Naukšēnunovada pašvaldības informatīvs izdevums

2011.gada oktobris (28)Mēnešraksts katram ķonietim, kārķēnietim un naukšēnietim.Reizi mēnesī bez maksas Tavā pastkastītē!

Ķoņu pagasta folkloras kopas «Dzīne» 10 gadu jubilejas svinības

30.oktobrī plkst.13.00 Naukšēnu kultūras namāProgrammā:Koncerts «Dziedam visi vienu dziesmu...»Saviesīgā daļa ar latviešu dančiem un rotaļām.

Lūgti piedalīties folkloras kopas «Rota», «Mežābele», «Dore», «Stutes», «Endzelīte», «Silavoti», VEF kultūras pils vīru vokālais ansamblis, Igaunijas senās mūzikas ansamblis «Lustipill» un Naukšēnu vidējās paaudzes deju kolektīvs.

Ieeja brīva. Aicinām līdzi ņemt mazu groziņu!

Maruta Krastiņa

Projekta «Latvija un Igaunija divas draudzīgas kaimiņvalstis Eiropas Savie-nībā» gaitā 12.oktobrī Ķoņu pagasta bib-liotēkas skolas vecuma mazie lasītāji de-vās uz Lilli ciema bibliotēku Igaunijā, kur iepazīnās ar kaimiņvalsts Lilli ciema bib-liotēku – tās darbu lasītāju apkalpošana un ES informācijas nodrošināšanā. Bērni devās nelielā ekskursijā pa Lilli ciemu, pabija Teringa purva takā, kur iepazinās ar dažādiem purva un meža augiem, pie-dalījās praktiskā nodarbībā, meklējot un atpazīstot dažādus augus purvā. Pēc tam apmeklēja Lilli dabas muzeju-māju, iepa-zinās ar muzeja ekspozīciju, klausījās un

mācījās atpazīt dažādas putnu balsis. Ko-pīgā nodarbībā no augiem veidoja grā-matzīmi, kas pēc tam palika par piemiņu no muzeja apmeklējuma.

Bērni uzzināja, ka mūsu kopējā skaistā un līkumainā upe Rūja iztek no Ruhja ezera Igaunijā.

Lilli kultūras namā visi piedalījās Mai-zes svētkos. Kopīgi ar igauņiem degustēja ēdienus. Bija sagatavota neliela program-ma valodas stundai. Notika sasveicināša-nās, iepazīšanās un pasākuma nobeiguma jau vērīgākie bērni varēja igauniski (igau-ņi latviski) nedaudz sazināties un atvadī-ties. Paldies Lilli ciema kultūras nama un bibliotēkas vadītājiem par viesmīlīgo uz-ņemšanu! • NCv

Ciemos Lilli ciema bibliotēkāNaukšēnu pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Ceriņa

1998.gadā slēdz Naukšēnu 23.arodvidusskolu. Tajā pašā laikā tiek sagatavots rīkojuma projekts par pedagoģiskās un sociālās ko-rekcijas skolas dibināšanu. Nauk-šēnu pagasta iedzīvotājiem un pa-gasta padomes deputātiem viedokļi šajā jautājumā ir galēji pretēji – no atbalsta līdz noliegumam. Tie, kuri «pret», uzskata – tāda skola varētu graut Naukšēnu labo slavu. Tie, kuri atbalsta projektu, saprot, ka kultūrvēsturiskais centrs no tā tikai iegūs. Bez tam pāraudzināšanas ie-stādē radīsies jaunas darba vietas.

Tāds ir sākums sociālās korekci-jas izglītības iestādē. Naukšēnu pa-gasta bibliotēkā ciklā «Seno gadu stāsti» par to 14.oktobra pēcpus-dienā ļoti interesanti stāsta skolas direktora vietniece mācību darbā Ligita Ceriņa. Klausītāji iepazīstas ar mācību iestādes dibināšanas vēs-turi, ar to, kā sākās darbs, kā notika kadru komplektēšana, kāds ir au-dzēkņu kontingents. Uzzinām par sociālās korekcijas izglītības iestā-des darbību un audzēkņu dzīvi pēc iestādes atstāšanas, ko par skolu rakstījusi prese.

Pusotra stunda paiet nemanot. Gribas, lai Ligita stāsta vēl un vēl. Stāsts ir interesants, materiālu

daudz. Rūpīgi sagatavotos materiā-lus Ligita atstāj bibliotēkā pagasta vēsturei. Žēl, ka klausītāju ir pamaz. Pasākums «Seno gadu stāsti» do-māts visiem pagasta iedzīvotājiem. Katrs ir gaidīts. Vai tad mums nein-teresē pagasta vēsture un šodiena?

Liels paldies Ligitai par atsaucī-bu, par rūpīgi apkopotajiem mate-riāliem, par stāstījumu! Stāstījumā, materiālu klāstā jūtama viņas mī-lestība pret savu darbu, pret savu skolu un bērniem, kolēģiem. Un galu galā – pret Naukšēniem.

Naukšēnu pagasta bibliotēkā var iepazīties ar materiāliem par Nauk-šēnu bērnu namu, zēnu labošanas iestādi, 23.arodvidusskolu, tagad arī par sociālās korekcijas izglītības iestādi. Materiālus, protams, var papildināt. Iedzīvotāju atbalsts pa-gasta vēstures veidošanā joprojām nepieciešams.

11.novembrī (par laiku informēšu vēlāk) nākošā nodarbība «Latvijas brīvības cīņu dalībnieki». Runāsim par Lāčplēša Kara ordeņa kavalie-riem Naukšēnu pagastā. Būs arī iz-stāde, veltīta Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai. Noteikti atnāciet! Varbūt Jums ir ziņas par kādu Lāčplēša or-deņa kavalieri? Gaidīts ikviens pa-gasta iedzīvotājs. • NCv

Naukšēnu pagasta bibliotēkā turpinās «Seno gadu stāsti»

Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja

aicina 8 interesentus uz Dailes teātra izrādi

«Primadonnas» Rīgā 2.decembrī

plkst. 19.00.

Pieteikšanās pie pašvaldības sekretāres Gunas Reliņas līdz 8.novembrim, veicot samaksu par biļeti Ls 6 +

ceļa izdevumi Ls 7.

Nākošais, apvienotais novembra

un decembra NCV numurs,

iznāks9.decembrī

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada oktobris (28)

2

Arnis Ozolinšnaukšēnietis

Šajā NCV numu-rā turpināsim ie-pazīt Vidzemes at-tīstības scenārijus –nu kārta 2.scenā-

rijam. Scenārijus no 2011. g. februāra līdz 2011.g. jūnijam izstrādāja darba grupa Vidzemes Augstskolā. Darbs veikts Vidzemes plānošanas reģiona projekta «Lauku reģiona pievilcīga tēla veidošana» («Trans In Form») ie-tvaros.

2.scenārijs. Konkurences scenārijs.

Vidzemes ceļš ved augšup tikai spēcīgākajiem.

Šajā scenārijā straujāku izaugs-mi piedzīvos tās vietas un noza-res, kurām jau ir attīstības poten-ciāls, jo reģiona ekonomika attīs-tīsies pēc principa «ar veselo kāju uz priekšu». Būs vērojama dina-miska, uz indivīdu un konkurēt-spējas celšanu vērsta pieeja. Poli-tikas veidotāji centīsies samazi-nāt attīstības šķēršļus, jo no «jau-no tīģeru veiksmes» ieguvēji būs arī pārējie. Konkurences scenāri-jā Vidzemes ceļš vedīs augšup, bet katrs par šo ceļu ies atsevišķi. Āt-rāk pa šo ceļu izdosies uzkāpt spēcīgākajiem, turīgākajiem, gud-rākajiem un talantīgajiem.

Fons. Uzņēmīgākie Vidzemes iedzī-votāji pierāda savu varēšanu, aicinot atbalstīt tikai perspektīvās Vidzemes nozares un vietas. Vairums labu dzīvi saista ar materiālām vērtībām, tāpēc tieksme pēc lielākas labklājības mudi-na uz sasniegumiem. Diemžēl pieau-gošā sabiedrības nevienlīdzība saasi-na cilvēkos negatīvās emocijas – skau-dību un alkatību. Rodas sagrozīti priekšstati par labumu ieguves ceļiem. Biežākas kļūst sociāli nelabvēlīgās pa-rādības un cilvēki jūtas ekonomiski un psiholoģiski nedroši. Pastiprinās sa-biedrības individualizācija, kas izpau-žas «kastu» domāšanā. Cilvēki neap-zinās savu iekšējo aicinājumu un seko iedomātiem dzīves modeļiem. Lai gan Vidzeme ir etniski viendabīgākais Lat-vijas reģions, iedzīvotājiem raksturīga vāja sociālo saišu noturība. Rezultātā daudzas sociālas grupas, jo īpaši veci cilvēki un jaunieši, vairs nejūtas piede-rīgi sabiedrībai. Grupu dialogs faktis-ki nenotiek. Galvenā uzmanība tiek pievērsta dominējošo grupu tālākai attīstībai. Lielas sabiedrības daļas ie-

spējas apmierināt pamata vajadzības un attīstīt savas stiprās puses ir iero-bežotas. Vājākie kalpo sistēmai, kas nodrošina stiprāko interešu apmieri-nāšanu, vai arī tiek izslēgti no tās.

Konkurences scenārijā reģiona eko-nomika kopumā ātrāk atgūstas no krī-zes nekā status quo scenārijā, bet at-tīstība būs nevienmērīga un galveno-kārt skars tikai pilsētas. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai bilancei, aizvien vairāk līdzekļu tiks novirzīts pētniecī-bai, izglītībai un IT infrastruktūras at-tīstībai, taču finansējums sabiedriskajā sektorā strauji samazināsies. Tas sa-mazinās pakalpojumu pieejamību ne-aizsargātākajām sabiedrības grupām t.sk. arī lauku iedzīvotājiem. Tajā pašā iesaistītās puses sadarbosies, lai veici-nātu iedzīvotāju nodarbinātspēju un uzņēmējspēju.

Konkurences scenārijā iedzīvotāju aizplūšana uz ārzemēm un lielajām pil-sētām būs vēl straujāka nekā status-quo scenārijā. Tāpēc darba tirgu nāk-sies atvērt citvalstu imigrantu ieplūdu-mam. Atšķirībā no status-quo scenāri-ja, imigrantu piesaistes politika konku-rences scenārijā būs daudz mērķtiecī-gāka. Priekšroka tiks dota trim imig-rantu grupām: ārvalstu studentiem, augsti kvalificētiem imigrantiem un mazkvalificētā darba strādniekiem. Lai nodrošinātu pārskatāmu migrantu plūsmu, Vidzemes uzņēmumi un paš-valdības būs aktīvi līdzdalībnieki mig-rācijas politikas īstenošanā. Imigran-tiem tiks piedāvāti mājokļi, valodas apmācība u.c. pakalpojumi. Austrumu pierobežu teritorijās tiks būvētas va-sarnīcas Krievijas iedzīvotājiem. Uz ekonomisko izaugsmi orientētās paš-valdības uzsāks mērķtiecīgas galvaspil-sētas iedzīvotāju piesaistīšanas kampa-ņas, reklamējot savus pakalpojumus, mājokļus un izglītības iespējas. Valmie-ra pārtaps par mazu multikulturālu pil-sētu – mazo Čikāgu vai Londonu, kur uzsvars likts uz mūsdienīgo, laikmetīgo un zīmolīgo. Parādīsies jaunas vietas, kurās patīkami uzturēties dažādu dzī-ves stilu jauniešiem. Mazākajās pilsē-tās jauniešu skaits turpinās samazinā-sies. Vienlaicīgi arī Rīga nostiprinās savas Ziemeļvalstu metropoles pozīci-jas, koncentrējot sevī galvenās iedzīvo-tāju, kapitāla, transporta un zināšanu plūsmas. Latvijas reģionu un lielāko pilsētu starpā saasināsies konkurence par valsts un ES struktūrfondu finansē-juma pārdali. Valstī saglabāsies mono-centrisks attīstības modelis ar mazu, tomēr efektīvu pārvaldes aparātu.

