Ðis izdevums tapis, domâjot par Rçzeknes pilsçtas kâ ... Rezekne 2011 2 numurs.pdf · dçs (13.Latvijas medaïu mâkslas triennâle Rîgâ 2009, The Con-gress Exhibition Art

IEGULDÎJUMS TAVÂ NÂKOTNÇ!

Ðis izdevums tapis, domâjot par Rçzeknes pilsçtas kâ kultûras vietas un vçrtîbu veidotâjas attîstîbu

Latgaliski kultûrvçsturiskâ vide un tâs attîstîba

ÐAJÂ IZDEVUMÂ

Projekta aktivitâtes 8. lpp.Viedokïi 2. lpp.Stâsts par mums 6.-7.,10. lpp.

Pasaule un Rçzekne 4.-5. lpp.Rçzeknieði ierosina un îsteno 9. lpp.Pilsçtas vçrtîbas 11.-12. lpp.Kultûrpolitika dzîvç 3. lpp.

Finansçjuma ietvars:1.5.2.2.2. Nevalstisko organizâciju administratîvâs kapacitâtes stiprinâðana.Projekts ”Nevalstisko organizâciju lîdzdalîba kultûr-politikas plânoðanâ un ievieðanâ Latgales reìionâ”1DP/1.5.2.2.2/10/APIA/SIF/006/33.

93% no Projekta finansç Eiropas Sa-vienîba ar Eiropas Sociâla fonda starpnie-cîbu. Apakðaktivitâti administrç Valstskanceleja sadarbîbâ ar Sabiedrîbas integ-râcijas fondu.

Ðis informatîvais izdevums ,,Radoðâ Rç-zekne’’ ir veidots ar Eiropas Savienîbas Eiro-pas Sociâlâ fonda finansiâlu atbalstu. Par in-formatîvâ izdevuma ,,Radoðâ Rçzekne’’ satu-ru atbild biedrîba ,,Mediju radoðâ studija’’

Kultûrvides attîstîbasplânoðanâ ir bûtiski izvçr-tçt jau esoðo vçrtîbu as-pektus kâ pilsçtâ, tâ arîlaukos. Rçzeknes gadîju-mâ ðî mijiedarbîbas telpapalielinâs, pilsçtniekiemizmantojot novada terito-riju mâju bûvniecîbai,atpûtas vides veidoðanai.

Koka apbûvei Rçzeknespilsçtâ, arî Rçzeknes nova-da lauku ciemiem un sâ-dþâm ir bûtiska nozîmekultûrvçsturiskâ potenci-âla saglabâðanâ. Vçl aiz-vien Rçzeknes pilsçtâ unnovada ciemos ir saglabâ-jies ievçrojams skaits Lat-galei raksturîgâs koka ap-bûves – dzîvojamâs mâjas,guïbûves ar fasâdes dçïuapdari, bagâtas un lielis-kas kvalitâtes dekoratîvoapdari. Tâ ir Tiòanova ie-la, mâjas Vecticîbniekulûgðanas nama rajonâ,çkas Bukmuiþas ielâ. Ðîapbûve raksturo Latgalesun vecticîbnieku kultûru19.gadsimta beigâs un20.gadsimta sâkumâ kâtradîcijâm bagâtu, talantî-gu un paðlepnu.

2

Viedokïi




Diemþçl pçdçjâs desmitgadçssabiedrîba ir jaunu ceïu meklçju-mos un vienmçr atrodas krustce-lçs, nespçjot definçt kultûrvidestâlâko attîstîbu. Rodas jaunas,latgaliskajai mentalitâtei tâlas unnekvalitatîvas apbûves, kas bûtusavas reìionâlâs piederîbas unlepnuma ziòâ reti sastopamaslîdzvçrtîgai iepriekð radîtajâm,neveido sava laikmeta vçrtîbas.Tâpçc vçl aizvien liela nozîme ireksistçjoðo vçrtîbu, raksturîgâsapbûves saglabâðanai.

Izmaiòas tradicionâlajâ Lat-gales mâju arhitektûrâ notieksiltinâðanas nolûkos, logu no-maiòâ, veicot fasâþu apdares re-montu. Katrs uzlabojumus mç-ìina darît pçc saviem ieskatiemun prasmes.

Çka bûtiski zaudç identitâti, ja:1. Tiek noòemtas dekoratîvâs fasâþu detaïas.2. Tiek mainîtas logu proporcijas un apjomi.3. Ieejas durvju raksturs.4. Verandas esamîba, stiklojuma iedalîjums.5. Fasâþu tradicionâlie apdares materiâli un paòçmieni.6. Dârza un pagalma sakoptîba.Kas notiks, ja viss turpinâsies attîstîties paðplûsmâ.Katrs realizçs savas vajadzîbas pçc gaumes un iespçjâm, kurâm ðobrîd nav konkrç-

tas, vietçjas mentâlas un estçtiskas piesaistes. Izvçles brîvîba, ko piedâvâ neierobeþotâinformâcijas un preèu apmaiòa, jau ir sâkusi ârdît gadu paaudzçs kopto vietas izjûtu artieði tai raksturîgâm izpausmçm. Çku apðûðana tiek veikta gan ar PVC dçïiem, gan arspundçtiem dçïiem, gan ar ruberoîdu. Darba laikâ ïoti bieþi zûd visas çkâm raksturîgâsdetaïas, çka vairâk nepieder ne pie kâdas kultûras, ne identitâtes. Nojaukto vietâ bûvç

jaunâkas çkas – lielâkas, citâdâkas, modernâkas, bet patiesîbâ kâ visur citur, bez sejasun sveðas.

Çka un mâja jau rada vietas noskaòu. Kâdi mçs esam vai vçlamies bût – sirsnîba,poçtisms, vienkârðîba un dabiskums. Tas sâkas ar domâðanas veidu un attieksmi pretsavâm mâjâm. Par kurâm kâds saka, ka tie ir tikai veci grausti ar fasâdes meþìînçm ko-

kâ. Tajâs ir vietas un lietas vçrtîbas, kuras citur pasaulç ir novçrtçjuði un atraduði iespç-jas, nemainot identitâti, pievienot ðo moderno un çrto, vienlaicîgi saglabâjot tikai mû-su tautai un novadam raksturîgo. Latgales çku gadîjumâ ïoti bûtisks aspekts ir detaïas– çku apmales, logu râmji.Pçc kârtçjâs çku siltinâðanasðie kokgrieztie darinâjumimçtâjas atkritumu kaudzçs,gaidot iznîcinâðanu.

Ir jârosina sabiedrîbas in-terese par ainavas kvalitâtesjautâjumiem, jo mûsdienâspçc zinâma pârtraukuma ir at-sâcies intensîvs pilsçtvidestransformâcijas process- no-turîgi pieaug jaunâs bûvniecî-bas apjomi, arvien plaðâkosapmçros tiek veikta vecâs ap-bûves rekonstrukciju un it kâmodernâ nomaiòa. Ja ðis pro-cess notiek stihiski, neòemotvçrâ kultûrvçsturiskâs vides îpatnîbas (tradicionâlâs arhitektoniskâs formas, ainavas vi-zuâlais veidols), pastâv pamatotas baþas salîdzinoði neilgâ laika posmâ zaudçt Latga-les pilsçtu un arî lauku ainavas vides unikâlâs iezîmes un atpazîstamîbu.

Apmeklçtâji un tûristi vç-las redzçt tieði vides savdabî-bu un neatkârtojamîbu, nevisglobâlâs unifikâcijas, kurasformas lîdz ar standartizçtoarhitektûru un bezpersonîgovides dizainu arvien vairâkparâdâs arî pie mums.

I.Groce, materiâla sagata-voðanâ izmantoti I.Matisovalekciju materiâli par pilsçtuìeogrâfiju un ekoloìiju,P.Blûms, Mâkoòkalna pils-drupu saglabâðanas un attîstî-bas koncepcija.

Latgaliski kultûrvçsturiskâ vide un tâs attîstîba

3

Kultûrpolitika dzîvç

Mâkslas studijas paver iespç-ju veidoties personîbai ar savru-pu domâðanu un savdabîgu ska-tienu uz pasauli. Tâ ir priekðro-cîba baudît radoðu procesu unatïauties eksperimentçt.

Latvijas Mâkslas akadçmijasLatgales filiâle (LMA LF) îstenoakadçmisko bakalaura augstâkâsizglîtîbas programmu «Mâksla».

LMA LF ir iespçja iegût huma-nitâro zinâtòu bakalaura mâk-slâs akadçmisko grâdu ðâdâsapakðnozarçs: glezniecîbâ, gra-fikâ, tekstilmâkslâ un tçlniecîbâ.Paðlaik norit intensîvs darbs pierestaurâcijas apakðnozares prog-rammas izstrâdes un uzsâktassarunas par iespçju îstenot res-taurâcijas programmu LMA LF.

Ðî programma ir aktuâla, jo reìi-onâ nepiecieðami restaurâcijasspeciâlisti un vidçjâ izglîtîbasposmâ (Rçzeknes Mâkslas undizaina vidusskolâ) audzçkòi jauapgûst restauratora asistentadarba iemaòas.

