EA 2008/10

5SatursENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

10/2008 (decembris)Jaunais un aktuâlais

Nozaru jaunumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

Numura intervija

Viïânos siltuma pietiek, par nâkotni gan mâc neziòa . . . . . .18

Enerìçtikas politika

Eiropas politika çku energoefektivitâtes paaugstinâðanas

jomâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .22

Panâktas bûtiskas vienoðanâs attiecîbâ uz Klimata un

enerìçtikas likumdoðanas paketi . . . . . . . . . . . . . . . . . . .29

Elektroenerìçtika

Rîgas mâjokïu îpatnçjâs elektriskâs slodzes – instruments

energoefektivitâtes paaugstinâðanas plânoðanai . . . . . . . . .30

Mazâs vçja turbînas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .36

Energotaupîðana Eiropâ: energoefektîvo sadales

transformatoru pielietojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .42

Biznesa informâcija

Tech Industry . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .47

Gada balvas laureâti enerìçtikâ un studiju diplomdarbu

konkursa uzvarçtâji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .50

Energoresursi

Cita pieeja atjaunojamâm degvielâm . . . . . . . . . . . . . . . . .52

Visnopietnâkâ enerìçtika

Aizvakardienas joki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .58

Enerìçtika un Automatizâcija

Profesionâls þurnâls

par enerìçtiku un

automatizâcijas risinâjumiem

Iznâk 10 reizes gadâ

Nâkoðais E&A numurs –

2009. gada februârî

MIL reì. nr. 000702573

Izdevçjs

SIA Haidenfelde

Redakcijas adrese:

Ausekïa ielâ 3 - 111

Rîgâ, LV-1010

Tâlrunis 67324667

Fakss 67324668

E-pasts: [email protected]

http://www.baltenergy.com

Galvenais redaktors

Andrejs Vasiïjevs

Mob. t. 29483500

Atbildîgais redaktors

Ivars Ðèegoïihins

Tâlrunis 67324680

Mob. t. 26535806

Reklâma

Ivars Nececkis

Mob. t. 29410490

Þurnâlu var abonçt AC Diena un

Latvijas Pastâ, indekss 2174

Ja nav norâdîts savâdâk, þurnâlâ

izmantotas fotogrâfijas no izdevç-

ja, rakstu autoru un firmu

arhîviem. Autorrakstos par vizuâlâ

materiâla autortiesîbâm ir atbil-

dîgs raksta autors.

Pârpublicçðana tikai ar izdevçja

rakstisku atïauju. Citçjot atsauce

obligâta.

Par rakstos pausto faktu un datu

pareizîbu atbild to autori.

Þurnâla Interneta versija:

www.baltenergy.com 52. lpp.

18. lpp.

47. lpp.

22. lpp.

36. lpp.

42. lpp.

ENERÌÇTIKAS POLITIKA

Kârtîba, kâdâ aprçíinâma maksa par dzîvoja-mâs mâjas pârvaldîðanu un apsaimniekoðanu9. decembrî Ministru kabinets apstiprinâja Ekonomikas mi-nistrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektuKârtîba, kâdâ aprçíinâma maksa par dzîvojamâs mâjaspârvaldîðanu un apsaimniekoðanu.

MK noteikumi paredz kârtîbu, kâdâ aprçíina maksu pardzîvojamâs mâjas pârvaldîðanu un apsaimniekoðanu. Pa-pildus iepriekð spçkâ esoðajiem MK noteikumiem, ðie no-teikumi paredz noteikt arî kârtîbu, kâdâ dzîvojamâs mâjaspârvaldnieks sastâda dzîvojamâs mâjas uzturçðanas un ap-saimniekoðanas darbu tâmi, paziòo dzîvokïu îpaðniekiempar to maksu, paredzçtajâm mâjas uzturçðanas un apsaim-niekoðanas izmaksâm, kâ arî sagatavo ikgadçju atskaiti parnaudas izlietoðanu. Ðie noteikumi bûs piemçrojami dzîvoja-mâ mâjâ, kura nav nodota pârvaldîðanâ un dzîvokïu îpað-nieki nav lçmuði par pârvaldîðanas un apsaimniekoðanaskârtîbu un maksu.

Noteikumi paredz, ka ikvienâ dzîvojamâ mâjâ organizçjamazemesgabala sanitârâ kopðana un labiekârtoðana, mâjastehniskâ apkope, remonta darbi, jânodroðina finanðu uz-skaite un lietvedîba.

Pârvaldnieka pienâkums bûs 5 dienu laikâ izsniegt tâmikatram dzîvokïa îpaðniekam pçc attiecîgâ dzîvokïa îpað-nieka rakstiska pieprasîjuma. Par aprçíinâto maksu nâ-kamajam gadam, dzîvojamâs mâjas pârvaldnieks rakst-veidâ paziòo dzîvokïu îpaðniekam lîdz 1. oktobrim, pa-ziòojumam pievienojot dzîvojamâs mâjas tâmes kopsa-vilkumu un dzîvojamai mâjai nepiecieðamo remontdar-bu apkopojumu.

Maksas un remontdarbu plâna apstiprinâðanai jânotiek dzî-vokïu îpaðnieku kopsapulcç divu mçneðu laikâ no paziòoju-ma saòemðanas. Ja dzîvokïu îpaðnieki nav sasaukuði kop-sapulci un izlçmuði, tad dzîvojamâs mâjas pârvaldnieka ap-rçíinâtâ maksa stâjas spçkâ.

Ja dzîvokïu îpaðnieki kopsapulcç noraida pârvaldniekapiedâvâto maksu, tad vienlaikus izlemjams jautâjumspar attiecîgâs maksas noteikðanu vai cita pârvaldniekaizvçli. Pârvaldniekam ir pienâkums rakstveidâ atbildçtdzîvokïu îpaðniekiem par iespçjâm nodroðinât pakalpo-jumus par maksu, kâdu apstiprinâjuði dzîvokïu îpaðnie-ki kopsapulcç.

Ja pârvaldnieks, sniedzot finansiâlu pamatojumu, nevarnodroðinât pakalpojumus par dzîvokïu îpaðnieku apstip-rinâto maksu, dzîvokïu îpaðnieki lemj par cita pârvald-nieka izvçli.

Pârvaldniekam ir pienâkums paziòot dzîvokïu îpaðniekupilnvarotai personai par remonta darbu veikðanu un pieaici-nât to veikto darbu pieòemðanâ. Pârvaldnieks lîdz katra ga-da 1. martam rakstveidâ sniedz atskaiti dzîvokïu îpaðnie-kiem par iepriekðçjâ gadâ iekasçto un izlietoto maksu pardzîvojamâs mâjas pârvaldîðanu un apsaimniekoðanu.

MK noteikumi paredz îpaðu regulçjumu pârvaldîðanas unapsaimniekoðanas maksas noteikðanai 2009. gadam. Ðisregulçjums paredz noteikt saîsinâtus termiòus noteiktâspârvaldnieka apstiprinâtâs apsaimniekoðanas maksas pa-ziòoðanai dzîvokïu îpaðniekiem, kâ arî dzîvokïu kopsapul-ces viedokïa pauðanai par noteikto maksu. Tâpat projektsparedz, ka pârvaldnieka noteiktâ pârvaldîðanas un ap-saimniekoðanas maksa 2009. gadam stâjas spçkâ ar2009. gada 1. janvâri vai citu pârvaldnieka noteiktu ter-miòu, ja lîdz 2009. gada 1. februârim dzîvokïa îpaðniekinav sasaukuði kopsapulci vai kopsapulcç lçmuði par dzî-vojamâs mâjas pârvaldîðanas tiesîbu pâròemðanu, saistî-bâ ar pârvaldnieka sniegto informâciju par iespçjâm no-droðinât pakalpojumus par maksu, kâdu apstiprinâjuðidzîvokïu îpaðnieki kopsapulcç.

Tâdçjâdi, ja dzîvokïa îpaðnieki neizmanto savas tiesîbassasaukt kopsapulci un vienoties, stâjas spçkâ pârvaldnie-ka noteiktâ apsaimniekoðanas maksa, kas lîdz 2008. ga-da 15. decembrim tiek paziòota dzîvokïu îpaðniekiem.

ERAF atbalsts sociâlo dzîvojamo mâju sil-tumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumiem2007.-2013. gada ES struktûrfondu apguves periodâ Bûv-niecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra veic sa-darbîbas iestâdes funkcijas, administrçjot Eiropas Reìionâ-lâ attîstîbas fonda (ERAF) un Kohçzijas fonda aktivitâtesmâjokïu un enerìçtikas jomâ.

14. novembrî noslçdzâs projektu iesniegumu iesniegða-nas termiòð ierobeþotajai projektu iesniegumu atlaseidarbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi3.4.4.2. aktivitâtç Sociâlo dzîvojamo mâju siltumnotu-rîbas uzlaboðanas pasâkumi, kas tiek finansçta ar Eiro-pas Reìionâlâs attîstîbas fonda un Latvijas valsts budþe-ta atbalstu.

6 Nozaru jaunumi ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Atlases ietvaros tika saòemti 30 paðvaldîbu sagatavoti pro-jektu iesniegumi. Projektu atlases rezultâti bûs zinâmi trijumçneðu laikâ no projektu iesnieguma iesniegðanas brîþa.

Aktivitâtes mçríis ir palielinât paðvaldîbas sociâlâ dzîvoja-mâ fonda energoefektivitâti, uzlabojot tâ kvalitâti unilgtspçju un nodroðinot sociâlâs atstumtîbas riskam pakïau-tâs iedzîvotâju grupas ar atbilstoðu mâjokli. Aktivitâtesmçría grupa ir sociâlo dzîvojamo mâju dzîvokïu îrnieki.

Kopçjais aktivitâtes ietvaros pieejamais ERAF finansçjumsir 6 922 499,92 lati, valsts budþeta un paðvaldîbu budþe-ta finansçjums ir ne mazâks kâ 2 307 499,97 lati. Vienamprojektam maksimâli pieïaujamais ERAF finansçjuma ap-mçrs ir 140 000 latu.

Lietuvâ veidos Enerìçtikas ministrijuLietuvas valdîba akceptçjusi lçmumu par Enerìçtikas mi-nistrijas dibinâðanu, bet ðis jautâjums vçl jâizskata Seimâ.

Par ieceri dibinât atseviðíu Enerìçtikas ministriju, izveido-jot no paðreizçjâs Saimniecîbas ministrijas divus atseviðíusresorus, Lietuvas labçjie un centriskie politiskie spçki sâkarunât tûlît pçc vçlçðanâm.

Kâ norâda valdîbas Preses dienests, jaunâ ministrija varç-tu sâkt pastâvçt no 1. janvâra. Pçc premjerministra AndrjusKubiïus teiktâ, paðlaik valsti enerìçtikas jomâ gaida bûtis-ki izaicinâjumi, bet tai nav efektîva darbîbas instrumenta,tâpçc Saimniecîbas ministrija bûtu jâsadala divos resoros -viens no tiem pârzinâtu enerìçtikas jomu, bet otrs nodar-botos ar uzòçmçjdarbîbas, investîciju piesaistîðanas un ino-vâciju jautâjumiem. Pçc premjera teiktâ, ðâds dalîjums bû-tu jâveic tâdâ veidâ, lai palîdzçtu ietaupît valsts lîdzekïusun skaidri noðíirtu funkcijas un atbildîbas jomas.

Obama par enerìçtikas ministru izvçlas No-bela prçmijas ieguvçju fizikâJaunievçlçtais ASV prezidents Baraks Obama sola aktîvipievçrsties vides aizsardzîbas jautâjumiem. Par valsts ener-ìçtikas ministru viòð izraudzîjies Nobela prçmijas ieguvçjufizikâ Stîvenu Èu.

B. Obama devis St. Èu uzdevumu atrast un attîstît jaunus,alternatîvus enerìijas avotus. Jaunais Amerikas lîderis pazi-òojis, ka viòa administrâcijas prioritâtes bûs mazinât valstsatkarîbu no ârvalstu naftas un cînîties pret klimata izmaiòâm.

B. Obama, ASV jaunievçlçtais prezidents: „Nâkamajos ga-dos tâs izvçles, ko mçs izdarîsim, palîdzçs noteikt to, kâduvalsti un pasauli mçs atstâsim saviem bçrniem un mazbçr-niem. Mçs visi zinâm problçmas, kas sakòojas mûsu atka-rîbâ no ârvalstu naftas. Tas noslogo mûsu ekonomiku, dodlîdzekïus naidîgiem reþîmiem un liek mums bût atkarîgiemno nestabiliem reìioniem.”

B. Obama jau iepriekð, pat neskatoties uz ekonomiskokrîzi, vides jomu solîja izvirzît kâ prioritâti. Amerikâòiemnâkotnç tas turklât doðot vairâkus miljonus jaunu darbavietu. ASV lîdzðinçjâ vides politika bieþi vien tiek asi kri-tizçta. Amerika ir viens no galvenajiem vides piesâròotâ-jiem pasaulç.

ELEKTROENERÌÇTIKA

Jçkabpils dome sâk sarunas par JçkabpilsHES bûviSaistîbâ ar jaunceïamo Daugavas tiltu Jçkabpils dome uz-sâkusi sarunas ar firmu Fortum, kurai ir plaða starptautis-ka mçroga pieredze hidrobûvju celtniecîbâ un apkalpoðanâ,ziòo laikraksts Brîvâ Daugava.

Iecere par Jçkabpils HES bûvniecîbu ir saistîta ar dambjavai tilta pâr Daugavu celtniecîbu, un ðobrîd, enerìçtiskâskrîzes apstâkïos, atkal ir kïuvusi aktuâla. Vçl jo vairâk tâdçï,ka tiek plânots slçgt Ignalinas atomelektrostaciju, kas irviens no lielâkajiem elektroenerìijas piegâdâtâjiem Latvijai.

Hidroelektrostaciju plânots bûvçt, ierîkojot horizontâlas tur-bînas. Iespçjams, ka nâksies izbûvçt arî dambi, tâpat bûsjârçíinâs arî ar uzpludinâtu teritoriju. Pagaidâm vçl navkonkrçtu vienoðanos, ieceri risina tikai sarunu lîmenî. Ja toîstenos, tas bûs Jçkabpils domes, Vides un Reìionâlâs at-tîstîbas un paðvaldîbu lietu ministrijas projekts, kam pie-saistîs ES finansçjumu. Jçkabpils dome savukârt esot iein-teresçta iesaistît sadarbîbâ firmu Fortus, lai savu lîdzfinan-sçjuma tiesu daïçji pâradresçtu ðai firmai.

Gerhards piedâvâ Lietuvai jaunu risinâjumupar starpsavienojumu ar ZviedrijuLatvijas ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards informçjissavu Lietuvas kolçìi, ka Latvija varçtu neiebilst pret ener-gosistçmu starpsavienojuma bûvi no Zviedrijas uz Lietuvu,ja visas Baltijas valstis izveidotu kopçju elektrosistçmu ope-ratoru, vçsta Lietuvas televîzijas ziòu dienests. Taèu Lietu-

7Nozaru jaunumiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

vas aizejoðâs valdîbas saimniecîbas ministrs Vîts Navicksizteicis ðaubas, vai tas palîdzçs atrisinât problçmas.

Ministri Viïòâ parakstîja starpvaldîbu lîgumu, kas ïaus abâmvalstîm glabât daïu naftas produktu rezervju otras valsts te-ritorijâ. Ðîs tikðanâs laikâ Latvijas ekonomikas ministrs iztei-ca arî jaunu piedâvâjumu attiecîbâ uz kabeïa bûvi.

Kâ ziòots, lîdz ðim abâm valstîm ðai jautâjumâ bija izraisî-juðâs domstarpîbas - vçlmi bûvçt energotiltu uz Zviedrijupaudusi tiklab Latvija, kâ Lietuva, tâpçc darbs nevar virzî-ties uz priekðu. “Mûsu jaunâkais piedâvâjums - visâm trimBaltijas valstîm jâdibina kopîgs operators, kas nodarbotosar elektroenerìijas sadali un arî lemtu, no kuras valsts ka-beli vilkt izdevîgâk,” sacîjis K. Gerhards.

Jautâts, vai tâdâ gadîjumâ Latvija vairs neiebilstu, ka kabe-lis tiek vilkts uz Lietuvu, Latvijas ekonomikas ministrs atbil-dçjis, ka tad, ja kopîgâ kompânija atklâti risinâtu elektroener-ìijas sadales jautâjumus, nebûtu starpîbas, kur to bûvçt.

Tikmçr Lietuvas aizejoðâs valdîbas saimniecîbas ministrspaudis viedokli, ka triju pie bijuðâs Padomju Savienîbasvienotâs energosistçmas piederçjuðo operatoru apvienoða-na neko nedoðot. “Ðai sistçmai ir vajadzîga jçga. Ja rastoselektroenerìijas trûkums, tâs diez ko nevarçtu cita citu iz-glâbt. Ðobrîd, kâ zinâms, esam apvienoti kopçjâ Austrumuvalstu energoblokâ,” viòð sacîjis. Pçc V. Navicka domâm,vajadzçtu, netçrçjot laiku, balstîties uz jau izstrâdâtajiempçtîjumiem un kabeli no Zviedrijas bûvçt uz Lietuvu.

Latvijas ðelfâ vçlas bûvçt vçja parkuSIA FCM vçrsusies atbildîgajâs ministrijâs, lûdzot piekriða-nu vçja parka bûvçðanai Baltijas jûrâ - Latvijas kontinentâ-lajâ ðelfâ.

FCM iesniegumâ Satiksmes ministrijai teikts, ka rûpçs parsiltumnîcas efekta gâzu emisijas samazinâðanu un Latvijasenergoapgâdes droðîbu vçlas palielinât vçja enerìijas îpat-svaru kopçjâ Latvijas energobilancç. Sâkotnçjâ jauda bûtu200 MW. Ja patlaban sauszemç uzstâdîtais viens vçja pro-pelleris saraþo 1,8 MW, var secinât, ka uzòçmçji iecerespirmajâ posmâ jûrâ vçlas iebûvçt 111 stabus.

Uzòçmums Satiksmes ministrijai apgalvo, ka ir saòçmis at-balstu no potenciâlajiem ârvalstu investoriem, “kas varçtuLatvijâ ieguldît lielus finanðu lîdzekïus”. Tomçr, kas ir ðisinvestors, neatklâj.

Principiâlu atïauju nodarboties ar vçja biznesu un uzstâdîtelektrîbas raþoðanas iekârtas ar kopçjo jaudu 200 MWEkonomikas ministrija uzòçmumam FCM devusi jau 2006.gada beigâs. Savukârt tagad uzòçmums prasa atbildîgo in-stitûciju piekriðanu projekta virzîbas sâkðanai. Iesniegu-mam pievienots arî dokuments ar nosaukumu Nomas lîgu-ma laukumu karte, kurâ iezîmçti 5 prâvi laukumi jûrâ unnorâdîtas to ìeogrâfiskâs koordinâtas.

Dokumentâ minçts, ka uzòçmums òçmis vçrâ visu iesaistî-to ministriju un institûciju prasîbas par teritorijâm Baltijasjûrâ, kur saimnieciskâ darbîba ir ierobeþota vai to nav ie-spçjams veikt. Taèu, piemçram, Zivju resursu aìentûrâ parðo ieceri uzzinâts tikai neoficiâli, aplinkus, kaut gan tik vç-rienîga bûvçðanâs jûrâ tieði attiecas uz aìentûru. Arî uzzvejniekiem, kuriem FCM biznesa dçï, visticamâkais, nâk-tos mainît savus zvejas ceïus.

Satiksmes ministrija viedokli par iespçjamo vçja parku pra-sîjusi Kurzemes ostâm, kaut gan tâs atbild tikai par savuakvatoriju.

Savu attieksmi jau formulçjusi Ventspils brîvostas valde, untâ ir negatîva. Brîvostas pârvaldnieks Imants Sarmulis skaid-ro, ka Baltijas jûrâ ir ïoti intensîva satiksme, daudzi kuìipârvadâ bîstamas kravas un vçja parka infrastruktûra ku-ìiem radîtu ðíçrðïus, “kas var novest pie nopietnâm sekâm”.Ventspils brîvosta ir principiâli pret vçja ìeneratoru bûvi Bal-tijas jûrâ - tâtad ne tikai firmas iezîmçtajâs koordinâtâs.

Brîvostas valdes priekðsçdçtâjs Aivars Lembergs skaidro,ka vçja parka projekts varçtu mazinât Baltijas jûras konku-rçtspçju pârvadâjumu jomâ. Rodoties jauniem ðíçrðïiemkuìoðanai, skandinâvi varçtu izvirzît obligâtu prasîbu parbîstamo kravu pavadîðanu ar velkoòiem, un tas ievçrojamisadârdzinâtu ðo procesu.

Satiksmes ministrijas Jûrniecîbas departamenta vadîtâjs Ai-gars Krastiòð skaidro, ka viòa pârstâvçto institûciju interesçvienîgi tas, lai vçja parka bûves bûtu atspoguïotas navigâci-jas kartçs, taèu citâm ministrijâm un institûcijâm ðis projektsbûtu jâaplûko daudz plaðâkâ kontekstâ - no zivju resursu,zvejniecîbas, droðîbas un pçckara laikâ nogremdçto ieroèuaspektiem. Tâdçï pie Vides ministrijas esot izveidota îpaðadarba grupa, kurai jâformulç Latvijas kontinentâlâ ðelfa unekonomiskâs zonas ûdeòu izmantoðanas ierobeþojumi.

Ekonomikas ministrija, pievçrðoties komersanta ierosinâju-mam, secinâjusi, ka valstî nav izstrâdâta normatîvâ bâze,


lai bûtu iespçjama ðâdu objektu bûvniecîba. Tâpçc minis-trija sagatavojusi valdîbai informatîvu ziòojumu, lîdz 2009.gada novembrim apòemoties izstrâdât licencçðanas kârtîbuun bûvniecîbas noteikumus celtniecîbai jûrâ.

Atsaucoties uz paðas izstrâdâtajâm Atjaunojamo energore-sursu izmantoðanas pamatnostâdnçm 2006.-2010. ga-dam, Vides ministrija solâs veicinât vçja ìeneratoru izvieto-ðanu jûrâ - ar nosacîjumu, ka tiek òemtas vçrâ vides aizsar-dzîbas prasîbas. Turklât Eiropas Komisija nâkamgad solâsjûrâ noteikt aizsargâjamâs teritorijas, kuru dçï vçja stabuiecerçto izvietojumu var nâkties pârskatît.

Uzòçmums FCM komercreìistrâ ierakstîts 2006. gada jûli-jâ. FCM pamatkapitâls ir 2000 latu, tâ dalîbnieki ir Kas-pars Mucenieks un Aivars Upenieks.

Turpinâs Pïaviòu HES rekonstrukcijaPïaviòu HES 5. hidroagregâta atjaunoðana sâkta ðâ gadamaijâ, un tâs gaitâ ne vien tiek uzstâdîta jauna turbîna, betarî atjaunotas ìeneratora nozîmîgâkâs detaïas - stators unrotors.

Darbus pilnîbâ pabeigs nâkamâ gada martâ, un jau aprîlîatjaunotais hidroagregâts sâks raþot strâvu. Tâ jauda palie-linâsies par 7,5 MW un sasniegs 90 MW lîdzðinçjo 82,5MW vietâ. Daugavas hidroelektrostaciju tehniskais direk-tors Dzintars Ostaòçviès saka: “Grûtajâ ekonomiskajâ situ-âcijâ gandrîz visas cenas aug. Mçs jau varçtu agregâtus ne-atjaunot. Bet tad tos nâktos slçgt uz visiem laikiem. Rezul-tâts bûtu daudz bçdîgâks, jo elektroenerìiju nâktos iepirktno citâm valstîm un tâ maksâtu daudz dârgâk.”

Atteikðanâs no kvçlspuldzçm ES dalîbvalstîsElektriskajâm kvçlspuldzçm no veikalu plauktiem jâpazûd2012. gadâ. Eiropas Komisija (EK) pieòçmusi regulu, kaEiropas Savienîbas (ES) dalîbvalstîm lîdz 2012. gada sep-tembrim jâatsakâs no ierastajâm kvçlspuldzçm, sâkot iz-mantot cita parauga spuldzes.

8. decembrî Briselç tika pieòemta jauna Regula, kas nosa-ka ekodizaina prasîbas izkliedçtâs gaismas mâjsaimniecî-bas spuldzçm. Regula ir izstrâdâta ar mçríi samazinâtenerìijas patçriòu mâjsaimniecîbu apgaismoðanas ierîcçm,pârejot no mazâk efektîvo spuldþu lietoðanas uz energo-efektîvâkâm spuldzçm - pakâpeniski pârtraucot kvçldiegaspuldþu un C klases halogçno spuldþu raþoðanu un vienlai-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

kus veicinot kompakto fluorescçjoðo spuldþu (CFL) un gais-mas dioþu spuldþu (LED) plaðâku pielietoðanu.

Regulas prasîbas tiks ieviestas ðâdâ secîbâ:- 01.09.2009 - nevarçs laist tirgû 100 W kvçldiega spul-dzes;- 01.09.2010 - nevarçs laist tirgû 75 W kvçldiega spul-dzes;- 01.09.2011 - nevarçs laist tirgû 60 W kvçldiega spul-dzes;- 01.09.2012 - nevarçs laist tirgû 40 W un 25 W kvçldie-ga spuldzes;- 01.09.2016 - minimâlâs ekodizaina prasîbas caurspîdî-gajâm halogçnâm spuldzçm tiks paaugstinâtas lîdz B kla-ses normâm, tâdçjâdi nevarçs laist apgrozîbâ arî C klasesvecâs tehnoloìijas (retrofit) halogçnâs spuldzes.

Regulas prasîbas attiecas galvenokârt uz spuldþu raþotâ-jiem, kuri, sâkot no augstâk minçtajiem termiòiem, vairsnedrîkstçs raþot energoneefektîvas lampas. Savukârt iedzî-votâji un uzòçmçji varçs iegâdâties kvçlspuldzes un citasmazâk efektîvas spuldzes, kamçr tâs vçl bûs pieejamas vei-kalu plauktos un noliktavâs. Regula neuzliek iedzîvotâjiemvai arî uzòçmçjiem pienâkumu nomainît jau lietoðanâ eso-ðâs spuldzes uz energoefektîvâkâm spuldzçm.

Spuldþu raþoðana Latvijâ paðreiz nenotiek. Lai gan sâkot-nçjâs energoefektîvo spuldþu iegâdes izmaksas ir augstâkaspar kvçldiega spuldþu iegâdes izmaksâm, energoefektîvâmspuldzçm ir ilgâks kalpoðanas laiks, kâ arî mazâks elektro-enerìijas patçriòð. Pâreja uz energoefektîvâm spuldzçm irpamatota ar ieguldîjumu ilgstoðajâ attîstîbâ un resursu iz-lietojuma efektivitâtes celðanâ.

Regula vçl jâapstiprina Eiropas Parlamentâ. Tâ ir pâreja noparastajâm kvçlspuldzçm uz krietni ekonomiskâkâm (patç-rç par 80% mazâk elektroenerìijas). Noteiktais trîs gadupârejas posms ir pietiekami ilgs laiks, lai elektrospuldþu ra-þotâji varçtu pielâgoties jaunajai situâcijai. 100 W kvçl-spuldzes pârstâs pârdot jau no nâkamâ gada septembra.

Naudas izteiksmç ðis guvums katrai ìimenei nebûs liels,turklât ekonomisko spuldþu iegâde izmaksâ vairâk. Taèu vi-sâ Eiropâ tas ïaus ietaupît tâdu elektroenerìijas daudzumu,kâdu gadâ saraþo desmit 500 MW jaudas elektrostacijas.Salîdzinâjumam: pie Liepâjas plânotâs ogïu elektrostacijasjauda bûs 400 MW. Vçl jaunâs spuldzes ïaus samazinâtogïskâbâs gâzes izmeðus atmosfçrâ par aptuveni 15 miljo-niem tonnu gadâ.

Sharp Itâlijâ plâno bûvçt saules enerìijasspçkstacijasJapânas elektronikas kompânija Sharp Corp. nâkamâ gadasâkumâ plâno izveidot kopuzòçmumu ar Itâlijas enerìçti-kas kompâniju Enel, lai Itâlijâ attîstîtu saules enerìijasspçkstacijas, teikts Sharp paziòojumâ.

Kompânija norâdîja, ka spçkstacijas galvenokârt tiks izvie-totas Itâlijas dienvidos un tajâs paredzçts izmantot plânukârtu solâro ðûnu, kas karstâ klimatâ piedâvâ pirmðíirîguefektivitâti.

Abu kompâniju mçríis ir lîdz 2012. gadam uzbûvçt spçk-stacijas, kuru kopçjâ jauda veidotu 189 MW. Sharp piebil-da, ka kompânijas savu darbîbu cer paplaðinât arî citos Vi-dusjûras reìionos.

Abas kompânijas informçja, ka Itâlijâ, sadarbojoties ar vçlvienu Eiropas uzòçmumu, tiks izveidota arî solâro ðûnurûpnîca. Tiek prognozçts, ka rûpnîca darbu varçtu sâkt2010. gada vidû un tâs gada raþoðanas jauda veidotu 480MW. Biznesa laikraksts Nikkei vçsta, ka Sharp un Enelkopuzòçmuma investîciju apjoms veidos aptuveni 150 mil-jardus jenu (867,2 miljonus latu).

ENERGOEFEKTIVITÂTE

Ventspils pilsçtas dome pieðíir lîdzfinansçju-mu energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai Ventspils pilsçtas dome pieòçmusi lçmumu pieðíirt lîdzfi-nansçjumu energoaudita veikðanai dzîvojamajâ mâjâ Ugâ-les ielâ 17. Lçmums par palîdzîbas pieðíirðanu energoefek-tivitâtes pasâkumu veikðanai ir pieòemts saskaòâ ar Vents-pils pilsçtas domes 2008. gada 9. jûnijâ apstiprinâtajiemVentspils pilsçtas saistoðajiem noteikumiem Ventspils pil-sçtas paðvaldîbas palîdzîbas pieðíirðanas kârtîba energo-efektivitâtes pasâkumu veikðanai dzîvojamâs mâjâs, kastika apstiprinâti ar mçríi veicinât dzîvojamo mâju energo-efektivitâtes pasâkumu veikðanu Ventspilî. Paðvaldîbas pie-ðíirtâ palîdzîba jeb lîdzfinansçjums ir Ls 172,50 jeb 50%no energoaudita izmaksâm (Ls 345,00).

