a st mnese ja n l des i ais tas SE emisijas liet s anas sma

aisa iesā ņ j ms ada emisijas aisā liet šanas smā iemē am CO NOx te ļi.

Ie i t dens sild ta j s a a st ene efe ti ita ti ema m emisija m aisa t sta SE emisija m n em t s n a emisiju

Vei ina t atja n jam ene es s i mant s an dens sild ta j s

Palielina t dens sild ta j efe ti ita ti n sa t a ei s i me s n ei t a ei sta d s an

U t e t dens sild ta j efe ti ita ti a ma tam e s na lam ei t efe t vu tehnisko apkopi

5

3. AR ZPI KRITĒRIJIEM SAISTĪTĀ INFORMĀCIJA

Da ī as j ma ūdens sildītāji a ma simāl ja d 400 W; m ine tie sild ta ji ja t ima a f n ija i a a te ja s ides a silde.

Neattiecas uz sild ta jiem ima a f n ija i a sta d e ama dens n saimnie as dens sa ata s ana; sild ta jiem a iem silda n ie a da a eida silt mnese j ieme am, tvaiku vai gaisu; ene a ijas sild ta jiem a ma sima l ele t is ja d 50 W ai liela ; tel sild ta jiem s i a ien ta an neties a s (i mant j t ent a l dens a es siste m ) an ties a s (ties a silt ma

atde e tel a ie a ta sta d ta) apsildes funkcija.

U iņas par ZPI itē ij avotiem

ES ZPI itē iji ūdens sildītājiem (latviski)

Tehniskais raksturojums (angliski)

http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/criteria/water_based/heaters_lv.pdf

http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/Technical report water-based heaters.pdf

S a ī ā ie ES n matī ie akti, kuru asī as ietvertas ZPI itē ij s

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/27/ES (2012. ada 25. t is) a ene efe ti itāti a a Di e tī as 2009/125/EK n 2010/30/ES n at eļ Di e tī as 2004/8/EK n 2006/32/EK http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2012:315:0001:0056:LV:PDF

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/30/ES (2010. gada 19. maijs) par ener ijas un citu resursu pate rin a nora d s an a j miem, kas saist ti ar energopate rin u, izmantojot eti etes un standarta informa ciju par prece m (pa rstra da ta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2010:153:0001:0012:LV:PDF

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido siste mu, lai noteiktu ekodizaina pras bas ar ener iju saist tiem a j miem (pa rstra da ta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:285:0010:0035:lv:PDF

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/31/ES (2010. ada 19. maijs) a ē ene efe ti itāti ( ā st ādāta e sija)

6

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32010L0031&from=LV

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 811/2013 (2013. ada 18. fe ā is) a Ei as Pa lamenta n Pad mes Di e tī 2010/30/ES a ildina attie ī ā tel sildītāj m inēt sildītāj tel sildītāja tem e atū as e lat a n sa les ene ģijas ie ā tas m le t n m inētā sildītāja tem e atū as e lat a n sa les ene ģijas ie ā tas m le t ene ma ķēj m

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32013R0811&from=EN

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 813/2013 (2013. ada 2. a sts) a Ei as Pa lamenta n Pad mes Di e tī 2009/125/EK īsten attie ī ā e di aina asī ām tel sildītājiem n m inētajiem sildītājiem (D ments attie as EEZ)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32013R0813&from=EN

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS 2014/C 207/02 saistī ā a K misijas Re las (ES) N . 813/2013 īsten šan a Ei as Pa lamenta n Pad mes Di e tī 2009/125/EK īsten attie ī ā e di aina asī ām tel sildītājiem n m inētajiem sildītājiem n K misijas Deleģētās e las (ES) N . 811/2013 īsten šan a Ei as Pa lamenta n Pad mes Di e tī 2010/30/ES a ildina attie ī ā tel sildītāj m inēt sildītāj tel sildītāja tem e atū as e lat a n sa les ene ģijas ie ā tas m le t n m inētā sildītāja tem e atū as regulatora un sa les ene ģijas ie ā tas m le t ene ma ķēj m

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52014XC0703(01)&from=LV

KOMISIJAS LĒMUMS (2014. ada 28. maijs) a n sa a itē ij s ES e ma ķēj ma iešķi šanai ūdens sildītājiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 3452) (Dokuments attiecas uz EEZ) (2014/314/ES)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32014D0314&from=EN

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 517/2014 (2014. ada 16. a īlis) a fl ētām silt mnī efe ta ā ēm n a at eļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ)

http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32014R0517&from=EN

Ar ūdens sildītājiem saistītie e ma ķēj mi

Ma jas la a: http://www.eco-label.com

I de e js - Ei as K misija. E ma ķēj ms s ē ā n 1992. ada n a t e 23 d t as a ī ūdens sildītāj s. ES e ma ķēj ms i I ti a e ma ķēj ms

7

4. ZPI KRITĒRIJI UN TO VERIFIKĀCIJAS METODES ŪDENS SILDĪTĀJIEM

Posms, kurā jāintegrē ZPI kritērijs ZPI kritēriji

Ie i ma ie šmets U dens sild ta j sta d s ana a neliel iete mi idi ie i ms / iepirkums un stādīšana

Atlases itē iji 1 PRETENDENTA SPĒJAS (tikai )

Ja tie sta d ti dens sild ta ji da n e me js ie a da a a j m s sta d s ai n main s at ilst s i ali i e ts n ie ed e jis e s na ls.

Tehni i ti ta ji n se isa e s na ls i iln i a ma ti. A ma ai ajad e t a t e t s a d s element s:

- a es siste m m nta sta d s an n n d s an e s l ata ija ;

- d s ma test s as ieme jami sas an a a alsts ties a tiem;

- ie a t n e le s an n idei ne ait s iestat jumus;

- a es siste m tehnis a i n em nt ;

- metodes emisij aisa me s anai;

- a es siste m tehnis n j idis d menta ij (teste s anas a s at s se ti i a t s atl a jas).

VERIFIKĀCIJA. P etendents iesnied sa a st a nesen ei tiem l d iem je tiem (l msle d e jai iesta dei ja e i e je t s aits n t sten s anas lai sms) i in as a da se m i ildi n inf ma ij a e s na la ali i a ij n ie ed i.