Mâcîbu iestâdç studçjoðiepârstâv visu Latgales reìionu -Daugavpils, Preiïi, Lîvâni, Ma-dona, Ludza, Viïaka, Gulbene,Balvi, Kârsava, Dagda, Viïâni,Krâslava, Jçkabpils.

Jau piecus gadus LMA LFstudenti aktîvi piedalâs LatvijasMâkslas akadçmijas izsludinâta-jos ERASMUS stipendiju kon-kursos un izmanto iespçju gadustudçt kâdâ no Latvijas Mâkslasakadçmijas sadarbîbas augstsko-lâm Spânijâ, Portugâlç, Itâlijâ,Francijâ, Turcijâ, Lietuvâ, Poli-jâ un citâs valstîs.

Teorçtisko priekðmetu blokâstudijas palîdz orientçties mâk-slas pasaulç, laikmetu valdoða-jos uzskatos, mâkslas formâs,garîgajos pieòçmumos, mâkslasprocesos un norisçs, izprast cituautoru mâkslinieciskâs ieceresun iepazît to daiïrades daudzvei-dîbu. Liela uzmanîba tiek veltîtaarî Latgales reìiona kultûrvçstu-risko îpatnîbu, kâ arî sociâlpoli-tisko tendenèu apzinâðanai unanalîzei.

Ïoti aktîvi filiâlç darbojas to-poðie tçlnieki. Studenti ar panâ-kumiem piedalâs gan Latvijasmçroga, gan starptautiskâs izstâ-dçs (13.Latvijas medaïu mâkslastriennâle Rîgâ 2009, The Con-gress Exhibition Art MedaliGlobal World Somijâ 2010).Vairâkus gadus LMA asociçtâsprofesores tçlnieces M. Kalniòasvadîbâ tiek organizçti tçlniecî-bas plençri Balkânos, Preiïos unAglonâ.

Aktîvu izstâþu darbîbu para-lçli studijâm organizç Tekstil-mâkslas apakðnozares lektoreDaina Manuðko, rosinot arî cituapakðnozaru studentus ietçrptradoðâs idejas ðíiedru mâkslaituvos materiâlos.

Paralçli studiju darbam aktîvirosâs Grafikas apakðnozares pa-sniedzçji docenti Vjaèeslavs Fo-mins un Juris Briedis ar KKF

Latgales kultûras programmaslîdzekïu piesaistes palîdzîbu or-ganizçjot kursus grafikas mâk-slas interesentiem, tâ stimulçjotgrafikas jaunrades procesu, po-pularizçjot Latgales grafiíu ra-doðo veikumu un ïaujot apzinâtgrafikas vçsturisko veidoðanâsprocesu Latgalç. Ðî projekta no-slçgumâ sadarbîbâ ar LatgalesKultûrvçstures muzeju tika or-ganizçta plaða grafikas mâkslasizstâde «VÇRTÎBAS».

Nepârtraukti norit darbs piemâcîbu bâzes kvalitâtes uzlabo-ðanas. Tâ Grafikas apakðnozareipar budþeta lîdzekïiem Holandçiegâdâta oforta prese, uz kurasvar iegût kvalitatîvus lielformâtadarbus. Lîdz ar to ir pabeigtaGrafikas darbnîcas izveide, kasatbilst ðodienas prasîbâm.

Ik gadus Latgales filiâles stu-denti piedalâs Mâkslas dienu pa-sâkumos un ir aktîvi to organi-zçtâji gan pilsçtâ, gan novadâ.Glezniecîbas apakðnozares stu-denti veido nesen dibinâtâs ra-doðâs jaunatnes organizâcijas«ARTISTENCE” kodolu un

veic aktîvu glezniecîbas izstâþudarbîbu reìionâ.

Nu jau par ilggadçju tradîcijuizveidojusies LMA LF studentulîdzdalîba mâkslas specialitâðustudentu vizuâlâs mâkslas starp-tautiskajâ izstâdç – konkursâART SESSIO Baltkrievijâ. Kon-kurss ðogad notika jau 20-to rei-zi, LMA Latgales filiâles stu-denti konkursâ piedalâs no2002.gada, katru gadu saòemotbalvas kâ radoðâs darbîbas kva-litâtes apliecinâjumu.

Studiju gads topoðajiem mâk-sliniekiem noslçdzas ar vasarasplençru, kas tiek organizçts da-þâdâs vietâs: Bauskas rajonaBruknas muiþâ (pateicoties sa-darbîbai ar Romas katoïu baznî-cas mâcîtâju Andreju Mediòu),Kaunatas pagasta «Akminîðos»sadarbîbâ ar LKF kopas podnie-ku E.Vasilevski, Cçsîs, Viïânos,Preiïos, Ludzâ, citâs Latvijaspilsçtâs.

LMA Latgales filiâles vadîtâja mag. paed.

Ilma Rapða




Radoðâs industrijas izglîtîbas iespçjas Rçzeknç

4

pasaule un rçzekne

Vairâkus gadus uz vienu vai divâm ne-dçïâm vasaras plençri kopâ saved mûs,èetras gleznotâjas: Agru Ritiòu (Rçzek-ne), Vçsmu Uðpeli (Rçzeknes novads,Maltas pagasts), Viju Stupâni (Aglona),Ilzi Griezâni (Lîvâni). Visas esam beigu-ðas Rçzeknes Mâkslas un dizaina vidus-skolu un Latvijas Mâkslas akadçmijasLatgales filiâli.

Ðovasar J.Rozentâla somu un latvieðusadraudzîbas biedrîba Somijâ uzaicinâjamûs uz plençru Dienvidsomijas piekrastçvasarnîcu pilsçtiòâ Snappertuna. Tâ atro-das 100 km uz rietumiem no Somijas gal-vaspilsçtas Helsinkiem. Tur mçs pavadî-jâm siltu, gleznainu nedçïu jaunaslatvieðu- somu Janas un Henrija Ranki ìi-menes sabiedrîbâ.

Katrs rîts sâkâs ar peldi jûrâ, brokas-tîm, sarunâm un izbraucieniem uz tuvâ-kajiem ciemiem. Pa ðauriem, lîkumai-niem, bet kvalitatîviem ceïiem mçs iz-braucâm caur meþiem, kur varçja saçstiesmellenes, caur pïavâm, labîbas laukiem,gar akmens (granîta) krâvumiem, jûras lî-cîðiem mçs aizlîkumojâm lîdz viduslaikupilsdrupâm, baznîcâm, maziem ciemati-òiem.

Vienâ no dienâm bijâm Fiskars ciema-tâ, kur kâdreiz darbojâs slavenâ SomuFiskars rûpnîca, un mâjâm, kurâ dzîvojarûpnîcas strâdnieki. Tagad ðis ciems irpârtapis par mâkslinieku un amatniekucentru. Ðeit darbojas daudzas darbnîcas,kur apmeklçtâjs var redzçt meistarus unmâksliniekus procesâ. Mçs redzçjâm ka-lçju darbnîcas, un vienâ no darbnîcâm ka-la divas jaunas meitenes. Tâpat bijâmstikla darbnîcâ, papîra lieðanas darbnîcâ –tur redzçjâm, kâ no auduma gabaliòiem,veciem papîriem, sakaltçtâm zâlîtçm topjauns papîrs, kur katru loksni atseviðíi iz-lej vajadzîgâ biezumâ, krâsâ, lielumâ undaudzumâ. Turpat tiek iesietas grâmati-òas, taisîtas apsveikuma kartîtes. To visuvarçja arî iegâdâties. Darbojâs juvelieru,keramikas, sveèu lieðanas, kâ arî daudzas

citas darbnîcas. Fiskars pilsçtiòâ ir daudzveikalu, kur var iegâdâties visu to, ko ra-þo un izstrâdâ amatnieki un mâkslinieki.Ir arî veikali, kur var nopirkt «Fiskars»raþoto preci.

Braucot pa ceïu, daudzviet var redzçtnorâdes, kur var iegâdâties lietas, kas jauir kalpojuðas: veci logi, durvis, sveèturi,trauki, mçbeles un citas lietas. Ðajos vei-kalos grozîjâs daudz cilvçku. Somijâ cil-vçki ir praktiski un samçrîgi attiecas pretsadzîves lietâm. Mâjiòas, kurâs mçs dzî-vojâm, nebija lielas, bet bija praktiskas,tur bija vieta, kur sagatavot çst, un gultasvieta. Bija salîdzinoði plaði lieveòi, kurvar sçdçt un atpûsties, lûkojoties uz jûraslîci, uz pretçjo krastu, saulrietu, mazâmzivîm, kas no rokas çd maizi, un ik pa brî-

dim garâm pabrauca jahta ar vai bezûdensslçpotâja. Mâjiòu arhitektûra unkrâsojums lakoniski iekïâvâs prieþu meþaainavâ. Braucot pa celiòiem, nemaz nevarnojaust, ka meþs pie jûras ir pilns ar dau-dzâm mazâm mâjiòâm, kur turpat pagal-mâ aug mellenes un gailenes.

