1

41/Janvāris 2015

Būt (vai nebūt) vienā elpā ar pasauli

INFOGRAFIKS:Janvārī paveiktais

2

ZIŅAS: Maija unDaiga dodas pretījauniem apvāršņ-iem

3

DZĪVNIEKUAIZSARDZĪBA:Francijā tiesā foiegras ražotāju:Dānijā atklājindīgas kažokādas

5

NUMURA TĒMA:Latvijas pre-zidentūra ES — vaitā ko dos dzīvniek-iem?

7

PROJEKTS: Borisaun Ināras Teterevufonda projektāpaveiktais

12

MĒNEŠADZĪVNIEKS: Murīte

13

LAIMĪGIE STĀSTI 14

VĒSTULES NOMĀJĀM

17

Vai TU jau steri-lizēji sava pagalmakaķus?

21

Šajā numurā:

Tas nu gan ir pārspīlēts, jūsteiksiet, taču tā nebūt nav. Parto, kā vienā pasaules daļā ūdeņosnonākuši atkritumi nogalina dzī-vas būtnes pavisam citās zemēstūkstošiem kilometru tālumā, nujau ir veikti neskaitāmi eksperi-menti. Par to, vai Latvija kāvalsts grib un spēj ko darīt dzīv-nieku labā, eksperiments ir sā-cies 1.janvārī, kad Latvija kļuvapar Eiropas Padomes prezidējošovalsti. Eiropas Savienības dienas-kārtībā šobrīd ir daudzi nozīmīgijautājumi, kas uz daudziem gadudesmitiem noteiks, cik dzīvnie-kiem draudzīga būs nākotnesEiropa. Vai un ko šajā jomā plā-no darīt Latvijas prezidentūra –lasiet numura tēmā 7.lappusē!

Ieelpot pasaules vēsmas janvā-rī devās divi „Dzīvnieku Drauga”audzēkņi – šoreiz ne četrkājaini,bet divkājaini: patversmes vetār-ste Daiga un suņu kopēja Maija.Ar lepnumu varam teikt, ka viņasabas ir izaugušas šeit, „DzīvniekuDraugā” (par to vairāk lasiet3.lpp.), no brīvprātīgajiem palī-giem kļūstot par cilvēkiem ar sa-vu profesiju un skaidri nospraus-tiem nākotnes mērķiem, un, patsgalvenais, par īstiem dzīvniekudraugiem. Lai kā mums viņu abupietrūks ik solī un ik dienā, to-mēr mēs vēlam Daigai un Maijaistiprus spārnus drošam lidoju-mam nākotnē!

Ikdienas skrējienā un melnajā darbā reizumis mēdzam pie-mirst, ka Latvija nav izolēta sala, bet gan daļa no visas plašās pa-saules. Baltijas jūras piekrastē viļņos iemests pudeles korķis varnonāvēt pēdējo izmirstošas sugas albatrosu kādā tāltālā dienvidjū-ru atolā, bet Rīgas mūros pieņemts lēmums var izmainīt miljo-niem dzīvnieku likteni visā Eiropā.

Foto: http://www.livestockgentec.com

2

JANVĀRĪ PAVEIKTAIS

3

ZIŅAS

Daiga ar „Dzīvnieku Draugu”bijusi saistīta kopš pašiem patver-smes pirmsākumiem 2001.gadā.Kopā ar mums viņa pavadījusi 14gadus – vispirms kā viens no pir-majiem brīvprātīgajiem, vēlāk, pēcstudijām Latvijas Lauksaimniecī-bas universitātē – kā patversmesveterinārārste. Kā teic viņa pati,patversme šajā laikā ir kļuvusipar viņas otrajām mājām, bet pa-tversmes divkājaiņi un četrkājaiņi– par otro ģimeni. Simtiem dzīv-nieku ir nonākuši viņas rūpīgajāsrokās un atguvuši veselību, unikvienam no viņiem Daiga vien-mēr ir pratusi atrast mīļus vārdusun siltus glāstus.

Visus šos gadus Daiga ir arīdzīvnieku aizsardzības aktīviste.Tieši viņa, iniciējot un rīkojot da-žādus pasākumus, viena no pir-majām aicinājusi sabiedrību pie-vērst uzmanību daudziem mūs-dienās vispārzināmiem, bet tolaikLatvijā gluži nezināmiem dzīvnie-ku aizsardzības jautājumiem –lauksaimniecības dzīvnieku lab-turībai un intensīvās lauksaim-niecības sasaistei ar vides piesār-ņojumu, kažokzvēru audzēšanas

neētiskumam,dzīvnieku cie-šanām cirkāun citiem.

Nu Daiga irdevusies uzASV, lai papil-dinātu zināša-nas veterinār-medicīnā. Viņusagaida ilgsto-šas, intensīvasstudijas un grūti eksāmeni, tačumēs esam droši, ka viņa ar savupatversmē gūto pieredzi un neat-laidību tiks ar tiem galā!

Arī Maija ir viens no ilggadīgā-kajiem patversmes kolektīva bied-riem – viņa kļuva par „DzīvniekuDrauga” brīvprātīgo pirms devi-ņiem gadiem. Maijas dzīves lielāmīlestība ir suņi, par ko ikviensvar pārliecināties, izlasot „Suņukopēja piezīmes” patversmes pro-filā „Draugiem.lv”, kur Maija ardziļu izpratni, sirsnību un mīlestī-bu stāsta par patversmes suņuikdienas gaitām, raksturiem unīpatnībām. Maija ir bijusi atbalstsun palīgs daudziem patversmes„sarežģītajiem” suņiem, un vie-nam no tiem, patversmē daudzusgadus nodzīvojušajai Kronai, arīdevusi jaunas mājas.

Tieši Maijas iecerēta ir ideja parpatversmes avīzīti, kas dažu gadu

laikā no īsas pāris lapu atskaitespar patversmē paveikto ir izaugu-si par gandrīz īstu avīzi, kurā varlasīt ne vien par notikumiem pa-tversmē, bet arī aktualitātēmdzīvnieku aizsardzībā Latvijā unpasaulē un uzzināt vērtīgus pado-mus par suņu un kaķu aprūpi,veselību un psiholoģiju.

Pateicoties Maijai, patversmētika īstenots „Suņu skoliņas” pro-jekts, kura laikā brīvprātīgie mā-cīja patversmes suņiem pamatzi-nāšanas dzīvei cilvēku sabiedrībāun kas deva nenovērtējamu iegul-dījumu daudzu mūsu suņu nā-kotnei. Maijas izlolotas un realizē-tas ir arī „Rotaļlietu talkas”, kurāspatversmes brīvprātīgie no dažā-diem „otrreizējiem” materiāliem –vecām segām, palagiem un citāmlupatām - darina mīļas rotaļlietaspatversmes suņiem un kaķiem.

