EIROPAS KOMISIJA - European Parliament...Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 2011. gada ziņojums 1. IEVADS Padomes 2002. gada 11. novembra Regulas (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido

LV LV

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.9.2012. COM(2012) 523 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 2011. gada ziņojums

LV 2 LV

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 2011. gada ziņojums.......... 3

1. Ievads ........................................................................................................................... 3

2. Līdz galam neizskatītie 2010. gada pieteikumi............................................................ 3

3. Jaunie 2011. gadā saņemtie pieteikumi........................................................................ 6

4. Finansējums.................................................................................................................. 7

5. Uzraudzība ................................................................................................................... 8

6. Palīdzības izbeigšana ................................................................................................... 9

7. Paziņojums par Solidaritātes fonda nākotni............................................................... 10

8. Secinājumi.................................................................................................................. 11

1. PIELIKUMS. Lielām katastrofām 2011. gadā piemērojamie sliekšņi (pamatojoties uz 2009. gada datiem par nki)......................................................................................... 13

2. PIELIKUMS. Līdz galam neizskatītie 2010. gadā ES Solidaritātes fondam iesniegtie pieteikumi un jaunie pieteikumi, par kuriem lēmums pieņemts 2011. gadā.............. 15

3. PIELIKUMS. Kopš 2002. gada ES Solidaritātes fondam iesniegtie pieteikumi ................. 17

LV 3 LV

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 2011. gada ziņojums

1. IEVADS

Padomes 2002. gada 11. novembra Regulas (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, (turpmāk “regula”) 12. pantā noteikts, ka Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par fonda darbību iepriekšējā gadā. Šajā ziņojumā izklāstīta fonda darbība 2011. gadā un tāpat kā iepriekšējos ziņojumos iekļauta informācija par vēl līdz galam neizskatīto un jauno pieteikumu apstrādi un īstenošanas ziņojumu novērtējumu, lai sagatavotu to slēgšanu.

Pieteikumu skaits 2011. gadā bija mazāks. Gada laikā tika iesniegti tikai četri pieteikumi palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda, turpretī 2010. gadā tika iesniegti 17 pieteikumi. Tā kā daži no šiem pieteikumiem tika saņemti 2010. gada beigās, to novērtēšana turpinājās 2011. gadā. Tie bija Francijas (plūdi Vārā (Var)), Čehijas Republikas (rudens plūdi), Vācijas (plūdi Saksijā), Horvātijas un Slovēnijas (septembra plūdi) un Ungārijas (sarkano dubļu noplūde) iesniegtie pieteikumi. Minētās lietas tika novērtētas 2011. gadā, un to novērtējums ir sniegts šajā ziņojumā.

Divi no 2011. gadā saņemtajiem četriem pieteikumiem bija Itālijas pieteikumi (plūdi Veneto reģionā, plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos), viens Spānijas (zemestrīce Lorkā (Lorca)) un viens Kipras pieteikums (eksplozija jūras spēku bāzē). Komisija 2011. gadā pabeidza novērtējumu un pieņēma Itālijas pieteikumu (plūdi Veneto reģionā) un Spānijas pieteikumu (zemestrīce Lorkā). Lēmumu par Itālijas otro pieteikumu (plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos), kā arī lēmumu par Kipras iesniegto pieteikumu Komisija pieņēma 2012. gada sākumā.

Komisija 2011. gadā no Solidaritātes fonda piešķīra palīdzību 11 katastrofu gadījumiem kopā EUR 239,9 miljonu apmērā un ierosināja piešķirt palīdzību vēl diviem gadījumiem kopā EUR 38 miljonu apmērā.