Paralçli atpûtai un ekskursijâm, mçsarî gleznojâm. Vçsma uzgleznoja jûraskrastâ saules apspîdçtu jaunas sievietesaktu. Vçsmas viena no mîïâkajâm glez-niecîbas tçmâm ir portreti, tâpçc katrâ noplençriem viòa uzglezno cilvçku, ar kurusastopas, portretu. Vçsma prot apburt unpulcçt ap sevi cilvçkus ar savu atvçrtîbu,jestriem smiekliem un jokiem. Vija ir ro-mantiska un reizç lietiðía. Viòas gleznie-cîbas mîïâkâ tçma ir ziedi. Savâs kompo-zîcijâs viòa uzbur ziedu smarþu, caurau-þot to ar sudrabotu gaismu. Ilze gleznodabu, tur var redzçt jûras krastu ar jah-tâm, meþus un pïavas. Viss ir tik atpazîs-tams un mîïð. Es iegleznoju dabas motî-vus. Vienâ no gleznâm ir tikai mellenes,uzzîmçju katru mellenes lapiòu un izkrâso-ju to svaigi zaïâ krâsâ un uz ðî zaïumamirdz tumði zili violetas ogas. Krâsai klâtpieliekot laku, panâku ogu spîdumu un ap-jomu.

Vakaros, protams, izslavçtâs somu pirtis.Izsildîjuðâs pirtî, jûrâ izpeldçjuðâs, dzerottçju ar medu, pârrunâjâm pavadîto laiku.

Nedçïas nogalç piedalîjâmies gadatir-gû kaimiòu pilsçtiòâ Billnçs. Ðeit pulcç-jâs ïaudis no Somijas un Zviedrijas. Para-lçli tirdziòam notika teâtra izrâdes, uzstâ-jâs jauni mâkslinieki - mûziíi, tâpat bijaaplûkojama vçrienîga jauno mâksliniekuizstâde galerijâ, kas iekârtota bijuðâs rûp-nîcas plaðajâs telpâs.

Pirmdienas pusdienlaikâ mçs jau bi-jâm Latvijâ, braucâm gar piekrasti lîdzMazirbei, kur mûs gaidîja vçl viena ple-nçra nedçïa. Jau otro gadu savâs vasarasmâjâs mûs ar butçm un vînu viesmîlîgisagaida uzòçmçja Solveiga Gulau. Sol-veiga pulcç ap sevi interesantas, radoðas

arî sabiedrîbai pazîstamas personas –mâkslinieku pâri Kristapu un Santu Zari-òus, stilisti Þannu Dubsku, frizieri stilistuIgoru Tolstiku u.c.. Mazirbes plençrâmums pievienojâs mâksliniece MarenRiehel no Vâcijas.

Vakar vçl bijâm Somijas Baltijas krastâ,bet ðodien - Latvijas piekrastç. Tâ pati jûra,bet citâda – plaða, dziïa, tuva, tâla un skaòa.

Mçs katra To gleznojâm tâ, kâ redzç-jâm, un, saliekot bildes kopâ, var redzçtcik daþâds ir mûsu skatîjums. Ar cikdaudz krâsâm var gleznot jûru, debesis unkâpas! Vijai ekspresîviem otas un triepie-niem un ðvîkâm, bet harmoniskâm zaïajaiun smilðu toòu krâsâm izdodas uzgleznotkâpas, dzîvas ar vçja un jûras skaòu, prie-þu ðalkâm un saules mieru.




DIVI DIVI KRASTIKRASTI

5

Vçsmas trauksme, dzîvesprieks, ne-miers tiek iegleznots jûras ainavâ. Tumðizila un dziïa jûra un debesis, kuras ir ap-mâkuðâs, bet sauli mâkoòi vçl nav nose-guði. Tâ izkrâso siltos gaiði brûnos, dzel-tenos un sârtos toòos plaðâ krasta smiltisar daudzu pçdu nospiedumiem.

Jûras krastâ ar traktoru tika ievilktalaiva. Viïòi apskalo to un laivas atspulgusaðíeï daudzos krâsu laukumos un ieðûpojûrâ. To es rakstu, raugoties uz Ilzes glez-nu. Laiva, kas, ðûpojoties viïòos, ir gata-va izbraucienam jûrâ lîdz pat tai vietai,kur horizonts redzams.

Tâda tîra zilgme debesîs, un svaigi za-ïa jauna priede tâs fonâ. Gandrîz baltas-tik gaiðas es redzu kâpas. Smaragda ziliun zaïi toòi, gaiðas kâpas un aiz kâpâmvar sajust, ka ir jûra! Tâ es uzgleznoju jû-ru mûsu pirmajâ plençra dienâ Mazirbç.

Mçs çdâm butes, tâs tikko nokûpinâtassvaigas varçja dabût pie vietçjiem iedzî-votâjiem. Arî kompozîciju ar butçm unvînu kâdu vakaru mçs iegleznojâm savos

darbos. Cik daþâdi var ieraudzît un uz-gleznot vienu un to paðu! Arî ðeit, Mazir-bç, Vçsma mâcçja sarunât sievieti, kaspiekrita pozçt aktam. Akta gleznoðana tâir Visuma gleznoðana - lînijas, formas,krâsas, noskaòa, íermeòa saplûðana ardabu, mâkslinieka vçstîjums skatîtâjam.

Augusta pirmajâ sestdienâ Mazirbçkatru gadus kâ tradîcija notiek Lîvu svçt-ki. Ðeit pulcçjas cilvçki no tuvâm un tâlâ-kâm vietâm, arî citâ mçlç runâjoði. Mçsarî piedalîjâmies ðajos svçtkos, izliekotgleznu izstâdi dabâ! Tâds pacilâjoðsprieks ir redzçt tik daudz sajûtu un noska-òu, iegleznotas mûsu gleznâs. Ar katrudarbu saistâs atmiòas un stâsts. Skatîtâjunetrûka, bija daudz sarunu, kas uzlâdçjajau nâkamâs vasaras plençram.

Divas emocijâm, notikumiem un raþî-ga darba bagâtas nedçïas bez televîzijas,radio un avîzçm. Tikai mçs, mûsu gleznas,piedzîvojumi, sajûtas, sarunas un domas!

23. augusts, 2011. gads.Agra Ritiòa

pasaule un rçzekne




6

Projektu îstenojam kopâ ar citâmnevalstiskajâm organizâcijâm, kuru dar-bîba saistâs ar kultûru. Ðoreiz stâsts par«TeART59».

«Biedrîbas «TeART59» dibinâðanasmçríis ir nodroðinât teâtra mâkslas pasâ-kumu pieejamîbu lauku iedzîvotâjiem,veicinât teâtra mâkslas popularizçðanu,saglabât un ilgtermiòâ nodroðinât teâtratradîciju turpinâðanu.

Biedrîba ir dibinâta 2009.gadâ, visi tâsdalîbnieki ir Rçzeknes teâtra aktieri. Tâkâ biedrîba attîsta Rçzeknes teâtra darbî-bu, tâ tiek uzskatîta par tieðu Rçzeknes te-âtra tradîciju pârmantotâju un uzturçtâju.

Ðogad Jûrmalas Latvijas amatierteât-ru iestudçjumu skatç «Gada izrâde 2010»Rçzeknes tautas teâtra iestudçjums - Da-rio Fo, Franka Rame «Brîvâ laulîba», (re-þisore Mâra Zaïaiskalns) saòçma «Gadaizrâde 2010» titulu.

Kâdas ìimenes lokâ notikumi sâkas arvârdu apmaiòu un pâraug íildâ – pazîs-tama situâcija, kurai pikantumu pieðíirtas, ka abi laulâtie ir aktieri. Lugas varo-òi – vîrs un sieva – nebeidzamos strîdosmokâs un moka otru, lîdz beigu beigâssaprot, ka patiesîbâ viens otru mîl. «Vaivar pârvçrst laulîbas gultu par visas tau-tas bagâtîbu, par kultûras templi, kas pie-ejams plaðâm tautas masâm…» prâto lu-

stâsts par mums




Sadarbîbas partneris – tautaSadarbîbas partneris – tauta

7

gas autors, Dario Fo, itâlieðudramaturgs, Nobela prçmijaslaureâts, scenârists, aktieris, re-þisors un pat komponists vienâpersonâ, stâstot par laulâto pâr-i, kas eksperimentç ar «brîvajâmattiecîbâm».

Lomâs:Antonija – sieva- Inâra ApeleVîrietis – vîrs – Ilmârs Dreïs

Profesors – mîïâkais – Gundars KozlovskisReþisore – Mâra ZaïaiskalnsTelpa un kostîmi – Inâra ApeleGaismas un skaòa – Ints SalmiòðFoto – Mâris JustsVideo – Marts Mihailovs.

Þûrijas vçrtçjumâ izrâde«Brîvâ laulîba» atðíîrâs ar for-mu un drosmîgu materiâla – sa-reþìîtâ farsa þanra izvçli. RûtaBirzleja Latvijas amatierteâtruainu vçrtçja kâ ïoti daudzðíaut-òainu – gan stilistiski, gan mâk-slinieciskâ lîmeòa ziòâ. Par izrâ-di «Brîvâ laulîba» teâtra zinât-niece teica: «Ðis iestudçjums pa-plaðina amatierteâtru robeþas,un pârsteidz ar gaumi un skatu-ves ðarmu. Patîkami redzçt da-þâdus mûsdienîgu stilistisko ri-sinâjumu meklçjumus, ne tikaiteksta pârnesumu uz skatuves.»