Maijas galvenais uzdevums ta-gad ir nokārtot gala eksāmenusLatvijas Lauksaimniecības univer-sitātes veterinārmedicīnas studi-jās, iegūstot vetārsta diplomu, betviņas tuvākā nākotne būs saistītaar Somiju, kur viņa pēc studijupabeigšanas piedalīsies apmaiņasprogrammā, iegūstot jaunas pras-mes un zināšanas sava nākotnesprofesijā.

Daiga un Maija dodas pretī jauniem apvāršņiem

Patversmes kolektīvs no sirds vēl Maijai un Daigai veiksmi un – gaidām jūs atpakaļ mā-jās, meitenes!

Janvārī patversmes kolektīvs teica „uz redzēša-nos!” divām ilggadīgām patversmes darbiniecēm– mūsu mīļajai dakterītei Daigai Rozenšteinei unsuņu kopējai, avīzītes galvenajai redaktorei Mai-jai Seļezņovai. Viņas abas dosies uz ārzemēm pa-pildināt zināšanas veterinārmedicīnā.

Daigai nekad nav pietrūcisglāstu nevienam dzīvniekam.

Maijas dzīves lielā mīlestība ir suņi

4

ZIŅAS

Grāmatu Žurkas bibliotēkas„krājumu” veido cilvēku ziedotasgrāmatas, bet, lai kādu no tāmpaņemtu sev līdz uz mājām vaipalasītu turpat uz vietas, ir jāsa-maksā simbolisks ziedojums, kastālāk tiek izmantots patversmēnonākušo suņu un kaķu aprūpeiun ārstēšanai. Pateicoties grāma-tu ziedotājiem un arī čakliem lasī-tājiem, šī gada laikā nomainījušāsdaudzas grāmatas Žurkas krāju-mā, un bibliotēka patversmeskontā ienesusi vairākus simtuseiro.

Nosaukumu bibliotēka ieguva, joviens no tās plauktiem tika speci-āli iekārtots tā, lai tajā varētu ie-kārtot mītni patversmes mazāka-jiem iemītniekiem: bibliotēkastapšanas brīdī tā bija piecu sim-pātisku žurķeļu kompānija. Kopštā laika bibliotēka devusi patvēru-mu ne tikai šīm žurciņām, bet arīvairākām smilšu pelītēm un trusī-šiem. Pašlaik bibliotēkas galve-nais pieskatītājs ir Džungārijaskāmītis Aladins.

Grāmatu Žurkas bibliotēkai aprit gadiņš

Janvārī apritēja gads, kopš patversmē darbu sāka jauns labdarī-bas projekts - Grāmatu Žurkas bibliotēka – lasītava. Izvērtējotprojekta rezultātus, ar pārliecību var teikt, ka tas ir izdevies.

Arī Tu vari atbalstītGrāmatu Žurku:

Ziedojot grāmatas (vispa-teicīgākie būsim par atbil-stošas tematikas grāma-tām par dzīvniekiem, vidi,dzīvnieku un vides aizsar-dzību un tamlīdzīgi).

Pret simbolisku ziedojumuizvēloties sev interesantulasāmvielu līdzi ņemšanaivai lasīšanai uz vietas.

“Dzīvnieku draugs” šī gada sākumāir zaudējis vienu no saviem ilggadējiematbalstītājiem un draugiem Liliānu Rī-teri – garā stipru, neatlaidīgu un patie-

si labsirdīgu cilvēku.

Rīteres kundze prata atrast spēkusun iespējas ar ziedojumiem palīdzēt

mazajiem brāļiem “Dzīvnieku draugā”,to darot nesavtīgi, neprasot skaļus ap-

lausus un pateicības runas. Viņa todarīja savas pārliecības un sirds siltu-ma vadīta, neskatoties uz to, ka pēdē-jos gadus pašai nebija iespēja staigāt.

Atvadoties no drauga...

Cilvēks pasaulē dzīvo tik ilgi, kamēr viņuatceras.

Liliāna Rītere mūžīgi paliks “Dzīvniekudrauga” atmiņā.

Atkal, zeme,tava velēna vaļā tiek klāta.

Atkal viena dziesmalīdz galam izdziedāta...

5

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

Nežēlīga greznība: Bērnu apģērbos atklāj indīgas kažokādas

Šī pētījuma rezultāti irlīdzīgi iepriekš Vācijā un Itālijāiegūtajiem, kad indīgas vielastika atklātas daudzu pazīstamuražotāju izstrādājumos, tostarpzīmola „Gucci” apģērbos.

Kažokādu attīrīšana unapstrāde bieži tiek veikta Ķīnā,kur plaši tiek pielietotas ķimi-kālijas, kas satur smagos metā-lus, šķīdinātājus un pesticīdus.Testētajos apģērbos atrastasķīmiskās vielas, kas var izraisītendokrīnās sistēmas traucēju-mus, vēzi un alerģijas.

„Tas ir biedējoši, ka bēr-niem domātie apģērbi var satu-rēt tik daudz toksisku vielu.Baidos, ka daudzi vecāki navinformēti par to. Labākais, koikviens var darīt, lai aizsargātu

sevi, ir atteikties no kažok-ādām. Ražotāji var palīdzēt, ne-izmantojot kažokādas savosapģērbos,” norāda „Anima” di-rektors Johs Vindings.

Pētījumā tika pārbaudītiseši bērnu un pieaugušo apģēr-bi, ieskaitot tādus zīmolus kā„Canada Goose”, „Ver de Terre”,„Modström” un „Bahne”, untajos visos tika atklātas toksis-kas vielas.

Dažos gadījumos ķīmiskovielu koncentrācija pārsniedzaES Ķīmijas regulā REACH no-teikto pieļaujamo apjomu, betcitām tā bijusi tuvu robežai.

Testēšanu veica neatkarīgalaboratorija Vācijā.

Vairāku apģērbu ražotāju bērnu drēbēs iestrādātās kažokādas satur indīgas vielas, liecina Dāni-jas dzīvnieku aizsardzības organizācijas „Anima” veikts pētījums.

“Canada Goose” zīmola bērnuapģērbi var saturēt indīgas vie-

las.

Ņujorkas štata asambleja pie-ņēmusi likumu, kas aizliedz tiešufizisku kontaktu starp cilvēkiemun lielajiem kaķiem - tīģeriem,lauvām, leopardiem, jaguāriemun pumām. Likums aizliedz arī tādēvētos „tīģeru selfijus” – fotogra-fēšanos ciešā saskarsmē ar šiemdzīvniekiem, izņemot gadījumus,ja starp cilvēku un zvēru ir drošafiziska barjera.