2. LĪDZ GALAM NEIZSKATĪTIE 2010. GADA PIETEIKUMI

Francija (plūdi Vārā)

2010. gada 15. un 16. jūnijā atsevišķas Dienvidfrancijas daļas skāra spēcīgas lietusgāzes. Francijas iestādes 2010. gada 24. augustā iesniedza pieteikumu palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda. Pieteikums attiecās tikai uz vissmagāk skarto teritoriju Vāras departamentā, kura sastāvēja no deviņām pašvaldībām un diviem apgabaliem administratīvajā sadalījumā zem pašvaldību līmeņa, kopā veidojot vienu nedalītu teritoriju, kas skaidri norādīta pieteikumā. Tika lēsts, ka katastrofas izraisītie kopējie tiešie zaudējumi attiecīgajā teritorijā ir EUR 703,2–778,2 miljoni. Veicot pieteikuma novērtējumu, Komisija izmantoja vidējo

LV 4 LV

zaudējumu summu, kas ir EUR 740,7 miljoni. Lēstā tiešo zaudējumu kopējā summa tādējādi bija 21 % no 2010. gadā Francijai piemērojamā Solidaritātes fonda piesaistes sliekšņa, kas bija EUR 3 467 miljardi (t.i., EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām). Tā kā zaudējumi nepārsniedza minēto slieksni, Francijas pieteikumu izskatīja pēc “neparastai reģionālai katastrofai” piemērojamiem kritērijiem. Novērtējumā tika konstatēts – Francijas iesniegtajā pieteikumā nav pierādījumu tam, ka ir radīta ievērojama un ilgstoša ietekme uz ekonomisko stabilitāti Vāras reģionā, piemēram, ievērojami samazinājies nodarbinātības līmenis vai reģiona IKP. Šī iemesla dēļ Komisija 2011. gada 4. martā pieņēma lēmumu, ka Francijas pieteikums neatbilst fonda ārkārtas piesaistes nosacījumiem, un informēja par to Francijas iestādes.

Čehijas Republika (rudens plūdi 2010. gadā)

2010. gada augustā Čehijas Republikas ziemeļu daļu, proti, Liberecas reģionu (Liberecký kraj) un tam kaimiņos esošo Dečinas (Děčín) rajonu, kas ietilpst Ústí nad Labem reģionā (Ústecký kraj), skāra neparasti smagas lietusgāzes, izraisot lielus plūdus, kuri radīja ievērojamus postījumus valsts infrastruktūrai, privātmājām, lauksaimniecībai un uzņēmējdarbībai. Čehijas iestādes 2010. gada 14. oktobrī iesniedza pieteikumu palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda. Čehijas iestāžu lēstā tiešo zaudējumu kopējā summa ir EUR 436,5 miljoni, kas ir 53 % no 2010. gadā Čehijas Republikai piemērojamā Solidaritātes fonda piesaistes sliekšņa, kurš ir EUR 824,03 miljoni. (t.i., 0,6 % no NKI, pamatojoties uz 2008. gada datiem). Tāpēc pieteikumu izskatīja pēc “neparastām reģionālām katastrofām” piemērojamiem kritērijiem. Pieteikums atbilda kritērijiem, kas nosaka, ka a) ir skarta lielākā daļa attiecīgās teritorijas iedzīvotāju, b) katastrofa ir radījusi ievērojamu un ilgstošu ietekmi uz dzīves apstākļiem un ekonomisko stabilitāti. Komisija 2011. gada 23. martā ierosināja piesaistīt finansiālo palīdzību EUR 10,912 miljonu apmērā. Attiecīgā budžeta grozījumu procedūra tika pabeigta 2011. gada 14. jūlijā. Dotāciju varēja izmaksāt 2011. gada 22. decembrī pēc īstenošanas nolīguma noslēgšanas ar Čehijas Republiku.

Vācija (plūdi Saksijā)

2010. gada augustā un septembrī Vācijas austrumu daļu, galvenokārt Saksiju, skāra smagas lietusgāzes, izraisot plūdus, kuri nodarīja postījumus valsts infrastruktūrai, privātmājām, lauksaimniecībai un uzņēmējdarbībai. Vācijas iestāžu 2010. gada 15. oktobrī iesniegtais pieteikums liecināja, ka tas ir kopīgs pieteikums attiecībā uz trim dažādām katastrofām un ka minētās katastrofas notikušas dažādās Saksijas teritorijās, kuras tikai daļēji pārklājas. Plūdu radīto tiešo zaudējumu kopējā summa tika lēsta EUR 937,8 miljonu apmērā, kas ir gandrīz viena trešdaļa no 2010. gadā Vācijai piemērojamā Solidaritātes fonda piesaistes sliekšņa, kurš ir EUR 3,467 miljardi (t.i., EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām). Lai gan regulas noteikumos ir minētas “vienas” katastrofas sekas, Komisija vienmēr ir pieņēmusi, ka līdzīgas īsā laikposmā notikušas katastrofas, kas ir viena veida vai skar vienu un to pašu teritoriju, regulas nozīmē var uzskatīt par vienu katastrofu. Tomēr dažāda veida katastrofas, kas skar dažādas teritorijas, būtu jāvērtē atsevišķi. Komisija 2011. gada 4. aprīlī pieņēma lēmumu, ka trīs minētās plūdu katastrofas, uz ko attiecas