Tehnis ās s e ifi ā ijas 1 MINIMĀLĀ ENER OEFEKTIVITĀTE

U dens sild ta ja tel a sildes se nas ene efe ti ita te ηs ned st t ema a a t ma n a d taja m e t a m.

Siltum enerēšanas te nolo ija Minimālā telpu apsildes sezonas energoe ektivitāte

8

Visi sild ta ji i n em t ieta s i masas a sildes katlus

ηs ≥ 90 %

Cieta s i masas a sildes atli ηs ≥75%

1) ed a m as i la st tas E di aina e las III ieli ma attie a tel sild ta jiem n m ine tajiem sild ta jiem, un

2) ha m ni e tajiem standa tiem n me s anas n a e ina a aid met de m as a ed e tas E di aina e las n Ene ma e j ma e las sten s anai n i la st tas K misijas a in j ma 2014/C 207/02.

Pa ild s 1) n 2) n ta mine taja m ed a m tel sild ta j m le tiem ieme ed as as i la st tas Ene ma e j ma e las VII ieli ma attie a tel sild ta jiem m ine tajiem sild ta jiem n tel sild ta j m le tiem.

Cieta ina ma a sildes atliem ηs a e ina sas an a a ie ie s mine taja m ed a m n em t e a s a d s n tei m s:

a) ηs a e ina amata i mit a ina ma (da a ina ma ) a sta a silt ms e ja GCVar, a n emts e a ina ma mit ma sat s n iet e ta a ta den a a latenta silt mene ija as de s anas esa side jas n a e s as den . Lai a le st ηs ieme standa ta EN 303-5 ai l d e t a standa ta noteiktos principus, tome ηs a e ina s ana i mant GCVar ne is mit a ina ma (da a ina ma ) ema silt ms e j NCVar ;

b) mit a ina ma (da a ina ma ) a sta a s silt ms e jas GCVar n tei s anai i mant standa ta EN 14918 ai l d e t a standa ta noteiktos principus.

VERIFIKĀCIJA.

Pa at ilst s iem s ata a j m s am ies i ts dens sild ta j ES e ma e j ms (K misijas Le m ms 2014/314/ES) ai its attie s I ti a e ma e j ms s at ilst mine taja m as a m. Pien em a it s ieme t s ie a d j m s ieme am de la a ij a at ilst s im ite ijam a a t test e lta tiem as ie ti sas an a a attie s EN standa t s ai l d e t s standa t s n a d t teste s anas ed a ieme jama attie ajam a j ma eidam (s . as aid j m s ie l a t 1. tabulu).

9

2 SILTUMNĪCEFEKTA ĀZU EMISIJAS LIMITI

U dens sild ta ja silt mn efe ta a (SEG) emisijas, ko izsaka CO2 e i alenta am s silt ma ja das Wh n a e ina, i mant j t as aid j m s de ine ta s e ja e i alenta sasils anas iete me j ma (Total Equivalent Warming Impact— TEWI) f m las ned st a snie t t ma n a d ta s e t as.

Siltum enerēšanas te nolo ija SEG emisijas limiti

Visi sild ta ji i n em t silt ms n a sild ta j s 220 g CO2 ekvivalenta/kWh siltuma jaudas

Silt ms n a sild ta ji 170 g CO2 ekvivalenta/kWh siltuma jaudas

VERIFIKĀCIJA. Pa at ilst s iem s ata a j m s am ies i ts dens sild ta j ES e ma e j ms ai its attie s I ti a e ma e j ms s at ilst mine taja m as a m. Pien em a it s ieme t s ie a d j m s ieme am de la a ij a at ilst s im ite ijam a a inf ma ij a SE emisija m as a e ina tas at ilst i ie sina taja m TEWI f m la m n inf ma ij a isiem a amet iem i i mant ti SE emisij a e ina s ana .

3 RA OJUMA IL MŪ ĪBA UN ARANTIJA

Ra j mam i isma et ad em nta ai n main as a antija. P etendents t la t n d s ina lai isma desmit ad s n ie a des dienas t ieejamas (ties i ai a it i i t a sta j sta nie ) i ina la s ai ta m l d e t as e e es dal as. S is n tei ms neattie as nen e s ama m slai a m sit a ija m as na at a as n a ta ja ieme am da as atast fa m.

VERIFIKĀCIJA. Pa at ilst s iem s ata a j m s am ies i ts dens sild ta j ES e ma e j ms (K misijas Le m ms2014/314/ES) ai its attie s I ti a e ma e j ms s at ilst mine taja m as a m. Pien em a it s ieme t s ie a d j m s ieme am a ta ja as de la a ij a a lie ina ts a ie ie s mine ta as a i i ild ta.

UZSTĀDĪ ANAS INSTRUKCIJA UN LIETO ANAS NORĀDĪJUMI

Ra j mam d a ta eida ( ie a j ma n/ ai a j mam ie ien taja d menta ija ) n/ ai

10

ele t nis a f ma ta i n d s ina tas s a das sta d s anas inst ijas n liet s anas n a d j mi:

a) is a a inf ma ija a t a da i me a sild ta ji i mant jami da a d nst ij /liel m e a s;

) inf ma ija a sild ta jaene ate in ;

) iena as sta d s anas inst ijas, tostarp:

i) inst ijas a s n a d ts a sild ta js ja sta da iln i a ma tiem tehni iem;

ii) je a di as i iesa d as asa mi as ie e jami sild ta j m nte j t n sta d t;

iii) inst ijas a s n a d ts a e sta d s anas iena i ja n e le sild ta ja e le s anas iestat j mi ( a sildes l ne );

i ) attie a ad j ma — inf ma ija a t a das d st t d m a ais iesa n j s emisij e t as e s l ata ijas sma n a sild ta js n e le jams lai ta s ne a snie t . Ietei m s as i t ja iemin, ka:

− sild ta j n e le i mant j t me inst ment s CO, O2 vai CO2, NOx tem e at as n e me s anai lai n d s ina t a netie a snie ta ne iena 2., 4., 5., 6. un 7. ite ija n a d ta e t a;

− me inst ment ie iet s anas at e i iet j ms i ta ds ats a la at is a s teste s anas lai a ;

− me j m e lta t s ie a sta as a eidla a ai dia amma n alaliet ta jam alie iena ta s kopija;