Fotografēšanās ar savvaļasdzīvniekiem kļūst aizvien populā-rāka, un daudzi tūristi visā pa-saulē maksā lielu naudu, lai ie-gūtu „mūža lieliskāko foto” artīģeri vai kādu citu no lielajiemkaķiem. Taču katrs „mūža lielis-kākais selfijs” ar nebrīvē turētutīģeri nozīmē šī tīģera ciešanupilnu mūžu. Tūristu izklaidei no-dotie dzīvnieki pavisam mazi tiek

atņemti savām savvaļas mātēmvai arī ir izaudzēti nebrīvē. Tīģe-rēniem bieži izrauj piena zobus,bet pieaugušajiem dzīvniekiem –ilkņus, lai tie nevarētu apdraudētcilvēkus. Taču arī ar izrautiemzobiem lielie kaķi var būt ļoti bīs-tami, īpaši publiskas demonstrē-šanas stresa apstākļos.

Ņujorkā aizliedz „tīģeru selfijus”

Pēdējos piecos gadospar 10% pieaudzis to

piena govju skaits, kastiek turētas tikai iekš-telpās un ne reizi savāmūžā neierauga saules

gaismu un zaļu zāli.

Fakts

6

DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBA

Francijā par cietsirdību pret dzīvniekiem tiesā foie gras ražotāju

Kompānija „Ernest Soulard”,kas līdz šim apgādāja ar zosuaknu pastēti daudzus Francijasun citu valstu slavenākos pavā-rus un restorānus, tika apsū-dzēta par nežēlīgu apiešanos ardzīvniekiem pēc tam, kad dzīv-nieku aizsardzības aktīvistu gru-pa L214 publiskoja videomateri-ālus no uzņēmuma putnu fer-mām, kuros redzami drausmīgieapstākļi, kādos putni tiek turēti.Videomateriālos redzami novār-guši un sakropļoti putni indivi-duālajos krātiņos, kuros tiemnav iespējams pat pakustēties.

Ja kompānija tiks atzīta parvainīgu, tai draud naudas sods300 000 eiro apmērā un kādam

notās pārstāvjiem nāksies dotiescietumā.

Šī ir pirmā reize vēsturē, kadkāds Francijas nacionālās deli-kateses ražotājs nonāk uz apsū-

dzēto sola par cietsirdīgu apieša-nos ar dzīvniekiem. L214 cer, kašī tiesas prāva ļaus pievērst sa-

biedrības uzmanību foie gas ra-žošanai kā tādai.

Kā zināms, šo „delikatesi” ie-gūst no vardarbīgi pārbarotuzosu palielinātām aknām. Zosistiek barotas, vairākas reizes die-nā iegrūžot to kaklos metālacaurules, pa kurām barība tiekar spēku iespiesta kuņģos. Zosistur šauros krātiņos, kur tāmnav iespējas pakustēties. Palieli-nāto aknu un vardarbīgās baro-šanas radīto traumu dēļ putnivisu savu mūžu pavada sāpēsun ciešanās.

Francijas 8000 zosu aknuražotāji saražo 74% no pasaulesfoie gras produkcijas.

Francijā par cietsirdību pret dzīvniekiem uz apsūdzēto solasēdies ievērojams zosu aknu pastētes jeb foie gras ražotājs.Dzīvnieku aizsardzības organizācijas cer šo tiesas prāvu pa-vērst ne tikai pret šo vienu uzņēmēju, bet visu „delikateses arciešanu garšu” ražošanu kopumā.

L214: Pat uz visizsmal-cinātāko restorānu gal-

diem foie gras nav nekascits kā vien šauros krāti-ņos iesprostotu, ar varubarotu un nomocītu put-

nu slimas aknas.

7

NUMURA TĒMA

Prezidentūra ir iespēja katraiES dalībvalstij neatkarīgi no tāslieluma vai iestāšanās laika veidotES dienaskārtību. Prezidējošāvalsts vada visa līmeņa Padomessanāksmes, virza darbu ES likum-došanas jomā un veicina valstu

sadarbību, tādējādi nodrošinot ESdarba nepārtrauktību un kopējomērķu sasniegšanu. Prezidentūrasuzdevums ir būt godīgam un nei-trālam sarunu starpniekam.

Latvijas prezidentūras laikānotiks ap 1500 dažāda līmeņa sa-nāksmju Briselē un Luksemburgā,

kā arī aptuveni 200 Latvijā. Prezi-dentūras laikā gandrīz visas sa-nāksmes vada Latvijas pārstāvji.Ministru padomes vada Latvijasvaldības ministri atkarībā no no-zares jautājumiem, kas tiek ap-spriesti.

LATVIJAS PREZIDENTŪRA EIROPAS SAVIENĪBĀ:vai tā ko dos dzīvniekiem?

Ko nozīmē prezidentūra?

Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūstpar prezidējošo valsti un vada ES Padomes darbu. ES Padome ir būtisks lēmumu pieņē-mējs, kas kopā ar Eiropas Parlamentu (EP) pieņem tiesību aktus un koordinē politikas jo-mas ES līmenī. Latvija pirmo reizi vēsturē prezidējošās valsts pienākumus pilda no2015.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, pārņemot tos no Itālijas un pēc tam nododot Luk-semburgai.

8

Eiropas Savienības dienaskār-tībā šobrīd ir vairāki dzīvniekuaizsardzībai svarīgi jautājumi undokumenti, un būtiskākais notiem neapšaubāmi ir Regulaspriekšlikums par dzīvnieku ve-selību. Šī normatīva mērķis irnoteikt vienotu tiesisko regulēju-mu bīstamu dzīvnieku slimībuprofilaksei un kontrolei. PašlaikEiropas Savienībā šos jautājumusregulē vairāki simti dažādu tiesī-bu aktu, tāpēc nolemts veidot vie-notu regulējumu. Darbs pie šīmizmaiņām sākās tālajā 2004.gadā,un šobrīd EK ir izstrādājusi Regu-las priekšlikumu.

Pērnā gada aprīlī Eiropas Par-laments ar pārliecinošu balsu vai-rākumu Komisijas piedāvātajāRegulas priekšlikumā iestrādājadaudzas izmaiņas. Parlaments,uzsverot dzīvnieku labturības cie-šo saistību ar dzīvnieku veselību,norāda, ka galvenais priekšnosa-cījums bīstamu slimību novērša-nai ir labāku apstākļu nodrošinā-šana dzīvniekiem un atbildīga me-dikamentu izmantošana. Grozīju-mi skaidri nosaka lauksaimnieku,tirgotāju, veterinārārstu, lolojum-dzīvnieku audzētāju un īpašniekuun citu iesaistīto pušu atbildību

ar mērķi nodrošināt, lai dzīvniekibūtu labi aprūpēti un veseli unnovērstu bīstamu slimību ieveša-nu un izplatību Eiropas Savienī-bā.

Ļoti nozīmīgs Parlamenta iero-sinājums ir Regulā iekļaut ne ti-kai lauksaimniecības dzīvniekus,bet arī lolojumdzīvniekus, un no-teikt klaiņojošo dzīvnieku juridis-ko statusu. Līdz šim klaiņojošiedzīvnieki nereti tika pielīdzinātisavvaļas dzīvniekiem, taču Parla-ments piedāvā radīt jaunu dzīv-nieku kategoriju „domesticēto su-gu bezsaimnieka dzīvnieki”. Parla-ments a r ī i e r os ina l ī d z2018.gadam visās dalībvalstīsizveidot suņu obligātās reģistrāci-jas sistēmu, bet līdz 2019.gada

augustam - vienotu ES suņu datubāzi. Būtiski, ka obligātajā reģis-trācijā tiktu ietverti arī bezsaim-nieka dzīvnieki.

Regulas tālākai virzībai nu ne-pieciešama vienošanās starp da-lībvalstīm, Eiropas Komisiju unParlamentu par dokumenta galīgotekstu. Diskusijas ir smagas unsarežģītas, jo Komisija neatbalstadaudzus Parlamenta rosinātosgrozījumus. Prognozes, ka vieno-šanās varētu tikt panākta līdz2014.gada beigām, nav piepildīju-šās.

Lielu iespaidu uz lauksaimnie-cības dzīvnieku labturību var at-stāt bioloģiskās lauksaimniecī-bas regulas pārskatīšana. Dzīv-nieku aizsardzības organizācijaspauž bažas, ka Komisijas priekšli-kumā un diskusijās ir jaušamavēlme pazemināt dzīvnieku labtu-rības prasības bioloģiskajā lauk-saimniecībā. Itālijas prezidentūrasziņojums par sarunu progresuliecina, ka centieni uzlabot dzīv-nieku labturību bioloģiskajā lauk-saimniecībā saskaras ar nopietnupretestību dalībvalstīs, kas uzstāj,

NUMURA TĒMA

Turpinājums 9.lpp.

Eiropas Savienībasdienaskārtībādzīvniekiem

svarīgi

jautājumi

9

NUMURA TĒMA

ka konkurētspējas veicināšanaiir jāsaglabā "elastīgums". Diemžēlšāds „elastīgums” var tikt sasniegtstikai atsakoties no svarīgiem biolo-ģiskās lauksaimniecības principiem,tostarp uz dzīvnieku labturības rēķi-na, norāda ietekmīgais Eiropas dzīv-nieku aizsardzības lobijs „Eurogroupfor Animals”. Tomēr Eiropas Komisi-jas priekšlikums par šīs regulas iz-maiņām šobrīd ir pamatīgi„iestrēdzis”, un pērnā gada decembrīES iestādēm tika doti seši mēneši,lai panāktu vienošanos par Komisi-jas piedāvāto priekšlikumu. Ja vie-nošanās netiks panākta, tiks meklē-ti alternatīvi varianti.

Dzīvnieku labturības jautājumi iraktuāli arī topošajos ES normatīvospar jaunajiem pārtikas produk-tiem un oficiālo pārtikas apriteskontroli, kā arī diskusijās par klo-nētu dzīvnieku izmantošanu lauk-saimniecībā un pārtikas ražošanā.Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestā-de (EFSA) klonēšanu galvenokārtuzskata par dzīvnieku labturības

apdraudējumu, kas saistīts ar šīsmetodes zemajiem efektivitātes rādī-tājiem, savukārt Eiropas ParlamentaVides komiteja pērn februārī ir pie-ņēmusi rezolūciju, kurā skaidri no-rādīja, ka neatbalsta ideju par to, kaklonēti dzīvnieki varētu tikt izman-toti pārtikas ražošanā.

Dzīvniekiem un ne tikai nozī-mīgs, bet Latvijā maz apspriestsjautājums ir ES Tirdzniecības lī-

gums ar ASV (TTIP), par ko EiropasKomisijas un ASV sarunas tika uz-sāktas 2013. gada jūlijā. ASV dzīv-nieku labturības, pārtikas nekaitī-guma un vides aizsardzības stan-darti ir daudz liberālāki kā EiropasSavienībā un pastāv pamatotas ba-žas, ka līguma saskaņošanas rezul-tātā šie standarti ES varētu tikt pa-zemināti.

Turpinājums no 8.lpp.

Diemžēl ir maz ticams, ka Lat-vijas prezidentūras laikā kādā nošiem dzīvnieku apstākļu uzlabo-šanai būtiskajiem jautājumiembūs vērojams nozīmīgs progressvai jaunas vēsmas. Lai gan Eiro-pas Savienības Padomes 18 mē-nešu programmā, ko Latvija irsagatavojusi kopā ar savupriekšteci Itāliju un pēcteciLuksmeburgu, ir pausts, ka„līdzvērtīgu uzmanību trīs pre-zidentvalstis veltīs dzīvniekubrīvai apritei, izsekojamībai unveselībai, jo tam ir tieša ietek-me uz cilvēku veselību un uzcieņpilnu izturēšanos pret dzīv-niekiem, un jo īpaši pret lolo-jumdzīvniekiem”, Latvijas izvir-zītās prezidentūras prioritātes,darba programma un arī saru-nas ar atbildīgajām amatper-sonām skaidri parāda, kadzīvnieku labturība nav Latvijasprezidentūras prioritāte.

„Dzīvnieku Drauga avīze” pār-liecinājās, ka 33 lappušu garajāLatvijas prezidentūras darbaprogrammā vārds „dzīvnieki” mi-

nēts vien piecas reizes – visas pie-cas lauksaimniecības un zivsaim-niecības sadaļā. Pati šī sadaļa irviena no īsākajām programmā,tikpat īsa kā nodaļa par prioritā-tēm vides jautājumos. Vārdu sali-kums „dzīvnieku labturība” prog-rammā nav minēts ne reizi.

Programmā iekļauta apņemša-nās, ka „prezidentūra turpināsatbalstīt centienus nodrošinātdzīvnieku un augu veselības unpārtikas drošības standartu stipri-nāšanu un ievērošanu visā lauk-

saimniecības un pārtikas ķēdē”.Citiem vārdiem, atmetot birokrā-tiskās vārdu spēles, tas nozīmē,ka Latvija kā prezidējošā valststurpinās darbu iepriekšējo prezi-dentūru uzsāktajos virzienos, ta-ču pārlieku aktīvs darbs no Latvi-jas puses šajās jomās nav gai-

dāms.