LV 5 LV

pieteikums, nevar uzskatīt par neparastu katastrofu regulas nozīmē. Vācijas iestādes tika informētas par šo lēmumu.

Slovēnija (rudens plūdi 2010. gadā)

No 2010. gada 17. līdz 22. septembrim Slovēniju skāra lieli plūdi, nodarot nopietnus postījumus galvenokārt kultūras mantojumam, valsts infrastruktūrai un privātmājām. Slovēnijas iestādes 2010. gada 26. novembrī iesniedza pieteikumu palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda. Tā kā lēstā tiešo zaudējumu kopējā summa, kas ir EUR 251,3 miljoni, pārsniedza Slovēnijai piemērojamo Solidaritātes fonda piesaistes slieksni (t. i., EUR 217,67 miljoni, pamatojoties uz 2008. gada datiem), katastrofu saskaņā ar regulas noteikumiem klasificēja kā “lielu dabas katastrofu”. Komisija 2011. gada 24. februārī nolēma pieņemt Slovēnijas pieteikumu un piešķirt finansiālo palīdzību EUR 7,460 miljonu apmērā. Budžeta grozījumu procedūra tika pabeigta 2011. gada 14. jūlijā. Dotāciju varēja izmaksāt 2011. gada 8. decembrī pēc īstenošanas nolīguma noslēgšanas ar Slovēniju.

Horvātija (rudens plūdi 2010. gadā)

No 2010. gada 17. līdz 22. septembrim Horvātiju skāra spēcīgas lietusgāzes, izraisot lielus plūdus, kas īpaši skāra tās rietumu daļu. Pieteikuma iesniegšanas brīdī notika sarunas par Horvātijas pievienošanos ES, tāpēc Horvātija principā ir tiesīga saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda. Katastrofa nodarīja ievērojamus postījumus infrastruktūrai, lauksaimniecības nozarei un privātīpašumam. Tiešo zaudējumu kopējā summa tika lēsta EUR 47,003 miljonu apmērā. Minētā summa ir mazāka nekā slieksnis, kas ir EUR 275,80 miljoni (t. i., 0,6 % no Horvātijas NKI 2008. gadā), tāpēc to nevar klasificēt kā “lielu dabas katastrofu”. Tomēr Horvātijā notikušie plūdi ir tie paši plūdi, kas izraisīja lielu katastrofu Slovēnijā. Tāpēc uzskatīja, ka izpildīts Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. panta 2. punkta otrās daļas nosacījums, kas paredz, ka izņēmuma kārtā kaimiņos esoša valsts, kuru skārusi tā pati lielā katastrofa, arī var saņemt palīdzību no Solidaritātes fonda, un Komisija nolēma piešķirt Horvātijai finansiālu palīdzību EUR 1,175 miljonu apmērā. Budžeta grozījumu procedūra tika pabeigta 2011. gada 14. jūlijā. Dotāciju izmaksāja 2011. gada 1. decembrī pēc īstenošanas nolīguma noslēgšanas ar Horvātijas Republiku.

