AM Com NonLegReport - European Parliament file#$%&'%()+,-. /0 &12+3%4 53% 633 =i='!" #$%&'() +,-.&+/) r?-asnpqp @lcb@l,a> 3.14.(56. 7.18, r?-asnpqc ;?+ &! . >dc5t?pqc jn>pbck

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

LV Ārējais tulkojums LV

EIROPAS PARLAMENTS2004 «

«««

«««««

««

« 2009

Ekonomikas un monetārā komiteja

03.05.2006. PE 374.019v01-00

GROZĪJUMI Nr. 1–78

Ziņojuma projekts (PE 372.163v01-00)Werner LangenPar Eirozonas paplašināšanosxxxx/xxxx(INI))

Rezolūcijas priekšlikums

Grozījumu iesniedza Pervenche Berès

Grozījums Nr. 1A a apsvērums (jauns)

A. a tā kā ir jāstiprina Ekonomikas un monetārā savienība, lai sasniegtu tās mērķus attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību;

Or. en


Grozījums Nr. 2A b apsvērums (jauns)

A. b tā kā eirozonas ekonomikas izaugsmes koeficients pašlaik ir 1,8 %, kamēr ES kopumā ekonomikas izaugsme ir 2 % gadā;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

2/25

LV Ārējais tulkojums


Grozījums Nr. 3A c apsvērums (jauns)

A. c tā kā pievienošanās Ekonomikas un monetārajai savienībai nav salīdzināma ar iestāšanos vienkāršā monetārā zonā;

Or. en

Grozījumu iesniedza Dariusz Rosati

Grozījums Nr. 4B apsvērums

B. tā kā lielākā daļa jauno dalībvalstu ir sasniegušas strauju izaugsmi, pietuvojoties veco dalībvalstu līmenim, un tā kā to īstās konverģences līmenis pieaug (svītrojums);

Or. en


Grozījums Nr. 5B apsvērums

B. tā kā lielākā daļa jauno dalībvalstu ir sasniegušas strauju izaugsmi, pietuvojoties veco dalībvalstu līmenim, un tā kā pie to īstās konverģences līmeņa sasniegšanas vēl joprojām tiek strādāts;

Or. en


Grozījums Nr. 6B a apsvērums (jauns)

B. a tā kā valstis, lai panāktu attīstītākās valstis, pielāgojas, paceļot cenas, un tā kā nav izpildīti nosacījumi diskusijai par inflācijas kritēriju eirozonā;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

3/26

Ārējais tulkojums LV


Grozījums Nr. 7C apsvērums

C. tā kā ir pierādījies, ka eiro valūta ir liels Eiropas Savienības sasniegums, kas sekmē ātrāku ekonomisko izaugsmi un konverģenci ar uzlabotas konkurētspējas un stabilitātes palīdzību;

Or. en

Grozījumu iesniedza Zsolt László Becsey

Grozījums Nr. 8E apsvērums (jauns)

E. tomēr piezīmē, ka Baltijas valstis, Slovēnija un Slovākija sekmīgi strādā pie budžeta deficīta un valsts parāda samazināšanas;

Or. en


Grozījums Nr. 91. punkts

1. atgādina, ka, lai pievienotos eirozonai, ir pilnībā jāievēro Māstrihtas Līguma kritēriji: augsts cenu stabilitātes līmenis, valsts budžeta stāvoklis bez pārmērīga deficīta, vismaz 2 gadu dalība Eiropas Monetārās sistēmas (EMS) valūtas maiņas kursa mehānismā II un normālu svārstību robežu ievērošana, ilgtermiņa procentu likmju konverģence, tiesību sistēmas atbilstība Māstrihtas Līgumam un neatkarīga centrālā banka (svītrojums);

Or. en

Grozījumu iesniedza Siiri Oviir


1. atgādina, ka, lai pievienotos eirozonai, ir pilnībā jāievēro Māstrihtas Līguma kritēriji: augsts cenu stabilitātes līmenis, valsts budžeta stāvoklis bez pārmērīga deficīta (kas attiecībā uz valsts deficītu noteikts kā tāds, kam jābūt zemākam par 3 % no IKP