) ja i mant tehn l ij a em i ej s d m a tem e at inst ija s n a da a siste ma ja a a ij a e j s tehn l ij ;

i) ja i mant ndensa ijas atl s inst ija s n a da a d menis ja ai sa a et ndensa t a em e t ;

ii) attie a silt ms n iem s aid i n a da a ned st i mant t ielas as Pad mes Di e t a 67/548/EEK n ta s t ma aj s j m s lasi i e tas a idei ai esel ai stamas;

iii) inf ma ija a t , a tehni im sa ina ties lai san emt n a d j m s a sta d s an ;

d) a es e s na lam a ed e tas inst ijas;

11

e) liet ta jam a ed e ta inf ma ija, tostarp:

(i) n a des a liet at iem sta d ta jiem n a es e s nāl ;

(ii) ietei mi a sild ta ja iena i mant s an n sta d s an t sta a t a ds ina mais ja i mant n a tas la a jams lai n d s ina t tima l sade s an n e la a j a i s;

(iii) ietei mi a t a a i na la a ies ana s a ma ina t sild ta ja iete mi idi j as i inf ma ija a a j ma a ei i mant s an lai sama ina t ene ate in ;

(i ) attie a ad j ma — inf ma ija a t a inte ete jami me j m e lta ti n a t s a uzlabot;

( ) inf ma ija par to, as e e es dal as a n main t;

f) ietei mi a iena i n ina s an e a j ma al s anas lai a ei a m.

VERIFIKĀCIJA. Pa at ilst s iem s ata a j m s iem ies i ts I ti a e ma e j ms as at ilst mine taja m as a m. Pien em a it s ieme t s ie a d j m s ieme am a stis s ie a d j m s a at ilst ie ie s mine tajiem ite ijiem.

Piedā āj ma i ē tēšanas itē iji Pa ild s n ti ti s ies i ti a s a d ite ij i ildi.

1 PAPILDU ENER OEFEKTIVITĀTE

Pa ild n t s ies i a at 1 % a ild iea ma dens sild ta ja tel a sildes se nas ene efe ti ita te (ηs) a n a d ts tehnis a s s e i i a ijas 1. ite ija .

VERIFIKĀCIJA. Iesnied de la a ij a a t test e lta tiem as ei ti sas an a a attie s EN standa t s ai l d e t s standa t s n a d t teste s anas ed a ieme jama attie ajam a j ma eidam (s . as aid j m s ie l a t 1. tabulu).

2 PAPILDU SILTUMNĪCEFEKTA ĀZU EMISIJU SAMAZINĀ ANA

Pa ild n t s ies i a at iem 5 a ild sama ina j ma dens sild ta ja silt mn efe ta a emisija s a n a d ts 2. ite ija .

VERIFIKĀCIJA. Iesnied de la a ij a a inf ma ij a SE emisija m as a e ina tas at ilst i ie sina taja m TEWI f m la m n inf ma ij a isiem a amet iem i i mant ti SE emisij

12

a e ina s ana .

3 TROK ŅA EMISIJAS LIMITI

S ies i s anas ite ij ietei ams ieme t t dens sild ta j lis aja ie i ma as sas an a a Di e t 2002/49/EK a ides t s n a n e te s an n a ald ja sta da n t s n a ai sa a jama s e a s ieme am slimn a s n s la s.

Me ien a i attie i dB(A) ai dB(C). Test s ei sas an a a attie ajiem standa tiem as ie l a ti 1. ta la (s . as aid j m s) ai l d e t iem standa tiem n mina l s standa ta sta l s n ie n mina las silt ma ja das.

Pies i am s n t s a e ina s a di:

PL = LA, min

x PLA, max + LC, min

x PLC, max

LA LC

Kur:

PL i t s n a l men a n ti;

LA, min i ema ais A-i s a tais s an as ja das l menis a iln i at ilst s ieda a j m ;

LC, min i ema ais C-i s a tais s an as ja das l menis a iln i at ilst s ieda a j m (attie a ad j ma );

LA i n e te jamais A-i s a tais s an as ja das l menis;

LC i n e te jamais C-i s a tais s an as ja das l menis (attie a ad j ma );

PLA, max i ie stam n t ma sima lais s aits saist a a A- i s a t s an as ja das l meni;

PLC, max i ie stam n t ma sima lais s aits saist a a C- i s a t s an as ja das l meni (attie a ad j ma ).

Ne ies i ne ien n t ja dens sild ta ja t s n a emisija a snied t ma n a d ta s e e t as.

13

Siltum enerēšanas te nolo ija Mērīšana Trokš a emisijas limits

Visi sild ta ji i n em t ene a ijas sild ta j s n silt ms n s as a ti a ie s ded es d ine j

A-i s a tais s an as ja das l menis (LWAd, lim)

17 + 36 x log(PN + 10) dB(A)

K ene a ijas sild ta ji n silt ms n i as a ti a ie s ded es d ine j

A-i s a tais s an as s iediena l menis (LPAd, lim)

30 + 20xlog(PE + 15) dB(A)

C-i s a tais s an as s iediena l menis (LPCd, lim)

LPAd, lim + 20 dB(C)

. PN i n mina la ( ilnas sl d es) silt ma ja da; PE i ele t is a ja da.

VERIFIKĀCIJA. Iesnied de la a ij a a t test e lta tiem s n tei ta t s n a emisija (A-i s a tais s an as ja das l menis n attie a ad j ma C-i s a tais s an as ja das l menis).

RA OJUMA KONSTRUKCIJA

P n t s ies i ja fesi na li a ma ts e s na ls i mant j t a asti ieejam s da a s dens sild ta j a ie li dem nte t lai ei t em nt n n main t n liet j s a s detal as ai sta t e a as ai n e j s as detal as a ja na m n atdal t detal as n mate ia l s t a st a dei ai at a t tai i mant s anai.