Ventspils pilsçtas domes saistoðie noteikumi Ventspilspilsçtas paðvaldîbas palîdzîbas pieðíirðanas kârtîbaenergoefektivitâtes pasâkumu veikðanai daudzdzîvokïudzîvojamâs mâjâs paredz, ka paðvaldîbas palîdzîbu - lîdz-finansçjumu energoefektivitâtes pasâkumiem - pieðíir ðâ-diem projektiem:


- dzîvojamâs mâjas energoauditam - 50% no sagatavoða-nas izmaksâm, bet ne vairâk kâ 250 latu apmçrâ, indeksç-jot ðo summu ik gadu ar bûvniecîbas izmaksu indeksu ie-priekðçjâ gadâ;- dzîvojamâs mâjas renovâcijai - 10% no renovâcijas pro-jekta kopçjâm atbalstâmajâm izmaksâm, bet ne vairâk kâ7 lati uz vienu dzîvojamâs mâjas kopçjâs platîbas kvadrât-metru, indeksçjot minçto summu ik gadu ar bûvniecîbas iz-maksu indeksu iepriekðçjâ gadâ.

Kopð 2008. gada jûlija Ventspils pilsçtas domç ir iesniegti11 iesniegumi palîdzîbas saòemðanai energoaudita veikða-nai un renovâcijas darbiem energoefektivitâtes paaugstinâ-ðanai.

SILTUMENERÌÇTIKA

Siltumenerìijas piegâde un apmaksa RçzeknçSeptembra nogalç rçzeknieði bija informçti par slçdzamo lî-gumu starp paðvaldîbas uzòçmumu Rçzeknes enerìija (parsiltumenerìijas pârvadi, sadali un realizâciju) un siltum-enerìijas patçrçtâjiem (gan fiziskâm, gan juridiskâm perso-nâm). Lîguma projekts bija publicçts informatîvajâ izdevu-mâ Rçzeknes Vçstnesis.

Ðajâ paðâ dienâ bija pieòemti Ministru kabineta noteikumiNr.876 Siltumenerìijas piegâdes un lietoðanas noteiku-mi. Tie paredz, ka lietotâjam siltumenerìiju piegâdâ saska-òâ ar ðiem noteikumiem un lietotâja noslçgto lîgumu parsiltumenerìijas piegâdi.

Juridiskâs personas lîgumu var noslçgt, vçrðoties personîgiSIA Rçzeknes enerìija. Savukârt fiziskâm personâm ðos di-vus lîguma eksemplârus vajadzçja saòem pa pastu kopâ arsiltumenerìijas pakalpojumu rçíinu par oktobri. Taèu no-vembrî apsolîto lîgumu iedzîvotâji nav saòçmuði. Pateico-ties daþu rçzeknieðu iniciatîvai, sâkotnçjâ lîguma projektâieviestas diezgan bûtiskas izmaiòas un siltumenerìijas pa-tçrçtâji lîguma gala variantu saòems kopâ ar rçíiniem parsiltumenerìijas pakalpojumiem par novembri.

SIA Rçzeknes enerìija lîgumâ ieviesa izmaiòas, lemjot paratseviðíiem lîguma punktiem, kas atrunâja paðvaldîbas uz-òçmuma Rçzeknes namsaimnieks rîcîbas pamatotîbu, t.i.,rçíinu izrakstîðanu par siltumenerìijas pakalpojumu snieg-ðanu. SIA Rçzeknes namsaimnieks nepiestâda rçíinus parsiltumenerìijas pakalpojumiem un nepârdod (nerealizç) sil-tumenerìiju. Pamatojoties uz lîgumu, kas noslçgts starp


SIA Rçzeknes enerìija un SIA Rçzeknes namsaimnieks,jâòem vçrâ, ka SIA Rçzeknes namsaimnieks tikai veic da-tu apstrâdi. Rçíinu par pakalpojuma sniegðanu izrakstaSIA Rçzeknes enerìija. Bez tam tajos ir norâdîti SIA Rç-zeknes enerìija rekvizîti un uzòçmuma bankas konti.

Kâpçc datu apstrâdi veic paðvaldîbas uzòçmums Rçzeknesnamsaimnieks, bet ne Rçzeknes enerìija vai kâda cita ie-stâde? Abonentu daïa tika izveidota samçrâ îsâ laika pos-mâ un sareþìîtos apstâkïos. Datu bâze bija jâveido no nul-les. Uzòçmumâ Rçzeknes namsaimnieks ir gan speciâlisti,kurus raksturo darbam nepiecieðamâ pieredze, gan arî pie-mçrotas telpas pilsçtas centrâ. Jâòem vçrâ, ka ikvienam,kurð vçlçtos uzsâkt veidot jaunu datu bâzi, nâktos iegâdâ-ties jaudîgus datorus un specializçtas datorprogrammas.Bez tam SIA Latgales enerìija Abonentu daïâ strâdâja 7cilvçki, savukârt SIA Rçzeknes namsaimnieks - 4 (tie, ku-ri nodarbojas ar siltuma pakalpojumu rçíinu izrakstîðanu).

Rçzeknes namsaimnieks speciâlisti tieðâm nolasa skaitîtâjurâdîjumus, taèu tas tiek darîts mâjas vecâkâ vai îpaði izvei-dotas mâjas iedzîvotâju komisijas klâtbûtnç. Ðâdâ veidâ skai-tîtâju râdîjumi tiek òemti mâjâs, kuras apsaimnieko Rçzek-nes namsaimnieks. Ja kaut kâda iemesla dçï, nolasot skaitî-tâja râdîjumus, ir ieviesusies kïûda, tad nâkoðajâ mçnesî tâtiek novçrsta. Cita lieta, ka daudzus iedzîvotâjus neinteresç,kas un kâdâ veidâ viòu mâjâs nolasa skaitîtâja râdîjumus.Bez tam mâjas apsaimniekotâjs nav ieinteresçts mâkslîgi pa-augstinât rçíinus, norâdot nepareizus skaitîtâju râdîjumus.Ðâda problçma var bût tad, ja viena un tâ pati firma gan ra-þo, gan sadala un realizç siltumenerìiju, gan arî nolasa skai-tîtâju râdîjumus. Savukârt patlaban pilsçtâ siltumenerìiju ra-þo viens uzòçmums, pârvada un realizç - cits, bet skaitîtâjunolasîðana tiek veikta ar apsaimniekotâju palîdzîbu.

Maksâjumi par siltumu novembrî VentspilîVidçjais siltumenerìijas patçriòð novembrî paðvaldîbas SIAPârventas siltums bija par 5%, bet paðvaldîbas SIA Vents-pils siltums par 7% mazâks nekâ pagâjuðâ gada novembrî.

Tas saistîts ar mçneða vidçjâs âra gaisa temperatûras atðíi-rîbu - ðogad novembris bija siltâks nekâ pçrn. 2007. gadanovembrî vidçjâ temperatûra Ventspilî bija +3,5°C, bet2008. gada novembrî +4,8°C. Apkures dienu skaits abosgados bijis vienâds - 30 dienas.

Norçíinoties par novembrî patçrçto siltumenerìiju, PSIAPârventas siltums klientiem bûs jâmaksâ vidçji par 34%

vairâk nekâ pirms gada, bet paðvaldîbas PSIA Ventspils sil-tums klientiem par 26% vairâk, liecina uzòçmumu veiktieaprçíini.

Maksâjumu pieaugumu ietekmçjis tarifu kâpums par37,8%, salîdzinot ar 2007. gada novembri, kâ arî katrasmâjas siltumtehniskie râdîtâji: mâjas, jumta, bçniòu, pag-rabtelpu siltinâjums, logu un durvju stâvoklis, kâ arî indivi-duâlo siltummezglu pçc apsaimniekotâju pieprasîjuma iere-gulçtais reþîms.

Ventspilî atliek siltuma tarifu paaugstinâðanuLîdz ar paðvaldîbas uzòçmumu SIA Ventspils siltums unPârventas siltums lûgumu Ventspils sabiedrisko pakalpoju-mu regulatorâ, kurâ ir atsaukts iepriekð iesniegtais siltum-enerìijas tarifu projekts, Ventspilî siltuma tarifu paaugsti-nâðana vismaz uz laiku ir atlikta.

Atsaukums ir saistîts ar paðvaldîbas lçmumu par îstermiòaaizdevuma pieðíirðanu SIA Pârventas siltums kurinâmâmazuta iegâdei nâkamajâ gadâ. Aizdevums bûs miljons la-tu vçrtîbâ, kas nodroðinâs siltumapgâdes uzòçmumu vidç-jâs mazuta cenas iekïauðanos spçkâ esoðajâ tarifâ.

Uzòçmumam Pârventas siltums bija iespçja iegâdâties ma-zutu par salîdzinoði izdevîgu cenu - 134 latiem par tonnu.Tâ kâ uzòçmuma rîcîbâ nebija naudas tâ iegâdei, tad tasvçrsâs ar lûgumu par aizdevuma pieðíirðanu Ventspils pað-valdîbâ.

Maksâjumi par siltumu 2009. gadâ tomçr varçtu pieaugt,jo Latvijas valdîba ir nolçmusi paaugstinât pievienotâs vçr-tîbas nodokïa likmi siltumenerìijai no 5% uz 10%. Patla-ban siltuma tarifs Ventspilî ir 38,90 lati.

11. decembrî Ventspils pilsçtas dome pieòçma lçmumupieðíirt îstermiòa aizdevumu no paðvaldîbas budþeta lî-dzekïiem paðvaldîbas SIA Pârventas siltums 1 000 000 la-tu apmçrâ mazuta iegâdei ar mçríi samazinât siltumener-ìijas raþoðanas izmaksas.

Lçmums par aizdevuma pieðíirðanu paðvaldîbas SIA Pâr-ventas siltums pieòemts Ventspils pilsçtas iedzîvotâju inte-resçs, lai nebûtu nepiecieðams ar 2009. gada janvâri iedzî-votâjiem paaugstinât siltumenerìijas tarifu maksai par ap-kuri un karsto ûdeni. Kâ izòçmums, kas var ietekmçt pakal-pojumu tarifus, ir valdîbas pieòemtais lçmums par pare-dzamo pievienotâs vçrtîbas nodokïa likmes maiòu.


Paðvaldîbas pieðíirtais aizdevums kapitâlsabiedrîbai nodro-ðinâs iespçju par salîdzinoði izdevîgu un konkursa rezultâtâiegûtu tirgus cenu iegâdâties 10 000 tonnu mazuta. Tâdç-jâdi abi Ventspils pilsçtas siltumapgâdes uzòçmumi - pað-valdîbas SIA Pârventas siltums un paðvaldîbas SIA Vents-pils siltums tiktu nodroðinâti ar mazuta krâjumiem lîdz2010. gada janvârim.

Mazuta iegâde par minçto cenu nodroðinâs siltumapgâdesuzòçmumu vidçjâs mazuta cenas iekïauðanos ðobrîd spçkâesoðajâ tarifâ, kas tika apstiprinâts ar 2008. gada 1. sep-tembri, savukârt, neveicot papildus mazuta iepirkumu (t.i.izmantojot esoðos krâjumus, kas ir pietiekami lîdz 2009.gada aprîlim), uzòçmumam vidçjâ mazuta krâjumu cenapârsniegtu paðreiz tarifâ iekïautâs izmaksas, tâpçc tarifupieaugums bûtu neizbçgams.

Paredzçts, ka aizdevuma summa tiks atdota paðvaldîbai nevçlâk kâ lîdz 2009. gada 1. jûlijam, lîdz ar apkures sezo-nas beigâm.

Lielâki rçíini par siltumu OgrçVidçjâ apkures maksa Ogres pilsçtâ ðâ gada novembrî bija0,77 Ls/m². Ir palielinâjusies dabas gâzes cena par 85%,salîdzinot ar pagâjuðâ gada novembri. Tas nozîmç, ka arîmainîgâ apkures tarifa daïa pieaugusi tikpat daudz. 2007.gada novembrî mainîgâ siltuma tarifa daïa bija 20,06Ls/MWh, 2008. gada novembrî - 37,27 Ls/MWh.

Ja pagâjuðâ gada novembrî par apkuri bija jâmaksâ, pie-mçram, 0,50 Ls/m², tad ðogad apmçram Ls 1. Jâpiezîmç,ka nauda, ko iedzîvotâji maksâ par apkures mainîgo daïu,tiek pârskaitîta uzòçmumam Latvijas gâze. Diemþçl Valstsregulatora noteiktâ gâzes cenas aprçíina metodika nereaìçnekavçjoties uz mazuta cenu izmaiòâm pasaulç.

Iedzîvotâju rçíinus ietekmç katras mâjas siltumtehniskierâdîtâji - mâjas, jumta, bçniòu, pagrabtelpu siltinâjums, lo-gu un durvju stâvoklis, kâ arî moderno individuâlo siltum-mezglu ieregulçtais reþîms pçc namu vecâko pieprasîjuma.

Uz jautâjumu, ko darît, var sniegt sekojoðu atbildi. Pirm-kârt, pârrçíina saòemðanai maznodroðinâtâm personâm arsaviem komunâlo maksâjumu rçíiniem vajadzçtu grieztiesOgres novada aprûpes centrâ.

Otrkârt, iedzîvotâji, uzticoties mâjas vecâkajam, var vieno-ties par temperatûras samazinâjumu, ja lielâkâ daïa dzîvok-


ïu îpaðnieku tam piekrît. Piemçram, ja dzîvoklî temperatûrunoregulç uz 18 grâdiem, jâmaksâ vismaz par 20% mazâk.

Treðkârt, ja mâjas vecâkais nepievçrð uzmanîbu çkassiltummezglu regulçðanai, pielietojot temperatûras sa-mazinâjumus, çku siltinâðanai var nebût nekâds efekts.Ðo faktu pierâda siltumpatçriòi divâs çkâs - Meþa pr.4a (nosiltinâta mâja) - 0,82 Ls/m² un Meþa 6 (nesilti-nâta mâja) - 0,70 Ls/m². Izðíiroðais ðajâ gadîjumâ irmâju vecâkâ interese par siltuma regulçðanu. Tâpçcsiltumekonomijas efekts ir tikai tad, ja abi ðie faktori -çkas siltinâðana un temperatûras regulçðana - tiek îste-noti kompleksâ.

ENERGORESURSI

Sâkusi darboties Latvijâ pirmâ biogâzes elek-trostacijaDecembrî komercreþîmâ sâkusi strâdât Latvijâ pirmâ bio-gâzes raþotne, kas uzbûvçta pie liellopu fermas un raþoenerìiju, pârstrâdâjot kûtsmçslus un cita veida atjaunoja-mos lauksaimniecîbas resursus. Biogâzes raþotne uzbûvç-ta LLU mâcîbu un pçtîjumu saimniecîbâ Vecauce pie Lî-gotòu slaucamo govju fermas un, kâ pamatizejvielu iz-mantojot fermâ iegûtos ðíidrmçslus, raþo biogâzi, kurâ irvismaz 50% metâna.

Metâna gâze raþotnes kompleksâ ietilpstoðajâ koìenerâ-cijas stacijâ tiek pârvçrsta elektroenerìijâ un pçc dabas-gâzei piesaistîtâ tarifa - apmçram 0,14 Ls/kW - ieplûdi-nâta Latvenergo kopçjâ tîklâ. Lîdztekus iegûto siltum-enerìiju izmanto paðas raþotnes darbîbai, kâ arî Lîgotòufermas vajadzîbâm.

Jaunuzbûvçtâ biogâzes raþotne sastâv no biomasas uz-krâðanas sistçmas, biomasas reaktora (pârstrâdes iekâr-ta jeb fermenters) un biogâzes uzkrâðanas un attîrîðanassistçmas. Tâ kâ Vecaucç iegûto biogâzi pârvçrð elektro-enerìijâ, raþotnes kompleksâ ietilpst arî koìenerâcijasstacija, ko saimniecîba lîdzekïu trûkuma dçï pagaidâm ti-kai nomâ. Raþotnes reaktora tilpums ir 2000 m³ liels,bet iegûtâ galaprodukta (biogâze, elektroenerìija, sil-tums) daudzums ir atkarîgs no vairâkiem procesiem, tâ-dçï par raþotnes jaudu Vecauces speciâlisti runâ nosacî-ti. Patlaban koìenerâcijas stacijas elektroenerìijas raþo-ðanas jauda ir 260 kW un termiskâ jauda (siltums) - 356kW. Intensificçjot raþoðanas procesus, iespçjams sa-sniegt pat 400 kW lielu elektrisko jaudu.

Biogâzes raþoðanas projekts balstîts uz ekonomiskiemaprçíiniem un pakârtots iepriekðçjam projektam -Lîgot-òu fermas bûvniecîbai, ko saimniecîba îstenoja 2006.gadâ. Proti: ferma bûvçta 500 govîm, un pçc noteiku-miem to turçðanai vajadzîgas divas 4000 m³ tilpumaðíidrmçslu krâtuves, un katra no tâm izmaksâ vismaz100 000 latu.

Tik vçrienîgs un Latvijâ pilnîgi nezinâmas darbîbas jomasprojekts jeb pilotprojekts tika aizsâkts ne bez Zemkopî-bas ministrijas solîtâ finansiâlâ atbalsta. 2006. gada ot-rajâ pusç, kad jaunâ ferma bija gandrîz uzbûvçta, zem-kopîbas ministrs Mârtiòð Roze solîja finansiâlu atbalstubiogâzes raþotnes celtniecîbai. Atbalsts tika pieðíirtssubsîdiju veidâ 300 000 latu vçrtîbâ. Lielâko daïu no tâgan nâcâs izlietot paðas fermas pabeigðanai un vienasðíidrmçslu krâtuves celtniecîbai. Plânotajam bioreakto-ram tika uzbûvçti pamati.

Taèu 2007. gadâ valstî pirmâ bioreaktora tapðanai ne-kâds finansiâls atbalsts netika pieðíirts un celtniecîbadraudçja apstâties. Tâdçï tika meklçts aizdevums bankâpusmiljona latu vçrtîbâ. Atsaucîbu, pat neskatoties uzpaaugstinâto risku, izrâdîjusi SEB banka. Par saòemtokredîtu un vçl ap 200 000 latu paðas saimniecîbas ap-grozâmo lîdzekïu galvenokârt iegâdâtas biogâzes raþoða-nai nepiecieðamâs iekârtas. Patlaban kompleksa cel-tniecîbas un aprîkoðanas darbi pabeigti 95% apjomâ.Izrâdîjies arî, ka vâcu pieredzi nevar tâ vienkârði pârceltuz Latviju attiecîbâ 1:1. Tâ kâ atrodamies citâ, skarbâ-kâ klimatiskajâ joslâ, ir jâveic galveno mezglu siltinâða-nas darbi, kas projektâ nebija paredzçti. Tas jau pierâ-dîjies nesenâs vçtras laikâ, kad sniegputenis aizsita vai-râkus raþoðanas mezglus.

Biodegvielu PAS Daugavpils siltumtîkli piegâdâs SIA Mam-mas D. SIA Mammas D uzvarçjusi paðvaldîbas AS Daugav-pils siltumtîkli izsludinâtajâ cenu aptaujâ par tiesîbâm pie-gâdât uzòçmumam biodegvielu.

Laika posmâ no 2008. gada decembra lîdz 2009. gada ap-rîlim SIA Mammas D ar autotransportu ik mçnesi piegâdâsPAS Daugavpils siltumtîkli 70-80 tonnas minçtâ kurinâ-mâ. Piegâdâjamâs biodegvielas cena - 60 lati par tonnu,bez PVN.

SIA Mammas D piedâvâjums ticis izvçlçts, jo bijis saimnie-ciski izdevîgâkais. Cenu aptaujai savus piedâvâjumus bijaiesûtîjuði divi pretendenti.


No 1. janvâra samazinâsies dabasgâzes tarifimâjsaimniecîbâm un uzòçmumiem, kuri ga-dâ patçrç mazâk par 25 000 m³ No 2009. gada 1. janvâra lîdz 30. jûnija periodam sama-zinâsies dabasgâzes tarifi par 3%-5%. Tarifu samazinâ-jums iespçjams, jo iepriekðçjos mçneðos samazinâjuðâsnaftas produktu cenas, pie kurâm ir piesaistîta dabasgâzesiepirkuma cena.

Tiem klientiem, kas dabasgâzi lieto plîtîs un ûdens caurte-ces sildîtâjos un gadâ patçrç lîdz 500 m³ dabasgâzes, 1 m³dabasgâzes maksâs Ls 0,51, iepriekðçjo Ls 0,53 vietâ, kasir par 3% mazâk.

Klientiem, kas dabasgâzi lieto apkurç un gadâ patçrç no500 m³ lîdz 25 000 m³ dabasgâzes, 1 m³ dabasgâzesmaksâs Ls 0,33, iepriekðçjo Ls 0,35 vietâ, kas ir par 5%mazâk.

Ja arî turpmâk saglabâsies zemas naftas cenas, tad ievç-rojamâks tarifu samazinâjums mâjsaimniecîbâm gai-dâms periodam no 2009. gada jûlija lîdz decembrim.Savukârt rûpnieciskiem klientiem pirmais samazinâjumspar 1,5%-1,9% bija jau novembrî un AS Latvijas gâze iz-saka prognozi, ka ðiem klientiem tarifi samazinâsies arî2009. gada janvârî.

Dabasgâzes cena ir piesaistîta mazuta (ar sçra saturu lîdz1%) un gazolîna (ar sçra saturu lîdz 0,2%) cenai/kotâcijainaftas produktu birþâ FOB ARA (Free On Board Amster-dam, Rotterdam, Antwerp), kâ arî Eiropas Bankas noteik-tajai eiro un Amerikas dolâra kursa attiecîbai. Mainotiesmazuta un gazolîna kotâcijai (tiek òemta vçrâ faktiskâ 9mçneðu vidçjâ kotâcija) un valûtu kursu attiecîbâm, tiekpiemçroti atbilstoði SPRK apstiprinâtie tarifi. Klientiem ardabasgâzes patçriòu mazâk par 25 000 m³ gadâ tarifi tiekmainîti katra gada 1. janvârî un 1. jûlijâ. Klientiem ar da-basgâzes patçriòu vairâk par 25 000 m³ gadâ tarifi tiekmainîti katra mçneða 1. datumâ.

Nâkamgad Eiropâ prognozç strauju gâzespârdoðanas apjoma kritumuKrievijas gâzes koncerns Gazprom prognozç, ka gâzes pâr-doðanas apjoms nâkamgad varçtu kristies par 30%-40%,vçsta Krievijas biznesa laikraksts Vedomosti.

Kâds anonîms kompânijas pârstâvis laikrakstam pavçstîja,ka apgrozîjuma kritums galvenokârt bûs skaidrojams ar sil-

tajiem laika apstâkïiem un elektroenerìijas pieprasîjumakritumu.

Gazprom pârstâvis norâdîja, ka gâzes pârdoðanas apjomssamazinâsies neatkarîgi no naftas cenu izmaiòâm. Kompâ-nija arî prognozç, ka Eiropai piegâdâtâs gâzes cena 2009.gadâ varçtu samazinâties par 30% - lîdz 280 dolâriem(147,84 latiem) par 1000 kubikmetriem gâzes.

Savukârt pagâjuðajâ nedçïâ Gazprom informçja, ka Bulgâ-rijai piegâdâtâs gâzes cena 2009. gadâ samazinâsies par30%-40%. Tomçr Krievijas gâzes koncerna vadîtâjs Alek-sejs Millers prognozç, ka, neskatoties uz îslaicîgiem cenukritumiem, dabasgâzes cenas nâkamo trîs gadu laikâ sa-sniegs rekordaugstus lîmeòus.

Gazprom plâni par gâzes krâtuvi Nîderlandçneliedz Dobeles projekta attîstîbuNesen Krievijas gâzes koncerna Gazprom un NationalEnergy Co. noslçgtais lîgums par gâzes krâtuves celtniecî-bu Nîderlandç neliedz Dobeles gâzes krâtuves attîstîbu, uz-skata projekta îstenotâju pârstâvis Guntars Kokorçviès.

Zemgales attîstîbas fonda vadîtâjs G. Kokorçviès norâdî-jis, ka tas, vai Dobeles gâzes krâtuve attîstîsies, bûs at-karîgs no Eiropas gâzes patçriòa, kâ arî attiecîbâm starpKrieviju un Eiropu. Turklât pat, ja Dobeles gâzes krâtuviizdosies pieslçgt Baltijas jûras gâzesvadam, tad tas no-tiks ilgtermiòâ - pçc 10 lîdz 15 gadiem, norâdîja G. Ko-korçviès, kura vadîtais fonds nodarbojas ar Dobeles gâ-zes krâtuves attîstîðanu.

Iepriekð tika pieïauts, ka gâzes vada Nord Stream viens at-zars varçtu bût uz Latviju. Tâdâ gadîjumâ, visticamâk, tie-ði Dobeles gâzes krâtuvi atzîtu par vispiemçrotâko gâzesuzglabâðanai. Tâpat agrâk pausts, ka atzars sekmçtu Latvi-jas enerìçtisko droðîbu un neatkarîbu, jo Dobelç gâzi ir ie-spçjams uzglabât ar 15 gadus lielu rezervi.

ÛDENSSAIMNIECÎBA

SIA Rîgas ûdens aicina nepalielinât PVN lik-mi ûdenim un kanalizâcijai Ja no 2009. gada 1. janvâra pievienotâs vçrtîbas nodokïa(PVN) likme ûdens piegâdei centralizçtâ ûdensapgâdes sis-tçmâ un kanalizâcijas pakalpojumiem tiks palielinâta lîdz21%, kâ to paredz 2008. gada 9. decembrî Ministru kabi-

15Nozaru jaunumiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

netâ izskatîtais likumprojekts Grozîjumi likumâ Par pievie-notâs vçrtîbas nodokli, ikviena iedzîvotâja izdevumi parûdens un kanalizâcijas pakalpojumiem pieaugs vidçji par14,4%.

Iedzîvotâjiem bûs jâmaksâ nodoklis, kas sasniegs 15 san-tîmus par vienu kubikmetru. Patlaban, kad par ðiem pakal-pojumiem tiek piemçrota pazeminâtâ 5% PVN likme, iedzî-votâjiem par viena kubikmetra ûdens piegâdi nodoklis ir ti-kai 4 santîmi. Tas nozîmç, ka palielinâjums bûs 11 santî-mi par kubikmetru.

Lai informçtu par sekâm, kas radîsies PVN likmes paaug-stinâðanas gadîjumâ, SIA Rîgas ûdens valdes priekðsçdç-tâjs Vents Balodis ir nosûtîjis vçstuli lçmuma pieòçmçjiem- Saeimas Budþeta un finanðu (nodokïu) komisijai un poli-tiskajâm partijâm un pie frakcijâm nepiederoðajiem depu-tâtiem.

Centralizçtâs ûdens apgâdes un kanalizâcijas pakalpoju-mus Latvijâ saòem aptuveni 1,49 miljoni iedzîvotâju. Tâ kâMinistru kabineta izstrâdâtâ krîzes novçrðanas plâna reali-zâcijas rezultâtâ radîsies situâcija, kurâ palielinâsies iedzî-votâju izdevumi pamatvajadzîbu nodroðinâðanai, vienlaicî-gi samazinoties ìimeòu ienâkumiem, SIA Rîgas ûdens aici-na uz nodokïu rçíina tik bûtiski nepalielinât iedzîvotâjumaksâjumus par katra cilvçka dzîvîbai un eksistencei ne-piecieðamajiem pakalpojumiem.

Ogrç par ûdeni un kanalizâciju bûs jâmaksâvairâkOgres novada domes tautsaimniecîbas komitejas sçdç ti-ka izskatîts jautâjums par paðvaldîbas aìentûras Mâlkal-ne ûdensapgâdes, notekûdeòu savâkðanas un novadîða-nas tarifiem.

Domes tarifu komisijas priekðsçdçtâjs Vladislavs Vaivodsiepazîstinâja deputâtus ar sagatavoto lçmuma projektu, ku-râ, pamatojoties uz p/a Mâlkalne iesniegtajiem aprçíiniem,paredzçta jauna maksa par ûdeni un kanalizâciju. Ðo pa-kalpojumu sadârdzinâðanâs saistîta ar SIA KP Tehnoloìijastarifu paaugstinâðanu.

P/a Mâlkalne tehniskais direktors un Ogres sabiedrisko pa-kalpojumu regulatora priekðsçdçtâjs Alberts Vilcâns infor-mçja deputâtus par to, ka Regulators gandrîz gadu ir dar-bojies ar KP Tehnoloìijas iesniegto pieprasîjumu paaugsti-nât notekûdeòu savâkðanas, attîrîðanas un ûdensapgâdes

tarifus, vairâkkârt noraidot pieprasîjumu, kâ arî konsultçjo-ties ar valsts institûcijâm - Valsts ieòçmumu dienestu unSabiedrisko pakalpojumu regulatora padomi vairâkos jautâ-jumos, tostarp arî par to, cik pamatota ir KP Tehnoloìijaspamatlîdzekïu pârcenoðana, tâdçjâdi sadârdzinot arî snieg-to pakalpojumu izmaksas.

A.Vilcâns uzsvçra, ka pçc regulatora stingrâs nostâjas unnepiekâpîbas uzòçmums turpmâkajos pieprasîjumos vairâ-kus izdevumus izmaksu aprçíinos vairs neiekïâva vai sa-mazinâja - sâkotnçji tika prasîts notekûdeòu tarifu apstipri-nât Ls 0,50 par kubikmetru.

Runâjot par ûdensapgâdi, A.Vilcâns informçja, ka zinâmaneatkarîba no KP Tehnoloìijas un tarifu samazinâðanâs gai-dâma tad, kad sâks darboties jaunie aku lauki, kas paðlaiktiek bûvçti, îstenojot Kohçzijas fonda finansçto projektu.