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

4/25


references vērtības, un kurā valsts parāda līmenis un attīstība nedrīkst pārsniegt 60 % no IKP), valūtas maiņas kursa stabilitāte (ko nosaka vismaz 2 gadu dalība jaunajā valūtas maiņas kursa mehānismā (ERM II) bez lielām grūtībām), ilgtermiņa procentu likmju konverģence un tiesību sistēmas atbilstība Māstrihtas Līgumam, (tai skaitā noteikumi par centrālās bankas neatkarību) (svītrojums);

Or. en



1. atgādina, ka, lai pievienotos eirozonai, ir pilnībā jāievēro Māstrihtas Līguma kritēriji: augsts cenu stabilitātes līmenis, valsts budžeta stāvoklis bez pārmērīga deficīta, valūtas maiņas kursa stabilitātes un vismaz 2 gadu dalība valūtas maiņas kursa mehānismā (ERM II), ilgtermiņa procentu likmju konverģence, tiesību sistēmas atbilstība Māstrihtas Līgumam, neatkarīga centrālā banka (svītrojums);

Or. en

Grozījumu iesniedza Cristobal Montoro Romero


1. atgādina, ka, lai pievienotos eirozonai, ir pilnībā jāievēro Māstrihtas Līguma kritēriji: augsts cenu stabilitātes līmenis, valsts budžeta stāvoklis bez pārmērīga deficīta, valūtas maiņas kursa stabilitātes un vismaz 2 gadu dalība valūtas maiņas kursa mehānismā (ERM II), ilgtermiņa procentu likmju konverģence, tiesību sistēmas atbilstība Māstrihtas Līgumam un neatkarīga centrālā banka (svītrojums);

Or. en

Grozījumu iesniedza Alain Lipietz


1. atgādina, ka (svītrojums) Māstrihtas Līguma kritēriji ir pamats tam, lai ES dalībvalsts varētu iestāties eirozonā: augsts cenu stabilitātes līmenis, valsts budžeta stāvoklis bez pārmērīga deficīta, valūtas maiņas kursa stabilitātes un vismaz 2 gadu dalība valūtas maiņas kursa mehānismā (ERM II), ilgtermiņa procentu likmju konverģence, tiesību

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

5/26


sistēmas atbilstība Māstrihtas Līgumam, neatkarīga centrālā banka un patiesa ekonomiskā konverģence;

Or. en

Grozījumu iesniedza Danutė Budreikaitė


1. atgādina, ka, lai pievienotos eirozonai, ir pilnībā jāievēro Māstrihtas Līguma kritēriji: augsts cenu stabilitātes līmenis, valsts budžeta stāvoklis bez pārmērīga deficīta, valūtas maiņas kursa stabilitātes un vismaz 2 gadu dalība valūtas maiņas kursa mehānismā (ERM II), ilgtermiņa procentu likmju konverģence un tiesību sistēmas atbilstība Māstrihtas Līgumam, neatkarīga centrālā banka un patiesa ekonomiskā konverģence;

Or. en


Grozījums Nr. 151. a punkts (jauns)

1. a norāda, ka attiecībā uz inflācijas kritērija izpildīšanu jaunajās Austrumeiropas ES dalībvalstīs ir jāņem vērā tā sauktais Balassa-Samuelson efekts, kas parāda, ka augošās valstīs ārējās tirdzniecības preču sektorā vērojama augstāks produktivitātes pieaugums nekā iekšējās tirdzniecības preču sektorā, kas izraisa augstākas ārējās tirdzniecības preču relatīvās cenas un lielāku inflāciju; ir norūpējies, ka citādi nedaudz augstākas inflācijas koeficienta apkarošana ar fiskāliem pasākumiem var kavēt izaugsmi un panākšanas procesu;

Or. en



2. atgādina, ka visām dalībvalstīm ar izņēmuma statusu ir jāizpilda Māstrihtas Līguma kritēriji, pirms tās pievienojas eirozonai, un uz visām dalībvalstīm attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības;