VERIFIKĀCIJA. P n t s san em a j mi am ies i ts 1. ti a e ma e j ms n as at ilst mine taja m as a m. Pien em a it s ieme t s ie a d j m s ieme am de la a ij a at ilst s im ite ijam a a a ta ja tehnis in j m a atte l ta a j ma dem nta a n ie l a ta i e sta dia amma a me ti al enie m nenti a a n tei tas isas s aj s m nent s ietil st s a s stama s ielas a n a d ts Di e t as 2002/96/EK (EEIA di e t as) II ieli ma . S ai dia ammai ja t ieejamai a ta ja t me l a ietne . Inf ma ij a stama m iela m ie i ma ei e jam n d s ina mate ia l sa a sta eida , no a d t mate ia la ti i mant t da d m n at as ana s iet dens sild ta ja ie a ta .

14

ĀZVEIDA OR ANISKĀ O LEKĻA (OGC) EMISIJAS

P n t s ies i ja a eida anis a le l a (O C) emisijas ne a snied 7 mg/Nm3 pie O2 satura 10 %.

O C emisijas me a a tel a sildes se nas emisijas sas an a a as aid j m s ie l a t 2. tabulu.

Me ien a i m /Nm3. Test s ei sas an a a attie ajiem standa tiem as ie l a ti 1. ta la (s . as aid j m s) ai l d e t iem standartiem.

Pa O C emisija m ies i am ma sima l n t s ait ies i isa m tehn l ija m i n em t ieta ina ma a sildes atl s j tie i ien ie s ata a lema tis iem saist a a O C emisija m.

Attie a ieta ina ma a sildes atliem ies i am s n t s a e ina s a di:

POGC = OGCmin

X POGCmax OGC

Kur:

POGC ir OGC emisiju punkti;

OGCmin ir ema ais O C emisij testa e lta ts a iln i at ilst s ieda a j m n em t e a ieda a j m s a ieta ina ma a sildes atliem;

OGC i n e te jamais O C emisij testa e lta ts;

POGCmax ir ma sima lais a O C emisija m ie stam punktu skaits

VERIFIKĀCIJA. Ti ai attie a ieta ina ma a sildes atliem iesnied de la a ij a a t test e lta tiem, kuros noteiktas OGC emisijas.

DAĻIŅU (PM) EMISIJAS

P n t s ies i ja dal in (PM) emisijas ne a snied 20 mg/Nm3 pie O2 satura 10%.

Dal in (PM) emisijas me a a tel a sildes se nas emisijas sas an a a as aid j m s ie l a t 2.

15

tabulu.

Me ien a i m /Nm3. Test s ei sas an a a attie ajiem standa tiem as ie l a ti 1. ta la (sk. paskaid j m s) ai l d e t iem standa tiem.

Pa PM emisija m ies i am ma sima l n t s ait ies i isa m tehn l ija m i n em t ieta ina ma a sildes atl s j tie i ien ie s ata a lema tis iem saist a a PM emisija m.

Attie a ieta ina ma a sildes atliem ies i am s n t s a e ina s a di:

PPM = PMmin

X PPMmax

PM

Kur:

PPM ir PM emisiju punkti;

PMmin i ema ais PM emisij testa e lta ts a iln i at ilst s

PM i n e te jamais PM emisij testa e lta ts;

PPMmax i ma sima lais a PM emisija m ie stam n t s aits.

VERIFIKĀCIJA. Ti ai attie a ieta ina ma a sildes atliem iesnied de la a ij a a t test e lta tiem, kuros noteiktas PM emisijas.

16

5. PASKAIDROJUMI

Procesi un te nolo ijas Silt m ene at a da as amata a t ai a i esi n tehn l ijas ieme am:

− a eida s id a ai ieta f sila ina ma saded ina s ana;

− a eida s id a ai ieta i masas ina ma saded ina s ana;

− D la efe ta i mant s ana ele t is a s etest as sildelement s;

− a a te ja s ides silt ma t e s ana n aisa dens ai emes n/ ai silt ma d m t e s ana;

− ene a ija ( iena esa ienlai s tie a ts silt ms n ele t ene ija);

− sa les ene ija ( al ess).

Ražojumu de inīcijas Pieme s a das de in ijas:

sild ta js i tel sild ta js ai m ine tais sild ta js;

tel sild ta js i ie e, kas:

a) n d s ina silt m ent a lajai dens a es siste mai lai n sle ta s tel a s ieme am e a ma j l ai ista a ti t sasnie ts n t e ts e lamais ie s tel tem e at as l menis, un

) i a ta a ien ai ai a iem silt m ene at iem;

− m ine tais sild ta js i dens tel sild ta js as a ed e ts a d e ama dens ai saimnie as dens sild s anai l d n tei tai tem e at ai n tei ta da d ma n a n tei t a l di n tei t s inte a l s n i iesle ts a e jam d e ama ai saimnie as dens a tam;

− silt m ene at s i sild ta ja dal a as a silt m iena ai ai a s s a d s es s:

a) f sila ina ma n/ ai i masas ina ma saded ina s ana,

) D la efe ta i mant s ana ele t is a s etest as sildelement s,

) a a te ja s ides silt ma t e s ana n aisa dens ai emes n/ ai silt ma d m t e s ana;

17

− tel sild ta ja tem e at as e lat a n sa les ene ijas ie a tas m le ts i alaliet ta jam ieda a ts m le ts as sasta n iena ai ai a iem tel sild ta jiem a ien j ma a ien ai ai a iem tem e at as e lat iem n/ ai ien ai ai a a m sa les ene ijas ie a ta m;

− m ine ta sild ta ja tem e at as e lat a n sa les ene ijas ie a tas m le ts i alaliet ta jam ieda a ts m le ts as sasta n iena ai ai a iem m ine tajiem sild ta jiem a ien j ma a ien ai ai a iem tem e at as e lat iem n/vai vien ai ai a a m sa les ene ijas ie a ta m;

− sa les ene ijas ie a ta i ti ai sa les ene ij i mant j s a siste ma sa les le t s sa les ene ijas a sta dens t e tne ai s nis le t a nt a n iem at lai ti atse is i;

− ent a la dens a es siste ma i siste ma a ent ali e ti ene e ta silt ma n a da s anai sild e men iem e tel ai t dal a sildei a silt mnese j i mant deni;

− i masa i la saimnie a me saimnie a n saist ta s n a e s t sta ejnie a n a a lt a ie t i l is as i elsmes d t at it m n n ls n i l is i n a da ma dal a (t sta a n d nie i elsmes ielas) a a nie is n saimnie as at it m biol is i n a da ma dal a;