A.Vilcâns uzsvçra, ka p/a Mâlkalne pati savos tarifos ne-ko nav paaugstinâjusi - vien tik, cik tas saistîts ar SIAKP Tehnoloìijas pakalpojumu tarifu izmaiòâm, OgresSabiedrisko pakalpojumu regulators tos ir apstiprinâjis0,3701 Ls/m³ (bez PVN) par notekûdeòu attîrîðanu unnovadîðanu un 0,2008 Ls/m³ (arî bez PVN) par dzera-mâ ûdens piegâdi.

Tautsaimniecîbas komitejas deputâti akceptçja tarifu komi-sijas sagatavoto lçmumprojektu izskatîðanai un galîgâ lç-muma pieòemðanai domes sçdç.

Pçc lçmuma pieòemðanas dzeramâ ûdens raþoðanas, pâr-vades un realizâcijas tarifs bûs 0,45 Ls/m³, savukârt notek-ûdeòu savâkðanas, pârvades, attîrîðanas un novadîðanastarifs - 0,90 Ls/m³. Norçíinoties par ðiem pakalpojumiem,klientiem abos gadîjumos bûs jâmaksâ arî LR likumdoðanânoteiktâ pievienotâs vçrtîbas nodokïa likme.

Paredzçts, ka pçc jaunajiem tarifiem dzîvokïu îrnieki parûdeni un kanalizâciju sâks norçíinâties ar 2009. gada 1.aprîli, savukârt pârçjie iedzîvotâji (arî dzîvokïu îpaðnieki) -no nâkamâ gada 1. februâra. Juridiskâm personâm, kurasizmanto ðos p/a Mâlkalne pakalpojums, izmaiòas stâsiesspçkâ lîgumos noteiktajâ kârtîbâ.

Ðíilbçnu pagastâ ir pabeigta ûdenssaimniecî-bas sakârtoðanas projektu realizâcija Ðíilbçnu pagastâ ir pabeigta divu ûdenssaimniecîbas sa-kârtoðanas projektu Atdzelþoðanas stacijas bûvniecîba


Ðíilbçnu pagasta Rekovas ciemâ un Atdzelþoðanas staci-jas bûvniecîba Ðíilbçnu pagasta Upîtes ciemâ realizâcija,kurus ðâ gada pavasarî atbalstîja Latvijas vides aizsardzî-bas fonds (LVAF), pieðíirot dâvinâjumu.

Projektu realizâcijas ietvaros Rekovas un Upîtes ciemosir uzstâdîtas dzeramâ ûdens atdzelþoðanas iekârtas, kârezultâtâ uzlabota kvalitâte. Dzeramo ûdeni tagad saòem210 Rekovas ciema un 110 Upîtes ciema patçrçtâji, kâarî Rekovas vidusskolas un Upîtes pamatskolas skolçniun darbinieki.

Abu ûdenssaimniecîbas sakârtoðanas projektu kopçjâs iz-maksas ir 22 498 lati, no tâ 10 948 lati ir Latvijas Videsaizsardzîbas fonda dâvinâjums un 11 550 lati paðvaldîbasaizòçmums no Vides investîciju fonda.

TEHNOLOÌIJAS

Dubajâ tiks veidota pasaulç pirmâ pludmalear atvçsinâtâm smiltîmDubajâ tiks veidota pasaulç pirmâ pludmale ar atvçsinâ-tâm smiltîm, lai tûristiem karstajâs smiltîs nesviltu pçdas.Smilðu atvçsinâðanas sistçma sastâv no caurulçm, kuraspildîtas ar dzesçðanas ðíidrumu. Smilðu temperatûrukontrolç ðim mçríim radîta datorsistçma, ziòo britu tab-loîds Sun.

Vçso smilðu pludmale atradîsies pie viesnîcas Palazzo Ver-sace. Viesi, kas meklçs vçsâku stûrîti Dubajâ, kur tempera-tûra sasniedz pat 50 grâdu pçc Celsija, varçs atvçsinâties arîbaseinâ, kura ûdens tiek atdzesçts, kâ arî atpûsties viesnî-cas teritorijâ, kurâ viesu çrtîbâm izvietoti milzu ventilatori.

Projektu îstenoðanu pârrauga Lielbritânijas firma HyderConsulting. Pieczvaigþòu viesnîca ir daïa no slavenâ itâïumodes zîmola Versace, un tâ cer pievilinât ðîs preèu zîmescienîtâjus no visas pasaules.

“Ðis ir luksusa pakalpojums, pçc kâ tîko augstâkâ sabiedrî-ba,” teica viesnîcas Palazzo Versace pârstâvis.

Savukârt Tûrisma koncerna pârstâve Reièela Nobla uzska-ta, ka “Dubaija ir pasaule, kas dzîvo burbulî, jo tur neviensneuztraucas par klimata pârmaiòâm un citâm cilvçku dar-bîbas negatîvajâm sekâm, par ko uztraucas cilvçki citur pa-saulç, Dubajâ to vienkârði ignorç, lai cilvçki varçtu turpinâtsavu graujoðo dzîvesveidu”.


Apkures sezona jau laiciòu kâ sâkusies, pagaidâmgan laikapstâkïi neliek siltumapgâdes sistçmâmdarboties ar pilnu jaudu. Pçdçjos gados ziemaspalikuðas ievçrojami siltâkas, ja parâdâs aukstu-ma periodi, pârsvarâ tie ir îsi un sals nav pârâkliels. Daþâdâs Latvijas vietâs gan ðîs atðíirîbas irvisai lielas, bet bieþi vien ne tâs ir izðíiroðais fak-tors. It seviðíi pçdçjâ laikâ, kad pçkðòâ ekonomi-kas krîze skar visus Latvijas iedzîvotâjus. Tieði tâsizraisîtais baþîgums, gaidâmais bezdarba pie-augums un sekojoðâ neziòa par nâkotni uztraucarî viïânieðus. Siltumapgâdes sistçma gan darbo-jas normâli, ðobrîd viss ir kârtîbâ, taèu tieði nezi-òa par to, kâ bûs nâkotnç, vai ekonomikas krîzeneizraisîs iedzîvotâju masveida maksâtnespçju,liek lauzît galvu arî paðvaldîbas uzòçmuma SIAViïânu siltums darbiniekiem. Par situâciju ðobrîd,padarîto un iecerçto ar SIA Viïânu siltums valdeslocekli Vladislavu LAUZINIEKU sarunâjâs Enerìç-

tika un Automatizâcija þurnâlists TâlivaldisZVAIGZNE.

- Kad Viïânos tika izveidota centralizçtâs siltumapgâdes

sistçma?

- Centralizçtâ siltumapgâde veidojâs 20. gadsimta 60.-70.gados, reizç ar daudzdzîvokïu mâju bûvniecîbu. Bûvçjotjaunas mâjas, pamazâm paplaðinâjâs arî centralizçtâs sil-tumapgâdes sistçma. Sâkotnçji bija viena katlumâja, pçctam tika uzbûvçta otra, vçlâk, lai nodroðinâtu ar siltumu ot-ru jaunceïamo pilsçtas rajonu, tika uzbûvçta treðâ katlumâ-ja. Savukârt pirmâs divas laika gaitâ tika apvienotas. Kâkurinâmo visâs katlumâjâs sâkumâ izmantoja ogles, vçlâkpârgâja uz mazutu. Tagad eksistç divas katlumâjas, katrano kurâm apgâdâ ar siltumu atseviðíu pilsçtas rajonu. Vie-na ir lielâka, otra mazâka - to nosaka apsildâmo mâjuskaits attiecîgajos rajonos. Kopâ pilsçtâ ar centralizçtâssiltumapgâdes sistçmas palîdzîbu tiek apsildîtas 32 daudz-

dzîvokïu mâjas, kuru dzîvokïu kopçjâ apkurinâmâ platîbasasniedz 38 000 m2. Tâpat tiek apsildîtas çkas, kurâs at-rodas daþâdas organizâcijas, pârsvarâ budþeta iestâdes -skola, kultûras nams, bibliotçka, nodarbinâtîbas dienests,Latvenergo, pagasta padome u.c. uzòçmumi. No kopçjâsiltuma daudzuma aptuveni 70% tiek tçrçts dzîvokïu apku-rei, pârçjais aiziet ðo organizâciju çku apsildîðanai.

- Kâdas izmaiòas Viïânos siltumapgâdes jomâ notika pçc

Latvijas neatkarîbas atjaunoðanas? Daudzâs Latvijas pilsç-

tâs tieði pagâjuðâ gadsimta 90. gadu sâkums siltumapgâ-

des jomâ bija visgrûtâkie laiki.

- Pçc neatkarîbas atgûðanas beidzâs lçtais mazuts, tâdçïnâcâs meklçt citu kurinâmo un pârprofilçt katlumâju darbî-bu. Kâdu laiku tika izmantotas ogles, tomçr drîz tâs bei-dzâs, un pçc tam (sâkot ar 1992./1993. gada apkures se-zonu) kâ kurinâmais tika izmantota malka. Taèu ar malkubija problçmas - trûka kvalitatîvas malkas, ar esoðo (bieþigadîjâs malka, kas vesta tûlît pçc nozâìçðanas, pilnîgi za-ïa) nebija iespçjams nodroðinât nepiecieðamo siltuma dau-dzumu. Arî vecie katli bija savu laiku nokalpojuði, turklât

18 Numura intervija ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Viïânos siltuma pietiek,par nâkotni gan mâc neziòa

SIA Viïânu siltums valdes loceklis Vladislavs Lauzinieks

nebija paredzçti ðâda kurinâmâ izmantoðanai un tâdçï dar-bojâs neekonomiski, mazefektîvi, nedeva cerçto efektu. Pa-mazâm situâcija pasliktinâjâs, tâdçï 2000. gadâ tika uz-sâkts pilotprojekts, kas paredzçja ar kûdru kurinâmâ katlaOrions (projektçtâ jauda 2,5 MW) uzstâdîðanu galvenajâkatlumâjâ Nâkotnes ielâ.

Taèu arî ðis variants problçmas lîdz galam neatrisinâja, vçlvairâk - katls uzstâdîts bija, bet trûka atbilstoðas kûdras(gabalkûdras). Tâpçc kurinâðanai tika izmantota ðíelda unfrçzkûdra, kas samazinâja katla darbîbas efektivitâti un lîdzar to arî jaudu. Paralçli ðim jaunajam katlam Nâkotnes ie-las katlumâjâ, kas apgâdâja ar siltumu lielâko dzîvojamorajonu, nepiecieðamâ siltuma daudzuma nodroðinâðanai ti-ka kurinâti vçl divi nelielas jaudas ar malku kurinâmi katli.

- Kad notika nâkamâs pârmaiòas, un kâ tâs izpaudâs?

- Lîdz 2003. gadam nekas bûtiski nemainîjâs, bet tad Nâ-kotnes ielas katlumâjâ divu veco malkas katlu vietâs uzstâ-dîja 1,5 MW jaudas ar ðíeldu kurinâmo katlu Komforts.Kopâ ar esoðo 2000. gadâ uzstâdîto 2,5 MW jaudas katluOrions tas spçja nodroðinât pietiekamu siltuma daudzumupilsçtas lielâkajam dzîvojamajam rajonam. Savukârt otrâkatlumâjâ sâkumâ darbojâs divi malkas katli Komforts arjaudu 1 MW katrs, taèu sliktâs (nepietiekami izþâvçtâs vaipat pilnîgi zaïâs) malkas dçï tie paredzçto jaudu nedeva.Tâdçï situâcijas risinâjumam arî ðajâ katlumâjâ tika no-lemts uzstâdît 1 MW ðíeldas katlu Komforts. Tâdçjâdi jau-das deficîta problçma tika atrisinâta, jo ðis katls spçja dotnepiecieðamo siltuma daudzumu.

- Kas ir mainîjies ðo 5 gadu laikâ kopð pçdçjo katlu uzstâ-

dîðanas? Varbût ir veikti kâdi citi siltumapgâdes sistçmas

uzlaboðanas darbi, piemçram, traðu nomaiòa?

- Tolaik uzstâdîtie katli darbojas arî ðobrîd, vienîgi ir iegâ-dâts vçl viens 1 MW jaudas ðíeldas katls Komforts, kastiek turçts rezerves gadîjumiem un iekurinâts tikai ïoti auk-stâ laikâ, kad nepiecieðams nodroðinât maksimâlu jaudu.Savukârt citâs jomâs ir veikti ievçrojami darbi. Tâ kâ vecâsiltumtîklu sistçma bija pilnîbâ nolietojusies un regulâri no-tika lielâkas vai mazâkas avârijas, kas vçl vairâk palielinâ-ja jau tâ lielos siltuma zudumus, tika nolemts veikt pilnîgivisas siltumtrases nomaiòu. Vecâs caurules tika aizstâtasar jaunâm, rûpnieciski izolçtâm caurulçm, un kopð tâ laikavisâ Viïânu siltumapgâdes tîklâ siltuma cirkulâciju nodro-ðina ar rûpnieciski izolçtu divcauruïu sistçmas palîdzîbu.Traðu nomaiòa tika veikta 2003. gadâ, to kopçjais garumsir 3,4 km. Finansçjums tika nodroðinâts ar aizòçmumupalîdzîbu, un kopçjâ summa bija 220 000 Ls, no kuras

180 000 Ls sastâdîja valsts investîcijas, bet pârçjâ tika ie-gûta uz paðvaldîbas kredîta rçíina.

Traðu nomaiòa bija galvenais un vçrienîgâkais no pçdçjo ga-du laikâ veiktajiem darbiem un ieguldîjumiem Viïânu siltum-apgâdes sistçmâ. Vçl pie tiem var minçt ðajâ gadâ 2,5 MWjaudas Orions katlam veiktos apjomîgos remontdarbus. Tieizmaksâja 35 000 Ls, un arî ðî nauda tika iegûta ar paðval-dîbas kredîta palîdzîbu.

- Vai paveiktie darbi attaisnojuði cerîbas?

- Viennozîmîgi. Kâ jau minçju, vecâ sistçma bija pilnîbâ no-lietojusies, bieþi notika avârijas. Bija ïoti lieli siltuma zudu-mi - ap 20%, bieþo pârrâvumu brîþos vçl lielâki. Toties pçcjaunâs cauruïvadu sistçmas uzstâdîðanas zudumi ir daudzmazâki, vidçji tikai 5-7%. Ðos zemos zudumus daïçji palîdznodroðinât arî apdzîvojamo rajonu kompaktums, jo nav ga-ru traðu posmu, kas vienmçr ðo zudumu procentu palielina.Tâ kâ esam apmierinâti, sistçma funkcionç normâli, tagadvien pamazâm jâatmaksâ saòemtie kredîti. Savukârt parkatlam Orions veiktâ remonta lietderîbu un efektivitâti va-rçs spriest pçc ðîs apkures sezonas, tomçr pirmie râdîjumiliecina, ka ieguvumi bûs attaisnojuði lîdzekïu ieguldîjumu.

- Kâda ðobrîd ir situâcija ar kurinâmo, kâds galvenokârt

tiek izmantots? Vai nav problçmu ar kvalitatîva kurinâmâ

iegâdi?

- Ðobrîd kâ kurinâmais tiek izmantota ðíelda, gabalkûdraun kokapstrâdes atkritumi. Ar iegâdi ðobrîd vairs problçmunav, atðíirîbâ no daþiem iepriekðçjiem gadiem, kad lielskurinâmâ daudzums no tuvâkâs apkârtnes uzòçmumiem(ap 80%) aizplûda uz Lietuvu un Igauniju. Turklât palikaparasti tikai sliktâkâs kvalitâtes kurinâmais, jo viss labâkaisaizplûda prom. Ðogad situâcija ir mainîjusies, acîmredzotlietuvieðiem pietiek savçjâs ðíeldas vai palicis mazâk nau-das, tâdçï ðíeldas (un arî citu veidu) piedâvâjumu pietiek,arî cenas vismaz uz augðu ðobrîd vairs neceïas. Turklâtsaistîbâ ar nesen sâkuðos ekonomisko krîzi, iespçjams, tâsvarçtu pçc kâda laika sâkt kristies, tomçr pagaidâm labâkneko neprognozçt. Pârâk daudz vçl neskaidrîbu, situâcijavar attîstîties daþâdi.

Ðíeldu piegâdâ pârsvarâ tuvâkâs apkârtnes uzòçmçji, tomçrdaïa tiek iepirkta arî no tâlâkiem uzòçmumiem. Kurinâmâizmaksas ðobrîd ir sekojoðas - ðíeldas cena ir 6,70 Ls +PVN/ber. m3, kokapstrâdes atkritumiem - ap 2,5-3 Ls +PVN/ber. m3, savukârt gabalkûdrai - 12,50 Ls + PVN/m3.Pârsvarâ tiek izmantota ðíelda, kûdras nav sagatavots pie-tiekami daudz, lai ar to varçtu pastâvîgi kurinât, un lielâkas

19Numura intervijaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

siltumatdeves dçï tâ tiek taupîta aukstâkam laikam, kad bûsnepiecieðams nodroðinât lielu siltuma raþoðanu.

- Kâdâ kârtîbâ notiek norçíini ar patçrçtâjiem, un cik liels

ðobrîd ir siltuma tarifs?

- Visâs apkures sistçmai pieslçgtajâs dzîvojamajâs mâjâs iruzstâdîti siltuma skaitîtâji, lîdz ar to visi norçíini notiek pçcreâli patçrçtâ siltuma daudzuma. Savukârt tarifus, tâpat kâvisur Latvijâ, nosakâm sadarbîbâ ar tarifu regulatoru. Ðo-brîd siltuma tarifs Viïânos ir 32,43 Ls/MWh + PVN 5% ie-dzîvotâjiem un + 18% PVN juridiskâm personâm. Pçdçjosgados siltuma tarifs ir pastâvîgi audzis, pagâjuðajâ apkuressezonâ tas bija 27,40 Ls/MWh + PVN. Esoðo tarifu vairâkpaaugstinât nav plânots, taèu PVN likme, kâ zinâms no pç-dçjiem jaunumiem ekonomiskâs krîzes sakarâ, tiks paaug-stinâta, lîdz ar to reâlâs izmaksas vçl nedaudz celsies.

Savukârt karstâ ûdens padeve netiek nodroðinâta, jo jau1992. gadâ tâ tika pârtraukta, un tagad tâs atjaunoðanaibûtu jâiegulda milzîgi lîdzekïi, kuru tçrçðana nav lietderîga.Tâpçc nav arî plânots (vismaz tuvâkajos gados) karstâûdens padevi atjaunot. Iedzîvotâji ðo jautâjumu risina paðuspçkiem, un diezgan veiksmîgi - ar daþâdu ûdenssildîtâjupalîdzîbu.

Maksâjumi par siltumapgâdi tiek iekasçti apkures sezonaslaikâ. Vienu gadu bijâm uzsâkuði eksperimentu ar izlîdzinâ-to maksâjumu (summu sadala uz visiem gada mçneðiem),taèu tas nerada atsaucîbu, vçl vairâk - bija diezgan daudzcilvçku, kas nesaprata, kâpçc par apkuri jâmaksâ arî vasa-râ, kad nekurina. Tâdçï atgriezâmies pie pârbaudîtâ varian-ta un kopð tâ laika maksâjumi tiek iekasçti apkures mçne-ðos. Tomçr ir diezgan daudz cilvçku, kam ir zema maksât-spçja un kuriem tâdçï tiek dota iespçja pa ziemu sakrâju-ðos parâdu pamazâm atmaksât vasaras mçneðos lîdz nâka-mâs apkures sezonas sâkumam. Taèu ðâda iespçja tiek do-ta tikai godîgiem klientiem, kas, kaut ar nokavçðanos, betparâdu godîgi atmaksâ.

- Jûs pieminçjât parâdnieku problçmu, kas ir aktuâla dau-

dzâs Latvijas pilsçtâs. Kâda ir situâcija ar parâdniekiem Vi-

ïânos? Ja tâda eksistç, kâ tiek mçìinâts to risinât?

- Situâcija ðajâ ziòâ ir visnotaï slikta, pat dramatiska, jo ap-mçram viena treðdaïa no visiem iedzîvotâjiem ir vairâk vaimazâk parâdâ. Organizâcijas gan norçíinâs pilnâ apmçrâun laicîgi. Lielo parâdnieku skaitu sekmç zemâ iedzîvotâjumaksâtspçja un augstais bezdarbs, un ðâbrîþa briestoðâekonomikas krîze prognozçjamo situâciju vçrð vçl draudîgâ-ku. Savukârt cerîbas kaut ko piedzît no jau esoðajiem pa-

râdniekiem kïûst minimâlas. Lielais iedzîvotâju parâds parsiltumapgâdi (vairâk par 100 000 Ls) ir izveidojies un pa-lielinâjies gadu gaitâ pastâvîgas daudzu iedzîvotâju zemâsmaksâtspçjas dçï.

Esam izmçìinâjuði daþâdus risinâjumus, kâ atgût ðos lî-dzekïus, taèu vairumâ gadîjumu tie nav îpaði efektîvi. Ir bi-juði tiesu darbi, taèu tie ir efektîvi tikai cîòâ ar ïaunprâtî-giem nemaksâtâjiem. No ðâdiem klientiem ir dabûts atpa-kaï diezgan daudz lîdzekïu - vieniem pietiek ar tiesas brîdi-nâjumu, no citiem ir nâcies naudu piedzît tiesas ceïâ. Tur-pretî lielâkajâ vairumâ gadîjumu no parâdniekiem nav kopiedzît, jo viòiem nekas nepieder, viòi nekur (vismaz ofici-âli) nestrâdâ, naudas viòiem nav. Ir iesniegti pieprasîjumiizlikt ðâdus parâdniekus no dzîvokïiem, taèu ne visus drîkstðâdi izlikt - viens ir invalîds, citam ir mazgadîgi bçrniu.tml., un nav jau kur ðâdus cilvçkus izlikt.

Tiek piedâvâts mazturîgiem godîgiem cilvçkiem atstrâdâtvismaz kâdu daïu no saviem parâdiem sabiedriskos darbos- ðâda sadarbîbas programma ir izstrâdâta kopâ ar pilsçtasdomi. Dome piedâvâ arî daþâdus sociâlos pabalstus, bet nevisiem tie pienâkas un ne visi tos izmanto tiem paredzçta-jiem mçríiem. Lîdz ar to ðâdi projekti var tikai situâcijumazliet uzlabot, bet ne atrisinât paðu problçmu. To pierâ-da fakts, ka arî pçdçjos gados parâds summârâ ziòâ, lai arîmazâk un salîdzinoði nedaudz, bet tomçr palielinâs.

- Liekas, ka situâcija, îpaði briestoðâs ekonomikas krîzes

çnâ, neizskatâs diez cik saulaina. Kâdi ir ðâbrîþa mçríi, un

varbût eksistç tomçr arî kâdas nâkotnes ieceres?

- Pirms pâris gadiem varbût arî ðâdas tâdas ieceres bija, ta-èu paðreizçjâ situâcija valstî liek drîzâk domât par esoðâssituâcijas saglabâðanu, nevis par tâlâkiem nâkotnes plâ-niem. Sapòot jau var, bet finansiâlâ situâcija neïauj domâtpar bûtiskiem ieguldîjumiem siltumapgâdes sistçmas mo-dernizâcijâ. Ir vispirms jâtiek vaïâ no esoðâs kredîtu nastas.Galvenais, ka situâcija Viïânu siltumapgâdç ðobrîd ir nor-mâla, sistçma strâdâ labi, un galvenais pienâkums ir uztu-rçt normâlu tâs funkcionçðanu arî tuvâkajos gados. Jâ, gri-bçtos pasapòot par koìenerâcijas sistçmas uzstâdîðanu, arkuras palîdzîbu varçtu ne tikai raþot siltumenerìiju, bet arîkaut ko pârdot un finansiâli iegût. Tas bûtu ïoti labi, taèuðâdu mçríu îstenoðanai nepietiek lîdzekïu. Vispirms, kâ jauminçju, jâtiek galâ ar esoðajiem kredîtiem, galvenais - jâ-skatâs, kâ atrisinâsies ekonomiskâ krîze. Tâpçc, ja pagâju-ðajâ gadâ vçl varçja kaut ko plânot, tad ðobrîd esoðâ situ-âcija viennozîmîgi râda, ka jânogaida, bet vçlâk jau varçsdomât par tâlâkajiem darbiem. EA

20 Numura intervija ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Lai saglabâtu uzticamu, droðu un konkurçtspçjîguenergoapgâdi, Eiropas valstis jau ðobrîd veidoenerìçtikas politiku, saskaòâ ar kuru tiek izstrâdâ-ti un pieòemti likumi, kas veicina dzîvojamâ sek-tora energoefektivitâtes paaugstinâðanos, tradici-onâlo primâro enerìijas nesçju samazinâðanu ða-jâ sektorâ un atjaunojamo enerìijas avotu plaðâkupielietoðanu.

Ar katru gadu kïûst aizvien izteiktâka nepiecieðamîba pçcaktîvas darbîbas energoefektivitâtes jomâ. Eiropâ pamatafaktori, kas ðos procesus veicina, ir energonesçju maksaspaaugstinâðanâs, derîgo izrakteòu ieguves vietu trûkums,un, attiecîgi, atkarîba no energonesçju importa, kâ arî pro-blçmas, ko radîjusi globâlâ sasilðana.

ES valstis atklâti paziòojuðas par prioritâro politiku dzîvoja-mâ sektora energoefektivitâtes paaugstinâðanâ, òemot vçrâðî sektora energopatçriòu. Ekonomiskais potenciâls, ko variegût, ievieðot çkâs energoefektîvus pasâkumus, ir milzîgs:patçrçðanas intensitâtes samazinâðana tikai par 1%, patei-coties enerìijas taupîðanai, ïautu ieekonomçt 55 miljonustonnu naftas ekvivalenta enerìijas (Mtoe). Tas sastâda ap-mçram 20% no vçrtîbâm, ko ES izvirzîjusi Kioto protokolâ.Kopçjais enerìijas taupîðanas potenciâls dzîvojamâ sektorânovçrtçts ar 22% no esoðâ patçriòa un to iespçjams reali-zçt lîdz 2010. gadam.

Jâpiemin galvenie dokumenti, kas nozîmîgi ietekmçjuði çkuenergoefektivitâtes paaugstinâðanu. Energoefektivitâtes pa-augstinâðanas politika vislielâko impulsu saòçma 1989.gadâ pçc programmas Thermie palaiðanas, kuras mçríisbija jaunu energotaupoðu tehnoloìiju attîstîðana. 1991. ga-dâ tika izveidota programma Save, kas arî bija virzîta uzenergoefektivitâtes paaugstinâðanu. 1998. gadâ Energo-efektivitâtes instrukcija (Communication on EnergyEfficiency) uzstâdîja plaðâkas perspektîvas Eiropas enerìç-

22 Enerìçtikas politika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Eiropas politika çkuenergoefektivitâtes paaugstinâðanas jomâ

tiskajai stratçìijai. 2000. gadâ tika izstrâdâts Darbîbasplâns (Action Plan), saskaòâ ar kuru, samazinot energopa-tçriòu par 1% katru gadu, varçtu sasniegt divas treðdaïasno pieejamâ ekonomiskâ potenciâla 2010. gadâ. Tajâ pa-ðâ 2000. gadâ pieòemtâ Eiropas programma par klimataizmaiòâm (European Climate Change Program) noteicavisefektîvâkâs ekonomiskâs un ekoloìiskâs darbîbas, kasïautu ES izpildît pieòemtâs saistîbas pçc Kioto protokola.Ðajâ programmâ îpaði liela loma pievçrsta enerìçtiskajiemjautâjumiem. 2003. gadâ tika akceptçta programma Ener-ìçtiski intelektuâlâ Eiropa (Energy Intelligent Europe -EIE), kurâ kâ apakðprogramma ietverta programma Save.

Bez visa iepriekðminçtâ ES piedalâs jau septîtajâ pçc skai-ta Pamatprogrammas (Framework Program) tehnoloìiskajâizstrâdç, kurâ ietilpst jebkuri pçtîjumi, ko finansç ES. Pçdç-jo divu gadu laikâ enerìçtiskais stratçìiskais plâns ir attîs-tîjies vçl tâlâk: ir izlaists jauns Energoefektivitâtes Zaïaisdokuments (Green Paper on Energy Efficiency), kâ arî vçldivi citi aktuâli dokumenti: Enerìçtisko tehnoloìiju stratç-ìiskais plâns (Strategic Energy Technology Plan) un Eiro-pas enerìçtiskâ politika (Energy Policy for Europe).

No minçtâ var izdarît secinâjumu, ka ES dalîbvalstis irspiestas uzòemties aizvien vairâk saistîbas ar çku energo-efektivitâtes paaugstinâðanu un ðîs saistîbas tiek nostipri-nâtas ar atbilstoðiem likumdoðanas aktiem.

Pastâvoðâ direktîva çku enerìçtiskajiem raksturojumiem(Directive on the Energy Performance of Buildings -EPBD), kas pieòemta 2002. gadâ, ir vissvarîgâkais ele-ments Eiropas dzîvojamâ sektora enerìçtiskajâ politikâ untai jau ir izstrâdâti normatîvi sekojoðos virzienos: - Plaða diapazona sadzîves tehnikas enerìçtiskâ sertifikâci-ja (maríçjums);- Sadzîves tehnikas efektivitâtes standarti; - Katlu efektivitâtes raksturojumi;- Pasâkumi CO2 izmeðu ierobeþoðanai, lai paaugstinâtuenergoefektivitâti; - Çku enerìçtiskie raksturojumi.

Trîs pçdçjie virzieni ir atspoguïoti EPBD attiecîbâ pret ðâ-diem enerìijas patçrçtâjiem: telpu apkures un kondicionç-ðanas (ventilâcijas) sistçmas dzîvojamajâs mâjâs, kâ arîkarstâ ûdens apgâdes sistçma, savukârt cita pielietojumaçkâm pie visa iepriekðminçtâ pievienojas vçl energopatçri-òa sistçmas (apgaismojums). Kâ redzams 1. un 2. attçlâ,gala patçrçtâji dzîvojamajâs çkâs patçrç 89% no kopçjâenergopatçriòa, savukârt cita pielietojuma çkâs tie ir 79%.