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

6/25


Or. en

Grozījumu iesniedza Margarita Starkevičiūtė


2. atgādina, ka visām dalībvalstīm ar izņēmuma statusu ir jāizpilda Māstrihtas Līguma kritēriji, pirms tās pievienojas eirozonai, un uz visām dalībvalstīm attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa; ir pārliecināta, ka valstu gatavība ieviest eiro ir jāpārbauda, pamatojoties uz tādām pat definīcijām un principiem, kas noteikti iepriekšējos konverģences ziņojumos, lai garantētu nepārtrauktību un visu dalībvalstu vienlīdzīgu vērtēšanu;

Or. en



3. mudina Komisiju izmantot kopējus un vispārēji derīgus kritērijus, izvērtējot monetāros un finanšu datus; norāda uz Komisijas atbildību attiecībā uz statistikas datu uzticamību un uzstāj, ka nevajadzētu pieņemt nekādus lēmumus, kamēr pastāv šaubas par datu patiesumu;

Or. en



3. mudina Komisiju izmantot kopējus un precīzus kritērijus, izvērtējot ekonomiskos un finanšu datus; norāda uz Komisijas atbildību attiecībā uz statistikas datu uzticamību un uzstāj, ka nevajadzētu pieņemt nekādus lēmumus, kamēr pastāv šaubas par datu patiesumu; uzsver, ka cenu stabilitātes analīzei nepieciešams plašs references noteikšanas metožu klāsta novērtējums, ņemot vērā atšķirīgās pieejas, kuras Komisija piemērojusi konverģences ziņojumiem kopš 1993. gada;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

7/26




3. mudina Komisiju izmantot kopējus un precīzus kritērijus kā tas tika darīts 1997. gadā, izvērtējot ekonomiskos un finanšu datus; norāda uz Komisijas atbildību attiecībā uz statistikas datu uzticamību un uzstāj, ka nevajadzētu pieņemt nekādus lēmumus, kamēr pastāv šaubas par datu patiesumu;

Or. en



svītrots

Or. en



4. (svītrojums) aicina Komisiju (svītrojums) izvērtēt konverģences kritērijus, ievērojot, ka eirozonas ilgtermiņa stabilitāte un iespēja jaunām dalībvalstīm panākt pārējās ir visprioritārākā (svītrojums);

Or. en



4. nopietni iebilst pret īpašiem noteikumiem attiecībā uz Māstrihtas kritēriju izpildi un dalību valūtas maiņas kursa mehānismā (ERM II); aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt konverģences kritērijus (svītrojums);

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

8/25




4. a atzīmē, ka konverģences kritēriji un to references vērtības, kas noteikti Māstrihtas Līgumā un Protokolā par konverģences kritērijiem, ir izstrādāti atšķirīgā makroekonomiskā un politiskā kontekstā, un to mērķis bija izveidot monetāru savienību un ieviest kopīgu valūtu tajās dalībvalstīs, kuras līdz tam bija monetāri neatkarīgas un izmantoja nacionālās valūtas; aicina veikt vispusīgu nominālo konverģences kritēriju un to references vērtību novērtēšanu, ņemot vērā EMS izveides un darbības pieredzi, kā arī novērtēt to piemērošanas efektivitāti esošās monetārās savienības paplašināšanas kontekstā;

Or. en



4. a uzskata, ka eirozonas ilgtermiņa stabilitāte ir jānovērtē arī attiecībā uz tās spēju uzņemt jaunus dalībniekus; uzsver, ka tas paredz, ka eirozonas paplašināšana nedrīkst kavēt tā vai citādi nepieciešamo eirozonas ekonomiskās pārvaldes stiprināšanu;

Or. en


Grozījums Nr. 264. b punkts (jauns)

4. b aicina eirozonas dalībvalstis pastiprināt ekonomisko un monetāro politiku efektīvas koordinācijas izveides pasākumus, it īpaši nostiprinot to kopīgās Eirogrupas stratēģijas; atzīmē, ka šādi pasākumi varētu sākties ar budžeta kalendāra koordināciju un budžetu projektu sagatavošanu saskaņā ar eiro-dolāra valūtas maiņas kursa attīstības hipotēzi un naftas cenu prognozēm;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

9/26


Grozījumu iesniedza Joseph Muscat


4. a lūdz kandidātvalstu varas iestādes nodrošināt pilnīgu pārredzamību politikas lēmumu pieņemšanā (piemēram, konversijas likmju un plānoto iestāšanās datumu noteikšana) pirms un ERM II dalības laikā; aicina šīs varas iestādes padarīt publiski pieejamus jebkādus ietekmes novērtējumus, pētījumus un darbus, kas saistīti ar šīm tēmām;