− a es sild ta js i tel sild ta js ai m ine tais sild ta js as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem s tie i mant ts ai n f silas i elsmes ai n i masas ie ts a eida ina mais;

− s id a ina ma sild ta js i tel sild ta js ai m ine tais sild ta js as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem s tie i mant ts ai n f silas i elsmes ai n i masas ie ts s id ais ina mais;

− ieta ina ma sild ta js i tel sild ta js ai m ine tais sild ta js as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem s tie i mant ts ai n f silas i elsmes ai n i masas ie ts ietais ina mais;

− ele t is s sild ta js i tel sild ta js ai m ine tais sild ta js as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem i i mant ele t ene ij ;

− a sildes atls i tel sild ta js ai m ine tais sild ta js as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem s saded ina s anai i mant ai n f silas i elsmes ai n i masas ie t a eida s id ai iet ina m ;

− a eida ina ma a sildes atls i a sildes atls as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem, kuros saded ina s anai i mant ai n f silas i elsmes ai n i masas ie t a eida ina m ;

− s id a ina ma a sildes atls i a sildes atls as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem s saded ina s anai i mant ai n fosilas i elsmes ai n i masas ie t s id ina m ;

18

− ieta ina ma a sildes atls i a sildes atls as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem s saded ina s anai i mant ai n f silas i elsmes ai n i masas ie t iet ina m ;

− ieta i masas ina ma a sildes atls i a sildes atls as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem s saded ina s anai i mant n i masas ie t iet ina m ;

− ele t is s a sildes atls i a sildes atls as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem i ele t is a s etest as sildelement s i mant ti ai D la efe t ;

− silt ms n a sild ta js i tel sild ta js ai m ine tais sild ta js as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem i silt ma a s anai i mant a a te ja s ides silt m n aisa dens ai emes n/vai siltuma zudumus;

− a ina m da ina ms silt ms n a sild ta js i silt ms n a sild ta js as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem s tie i mant ts ai n f silas i elsmes ai n i masas ie ts a eida ai s id ais ina mais;

− ele t is s silt ms n a sild ta js i silt ms n a sild ta js as a ts a ien ai ai a iem silt m ene at iem i i mant ele t ene ij ;

− ene a ijas sild ta js i tel sild ta js as iena esa ienlai i ene e silt m n ele t ene ij ;

− sild ta ji as a ti a a ded es d ine j i sild ta j ate ija a ietil st atli a s ijas ai ads ijas silt ms n i n sild ta ji as a ti a a ded es d ine j ;

− tem e at as e lat s i a j ms a a al d alaliet ta js a iestat t tel e lama s tem e at as e t as n lai a e m n s n s ta attie s dat s ieme am fa tis tem e at (-as) tel a n/ ai a s tel a m sild ta ja sas a ni ieme am ent a l es ta de ja di al d t e le t tem e at tel a (-s);

− tel a sildes se nas ene efe ti ita te (ηs) i ent s (%) i tei ta attie a sta attie aja a sildes se na tel sild ta ja m ine ta sild ta ja ai hi da sild ta ja sa a t silt m (ies ait t tem e at as nt li) n s a silt ma sa a s anai ne ie ies am ene ate in ada ;

− n mina la silt ma ja da i sild ta jam de la e ta silt ma ja da (i tei ta W) ad tas n d s ina tel a sildi n attie s ad j m s dens sild s an − n mina la silt ma ja da i sild ta jam de la e ta silt ma ja da (i tei ta W) ad tas n d s ina tel a sildi n attie s ad j m s dens sild s an n mina l s standa ta sta l s; silt ms n a tel sild ta jiem n silt ms n a m ine tajiem sild ta jiem n mina lie standa ta sta l i nomina la s silt ma ja das n tei s anai i a e ina efe en es a sta l i i n tei ti Re la (ES) N . 813/2013 a Ei as Pa lamenta n Pad mes Di e t 2009/125/EK sten attie a e di aina as a m tel sild ta jiem n m ine tajiem sild ta jiem;

− n mina lie standa ta sta l i i sild ta j e s l ata ijas a sta l i ide j s limatis s a sta l s s n sa a t n mina l silt ma ja d tel a sildes se nas ene efe ti ita ti dens sild s anas ene efe ti ita ti, a stis a s ja das l meni sla e l a s d (NOx) emisijas le l a

19

m n s da (CO) emisijas a eida anis a le l a (O C) emisijas n dal in emisijas;

− ide jie limatis ie a sta l i i St as ai a st a tem e at a;

− tel a sildes se nas emisijas i :

ieta ina ma atliem a a t ma tis ina ma ade i — mg/Nm3 i tei ta ide ja s e ta e t a emisija m ie n mina la s silt ma ja das n emisija m ie 30 % n n mina la s silt ma ja das,

ieta ina ma atliem a man a l ina ma ade i a e s l ate t ie 50 % n mina la s silt ma ja das asta a e ma , — mg/Nm3 i tei ta ide ja s e ta e t a emisija m ie n mina la s silt ma ja das n emisija m ie 50 % n n mina la s silt ma ja das,

ieta ina ma atliem a man a l ina ma ade i ne a e s l ate t ie 50 % n mina la s silt ma ja das asta a e ma , — mg/Nm3 i tei tas emisijas ie n mina la s silt ma ja das,

ieta ina ma ene a ijas atliem — mg/Nm3 i tei tas emisijas ie n mina la s silt ma ja das;

− l a la s sasils anas ten ia ls i l a la s sasils anas ten ia ls a tas de ine ts Ei as Pa lamenta n Pad mes Re las (EK) N . 842/2006 2. anta 4. n ta ;

− Nm3 i n ma l i met s ( ie 101 325 Pa s iediena n 273 15 K tem e at as).

Testēšanas metodes

1. Ja ien na n a d ts ita di at a ite ija teste s anas met des i attie aj s standa t s a a st ta s met des a n a d ts 1. ta la . Vajad as ad j ma a i mant t itas ne is at am ite ijam n a d ta s teste s anas met des ja ta s a s at t a l d e t a m.