Ir vçrts nedaudz sîkâk apskatît Direktîvu EPBD, kura aptvervisus jautâjumus par çku enerìçtisko raksturojumu noteik-ðanu un sîki apraksta sekojoðus aspektus: - vienotu metodoloìiju;- enerìçtisko raksturojumu minimâlâs prasîbas;- çkas energoefektivitâtes sertifikâts;- katlu un gaisa kondicionçðanas sistçmu pârbaude;- prasîbas, kas izvirzâmas kontrolçjoðajam personâlam(ekspertiem un inspektoram).

Apskatîsim katru aspektu sîkâk.

Vienota metodoloìija Vienotas metodoloìijas pieòemðanas pamati ir atrodamiEPBD 3. lpp. un nosaka kopçjos nosacîjumus jebkurasçkas pamata inþeniersistçmu aprçíiniem. Nacionâlajâ vai

23Enerìçtikas politikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

1. attçls. Energopatçriòa sadalîjums dzîvojamâs çkâsES (2001. gads)

2. attçls. Energopatçriòa sadalîjums cita pielietojumaçkâs ES (2001. gads)

reìionâlajâ lîmenî ES valstis var pielietot vispârpieòemtoçkas enerìçtisko raksturojumu aprçíinu metodoloìiju, kassevî iekïauj CO2 izmeðu râdîtâjus. Lai atvieglotu vienotasmetodoloìijas pieòemðanu, Eiropas Komisijai izstrâdâjotnormatîvo dokumentâciju (CEN), tika izsniegti mandâti at-bilstoðu nacionâlo ES valstu enerìçtikas aprçíinu metoþuizstrâdei.

Minimâlo prasîbu noteikðana enerìçtiskajiemraksturojumiem Dotâ nodaïa apraksta visâm ES valstîm kopçjo enerìç-tisko raksturojumu prasîbu izstrâdes procedûru (4.-6.lpp.). Tâ kâ valstis var uzstâdît daþâdas prasîbas jau-nâm un jau esoðâm çkâm, kâ arî daþâdâm çku katego-rijâm, ðajâ nodaïâ apskatîtie jautâjumi aptver plaða di-apazona elementus. Piemçram, kâda stratçìija ir mini-mâlajâm prasîbâm attiecîbâ uz Eiropas enerìçtiskajiemraksturojumiem (European Performance - EP), kâdaskategorijas çkas tiek celtas daþâdâs dalîbvalstîs, kâ ðîsprasîbas òem vçrâ iekðçjâ klimata kvalitâti, vai tiek pie-mçroti kâdi laukuma ierobeþojumi (pagaidâm tikai tâ-dâm jaunajâm çkâm, kuru lietderîgais laukums ir lie-lâks par 1000 m2, ir obligâta prasîba ieviest alternatî-vas energoapgâdes sistçmas, piemçram, tâdas, kas iz-manto atjaunojamos enerìijas resursus vai kombinçtusiltuma un elektroenerìijas izstrâdi), kâdas prasîbaspiemçro, rekonstruçjot çku, kâ tiek novçrtçti enerìçtis-kie raksturojumi, kâ kontrolçt uzstâdîto prasîbu izpildi,kâdas juridiskas sankcijas piemçro ðo prasîbu neizpil-des gadîjumâ utt.

Prasîbas ik pa laikam ir jâpârskata, kâ minimums katrus 5gadus, un, ja nepiecieðams, tâs jâkoriìç, òemot vçrâ jau-nos çku celtniecîbas tehnoloìiju sasniegumus.

Çkas energoefektivitâtes sertifikâts Sertifikâta darbîbas kritçriji ir noformulçti EPBD 7. lpp. Do-tais sertifikâts ir obligâts, ceïot jaunu çku, pârdodot vai no-dodot çku nomâ. Sertifikâta derîguma termiòð nedrîkst pâr-sniegt 10 gadus.

Energoefektivitâtes sertifikâts atseviðíâm çkas telpâm(dzîvokïiem vai atseviðíâm dzîvojamâm sekcijâm) varbût balstîts: - uz kopçjo sertifikâtu, kas izdots visai çkai, ja ir vienota ap-kures sistçma;- uz tâ paða bloka cita dzîvokïa novçrtçjuma rezultâtiem.

Çkas enerìçtiskajai sertifikâcijai obligâti jâietver pastâvoðoenerìçtisko raksturojumu normatîvâs vçrtîbas, lai patçrçtâ-ji varçtu salîdzinât un novçrtçt ekspluatçjamâs çkas ener-goefektivitâti. Bez tam sertifikâtam jâsatur rekomendâcijas,kâ uzlabot energoefektivitâtes râdîtâjus, ietverot ðo pasâku-mu ekonomisko pamatojumu.

Enerìçtiskajam sertifikâtam sabiedriskâs çkâs (valdîbas vaicitâs iestâdçs, kas piedâvâ pakalpojumus lielam cilvçkuskaitam) ar kopçjo lietderîgo platîbu vairâk nekâ 1000 m2

jâbût izvietotam visiem interesentiem pieejamâ vietâ. Ap-sveicama ir apmeklçtâju informçðana par rekomendçjama-jâm un faktiskajâm telpas iekðçjâ gaisa temperatûrâm, un,ja iespçjams, citiem iekðçjâ klimata raksturojumiem.

Katlu un gaisa kondicionçðanas sistçmu pâr-baude Dotâ nodaïa (8., 9. lpp. EPBD) satur sîku pârbaudes dar-bîbas aprakstu karstâ ûdens katliem, kurus izmanto çkasapsildei un gaisa kondicionçðanas sistçmâm, kuras izman-to temperatûras kontrolei çkas iekðtelpâs, kâ arî gaisa mit-ruma un tîrîbas uzturçðanai.

Atzîmçts, ka regulâra katlu un gaisa kondicionçðanas sistç-mu apkalpoðana ar kvalificçta personâla palîdzîbu nodroði-na to pareizus uzstâdîjumus atbilstoði produkta specifikâci-jai un tâdçjâdi nodroðina arî optimâlas darbaspçjas no eko-loìijas, droðîbas un energopatçriòa viedokïa.

Prasîbas ekspertiem un inspektoriem Ðî nodaïa (10. lpp. EPBD) apskata tâdus jautâjumus kâekspertu un inspektoru specifikâcija un apmâcîbas pra-sîbas, iekïaujot norâdi uz nepiecieðamajiem resursiemnacionâlajâ lîmenî (ekspertu un inspektoru skaitu, toekspertîzes lîmeni), kvalitâtes garantiju ekspertiem, in-spektoriem un sertifikâtiem, akreditâcijas kritçrijus,celtniecîbas normas un noteikumus, apdroðinâðanu unatbildîbu.

Efektîvâkai EPBD ievieðanai 2007. gadâ izstrâdâtas Prak-tiskâs darbîbas (Concerted Action - CA) (www.epbd-ca.org). EPBD praktiskâs darbîbas ir virzîtas uz informâci-jas izplatîðanu un pieredzes apmaiòu daþâdu valstu starpâun koncentrçtas uz sekojoðo konkrçtu uzdevumu realizâci-ju: - çku enerìçtiskâs sertifikâcijas struktûras apsprieðana unizstrâde ar mçríi palielinât kopçjo enerìçtisko râdîtâju skai-


tu ES valstîm, un atbilstoði, opciju daudzuma samazinâða-nu, kas darbojas tikai atseviðíos nacionâlajos dokumentos; - apkures katlu un gaisa kondicionçðanas inþeniertehniskâaprîkojuma inspekcijas metoþu uzlaboðana; - vienotu metoþu apsprieðana un meklçðana visiem ESbiedriem, lai ieviestu enerìçtisko raksturojumu pârbaudesekspertu akreditâcijas shçmas;- kritçriju apsprieðana, kas veicinâtu vienotu çku enerìçtis-ko raksturojumu ievieðanas metodiku.

Pçc Eiropas Komisijas iniciatîvas EIE programmas ietvarosizveidota Celtniecîbas platforma (Building Platform) EPBD(www.buildingplatform.eu), kura sniedz informâcijas pa-kalpojumus praktiíiem un konsultantiem, enerìçtikasaìentu ekspertiem, ieinteresçtajâm grupâm un ES valstu li-kumdevçjiem un atbalsta EPBD realizâciju.

Jaunajai Direktîvai EPBD jâkïûst daudz efektîvâkai un jâsa-tur çku ietekmes aspekti uz globâlajâm klimata izmaiòâmun jâparedz jautâjumi par siltumnîcas efekta gâzu izmeðusamazinâjumu.

Eiropâ pastâv liels daudzums neizmantotu energotau-poðu tehnoloìiju un atjaunojamo enerìijas resursu pie-lietoðanas veidu. Ðîs iespçjas netiek izmantotas lielo iz-maksu dçï, kas ir nepiecieðamas to ievieðanai. Ðo pro-blçmu risinâja pirmâ EIE, kas darbojâs no 2003. lîdz2006. gadam. Tâ bija instruments, kas nodroðinâjadarbu finansçðanu, kas bija virzîti uz enerìçtikas politi-kas virzîðanu uz energoefektivitâtes paaugstinâðanaspusi. 2007. gada sâkumâ tika palaista pirmâ program-ma EIE jau kâ daïa no daudz plaðâkas ES programmasar nosaukumu Konkurçtspçja un inovâcijas (Competiti-veness and Innovation). Îpaði jâizceï divas program-mas, kas atbalsta EPBD ievieðanu: programma Save(energoefektivitâte un energoresursu racionâla izmanto-ðana) un programma Altener (jauni un atjaunojamieenergoresursi).

Bez tam CEN turpina nodarboties ar standartu izstrâdiçku integrçto enerìçtisko raksturojumu aprçíiniem un toekoloìiskâs darbîbas novçrtçjumu atbilstoði noteiku-miem, kas paredzçti EPBD daþâdâs jomâs, tâdâs kâ


energoefektivitâte, apkure un dzesçðana, apgaismo-jums, siltumizolâcija, ventilâcija.

2008. gada sâkumâ lielâkâ daïa CEN standartu projekti ti-ka nodoti ES valstu nacionâlajiem standartizâcijas institû-tiem galçjai apstiprinâðanai, bet standartu projekti, kas sa-òçma standartizâcijas institûtu apstiprinâjumu, tika pie-òemti kâ Eiropas standarti.

Kâ jau tika teikts, EPBD piedâvâ tikai kopçjos ietvarus,kamçr standartu adaptâciju specifiskiem klimatiskajiem,tehniskajiem, ekonomiskajiem un kultûras apstâkïiemveic ES dalîbvalstis. Tâm ir daþâdas gatavîbas pakâpesun ir paredzams apjomîgs likumdoðanas darbs, tâdçïdaudzas no tâm jau lûguðas pagarinât EPBD realizâcijaslaiku, kurð sâkotnçji bija noteikts 2009. gadâ.

2007.-2008. gadâ tiks pieòemti sertifikâti jaunâm sa-biedriskajâm çkâm un mazâkâ mçrâ jau pastâvoðâmçkâm. Daþâdu pieeju dçï nav iespçjams pilnvçrtîgi re-alizçt EPBD Eiropâ lîdz 2009. gadam. Lielâkâ daïavalstu paralçli ar EPBD realizâciju pârskata savu ener-ìçtisko politiku un nosaka jaunas iniciatîvas atjaunoja-

mo enerìijas avotu pielietoðanai çkâs, speciâlas serti-fikâcijas izstrâdei ekoloìiski ilgtspçjîgâm çkâm, çkunoteikðanai ar zemu vai pat nulles vçrtîbas energopa-tçriòu. Pçdçjo daþu gadu laikâ visâ Eiropâ tiek bûvçtasaizvien vairâk çkas ar zemu energopatçriòu jeb tâ dç-vçtâs zaïâs çkas.

Lielâkâ daïa valstu piedâvâ arî finanðu mehânismus, lai at-balstîtu îpaðniekus, kas veic pasâkumus, kas virzîti uz çkuenergoefektivitâtes paaugstinâðanu: nodokïu atlaides, gran-tus, atbalstu aizòçmumu veidâ.

2008. gada sâkumâ, balstoties uz jau esoðo pieredzi EPBDievieðanâ, tika noteikti aspekti, kas prasa daþus uzlaboju-mus: - enerìçtisko pârbauþu veikðanai jâizstrâdâ datorizçti in-strumenti;- enerìçtisko sertifikâtu sagatavoðanas ekonomiskâ efekti-vitâte pieprasa uzlabojumus; - nepiecieðams izstrâdât standarta instrukcijas inspekto-riem, kas nodarbojas ar katlu, gaisa kondicionçðanas sistç-mu un cita aprîkojuma pârbaudi; - enerìçtisko sertifikâtu efektivitâte un kvalitâte ir papildus


jâpârbauda; - nepiecieðams sekot EPBD efektîvai ievieðanai; - nepiecieðams salîdzinât obligâtâs un labprâtîgâs metodeskatlu darbîbas efektivitâtes uzlaboðanai; - gaisa kondicionçðanas sistçmu pârbaude nav ekonomiskiefektîva - nepiecieðams piestrâdât, lai pazeminâtu aukstâsslodzes un attîstîtu citas metodes temperatûras samazinâ-ðanai telpâs vasaras periodâ, tâdas kâ gaismas caurlaidîgokonstrukciju aptumðoðana, dzesçðanas tehnoloìijas ar ze-mu energopatçriòu utt. - nepiecieðams izstrâdât vienkârðâkas metodes enerìçtiskoraksturojumu aprçíiniem speciâli neliela izmçra dzîvoja-mâm mâjâm, jo EPBD-2002 aprakstîtâs metodes ir pârâksareþìîtas un tâm piemît daudz faktoru, kurus nedrîkst ne-òemt vçrâ; - noteikumiem jâbût elastîgiem un noformulçtiem tâdçjâdi,lai netraucçtu jaunu inovatîvu risinâjumu ievieðanu;- nepiecieðams paaugstinât iedzîvotâju kompetenci attiecî-bâ uz enerìçtiskajiem un ekoloìiskajiem jautâjumiem;

- ir nepiecieðami precîzâki (lietiðíâki) standarti - îpaði CENstandarti, kas attiecas uz inspekciju veikðanu.

Acîmredzams, ka jaunajai EPBD Direktîvai ir jâbût daudzefektîvâkai un tai jâsatur çku ietekmes uz globâlajâm kli-mata izmaiòâm aspekti un jâpârskata siltumnîcas efektagâzu izmeðu samazinâðanas jautâjumi. 2008. gada beigâs,pârstrâdâjot ESBD, Eiropas Parlamentâ tiks skatîti sekojoðijautâjumi: - nepiecieðamîba uzstâdît minimâlâs normatîvâs vçrtîbasenerìçtiskajiem raksturojumiem (mçríis ir atrast jaunusprincipus un mehânismus, lai izstrâdâtu ðîs minimâlâs vçr-tîbas, nevis vienkârði noteiktu minimâlâs nacionâlâs vçrtî-bas); - nepiecieðamîba samazinât uz ðo brîdi pieòemtâs minimâ-lâs laukuma vçrtîbas (1000 m2), kurâm obligâti nepiecie-ðams projekts iespçjamajai energorekonstrukcijai. - enerìçtiskâ sertifikâta nepiecieðamîba, lai iegûtu jaunasçkas celtniecîbas atïauju;



- çkas energoefektivitâtes paaugstinâðanas plâna izstrâde,kuram jâkïûst par daïu no çkas enerìçtiskâs sertifikâcijas; - çkas energoefektivitâtes râdîtâjiem un rekomendâcijâm touzlaboðanai jâkïûst par obligâtu atskaites sastâvdaïu objek-ta enerìçtiskajâ pârbaudç; - precîzas kontroles nodroðinâðana, ievieðot pasâkumus,kas virzîti uz çkas energoefektivitâtes paaugstinâðanu; - alternatîvu finanðu stimulu meklçðana, lai uzlabotu çkuenergoefektivitâti.

Papildus EPBD ir pieòemti arî citi Eiropas enerìçtiskie liku-mi, kas atbalsta enerìçtiskâs politikas izpildi Eiropâ:- Direktîva par galçjâ enerìijas patçriòa efektivitâti un ener-ìçtiskajiem pakalpojumiem (Directive on energy end-useefficiency and energy services). Ðî direktîva pieòemta 2006. gada aprîlî un virzîta uz ener-ìijas ekonomikas ieguvumu 9% 2015. gadâ. - Direktîva par kritçriju izveidi, lai izstrâdâtu ekoloìiskâsprasîbas çku projektçðanai un energopatçrçjoðam aprîkoju-mam (Directive on establishing a framework for the set-ting of ecodesine requirements for energy-using pro-ducts).

Kopçjais energopatçriòð un çku ietekme uz apkârtçjo vi-di ir atkarîga ne tikai no paðas çkas un tâs ekspluatâci-jas reþîma, bet arî no izmantotâ inþeniertehniskâ aprîko-juma. Direktîva atklâj jaunas iespçjas inþeniertehniskâaprîkojuma raþotâjiem, patçrçtâjiem un sabiedrîbai ko-pumâ.

Aprîkojums, kurð tiek apskatîts jauno projektçðanas notei-kumu ietvaros:- katli un ûdenssildîtâji (gâzes, eïïas, elektriskie); - gaisa kondicionçðanas sistçmas, elektrodzinçji, sûkòi,ventilatori u.c. aprîkojums;- personâlie datori, kopçjamâ-pavairojamâ tehnika, televi-zori; - lâdçðanas iekârtas un ârçjâs baroðanas avoti; - biroju un sabiedriskais apgaismojums; - komerciâlâs saldçtavas un ledusskapji; - cietâ kurinâmâ sadedzinâðanas iekârtas; - sadzîves un rûpnieciskâs apgaismoðanas iekârtas; - putekïusûcçji.

- Direktîva par siltuma un elektroenerìijas kombinçtâs iz-strâdâðanas attîstîbu, kas balstîta uz nepiecieðamîbu pçclietderîgâ siltuma iekðçjâ enerìçtiskajâ tirgû (Directive onthe promotion of cogeneration based on a useful heat de-mand in the internal energy market).

Kombinçtai siltuma un elektroenerìijas izstrâdei ir liels po-tenciâls energoefektivitâtes paaugstinâðanai un ietekmessamazinâðanai uz apkârtçjo vidi. Ðî joma ir prioritâra dau-dzâs valstîs.

ES stratçìija par kombinçto raþoðanu no 1997. gada ir no-teikusi kopçjo mçríi dubultot elektroenerìijas daïu, kas ie-gûta no kombinçtâs raþoðanas lîdz 18% uz 2010. gadu.Tâdçï dotâ Direktîva neuzstâda mçríi, bet tikai mudina ESdalîbvalstis veikt sava potenciâla analîzi augsti energoefek-tîvas kombinçtâs enerìijas raþoðanâ.

- Direktîva par atjaunojamo energoresursu izmantoða-nas palielinâðanu (Directive on the promotion of theuse of energy from renewable sources). Mçríis - iegût20% no kopçjâ enerìijas daudzuma no atjaunojama-jiem resursiem. Ekonomikas sektori, kas ir ieinteresçtiatjaunojamâs enerìijas izmantoðanâ, ir ðâdi: energoap-gâde, apkure, dzesçðana un transports. Valstis paðasuzstâda proporcionâlâs attiecîbas starp ðiem sektoriem,lai sasniegtu savus mçríus.

Tomçr tiek pieòemts, ka katra ES dalîbvalsts sasniedzne mazâk kâ 10% enerìijas, izmantojot atjaunojamoenerìiju (galvenokârt ar biodegvielas palîdzîbu) trans-porta nozarç lîdz 2020. gadam. Direktîvâ dots noteiktsatjaunojamâs enerìijas skaidrojums, lai to nesajauktuar energotaupîðanas pasâkumiem.

No augstâkminçtâ kïûst skaidrs, ka Eiropa aktîvi dara visuiespçjamo, lai samazinâtu çku kopçjo energopatçriòu, pa-augstinâtu dzîvojamâ sektora energoefektivitâti, paplaðinâ-tu atjaunojamâs enerìijas izmantoðanu un nozîmîgi sama-zinâtu siltumnîcas efekta gâzu izmeðus. ES dalîbvalstis pa-gaidâm atrodas enerìçtikas politikas ievieðanas etapâ, betjau ðobrîd notiek stingra tâs darbîbas rezultâtu analîze. Uzðî vçrtçjuma bâzes tiks veikts Direktîvas EPBD 2002 pâr-skats, kas ir plânots 2009. gadâ, saskaòâ ar Enerìçtiskoplânu, kura mçríis - samazinât enerìijas patçriòu 2020.gadâ par 20%.

Òemot vçrâ klimatisko apstâkïu daþâdîbu, çku tipus,kultûru un tradîcijas, Eiropa var nospçlçt izðíiroðu lomuun parâdît pârçjai pasaulei, ka stipra politika kopâ arnacionâlajâm iniciatîvâm var novest pie reâlas energo-efektivitâtes, kâ arî pie noturîgas kopienas izveidoða-nâs. EA

Sagatavoja Igors Ðaranskis

11. un 12.decembrî, Briselç notika Eiropadomessanâksme. 11.decembrî Eiropadomç Latviju pâr-stâvçja ârlietu ministrs Mâris Riekstiòð, bet12.decembrî Latvijas delegâciju vadîja ministruprezidents Ivars Godmanis un piedalîjâs ârlietuministrs Mâris Riekstiòð.

Eiropadomes izdevâs panâkt bûtiskas vienoðanâs attiecîbâuz Klimata un enerìçtikas likumdoðanas paketi, Eiropasekonomikas atveseïoðanu un finanðu sistçmas stabilizçða-nu, kâ arî Lisabonas lîguma turpmâko virzîbu.

Eiropadome vienojâs par kopîgu plânu Eiropas ekonomikasatveseïoðanai, kas piedâvâ ekonomikas politikas instrumen-tu ietvaru ekonomikas un finanðu krîzes pârvarçðanai. Kon-krçtu politikas instrumentu izvçle ir katras dalîbvalsts ziòâ,òemot vçrâ attiecîgâs dalîbvalsts esoðo situâciju un progno-zes par turpmâko attîstîbu. ES dalîbvalstîs, tai skaitâ, Latvi-jas eksporta tirgos, veiktie fiskâlie pasâkumi atstâs pozitîvuietekmi uz Latvijas eksporta nozaru potenciâla realizâciju.

Latvijai ir svarîgi, ka plâns paredz vienkârðot un paâtrinâtES fondu saòemðanas procedûras, palielinât Eiropas Inves-tîciju bankas aizdevumu apjomu îpaði maziem un vidçjiemuzòçmumiem, atjaunojamâs enerìijas resursu izmantoða-nai un videi draudzîgiem transporta lîdzekïiem. Turpmâka-jiem 2 gadiem tiek atviegloti valsts atbalsta sniegðanas no-sacîjumi, kâ arî paâtrinâtas valsts pasûtîjuma procedûras.

Eiropadome nolçma pârdalît ES budþeta resursus tâdâmprioritârâm nozarçm kâ enerìçtikas infrastruktûra unenergoefektivitâte.

Eiropadome panâca politisku vienoðanos par ES klimata unenerìçtikas likumdoðanas paketi. Padome turpinâs strâdâtpie galîgâs politiskâs vienoðanâs panâkðanas ar Eiropas Par-lamentu lîdz ðî gada beigâm. Klimata un enerìçtikas pake-tes pieòemðanai ir bûtiska nozîme gan no pasaules vides

vçrtîbu saglabâðanas viedokïa, gan arî òemot vçrâ nepiecie-ðamîbu attîstît un modernizçt ES un arî Latvijas enerìçtiku.

Panâktâ vienoðanâs par klimata un enerìçtikas paketi irkompromisa lçmums, kurâ Francijas prezidentûra, cik ie-spçjams, ir òçmusi vçrâ dalîbvalstu daþâdâs un brîþiem arîsavstarpçji pretrunîgâs intereses.

Latvijai bûtiskâkais ieguvums ir tas, ka ir òemts vçrâ emisijusamazinâjums laika posmâ kopð 1990. gada. Ðis samazinâ-jums Latvijâ ir radies ne tikai bijuðâs PSRS rûpniecîbas sa-brukuma rezultâtâ, bet arî lielâ mçrâ pateicoties energoefek-tivitâtes pasâkumiem un raþoðanas modernizâcijai enerìçti-kas un rûpniecîbas sektorâ. Sasniegtâ progresa novçrtçðanapçc sâkotnçjiem aprçíiniem varçtu dot Latvijai emisijas kvo-tu izsoïu pieaugumu no 3,2 lîdz 4,6 miljoniem tonnu CO2 ek-vivalenta gadâ, kas procentuâli sastâda 44% un ir lielâkaisprocentuâlais pieaugums starp dalîbvalstîm. Ðâds izsoïupieaugums dos bûtisku atbalstu jauno prasîbu ievieðanai.

Bûtiski ir arî tas, ka òemta vçrâ Ignalinas atomelektrostaci-jas slçgðanas iespçjamâ ietekme ne tikai uz Lietuvas, betarî Latvijas energoapgâdi, paredzot kompensâcijas iespçju.

Panâktâ vienoðanâs paredz izòçmumus no 100% elektroener-ìijas izsolçm, kas pirms piemçroðanas ir jâsaskaòo ar EiropasKomisiju. Tas uzliek lielu atbildîbu Eiropas Komisijai izvçrtçt,vai bez maksas pieðíirtâs emisijas kvotas neradîs potenciâlinegatîvu ietekmi uz elektroenerìijas raþotâju konkurçtspçju.Panâktie nosacîjumi par emisijas kvotu pieðíirðanu rûpnie-cîbai bûs izdevîgi arî Latvijas rûpniecîbai, lai tâ bûtu kon-kurçtspçjîga arî ârpus Eiropas Savienîbas.

Eiropadome apstiprinâja arî deklarâciju par Eiropas droðîbasun aizsardzîbas politikas stiprinâðanu, kas ietver trîs bûtiskusdokumentus: ziòojumu par Eiropas droðîbas stratçìijas pâr-skatîðanu, deklarâciju par starptautisko droðîbu, kâ arî dek-larâciju par ES civilo un militâro spçju stiprinâðanu. EA


Panâktas bûtiskas vienoðanâs attiecîbâ uz Klimata un enerìçtikas likumdoðanas paketi

Eiropas Komisijâ turpinâs darbs pie enerìiju patç-rçjoðu raþojumu energoefektivitâtes uzlaboðanas armçríi mazinât ðo raþojumu negatîvo ietekmi uz vi-di un panâkt lielâkus energoietaupîjumus to eksplu-atâcijas laikâ. Lîdz ar to Eiropas Komisija ir uzsâku-si jaunu iniciatîvu, lai pârskatîtu pastâvoðâs energo-efektivitâtes prasîbas raþojumiem un attiecîgi pielâ-gotu tâs mûsdienu tehnoloìiskajam progresam.

Paðlaik Eiropas Kopienas tiesiskais regulçjums attiecîbâ uzenerìiju patçrçjoðu raþojumu ekodizainu ir noteikts EiropasParlamenta un Padomes direktîvâ 2005/32/EK (350 KB),ar ko izveido sistçmu, lai noteiktu ekodizaina prasîbas at-tiecîbâ uz enerìiju patçrçjoðiem raþojumiem, un ar ko gro-za Padomes Direktîvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamentaun Padomes Direktîvas 96/57/EK un 2000/55/EK (turp-mâk tekstâ - Ekodizaina prasîbu ietvardirektîva).

Ekodizaina prasîbu ietvardirektîvai ir horizontâls raksturs -tâ neizvirza konkrçtas prasîbas produktiem, bet ievieð no-sacîjumus un kritçrijus, kâ noteikt prasîbas vidi ietekmçjo-ðo raþojumu raksturîpaðîbâm, piemçram, enerìijas patçri-òu, kâ arî nodroðina nosacîjumus ðo prasîbu âtrai un efek-tîvai îstenoðanai. Savukârt prasîbas katram atseviðíam ra-þojumam tiks noteiktas Eiropas Komisijas regulâs.

Ekodizaina prasîbu ietvardirektîvas îstenoðanas pasâkumiðobrîd attiecas tikai uz trim raþojumu grupâm:

1. mâjsaimniecîbas elektriskajiem ledusskapjiem un sal-dçtavâm (MK 2000. gada 7. marta noteikumi Nr. 92 No-teikumi par mâjsaimniecîbas elektrisko ledusskapju unsaldçtavu energoefektivitâti un atbilstîbas novçrtçðanu);

2. ûdenssildâmajiem katliem (Ministru kabineta 2004. ga-da 22. aprîïa noteikumi Nr. 416 Noteikumi par ûdenssil-dâmajiem katliem);

3. luminiscçjoðo spuldþu balastiem (Ministru kabineta2002. gada 8. oktobra noteikumi Nr. 453 Bûtiskâs prasî-bas un maríçðanas kârtîba luminiscçjoðo spuldþu balas-tiem).

Saskaòâ ar Eiropas Komisijas darba plânu un Apsprieþuforumâ notiekoðajâm diskusijâm ir paredzçts pieòemtregulas par ekodizaina prasîbâm 1. tabulâ norâdîtajâmpreèu grupâm.

2008. gada septembrî Eiropas Komisijas regulatîvajâ komi-tejâ izskatîti vçl divi jauni Eiropas Komisijas Regulu projekti:

(1) Komisijas Regulas, kas pâròem Direktîvas 2005/32/ECekodizaina prasîbas vienkârðajâm dekoderu ierîcçm, pro-jekts (Possible Commission Regulation implementing Di-rective 2005/32/EC with regard to ecodisign requirementsfor simple set top boxes),

(2) Komisijas Regulas, kas pâròem Direktîvas 2005/32/ECekodizaina prasîbas terciâro apgaismojumu raþojumiem,projekts (Possible Commission Regulation implementingDirective 2005/32/EC with regard to tertiary sector lig-hting products).

Komitejas sanâksmç regulu projekti tiks precizçti atbilstoðidalîbvalstu izteiktajiem viedokïiem, un par precizçtajiem re-gulu projektiem notiks dalîbvalstu balsojums.