Latvijas prezidentūra gan irapņēmusies būt īpaši aktīvajautājumā par bioloģiskāslauksaimniecības reformu,tostarp rīkojot plašu kongresu“Bioloģiskās lauksaimniecībasperspektīvas pēc 2030.gada”.

Tāpat Latvija „plāno strādāt”,lai tiktu panākta vienošanāsar Eiropas Parlamentu par„dzīvnieku veselības regu-

lu”, kā arī centīšoties pabeigtdarbu pie regulas par oficiālopārtikas aprites kontroli un tie-sību akta par jauniem pārtikasproduktiem.

Latvijas nostāja: uz ecēšām nelēkt, pa straumi peldēt

10

NUMURA TĒMA

Memorandā uzskaitītas ar dzīv-nieku labturību saistītās politikas,aicinot Latvijas prezidentūru uz-sākt vai turpināt diskusijas partām. Kā norāda Eurogroup, pēcpagājušā gada pavasarī notikuša-jām Eiropas Parlamenta vēlēša-nām ir mainījušās Eiropas institū-cijas, komisāri un Eiropas Pado-mes prezidents, tāpēc ir ļoti svarī-gi, lai Latvijas prezidentūra sagla-bātu pēctecību, izprastu dzīvniekulabturības nozīmi un nodrošinātu,ka tās darbības laikā tiktu sa-sniegti visaugstākie standarti.

„Prezidentūrai ir galvenā loma,lai nodrošinātu, ka dzīvnieki tiekuzskatīti par jutīgām būtnēm un

to labturība tiek ņemta vērā, iz-strādājot un piemērojot ES politi-kas dažādās jomās. Mēs ceram, kaLatvijas prezidentūra pilnībā iz-prot šo savu atbildību, jo tās laikātiks pieņemti lēmumi daudzos no-zīmīgos jautājumos,” norādaEirogroup for Animals direktoreReineke Hamelēra.

"Mēs uzskatām, ka būtu jāstip-rina vienota labturības koncepcija,kurā tiktu atzīta dzīvnieku labturī-bas, sociālās drošības, ekonomis-kās izaugsmes un vides aizsardzī-bas savstarpējā sasaiste ilgtspējī-gas attīstības nodrošināšanai. Ne-var gaidīt, ka lauksaimnieks, kuršnespēj nopelnīt iztikai, ieguldīs

līdzekļus kūts modernizēšanā, laiuzlabotu dzīvnieku labturību,abiem virzieniem jābūt ilgtspējī-giem. Tāpat, ja vēlamies aizvietotizmēģinājumus ar dzīvniekiem aralternatīvām metodēm, mums jā-iegulda pilnīgāku drošības testuizveidē, no kuriem vienāds iegu-vums būs gan cilvēkiem, gan labo-ratorijas pelēm. Šī labturības pie-eja ir vienīgais ceļš uz nākotni, unmēs vairs nedrīkstam saskaldītmūsu rīcību un pasākumus atse-višķos virzienos, tāpēc „Eurogroupfor Animals” aicina Latvijas prezi-dentūru atbalstīt šo izpratni," no-rāda Hamelēra.

Aicina Latvijas prezidentūru atzīt dzīvnieku lab-turību par prioritāti

Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības lobijs „Eurogroup for Animals” janvā-rī pieņēma Memorandu, kurā aicina Latviju kā Eiropas Padomes prezidējošo valstiatzīt dzīvnieku labturību par vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm.

11

NUMURA TĒMA

ES stratēģija par endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem: Veicināt tādus izmēģināju-mus, kuros netiek izmantoti dzīvnieki.

Jaunā pārtika un nanotehnoloģijas: jaunās pārtikas un nanotehnoloģiju testēšanā veicināt tā-du izmēģinājumu metožu attīstību, kurās netiek izmantoti dzīvnieki.

Dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanai: atbalstīt pilnīgu dzīvnieku klonēšanas pārtikas ieguveiaizliegumu, kā arī klonētu dzīvnieku, to pēcnācēju, spermas un embriju un no klonētiem dzīvnie-kiem un to pēcnācējiem iegūtas pārtikas importa un tirdzniecības aizliegumu Eiropas Savienībā.

Ilgtspējīga pārtikas politika: Atbalstīt lauksaimniecības dzīvnieku labturību kā vienu no ES ilgt-spējīgas pārtikas politikas mērķiem.

Bioloģiskās pārtikas un pārtikas marķēšana: Nodrošināt, ka bioloģiskās pārtikas politikas re-gulējumā tiek iekļauti augstāki dzīvnieku labturības standarti un pilnveidoti un harmonizēti mi-nimālie labturības standarti.

Dzīvnieku barības un pārtikas kontrole: Uzsvērt dzīvnieku labturības nozīmi.

Dzīvu dzīvnieku transportēšana: Atjaunot darba grupu par šo jautājumu.

Kaušana: Ierobežot atrunas izmantošanu, kas ļauj eksportēt pēc reliģiskām tradīcijām kautudzīvnieku gaļu ārpus Eiropas Savienības.

Sivēnu kastrācija: Nodrošināt, ka iespējami liels dalībvalstu skaits piedalās 26.februārī plānotajādarba grupā par sivēnu kastrācijas ierobežošanu.

Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augusugām (CITES): Sākt sagatavot ES pozīciju nākamajai CITES Pušu konferencei, saskaņojot to arES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2020.

Zooloģiskie dārzi: Veicināt ES ZOO vadlīniju un Labās prakses dokumenta ieviešanu visās da-lībvalstīs.

Invazīvās sugas: Izstrādāt visaptverošu un paskaidrojošu invazīvo sugu sarakstu.

Dzīvotņu un Putnu direktīvas*: Nodrošināt, ka abu direktīvu apvienošanas gadījumā nepazemi-nās pašreizējais dzīvotņu un savvaļas dabas aizsardzības un saglabāšanas līmenis un ka apvie-nošanas procesā direktīvās netiek iestrādi nepamatoti kompromisi.

Kažokzvēru audzēšana: Nodrošināt, ka kažokādu ieguvei audzētie dzīvnieki netiek aizsargātiDzīvnieku labturības ietvarlikumā** un veicināt un atbalstīt zvēraudzēšanas aizliegumus dalīb-valstīs.

Starpvalstu tirdzniecības līgumi: Izmantot starpvalstu tirdzniecības līgumus, lai vairotu dzīv-nieku labklājību, paredzot tajos ES standartiem atbilstošas labturības un prasības.

Atbalstīt Otro konferenci par suņu un kaķu labturību ES, kas notiks februārī vai martā.

Atbalstīt Pirmo konferenci par zirgu labturību Eiropas Savienībā: „Eurogroup for Animals”sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Komisiju izstrādā pētījumu, lai izgaismotu zirgu labturībasproblēmas ES. Tas tiks publiskots pirmajā ES zirgu labturības konferencē, kas plānota2015.gadā.