1. tabula. Attie ie teste s anas met standa ti

Numurs Nosaukums

A ZES APSILDES KATLI

EN 676 a eida ina m a t ma tis ie ies ied el mes de l i

EN 15502-1 a es a es atli — 1. dal a. Vis a a s as as n test

20

S K IDRA KURINA MA APSILDES KATLI

EN 267 A t ma tis ie s id a ina ma de l i a ies ied el mi

EN303-1 A es atli — 1. dal a. A es atli a ies ied il mes de l iem. Te min l ija al ena s as as teste s ana n ma e s ana

EN 303-2 A es atli — 2. dal a. A es atli a ies ied il mes de l iem. I as a s as as s a sl de l iem s id ajai de ielai

EN 303-4 A es atli — 4. dal a. A es atli a ies ied il mes de l iem. I as as as as atliem a de l iem s id ajai de ielai ie ja das l d 70 W n ma sima la da a s iediena 3 bar. Te min l ija al ena s as as teste s ana n ma e s ana

EN 304 A es atli. Testa ds a es atliem a s a sl de l iem s id ajai de ielai

CIETA KURINA MA APSILDES KATLI

EN 303-5 A es atli — 5. dal a. Cieta ina ma a es atli a man a l n a t ma tis ina ma ade i n n mina l silt matde i l d 500 kW. Te min l ija as as teste s ana n ma e s ana

EN 14918 Cieta s i de ielas. Silt ms e jas n tei s ana

ELEKTRISKIE APSILDES KATLI

EN 60335-2-35 Ma jsaimnie ai n l d iem me iem a ed e tas ele t ie es. D s a. 2.–35.dal a. I as as as as a l des dens ele t sild ta jiem

AR KURINA MO DARBINA MI SILTUMSU KN A SILDI TA JI

EN 12309 sē ija a es a s ijas n ads ijas aisa ndi i ne s anas ie es n/ ai te mis ie s n i a ide j silt ma

21

ate in as ne a snied 70 kW

DIN 4702, 8. daļa Cent a la es atli; standa ta efe ti ita tes n standa ta emisijas s e jas n tei s ana

ELEKTRISKI SILTUMSU KN A SILDI TA JI

EN 14511 sē ija aisa ndi i ne ta ji s id a a st mnese ja d ese ta j a etes n silt ms n i a ele t is as ied in as m es iem tel a sildei n d ese s anai

EN 14825 aisa ndi i ne ta ji s id a a st mnese ja d ese ta j a etes n silt ms n i a ele t is as ied in as m es iem tel a sildei n d ese s anai. Teste s ana n n e te s ana ne ilnas sl d es a sta l s n se na la lietde as a e ina s ana

KO ENERA CIJAS SILDI TA JI

EN 50465 a es ie a tas. Te m ele t mis s a es silda a a ts. Te m ele t mis s a es silda a a ts a n mina l ieejas te mis sl d i ma a ai iena d a 70 kW

ISO 3046-1 Ie s ded es i l m t i. Vei ts e ja. 1. dal a. Ele t ene ijas de ielas n ie iel i liet j ma de la a ijas n teste s ana. Pa ild as as ni e sa lajiem m t iem

SLA PEKL A OKSI DA EMISIJAS

EN 14792 Sta i na a t i mes i. Sla e l a s d (NOx) n tei s ana. References metode: hemiluminescences metode

O LEKL A MONOKSI DA EMISIJAS

EN 15058 Sta i na a t i mes i. O le l a m n s da (CO) masas n ent a ijas n tei s ana. Refe en es met de: nedis e sa inf asa ana s e t met ija

A ZVEIDA OR ANISKA O LEKL A EMISIJAS

22

EN 12619 Sta i na a t i mes i. a eida anis a le l a masas n ent a ijas n tei s ana d m a e s. Ne a t a ta n tei s ana a liesmas j ni a ijas dete t

DAL IN U EMISIJAS

EN 13284-1 Sta i na a t i mes i. Ma te l masas n ent a ij n tei s ana. 1. dal a. Man a la a imet is a metode

TROKS N A EMISIJA

EN 15036 A es atli. Ka st ma ene at emite ta aisnesta t s n a teste s anas n tei mi

ISO EN 3743 A sti a. T s n a t s an as ja das l men n tei s ana. Tehnis a s met des ma iem st iem a tiem e e a ijas la s

EN ISO 3744 A sti a. T s n a t s an as ja das l men n s an as ene ijas l men a n tei s ana a s an as s iedien . Tehnis a met de a stis aja aja la a i s atsta j s as i smas

EN ISO 3746 A sti a. T s n a a t s an as ja das l men n s an as ene ijas l men n tei s ana a s an as s iediena al d . Pa s ata met de ieliet j t a t e s me i sm i s atsta j s as la nes

EN 12102 Telpu apsildei n d ese s anai a ed e tie aisa ndi i ne ta ji s id a a st mnese ja d ese ta j a etes silt ms n i n aisa sa sina ta ji a ele t is as ied in as m es iem. aisnesta t s n a me s ana. A stis a s ja das n tei s ana

2. tabula. Tel a sildes se nas emisij a e ina s anas met di a

Cietā kurināmā katla tips Formula

Cieta ina ma atli a man a l ina ma ade i a e s l ate t asta a e ma ie 50 % n mina la s silt ma ja das n ieta ina ma

Es = 0,85 x Es,p + 0,15 x Es,r

23

atli a a t ma tis ina ma ade i

Cieta ina ma atli a man a l ina ma ade i ne a e s l ate t asta a e ma ie 50 % n mina la s silt ma ja das n ieta ina ma ene a ijas atli

Es = Es,r

kur:

Es ir telpu apsildes sezonas emisijas;

Es,p ir attie i dal in a eida anis sa ien j m le l a m n s da n sla e l a s d emisijas as attie i me tas ie 30 % ai 50 % n mina la s silt ma ja das;

Es,r ir attie i dal in a eida anis sa ien j m le l a m n s da n sla e l a s d emisijas as me tas ie n mina la s silt ma ja das.

2. Tehnis s e i i a ij 2. ite ija SE emisijas a e ina a 3. ta la n a d taja m TEWI f m la m (tas f m l i mant at a s n silt m ene e s anas tehn l ijas). Katrai TEWI f m lai a t di as dal as; i m dal n sa a ti ai sild ta ja efe ti ita te (i sa a a tel a sildes se nas ene efe ti ita ti ηs) n ināmā CO2 emisiju ntensita te (β a amet s) et t dal ( ieme jama ti ai silt ms n a sild ta jiem) — a st mnese ja n l des i ais tas silt mn efe ta a emisijas. A st mnese ja n l des i ais ta s SE emisijas n sa a a st mnese ja l a la s sasils anas ten ia ls (GWP100) n a st mnese ja n l de liet s anas sma (i sa a a ada n l des a d ta j ER ent s n a st mnese ja e ja s masas ada ) n al s anas lai a ei a s (i sa a ent s n a st mnese ja e ja s masas, α).