Or. en


Grozījums Nr. 284. b punkts (jauns)

4. b uzsver, ka eiro ieviešanu nedrīkst uzņemties un plānot vienkārši kā tehnisku valūtas maiņu, tā ir nozīmīga konversija ar būtiskām ekonomiskām, monetārām un sociālām sekām;

Or. en



5. norāda uz to, ka valstu detalizētie plāni par naudas nomaiņu ir vajadzīgi, lai netraucēti ieviestu eiro; uzskata, ka šajos plānos jāiekļauj to pašvaldību un valsts iestāžu saraksts, kuras atbild par eiro ieviešanu, un detalizēts laika plāns grozījumu veikšanai valsts tiesību aktos un administratīvajos noteikumos, kā arī valsts iestāžu pielāgošanai; uzskata, ka ir rūpīgi jāņem vērā pieredze, kas, ieviešot eiro, iegūta eirozonas paplašināšanās pirmā viļņa laikā, kā arī pārejas uz eiro raksturīgās pazīmes, šaivalūtai, ko plaši izmanto kandidātvalstīs, šodien jau esot apgrozībā;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

10/25




7. prasa dalībvalstīm, kas pievienojas eirozonai, vērst īpašu uzmanību uz patērētāju aizsardzību naudas nomaiņas laikā; prasa tām īstenot tiesību aktus, ar ko nosaka obligāti ieviest cenu divkāršu atainojumu pietiekami ilgu laika posmu un ieviest efektīvas patērētāju aizsardzības procedūras pret nepamatotu cenu paaugstināšanu naudas nomaiņas laikā;

Or. en

Grozījumu iesniedza Jules Maaten


7. prasa dalībvalstīm, kas pievienojas eirozonai, vērst īpašu uzmanību uz patērētāju aizsardzību naudas nomaiņas laikā; prasa tām īstenot tiesību aktus, ar ko nosaka obligāti ieviest cenu divkāršu atainojumu (svītrojums) naudas nomaiņas laikā vai ilgāk; prasa organizēt skaidras publiskas kampaņas, kurās tiek norādīts, ka vienīgais ierocis pret nepamatotu cenu pieaugumu ir patērētāju spēja brīvi izvēlētiessavus piegādātājus; norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš cenu noteikšanai valsts vai privāta monopola situācijās, kā arī valsts iestādēs;

Or. en

Grozījumu iesniedza Astrid Lulling


7. prasa dalībvalstīm, kas pievienojas eirozonai, vērst īpašu uzmanību uz patērētāju aizsardzību naudas nomaiņas laikā; prasa tām īstenot tiesību aktus, ar ko nosaka obligāti ieviest cenu divkāršu atainojumu (svītrojums);

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

11/26




7. prasa dalībvalstīm, kas pievienojas eirozonai, vērst īpašu uzmanību uz patērētāju aizsardzību naudas nomaiņas laikā; prasa tām īstenot tiesību aktus, ar ko nosaka obligāti ieviest cenu divkāršu atainojumu un aizliedz jebkādu cenu paaugstināšanu naudas nomaiņas laikā; aicina dalībvalstis vismaz uz diviem gadiem iecelt uzraudzības iestādi, kas būtu atbildīga par aptuveni desmit īpaši nozīmīgu patēriņa cenu attīstības datu publicēšanu;

Or. en



svītrots

Or. en



9. norāda, ka, (svītrojums) lai pievienotos eirozonai nepieciešami negrozāmi (svītrojums) noteikti tāda līmeņa valūtas maiņas kursi, kas nodrošina līdzsvaru vidējā termiņā; norāda, ka nenovērtēts vai pārvērtēts valūtas maiņas kurss var kavēt ekonomiskās konverģences procesu (svītrojums) un tādēļ sarežģīt ekonomiskopielāgošanos;

Or. en

Grozījumu iesniedza Ona Juknevičienė, Jules Maaten


9. norāda, ka pāragra pievienošanās eirozonai var kavēt ekonomiskās konverģences procesu, izraisīt to, ka negrozāmi tiek noteikti valūtas maiņas kursi, kas ilgtermiņā var

