Eiropa LATVIJA CĒSIS - Ceļveži.lv · 2017-03-22 · Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene ... rodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturis-kais

Eiropa – LATVIJA – VIDZEME

CĒSIS CEĻVEDIS PA PILSĒTU

Ceļveža versija 10.12.2014.

www.Celvezi.lv LATVIJA: Vidzeme: CĒSIS

– 2 –

Visi www.Celvezi.lv lejupielādējamie faili (.pdf) ir A4 formātā, lai tos ir ērti izdrukāt un ņemt līdzi ceļā.

Vai arī ceļojuma laikā tos var lasīt planšetdatorā / viedtālrunī.

http://www.openstreetmap.org/#map=13/57.3099/25.2627

© OpenStreetMap contributors

CĒSIS ...................................................................................................... 5

Cēsu vēsture ........................................................................................... 6

Ceļvedis pa Cēsīm .................................................................................. 10

Stacijas laukums .......................................................................................... 10 Cēsu dzelzceļa stacija .................................................................................... 10 Cēsu autoosta ............................................................................................... 10 Cēsu Centrālā bibliotēka ............................................................................... 10

Ģimenes atpūtas un izcilības centrs “Mazā brīnumzeme” ......................... 11

Vidzemes koncertzāle “Cēsis” ..................................................................... 11

VIENĪBAS LAUKUMS .................................................................................... 12

Cēsu uzvaras piemineklis ............................................................................ 12

CĒSU VĒSTURISKAIS CENTRS .................................................................. 13

Raunas vārti ................................................................................................ 14

Rīgas iela ..................................................................................................... 14

Vecais Rātsnams ......................................................................................... 14

Aušanas darbnīca “Vēverīšas” .................................................................... 15

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātais krājums ....................................... 15

Rožu laukums .............................................................................................. 16

Līvu laukums ............................................................................................... 17

http://www.celvezi.lv/

http://www.openstreetmap.org/copyright


– 3 –

SV.JĀŅA BAZNĪCA (CĒSU DOMS) ................................................................ 18 Skulptūra “Gadsimtiem ejot” .......................................................................... 19

Viduslaiku tērpu darbnīca ........................................................................... 19

Mākslas telpa “Mala” .................................................................................. 20

Dizaina darbnīca – veikaliņš “PIINE” ........................................................... 20

Cēsu Izstāžu nams ....................................................................................... 21

CĒSU PILS, PILSDRUPAS UN PARKS ............................................................. 22

Cēsu Jaunā pils ............................................................................................ 22

LIVONIJAS ORDEŅA VIDUSLAIKU PILS......................................................... 23

Seno rotu kalve ........................................................................................... 26

Cēsu Pils parks ............................................................................................ 26

Ekskursiju kuģītis “Kārlis” ............................................................................ 27

Riekstu kalns (Naudas kalns) ...................................................................... 27

Maija parks – Dubinska – Bērzaine ........................................................ 28

Maija parks ................................................................................................. 28

Cēsu alus darītavas vecais korpuss ............................................................. 29

Lejas kapi..................................................................................................... 30

Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca .............................................. 30 Cēsu pulka Skolnieku rotas piemineklis .......................................................... 31

Cēsu klīnika ................................................................................................... 32

Cēsu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs ...................................... 32

Gaujas iela – Gaujas krasts – Ozolkalns ................................................. 33

Tēlnieku Jansonu memoriālā māja ............................................................. 33

Slēpošanas komplekss “Žagarkalns” ........................................................... 34

Cīrulīšu dabas takas .................................................................................... 35

Svētavots ..................................................................................................... 35

Slēpošanas komplekss “Ozolkalns”............................................................. 36

Piedzīvojumu parks “Supervāvere” ............................................................ 36

No Stacijas laukuma Priekuļu virzienā ................................................... 37

Bērnu Zinātnes centrs Z(in)oo .................................................................... 37

Autotransporta apvienība “CATA” .............................................................. 38

“Cēsu alus” .................................................................................................. 38

Cēsīs noslēdzas maršruti “VIDZEME: Limbažu-Cēsu ceļš (P14): (LIMBAŽI) – Umurga – Lavandas lauki – (Stalbe) – Ungurmuiža – Raiskums – (CĒSIS)”

un “VIDZEME: (Augšlīgatne) – LĪGATNE – Zvārtes iezis – Kārļi – Rakšu zoo – (CĒSIS)”

Cauri Cēsīm iet maršruts “VIDZEME: P20: Melturi – Āraiši – (CĒSIS) – Ērgļu klintis – Kazu grava – Liepa – (VALMIERA)”

Cēsīs sākas maršruts “VIDZEME: Cēsu-Madonas ceļš (P30): (CĒSIS) – Prie-kuļi – Bērzkrogs – Dzērbene – Taurene – Vecpiebalga – Lautere – MA-

DONA”

Lejupielādēt ceļvežus: www.celvezi.lv




– 4 –

Cēsu pilsētas ceļvedis veidots sadarbībā ar Cēsu Tūrisma informācijas centru

Cēsis ir Cēsu novada administratīvais centrs.

http://www.cesis.lv/lv/cesu-novads/cesu-novads-faktos

Cēsu novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota paš-

valdība Vidzemē. Novads izveidots 2009.g., apvienojoties Cēsu pilsētai un bijušā Cēsu rajona Vaives pagastam.

Novada teritorija – 171.73 km2 (Cēsu pilsēta – 19.28 km2, Vaives pagasts – 152.45 km2). No tālākā Vaives pagasta gala līdz Cēsu pilsētai (administratīvajam centram) ir 25 km. Lielāko daļu novada teritorijas aizņem: meža zeme – 50%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 34%.

Iedzīvotāju skaits novadā uz 01.07.2013. – 18 554 (Cēsu pilsēta – 17 005 (91%), Vaives pagastā – 1 549 (9%)). Iedzīvotāju blīvums – 116 iedzīvotāji uz vienu km2.

https://goo.gl/maps/RoFEb


http://www.cesis.lv/lv/cesu-novads/cesu-novads-faktos


– 5 –

CĒSIS http://www.cesis.lv/ - Cēsu novada pašvaldības mājas lapa http://turisms.cesis.lv/ - Cēsu Tūrisma informācijas centra mājas lapa

Maltīte: Bārs-kafejnīca „Pie Raunas vārtiem” Rīgas ielā 3 - +371-641-27172 Kafejnīca „Province” Niniera iela 6 (pie Maija parka) - +371-641-20849 -

www.province.lv - [email protected]

Cēsis ir pilsēta Vidzemē ar 17 tk. iedzīvotājiem. Pilsē-tas neatkārtojamo kolorītu sastāda spilgtās vēstures, arhi-tektūras un reljefa sakausējums. Atrašanās Vidzemes augstienes rietumu malā pie Gaujas senlejas veido sarež-ģītu un daudzveidīgu reljefu. Cēsīs var lepoties ar “Latvijas augstkalnu pilsētas” apzīmējumu – pilsētas centrs atrodas 115 m vjl, bet augstākais punkts – Riekstu kalns (Naudas kalns) sasniedz 130 m vjl. Vecpilsēta uzskatāma par “dolomītu pilsētu” – lielākā daļa mūra ēku būvēta no šī vietējā materiāla, kas iegūts kādreizējā Cēsu dolo-mīta atradnē.

Ir pietiekami daudz liecību, kas ļauj Cēsis vērtēt kā raksturīgu Eiropas vidus-laiku pilsētu. Ģerboņa, aizsargmūra, rātsnama un citu viduslaiku pilsētas rakstu-rojošu elementu esamība Cēsīs zināma vismaz kopš 14.gs. Arī pilsētas izskats un apbūve līdzinājās citām Eiropas viduslaiku pilsētām – divas maģistrālās ielas šķērsoja mūriem ieskauto pilsētas teritoriju; tās centrā atradās tirgus laukums, ap kuru bija novietots rātsnams, Lielā un Mazā ģilde, kā arī pilsētas galvenā baz-nīca. Viduslaikos Cēsis apjoza aizsargmūris ar 5 vārtiem un 3 torņiem. Ap pili un baznīcu, cieši viena pie otras sablīvētas, uz visām pusēm veidojās šauras, līku-motas ieliņas ar amatnieku un tirgotāju namiem. Lai arī karadarbības un neskai-tāmo ugunsgrēku rezultātā pilnībā zudusi Cēsu viduslaiku apbūve, pilsētas vēs-turiskais centrs savu viduslaiku plānojumu līdz šodienai ir saglabājis gandrīz ne-izmainītu.

Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene – Indriķa hronikā aprakstīts ka vietējie līvi gājuši kaujā zem sarkan-balt-sarakana karoga. Cēsis dibinātas 1206.g. un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Mūsdienās – viena no latviskāskajām pilsētām.

Cēsu pilsētas galvenās vērtības ir tās parki un dārzi, kultūrtūrisma un sporta infrastruktūra, vairāk kā 10 ūdenskrātuves, tīra vide. Daļa pilsētas - 1.8 km2 at-rodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturis-kais mantojums, kuru veido gan Cēsu viduslaiku pils, Cēsu vecpilsēta ar sagla-bājušos ielu tīklu un mūra un koka apbūvi, gan Gaujas krastos būvētās koka vil-

Cēsu Tūrisma informācijas centrs http://turisms.cesis.lv/ Pils ielā 9 (Jaunajā Cēsu pilī)

+371-64-121-815, +371-28-318-318, [email protected] Darba laiki: okt-apr: II-VI: 10-17, VII: 10-16


http://www.cesis.lv/

http://turisms.cesis.lv/

http://www.province.lv/

mailto:[email protected]

http://turisms.cesis.lv/



– 6 –

las, gan senās muižas. Svētā Jāņa baznīca, līdztekus viduslaiku pilij ir otrs ievē-rojamākais arhitektoniskais objekts Cēsīs un viens no vecākajiem viduslaiku ar-hitektūras pieminekļiem Latvijā.

Cēsīs ir pieci bērnu dārzi, četras pamatskolas, viena vidusskola, divas ģimnā-zijas, Mākslas skola, Mūzikas koledža, sporta skola, arodvidusskola, kā arī Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Cēsu nodaļa.

Cēsnieki pārsvarā strādā mazajos uzņēmumos un apkalpojošā sfērā. Lielākie uzņēmumi: a/s “Ruks” (Cēsu gaļas kombināts), a/s “Cēsu alus” – otra lielākā alus darītava Latvijā un visvecākā alus darītava Ziemeļeiropas reģionā, pašvaldību a/s “Cēsu autotransporta apvienība” un tipogrāfija “Jāņa sēta”.

Parasti klusās mazpilsētas ieliņas ņirb no ļaužu pārbagātības pasākumu laikā – Cēsīs notiek Vecpilsētas un Bruņinieku svētki, tradicionālie Cēsu alus svētki, brīvdabas operas izrādes, folkmūzikas festivāli un, protams, jūlija pirmajā nedē-ļas nogalē – Imantdienas.

Par pilsētas un novada notikumiem jau vairākus gadu desmitus informē laik-raksts “Druva”.

CĒSU VĒSTURE http://www.tourism.cesis.lv/lv/_17/ http://62.63.146.21/cktc/1/D.Vasmanis_Cesu_pilseta_vidusl_19_gs_beigas.pdf http://www.zudusilatvija.lv/objects/division/306/

11.-12.gs. apkārtnē satikās letgaļu (seno latgaļu) un Vidzemes līvu zemju Jersikas, Turaidas, Idumejas un Tālavas robežas. Šeit krustojās vairāki nozīmīgi kara un satiksmes ceļi. Riekstu kalnā 11.-13.gs. stāvēja vendu koka pils, šī vieta uzskatāma par Cēsu “šūpuli”. Šīs cilts vārds devis pilsētai vācisko nosaukumu Wenden. Paši vendi Cēsis sauca Kest – “viņpus”.

10.-12.gs. vendi – rietumsomu atzara līvu cilts – dzīvoja Ventas lejtecē. 13.gs. viņus no turienes izspieduši kareivīgie kurši, kas gar krastu virzījušies uz ziemeļiem.

Saskaņā ar Indriķa hroniku 1206.g. vācu priesteris Daniels nokristīja vendus, bet pēc 1207.g. līvu zemju dalīšanas Gaujas kreisais krasts nonāca Zobenbrāļu ordeņa rokās.

1213.g. sāka celt mūra pili un blakusesošais ciems (kas pirmoreiz minēts 1221.g.) arī tika nocietināts. Kā pilsēta Cēsis minētas tikai 1323.g. Pils kļuva par Livonijas ordeņa zemju pārvaldes centru – 1237.-1561.g. te atradās ordeņa mestru rezidence. Par pils un pilsētas patronesi tika izraudzīta Sv.Katrīna. 13.gs. otrajā pusē pie pils radīts vesels priekšpiļu komplekss un spēcīgi nocietinātā Jaunā pilsēta ar 120 apbūves gabaliem.