3. tabula. TEWI f m las e silt m ene e s anas tehn l ijas

Siltum enerēšanas te nolo ija TEWI formula (g CO2 ekvivalenta/kWh siltuma jaudas)

Apsildes katli βfuel

ηsl

Silt ms n a sild ta ji δ ×

βfuel + (1 − δ) ×

βelec +

GWP100 × m × (ER × n + α)

ηs 2,5 × ηs P × h × n

24

K ene a ijas sild ta ji βfuel −

ηel × βelec

ηthermal ηthermal

Sild ta j m le ti (1 −sHP) ×

βfuel + sHP × (δ ×

βfuel + (1 − δ) ×

βelec )+

GWP100 × m × (ER × n + α)

ηs, B ηs, HP 2,5 × ηs, HP P × h × n

Ie ie s mine t TEWI f m l al enie a amet i i a a st ti 4. ta la .

Parametrs Parametra apraksts Vienības Konstantā vērtība vai parametra iegūšanas tests

βelec Ele t ene ijas SE emisijas intensita te [g CO2 ekvivalenta/kWhelec] 384

βfuel Sild ta ja i mant ta ina ma SE emisijas intensita te [g CO2 ekvivalenta/kWhgas] Sk. 5. tabulu

ηs Tel a sildes se nas ene efe ti ita te [-] Teste n a in ietei ma iesnied e js (1. ite ijs)

ηs, B A sildes atla m nenta tel a sildes se nas ene efe ti ita te ide j s limatis aj s a sta l s

[-] Teste n a in ietei ma iesnied e js (1. ite ijs)

ηs, HP Silt ms n a m nenta tel a sildes se nas ene efe ti ita te ide j s limatis aj s a sta l s

[-] Teste n a in ietei ma iesnied e js (1. ite ijs)

ηthermal Te mis ais lietde as e i ients [-] Sk. 6. tabulu

ηel Ele t is a efe ti ita te [-] Sk. 6. tabulu

δ Ai sta je j e t a [-] 0 ja silt ms n a sild ta j da ina a ele t ene ij 1 ja silt ms n a sild ta j da ina a

25

ina m

GWP100 l a la s sasils anas ten ia ls (iete me 100 ad e i da ) [g CO2 e i alenta/ a st mnese ja 100 ad e i da ]

Sas an a a Re las (EK) Nr. 842/2006 I pielikumu

m A st mnese ja masa [g] Pa in ietei ma iesnied e js

ER A st mnese ja d mi ada %/ ada ] I mant e t ER 3 5 %/ ada

n Kal s anas laiks [gadi] I mant e t n = 15

α A st mnese ja d mi al s anas lai a ei a s ( d mi ie li ide s anas)

[%] I mant e t α 35 %

P A e ina sl d e [kW] Pa in ietei ma iesnied e js

h E s l ata ijas st ndas ie ilnas sl d es h/ ada ] 2000

sHP Silt ms n a sild ta ja m nenta silt ma ja da a dal a n e ja s silt ma ja das

[-] Pa in ietei ma iesnied e js

5. ta lā a a stīts ā n ē tēt a amet βfuel TEWI f m lās at a ī ā n sildītājā i mant tā ināmā. Ja atlā a ed ēts i mant t ta lā neminēt inām i ēlas i mant tajam ināmajam ē ies ējas līd ī ā inām ē i elsmes (f silais ināmais ai i masa) n eida ( ā eida šķid ais ai cietais ināmais)

5. tabula. Parametrs βfuel (SE emisijas intensitāte) TEWI f m l ēķināšanai

Sildītājā izmantotais kurināmais SE emisijas intensitāte Vērtība [g CO2 ekvivalenta/kWhgas]

a eida f silais ina mais βfuel βgas 202

S id ais f silais ina mais βfuel βoil 292

26

Cietais f silais ina mais βfuel βcoal 392

a eida i masas ina mais βfuel βbio-gas 98

S id ais i masas ina mais βfuel βbio-oil 149

Malka βfuel βbio-log 19

K snes s elda βfuel βbio-chip 16

Koksnes granulas βfuel βbio-pellet 39

F sila n i masas ina ma mais j mi βfuel = ide jais s e tais ie st n atse is ina m masas f a ij s mmas, kuru reizina ar to SEG emisiju parametru

Σ ( ināmais X% × βfuel X) + ( ināmais Y% ×

βfuel Y) + ( ināmais N% × βfuel N)

6. ta la a a st ts a n e te t a amet s ηthermal un ηel TEWI f m la ene a ijas sild ta jiem.

6. tabula. Parametri ηthermal un ηel TEWI f m las e ina s anai ene a ijas sild ta jiem

Parametrs Izteiksme

ηthermal ηthermal ηs − 2 5 × ηel

ηel K ene a ijas tel sild ta jiem as na a ti a a ild sild ta jiem:

ηel ηel,CHP+Sup0

K ene a ijas tel sild ta jiem as a ti a a ild sild ta jiem:

ηel 0 85 × ηel, CHP100+Sup0 + 0 15 × ηel, CHP100+Sup100

kur:

27

ηs i tel a sildes se nas ene efe ti ita te a de ine ts Re la (ES) Nr. 813/2013;

ηel i ele t is a efe ti ita te a de ine ts Re la (ES) Nr. 813/2013;

ηel,CHP100+Sup0 i ele t is a efe ti ita te ie ene a ijas tel sild ta ja n mina la s silt ma ja das ad a ild sild ta js i atsle ts a de ine ts Re la (ES) Nr. 813/2013;

ηel,CHP100+Sup100 ir elektris a efe ti ita te ie ene a ijas tel sild ta ja n mina la s silt ma ja das ad a ild sild ta js i iesle ts a de ine ts Re la (ES) Nr. 813/2013.