Plaðâka informâcija par Eiropas Savienîbas ekodizaina ini-ciatîvâm un to nozîmi Latvijas komersantiem un patçrçtâ-jiem, kâ arî jauno regulu izstrâdes gaitas apraksts ir pie-ejams arî Eiropas Komisijas mâjas lapâ: http://ec.euro-pa.eu/energy/demand/legislation/eco_design_en.htm#con-sultation_forum. EA

Sagatavoja Ivars Ðnore


Ekodizaina un energo-maríçjuma prasîbas ener-ìiju patçrçjoðâm precçm


1. tabula.

Preces veids

Elektrisko un elektronisko mâjsaimniecîbas un biroja iekârtu elektroenerìijaspatçriòð gaidîðanas reþîmâ un izslçgðanas reþîmâ: 1. Lielâs mâjsaimniecîbas ierîces: veïas maðînas, apìçrbu þâvçðanas maðî-nas, trauku mazgâjamâs maðînas, elektriskâs krâsnis, elektriskâs plîtis,mikroviïòu krâsnis, citas virtuves ierîces. 2. Mazâs mâjsaimniecîbas ierîces: tosteri, cepðanas ierîces, dzirnaviòas, ka-fijas maïamâs maðînas, iepakojuma vai konteineru attaisâmie, elektriskie na-þi, matu grieðanas ierîces, matu þâvçðanas ierîces, zobu birstes, skûðanas,masâþas u.c. íermeòa kopðanas ierîces, svari. 3. Informâcijas tehnoloìiju sadzîves ierîces. 4. Patçrçtâju ierîces, radioiekârtas, video kameras, video ierakstu ierîces(Video recorders), mûzikas magnetofoni (Hi-fi recorders), audio pastiprinâtâ-ji, mûzikas instrumenti, cita aparatûra skaòas un attçlu ierakstîðanai un re-producçðanai, t.sk. signâli un citas tehnoloìijas, kas nav telekomunikâcijas,signâla un attçlu izplatîðanai. 5. Rotaïlietas, atpûtas un sporta ierîces, elektrisko vilcienu vai auto rallijakomplekti, video spçïu konsoles, sporta ierîces ar elektroniskâm vai elektris-kâm komponentçm (stand-by and off-mode losses)Vienkârðâs dekoderu ierîces (simple set top boxes).

Terciârâs apgaismes ierîces (tertiary sector lighting products).

Ielu apgaismes ierîces.

Biroju apgaismes ierîces.

Ârçjo enerìijas piegâdâtâju iekârtas (maiòstrâvas pârveidotâji) (externalpower supplies).

Mâjsaimniecîbas apgaismes ierîces I (ieskaitot kvçlspuldzes) (domestic light-ing products I, including incandescent bulbs).Televizori.Katli.

Ûdenssildîtâji.

Veïas mazgâjamâs maðînas un trauku mazgâjamâs maðînas. Mâjsaimniecîbas ledusskapi, saldçtavas.Komercsektorâ izmantotie ledusskapji (commercial refrigeration).Elektromotori.

Cirkulators (circulators, originally under electric motors).

Datori.Attçlveidoðanas ierîces (imaging equipment).Elektriskie sûkòi.

Ventilâcijas iekârtas.

Iekðtelpu kondicionieri.

Mâjsaimniecîbu ventilâcijas iekârtas, sâkotnçji zem iekðtelpu kondi-cionieriem.Komplicçtâs dekoderu ierîces (complex set-top boxes)Mâjsaimniecîbas apgaismes iekârtas (reflektoru lampas, gaismekïi) (domes-tic lightning products II, reflector lamps and luminaires).

Cietâ kurinâmâ apkures katli (solid fuel boilers).

Regulas projekts/ pçtîjums

Komisijas regulas projekts, kas pâròem Direktîvas2005/32/EC ekodizaina prasîbas elektriskajâm un elektro-niskajâm mâjsaimniecîbas un biroja iekârtâm attiecîbâ uzelektroenerìijas patçriòu gaidîðanas reþîmâ un izslçgðanasreþîmâ.

Darba dokuments par Komisijas Regulas, kas pâròemDirektîvas 2005/32/EC ekodizaina prasîbas vienkârðajâmdekoderu ierîcçm, projekts.Darba dokuments par Komisijas Regulas, kas pâròemDirektîvas 2005/32/EC ekodizaina prasîbas terciârâsapgaismes ierîcçm, projekts.Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâmielu apgaismes ierîcçm.Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâmdienasgaismas lampâm bez iebûvçtajiem balastiem, ba-lastiem un gaismekïiem izmantojamiem ar ðîm lampâm,kâ arî nosacîjumiem ilgtspçjas noteikðanai birojuapgaismes ierîcçm.Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâmârçjo enerìijas piegâdâtâju iekârtâm.http://www.eup4light.net/Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâmvispârçjiem gaismekïiem. Projekta mâjas lapa: http://www.ecocomputer.org/Darba dokuments par iespçjamo ekodizaina enerìijasmaríçjumu un instalçðanas prasîbâm katliem unûdenssildîtâjiem. Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecoboiler.org/Darba dokuments par iespçjamo ekodizaina enerìijasmaríçjumu un instalçðanas prasîbâm katliem unûdenssildîtâjiem.Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecowet-domestic.org/Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecocold-domestic.org/Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecofreezercom.orgDarba dokuments par ekodizaina prasîbâm 0,75-200(370) kW elektromotoriem.Darba dokuments par ekodizaina prasîbâm neiebûvçtiemcirkulatoriem (standalone glandless circulators).Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecocomputer.org/Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecoimaging.orgDarba dokuments par ekodizaina prasîbâm elektriskajiemsûkòiem: vienpakâpes, vertikâlo vairâkpakâpju, zemûdensvairâkpakâpju sûkòi.Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâmventilâcijas iekârtâm.Atskaite par pçtîjuma izpildes gaitu un provizoriskierezultâti ir pieejami mâjas lapâ: http://ecoaircon.euhttp://ecoaircon.eu/ (nepiecieðams piereìistrçties).

http://www.ecocomplexstb.org/http://www.eup4light.net/Papildus informâcija:- darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâmvispârçjiem gaismekïiem.- Iespçjamâs ekodizaina prasîbas vispârçjiem gaismekïiem.Solid Fuel Small Combustion Installations:http://www.ecosolidfuel.org

Nr.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.9.

10.

11.12.13.14.

15.

16.17. 18.

19.

20.

21.

22.23.

24.

Juris Golunovs,RPA Rîgas enerìçtikas aìentûra Energoefektivitâtes infor-mâcijas centra vadîtâjs

Slodzes pieauguma prognoze mâjokïu sektorâ irsvarîgs pilsçtas elektroapgâdes attîstîbas plânoða-nas instruments. No vienas puses, iedzîvotâjiemkïûst pieejams arvien plaðâks klâsts sadzîveselektroierîèu, kas paredzçtas dzîves kvalitâtes pa-augstinâðanai un maina cilvçku paradumus, unlîdz ar to veicina mâjokïu elektrisko slodþu piepra-sîjuma pieaugumu. No otras puses, arvien paaug-stinâs ierîèu energoefektivitâte un lietotâju izprat-ne par energotaupîbas pasâkumiem. Kâ ðîs pretç-jâs tendences ir mainîjuðas lietotâju paradumusun mâjokïu elektriskâs slodzes Rîgâ?

Elektroenerìijas patçrçtâju faktisko slodþu noteikðanu at-vieglo mûsdienîgas uzskaites iekârtas ar tajâs iebûvçtoelektronisko atmiòu, no kuras var lejuplâdçt saglabâtos da-tus. Tomçr mâjokïu sektorâ tâdiem energoobjektiem kâdaudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjas, kopçjo çkas slodzes mç-rîðanai piemçrotu iebûvçtu mçriekârtu nav, jo lietotâji ir at-seviðíi dzîvokïi ar savâm norçíinu mçriekârtâm un koplie-toðanas telpu uzskaiti nama apsaimniekotâja pârziòâ.

Tâdçï Rîgas mâjokïu faktisko elektrisko slodþu izmaiòu di-namika var tikt aptuveni novçrtçta, salîdzinot rezultâtus,kas ir iegûti divçjâdi:- Nosakot Rîgas pilsçtai kopçjos indikatorus - gada îpatnç-jo elektrisko slodþu vidçjâs vçrtîbas (attiecinâtas uz m²,mâjokli, iedzîvotâju) pçc Centrâlâs statistikas pârvaldesdatiem par Rîgas pilsçtas dzîvojamo fondu un Rîgas ener-ìçtikas aìentûras rîcîbâ esoðiem datiem par AS Latvener-go realizçto elektroenerìiju Rîgas iedzîvotâjiem pçdçjosgados (tâ sauktâ top-down pieeja);- Izmçrot diennakts slodþu grafikus Rîgai raksturîgâs daþâda

tipa daudzdzîvokïu dzîvojamâs çkâs, mçrîjumiem izmanto-jot portatîvo mçriekârtu ar iebûvçtu elektronisko atmiòu un

32 Elektroenerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Rîgas mâjokïu îpatnçjâs elektriskâsslodzes - instruments energoefekti-vitâtes paaugstinâðanas plânoðanai

Gads Realizçts iedzîvotâjiem, MWh Pieaugums, %

2003. 425926 n.d.

2004. 431141 1,2

2005. 455168 5,6

2006. 483674 6,3

2007. 537055 11,0

1. tabula. Elektroenerìijas realizâcija iedzîvotâjiem 5gados Rîgâ

Gads Kopçjâ platîba, m² Pieaugums, % Mâjokïi, gab.

2003. 16517200 n.d 302037

2004. 16730900 1,3 307925

2005. 17041800 1,9 311305

2006. 17541200 2,9 318574

2007. 17926500 2,2 323054

2. tabula. Rîgas dzîvojamâ fonda izmaiòu dinamika

1. attçls. Rîgas iedzîvotâjiem realizçtâs elektroenerìi-jas dinamika

mçrîjumus veicot vairâkudiennakðu laikâ, mçrîjumusierakstot iekârtas atmiòâ ar2 minûðu intervâlu starpmçrîjumiem (tâ sauktâ bot-tom-up pieeja).

2 daþâdâs çkâs tika veiktislodþu mçrîjumi. Rîgâ vis-vairâk dzîvokïu atrodas sa-liekamâ dzelzsbetona kon-strukciju çkâs, kâ arî íieìe-ïu un akmens konstrukcijumâjâs. Tâdçï mçrîjumuveikðanai tika izvçlçtas pil-nîbâ apdzîvotas dzîvojamâsçkas: viena saliekamâdzelzsbetona konstrukciju9 stâvu un 70 dzîvokïu çkaar gâzes pavardiem virtu-

33ElektroenerìçtikaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Gads kWh/m2 kWh/mâjokli

2003. 25,8 1410

2004. 25,8 1400

2005. 26,7 1462

2006. 27,6 1518

2007. 30,0 1662

3. tabula. Îpatnçjais elektroenerìijas patçriòð gadâ uzRîgas dzîvojamâ fonda kopçjâs platîbas vienîbu(kWh/m²), kâ arî uz mâjokli

Gads W/m²* m²/cilvçku* W/cilvçku W/mâjokli

2003. 2,9 22,5 66 161

2004. 2,9 22,9 67 160

2005. 3,0 23,4 71 167

2006. 3,1 24,2 76 173

2007. 3,4 25,0 85 190

* Aprçíinos òemta dzîvojamâ fonda kopçjâs platîbas vienîba (m²)

4. tabula. No elektroenerìijas patçriòa datiem ap-rçíinâtie gada vidçjâs slodzes indikatori Rîgas mâ-jokïu sektorâ. Elektriskâs slodzes vidçjâs statistis-kâs vçrtîbas Rîgas mâjokïos

3. attçls. Diennakts îpatnçjo elektrisko slodþu (uz dzîvokïu platîbas vienîbu) grafikidivâs daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjâs 2008. gada septembra beigâs (W/m²)

Ieraksts Laiks Çka ar elektriskajiem Çka ar dabas gâzes

pavardiem virtuvçs pavardiem virtuvçs

W/m2 W/m2

1 00:00 - 00:59 4,1 4,0

2 01:00 - 01:59 2,9 3,2

3 02:00 - 02:59 2,7 2,6

4 03:00 - 03:59 2,5 2,5

5 04:00 - 04:59 2,4 2,6

6 05:00 - 05:59 3,2 2,7

7 06:00 - 06:59 4,3 3,1

8 07:00 - 07:59 5,7 3,6

9 08:00 - 08:59 5,0 3,9

10 09:00 - 09:59 3,7 3,6

11 10:00 - 10:59 3,3 3,4

12 11:00 - 11:59 3,9 3,1

13 12:00 - 12:59 3,6 3,4

14 13:00 - 13:59 3,8 3,5

15 14:00 - 14:59 3,7 3,8

16 15:00 - 15:59 3,4 3,8

17 16:00 - 16:59 3,4 4,0

18 17:00 - 17:59 4,4 4,8

19 18:00 - 18:59 4,5 5,8

20 19:00 - 19:59 7,4 6,8

21 20:00 - 20:59 9,8 8,5

22 21:00 - 21:59 8,9 8,4

23 22:00 - 22:59 7,3 7,1

24 23:00 - 23:59 6,0 5,4

Vidçji 4,6 4,3

5. tabula. Diennakts îpatnçjo elektrisko slodþu (uzdzîvokïu platîbas vienîbu) grafiku apkopojums

vçs, kâ arî 12 stâvu un 49dzîvokïu çka ar elektriska-jiem pavardiem virtuvç.

Pamatojoties uz slodþumçrîjumiem, tika sastâdîtsîpatnçjo slodþu (attiecinâ-tas uz dzîvokïu platîbasvienîbu) grafiki.

Vienâ grafikâ savietotie divudienu vienas un tâs paðasfâzes strâvas slodþu ierakstiilustrç enerìijas lietotâjuparadumu pastâvîbu. Çkasar elektriskajiem pavardiemslodzes strâvas izmaiòu raksturs divu mçrîjumu dienu laikâ irattçlots 5. attçlâ. Raksturlîknes nakts laika posmâ labi re-dzams slodþu nesimetriskais sadalîjums pa fâzçm, kâ arî bâ-zes slodzes (sadzîves ledusskapji) un, iespçjams, atseviðíuelektrosildîtâju periodiska darbîba automâtiskâ reþîmâ.

Arî otrâ references çkâ pastâv nesimetrisks slodþu sadalîjumsstarp fâzçm. Slodzes strâvu maksimâlâs skaitliskâs vçrtîbasreferences mâjâs neliecina par barojoðo kabeïu pârslodzesrisku normâlâ reþîmâ (kabeïu alumînija dzîslas ar 120 mm²ðíçrsgriezumu), bet fâþu noslodzes nesimetrijas izlîdzinâða-na, daïai vienfâzîgo patçrçtâju mainot baroðanas fâzi, ïautulçti optimizçt 0,4 kV iekðkvartâla tîklu noslodzi, kuri mçdzbût arî paðvaldîbas namu apsaimniekoðanas bilancç.

KopsavilkumsRîgas mâjokïos îpatnçjâs elektriskâs slodzes (uz dzîvojamâfonda kopçjâs platîbas vienîbu) vidçjâ statistiskâ vçrtîba ga-da laikâ ir sasniegusi 3,4 W/m² un straujâkais pieaugums(8,7%) faktiski ir tikai pçdçjâ pârskata perioda gadâ, kadbija arî straujð kâpums jauno mâjokïu un, lîdz ar to, arî re-latîvi jaudîgu elektropatçrçtâju (siltumsûkòi, elektroapkuresiekârtas u.c.) nodoðanâ ekspluatâcijâ.

Vecâ Rîgas dzîvojamâ fonda dominçjoðajâ daïâ - daudzdzî-vokïu çkâs - normâlos apstâkïos (tuvu rudens maksimu-mam) îpatnçjâs elektriskâs slodzes (uz dzîvojamâ fonda ko-pçjâs platîbas vienîbu) maksimâlâs stundas vçrtîbas ir ro-beþâs no 8,5 W/m² lîdz 10 W/m², diennakts vidçjâs stun-das vçrtîbas ir 4,3 lîdz 4,6 W/m², nakts minimuma stun-das vçrtîbas ir apmçram 2,5 W/m². Atseviðíâm çkâm no-teiktâs bâzes (minimâlâs) elektriskâs slodzes var izmantot de-

centralizçtâs çku elektroapgâdes no atjaunojamiem energore-sursiem tehnisko risinâjumu izstrâdç.

Iepriekð minçtie indikatori ir izmantojami gan pilsçtas elek-troapgâdes attîstîbas plânoðanai, gan gaidâmajâ Rîgas ener-goefektivitâtes paaugstinâðanas rîcîbas plâna izstrâdç. EA


4. attçls. Mçrîjumi tika veik-ti septembra pçdçjâ dekâ-dç, kad âra gaisa tempera-tûra diennakts laikâ mainî-jâs aptuveni sekojoði un ap-kures sezona nebija uzsâkta

6. attçls

5. attçls.

7. attçls.

Mazajâm vietçjâm vçja turbînâm ir gara vçsture.Tagad mazo, vietçjiem apstâkïiem domâto vçjaturbînu parâdîðanâs tirdzniecîbâ daudzi apsveic,bet ir arî kritizçtâji, kas saka, ka tas ir vairâk ne-nozîmîgs sasniegums nekâ nopietns ieguldîjumszema oglekïa satura raþoðanâ. Ðajâ rakstâ tiks ap-skatîts ðis jautâjums, vairâk pievçrðoties urbâna-jâm vçja turbînâm, kas darbojas ïoti sareþìîtajâapbûves vidç.

Jebkuras vçja turbînas raþîgums pârsvarâ ir atkarîgs no 4galvenajiem faktoriem: dominçjoðais vçja âtrums pie ro-tora ass augstuma vai rumbas augstuma, rotora vçzienalaukums, visas sistçmas droðums un kopçjâs enerìijaspârveidoðanas no vçja elektroenerìijâ efektivitâte. Ðiefaktori, îpaði vçziena laukuma un augstuma ietekme, varteorçtiski kavçt mazo turbînu izmantoðanu, bet uztica-mas elektrîbu raþojoðas vçja mikroturbînas lîdz apmçram20 kW tiek izmantotas jau kopð pagâjuðâ gadsimta 20.-30. gadiem. Ðâdas iekârtas piegâdâja ar baterijâm no-droðinâtu elektrîbu lauku saimniecîbâm un citâm noma-ïâm vietâm, kur nebija pieejama energosistçmas enerìi-ja. Tomçr viena no tehniskajâm atðíirîbâm starp toreizç-jâm vçja turbînâm un mûsdienu modernajâm iekârtâm irtâda, ka daudzas mainîga âtruma vçja mikroturbînas varpievienot energosistçmai ar frekvences pârveidotâja palî-dzîbu, turpretim pagâtnç bija nepiecieðamas baterijasliekâs enerìijas uzglabâðanai. Modernâs enerìijas elek-tronika ir ievçrojami palielinâjusi vçja mikroturbînu ie-spçjas kïût par nozîmîgu enerìijas avotu nâkotnes ener-ìijas infrastruktûrâ, kas balstîsies uz atjaunojamo ener-goresursu izmantoðanu.

Mazas lâpstiòas, globâlâ ietekmeKamçr vçja mikroturbînu attîstîba var kïût par nozîmîgu at-balstu ilgtspçjîgâ tâlas distances enerìijas piegâdç jaun-atîstîbas, kâ arî industriâlajâs valstîs, to papildu izmantoða-na, par kuru ir ievçrojama interese, ir mikroìenerâcija bûv-niecîbas vidç - kurâ jau tiek izmantota solârâ PV sistçma.

Lauku vide nodroðina salîdzinoði labvçlîgu vidi vçja mikro-turbînâm - to raksturo atklâta ainava ar relatîvi netraucçtu

gaisa plûsmu un vidçjo vçja âtrumu 4-6 m/s. Tomçr ðis po-tenciâli optimistiskais skats ïoti spçcîgi atðíiras no kom-pleksajiem vides un darbîbas apstâkïiem cieði apbûvçtâsvietâs.

Apbûvçtâ vidç vidçjais vçja âtrums pârsvarâ ir mazs, ap-mçram 2-4 m/s, tâpçc ka çkas aizsedz vçja turbînu ie-kârtas un bremzç vçja âtrumu. Tomçr nesenie pçtîjumiparâda, ka apbûvçtâ vide sniedz daudz iespçjas, lai iz-mantotu vçja enerìiju. Tomçr tas prasa zinâðanas un la-bi pârdomâtu un uzmanîgi izvçlçtu vçja tehnoloìijukombinâciju, kas domâta speciâliem çku tipiem, kopâ arto tehniskajiem un vides nosacîjumiem (skatît tekstu39. lpp.). Katrs pilsçtas nosacîjumu kopums pieprasatâdu vçja tehnoloìiju, kas saskançtu ar vietas specifis-kajiem apstâkïiem, lai kopâ ar iebûvçto jaudu optimizç-tu un garantçtu îpaðniekam droðu ilgtermiòa enerìijasieguvi par pieòemamâm cenâm.

Enerìijas izpildîjuma formulaNemainîgs visâm vçja turbînâm - lielâm un mazâm - ir iz-ðíiroðo faktoru skaits, kas kopâ nosaka ikgadçjo enerìijasraþoðanas potenciâlu, izteiktu rotora vçziena laukumakWh/m². Galvenie faktori, kas iespaido potenciâlo enerìijas


Mazâs vçja turbînas

ieguvi, un tâs fizikâlâs attiecîbas ir atspoguïotas sekojoðâformulâ:

Kur:P = vçja turbînas enerìijas izstrâde, kas ievadîta energosis-tçmâ (W)CP = vçja enerìijas aerodinamiskâs efektivitâtes pârveido-ðana mehâniskajâ enerìijâ, bieþi saukta par enerìijas koefi-cientuηme = mehâniskâs enerìijas rotora asîs pârveidoðanasefektivitâte mehâniskajâ enerìijâ ìeneratora asîs. Ietver vi-sus kombinçtos zaudçjumus gultòos, pârnesumkârbâ u.c.ηel = mehâniskâs enerìijas pârveidoðanas efektivitâte elek-triskajâ enerìijâ, kas ievadîta energosistçmâ, ietverot visuskombinçtos zaudçjumus ìeneratorâ, frekvenèu pârveidotâ-jâ, transformatorâ, slçdþos u.c.p = gaisa blîvums, kg/m³ (~1,25 kg/m³ - atkarîbâ no vi-des apstâkïiem)v = vçja âtrums 3 rotora diametru pretvçjâ no rotora plak-nes, m/sa = rotora vçziena laukums, m²

Katram elementam no izpildes formulas ir savs noteikts de-vums kopçjâ vçja turbînu enerìijas ieguvç un rezultâtâ ik-gadçjâ enerìijas produkcijâ.

Faktori, kas ietekmç izpildîjumuViena no galvenajâm izpildîjuma atðíirîbâm vçja turbînu di-zainâ ir radusies, pateicoties rotora piedziòas mehânismam.Vçja turbînu rotoru var apgriezt apkârt rotora lâpstiòu aero-dinamiskâs bremzes vai aerodinamiskais spiediens augðup.

Ar bremþu piedziòas vçja turbînâm rotora lâpstiòas vçjðgrieþ apkârt un virza tajâ paðâ virzienâ. Ðâdas turbînas tipis-ki apvieno zemu aerodinamisko efektivitâti vai mazu Cpskaitli (<11%) ar augstu materiâlo ieguldîjumu nepiecieða-mîbu un parasti tâm ir augstas izgatavoðanas izmaksas, kasir pretstatâ to salîdzinoði zemajai enerìijas ieguves spçjai.

Atðíirîgas formas Savonius rotors, kas nosaukts somu iz-gudrotâja vârdâ, ir viens no labâkajiem zinâmajiem brem-þu tipa vçja mikroturbînu modeïiem.

Un pretçji - turbînâs, kas strâdâ saskaòâ ar pacelðanasprincipu, katru rotora lâpstiòu grieþ aerodinamiskais spie-diens augðup, lîdzîgi tam spçkam, kas notur lidmaðînu. Ro-

tora lâpstiòas, kas darbojas, balstoties uz ðo piedziòas me-hânismu, raksturo izliekta forma, kâ lidmaðînu spârni. Pa-celðanas piedziòas rotora koncepts apvieno augstu Cp - lîdzpat teorçtiskajam maksimumam 59,3%, ko sauc par Bet-za limitu, ar daudz labâku materiâlo ieguldîjumu.

Atðíirîbas starp abiem rotoru konceptiem ir pârsteidzoðas:pacelðanas piedziòas vçja turbînas apvieno augstu Cp arnelielu materiâlu izmantojumu, kamçr bremþu piedziòasvçja turbînas raksturo zems Cp un liels materiâlu izmanto-jums. Tâpçc ir grûti izveidot bremþu piedziòas vçja mikro-turbînu, kas ir ekonomiska enerìijas izmaksu izteiksmçEUR/kWh/20 gados. Pat ja daþi bremþu piedziòas vçja tur-bînu raþotâji saka, ka rotors un tâpçc visa turbîna ir salîdzi-noði nedârga raþoðanâ un tas pilnîbâ kompensç daudz ma-zâko enerìijas ieguvi. Tomçr vçja mikroturbînas rotors vidç-ji atmaksâjas tikai par apmçram 20% no kopçjâm uzstâdî-ðanas izmaksâm.

Droða Savonius tipa konstrukcijas koncepcija, kas apvienorelatîvi augstu Cp - 25%, un bremþu piedziòas tipa turbînu.Ðo rotora konstrukciju darbina ne tikai bremzçjoðais, bet arîpacelðanas spçks. Viesulis apkârt rotora lâpstiòâm rada pa-pildu dzinçjspçku. Turklât mazâs, augstâkâs kvalitâtes pa-celðanas piedziòas vçja turbînas raksturo zemâks Cp par30-42%, salîdzinot ar Cp 50% to lielâkajiem ekvivalentiem.Enercon 2003. gadâ paziòoja, ka ir sasniedzis Betza robe-þu ar savâm jaunâs paaudzes rotora lâpstiòâm, kas der vi-òu turbînâm 100 kW lîdz 6 MW+ apjomâ. Ðî nozîmîgâ at-ðíirîba ir iznâkums bremzçðanas palielinâðanai un pacelða-nas samazinâðanai, tâ kâ lâpstiòu izmçrs samazinâs.

Funkcionâlâs atðíirîbas starp horizontâlajâm un vertikâla-jâm vçja turbînu asîm nosaka rotoru tipu klasifikâciju, kasir diezgan saprotama. Atsaucoties uz izpildîjumu, vçja tu-neïa Cp mçrîjumi horizontâlo un vertikâlo asu vçja turbî-nâm neparâda lielas atðíirîbas, tâ kâ abi tipi pârstâv to pa-ðu dzinçjspçku, pacelðanas piedziòu vai bremzçjoðo piedzi-òu. Tomçr nozîmîgas atðíirîbas izpildîjumâ starp abiemrotoru tipiem var atgadîties pie skarbiem un komplicçtiemvçja apstâkïiem, tâdiem kâ apbûvçta vide.

Mehâniskâ efektivitâte (ηηme)Mehâniskie zaudçjumi vçja turbînâs galvenokârt ir, pateico-ties berzei komponentos, tâdos kâ gultòu un pârnesumkâr-bas komponentos. Ar daudzâm vçja mikroturbînâm rotorsdarbina ìeneratoru tieði tâ sauktajâ tieðâs piedziòas sistç-mâ. Citâs vçja sistçmâs pârnesumkârba vai siksnas piedzi-òa tiek pielietota piedziòâ, lai pârvçrstu relatîvi lçno rotora


âtrumu daudz lielâkâ ìeneratora âtrumâ. Mehâniskie zudu-mi tieðâs piedziòas mikrosistçmâ ir mazâki nekâ pârnesu-ma vai siksnas piedziòâ, jo tie satur mazâk rotçjoðo kom-ponentu. Kopçjâ mehâniskâ efektivitâte vçja mikrositçmâmparasti ir 96-99% apjomâ.

Elektriskâ efektivitâte (ηηel)Elektriskâ efektivitâte ietver visus kombinçtos elektroenerìi-jas zudumus ìeneratorâ, pârveidotâjâ, slçdþos, kontrolierî-cçs un kabeïos. Pârveidotâjs, kâ galvenais enerìijas elektro-niskais komponents daþâda âtruma vçja turbînâs, pârvçrðAC ar daþâdâm frekvencçm noteiktâ frekvencç AC energo-sistçmai atbilstoðâ enerìijâ pie 50 Hz vai 60 Hz. Mazâm,augstâkâs kvalitâtes vçja turbînâm 0,5-10 kW diapazonâkopçjâ elektriskâ efektivitâte parasti ir 60-70% amplitûdâ.Pastâvîgie magnçta tipa sinhronie ìeneratori piedâvâ aug-stâku daïçjâs slodzes efektivitâti, salîdzinot ar ekvivalentiemelektriskajiem mehânismiem, bet ar ârçjâ lauka ierosinâða-nu. Kâ likums, ja palielinâs ìeneratora enerìijas raþotspçja,tad palielinâs arî elektriskâ efektivitâte.

Ietekme uz gaisa blîvumu (p)Boyle-Gay-Lussac likums parâda temperatûras un spiedienaietekmi uz blîvumu - blîvums ir proporcionâls spiedienamdalîtam ar temperatûru. Gaisa blîvuma atðíirîba gâjçju lîme-nî un uz debesskrâpja jumta ir tikai par daþiem procentiem.Gaisa blîvuma atðíirîba ir kaut kas daudz nozîmîgâks un,piemçram, ir vienlîdzîga aptuveni 10% 300C temperatûrasgradientam. Tâpçc gaisa blîvuma iespaids uz vçja turbînasizpildîjumu ir ierobeþots, un svarîgi, ka to nav iespçjams no-zîmîgi ietekmçt, vienîgi, izvçloties turbînai citu vietu.