14.gs. beigās un 15.gs. sākumā Cēsis strauji uzplauka, tās kļuva par Hanzas savienības locekli, šeit darbojās arī starptautiskā Melngalvju biedrība. Livonijas “ziedu laikos” mestra V.fon Pletenberga valdīšanas laikā Cēsīs pat tika kalta zelta nauda. Viņš centās Cēsis izveidot par ordeņvalsts galvaspilsētu.


http://www.tourism.cesis.lv/lv/_17/

http://62.63.146.21/cktc/1/D.Vasmanis_Cesu_pilseta_vidusl_19_gs_beigas.pdf

http://www.zudusilatvija.lv/objects/division/306/


– 7 –

http://www.tourism.cesis.lv/lv/_17/

Valters fon Pletenbergs (1451-1535) bija viens no izcilākajiem ordeņa mestriem. Viņš valdīja 44 gadus un stiprināja valsts iekšējo un ārējo politi-ku, kā arī guva virsroku pār bīskapiem par ietekmi Livonijā. Pēdējos 40 ga-dus viņš dzīvoja galvenokārt Cēsīs. Tagad mestra kapakmeņa fragmenti atrodas torņa iekšpusē. Baznīcas sakristejas priekštelpā atrodas Pleten-berga piemineklis, ko 1852.g. pēc Vidzemes bruņniecības pasūtījuma at-lēja F.Millers, noņemdams kopiju no L.Šventāla veidotā Pletenberga krūšu-tēla, kas atradās vācu vēstures slavas muzejā Valhallā.

Šajā laikā pilsētu apjoza 6-7 m augsts nocietinājumu mūris ar astoņiem tor-ņiem un četriem vārtiem (neskaitot divus vārtus no pilsētas uz priekšpili). 1535.g. Cēsīs bijušas ~1000 mājas. Kā jau Livonijas lielpilsētā, Cēsīs bijušas dau-dzas baznīcas – S.Jāņa doms, Sv.Katrīnas baznīca, Pareizticīgo baznīca, Sv.Jura kapela, ordeņpils kapela.

Pilsētas tālāko attīstību pārtrauca Livonijas karš. Tā laikā Cēsu pilī nostipri-nājās poļu-lietuviešu garnizons. Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvināja Cē-sīm žēlastības grāmatu (privilēģijas) un piešķīra Rīgas pilsētas tiesības. 1577.g. pilsētu ieņēma krievu karaspēks Ivana Bargā vadībā, kas izpostīja un izlaupīja pilsētu un pili, nogalinot daudzus iedzīvotājus. Viņi bombardēja pilsētu piecas diennaktis no četrām skanstēm – Zvirbuļkalnā, Pubuliņos, Glūdas kalnā un Val-mieras ceļa pusē. Pēc šiem postījumiem Cēsis ilgi nevarēja atgūties, vēl pēc pie-ciem gadiem tās bija pavisam panīkušas.

Pēc kara Cēsis palika poļu rokās, taču miers neturpinājās ilgi – 1600.g. sākās Poļu-zviedru karš. Cēsis vairākkārt krita gan zviedru, gan poļu rokās, kā rezultātā pilsētā bija sagrauts viss iespējamais. Polijas karalis Stefans Batorijs Cēsīm 1616.g. vēlreiz piešķīra tādas pašas privilēģijas kā Rīgai. Tas veicināja pilsētas atjaunošanu. Tomēr virsroku guva zviedri – 1626.g. Cēsis ieņēma Zviedrijas ka-ralis Gustavs Ādolfs. Nākošajā gadā karalis Cēsu pilsētu piešķīra valsts kancle-ram grāfam Akselam Uksenšernam, kurš daudz nerūpējās par pilsētas uzplau-kumu. Viņš piesavinājās namnieku īpašumus, sabiedriskās ēkas un pilsētas ne-kustāmos īpašumus ārpus mūriem. Tajā laikā Cēsis zaudēja savu nozīmi un kļuva par pavisam klusu pilsētiņu.



– 8 –

Uksenšternu dzimtas īpašumā Cēsis palika līdz redukcijai 1681.g., kad tās kļuva par t.s. karaļa pilsētu, bet pilsmuižu zviedru valdība iznomāja. Šis bija pē-dējais vēsturiskais periods, kad pils un pilsētas saimnieki centās saglabāt Cēsis kā nocietinātu viduslaiku pilsētu. Pilsētas izaugsmi kavēja lielie ugunsgrēki, kas plosījās 1640., 1665., 1671., 1676. un 1686.g. Zviedru laikā Cēsīs darbojās divas skolas – vācu, kas bija celta no mūra, un nevācu, kas celta no koka.

Kārtējo reizi kara šausmas pilsēta piedzīvoja Ziemeļu kara laikā (1700-1721). Tam sākoties, Cēsis ieņēma sakšu karapulki, 1701.g. – zviedri, 1703.g. – krievi. Pēdējie pilsētu sagrāva tik pamatīgi, ka pāri palika tikai 2-3 latviešu būdi-ņas pie Katrīnas vārtiem. Kopš tā brīža varenās pils un pilsētas mūri vairs netika atjaunoti. Pēc kara Vidzemi pievienoja Krievijai. Nelaimes pastiprināja Lielais Mēris, kas sākās 1710.g. un kurā gāja bojā gandrīz visi Cēsu iedzīvotāji, dzīvi pa-lika tikai 17 pilsoņi. Taču 1714.g. no Maskavas sāka atgriezties gūstekņi, kas pa-pildināja iedzīvotāju skaitu tukšajās Cēsīs.

1730.g. Cēsu pils kļuva par grāfa Bīrona īpašumu (par Kurzemes hercogu viņš kļuva tikai pēc septiņiem gadiem), 1742.g. pilsētu piemeklēja liels uguns-grēks, pēc kura ierasta dzīve atjaunojās lēnām, nākoša uguns nelaime sekoja pēc 6 gadiem, kad nodega gandrīz visa pilsēta, aiznesot 35 cilvēku dzīvības. 1747.g. Krievijas cariene Elizabete uzdāvināja Cēsis grāfam Aleksejam Bestuževam-Rju-minam. Pēc 1748.g. ugunsgrēka grāfs aizliedza pilsētu apbūvēt un nodegušo māju vietas lika apart un apsēt ar auzām. Pēc daudzajām pilsētnieku sūdzībām 1762.g. Katrīna II piešķīra Cēsīm pilsētas tiesības, pēc kā tās lēnām sāka atžirgt. Pēc četriem gadiem viņa apstiprināja Cēsu pilsētas privilēģijas un vecās neatka-rīgās pilsētas tiesības. Tas atdzīvināja pilsētas tirdzniecību. Ja 1764.g. Cēsīs bija 70 māju ar 600 iedzīvotājiem, tad 1783.g. – 100 mājas ar 1035 cilvēkiem. Pilsēta varēja lepoties ar 13 veikaliem.

1777.-1917.g. Cēsu pilsmuiža piederēja grāfiem Zīversiem, kas uzbūvēja Jauno Pili.

1816.g. Cēsīs bija ~1300 iedzīvotāju. No laukiem sāka ieplūst daudz latviešu zemnieku, kas nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. 1841.g. grāfs Zīvers dibināja ūdensdziednīcu.

1853.g. pilsēta bija jau 153 mājas un 1653 iedzīvotāji, tā kļuva par apriņķa izglītības centru – šeit darbojās piecas skolas: apriņķa skola, elementārskola, augstākā meiteņu skola, pilsētas elementārskola meitenēm un Bērzaines zēnu skola. Straujš pilsētas uzplaukums sākās 19.gs. otrajā pusē pateicoties Cēsu-Dra-bešu šosejas izbūvēšanai, kas savienoja Cēsis ar Rīgas-Pleskavas šoseju. Ne ma-zāk nozīmīgu pārmaiņu pilsētas dzīvē ienesa 1889.g. atklātais Rīgas-Valkas dzelzceļš.

19.gs. beigās iedzīvotāju skaits strauji pieauga, tomēr pilsētā nepastāvēja lieli rūpniecības uzņēmumi; Cēsis strauji izpletās. Cēsis guva ievērību plašākā Krievijas mērogā kā kūrorta pilsēta – ārstniecībā tika izmantoti par veselīgiem atzītie minerālavoti; darbojās vairākas kūriestādes.

19.gs. beigās sāka aktivizēties latviešu sabiedriskā dzīve – 1875.g. nodibinā-jās Latviešu labdarības biedrība. No 1897.g. latvieši pilsētas domē ieguva vairā-kumu. 1906.g. pirmo reizi pilsētas vēsturē par pilsētas galvu tika ievēlēts latvie-tis – Voldemārs Bērsons.



– 9 –

http://www.tourism.cesis.lv/lv/jaunumi/575.html

20.gs. sākumā Cēsīs darbojās mašīnu fabrika un čuguna lietuve, nažu fabri-ka, cementfabrika, vairāki kaļķa cepļi, alus darītava. 1912.g. lielu pilsētas daļu elektrificēja, tālruņu tīkls bija ierīkots jau 1897.g. 1914.g. iedzīvotāju skaits sa-sniedza 8000. Laimīgā kārtā Pirmais pasaules karš Cēsis skāra maz. Te atradās daudz krievu karavīru, kā arī bēgļi no Kurzemes un Zemgales. Bērzaines ģimnā-zijas telpās īsu laiku izvietojās 12.armijas štābs.

1918.g. 23.decembrī Cēsīs ienāca Sarkanā armija. Sākās bads un boļševiku terors. Jau 1919.g. 30.maijā pilsētu atbrīvoja Ziemeļlatvijas partizānu pulks. Brī-vības cīņu laikā 1919.g. šeit notika slavenās Cēsu kaujas, kad 2.Cēsu kājnieku pulks kopā igauņu 3.divīzijas daļām satrieca vācu landesvēru. Šīs kaujas izšķīra Baltijas likteni un nosargāja neatkarīgo Latvijas Republiku. http://vesture.eu/index.php/Cēsu_kaujas

1920.-1940.g. Cēsis bija apriņķa centrs ar sīkiem uzņēmumiem un amatnie-ku darbnīcām. Pēc iedzīvotāju skaita Cēsis bija otra lielākā pilsēta Vidzemē aiz Valmieras un astotā lielākā pilsēta Latvijā. Cēsis bija viena no vislatviskākām pilsētām valstī.

Padomju laikā sākās rūpniecības uzņēmumu celtniecība, straujš darbaspēka pieplūdums un daudzdzīvokļu namu būve – 1959.g. iedzīvotāju skaits sasniedza 13900. 70.-80.gados plaši izvērsa darbību ārstniecības un atpūtas iestādes – pansionāts “Cīrulīši” un sanatorija “Cēsis”. Tomēr padomju laikus Cēsis ir pār-dzīvojušas, nekļūstot par rūpniecības pilsētu, saglabājot latviskas mazpilsētas kolorīto veidolu.

Cēsinieki ļoti aktīvi iesaistījās Trešajā atmodā, nozīmīga bija Latvijas Tautas frontes darbība (http://ltf-cesis.blogspot.com/).

Līdz 2009.g. – rajona centrs, tagad novada centrs.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Cēsu vēsture <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<


http://vesture.eu/index.php/Cēsu_kaujas

http://ltf-cesis.blogspot.com/


– 10 –

CEĻVEDIS PA CĒSĪM http://www.irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=663255 http://pribalt.info/content/cesis - krieviski

Iebraucot no Rīgas puses Rīgas iela atved līdz Līvu laukumam, šeit arī vecpil-sētas robeža. Taču apskati parasti sāk no Vienības laukuma, kurā var novietot tūristu autobusu vai automašīnu. Atbraucot uz Cēsīm ar vilcienu vai reisa au-tobusu, līdz Vienības laukumam no stacijas un autoostas ir pavisam tuvu.

Cēsu dzelzceļa stacija Stacijas laukums 1, +371-80001181

Stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā Rīga-Lugaži. 1889.g. tika atvērta Vendenes stacija dzelzceļa līnijā Rīga-Pleskava. 1919.g. tā pārdēvēta par Cēsu staciju. 1944.g. stacijas ēka tika nopostīta un 1946.g. uzbūvēta jauna celtne Sta-ļina baroka stilā. Tāda pati ēka tika uzcelta Ogres stacijā. Kopš 2014.gada 17. jūnija Cēsu stacijas biļešu kase ir slēgta. Tagad stacija iegūst jaunu un modernu izskatu. Tiek rekonstruēta stacijas ēka un atjaunoti dzelzceļa peroni, lai stacijas komplekss būtu iespējami pielāgots cilvēku vajadzībām un labsajūtai. Projektu finansē VAS "Latvijas Dzelzceļš". Darbus plānots pabeigt līdz 2014.g. beigām.

Informācija par objektu pievienota 10.12.2014.

Cēsu autoosta Stacijas laukums 5, +371-641 22762, 291 63880 (05.30 - 19.30)

Uz Stacijas ēkas remonta laiku autobusu biļešu kase atrodas Stacijas laukumā 2 (starp Stacijas ēku un spēļu zāli Fenikss).


>>>> Stacijas laukums <<<<

Raunas iela savieno Stacijas laukumu un Vienības laukumu.

Cēsu Centrālā bibliotēka http://www.biblioteka.cesis.lv/ Raunas ielā 1, +371-64123644, [email protected]

Novada pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kas veic ie-spieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, kā arī nodrošina informācijas pieejamību un izmantošanu iedzīvotājiem.

2015.g. sākumā bibliotēka pārvācās atpakaļ uz renovēto ēku. Informācija par objektu pievienota 10.12.2014.

>>>> Cēsu Centrālā bibliotēka <<<<


http://www.irlaiks.lv/tourism/articles/article.php?id=663255

http://pribalt.info/content/cesis

http://www.biblioteka.cesis.lv/



– 11 –

Ģimenes atpūtas un izcilības centrs “Mazā brīnumzeme”

http://www.mazabrinumzeme.lv/ Raunas ielā 7, +371-28-308-377 [email protected]

Izstādes un darbnīcas apmeklējuma cena vienai personai 7 EUR, ģime-nes biļete 21 EUR (2 pieaugušie un 2-3 bērni, kā arī daudzbērnu ģime-nēm uzrādot ģimenes apliecību). Bērniem līdz 5 gadu vecumam pieau-gušā pavadībā ieeja bez maksas (2015).