Dzīvnieku veselība: Atbalstīt pasākumus, kas ietver dzīvnieku labturību, un ņemt vērā visasdzīvnieku kategorijas, tostarp obligātu audzētāju un pārdevēju reģistrāciju kompetentajās iestā-dēs.

„Eurogoup for Animals” aicina Latvijas prezidentūru atbalstīt šādasgalvenās prioritātes:

*Padomes direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parla-menta un Padomes Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.

** Iekļaujot kažokzvērus Dzīvnieku labturības ietvarlikumā, tie tiktu pielīdzināti domesticētiem dzīvniekiem, laigan patiesībā ir savvaļas dzīvnieki, kuru vajadzības zvēraudzētavās nav iespējams nodrošināt.

12

Borisa un Ināras Teterevu fonda finansētajā projektāpaveiktais janvārī

Arī 2015.gadā „Dzīvnieku drauga fonds”ir saņēmis Borisa un Ināras Teterevu fondaatbalstu, ka ļaus turpināt jau pirms vairā-kiem gadiem uzsākto bezpajumtes dzīvnie-ku ārstēšanas un ielas kaķu sterilizācijasprogrammu. Janvārī šīs programmas ietva-ros ārstējušies 15 dzīvnieki, 69 suņiem unkaķiem veikti profilakses pasākumi – attār-pošana un vakcinācija, kā arī sterilizēti 128kaķi.

PROJEKTS

Janvārī „Dzīvnieku Drauga”veterinārās klīnikas palīdzība bijanepieciešama vairākiem smagicietušiem dzīvniekiem. Vairākiemdzīvniekiem tika veiktas operāci-jas, bet citi saņēma ilgstošu ārstē-šanu.

Mazā kaķmeitiņa Puzlīte uzklīniku tika atnesta ar ļoti slimuactiņu. Traumas vai slimības re-zultātā redzoklis bija pilnīgi bojātsun pēc konsultācijas pie speciālis-ta kļuva skaidrs, ka nav citas iz-ejas kā vien actiņu izņemt pilnībā.Operācija izdevās veiksmīgi unPuzlīte drīz vien no tās atkopās,kļūdama par draisku un mīlīgukaķu bērnu. Drīz vien pēc atvese-ļošanās viņa devās uz jaunāmmājām un par to, kā viņai tur klā-jas, lasiet Laimīgajos stāstos!

Lielais, vecais ielas runcisVasja visu mūžu dzīvoja pie kādasdzīvojamās mājas kāpņu telpas.Mincis tur tika barots, bet, iestā-joties salam, kaķa barotājas bijapamanījušas, ka Vasja izskatāsnevesels - viņš slikti ēda un varējaredzēt, ka mincim nav labi ar ve-selību. Izmeklēšanā noskaidrojās,ka runcim ir smags rinotraheīts,tāpēc viņš nevar paelpot un saostēdienu. Badošanās dēļ runcis bijapavisam novājējis un vārgs, tačurūpīgā kopšanā pamazām atvese-

ļojās un tagad patversmē gaidajaunus saimniekus.

Līdzīgs liktenis piemeklēja arīrunci Viesturu, kurš dzīvoja zempamesta kioska. Pienākot ziemai,Viesturiņš sāka klepot un vairsnevarēja saost ēdienu. Sieviete,kura baroja kaķīti, saprata, kaViesturam ir vajadzīga ārstēšanās- tā runcītis nonāca patversmē.Mincis šobrīd jūtas daudz labāk,taču veterinārārsts viņam ir uz-

stādījis diagnozi - astma. Viesturi-ņam ir vēl viena nelaime - viņšredz tikai ar vienu actiņu. Betviņš ļoti grib tikt siltās mājās piemīloša saimnieka, jo pēc raksturair draudzīgs, murrātīgs un mīlbužināties kā mazs kaķēns.

Palīdzība tika sniegta arī vairā-kiem ielas kaķīšiem, kas uz pa-tversmi tika atnesti sterilizācijai.Runčukam Pūcim tika izoperētaauss hematoma, runcim Felik-sam – apkopta ielaista brūce kājā,bet bezvārda ielas mincim – ārstē-ta savainotā aste. Visi minči nujau atgriezušies savās mītnes vie-tās.

Vasja

JANVĀRĪ STERILIZĒTI:

128 kaķi82 kaķenes, 46 runči

13

MĒNEŠA DZĪVNIEKS

MURĪTEMurīti atnesa uz patversmi bērna alerģijas dēļ. Tā bija smaga šķirša-

nās: minci, tolaik vēl pavisam mazu kripatiņu, atrada izmestu atkritu-mu konteinerā un saimniece pati savām rokām izbaroja Murīti ar pipe-tīti. Četrus gadus Murīte vadīja laimīgu dzīvi, taču tad pasaulē nācabērniņš, kuram atklājās alerģija pret kaķa spalvu...

Pirms nonākšanas patversmē Murīte bija dzīvojusi tikai dzīvoklī ungulējusi gultā kopā ar savu saimnieci. Tāpēc pirmās dienās patversmēviņa nejutās droši, bailīgi raugoties uz daudzajiem svešajiem kaķiemvisapkārt. Taču, laikam ejot, mince pamazām iejūtas patversmes dzīvēun nav zaudējusi ne kripatiņu no sava maiguma un mīlīguma.

Murīte ļoti сеr, ka drīz viņai atkal būs mājas!

14

LAIMĪGIE STĀSTI

JANVĀRĪ MĀJĀS DEVĀS...

TIFIŅAKaķenīte Tifiņa patversmē no-

nāca pagājušā gada novembrī.Viņu atrada uz ielas, žēlīgi rau-dam. Cilvēks, kas Tifiņu atrada,diemžēl nevarēja paturēt viņu piesevis un atnesa uz patversmi, kurviņa pavadīja vairākus mēnešus,gaidot savu īsto cilvēku.

Nonākusi jaunajās mājās Si-guldā, Tifiņa pirmajā laikā jutāspamatīgi samulsusi no apstākļumaiņas un svešajiem cilvēkiem.Veselu nedēļu viņa pavadīja, nodrošās pagultes uzmanīgi vēroda-ma apkārtni un izvērtēdama, vaivar šiem svešiniekiem uzticēties un pieņemt šo namu par savām mājām. Tikai naktīs viņa uz-drošinājās piesardzīgi doties izpētes gājienos un uzkost sarūpētos labumus.

Tifiņas saimniece spēja izprast kaķenītes bažas un darīja visu, lai pierādītu, ka jaunajās mā-jās viņa var justies droša un pasargāta. Un galu galā, ieguvusi pārliecību, ka šie cilvēki un šīsmājas patiešām ir viņējās, Tifiņa nu ir kļuvusi par īstu mīluli, kas murrādama silda saimniecesgultu un labprāt laižas draiskās rotaļās.

MILDIŅA

Septiņus gadus vecā Mildiņa piedzīvoja raksturīgo vecucilvēku mājdzīvnieku stāstu: viņas saimniece smagi sa-slima un nebija neviena, kas varētu par kaķenīti rūpētiestālāk. Vairākus mēnešus viņa dzīvoja viena pati tukšādzīvoklī, kur viņu apciemoja un baroja labsirdīga sieviete,taču arī viņa nevarēja Mildiņai dot mūža mājas, tāpēckaķe nonāca patversmē. Kad vairākus mēnešus par Mil-diņu interesi nebija izrādījis neviens cilvēks, tika nolemtsdot viņai iespēju silto gadalaiku pavadīt „vasarnīcā” – pa-tversmes kaķu kolonijas mājiņā. Lai gan mince tur jutāsvisai omulīgi, tomēr visam patversmes kolektīvam bija nosirds žēl, ka tik jaukai, nosvērtai un mīļai kaķenītei atli-

kušais mūžs būs jāpavada kolonijas namiņā.Tāpēc visi bijām patiesi priecīgi, kad kādu dienu patversmē ieradās sieviete, kura izvēlējās

tieši Mildiņu. Jaunajās mājās viņai klājas brīnišķīgi, un, kā saka viņas saimniece, Mildiņa irdevusi jaunu jēgu viņas dzīvei.

15

LAIMĪGIE STĀSTI

ČOMBIS UN ČITIŅA

Kādās lauku mājās Auces apkārtnēilgu laiku nepietiekamā aprūpē unšausmīgos apstākļos pēc savassaimnieces nāves dzīvoja mazaauguma suņuku ģimenīte – tētisČombis, mamma Čiepiņa un meitiņaČitiņa. Viņi pārtika no ēdiena atlie-kām (lai gan bieži vien nebija arī to),un no cilvēka, kura rokās bija nonā-kuši, saņēma tikai lamas un drau-dus nogalināt.

Pateicoties Auces Dzīvnieku aizsar-dzības biedrības pūlēm, visi trīs su-ņuki tika nogādāti patversmē"Dzīvnieku Draugs". Te izrādījās, kaČombis ir varen svarīgs un bravu-

rīgs suņuvīrs, kuram viss jāzina unjāpieskata, visur jāpiedalās. Savu-kārt Čiepiņa kā jau sievišķīga būtne,uzvedās daudz atturīgāk un smal-kāk, turklāt dziļi viņas sirsniņā jo-projām slēpās bažas, vai cilvēkiemvispār var uzticēties. Visgrūtāk klājāsmazajai Čitiņai, kura pasaulē bijanākusi jau pēc saimnieces nāves unbija kļuvusi pavisam bailīga un neuz-ticīga, jo savā dažu mēnešu īsajāmūžiņā no cilvēka bija pieredzējusitikai ļaunu.

Šobrīd no visas ģimenītes patversmēmīt vairs tikai Čiepiņa. Čombis ir de-vies saimniekot pats uz savām mā-jām, kur, kā stāsta jaunie saimnieki,jau sācis ieviest savus noteikumus,tāpēc pieņemts lēmums, ka puikamnekaitētu paskoloties pie suņu trene-

ra. Vislabāk Čombim patīkot pastaigas mežā, jo pilsētā viņam bail no automašīnām, kurasviņš, kā jau īsts laucinieks, pirms tam īsti nebija iepazinis. Čombja saimnieki nevar vien no-priecāties par viņu!

Arī mazajai, bailīgajai Čitiņai klājas labi – viņa jau ir saradusi ar savu jauno ģimeni un sa-draudzējusies pat ar kaķi, kas nu kļuvis par viņas labāko rotaļbiedru. Lai gan Čitiņa vēl irpiesardzīga saskarsmē ar svešiniekiem, tomēr mēs ticam, ka kucēna dzīvesprieks ļaus sa-dziedēt cilvēka nežēlības cirstās brūces viņas mazajā dvēselītē, ļaujot atvērties un uzticētieslielajai pasaulei.

16

LAIMĪGIE STĀSTI

DŽINS

Skaistais suņu puika Džins bija viens no pa-tversmes rūpju bērniem. Pie mums viņš nonācavēl kucēna vecumā, taču jau ieguvis pilnīgu pār-liecību, ka no cilvēkiem nekas labs nav sagai-dāms. Nav zināms, kas un ko viņam bija nodarījispāri, taču tas bija iespiedies suņa apziņā uz vis-iem laikiem, un ne ar kādām rūpēm un mīlestībuneizdevās viņu pārliecināt par pretējo. Tā Džinsizauga par iespaidīga izmēra suni ar grūtu rakstu-ru, kas savas bailes no pasaules un cilvēkiem slē-pa aiz agresijas maskas, īsta vai iedomāta ap-draudējuma gadījumā vienmēr būdams gatavsaizstāvēt sevi visiem līdzekļiem – rējieniem, rūcie-niem un, par nelaimi, arī ar zobiem.

Bija skaidrs, ka patversmes stresa pilnajos ap-stākļos suņu puikas raksturs var kļūt tikai vēlsliktāks, tāpēc Džins tika nodots „mājas aprūpē”brīvprātīgajai Kristīnei, cerot, ka dzīve ģimenē unapmācība, kāda patversmē nav iespējama, palī-dzēs viņam tikt galā ar bailēm un neuzticēšanos.

Daļēji šīs cerības arī piepildījās – Džins no vi-sas sirds pieķērās un iemīlēja savu pagaidu mājudevēju un viņas ģimeni, un Kristīne ieguldīja mil-zīgu darbu, lai mazinātu viņa bailes un agresiju.Tomēr, pret savējiem mīļš un maigs, pret svešinie-kiem suns joprojām bija un palika neuzticīgs undraudošs, un stresa situācijās viņa rīcība varējabūt neprognozējama. Tāpēc bija skaidrs, ka nodotDžinu adopcijai var tikai cilvēkiem ar lielu pieredziun izpratni par suņu psiholoģiju, lai nepakļauturiskam gan jaunos saimniekus, gan pašu suni.

Pērnā gada rudenī patversmei radās iespējadažus no „sarežģītajiem zvirbulēniem” nosūtīt uzdzīvnieku pansiju Vācijā, kas tieši specializējasdarbā ar problēmsuņiem. Viens no ceļojuma kan-didātiem bija arī Džins, tomēr galu galā tālais ceļšviņam izpalika, jo suņa pagaidu mamma Kristīnesaprata, ka pēc tik ilga kopā pavadīta laika vairsnespēj no sava audzēkņa šķirties, un nolēma dotviņam īstās mājas. Patversmes kolektīvs par to nosirds priecājās un saka Kristīnei milzīgu„paldies!”, jo ir skaidrs, ka Džins ir nonācis visla-bākajās mājās pie cilvēkiem, kas viņu mīl un sa-prot.