Vidçjais vçja âtrums (v)Darbîbas ieguves apjomâ saraþotâ vçja enerìija pieaug arvçja âtrumu kubâ. Citiem vârdiem sakot, pie vçja âtruma 5m/s enerìijas ieguve ir proporcionâla ar 5 kubâ (5³) = 125,turpretim pie vçja âtruma 6 m/s enerìijas ieguve ir vienâdaar 6³ jeb 216. Tas parâda, ka vçja âtruma palielinâðanâstikai par 20% dod enerìijas palielinâjumu par 73%. Acîm-redzams, ka vidçjais vçja âtrums rumbas augstumâ ir patssvarîgâkais lielums saistîbâ ar potenciâlo devumu kopçjâenerìijas ieguvç. Vçja turbînas enerìijas ieguve parasti tiekierobeþota tehnisku un ekonomisku iemeslu dçï un labâk toir turçt nemainîgâ lielumâ. Tas ir sasniegts ar tehnisko lî-dzekïu, tâdu kâ mehâniskâ sistçma un/vai kombinâcijâ arenerìijas elektroniku, palîdzîbu.

Kad vçja mikroturbîna darbojas atklâtâ vietâ, tâs jauda - unarî visas iekârtas ekonomija - var tik nozîmîgi palielinâta,

paaugstinot toròa augstumu. Îpaði tas ir svarîgi vietâs, kurdaþâdi apstâkïi - koki vai cilvçka veidotas konstrukcijas -var traucçt. Otrs ieguvums no augstâkiem toròiem ir tas, karotori grieþas daudz stabilâkâ vçja reþîmâ. Tas strâdâdaudz pozitîvâk, ja ir samazinâta rotora vçja bîdes pretestî-ba un mazâka novirzîðanâs no kursa. Rezultâts ir nozîmîgisamazinâti izdevumi materiâlu nolietojumam un galvenaisfaktors ir pagarinâts darbîbas laiks.

Rotora vçziena laukums (A)Rotora vçziena laukums ir rotora diametra kvadrâtâ darbîbaun ir otrais galvenais vçja turbînas jaudas mainîgais lielums.Kad mikroturbînas rotora diametrs palielinâs, piemçram, par20% no 5 m lîdz 6 m, vçziena laukums palielinâs par 44%.Jo zemâks vidçjais vçja âtrums dotajâ rumbas augstumâ, jonepiecieðams lielâks rotora vçziena laukums attiecîbâ uz ìe-neratora jaudu, lai uzturçtu pieòemamu enerìijas ieguvi.

Enerìijas ieguveRaksturîgi, ka lielâko daïu laika vçja turbînas darbojas da-ïçjas slodzes apstâkïos. No kopçjo darbîbas stundu skai-ta tâs mazâko daïu darbojas pilnas slodzes apstâkïos.Treðais apstâklis ir darbîbas apstâðanâs (nekustîgums) -daþreiz sakarâ ar vçja trûkumu, vçja âtrums ir lielâks ne-kâ darbîbas apjoms, vai arî tehniskâs apkalpes vai re-monta laikâ. Pilnas slodzes stundu skaits, ko dotâ turbî-na saraþo ik gadu, ir izteikts kâ jaudas faktors, Cf. Pieòe-mot, ka 5 kW vçja turbîna novietota piekrastç ik gadussaraþo 10 MWh, ja tâ pati iekârta darbotos teorçtiski 24h dienâ un 365 dienas gadâ ar pilnu slodzi, tâ varçtu sa-raþot 43,8 MWh. Jaudas faktors (Cf) ir 10/43,8 = 0,23.Tomçr, ja tâ pati vçja turbîna tiek uzstâdîta vidçjam vçjaâtrumam iekðzemç, ikgadçjâ produkcija var samazinâtieslîdz 6 MWh vai mazâk ar nepârprotamu iespaidu uz Cf.Vidçjais Cf visâm vçja turbînâm Nîderlandç 2006. gadâbija 0,23. Mazâm vçja turbînâm 0,23 Cf tiek uzskatîtspar ïoti labu râdîtâju.

Tomçr sakarâ ar nepietiekoðu vçju pie zema rumbas aug-stuma un/vai likumîgiem ierobeþojumiem attiecîbâ uz mak-simâli atïauto instalâciju augstumu, pârsvarâ sastopamsdaudz zemâks mikroturbînu Cf skaitlis, diemþçl, kas irdaudz reâlâks. Beidzot, kâ lîdzeklis, lai sasniegtu labu Cfun tâdâ veidâ optimizçjot ekonomiku, proporcija starp sa-raþoto jaudu un rotora vçziena laukumu ir ïoti ievçrojama.Patiesîbâ, katru vçja turbînu ar noteiktu enerìijas raþotspç-ju vajadzçtu piedâvât ar rotora diametru amplitûdu îpaðâmvçja vietâm kâ optimizçjoðo lîdzekli.



Vçja enerìija apbûvçtâ vidçVieta iespçjamajai urbânajai vçja turbînai ir jâizvçlas ïoti uzmanî-

gi un arî iekârtas izvçlei ir izðíiroða nozîme. Ja reiz vçja turbîna ir

izvçlçta, dominçjoðais vçja âtrums rumbas augstumâ ir vienîgais

mainîgais lielums, kas ir palicis, un tâpçc ir galvenais noteicoðais

faktors sagaidâmajai enerìijas raþotspçjai.

Çku jumtiem, kas paceïas virs citâm apkârtnes çkâm, ir labas iz-

redzes piedâvât ekonomisku vçja âtrumu un, kâ jau tas ir minçts,

vçja âtrums pieaug atkarîbâ no augstuma. Bet tuvâk pie jumta si-

tuâcija ir daudz sareþìîtâka.

1. attçls parâda, ka vçjð atsitas pret pretvçja çkas fasâdi un plûst

apkârt celtnei visos virzienos. Daïa no ðîs vçja plûsmas noliecas le-

jup un izraisa vçja ðíçrsli gâjçju lîmenî. Daïa no gaisa plûsmas ce-

ïas augðup uz jumta pusi. Sekojot fasâdei, tâ veido 90° leòíi ar

jumtu pie jumta malas un atstâj aiz sevis vçja çnu tuvu jumtam.

Vçja âtrums un virziens ir parâdîts ar bultâm, kuru garums un krâ-

sa parâda lielumu. Sarkanâ krâsa apzîmç lielu vçja âtrumu, zilâ

krâsa apzîmç zemu vçja âtrumu.

Lai izvairîtos no vietas ar zemu vçja âtrumu, urbânâ vçja turbîna

bûtu jâvirza virs jumta virsmas. Ir likumi, kâ aprçíinât nepiecieða-

mo augstumu, bet standarta ofisa çkai tâ ir puse no jumta platu-

ma. Jumtam ar 10 m platumu nepiecieðamais turbînas augstums

ir 5 m, novietojot vçja turbînu jumta centrâ. Ðajâ vietâ vçja âtrums

virs jumta virsmas ir par 20% augstâks nekâ netraucçts vçja ât-

rums çkas lîmenî. Saskaòâ ar enerìijas ieguves formulu, enerìijas

palielinâðanos darbîbas vietâ ietekmç paâtrinâtais vçja âtrums,

kas ir 1,2³ vai 1,7³. Citiem vârdiem sakot, enerìijas ieguve jebku-

rai dotajai sistçmai ir 70% virs enerìijas ieguves jumta augstumâ

bez çkas. Bet tajâ vietâ, lai meklçtu atbilstoðu vietu apbûvçtâ vi-

dç lielâkam vçja âtrumam, var bûvçt speciâlas konstrukcijas çkas.

Tas ir jâdara tâ, lai çkas specifiskâ forma un citi apstâkïi veicinâ-

tu vçja âtruma palielinâðanos plânotajai vçja turbînai.

Bieþâs vçja âtruma un virziena izmaiòas apbûvçtâ vidç var novç-

rot, piemçram, ejot garâm çkâm vçjainâ laikâ. Ðâdas çkas veido

viesuli, kas virza pavçju prom no çkas (2. attçls).

Ðâdi lieli viesuïi, ejot cauri mçrierîcçm, parâda pçkðòas vçja âtru-

ma un virziena izmaiòas. Vçja turbînai, kas izvietota apbûvçtâ vi-

dç, pastâvîgi ir jâsaskaras ar ðîm kompleksajâm gaisa masâm. Da-

þi urbâno vçja turbînu raþotâji izvçlas vertikâlâs ass rotora koncep-

ciju, lai izvairîtos no horizontâlâs ass rotora bieþajâm novirzîðanâs

no kursa darbîbâm dominçjoðâ vçja virzienâ, kamçr citi païaujas

uz labi zinâmo horizontâlâs ass koncepciju. Vçl vairâk, ja vçjð bie-

þi maina virzienu, horizontâlâs ass rotors gandrîz vienmçr novirzâs

no kursa un tâ rezultâtâ nekad pilnîbâ nenolîdzinâs ar dominçjoðo

vçja virzienu. Tâ rezultâtâ caurmçra nesaskançðana ar vçja virzie-

nu var radît nozîmîgu Cp samazinâjumu un enerìijas ieguvi. Ener-

ìijas krituma lielums ir atkarîgs no specifiskiem konstrukcijas rak-

sturojumiem, bet 20% efektivitâtes samazinâjums ir reâls pieòç-

mums. Papildu enerìijas un ieguves zaudçjumi rodas sakarâ ar

ðîm kursa izmaiòu darbîbâm, tâpçc ka rotors nepârtraukti paâtri-

nâs un tad atkal apstâjas.

Vertikâlâs ass rotora koncepcijai raksturîgi tas, ka tâ necieð no ne-

trâpîðanas vçja virzienâ, bet ðis turbînu tips, kâ, piemçram, H-

Darrieus, pats neieslçdzas. No otras puses, bremzçðanas piedzi-

òas vertikâlâs ass vçja turbînas paðas ieslçdzas, bet tâm ir zemas

efektivitâtes un augstu materiâlo izmaksu problçmas. EA

1. attçls. Datora simulâcija gaisa plûsmas paraugamapkârt taisnstûra çkai ar vçju no kreisâs puses

2. attçls. Datora simulâcija - lieli viesuïi veido çkas pa-vçju, ietverot mazu gaisa daïiòu trajektoriju, kas ceïokopâ ar gaisa masâm

IzmantojamîbaVairâkums vçja mikroturbînas darbojas ar iepriekð noteiktuâtruma regulçðanu. Atðíirîba starp âtruma palielinâðanuvai samazinâðanu ir darbîbas diapazons. Vçja mikroturbî-nas parasti strâdâ ar relatîvi mazu vçja âtrumu. Òemot vç-râ ðos nosacîjumus, ir labi, ja iekârta sâk strâdât ar relatîvizemu vçja âtruma palielinâjumu - apmçram 1,5-2 m/s. To-mçr, balstoties uz raþotâju informâciju, 3-4 m/s izskatâs ti-piskâkais lielums.

Kad dotâ iekârta ir gatava darbam visu laiku ar iepriekð no-teikto vçja âtruma apjomu, izmantojamîba ir noteikta kâ100%. Realitâtç izmantojamîba nekad nav 100%, jo katraiekârta var kâdreiz salûzt, kâ arî ir jâòem vçrâ tehniskâs ap-kopes laiks u.c. traucçjumi.

Droðîbas îpatnîbasTradicionâli vçja turbînu pielietojums atklâtâ laukâ ir hori-zontâlâs ass konstrukcijas ar pretvçja rotoru. Tâdçjâdi ro-tors saskaras ar vçju, pagrieþoties toròa priekðpusç un ðîsiekârtas parasti raksturo divas, trîs vai èetras aerodinamis-ki veidotas rotora lâpstiòas. Daudzu mikroturbînu konstruk-cijas, piemçrojoties piekrastes apstâkïiem, ir apvienotas arfiksçtâm slîpâm lâpstiòâm un darbojas ar âtruma ierobeþo-ðanas principu. Citâm ir mainîga slîpuma rotora lâpstiòas,mehâniska vai elektroniska darbîbas kontrole un droðîbassistçmas mçríis ir ierobeþot ieguvi pçc nominâlâ vçja âtru-ma. Gan pretvçja âtruma ierobeþoðanas, gan mainîga slîpu-ma tipa vçja turbînas bieþi raksturojas kâ mehâniska sistç-ma, lîdzîgi kâ aste, lai vienlaicîgi mainîtu rotora virzienu,sekojot vçja virzienam.

Tomçr daudzâs âtruma ierobeþoðanas tipa vçja mikrotur-bînu sistçmâs kâ otra galvenâ astes funkcija ir droðîbasierîce enerìijas ieguves ierobeþoðanai/kontrolei liela vçjaâtruma apstâkïos. Ðî funkcija tiek sasniegta, pakâpeniskiliecot asti rotora plaknes virzienâ pieaugoðâ vçja âtrumâ.Rezultâtâ aste turpina sekot dominçjoðam vçja virzienam,bet rotos ir spiests tiekties uz vçja plûsmas virzienu. Ðîpakâpeniskâ pozîcijas maiòa sâkas pie apmçram 5-6m/s. Enerìijas ieguve tiek ierobeþota maksimâlajâ diapa-zonâ sakarâ ar kombinçto samazinâta rotora vçziena lau-kuma un zaudçto aerodinamisko rotora efektivitâtes efek-tu. Tomçr sakarâ ar faktu, ka ðis fenomens parasti sâkas,lai ieslçgtos pat pie zema vçja âtruma, ðis iekârtas tips re-ti pilnîbâ izmanto visu savu rotora vçziena laukumu. Ðisslçpto zudumu faktors ir tieði saistîts ar ðo specifisko dro-ðîbas sistçmu.

Ar alternatîvu mehânisko droðîbas sistçmu rotora plaknegrieþas atpakaï no noteikta vçja âtruma. Darbîbas rezultâtsir lîdzîgs, ar ieguves ierobeþoðanu sakarâ ar samazinâtoefektîvo rotora laukumu un aerodinamiskâs rotora efektivi-tâtes zudumu.

Daþas augstas kvalitâtes vçja mikroturbînas, tâdas kâ 2,5kW WES5 Tulipo, arî ir apgâdâtas ar aktîvo novirzîðanâs nokursa sistçmu un tâ var bût ïoti izdevîga kompleksos vçjaparkos ar augstu turbulences lîmeni. Tas ir tâpçc, ka ðîs ie-kârtas neseko bieþajâm vçja virziena izmaiòâm. Tas ievçro-jami samazina komponentu un sistçmas traucçjumus, tâ-dus kâ rotora bojâjumus pie lâpstiòu pamatnes. Tomçr ðâ-das sistçmas ir daudz dârgâkas raþoðanâ, salîdzinot ar brî-vas novirzîðanâs astes tipa sistçmâm, lai gan tâs var piedâ-vât labâku raþoðanas lîmeni un pagarinâtu darbîbas laiku.

Âtrâ enerìijas elektronikas attîstîba piedâvâ iespçjas no-vçrst gan ieliekto asti, gan rotora slîpuma droðîbas sistç-mas daþâda âtruma pretvçja bremzçjoðajâm sistçmâm. Tâvietâ tiek piedâvâta sistçma, ko sauc par Rotora âtrumakontroli, kas elektroniski ierobeþo enerìijas ieguvi no no-teikta vçja âtruma.

Funkcionâli lîdzîga ir rotora âtruma kontroles sistçma, kaspielietota amerikâòu Skystream 2,7 - 1,8 kW pavçja tipamikroturbînâ, ko raþo Southwest Windpower. Pavçja turbî-nâ rotors grieþas aiz toròa un vienlaicîgi virza sevi dominç-joðâ vçja virzienâ bez nepiecieðamîbas pçc astes sistçmas.

Vertikâlâs ass vçja turbînas darbojas neatkarîgi no vçjavirziena un tâpçc tâm nav vajadzîga sistçma, kas virzîturotoru vçja virzienâ. Tomçr jebkuram rotoram ar fiksçtâmlâpstiòâm, kas vienmçr saskaras ar dominçjoðo vçju, patstipra vçja un vçtras apstâkïos ir nepiecieðama droðîbasiekârta.

Daþi raþotâji ierîko paðizslçdzçja diska bremzes, kas varpilnîbâ apstâdinât iekârtu, kad ir sasniegts maksimâlipieïaujamais vçja âtrums. Atkarîbâ no specifiskâm kon-strukcijas izvçlnçm paðizslçdzçja diska bremþu pielieto-ðana mikroturbînâs var bût arî pastâvîgs slçpto enerìijaszudumu faktors.

Vertikâlâs ass tipa Darrieus mikrorotori pârsvarâ paðinesâk darboties. Lai ðîs vçja turbînas sâktu darboties, irnepiecieðams papildu enerìijas avots. Parasti ðis vçjaturbînu tips ir apvienots ar dubultâ reþîma elektriskomaðînu, kas var darboties kâ ìenerators un arî kâ elek-


triskais motors. Augstas turbulences apstâkïos, parasti30% un vairâk, var bût nepiecieðamas trîs vai vairâk ie-slçgðanâs darbîbas stundas laikâ. Tâpçc, atkarîbâ no ro-tora izmçra un citiem lielumiem, ikgadçjais enerìijaspatçriòð ieslçgðanâs darbîbâm var viegli pievienot lîdzpat simtiem kWh.

SertifikâcijaLai salîdzinâtu izpildîjumu, droðîbu un citus galvenos vçjamikroturbînu raksturojumus, vairâkas valstis, tajâ skaitâNîderlande, Lielbritânija un ASV, individuâli strâdâ pie ser-tifikâtu radîðanas. Sertifikâcija ir kïuvusi par aktuâlu jautâ-jumu pieaugoðajâ vçja mikroturbînu industrijâ, bet tajâ pa-ðâ laikâ daudzi mazi piegâdâtâji nevar atïauties dârgo, pa-rasti ar lielajâm vçja turbînâm asociçto sertifikâciju.

Tomçr daþu vçja mikroturbînu formu sertificçðana ir ïotibûtiska, lai izveidotu dzîvotspçjîgu profesionâlu industri-ju turpmâkajos gados. Laika gaitâ tai jâkïûst par vienotuvçja industrijas standartu, kas der visâm valstîm un ìeo-grâfiskajiem reìioniem. Ðâdai sertifikâcijas shçmai jâie-tver, starp citâm lietâm, arî daþâdas vadlînijas vçja tur-bînâm, kas strâdâ urbânâ apbûvçtâ vidç, un tâm iekâr-tâm, kuru mçríis ir darboties atklâtâ laukâ. Vienlîdz sva-rîgi ir, ka visu vçja turbînu raþotspçja un tipi tiek mçrîtiar 3 daþâdiem standarta vidçjiem vçja âtrumiem, tâdiemkâ 3 m/s, 5 m/s, 7 m/s. Trîs vçja âtrumi zemâkajâ âtru-mu diapazonâ tiek rekomendçti, jo tâ ir tipiskâ darbîbasvide ðîm mikroiekârtâm.

Uzticami izmçrîti un apstiprinâti testçðanas dati veido gal-veno jebkuras sertificçðanas procedûras daïu un îpaði urbâ-najâm vçja turbînâm apstiprinâtajam izpildîjumam vaja-dzçtu balstîties ne tikai uz vçja tuneïa izmçìinâjumiem, betarî reâlajâ vidç uz atlasîtiem çku jumtiem.

Mikromaðînas, liels potenciâlsVçja mikroturbînas piedâvâ vçrâ òemamu potenciâlu, laikïûtu par galveno enerìijas avotu pasaules nâkotnes ener-ìijas vajadzîbâm. Bet lîdz tam ir nepiecieðamas gan atklâ-tu vietu, gan apbûvçtas vides vçja turbînâm uzlabot vispâ-rçjo izpildîjumu, droðumu un izmaksu efektivitâti. Rûpîgavietas izvçlçðanâs ir viens no primârajiem izpildîjuma lielu-miem, jo tas nosaka vidçjo vçja âtrumu, kas ir vissvarîgâ-kais faktors potenciâlajai ikgadçjai enerìijas ieguvei. EA

Sagatavoja Ilze Spunde


Igors Ðaranskis

Ðobrîd speciâlisti bieþi vien atturas no ðâdas pro-dukcijas principiâla pielietojuma nevis tehniskuiemeslu dçï, bet vadîbas un ekonomikas principudçï (ar ekonomiskajiem iemesliem jâsaprot nevisekonomiskâ efektivitâte, bet ierobeþota noieta in-frastruktûra un tirgus ietilpîbas novçrtçjums).

Patçrçtâjiem jâzina, ka pastâv gatavi risinâjumi izmaksusamazinâðanai, kâ arî tas, ka uzòçmuma zaudçjumus, vis-drîzâk, apmaksâ paði patçrçtâji.

Pamatstandarti Lielâkoties sadales transformatoru raksturojumu nosakanacionâlie un starptautiskie standarti. Atkarîbâ no vienasvai otras valsts prasîbâm transformatoru atbilstîba standar-tam var bût obligâta vai brîvprâtîga.

Kopumâ sadales transformatoru îpaðîbu standartizâcijas uz-devuma pamatâ ir vienkârðota produkcijas apmaiòa starpârçjo un iekðçjo tirgu, kâ arî nepiecieðamo prasîbu nodroði-nâðana attiecîbâ pret produktu veselîbas, droðîbas un apkâr-tçjâs vides aizsardzîbas jomâ. Lai pârvarçtu tirgus vai teh-niskâs barjeras, îpaði svarîgi ir starptautiskie standarti.

Sadales transformatoriem, ko iepçrk Eiropas Savienîba, irpiemçrojami trîs standartu lîmeòi:- starptautiskie standarti (ISO, IEC);- Eiropas standarti un normas (EN, HD);- nacionâlie standarti (BSI, NF, DIN, NEN, UNE OTEL).

Eiropas harmonizâcijas dokumentu (Harmonization Do-cuments - HD) izstrâde un pieòemðana sâkas tajâ gadî-jumâ, ja ir prasîbas pçc vienota Eiropas regulçjuma ðimpriekðmetam. Eiropas harmonizâcijas dokumentu pro-

jekts paredz kompilçt daþâdus nacionâlos standartus.Tâdçjâdi harmonizâcijas dokumenti iegûst galîgo formu,likvidçjot pçc iespçjas lielâku skaitu nacionâlo atðíirîbu.Pçc zinâma pârejas perioda nacionâlâs normas attiecîbâuz priekðmetu pârstâj eksistçt vai arî to saturs tiek pâr-veidots saskaòâ ar harmonizâcijas dokumentiem. Tas irEN - Eiropas standarta - pamats, kuru pçc îpaðas pro-cedûras piemçro ES dalîbvalstîm.

Daþâdu starptautisko un nacionâlo normu vidû diviemEiropas harmonizâcijas dokumentiem ir nepastarpinâtaietekme tieði uz sadales transformatoru energoefektivi-tâti: - HD428: Trîsfâþu sadales transformatori ar darba frekven-ci 50 Hz no 50 lîdz 2500 kVA ar eïïas dzesçðanu un mak-simâlo spriegumu ne augstâku par 36 kV- HD538: Trîsfâþu sadales transformatori ar darba frekven-ci 50 Hz no 100 lîdz 2500 kVA ar sausâ tipa dzesçðanuun maksimâlo spriegumu ne augstâku par 36 kV.


Energotaupîðana Eiropâ: energoefektîvo sadales transformatoru pielietojums

Nominâlie vçrtîbu zudumi sadales transfor-matoriem, ko pieïauj standarti Vadoties pçc HD428 un HD538 sadales transformatoriemuzstâdîtâs diskrçtâs nominâlâs jaudas (50, 100, 160,250, 400, 630, 1000, 1600 un 2500 kVA), bet pieïauja-mas ir arî citas vçrtîbas. Efektivitâtes pamata parametrs irslodzes zudumu un tukðgaitas vçrtîbas.

Parasti sadales transformatoriem tinuma pretestîbas vçrtî-bas ir 4% un 6%. HD428 un HD538 transformatoriem arnominâlo jaudu lîdz 640 kVA pretestîbas vçrtîba ir 4%.

1. tabulâ attçlotas pieïaujamo zudumu gan slodzes, gan tukð-gaitas vçrtîbas HD428.1 un HD538.1. normâm. Kâ redzams,eïïas transformatoriem tiek pieïauti trîs zudumu lîmeòi, ko ap-zîmç kâ A, B un C. Ðâdus zudumus nosaka pçc speciâlas me-todikas, un ja izstrâdâjums neatbilst normâm izmçìinâjumalaikâ, tad raþotâjs vai nu noraksta transformatoru, vai arî ar pir-cçju saskaòo naudas kompensâcijas apjomu. Un otrâdi, ja fak-tiskâs zudumu vçrtîbas lielajiem transformatoriem ir ievçrojamilabâkas nekâ normâs vai kontrakta specifikâ pieprasîtâs, raþo-tâjs var no pircçja saòemt papildu atalgojumu. Analoìiski no-tiek ar tukðgaitas zudumiem, eïïas transformatoriem ir trîslîmeòu zudumi, kurus apzîmç ar A, B, C.

Tâdçjâdi normatîvs HD428 dod iespçju izvçlçties trîs veidazudumu lîmeòus slodzei un trîs lîmeòus tukðgaitai no vis-

zemâkâs efektivitâtes A-A’, lîdz visaugstâkajai efektivitâteiC-C’. Teorçtiski pastâv 9 iespçjamâs kombinâcijas.

Tomçr normatîvs HD428 pieïauj 5 iespçjamâs kombinâci-jas (1. attçls), kur kombinâcija A-A’ pieòemta uz salîdzinâ-ðanas pamata (izcelta ar treknâko lîniju, dotâs vçrtîbas %aprçíinâti, balstoties uz ðo pamatu). Kopçjo zudumu vçr-tîbâm (slodzei un tukðgaitai) starp galçjâm vçrtîbâm, kon-krçti kombinâcijâm A-A’ un C-C’, ir liela atðíirîba - apmç-ram 1,5 kW transformatoriem ar nominâlo jaudu 630 kVA.

Faktiskie zudumi daþâdâm slodzçm Sadales transformatoru faktiskie zudumi ir atkarîgi no slo-dzes vçrtîbas. Tâ, tukðgaitas reþîmâ uzreiz parâdâs tukðgai-tas zudumi, bet pie pilnas slodzes papildinâs pilnas slodzes


Nominâlâ Slodzes zudumi (îssavienojums) Tukðgaitas zudumi

jauda Ar eïïas dzesçðanu (HD428) lîdz 24 kW1 Sausâ tipa (HD538) Ar eïïas dzesçðanu (HD428) lîdz 24 kW1 Sausâ tipa (HD538)

Saraksts A Saraksts B Saraksts C 12 kW2 Saraksts A Saraksts B Saraksts C 12 kW2

kVA W W W W W W W W

50 1 100 1 350 875 Nav datu 190 145 125 Nav datu

100 1 750 2 150 1 475 2 000 320 260 210 440

160 2 350 3 100 2 000 2 700 460 375 300 610

250 3 250 4 200 2 750 3 500 650 530 425 820

400 4 600 6 000 3 850 4 900 930 750 610 1 150

630/4%3 6 500 8 400 5 400 7 300 1 300 1 030 860 1 500

630/6% 6 750 8 700 5 600 7 600 1 200 940 800 1 370

1 000 10 500 13 000 9 500 10 000 1 700 1 400 1 100 2 000

1 600 17 000 20 000 14 000 14 000 2 600 2 200 1 700 2 800

2 500 26 500 32 000 22 000 21 000 3 800 3 200 2 500 4 300

1 ar 36 kW ir citi raksturojumi

2 24 un 36 kW ir atðíirîgas vçrtîbas

1. tabula. Spçka sadales transformatoru zudumu normas

1. attçls.

zudumi. Slodzei samazino-ties, zudumu vçrtîba piedaïçjas slodzes ir apgrieztiproporcionâla slodzeskvadrâtvçrtîbai.

2. attçlâ parâdîta nominâ-lâs jaudas transformatora400 kVA kopçjo zudumuatkarîba no slodzes vçrtî-bas daþâda lîmeòa energo-efektivitâtes lîmeòiem.

Praktisku mçríu labadtransformatora efektivitâtivar aprçíinât, izdalot kopç-jos zudumus ar padotâs enerìijas daudzumu. Pie tam jâ-òem vçrâ arî reaktîvâ jauda, jo tai atbilst savi zudumi. Tasvçl vairâk samazina transformatora energoefektivitâti.

2. attçlâ pa labi parâdîti relatîvie transformatora zudu-mi atkarîbâ no slodzes, kas vienâdi ar 100% mînusefektivitâte. Ðis grafiks uzskatâmi ilustrç, ka minimâlaszudumu vçrtîbas rodas pie slodzçm, kas ir vienâdas arapmçram 50% no nominâlâs jaudas. Pie tam, ja trans-formatoriem ar lîmeni A-A’ un B-B’ ir daþâdi optimâliediapazoni, raugoties no zudumu samazinâðanas viedok-ïa, tad transformatoriem ar lîmeni C-C’ jebkurâ gadîju-mâ zudumu vçrtîba bûs mazâka par 20-30 % nekâ A-A’ un B-B’.

3. attçlâ attçlota zudumu atkarîba pilnâ slodzç no transfor-matora jaudas. Ar retiem izòçmumiem jo augstâka transfor-matora jauda, jo mazâki zudumi bûs pie pilnas slodzes,îpaði sausâ tipa transformatoriem.

Tâ kâ kopçjâ transformatora efektivitâte ir tieði atkarîga noslodzes reþîma, kopçjo zudumu uzskaites metodika par no-teiktu laika periodu (piemçram, par gadu vai visu eksplu-atâcijas periodu) var bût samçrâ sareþìîta. Tam pielietoempîriskas metodes.

Reâli sasniedzamas zudumu samazinâðanasvçrtîbas Formâli tikai lîmeni C-C’ eïïas spçka transformatoriem varuzskatît par efektîvu. Pie tam jâatzîst, ka nepastâv vie-nots starptautiski atzîts kritçrijs, balstoties uz kuru sada-les transformatoru var atzît par energoefektîvu.

Virkne speciâlistu par tâdiem iesaka atzît sekojoðus trans-formatorus: - ar eïïas dzesçðanu C-C’ (pçc HDB421.1) un D-E’ (pçcHD428.3);- sausâ tipa no 24 kV, kuru zuduma vçrtîba ir par 20% ma-zâka nekâ normâ HD538.1;- sausâ tipa lîdz 36 kV, kuru zudumu vçrtîba ir par 20%mazâka nekâ normâ HD538.2.

Ðâdu orientieru pamatâ ir to izgatavoðanas tehniskâs iespç-jas, kas pieïauj ðâdus transformatorus izgatavot visiem ra-þotâjiem.