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

12/25


radīt apgrūtinājumus, palēnināt deficīta izlīdzināšanu maksājumos un tādēļ sarežģīt ekonomisko pielāgošanos; tomēr atzīmē, ka Slovēnija un Lietuva ir sasniegušas patiesu ekonomisko konverģenci un ir saglabājušas stabilu valūtas kursu;

Or. en



9. norāda, ka (svītrojums) negrozāmi (svītrojums) noteikti valūtas maiņas kursi (svītrojums) ilgtermiņā var radīt apgrūtinājumus, ietekmēt deficīta izlīdzināšanu maksājumos un tādēļ padarīt ekonomisko pielāgošanos sarežģītāku;

Or. en



9. a norāda, ka eirozonas paplašināšana atvieglo ekonomiskās konverģences norisi un sekmē eirozonas nostiprināšanu kopumā;

Or. en



9. a norāda, ka jauno dalībvalstu, kuras gandrīz atbilst Māstrihtas Līguma kritērijiem un ekonomiski ir cieši saistītas ar eirozonu, nepamatota vilcināšanās iestāties eirozonā var kavēt šo dalībvalstu izaugsmi un panākšanas procesu;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

13/26




svītrots

Or. en



10. atzīmē, ka nominālā konverģence nav vēl tik attīstīta, lai lielākajai daļai kandidātvalstu ļautu ātri pievienoties eirozonai, uz ko norāda augsts inflācijas līmenis (svītrojums) un pārmērīgs fiskālais deficīts, kas novērots dažās kandidātvalstīs;

Or. en



10. ir pārliecināts, ka ekonomiskā konverģence nav vēl tik attīstīta, lai lielākajai daļai kandidātvalstu ļautu ātri pievienoties eirozonai, jo tajās ir augsts inflācijas līmenis, deficīti maksājumu bilancē virs vidējā līmeņa, liels ārējais parāds, liels izsniegto kredītu skaita pieaugums un pārmērīgs fiskālais deficīts; atzīst, ka vairākas dalībvalstis ir izveidojušas stabilu pamatu ātrai eiro ieviešanai, nodrošinot ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju;

Or. en

Grozījumu iesniedza Ona Juknevičienė


10. ir pārliecināts, ka ekonomiskā konverģence nav vēl tik attīstīta, lai dažāmkandidātvalstīm ļautu ātri pievienoties eirozonai, jo tajās ir augsts inflācijas līmenis, deficīti maksājumu bilancē virs vidējā līmeņa, liels ārējais parāds, liels izsniegto kredītu skaita pieaugums un pārmērīgs fiskālais deficīts;

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

14/25


Or. en



svītrots

Or. en



11. pieprasa, lai visi kritēriji tiktu pilnībā izpildīti pirms eiro ieviešanas (svītrojums);

Or. en

Grozījumu iesniedza Ona Juknevičienė


11. pieprasa, lai visi kritēriji tiktu pilnībā izpildīti pirms eiro ieviešanas, un norāda, ka no septiņām ERM II dalībvalstīm bez izvēles klauzulas – Igaunija, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Lietuva, Malta un Kipra – tkai Slovēnija un Lietuva ir izpildījušas pievienošanās prasības; norāda, ka Lietuva, kas pēdējo sešu gadu laikā ir piedzīvojusi strauju ekonomisko izaugsmi un ir uzturējusi augsta līmeņa cenu stabilitāti, ir gatava kļūt par eirozonas dalībvalsti;

Or. en



11. pieprasa, lai visi kritēriji tiktu pilnībā izpildīti pirms eiro ieviešanas, un norāda, ka no septiņām ERM II dalībvalstīm bez izvēles klauzulas – Igaunija, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Lietuva, Malta un Kipra – tikai Slovēnija un Lietuva ir izpildījušas

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

15/26


pievienošanās prasības;

Or. en

Grozījumu iesniedza Šarūnas Birutis, Arūnas Degutis


11. pieprasa, lai visi kritēriji tiktu pilnībā izpildīti pirms eiro ieviešanas, un norāda, ka no septiņām ERM II dalībvalstīm bez izvēles klauzulas – Igaunija, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Lietuva, Malta un Kipra – tikai Lietuva un Slovēnija ir izpildījušas pievienošanās prasības;