Konkurences scenārijā pieaugs pie-prasījums pēc kvalitatīvas transporta infrastruktūras un pārvadājumiem. Tiks attīstīti stratēģiskie pārrobežu transporta koridori ar Krieviju, Balt-krieviju un arī ES plānotie projekti. Notiks efektīva tirdzniecība ar Austru-mu valstīm. Mazāk tiks domāts par vie-

tējo transporta plūsmu sakārtošanu, jo tās nebūs prioritāras. Pakalpojumu sniegšanā būs novērojama spēcīga cen-tralizācijas stratēģija.

Samazinoties skolēnu skaitam sko-lās, izdzīvos tikai tās vispārīgās un pro-fesionālās skolas, kas spēs nodrošināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu. Sva-rīgākie būs laukus ar lielpilsētām savie-nojošie ceļi. Ievērojami samazināsies brauciena laiks no Vidzemes līdz Rīgai, pateicoties labāk organizētai ceļu un dzelzceļa satiksmei.

Vidzemē ieplūdīs ārvalstu investīci-jas, taču investori dos priekšroku teri-torijām ar kvalitatīvu ceļu, elektrības, gāzes un interneta infrastruktūru. Vid-zemē izveidosies 2 – 3 speciālās ekono-miskās zonas. Tomēr investīcijas ie-nāks tikai tajos uzņēmumos, kas uzrā-dīs labus ekonomiskos rādītājus un būs vērsti uz inovācijām. Investoru interesi piesaistīs atjaunojamās enerģijas ražo-šanas sektors. Radīsies produkti ar lie-lāku pievienoto vērtību kokapstrādē un piena pārstrādes nozarē. Uz ViA bāzes attīstīsies informācijas tehnoloģiju sek-tors. Lai gan Vidzemē dominēs intensī-vā lauksaimniecība, lielie vietējie lauk-saimnieki investēs lauksaimniecības attīstīšanā Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā, jo tur būs auglīgākas zemes un zemākas darbaspēka izmaksas. Tā-pēc lauksaimniecībā nodarbināto ie-dzīvotāju skaits samazināsies, bet brī-vās zemes tiks izmantotas enerģētisko kultūru audzēšanai vai apmežošanai. Konkurences scenārijā mazināsies arī ES atbalsts lauksaimniecībai. Tāpēc no ES finansējuma atkarīgo vidējo un mazo saimniecību modelis beigs pastā-vēt. Salveidīgi saglabāsies viensētas, kas ignorēs konkurences tirgus princi-pus un centīsies pašas nodrošināt sevi, taču vienlaicīgi tās apgrūtinās pieaugo-šais nekustamā īpašuma nodoklis.

Lai nodrošinātu konkurētspēju, tiks samazinātas administratīvās barjeras un daudzi pakalpojumi nodoti privāta-jam sektoram. Reģionālie attīstības centri sacentīsies par specializāciju no-teiktās nozarēs. Konkurences apstākļos pašvaldību un uzņēmumu starpā sa-darbība nesekmēsies. Kopīgi sadarbī-bas projekti un klasteri veidosies tradi-cionāli spēcīgajās Vidzemes nozarēs – kokrūpniecībā un piensaimniecībā.

Kopumā katrs uzņēmums, nozare un pašvaldība cīnīsies par sevi. Tā kā ražo-šana un intensīvā lauksaimniecība un transports būs Vidzemes ekonomiskās prioritātes, tad vides aizsardzība, soci-ālā sfēra un sabiedrības integrācijas jautājumi tiks atbīdīti otrajā plānā. Tā rezultātā sociāli atstumto iedzīvotāju un vides aizstāvju neapmierinātās bal-sis šajā scenārijā kļūs aizvien skaļākas un to protesta metodes – radikālākas.

Vietu sāncensība konkurences scenā-rijā saasināsies. Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējdarbībai pievilcīgāki šķitīs gal-

vaspilsētai tuvāk esošie pilsētu centri – Valmiera, Cēsis, Smiltene, kas attīsta arī apkārt esošos lauku novadus. To-mēr pašu konkurētspējīgo centru sa-darbība būs vāja un dominēs izteikta savstarpējā konkurence. Palielinās po-larizācija gan sabiedrībā, gan vietu at-tīstībā – labi sakārtoti un pievilcīgi mazpilsētu un lauku ciemu centri mī-sies ar pamestiem nomaļiem ciemiem. Izzudīs virkne mazo ciemu – bijušo kolhoza centru; mainīsies arī dažas mazāko pilsētu struktūras (piemēram, Seda būs spiesta apvienoties ar Stren-čiem). Lauku vidē ainava vienādosies, zaudējot izteikto mozaīkveida pievilcī-bu – aizaugušas vai apmežotas lauk-saimniecības zemes mīsies ar lieliem lauksaimniecībā intensīvi izmantotiem apvidiem. Mazajos ciemos, kas vairs nebūs pievilcīgi dzīvošanai, būs proble-mātiski apsaimniekot par ES naudu realizētos lielos celtniecības projektus – sporta halles un kultūras centrus. Sāncensība būs stabils virzītājspēks vietu attīstībai – pasākumu, izdevīgāko investīciju projektu piesaiste dos iespē-jas labi kvalificētam darbaspēkam kon-kurētspējīgākajos centros. Tie īstenos mērķtiecīgu vietu zīmolvedības proce-su.

Tūrismā mazināsies valsts un pašval-dības atbalsts, liekot uzņēmējiem akti-vizēties un attīstīt savu specializāciju, spēcīgākas tirgvedības stratēģijas. Tū-rismā konkurētspējīgi paliks jau tradi-cionālie tūrisma resursu koncentrācijas centri, taču pieaugs kvalitatīvu pasāku-mu organizēšanas nozīme apmeklētāju piesaistē, darbību pārtrauks virkne vā-jāk pozicionēto un mazāk specializēto lauku tūrisma uzņēmumu, kuru tirgve-dības aktivitātes pašvaldības vairs ne-varēs atbalstīt. Cietīs kultūras manto-jums, ko nevarēs privatizēt, vai tam būs grūti atrast racionālu un ekonomiski pamatotu pielietojumu.

Attīstītajās teritorijās ekonomiskā progresa turpmākai nodrošināšanai tiks upurēta dabas daudzveidība.

Plusi: bezdarba samazināšanās, ie-dzīvotāju nodarbinātspējas uzlaboša-na, uzsvars uz produktivitāti un ino-vāciju, administratīvo barjeru mazi-nāšana, investīciju ieplūšana, atbalsts perspektīvajām nozarēm un teritori-jām, vadīta imigrācijas politika, lielā-ka mobilitāte.

Mīnusi: strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās laukos; sociālās at-stumtības un teritoriālo atšķirību pa-lielināšanās; vides un sociālās ilgtspē-jas mazināšanās; nepietiekama sa-darbība; vāja savstarpējā solidaritā-te; kopēju vērtību trūkums; atsvešinā-šanās. • NCv

Izmantoti materiāli no izdevuma «Vidzemes ilgtermiņa attīstības sce-nāriju analītiskais ziņojums».

Ceļā uz Leiputriju vai elli. 2.daļa

No 25.oktobra līdz 24.no-vembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija organizē 5 reģionu izaugsmes forumus «Tavā varā!», lai tur-pinātu gada pirmajā pusē uz-sākto diskusiju par reģionālās politikas nākotni un teritorijas attīstības plānošanu. Katra fo-ruma ietvaros plānoti 4 dažādi pasākumi: – «Jauniešu diena», «Uzņēmēju diena», «Ministri-ju diena», «Politiķu diena». Vid-zemes plānošanas reģionā tiek plānoti: Jauniešu diena – «Vi-dzemes reģiona izaugsmes fo-ruma pašvaldību un jaunatnes diskusija: sadarbība izdevīga abiem», notiks 7.novembrī Vid-zemes augstskolā, Cēsu ielā 4, Valmiera; Uzņēmēju diena – «Diskusija pašvaldību un uz-ņēmēju partnerība teritorijas

attīstībai», notiks 8.novembrī Madonā; Ministriju diena – «Diskusija pašvaldību loma nozaru politiku īstenošanā», notiks 9.novembrī Valmierā, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā Purva iela 12a, Poli-tiķu diena (centrālā diskusija) – «Vidzemes reģiona izaug-smes foruma centrālā diskusi-ja», notiks 10.novembrī Cēsīs Pils laukums 9, Jaunajā pilī, Cēsu muzeja 3.stāva zāle. Visa ar forumu norisi saistītā infor-mācija un reģistrēšanās ir pie-ejama mājas lapā www.tavava-ra.lv. Aicinām būt aktīviem un iesaistīties forumos, kā arī aici-nāt piedalīties šajos pasākumos jūsu novada aktīvos jauniešus, uzņēmējus u.c. aktīvus cilvē-kus. • NCv

Aicina apmeklēt reģionu izaugsmes forumus

27.septembrī tika parakstīts Īstenošanas līgums par indivi-duālā projekta «Mikrokredi-tēšanas programma» īsteno-šanu, kuras ietvaros mikrouz-ņēmumi Latvijas Hipotēku un zemes bankā varēs saņemt mikro aizdevumus līdz 10000 latu saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai.

Programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi līdz 10000 latu investīcijām un apgrozā-miem līdzekļiem. Uzņēmu-miem, kuri izpildījuši visus mikroaizdevuma līguma no-sacījumus, programmas ietva-ros būs pieejams grants jeb neatmaksājams finansējums aizdevuma dzēšanai (līdz 50% no investīcijām piešķirtās mikroaizdevuma summas, ie-vērojot MK noteikumos no-teiktos nosacījumus).

Sīkāk lasīt: http://www.em.gov.lv

Vienā no pēdējām siltajām oktobra dienām Naukšēnu novada pašvaldības darbinieki devās ciemos pie Helmes pašvaldības, kur arī apmeklēja tūrisma un vēstures objektus. Attēlā: Barklaja de Tol-li mauzoleja muzejā.