Ungārija (sarkano dubļu noplūde)

2010. gada 4. oktobrī netālu no Kolontāras (Kolontár) ciemata Ungārijā sabruka alumīnija rūpnīcas Magyar Alumínium Zrt (MAL Ltd.) sarkano dubļu rezervuārs, izraisot lielu sarkano dubļu noplūdi, kā rezultātā tika appludinātas vairākas apdzīvotas vietas. Minētā katastrofa radīja lielu piesārņojumu, nodarīja postījumus dzīvojamajām mājām un tiltam, simtiem cilvēku tika evakuēti, 286 guva ievainojumus un 10 gāja bojā. Ungārijas iestādes nolēma iesniegt pieteikumu palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda; minēto pieteikumu Komisija saņēma 2010. gada 13. decembrī.

Katastrofas nodarīto tiešo zaudējumu kopējā summa tika lēsta EUR 174,32 miljonu apmērā. Parastais Ungārijai piemērojamais Solidaritātes fonda piesaistes slieksnis 2010. gadā bija EUR 590,71 miljons (t. i., 0,6 % no Ungārijas 2008. gada NKI). Katastrofas nodarītie tiešie zaudējumi bija ievērojami mazāki nekā parastais

LV 6 LV

slieksnis, tāpēc Ungārija pieteikumu iesniedza saskaņā ar kritēriju “neparasta reģionāla katastrofa”.

Regulas 2. panta 1. punktā noteikts, ka tā galvenokārt attiecas uz lielām dabas katastrofām1, un tādējādi no tās piemērošanas jomas jau no paša sākuma netiek izslēgtas tehnoloģiju izraisītas katastrofas. Tomēr tehnoloģiju izraisītas katastrofas var uzskatīt par attiecināmām tikai tad, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi.

Principā Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 3. panta 3. punktā paredzēts, ka ar maksājumiem no fonda finansē tikai pasākumus, ar ko novērš neapdrošināmus postījumus. Tomēr sarkano dubļu radīto postījumu cēlonis bija defekts rūpnieciskā iekārtā. Neatkarīgi no jautājuma par individuālo atbildību, alumīnija rūpnīcas īpašniekiem un/vai operatoriem būtu bijis jāapdrošina sevi pret risku, ko rada tās iekārtu ekspluatācija (pilna atbildība). Tāpēc sarkano dubļu noplūdes radītos zaudējumus var uzskatīt par apdrošināmiem. Turklāt pieteikumā nebija izpētīts atbildības jautājums. Tomēr Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 8. panta 1. punktā paredzēts, ka saņēmējvalstīm ir pienākums censties iegūt visas iespējamās kompensācijas no trešām personām. Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 3. panta 3. punktā noteikts, ka no fonda veiktie maksājumi postījumu radīto zaudējumu novēršanai ir atgūstami, ja par minētajiem postījumiem vēlāk samaksā trešā persona. Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” par visiem iekārtu izraisītajiem zaudējumiem neatkarīgi no iespējamas personīgās atbildības vai apdrošināšanas seguma būtu jāatbild rūpnieciskā kompleksa īpašniekam un/vai operatoram. Tāpēc Solidaritātes fondam nav jāsedz šādi zaudējumi. Iepriekš minēto iemeslu dēļ Ungārijas sarkano dubļu katastrofu nevarēja uzskatīt par atbilstošu Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002 paredzētajiem Solidaritātes fonda piesaistes kritērijiem. Ungārija tika informēta par šo Komisijas lēmumu.

3. JAUNIE 2011. GADĀ SAŅEMTIE PIETEIKUMI

2011. gadā tika saņemti pieteikumi no Itālijas (plūdi Veneto reģionā), Spānijas (zemestrīce Lorkā) un Kipras (eksplozija jūras spēku bāzē). Tieši pirms 2011. gada beigām Komisija saņēma vēl vienu Itālijas pieteikumu (plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos). Tomēr Kipras un Itālijas (plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos) pieteikumu novērtējumus varēja pabeigt tikai 2012. gadā, un tie tiks izklāstīti 2012. gada ziņojumā.