Or. en



11. pieprasa, lai visi kritēriji tiktu pilnībā izpildīti pirms eiro ieviešanas, un norāda, ka no septiņām ERM II dalībvalstīm bez izvēles klauzulas – Igaunija, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Lietuva, Malta un Kipra – tikai Slovēnija ir izpildījusi pievienošanās prasības; tomēr norāda, ka Lietuva, kura sešus gadus ir saglabājusi cenu stabilitāti un atbilst visiem pārējiem konverģences kritērijiem, ir faktiski gatava kļūt par eirozonas dalībvalsti;

Or. en



11. pieprasa, lai visi kritēriji tiktu (svītrojums) izpildīti pirms eiro ieviešanas, un norāda, ka no septiņām ERM II dalībvalstīm bez izvēles klauzulas – Igaunija, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Lietuva, Malta un Kipra – tikai Slovēnija un, piemērojot statistisko inflācijas noapaļošanu, Lietuva ir izpildījusi pievienošanās prasības;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

16/25


Grozījumu iesniedza Astrid Lulling


11. pieprasa, lai visi kritēriji tiktu pilnībā izpildīti pirms eiro ieviešanas, un norāda, ka no septiņām ERM II dalībvalstīm bez izvēles klauzulas – Igaunija, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Lietuva, Malta un Kipra – tikai Slovēnija ir izpildījusi visas pievienošanās prasības, Lietuva neatbilst inflācijas kritērijiem mazāk kā par 0,01 % un atbilst visiem pārējiem kritērijiem;

Or. en



11. (svītrojums) norāda, ka no septiņām ERM II dalībvalstīm bez izvēles klauzulas –Igaunija, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Lietuva, Malta un Kipra – (svītrojums)Slovēnija ir izpildījusi pievienošanās prasības un Igaunija un Lietuva zināmā mērā nav atbildušas tikai inflācijas kritērijiem;

Or. en

Grozījumu iesniedza Justas Vincas Paleckis


11. a tomēr ir nobažījies, ka Lietuvas dalība eirozonā ir politisks jautājums, jo to var noteikt ar dažiem simtiem procentuālās attiecības punktu, kas var būt inflācijas references kritērija aprēķinā izmantotās metodoloģijas sekas. Tāpēc aicina Komisiju iesniegt Padomei priekšlikumu, kas ir pamatots uz pamatnovērtējumu, kurā būtu ņemts vērā stabilais Lietuvas veikums saistībā ar konverģenci un sasniegumiem, nodrošinot makroekonomisku stabilitāti īpaši ātras attīstības apstākļos, ko ir atzinušas starptautiskas finanšu iestādes un tirgi;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

17/26


Grozījumu iesniedza Dariusz Rosati, Ieke van den Burg


11. a uzskata, ka saskaņā ar EK līgumu un attiecīgajiem protokoliem lēmums par atsevišķu dalībvalstu uzņemšanu ir jāpamato ar augstas kvalitātes datiem un novērtējumu; tāpēc aicina Komisiju un Eiropas Centrālo Banku veikt vispusīgu novērtējumu, kurš būtu kas vairāk nekā tikai formāls skaitļu un statistisko datu salīdzinājums, kā arī aicina ņemt vērā veikumu saistībā ar konverģenci un sasniegumiem, nodrošinot makroekonomisku stabilitāti, ko ir atzinušas starptautiskas finanšu iestādes un tirgi;

Or. en



svītrots

Or. en



svītrots

Or. en



12. Atzīmē Igaunijas lēmumu atsaukt savu pievienošanās pieteikumu šajā posmā, neraugoties uz tās spēcīgo ekonomisko attīstību (svītrojums);

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

18/25




12. atzinīgi vērtē Igaunijas lēmumu atsaukt savu pievienošanās pieteikumu šajā posmā, neraugoties uz tās spēcīgo ekonomisko attīstību; uzskata Igaunijas lēmumu par piemēru citiem pievienošanās kandidātiem, kas vēl nav izpildījuši prasības, it īpaši attiecībā uz inflācijas līmeni un fiskālo deficītu; taču cer, ka Igaunija drīzumā izpildīs iestāšanās kritērijus, lai kļūtu par eirozonas dalībvalsti;