Īsziņa

Vairāk par dzīvi novadā lasiet

www.naukseni.lv

Naukšēnu Cilvēkvēstis2011.gada oktobris (28)

Atgriežoties pie publicētā

Pagājušajā NCV numurā lasītājs uzdeva virkni jautājumu – gan par centra apgaismojumu, gan depu-tātu pieejamību. Diemžēl līdz šī iz-devuma nodošanai salikšanai ne-izdevās iegūt nevienu atbildi uz uz-dotajiem jautājumiem. Nu, ko, jā-saka – jautājiet, bet neceriet uz at-bildi. Tāpēc piedāvāju fragmentu no Jelgavas pilsētas apgaismoju-ma rekonstrukcijai tapušā biedrī-bas «Zemgales reģionālā enerģēti-kas aģentūra» dokumenta «Vadlī-nijas ielu apgaismojuma uzlaboša-nai».

LED ielu apgaismojuma lampas var darboties ļoti plašā sprieguma ampli-tūdā no 110 VAC līdz 270 VAC. Un tās var darbināt saules paneļu komplekts. LED krāsu spektrs nesatur ultravioletā gaismu, infrasarkano starojumu, siltu-ma vai radiāciju. LED ielu lampu sērija ir sava veida «zaļās» gaismas avots.

Lampas sistēmas ir izgatavotas no alumīnija sakausējuma. LED ielu gais-mas lampa ir izgatavota no augstas kvalitātes caurspīdīga polikarbonāta, kas ir ļoti spožs, putekļu izturīgs, un ūdensizturīgs. LED ielu lampas ir dro-šas, uzticamas un ir ar zemu elektro-enerģijas patēriņu, kā arī ar ilgo darba mūžu. Tās ir īpaši piemērotas, lai iz-mantotu sabiedriskās vietās, piemē-ram, atklātajiem laukumiem, ielām un

ceļiem.LED izstarotā gaisma patērē daudz

mazāk elektroenerģijas, kā citi apgais-mojuma veidi – kvēlspuldze, ekono-miskā spuldze, dienas gaismas spuldze, halogēnspuldzes, nātrija spuldzes. Visa elektroenerģija tiek izmantota tieši gaismas izstarošanai, nevis gaismas ķermeņa uzsilšanai.• Photon –L LED apgaismojums patē-rē līdz 90% mazāk elektroenerģijas un samazina CO2 izmešu daudzumu.• LED gaismekļi nesatur dzīvsudrabu, saskaņā ar ES ROHs direktīvu.• LED nav ādai kaitīga ultravioletā sta-rojuma.• LED nav acīm kaitīgās zemas frek-vences gaismas pulsācijas.• Pateicoties augstajai energoefektivi-tātei iespējams liels līdzekļu ietaupī-jums.

Vēja un saules laternasVēja un saules hibrīda tipa «zaļās»

apgaismojuma laternas ir videi drau-dzīgākais veids, kā izgaismot ielas, dār-zus un parkus diennakts tumšajā laikā. «Zaļās» laternas noder gan dekoratīva-jam apgaismojumam, gan apgaismoju-mam drošības nolūkos. Ar mazākajiem modeļiem pietiek lai izgaismotu pagal-mu vai piebraucamo celiņu pie mājas. Lielākās laternas spējīgas izgaismot pat lielceļu, pilsētas parku vai stadionu, un pateicoties LED vai HID gaismekļiem «zaļās» laternas to veic par 60% efektī-vāk nekā parastais ielu apgaismojums.

Lielākā priekšrocība, ko sniedz vēja un saules hibrīda apgaismojuma later-nas, ir to zemās uzstādīšanas un eks-

pluatācijas izmaksas. Uzstādot šādu apgaismojuma sistēmu nav nepiecie-šams veidot kabeļlīniju, kas apgādās ar elektroenerģiju katru laternu. Piedāvā-tā laterna ir pilnībā autonoma un spēj darboties patstāvīgi, ieslēdzot gaismek-li, kad iestājas krēsla un izslēdzot to, kad atkal paliek gaišs.

Lai laternas apgādātu ar elektroener-ģiju, nav nepieciešamības izbūvēt ka-beļlīnijas, jo tās ir pilnībā autonomas un darbojas patstāvīgi, ieslēdzot gais-mekli, kad iestājas krēsla un izslēdzot to, kad atkal paliek gaišs.

Zaļās laternas sevi ar elektroenerģiju spēj nodrošināt ne tikai saulainā un vē-jainā dienā, bet arī gadījumā, ja ir ap-mācies laiks bez vēja. Katra laterna ir aprīkota ar akumulatoru bateriju, kas nodrošina enerģijas rezervi vēl 4 dien-naktīm. Ielu, dārzu un parku apgais-mojums nav atkarīgs no sabiedriskā elektrotīkla, kas negaisa laikā var tikt pārrauts, kā dēļ negaisa laikā bieži ne-darbojas parastais ielu apgaismojums, laternām nav ikmēneša izmaksu par

elektroenerģiju, tās nav atkarīgas no elektroenerģijas tarifu kāpuma.

Atšķirībā no parastajām laternām, kurās tiek uzstādītas 250W spuldzes, hibrīda tipa laternās tiek izmantoti 35 – 85 W HID vai LED gaismekļi, kas pie vienāda izstarotā gaismas daudzuma patērē daudz mazāk elektroenerģijas. Katra hibrīda tipa laterna ir autonoma, un ja kāda no tām salūzt, pārējās later-nas darbosies neatkarīgi no tā. Laternu interesantais vizuālais risinājums kal-po arī par dizaina elementu pilsētu, pašvaldību vai privātmāju arhitektūrā.

Lai nodrošinātu pilnīgi autonomu un videi draudzīgu laternas darbību, katra laterna tiek aprīkota ar:•saules bateriju;•vēja ģeneratoru (pēc izvēles);•akumulatoru bateriju;•kontrolieri.

«Vadlīnijas ielu apgaismojuma uzlabošanai», biedrība «Zemgales reģionālā

enerģētikas aģentūra»

3

Aptauja noslēgusiesAr domes sēžu lēmumiem var iepazīties

Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekretāres un mājas lapā www.naukseni.lv.

• Nolēma slēgt līgumu ar SIA «Jurates» par Naukšēnu novada pašvaldības 2011.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanas.• Apstiprināja Naukšēnu novada vidusskolas direk-tores darba algu.• Apstiprināja Naukšēnu novada vidusskolas vis-pārējās izglītības vispārizglītojošās programmas (neklātiene) izdevumu tāmi – Ls 12,08 mēnesī uz vi-enu skolēnu mēnesī.• Nolēma samazināt amata vienības no 2,0 uz 1,5 auklēm bērnu rotaļu grupā.• Lēma par piedalīšanos 19.Starptautiskajā tūrisma – izstādē «Balttour 2012». Ar balsu vairākumu lēmums netika pieņemts.• Nolēma piedalīties Latvijas – Igaunijas pārrobežu sadarbības programmas projektu konkursā kā part-neriem nodibinājuma «Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds» projektā «Youtch for Synergy».• Apstiprināja SIA «Omnia Pro» izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu «Naukšēnu novada Nauk-šēnu pagasta Naukšēnu ciema ūdenssaimniecības

attīstības tehniski ekonomiskais pamatojums» ar kopējo finansējumu Ls 348726, no tā ERAF finansējums 85%, pašvaldības – 15%.• Izdarīja grozījumus Naukšēnu novada attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādē – iepirkumu komisijai līdz 15.10.2011. izsludināt iepir-kumu attīstības plāna un teritorijas plānojuma izstrādei, apstiprināja atbildīgo personu par attīstī-bas programmas un teritorijas plānojuma izstrādes organizēšanu – projekta vadītāju Liegu Puķulauku.Nolēma izveidot pašvaldības dzīvojamo māju un dzīvokļu apsekošanas komisiju – S.Leska, A.Dul-bergs, Ņ.Krastiņa, D.Kiresārs, I.Lauberte.• Nolēma 1 personai izīrēt dzīvokli Naukšēnu pagasta «Lapeglēs» uz 1 mēnesi, 1 personai atteica dzīvokļa piešķiršanu.• Nolēma iznomāt zemnieku saimniecībai «Sporas» Naukšēnu pagasta «Pļaviņas» un «Zaltes» zemi.• Nolēma izbeigt zemes lietošanas tiesības uz Nauk-šēnu pagasta «Akmentiņi» zemi.• Apstiprināja zemes ierīcības projektus nekustama-jiem īpašumiem Naukšēnu pagasta «Priednieki», «Jaunķērzēni» un «Armīni».

Nākošā novada domes sēde 2011.gada 9.novembrī. • NCv

NAUKŠĒNU NOVADA DOMES SĒDĒ 2011.gada 12.oktobrī

Ir oktobra vidus. Pievakare, liegs vē-jiņš, + 25 grādi, pāris soļu attālumā čalo sīki Vidusjūras vilnīši. Kaut kur pamalē Nicas uguņi, kaut kur Monako griežas kazino rulete, es gulšņāju plud-males krēslā netālu no kafejnīcas, no kuras melnmataina smukule tikko at-nesusi lielu ledusaukstu mohito glāzi, bet tepat netālu kājas staipa meitene, ko jau esmu ievērojis vakar – vienu sē-žot kādā mazās piekrastes pilsētiņas ie-las kafejnīcā. Varbūt... Te uz manu pusi no pludmales kafe puses sāk velties ie-spaidīgu izmēru nigers, kurš tur laikam piestrādā par iekšā-ārā metēju. Un ro-kā tam mana kredītkarte. «Son of a bitch, Your account is empty!»* un rauj man ārā no rokām kokteiļa glāzi. Pazūd Ni-cas uguņi, Vidusjūras vilnīši, paliek ne-uzrunāta meitene... Esmu tepat Nauk-šēnos, Rūjas krastos, patiesībai atbilst tikai divas lietas – esmu atvaļinājumā un šajā kartē naudas nav. Bet tas nav brīnums, jo Naukšēnu pašvaldībās tā ir pieņemts – pie kājas darba likumdoša-nu un atvaļinājuma nauda tiek ieskaitī-

ta krietni pēc atvaļinājuma sākuma, pats «lielākais» sasniegums, cik atce-ros, laikam trešajā dienā pēc atvaļinā-juma beigām. Jūs jau teiksiet – ko pīkst, viņi tur pagasta saņem tādas al-gas, sēž tik un vēl tagad «huitalē». Jā, bet runa jau ir par principu – ja jau pat pašvaldībai nav saistoši likumi, tad kāda te jēga vispār sapņot par tiesisku valsti. Un te nu mēs nonākam pie die-va. Tā, kuram viss atļauts, kuram ne-viens neuzdrošinās bilst pretī, pat do-mes priekšsēdētājs samiernieciski teic – «Arī man atvaļinājuma naudu ne-skaita laikā», bet kāda tuvākā kolēģe saka – «Es tai kabinetā neiešu!». Jo tur mīt dievs – galvenā grāmatvede. Mīt savā pasaulē, strādā līdz tumsai, ilgi pēc darba laika, kalpo labklājībai. Un neceri 3 mēnešus saņemt atbildi uz e-pastā sūtītu jautājumu par dīvainiem cipariem iestādes pusgada budžeta iz-pildē. Protams, pats pārskats «pareizs» no dieva atsūtījies tikai ar otro piegā-jienu.