Itālija (plūdi Veneto reģionā)

Laikposmā no 2010. gada 31. oktobra līdz 2010. gada 2. novembrim Veneto reģionu Itālijas ziemeļaustrumos skāra spēcīgas lietusgāzes, un situāciju pasliktināja kūstošais sniegs, kā rezultātā pārplūda upes un tika appludinātas plašas teritorijas, nodarot postījumus ceļiem un infrastruktūras tīkliem, lauksaimniecībai, uzņēmējdarbībai un dzīvojamajām mājām. Tika ziņots par lieliem postījumiem visā Veneto reģionā, turpretim Bacchiglione upes baseinu, kas ietver Vicenza un Padova pilsētas, plūdi skāra jo īpaši smagi. Attiecīgi Komisija 2011. gada 7. janvārī saņēma

1 Regulas 2. panta 1. punktā noteikts: “Pēc lūguma, ko izsaka kāda dalībvalsts vai valsts, kas ar Eiropas

Savienību veic pievienošanās sarunas, turpmāk tekstā – “saņēmējvalsts”, var piešķirt palīdzību no Fonda galvenokārt gadījumos, kad šajā valstī notiek liela dabas katastrofa ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku vienā vai vairākos reģionos vai vienā vai vairākās valstīs”.

LV 7 LV

Itālijas pieteikumu finansiālās palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda. Ievērojami pārstrādāts pieteikums tika saņemts 2011. gada augusta vidū. Pēc rūpīgas minētā pieteikuma pārbaudes Komisija secināja, ka Itālijas pieteikums ir kvalificējams kā “neparasta reģionāla katastrofa”. Kā atzinusi Komisija, kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 676,36 miljoni, kas ir 19 % no 2011. gadā Itālijai piemērojamā piesaistes sliekšņa, kurš ir EUR 3,536 miljardi (t. i., EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām). Tādējādi Komisija 2011. gada 17. novembrī apstiprināja Itālijas pieteikumu un ierosināja piesaistīt palīdzību no Solidaritātes fonda EUR 16,9 miljonu apmērā. Budžeta grozījumu procedūra tika pabeigta 2011. gada 13. decembrī. Tomēr piekļuvi budžeta apropriācijām varēja nodrošināt tikai 2012. gada februāra vidū. Dotāciju varēja izmaksāt 2012. gada 15. jūnijā pēc īstenošanas nolīguma noslēgšanas ar Itāliju.

Spānija (zemestrīce Lorkā)

2011. gada 11. maijā Spānijas pilsētu Lorku satricināja divas secīgas 5,2 magnitūdu stipras zemestrīces, kā rezultātā gāja bojā deviņi cilvēki un tika nodarīti lieli postījumi. Komisija 2011. gada 20. jūlijā saņēma Spānijas pieteikumu finansiālās palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda, un atjaunināta pieteikuma versija tika saņemta 2011. gada 1. augustā. Kā atzinusi Komisija, katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 842,84 miljoni, kas ir 23,84 % no 2011. gadā Spānijai piemērojamā piesaistes sliekšņa, kurš ir EUR 3,536 miljardi (t. i., EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām). Komisija 2011. gada 17. novembrī nolēma apstiprināt Spānijas pieteikumu, pamatojoties uz izņēmuma noteikumiem attiecībā uz “neparastu reģionālu katastrofu” un ierosināja piesaistīt palīdzību no Solidaritātes fonda EUR 21,1 miljona apmērā. Budžeta grozījumu procedūra tika pabeigta 2011. gada 13. decembrī. Tomēr piekļuvi budžeta apropriācijām varēja nodrošināt tikai 2012. gada februāra vidū. Dotāciju izmaksās pēc tam, kad tiks parakstīts īstenošanas nolīgums starp Komisiju un Spāniju.

4. FINANSĒJUMS

2011. gadā Solidaritātes fonda dotācijas tika izmaksātas sešos gadījumos, par kuriem pieteikumi tika saņemti 2010. gada vasarā. Attiecīgo budžeta grozījuma provizorisko projektu Nr. 1 pilnībā pabeidza 2011. gada 6. aprīlī2. Maksājumi tika veikti 2011. gada vasarā un rudenī.

Fonds tika piesaistīts attiecībā uz vēl trijiem pieteikumiem, kas tika saņemti 2010. gada beigās. 2011. gada budžeta grozījuma provizoriskais projekts Nr. 2 attiecas uz plūdiem, kas skāra Čehijas Republiku, Slovēniju un Horvātiju (rudens plūdi 2010. gadā) un budžeta lēmējinstitūcija to apstiprināja 2011. gada 14. jūlijā. Maksājumi tika veikti 2011. gadā beigās pēc tam, kad bija pieņemti lēmumi par dotāciju piešķiršanu un parakstīti Īstenošanas nolīgumi3.