Or. en



12. atzinīgi vērtē Igaunijas lēmumu neiesniegt savu pievienošanās pieteikumu šajā posmā, neraugoties uz tās spēcīgo ekonomisko attīstību; uzskata Igaunijas lēmumu par piemēru citiem pievienošanās kandidātiem, kas vēl nav izpildījuši prasības (svītrojums); izsaka cerību, ka eiro ieviešanas atlikšana Igaunijā ir īslaicīga un ka šī valsts pievienosies eirozonai, tiklīdz tā atbildīs Līguma nosacījumiem;

Or. en



12. atzīmē Igaunijas lēmumu atsaukt savu pievienošanās pieteikumu šajā posmā, neraugoties uz tās spēcīgo ekonomisko attīstību; uzskata Igaunijas lēmumu par piemēru citiem pievienošanās kandidātiem, kas vēl nav izpildījuši prasības, it īpaši attiecībā uz inflācijas līmeni un fiskālo deficītu;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

19/26




svītrots

Or. en



svītrots

Or. en



13. konstatē, ka, neraugoties uz nepārtraukto izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā, patiesa konverģence joprojām ir vāja – 2004. gadā jaunajās dalībvalstīs ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija starp 40 un 74 % no caurmēra ienākumiem Eiropas Savienībā – un ka eirozonas un dažu nesen iestājušos dalībvalstu strukturālās iezīmes joprojām ievērojami atšķiras (svītrojums);

Or. en



13. konstatē, ka līdzīgi kā Portugāles un Grieķijas gadījumā, neraugoties uz nepārtraukto izaugsmi pēdējo desmit gadu laikā, patiesa konverģence joprojām ir vāja – 2004. gadā jaunajās dalībvalstīs ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija starp 40 un 74 % no caurmēra ienākumiem Eiropas Savienībā – un ka līdzīgi kā Portugāles un Grieķijas gadījumā eirozonas un minēto valstu strukturālās iezīmes joprojām ievērojami atšķiras; kopējam nodarbināto skaitam jaunajās dalībvalstīs ir šāds sadalījums: 16,7 % lauksaimniecības nozarē (salīdzinot ar 4,6 % eirozonā), 29,6 % rūpniecībā (25,3 %) un 53,7 %

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

20/25


sabiedrisko pakalpojumu nozarē (70,1 %);

Or. en



svītrots

Or. en



14. uzskata, ka jauno dalībvalstu interesēs ir veikt izmaksu un priekšrocību rūpīgu analīzi eiro ieviešanas agrīnajā posmā, it īpaši ņemot vērā to, ka dalībai eirozonā ir nozīmīgas sekas attiecībā uz monetārās politikas instrumentu zaudēšanu noteiktos gadījumos un ka līdzdalība eirozonā pieprasa nodrošināt atbilstīgu darba tirgu elastību, kā arīrīcības brīvību fiskālās politikas jomā, kas joprojām veido makroekonomikas instrumentus;

Or. en



14. uzskata, ka jauno dalībvalstu un eirozonas kopumā interesēs ir veikt izmaksu un priekšrocību rūpīgu analīzi eiro ieviešanas agrīnajā posmā, it īpaši ņemot vērā to, ka dalībai eirozonā ir nozīmīgas sekas attiecībā uz monetārās politikas instrumentiem(svītrojums), un pieprasa nodrošināt atbilstīgu rīcības brīvību fiskālās politikas jomā, kas joprojām veido makroekonomikas instrumentu;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

21/26




14. uzskata, ka jauno dalībvalstu un eirozonas kopumā interesēs ir veikt izmaksu un priekšrocību rūpīgu analīzi eiro ieviešanas agrīnajā posmā, it īpaši ņemot vērā to, ka dalībai eirozonā ir nozīmīgas sekas attiecībā uz monetārās politikas instrumentu zaudēšanu, un pieprasa nodrošināt atbilstīgu rīcības brīvību fiskālās politikas jomā, kas joprojām veido makroekonomikas instrumentu; aicina padarīt šīs analīzes publiski pieejamas;

Or. en



15. uzskata, ka sagatavošanās process dalībai eirozonā pats par sevi var būt nozīmīgs ieguldījums (svītrojums);

Or. en



15. uzskata, ka sagatavošanās process dalībai eirozonā pats par sevi var būt nozīmīgs ieguldījums, bet ir skaidri jānosaka iestāšanās datums;

Or. en



15. uzskata, ka sagatavošanās process dalībai eirozonā pats par sevi var būt nozīmīgs ieguldījums, (svītrojums) un ka ticams un ilgtspējīgs process ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu, ka eiro ieviešana jaunajās dalībvalstīs būs veiksmīga;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

22/25




16. atzīst, ka saskaņā ar Māstrihtas Līgumu un Protokolu par konverģences kritērijiem, ievērojot kritērijus par inflāciju, inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt 1,5 % salīdzinājumā ar trīs visveiksmīgāko dalībvalstu rādītājiem cenu stabilitātes ziņā; norāda, ka ir jāprecizē gan trīs visveiksmīgāko dalībvalstu definīcija attiecībā uz cenu stabilitāti, gan references vērtības aprēķina metode, lai atspoguļotu faktu, ka divpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstis tagad veido monetāru savienību un izmanto vienu valūtu, ko pārvalda ar kopīgas monetārās politikas palīdzību, un ka to individuālo inflācijas rādītāju atšķirības drīzāk atspoguļo strukturālus faktorus nevis makroekonomiskās politikas nostādņu atšķirības;

Or. en



16. norāda, ka, ievērojot kritērijus par inflāciju, inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt 1,5 % salīdzinājumā ar trīs visveiksmīgāko dalībvalstu rādītājiem cenu stabilitātes ziņā vismaz 2 no pēdējiem 3 kalendārajiem gadiem pirms iestāšanās eirozonā, lai valstis neietekmētu vienreizēju inflācijas krīžu sekas;

Or. en



16. norāda, ka, ievērojot kritērijus par inflāciju, inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt 1,5 % salīdzinājumā ar trīs visveiksmīgāko dalībvalstu rādītājiem cenu stabilitātes ziņā, nosakot vidējo rādītāju pēc patēriņa cenām pēdējos 12 mēnešos; atzīst, ka pamata cenu konverģence, kas rodas no ienākumu līmeņa panākšanas (Balassa-Samuelsonefekts) zināmā mērā var ietekmēt inflācijas atšķirības valstīs ar augstu izaugsmes koeficientu, un uzsver šī efekta īstermiņa raksturu;

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

23/26




16. norāda, ka, ievērojot kritērijus par inflāciju, inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt 1.5 % salīdzinājumā ar trīs visveiksmīgāko dalībvalstu rādītājiem cenu stabilitātes ziņā, nosakot vidējo rādītāju pēc patēriņa cenām pēdējos 12 mēnešos; tomēr apsver tā sauktā Balassa-Samuelson efekta piemērošanu attiecībā uz inflācijas kritērijiem attīstības dalībvalstīm;

Or. en



svītrots

Or. en



17. uzstāj, lai pievienošanās kandidāti uzrādītu vidējo nominālo ilgtermiņa procentu likmi, kas viena gada laikā pirms pievienošanās pieteikuma iesniegšanas nepārsniedz 2 % salīdzinājumā ar trīs visveiksmīgāko eiro dalībvalstu rādītājiem cenu stabilitātes ziņā;

Or. en



18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai Bankai.

Or. en

AM\613518LV.doc PE 374.019v01-00

24/25


Documents

AM Com NonLegReport - European Parliament file#$%&'%()*+,-. /0 &12+3%4 53% 633 =i='!" #$%&'() *+,-.&+/) r?-asnpqp @lcb@l,a> 3.14.(56. 7.18, r?-asnpqc ;?+ &! . >dc5t?pqc jn>pbck

AM Com NonLegReport - European Parliament file#$%&'%()+,-. /0 &12+3%4 53% 633 =i='!" #$%&'() +,-.&+/) r?-asnpqp @lcb@l,a> 3.14.(56. 7.18, r?-asnpqc ;?+ &! . >dc5t?pqc jn>pbck