Rçzeknes Tautas teâtrim ðî irjau treðâ izrâde, kas ieguvusiprestiþo Gada izrâdes titulu (ie-priekðçjos divus saòçma izrâdes- F. Trasuns «Tu navaicoj manis,kaids asu» un latvieðu tautas pa-saku kaleidoskops «Netici blç-òâm»).

Materiâlus apkopoja ElgaÐvarce, fotomateriâli no teâtraarhîviem.

stâsts par mums




as teâtra biedrîba «Tas teâtra biedrîba «TeArt 59»eArt 59»

8

projekta aktivitâtes

DZÎVOT AR SAVÂM «ROBEÞÂM».

Noteikt robeþas – nozîmç teikt «nç» tam, ko mçs ne-vçlamies un netaisâmies darît, lai teiktu «jâ « tam, ko vç-lamies un esam nolçmuði darît.

Prasme noteikt robeþas mums nepiecieðama, lai izjus-tu saiti ar savu iekðçjo bûtîbu, samazinâtu dzîves sasteig-to ritmu, pabûtu ar sevi, nepazaudçtu savas esîbas jçguun galu galâ saglabâtu lîdzsvaru savâ ikdienas dzîvç.

Dzîve jau tâ mums liek nepârtraukti reaìçt uz ârçjiemapstâkïiem, notikumiem – bet tas maz dod prieka. Mûsno bçrnîbas mâca atsaukties uz citu vajadzîbâm, bet ne-mâca mums noteikt savas robeþas un teikt «nç» visam,kas jums ir nebûtisks. Robeþu noteikðana aizsargâ mûsno laika, darba, tehnoloìiju un vides spiediena, kâ arî pa-dara mûsu dzîvi apzinâtâku.

Cik bieþi sev jautâju «Ko es vçlos?» .

Galvenais ir mûsu izvçles moments. Katram mums irnodarbes, kuras izvçlamies darît, bet pçc tam noþçlojamto laiku un enerìiju, ko tai patçrçjâm.

I – neatliekami un svarîgi. Ðajâs situâcijâs vienkârðidarâm to, kas jâdara.

III – steidzamas, bet ne tik svarîgas lietas. Parasti gandarot ðîs lietas mçs ticam, ka tâs ir steidzamas un arî sva-rîgas. Îstenîbâ ðî sajûta balstâs uz citu cilvçku prioritâtçm,tas ir svarîgi tiem, kas to lûdz jums, bet diemþçl ne jums.

IV – ne steidzamas, ne svarîgas lietas. Mçs paði jautâs uzskatâm par laika tçrçðanu.

II – ðîm lietâm mums parasti nepietiek laika. Tâs irsvarîgas, bet ne tik steidzamas.

Te attiecas viss, kas saistîts ar rûpçm par sevi, ar savuprioritâðu noteikðanu, sava dzîves laika plânoðanu (izdo-mât, kam man gribas patieðâm teikt «jâ») un garîgo ba-rîbu. Mçs zinâm, ka tas ir svarîgi, bet mûþîgi kaut kâ ne-atliek laika, lai ar to nodarbotos.

Ja netiks noliktas robeþas, lai aizsargâtu ðo laiku, tastiks pazaudçts jau esoðajâ mirklî. Padomâjiet, kurâm lie-tâm jûs varat pateikt «nç», lai atbrîvotu laiku, lai bûtu arsevi. Tas nenozîmç, ka jums tâpçc ir jâpagrieþ mugurasaviem tuvâkajiem cilvçkiem vai kïûsiet nevçrîgi pretpienâkumiem, tas nozîmç tikai to, ka jûs automâtiski ne-padosieties apstâkïu un pienâkumu spiedienam, kas pa-kïauj briesmâm jûsu dvçsele lîdzsvaru un garîgo veselî-bu. Jâatzîst, ka bieþi vien slimîbas ir tâs, kas liek mumssaprast, kas mums patieðâm ir svarîgi.

Vingrinâjums «Mâcieties pateikt «Nç»!

Teikt «nç» var trençt tâpat kâ jebkuru citu muskuli –sâkumâ to dara ar nelielu slodzi, t.i., nosakot robeþas,kas neizraisa pârâk lielu pretestîbu, tad pakâpeniski slo-dzi var palielinât. Sajûtiet un atzîmçjiet sev, ka katru rei-zi, kad pieòemat lçmumu noturçt savas robeþas, jûs izjû-tat enerìijas pieplûdumu.

1. Uz papîra lapas vai savâ dienasgrâmatâ sastâdietsarakstu ar lietâm, kurâm jûs parasti sakiet «jâ», lai ganpatiesîbâ gribçtu teikt «nç». Necenzçjiet savu sarakstuun nedomâjiet par:

l vai man ir tâda iespçja tekoðajâ momentâ teikt «nç»;l vai ir vçrts tam teikt «nç»;l vai sevi vainosiet, ja pateiksiet «nç»;l vai jums ir morâlas tiesîbas teikt ðajâ situâcijâ «nç»;l vai ðajâ situâcijâ tavi draugi, kaimiòi vai kâds cits

atïautos teikt «nç».2. Vienkârði ierakstiet savâ sarakstâ visu, kam tagad

sakiet «jâ», bet gribçtos pateikt «nç», piemçram:l eju pie telefona vakariòu laikâ;l palieku strâdât pusdienas pârtraukumâ;l skatos pirms miega televizoru;l eju pusdienot ar Annu, kas runâ bez apstâjas un ne-

klausâs nevienu citu, izòemot sevi;l piekrîtu sabiedriskajâm aktivitâtçm skolâ, kur mâ-

câs mani bçrni utt.3. Kad jûsu sarakstâ ir ne mazâk kâ 10 punkti, izvçla-

ties vienu, kam jûs visvieglâk varat pateikt «nç». Ierak-stiet to lapas augðçjâ malâ un izdomâjiet nelielu soli, kaspalîdzçtu jums virzîties vçlamajâ virzienâ. Tam nav obli-gâti jâbût «visu vai neko», meklçjiet ko sasniedzamu. Jagribat atteikties no darba pusdienu pârtraukumâ, izvçla-ties vienu vai divas dienas, kad uz pusstundiòu iziesitpârtraukumâ. Ja gribat atteikties no kâdiem pienâku-miem, neatbildiet uzreiz ar «jâ» un «nç», paòemiet laikupârdomâm («Man jâpadomâ, es jums atbildçðu vçlâk»).

4. Pierakstiet savu nâkamo soli, izmantojot esoðo lai-ku, it kâ jûs to jau darîtu. Cenðaties bût pçc iespçjas kon-krçtâks/a, piemçram:

l otrdienâs un ceturtdienâs no 13.00 lîdz 13.30 es ejupusdienâs.

l kad pie manis kâds vçrðas ar lûgumu, es uzreiz au-tomâtiski nepiekrîtu. Es saku, ka man vajag saplânot unatbildçðu vçlâk.

5. Apspriediet ar kâdu savas grûtîbas izpildît ðos soïusun iespçjas, kâ varçtu tos pârvarçt. Izstâstît skaïi par sa-viem plâniem un saòemt atbalstu vienmçr ir noderîgi.Piemçram:

l Grûtîbas: darba sanâksmes vai tikðanâs mûþîgi ievel-kas vai sakrît ar manu nolikto pusdienas pârtraukumu.

l Iespçjamie risinâjumi: atzîmçt savâ kalendârâ pus-dienas pârtraukumus jau mçnesi uz priekðu tâ, lai turp-mâkajos plânojumos nenozîmçtu nekâdas tikðanâs. Janotiek kaut kas absolûti neatliekams, es izdalu pusstun-du pusdienâm citâ laikâ ðajâ dienâ.

6. Pierakstiet visus savu sasniegumus. Kad bûsiet ga-tavi, izdariet nâkamo soli vai izvçlaties nâkamo situâci-ju pie kâ strâdât no sava saraksta.

PABÛT AR SEVI

Lai labâk redzçtu,Nevajag skriet uz ielas, ne skatîties pa logu.Vienkârði bûtSavas esîbas centrâ.Jo tâlâk tu attâlinies no tâ, Jo mazâk uzzinâsi.Ieskaties savâ sirdî un paskaties,Vai vieds ir tas, kas seko visam, kas apkârt rodas:Lai kaut ko darîtu, vajag vienkârði bût.

Íînieðu filozofs Laodzi.

Esot ar sevi, mçs atliekam malâ ârçjos pienâkumus unprasîbas, samazinâm lîdz minimumam iespçjamos uz-manîbas novçrðanas momentus un koncentrçjamies uzsevi. Un te nav runa par laiku, kurâ mçs pârstâjam kautko darît, bet par ðî laika kvalitâti, kurâ esam ar sevi.

Mçs to darâm, lai atrastu savu «centrâlo pavedienu», pie-skartos savai patiesajai bûtîbai un izveidotu nepastarpinâtasattiecîbas ar savu «es», nevis ar mâtes, sievas, kolçìes, mâ-sas un draudzenes lomâm, kurâs esam nepârtraukti.