2 2011. gada budžeta grozījums Nr. 1 attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 182 388 893

apmērā saistību un maksājumu apropriācijās saistībā ar spēcīgu lietusgāžu sekām Polijā, Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Horvātijā un Rumānijā. To 2011. gada 6. aprīlī pieņēma Eiropas Parlaments. COM(2011) 9. OV L 172, 30.06.2011.

3 Iepriekšējo projektu 2011. gada budžeta grozījumam Nr. 2 (COM(2011)154) Eiropas Parlaments 2011. gada 14. jūlijā pieņēma kā budžeta grozījumu Nr. 3. Tas attiecas uz ES Solidaritātes fonda

LV 8 LV

Attiecībā uz 2011. gadā saņemtajiem pieteikumiem fondu varēja piesaistīt Itālijas (plūdi Veneto reģionā) un Spānijas (zemestrīce Lorkā) gadījumā. Attiecīgo 2011. gada budžeta grozījuma provizorisko projektu Nr. 74 budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja 2011. gada 13. decembrī. Tomēr maksājumi aizkavējās, jo budžeta apropriācijas bija jāpārnes uz 2012. gadu un bija jāpabeidz īstenošanas nolīgumu sagatavošana.

2011. gadā apstiprinātās Solidaritātes fonda dotācijas

Saņēmējvalsts Katastrofa Kategorija 2011. gadā piešķirtā summa (EUR)

Slovākija Pavasara plūdi 2010. gadā Liela katastrofa 20 430 841

Polija Pavasara plūdi 2010. gadā Liela katastrofa 105 567 155

Čehijas Republika Pavasara plūdi 2010. gadā Kaimiņvalsts 5 111 401

Ungārija Pavasara plūdi 2010. gadā Liela katastrofa 22 485 772

Horvātija Pavasara plūdi 2010. gadā Kaimiņvalsts 3 825 983

Rumānija Pavasara plūdi 2010. gadā Liela katastrofa 24 967 741

Čehijas Republika Rudens plūdi 2010. gadā

Reģionāla katastrofa 10 911 939

Slovēnija Rudens plūdi 2010. gadā Liela katastrofa 7 459 637

Horvātija Rudens plūdi 2010. gadā Kaimiņvalsts 1 175 071

Itālija Plūdi Veneto reģionā 2010. gadā


Spānija Zemestrīce Lorkā 2011. gadā


KOPĀ 239 915 415

5. UZRAUDZĪBA

Lai iegūtu informāciju par sistēmām, ko ieviesušas atbildīgās dalībvalstu iestādes attiecīgo Solidaritātes fonda dotāciju īstenošanas nodrošināšanai, un apspriestu specifiskus īstenošanas iestāžu jautājumus Komisija 2011. gadā bija uzraudzības vizītēs piecās Solidaritātes fonda dotāciju saņēmējvalstīs:

– 2011. gada 1. jūlijā Dublinā (Īrija) saistībā ar dotāciju EUR 13 miljonu apmērā, kas piešķirta, pamatojoties uz 2009. gada novembrī notikušajiem plūdiem;

izmantošanu EUR 19 546 647 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās saistībā ar spēcīgu lietusgāžu sekām Slovēnijā, Horvātijā un Čehijā. OV L 213, 19.08.2011.

4 2011. gada budžeta grozījums Nr. 7 attiecas uz ES Solidaritātes fonda izmantošanu EUR 37 979 875 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās saistībā ar zemestrīci Mursijā (Murcia), Spānijā (EUR 21 070 950) un plūdiem Veneto reģionā, Itālijā (EUR 16 908 925). To 2011. gada 13. decembrī pieņēma Eiropas Parlaments. COM (2011) 796, 21.11. 2011. OV L 62, 2.03.2012.