Man īpaši patīk psalms, kurā vēstīts,

kā tika pirkts fotoaparāts pašvaldības vajadzībām – pusgadu gaidu, kamēr kamerai parādās atlaide – izpārdoša-nas cena par 100 latiem zemāka, tikai maza piebilde – akcija spēkā nedēļu. Un rēķins par aparātu guļ pie dieva vie-nu dienu, otru, līdz akcija beigusies un cena nu ir gandrīz +150. Nu, mēs jau esam bagāti. Otrs mīļākais psalms ir par autoratlīdzībām muzeja rīkoto sa-rīkojumu aicinātajiem mūziķiem – kaut līgumā rakstīts: apmaksa x dienu laikā, tas notiek 3x (un arī tad, paldies dievam). Protams, tad pat labi paziņas – mūziķi, saka «Atvaino, bet samaksu uzreiz un skaidrā naudā!». Un, pēdē-jais (kaut ar tādiem varētu pierakstīt veselu avīzes puslapu). Celtniecības fir-ma remontē Doktorāta 2.stāvu. Visbie-žāk viņu uzdotais jautājums ir – «Kad tas pagasts ieskaitīs naudu – materiāli jāpērk, darbs dzen, pasūtītājs (t.i. – es – katru dienu nāk skatīties)». Materiā-li ir arī 40 prožektoriņi veikala «Cenu-klubs» Ziemassvētku izpārdošanā par 3 Ls gabalā. Naudiņa tā arī laicīgi neti-

ka pārskaitīta un prožektori tika no-pirkti par pamatcenu – gandrīz Ls 12! Tā, lūk, kas atļauts Jupiteram, nav at-ļauts vērsim. Elektriķis vien groza gal-vu – citādi, kā par nesaimnieciskumu to nenosauksi.

Tikmēr atkal tumsā spīd galvenās grāmatvedes kabineta logs. Žēl cilvēka, varbūt nevajag mocīties un saprast... Citādi kolēģe, grāmatvede, uz manu neapmierināto zvanu par kārtējo noka-vēto maksājuma izpildi, atbild «..man netiek dotas darbības ar banku.»

Pateicībā dievam par ilgajiem kalpo-šanas gadiem un cerībā uz drīzu atpes-tīšanu – ateists atvaļinājumā – Arnis Ozoliņš.

P.S. Atvaļinājuma naudu beidzot saņēmu, tikai iepriekš nācās uzraks-tīt iesnigumu Valsts darba inspekci-jai... • NCv

* «Kuces dēls , tavs bankas konts ir tukšs» - angl.!

Lasītāja vēstule

Elektroenerģijas efektivitāte, enerģijas izmakas LED Kvēlspuldzes Ekonomiskās spuldzes

Compact FluorescentsVid. kalpošanas ilgums (h) Līdz 50 000 1200 Līdz 8000Elektrības patēriņš (vati) 7 60 13

Elektrības patēriņš gadā–kilo-vati (5 h dienā, 365 dienas gadā 12,75 109,50 23,73

Ikgadējās ekspluatācijas izmak-sas (Saskaņā ar Latvenergo ta-

rifu privātpersonām 1kWh - 0,0825LVL)

1,05 LVL/gadā 9,03 LVL/gadā 1,96 LVL/gadā

Gaismas spuldžu salīdzinājums

Kaspars RoķisNaukšēnu novada pašvaldība informē, ka ir bei-

gusies Naukšēnu novada iedzīvotāju, uzņēmēju, jauniešu aptauja Naukšēnu novada Attīstības prog-rammas 2012.– 2018.gadam un Naukšēnu novada teritorijas plānojuma 2012.– 2023.gadam izstrādes ietvaros.

Bija sagatavotas trīs dažādas anketas (novada ie-dzīvotājiem, novada uzņēmējiem, novada jaunie-šiem). Aptauja tika veikta no šī gada 22.augusta līdz 10.oktobrim. Anketas bija iespējams aizpildīt elektroniski Naukšēnu novada mājas lapā, kā arī papīra formātā, kuras varēja saņemt pašvaldības iestādēs un citās sabiedriskās vietās. (Aptaujas re-zultāti pēc apkopošanas tiks publicēti sadaļā Nova-da dome > Sabiedrības līdzdalība > APTAUJU RE-ZULTĀTI).

Jāpiezīmē, ka novada iedzīvotāju un uzņēmēju aktivitāti iesaistoties novadam būtisku jautājumu apspriešanā varētu vēlēties lielāku.

Paldies visiem, kas veltīja savu laiku anketas aiz-pildīšanai! Paldies, ka bijāt tik atsaucīgi un daudzi izteicāt savu viedokli, domas un sniedzāt savus ie-teikumus turpmākai novada izaugsmei. • NCv

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada oktobris (28)

Kolēģi Naukšēnu novada vidusskolā

Šogad padevies skaists un ba-gāts rudens. Tāds tas ir arī Sar-mītei. Sarmīte Praudiņa ir Naukšēnu novada vidusskolas skolotāja nu jau 31.gadu. Sar-mītes bērni ir paši mazākie – 1.-4. klašu skolēni. Bērniem Sarmīte prot iemācīt ne tikai rakstīt un rēķināt, bet arī dzie-dāt, jo pašai laba balss, dejot, jo kādreiz kultūras namā mācījusi dejot pašiem mazākajiem ķipa-riem un arī pati piedalījusies pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvā. Sarmīte spēlē akor-deonu, un tādēļ viņas gatavotie priekšnesumi skolas sarīkoju-mos ir skanīgi un skaisti.

Sarmīte labprāt uzklausa ko-lēģus un ir gatava palīdzēt un piedalīties visdažādākajos pa-sākumos. Tie ir gan sporta sa-censības, gan garšas laborato-

rija. Sarmītes ceptās tortes un kūkas iepriecina kolēģus dažā-dos godos, citus viņa vienmēr cienā ar pašas gatavoto.

Reizēm jābrīnās, kur Sarmī-tei tik daudz laika un izdomas – māja un dārzs, ģimene, darbs un pasākumi. Taču darbīgam cilvēkam tas ir iespējams arī vēl tagad, kad skolotāja svin skaistu dzīves jubileju. Pro-tams, viņai labs palīgs ir vīrs Valters un dēls Jānis, kurš dzī-vo tepat. Meita Nora gan ir Rīgā, bet arī viņa ir labs atbalsts savai mammai.

Dzīves steidzīgajā virpulī Sar-mītei izpalīdz automašīna, ku-ras vadīšanas tiesības viņa ie-guvusi jaunībā.

Pašlaik Sarmītes dārzā ru-dens. Noziedējušas fuksijas, pelargonijas un begonijas, kas visu vasaru rotāja «Dzilnu» mājas pagalmu pašas no klū-

gām pītajām puķu statīvā. Ko lai Sarmītei novēl šajā krāsai-najā rudenī? Tikpat krāsainas dienas kā rudens lapas! Un

sauli cauri baltajiem māko-ņiem! • NCv

4

Krāsainās dienas

Skolotāja Sarmīte Praudiņa kopā ar klasi projektā «Mammadaba»

Andra pie Rakšu kamieļiem

Andra Vesere30.septembra rīts atausa saulains, silts. Skaista rudens

diena, lai Rotaļu grupas bērni un audzinātājas kopā ar ve-cākiem dotos ekskursijā. Mūsu izvēlētais maršruts – netālu no Cēsīm «Rakši» – Mini ZOO.

Šajā mazajā Zoo kopā ir 36 dzīvnieki, četri vēl būs, bet pēdējais, kas atskrēja, ir alpaka Mārītis. Zoo varēja apskatīt lamas, guanako, alpakas, kazu Dārtu, aitu Doliju un ka-mieļus. Visiem dzīvnieciņiem ir vārdi, piemēram, Adele, Marta, Rūtiņa, Zanīte u.c. Pats ievērojamākais ir alpaka Viktors, jo viņam ir 6 sievas. Vīriešu kārtas pārstāvjus tur atsevišķā aplokā un ārā izlaiž tikai uz pārošanās laiku. Mā-tes ar bērniem staigā savā vaļā. Pats jaukākais, ka drīkstē-jām ieiet aplokā un katru samīļot. Visi dzīvnieki tur ir ļoti droši un mīļi, un jūtas tur kā mājās.

Kad bērni bija izklaidējušies pa rotaļu laukumu, izlēkāju-šies pa batutu, mūs gaidīja garšīgas pusdienas – kamieļmā-tes piena pankūkas ar ievārījumu un kamieļmātes piena hamburgermaize ar siera un šķinķa pildījumu, un tēja.

Braucot mājās, netālu no Cēsīm bērni varēja skatīt vēl vienu brīnumu – kravas vilciens ar 70 vagoniem.

Paldies Naukšēnu Sociālās palīdzības dienesta darbiniecēm par atbalstu ekskursijas tapšanā, kā arī paldies Naukšēnu no-vada pašvaldībai par transporta nodrošināšanu. • NCv

Rotaļu grupa «Rakšos»

Ingrīda Bērziņa,Naukšēnu novada deputāte

Šogad LIZDA (skolotāju arodbiedrība) par savas darbības prioritāti ir noteikusi pedago-gu darba vidi un izglītības kvalitāti, jo tas, kādi darba apstākļi jeb investīcijas tiek no-drošinātas pedagogam, vistiešākajā ziņā ie-spaido izglītības kvalitāti. Šogad arodbiedrība īsteno vairākus pasākumus ar vienotu mērķi – aktualizēt valsts un pašvaldību atbil-dību mūsdienīgas darba vides nodroši-nāšanā, sekmīgai pedagogu misijas īs-tenošanai. Īstenojot «Skolas dienas» aktivi-tātes, arodbiedrība aktualizē pedagoga profe-sijas nozīmību un veido lielāku sabiedrības, lēmējvaras izpratni par pedagoga darba pie-nākumiem, rosina kvalitatīvas diskusijas par pedagogu darba vides ietekmi uz izglītības kvalitāti un aicina deputātus nepieļaut pedagogu darba vides pasliktināšanos. Mums ir ļoti svarīgi, kā pedagogs jūtas savā darba vietā un vai tiek nodrošināti visi apstākļi sekmīgam darbam, jo ik-dienā tieši pedagogs ir tas, kurš motivē bērnus apgūt jaunas zināšanas un rada ticību zināšanu nozīmei. Ja pedagogs darba vidē izjūt diskomfortu vai nepiecieša-mo investīciju trūkumu, tad ar laiku cietīs ne tikai motivācija strādāt, bet arī pedagogu dar-ba rezultāts – skolā iegūtās izglītības kvalitā-te. Naukšēnu novada deputāti pedagogus «ēnoja» 18.un 20.oktobrī. Deputāti I.Bētaka, J.Zuments, Dz.Kazakēvičs, I.Reiziņa, V.Sku-jiņš, D.Ozols, E.Tenters, I.Kamzols, M.Pēter-sons vadīja vai vēroja mācību stundas abās skolu telpās. Galvenās atziņas par darbu skolā – mūsu skolā strādā labi skolotāji, interesan-tas darba metodes, atšķirīgs darba temps – 2.klasē vajag skolotāja palīgu, katrā klasē va-

jag multiprojektoru, laba disciplīna, skolotā-jiem vajag ļoti stiprus nervus un daudz zināt utt. Deputāts V.Skujiņš pievērsās ļoti nopiet-nai tēmai – patriotisma jūtu audzināšana. Ar ko sākt? Ar ģimeni. Ar zināšanām par mūsu novada darba rezultātiem. Vecākiem ar sa-viem bērniem vairāk jābūt kopā, jārunā par savas dzimtās vietas cilvēkiem, sasniegumiem – par visu, ar ko mēs lepojamies. Arī skolā, klases stundās, jāmāca būt noderīgiem savai ģimenei un vietai, kurā dzīvojam.