Eksistç miljons veidu kâ pabût ar sevi. Var nolikt bçr-nus gulçt un vakarâ pasçdçt virtuvç un padzert tçju. Citspieceïas agrâk no rîta un raksta dienasgrâmatu vai izietmeditatîvâ rîta skrçjienâ. Vienam tas nozîmç vienkârði

pasçdçt pie loga, citam – skaitît lûgðanas, meditçt, pa-klausîties mûziku, pastaigâties. Lai kâdu formu arî neie-òemtu laiks, kuru pavadiet ar sevi, tam ir jâatbilst seko-joðiem raksturojumiem:

ll tas ir laiks, kurâ jûs neviens nevar novirzît vai pçk-ðòi pârtraukt;

ll tas ir laiks, kas jums noteikti ir jâpavada vienatnç;l ja jûs ar kaut ko nodarbojaties, nepiecieðams, lai jûsu

uzmanîbas fokusâ bûtu ne tik daudz ðî nodarbe (pastaiga,skrieðana), bet bûðana ar sevi. Bet jebkura nodarbe arîðeit neder, piem., ieðana uz veikalu.

Jçgpilna pabûðana vienatnç kâ sevis atjaunoðana ungudrîbas iegûðana ir sensena prakse, kas ir pastâvçjusivisâs reliìijâs no neatminamiem laikiem. Bet, par cik,maz no mums var uz ilgu laiku aiziet no ìimenes, darbaun doties garîgos ceïojumos, tad mûsu iespçja ir ðo prak-si pielietot, to ik dienu ieslçdzot savâ reâlajâ dzîvç. Tra-dîcijas bieþi vien to piedâvâ izdarît no piektdienas lîdzsvçtdienai, kad var samazinât savu dzîves tempu, noliktmalâ materiâlâs rûpes un veltît laiku pârdomâm un garî-gajai barîbai. Tikai mûsu dzîvç eksistç ïoti daudz neatlie-kamu lietu: darbs, mâjas, îpaðumi, attiecîbas, sabiedriskâdzîve – viss pieprasa mûsu laiku un mûsu uzmanîbu. Vi-sas ðîs prasîbas nâk ar varenu spçku, tâpçc mums ir ne-piecieðams mâcîties noteikt savas robeþas.

Lîdz ko jums izdosies uz savas personîgâs pieredzesizbaudît, cik svarîgi ir pabût ar sevi un cik labvçlîgi tasatsaucas uz jûsu dzîvi, jûs vienmçr spçsiet atrast tâdu ie-spçju katru dienu, reizi nedçïâ, mçnesî vai gadâ, vai arîto darîsiet visos ðajos variantos.

Vingrinâjums «Ieplânot laiku, lai pabûtu ar sevi»

1. Sâkumâ pajautâjiet sev - vai no tâ, ko jûs jau darât,atbilst pabûðanai ar sevi.

Ja jums ir jau savs îpaðais veids kâ pabût ar sevi – brî-niðíîgi! Varbût kaut ko no savâm nodarbçm jûs esat ga-tavi tam piemçrot.

2. Pajautâjiet sev – vai to, ko atradât varat atïaut sevdarît arî bieþâk un regulârâk?

3. Ja jûsu dzîvç nekâ tâda nav, tad paòemiet papîru unuzrakstiet visas idejas kas ienâk prâtâ, kâ un kur jûs tovarçtu darît, piemçram:

l atlikt visas darîðanas, daþas reizes dziïi ievilkt elpuun pasçdçt 10 minûtes, pirms bçrni ir atgriezuðies noskolas;

l paklausîties pirms miega mierîgu mûziku vai relak-sâcijas ierakstu;

l iet uz meditâcijas, jogas nodarbîbâm un pacenstiesto darît arî mâjâs;

l pusdienas pârtraukumâ iziet pastaigâ vienatnç;l aizvçrt durvis savâ kabinetâ un 5 minûtes paskatî-

ties pa logu.4. Izvçlaties vienu variantu no sastâdîtâ saraksta un

mçìiniet to piepildît dzîvç. Vispirms pamçìiniet kaut kotâdu, kas liekas pilnîgi reâls un neliek neko radikâli mai-nît savâ dzîvç. Ja jums meditçt ir tas pats kâ bez jebkâ-das sagatavotîbas uzkâpt virsotnç, tad pamçìiniet kautko vienkârðâku

5. Ieskatieties savâ kalendârâ un apdomâjiet, kad jûspabûðanai ar sevi varçtu iedalît laiku, kad un kâ jûs to da-rîsiet. Cenðaties bût konkrçts/a un uzrakstiet, piem,«Pirmdien, treðdien un piektdien plkst.16.00 es sçþu ve-randâ un dzeru tçju.» Apsoliet sev, ka vismaz nedçïu jûspamçìinâsiet un tad nolemsiet, vai ir vçrts to turpinât.Varbût jums jâmaina tikai plâns, kad un kur to darît.Esiet maksimâli radoðs/a, meklçjot ðo laiku sev.

Lai bûtu ar sevi, ir nepiecieðams apzinâtsmûsu lçmums!




Apmâcîbas seminâri palîdz pilnveidotstratçìiskâs plânoðanas iemaòas ne tikainevalstisko organizâciju darbâ, bet arî savâdzîvç, lîdzsvarojot un izvçrtçjot svarîgâko,bûtiskâko.

Dainas Ramanovskas materiâli «Psiholo-ìiskie aspekti un personîbas radoðâ lomastratçìiskajâ plânoðanâ» varbût palîdzçs arîJums atrast savas personîbas robeþas.

Slavenais pedagogs un apgaismotâjs PârkersPalmers ir teicis: «Mçs esam dzimuði vientulî-bai. Mûsu dzîve ir bagâta ar attiecîbâm, betcilvçciskais Es paliek mûþîga mîkla mûsunoslçgtajai iekðçjai pasaulei, kurâ nav ieejanevienam cilvçkam, izòemot mums paðiem.Ja mums neizdodas pieòemt savu sâkotnçjovientulîbu un meklçjam jçgu vienotîbâ ar ci-tiem cilvçkiem, mçs kïûstam vâjâki un iznîk-stam... Jo tuvâk mçs piekïûstam lielajamnoslçpumam, jo komfortablâk mçs jûtamiespaði ar sevi, saglabâjot savu veselîbu un ve-selumu.»

9

Rçzeknieði ierosina un îsteno

Ideja par karaïa Mindauga un karalienes Martas pie-minekli Aglonâ radâs mâksliniekiem Osvaldam Zvejsal-niekam (Latvija) un Jonam Pleckevièam (Lietuva), gûs-tot atbalstu Lietuvas Republikas vçstniecîbâ Latvijâ.«Piemineklis – simbols baltu tautu vienotîbai. Vçstureatkârtojas, jo arî mûsdienâs kâ Mindauga laikos ir ap-draudçta baltu tautu izdzîvoðana. Bûtu prâtîgi domât parlielâkas valsts veidojumu, lai izdzîvotu, un nâkotne bûtucerîgâka», atzîst idejas autors, mâkslinieks, profesorsOsvalds Zvejsalnieks.

Saruna ar Osvaldu Zvejsalnieku...

Kopð idejas raðanâs par pieminekli Aglonâ notiek arîmateriâlu izpçte. Ko turpina stâstît vçsture?

2003.gada 6.jûlijâ Lietuva svinçja karaïa Mindaugakronçðanas 750.gadadienu.

Lietuvas diþkunigaitis Mindaugs 13.gs.apvienoja bal-tu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. Pats pieòç-ma kristîgo ticîbu un nokristîja tautu. 1253.gada 6.jûlijâar Romas pâvesta Innocenta IV svçtîbu kronçts par Lie-tuvas karali, reizç ar viòu kronçta arî karaliene Marta.1263.gadâ Lietuvas augstmaòi Mindaugu un divus viòamazgadîgos dçlus nogalina. Ðî karaïa slepkavîba ir noti-kusi it kâ ceïâ uz Aglonu. Uz turieni, kâ vçsta samçrâ po-pulârâ leìenda, Mindaugs ir devies pie sievas radiem, jokaraliene Marta ir bijusi Madalânu pils kunga meita noAglonas. Latviete. Mindaugs Aglonâ arî apbedîts. Tâstâsta leìenda. Bet vai tikai leìenda?

17.gs.luterâòu mâcîtâja J.F.Rîvija hronikâ minçtsfakts, ka 1618.gadâ Aglonâ, novâcot kâda toròa drupas,ir atrasta marmora plâksne. Lîdz mûsdienâm tâ nav sa-glabâjusies. Taèu ir saglabâjies latîòu teksta noraksts, kastulkojumâ vçsta: «Ðajâ zemç atdusas Mindaugs, kunigai-tis, lietuvietis, kuram dzîvot un mirt bija goda lieta…»Pçc vienas versijas izriet, ka toròa drupas bijuðas pie ta-gadçjiem kapiem. Taèu pastâv arî tâds uzskats, ka Min-daugs ticis pârapbedîts baznîcâ zem altâra.