2015.g. martā durvis vērs vienīgais Ziemeļeiropā ģimenes atpūtas, prasmju izglītības un radošas izcilības centrs. Ar modelēšanu un mehatroniku saistītas nodarbes attīsta telpisko domāšanu, veicina radošu un izzinošu apmācību procesu, vienlaicīgi mudinot apgūt elektronikas un mehānikas prasmes. Brīnumzeme piedāvā lielisku iespēju iepazīt cilvēka prāta un roku veiklības jaunākos sasniegumus. Atnāciet izbaudīt pasauli no putna lidojuma perspektīvas un atgūt spēkus pēc darba cēliena!

‘Mazā Brīnumzemē’ top cilvēku rokām radīta un izveidota reāla mini-pa-saule mērogā 1:87. Šeit viss notiek kā dzīvē un pa īstam: ir pilsētas un lauki, brauc mašīnas un vilcieni, dienu nomaina nakts, aug koki, puķes, zāle, ganās lopi un savās ikdienas gaitās dodas cilvēki. Brīnumzemes ielās arī ir sastrēgumi, sa-tiksmi regulē luksofori, vilcieni kursē pēc saraksta.

‘Mazās Brīnumzemes’ apmeklējuma laikā redzēsiet kā tiek veidota un dar-bojas aizraujošā mini - pasaule, varēsiet palaist vilcienus, auto un fabrikas, kā arī apgūt modelēšanas pamatzināšanas un iemaņas. Apmeklējumam vēlams ieplā-not 2-3 stundas. Par skolēnu grupu izglītības apvāršņa paplašināšanas, pārstei-gumu piesātinātiem privātiem vai saliedējošiem korporatīviem pasākumiem, lū-dzam laicīgi vienoties iepriekš.

Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva Informācija par objektu pievienota 09.12.2014.

>>>> Ģimenes atpūtas un izcilības centrs “Mazā brīnumzeme” <<<<

Vidzemes koncertzāle “Cēsis” http://cesukoncertzale.lv/ Raunas iela 12-1, +371 64119921, [email protected]

Daudzfunkcionāls kultūras centrs atklāts 2014.g. Projektēts Jura Pogas arhi-tektu birojā. Tas ietver akustisko koncertzāli ar 800 vietām, kamerzāli ar Ugāles meistara Jāņa Kalniņa restaurētām ērģelēm, vēl viena kamerzāle, kurā pare-dzēta kino rādīšanas iespēja, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas mācību telpas, Vidzemes kamerorķestra un amatierkolektīvu mēģinājumu telpas, mākslas galerija un kafejnīca. Te notiek koncerti, multimediāli pasākumi, teātra izrādes, izstādes, kinoseansi, starptautiskas un Latvijas mēroga konferences –


http://www.mazabrinumzeme.lv/


http://cesukoncertzale.lv/



– 12 –

viss, kas nepieciešams laikmetīgi noskaņotam un pēc jauniem ie-spaidiem alkstošam cilvēkam. Vi-dzemes koncertzāle “Cēsis” būs arī mājvieta populārajam un vērienī-gajam Cēsu mākslas festivālam, kas 2014.g. vasarā notika jau as-toto reizi.

Jaunā nama grafiskā simbola autors ir mākslinieks Ilmārs Blum-bergs. Uzrakstam “Cēsis” viņš izvēlējies latviskās vizuālās identitātes pamatvēr-tību – ģeometrisko ornamentu kā zīmi vēstures pārmantojamībai un turpināmī-bai. Virs Cēsu vārda ņirb Gaujas ūdeņi – pieci viļņi kā nošlīniju kopa, un virs piek-tās līnijas mazs punktiņš kā Gaujas ūdeņu mirdzošākais piliens, citiem vārdiem, mākslas darba kodols, kas notverams un cilvēkiem dāvājams.

Līdz 2010.g. koncertzāles vietā stāvēja Cēsu Viesīgās biedrības nams (1914).

Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva


>>>> Vidzemes koncertzāle “Cēsis” <<<<

Tagadējo plānojumu ieguvis 1939.g., kad notika gatavošanās 1940.g. Hel-sinku olimpiādei. Caur Cēsīm bija paredzēts olimpiskais ceļš, tādēļ uzcēla vies-nīcu “Tērvete”, rekonstruēja tagadējo Maija parku un izveidoja laukumu ap vies-nīcu. Mazāks laukums šeit bija jau 20.gs. sākumā, tad to sauca par Konventa laukumu. 1925.g., pēc Uzvaras pieminekļa uzcelšanas to pārdēvēja par Uzvaras laukumu, pēc 1935.g. tas nosaukts par Vienības laukumu, 60.gadu sākumā – at-kal Uzvaras laukums, bet 1970.g. to nosauca Ļeņina vārdā. Toreiz šeit atradās Ļeņina piemineklis. Tagad tas atpūšas kastē pie sētas pils dārzā.

Cēsu uzvaras piemineklis

Saukts arī par Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli. Pirmo reizi uzbūvēts 1924.g. (pamatakmens likts 22.jūnijā, monuments atklāts 16.novembrī) kā vie-na no pirmajām Latvijā Brīvības cīņās kritušo piemiņai veltītajām zīmēm. Tā at-klāšanā piedalījās Valsts prezidents J.Čakste. Pieminekli projektējis arhitekts P.Kundziņš. Tas bija veidots no Allažu šūnakmens. Tā pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. Obeliska pamatu greznoja bronzā veidots uzraksts: “No zo-bena saule lēca”, zemāk gada skaitļi 1919-1920, starp kuriem vairogs ar krustotu zobenu ar smaili uz augšu, zem tā vārdi: “Saviem kritušiem varoņiem”. Virs pa-mata, stilizēta liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna 13,6 m augstumā, virs tās apzeltīta lode 1 m diametrā – brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa kopējais augstums – 17 m.



– 13 –

Padomju vara 1950.g. pieminekli uz-spridzināja un pilnīgi nojauca. Doma par pieminekļa atjaunošanu bija jau 80.gadu beigās, taču līdzekļus izdevās atvēlēt tikai 1997.g. Tika saņemts arī 200 000 EEK dā-vinājums no Igaunijas Republikas valdī-bas. Atjaunoto monumentu atklāja 1998.g. 15.novembrī.

Piemineklis atrodas ~25 m uz zieme-ļiem no sava priekšteča vietas. Tas vei-dots no Sāmsalas dolomīta. Atšķirībā no vecā, tagadējam ir uzejas no visām četrām pusēm un latviskos uzrakstus pa-pildina igauņu teksts. Cēsu kauju 80. ga-dadienas svinībās (1999) pieminekļa zie-meļu pusē atklāta piemiņas plāksne igauņu un latviešu kopīgajām brīvības cī-ņām. Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva

>>>> Vienības laukums <<<<<

Restorāns “Izsalkušais Jānis” – bijušajā ugunsdzēsēju depo – 29285044

CĒSU VĒSTURISKAIS CENTRS https://goo.gl/maps/5UajT



– 14 –

Raunas vārti Tagadējās Rīgas ielas pašā sākumā pie Vienības laukuma.

Vienīgās vēl redzamās pilsētas vārtu paliekas – iekonservēti 14.-15.gs. nocietinājuma sienas un vārtu fragmenti. 1989.g. arheologi atklāja ~17 m garu vecpilsētas no-cietinājumu sienas fragmentu, kam ziemeļu pusē piebūvēti nere-gulāras četrstūra formas vārti. Torņa un sienas konstrukcijas sa-glabājušās 30-40 cm augstumā virs pamatu līmeņa. Vārtu fragmentu rekonstrukcija rada zināmu priekšstatu par vi-duslaiku nocietinājuma mūri, Raunas vārtu lielumu un pamatīgumu. Pa izraku-mos attīrīto bruģi cēsinieki staigājuši 17. un 18.gs. No šejienes sākās Raunas-Alūksnes-Pleskavas un Trikātas-Pleskavas ceļš.

Vārti simboliski savieno divas daļas - vecpilsētu ar Vienības laukumu, kas ta-gad tiek uzskatīts par pilsētas centru.


>>>> Raunas vārti <<<<

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.03.2013-riigas-iela-cesiis-1.dalja.id5071/ http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.03.2013-riigas-iela-cesiis-2.dalja.id5070/

Galvenā Cēsu vecpilsētas iela. Visa sava mūža garumā tā bijusi pilsētas dzī-vākā iela, kur viss notiek. Tā ir īpaša arī tādēļ, ka tur atrodas trīs grāmatnīcas un vairāki slaveni grāmatizdevēji jau 19.gs. savu darbību sākuši Cēsīs.

Vecais Rātsnams Rīgas iela 7

Cēsu pilsētas pašvaldības senais ‘sēdeklis’. Ēku 1767.g. cēlis toreizējais Cēsu pilsētas galva Miķelis Kristaps Marnics.

Kad 1748.g. lielajā uguns-grēkā nodega vecais pilsētas rātsnams līdz ar visu pilsētas ar-hīvu, pilsētas valde bija spiesta mitināties dažādos namos.

1861.g. rāte atpirka šo namu no tā īpašniekiem, padarot to par rātsnamu.


http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.03.2013-riigas-iela-cesiis-1.dalja.id5071/

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.03.2013-riigas-iela-cesiis-2.dalja.id5070/


– 15 –

Namā starp otrā stāva logiem tika iemūrēts pilsētas ģerbonis. Sākotnēji tā bija kalta kvadrātveida akmens plāksne. Pirmais krāsojums ģerbonī bijis vienda-bīgi gaiši zilā tonī. 1900.g. izgatavotā pilsētas ģerboņa orģināls ir iekļauts ēkas kāpņu telpas interjerā. Tagad nama pirmajā stāvā Vecpilsētas aptieka. Otrajā stāvā Datorsalons ‘Capital’ un Interneta piekļuves punkts ar ~30 darba vietām. Vecais rātsnams ar piebūvi un sargmājiņu ir valsts nozīmes arhitektūras piemi-neklis. Attēls no www.vietas.lv Informācija par objektu pievienota 10.12.2014.

>>>> Vecais Rātsnams <<<<

Viena no senākajām dzīvojamām mājām Cēsīs (17.gs. beigas), senāk te at-

radās vācu mūzikas un dziedāšanas biedrība “Harmonija”, tagad šo nosaukumu pārmantojis šeit pat esošais kultūras klubs.

Aušanas darbnīca “Vēverīšas” http://www.veverisas.lv/ Rīgas iela 19 (3.stāvs), +371-26-054-322, [email protected]

Aušanas darbnīcā “Vēverīšas” ap-skatāmi tautas lietišķās mākslas priek-šmeti, blūzes, jostas, lielie lakati, zeķes, cimdi, saktas, cepures, dzintara rotas, krelles, aproces, auskari, jubilejas monē-tas, linu izstrādājumi, lins, galdauti, sal-vetes, dvieļi, segas, pārklāji, vilnas dzijas un lina diegi, dažādi suvenīri, kurus ie-spējams arī iegādāties

Ir iespējams pieteikt ekskursiju gru-pas, kuru laikā tiks demonstrēti ne vien gatavi tērpi, bet arī to tapšanas process, kā arī tiek dota iespēja aušanu izmēģināt pašu spēkiem. Latviešu tautas tērpi un arheoloģiskie tērpi, to izgatavošana, arī pēc pasūtījuma.


>>>> Aušanas darbnīca “Vēverīšas” <<<<

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātais krājums Rīgas iela 23. Iespējams apmeklēt iepriekš piesakot pa tālruni +371-26551018.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sniedz unikālu iespēju - klātienē apskatīt un iepazīties ar gadsimtiem seniem priekšmetiem, no kuriem daudzi līdz šim nav bijuši izstādīti muzeja ekspozīcijās. Apmeklējot šo vietu, vēsture gan tālā, gan pavisam nesenā atklāsies pilnīgi neparastā veidā, kas vienlaicīgi līdzinās gan pie-dzīvojumam, gan arī ceļojumam laikā.

Atklātā krājuma ekspozīcija izvietota divās zālēs, kur tematiski sagrupēti priekšmeti sākot no mēbelēm, traukiem, gaismekļiem, gludekļiem, darbarīkiem, apaviem līdz pat saldumu kārbām, rotaļlietām un grezniem galda piederumiem.


http://www.veverisas.lv/



– 16 –

Interesants ir fakts, ka daudzi izstādītie priekšmeti vairs nav atrodami pielieto-jumā mūsdienās, turklāt citu mūsdienīgi populāru un nepieciešamu lietu „senči” ir bijuši jau senā pagātnē izgatavoti, tikai vienkāršākā veidā.


>>>> Cēsu Vēstures un mākslas muzeja atklātais krājums <<<<

Rožu laukums Atrodas Sv.Jāņa baznīcas priekšpusē

http://www.tourism.cesis.lv/lv/ko-redzet/?object=24

Bijušais Tirgus laukums kopš 13.gs. vidus zināms kā dzīvas tirgošanās vieta. Laukumā atradies arī soda stabs un dienvidrietumu stūrī aka. 20.gs. sākumā ve-cais tirgus laukums pilsētai kļuva par šauru, tādēļ 20.gados to pārcēla uz taga-dējo vietu, bet atbrīvojušos laukumu 1927.g. nolēma pārvērst par skvēru. Kādu laiku saukts par Pumpura laukumu (godinot dzejnieku A.Pumpuru).