Otrs novçrtçðanas veids ir esoðâ pârdoðanas apjomakvalitatîvais vçrtçjums, tâ tas notiek ASV, kur katrstransformators ar energoefektivitâti vienâdu vai labâkunekâ 35% paðu pârdotâko modeïu skaitâs energoefek-tîvs.


2. attçls. Nominâlâs jaudas transformatora 400 kVA kopçjo zudumu atkarîba no slo-dzes vçrtîbas (12 un 24 kV)

3. attçls. Zudumu atkarîba transformatoros no nominâ-lâs jaudas (12 un 24 kV transformatoriem)

Treðâ iespçja var bût tehniskâs pazîmes, tâdas kâ speciâlu ti-numu, labâko metâlu izmantojums magnçtiskajâ vadîtâjâ utt.Lai arî ðâds vçrtçjums ir pieïaujams, tomçr tas nav tieði sais-tîts ar pamatrâdîtâju - energoefektivitâti. Tomçr transformato-ru apzîmçjumi, piemçram, ar magnçtisko vadîtâju no amorfâmetâla (AMDT), tiek asociçti tieði ar energoefektivitâti.

Skaidrs ir tas, ka resursu zudumus ir iespçjams vçl sa-mazinât. Slodzes zudumus var vçl vairâk samazinât ðâ-dâ veidâ:- Samazinot tinuma ðíçlumu vçrtîbas, kas noved pie pre-testîbas samazinâðanâs un attiecîgi pie zudumu samazinâ-ðanâs. No ðîs metodes realizâcijas attur neproporcionâls iz-maksu (cenas) pieaugums un izstrâdâjuma gabarîtu palie-linâðanâs, kaut gan daïçji gabarîtu palielinâðanos kompen-sç mazâka siluma izdalîðanâs, un, attiecîgi, mazâka izmç-ra dzesçðanas konstrukcijas. - Paaugstinâtas elektrovadîtspçjas materiâlu pielietojums, lîdzpat virsvadîtâjiem. Dotâs tehnoloìijas vçl nav sasnieguðas va-jadzîgo attîstîbas lîmeni un vçl joprojâm ir ïoti dârgas. Tâs pâr-svarâ izmanto lieliem transformatoriem. Neatrisinâta problç-ma virsvadîtâju tinumiem ir to ievainojamîba pret îssavienoju-miem, kas visbieþâk sastopami vidçjâ sprieguma tîklos.

Tukðgaitas zudumus var samazinât ðâdi: - palielinot serdeòa ðíçlumu, kas neproporcionâli palielinaizmaksas un gabarîtus, lai gan samazina tukðgaitas zudu-mus; - pielietojot speciâlas markas transformatoru tçraudu;- samazinot serdeòa plastmasas biezumu;- pielietojot serdenî amorfos metâlus (plaðas attîstîbas ie-spçjas).

Ar vârdu sakot, zudumu samazinâðanas tehniskâs iespçjasnebût nav izsmeltas un energoefektivitâtes lîmeni (zudumusamazinâðana) var paaugstinât, izmantojot jau zinâmas teh-noloìijas un principus. Vienkârði jâatceras, ka, tâlâk pilnvei-dojot konstrukciju, jâòem vçrâ daudzi savstarpçji saistîti fak-tori, sâkot no gabarîtiem lîdz trokðòiem, un nepiecieðams no-vest lîdz minimumam tehnoloìiskos riskus. Transformatorupircçji samçrâ konservatîvi attiecas pret visiem jauninâju-miem un diez vai kâds viòus par to var nosodît, apzinoties ie-spçjamâs sekas, izstrâdâjumam izejot no ierindas.

Iespçjamie mehânismi transformatoru ievie-ðanai (parka nomaiòa) Skaidrs, ka òemot vçrâ to, ka raþotâji jau ðobrîd piedâvâ iz-strâdâjumus ar samçrâ augstu efektivitâtes lîmeni, problç-

ma ir transformatoriem piemîtoðais ilgais ekspluatâcijaslaiks, to izmaksas, daudzums un iepirkðanas cikls.

Pastâv vairâki potenciâlie veidi, kâ patçrçtâjus rosinât at-jaunot transformatoru parku ar mçríi samazinât enerìijaszudumus.

Obligâtais minimâlais lîmenis Ðâda scenârija ietvaros jau notiek diskusijas, kuru pamatâir vai nu brîvprâtîga piekriðana, vai arî ES direktîva, kas no-saka minimâlos atïautos lîmeòus sadales transformatorupielietoðanai.

Daïçji ðâdus lîmeòus satur jau augstâk minçtâs normasHD428. Viens no variantiem ir iespçja pie normas pievie-not minimâlâs prasîbas efektivitâtei attiecîbâ uz visiem sa-dales transformatoru tipiem un veidiem un nodroðinât toobligâtu izpildi ar ES direktîvas palîdzîbu.

Tomçr ðâdi pasâkumi varçtu saskarties ar izteiktu pretestî-bu nacionâlajâ lîmenî gan politisku, gan tehniski ekonomis-ku iemeslu dçï - nacionâlie tîkli ES ir daþâdi.

Cita pieeja piedâvâ nacionâlajâm normu veidojoðajâm ie-stâdçm ietvert prasîbu par obligâtajiem minimâlajiem ener-goefektivitâtes kritçrijiem, veidojot nacionâlâs normas unstandartus. Tomçr realizçt ðâdu pieeju, nepastâvot vieno-tiem un precîziem kritçrijiem, bûtu samçrâ grûti, bet sa-vukârt ðâdu vienotu kritçriju izstrâde bûs tikpat grûta, kâvienotu minimâlo prasîbu pieòemðana.

Finansiâlie stimuliGalvenais iemesls neefektîvu transformatoru iegâdei irdaudzu patçrçtâju tieksme pçc iespçjami lçtâkâs pirku-ma cenas. Pielietojot finanðu stimulus, daïa ðâdu patç-rçtâju uzskatîs par iespçjamu izvçlçties mûsdienîgâkuizstrâdâjumu.

Ðâdi stimuli ir:- atlaides (subsidçtâs);- nodokïu atvieglojumi; - fiskâlâ atbildîba par zudumiem.

Atlaiþu (subsîdiju) piemçroðana îsti nenotiek tâdçï, ka navprecîzi noteikts, kas tad ir energoefektîvs transformators.Bez tam atlaiþu politiku nevar pielietot pastâvîgi, un tâdç-jâdi ðo problçmu nevar atrisinât.


Nacionâlo nodokïu aplikðanas principu izmainîðana attie-cîbâ tieði uz sadales transformatoriem, òemot vçrâ arîamortizâcijas periodu, ïautu îpaðajiem patçrçtâjiem (tâ-diem, kuriem nepiecieðams nozîmîgs skaits izstrâdâju-mu, piemçram, sakaru uzòçmumiem) mainît iepirkðanaspolitiku. Tomçr tâ jau ir atseviðíu valstu kompetence, joEiropas Savienîbas iestâdçm nav pilnvaras attiecîbâ uztâs dalîbvalstu nodokïu sistçmu.

Fiskâlâ atbildîba par zudumiem gala patçrçtajiem apri-ori gulstas uz viòiem: tieði viòi ir tie, kas apmaksâ zu-dumus. Savâdâka situâcija ir attiecîbâ uz uzòçmu-miem-pârdevçjiem un starpniekiem - viòi savus zudu-mus pârnes uz patçrçtâju pleciem cenu veidâ. Ðo situ-âciju ir sareþìîti risinât gadîjumos, kad sakaru uzòçmu-ma îpaðnieks ir valsts.

Gadîjumos, kad sakaru uzòçmumi ir privatizçti, energo-efektîvu transformatoru pielietojums dod tiem iespçjusamazinât zudumu izmaksas un, nemainoties cenai,nedaudz palielinât peïòu. Aprçíini un pieredze râda,ka, pârnesot 50% ekonomijas uz patçrçtâju, lai koriìç-tu elektroenerìijas cenu, tas jau ir pietiekams pamatstransformatoru parka atjaunoðanas projektam. Tomçrarî ðie pasâkumi ir nacionâlâs jurisdikcijas prerogatîva,jo ietver sevî jautâjumu par elektroenerìijas cenas regu-lçðanu.

Maríçðanas sistçma Bieþi ðíçrslis transformatoru parka atjaunoðanai ir informâ-cijas un zinâðanu trûkums. Îpaði zinâðanas ir nepiecieða-mas lieliem enerìijas patçrçtâjiem, kuri vçlas samazinâtzudumus, bet kuriem nav nepiecieðamâs tehniskâs infor-mâcijas, lai pieòemtu svarîgus risinâjumus uzòçmuma iek-ðienç.

Vienkârðas patçrçtâju maríçðanas sistçmas pastâvçðana,kas ilustrç izstrâdâjuma efektivitâti daþâdos slodzes profi-los, nozîmîgi atvieglotu lçmumu pieòemðanas procesu kon-krçtai patçrçtâju grupai. Un, lai arî ir acîmredzams, ka ðâdsizsmeïoðs sistçmas maríçjums var bût ïoti sareþìîts, tomçrnav nekâdu ðíçrðïu tâ veidoðanai lielâkajai daïai tipveidasituâciju, piemçram, - elektrodzinçjiem - izstrâdâjumiem arlîdzîgâm grûtîbâm energoefektivitâtes noteikðanâ.

Atbilstoði patçrçtâju maríçðanas sistçmai, tâlâk varçtu iz-veidot vienkârðus normatîvus, ja ðâda prasîba vçl aizvienpastâvçtu, bet ðie normatîvi savukârt varçtu kïût par pama-

tu valstiskai fiskâlai stimulçðanai nacionâlos lîmeòos tur,kur nepiecieðams.

Patçrçtâju klubi Pasûtot lielu daudzumu transformatoru, ir iespçjams iegûtatlaidi no raþotâja vai arî, balstoties uz atlaidçm, iegâdâtiesdârgâkus un energoefektîvâkus izstrâdâjumus. Protams, at-laiþu pielietoðana ne vienmçr stimulç iegâdâties tieði dârgâ-kus izstrâdâjumus. Tomçr kolektîvi iepirkumi veicina pircç-ja izglîtoðanos un specifikâcijas precizçðanu. Bez îpaða ro-sinâjuma ðâdas apvienîbas neveidosies, ja jau tâs nav izvei-dojuðâs lîdz ðim.

Kâ ierosme varçtu noderçt kolektîvo iepirkumu demonstrâ-cijas programma kâdas patçrçtâjiem tuvu stâvoðas profesi-onâlas organizâcijas ietvaros.

Palîdzîbas komplekts mazajam uzòçmçjam Mazie uzòçmçji veido nozîmîgu tirgus daïu. Tieða ap-mâcîba un propaganda nav praktiska, òemot vçrâ ðâdapasâkuma izmaksas. Tomçr samçrâ noderîga bûtu vien-kârða metodika pareizai, racionâlai transformatora izvç-lei. Citiem vârdiem sakot, lîdzeklis, uz kuru mazajamuzòçmçjam balstîties, apsprieþot produktu ar piegâdâ-tâju, lai uzdotu vajadzîgos jautâjumus un saòemtu at-bilstoðas atbildes.

Tas automâtiski novestu pie jauna problçmas risinâða-nas lîmeòa. Savienojumâ ar patçrçtâju maríçjumu ie-spçjamîba racionâli izvçlçties bûtu daudz lielâka unizdevumi mazâki. EA


4. attçls. Energotaupîðanas potenciâls, izmantojotefektîvus sadales transformatorus Eiropâ

Starptautiskajâ izstâþu centrâ Íîpsalâ no 11. lîdz 13.decembrim divâs hallçs notika treðâ starptautiskâ rûp-nieciskâs raþoðanas materiâlu un tehnoloìiju, maðîn-bûves, metâlapstrâdes, automatizâcijas, elektronikas,elektrotehnikas un instrumentu izstâde Tech Industry

2008, kas ir Baltijâ plaðâkâ ðîs nozares izstâde.

Paðreizçjos krîzes apstâkïos raþoðana ir tas, kas var iekustinâtdziestoðo ekonomiku. Tâ vien liekas, ka valsts visai maz inte-resçjas par ðo tautsaimniecîbas jomu. Tomçr izstâde Tech In-dustry 2008 parâdîja, ka raþoðana, par spîti grûtîbâm un krî-zei, Latvijâ ir dzîva, attîstâs un ar cerîbâm raugâs nâkotnç.

Izstâdes laikâ starptautisku nozares asociâciju vadîtâjisprieda par sadarbîbas iespçjâm, norisinâjâs virkne semi-nâru profesionâïiem, kâ arî notika starptautiskais metinâða-nas konkurss Baltic Welder 2008. Metinâðanas konkurssizpelnîjâs lielu atsaucîbu gan no izstâdes dalîbnieku, ganapmeklçtâju puses. Tajâ piedalîjâs profesionâli metinâtâjino Baltijas valstîm, kas sacentâs par Baltijas reìiona labâ-kâ metinâtâja titulu, metinot divu plakòu savienojumus tri-jâs metinâðanas klasçs - ar elektrodiem (MMA), pusauto-mâtiskajâ (MIG/MAG) un elektroloku metinâðanâ aizsarg-gâzu vidç (TIG). Dalîbnieku veikumu vçrtçja profesionâlaþûrija, vizuâli nosakot ðuvju ìeometriskos parametrus.

Maðînbûves un metâlapstrâdes rûpniecîbas asociâcijas valdespriekðsçdçtâjs Vilnis Rantiòð norâdîja, ka pçdçjos 8 gadus no-zare strauji attîstâs un ðobrîd ir viena no lielâkâm Latvijas rûp-niecîbas nozarçm. Uzòçmumi iegulda lielus lîdzekïus raþoða-

nas modernizâcijâ. Raþoðanas apjoma un eksporta pieaugumsir aptuveni 20% gadâ, izstrâde uz strâdâjoðo trîskârðojusies.70% saraþotâs produkcijas eksportç uz 116 daþâdâm pasau-les valstîm, kas sastâda 32% no visa Latvijas preèu eksporta.

“Izstâde Tech Industry zinâmâ mçrâ ir spogulis, kas rakstu-ro situâciju nozarç, ðeit var redzçt, kâ attîstâs tehnika un

47Biznesa informâcijaENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Tech Industry 2008

tehnoloìijas, uzòçmçji var atrast sadarbîbas partnerus, kâarî savu tehnoloìisko problçmu risinâjumus. Tieði ðobrîd,kad visas pasaules ekonomika piedzîvo grûtus brîþus, ïotioperatîvi jâreaìç uz tirgus un ekonomiskâs situâcijas izmai-òâm. Daþâdu tehnoloìisko risinâjumu piedâvâjumi un sav-starpçjâs konsultâcijas var palîdzçt veiksmîgâk risinât krî-zes situâcijas,” ir pârliecinâts V. Rantiòð.

Starptautisko izstâþu rîkotâjsabiedrîbas BT 1 ìenerâldirek-tors Viesturs Tîle uzsver nozares nozîmi Latvijas eksportaapjoma palielinâðanâ un norâda, ka nozare ïoti labi attîstâsðodienas apstâkïos un gan valstij, gan starptautiskajiempartneriem bûtu jâveicina tâs atbalsts. “Nozares attîstîbas

tempu atspoguïojums labi redzams arî apjomîgajâ un satu-riski bagâtajâ izstâdç Tech Industry. Latvijas uzòçmçjiemarî paðiem ir jâveicina Latvijas preèu un pakalpojumu patç-riòð, tâdçjâdi mçs palîdzçsim viens otram un arî tautsaim-niecîbai kopumâ”, saka V. Tîle.

Vairâk nekâ 170 uzòçmumi no Latvijas, Lietuvas, Igau-nijas, Krievijas, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Itâlijas, Vâ-cijas, Èehijas, Austrijas un Francijas izstâdç demonstrç-ja modernâkâs metâlapstrâdes iekârtas darbîbâ, prezen-tçja jaunumus metinâðanas tehnoloìijâs, rûpnieciskâsiekârtas, maðînbûves iekârtas un materiâlus, gaisa plûs-mu tehnoloìijas, elektroinstrumentus, automatizâcijas

48 Biznesa informâcija ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

un vadîbas sistçmas, gâzes apgâdes iekârtas, hidraulis-kâs iekârtas, noliktavu aprîkojumu, iekrauðanas un iz-krauðanas tehniku, kâ arî citas iekârtas, materiâlus untehnoloìijas.

Izstâdi Tech Industry 2008 apmeklçja pârstâvji no EiropasKuìu bûvçtâju asociâciju savienîbas (Community of Euro-pean Shipyards Associations), Vâcijas kuìubûves un oke-ânu industrijas asociâcijas un Ziemeïvâcijas Metâlapstrâ-des un elektrouzòçmumu asociâcijas, lai kopîgi ar Baltijasvalstu kolçìiem spriestu par sadarbîbas un kooperâcijasiespçjâm Eiropas lîmenî. Nozîmîga Eiropas nevalstisko or-ganizâciju vadîtâju tikðanâs izstâdes ietvaros notika arî

12. decembrî. Domâjams, ka ðie un citi pasâkumi, kurinotika izstâdes laikâ, stimulçs straujâku raþoðanas attîstî-bu Latvijâ. Jo ðajâ jomâ savstarpçjie kontakti ir viena nobûtiskâkajâm lietâm.

11. un 12. decembrî Íîpsalâ notika arî seminâri profesi-onâïiem par programmatûrâm un risinâjumiem elektrotîklu,vâjstrâvas elektrotehnikas, aparâtbûves un automatizâcijasprojektçðanâ, kâ arî par elektrisko maðînu strâvas pârvadesproblçmâm un to risinâjumiem. EA

Izmantoti materiâli no www.bt1.lvLinarda Zolnerovièa foto


Andris Siksnis, AS Latvenergo Ârçjâs komunikâcijas daïas vadîtâjs

12. decembrî tika apbalvoti Latvijas Zinâtòu aka-dçmijas un AS Latvenergo rîkotâ konkursa Gada

balva laureâti un AS Latvenergo studiju noslçgumadarbu konkursa uzvarçtâji.

Gada balvas pasniegðana ðogad notika astoto reizi, un parlabâkajiem zinâtnisko pçtîjumu darbiem, kuri veicinâjuðiLatvijas enerìçtikas attîstîbu, ðogad pieðíirtas 6 balvas. ASLatvenergo sadarbîbâ ar LZA Gada balvu par zinâtniskajiemsasniegumiem pasniedz, lai motivçtu Latvijas zinâtniekusveikt pçtîjumus, îpaði lietiðíos pçtîjumus enerìçtikas attîstî-bas un inovâciju vides veicinâðanai.

Galveno - profesora A. Vîtola vârdâ nosaukto balvu par iz-cilu devumu enerìçtikâ 2008. gadâ saòçma Rîgas Tehnis-kâs universitâtes Elektrisko maðînu un aparâtu katedras va-dîtâjs Dr.habil.sc.ing. Jânis Dirba par zinâtnisko darbu ko-pu Elektrodinamiskie procesi elektrotehniskajâs iekârtâsun elektrisko maðînu diagnostika.

Profesora zinâtnisko un metodisko darbu kopçjaisskaits ir 152, tostarp 7 grâmatas un 12 izgudrojumi. J.Dirba ir Latvijas Elektroenerìçtiíu un energobûvniekuasociâcijas valdes loceklis, Latvijas Darba devçju kon-federâcijas padomes loceklis (2002-2008) un 2002.-2006. gadâ bijis arî Latvijas Energobûvniecîbas asoci-âcijas direktors.

Gada balvu par panâkumiem enerìçtikâ jaunajiem zinât-niekiem ðogad saòçmuði 5 jaunie zinâtnieki:

- Mârtiòð Kalniòð, Dr.sc.ing., AS Augstsprieguma tîklsCentrâlâ dispeèeru dienesta elektroinþenieris par promoci-jas darbu Energosistçmu reþîmu optimizâcijas matemâ-

tisko modeïu izstrâde tirgus ekonomikas apstâkïos. M.Kalniòð ir 15 zinâtnisko publikâciju autors;

- Gatis Junghâns, Dr.sc.ing., AS Latvenergo elektroenerìi-jas vairumtirdzniecîbas virziena Tirdzniecîbas attîstîbas da-ïas vadîtâjs par promocijas darbu Energosistçmas darbaîpatnîbas liberalizçta tirgus apstâkïos. G. Junghâns ir 9 zi-nâtnisko publikâciju autors, Latvenergo Prekyba UAB di-rektors, Latvenergo Kaubaudus OÜ valdes loceklis, AS Nor-dic Energy Link padomes loceklis.

- Vadims Strelkovs, Dr.sc.ing., RTU Enerìçtikas un elektro-tehnikas fakultâtes docents par promocijas darbu Izolçtistrâdâjoðu energosistçmu automâtiskâ vadîba. V. Strel-kovs ir 13 zinâtnisko publikâciju autors;

- Oïegs Linkeviès, Dr.sc.ing., AS Latvenergo Attîstîbas da-ïas vadîtâjs par promocijas darbu Koìenerâcijas elektrosta-ciju darbîbas reþîmu optimizâcija. O. Linkeviès ir 25 zinât-nisko publikâciju autors;

- Svetlana Orlova, Mag., RTU doktorante, FEI Elektrofizikâ-lo procesu modelçðanas laboratorijas asistente par darbukopu Aksiâlo induktormaðînu (AIM) magnçtiskâs íçdesoptimizâcija, pamatojoties uz magnçtiskâ lauka aprçíinuun analîzi. S. Orlova ir 8 zinâtnisko publikâciju autore.

Pirmo gadu AS Latvenergo ir rîkojusi arî studiju noslçgumadarbu konkursu 4 kategorijâs: kvalifikâcijas darbs, bakalau-ra darbs, diplomprojekts (inþeniera darbs), maìistra darbs.

Konkursam studenti no Rîgas Tehniskâs universitâtes, Lat-vijas Universitâtes un Rîgas Tehniskâs koledþas bija iesnie-guði 5 kvalifikâcijas darbus, 9 bakalaura darbus, 1 diplom-projektu un 3 maìistra darbus.

Kategorijâ kvalifikâcijas darbs apbalvojumu saòçma Os-kars Varanausks par darbu 380 V elektriskâ tîkla rekon-

50 Biznesa informâcija ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

Gada balvas laureâti enerìçtikâ un studiju diplomdarbu konkursa uzvarçtâji

strukcija Kuldîgas iecirknî TP 6017, savukârt veicinâðanasbalvu pieðíîra Staòislavam Demenèukam par darbu Tele-komunikâciju tîkla organizâcija biodîzeïa rûpnîcâ.

Kategorijâ bakalaura darbs apbalvojumu saòçma DaceGulbe par darbu Zemsprieguma tîkla droðuma palielinâða-nas metodes, Edmunds Poruks par darbu AHXAMK-W(WISKY) tipa kabeïu pielietoðanas iespçju Latvijas elek-tropârvades tîklos analîze un novçrtçjums, Âris Auzâns pardarbu Atomreaktori un to izvçles problçmas rekonstruçja-majâ Ignalinas atomelektrostacijâ; Gunârs Rîtiòð par dar-bu Ûdeòraþa saimniecîba enerìçtikâ un transportâ, AigarsAkmens par darbu Datu noliktavas platformas un klientarîku izvçle.

Kategorijâ diplomprojekts (inþeniera darbs) ir pieðíirta vei-cinâðanas balva Aleksandram Soroèinam par darbu Sil-tumapgâdes sistçmas temperatûras grafika izmaiòu ietek-me uz tehniskajiem un ekonomiskajiem râdîtâjiem.

Kategorijâ maìistra darbs apbalvojumu par konkursa izci-lâko darbu saòçma Gerards Gavrilovs par darbu 330 kV un110 kV spçka transformatoru tehniskâ stâvokïa analîze,pamatojoties uz profilaktisko pârbauþu un izolâcijas eïïasfizikâlíîmisko analîþu rezultâtiem; apbalvojums pieðíirtsarî Marinai Kiþlo par darbu Elektroietaiðu zemçjuma izvei-dojuma îpatnîbas. Savukârt veicinâðanas balva ðajâ kate-gorijâ pieðíirta Viktoram Meðkovskim par darbu Topogrâ-fiskâs uzmçrîðanas datu sistematizçðanas problçmas unrisinâjumi.

Konkursâ iesniegtos darbus izvçrtçja ekspertu komisija,kuras priekðsçdçtâjs bija Kârlis Miíelsons, AS Latvener-go valdes priekðsçdçtâjs, un komisijas priekðsçdçtâjavietnieks Aigars Meïko, AS Latvenergo valdes loceklis.Darbu vçrtçðanas komisijâ strâdâja Alfrçds Asars, ASLatvenergo ITT stratçìiskâs attîstîbas direktors, ZiedonisDreija, AS Latvenergo Tehniskâs daïas vadîtâjs, SergejsÞiþins-Maliðevs, AS Latvenergo Tehniskâs daïas vecâkaiselektroinþenieris, Mârtiòð Budahs, AS Sadales tîkls Per-spektîvâs attîstîbas departamenta direktors, Aivars Kap-èe, AS Augstsprieguma tîkls Tehniskâs ekspluatâcijasdepartamenta direktors.

Svinîgajâ pasâkumâ Gada balvas laureâtus un studiju no-slçguma darbu konkursa uzvarçtâjus sveica K.Miíelsons,AS Latvenergo valdes priekðsçdçtâjs, un I. Kola, Personâl-vadîbas departamenta direktore, Latvijas Zinâtòu akadçmi-jas prezidents J. Ekmanis. EA


Dzîvnieku blakusprodukti, kâ, piemçram, tauki uneïïas, parasti tiek uzskatîti par atkritumiem ar at-tiecîgu izmantoðanu, taèu tos iespçjams arî pâr-strâdât atjaunojamâ degvielâ. Ðajâ rakstâ tiks ap-skatîts Amerikas Savienoto Valstu gaïas pârstrâ-des uzòçmuma mçìinâjums izpçtît iespçjamo ko-merciâlo attîstîbu biodîzelim, kas raþots no dzîv-nieku taukiem.

Gaïas pârstrâde un raþoðana, it îpaði Amerikâ, ir apjomîgsun enerìiju intensîvi patçrçjoðs bizness. ASV pârtikas raþo-tâjgigants uzòçmums Tyson Foods, kas atrodas Arkanzasasðtata Springdeilâ, nodroðina piegâdi apmçram 25% no ko-pçjâ Amerikas Savienotajâs Valstîs patçrçtâ gaïas daudzu-ma, ieskaitot liellopu gaïu, cûkgaïu un putnu gaïu. Blakus-produkts, kas veidojas kauðanas procesâ, ir lopu un putnutauki. Veicot aptuvenus aprçíinus, uzòçmums Tyson ik ga-du saraþo 300 miljonus ASV galonu (1135 miljoni litru)rûpniecîbas izejvielu dzîvnieku tauku veidâ. Tas ir vçrâ òe-mams un nozîmîgs trâna ieguves avots, it îpaði apstâkïos,kad mûsdienu tehnoloìijas sniedz iespçju pârstrâdât minç-tos atkritumus degvielâ, kas iegûta no atjaunojamiem re-sursiem, galvenokârt biodîzelî.

Uzòçmuma Tyson Renewable Energy darbîbas (gaïas pâr-strâdes) rezultâtâ lielâ apjomâ ir pieejami dzîvnieku tauki,tâpçc tâ mçríis ir izmantot ðos taukus atjaunojamâs deg-vielas raþoðanai. Taèu uzòçmuma klienti no uzòçmuma ie-gâdâjas nevis degvielu, bet gan putnu, liellopu un cûkgaïu.Turklât tâ rîcîbâ nav visas nepiecieðamâs jaudas, aprîko-jums un iespçjas degvielas raþoðanai un pârdoðanai, tâpçcir uzsâktas sarunas ar naftas cauruïvadu uzòçmumiem,degvielas izplatîtâjfirmâm un rafinçðanas uzòçmumiem parsadarbîbas iespçjâm.

Sarunu rezultâtâ Tyson ir sâcis darbu pie vairâkiem jauniemprojektiem par liela apjoma dzîvnieku tauku pârstrâdi at-jaunojamâ degvielâ. Lielâkais projekts ir Tyson Foods unSyntroleum Coorporation izveidotais kopuzòçmumsDynamic Fuels, kurð pieder abiem uzòçmumiem uz pusçm

52 Energoresursi ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Cita pieeja atjaunojamâm degvielâm

(50:50) un atrodas Oklahomas ðtatâ esoðajâ Tulsâ. Plâ-nots, ka Tyson nodarbosies ar dzîvnieku tauku un citu bla-kusproduktu piegâdi, savukârt Syntroleum galvenokârt rû-pçsies par (kop)uzòçmuma tehnoloìijâm, kas bûtu piemç-rotas dzîvnieku un dârzeòu tauku/eïïu rûpniecisko izejvielupârstrâdei vidçji destilçtos produktos, kâ, piemçram, atjau-nojamâ dîzelî vai reaktîvo dzinçju degvielâ. Syntroleum sa-darbîbâ ar Tyson Foods grasâs bûvçt atseviðíu rûpnîcu arpreèu zîmi Biofining tehnoloìijas.

Projekta mçríis ir uzbûvçt un pârvaldît vairâkkârtçjas at-jaunojamo resursu sintçtiskâs degvielas iekârtas, no ku-râm pirmâ darbîbu uzsâktu 2010. gadâ. “Ik reizi, kad at-kritumi tiek pârvçrsti jaunâ produktâ, cilvçki pamana pie-dâvâjuma vçrtîbu,” atzîst bezpeïòas organizâcijas DieselTechnology Forum (DTF), kura atrodas Mçrilendas ðtatâesoðajâ Frederikâ un kuras izveides mçríis ir pievçrst cil-vçku uzmanîbu dîzeïa motoru un aprîkojuma ekonomiska-jiem un vides aspektiem, izpilddirektors. Ja divi uzòçmu-mi var pastâvçt lîdzâs un sadarboties, viens otru papildi-not, tas ir ïoti efektîvi. Tyson ir lîderis gaïas pârstrâdç untâ darbîbas rezultâtâ rodas pârtikas blakusprodukti - at-kritumi. Vienlaikus jâòem vçrâ, ka ASV tiecas samazinâtsavu atkarîbu no importçtâs naftas un cenðas palielinâtatjaunojamâs enerìijas îpatsvaru degvielas raþoðanâ unpiegâdç. Lîdz ar to ðajâ situâcijâ veidojas dabiska sinerìi-ja. Pretçji bûtu ja, piemçram, asfaltu raþojoðas rûpnîcassâktu izmantot pârtikas atkritumus, lai tos pârstrâdâtulietderîgos produktos. Tomçr ðis nav tâds gadîjums.