Es, kā deputāte, noteikti gribētu pateikt, ka skolēni, kas nemācās Rīgā, bet 100 un 200 km no tās, arī ir skolēni un ir pelnījuši visas

tās pašas iespējas, kas ir lielpilsētā. Iespēja tikt uz teātri, koncertiem, muzejiem biļešu un transporta izmaksu dēļ ir pārvērtusies par zi-nātnisko fantastiku nevienam vien bērnam materiālo apstākļu dēļ. Jādomā par sava pa-gasta transporta līdzekļa iegādes iespējām

Prieks, ka deputāti skatījās nevis uz papī-riem, bet raudzījās pēc lietas būtības un darba faktiskā rezultāta. Svarīgi, lai skolā varētu būt dažādi pedagogi un netiktu apkarota skolotā-ja iniciatīva un entuziasms. Mūsu skolas di-rektore veicina sadarbību – pašvaldība – sko-la. Lai šī nav vienīgā diena, kad deputāts ienāk skolā. • NCv

Akcija «Skolas diena» Naukšēnu novada vidusskolā

Deputāts Māris Pētersons mācību stundā

Naukšēnu Cilvēkvēstis2011.gada oktobris (28)

5

Laika posmā no 26.septembra līdz 3.ok-tobrim Naukšēnu novada vidusskolas pa-galmā norisinājās Miķeļdienai veltīta izstā-de «Dārzeņu parāde», kuru varēja aplūkot ikviens novada iedzīvotājs un citi interesen-ti. Skolēni un klašu audzinātāji no dažādiem dārzeņiem, augļiem un citām rudens veltēm izgatavoja interesantas dārzeņu kompozīci-jas. Izstādē piedalījās visas divpadsmit kla-ses, kā arī pirmskolas grupa. Izstādes noslē-gumā katra klase saņēma pateicības rakstu par dalību izstādē, kā arī nomināciju par iz-gatavoto dārzeņu kompozīciju. Pirmskolas grupa ieguva nomināciju «Latviskākais Mi-

ķelis», 1.klase – «Sēņotprieks», 2.klase – «Astainākais dārzenis», 3.klase – «Ausānā-kais Miķelis», 4. klase – «Puķainākais Mi-ķelis», 5.klase – «Grieztākie dārzeņi», 6.klase – «Lokanākais dārzenis», 7.klase – «Rudenīgākais noslēpums», 8.klase – «Adatainākais dārzenis», 9.klase – «Glez-nainākais dārzenis», 10.klase – «Daudzkā-jainākais dārzenis», 11.klase – «Miss dārze-nis» un 12.klase – «Smaidīgākie dārzeņi». Pēc izstādes noslēguma, ar Naukšēnu nova-da vidusskolas skolēnu parlamenta gādību, kompozīcijās izmantotie dārzeņi tika nogā-dāti uz mežu tā iemītniekiem. • NCv

Dārzeņu parāde

2.klases darbs ar nomināciju – «Astainākais dārzenis»

30.septembrī Naukšēnu novada vidus-skolā norisinājās Skolotāju diena. Dienas gaitā skolotāju lomās iejutās 12.klases sko-lēni, savukārt skolotāji devās atpūtas brau-cienā uz Limbažu pusi. Skolotāji apmeklēja N.Bomja maiznīcu «Lielezers», Minhauze-na muzeju, Igates pili un daiļdārzu Tūjā. Lai brauciens būtu interesantāks, 12.klases skolēni bija sagatavojuši skolotājiem dažā-dus uzdevumus, kurus vajadzēja izpildīt

brauciena laikā. Skolotāji pēc brauciena at-zina, ka brauciens uz Limbažu pusi sniedzis patīkamas emocijas un iespaidus.

Nākamās darba nedēļas sākumā skolēni ar ziediem un pašizgatavotiem pārsteigu-miem sveica savus skolotājus. Savukārt vai-rākums 12.klases skolēni, kuri iejutās sko-lotāju lomās, atzina, ka būt par skolotāju ir ļoti grūts darbs, kas prasa daudz spēka un izturības. • NCv

Skolotāju diena Naukšēnu novada vidusskolāAntra Krievāne15.oktobrī, patīkami rudenīgajā

dienā, atbilstoši gadalaikam, noti-ka Rūjienas un Naukšēnu pašval-dību rīkotais skrējiens un nūjoša-nas pasākums «Rūjiena-Naukšē-ni», nu jau varētu uzskatīt par tradicionālu.

Pasākumā kopā piedalījās 19 dalībnieki, 4 nūjotāji, 15 skrējēji.

Šogad ātrākais skrējējs – Ri-hards Linde finišu sasniedza 39 min un 48 sek., vienīgā skrējēja Inguna Kupča finišēja pēc 1 h 5 min. 52 sek.. Salīdzinot ar iepriek-šējo gadu, bija sarucis nūjotāju skaits, nūjot pieteicās tikai četras kundzes: uz laiku nūjoja Vita Edu-le un Vija Bērziņa finišējot reizē ar vienādu laiku 1 h 35 min., veselī-bas grupā nūjoja Renāte Paegle un Daina Greble.

Godalgoto vietu sadalījums pa grupām skrējējiem:

Vienīgā drosmīgā sieviete – skrējēja INGUNA KUPČA, kā

godalgu saņēma īpašo balvu – svečturi, ko bija sagājis Z/S KALNMESTERI īpašnieks Edvīns Šakalis.Tiksimies atkal nākamgad! • NCv

Rūjiena-Naukšēni

Finišē nūjotājas Vija Bērziņa un Vita Edule

• Vecuma grupā «Vj» (līdz 15 g.): 1. Jāzeps Čiževskis2. Kārlis Pūce;• Vecuma grupā «V1» (16 – 20 g.): 1. Rihards Linde2. Madis Svincovs3. Valdis AuniņšŠajā grupā piedalījās 8 dalībnie-ki. • Vecuma grupā «V2» (21 - 30 g.):1. Pēteris Edulis• Vecuma grupā «V4»(41 – 50 g.):1. Aigars Feldmanis2. Dagnis Čākurs

Diāna Glušonoka

Mazliet par meiteni, kas pati par sevi saka – esmu neinteresanta. Meitene, Linda Engere, oktobrī ir praksē Naukšēnu Cilvēkmuzejā.

Linda, pastāstīsi par sevi? Kā tu sevi raksturotu?- Esmu klusa, izpalīdzīga, mērķtie-

cīga. Man ir astoņpadsmit gadu, gada sākumā dzimusi mežāzīte. Esmu rūjie-niete, pēc 9.klases aizgāju mācīties uz PJVT( Priekuļu un Jāņmuižas valsts tehnikumu). Tā šī skola saucas no šīs vasaras, kad apvienoja Jāņmuižas un Priekuļu tehnikumus. Šo skolu izvēlē-jos, jo mani saista darbs ar cilvēkiem brīvā dabā. Mans novirziens ir ekotū-risma speciāliste. Kas tad ir ekotū-risms? Tā ir ceļošana, kuras pamatā ir rūpes par dabu, tās aizsargāšanu, ne-piesārņošanu. Ekotūrisma galvenie mērķi ir izzināt un izjust.

Naukšēnu Cilvēkmuzejs, protams, nav tāds ekotūrisms, bet, tā kā mūsu skolā notiek remontdarbi, tad mūs vi-sus uz maiņām sūta praksēs. Un tā kā tūrisma sezonas aktīvā daļa ir noslēgu-sies, tad jāmeklē vietas, kur var tikt, neatkarīgi no tā, vai ir ekotūrisms vai nav.

Šo muzeju izvēlējos, jo man tas liekas interesants un, kas pats svarīgākais- man patīk Naukšēnos. Arī 9.klasi bei-

dzu šeit. Ja man jāsalīdzina Naukšēnu skola ar Rūjienas skolu, man liekas, ka šeit ir labāk, vieglāk. Var jau būt, ka viss atkarīgs no mazāka skolēnu skaita, bet šeit skolotāji vairāk palīdz, māca, pieejot pie tā visa vairāk.

Šūt, adīt, ēst gatavot – nekas no tā mani nesaista. Ēst gatavoju tikai galējā nepieciešamībā. Toties man patīk dejot vēderdejas. Pašlaik gan esmu to atstā-jusi novārtā dzīvesvietas maiņas dēļ. Ļoti ceru atsākt dejot Priekuļos, kad at-sāksies mācības.

Man patīk impulsīvas idejas. Piemē-ram, braucot no Rīgas, pēkšņi iebraukt Rāmkalnos un noripot bumbā pa kalnu lejup. Mana mīļākā krasa ir sarkana. Kāpēc tā, nezinu. Pīpēšanu neatzīstu, arī alkoholu iedzeru reti. Patiesībā man ir tikai astoņpadsmit un visa dzīve vēl priekšā!

Man pašai liekas, ka esmu pārāk pa-reiza, stingri audzināta. Saka, aizejot mācīties tālāk no mājām, stingrāk au-dzinātie jaunieši «atlaižas» un notiek visādi brīnumi. Par sevi varu teikt - jā, paliku patstāvīgāka, drošāka, pārlieci-nātāka par sevi, bet ne «vaļīga».

Priekuļos mācos jau trešo gadu. Praksē esmu pirmo reizi. Jāsaka gan, ka šī prakse man nav tik nozīmīga, jo ir pēkšņa, neplānota. Tikai daži no mūsē-jiem ir praksēs, kas saistītas ar ekotū-rismu. Neesmu no cilvēkiem, kas viegli

iekļaujas, adaptējas svešu ļaužu kom-pānijās, bet šī skola man ir palīdzējusi atvērties, palikt runīgākai, tik ļoti ne-kautrēties. Tas tāpēc, ka mums daudz jārunā grupas priekšā. Arī gala darbs mums būs jāaizstāv latviešu, krievu un

angļu valodās.Savu nākotni domāju saistīt ar tūris-

mu tepat Latvijā. Ļoti ceru, ka Latvija uzplauks un nebūs jāuztraucas par darba iespējām. • NCv

Pa kādam solim Naukšēnos...

Linda saka – «Ekotūrisma galvenie mērķi ir izzināt un izjust.»

Naukšēnu Cilvēkvēstis 2011.gada oktobris (28)

Sveicam apaļajās jubilejās ĶOŅOS!

Sauli sirdī, Sauli plaukstās, Sauli visās dzīves gaitās!

Vidvuds Graudiņš – 05.11.Dace Pastare – 01.11.Andris Putniņš – 17.11.Staņislavs Bojārs – 04.11.

6

Naukšēnu kultūras namānovembrī

11.novembrī plkst.19.00Lāčplēšdienas lāpu gājiens no kultūras nama

līdz represēto piemiņas vietai un atpakaļ.Vakara zupa. Visi laipni aicināti!

17.novembrī plkst.18.00Svinīgais pasākums veltīts

Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai.

25.novembrī plkst.19.00Naukšēnu erudīta 2.kārta

Sekot reklāmai! Informācija pa tālruni 64268791.

18.novembrī svecīšu iedegšana pie Naukšēnu

novada visdusskolasĶoņos plkst. 18.00,

Naukšēnos plkst. 19.00.

Diāna Glušonoka

Ir 17.oktobris. Pulkstenis tu-vojas divpadsmitiem pusdienā un mēs, trīs cilvēki no Naukšē-niem, steidzamies cauri Rūjie-nai uz Unguriņu robežpunktu. Bet, ak, vai, pēkšņi parādās policijas zizlis un mūs apstādi-na Viktoriņš. Kā nekā, esam pavisam mazliet pārsnieguši ātrumu. Paldies Dievam, šo-reiz tiekam cauri ar brīdināju-mu un teicienu: «Kas lēni brauc, tas tālu tiek».

Izkāpjot Unguriņos no ma-šīnas, abās robežas pusēs re-dzam sabraukušās automašī-nas – Latvijas pusē latviešus, Igaunijas pusē igauņus – jo tieši šodien ir ieplānota jaunā ceļa atklāšana. Tas nekas, ka līnijas vēl nav uzvilktas.

Turpat blakus ir arī telšu no-jumes, kurās jau nosalušie gaidītāji var dabūt karstu tēju.

No Naukšēnu novada uzstā-ties atbraukusi folkloras kopa «Dzīne», bet no igauņu puses vīru koris, ar kuru galā tiek sieviete – diriģente. Iesākumā abas puses nodzied pa dzies-mai no sava repertuāra un tad jau arī tiek dots vārds visiem, kas iesaistījušies šajā projektā, kurš tapis ar Eiropas finansē-jumu. Uzzinām, ka ceļiem ir izmantotas 25000 tonnas smilšu un strādājošā tehnika ir nobraukusi tik daudz kilo-metrus, ka varētu piecas reizes apbraukt apkārt pasaulei. Visi, kas braukuši pa šo ceļu re-monta laikā, nebija tad jutu-šies īpaši ērti, bet rezultāts ir gaidīšanas vērts. Ceļa posms līdz Igaunijas robežai ir līku-mains, nav līmeņots, tā sakot – tuvāk dabas krūtij. Gan lat-vieši, gan igauņi saka visiem paldies.

Dažbrīd jāpalaiž garām no Igaunijas puses braucošās lie-lās mašīnas un tad skan arī

novēlējums: „«Lai arī no Lat-vijas puses uz mūsu brauktu mašīnas!»

« Šis ceļš apvieno divas val-stis un it kā bija atstāts likteņa varā.»

Ceļam tiek novēlēts ilgs mūžs un daudz citi dažādi no-vēlējumi.

Tiek dots vārds Naukšēnu novada domes priekšsēdētā-jam J.Zumentam, kurš arī saka lielu paldies visiem, kas bija iesaistīti šajā projektā – gan tiem, kas turēja īkšķus un juta līdz, gan tiem, kuri strā-dāja.

«Šis ceļš ir ar ļoti vēsturisku nozīmi – tas ir Baltijas ceļš un 1989.gadā Baltijas valstis pa-rādīja visai pasaulei, kā izcīnīt savu brīvību kopā, sadodoties roku rokā. Ceļš ved arī pie mūsu sadarbības partneriem Helmē un tāpēc ir ļoti, ļoti ne-pieciešams. Svarīgi, ka tagad varēsim sadarboties dažādos līmeņos – ekonomiskā, kultu-rā un visā pārējā, kas mums ienāks prātā. Tā ir arī tāda da-ļēja kompensācija mūsu iedzī-votājiem par to, ka vairāk nekā pirms 10 gadiem iesāktais «Ziemeļu Stīgas» projekts diemžēl ir iestrēdzis un ce-rams, ka tas, tāpat kā šis pro-jekts tomēr realizēsies.»

Vēlot sadarbību arī turpmāk, J.Zuments dāvina mazus su-venīrus un ziedus no Naukšē-nu pašvaldības.

Kad visi «vaininieki» ir iz-teikušies, tiek pasniegtas šķē-res un svinīgi tiek pārgriezta lenta pāri robežai. Lentā ir skaisti sašūtas abu valstu – Igaunijas un Latvijas karogu krāsas. Katram griezējam tiek gabaliņš no šīs lentas piemi-ņai, arī citi klātesošie var iegūt mazu gabaliņu no pāri paliku-šajām malām.

Svinīgi tiek saskandinātas šampanieša glāzes, tiek pa-

sniegtas arī mazas dāvanas, kurās ir fotogrāfijas ar šā ceļa attēlu.

Noslēgumā visi klātesošie tiek aicināti uz svētku mielas-tu nojumītē. Tur ir pasakaini skaisti klāts galds ar uzkodām, šampanieti, tēju, kafiju.

Varam tikai novēlēt – jauku ceļu visiem!

Noslēgumā vēl vārdi dzies-mai, kuru dziedāja mūsējie. Žēl tikai, ka to netulkoja un tā arī vārdus igauņi nesaprata.

Es nenācu šai vietāSavu miegu izgulēt,Nācu sevi izrādīti,Jauno ceļu paraudzīt.

Senos laikos šeitan brauca:Zirdziņš soļiem klidzināja,Mežā velti kādu saucaPretī pūce ūjināja.

Padomjgados visi naskiBraucam mēs pēc igauņde-sām,Reizēm grambās auto grima,Un pat auto motors rima.Maizi, sviestu, cukuriņuUn vēl kādu saldumiņuSavās somās iekšā krāvāmUn vēl desas piedevām.

Tad bij laiki, traki laikiVisus ceļus cietī slēdzaReizēm bija baigie skatiRobežnieki dzelžos slēdza.

Šovasar te igaunīšiČakli, čakli pastrādājaTagad ceļi tā, kā galdiVizinās uz Eiropu mūs.

Paldies sakām ceļiniekiem,Laba ceļa būveniekiem,Paldies arī ministrijām,Visiem, visiem balstītājiem.

Es nenācu šai vietāSavu miegu izgulētNācu tautu apskatītiPar jauno ceļu priecāties.• NCv

Ir gatavs!

Sandra Pilskalne

Mūžizglītības program-mas «Grundtvig» apakš-programmas «From work to words, from words to work» projektu konkursā Latvijā tika atbalstīti 3 projekti, starp tiem arī biedrības «Ķoņu kalna dzīves skola» veidotais projekts. Tā ietvaros pro-jekta dalībnieki no dažā-dām valstīm iepazinās ar amatniecību Latvijā. Šī projekta ietvaros vienu dienu nodarbības notika Kārķos, kuras vadīja rok-darbnieces Inese Pēterso-ne un Ilze Beldava kopā ar valcēnietēm.

Projekta dalībnieki nodarbī-bās guva priekšstatus par se-najiem rokdarbiem, kā arī paši iemēģināja roku mūsdienīgās mājamatnieku nodarbēs (koks, māls, diegi, adatas, dekupāža,

tapošana utt.). Kārķos viesiem no Kipras, Grieķijas, Turcijas, Slovēnijas, Vācijas un Igauni-jas bija iespēja izmēģināt kni-pelēšanas, adīšanas un tambo-rēšanas darbus. Pēc tam viesi apmeklēja Kārķu skolu un ar interesi vēroja, kā rīt mācību process nelielā Latvijas lauku skolā. Skolas saimnieces bija sagatavojušas viesiem gardas pusdienas. Projektu dalībnie-ku vidū bija arī kāds turku sko-lotājs, kurš Turcijā līdz 4.klasei māca skolēniem visus mācību priekšmetus. Viņš ar lielu inte-resi izzināja mācību procesu organizēšanu Latvijas skolās. «Viesiem nodarbības ļoti pati-ka. Viņiem daudz kas bija jauns un neredzēts. Kopumā man li-kās, ka viņi Latviju uztver kā eksotisku zemi,» vērtē Inese Pētersone un atzīst, ka rokdar-bus vienlīdz cītīgi apguvuši gan sievietes, gan vīrieši. • NCv

Ārzemju viesi Ķoņos un Kārķos

Katram griezējam piemiņai tiek gabaliņš no lentas, arī citi klātesošie var iegūt mazu gabaliņu no pāri palikušajām malām

Ieeja: Iepriekšpārdošanā Ls 1,20 (pieteikt vietu pa tālr. 26452037 līdz 21.novembrim), pirms pasākuma – Ls 1,60; pensionāriem, skolēniem – bez maksas. www.cilvekmuzejs.naukseni.lv cilvekmuzejs@naukseni.lv

Ārzemju viesi ar interesi apgūst knipelēšanas pamatus

Naukšēnu Cilvēkmuzejs jaunās ekspozīcijas iekārtošanai Doktorātā meklē 20.gs 50.– 70.gadu apģērbu, sadzīves priekšmetus, rokdarbus, nozīmītes, grāmatas, dokumentus un fotogrāfijas. Piedāvāt pa tālr. 26452037 (Diāna).

7

2011.gads • oktobris

Sandra Pilskalne6.oktobrī pie Kārķu pa-

matskolas tika atklāta āra EKO klase. Klase tapusi neparasta un arī pirmā stunda bija neparasta – to vadīja 9.klases skolēni, taču skolēnu lomā bija skolotāji. Klase būvēta no ekoloģiskiem būvmateriā-liem ar velēnu jumtiņu.

Kā pastāvēt, kā izdzīvot? Tā šobrīd daudz tiek domāts un spriests lauku skolās. Kā at-rast iekšējas rezerves un ie-spējas, lai izdzīvotu. Varbūt tieši ceļš uz EKO skolu ir viens no tiem, lai skola noturētos un būtu stipra. Pavasarī Meža dienu laikā pie Kārķu skolas tika iestādīta 21 ābele, 15 pīlā-dži un ierīkota bišu drava šo-brīd ar 2 bišu saimēm. Sep-tembrī Kārķu pamatskola sa-ņēma EKO skolas sertifikātu. Šīs visas iepriekš minētās ak-tivitātes, tajā skaitā EKO kla-ses jeb Zaļās klases izveide, ir nozīmīgs ieguldījums, lai sko-lai piešķirtu EKO skolas serti-fikātu un, mērķtiecīgi strādā-jot, Kārķu skola iegūtu Zaļo karogu.

EKO klase tapusi ar Latvijas Pašvaldību savienības projekta «Meža dienu 2011. Nodrošināšanai» un ar Latvijas Mežu attīstības fonda un Val-kas novada domes atbalstu. Āra EKO klasei pamatakmens tika simboliski uzvelts un ierakts vēstījums nākošajām paaudzēm 1.septembrī. Darbi veikti

meistara un mākslinieka Raimonda Briča vadībā. 6.oktobrī pasākums bija veltīts dabai un skolotājiem – notika Bērtuļu dižvīksnas sakopšanas talka, skolēni kopā ar Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu Jāni Pērli izlika izgatavotos pūču būrus. Pēc tam bija

EKO klases atklāšana un atraktīva āra EKO stunda par godu Skolotāju dienai un skolotājiem, kuri Kārķos bērniem māca pazīt, ielūkoties un smelt spēku dabā.

Gaidot viesus un talciniekus uz EKO klases atklāšanu, vāveres, eži un citi zvēri uz ugunskura vārīja sēņu zupu.

EKO mielastiņš izde-vās lieliski – iepriekš jau visiem bija pie-teikts svētku mielasti-ņam līdzi ņemt cienas-tiņu, tikai ne vairāk kā viens ezis var uz savām adatām sadurt, arī sēņu zupa bija burvī-ga.

Kārķu EKO skolas vadītāja Ģertrūde Ābe-le atzīst, ka Zaļā klase turpmāk tiks izmanto-ta dažādu stundu vadī-šanai, stundu dažādo-šanai, dabas vērošanai un izzināšanai. Tajā notiks EKO pulciņa un biškopības nodarbī-bas. «Šeit varēsim mā-cīties ne tikai bioloģi-jas stundās. Jebkurā mācību priekšmetā ir tēmas, ko var mācīt dabā, piemēram, fizi-kas stundā var rēķināt EKO klases tilpumu, vizuālās mākslas stun-dās zīmēt dabu, šeit var arī dziedāt, rēķināt un mācīties valodu,» stāsta Ģertrūde Ābele.

Zaļā klase labi ie-kļaujas ainavā – no-

vietota netālu no pavasarī iestādītā ābeļdārza un bišu dravas. Paveiktais ir ļoti vērtīgs ieguldījums ilgtermiņā – ti-kai iemīlot un iepazīstot dabu un vidi, bērniem, gūstot praktiskas iemaņas, ir cerība – jaunieši atgriezīsies dzimtajā vietā un lauki izdzīvos! • NCv

Deju stundas virpulī iesaistās zaķi, vāveres, eži un visi klātesošie

Sandra Pilskalne 8.oktobrī Sv.Sīma-

ņa baznīcā LELB ar-hibīskaps Jānis Va-nags pasniedza ama-ta krustus Valkas, Kārķu un Ērģemes draudzes mācītājam Ģirtam Kalniņam, Rū-jienas un Mazsalacas draudzes mācītājam Edijam Kalekauram, Lielsalacas, Viļķenes Katrīnas draudzes un Pāles draudzes mācī-tājam Andrim Vilem-sonam.

Šis ir nozīmīgs noti-kums ne tikai mācītāju, bet visu šo draudžu dzī-vē. Lai sveiktu mācītāju Ģirtu Kalniņu un būtu kopā ar viņu šajā svarīgajā notikumā, Kārķu, Ērģemes un Valkas-Lugažu draudžu pārstāvji piedalījās dievkalpojumā Valmieras Sv. Sīma-ņa baznīcā. Pasākumā arhibīskaps Jānis Va-nags pasniedza baznīcas augstus apbalvojumus

«Uzticības vairogs» Kārķu draudzes priekšnie-cei Mārītei Kalniņai un trijiem Valkas-Lugažu baznīcas draudzes locekļiem – draudzes priekš-niecei Annai Skaidrītei Dreimanei un pērmin-deriem Valdim Labsvīram un Augustam Jun-dzim, kas apliecina šo cilvēku īpašu darbu ie-guldījumu un uzticīgu kalpošanu.• NCv

Pasniedz amata krustu

Kārķos atklāj āra EKO klasi

Dace Pieče Jau pagājuši 3 mēneši, kopš mūsu pagasta

dziesminieks Daumants Ķīkulis nosvinēja savu 80-to dzimšanas dienu, un arī viņa sacerēto dziesmu skaits jau sasniedz skaitli 80. Lai šīs dziesmas izskanētu ārpus pagasta robežām un saglabātos nākošajām paaudzēm, tautas nama radošais kolektīvs nolēma tās apkopot un ie-sniegt Valsts Kultūrkapitāla fondam projektu šī dziesmu krājuma izdošanai. Diemžēl šo pro-jektu neatbalstīja, taču dziesmas un paveiktais darbs paliek, tāpēc ar Valkas novada domes un kultūras darba organizatores Līgas Lānes at-balstu krājums tiks izdots pašu līdzekļiem kā sveiciens tiem mūziķiem un kolektīviem, kuri Daumanta dziesmas ir iepazinuši un iznesuši

tautās. Sevišķi liels darbs krājuma veidošanā tika veikts, pierakstot notis (Dana Zirne), ma-teriālus maketējot (Arnis Ozoliņš) un rakstot projektu (Sandra Pilskalne).

Sestdien, 29.oktobrī plkst.19.00 Kārķu tau-tas namā būs gaidīts ikviens, lai kopā ar Dau-manta dziesmu cienītājiem noklausītos apsvei-kumu koncertu, pakavētos atmiņās jau notiku-šo 3 autorkoncertu gaisotnē un vienotos kādā kopējā dziesmā. Ar sveicieniem un savām dziesmām ciemosies jērcēnieši , strencēnieši un viņu vadītāja Arta Šomase; skanēs Aivara Lūša (Ogre) aranžētās dziesmas, dziedās un muzicēs senioru vokālais ansamblis, sieviešu vokālais ansamblis, grupa «Sawējie» kopā ar dziesmu autoru un gan jau būs arī kāds pār-steigums…• NCv

Dziesma vieno

No kr. Ģirts Kalniņš, Andris Vilemsons un Edijs Kalekaurs

6.novembrī plkst. 9.00 tautas namā zolītes čempio-nāts.11.novembrī plkst.16.00 tautas nama kamīnzālē bied-rības «Ugunspuķe» pasā-kums.16.novembrī plkst. 14.30 tradicionālais skrējiens apkārt Kārķiem, veltīts Latvijas 93.dzimšanas dienai.17.novembrī plkst. 18.00 tautas namā grupas JAM kon-certuzvedums «Mana dāvana Latvijai» Plkst. 20.00 – Danču vakars, plkst. 22.00 – Balle, spēlē «Sawējie».

Koncertuzvedums «Mana dāvana Latvijai» liks tā ap-meklētājiem apdomāt to, kā situācija mūsu valstī ir mai-nījusies no tās rašanās brīža līdz mūsdienām. Nopietni un ne tik nopietni piedāvājumi par to, ko mēs šī brīža situāci-jā varētu darīt, lai Latvija kļūtu vēl skaistāka un latvis-kāka. Grupas JAM izpildītie skaņdarbi un sagatavotās idejas par to, kādu dāvanu Latvija varētu vēlēties savā dzimšanas dienā, nodrošinās koncertuzveduma apmeklē-tājiem ne tikai muzikalitātes, bet arī patriotisma un humo-

ra pārpildītu vakaru.20.novembrī plkst. 9.00 tautas namā zolītes čempio-nāts.21.novembrī plkst. 14.30 tautas namā Leļļu mūzikls «Ķiplociņš lielveikalā». Dzie-dāsim par to: Kāpēc jāmazgā zobi? Kāpēc nevajag visu, ko piedāvā pārdevējs? Kā atšķirt īstus draugus?. Izrādē pieda-lās 18 lelles. Visas balsis dzīva-jā izpildījumā. Ieeja Ls 0,70.25.novembrī plkst.14.00 tautas namā viesojas psihote-rapeite Ināra Vārpa, lekcija «Vai tu tiec pats galā ar sevi un citiem.» Skolas kolektīvs aicina vecākus un visus inte-resentus izmantot iespēju ap-meklēt lekciju, ko vadīs ļoti zinoša un profesionāla speciā-liste. Ieeja Ls 1.No 1.novembra tautas nama kamīnzālē Viļņa Heinrihsona gleznu izstāde no Rūjienas iz-stāžu zāles fondiem.

Mēneša beigās paredzēta nodarbība tiem, kurus intere-sē dekupāža salvešu tehnikā. Interesentiem pieteikties tau-tas namā, laiks tiks paziņots atsevišķi.• NCv

Pasākumi Kārķu pagastā

Kārķu bibliotēkas ziņas• 28.oktobrī tiek organizēts brauciens uz Valkas, Smiltenes un Strenču novada Grāmatu svētkiem. Interesenti aicināti pie-teikties Kārķu pagasta bibliotēkā vai pa telefoniem 64728020; 26465931.• Turpinās lasīšanas veicināšanas programma Bērnu žūrija, šī gada jaunums – tiek piedāvāta arī jauniešu literatūra 10.– 12.klašu grupai.

Sandra Pilskalne Pēc pāris nedēļām par godu Lat-

vijas 93.dzimšanas dienai notiks tradicionālais skrējiens apkārt Kārķiem. Tajā jau no pašiem tra-dīcijas pirmsākumiem dalību vienmēr ņem kārķēnietis Ēriks Jukāms.

Ērikam ir 56 gadi un nu jau pāris ga-dus viņš sacensībās startē veterānu 55+ grupā. Ikdienā viņš strādā SIA «Grācija X» kokapstrādes gaterī. Varbūt liekas, ka darbā fiziskā slodze jau tā ir diezgan smaga, taču Ēriks atzīst, ka bez tam vis-maz 3 – 4 reizes nedēļā pēc darba tiek atlicināts laiks skriešanai.

Paldies pirmajam fizkultūras skolotājam

«No sirds gribu teikt paldies manam pirmajam sporta skolotājam Kārķu pa-matskolā Ģirtam Bišofam. Viņš bija arī mūsu klases audzinātājs un lieliski pra-ta skolēnus motivēt un ieinteresēt spor-tot,» stāsta Ēriks. Viņš līdz šai dienai atceras kā kopā ar skolotāju Bišofu 5. klasē skolēni brīvlaikā aizrautīgi ierī-koja sporta laukumu, kurš pie skolas tiek izmantots joprojām. Skolotājs Ģirts Bišofs pamanīja un ievēroja zēna talantu un rosināja pēc iespējas vairāk trenēties un piedalīties sacensībās. «Visa klase bija ļoti sportiska – klases-

biedrs Kārlis Pētersons ir sporta skolo-tājs Kārķu pamatskolā, arī vairāki pā-rējie klasesbiedri joprojām sporto,» stāsta Ēriks.

Patīk sacensību gaisotne«Jau kopš skolas laikiem man ir pati-

kusi gaisotne, kas valda sacensībās un tā tas ir vēl tagad. Lai arī tik daudzus gadus sportoju, pirms katrām sacensī-bām ir zināms satraukums. Laikam jau bez tā nevar,» atzīst Ēriks. Pēc pamat-skolas viņš mācījās Jāņmuižas arod-skolā. Šajā laikā viņam izdevās gūt no-zīmīgas uzvaras sacensībās, piemēram, Profesionālo skolu republikas darba rezervju spartakiādē divus gadus pēc kārtas izcīnīta 1.vieta. Aktīvas sporta gaitas turpinājās arī sovhoza laikā un sākoties Atmodai. «Tagad gan izvēlos individuālus sporta veidus. Man vistu-vākā ir soļošana, taču arī no skriešanas sacensībām neatsakos. Skriešana ir ļoti nozīmīga, tas ir pamats visiem sporta veidiem,» vērtē Ēriks. 2010.gadā vi-ņam tika piešķirts tituls «Valkas nova-da Sporta laureāts – 2010». Aizvadītajā gadā izcīnīta 2.vieta savā vecuma grupā Valkas novada trīscīņas sacensībās (skriešana, riteņbraukšana, slēpošana)

Godalgotas vietas starptautiskās sacensībāsPēdējos gados Ērikam izdevies izcīnīt

nozīmīgas godalgotas vietas pat starp-tautiskās sacensībās. Ļoti veiksmīgs

starts bija 2010.gada Baltijas valstu at-klātajā individuālajā čempionātā viegl-atlētikā veterāniem. Sacensībās izdevās 10000 metru soļošanā iegūta 2.vieta. Mēroties spēkos ar ārvalstu sportistiem iznācis arī diezgan daudzajās sacensī-bās, kas risinās Valgā. Tur piedalās ne tikai igauņu, bet bieži vien arī Somijas un citu valstu sportisti. Neskatoties uz lielo karstumu, veiksmīgs starts izde-vās šovasar Bauskā 48.Latvijas sporta veterānu – senioru sacensībās, kur vieglatlētikas sacensībās 10000 m so-ļošanā kungiem iegūta 3.vieta. Piedalī-šanās sacensībās ir devusi iespēju būt ļoti dažādās vietās Latvijā ne tikai Vid-zemē, bet arī Latgalē, Zemgalē un Kur-zemē.

Atklāj jaunus vaļaspriekus

Izrādās, jaunus vaļaspriekus var at-rast jebkurā vecumā. Ērika sieva Žen-jora ir pieredzējusi amatierteātra aktri-se, tagad veiksmīgi jau divās izrādēs piedalījies arī Ēriks. Pavisam drīz ar izrādi «Trīs košas dāmas» jāpiedalās Valkas novada amatierteātru skatē.

Vēl viens brīvā laika pavadīšanas veids Ērikam ir piedalīšanās zolītes čempionātos. Šovasar pagasta svētku čempionātā iegūta 4.vieta.

Ēriks atzīst, ka no saviem vecākiem viņš mantojis strādīgumu un to centies nodot tālāk arī dēliem, kuri gan tik daudz ar sportu neaizraujas kā Ēriks,

taču pagasta sporta aktivitātēs iesaistās labprāt. Toties viņa brāļi Ilmārs un Guntis vienmēr bijuši kaislīgi sportisti un arī guvuši valsts mēroga panāku-mus. Katram savs ceļš ejams un ir labi, ja ikdienu papildina un bagātina aktīvs dzīves veids. Ne par velti ir teiciens – veselā miesā – vesels gars! • NCv

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvs izdevumsBezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu novads LV-4244

Tālr.: pašvaldība 6 4268288, fakss 64268795e-pasts: padome@naukseni.lv www.naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja: Naukšēnu novada pašvaldības sabiedrisko

attiecību speciālists Arnis OzoliņšTālr. 29359390, e-pasts info@naukseni.lv

Kārķu pagasta sadaļu sagatavoja Sandra PilskalneDatorgrafika: Mākslinieku un amatnieku biedrība

«Reālā Aptieka»Iespiests tipogrāfijā «Zelta Rudens»

Publikācijas var neatspoguļot Naukšēnu novada domes vie-dokli, par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un fak-tiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs. Informāciju, kuru vēlaties ievietot laikrakstā, nosūtīt nedēļu pirms laikraksta izdošanas pa e-pastu info@naukseni.lv vai ievietot pasta kastītē «Naukšēnu novada pašvaldība» pie Naukšēnu novada pašvaldības ēkas «Pagasta nams» vai Ķoņu pagasta pārvaldē «Celtnieki», nodot bibliotekārei Marutai Krastiņai. Anonīma informācija netiks publicēta. Maksas sludinājumus iesniegt pašvaldības grāmatvedībā.

Naukšēnu Cilvēkvēstis

8

Sandra Pilskalne

Šī ziņa īpaši iepriecinās amatierteātra re-žisorus un aktierus – 11.oktobrī Jelgavā Ādolfa Alunāna muzejā notika Guntas Mi-cānes 5 lugu grāmatu atvēršanas svētki. Grāmatu izdošanas ideja ir neparasta un ļoti praktiska - vienlaicīgi ir izdodas piecu lugu grāmatiņas, kas ievietotas kārbiņā. Grāmatiņu cena ir ļoti demokrātiska, lai būtu iespēja tās iegādāties ikvienam aktie-rim mācoties lomu.

«Izdot vairāku gadu laikā rakstītās lugas – tas man bija sens sapnis. Sākumā likās, ka šī izdevuma nosaukumā būs vārds «trio», tad jau uzrakstīts bija «kvartets», un beidzot apstājos pie «Lauku kvinteta». Tātad šajā grāmatu kārbiņā ir 5 grāma-tiņas ar 5 lugām – «Klēts», «Rija», «Nellijas Jāņi», «Skaista mana brāļa sēta», un «Meiteņu ballīte». Tikai viena no lugām pagaidām nav piedzīvojusi izrādi un vēl gaida savus aktierus un skatītājus. Tā ir «Rija», kas veltīta trimdas gleznotāja Jāņa Kal-mītes un mākslinieka Reiņa Birzgaļa piemiņai. Man dzīvē nekad nav veicies ar skaitīšanu. Ciparus es neatceros, lai tā būtu alga, pensija, gājiens uz koncertu, teātra izrādes sākums, un reizēm es ne-atceros pat savus gadus. Bet ļoti rūpīgi esmu skai-tījusi, kura grāmata kopš 1996.gada pēc kārtas man tiek izdota. Taču nu arī šajā lietā ir absolūts sajukums. Izdošanai tā kā vajadzētu notikt desmi-to reizi. Bet! Vienas grāmatiņas vietā iznāk uzreiz piecas!», stāsta Gunta Micāne. Autore atzīst, ka katrai lugai ir sava rašanās vēsture, savi patiesi, dzīvē sastapti cilvēki un notikumi, bet visām lugām ir kas kopīgs – to darbība notiek mūsdienās, lau-kos un pa lielākai daļai Ziemeļvidzemē un Zemga-lē.

«Luga «Klēts» veltīta manu senču dzimtai, vec-tēvam, radiem un kaimiņiem – kārķēniešiem – ku-rus tik labi kopš saviem skolas gadiem izjūtam ar tagadējo jelgavnieku koktēlnieku Vilni Kazāku. Lugas vāciņu rotā fotogrāfija, kas stāsta par vectē-va un tēvoča labības sēšanu Kārķu pagasta «Mā-rās».

Guntas Micānes amatieru teātriem rakstītās lu-gas ir piedzīvojušas izrādes Kārķos un Rūjienā,

Jaunlutriņos un Glūdā... Šajās dienās Gunta uzzi-nājusi, ka luga «Klēts» iestudēta arī Krāslavā, un tas bijis liels pārsteigums.

Ziema kavējas. Šis rudens un šis gads ir īpašs da-bai un arī Guntas Micānes daiļradei. Pavasarī die-nasgaismu jau ieraudzīja Guntas grāmata «Lielās blēņas», kas ir ieguvusi lielu lasītāju atsaucību. Se-šas grāmatas viena gada laikā – tas varētu būt re-korda cienīgi jebkuram autoram! Tā, protams, ir tikai matemātika, taču pats galvenais visam klāt ir ļoti liels darbs un mīlestība. «Es varu pierakstīt dzejoli, kad debesis man to sūta, es varu rakstīt stāstu, bet sajūtas, kuras es izdzīvoju lugas rakstī-šanas laikā, ir pavisam citādas. Es vienkārši tajā laikā esmu ļoti laimīga. Un es esmu laukos – pļavā, pie upes, mežā, mājā, ap kuru līgo druvas un kur valda darba un apkārtnes skaistuma kopšanas ti-kums. Jā, un dziesmas, kuras nāk man līdz no bēr-nības,» sajūtās dalās rakstniece un droši vien va-ram vēl kādu jaunumu pačukstēt – ja grāmatnīcās redzat Daces Micānes Zālītes dzejoļu grāmatu «Vā-veru gane» ar Sandras Strēles ilustrācijām, tad zi-niet – šī grāmata ir Guntas Micānes meitu kop-darbs un viņas mātes mīlestība bijusi arī šim dar-bam ik mirkli klāt. • NCv

Neparasts notikums jeb piecas vienā

Aizsoļo līdz sporta laureāta godam

Ēriks Jukāms rūpīgi glabā daudzos sportā iegūtos apbalvojumus

Jā, kas ir atmiņas? Vai dziesma klusa, sena,Kad kopā draugi, kad pie pleca plecs?Ak, vārdā nenosaukt tās izjūtas krāsas,Tās smaržas, skaņas, dvēselē kas mīt!Kā mirdzošas un baltas rasas lāsesIk brīdi atmiņas mums dienu pēdās krīt.

(G.Micāne)

Sirsnīgi sveicam Valliju Bundzi skaistajā dzīves jubilejā!

Vēlam veselību un dzīvesprieku!

Bijušie darba kolēģi Kārķu pasta nodaļā

Tradicionālā skrējienaAPKĀRT KĀRĶIEM,

veltīta Latvijas valsts proklamēšanas 93.gadadienai,NOLIKUMS

1. Mērķi un uzdevums:1.1. Popularizēt skriešanu kā vienu no galvenajiem labas veselības veicināšanas veidiem.1.2. Rast iespēju sacensību dalībniekiem izvērtēt savu spēju līmeni.2. Vieta un laiks:2.1. Sacensības notiks 2011. gada 16. novembrī.2.2. Starts un finišs pie Kārķu pamatskolas.2.3. Sākums plkst.14.30.

3. Dalībnieki:Dalībnieki sadalīti četrās vecuma grupās:3.1. Pirmā grupa 2001. gadā dzimušie un jaunāki.3.2. Otrā grupa 1996. – 2000. gadā dzimušie.3.3. Trešā grupa 1965. – 1995. gadā dzimušie.3.4. Ceturtā grupa 1966. gadā dzimušie un vecāki.

4. Apbalvošana:4.1. Katrā vecuma grupā 1.– 3. vietu ieguvēji tiks ap-balvoti ar medaļām un diplomiem.4.2. Labākā rezultāta īpašnieki vīriešu un sieviešu grupā tiks apbalvoti ar piemiņas kausu.

DISTANCES GARUMS 2,6 km.Sīkāka informācija: mob.t. 26613676.

Nav kādas balss un soļu blakus,Un rudens vējš top divkārt ass …

Dalām bēdu smagumu ar Maigu Stilbiņu, dēlu Juri Artemjevu mūžībā pavadot.

Kārķu draudze un Kārķu represētie

Guntas Micānes grāmatas atvēršanas svētkosAlunāna muzejā