LV 9 LV

– 2011. gada 12. jūlijā Puatjē (Poitiers) (Francija) saistībā ar dotāciju EUR 35,6 miljonu apmērā, kas piešķirta, pamatojoties uz 2010. gada februārī notikušo vētru “Ksintija”;

– 2011. gada 1. septembrī Madeirā (Portugāle) saistībā ar dotāciju EUR 31,3 miljonu apmērā, kas piešķirta, pamatojoties uz dubļu un zemes nogruvumiem 2010. gada februārī;

– 2011. gada 7. un 8. novembrī Bukarestē (Rumānija) saistībā ar dotāciju EUR 25 miljonu apmērā, kas piešķirta 2011. gadā, pamatojoties uz plūdu izraisīto katastrofu 2010. gada jūnijā;

– 2011. gada 24. novembrī Budapeštā (Ungārija) saistībā ar dotāciju EUR 22,5 miljonu apmērā, kas piešķirta, pamatojoties uz 2010. gada maijā notikušajiem plūdiem.

Kopumā Komisijas vizītes tika uzņemtas ļoti atsaucīgi, un to laikā tika gūts pamatots apliecinājums tam, ka attiecīgās iestādes īstenošanu un kontroles veic caurskatāmi un pareizi, ievērojot noteikumus, kas paredzēti Solidaritātes fonda regulā, lēmumā par dotācijas piešķiršanu un īstenošanas nolīgumos.

Pēc nobeiguma ziņojumu saņemšanas Komisija veiks papildu analīzi un vajadzības gadījumā arī atbilstošus pasākumus.

6. PALĪDZĪBAS IZBEIGŠANA

Solidaritātes fonda regulas 8. panta 2. punktā noteikts, ka ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc viena gada ilga laikposma beigām, skaitot no dotācijas izmaksas dienas, saņēmējvalsts iesniedz ziņojumu par dotācijas finanšu izlietojumu (turpmāk “īstenošanas ziņojums”), pievienojot izdevumu pamatojuma pārskatu (turpmāk “derīguma pārskats”). Šīs procedūras beigās Komisija izbeidz fonda palīdzību.

Trīs ES Solidaritātes fonda lietas tika izbeigtas 2011. gadā.

(1) Attiecībā uz 2005. gada pavasarī notikušo plūdu izraisīto katastrofu Bulgārijā tika piešķirta finanšu palīdzība EUR 9,7 miljonu apmērā, un īstenošanas ziņojums tika saņemts 2008. gada 17. janvārī. Bulgārijas iestāžu revīzijā tika konstatēti neattaisnoti izdevumi EUR 225 150 apmērā. Tādēļ pēc vienošanās ar Bulgārijas iestādēm Komisija sāka atgūšanas procedūru, un 2008. gada 29. decembrī no Bulgārijas iestādēm tika atgūti EUR 225 150. Papildu analīzi un novērtējumu Komisija pabeidza 2011. gadā. Komisija izbeidza šo lietu 2011. gada februārī.

(2) Attiecībā uz palīdzības izbeigšanu, kura EUR 5,29 miljonu apmērā tika piešķirta saistībā ar vētru, kas 2007. gadā skāra Reinjonas salu (Francija), īstenošanas ziņojums tika saņemts 2009. gada 13. jūlijā. Tā kā Francijas iestādes bija norādījušas neattaisnotus izdevumus, izdevumi bija par EUR 53 680 mazāki nekā piešķirtā summa. Pamatojoties uz papildu analīzi un nobeiguma ziņojuma novērtējumu un ņemot vērā to, ka Francijas iestādes noteiktajā divu mēnešu laikā necēla iebildumus attiecībā uz Komisijas vēstuli par palīdzības izbeigšanu, Komisija sāka atgūšanas procedūru par EUR 53 680

LV 10 LV

atgūšanu. Komisija saņēma minēto summu, un 2011. gada jūnijā lieta tika izbeigta.

(3) Saistībā ar Ungārijas 2006. gada lietas izbeigšanu, kas attiecās uz 2006. gada aprīlī notikušo plūdu izraisīto katastrofu, Komisija piešķīra finansiālo palīdzību EUR 15 miljonu apmērā. