Kopš 2015.gada 14.jūlija, kad tika grozīta Valmieras pilsētas pašvaldības un Beverīnas novada administratīvās teritorijas robeža, pievienojot Valmieras pilsētai teritoriju 118 hektāru platībā, norisinās minētās teritorijas attīstīšana. Mērķis ir veidot Industriālo parku un tādējādi veicināt ekonomisko attīstību un radīt labvēlīgus priekšnosacījumus jaunu ražošanas uzņēmumu izveidei.

Pašlaik Latvijas Republikas Saeimas 1.lasījumā atbalstīts likumprojekts “Par valsts zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”. Tas paredz Zemkopības ministrijas īpašumā esošās 102.54 ha zemes nodošanu Valmieras pilsētas paš-valdības īpašumā ar mērķi izveidot tajā Industriālo parku.

Lai būtu iespējams likumprojektu par zemes nodošanu virzīt izskatīšanai Saeimā, Valmieras pilsētas pašvaldība veikusi teritorijas izpētes darbus, kā arī sabiedriskās apsprie-šanas. Pilsētas robežu maiņas procesā veikts gan teritorijas attīstības ieceres sociāli ekonomiskais novērtējums, gan Industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskās ietekmes uz vidi izvērtējums, kā arī Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi izvērtējums un sagatavots Vides pārskats. Tajā kā atsevišķa nodaļa iekļauts arī detalizēts iespējamo ietekmju uz vidi izvērtējums teritorijas plānojumā paredzētajiem risinājumiem un attīstības iecerēm perspektīvajā Industriālā parka teritorijā.

Robežu maiņas un jaunā teritorijas plānojuma izstrādes procesā ir notikušas publiskās apspriešanas gan Valmierā, gan Beverīnas novadā, kur tika ņemts vērā iedzīvotāju vai-rākuma viedoklis, kā arī izvērtēti un atbilstoši ņemti vērā priekšlikumi saistībā ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tāpat arī kopš 2016.gada 8.decembra ārkārtas domes sēdes, kurā tika apstiprināts Valmieras pilsētas teritorijas plānojums (no 2017.gada), līdz teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas termiņa beigu datumam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā netika saņemti iesniegumi par Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu.

Plānotā industriālā parka teritorijā un tai piegulošajā mežaplatībā tika veikta apsekošana, lai noskaidrotu teritorijas bioloģisko daudzveidību. Ņemot vērā ekspertu atzinumus par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, kas tika atklātiplānotā industriālā parka teritorijā, un eksperta ieteikumus šajā teritorijā neplānot saimniecisko darbību, tika pilnveidots pilsētas Teritorijas plānojums un saglabāti vērtīgie meža nogabali, samazinot rūpnieciskai apbūvei paredzēto terito-riju.

Valmieras pilsētas pašvaldība plānotā Industriālā parka teritorijai nodrošināja arī potenciālā militārā piesārņojuma izpēti. Tās rezultātā secināts, ka minētā teritorija nosakāma par militāri piesārņotu. 2016.gada decembrī, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas ieteikumus, teritorija reģistrēta Pie-sārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Lai nekustamo īpašumu būtu iespējams izmantot plānotajam mērķim, teritorijā nepieciešams veikt papildu izpētes darbus militārā piesārņojuma apzināšanai un sanāciju. Atbilstoši likumā “Par piesārņojumu” 38.pantā noteiktajam, izdevumus, kas saistīti ar sanācijas darbiem, sedz zemes īpašnieks. Tādēļ, lai Valmieras pilsētas pašvaldība varētu veikt īpašuma sanāciju, Latvijas Republikas Saeimā paredzēts lemt par atbalstu likumprojektam “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieraspilsētas pašvaldībai”.

Kopš 2017.gada 20.februāra ir īstenojams no jauna izstrādātais Valmieras pilsētas teritorijas plānojums, kas sagatavots paplašinātai Valmieras pilsētas administratīvajai teritorijai.

Informāciju sagatavoja:Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa

Par Industriālā parka teritoriju

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2017. gada aprīlis • Nr. 4 (56)

Beverīnas VēstisAKTUĀLI

Gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, 2017. gada martā un aprīlī notiek Latvijas koru skates. Latvijas koru skates rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar novadu un pilsētu pašvaldībām, un koru apriņķu virsdiriģentiem. 26. martā, Valmieras 5. vidusskolas zālē notika Valmieras un Valkas koru apriņķa skate.

Tajā ar trīs dziesmām piedalījās arī Beverīnas novada jauktais koris “Trikāta”. Žūrijai noklausoties dziesmas – Karoga dziesma, Gaismeņa ausa, sauleite lēce un Birzem rotāts, novada koris A grupā ieguva 2.pakāpi ar 38.67 punktiem (diriģents Ēriks Derums).

Koriem skatēs jādzied trīs dziesmas – divas izlozes un viens izvēles skaņdarbs. Valmieras skati vērtēja žūrija trīs kora mūzikas ekspertu sastāvā. Diriģenti – Jānis Baltiņš, Aira Birziņa un komponists Uģis Prauliņš. Žūrija atzina, ka šajā apriņķī ir ļoti augsta kora mūzikas kultūra. Visi kolektīvi – gan A gan B grupās saņēma tikai I un II pakāpes novērtējumus.

Informācijas avoti: www.lnkc.gov.lv Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

KULTŪRAJauktajam korim “Trikāta”

labi rezultāti skatē!

7. aprīlī Trikātas kultūras namā norisinājās priecīgs un nedaudz satraucošs notikums – Beverīnas novada mazo dziedātāju konkurss “Cālis 2017’’! Lai arī pasākumam ir konkursa forma, kur katra uzstāšanos vērtē žūrija, tie tomēr ir svētki bērniem. Bērni ietērpti skaistos vecāku sarūpētos tērpos, dziesmu pieteicēji pārtapuši pavasara tēlos, bet no-slēgumā – diplomi, balvas, priecīgas rotaļas un jautras izdarības. Šogad savu dziedātprasmi atrādīja 24 mazie dzie-dātāji vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem. Konkursu vadīja “Bite” – Inita Miglava un “Pienene” – Aigita Guoģe-Lapiņa. Žūrijas darbā piedalījās Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule un pedagoģe Inga Čukure, Sedas pirmsskolas izglītības iestādes un skolas mūzikas skolotāja Ulla Grīnberga un sekretāres pienākumus veica Inga Boškina.

Konkursā augsto titulu – “Beverīnas novada Cālis 2017” ieguva trīsgadīgā Liāna Strazdīte no Kauguru pagasta. Pārējo dziedātāju vērtējumi tabulā. Katram pēc žūrijas lēmuma tika atbilstošākā nominācija, kas ierakstīta diplomā, bet par piemiņu visiem dalībniekiem skaista grāmata, flomāsteri un šokolādes zaķis.

Paldies žūrijas komisijai, kas atzinīgi novērtēja mazo dziedātāju veikumu un aicināja pilnveidot un attīstīt muzi-kālās prasmes mūzikas skolā. Paldies konkursa vadītājām par uzmundrinošo atbalstu mazajiem solistiem. Paldies vecākiem un skolotājām par darbu konkursantu sagatavošanā. Lai radošs pavasaris un skanīgas dziesmas arī turpmāk!

Trikātas kultūras nama vadītājaSarmīte Kanašniece

Beverīnas novada “Cālis 2017” noskaidrots!

Mūrmuižā viesojās pārstāvji no muzeja un dziesminieks Ēriks Loks!

Mūrmuižas Tautas universitātes 29.mācību gada noslē-guma nodarbībā viesojās Valmieras novadpētniecības muzeja darbinieki ar tēmu “Tradicionālais un neparastais”. Stāsts bija par tērpiem dažādos laikos, kā arī varēja redzēt tērpu demonstrāciju.

Pēc tam dziesminieks Ēriks Loks pastāstīja par savu pirmoalbumu “Iedomu durvis”, kam jau iepriekš bija atklāšana! Kā pats mākslinieks, dziesmu vārdu un mūzikas autors, ir

teicis: “Kādā dzīves posmā piedzīvotais ir rezultējies virknē dziesmu, desmit no kurām sastopamas šajā albumā. Dziesmasierakstītas dzīvā izpildījuma manierē!”

Albumā “Iedomu durvis” ir iekļautas tādas dziesmas kā – Ziema kā pavasaris, Magnolijas liesmā, Salnas glezna, Ceļinieks, Neticamais stāsts u.c. skaņdarbi.

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Skolēnu vokālais konkurss “Lakstīgala 2017” izskanējis!

Kad lēniem soļiem iestājas pavasaris un mācību gads tuvojas beigām novada bērni, un viņu pedagogi jau zina, ka ir pienācis laiks posties 1.-4.klases skolēnu vokālajam konkursam “Lakstīgala 2017”. Konkurss šogad norisinājās trešo reizi kopā pulcējot 13 solistus un 2 duetus.

Dalībnieki tika vērtēti pēc skatuviskā snieguma, priekš-nesuma mākslinieciskās kvalitātes, tehniskā izpildījuma, skatuves tēla un vokālām prasmēm un dziesmas izvēles atbilstoši vecumam.

Ar lielu prieku varam paziņot, ka: • “Lakstīgala 2017” soliste ir Vendija Patrīcija Knopkina

ar dziesmu “Mūsu laiks”;• “Lakstīgala 2017” duets ir Annija Eglīte un Vendija

Patrīcija Knopkina ar dziesmu “Mēs neapstāsimies”;• Skatītāju simpātiju balvu ieguva Vendija Patrīcija

Knopkina ar dziesmu “Mūsu laiks”;• Žūrijas specbalvu ieguva Daniels Lāns ar R.Paula/

G.Rača dziesmu “Nekur nav tik labi kā mājās”.

Lielu paldies sakām arī pārējiem konkursa dalībniekiem, viņu vecākiem un pedagogiem. Paldies pasākuma vadītājai Initai Miglavai un žūrijas locekļiem – Aigai Blumbergai, Ērikai Alksnei un Leldei Porukai. Rezultātu tabula un fotogrāfijas no pasākuma ir novada mājaslapā.

Informāciju sagatavoja – Lelde Vilka

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2

2017.gada 30.marta domes sēdē nolēma:• Apstiprināt Kauguru pagasta pirmsskolas izglītības iestādes“Pasaciņa” nolikumu;• Apstiprināt Brenguļu sākumskolas nolikumu;• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības projektu kon-kursa “Veidojam vidi ap mums Beverīnas novadā” nolikumu;• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.4/2017 “Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2016.gada 31.augusta sais-tošajos noteikumos Nr.7/2016 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām Beverīnas novada pašvaldībā””;• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.5/2017 “Par sabied-risko kārtību Beverīnas novadā”;• Izdarīt precizējumus Beverīnas novada pašvaldības 2017.gada 2.marta saistošajos noteikumos Nr.2/2017 “Par sociāla-jām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas”;• Atsavināt Beverīnas novada pašvaldībai piederošu nekus-tamo īpašumu Brenguļu pagastā “Gatves” -10;• Apstiprināt nekustamā īpašuma “Stauži” zemes ierīcības projektu;• Apstiprināt nekustamā īpašuma “Kalnciemi” zemes ierīcības projektu;• Noteikt vienoto tarifu visās apdzīvotās vietās Beverīnas novadā pēc lielākā patērētāju skaita aprēķina:

Ūdensapgāde – 1.21 EUR/m3 + PVN;Kanalizācija – 1.49 EUR/m3 + PVN”.

- Noteikt dzeramā ūdens patēriņa normu 7m3 uz 1 cilvēku mēnesī, kuru ņem par pamatu maksājumu aprēķinam, ja nav uzstādīts vai nedarbojas ūdensskaitītājs.

- Samaksu par asenizācijas pakalpojumiem Beverīnas no-vadā aprēķina pēc pakalpojuma sniegšanas, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja rēķinu: proporcionāli patērētā ūdens daudzumam vai īpašumā faktiski dzīvojošo cilvēku skaitam.

- Finanšu nodaļai veikt tarifa pārskatīšanu pēc 1 gada.- Lēmums stājas spēkā ar 01.06.2017.- Ar šā lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudē 31.08.2011.

Beverīnas novada pašvaldības domes lēmums “Par ūdens-saimniecības pakalpojumiem Beverīnas novadā”.

• Komandēt domes priekšsēdētāju Māri Zvirbuli uz Giterslo apriņķi (Vācija) no 2017.gada 5.jūlija līdz 2017.gada 10.jūlijam. Vizītes tēma: 25 gadu jubileja sadraudzībai.

2017.gada aprīlis • Nr. 4 (56)

DOMES LĒMUMI SAISTOŠIE NOTEIKUMI

Vēloties sniegt atbalstu sava novada jaunajiem uzņēmē-jiem, kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir griba un idejas savas uzņēmējdarbības uzsākšanai, Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu “Atbalsts uzņēmējdarbībai Beverīnas novadā – 2017”. Maksimālais atbalsta apmērs vienai uzņēmējdarbības idejai ir 2000 EUR, nepieciešams arī paša projekta īstenotāja līdzfinansējums.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties novada mājaslapā (Pašvaldība —> Projekti), turpat arī visi nepieciešamie pielikumi un formas aizpildīšanai. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2017. gada 15. maijs.

Jautājumu gadījumā sazināties ar Lindu Krūmiņu, tālrunis 29431271, e-pasts: linda.krumina@beverina.lv .

Projektu vadības speciālisteLinda Krūmiņa

PROJEKTI

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 2.marta lēmumu Nr.16 (prot. Nr.2, 3.§)PRECIZĒTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 30.marta lēmumu Nr.31 (prot. Nr.3, 7.§)

Nr. 2/2017 “Par sociālajām garantijām bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, pēc pilngadības sasniegšanas”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 25 2. panta pirmo un otro daļu Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumu Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez

vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”

1. Noteikumi nosaka sociālās garantijas pēc pilngadības sasniegšanas bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, par kuriem lēmumus par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Beverīnas novada (arī Brenguļu, Kauguru, Trikātas pagastu) bāriņtiesa.

2. Pilngadību sasniegušiem bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības:

2.1. pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās – izmaksā naudas pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai 193.00 EUR (viens simts deviņdesmit trīs euro, 00 centi) apmērā;2.2. pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās piešķir vien-reizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei 500.00 EUR (pieci simti euro 00 centi) vai aprīko mājokli ar nepieciešamo sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimumu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.Personai 3 mēnešu laikā jāuzrāda čeki par piešķirtās summas izlietojumu.3. Pašvaldība izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem,

ja pilngadību sasniegušais bērns turpina izglītību vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, vai augstskolā vai koledžā, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus diplomus, un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību persona sekmīgi apgūst izglītības vai studiju programmu:

3.1. ja persona ir invalīds no bērnības 110.00 (viens simtsdesmit euro, 00 centi) mēnesī;3.2. ja personai nav invaliditāte un tā nesaņem apgādnieka zaudējuma pensiju 130.00 (viens simts trīsdesmit euro, 00 centi) mēnesī;3.3. ja personai nav invaliditāte un tā saņem apgādnieka zaudējuma pensiju 65.00 EUR (sešdesmit pieci euro, 00 centi) mēnesī.4. Ja pilngadību sasniegušais bērns bārenis vai bērns,

kurš palicis bez vecāku gādības (līdz 24 gadu vecumam),

īrē dzīvojamo platību, t. sk. no pašvaldības, pašvaldība sedz 50% no izdevumiem par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, nepieciešamie izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstāūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, patērētais ūdens, dabas-gāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, nepārsniedzot 50.00 EUR (piec-desmit euro, 00 centi) mēnesī.

5. Lai saņemtu 4.punktā minēto pabalstu pilngadību sasniegušais bērns bārenis un bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, sociālajā dienestā iesniedz:

5.1. iesniegumu;5.2. apliecinošos dokumentus par dzīvojamās telpas īri, komunālajiem maksājumiem.6. 4.punktā minētais pabalsts tiek ieskaitīts pakalpojuma

sniedzēja vai pilngadības sasniegušā bērna bāreņa vai bērna, kurš palicis bez vecāku gādības, iesniegumā par pabalsta pieprasīšanu norādītajā kontā.

7. Beverīnas novada pašvaldības sociālais dienests ne-gatīvu lēmumu par sociālajām garantijām bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, pēc pilngadības sasniegšanas paziņo rakstveidā.

8. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības sociālais dienests, ir tiesības apstrīdēt Beverīnas novada paš-valdības domē – “Pagastmāja”, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV-4224.

9. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības dome, ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV-4201.

10. Ar šo noteikumu stāšanos brīdi spēku zaudē Beverīnasnovada pašvaldības 28.10.2009. saistošie noteikumi Nr.15 “Par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas”.

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 30.marta lēmumu Nr.29 (prot.Nr.3, 5.§)

Nr. 4/2017 “Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2016.gada 31.augusta saistošajos noteikumos Nr.7/2016 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa

maksātāju kategorijām Beverīnas novada pašvaldībā””Izdoti saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešo daļu

Izdarīt Beverīnas novada pašvaldības 2016.gada 31. augusta saistošajos noteikumos Nr.7/2016 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu atsevišķām ne-kustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām Beverīnas novada pašvaldībā” šādusgrozījumus:

1. Papildināt saistošo noteikumu 1.2. punktu aiz vārda “sākuma” ar vārdiem:

“Beverīnas novada administratīvajā teritorijā reģistrētām juridiskām personām, kuras savu darbību sākušas iepriekšējā taksācijas gadā un kurām īpašumā ir ražošanas ēkas (ēku galvenais lietošanas veids – kods 1510) un uzsākušas pro-dukcijas ražošanu.”

2. Papildināt saistošos noteikumus ar 2.3. punktu šādā redakcijā:

“2.3.Beverīnas novada administratīvajā teritorijā reģis-trētām juridiskām personām, kuras savu darbību sākušas iepriekšējā taksācijas gadā un kurām īpašumā ir ražošanas ēkas (ēku galvenais lietošanas veids – kods 1510) un uz-sākušas produkcijas ražošanu, par ēkām – 90% apmērā no nodokļa summas. Nodokļa atvieglojumus piemēro trīs gadus pēc kārtas.”

3. Papildināt saistošo noteikumu 3.1. punktu ar teikumu:“Juridiskām personām, kurām saskaņā ar šo noteikumu

2.3.punktu ir tiesības uz NĪN atvieglojumiem, jāiesniedz pašvaldībā iesniegums.”.

Beverīnas novada pašvaldība aicina skolēnus vecumā no 13 līdz 20 gadiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Beverīnas novada teritorijā, pieteikties nodarbinātībai vasaras brīvlaikā pašvaldības iestādēs šādos laika periodos:

- no 5. līdz 16. jūnijam,- no 17. līdz 28. jūlijam,- no 7. līdz 18. augustam.Piedāvājam vakances uzkopšanas darbos, kā arī lietveža

vai rēķinveža palīga vakances. Lai pieteiktos nodarbinātības programmai, nepieciešams

iepazīties ar “Nolikumu par skolēnu nodarbinātību vasaras

brīvlaikā Beverīnas novada pašvaldībā”, kas publicēts novada mājas lapā www.beverinasnovads.lv sadaļā “Pašvaldība” un lejupielādēt (vai saņemt pie pagastu lietvedēm) pieteikuma formu.

Aizpildītu pieteikuma formu kopā ar ģimenes ārsta iz-ziņu par veselības stāvokli (forma 027/U) iesniedz pagastu lietvedēm līdz 15. maijam.

Pašvaldības kontaktpersona skolēnu vasaras nodarbinātības jautājumos: Linda Krūmiņa,

tālr. 29431271, epasts: linda.krumina@beverina.lv

Skolēnu nodarbinātība vasarāIZGLĪTĪBAPar novada ceļiem

Sazinoties ar VAS “Latvijas Valsts ceļi’’ tika konstatēts, ka 2017.gadā papildus līdzekļi valsts grants ceļu atputek-ļošanai nav paredzēti. Vienīgais variants, pie grants ceļiem dzīvojošiem iedzīvotājiem, ir rīkoties pašiem.

Pašvaldības ieteiktā darbības shēma:1) iedzīvotājs iegādājas ķīmisko vielu ar pašvaldības palīdzību;2) valsts ceļu uzturētāji šo sāli iestrādā ceļā.Izmaksas varētu būt sekojošas: 100 m garaun 8 m plata

ceļa nepieciešamā sāls izmaksas – 55.00 EUR. Vairāk informācija pie pagastu lietvedēm un saimniecības daļas vadītājiem!

Beverīnas novada pašvaldība

INFORMĀCIJA

SIA “Zaļā josta” sadarbībā ar Latvijas dabas muzeju šī gada martā rīkoja radošo konkursu, kurā kampaņas “Tīrai Latvijai!” dalībniekiem – Latvijas skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, bija iespēja piedalīties radošā papīra pārstrādes konkursā “Pašu rokām darināts dizaina papīrs”. Radošais konkurss ir guvis ļoti lielu atsaucību un tajā iesūtīti vairāk nekā 500 konkursa darbi no 98 izglītības iestādēm. No tiem ir arī Kauguru pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” trīsgadīgo, piecgadīgo un sešgadīgo audzēkņu darbi.

Jau janvārī PII “Pasaciņa” pedagogi piedalījās savas kolēģes Ingas Rasas meistarklasē un no viņas mācījās papīra liešanas prasmi, lai kopā ar savas grupas bērniem veidotu dizaina papīru konkursam. Galvenais nosacījums – jaunais papīrs bija jāveido no jau kādreiz izlietota.

Bērni aktīvi iesaistījās avīžu un žurnālu lapu plucināša-nas procesā, papīra masas maisīšanas un liešanas darbos, jo papīrs, ko tu pats izlej, ir tāds kā nevienam citam!

No 2017. gada 12.aprīļa līdz 23.aprīlim Latvijas Dabas muzejā varēja skatīt konkursa labāko darbu izstādi, kurā

bija aplūkojami oriģinālākie bērnu darinātie vēstījumi tīrai Latvijai, kas veidoti no pārstrādātas makulatūras un dabas elementiem. Tur bija skatāmi arī Pasacēnu konkursa darbi “Tīrai Latvijai!” un “Par tīru jūru!”.

PII “Pasaciņa” vadītāja Ineta Zīdere

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2017.gada aprīlis • Nr. 4 (56)

IZGLĪTĪBA

Pašu rokām darināts dizaina papīrsSPORTS

Tuvojas mācību gada noslēgums, kad aktuāls top jautājums par nākamajiem pirmklasniekiem. Arvien biežāk izdzirdam frāzes, mēs uz jūsu skolu savu bērnu nesūtīsim. Rodas jautājums: “Kāpēc?” Reiz arī jautājām konkrēti kādamvecākam, skanēja atbilde: “Es gribu, lai mans bērns iemācāspeldēt lielajos ūdeņos.” Taču kā liecina pētījuma rezultāti, mūsu skolas absolventi ir gaidīti gan vidusskolās, gan ģim-nāzijās izglītības turpināšanai, jo ir ieguvuši labu pamat-izglītību. Ja klasē bērnu skaits ir neliels, ir iespēja rast individuālu pieeju katram bērnam, pamanīt katra skolēna vajadzības. Ikvienam skolēnam ir iespēja izteikt savas domas,uzklausīt citu viedokli. Mācīšanās pieeja mainās nepār-traukti, attīstība notiek, un mēs redzam rezultātus.

Kas notiek pilsētu pārpildītajās klasēs? Ne visiem pie-tiek spēka piespiest sevi mācīties. Skolotājs vienkārši nevar visus bērnus paturēt redzeslokā. Tāpēc bieži vien pilsētā dzīvojošie vecāki sūta savus bērnus uz lauku skolām. Vietējie savukārt saka, jā, jūs jau savācat tikai tos vājos. Mūsdienās bērni visur ir vienādi, gan ar saviem niķiem un stiķiem, gan pozitīvu ievirzi.

Kāds gandarījums ir vecākiem, kad viņa bērns izvirzās – uzkāpj uz skatuves, dzied, dejo, spēlē teātri, muzicē, un tieši tā notiek mūsu skolā. Katrs bērns ir pamanīts, katrs var sevi pierādīt. Nenoliegsim, ka uz skolu atnāk dažādi bērni, reiz pat, uzsākot skolas gaitas, mēs nevarējām saprast, ko bērns saka, toties kāds progress notika gada laikā, vai šie skolas noliedzēji spēj saprast šo skolēnu vecāku prieka asaras? Ticiet, arī šie bērni ir pelnījuši savu iespēju zemi. Protams, tas viss prasa milzīgu darbu no skolotāja, jo mūsu skolā nav vienaldzīgu pedagogu.

Esam dzirdējuši, ka citi saka, nesūtīšu savu bērnu tāpēc, ka uz skolu aiziet tikai tie vājie skolnieciņi, taču tā nebūt nav, jo mūsu izglītojamie spēj konkurēt jebkurās novada, pilsētas

un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos. Skolaskolektīvam katru gadu ir godalgotās vietas olimpiādēs, šo-gad no 13 mācību priekšmetu olimpiādēm un konkursiem ir 22 sasniegumi. Kā to var izskaidrot, ka 9. klases skolēns vienīgais no Valmieras gūst atzinību valstī, no 420 skolēnu konkurences tiek divdesmitniekā un mācās prestižajā Rīgas inženiertehniskajā vidusskolā. Klasē nemācījās tie spicākie, bet mēs zinām, ka uzcītība, centība, precizitāte un milzīgās darba spējas nes augļus.

Ir bijuši gadījumi, ka mūsu skolas olimpiāžu laureātam, mainot skolu pamatizglītības posmā, sasniegumi olimpiādēs vairs neparādās. Problēmgadījumos bieži vien tiek uzklausītssev vēlamais viedoklis, bet netiek sadzirdēts pedagoga un atbalsta personāla redzējums.

Skolai tā ir vislielākā uzslava, ka skolēni nevar sagaidīt brīvdienu beigas, jo tik ļoti gribas nākt uz skolu. Darot darbu ar prieku, noteikti būs rezultāti. Atvērto durvju dienās dzirdam bērnu sakām: “Es jau gribētu šeit mācīties, bet vecāki man ir izraudzījušies citu izglītības iestādi.”

Skolā izdzīvojam dažādas pieredzes. Tā ir dzīvība, sabiedrības nākotne, attīstības nodrošinājums. Par to varam pārliecināties gan skolas mājas lapā, gan sociālā vietnē Facebook. Mūsu skolai ir nākotne, jo esam izraudzīti to 100 Latvijas skolu skaitā, kas aprobēs “Kompetenču pieeju mācību saturā”.

Ja pastāvēs un attīstīsies lauku skolas, pastāvēs un attīstīsies arī lauku sabiedrība un kultūrvide, tāpēc, Kauguru pagasta iedzīvotāji, padomājiet par savas vides nākotni!

Paldies visiem tiem vecākiem, kuri ir izvēlējušies mūsu izglītības iestādi, J.Endzelīna Kauguru pamatskolu, par savējo!

Pārdomās dalījās direktore Iveta Rambola,direktores vietniece izglītības jomā Aija Dubova

Vai pieņemsim praviešus savā zemē?

SPORTS

Airēšanas slalomists Krišs Meļņikonis izcīnījis Baltijas junioru čempiona titulu, bet viņa komandas “Vidzemes sporta asociācija – Valmiera” biedrs Ralfs Baldiņš tika kronēts par Baltijas vicečempionu U16 vecuma grupā.

Svētdien, 9.aprīlī Valmierā Kazu krāču trasē Beverīnas novada jaunais atlēts Krišs Meļņikonis K1 kategorijā spēja būt pārāks par tuvākajiem konkurentiem lietuvieti Arnoldu Gotto un Stefanu Romanosu no Rīgas.

Tajā pašā laikā mūsu Latvijas IV olimpiādes bronzas medaļnieks kāpa uz goda pjedestāla arī ELITE grupā. Ap-sveicamā kārtā, nerunājot par Lietuvas un Igaunijas līderu apsteigšanu, Krišs Meļņikonis kā otrais pieaugušo vērtējumā izrāvās priekšā savam trenerim Kasparam Pakeram un komandas biedram Tomam Karlivānam, kuri pārsvarā nepie-ļauj gados jaunākā airēšanas slalomista triumfu pār viņiem.

Savukārt Brenguļu pagasta iedzīvotāja Ralfa Baldiņa mērķtiecība un cīņasspars Gaujas ātrajā, spēcīgajā un sarež-ģītajā pavasara ūdenī C1 laivu klasē U16 vecuma grupā vainagojās ar Baltijas vicečempiona godu. Un ne tikai, – Ralfs Baldiņš pārstāvētajā K1 kategorijā ierindojās augstajā 4.vietā.

Mūsu Baltijas čempions Krišs Meļņikonis un Baltijas vicečempions Ralfs Baldiņš nopietni sevi pieteikuši gaidā-majās Latvijas kausa izcīņas sacensībās un Lietuvas čem-pionātā, kas norisināsies jau pavisam drīz, attiecīgi no 21. līdz 23.aprīlim Smiltenē un no 28. līdz 30.aprīlim Viļņā.

Foto: Ilze Meļņikone (fotoattēlā: Krišs Meļņikonis),Dagnija Baldiņa (fotoattēlā: Ralfs Baldiņš)

Airēšanas slaloma apvienības Preses dienests

Baltijas čempionāta zelts K.Meļņikonim un sudrabs R. Baldiņam

Izcīnīti novada čempionu tituli novusā!Sestdien, Brenguļu sporta centrā “Kaimiņi” jau septīto

gadu pēc kārtas norisinājās Beverīnas novada atklātais individuālais čempionāts novusā. Turnīrā šoreiz piedalījās tikai 22 novusa spēles cienītāji, jo iepriekšējā dienā Latvijas čempionāts novusā dubultspēlēs notika līdz vēlam vakaram, tādēļ pastāvīgie novada viesi, no Palsmanes un Variņiem, neieradās.

Kocēnu novadu pārstāvēja desmit novusa spēles meis-taru, mājiniekus beverīniešus – astoņi dalībnieki (pieci no Trikātas, divi no Kauguru pagasta un viens no Brenguļiem). Turnīrā vēl startēja divi smiltenieši un viens cēsnieks.

Beverīnas novada čempiones titulu sievietēm kārtējo reizi izcīnīja Megija Ķelle no Kauguru pagasta, kura pirms divām nedēļām Ķekavā jau atkārtoti kļuva par Latvijas čem-pioni novusā jaunietēm. Kopējā konkurencē ar vīriešiem Megija ierindojās septītajā vietā.

Par čempionu novusā vīriešiem kļuva Viktors Liepiņš no Vaidavas. Astoņās kārtās viņš ieguva 6,5 punktus un pirmo reizi saņēma Beverīnas kausu. Otro vietu ieņēma Dzintars Liepiņš (6,0 punkti), bet trešo – Ainārs Pēčs (5,0 punkti), abi bija ieradušies no Vaidavas.

Tikpat punktu ieguva arī veiksmīgākie Beverīnas novada pārstāvji – kaugurietis Dainis Ķelle un trikātietis Modris Krūmiņš, kuri noslēdza olimpisko sešnieku.

Dāmu konkurencē pie sudraba un bronzas godalgām šo-reiz tika vaidavietes Sandra Pēča un Inta Salmiņa.

Dalībnieku vārdā liels paldies par finansiālu atbalstu Beverīnas novada pašvaldībai un Brenguļu alus darītavai “Abula”, kā arī personīgi Aināram Pēčam par 10 profesionālo novusa galdu atvēlēšanu turnīram, atgādāšanu uz Brenguļiem un novusa sacensību datorprogrammas apkalpošanu.

Beverīnas novada sporta pasākumu organizatorsAivars Grinbergs

Ģimeņu sporta spēles “Auto, moto, velo” jau 27.maijāJau 28. gadu pēc kārtas Mūrmuižā, Beverīnas novadā

norisināsies sporta spēles visai ģimenei “Auto, moto, velo”. Jautrība, radošums un sportisks gars vīsies cauri pasākumam visas dienas garumā. Makšķernieki sacensības sāks jau plkst. 8:00, bet futbola turnīra sākums būs plkst. 9:00. Oficiālā pasākuma atklāšana notiks Mūrmuižā pie “Pagastmājas” plkst. 10:00.

Ikviens pasākuma apmeklētājs varēs atrast sev iecienītāko aktivitāti, jo sporta sadaļā ir 16 atšķirīgas disciplīnas, kas piemērotas dažādām vecuma grupām. Norisināsies tādas aktivitātes, kā velosipēdu, motociklu un vieglo automašīnu figurālā vadīšana, šautriņu mešana, lēkšana ar lecamauklu, makšķerēšana ezerā, šaušana, basketbola soda metieni, pužļu likšana, futbola zibensturnīrs, svara bumbas raušana un mešana, foto orientēšanās, pludmales volejbols, jautrā stafete un šī gada jaunums – Valmieras tehnikuma komandu sacensības.

Labvēlīgu laikapstākļu gadījumā no plkst. 11:00 līdz 17:00 darbosies bezmaksas piepūšamās atrakcijas bērniem.

Pusdienas, pica un cukurvate – par ēdināšanu pasākuma laikā parūpēsies Valmieras tehnikums, Vīnkalnu picērija un dienas centrs “Varavīksne”.

Turpinājums 4.lpp

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2

2017.gada 30.marta domes sēdē nolēma:• Apstiprināt Kauguru pagasta pirmsskolas izglītības iestādes“Pasaciņa” nolikumu;• Apstiprināt Brenguļu sākumskolas nolikumu;• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības projektu kon-kursa “Veidojam vidi ap mums Beverīnas novadā” nolikumu;• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.4/2017 “Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2016.gada 31.augusta sais-tošajos noteikumos Nr.7/2016 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām Beverīnas novada pašvaldībā””;• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.5/2017 “Par sabied-risko kārtību Beverīnas novadā”;• Izdarīt precizējumus Beverīnas novada pašvaldības 2017.gada 2.marta saistošajos noteikumos Nr.2/2017 “Par sociāla-jām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas”;• Atsavināt Beverīnas novada pašvaldībai piederošu nekus-tamo īpašumu Brenguļu pagastā “Gatves” -10;• Apstiprināt nekustamā īpašuma “Stauži” zemes ierīcības projektu;• Apstiprināt nekustamā īpašuma “Kalnciemi” zemes ierīcības projektu;• Noteikt vienoto tarifu visās apdzīvotās vietās Beverīnas novadā pēc lielākā patērētāju skaita aprēķina:

Ūdensapgāde – 1.21 EUR/m3 + PVN;Kanalizācija – 1.49 EUR/m3 + PVN”.

- Noteikt dzeramā ūdens patēriņa normu 7m3 uz 1 cilvēku mēnesī, kuru ņem par pamatu maksājumu aprēķinam, ja nav uzstādīts vai nedarbojas ūdensskaitītājs.

- Samaksu par asenizācijas pakalpojumiem Beverīnas no-vadā aprēķina pēc pakalpojuma sniegšanas, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja rēķinu: proporcionāli patērētā ūdens daudzumam vai īpašumā faktiski dzīvojošo cilvēku skaitam.

- Finanšu nodaļai veikt tarifa pārskatīšanu pēc 1 gada.- Lēmums stājas spēkā ar 01.06.2017.- Ar šā lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudē 31.08.2011.

Beverīnas novada pašvaldības domes lēmums “Par ūdens-saimniecības pakalpojumiem Beverīnas novadā”.

• Komandēt domes priekšsēdētāju Māri Zvirbuli uz Giterslo apriņķi (Vācija) no 2017.gada 5.jūlija līdz 2017.gada 10.jūlijam. Vizītes tēma: 25 gadu jubileja sadraudzībai.

2017.gada aprīlis • Nr. 4 (56)

DOMES LĒMUMI SAISTOŠIE NOTEIKUMI

Vēloties sniegt atbalstu sava novada jaunajiem uzņēmē-jiem, kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir griba un idejas savas uzņēmējdarbības uzsākšanai, Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu “Atbalsts uzņēmējdarbībai Beverīnas novadā – 2017”. Maksimālais atbalsta apmērs vienai uzņēmējdarbības idejai ir 2000 EUR, nepieciešams arī paša projekta īstenotāja līdzfinansējums.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties novada mājaslapā (Pašvaldība —> Projekti), turpat arī visi nepieciešamie pielikumi un formas aizpildīšanai. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2017. gada 15. maijs.

Jautājumu gadījumā sazināties ar Lindu Krūmiņu, tālrunis 29431271, e-pasts: linda.krumina@beverina.lv .

Projektu vadības speciālisteLinda Krūmiņa

PROJEKTI

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 2.marta lēmumu Nr.16 (prot. Nr.2, 3.§)PRECIZĒTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 30.marta lēmumu Nr.31 (prot. Nr.3, 7.§)

Nr. 2/2017 “Par sociālajām garantijām bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, pēc pilngadības sasniegšanas”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 25 2. panta pirmo un otro daļu Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumu Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez

vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”

1. Noteikumi nosaka sociālās garantijas pēc pilngadības sasniegšanas bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, par kuriem lēmumus par ārpusģimenes aprūpi pieņēmusi Beverīnas novada (arī Brenguļu, Kauguru, Trikātas pagastu) bāriņtiesa.

2. Pilngadību sasniegušiem bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības:

2.1. pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās – izmaksā naudas pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai 193.00 EUR (viens simts deviņdesmit trīs euro, 00 centi) apmērā;2.2. pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās piešķir vien-reizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei 500.00 EUR (pieci simti euro 00 centi) vai aprīko mājokli ar nepieciešamo sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimumu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.Personai 3 mēnešu laikā jāuzrāda čeki par piešķirtās summas izlietojumu.3. Pašvaldība izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem,

ja pilngadību sasniegušais bērns turpina izglītību vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus vispārējās izglītības vai profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, vai augstskolā vai koledžā, kas ir tiesīga izsniegt valsts atzītus diplomus, un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību persona sekmīgi apgūst izglītības vai studiju programmu:

3.1. ja persona ir invalīds no bērnības 110.00 (viens simtsdesmit euro, 00 centi) mēnesī;3.2. ja personai nav invaliditāte un tā nesaņem apgādnieka zaudējuma pensiju 130.00 (viens simts trīsdesmit euro, 00 centi) mēnesī;3.3. ja personai nav invaliditāte un tā saņem apgādnieka zaudējuma pensiju 65.00 EUR (sešdesmit pieci euro, 00 centi) mēnesī.4. Ja pilngadību sasniegušais bērns bārenis vai bērns,

kurš palicis bez vecāku gādības (līdz 24 gadu vecumam),

īrē dzīvojamo platību, t. sk. no pašvaldības, pašvaldība sedz 50% no izdevumiem par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, nepieciešamie izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstāūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, patērētais ūdens, dabas-gāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, nepārsniedzot 50.00 EUR (piec-desmit euro, 00 centi) mēnesī.

5. Lai saņemtu 4.punktā minēto pabalstu pilngadību sasniegušais bērns bārenis un bērns, kurš palicis bez vecāku gādības, sociālajā dienestā iesniedz:

5.1. iesniegumu;5.2. apliecinošos dokumentus par dzīvojamās telpas īri, komunālajiem maksājumiem.6. 4.punktā minētais pabalsts tiek ieskaitīts pakalpojuma

sniedzēja vai pilngadības sasniegušā bērna bāreņa vai bērna, kurš palicis bez vecāku gādības, iesniegumā par pabalsta pieprasīšanu norādītajā kontā.

7. Beverīnas novada pašvaldības sociālais dienests ne-gatīvu lēmumu par sociālajām garantijām bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, pēc pilngadības sasniegšanas paziņo rakstveidā.

8. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības sociālais dienests, ir tiesības apstrīdēt Beverīnas novada paš-valdības domē – “Pagastmāja”, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV-4224.

9. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības dome, ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV-4201.

10. Ar šo noteikumu stāšanos brīdi spēku zaudē Beverīnasnovada pašvaldības 28.10.2009. saistošie noteikumi Nr.15 “Par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas”.

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 30.marta lēmumu Nr.29 (prot.Nr.3, 5.§)

Nr. 4/2017 “Grozījumi Beverīnas novada pašvaldības 2016.gada 31.augusta saistošajos noteikumos Nr.7/2016 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa

maksātāju kategorijām Beverīnas novada pašvaldībā””Izdoti saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešo daļu

Izdarīt Beverīnas novada pašvaldības 2016.gada 31. augusta saistošajos noteikumos Nr.7/2016 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu atsevišķām ne-kustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām Beverīnas novada pašvaldībā” šādusgrozījumus:

1. Papildināt saistošo noteikumu 1.2. punktu aiz vārda “sākuma” ar vārdiem:

“Beverīnas novada administratīvajā teritorijā reģistrētām juridiskām personām, kuras savu darbību sākušas iepriekšējā taksācijas gadā un kurām īpašumā ir ražošanas ēkas (ēku galvenais lietošanas veids – kods 1510) un uzsākušas pro-dukcijas ražošanu.”

2. Papildināt saistošos noteikumus ar 2.3. punktu šādā redakcijā:

“2.3.Beverīnas novada administratīvajā teritorijā reģis-trētām juridiskām personām, kuras savu darbību sākušas iepriekšējā taksācijas gadā un kurām īpašumā ir ražošanas ēkas (ēku galvenais lietošanas veids – kods 1510) un uz-sākušas produkcijas ražošanu, par ēkām – 90% apmērā no nodokļa summas. Nodokļa atvieglojumus piemēro trīs gadus pēc kārtas.”

3. Papildināt saistošo noteikumu 3.1. punktu ar teikumu:“Juridiskām personām, kurām saskaņā ar šo noteikumu

2.3.punktu ir tiesības uz NĪN atvieglojumiem, jāiesniedz pašvaldībā iesniegums.”.

Beverīnas novada pašvaldība aicina skolēnus vecumā no 13 līdz 20 gadiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Beverīnas novada teritorijā, pieteikties nodarbinātībai vasaras brīvlaikā pašvaldības iestādēs šādos laika periodos:

- no 5. līdz 16. jūnijam,- no 17. līdz 28. jūlijam,- no 7. līdz 18. augustam.Piedāvājam vakances uzkopšanas darbos, kā arī lietveža

vai rēķinveža palīga vakances. Lai pieteiktos nodarbinātības programmai, nepieciešams

iepazīties ar “Nolikumu par skolēnu nodarbinātību vasaras

brīvlaikā Beverīnas novada pašvaldībā”, kas publicēts novada mājas lapā www.beverinasnovads.lv sadaļā “Pašvaldība” un lejupielādēt (vai saņemt pie pagastu lietvedēm) pieteikuma formu.

Aizpildītu pieteikuma formu kopā ar ģimenes ārsta iz-ziņu par veselības stāvokli (forma 027/U) iesniedz pagastu lietvedēm līdz 15. maijam.

Pašvaldības kontaktpersona skolēnu vasaras nodarbinātības jautājumos: Linda Krūmiņa,

tālr. 29431271, epasts: linda.krumina@beverina.lv

Skolēnu nodarbinātība vasarāIZGLĪTĪBAPar novada ceļiem

Sazinoties ar VAS “Latvijas Valsts ceļi’’ tika konstatēts, ka 2017.gadā papildus līdzekļi valsts grants ceļu atputek-ļošanai nav paredzēti. Vienīgais variants, pie grants ceļiem dzīvojošiem iedzīvotājiem, ir rīkoties pašiem.

Pašvaldības ieteiktā darbības shēma:1) iedzīvotājs iegādājas ķīmisko vielu ar pašvaldības palīdzību;2) valsts ceļu uzturētāji šo sāli iestrādā ceļā.Izmaksas varētu būt sekojošas: 100 m garaun 8 m plata

ceļa nepieciešamā sāls izmaksas – 55.00 EUR. Vairāk informācija pie pagastu lietvedēm un saimniecības daļas vadītājiem!

Beverīnas novada pašvaldība

INFORMĀCIJA

SIA “Zaļā josta” sadarbībā ar Latvijas dabas muzeju šī gada martā rīkoja radošo konkursu, kurā kampaņas “Tīrai Latvijai!” dalībniekiem – Latvijas skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, bija iespēja piedalīties radošā papīra pārstrādes konkursā “Pašu rokām darināts dizaina papīrs”. Radošais konkurss ir guvis ļoti lielu atsaucību un tajā iesūtīti vairāk nekā 500 konkursa darbi no 98 izglītības iestādēm. No tiem ir arī Kauguru pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” trīsgadīgo, piecgadīgo un sešgadīgo audzēkņu darbi.

Jau janvārī PII “Pasaciņa” pedagogi piedalījās savas kolēģes Ingas Rasas meistarklasē un no viņas mācījās papīra liešanas prasmi, lai kopā ar savas grupas bērniem veidotu dizaina papīru konkursam. Galvenais nosacījums – jaunais papīrs bija jāveido no jau kādreiz izlietota.

Bērni aktīvi iesaistījās avīžu un žurnālu lapu plucināša-nas procesā, papīra masas maisīšanas un liešanas darbos, jo papīrs, ko tu pats izlej, ir tāds kā nevienam citam!

No 2017. gada 12.aprīļa līdz 23.aprīlim Latvijas Dabas muzejā varēja skatīt konkursa labāko darbu izstādi, kurā

bija aplūkojami oriģinālākie bērnu darinātie vēstījumi tīrai Latvijai, kas veidoti no pārstrādātas makulatūras un dabas elementiem. Tur bija skatāmi arī Pasacēnu konkursa darbi “Tīrai Latvijai!” un “Par tīru jūru!”.

PII “Pasaciņa” vadītāja Ineta Zīdere

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2017.gada aprīlis • Nr. 4 (56)

IZGLĪTĪBA

Pašu rokām darināts dizaina papīrsSPORTS

Tuvojas mācību gada noslēgums, kad aktuāls top jautājums par nākamajiem pirmklasniekiem. Arvien biežāk izdzirdam frāzes, mēs uz jūsu skolu savu bērnu nesūtīsim. Rodas jautājums: “Kāpēc?” Reiz arī jautājām konkrēti kādamvecākam, skanēja atbilde: “Es gribu, lai mans bērns iemācāspeldēt lielajos ūdeņos.” Taču kā liecina pētījuma rezultāti, mūsu skolas absolventi ir gaidīti gan vidusskolās, gan ģim-nāzijās izglītības turpināšanai, jo ir ieguvuši labu pamat-izglītību. Ja klasē bērnu skaits ir neliels, ir iespēja rast individuālu pieeju katram bērnam, pamanīt katra skolēna vajadzības. Ikvienam skolēnam ir iespēja izteikt savas domas,uzklausīt citu viedokli. Mācīšanās pieeja mainās nepār-traukti, attīstība notiek, un mēs redzam rezultātus.

Kas notiek pilsētu pārpildītajās klasēs? Ne visiem pie-tiek spēka piespiest sevi mācīties. Skolotājs vienkārši nevar visus bērnus paturēt redzeslokā. Tāpēc bieži vien pilsētā dzīvojošie vecāki sūta savus bērnus uz lauku skolām. Vietējie savukārt saka, jā, jūs jau savācat tikai tos vājos. Mūsdienās bērni visur ir vienādi, gan ar saviem niķiem un stiķiem, gan pozitīvu ievirzi.

Kāds gandarījums ir vecākiem, kad viņa bērns izvirzās – uzkāpj uz skatuves, dzied, dejo, spēlē teātri, muzicē, un tieši tā notiek mūsu skolā. Katrs bērns ir pamanīts, katrs var sevi pierādīt. Nenoliegsim, ka uz skolu atnāk dažādi bērni, reiz pat, uzsākot skolas gaitas, mēs nevarējām saprast, ko bērns saka, toties kāds progress notika gada laikā, vai šie skolas noliedzēji spēj saprast šo skolēnu vecāku prieka asaras? Ticiet, arī šie bērni ir pelnījuši savu iespēju zemi. Protams, tas viss prasa milzīgu darbu no skolotāja, jo mūsu skolā nav vienaldzīgu pedagogu.

Esam dzirdējuši, ka citi saka, nesūtīšu savu bērnu tāpēc, ka uz skolu aiziet tikai tie vājie skolnieciņi, taču tā nebūt nav, jo mūsu izglītojamie spēj konkurēt jebkurās novada, pilsētas

un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos. Skolaskolektīvam katru gadu ir godalgotās vietas olimpiādēs, šo-gad no 13 mācību priekšmetu olimpiādēm un konkursiem ir 22 sasniegumi. Kā to var izskaidrot, ka 9. klases skolēns vienīgais no Valmieras gūst atzinību valstī, no 420 skolēnu konkurences tiek divdesmitniekā un mācās prestižajā Rīgas inženiertehniskajā vidusskolā. Klasē nemācījās tie spicākie, bet mēs zinām, ka uzcītība, centība, precizitāte un milzīgās darba spējas nes augļus.

Ir bijuši gadījumi, ka mūsu skolas olimpiāžu laureātam, mainot skolu pamatizglītības posmā, sasniegumi olimpiādēs vairs neparādās. Problēmgadījumos bieži vien tiek uzklausītssev vēlamais viedoklis, bet netiek sadzirdēts pedagoga un atbalsta personāla redzējums.

Skolai tā ir vislielākā uzslava, ka skolēni nevar sagaidīt brīvdienu beigas, jo tik ļoti gribas nākt uz skolu. Darot darbu ar prieku, noteikti būs rezultāti. Atvērto durvju dienās dzirdam bērnu sakām: “Es jau gribētu šeit mācīties, bet vecāki man ir izraudzījušies citu izglītības iestādi.”

Skolā izdzīvojam dažādas pieredzes. Tā ir dzīvība, sabiedrības nākotne, attīstības nodrošinājums. Par to varam pārliecināties gan skolas mājas lapā, gan sociālā vietnē Facebook. Mūsu skolai ir nākotne, jo esam izraudzīti to 100 Latvijas skolu skaitā, kas aprobēs “Kompetenču pieeju mācību saturā”.

Ja pastāvēs un attīstīsies lauku skolas, pastāvēs un attīstīsies arī lauku sabiedrība un kultūrvide, tāpēc, Kauguru pagasta iedzīvotāji, padomājiet par savas vides nākotni!

Paldies visiem tiem vecākiem, kuri ir izvēlējušies mūsu izglītības iestādi, J.Endzelīna Kauguru pamatskolu, par savējo!

Pārdomās dalījās direktore Iveta Rambola,direktores vietniece izglītības jomā Aija Dubova

Vai pieņemsim praviešus savā zemē?

SPORTS

Airēšanas slalomists Krišs Meļņikonis izcīnījis Baltijas junioru čempiona titulu, bet viņa komandas “Vidzemes sporta asociācija – Valmiera” biedrs Ralfs Baldiņš tika kronēts par Baltijas vicečempionu U16 vecuma grupā.

Svētdien, 9.aprīlī Valmierā Kazu krāču trasē Beverīnas novada jaunais atlēts Krišs Meļņikonis K1 kategorijā spēja būt pārāks par tuvākajiem konkurentiem lietuvieti Arnoldu Gotto un Stefanu Romanosu no Rīgas.

Tajā pašā laikā mūsu Latvijas IV olimpiādes bronzas medaļnieks kāpa uz goda pjedestāla arī ELITE grupā. Ap-sveicamā kārtā, nerunājot par Lietuvas un Igaunijas līderu apsteigšanu, Krišs Meļņikonis kā otrais pieaugušo vērtējumā izrāvās priekšā savam trenerim Kasparam Pakeram un komandas biedram Tomam Karlivānam, kuri pārsvarā nepie-ļauj gados jaunākā airēšanas slalomista triumfu pār viņiem.

Savukārt Brenguļu pagasta iedzīvotāja Ralfa Baldiņa mērķtiecība un cīņasspars Gaujas ātrajā, spēcīgajā un sarež-ģītajā pavasara ūdenī C1 laivu klasē U16 vecuma grupā vainagojās ar Baltijas vicečempiona godu. Un ne tikai, – Ralfs Baldiņš pārstāvētajā K1 kategorijā ierindojās augstajā 4.vietā.

Mūsu Baltijas čempions Krišs Meļņikonis un Baltijas vicečempions Ralfs Baldiņš nopietni sevi pieteikuši gaidā-majās Latvijas kausa izcīņas sacensībās un Lietuvas čem-pionātā, kas norisināsies jau pavisam drīz, attiecīgi no 21. līdz 23.aprīlim Smiltenē un no 28. līdz 30.aprīlim Viļņā.

Foto: Ilze Meļņikone (fotoattēlā: Krišs Meļņikonis),Dagnija Baldiņa (fotoattēlā: Ralfs Baldiņš)

Airēšanas slaloma apvienības Preses dienests

Baltijas čempionāta zelts K.Meļņikonim un sudrabs R. Baldiņam

Izcīnīti novada čempionu tituli novusā!Sestdien, Brenguļu sporta centrā “Kaimiņi” jau septīto

gadu pēc kārtas norisinājās Beverīnas novada atklātais individuālais čempionāts novusā. Turnīrā šoreiz piedalījās tikai 22 novusa spēles cienītāji, jo iepriekšējā dienā Latvijas čempionāts novusā dubultspēlēs notika līdz vēlam vakaram, tādēļ pastāvīgie novada viesi, no Palsmanes un Variņiem, neieradās.

Kocēnu novadu pārstāvēja desmit novusa spēles meis-taru, mājiniekus beverīniešus – astoņi dalībnieki (pieci no Trikātas, divi no Kauguru pagasta un viens no Brenguļiem). Turnīrā vēl startēja divi smiltenieši un viens cēsnieks.

Beverīnas novada čempiones titulu sievietēm kārtējo reizi izcīnīja Megija Ķelle no Kauguru pagasta, kura pirms divām nedēļām Ķekavā jau atkārtoti kļuva par Latvijas čem-pioni novusā jaunietēm. Kopējā konkurencē ar vīriešiem Megija ierindojās septītajā vietā.

Par čempionu novusā vīriešiem kļuva Viktors Liepiņš no Vaidavas. Astoņās kārtās viņš ieguva 6,5 punktus un pirmo reizi saņēma Beverīnas kausu. Otro vietu ieņēma Dzintars Liepiņš (6,0 punkti), bet trešo – Ainārs Pēčs (5,0 punkti), abi bija ieradušies no Vaidavas.

Tikpat punktu ieguva arī veiksmīgākie Beverīnas novada pārstāvji – kaugurietis Dainis Ķelle un trikātietis Modris Krūmiņš, kuri noslēdza olimpisko sešnieku.

Dāmu konkurencē pie sudraba un bronzas godalgām šo-reiz tika vaidavietes Sandra Pēča un Inta Salmiņa.

Dalībnieku vārdā liels paldies par finansiālu atbalstu Beverīnas novada pašvaldībai un Brenguļu alus darītavai “Abula”, kā arī personīgi Aināram Pēčam par 10 profesionālo novusa galdu atvēlēšanu turnīram, atgādāšanu uz Brenguļiem un novusa sacensību datorprogrammas apkalpošanu.

Beverīnas novada sporta pasākumu organizatorsAivars Grinbergs

Ģimeņu sporta spēles “Auto, moto, velo” jau 27.maijāJau 28. gadu pēc kārtas Mūrmuižā, Beverīnas novadā

norisināsies sporta spēles visai ģimenei “Auto, moto, velo”. Jautrība, radošums un sportisks gars vīsies cauri pasākumam visas dienas garumā. Makšķernieki sacensības sāks jau plkst. 8:00, bet futbola turnīra sākums būs plkst. 9:00. Oficiālā pasākuma atklāšana notiks Mūrmuižā pie “Pagastmājas” plkst. 10:00.

Ikviens pasākuma apmeklētājs varēs atrast sev iecienītāko aktivitāti, jo sporta sadaļā ir 16 atšķirīgas disciplīnas, kas piemērotas dažādām vecuma grupām. Norisināsies tādas aktivitātes, kā velosipēdu, motociklu un vieglo automašīnu figurālā vadīšana, šautriņu mešana, lēkšana ar lecamauklu, makšķerēšana ezerā, šaušana, basketbola soda metieni, pužļu likšana, futbola zibensturnīrs, svara bumbas raušana un mešana, foto orientēšanās, pludmales volejbols, jautrā stafete un šī gada jaunums – Valmieras tehnikuma komandu sacensības.

Labvēlīgu laikapstākļu gadījumā no plkst. 11:00 līdz 17:00 darbosies bezmaksas piepūšamās atrakcijas bērniem.

Pusdienas, pica un cukurvate – par ēdināšanu pasākuma laikā parūpēsies Valmieras tehnikums, Vīnkalnu picērija un dienas centrs “Varavīksne”.

Turpinājums 4.lpp

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums4

5. maijā aprit 145 gadi, kopš dzimis tirgotājs Osvalds Andersons. Dzimis 1872. gada 5. maijā Trikātas muižā, tēvs Jānis – muižas pārvaldnieks, māte Marija Šarlote (dz. Kitnere). Ģimenē ir jaunāka māsa.

Osvalds beidzis Valmieras apriņķa skolu.Pēc skolas absolvēšanas iestājies par veikalvedi kādā

Rīgas firmas Valmieras nodaļā. 1900. gadā aktīvi piedalījiesjaunstrāvnieku kustībā, tajā laikā bijis teātra komitejas priekš-sēdētājs.

Pēc 1905. gada darbojies Rīgas latviešu krājaizdevu sabiedrībā kā direktors, pēc tam bijis pilsētas domnieks un valdes loceklis, kā arī finansu nodaļas vadītājs.

Jaunais, uzņēmīgais tirgotājs Osvalds Andersons atvēris vienu no pirmajiem veikaliem Inčukalnā, kur ar ģimeni uzturējies arī Pirmajā pasaules kara laikā. Inčukalna vasarnīcāpie Osvalda Andersona ģimenes viesojušies daudzi Latvijā pazīstami cilvēki, kuri bijuši vai nu radi, vai Andersonu ģimenes draugi – starp tiem bijis Krišjānis Barons, prezidents Gustavs Zemgals, Latvijas sūtnis Ķīnā Zilgalvis ar ģimenēm, profesors Pēteris Šmits, Jūlijs Pētersons, Jūlijs Ābols ar ģimenēm, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Aleksandrs Būmanis ar kundzi, daudzi mūziķi, aktieri un citu profesiju pārstāvji.

O. Andersons bijis Tautas Padomes loceklis. Tajā pašā laikā atvēris savu uzņēmumu – lauksaimniecības ražojumu pārjūras tirdzniecību. Vēlāk firmas “Eksportieris” īpašnieks un direktors. Darbojies arī kā Rīgas biržas komitejas loceklis.

Piedalījies kuģniecības izveidošanā kā tvaikoņu “Laimdota” un “Gundega” rēderejas līdzīpašnieks.

Miris 1939. gada 18. jūlijā, apglabāts Rīgā Meža kapos.Precējies 1898. gadā ar Bertu Vilhelmīni Ērmani (1874-

1902), ģimenē piecas meitas: Ģertrūde (1899-?), Herta (1901-?), Veronika (1903-?), Biruta (1905-?).

25. maijā aprit 120 gadi, kopš dzimis seržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bormanis. Dzimis 1897. gada 25. maijā Brenguļu pagasta Zvejniekos, tēvs Dāvids, māte Minna (dz. Saretok).

Jānis Bormanis krievu armijā iesaukts 1916. gada maijā, dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā līdz 1918. gada februārim. Par nopelniem Ziemassvētku kaujās apbalvots ar Jura krusta IV šķiras ordeni. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, piedalījies visās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās, bijis seržants.

1919. gada 10. novembrī uz Rīgas-Slokas šosejas pie Tiltiņu mājām Jānis Bormanis ienaidnieka ugunī pielavījās pretinieka bruņu automobilim, apmētāja to ar rokasgranātām un piespieda atkāpties.

Atvaļināts 1921. gada 10. martā, bijis zemkopis Brenguļu pagasta Strēlnieku mājās. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā “Abuls”.

Miris 1970. gada 10. septembrī, apglabāts Trikātas kapos.Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1454 (1922),

Jura krusts IV šķira. Apbalvots ar LKOK par 1919. gada 10. novembra cīņu uz Rīgas-Slokas šosejas pie Tiltiņu mājām.

Precējies 1924. gadā ar Almu Ruģens (1902-?), bērni Jānis Imants (1929), Alfrēds Ivars (1931), Ilga (1939-1939).

Novadpētniece Inga Boškina

Turpinot pagājušā gada tradīciju, arī šogad Brenguļu pa-gasta senioriem 7.jūnijā ir iespēja doties ekskursijā. Šogad maršruts vedīs uz Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētumu,Likteņdārzu un Ieriķu dzirnavām, kur ekskursijas beigās baudīsim nesteidzīgu pikniku svaigā gaisā.

Dalības maksa ekskursijā ir 6 EUR no personas.Pieteikšanās ekskursijai līdz 1.jūnija plkst. 16:00 pa tālr. 25421116 (Ieva).

2017.gada aprīlis • Nr. 4 (56)

NOVADNIEKI

Brenguļu pagasta senioru ekskursija

Tirgotājs Osvalds Andersons

AKTUĀLI

Seržants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Jānis Bormanis

Pateicoties vietējo iedzīvotāju, brīvprātīgo un citiem entuziastiem, sadarbībā ar pašvaldību, Beverīnas novadā “Lielā talka” bija panākumiem pavadīta! Mūsu novadā talkoja 178 iedzīvotāji, dažādās publiskās vietās, kuri par talkošanas vietu informēja. Pateicīgi esam arī tiem iedzīvotājiem, kuri šajā dienā sakopa savas sētas. Arī novada skaistākās vietas, neatkarīgi no mānīgajiem un mainīgajiem laikapstākļiem, laimēs visi dzīvotu vēl sakoptākā vidē!

Kauguru pagasta “Jaunpalejās”, sabiedriskā labuma biedrības “Ģimenes Šūpulis” teritorijā, talcinieki savāca at-kritumus un izveidoja “akmeņu bruģa” celiņu uz pagrabu.

“Mičkēnu” iedzīvotāji sakopa savu teritoriju un ceļu gar īpašumu. Mūrmuižas centrā darbu plāns nedaudz mainījās, tika sakopts parks – zāģēja zarus un krūmus, vāca un aizveda atkritumus. Līču ciema iedzīvotāji jau vairākus gadus aktīvi sakopj savu teritoriju – arī aizvedot zarus, tīrot krūmus un savācot atkritumus.

Brenguļu pagastā aktīvi talcinieki sakopa teritoriju pie avota un spēcīgi vīri tīrīja Abula upi, it īpaši tās krastu no sakritušajiem kokiem. Liels talcinieku pulks labiekārtoja “Mīlestības taku”, kuru rīkoja “Māmiņu klubs”, “Bille” un

atbalstīja kempings “Jaunarāji” un Valmieras novada fonds “Ziedotāju klubs”. Takā arī darināja putnu būrīšus un uz-stādīja zvēru barotavas.

Trikātas pagastā ievērojams talcinieku pulks sakopa pils-kalna teritoriju, vācot gan atkritumus, gan lapas un zarus. Pie Trikātas baznīcas aktīvi sakopa apkārtnē nozāģētos bīstamos kokus un zarus. Ļoti lepni ir mednieku klubs “Trikāta” par sakopto teritoriju un ēku. No kolektīva biedru pašu stāstītā, šī vieta bija ļoti aizaugusi un nekopta. Jau trešogadu šo teritoriju sakopjot, ir aplūkojams skaists skats. Par to jāpateicas mednieku kluba biedriem.

Pašvaldība saka paldies par talcinieku ēdināšanu pavārēm – Ingunai, Melitai un Andai, kempingam “Jaunarājiem”, biedrībai “Ģimenes Šūpulis”, mednieku klubam “Trikāta”, Līču ciema iedzīvotājiem, kā arī par produktiem no veikala “Blāzma” un “Brenguļu alus darītavai”. Paldies visiem talci-niekiem, kuri šajā dienā piedalījās ar palīdzīgu roku, lai vide ap mums būtu sakopta un skaista!

Ja mēs gribam, tad varam būt vienoti un darīt kopīgi ļoti labas lietas!

Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektoreEgita Biša

Tika sakopta novada teritorija

Laiks Vieta Papildus informācija

07:15Izbraukšana no SC “Kaimiņi”, Brenguļos

07:30 – Cempu kultūras nama stāvlaukums

09:30 Kalsnavas arborētums

Ekskursija ar gidu pa botānisko dārzu ar 300 dažādām sugām un 200 atšķirīgām peoniju šķirnēm.

12:00 Likteņdārzs

Ekskursija ar gidu pa monumentālu ainavu arhitektūras ansambli, kas veidots kā kopīga dāvana Latvijas simtgadē.

15:30 Ieriķu dzirnavas

Pastaiga vērojot ūdenskritumus, vairākas floristikas ekspozīcijas un ūdensrata gaitas. Pēc pastaigas pikniks parka teritorijā.

18:30 Aptuvenais atgriežanās laiks

Turpinājums no 3.lpp

Pasākuma apbalvošana un koncerts notiks Mūrmuižas atjaunotajā estrādē plkst. 17:00. Koncertā piedalīsies sitamo instrumentu grupa no Alojas novada, mūsdienu deju grupa “Deja Vu” no Jelgavas novada un bērnu vokālā grupa “Notiņas”.

Plkst. 19:00 jaunākie pasākuma apmeklētāji aicināti uz bērnu disenīti, bet plkst. 21:00 tiks atklāts deju maratons Beverīnas novada pirmajā zaļumballē kopā ar muzikantu Aivaru Tomiņu.

Ģimeņu sporta spēles organizē Beverīnas novada paš-valdība, atbalsta veikals “Miegupīte”, “Agroserviss”, “Sajūtuparks”, “CosyBed”, Valmieras tehnikums, “Vīnkalnu picērija”,dienas centrs “Varavīksne”.

Vairāk informācija par pasākumu Beverīnas novada mājaslapā un sociālajos kontos vai pa tālr. 28779104 (RomānsVaščenko).

Tiekamies 27.maijā Mūrmuižā!Informācija sagatavoja:

Brenguļu pagasta kultūras pasākumu organizatoreIeva Putniņa (tālr. 25421116)

Vecākās Livonijas kartes no Gerhards Merkatora* kolek-ciju krājumiem neapšaubāmi mūsdienu zinātājiem pierāda un parāda senāko Vidzemes ģeogrāfisko vietvārdu priekštecību. Objektu atpazīstamība pat vislielākos skeptiķus pārliecina ar savu nepārprotamo salīdzinājumu tiešumu. Pārsteidzošākaisir tas, ka Valmieras apvidus apkārtnes teikas un nostāsti mūsdienās vēl saglabāja senas vēsturiskās ģeogrāfijas atmiņu pavedienus, kuros stāstīts par to, ka Burtnieku ezers atlidojis pa gaisu no Sedas tīreļa vietas.

Kā redzams Merkatora kartē, tad tagadējā Sedas milzu purva vietā vēl 16.gadsimta beigās bija ūdens klajums. Teikas stāsts saskan ar tagad sabiedrībai zināmo priekšstatu par ezeru un purvu pārveidošanos. Livonijas lettu Heinriha hronikā Burtnieku ezers tiek saukts par Asti – jerw*, kas

pēc daudzu domām izprotams no senigauņu meesti*. Šāds vietvārda paskaidrojums sader ar vēlāko G. Merkatora kartē redzamo nosaukumu Podrava lacus. Minētajā kartē Gaujas upe nosaukta Livoniešu senās Turaidas apzīmējuma vārdā Treidera flu.

Saprotams, ka mūsdienās mēs vēlētos zināt par tiem ap-stākļiem, kas pamudināja autora G. Merkatora karšu zīmē-tāju “aģentūras” savākto nosaukumu datu bāzi izvietot mums šodien nesaprotamā vietvārdu virknējumā neprasot viedokļu “atļaujas” vietējiem iedzīvotājiem. Ļoti iespējams ar saviem izskaidrojumiem mūsdienās nāktu klajā daudzi pētnieki un vēsturisko laikmetu novērotāji.

Turpinājums 5.lpp

Neticamais Sedas upes un Burtnieka ezera stāsts (1.daļa)

VĒSTURENovada jaunieši aktīvi iesaistās

21.aprīlī kopā ar trīspadsmit Beverīnas novada jau-niešiem ciemojāmies Cēsu novada dzīvnieku patversmē “Lācīši”. Mērķis bija ziedot pārtiku un izvest dzīvniekus pastaigā. Pēc patversmes apmeklējuma, jauniešu devās pastaigā pa Cēsīm un kopā baudīja garšīgu picu. Bija labi pavadīta diena un jauniešiem aktivitātes, kas bija visas dienas garumā, ļoti patika!

Maija mēnesī notiks karjeras diena jauniešiem, kad būs tikšanās ar Darba devēja konfederācijas juristu Andri Alksni, kā arī novada jaunieši kā brīvprātīgie piedalīsies sporta spēlēs “Auto, moto, velo” organizēšanā.

Aicinām aktīvi iesaistīties arī pārējos novada jauniešus dažādās aktivitātēs!

Dienas centru vadītājaEvija Jēkabsone

JAUNATNES LIETAS

Turpinājums no 4.lpp

Nezināmā “Podrova flu”Livonijas baronu, brīvkungu, grāfu un firstu Līvenu (Lyve)

dzimtas pastāvēšanas aprakstu apkopojumos, kuri stāsta par Livonijas (1269-1389) un Zviedru laikmetu periodiem (1369-1713), XXII nodaļā par šīs dzimts piederīgo sendienu gaitām var lasīt: “Kaupo ar karaspēku sekoja pār Ymeras upi.”Protams, vēstures izdevums par von Lyvenu dzimtu vairāk kā 60 gadus glabājās Latvijas PSR slepenajā specfondā.

Piekļuve šādai “literatūrai” bija iespējama no LPSR vēs-turnieku puses, kuri ideoloģiski neradītu problēmas PSKP no vēsturiskā viedokļa pareizuma puses.

Materiālistu sludinātā marksistiskā “šķiru naida” doktrīna bija vadošā ideoloģija komunistiskās partijas uzplaukuma laikā, kurā tika sludināts, ka “kungu vēsture un likteņi” nebija tautas vēstures sastāvdaļa. Līdz ar to, saprotams Livonijas bruņniecības matrikulu saraksti, kas atradās Bucholca Livo-nijas ortleksikona sējumos, tika pilnībā izslēgti no vēsturisko notikumu saistības ar tagadējo Latvijas vēsturi. Šodien nav jābrīnās par to, ka LPSR laikā 400 gadus ilgs Livonijas ordeņa un bīskapijas laikmeta posms tika apskatīts divdesmit LPSR vēstures grāmatas lapaspusēs. Tāpēc tagad nav nekādspārsteigums, ka pat ne tik senās vēstures notikumu pirmavotus pasludināja par maz nozīmīgiem, laika garam neatbilstošiempat neprecīziem.

Jāņem vērā arī tas, ka vēsture PSRS laikā nekad nav kalpojusi patiesības noskaidrošanai, bet tikai propagandai, jo tā slavināja nevis “īstos”, bet “pareizos” varoņus.

Savukārt jaunlatviešu censoņi pilskalnus (pils novadu centrus – kara garnizonus) pasludināja par “garīgo gudrību un zināšanu gaismas pilīm”. Latviešu garīgās pašapziņas meklējumos 18-19.gadsimtā sāka dominēt atziņa par senseno brīvības laikmetu un idillisko burvību, kuru “ļaunie vācieši – krustneši” sagrāva un ieviesa apspiestības laikmetus. Tieši šādu ideoloģisko cīņu rezultātā, vēsturisko pirmavotu ziņas tika pārprastas un noliktas pie malas.

Bet kādu senās Letijas (lettu apdzīvotos Vidzemes un Latgales novadu) vēsturisko ģeogrāfiju iztēlojās baltvācu vēsturnieki? Sedas upe bija priestera lettu Heinriha – Livo-nijas hronikas autora Ymeras upe un apvidus, ko minējis vairākas reizes (A. Bīlenšteins, E. Pābsts, T. Doebners u.c.). Trikātas provinces robežās (apvidū – infinibus Trikatuve)atradās Beverīnas pils (castrum Bewerin), A.V. von Transee, M. ofLőwis.

Sateklas Rūsina pils atradās Raunā, ko latvieši līdz mūsdienām pieņēmuši par daiļu vietvārdu no vācu valodas

ietekmes (raunen – čalojošā) upe. Vladimirec – Volmar vietā atradās lettu Varidota – Autīnas pils novads. Vēlākais vācu vēsturnieks, Ymeras upes lokalizācijas apstrīdētājs V.D. Balodis, piekrīt šādam viedoklim.

Sedas upe Ymera vācu vēsturnieku skatījumā bija tā pierobežas joslas daļa, kad tā ar novadu un apzīmējumu (infinibus Ymeram) Imeras novada robežās, skaitījās Igaunijas Sakalas apgabala un Letijas Tālavas pierobeža.

Kādreiz (iespējams ap 5-6.gadsimtu) Sedas upe tik tiešām bija robežu upe starp somugru un lettu gallu etnosiem, bet tas tā vairs nebija 12- 13.gadsimta sākumā.

Vairākās senās Livonijas kartēs, tieši 1627.gada kartē, Sedas vietā var atrast nosaukumu Podrov fluvius. Turklāt arī Burtnieku ezers tiek nosaukts par Podrava lacus (skatīt senās Livonijas kartes). Sedas – Podravas upes izteka skaidri parāda, ka tā veido ieteku Burtnieku ezerā. Tas saskan ar von Lyves dzimtas hronikas stāstu, kurā ieraksti izdarīti sākot ar 1269.gadu.

Pierakstu un pētījuma pārpratumu pamanīja 20.gadsimta 30.gados un centās izskaidrot trikātietis Pēteris Abuls.

Beverīnietis Eduards Lauris________________________________________________*Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs.*meesti – medus trauka ezers (tulk.nozīme).*Asti – jerw (latīņu teksta – Astigerwestagnum).

Turpinājums sekos informatīvā izdevuma “Beverīnas Vēstis” maija numurā!

5Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2017.gada aprīlis • Nr. 4 (56)

UZŅĒMĒJDARBĪBATā radās koka

skulptūras un labirinti!Individuālā darba veicējs Jānis Jākabsons jau kādus 10

gadus nodarbojas ar koka skulptūru izveidi. Jautājot par to, kā radās ideja to izveidot, Jānis stāsta: “Bija jāmaina darbs. [..] Te laukos zāģēju malku un domāju – tā kā buratīno stāsts! Tik foršs klucis – kur tu viņu skaldīsi! Iedomājos, varbūt es arī varu ko tādu pamēģināt.”

Jānis nekur nav mācījies koktēlniecību, esot pamēģinājis un izdevās, tad arī iepatikās. Jānis saka: “Neviens nezināja ko es taisīju. No sākuma man bija idejas un taisīju bērnu izklaides. Vēlāk parādījās citur dažādas bērnu atrakcijas, tad es sapratu, ka ar saviem koka krāmiem nevaru konkurēt. No šīs idejas es atteicos. Pēc kāda laika izdomāju kaut ko tādu, kas visiem nav saprotams. Es nevienam nestāstīju. Mani bērni aptuveni gadu pirms atvēršanas ieraudzīja ko es taisu. Sieva gadu jau zināja, bet to, kas tajā nopietnajā labirintā ir, ieraudzīja dienu pirms atvēršanas.

Jautājot par to, kāds ir process, lai izgatavotu koka skulptūru, Jānis stāsta: “Es izdomāju ko man vajag un piemeklēju. Pārsvarā viss tiek taisīts no apaļkoka. Nav tā, kā cilvēki saka – staigā pa mežu un atrodi kaut kādu kluci.Nevar tā sameklēt. [..] Zāģēju malku un vislabākais aiziet skulptūrās. Izgatavojot koka skulptūras, izmantoju elektrisko zāģi, fleksi un drēmeli, bet ar kaltu nestrādāju. Pārsvarā visu izzāģēju.

Vispirms es izdomāju ko es taisīšu. Ir arī tā – pagasts iedod un kaimiņš atved milzīgos kokus. Dažreiz koki ir gandrīz sapuvuši, un tikai nedaudz veseli, tad visu beigto noņemu nost. Man tur iznāca šī gada dzīvnieks – dižslieka, un tā arī nosaucu. Ļoti daudz man kundze palīdz ar idejām, bet, ja esi ar to sācis, tad meklē visu laiku kaut ko jaunu. Pārsvarā internetā un dabā jau noskatos, iztaisu līdzīgu, bet skatos, ka arī no manis daudz ko špiko.”

Lai izgatavotu vienu skulptūru vajag 1-2 dienas, jo ir vienkāršākas un grūtākas. Meistars stāsta: “Nu minjonus izgatavot – tur nekā daudz nav, tur – stabs nokrāsots dzeltens un pieliktas rokas. Pa dienu var uztaisīt. Ja sarežģītāk, tad 2-4 dienas. Lielākam darbam būtu vairāki mēneši. Lai darbiem nebūtu skabargas, slīpēju, bet neko nesmērēju virsū.

Pārsvarā izgatavoju no egles, jo tās man mežā aug, kā arī tas koks nepaliek tik ātri tumšs. Ja no lapu koka – liepas vai ābeles, tad tas pa vasaru paliek galīgi melns kā zābaki. Skujkoks nepaliek tik melns, bet ar laiku pelēks. Kaut kas ir arī no apsēm, bet tās gan krāsoju.

Sarežģītākā lieta, ko var izveidot, ir ar vairākām detaļām, piemēram, skorpionus montēju kopā. Nekas sarežģīts nav no viena kluča izgatavot – tikai skraidi riņķī un zāģē, bet ir bijis, ka klučus sazāģē un zābaki ir pušu!

Man īpaši nepatīk tādas smalkas lietas, jo ir grūtāk uz-taisīt. Lielus objektus vieglāk, tie ir smagi, bet strādāt – vieglāk. Smagākie objekti pa ziemu paliek ārā, pārējo nesam iekšā un izžāvējam. Tos, ko nevar pakustināt, es apsedzu.”

Uzņēmējs stāsta, kā ir saglabāti arī pirmie darbi: “Taisīju suni, bet vairāk izskatās pēc kaķa!”

“Es izdomāju, ka labirintam būs tēma, par kuru daudz nerunā. Tās figūras nebija kur dabā likt. Jāaudzē kaut kādi krūmi un kāpēc lai tas nebūtu labirints? Staigā pa labirintu un skaties! Tas ir tāds, kur nevar apmaldīties, jo ir viena virziena, jāiet tikai uz priekšu. Doma – lai visu ierauga un nepaiet nekam garām. Labirints ir speciāli stādīts.

Vispirms ar mērogu es uzzīmēju uz papīra. Tas praktiski ir ar cirkuli uzvilkts apļos, tad taisīts ciet un izveidotas kabatas.Pēc tam tādu pašu lielu cirkuli uztaisīju dabā, iestiķējumietu un ar lielu šņori vilku atkal visas līnijas. Ar skaidām sabēru, visu izgāju un sastādīju pašizaudzētus stādus no spraudeņiem. No sākuma bija grūti, jo nezāle auga ātrāk nekā tas krūms. [..] Sanāca arī visus krūmus nopļaut, bet tad atkal stādīju vietā.” stāsta Jānis Jākabsons.

Lai sagatavotos vasaras sezonai, ir vajadzīgs aptuveni viens mēnesis – jānes ārā, viss jāierok, šņores jāsavelk un jāpārstiepj. Pirms mēneša es sāku gatavot. Tagad neko jaunu neizgatavoju. To, ko ziemu uztaisīju, tas tiek arī uzstādīts.

Šogad sezona sākas 29.aprīlī!Interviju publicēšanai sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Ērika Klapere: “Ar stāju un mūzikas izjūtu!”PERSONĪBA

2017.gada 17.jūnijā, Mūrmuižā notiks Kauguru dejotāju 50 gadu jubilejas koncerts “Šodien svētki, dejosim!” Kauguros jauniešu deju kolektīvs izveidojās 1967.gadā, bet vidējās paaudzes – 1982.gadā, ko vadīja Ērika Klapere. Pirms Kauguriem viņa bija deju kolektīvu vadītāja Rencēnos un Mazsalacā. Ē.Klapere ar deju ir saistīta vairāk kā pusi no sava mūža.

Tālajā 1967.gadā, Kauguros tika izveidots astoņu pāru jauniešu deju kolektīvs, kas pirmos pastāvēšanas gados jau piedalījās vairākos Deju svētkos, gājienos un sadraudzības koncertos. Kolektīvs piedalījās skatēs, iegūstot augstāko pakāpju diplomus un goda rakstus. 1982.gadā izveidojās vidējās paaudzes deju kolektīvs.

Kolektīvam izveidojoties, nebija daudz tautastērpu. Sākumā meitu tērpus aizņēmās no Rencēnu kolektīva, bet vīriešu tērpus no Burtniekiem. Pirmā deja, ko kolektīvs mācījās bija “Jautrais pāris”.

Kolektīvs uzstājās Vidzemes Deju svētkos, Cēsu stadionā. Meitenes vēl tajā pašā dienā steigušas tamborēt sev zeķes, adījušas puišiem zeķu valnīšus, lai vakarā uz koncertu būtu tērps.

Tajos laikos deju kolektīviem bija jādejo arī cittautu dejas – krievu, ukraiņu, lietuviešu, moldāvu u.c., bet tērpu nebija. Tad Ērika ņēmusi kluba rūtainos aizkarus un šuvusi meitām brunčus, bet malas garumus un citas lietas dejotājas šuva pašas. Ērika stāsta, ka pirmie bija Bārtas un sarkanie brunči. Bizes esot meklētas, lai būtu ko piepīt. Lietuviešu tautastērpu komplektus Kauguru deju kolektīvam Ērika braukusi pasūtīt uz Rīgu.

Ērika vadīja deju kolektīvus līdz 2000.gadam, kad ar skolēniem bija Deju svētkos, Rīgā. Nākamos deviņus gadus viņa vēl rūpējās par Kauguru deju kolektīvu tērpiem.

Pašreizējā, ar lielu gādību izveidotā, deju kolektīva tērpu kolekcija ir Ērikas Klaperes nopelns. Ērika ļoti rūpējās par

tērpiem un neļāva nevienam citam tos aizdot, tie bija tikai dejotāju vajadzībām.

Kad pati dejoja Mazsalacā, viņai bija jauka skolotāja-baletdejotāja. Viņa atcerās, ka Mazsalacas deju kolektīvā bija lieli un braši puiši no pēdējām klasēm, kas skatījās, kurš var stāties kolektīvā, bet kurš nē.

Ērika stāsta: “Labi atceros, ka zālē mūs sauca iekšā un lika dejot – vai tu vari, vai nevari. Kad beidzu vidusskolu, vēl gadu nodejoju Mazsalacā un tad sāku strādāt. Nepateicu galveno – kāpēc es iesāku, bija tas, ka man ļoti patika mūzika. Arī dejas var iemācīt labāk, ja jūt mūziku.”

Jautājot, kāda ir viņas mīļākā deja, Ērika stāsta: “Gatves deja. Vispār man ir tādas dejas, ko dejoja Žagata (piez. horeogrāfs Uldis Žagata) ar saviem kolektīviem – ar stāju un mūzikas izjūtu! Tā dejotājiem ir vajadzīga. Ja puisis vai meita dejo…bez muzikālās sajūtas, tad dejošanas prieks tāds stīvs. Arī Raimonds Pauls to saka – galvenais ir melodija un melodijas izjūta. Un tā arī ir!”

Informācija papildināta no novada arhīva materiāliem!sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums4

5. maijā aprit 145 gadi, kopš dzimis tirgotājs Osvalds Andersons. Dzimis 1872. gada 5. maijā Trikātas muižā, tēvs Jānis – muižas pārvaldnieks, māte Marija Šarlote (dz. Kitnere). Ģimenē ir jaunāka māsa.

Osvalds beidzis Valmieras apriņķa skolu.Pēc skolas absolvēšanas iestājies par veikalvedi kādā

Rīgas firmas Valmieras nodaļā. 1900. gadā aktīvi piedalījiesjaunstrāvnieku kustībā, tajā laikā bijis teātra komitejas priekš-sēdētājs.

Pēc 1905. gada darbojies Rīgas latviešu krājaizdevu sabiedrībā kā direktors, pēc tam bijis pilsētas domnieks un valdes loceklis, kā arī finansu nodaļas vadītājs.

Jaunais, uzņēmīgais tirgotājs Osvalds Andersons atvēris vienu no pirmajiem veikaliem Inčukalnā, kur ar ģimeni uzturējies arī Pirmajā pasaules kara laikā. Inčukalna vasarnīcāpie Osvalda Andersona ģimenes viesojušies daudzi Latvijā pazīstami cilvēki, kuri bijuši vai nu radi, vai Andersonu ģimenes draugi – starp tiem bijis Krišjānis Barons, prezidents Gustavs Zemgals, Latvijas sūtnis Ķīnā Zilgalvis ar ģimenēm, profesors Pēteris Šmits, Jūlijs Pētersons, Jūlijs Ābols ar ģimenēm, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Aleksandrs Būmanis ar kundzi, daudzi mūziķi, aktieri un citu profesiju pārstāvji.

O. Andersons bijis Tautas Padomes loceklis. Tajā pašā laikā atvēris savu uzņēmumu – lauksaimniecības ražojumu pārjūras tirdzniecību. Vēlāk firmas “Eksportieris” īpašnieks un direktors. Darbojies arī kā Rīgas biržas komitejas loceklis.

Piedalījies kuģniecības izveidošanā kā tvaikoņu “Laimdota” un “Gundega” rēderejas līdzīpašnieks.

Miris 1939. gada 18. jūlijā, apglabāts Rīgā Meža kapos.Precējies 1898. gadā ar Bertu Vilhelmīni Ērmani (1874-

1902), ģimenē piecas meitas: Ģertrūde (1899-?), Herta (1901-?), Veronika (1903-?), Biruta (1905-?).

25. maijā aprit 120 gadi, kopš dzimis seržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Bormanis. Dzimis 1897. gada 25. maijā Brenguļu pagasta Zvejniekos, tēvs Dāvids, māte Minna (dz. Saretok).

Jānis Bormanis krievu armijā iesaukts 1916. gada maijā, dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā līdz 1918. gada februārim. Par nopelniem Ziemassvētku kaujās apbalvots ar Jura krusta IV šķiras ordeni. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, piedalījies visās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās, bijis seržants.

1919. gada 10. novembrī uz Rīgas-Slokas šosejas pie Tiltiņu mājām Jānis Bormanis ienaidnieka ugunī pielavījās pretinieka bruņu automobilim, apmētāja to ar rokasgranātām un piespieda atkāpties.

Atvaļināts 1921. gada 10. martā, bijis zemkopis Brenguļu pagasta Strēlnieku mājās. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā “Abuls”.

Miris 1970. gada 10. septembrī, apglabāts Trikātas kapos.Apbalvojumi: Lāčplēša Kara ordenis Nr. 1454 (1922),

Jura krusts IV šķira. Apbalvots ar LKOK par 1919. gada 10. novembra cīņu uz Rīgas-Slokas šosejas pie Tiltiņu mājām.

Precējies 1924. gadā ar Almu Ruģens (1902-?), bērni Jānis Imants (1929), Alfrēds Ivars (1931), Ilga (1939-1939).

Novadpētniece Inga Boškina

Turpinot pagājušā gada tradīciju, arī šogad Brenguļu pa-gasta senioriem 7.jūnijā ir iespēja doties ekskursijā. Šogad maršruts vedīs uz Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētumu,Likteņdārzu un Ieriķu dzirnavām, kur ekskursijas beigās baudīsim nesteidzīgu pikniku svaigā gaisā.

Dalības maksa ekskursijā ir 6 EUR no personas.Pieteikšanās ekskursijai līdz 1.jūnija plkst. 16:00 pa tālr. 25421116 (Ieva).

2017.gada aprīlis • Nr. 4 (56)

NOVADNIEKI

Brenguļu pagasta senioru ekskursija

Tirgotājs Osvalds Andersons

AKTUĀLI

Seržants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Jānis Bormanis

Pateicoties vietējo iedzīvotāju, brīvprātīgo un citiem entuziastiem, sadarbībā ar pašvaldību, Beverīnas novadā “Lielā talka” bija panākumiem pavadīta! Mūsu novadā talkoja 178 iedzīvotāji, dažādās publiskās vietās, kuri par talkošanas vietu informēja. Pateicīgi esam arī tiem iedzīvotājiem, kuri šajā dienā sakopa savas sētas. Arī novada skaistākās vietas, neatkarīgi no mānīgajiem un mainīgajiem laikapstākļiem, laimēs visi dzīvotu vēl sakoptākā vidē!

Kauguru pagasta “Jaunpalejās”, sabiedriskā labuma biedrības “Ģimenes Šūpulis” teritorijā, talcinieki savāca at-kritumus un izveidoja “akmeņu bruģa” celiņu uz pagrabu.

“Mičkēnu” iedzīvotāji sakopa savu teritoriju un ceļu gar īpašumu. Mūrmuižas centrā darbu plāns nedaudz mainījās, tika sakopts parks – zāģēja zarus un krūmus, vāca un aizveda atkritumus. Līču ciema iedzīvotāji jau vairākus gadus aktīvi sakopj savu teritoriju – arī aizvedot zarus, tīrot krūmus un savācot atkritumus.

Brenguļu pagastā aktīvi talcinieki sakopa teritoriju pie avota un spēcīgi vīri tīrīja Abula upi, it īpaši tās krastu no sakritušajiem kokiem. Liels talcinieku pulks labiekārtoja “Mīlestības taku”, kuru rīkoja “Māmiņu klubs”, “Bille” un

atbalstīja kempings “Jaunarāji” un Valmieras novada fonds “Ziedotāju klubs”. Takā arī darināja putnu būrīšus un uz-stādīja zvēru barotavas.

Trikātas pagastā ievērojams talcinieku pulks sakopa pils-kalna teritoriju, vācot gan atkritumus, gan lapas un zarus. Pie Trikātas baznīcas aktīvi sakopa apkārtnē nozāģētos bīstamos kokus un zarus. Ļoti lepni ir mednieku klubs “Trikāta” par sakopto teritoriju un ēku. No kolektīva biedru pašu stāstītā, šī vieta bija ļoti aizaugusi un nekopta. Jau trešogadu šo teritoriju sakopjot, ir aplūkojams skaists skats. Par to jāpateicas mednieku kluba biedriem.

Pašvaldība saka paldies par talcinieku ēdināšanu pavārēm – Ingunai, Melitai un Andai, kempingam “Jaunarājiem”, biedrībai “Ģimenes Šūpulis”, mednieku klubam “Trikāta”, Līču ciema iedzīvotājiem, kā arī par produktiem no veikala “Blāzma” un “Brenguļu alus darītavai”. Paldies visiem talci-niekiem, kuri šajā dienā piedalījās ar palīdzīgu roku, lai vide ap mums būtu sakopta un skaista!

Ja mēs gribam, tad varam būt vienoti un darīt kopīgi ļoti labas lietas!

Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektoreEgita Biša

Tika sakopta novada teritorija

Laiks Vieta Papildus informācija

07:15Izbraukšana no SC “Kaimiņi”, Brenguļos

07:30 – Cempu kultūras nama stāvlaukums

09:30 Kalsnavas arborētums

Ekskursija ar gidu pa botānisko dārzu ar 300 dažādām sugām un 200 atšķirīgām peoniju šķirnēm.

12:00 Likteņdārzs

Ekskursija ar gidu pa monumentālu ainavu arhitektūras ansambli, kas veidots kā kopīga dāvana Latvijas simtgadē.

15:30 Ieriķu dzirnavas

Pastaiga vērojot ūdenskritumus, vairākas floristikas ekspozīcijas un ūdensrata gaitas. Pēc pastaigas pikniks parka teritorijā.

18:30 Aptuvenais atgriežanās laiks

Turpinājums no 3.lpp

Pasākuma apbalvošana un koncerts notiks Mūrmuižas atjaunotajā estrādē plkst. 17:00. Koncertā piedalīsies sitamo instrumentu grupa no Alojas novada, mūsdienu deju grupa “Deja Vu” no Jelgavas novada un bērnu vokālā grupa “Notiņas”.

Plkst. 19:00 jaunākie pasākuma apmeklētāji aicināti uz bērnu disenīti, bet plkst. 21:00 tiks atklāts deju maratons Beverīnas novada pirmajā zaļumballē kopā ar muzikantu Aivaru Tomiņu.

Ģimeņu sporta spēles organizē Beverīnas novada paš-valdība, atbalsta veikals “Miegupīte”, “Agroserviss”, “Sajūtuparks”, “CosyBed”, Valmieras tehnikums, “Vīnkalnu picērija”,dienas centrs “Varavīksne”.

Vairāk informācija par pasākumu Beverīnas novada mājaslapā un sociālajos kontos vai pa tālr. 28779104 (RomānsVaščenko).

Tiekamies 27.maijā Mūrmuižā!Informācija sagatavoja:

Brenguļu pagasta kultūras pasākumu organizatoreIeva Putniņa (tālr. 25421116)

Vecākās Livonijas kartes no Gerhards Merkatora* kolek-ciju krājumiem neapšaubāmi mūsdienu zinātājiem pierāda un parāda senāko Vidzemes ģeogrāfisko vietvārdu priekštecību. Objektu atpazīstamība pat vislielākos skeptiķus pārliecina ar savu nepārprotamo salīdzinājumu tiešumu. Pārsteidzošākaisir tas, ka Valmieras apvidus apkārtnes teikas un nostāsti mūsdienās vēl saglabāja senas vēsturiskās ģeogrāfijas atmiņu pavedienus, kuros stāstīts par to, ka Burtnieku ezers atlidojis pa gaisu no Sedas tīreļa vietas.

Kā redzams Merkatora kartē, tad tagadējā Sedas milzu purva vietā vēl 16.gadsimta beigās bija ūdens klajums. Teikas stāsts saskan ar tagad sabiedrībai zināmo priekšstatu par ezeru un purvu pārveidošanos. Livonijas lettu Heinriha hronikā Burtnieku ezers tiek saukts par Asti – jerw*, kas

pēc daudzu domām izprotams no senigauņu meesti*. Šāds vietvārda paskaidrojums sader ar vēlāko G. Merkatora kartē redzamo nosaukumu Podrava lacus. Minētajā kartē Gaujas upe nosaukta Livoniešu senās Turaidas apzīmējuma vārdā Treidera flu.

Saprotams, ka mūsdienās mēs vēlētos zināt par tiem ap-stākļiem, kas pamudināja autora G. Merkatora karšu zīmē-tāju “aģentūras” savākto nosaukumu datu bāzi izvietot mums šodien nesaprotamā vietvārdu virknējumā neprasot viedokļu “atļaujas” vietējiem iedzīvotājiem. Ļoti iespējams ar saviem izskaidrojumiem mūsdienās nāktu klajā daudzi pētnieki un vēsturisko laikmetu novērotāji.

Turpinājums 5.lpp

Neticamais Sedas upes un Burtnieka ezera stāsts (1.daļa)

VĒSTURENovada jaunieši aktīvi iesaistās

21.aprīlī kopā ar trīspadsmit Beverīnas novada jau-niešiem ciemojāmies Cēsu novada dzīvnieku patversmē “Lācīši”. Mērķis bija ziedot pārtiku un izvest dzīvniekus pastaigā. Pēc patversmes apmeklējuma, jauniešu devās pastaigā pa Cēsīm un kopā baudīja garšīgu picu. Bija labi pavadīta diena un jauniešiem aktivitātes, kas bija visas dienas garumā, ļoti patika!

Maija mēnesī notiks karjeras diena jauniešiem, kad būs tikšanās ar Darba devēja konfederācijas juristu Andri Alksni, kā arī novada jaunieši kā brīvprātīgie piedalīsies sporta spēlēs “Auto, moto, velo” organizēšanā.

Aicinām aktīvi iesaistīties arī pārējos novada jauniešus dažādās aktivitātēs!

Dienas centru vadītājaEvija Jēkabsone

JAUNATNES LIETAS

Turpinājums no 4.lpp

Nezināmā “Podrova flu”Livonijas baronu, brīvkungu, grāfu un firstu Līvenu (Lyve)

dzimtas pastāvēšanas aprakstu apkopojumos, kuri stāsta par Livonijas (1269-1389) un Zviedru laikmetu periodiem (1369-1713), XXII nodaļā par šīs dzimts piederīgo sendienu gaitām var lasīt: “Kaupo ar karaspēku sekoja pār Ymeras upi.”Protams, vēstures izdevums par von Lyvenu dzimtu vairāk kā 60 gadus glabājās Latvijas PSR slepenajā specfondā.

Piekļuve šādai “literatūrai” bija iespējama no LPSR vēs-turnieku puses, kuri ideoloģiski neradītu problēmas PSKP no vēsturiskā viedokļa pareizuma puses.

Materiālistu sludinātā marksistiskā “šķiru naida” doktrīna bija vadošā ideoloģija komunistiskās partijas uzplaukuma laikā, kurā tika sludināts, ka “kungu vēsture un likteņi” nebija tautas vēstures sastāvdaļa. Līdz ar to, saprotams Livonijas bruņniecības matrikulu saraksti, kas atradās Bucholca Livo-nijas ortleksikona sējumos, tika pilnībā izslēgti no vēsturisko notikumu saistības ar tagadējo Latvijas vēsturi. Šodien nav jābrīnās par to, ka LPSR laikā 400 gadus ilgs Livonijas ordeņa un bīskapijas laikmeta posms tika apskatīts divdesmit LPSR vēstures grāmatas lapaspusēs. Tāpēc tagad nav nekādspārsteigums, ka pat ne tik senās vēstures notikumu pirmavotus pasludināja par maz nozīmīgiem, laika garam neatbilstošiempat neprecīziem.

Jāņem vērā arī tas, ka vēsture PSRS laikā nekad nav kalpojusi patiesības noskaidrošanai, bet tikai propagandai, jo tā slavināja nevis “īstos”, bet “pareizos” varoņus.

Savukārt jaunlatviešu censoņi pilskalnus (pils novadu centrus – kara garnizonus) pasludināja par “garīgo gudrību un zināšanu gaismas pilīm”. Latviešu garīgās pašapziņas meklējumos 18-19.gadsimtā sāka dominēt atziņa par senseno brīvības laikmetu un idillisko burvību, kuru “ļaunie vācieši – krustneši” sagrāva un ieviesa apspiestības laikmetus. Tieši šādu ideoloģisko cīņu rezultātā, vēsturisko pirmavotu ziņas tika pārprastas un noliktas pie malas.

Bet kādu senās Letijas (lettu apdzīvotos Vidzemes un Latgales novadu) vēsturisko ģeogrāfiju iztēlojās baltvācu vēsturnieki? Sedas upe bija priestera lettu Heinriha – Livo-nijas hronikas autora Ymeras upe un apvidus, ko minējis vairākas reizes (A. Bīlenšteins, E. Pābsts, T. Doebners u.c.). Trikātas provinces robežās (apvidū – infinibus Trikatuve)atradās Beverīnas pils (castrum Bewerin), A.V. von Transee, M. ofLőwis.

Sateklas Rūsina pils atradās Raunā, ko latvieši līdz mūsdienām pieņēmuši par daiļu vietvārdu no vācu valodas

ietekmes (raunen – čalojošā) upe. Vladimirec – Volmar vietā atradās lettu Varidota – Autīnas pils novads. Vēlākais vācu vēsturnieks, Ymeras upes lokalizācijas apstrīdētājs V.D. Balodis, piekrīt šādam viedoklim.

Sedas upe Ymera vācu vēsturnieku skatījumā bija tā pierobežas joslas daļa, kad tā ar novadu un apzīmējumu (infinibus Ymeram) Imeras novada robežās, skaitījās Igaunijas Sakalas apgabala un Letijas Tālavas pierobeža.

Kādreiz (iespējams ap 5-6.gadsimtu) Sedas upe tik tiešām bija robežu upe starp somugru un lettu gallu etnosiem, bet tas tā vairs nebija 12- 13.gadsimta sākumā.

Vairākās senās Livonijas kartēs, tieši 1627.gada kartē, Sedas vietā var atrast nosaukumu Podrov fluvius. Turklāt arī Burtnieku ezers tiek nosaukts par Podrava lacus (skatīt senās Livonijas kartes). Sedas – Podravas upes izteka skaidri parāda, ka tā veido ieteku Burtnieku ezerā. Tas saskan ar von Lyves dzimtas hronikas stāstu, kurā ieraksti izdarīti sākot ar 1269.gadu.

Pierakstu un pētījuma pārpratumu pamanīja 20.gadsimta 30.gados un centās izskaidrot trikātietis Pēteris Abuls.

Beverīnietis Eduards Lauris________________________________________________*Gerhards Merkators (1512-1594) bija flāmu kosmogrāfs, teologs un filozofs.*meesti – medus trauka ezers (tulk.nozīme).*Asti – jerw (latīņu teksta – Astigerwestagnum).

Turpinājums sekos informatīvā izdevuma “Beverīnas Vēstis” maija numurā!

5Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2017.gada aprīlis • Nr. 4 (56)

UZŅĒMĒJDARBĪBATā radās koka

skulptūras un labirinti!Individuālā darba veicējs Jānis Jākabsons jau kādus 10

gadus nodarbojas ar koka skulptūru izveidi. Jautājot par to, kā radās ideja to izveidot, Jānis stāsta: “Bija jāmaina darbs. [..] Te laukos zāģēju malku un domāju – tā kā buratīno stāsts! Tik foršs klucis – kur tu viņu skaldīsi! Iedomājos, varbūt es arī varu ko tādu pamēģināt.”

Jānis nekur nav mācījies koktēlniecību, esot pamēģinājis un izdevās, tad arī iepatikās. Jānis saka: “Neviens nezināja ko es taisīju. No sākuma man bija idejas un taisīju bērnu izklaides. Vēlāk parādījās citur dažādas bērnu atrakcijas, tad es sapratu, ka ar saviem koka krāmiem nevaru konkurēt. No šīs idejas es atteicos. Pēc kāda laika izdomāju kaut ko tādu, kas visiem nav saprotams. Es nevienam nestāstīju. Mani bērni aptuveni gadu pirms atvēršanas ieraudzīja ko es taisu. Sieva gadu jau zināja, bet to, kas tajā nopietnajā labirintā ir, ieraudzīja dienu pirms atvēršanas.

Jautājot par to, kāds ir process, lai izgatavotu koka skulptūru, Jānis stāsta: “Es izdomāju ko man vajag un piemeklēju. Pārsvarā viss tiek taisīts no apaļkoka. Nav tā, kā cilvēki saka – staigā pa mežu un atrodi kaut kādu kluci.Nevar tā sameklēt. [..] Zāģēju malku un vislabākais aiziet skulptūrās. Izgatavojot koka skulptūras, izmantoju elektrisko zāģi, fleksi un drēmeli, bet ar kaltu nestrādāju. Pārsvarā visu izzāģēju.

Vispirms es izdomāju ko es taisīšu. Ir arī tā – pagasts iedod un kaimiņš atved milzīgos kokus. Dažreiz koki ir gandrīz sapuvuši, un tikai nedaudz veseli, tad visu beigto noņemu nost. Man tur iznāca šī gada dzīvnieks – dižslieka, un tā arī nosaucu. Ļoti daudz man kundze palīdz ar idejām, bet, ja esi ar to sācis, tad meklē visu laiku kaut ko jaunu. Pārsvarā internetā un dabā jau noskatos, iztaisu līdzīgu, bet skatos, ka arī no manis daudz ko špiko.”

Lai izgatavotu vienu skulptūru vajag 1-2 dienas, jo ir vienkāršākas un grūtākas. Meistars stāsta: “Nu minjonus izgatavot – tur nekā daudz nav, tur – stabs nokrāsots dzeltens un pieliktas rokas. Pa dienu var uztaisīt. Ja sarežģītāk, tad 2-4 dienas. Lielākam darbam būtu vairāki mēneši. Lai darbiem nebūtu skabargas, slīpēju, bet neko nesmērēju virsū.

Pārsvarā izgatavoju no egles, jo tās man mežā aug, kā arī tas koks nepaliek tik ātri tumšs. Ja no lapu koka – liepas vai ābeles, tad tas pa vasaru paliek galīgi melns kā zābaki. Skujkoks nepaliek tik melns, bet ar laiku pelēks. Kaut kas ir arī no apsēm, bet tās gan krāsoju.

Sarežģītākā lieta, ko var izveidot, ir ar vairākām detaļām, piemēram, skorpionus montēju kopā. Nekas sarežģīts nav no viena kluča izgatavot – tikai skraidi riņķī un zāģē, bet ir bijis, ka klučus sazāģē un zābaki ir pušu!

Man īpaši nepatīk tādas smalkas lietas, jo ir grūtāk uz-taisīt. Lielus objektus vieglāk, tie ir smagi, bet strādāt – vieglāk. Smagākie objekti pa ziemu paliek ārā, pārējo nesam iekšā un izžāvējam. Tos, ko nevar pakustināt, es apsedzu.”

Uzņēmējs stāsta, kā ir saglabāti arī pirmie darbi: “Taisīju suni, bet vairāk izskatās pēc kaķa!”

“Es izdomāju, ka labirintam būs tēma, par kuru daudz nerunā. Tās figūras nebija kur dabā likt. Jāaudzē kaut kādi krūmi un kāpēc lai tas nebūtu labirints? Staigā pa labirintu un skaties! Tas ir tāds, kur nevar apmaldīties, jo ir viena virziena, jāiet tikai uz priekšu. Doma – lai visu ierauga un nepaiet nekam garām. Labirints ir speciāli stādīts.

Vispirms ar mērogu es uzzīmēju uz papīra. Tas praktiski ir ar cirkuli uzvilkts apļos, tad taisīts ciet un izveidotas kabatas.Pēc tam tādu pašu lielu cirkuli uztaisīju dabā, iestiķējumietu un ar lielu šņori vilku atkal visas līnijas. Ar skaidām sabēru, visu izgāju un sastādīju pašizaudzētus stādus no spraudeņiem. No sākuma bija grūti, jo nezāle auga ātrāk nekā tas krūms. [..] Sanāca arī visus krūmus nopļaut, bet tad atkal stādīju vietā.” stāsta Jānis Jākabsons.

Lai sagatavotos vasaras sezonai, ir vajadzīgs aptuveni viens mēnesis – jānes ārā, viss jāierok, šņores jāsavelk un jāpārstiepj. Pirms mēneša es sāku gatavot. Tagad neko jaunu neizgatavoju. To, ko ziemu uztaisīju, tas tiek arī uzstādīts.

Šogad sezona sākas 29.aprīlī!Interviju publicēšanai sagatavoja:

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Ērika Klapere: “Ar stāju un mūzikas izjūtu!”PERSONĪBA

2017.gada 17.jūnijā, Mūrmuižā notiks Kauguru dejotāju 50 gadu jubilejas koncerts “Šodien svētki, dejosim!” Kauguros jauniešu deju kolektīvs izveidojās 1967.gadā, bet vidējās paaudzes – 1982.gadā, ko vadīja Ērika Klapere. Pirms Kauguriem viņa bija deju kolektīvu vadītāja Rencēnos un Mazsalacā. Ē.Klapere ar deju ir saistīta vairāk kā pusi no sava mūža.

Tālajā 1967.gadā, Kauguros tika izveidots astoņu pāru jauniešu deju kolektīvs, kas pirmos pastāvēšanas gados jau piedalījās vairākos Deju svētkos, gājienos un sadraudzības koncertos. Kolektīvs piedalījās skatēs, iegūstot augstāko pakāpju diplomus un goda rakstus. 1982.gadā izveidojās vidējās paaudzes deju kolektīvs.

Kolektīvam izveidojoties, nebija daudz tautastērpu. Sākumā meitu tērpus aizņēmās no Rencēnu kolektīva, bet vīriešu tērpus no Burtniekiem. Pirmā deja, ko kolektīvs mācījās bija “Jautrais pāris”.

Kolektīvs uzstājās Vidzemes Deju svētkos, Cēsu stadionā. Meitenes vēl tajā pašā dienā steigušas tamborēt sev zeķes, adījušas puišiem zeķu valnīšus, lai vakarā uz koncertu būtu tērps.

Tajos laikos deju kolektīviem bija jādejo arī cittautu dejas – krievu, ukraiņu, lietuviešu, moldāvu u.c., bet tērpu nebija. Tad Ērika ņēmusi kluba rūtainos aizkarus un šuvusi meitām brunčus, bet malas garumus un citas lietas dejotājas šuva pašas. Ērika stāsta, ka pirmie bija Bārtas un sarkanie brunči. Bizes esot meklētas, lai būtu ko piepīt. Lietuviešu tautastērpu komplektus Kauguru deju kolektīvam Ērika braukusi pasūtīt uz Rīgu.

Ērika vadīja deju kolektīvus līdz 2000.gadam, kad ar skolēniem bija Deju svētkos, Rīgā. Nākamos deviņus gadus viņa vēl rūpējās par Kauguru deju kolektīvu tērpiem.

Pašreizējā, ar lielu gādību izveidotā, deju kolektīva tērpu kolekcija ir Ērikas Klaperes nopelns. Ērika ļoti rūpējās par

tērpiem un neļāva nevienam citam tos aizdot, tie bija tikai dejotāju vajadzībām.

Kad pati dejoja Mazsalacā, viņai bija jauka skolotāja-baletdejotāja. Viņa atcerās, ka Mazsalacas deju kolektīvā bija lieli un braši puiši no pēdējām klasēm, kas skatījās, kurš var stāties kolektīvā, bet kurš nē.

Ērika stāsta: “Labi atceros, ka zālē mūs sauca iekšā un lika dejot – vai tu vari, vai nevari. Kad beidzu vidusskolu, vēl gadu nodejoju Mazsalacā un tad sāku strādāt. Nepateicu galveno – kāpēc es iesāku, bija tas, ka man ļoti patika mūzika. Arī dejas var iemācīt labāk, ja jūt mūziku.”

Jautājot, kāda ir viņas mīļākā deja, Ērika stāsta: “Gatves deja. Vispār man ir tādas dejas, ko dejoja Žagata (piez. horeogrāfs Uldis Žagata) ar saviem kolektīviem – ar stāju un mūzikas izjūtu! Tā dejotājiem ir vajadzīga. Ja puisis vai meita dejo…bez muzikālās sajūtas, tad dejošanas prieks tāds stīvs. Arī Raimonds Pauls to saka – galvenais ir melodija un melodijas izjūta. Un tā arī ir!”

Informācija papildināta no novada arhīva materiāliem!sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Beverīnas novada dome apsveic mazuļus un jaunos vecākus!

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums6 2017.gada aprīlis • Nr. 4 (56)

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Beverīnas Vēstis”, tirāža – 1200 eks.Izdevējs: Beverīnas novada pašvaldības dome, “Pagastmāja“, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV 4224.

e-pasts: pasvaldiba@beverina.lv . Par publicēto rakstu saturu atbild to autors. Izdevumu sagatavoja sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša, e-pasts: marija.melngarsa@beverina.lv

PASĀKUMI MAIJĀDatums Laiks Nosaukums Vieta

04.05. 9:30 Baltā galdauta svētki (ekskursija no plkst. 09:30 līdz 17:00, bet svētku koncerts – plkst. 17:00). Ekskursijai pieteikšanās iepriekš pa tālr. 25421116). Dalība bez maksas!

Beverīnas novada teritorija

07.05. 13:00 Ūsiņdiena. Dalība bez maksas! Kauguru pagasta Pekas kalns

13.05. 16:00 Mātes dienai veltīts koncerts. Ieeja bez maksas! Kauguru kultūras nams

14.05. 10:30 –18:00

Laivu pārgājiens (reģistrēšanās no plkst. 09:00; sākums plkst. 10:30).

Ķīšu tilts – Brenguļu alus dārzs – “Jaunarāji” – Valmiera

21.05. 16:00 Trikātas baznīcas ērģelēm – 150!Koncerts, uzstāsies Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi. Ieeja bez maksas!

Trikātas ev.-lut. baznīca (Trikātas pagasts)

27.05. 10:00 Sporta spēles “Auto-Moto-Velo”. Mūrmuižas centrs

INFORMĀCIJA

Kauguru pagastāLigita Bīrava – 80Gunārs Rudzītis – 87Vija Soldatova – 81Ērika Spunde – 82Nikolajs Visarionovs – 80

Trikātas pagastāDarija Jeršova – 85Velta Pētersone – 83

Brenguļu pagastāIlga Barauska – 82Antonija Ikauniece – 94Vilis Pīlmanis – 98

Jānis ReinvaldsTija RilleViktors Mavropulo

Mūžībā aizgājuši

Beverīnas novada pašvaldība izsaka līdzjūtību tuviniekiem!

SVEICAM CIENĪJAMĀS DZĪVES JUBILEJĀS!

Atjaunojam tradīcijas

Neparasti tērpi, jautra gaisotne, dabas baudīšana un azartiska laivošana – tāds būs laivu pārgājiens “Abuls – Gauja” ar vadmotīvu “Palaid puķīti pa dambi”. Pulcēšanās Brenguļu alus dārzā 14.maijā no plkst. 09:00, bet starts – plkst.10:30.

Ir laiks pulcināt domubiedrus, vienoties par komandas nosaukumu, vadmotīvam atbilstošu tērpu, trenēt rokas, kājas un ievingrināt balsis laivu karnevālam, kas vedīs maršrutā Brenguļi – Abuls – Abula ieteka Gaujā – Daliņu pludmale – Gaujas Stāvie krasti – Kazu krāces – Valmieras airēšanas bāze “Krāces”.

14.maijā plkst.10:30 starts no Ķīšu tilta tiks dots arī laivo-tājiem sporta klasē, kas sacentīsies par ātrākā un veiklākā laivotāja titulu.

Kamēr sporta klase sacensību garā veiks garāko distanci, karnevāla dalībniekus gaida dažādi uzdevumi pa ceļam un atpūtas vietā kempingā “Jaunarāji”. Dalībniekus sagaida arī iestiprināšanās ar siltu zupu, ugunskura liesmās vārītu piparmētru tēju un uzkodām.

Pieteikšanās līdz 9.maijam, saņemot atlaidi dalības maksai, “Mučas” mājaslapā.

Laivu pārgājiens savienos divas skaistas upes – vīrišķīgo Abulu un grezno Gauju, laivotājiem pētot dabu, izbaudot pavasara svaigo gaisu un kopā būšanu. Raimonda Paula skaņdarbs ar Jāņa Petera vārdiem “Palaid puķīti pa dambi” izskanēs ne tikai apvienotajā dalībnieku korī, bet būs arī vadmotīvs tērpu izvēlē.

Plašāka informācija par laivu braucienu, pieteikšanos un dalības maksu pieejama “Mučas” mājaslapā.

“Laivu pārgājiena” organizatoru komanda

Stikls ir viens no nedaudzajiem materiāliem, ko iespē-jams pārstrādāt neskaitāmas reizes, tomēr šobrīd Latvijā pārstrādei nodot var tikai viena veida stiklu – pudeļu un burku stiklu. Tehnoloģijām attīstoties, paplašinās arī otrreiz izmantojamo materiālu pārstādes iespējas.

SIA “ZAAO” (ZAAO), būdams inovatīvs un moderns atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, seko līdzi materiālu pārstrādes tendencēm Baltijā un Eiropā, tāpēc ar 2017.gada 1.aprīli visos ZAAO EKO laukumos parasto logu stiklu iedzīvotāji var nodot bez maksas.

Atgādinām, ka logu stiklam jābūt bez rāmja, dekoratīvām uzlīmēm un elementiem. Spoguļstikls, dekoratīvais stikls un automašīnu stikls netiks pieņemts!

ZAAO EKO laukumi ir Apē, Alojā, Līgatnē, Balvos, Cēsīs, Jaunpiebalgā, Krimuldā, Limbažos, Mazsalacā, Raunā, Rūjienā, Salacgrīvā, Saulkrastos, Smiltenē, Strenčos,Valkā un Valmierā, kā arī poligonā “Daibe”.

Informāciju sagatavoja: Zane LegzdiņaSIA ZAAO sabiedrisko attiecību speciāliste

INFORMĀCIJA IEDZĪVOTĀJIEMTurpmāk logu stiklu varēs nodot bez maksas

Vēlamies informēt iedzīvotājus, ka pašvaldība var iz-nomāt zemi dažādām sabiedriskajām organizācijām blakus rotaļu laukumam Trikātas centrā un teritoriju, kas atrodas pie vecajām attīrīšanas ietaisēm (vēlams laivu piestātnei), lai realizētu dažādus projektus. Lūgums atsaukties uz šo ziņu ieinteresētajam personām.

Pašvaldība pamazām atceļ transporta svara ierobežojumi uz ceļiem, kas ir nožuvuši. Ierobežojumi pārsvarā saglabāsies meža ceļiem.

Ir paredzēts pašvaldības īpašumos veikt latvāņu koloniju miglošanu. Lai veiktu šos darbus, aicinām atsaukties lauk-saimniekus līguma slēgšanai.

Mūrmuižas estrādei ir nepieciešami divi lietoti pārsedzes paneļi (dzelzbetona materiāls), izmēri ir šādi:

1) Ja ir 6,30 m x 2,80 m, tad 2 paneļus;2) Ja ir 6,30 m x 1,20 m, tad 4 paneļus.Būsim pateicīgi par atsaucību un ziedojumu!

Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājsMāris Zvirbulis (tālr. 25748882)

Svarīga informācija iedzīvotājiem!

Vēsturiski Trikātas tautastērps ir iedalāms pie Ziemeļ-vidzemes. Svītrainie brunči ir vieni no izplatītājiem rakstiem visā Vidzemes novadā. Trikātai ir rekonstruēti vismaz seši brunču varianti. Katram no brunčiem ir atšķirīgi svītru un krāsu salikumi. Pārsvarā joslās ir izmantotas varavīksnes krāsas, lai tie būtu košāki.

Izpētot etnogrāfijas avotos, arī mūsu novada izdevumam “Beverīnas Vēstis” nosaukuma fonā tika izvēlētas visas krāsu joslas no Trikātas brunčiem, atbilstoši gadalaik mēnešiem. Šis brunču audums ir datējams ap 19.gadsimta 80.gadiem. Brunču raportā pamatjoslas ir pelēkas, bet, veidojot rakstu, starp tām ir ieaustas zaļas, sarkanas, oranžas un zilas nokrāsu joslas ar nelielām krāsu pārejām.

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Avoti: 1) Grasmane, M. Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. Rīga: Apgāds “Rasa ABC”, 2000; 2) Rozenberga, V. Latviešu tautas tērpi: I Vidzeme. Rīga: Jāņa sēta, 1995.

Trikātas brunči

Šī gada 4.maijā pirmo reizi Beverīnas novadā tiks svinēti Baltā galdauta svētki, kuru ietvaros būs atvērtās ekskursijas vairākās novada saimniecībās, bet noslēgumā notiks koncertsar kopīgu svētku galda klāšanu.

Pasākuma programma:9:30 – “R Chocolate” saimnieces stāstījums ar degustāciju;10:20 – Strenču kokaudzētavas apmeklējums gida pavadībā;11:40 – Kalēja Kriša Dubrovska darbnīcas iepazīšana;13:15 – Viesošanās “Vīnkalnos” ar latvisku degustāciju;14:30 – Aktīva izkustēšanās “Koka skulptūru parkā”;15:45 – Iepazīšanās ar zemnieku saimniecību “Rozītes”; 16:30 – Stāstījums par Brenguļu alus tapšanu un Brenguļu slūžām.

Lai ikvienam novada iedzīvotājam būtu iespēja piedalīties ekskursijās pa novada saimniecībām, no Mūrmuižas, Bren-guļu un Trikātas pagastiem kursēs autobusi noteiktā maršrutā. Autobusu izbraukšanas laiki:

9:00 – Mūrmuiža, “Pagastmāja” (brauks caur Kauguriem)9:10 – Brenguļi, “Kaimiņi”9:30 – Trikāta, “R Chocolate” Katrā vietā saimnieki sagaidīs noteiktā laikā, tāpēc

ekskursijā ir iespējams doties arī ar savu privāto transportu. Pēc iepazīšanās ar novada saimniecībām un amatniekiem,

no plkst. 16:45 Brenguļu alus sētā notiks Baltā galdauta svētku galda klāšana, kurā ikviens ir laipni aicināts pie-vienoties ar savu groziņu. Plkst. 17:00 Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs teiks svinīgu uzrunu, pēc kuras notiks svētku koncerts ar Guntaru Aizupieti. Pēc svētku koncerta autobusi dosies atpakaļ uz pagastu centriem.

Papildus informācija un pieteikšanās ekskursijai līdz 2.maijam pa tālr. 25421116.

Iepazīsim savu novadu kopā!

Brenguļu pagasta kultūras pasākumu organizatoreIeva Putniņa

Iepazīsim savus kaimiņus labāk!

ETNOGRĀFIJA

Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti

Haralds LīcītisAleksa Stabliniece

Rodrigo ŠulcsOlivers Vergins

Hugo Marguss Ziemanis