Pēc 2008.-2009.g. veiktās lau-kuma rekonstrukcijas tas kļuvis par mūsdienīgu, aktīvi un daudzveidīgi izmantojumu pilsētvides telpu, sa-glabājot viduslaiku tirgus laukuma iezīmes.

Senais Tirgus laukums atkal kļu-vis par Cēsu vecpilsētas nozīmīgāko un visaktīvāko teritoriju. Šeit notiek tirdziņi, vasaras vakaros koncerti, ziemā izvietota slidotava. Tieši šeit

ik gadu Pirmajā Adventē tiek iedegta pilsētas eglīte. Vasarā strūklaka ir ģi-

meņu atpūtas vieta, kur siltā laikā bērni skraidelē starp ūdens strūklu rindām, bet vakaros pulcējas gan cēsnieki, gan pilsētas viesi.


>>>> Rožu laukums <<<<

>>>> Rīgas iela <<<<



– 17 –

Līvu laukums http://www.tourism.cesis.lv/?object=28

13.gs. pirmajā pusē bija pirmais Cēsu pilsētas tirgus laukums. Šeit atradās baznīca, arī kapsēta un Rīgas vārti pilsētas mūrī. 13.gs. beigās, veidojoties jau-najai pilsētai, te iesākās nākamās pilsētas galvenā iela – Rīgas iela. Līvu laukuma dienvidu malā viduslaikos atradušies vecie un jaunie Rīgas vārti - vecie Rīgas vārti ar torni Rīgas un Gaujas ielu krustojuma bijuši 10x10m lieli. Jaunie Rīgas vārti atradušies veco vārtu austrumu pusē. Līvu laukumam piekļāvies Komtešu nams (tautā saukts par Princešu namu).

Mūsdienās rekonstruēto laukumu rotā strūklaka, kuras vietā 13.gs. atra-

dusies aka – ‘Lejas Šķimbēgs’ (tulkojumā no senvācu valodas - dzidrs strauts). Vakaros tā iemirdzas gaismas rotaļās. Pilsētas viesi strūklakā mēdz iemest mo-nētas ar domu par atgriešanos. 6.06.2014.

Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva

>>>> Līvu laukums <<<<

Mājā Lielā Katrīnas ielā 14 1882.-1885.g. dzīvoja un rakstīja Lāčplēsi An-drejs Pumpurs.



– 18 –

SV.JĀŅA BAZNĪCA (CĒSU DOMS) http://cesujana.lelb.lv/ - draudze http://lv.wikipedia.org/wiki/Cēsu_Svētā_Jāņa_evaņģēliski_luteriskā_baznīca

Cēsu pilsētas lepnums, pilsētas panorā-mas dominante, laikmetu maiņu nesatrici-nāma lieciniece. 65 m gara un 32 m plata trīs-jomu bazilika. Ar savām 1000 sēdvietām Cēsu baznīca ir lielākā kulta celtne Ziemeļlatvijā. Par baznīcas celtniecības sākumu precīzu ziņu nav, bet zināms, ka tā iesvētīta 1284.g. 24.jū-nijā. Tai tika piešķirts Doma nosaukums, bet nedaudz vēlāk tā ieguva Sv.Jāņa vārdu.

Pirmo reizi Sv.Jāņa baznīcu izpostīja paši pilsētnieki reformācijas laikā 16.gs. sākumā, iznīcinot svētbildes un daudzu svēto statujas. Baznīca pārgāja luterāņu rokās un kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā.

Īpaši smagi baznīca cieta Livonijas kara laikā, kad Ivana Bargā karaspēks ieņēma pilsētu un pili. Kara rezultātā Cēsis no-nāca poļu rokās un sākās kontrreformācija. 1582.g., nodibinot katoļu bīskapiju un vēlāk jezuītu kolēģiju, Sv.Jāņa baznīca tika pārvērsta par katoļu katedrāli.

Baznīca cieta arī 1613.g. ugunsgrēkā, kad izdega tornis, iegruva velves un stipri cieta jumts. Tomēr visai drīz to atjaunoja. Kad 1629.g. Vidzeme pārgāja Zviedrijas īpašumā, baznīcu atkal atdeva luterāņiem. Bet 1665.g. jauns uguns-grēks iznīcināja pilsētu un baznīcu. 1686.g. – nākošais ugunsgrēks. Pēdējā lielā ugunsnelaime baznīcu piemeklēja 1748.g., tad gāja bojā visas torņa koka konstrukcijas, iegruva velves. Pēc tā sienas nācās nostiprināt ar kontrforsiem, bet tornim uzlikt vienkāršu pagaidu jumtu.

Torņa tagadējā smaile veidota 1853.g. To uzcēla būvmeistars Mārcis Po-

diņš-Sārums (1788-1859), (kurš Cēsīs bija visai populārs ar savu uzņēmīgumu un kurš pats sevi dēvēja par Cēsu pēdējo lībieti). Par šī torņa modeli viņš tajā pašā gadā saņēma mazo sudraba medaļu lauksaimniecības izstādē Rīgā. Zvanu tornis 65 m augsts ar 15 m augsto gotisko smaili. . Sākotnēji baznīca iecerēta bez torņa, vēlāk piebūvētajā torņa telpā vēl tagad skatāms fasādes portāls, kas izgatavots no smilšakmens un ietver gotisko smailloka aili.

1884.g. notika pēdējā nozīmīgā baznīcas pārbūve. Lielākai daļai logu piešķīra tagadējo gotisko formu.

Interjers

Baznīcā bagātīga kapakmeņu kolekcija, otra lielākā Latvijā. To šeit ir 30.

Jau agrā feodālisma posmā apbedīšana baznīcā kļuva par paradumu, līdz 1773.g. to aizliedza visā Krievijas impērijā. Parasti altāra kora daļā ap-glabāja garīdzniekus, bruņiniekus un sevišķus baznīcas dziedātājus, pārē-jos – baznīcas lielajā zālē.


http://cesujana.lelb.lv/

http://lv.wikipedia.org/wiki/Cēsu_Svētā_Jāņa_evaņģēliski_luteriskā_baznīca


– 19 –

Sv.Jāņa baznīcā apglabāti Livonijas ordeņa mestri Johans Freitāgs fon Lo-ringhofens – 1494.g., Valters fon Pletenbergs – 1535.g., Hermanis Brigenejs-Hā-zenkampfs – 1549.g., bet poļu laikā – Cēsu katoļu bīskaps Patrīcijs Nideckis – 1597.g.

Vitrāžā Latvijas ģerbonis – vienīgais Latvijā, kas pārdzīvojis visu padomju laiku.

Ērģeles baznīcā ir kopš 15.gs., tagadējās uzstādītas 1907.g., tās būvētās

E.F.Valkera firmā Vācijā. Sestās pēc lieluma mūsu valstī. Ērģelēm 41 reģistrs, trīs manuāļi un pedālis. 2000 stabuļu un daudzas palīgierīces. Stabules noslēdz māk-slinieciski bareljefi ar M.Lutera un eņģeļu attēliem. Ērģeļu kori iežogo Kristus mācekļu tēli. Uz šīm ērģelēm spēlējuši ievērojami Latvijas mūziķi: Alfrēds Kal-niņš, R.Starke, A.Zēbode, P.Jozuus, Emīlis Melngailis, Haralds Sīmanis.

Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva Informācija par objektu rediģēta 06.06.2014.

>>>>> Sv.Jāņa baznīca <<<<<

Skulptūra “Gadsimtiem ejot”

Matiasa Jansona skulptūra “Gadsimtiem ejot” (tautā saukta arī par Laika veci) atklāta 2005.g. jūlijā. Skulptūra simbolizē uzvaru pār viduslaiku tumsu Cēsīs un ticējums vēstī, ka, paberzējot laika veča lukturi, var redzēt savu nākotni.


>>>> Skulptūra “Gadsimtiem ejot” <<<<

Viduslaiku tērpu darbnīca Lielā Skolas iela 3, +371-2979-2085, [email protected]

http://www.edruva.lv/dzivesstils/15401

Piedāvājumā: * tērpu noma (30min - 1h un ilgāk), *Teatralizēts vidus-laiku uzvedums (1-1,5 st.). Darba laiks: II-VII: 11-17. Nedēļas nogales va-karos atvērts arī pēc 18:00 (neregulāri). Vēlams iepriekš pieteikties.

Šeit tiek izgatavoti tērpi gan sievietēm gan vīriešiem. Darbnīcā tiek gatavo-tas ne tikai kleitas un apmetņi, bet arī dažāda veida aksesuāri: cepures, plīvuri, somiņas un kurpītes.



http://www.edruva.lv/dzivesstils/15401


– 20 –

Grupām iespējama viduslaiku ap-ģērbu uzmērīšana, viduslaiku dziedā-jumi, instrumentu demonstrācija, spēles u.c. izklaides. Teatralizēts vi-duslaiku uzvedums, tikšanās ar Livo-nijas ordeņa mestru, iegūt augstus vi-duslaiku titulus, piedalīties viduslaiku prāta un izveicības spēlēs. Vērot bru-ņinieku pilnā kaujas ietērpā un ap-bruņojumā, arī pašiem ieģērbties.


>>>> Viduslaiku tērpu darbnīca <<<<

Mākslas telpa “Mala” https://www.facebook.com/telpamala Lielā Skolas iela 4, +371-28-236-453

Mākslas galerija, Latvijas dizaina preču veikals, kafejnīca, lasītava un kul-tūras pasākumu platforma. Šeit ikviens aicināts interesanti un kvalitatīvi pava-dīt laiku gan ikdienā, gan svētkos. Mākslas galerijā piedāvā profesionālas mākslas izstādes, Latvijas dizaina preču veikalā iegādājamas tādu zīmolu preces kā Bug, Eduardo Cattus, Yuta, Dabba, Buteljons un citas. Kafejnīca-lasītava ir vieta, kur pie kafijas tases vai vīna glāzes palasīt kādu grāmatu vai žurnālu, satikties, aprunāties, labi un mierīgi pavadīt laiku. Regulāri tiek organizēti mūzikas un mākslas pasākumi.


>>>> Mākslas telpa “Mala”<<<<

Dizaina darbnīca – veikaliņš “PIINE” http://piine.lv/ Lenču iela 7, +371-27005544, [email protected] http://www.draugiem.lv/piine/

Dizaina darbnīca – veikaliņš „piine” at-rodas Cēsu vecpilsētā pretī Maija parkam. Te cēsnieki un pilsētas viesi var paši pieda-līties dāvanu un suvenīru izgatavošanā, ro-kas sietspiedes tehnikā apdrukājot visu, ko vien šādā veidā iespējams apdrukāt. Dar-bnīcā – veikaliņā iespējams arī apskatīt un iegādāties oriģināla dizaina dāvanas un su-venīrus, starp kuriem atrodamas gan „piine” radītās oriģināldizaina lietas, gan


https://www.facebook.com/telpamala

http://piine.lv/


http://www.draugiem.lv/piine/


– 21 –

citu Vidzemes reģiona mākslinieku un amatnieku darbi. Ik pa laikam darbnīcā tiek organizētas dažāda formāta radošas aktivitātes.


>>>> Dizaina darbnīca – veikaliņš “PIINE” <<<<

Cēsu Izstāžu nams Pils laukums 3, +371 64123557; +37128342115, [email protected]

2,00 EUR pieaugušajiem, 1,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem

Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca savu tagadējo veidolu vēlā klasicisma – ampīra brīv-formās ieguva pēc pārbūves 19. gs. 1. pusē. Ēkā bija izvie-tots stallis kungu zirgiem un pils traktiera viesu zirgiem, kā arī ratnīca, kurā glabāti rati un karietes. Savu sākotnējo funkciju stallis - ratnīca zaudēja 1920. gadu sākumā, kad tas nonāca Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka rīcībā. Turpmāko gadu desmitu laikā šeit bija izvietota noliktava un garāžas, līdz 1985.g. ēkā pēc rekonstrukcijas iekārtots Izstāžu nams. Cēsu Izstāžu nams ir neparasts ar savu telpu arhitektonisko risinājumu. Izteiksmīgās, koka konstrukcijām veidotās telpas divos stāvos, sniedz iespējas rīkot daudzveidīgas izstādes, bet telpu izcilā akustika regulārus nopietnās mūzikas koncertus. Ar daudzveidīgi izstāžu, kon-certu un citu sarīkojumu darbību Izstāžu nams iekļaujas Cēsu, Latvijas un pasau-les kultūras procesos.


>>>> Cēsu Izstāžu nams <<<<




– 22 –

http://cesupils.lv/ Pils laukums 9, LV-4101, +371-64-121-815 http://www.tourism.cesis.lv/lv/cesu-pils/ +371-28-318-318 http://pilsvesture.cesis.lv/vesture/ [email protected]

Maijs-sept: II-VII: 10-18, okt-apr: II-VI: 10-17, VII: 10-16

2016 bērnu (EUR)

stud. (EUR)

pens. (EUR)

pilnā (EUR)

Jaunā pils + Pilsdrupas 2,50 2,50 2,50 5,-

Cēsu vēstures muzejs Jaunajā pilī 1,50 1,50 1,50 3,-

Pilsdrupas un pils dārzs 1,50 1,50 1,50 3,-

http://www.tourism.cesis.lv/lv/pakalpojumi/ - cenas un darba laiki. Rēķināt ~1 st katrai pilij. Grupā 10% atlaide. Gids pa vienu no pilīm: lat-

viski 27 EUR, svešvalodā 35 EUR. Gids pa abām pilīm: latviski 35 EUR, svešvalodā 53 EUR. Licence ekskursijas vadīšanai pa pili 7 EUR.

Cēsu Jaunā pils

Būvēta vecās ordeņpils vārtu nocietinājuma vietā 1777.g., kad Cēsu pils-muižu ieguva grāfs K.E.Zīverss. Zīversu dzimtai pilsmuiža piederēja līdz 1917.g. Jaunās Pils torņa apakšējie stāvi ir saglabājusies daļa no ordeņpils Lademahera torņa. Torņa 3 un 4 stāvi (gotiskās stilā; šaurāki par pirmajiem diviem par 2,4 m) piebūvēti, iespējams, 19.gs. 20.gados, veicot pils pārbūvi. Torņa fasāde kompo-zicionāli pieskaņota pilsdrupu torņiem.

Pils ir divstāvu ēka ar mansarda jumtu.

Pirmajā stāvā saglabājušās bijušo vārtu velves.

Sākotnēji pils kalpojusi vienīgi kā dzīvojamā māja, bet 1841.g. K.Zīverss pēc vietējā ārsta G.Meijera iero-sinājuma torņa pagrabā ierī-

koja aukstā ūdens dziedi-nātavas iestāde. Vēl tika

ierīkotas īpašas pastaigu takas, dušas un akas. Te tika ārstēts reimatisms,

nervu kaites un citas slimības. Dziedinātava Jaunajā pilī darbojās ~10 gadu, tajā lietoja vēl pa senajām koka caurulēm pievadīto ūdeni. Vēlāk grāfs atrada tai pie-mērotāku vietu – pils parkā, kur gravas nogāzē ūdens kritums dušām sasniedza 3-7 m augstumu.

Latvijas Valsts laikā pilī izvietojās 8.Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Otrā pasaules kara laikā šeit atradās vācu komandantūra. Pir-majos pēckara gados pilī tika ierīkoti ~40 dzīvokļu, taču jau 1949.g. to nodeva Cēsu Vēstures muzeja rīcībā. (Muzejs dibināts 1925.g. pēc vietējās inteliģences


http://cesupils.lv/

http://www.tourism.cesis.lv/lv/cesu-pils/

http://pilsvesture.cesis.lv/vesture/


http://www.tourism.cesis.lv/lv/pakalpojumi/


– 23 –

– Bērzaines ģimnāzijas skolotāju – iniciatīvas, par tā pirmo direktoru kļuva ģim-nāzijas dabas zinību skolotājs K.Ašmanis).

Jaunās Pils tornī uzvilktais Latvijas karogs lepni apliecina, ka tieši Cēsis ir

mūsu nacionāla karoga dzimtene.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejam ir trīs galvenie darbības

virzieni: 1) Cēsu pilsētas, novada un Vidzemes reģiona vēstures izpēte un ar to saistītā krājuma komplektēšana, krājuma aprūpe un zinātniskā apstrāde, zinātniski pētniecisko darbu izstrāde; 2) publiskā piedāvājuma veidošana, rīkojot ekspozīcijas, izstādes, tematiskos sarīkojumus, ar daudzveidīgu izglītojošo programmu un ekskursiju starpniecību informē-jot un izglītojot sabiedrību, organizējot konferences, seminārus, priekšla-sījumus un debates, publiskojot zinātniskās izpētes rezultātus, nodrošinot komunikāciju ar dažādām sabiedrības grupām un citiem muzejiem gan Latvijā, gan ārpus tās robežām; 3) muzeja teritorijā esošo valsts nozīmes kultūras pieminekļu – viduslaiku pilsdrupu un Jaunās pils izpēte, kā arī ak-tīva līdzdalība šo pieminekļu konservācijā, restaurācijā un saglabāšanā.

>>>> Cēsu Jaunā pils <<<<

LIVONIJAS ORDEŅA VIDUSLAIKU PILS http://www.tourism.cesis.lv/lv/viduslaiku-pils/ http://lv.wikipedia.org/wiki/Cēsu_viduslaiku_pils http://pilsvesture.cesis.lv/ http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=73 http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/CesuRaj/Cesis/Cesu_vid_pils.htm

Visautentiskāk saglabājies drupu ansamblis Latvijā. Būvēta ~1213.-1243.g. Livonijas ordenim Cēsu pils bija viens no stiprākajiem cietokšņiem Baltijā, par to varenāka bija vienīgi Vīlandes pils Igaunijā. Cēsu pils bija ordeņa mestru rezi-dence. Te pieņēma sūtņus, izlēma kara un miera jautājumus, kā arī kār-toja ordeņa iekšējās lietas. Ik gadus šeit sanāca kapituls – pulcējās ap-spriedei ordeņa augstākie vadītāji. Ziedu laikos – mestra V.fon Pleten-berga laikā (1494-1535) – Cēsu pils un pilsēta bija visu plašo ordeņa zemju centrā, kas stiepās no Klaipēdas līdz Narvai. 1703.g. Ziemeļu kara laikā pili sagrāva krievi, pēc tam tā vairs nav atjaunota.

1207.g. novadu ieguva Zobenbrāļu ordeņa mestrs Venno fon Rorbahs. 1208.g. sākumā ordeņbrāļi apmetās vendu pilī Riekstu kalnā un uzlaboja nocie-tinājumus, kuru pamatu mūra paliekas atrastas izrakumos. Pēc pieciem gadiem (~1213.g.) sāka celt mūra pili tagadējā vietā un to pabeidza 30 gadu laikā. Indriķa hronikā abas pilis pirmo reizi minētas 1218.g., kad tās nesekmīgi aplenca No-vgorodas krievu karaspēks. Sākotnēji pils sastāvēja no kapelas un kapitula zāles, konventa tipa pili šeit sāka celt tikai 14.gs.


http://www.tourism.cesis.lv/lv/viduslaiku-pils/

http://lv.wikipedia.org/wiki/Cēsu_viduslaiku_pils

http://pilsvesture.cesis.lv/

http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=73

http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/GarieApraksti/CesuRaj/Cesis/Cesu_vid_pils.htm


– 24 –

Sākumā pilī dzīvoja tikai deviņi ordeņa brāļi ar saviem ieroču nesējiem, kal-piem un zirgu puišiem. Ordeņa pils Cēsīs un bīskapa pils Raunā tajā laikā bija greznākās Latvijas teritorijā.

Pils kodolu veido apbūvēts četrstūris ar konventa pagalmu vidū. Visapkārt pilij, pirmās un otrās priekšpils robežās, ir dziļi aizsarggrāvji. No pirmās priekš-

pils pa paceļamo ķēžu tiltu varēja iekļūt pilī. Pirmās un otrās priekšpils mūri piekļāvās pilsētai. Vietām mūru biezums sasniedza 5 m, to kopgarums bija ~1 km. Pils būvēta galvenokārt no dolomīta, bet mūros ievietoti arī lieli laukak-meņi. Pēc nostāstiem, dolomītu lauztuves atradās tagadējās dzelzceļa stacijas rajonā, no tām uz pili gājis slīps tilts, pa kuru vesti akmeņi.

Pils plānojums Pils korpusiem bija 3 stāvi: 1. – zemes stāvs, 2. – galvenais stāvs un 3. – aiz-

sardzības stāvs. Pirmo stāvu izmantoja saimnieciskiem nolūkiem, otro – dzīvo-šanai un dažādām sabiedriskām norisēm. Trešais jeb bēniņu stāvs atradās zem jumta, bez griestu pārseguma. Tur galvenā vieta bija atvēlēta šaujamlūkām. Pie galvenajām telpām varēja piekļūt tikai no pagalma puses, kur bija izbūvēta div-stāvu galerija (krusteja). Pils centrā atradās aptēstiem laukakmeņiem bruģēts pagalms.

Kompleksā ietilpst 5 torņi: Rietumtornis, Dienvidu tornis, Ziemeļtornis,

pirmās priekšpils Rietumtornis un Lademahera tornis. Papildus 3 stāviem, tajos bija bēniņi un pagrabs. Pagrabus zem korpusiem izmantoja noliktavām, zem torņiem – cietumiem.

Cēsu pils vecākā daļa ir kapela, kas aizņēma konventa ēkas ziemeļaust-

rumu stūri. No kapelas uz dienvidiem stiepjas pils korpuss, kas sadalīts divās da-ļās Apakšstāvā tieši pie kapelas bija sakristeja, tālāk saimnieciskās telpas, virtuve un veļas mazgātuve. Otrajā stāvā atradās remteris (ēdamzāle) – vissenākā vel-vētā telpa pilī, uz tās sienām bija uzgleznoti visu ordeņa mestru attēli.

Remterim ziemeļu galā divos pusstāvos pieslējās apsildāmas bruņinieku gu-ļamistabas. Zem remtera atradās maizes ceptuve, virtuve ar pavāra istabiņu, bet ziemeļu galā starp kapelas sienu un virtuvi – alus darītava.

Pils galvenais korpuss bija Dienvidrietumu – starp Rietumu un Dienvidu torņiem. Uz abām pusēm no velvētās vārtu telpas pirmajā stāvā atradās apsar-dzes telpas. Paši vārti bija lieli un kārtīgi apkalti, ar trim eņģēm, izbīdāmu stieni un ķēdi. Virs vārtiem atradās statuja, no kuras tagad palikusi tikai vieta mūrī. Visu korpusa otro stāvu aizņēma greznā Kapitula jeb Konventa zāle, kuras grez-najam interjeram nebija līdzīgas zāles pārējās ordeņa pilīs. Te notika sūtņu pie-ņemšana un citas svinības.

Pils cietokšņa dominante ir Rietumu tornis, kura celtniecība sākās jau 14.gs. un tika pilnīgi pabeigta 16.gs. Torņa lejas daļa ir kvadrātveida, augšdaļā tas ir apaļš (acīmredzot celtniecības laikā tika mainīts sākotnējais projekts). Tā pla-tums apakšā ir 17 m, sienu biezums – 4,6 m. Torņa otrajā stāvā atradās mestra istaba, tā bija ļoti labi un grezni iekārtota – ar gotisku ribu velvi un flīzēm klātu grīdu; velves balstījās uz skaistām, akmenī kaltām konsolēm ar vīnogulāju, lapu un ķekaru motīviem. Vēl skaistāka bija tīklveidīga zvaigžņu velve ar 68 dažāda lieluma apaļiem saņēmējakmeņiem, lielākais no kuriem atrodas pašā velves



– 25 –

augšā. Sienu vertikālās daļas bija krāsotas gaiši zilas, logu ailes – zaļā tonī un izrotātas ar vītnēm. Šādas mestra zāles un kapitulzāles griestu velves nezina lī-dzīgas pilīs visā Eiropas ziemeļaustrumu daļā. Apgleznojumi uz sienām vietumis saglabājušies un ir vienīgie Latvijā līdz mums nonākušie krāsainie zīmējumi no 15.gs. Zāles augstums ir 8,3 m. Torņa trešo stāvu apdzīvoja mestra apsardze, tāpat tas kalpoja pils aizstāvjiem uzbrukuma gadījumā. Pirmajā stāvā dzīvoja mestra personīgie kalpotāji, pagrabstāvā bija pārtikas noliktava.

Dienvidu tornim bija pieci stāvi. Kopā ar apakšstāvu (kas tagad atrodas zem zemes) un jumtu tas bija 32,4 m augsts, tagad tā augstums ir 20,4 m. Sienu bie-zums – 4,7 m. Vienīgā ieeja tornī bija no ēdamzāles. Pagrabs bija piemērots cie-tuma vajadzībām.

Aizsardzībai no smago lielgabalu uguns bija piemērots arī Ziemeļu tornis. Tā pagraba grīdā bija aka. Šis kaujas tornis netika apdzīvots, bet dūmvads un ka-mīns tam bija vajadzīgs lielgabalu lādiņu aizdedzināšanai.

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1577.g. Ivana Bargā karaspēks aplenca pili un piecas diennaktis to apšaudīja. Aizstāvju vidū izcēlās panika. Redzēdami, ka pils kuru katru brīdi var krist, un baidīdamies no krievu atriebības, 300 pils aizstāvji (to skaitā arī sievietes un bērni) sapulcējās kādā telpā un uzspridzinājās. Domājams, tas noticis Ziemeļrie-tumu korpusa daļā.

1604.g. nejauši tika uzspridzināts pulvera pagrabs. Pēc grāfa Uksenšterna ierosinājuma pili 1633.g. atjaunoja. Visvairāk pils cieta Poļu-zviedru kara laikā. 1703.g. Ziemeļu kara laikā pili sagrāva krievi, pēc tam tā vairs nav atjaunota.

TEIKA PAR 16.GS NOTIKUMIEM CĒSU PILĪ Septiņus gadus krievu karaspēks stāvējis pie Cēsīm un nevarējis tās ie-

ņemt. Krieviem nebija nekā, ko ēst, – kar vai zobus vadzī, bet zviedri katru rītu tos kaitināja laizdami uz pilsētas vaļņiem āzi ar zeltītiem ragiem, un ra-gos āzim bija kliņģeri samaukti. Bet krieviem, to redzot, siekalas vien tecēja. Bet zviedriem bija ēdamais tādēļ, ka no Cēsu pils izgāja trīs alas: viena turpat aiz vaļņiem mežā, otra uz Āraišiem, bet trešā uz Cesvaini. Pa šīm alām zviedri sev dabūja visu, bet krievi par to nezināja.

Bet reiz pie krieviem ieradās Šķībustu kalējs: vai gribot, šis tos pilsētā ielaidīs? Kāpēc šiem negribēt? Tā nu kādā vējainā dienā Šķībusts ietinas salmu kūlī un veļas pa vējam uz pilsētas vārtiem. Zviedri to redz, bet nezina, kas tas tāds. Šis pieveļas pie vārtiem, nospiež vaskā, kādu vajag atslēgu, un atkal aizveļas pa vējam. Kad atslēga gatava, Šķībusts pieveļas tāpat pa vē-jam, atslēdz vārtus un ielaiž krievus pilsētā. Zviedri tieši gāja no baznīcas un nekā nezināja - ka krievi iekšā. Un nu krievi kāva, tā kāva, ka asinis strau-mēm tecējušas un zābakos smēlušās.

Bet Šķībusts no krieviem dabūja tās mājas, kurās dzīvojis. Mājas vēl ta-gad saucās Šķībusti.

>>>> CĒSU LIVONIJAS ORDEŅA PILS <<<<

Pils dārzā pie sētas lielā koka kastē piemineklis V.I.Ļeņinam, kas senāk

lepni stāvēja Ļeņina (tagadējā Vienības) laukumā.



– 26 –

Seno rotu kalve

Eksperimentālās arheoloģijas se-no rotu darbnīcā strādā rotkalis Dau-mants Kalniņš, kurš šo amatu mācījies pie Brīvības pieminekļa zvaigžņu ka-lēja Arnolda Naikas. Viņš sarakstījis grāmatu Aiz Daugavas vara dārzs, ku-rā izklāstīta teorētiskā un praktiskā darba bāze, skaidrots kā ar senajiem instrumentiem kalt un liekt zvēra-galvu, tordētās, manšetveida aproces, senus, skaistus gredzenus. Tūristiem ie-spējams noklausīties meistara lekciju, paskatīties diapozitīvus un darbnīcas iz-strādājumus, kā arī iejusties kalēja darbā, mēģinot pašiem darināt kādu rotu.


>>>> Seno rotu kalve <<<<

Cēsu Pils parks

Krāšņākais parks pilsētā ir iecienīta atpūtas vieta. Platība 6.8 ha. Riekstu kalna un ordeņa pils teritorijā parku sāka veidot 1812.g. Parks piederēja grāfam K.Zīversam, kas to labiekārtoja līdz ar kū-riestādes atvēršanu 1841.g. Parks bija domāts slimnieku atpūtai un pastaigām. Bijušās purvainās zemienes vietā ierīkoja romantiskā stilā veidotu ainavu parku, kura vidū izveidoja mākslīgu dīķi ar salu. 19.gs. beigās Pilsmuižas parkā bija blīvas stādījumu grupas, krāšņi ziedoši krūmi, atpūtas soliņi, lapenes, tiltiņi un paviljoni. Pēc Otrā pasaules kara parku pārdē-vēja par Oktobra parku un rekonstruēja.

Parka dominante ir dīķis (1.2 ha), kas izveidots apkārtnes reljefa zemākajā

vietā. Dīķa centrā, kur jau agrāk bija strūklaka, 1961.g. uzstādīta tēlnieka An-dreja Jansona veidota skulptūra-strūklaka „Zvejnieks ar samu”.

Parks atrodas 22 m zemāk par jaunās pils laukumu, tādēļ no tā laukuma pu-

ses apmeklētājus parkā ieved varenas šūnakmens kāpnes, kuras šādu iz-

skatu ieguva 1960.g. 1966.g. pēc mākslinieka J.Rozenberga meta tās rotā kāpņu malās novietotas bērnu skulptūras (tēlnieks R.Āboliņš).

Vēl parkā unikāla brīvdabas estrāde ar pilsdrupām fonā. Tā paredzēta

1900 skatītājiem.




– 27 –

Ekskursiju kuģītis “Kārlis”

http://ezi.lv/lv/notikumi/saturs/cesu-kugitis-karlis +371-20042775

Kursē tikai siltajā gada laikā. PIETEIKT! Pirmdiena: pēc pieprasījuma, zvanot. Otrdiena-ceturtdiena: 15:00; 16:00; 17:00; 18:00; 19:00. Piektdiena: 15:00; 16:00; 17:00; 18:00; 19:00; 20:00. Sest-diena, svētdiena: 12:00; 13:00; 14:00; 15:00; 16:00; 17:00; 18:00; 19:00; 20:00. Darba laiks var mainīties sakarā ar kuģo-šanai nepiemērotiem laika apstākļiem un atkarībā no rezervēto grupu braucienu laikiem. Pils parka pasākumu laikā brau-ciens ar Kuģīti iespējams tikai pasākuma apmeklētājiem. Iepriekš piesakoties, ir iespēja rezervēt kuģīti “Kārli” konkrētam pasākumam. “Kārlis” ir lieliska vieta, kur nosvinēt dzimšanas dienu, kāzu svinības vai kopīgu izbraucienu ar kolēģiem!

Kuģītis braukā pa Pils parka dīķi. Ekskursijas laikā kuģīša kapteiņi stāsta vēs-turiskus notikumus un leģendas par Cēsu pili un pilsētu.

Kuģītis “Kārlis” ir “Ežu rūpnīcā” jau otrais uzbūvētai peldlīdzeklis. “Kārļa” mājvieta, kā arī vienīgā sākuma un gala pietura ir kāpnes no Pils parka estrādes puses uz dīķi. Peldlīdzekli vada kuģīša kapteiņi un to uz priekšu virza elektromo-tors. Papildus ir iespēja kuģīti darbināt ar pedāļiem minamu dzenratu. “Kārlis” vienlaicīgi var uzņemt maksimāli 30 pasažierus. Publiskie laiki (brauciena ilgums 40 min).


>>>> Ekskursiju kuģītis “Kārlis” <<<<

Riekstu kalns (Naudas kalns)

Atrodas Pils parkā. Kupolveida paugurs ar parkveidīgu lapkoku mežu apau-gušām nogāzēm. Garums 110 m, platums 50 m, absolūtais augstums 92,3 m vjl., relatīvais augstums 18,5 m. Dienvidu malā izrakumos konstatēti mūra celtnes fragmenti. Uzskatāms par Cēsu pilsētas sākumu – 11.-13.gs šeit atradies vendu pilskalns.

Indriķa Livonijas hronikā teikts, ka 1206.g. priesteris Daniēls devies kristīt vendus - Ziemeļvidzemes līvu grupu, ko kurši bija padzinuši no Ven-tas lejtecē esošās Vindas zemes. Vendi pieņēma kristīgo ticību un visu 13.gs. cīnījās krustnešu pusē. Hronikā minēta epizode, kad igauņi uzbru-kuši vendu koka pilij pat 5 dienas, mēģinot izkvēpināt nepakļāvīgos saim-niekus ar malkas dedzināšanu pils pakājē.

Tieši pie šī pilskalna senatnē radies pirmais ciems un vēlāk pilsēta. Tas bijis stipri nocietināts - D pusē plakuma galā un arī gar kalna pakāji dienvidu pusē bijis valnis. Ziemeļos pilskalna piekājē piekļaujas dīķis. Ap to saglabājies vidus-laiku aizsardzības būvju reljefs - grāvji un vaļņi.


http://ezi.lv/lv/notikumi/saturs/cesu-kugitis-karlis


– 28 –

Arheoloģiskajos izrakumos izpētīti trīs hronoloģiski atšķirīgi 12.-13.gs. apdzī-votības slāņi ar aku, slikti saglabājušos celtņu un pavardu paliekām. Nozīmīgā-kais atradums bija mūra aizsargsienas paliekas, kas nepareiza taisnstūra veidā aptvēra pilskalna ziemeļu malu. Iegūtais materiāls pierādīja, ka Riekstu kalnā patiešām bijusi Livonijas hronikā minētā vendu pils (11.-13.gs.), pie kuras tālākās attīstības gaitā veidojušās Cēsis. 6.06.2014.

>>>> Riekstu kalns / Pils parks ar dīķi <<<<

>>>> CĒSU PILS, PILSDRUPAS UN PARKS <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> CĒSU VĒSTURISKAIS CENTRS <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

MAIJA PARKS – DUBINSKA – BĒRZAINE https://goo.gl/maps/OcYRj

Maija parks

Arī šo, tāpat kā Pils parku, 19.gs. vidū atpūtnieku vajadzībām iekārtoja grāfs Kār-lis Zīverss. Toreiz parku arhitektūrā modē nāca romantiskas pilsdrupas, tāpēc šeit tās uzbūvētas mākslīgi. Gar šo parku aus-trumu virzienā plānoja izveidot garu, ar kokiem apstādītu promenādi ekipāžām un kājāmgājējiem. Parka rietumu malā kād-reiz kuploja veca liepa par kuru stāstīja, ka to stādījis Krievijas cars Pēteris I. Augsto liepu rindas stādījis E.Veidenbauma vectēvs Kaspars Veidenbaums, kurš tajā laikā bija Cēsu pilsmuižas dārznieks.

1904.g. tas nosaukts par Alekša parku par godu Krievijas kroņmantinieka Alekseja, Krievijas cara Nikolaja II, dēla piedzimšanai. Pēc 1934.g. 15.maija ap-vērsuma parks pārdēvēts par 15.maija parku. Pēc Otrā pasaules kara to nosauca par 1.maija parku, bet 20.gs. 70.gados par Uzvaras parku.



– 29 –

2005.g. Cēsis kļuva par pirmo Latvijas pilsētu, kur savu mājvietu atradis melno gulbju pāris no Lisabonas. Graciozi peldot pilsētas krāšņākā parka dīķī, gulbji iemantojuši apmeklētāju neviltotu apbrīnu.

Maija parka teritorijā ir mazuļu spēļu laukums, kas paredzēts pašiem mazā-kajiem, kuri vēl tikai apgūst staigāšanas mākslu. Blakus parkam skeitparks.

Skulptūra „Cīņa ar kentauru”

Izcilā tēlnieka Kārļa Jansona (1896-1969) diplomdarbs, ar ko viņš 1925.g. beidza Mākslas Akadēmiju. Ģipsī darinātā skulptūra glabājās darbnīcā līdz 1977.g., kad to atlēja bronzā un uzstādīja Lielās Katrīnas ielas skvēriņā. Skulptūra kļuvusi par vienu no izteiksmīgākajiem pilsētas simboliem.


>>>> Maija parks <<<<

Cēsu alus darītavas vecais korpuss

Cēsu alusdarītava pamatoti tiek dēvēta par vienu no vecākajām Lat-vijā. Alus darītava Cēsu pilsmuižā bija jau 1590.g., tā atradusies ordeņa pils Dienvidaustrumu korpusā, kur plašā telpā bija uzstādīts alus katls triju mucu tilpumā.

Par tagadējās rūpnīcas dibināšanas gadu uzskata 1878.g., kad uzcelta vecā alusdarīta-vas ēka. Tagad tā ir arhitektūras piemineklis.

Pirmā pasaules kara laikā alus darītava pārtrauca darbu, 1922.g. to no grāfa Zīversa mantiniekiem nopirka akciju sabiedrība “Augļu dārzs”. Tad rūpnīca ražoja arī vīnu, augļūdeni un minerālūdeni.

Virs rūpnīcas ēkas paceļas tornis ar vēja rādītāju, ko pēc veciem zīmējumiem atjaunoja 1978.g. Pēc nostāstiem, senos laikos pēc vēja virziena un stipruma noteiktas la-bākās iesala žāvēšanas dienas. Pavisam nesen uzbūvēts jauns rūpnīcas korpuss Cēsu nomalē, vecā ēka stāv dīkā. Ir doma tur ierīkot alus darītas muzeju, taču tas pagaidām paliek ieceres līmenī.

Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva Informācija par objektu pievienota 2005.

>>>> Cēsu alus darītavas vecais korpuss <<<<



– 30 –

Lejas kapi http://www.edruva.lv/zinas/zinas_no_vecas_e_druvas/zina/11846

Atrodas Lencu un Palasta ielu krustojumā.

Piemineklis brīvības cīnītājiem http://www.edruva.lv/zinas/sabiedriba/zina/34285

Augusta Jullas darbs, to Lejas kapos atklāja 1927.g. Pēc Otrā pasaules kara karavīru figūras pazuda, 1991.g. tās atjaunoja, bet krāsainā metāla zagļi iemanī-jās papostīt. Vienu tēlu nozagu, otru izdevās paglābt, lai arī tas bija cietis. Tad pašvaldība, labu gribēdama, gan vēl palikušo karavīra tēlu, gan Mātes Latvijas nodeva meistariem, lai atjaunotu pieminekli. Mātes tēls, vedot uz Rīgu, salūza. Šķūnītī, kur to ‘glabāja’, izcēlās ugunsgrēks, un tas gandrīz gāja bojā. Tad uz vai-rākiem gadiem dome par pieminekli aizmirsa, jo tā detaļas, kā tika teikts, pazu-dušas. “Ja meklē, tad, izrādās, var arī atrast,” saka Māris Niklass. Viņš šo darbu veica sabiedriskā kārtā. Darbā palīdzēja akmeņkalis Voldemārs Koltovs, kurš stingri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas iestiprināja karavīru tēlus. Bez atlīdzī-bas darbos iesaistījās SIA “Rasmanis un Dankers”.


>>>> Lejas kapi <<<<

Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca

Celta uz bijušās Sv.Katrīnas baznīcas pamatiem. Šī, iepriekšējā

baznīca te stāvēja 14.–18.gs. Laikā, kad Cēsīs iedzīvotāju skaits bija pieau-dzis tiktāl, ka Sv.Jāņa baznīca vairs nespēja uzņemt visus dievlūdzējus, turklāt smalkajiem vāciešiem nelabpatikās lūgt Dievu vienā baznīcā ar prastiem zemniekiem, Livonijas ordenis uzcēla nelielu baznīcu latviešu draudzei, nosaucot to Cēsu aizgādnes Sv.Katrīnas vārdā. Tā bija mūra cel-tne romāņu-gotikas pārejas stilā. Līdz reformācijai baznīcā notika katoļu dievkalpojumi, pēc tās – līdz pat celtnes bojā ejai – tikai luterāņu. Baznīcu krietni izpostīja Ivana Bargā kareivji, bet pēc tam to atjaunoja. Taču pēc Ziemeļu kara no dievnama palika pāri tika nožēlojamas drupas.

Tagadējo pareizticīgo baznīcu cēlis grāfs K.Zīverss 1842.g. bizantiešu stilā uz Sv.Katrīnas baznīcas pamatiem, iz-mantojot drupās palikušos akmeņus. Viņš bija precējies ar dižciltīgu krievieti un būvēja šo baznīcu ar nolūku izpatikt sievai un izkalpoties Pēterburgas gal-mam. Otra versija par baznīcas celšanas motīviem ir tāda: grāfa māte Marta Zī-verss 1812.g., frančiem tuvojoties Mas-kavai, solījusi ziedot 1500 sudraba rubļus pareizticīgo baznīcas celtniecībai, ja


http://www.edruva.lv/zinas/zinas_no_vecas_e_druvas/zina/11846


– 31 –

vien izdotos izdzīt ienaidnieku no Krievijas zemes (respektīvi: mēģinājums pie-kukuļot Dievu). Kā zināms, franči tika padzīti, un minēta summa tika ziedota šīs baznīcas būvēšanai.

Baznīcas interjera apgleznošanā savas mākslinieka gaitas sācis vēlāk slave-nais igauņu mākslinieks Johans Kēlers, kas toreiz Cēsīs mācījās krāsotāja amatā; par šo darbu viņš saņēma daiļkrāsotāja zelta diplomu. Grāfs bija pieaicinājis no Rīgas pieredzējušu meistaru, taču tam nebija izdevušies eņģeļu zīmējumi, se-višķi galvas un sejas. Tad darbs tika uzticēts Kēleram, kurš veiksmīgi izlabojis un pabeidzis eņģeļus. Tā kā nebija cita drosminieka, kurš krāsotu baznīcas kupolu, arī to nācās izdarīt Kēleram.

Galvenos baznīcas iekārtas priekšmetus dāvinājusi ķeizariene Marija Alek-sandrovna.

Baznīcas dārzā atrodas grāfu Zīversu dzimtas kapi.

Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva Informācija par objektu pievienota 2005.

>>>> Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca <<<<

Cēsu pulka Skolnieku rotas piemineklis

Atjaunotais piemineklis atrodas Palasta un Bērzaines ielu krustojumā. Tas iezīmē ceļu, pa kuru 1919.g. 6.jūnijā Brīvības cīņās devās Skol-nieku rota. Pieminekļa meta autors – Jānis Ro-zenbergs, varā to izveidoja E.Āboliņš un J.Zibens. Atklāts 1938.g. 26.maijā. Attēlots jauneklis skol-nieka drānās, kas ar šauteni kreisajā rokā pirmo-reiz dodas uz kara lauku. Zem viņa izjukušā kau-dzē grāmatas, ko zem spārniem cenšas pasargāt izbiedēta pūce (izglītības simbols). 1950.g., kā padomju režīmam nevēlams, piemineklis tika de-montēts. Atmodas laikā monumentu no jauna radīja tēlniece M.Baltiņa. Atklāts 1992.g. 11.no-vembrī. Jaunais pieminekļa variants ir statiskāks, šautene labajā rokā.

>>>> Cēsu pulka Skolnieku rotas piemineklis <<<<<

Pāri ielai – Palasta ielā 11 - Cēsu Mākslas skola (http://cesumakslasskola.lv/) Cēsu Bērnu un jauniešu centrs “Spārni” - Bērzaines ielā 4, +371-64121898,

http://www.cbjc.lv/, [email protected]


http://cesumakslasskola.lv/

http://www.cbjc.lv/



– 32 –

Cēsu klīnika http://www.cesuklinika.lv/ Slimnīcas iela 9, +371-64107072

Klīnika nodrošina 24 stundu neatliekamo palīdzību, stacionāro un ambula-toro ārstēšanu, sniedzot iedzīvotājiem stacionāro veselības aprūpi akūto un hro-nisko slimību gadījumā, kā arī nodrošina speciālistu ambulatori konsultatīvo pa-līdzību. Sabiedrība tika dibināta 2009.g. nogalē, kad Cēsu novada dome nolēma reorganizēt slimnīcu, likvidējot aģentūru "Cēsu rajona slimnīca" un tās vietā iz-veidoja SIA "Cēsu klīnika". Saimniecisko darbību sabiedrība uzsāka ar 2010.g. 1.janvāri, pārņemot aģentūras ārstniecisko procesu. Gan pēc valsts finansējuma apjoma (līgums ar Veselības norēķinu centru VNC), gan pēc veiktā darba apjoma (apkalpoto pacientu skaits) SIA "Cēsu klīnika" ir lielākā lokālā daudzprofilu slim-nīca Latvijā. Klīnikas pacienti pamatā ir vēsturiskā Cēsu rajona iedzīvotāji, kā arī pieguļošo novadu iedzīvotāji no Limbažu, Valkas un Rīgas rajoniem. Gadā staci-onāri ārstē 5000 līdz 6700 pacientu.


>>>> Cēsu klīnika <<<<

Cēsu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs http://www.csip.lv/ Bērzaines iela 34, +371-6 41 25638, [email protected]

No sarkaniem ķieģeļiem 1882.g. būvētā ēka ir valsts nozīmes vēstures pie-mineklis.

Pilsētas daļa saucās Bērzaine, kas ieguvusi vārdu no nelielās Bērzaines mui-žas, bet tā, savukārt no bērzu birzīm, kas senatnē to ieskāvušas. 1826.g. muižu iegādājās ievērojamais pedagogs Alberts Holanders (1796-1868), kurš tajā pašā gadā uz šejieni pārcēla savu privāto ģimnāziju, kas ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu. Drīzumā tā kļuva par vienu no labākajām vidējām mācību iestādēm visā Krievijas impērijā.

1880.g. šo ģimnāziju nopirka Vidzemes bruņniecība un divu gadu laikā uz-būvēja jaunu mācību korpusu, skolotāju dzīvojamo māju, direktora dzīvojamo māju (sagrauta Pirmā pasaules karā) un saimniecības ēkas.

Pirmā pasaules kara laikā šajās telpās mitinājās Krievijas 12.armijas štābs un kāda kazaku vienība, kas skolas pirmajā un otrajā stāvā klasēs turēja zirgus. Kāp-nēs, kas ved uz otro stāvu vēl tagad redzami ar zirgu pakaviem izsistie caurumi un ieskrāpējumi. Pazudis arī bronzā lietais skolas dibinātāja A.Holandera piemi-neklis, kas atradies laukumā skolas priekšā.

1920.g. darbu sāka Cēsu Bērzaines Valsts ģimnāzija. 1925.g. tai pievienoja Cēsu meiteņu ģimnāziju un nosauca par Cēsu Valsts vidusskolu. 1929.-1938.g. tā atkal saucās Cēsu Valsts ģimnāzija. 1938.g. skola pārcēlās uz jaunuzcelto ēku Ruskas kalnā. Atbrīvotajās telpās no Rīgas pārvācās skolotāju institūts, kas te pastāvēja līdz 1940.g.m. Kara laikā šeit atradās vācu karavīru slimnīca, bet 1945.–1955.g. Cēsu skolotāju institūts. Pēc tā slēgšanas atvēra Cēsu Sanatori-jas meža skolu, kas pastāv vēl tagad. Ļoti kolorīta personība ir ilggadējais (1957-2007) skolas direktors Egons Bušs (dz.1929), kurš iemantojis apkārtējo cieņu ar neizsmeļamo enerģiju, labestību un humora izjūtu.


http://www.cesuklinika.lv/

http://www.csip.lv/



– 33 –

Savā laikā Bērzaines ģimnāzijā mācījušies: komponists A.Kalniņš, ievēroja-mais ķirurgs E.Bergmanis, ķīmiķis P.Valdens, arhitekts T.Punšels u.c.

Rakstnieks Nikolajs Kalniņš, dzīvodams ASV, apkopojis Cēsu skolotāju insti-tūta audzēkņu un skolotāju atmiņas un sarakstījis latviešu literatūrās vēsturē plašāko Cēsīm veltīto romānu Cēsis nav Rīga.

>>>> Cēsu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Maija parks – Dubinska – Bērzaine <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

GAUJAS IELA – GAUJAS KRASTS – OZOLKALNS https://goo.gl/maps/E0UHE

Tēlnieku Jansonu memoriālā māja Dzirnavu ielā 33

Māju vārds “Siļķes” atrodams jau 1350.g. dokumentā, kur teikts, ka šeit bijis Siļķu prāmis pār Gauju. Pēc nostāstiem šeit pat vēl senāk jau bijusi siļķu noliktava.

Šeit dzīvoja slavenais tēlnieks Kārlis Jansons (1896-1986) – viens no lat-viešu monumentālās tēlniecības veidotājiem. Pēc Millera reālskolas beig-šanas Cēsīs viņš mācījās Pleskavas komrcskolā, studēja Rīgas politehniku-



– 34 –

mā un 1925.g. beidza Mākslas akadēmiju, kur 1937.-1971.g. bija pasnie-dzējs. “Siļķēs” tēlnieks iekārtoja akmens apstrādes un metāla liešanas dar-bnīcu, kur 30.gadu beigās mācījās daudzi Mākslas akadēmijas studenti.

“Siļķēs” Jansonu dzimta dzīvo jau vairāk nekā 200 gadu. Patreizējo māju bū-vējis Kārļa Jansona vecvectēvs 19.gs. sākumā. Medus klētiņa celta 18.gs. sākumā no koka tikai ar cirvja palīdzību. Zem tās K.Jansons, labojot kādu sašķiebušos pamatakmeni, atrada trauku ar naudu. Monētas bija datētas ar 1625.-1656.g. un uz tām bija Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa iniciāļi.

Mājās pagalmā 1971.g. “Siļķu” tagadējais saimnieks – K.Jansona dēls An-drejs Jansons un M.Baltiņa ierīkojuši skulptūru ekspozīciju. Vecajā ēkā izvietota K.Jansona piemiņas ekspozīcija. Šajā darbnīcā radušies tādi visā Latvijā pazīs-tami tēli, kā Lāčplēsis un melnais bruņinieks, Latgales Atbrīvošanas piemineklis (Latgales Māra), piemineklis J.Čakstem, Partizāna tēls u.c., pie kam daļa no tiem radīta divreiz, A.Jansinam atjaunojot komunistu izpostītos tēva meistardarbus. Tēlniecības vilinājums turpinās nu jau trešajā paaudzē un tēvam blakus strādā dēls Matiass Jansons.

>>>> Tēlnieku Jansonu memoriālā māja <<<<

http://www.zagarkalns.lv/trases/

Slēpošanas komplekss “Žagarkalns” http://www.zagarkalns.lv/ Mūrlejas 12, +371-26266266

Vasarā var iznomāt plostu pa Gauju - +371 26 170 074 (Mārtiņš)

Slēpošanas komplekss Žagarkalns ziemas izklaižu jomā Latvijā nepārprotami ir viens no vadošajiem un noteicošajiem. Plašās ziemas aktīvās atpūtas iespējas tiek piedāvātas dažādām vecumu grupām un interesēm.

Komplekss sastāv no vairākiem kalniem. Visas trases ir savstarpēji savieno-tas un jūs pēc tam varēsiet izvēlēties, kurā nogāzē slēpot vai snovot un kurā kafejnīcā iedzert ko siltu vai paēst.


http://www.zagarkalns.lv/


– 35 –

Komplekss apmeklētājiem vēl pie-dāvā distanču slēpošanas trasi (6 m pla-tumā, aptuveni 800 m gara un apgais-mota), slēpošanas un snovborda apmācī-bas, bērnu istabu, 2 kafejnīcas, slēpoša-nas inventāra nomu un veikalu, autostāv-vietas, instruktoru kursus, slēpju testus, abonementus.


>>>> Slēpošanas komplekss “Žagarkalns” <<<<

Cīrulīšu dabas takas Atrodas Gaujas Nacionālajā parka teritorijā. Taku sākums atrodas pie

Žagarkalna kempinga, kas ir lieliska vieta pastaigas noslēguma piknikam. Velotūristiem īpaši piemērots būs posms no kempinga līdz aktīvās atpū-tas kompleksam "Rakši".

Dabas takas aicina apciemot Gauju un iepazīt tās vēsturi. Izveidotie un ar izsme-ļošu informāciju marķētie pastaigu marš-ruti iepazīstina ar ielejas attīstību no le-dus laikmeta līdz mūsdienām. Izstaigājot tos, iespējams soli pa solim iepazīties ar upes senlejas attīstību. Takas ir saistošas ar interesanto reljefu un dabas daudzvei-dību. Šeit apskatāmi tādi objekti kā Cīru-līšu ala, Līgavas ala (Sarkanā ala), Spoguļu klintis (Cīrulīšu klintis), Gaujas ve-cupe un senleja, Dzidravots, strautu ūdenskritumi, slēpošanas komplekss Ža-garkalns, fragmenti no senās kamaniņu trases, kā arī iespējams vērot koku su-gas dažādos mežu tipos. Acīgākie pamanīs arī divu meža celtnieku darbus - bebru aizsprostus un lielo skudru pūzni. Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva Informācija par objektu pievienota 09.12.2014.

>>>> Cīrulīšu dabas takas <<<<

Svētavots

Avots atrodas skaistā, gleznainā da-bas parka nogāzē, un, nokāpjot gravas lejā, ir sajūta, ka esi nokļuvis pasaku val-stībā. Pašā centrā, no varenas smilšak-mens klints slāņiem iegrožotā gultnē, plūst dzidra ūdens strauts. Čalodams un burbuļodams tek avota ūdens, kas ko-pumā rada brīnumainu auru. Tieši virs tā grotas ailē sēdošais eņģelītis dod svētību noslēpumiem pilnajam avotiņam.



– 36 –

Parks ir labiekārtots ar soliņiem, piknika vietu, kā arī burbuļvannu zem klajas debess, kura piepildīta ar avota ūdeni.

Iespējams noklausīties noslēpumiem apvīto "Svētavota" leģendu un izpildīt senu rituālu - uzņemt spēkus no "Svētavota". Veikalos ir nopērkams pudelēs pil-dīts Svētavota ūdens dažādos tilpumos. Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva Informācija par objektu pievienota 09.12.2014.

>>>> Svētavots <<<<

Slēpošanas komplekss “Ozolkalns” http://www.ozolkalns.lv/ Ozolkalns, Drabešu pagasts, Amatas novads

+371 26400200, [email protected]

Ozolkalnā ir trīs 500 m trases, papil-dus atzars, vairāki sniega tramplīni. Ozol-kalna trases nav garlaicīgas, jo tām ir mai-nīgs reljefs un vairāki nobraucienu vari-anti. Darba dienās darbojās krēslu pacē-lājs vai divi T-veida pacēlāji. Iesācēju trase ar turekļa pacēlāju 150 m garumā. Tas viss nodrošina ievērojamu pacelšanas kapacitāti, vairāk kā 3000 cilvēku stundā.

Apmeklētāju ērtībai ir pieejamas kopīgas Ozolkalna - Žagarkalna biļetes, kas ļauj izmantot abu kalnu pakalpojumus un starp tiem sestdienās un svētdienās kursē ierastais ski bus.

Ozolkalnā sezonas laikā darbojas jaudīgais krēslu pacēlājs, divi enkura veida pacēlāji un mazais iesācēju pacēlājs, kuri nodrošina slēpošanu uz kalna, nestāvot garajās rindās. Instruktori ir gatavi apmācīt slēpošanas prasmēm gan iesācējus, gan arī pieredzējušus slēpotājus latviešu, krievu, angļu, vācu un arī norvēģu va-lodā. Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva Informācija par objektu pievienota 09.12.2014.

Piedzīvojumu parks “Supervāvere” http://www.ozolkalns.lv/SUPERVĀVERE Ozolkalns, Drabešu pagasts, Amatas novads

+371 26400200, [email protected]

No 7,00 EUR bērniem, 14,50 EUR pieaugušajiem, 36,00 EUR (ģimenēm: 2 pieaugušie, 2 bērni).

Cena: sākot no 6.00 EUR/pers (grupas lielums vismaz 20 skolēni). Uz katriem 10 skolēniem viens skolotājs parkā var doties bez maksas. Pakal-pojuma cenā ietilpst instruktora pakalpojumi un cimdu pāris.

Par papildu samaksu 15 EUR pirms vai pēc atrakciju iziešanas apmeklē-tāji var sildīties pie ugunskura un cept desiņas!

Vairāk nekā 60 atrakcijas: augstu un zemu kokos izvietoti dažādi virvju ceļi, pārejas un šķēršļi, kā arī ierīkoti garākie nobraucieni pa trosēm. Trīs dažādas grūtības trases Gaujas ielejas kokos.


http://www.ozolkalns.lv/


http://www.ozolkalns.lv/SUPERVĀVERE



– 37 –

“Jāņtārpiņu naktis” Iepriekš piesakot savu apmeklējumu

(vismaz 10 cilvēku grupa), Piedzīvojumu tra-ses var iziet tad, kad jau iestājusies tumsa. Iegādājoties biļetes, papildus drošības aprī-kojumam apmeklētājam tiek izsniegta pie galvas stiprināma spuldze, kuras gaisma ir pietiekami spoža, lai varētu saskatīt pārva-ramos šķēršļus, skaisto nakts ainavu un arī vērot, kā sokas pārējiem piedzīvojumu meklētājiem. Cena: 11,50 EUR.

Loku šaušanas trase Sadarbībā ar sporta loka šaušanas klubu „Vendenes strēlnieki” – medības ar

profesionāliem lokiem Ozolkalna mežos. Loku šaušana notiek speciāli šim nolū-kam izveidotā takā blakus Ozolkalnam. Mežā izvietotas oriģināla izmēra 3D dzīv-nieku figūras, kuras sekojot instruktāžām ir jāmedī. Katrs dalībnieks dodoties trasē saņem punktu skaitīšanas protokolu. Medības var rīkot gan kā sacensības, gan vākt punktus savam azartam. Trasi iespējams iziet ~ 2 stundās.

Nakšņošana kempingā Ozolkalns Ozolkalnā iespējams nakšņot gan teltīs, gan siltos kempinga namiņos pie

Gaujas. Telts vietas cenā ietilpst piknika vieta ar malku, iespēja izmantot WC un dušu. Bet namiņos par draudzīgāku cenu iespējams nakšņot, līdzi ņemot savu guļammaisu vai gultas veļu. Katrā namiņā ir 2 istabas ar 4 vai 5 gultas vietām, WC, duša, tējkanna. Cena: telts vieta 1 personai – 2,20 EUR. Kempings 1 perso-nai – 10 EUR. Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva Informācija par objektu pievienota 09.12.2014.

>>>> OZOLKALNS / Piedzīvojumu parks “Supervāvere” <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Gaujas iela – Gaujas krasts - Ozolkalns <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

NO STACIJAS LAUKUMA PRIEKUĻU VIRZIENĀ Atrodas netālu no dzelzceļa stacijas, pāri sliedēm:

Bērnu Zinātnes centrs Z(in)oo http://www.zinoo.lv/ Jāņa Poruka 8, +371-2540-0228

Centra mērķis ir atraisīt zinātkāri. Tas ir mācību procesa iedvesmojošs partneris, kas mudina uzdot jautājumus, meklēt at-bildes, izprast tās un baudīt izziņas prieku. Interaktīvajās ekspozīcijās apmeklētāji paši var izmēģināt dažādas tehnoloģijas un pārbaudīt dabas likumus: mācīties mate-mātiku lēkājot, kustināt priekšmetus ar domu spēku, redzēt skaņu, veidot zobratu pārnesumus, būvēt un vadīt robotus, izprast berzi, braucot ar speciāli aprīkotiem kartingiem, redzēt zibeni, saprast


http://www.zinoo.lv/


– 38 –

katapultas darbības principus un daudz ko citu. Aizraujošs izzināšanas process ir sākums attīstībai ilgtermiņā. Attēls no Cēsu Tūrisma informācijas centra arhīva Informācija par objektu pievienota 09.12.2014.

>>>> Zinātnes centrs Z(in)oo <<<<

Autotransporta apvienība “CATA” http://www.cata.lv/ Jāņa Poruka iela 8, +371-64122121, [email protected]

Viens no pieredzes bagātākajiem transporta uzņēmumiem, bet ārpus Rīgas lielākais pasažieru pārvadātājs Latvijā. „CATA” dibināta 1954.g. 1998.g. valstij piederošās privatizējamās valsts akciju sabiedrības firmas "CATA" akcijas tika nodotas Cēsu un Limbažu rajona padomju īpašumā. 2009.g. Cēsu un Limbažu rajona padomēm piederošās akcijas tika nodotas 12 novadu pašvaldībām: Cēsu, Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas, Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada pašvaldībai.

AS „CATA” ir piecas filiāles: • Limbažos no 1959.gada, Ozolaines ielā 1, Limbaži, Limbažu nov. • Ainažos no 1972.gada, Valdemāra ielā 99, Ainaži, Salacgrīvas nov. • Siguldā no 1974.gada, Vidzemes šosejā 22, Sigulda, Siguldas nov. • Saulkrastos no 1974.gada, Akāciju ielā 7, Saulkrasti, Saulkrastu nov. • Ērgļos no 1986.gada, Parka ielā 31, Ērgļi, Ērgļu nov. AS “CATA” ir trīs autoostas: 1. „Cēsu autoosta” - Stacijas laukums 5, Cēsis, Cēsu nov. 2. „Siguldas autoosta” - Raiņa iela 3, Sigulda, Siguldas nov. 3. „Limbažu autoosta” - Stacijas iela 7, Limbaži, Limbažu nov.

Regulāro pasažieru pārvadājumu tirgū AS „CATA” sniegto pakalpojumu kva-litātes un apjoma ziņā ieņēm vienu no vadošajām vietām Latvijā.


>>>> Autotransporta apvienība “CATA” <<<<

“Cēsu alus” http://www.cesualus.lv/ Palmu ielā 13, +371-8000-9090, [email protected]

Alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājs. 99,67 % tā kapitāldaļu pieder Somijas Olvi. Galvenais birojs un ražotne atrodas Cēsīs. 2012.g. tirgus daļa kopējā Latvijas alus tirgū bija 30% (2. vieta), bet skārdeņu segmentā 38% (1. vieta). Jaunā akciju sabiedrības “Cēsu alus” darītava ir lielākais investīciju objekts Vidzemes reģionā. Uzbūvējuši vienu no modernākajām alus darītavām Baltijā un kļuvuši par vienu no Latvijas alus tirgus līderiem.

1590.g. Cēsu pils revīzijas protokolā pirmo reizi pieminēta alus gatavošana – šis gads tiek uzskatīts par alus darītavas pirmsākumiem, tādējādi “Cēsu alu” var uzska-tīt par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā. 17.gs. pirmajā pusē tā pārcelta uz trešo priekšpili. 19.gs. vidū Cēsu pilsmuižā uzbūvēja alus darītavas ēkas un izveidoja Cēsu alus darītavu, kuras īpašnieks bija grāfs Emanuels fon Zīverss.

1922.g. vairāki Cēsu uzņēmēji atpirka alus darītavu no Zīversa un nodibināja A/S „Augļu dārzs”. 20-30.gados alus darītavā tika ražots arī vīns, sulas un minerālūdens.


http://www.cata.lv/


http://www.cesualus.lv/



– 39 –

1940.g. uzņēmumu nacionalizēja. 1976.g. tika izveidota alus rūpnieciskā ražošanas apvienība „Cēsu alus”, kurā ietilpa arī Naukšēnu un Gulbenes alus darītavas. 1988.g. apvienība sadalījās. 1995.g. uzņēmums tika privatizēts un atkal pārtapa par akciju sabiedrību. 1999.g. alus darītavu nopirka Somijas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja Olvi Oyj meitas uzņēmums Igaunijā A. Le Coq. 2001.g. tika atklāta jauna ražotne Cēsīs, Palmu ielā 13, un alus darītava pārcēlās uz jaunām ēkām. 2003.g. „Cēsu alus” kļuva par otro lielāko alus ražotāju Latvijā.

Informācija par objektu pievienota 06.06.2014., rediģēta 10.12.2014.

>>>> Alus ražotājs “Cēsu alus” <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Pa J.Poruka ielu Priekuļu virzienā <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Cēsis <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Cēsīs noslēdzas maršruti “VIDZEME: Limbažu-Cēsu ceļš (P14): (LIMBAŽI) – Umurga – Lavandas lauki – (Stalbe) – Ungurmuiža – Raiskums – (CĒSIS)”

un “VIDZEME: (Augšlīgatne) – LĪGATNE – Zvārtes iezis – Kārļi – Rakšu zoo – (CĒSIS)”

Cauri Cēsīm iet maršruts “VIDZEME: P20: Melturi – Āraiši – (CĒSIS) – Ērgļu klintis – Kazu grava – Liepa – (VALMIERA)”

Cēsīs sākas maršruts “VIDZEME: Cēsu-Madonas ceļš (P30): (CĒSIS) – Prie-kuļi – Bērzkrogs – Dzērbene – Taurene – Vecpiebalga – Lautere – MA-

DONA”

Lejupielādēt ceļvežus: www.celvezi.lv

Ceļveža versija: 10.12.2014. rediģēts: 22.03.2017. Iepriekšējās versijas: 2005.g….. 25.01.2014., 06.06.2014. Informācija ceļveža veidošanai iegūta no dažādiem avotiem, tekstus un attēlus sagādājuši sadarbības partneri un portāla lietotāji. Ja kādus no izmantotajiem tekstiem vai attēliem aizsargā autortiesību likums, lūdzam mums par to ziņot, un tie tiks izņemti no ceļveža.

Ceļojumi iedvesmo!



Documents

Eiropa LATVIJA CĒSIS - Ceļveži.lv · 2017-03-22 · Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene ... rodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturis-kais