3. L msle d e jai iesta dei ja n d s ina a ie a da jamais dens sild ta js at ilst isiem attie ajiem ties a tiem as ieme jami alst a t liet s. Tie a t ne ti ai a ti as saist ti a idi n d s .

4. L msle d e ja iesta de n em e a iete j s a sta l s (e ti s liel m ene ijas ie as j m ies e jam ina ma a t . .) n ei ti s i e ti lai n tei t n e tajai ajad ai la a ieejam tehn l ij . Siste mai ajad e t t a tai a ieme ta m nt les siste ma m lai n d s ina t a tem e at n a es sl d i a ietie ami nt le t n tie i ild tas iete ja s as as.

5. Attie a sta d s anas da iem l msle d e ja m iesta de m ajad e t n d s ina t a e s na ls i iena i a ma ts. Dal alst s a t ats i as j idis a s as as attie a e s na la a ma amm .

6. Pies i s anas ite iji. L msle d e jas iesta des a in j ma a l ma sle s an n n sa d ment s n a da i n t ti s ies i ti a at ies i s anas ite ij . A idi saist tajiem ies i s anas ite ijiem a ajad e t eid t isma 15 % n is ie stam n t kopsummas.

4. Aprites cikla izmaksas (Life Cycle Costs — LCC)

ZPI ite ij i st a de iens n s a a ajiem as e tiem as ja n em e a i a ites i la i ma s anal e a a j m s am i isla a ie e l is ie a st liel mi sal d ina a ti es s iem id sme a a j miem. I ma s a s e mi lis aja ie i ma i as i s a i j lis ajiem te in iem i ja t amat tiem. B t ja m dina i e le ties ta d s a j m s i i la s ie ld j ms il te min a .

U dens sild ta ji i a j mi a ites i la iete me liela ties i at a a n liet s anas sma ( al en a t n ene ate in a liet s anas sma ). Ta e ie a des i ma sas i ti ai sal d in s i neliela dal a n e ja m a j m a ites i la i ma sa m. Vai a s ieejam s e t j m s a ZPI i ma s a s e miem i se ina ts a a sta as ie i ma enas a asti tie m ense tas a ema a m e s l ata ijas i ma sa m n a tas as i attie as a j miem a a st ene efe ti ita ti. Ti is s ieme s i a stas efe ti ita tes a es ie a tas. Noskaid ts a isa a es ie a tas a ites i la a t eni 95 % n e ja m i ma sa m n sa a e s l ata ijas i ma sas. Ta e ja se ina a lis a ie i ma le m mi as ien emti ti ai amat j ties ie i ma en a t a e l ni nei de iem ie ld j miem.

I se ina ts a e ja s a ites i la i ma sas (t sta ie a des t e s anas n e s l ata ijas i ma sas) da a diem dens sild ta j a iantiem i l ti

28

at a as n as ei e ja m ene ijas i ma sa m. P ti da i e t j mi lie ina a le m mi a ene ijas ta i iem a main t i a d ta sild ta ja e n mis iete mi n it as ne at . S iet a s a da iete me as i i j tama ele t is silt ms n n ene a ijas sild ta j ad j ma .

I nstate ts, a silt ms n i j ja m i sal d in s i da s sild ta ja a iants j as i tad ja ie l a j ne ie ies am s da s t iln ai sta d s anai (silt ma a ta siste mas n silt m t e e ja/sild e men a/silt msiste mas eali a ij ).

M dele s ana saist a a e di aina asa miem ( a ildinf ma ij s . tehnis aja amat in j ma ) snied a ies e j n tei t a ites i la i ma sas ma a a ites i la i ma s (least life cycle cost — LLCC) n la a ieejam tehn l ij (best available technology — BAT) l men . Ta a a da, ka LLCC l men ma a a i me a ie a t lase (l d 29 W) ieta j ms a t l d 16 % et liela a i me a ie a t lase ( 60 W) ieta j ms i 30–46 %. Ieta j mi BAT l men i n em t isma a aja (XXS) lase (l d 10 W) a da, ka BAT isina j mi nel a j ieta t ti da d a LLCC isina j mi ta tie j ja m i e n mis a i ne a a es a iants.

BAT l men amata al en a t i silt ms n a tehn l ija; da s ad j m s a ild la m snied sa les ene ijas ie a tas. Pe t j ms i a ildina ts a da iem as aid j miem:

− silt ms n i na ni e sa li i mant jami. P ti e te ma liem ai e ti a liem emes silt ms n iem i ne ie ies amas as as atl a jas n densa a des dienestiem n/ ai as ald as . tml.;

− i ajad i ie a t sta d s anas s e ia listi n as s a j ms — ta isa j ja m t st;

− silt ms n a efe ti ita te al en a t i at a a n i iet j ma n sta d s anas;

− ie i ien silt ms nis i a es sl d es ie a ta as n me a hi da ie a ta ( ieme am a standa ta atl ) a t e n mis s isina j ms lai se t an a es an ma sima l sl d i;

− ene e tis ie ie mi i l ti at a i n limata j as i tas attie as aisa silt ms n iem n sa les ene ijas ie a ta m;

− n ie ie s mine ta i iet a ie a tas atma sa s ana s il ms da a da s alst s n a sta l s s ats i s.

Ene ijas ieta j ms ( n a t saist tais i ma s ieta j ms as at a s n ene ijas enas) a e t ana t ieme j t ES ZPI ite ij s dens sild ta jiem i at a s n n e ta s tehn l ijas. Ene efe ti ita tes amat ite ija ieme s ana atliem ma a a i me a ie a t lase a e t ad t ene ijas ieta j m a t eni 40 % a me a (ieta j ms attie as e di aina ie s i e tes (1. dal a) amats ena ij ) et liela a i me a ie a t lase — 50 % a me a . Silt ms n iem ene ijas ieta j ms t attie i 45 % n 55 %. Visa t e s a ite ija ad j ma ene ijas ieta j ms atliem ma a ie a t lase a e t sasnie t 44 % et liela ie a t lase — 55 % sa a t silt ms n iem ieta j ms a e t t 55 % n 64 %. Ene efe ti ita tes iea ms a 1 % ( ies i s anas ite ijs) n me t a ild ene ijas ieta j m a t eni 0 5 % atliem n 0 3 % silt ms n iem.

29