Teksts uz Mindauga kapakmens plâksnes.Protams, ðo norakstu var apðaubît, oriìinâls jau nav

saglabâjies. Taèu kâpçc gan vâcu garîdzniekam, protes-tantam bûtu jâvilto fakti, iezîmçjot katoïticîgâ Lietuvaskaraïa kapavietu. Ðâdai rîcîbai nav motivâcijas. Bez tam,kâ apgalvo mans kolçìis Jons Pleckeviès, kurð daudzugadu ilgumâ pçtot Sanktpçterburgas – Varðavas traktavçsturi, ir interesçjies arî par ðo leìendu, citu versiju parMindauga kapavietu viòam nav izdevies atrast. Tikai ðo- Aglonas. Par labu ðai hipotçzei tiek minçts arî fakts, kaMartas mâsa izgâja par sievu pie kunigaiða Daumantaturpat kaimiòos – Lietuvas Sçlijâ. Òemot vçrâ toreizçjossatiksmes ceïus, diez vai bija iespçjams doties lûkot lîga-vas daudzu simtu kilometru attâlumâ.

Ðî leìenda man bija zinâma jau krietni sen. Par Min-dauga kapu un kapa plâksni ir rakstîjis monsinjorsH.Trops. To var izlasît arî pie Bazilikas ieejas novietota-jâ vçsturiskajâ uzziòâ. To visu es zinâju, arî par Martu noMadalâniem, taèu man nebija zinâms fakts, ka viòa tikakronçta kopâ ar Mindaugu. Atbilstoði sava laika tradîci-jâm – ar Pâvesta svçtîbu. Latgaliete no Aglonas kronçtapar LIETUVAS KARALIENI. Par pirmo tâs valsts kara-lieni, kurâ Mindaugs apvienoja baltu tautas.

Vçsturiskâ atmiòa ir tas pamats, uz kura tautas bûvç

savu nâkotni. Man liekas, ka nesalîdzinâmi gudrâk ðajâpamatâ ir iemûrçt Eiropas vçsturç fiksçtus faktus un per-sonîbas nekâ tautas paðapziòu balstît uz pasaku tçliem –karali Brusubârdu vai Lâèausi – Lâèplçsi.

- Vai zinâma pieminekïa konkrçta atraðanâs vieta? Tâ ir Aglonas bazilikas apkârtne. Tam vizuâli jâiek-

ïaujas vidç, jâbût redzamam un svarîgam. Mindauga ka-pavietas iezîmçðana Aglonâ un mûsu tautietes karalienesMartas piemiòas iemûþinâðana bûtu gadsimta notikumsar Eiropas skançjumu. Latgalei tas ir svarîgi, jo, pirm-kârt, Mindaugs 13.gs. apvienoja baltu zemes. Otrkârt,1253.gadâ ne tikai Mindaugs tika kronçts par Lietuvaskarali, bet arî Marta par karalieni. Viòi abi lika pamatuslielajai Lietuvas valstij, kura pçc daþiem gadsimtiempletâs no Baltijas lîdz Melnajai jûrai. Tas bûtu pieminek-lis vçsturiskajai baltu vienîbai un cerîga zîme lietuvju –latvju tautu nâkotnei.

Mums atvçlçtais laiks aizrit ikdienas drûzmâ, nemitî-

gâs rûpçs par dieniðío maizi, raizçs par rîtdienu, seviðíijau ðodien. Taèu kâ rudens straume aizskalo viþòus, tâ arîðîs rûpes un raizes, nepatikðanas un ðíietamâs veiksmesaiznes laika straume. Bet LIELAS LIETAS paliek.

- Piemineklis Mindaugam un Martai Aglonâ ir sva-rîgs arî Lietuvai. Kâ plânots piesaistît finansçjumu pie-minekïa bûvniecîbai?

Iespçjams, ka piemineklis varçtu tapt par Latvijâ unLietuvâ saziedotajiem lîdzekïiem. Vçl tiek apsvçrta ie-spçja – piesaistît Eiropas Savienîbas naudas, piedalotiesLatvijas - Lietuvas pârrobeþu sadarbîbas programmâ.

Jau ir noticis projektu konkurss karaïa Mindauga unkaralienes Martas piemineklim Aglonâ.

Lietuvas karaïa Mindauga un karalienesMartas pieminekïa metu konkursâ par labâko

atzîts lietuvieðu tçlnieka darbs.

Lietuvas karaïa Mindauga un karalienes Martas pie-minekïa metu konkursâ bija iesniegti 8 darbi. Tajâ pieda-lîjâs tçlnieki gan no Latvijas, gan no Lietuvas. Konkursaþûrija, kuru vadîja Lietuvas Republikas vçstnieks Latvi-jâ Antanas Valionis, izvçrtçjot darbus, pirmâs trîs vietaspieðíîra tçlniekiem no Lietuvas:

1.vieta - tçlnieks Vidmantas Gylikis (arhitekti JonasAnuðkevièius, Vytenis Izokaitis),

2.vieta - tçlnieks Giedrius Mazûras,3.vieta - tçlnieks Regimantas Midvikis (arhitekts

Vytenis Mazurkevièius).Pârdomas par 1.vietas pieðíirðanu þûrijas komisijai

neradâs, jo Vidmantas Gylikis darbs piesaistîja visu uz-manîbu - metâ lîdzâs Mindaugam un Martai autors veik-smîgi pievienoja treðo figûru – puisçnu, kas simbolizçvirzîbu uz nâkotni.

Inga Èekða




Piemineklis karalim Mindaugam un karalienei Martai

10

stâsts par mums

Rçzeknes Uzòçmçju biedrîba irviena no vairâkâm darba devçju or-ganizâcijâm Latvijâ un viena no ne-daudzajâm Latgales reìionâ. Tradicionâliuzòçmçju biedrîbas veidojas kâ uzòçmçjuklubi, tâdi sekmîgi darbojas Jelgavâ, Lie-pâjâ, Valmierâ, Jûrmalâ, Bauskâ. Latgalesreìionâ trîs uzòçmçju biedrîbas darbojasDaugavpilî, viena Balvos.

Rçzeknes Uzòçmçju biedrîbas veidoða-nas ideja radusies secinot, ka ekonomiskâskrîzes apstâkïos vairâk nekâ jebkad nepie-cieðams attîstît savstarpçjo sadarbîbu undalîties pozitîvajâ pieredzç par to, kâ sa-glabât ekonomisko aktivitâti un meklçtjaunu radoðu pieeju biznesam nâkotnç.

Dominçjoðais biedrîbas mçríis ir uz-òçmçju intereðu pârstâvniecîba un dialo-ga veidoðana ar valsts un paðvaldîbu ie-stâdçm, Latvijas un starptautiskajâm or-ganizâcijâm, uzòçmçju savstarpçjâs sa-darbîbas veicinâðana. Diemþçl daþkârttieði neinformçtîba un savstarpçjâs komu-nikâcijas trûkums ir apstâklis neizpratneiun vienas vai otras puses ideju un iniciatî-vu noraidîjumam. Uzòçmçji, kuriem ik-dienâ nâkas meklçt risinâjumus biznesaattîstîbai, uzkrâjuði vçrtîgu pieredzi, parkuru vçrts pastâstît arî citiem. Turklât tâ iriespçja attîstît arî savstarpçjo biznesu.

Rçzeknes Uzòçmçju biedrîbâ pârstâ-vçtas daþâdu nozaru komercsabiedrîbas.Biedru vidû ir vairâki raþoðanas (Verems,Nook Ltd, Baltiks East), bûvniecîbas(Rall, MTL&DaVisko, Veidòi.lv, Veidòi

bûvç), pasaþieru pârvadâjumu (Dekom,Rçzeknes Autobusu parks), pârtikas pâr-strâdes (Rçzeknes Gaïas kombinâts, Rç-zeknes Dzirnavnieks), kâ arî pakalpoju-mu uzòçmumi (Çdinâðanas serviss, Dzie-ti, Darîjumu nams, Zeize, AB1, AutoSpoþums, GSK-R, Bookkeeper&com,MS-IDI), Nordea banka, RçzeknesAugstskola un Mâcîbu centrs Livonija.

2010. gada 10. septembrî starp paðval-dîbâm, darba devçjiem un arodbiedrîbâmparakstîta vienoðanâs par Rçzeknes pilsç-tas un novada Trîspusçjâs konsultatîvâspadomes izveidi, kur biedrîba no LatvijasDarba devçju konfederâcijas puses dele-ìçta pârstâvçt darba devçju intereses.

Kâ LDDK biedram Rçzek-nes Uzòçmçju biedrîbai ir ie-spçja piedalîties normatîvoaktu projektu apsprieðanasdarba grupâs, sniegt atzinu-mus par dokumentu projek-tiem, pârstâvot reìiona vie-dokli reìionâlâs attîstîbas untautsaimniecîbas politikasplânoðanas un ievieðanas jo-mâ. Diemþçl nereti nâkas pâr-varçt vien paðu uzòçmîbu unnoticçt savâm iespçjâm paustuzòçmçju viedokli par lçmu-miem, kurus sabiedrîbas labâpieòem valsts institûcijas un paðvaldîbas.Pozitîvu piemçru pagaidâm ir maz. Iespç-jams, tâdçï vairojas vien neticîba, ka val-dîba òems vçrâ uzòçmçja praktiskajâ dar-bîbâ pârbaudîtus priekðlikumus ekono-miskâs situâcijas uzlaboðanai.