Pârstrâdâjot taukus Izmantojot Tyson rîcîbâ esoðos dzîvnieku taukus, DynamicFuels ik gadu varçtu saraþot 75 miljonus galonu (284 mil-jonus litru) biodîzeïa. Plânots, ka rûpnîca bûs lielâka nekâ89% no visâm Amerikas Savienotajâs Valstîs esoðajâm bio-dîzeïa rûpnîcâm, tâdçjâdi nodroðinot ietaupîjumu uz apjo-ma rçíina. Saskaòâ ar veiktajiem aprçíiniem raþoðanas iz-maksas bûs 38 centi par 1 galonu (10 centi par litru). Òe-mot vçrâ iespçjas nodroðinât zemâkâs izmaksas rûpniecis-kajâm izejvielâm, tiek plânots kïût par atjaunojamâ dîzeïazemu izmaksu raþotâju.

Nacionâlâs Biodîzeïa padomes (NBP) vadîtâjs, paskaid-rojot atðíirîbas starp atjaunojamo dîzeli un atjaunojamodegvielu, kas raþota no dzîvnieku taukiem, kâ, piemç-ram, pârstrâdâts atjaunojamais dîzelis, biodîzelis un citidegvielu veidi, atzîst: “Atjaunojamâ dîzeïa jçdziens tiekizmantots atjaunojamo resursu dîzeïdegvielas aizvietotâ-

jam, kas tiks raþots atseviðíâ rûpnîcâ un bûs 100% at-jaunojams. Gatavas degvielas veidâ tas pilnîbâ atbildîsnoteiktajâm preèu specifikâcijâm un Vides aizsardzîbasaìentûras (EPA) izvirzîtajâm reìistrâcijas prasîbâm. Ot-râs paaudzes atjaunojamâ degviela ir elastîgâka, jo tovar transportçt pa cauruïvadiem.”

Tâ kâ diskusijas par atjaunojamo degvielu íîmiskajâm îpa-ðîbâm un niansçtâm atðíirîbâm starp daþâdiem degvieluproduktiem varçtu âtri pârtapt sareþìîta lîmeòa íîmijas no-darbîbâ, Syntroleum par svarîgu uzskata sapratni, ka sintç-tiskâ atjaunojamâ dîzeïdegviela, kuru raþos Dynamic Fuel,ir gatavs produkts un nevis tikai maisîjuma izejviela. Uzòç-muma raþotais atjaunojamais dîzelis atbilst tâm paðâmspecifikâcijâm, kuras tiek piemçrotas dîzeïdegvielai ar ultrazemu sçra saturu, kas paðlaik tiek plaði izmantota ASV. Sa-lîdzinâjumam var minçt, ka pârstrâdâts atjaunojamais dîze-lis, etanols un biodîzelis ir maisîjumu izejvielas, kas tiek pa-kïautas maisîjumu izgatavotâju prasîbâm, lîdz ar to ietek-mçjot produkta rentabilitâti.

Nozares procesu vçrotâjus interesç 100% atjaunojamadegviela (t.sk. notiekoðais Dynamic Fuels) un nevis samai-sîts produkts. NBP atbalsta tâdu atjaunojamâ dîzeïa pro-duktu raþoðanu, kas tiek 100% izgatavoti no atjaunoja-miem resursiem. Domâjams, ka ir iespçjams uzbûvçt pat-stâvîgi strâdâjoðas iekârtas, kas papildinâtu rafinçðanasjaudas valsts kopçjâ degvielas piegâdç.

Ienesîgâ pilsçta Dynamic Fuels paðlaik nodarbojas ar patstâvîgi strâdâjoðuiekârtu izgatavoðanu Luiziânas ðtatâ esoðajâ Geizmârâ, parko 2007. gada novembrî tika parakstîts lîgums ar uzòçmu-mu Lion Copolymer attiecîbâ uz novietnes izmantoðanu at-jaunojamâ dîzeïa un reaktîvo dzinçju degvielas raþoðanasrûpnîcai. Syntroleum raþotâ reaktîvo dzinçju degviela irpirmâ atjaunojamâ degviela, kas sertificçta izmantoðanaiB-52 bumbvedçjos. Raþotne atrodas Luiziânâ, jo tuvumâ irBarksdeilas Gaisa spçku bâze, kas izvietota tikai 300 jûdþu(480 km) attâlumâ. Militâra komponente ir ïoti nozîmîgaðajâ degvielas raþoðanas procesâ.

Lai izceltu minçto faktu, nesen Dynamic paziòoja par lîgu-ma parakstîðanu ar ASV karaspçku attiecîbâ uz reaktîvodzinçju degvielas piegâdi. Ar tâdu rîcîbu cenðoties attîstîtpapildu noieta tirgu Geizmâras iekârtâs raþotajiem rafinçta-jiem produktiem. Lai sertificçtu FT reaktîvo dzinçju degvie-lu, kas derîga B-52 bumbvedçjiem, bija nepiecieðami 7 ga-

53EnergoresursiENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

di. Veicot ðo sertifikâciju, tika izstrâdâti sintçtiskâs degvie-las standarti. 500 galonu (1900 litru) reaktîvo dzinçju at-jaunojamâs degvielas piegâdei vajadzçtu ievçrojami paâtri-nât sertifikâcijas procesu.

Geizmâras iekârtas ir izvietotas dienvidu Luiziânâ starp Òû-orleânu un Beitonrûþu, netâlu no Interstate 10 (galvenâstranskontinentâlâs automaìistrâles) un Misisipi upes. Izvç-le par labu Geizmârai bija kâ kulminâcija rûpîgam noviet-nes izvçles procesam, kas aptvçra vairâk nekâ 50 daþâdunovietòu izpçti 6 daþâdos ðtatos. Atlases kritçrijos ietilpaapsvçrumi attiecîbâ uz zemes pieejamîbu, kaimiòos esoðoindustriâlo objektu izpçti, transporta piekïuvi, pieejamo pa-kalpojumu un infrastruktûras izpçti. Viens no galvenajiemiemesliem bija ûdeòraþa pieejamîba.

Tyson no sava pamatkapitâla ir investçjis Syntroleum Biofiningtehnoloìijâs 75 miljonus dolârus, kas paredzçti kopuzòçmumapeïòas nodroðinâðanai. Saskaòâ ar Tyson sniegto informâcijuiekârtu sareþìîtais filtrçðanas process uzòçmumam nodroðinaiespçju izmantot ne tikai attîrîtos taukus, bet arî netîros - dzel-tenos un brûnos taukus, kas rodas âtrâs çdinâðanas restorânulielajâs cepðanas ierîcçs. Bekona cepðanas procesâ rodaszemâkas kvalitâtes tauki, tie tiek iegûti arî, tîrot restorâna in-ventâru. Tie ir izteikti netîri dzîvnieku tauki, kas tek pa cauru-lçm, uzkrâjas un sarec taukainos aizsprostojumos. TomçrDynamic Fuels var ðos netîros taukus izmantot rafinçðanasprocesam, turklât tâda veida tauki ir ievçrojami lçtâka rûpnie-ciskâ izejviela. Neraugoties uz apstâkli, ka tâdu tauku attîrîða-nai nepiecieðams veikt vairâkus attîrîðanas procesa etapus,Syntroleum var gût ievçrojamu peïòu no veiktajâm darbîbâm.

Syntroleum izmanto labi zinâmu biznesa modeli, proti,jçlnaftas pârstrâdâtâju modeli. Vispelnoðâkie jçlnaftaspârstrâdâtâji iegulda lîdzekïus sareþìîtu apstrâdes meto-þu izveidç, kas no vienas puses tiem sniedz iespçju iegâ-dâties izteikti zemas kvalitâtes, lçtas rûpnieciskâs izej-vielas, bet no otras puses ïauj raþot augstvçrtîgus degvie-las produktus. Tas nozîmç, ka saraþotâs produkcijas kva-litâte ir galçji atðíirîga no izmantoto izejvielu kvalitâtes.Vienîgâ lieta, ar ko ðis biznesa modelis atðíiras, ir rûp-nieciskâs izejvielas, jo tiek izmantotas atjaunojamâs izej-vielas un nevis jçlnafta. Sojas pupiòu eïïas pârstrâdesvietâ tiek izmantotas zemas kvalitâtes un lçtas rûpniecis-kâs izejvielas, tâdas kâ putnu tauki, dzeltenie un brûnietauki, flotâcijas tauki, pârtikas apstrâdes rezultâtâ radu-ðies atkritumi, kâ arî daþâdi citu veidu tauki, kuru apstrâ-de iespçjama Tyson veiktajâs operâcijâs. Tyson iecerçtaismaisîjums nozîmç savienojumu ar zemas cenas dzîvnie-ku taukiem, kas paðlaik iegâdâjami par 22 centiem/ lb(48 centi par kilogramu) salîdzinâjumâ ar rafinçto sojaseïïu, kuras pârdoðanas cena ir 48 centi/ lb (105 centi parkilogramu), tâdçjâdi sniedzot iespçju ietaupît vairâk ne-kâ 50%. Tas ir lîdzvçrtîgi 71 dolâram par (naftas) bare-lu attiecîbâ pret 155 dolâriem par barelu.

Par papildus priekðrocîbu var uzskatît faktu, ka pretçji eta-nolam un biodîzelim ðîs degvielas transportçðana nebûtuierobeþota, jo iespçjams izmantot esoðo infrastruktûru. At-skatoties atpakaï ilgtermiòâ, var teikt: par ko gan mçs do-mâjâm, izmantojot degvielas raþoðanai graudus? Ja lûkoja-mies uz atjaunojamo dîzeli, kas raþots no dzîvnieku tau-kiem, varam secinât, ka finansiâli tâds risinâjums ir ievçro-jami izdevîgâks.

Taukains un laimîgs Dynamic Fuels projekts nav Tyson vienîgais jaunuzsâktaisprojekts saistîbâ ar dzîvnieku tauku pârstrâdi atjaunojamâdegvielâ. Lîdzîgiem nolûkiem Tyson piegâdâ dzîvnieku tau-kus arî uzòçmumam ConocoPhillips. Tyson/Syntroleumkopuzòçmums nodarbosies ar patstâvîgu raþojoðu iekârtuizstrâdi, savukârt uzòçmums ConocoPhillips esoðajâs rafi-nçðanas rûpnîcâs destilçs taukus, kurus piegâdâ uzòç-mums Tyson. Rezultâtâ tiks raþots jauktas degvielas pro-dukts, kas pazîstams ar nosaukumu pârstrâdâts atjaunoja-mais dîzelis. Otra atðíirîba starp abiem uzòçmumiem ir tâ-da, ka ConocoPhillips atjaunojamâ dîzeïa rafinçðanas pro-cesam nepiecieðami izteikti tîri un lîdz ar to ievçrojami dâr-gâki dzîvnieku tauki. Uzòçmumâ ConocoPhillips var raþotpârstrâdâtu atjaunojamo dîzeli gan no dârzeòu eïïâm, gan


Vai jauns biodegvielas avots?

Gatavojot ceïu biodî-zelim ApvienotajâKaralistç 2005. gadâ, atklâjot rûpnî-cu Skotijas pilsçtâ Mazer-vellâ, uzòçmums ArgentEnergy lielâ apjomâ uzsâkabiodîzeïa raþoðanu no tau-kiem un pârtikas gatavoða-nâ izmantotâs eïïas. Ðobrîduzòçmums raþo vairâk ne-kâ 950 tonnas biodîzeïanedçïâ jeb 45 000 tonnasgadâ, kas ir lîdzvçrtîgi 50miljoniem litru gadâ. Rûp-nîcâ tika uzstâdîtas tehno-loìijas, kuras izstrâdâjusiaustrieðu firma BioDieselInternational.

Minçtâs tehnoloìijas pare-dzçtas daþâdu veidu izej-materiâlu lietoðanai, tomçruzòçmums rûpnieciskâm izejvielâm galvenokârt izmantotaukus un pârtikas gatavoðanâ lietotâs eïïas, kas ir citu no-zaru raþotie blakusprodukti un kuriem ir izteikti ierobeþotspielietojums. Rûpnîcas iekðienç esoðâ laboratorija palîdzkontrolçt un nodroðinât visas raþotâs produkcijas atbilstîbuEN 14214 standartam un lîdz ar to biodîzeïa precîzu atbil-stîbu noteiktajâm specifikâcijâm.

Uzòçmuma plânos ietilpst darbîbas paplaðinâðana visasApvienotâs Karalistes teritorijas robeþâs, kâ arî pâri oke-ânam. Ðobrîd ir pieðíirta projektçðanas atïauja uzòçmu-ma otrajai rûpnîcai, kas atradîsies Èeðîras apgabalâ eso-ðajâ Ellesmçrportâ, kuras ikgadçjais produkcijas apjomsplânots 170 miljonu litru apmçrâ, tâdçjâdi trîskârtîgipârsniedzot esoðâs rûpnîcas ikgadçjâs jaudas. Vienlaikusuzòçmums grasâs paplaðinât savu darbîbu un izveidotrûpnîcu Jaunzçlandç, kur, òemot vçrâ ievçrojamos mâj-lopu nozares apmçrus valstî, bûtu pieejamas izejvielaslielâ apjomâ.

Lielâkâ daïa no uzòçmuma saraþotâs produkcijas ðobrîdtiek piegâdâta tâdiem klientiem kâ Shell, Petroplus unGreenergy, kas to sajauc ar minerâldîzeli, rezultâtâ radotdegvielas maisîjumu B5. Tomçr ðobrîd palielinâs interesepar procentuâli augstvçrtîgâkiem maisîjumiem, tajâ skaitâpar B100, lietoðanu. Vienlaikus savas intereses izteikuði arî

tie uzòçmumi, kas vçlas samazinât oglekïa daudzumu.Paðlaik izmçìinâjuma kârtâ tiek strâdâts kopâ ar uzòçmu-mu Stagecoach, kas ir viens no lielâkajiem autobusu un va-gonu operatoriem Apvienotajâ Karalistç, un kura astoòi nodesmit transporta lîdzekïiem tiek darbinâti ar B100 degvie-las maisîjumu.

Sadarbojoties Stagecoach un vietçjai austrumu Eirðairasapgabala padomei, pasaþieri tiek iedroðinâti ðíirot mâjasapstâkïos izmantotâs cepðanas eïïas, lai saòemtu atlaidibraucieniem ar autobusiem. Tâpat notiek sadarbîba arvienu no vadoðajiem ðíidrâ piena uzòçmumiem Lielbritâ-nijâ. Ðobrîd lielai daïai uzòçmumâ esoðo transportlîdzek-ïu izmanto B5 degvielas maisîjumu, taèu pagâjuðajâ va-sarâ tika uzsâkts izmçìinâjuma darbs par procentuâliaugstvçrtîgâku maisîjumu lietoðanu. Laikâ, kad izmçìinâ-jums tiks pabeigts, bûs iespçja paplaðinât procentuâliaugstvçrtîgâku degvielu maisîjumu izmantoðanu lielamtransportlîdzekïu skaitam.

Progress ir atkarîgs no daudziem faktoriem, starp kuriembûtiskâkais ir ievçrojamais tirgus izkropïojums, ko veicinabiodîzeïa straujâ ekspansija no ASV. Ja tâds produkts (bio-dîzelis) tiek sajaukts ar minerâldîzeli, Amerikas Savienota-jâs Valstîs iespçjams saòemt ievçrojamas subsîdijas. Ðî si-tuâcija veicina tirgus cenu bûtisku samazinâðanos. EA


Stagecoach biodegvielas autobuss

arî no dzîvnieku taukiem, taèu no taukiem izgatavotâ dîze-ïa raþoðanas procesâ tiek patçrçts mazâks daudzums ûdeò-raþa un lîdz ar to ðis variants ir vçlamâks.

Lai gan projektâ nav paredzçta jaunu rafinçðanas jaudu radî-ðana, tomçr tas sniegs pozitîvu ieguldîjumu atjaunojamo deg-vielu nozares attîstîðanâ. Minçtajos procesos izteikti svarîgair kvalitâtes kontrole un ConocoPhillips esoðajâm rafinçðanasfabrikâm ir raksturîgas augsta lîmeòa kvalitâtes pârbaudes.Cilvçkiem, kuri savâm automaðînâm izmanto tâdu degvielu,ir ïoti svarîga tâs kvalitâte, turklât tiem darbiniekiem, kuricenðas pârliecinât cilvçkus iegâdâties ar dîzeli darbinâmasautomaðînas, ïoti svarîga ir cilvçku gûtâ pozitîvâ pieredze. Jacilvçkiem savâs automaðînâs nâksies pildît biodîzeli, kas ne-atbilst noteiktajâm specifikâcijâm, visdrîzâk viòi gûs negatîvupieredzi. Nekvalitatîvas degvielas uzpilde vai arî degvielas sa-salðana neveicinâs tâs popularitâti un izplatîbu nâkotnç. Lîdzar to atbilstîba kvalitâtes prasîbâm ir ïoti svarîga un Tysonpastâvîgi nodarbojas ar tâs uzlaboðanu.

Attiecîbâ uz atjaunojamâm degvielâm, kvalitâte ir plaðs jç-dziens. Pirms daþiem gadiem biodîzeïa nozarç tika veiktspçtîjums un tika konstatçts, ka vairâk nekâ puse biodîzeliraþojoðo uzòçmumu neatbilst BQ9000 noteiktajâm kvalitâ-tes prasîbâm attiecîbâ uz biodegvielu raþoðanu. Ne vienmçrBQ9000 sertifikâcijas prasîbas saskan ar tâm prasîbas, ku-ras ir svarîgas automaðînu raþotâjiem un Vides aizsardzîbasaìentûras (VAA jeb EPA) speciâlistiem. Reizçm tâs mçdzbût pat mazâk bargas. Situâciju, kad nozarç esoðajiem uz-òçmumiem ir grûti izpildît kvalitâtes prasîbas, varçtu iedo-mâties strauji augoðâs nozarçs, kurâs galvenokârt darbojasdaudzi mazi uzòçmumi un nevis lielie raþotâji. Lai at-jaunojamo degvielu izmantoðana gûtu uzticîbu un plaðu pie-lietojumu lielâ sabiedrîbas daïâ, tai ir nepiecieðama kvalitâ-tes kontrole. Cilvçkiem ir jâbût pârliecinâtiem, ka vietçjâsdegvielas uzpildes stacijâs viòi iegâdâjas labas kvalitâtes dî-zeli. Dîzeïdegvielai ir jâdarbojas saskanîgi ar dîzeïdzinçju, tânedrîkst patçrçtâjam radît problçmas. Kvalitâtei ir ïoti svarî-ga nozîme un ConocoPhillips un Tyson strâdâ pie tâ.

Pastâv vçl kâda lieta, kas pagaidâm biodîzeïa nozarç navbijusi atrisinâta, bet ko paredz ðis projekts. Tâ ir produktaplaðâkas izplatîðanas iespçja. Minçtie projekti nav pakïautiierobeþojumiem, kas saistîti ar biodîzeïa kravu pârvadâju-miem un degvielas sajaukðanu ar ultra zemu sçra dîzelidegvielas maisîðanas stacijâs. Òemot vçrâ daþâdus apsvç-rumus attiecîbâ uz cauruïvadiem, lîdz ðim minçtais veids irbijusi vienîgâ iespçja, kâ samaisît un transportçt dîzeli. Ot-râs paaudzes atjaunojamo dîzeli var pârsûknçt pa cauruïva-

diem, lîdz ar to pastâv iespçjas tâ plaðai izplatîðanai unlîdzðinçjo izplatîðanas barjeru likvidçðanai. Divi svarîgâkieizaicinâjumi jaunas atjaunojamâs degvielas raþoðanâ irkvalitâte un piegâde. Aplûkojot konkrçto piemçru, liekas,ka abi minçtie izaicinâjumi tiks veiksmîgi pârvarçti.

Analizçjot jautâjumus saistîbâ ar produkta kvalitâti un iz-platîðanu, neizbçgami nâkas skart arî ekonomiska raksturatçmas. Òemot vçrâ enerìçtikas politiku un rûpes par klima-ta izmaiòâm, kâ arî païâvîbu uz importçto naftu, liekas, kaTyson noteikti ir izvçlçjies pareizo ekonomiskâs attîstîbasvirzienu. Jâcer, ka nâkamo gadu laikâ atjaunojamais dîze-lis bûs pieejams tirgû un par to ðobrîd pastâv interese visâdîzeïa raþotâju nozarç. Atkritumu efektîva izmantoðana unpârvçrðana enerìijâ ir galvenais pluss. Tai nav nepiecieða-mi kompromisi zemes izmantoðanâ pretçji tam, kâ tas ir,piemçram, degvielas raþoðanai, sçjot labîbu. Cilvçki tiecaspretim idejâm par dzîves cikla zemâm izmaksâm un nelie-lu ietekmi. Tyson raþoðanas procesos veidojas atkritumi,kurus uzòçmums spçj izmantot lietderîgiem nolûkiem, ne-vis izsviest laukâ.

Uzòçmums NBB ir ieinteresçjies par ConocoPhillips lçmu-mu izmantot dzîvnieku tauku resursus pârstrâdâta dîzeïa ra-þoðanai. Tyson un ConocoPhillips agresîvâ veidâ centâs pa-nâkt, lai biodîzelim tiktu noteikta nodokïu atlaide 1 dolârapar galonu (26 centi par litru) apmçrâ. Citi raþotâji pret toiebilst, jo ConocoPhillips jau ðobrîd ir ieguvis tiesîbas sa-òemt nodokïu atlaidi 50 centu par galonu (13 centi par lit-ru) apmçrâ kâ alternatîvas transporta degvielas raþotâjs, kasir pârâk liela kompensâcija esoðâm rafinçðanas jaudâm.

Apsvçrumi attiecîbâ uz nodokïu atlaidçm ir balstîti uz ap-svçrumiem par rafinçðanas jaudâm. Ja raugâmies uz Ame-rikas Savienoto Valstu degvielas piegâdi, viens no galvena-jiem pudeles kakliem piegâdes procesâ ir rafinçðanas jau-das. ASV rafinçðanas rûpnîcas galvenokârt ir izvietotasMeksikas lîèa rajonâ, jo tâ ir vieta, kur lielâ apjomâ ieplûstimportçtâ jçlnafta. Taèu ðîs teritorijâs nereti mçdz skart or-kâni vai viesuïvçtras. Viesuïvçtru Katrîna un Rita laikâ tikapârrauta visa degvielas padeve. Tâdas katastrofas nodarapârâk lielu postu dîzeïdegvielas nozarei. Tas bija galvenaisiemesls, kâpçc dîzeïdegvielas cenas pçc dabas katastrofâmtik izteikti paaugstinâjâs. ASV naftas nozarç pçdçjo 30 ga-du laikâ nav uzbûvçta neviena jauna rafinçðanas rûpnîca,savukârt biodîzelim pieðíirtâs nodokïu atlaides ir veicinâju-ðas vairâk nekâ 150 jaunu biodîzeïa rûpnîcu atvçrðanu vi-sâ valsts teritorijâ pçdçjo trîs gadu laikâ. Biodîzeïa rûpnîcuceltniecîba rezultçjusies atjaunojamo rafinçðanas jaudu


pievienoðanai valsts degvielas piegâdes jomai.

Esoðâs rafinçðanas rûpnîcas savâ darbîbâ izmanto maksi-mâlâs jaudas. Lîdz ar to, pieðíirot pârstrâdâtajam atjauno-jamajam dîzelim nodokïu atlaidi 1 dolâra par galonu (26centi par litru) apjomâ, valsts îstenotâ enerìçtikas vai fiskâ-lâ politika nav uzskatâma par pârdomâtu, jo rafinçðanasjaudas tâdâ veidâ netiek palielinâtas. Drîzâk ðî politika ir ne-veiksmîga, jo bûtîbâ paredz, ka nodokïu maksâtâju naudatiek atdota kâdam no pasaules bagâtâkajiem privâtâ sekto-ra uzòçmumiem. Tâda rîcîba ir nekorekta, jo rada atjauno-jamâ biodîzeïa rafinçðanas jaudu samazinâðanu saistîbâ aratjaunojamo tauku un eïïu pazeminâtajâm cenâm, faktiskiizmantojot izteikti lielos apmçros pieejamos izejmateriâlus,kurus biodîzeïa raþotâji varçtu izmantot rafinçðanai.

Summas apmçram par pârstrâdâtu atjaunojamo dîzeli jâbût50 centiem par galonu, savukârt par pilnîbâ atjaunojamu dî-zeli - 1 dolâram par galonu. Nodokïu atlaiþu sistçmai atjau-nojamam dîzelim jâbût lîdzîgai kâ nodokïu atlaidçm biodîze-lim, kam tiek piemçrotas divu veidu atlaides - 50 centu ap-jomâ biodîzelim un 1 dolâra apmçrâ agrobiodîzelim.

Kïûstot treknâkiem Lai gan piesardzîgi, tomçr atzinîba par labu jaunajiem pro-jektiem, kâ, piemçram, Tyson projektam, pieaug. Lielâkâdaïa cilvçku domâ, ka atjaunojamâ dîzeïdegviela tikai daïç-ji var samazinât mûsu atkarîbu no importçtâs naftas. Sagla-bâjot esoðos raþoðanas un izmantoðanas apjomus, ðî daïair ïoti neliela. Vai tâs apmçru iespçjams palielinât? Situâci-jai viennozîmîgi ir plaðas iespçjas mainîties. Atbilde ðajâjautâjumâ atkarîga no valsts pârvaldes un ekonomikas po-litikas. ASV valdîbas politikas nostâja orientçta uz to, lailîdz 2020. gadam 20% no visa patçrçtâ degvielas daudzu-ma veidotu degviela, kas iegûta no atjaunojamajiem resur-siem. Tas ir nopietns izaicinâjums. Jautâjumi, kuri visbie-þâk tiek uzdoti, ir - vai cilvçki iegâdâsies tâdu degvielu unvai pârstrâdes uzòçmumi ðajâ situâcijâ var gût peïòu?

Tâdi uzòçmumi kâ Tyson, Syntroleum un ConocoPhillipsspçs ilgâk noturçties rentabilitâtes zirga mugurâ nekâ citasfirmas, jo viòiem jau pieder rafinçðanas infrastruktûra undzîvnieku produkcijas atkritumu plûsma. Runâjot par Tysonveiksmi, jâteic, ka uzòçmuma pozîcijas tirgû ir ievçrojamilabâkas nekâ caurmçra rietumu vidienes fermerim ar sojaspupiòu pârstrâdi. EA

Sagatavoja Lîga Zeikate


***Lielpilsçta. Vîrietis sçþ auto sastrçgumâ. Pie maðînas lo-ga kâds klauvç. Ðoferis atver logu, un ârâ stâvoðais vîrie-tis saka:- Redziet, teroristi saòçmuði par íîlnieku valsts finanðuministru un pieprasa 5 miljonus latu izpirkuma maksu.Ja nç, viòi draud ministru apliet ar benzînu un aizdedzi-nât. Mçs nolçmâm apstaigât maðînas un lûgt ziedot, cikkurð var.- Hmm...es domâju, ka kâdus 5 litrus droði varu iedot!

***Pçc banku krîzes. Pagalmâ satiekas divi sçtnieki, un viensotru cîtîgi vçro.- Man jûsu seja liekas pazîstama...- Jâ, man arî liekas, ka esmu jûs redzçjis.- Kurâ bankâ jûs agrâk strâdâjât?

***Telefona saruna:- Labdien, vai banka?- Jâ.- Vai var pie jums paòemt kredîtu?- Var!- Vai var uz zemiem procentiem?- Protams!- Un bez pirmâs iemaksas?- Kâda runa!- Un bez íîlas?- Jâ.- Vai ar jums viss kârtîbâ? Valstî taèu ir krîze!- Pastâstiet man par to ko vairâk, lûdzu, jo mûs jau septî-to dienu klienti neizlaiþ no bankas!

***Uz banku atnâcis klients un vçlas izòemt naudu. Kasiere:- Naudas nav!- Man ïoti vajag, - klients atbild.- Kâpçc?- Jâsamaksâ par dzîvokli.- Samaksâjiet caur Internetbanku!

- Labi, es arî paçst gribu! Iedodiet naudu, ieðu uz restorânu!- Jums ir bankas karte, samaksâsiet ar VISA, jo naudu ie-dot nevaram!Klients (jau pamatîgi saniknots):- Iedodiet man naudu! Varbût es gribu paòemt prostitûtu!Kasiere, norâdot ar roku uz operatorçm:- Lûdzu, izvçlieties!

***Satikuðies divi birþas darboòi:- Krîzes dçï es naktîs nevaru gulçt!- Es guïu kâ bçrns...- Nevar bût!- Jâ, ik pa stundai pamostos un raudu.

***Kâda uzòçmuma autoatbildçtâjs:- Labdien, jûs esat piezvanîjis pa telefonu 555-66-77! Pâr-liecinieties, ka jûsu telefons darbojas tonâlajâ reþîmâ!

Ja vçlaties uzzinât, kâpçc mçs jums nemaksâjam, no-spiediet ciparu 1! Ja vçlaties uzzinât, cik ilgi mçs jumsnemaksâsim, nospiediet taustiòu 2! Ja vçlaties runât aroperatoru, nospiediet taustiòu 3, tas bûs maksas savie-nojums!

***Darba intervijâ:- Jûs minçjât, ka esat strâdâjis par pianistu bordelî...- Lieta tâda, ka es biju baòíieris, bet to îpaði negribçju afiðçt.

***Vîrietis atnâcis uz banku pie konsultanta:- Es gribçtu uzsâkt mazu biznesu. Ko man darît?- Nopçrciet lielu biznesu un pagaidiet!

***Sakarâ ar finanðu krîzi visâ pasaulç tuneïa galâ tiks izslçg-ta gaisma, lai ietaupîtu elektroenerìiju.

58 Visnopietnâkâ enerìçtika ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Aizvakardienas joki

Documents

EA 2008/10