17

VĒSTULES NO MĀJĀM

ČETRKĀJAIŅU PASTKASTĪTE:Saimnieki par mīluļiem, mīluļi par saimniekiem

SVEICIENI NO RAMZESA!

Ir pagājis jau gads, kopš esmu ienācissavās jaunajās mājās.

Mans vārds ir Ramzess. Šis vārds manbija pierakstīts jau dzīvnieku patversmēun arī tika atstāts, jo saimniekiem likās,ka tas ir atbilstošs tik izcilam kaķim.

Par mani runā, ka es esot ļoti mīļš, pacie-tīgs, runīgs, drau-dzīgs un tomēr pie-sardzīgs. Kaut arīman esot jau 3 gadi,un ir bijusi iepriek-šējā ģimene, par

kuru mani jaunie saimnieki neko vai-rāk nezin, esmu ie- juties jaunajā dzīvesvietā un draudzīgajā savienībā. Es lab-prāt spēlējos ar.... jebko, esmu pama-zām apguvis savu teritoriju un dodosarī nelielās (varbūt jau lielās?) pastai-gās. Esmu atradis savu "štābiņu" ko-kā, apguvis kaimiņudārzus un, iespē-jams, ne tikai dār-zus... iepazinies arkaimiņu ciltsbrāļiem un māsām, pa-rādījis savas izcilās mednieka spējas(esmu izcils ne tikai putniņu ķērājs,bet arī pa zemi skrejošo četrkājainopelēču mednieks), esmu iemācījiespacelt balsi, lai panāktu vēlamo.

Un vispār - esmu izcils savas sugaspārstāvis, un novēlu arī citiem sa-viem ciltsbrāļiem atrast savas mājas,pat ja viņi vairs nav mazi kaķēni!

Ar cieņu un pateicību,

Ramzess

18

VĒSTULES NO MĀJĀM

Raksta Jums bijušais patversmes iemītnieks Saulstariņšjeb tagadējais Frenkijs!

Ir pagājušas jau vairāk nekā divas nedēļas kopš esmuieradies jaunos apartamentos. Sākumā bija mazliet jocīgi„ap dūšu” – viss jauns un neparasts, tāpēc vajadzēja veiktizpētes darbus – izskatīju visas skapjaugšas un pagultes –vai tikai tur kāds neslēpjas? Tad, kad secināju, ka viss irkārtībā, nolēmu mazliet atpūsties. Mani dzīvojamās platībaskompanjoni (viņi paši nezin kāpēc sevi uzskata par saimnie-kiem?) bija mazliet uztraukušies, jo atpūtos divas dienaspēc kārtas – t.i., gulēju un gulēju. Atpūta man nāca parlabu, jo pēc tam bija radusies liela apetīte un dzīvesprieks.

Kopumā par dzīvi nesūdzos – baro labi. Man kā„mazajam tīģerēnam” būtu jāēd gaļa un zivis, bet citreiz tiedivi „lielie divkāji” man iemāna pa kādai olai un citai ne vi-sai garšīgai lietai, bet tas nav daudz un ja labi to servē, tadjau var arī apēst. Regulāri mielojos ar svaigajiem zaļumiem,tie gan man garšo. Dzīvojamā platība ir pietiekama, tā irman, vienam pašam kaķu dzimtas pārstāvim, tikai vienanelaime, pa vakariem vienā mazā būcenī uzrodas vēl viensuz četrām kājām un asti. Divkāji to sauc par suni. Vispārjau tas manā teritorijā neienāk, bet tas nenozīmē, ka nesa-ceļu asti „birstē” un neuzmetu lielu kūkumu, lai baidās unzina, kas šeit ir saimnieks.

Varu izgulēties visās gultās un dīvānos, tas gan, man ļotipatīk. Man arī ir sava vietiņa, tur gan guļu tikai tad, ka tiedivkāji dodas prom.

Šad un tad, kad sametās garlaicīgi, un vajag izvingroties,tad atkal veicu pārbaudes, šoreiz gan pārbaudu manu līdz-iedzīvotāju mājas tīrību, jo vajag izskatīt gultu apakšās unpārbaudīt skapju virmas, kārtībai mājās ir jābūt. Divkāji uzmanām darbībām noskatoties, nosprieda, ka tādam ātru-mam vajag arī atbilstošu vārdu, līdz ar to tiku pie vārdaFrenkijs, nu tas ir no tās filmas „Kurjers”. Galvenais varonisnu gluži kā es – slaids, izskatīgs un zibenīgs. Vispār es jaupar to neesmu apvainojies.

Nu ja, Jūs jau interesē, kā Jūsu audzēknis uzvedās ko-pumā, tad varu teikt, ka Jums kaunu nedaru – uz kastīti nopirmās stundas, esmu jauks un mīlīgs pret divkājiem. Nuko tur daudz runāt, novēlu visiem kaķiem tādu dzīvi, kāman – laimīgu, nodrošinātu un mierīgu.

Ar sveicieniem

Frenkijs

Vēstule no Saulstariņa— Frenkija!

19

VĒSTULES NO MĀJĀM

ČĀRLIJAS UN VIŅAS DRAUDZENESMĀJAS DZĪVE BILDĒS

20

VĒSTULES NO MĀJĀM

Figaro jaunajās mājās ir iekārtojies ar vērienu. Mājas ie-priekšējais iemītnieks Tūbijs gan nav sajūsmā — Figaro to vien tikdara kā sēž uz lādes un gaida, kad suns nāks iekšā, lai iesistu arķepu...

Panākumiem un labiemdarbiem bagātu Jaunogadu vēlot, sveicienus

nodod -

trusis Susis ar ģimeni!!!

FIGARO

21

Patversme "Dzīvnieku draugs"Fr.Candera ielā 4, Rīgā, LV-1046

Tel. 67500491E-pasts: dzd@latnet.lv

Nodibinājums "Dzīvnieku drauga fonds"Volguntes ielā 6/8, Rīgā, LV-1046

Reģ.Nr. 40008020876AS Swedbank, LV10HABA000140J032916

© Dzīvnieku Draugs 2014

Vai TU jau sterilizēji sava pagalma ielas kaķus?

STERILIZĀCIJAir vienīgais humānais veids, kā kontrolēt ielas kaķu skaitu.

Dzīvnieku Draugā to var izdarīt BEZ MAKSAS!

ZVANI 67500491 un piesakies!