Eiropas atbalsts uzòçmçju iniciatîvâmAr Eiropas Sociâlâ fonda (ESF) atbal-

stu Rçzeknes Uzòçmçju biedrîba sadar-bîbâ ar Balvu novada uzòçmçjdarbîbasatbalsta klubu «KRAMS» un biedrîbu«Ludzas Amatnieks» no 2010. gada sep-tembra îstenoja projektu «Nevalstiskoorganizâciju veiksmîgas sadarbîbas pie-redzes pârnese un Latgales uzòçmçjubiedrîbu administratîvâs kapacitâtes stip-rinâðana». Sadarbîba, kontakti, jaunas zi-

nâðanas un idejas – tâdi irbûtiskâkie Latgales uzòç-mçju biedrîbu ieguvumiprojekta rezultâtâ.

Projektâ organizçti ap-mâcîbu seminâri par uzòç-mumu pârvaldes un kontro-les mehânismiem darba de-vçja intereðu kontekstâ, parkomunikâcijas prasmçm unpieredzi elektronisko medi-ju izmantoðanâ uzòçmçjdar-bîbâ, pilnveidota RçzeknesUzòçmçju biedrîbas mâjaslapa, bija iespçja pieredzes

apmaiòas vizîtçs apmek-lçt radniecîgas organizâ-cijas Liepâjâ un ÐauïosLietuvâ. Ðim biedrîbâm iruzkrâta vçrtîga pieredzebiznesa un vietçjâs pað-valdîbas sadarbîbai, viòiaktîvi sadarbojas arî savâstarpâ. Vizîtçs varçja pâr-liecinâjâties, ka paðvaldî-ba vçlas ieklausîties unarî ieklausâs biznesa ap-rindu viedoklî, uzòçmçjilabi sadarbojas arî savâstarpâ un kopîgi pârstâvsavu pilsçtu intereses.

Projekta ietvaros trîs Latgales uzòçmç-ju biedrîbas parakstîja sadarbîbasmemorandu, kas paredz tâdu vçr-tîbu iedzîvinâðanu, kâ toleranceun atbalsts jaunâm idejâm,Ilgtspçjîga attîstîba, reìiona uni-kalitâtes un atðíirîbas saglabâða-na pasaules mçrogâ. Memorandaîstenoðana paredzçta trîspusçjâspadomçs un konsultatîvajâs ko-misijâs. Turklât, biedrîbas parak-stîjuðas sadarbîbas lîgumus ar Rç-zeknes, Ludzas un Balvu paðval-dîbâm, tâdçjâdi apliecinot labo

gribu un vçlmi piedalîties politikas plâ-noðanas un îstenoðanas procesos, pilso-niskas sabiedrîbas stiprinâðanâ.

Lai turpinâtu attîstît aizsâktâs sadarbî-bas idejas un, òemot vçrâbiedru izteiktâs vçlmes arîturpmâk îstenot apmâcîbu se-minârus un paaugstinât bied-rîba kapacitâti, ir izstrâdâtsarî projekta turpinâjums unpieteikums iesniegts EiropasSociâlâ fonda projektu kon-kursa ekspertu vçrtçðanai.

Nâkotnç, piesaistot Eiropas Savienîbas fi-nansçjumu, plânots pilnveidot biedrîbasbiedru zinâðanas projektu vadîbas jomâ.Savukârt Latvijas – Lietuvas – Baltkrie-vijas pârrobeþu programmai biedrîba ie-sniegusi projektu, kas paredz attîstît attâ-linâtâs apmâcîbas ideju un attîstît sadar-bîbu ar Baltkrievijas biznesa aprindâm.

Bûtisks aspekts biedrîbas darbâ ir arîuzòçmçjdarbîbas attîstîbas veicinâðana unar uzòçmçjdarbîbas veicinâðanu saistîtu pa-sâkumu un projektu izstrâdâðana un îsteno-ðana. Par biedrîbas reklâmas jeb zîmola pa-sâkumiem uzskatâmas biedrîbas organizçtâuzòçmçjsabiedrîbu izstâde “Rçzeknes Uz-òçmçjs” un profesionâlâs un augstâkâs iz-glîtîbas iestâþu izstâde “Izglîtîba un karje-ra”. Ðogad jau otro gadu septembrî notiekizstâde „Rçzeknes Uzòçmçjs”, kurâ pieda-lâs gan Latgales, gan citu novadu uzòçmçjiun Latgales amatnieki.

Jautâsiet, kur radoðums? Uzòçmçjs ikdienu savâ darba pielieto gan ekono-mista, gan personâla vadîbas speciâlis-ta, gan savas nozares eksperta zinâða-nas. Un iespçjams, tieði tas ir vçrtîgâ-kais, ka kaut vai nelielu daïu sava laikasekmîgs biznesa cilvçks var veltît sa-biedriskâm aktivitâtçm un padomât nevien par savu mikrouzòçmumu, SIA vaiakciju sabiedrîbu, bet gan par to, kokatrs no mums var dot savai pilsçtai,novadam, valstij.

Skaidrîte Baltace, Rçzeknes Uzòçmçju biedrîbas

valdes locekle

Rçzeknes Uzòçmçju biedrîba. Sadarbîbai un izaugsmei



Ðis informatîvais izdevums «Radoðâ Rç-zekne» ir veidots ar Eiropas Savienîbas Eiro-pas Sociâlâ fonda finansiâlu atbalstu. Par in-formatîvâ izdevuma «Radoðâ Rçzekne» satu-ru atbild biedrîba «Mediju radoðâ studija»

Tikai fakti: Biedrîba dibinâta 2009. gada novembrî. Darba devçju organizâcija.Apvieno 24 Rçzeknes pilsçtasun novada uzòçmçjus.Nodarbinâto skaits biedrîbâ pârstâvçtajos uzòçmumos pârsniedz 1500 strâdâjoðos. Latvijas Darba devçju konfederâcijas (LDDK) biedrs.

Foto no biedrîbas arhîva un Aleksandra Lebeda fotogrâfijas

11

pilsçtas vçrtîbas

Latgales Kultûrvçstures muzejs Rçzeknes paðâ vidû irkïuvis par iemîïotu satikðanâs vietu daþâdu paaudþu unprofesiju iedzîvotâjiem, tas aicina ienâkt un gût pozitîvasemocijas un ierosmes radoðâm idejâm.

Muzejam ir nozîmîga loma latgalieðu literatûras, Lat-gales glezniecîbas un keramikas kolekciju saglabâðanâ,papildinâðanâ un popularizçðanâ, tomçr tas nav tikai no-tikumu, dokumentu un priekðmetu krâtuve, muzejs ir kâaizraujoðs, neparedzamiem notikumiem piepildîts un ba-gâtîgi ilustrçts stâsts par Latgali, tâs cilvçkiem un likte-òiem.

Ar interesantiem stâstiem ir apvîta arî muzeja vçstu-riskâ çka, kas bûvçta 19.gs. 80-jos gados. Reizçm klusâsrudens naktîs muzeja pagrabâ ar biezajâm sienâm un vel-vçtajiem griestiem var dzirdçt vieglus soïus un senlaicî-gas rakstâmmaðînas taustiòu klaboòu, it kâ kâds steigtospierakstît vçsturi nâkamajâm paaudzçm...

Muzeja vçsture

Muzejs dibinâts 1959.gadâ kâ Ludzas Novadpçtniecî-bas muzeja filiâle un izvietots çkâ, kurâ lîdz Otrajam pa-saules karam atradâs centrâlais Latgales muzejs.

No 1960.gada muzejs darbojas patstâvîgi kâ Rçzek-nes Novadpçtniecîbas muzejs, atverot savu pirmo ekspo-zîciju. Atbilstoði krâjuma kolekciju raksturam un darbasaturam, 1990.gadâ Rçzeknes Novadpçtniecîbas muzejstiek pârdçvçts par Latgales Kultûrvçstures muzeju, kopð1989. gada apmeklçtâjiem tiek atvçrta muzeja lasîtava.

1996. gadâ Rçzeknes pilsçtas paðvaldîba muzeja vaja-dzîbâm nodod trîsstâvu çku lîdzâs muzeja centrâlajaiçkai, kurâ darbu uzsâk Izstâþu nams.

2010.gadâ, ERAF un Rçzeknes pilsçtas domes finan-sçtâ projekta ietvaros, notika muzeja rekonstrukcijasdarbi, kuru gaitâ tika modernizçts izstâþu nams un uzbû-vçta jauna piebûve, kas savieno vçsturisko muzeja çkuun izstâþu namu vienâ kompleksâ.

No 2011.gada muzejâ ir jaunas, krâjuma materiâluglabâðanai piemçrotas telpas, izstâþu zâles ir aprîkotasar regulçjamiem gaismas íermeòiem, kas pieïauj vis-daþâdâko mâkslas darbu eksponçðanu, ir iebûvçts ek-râns un projektors, kas ïaus muzeja izglîtojoðâs prog-rammâs izmantojot modernâs tehnoloìijas. Apmeklç-tâju çrtîbâm ir izveidota atbilstoða zona – vestibils,garderobe. Jaunajâ piebûvç ir ierîkots lifts, kas nodro-ðina piekïuvi visâs muzeja ekspozîcijâs, izstâþu zâlçsun muzeja lasîtavâ cilvçkiem ar îpaðâm vajadzîbâm tâ-pat kâ jebkuram citam apmeklçtâjam, tâdâ veidâ iezî-mç jaunu sociâlo kontaktu vietu pilnîgi visiem intere-sentiem.

Lielâkâ Latgales keramikas pastâvîgâ ekspozîcijaLatvijâ un pasaulç «Mâla

un uguns pârvçrtîbu radîts brînums» Latgales keramika – spilgtâkais Latgales zîmols Lat-

vijas kultûras mantojumâ, un tâ vizuâli bagâtîgi atspogu-ïo podnieka amata attîstîbu no pirmsâkumiem - neolîtalaikmeta - lîdz mûsdienâm.

Latgales keramiíi ir saglabâjuði podniecîbas tradîci-jas un ekspozîcijâ redzamajos darbos apliecina savuamata prasmi.

Ekspozîcijâ iespçjams ne tikai apskatît keramikaspriekðmetus, bet arî sataustît neglazçta mâla raupjumuun glazçto podu maigumu, sadzirdçt Latgales dabas unpodnieka pagalma noskaòas, ieklausoties vçja ðalkâs pieLubâna ezera, gaiïa rîta dziesmâ, zirga pakavu dipoòâ,sajust podnieka istabas vienkârðo mâjîgumu ar brokastukrûzîðu ðíindu, iepazît stilizçtu podnieka darbnîcu unapjaust mâla brînumaino satikðanos ar uguni, kad traukiatdzimst pârsteidzoðâs krâsâs un skaòâs.

Pçc Latgales keramikas ekspozîcijas iepazîðanas, ra-doðajâ darbnîcâ, iepriekð piesakoties, iespçjams pamçìi-nât veidot no mâla suvenîrus.

Rçzeknes vçstures ekspozîcija «Rçzekne laikmetu grieþos»

Rçzekne – Latgales sirds, pilsçta ar septiòu gadsimtuvçsturi. 9.–12. gs. te atradusies senâ latgaïu koka pils, tâsvietâ Rçzeknes upes krastâ uzcelta Livonijas ordeòa mû-ra pils. Pirmoreiz Rçzeknes vârds minçts Lîbekas doku-mentos 1285.gadâ.

Rçzekne jau izsenis bijusi tautu – vâcieðu un zviedru,krievu un poïu, ebreju un èigânu – iekarotâju un tirgotâ-ju, svçtceïnieku un tûristu – krustceles.

Rositten, Rzeþyca, Reþica, Rçzekne – tâ vçsturiskimainîjies pilsçtas nosaukums. Paðreizçjais – kopð 1920.gada.

Pilsçtas ekspozîcijâ izvietota arî informâcija par pa-saulslaveno latvieðu kinoreþisoru Teuvo Tulio un viòamâti latvieti baletdejotâju H.E. Rönnovist (dzimusiGarðina).

Rçzeknes pilsçtas vçsture septiòu gadsimtu laika pos-mâ strukturçta 8 tçmâs: Senâ Latgaïu koka pils; Rçzekne- Livonijas pilsnovada centrs 13.-16.gs.; Rçzekne - Poli-jas valsts sastâvâ (1562.-1772.g.); Rçzekne - Krievijasimpçrijas sastâvâ (1772. - 1917.g.) un Pirmâ pasaules ka-ra laikâ; Rçzekne - Latvijas pirmâs brîvvalsts laikâ; Ot-rais pasaules karð un latvieðu tautas un rçzeknieðu traìç-dijas gadi – deportâcijas; 20.gs. ievçrojamâkie rçzeknie-ði; Treðâ atmoda.

Muzeja aktivitâtes:

Muzejs piedâvâ vairâk kâ 10 speciâli skolçniem saga-tavotas atraktîvas nodarbîbas, piemçram:

Mâla pikuèa piedzîvojumiNodarbîba paredzçta gan sâkumskolas, pamatskolas

un vidusskolas skolçniem, gan arî pieauguðajiem, tâ iz-strâdâta vairâkos lîmeòos, uz nodarbîbu aicinâti arî vâj-redzîgie un neredzîgie, jo programmas laikâ îpaða uzma-nîba veltîta priekðmetu sataustîðanai.

Skolçni var izsekot lîdzi mâla brînumainajâm pârvçr-

tîbâm no mâla kalna lîdz pat podnieka ceplim, iepazîtiesar podniecîbas pirmsâkumiem un keramikas tradîcijâmLatgalç. Jaunâko klaðu skolçnus Mâla pikucis aicina do-ties brînumainajâ keramikas valstîbâ, stâstot pasaku unkopâ pildot uzdevumus. Savukârt vecâko klaðu skolçnivar pârbaudît un nostiprinât savas zinâðanas par Latgaleskeramikas daudzveidîbu, piedaloties sarunâ un pildot uz-devumus. Iepriekð piesakoties, iespçjams pamçìinât vei-dot no mâla suvenîrus.

Pa «Myuþeigo kalindera» pçdâm jeb glîtrakstîða-na ar spalvu un tinti

Uzsâkot jauno mâcîbu gadu, septembrî ir iespçja iz-mçìinât glîtrakstîðanu senajâ stilâ un uzzinât, kâ skolârakstîja Andryva Jûrdþa laikâ, ikviens atkal var kïût parpirmklasnieku un izbaudît 19.gs. skolas noskaòas, prak-tiski izmçìinot seno latgalieðu rakstîbu un rakstît ar tin-tes spalvu.

Cilvçka bçrnsVecâko klaðu skolçni, apgûstot prozas darbu mâksli-

niecisko un kompozicionâlo uzbûvi, aicinâti dziïâk ie-pazît J.Klîdzçja românu «Cilvçka bçrns» un pçc ðî darbamotîviem J.Streièa uzòemto kinofilmu, salîdzinât româ-nâ, fotogrâfijâs un filmas scenârija epizodçs attçlotos tç-

lus un uzzinât kinofilmas tapðanas aizkulises. Jaunâkoklaðu skolçni muzejstundâ româna un filmas galvenajâvaronî - Boòukâ - atpazîs tâs îpaðîbas, kas bûtiskas ikvie-nam - vçrîgums, godîgums un spçja priecâties par Latga-les novada dabas skaistumu un savstarpçjo saskarsmi.

Iepriekð vienojoties, ir iespçja noskatîties filmu «Cil-vçka bçrns» vai tâs atseviðíus fragmentus.

Pirmo reizi izstâdçProgramma paredzçta 1. lîdz 2. klaðu skolçniem. Sko-

lçni aicinâti apmeklçt jebkuru muzejâ esoðo mâkslas iz-stâdi, jo nodarbîbas laikâ bçrni apgûst iemaòas kâ skatî-ties gleznu, skulptûru, vai citus mâkslas darbus. Nodar-bîba ietver gan sarunas, gan praktisku darboðanos – zî-mçðanu.Lîdzi jâòem krâsainos zîmuïus vai krîtiòus.

Rçzekne un tâs apkârtne Latvijas 90 gadosPrezentâcija - pçtîjums balstîta uz Latgales Kultûrvçs-

tures muzeja krâjuma materiâliem – pastkartçm, fotone-gatîviem un fotogrâfijâm, kas raksturo dzîvi Rçzeknç untâs apkârtnç kopð 1918. gada. Kultûras un izglîtîbas dzî-

Mûsu notikumi un vçrtîbas Latgaleskultûrvçstures muzejâ




12

pilsçtas vçrtîbas

ves fragmenti daþâdos laikos, rûpniecîbas un lauksaimniecîbas attîstîba pçc Otrâ pa-saules kara, kolhozu izveide un darbîba Rçzeknes apkârtnç, kâ arî Treðâ atmoda unmûsdienas.

Latgales iela fotogrâfijâs 19.gs.vidus-21.gs.Prezentâcija izveidota no Latgales Kultûrvçstures muzeja krâjumâ esoðajâm sena-

jâm un mûsdienu fotogrâfijâm un informatîviem dokumentiem, tâ atklâj gan ielas vi-zuâlo tçlu, gan tâs nosaukuma maiòu (Boïðaja uïica, Stolipina prospekts, Latgales pros-pekts u.c.), gan ïauj sajust seno ielas dzîves elpu un apjaust pilsçtas iedzîvotâju ikdie-nas gaitas.

Informâciju sagatavoja Maija Upeniece, fotogrâfijas no muzeja arhîviem.

Izdevumu sagatavoja: Inâra Groce, Inga Èekða-Ratniece, Vjaèeslavs Fomins, Igors Madþulis, Solveiga Sarkane.Projekts «Nevalstisko organizâciju lîdzdalîba kultûrpolitikas plânoðanâ un ievieðanâ Latgales reìionâ» 1DP/1.5.2.2.2/10/APIA/SIF/006/33

Iespiests SIA «Latgales druka». Rçzekne 2011. gada augusts




Documents

Ðis izdevums tapis, domâjot par Rçzeknes pilsçtas kâ ... Rezekne 2011 2 numurs.pdf · dçs (13.Latvijas medaïu mâkslas triennâle Rîgâ 2009, The Con-gress Exhibition Art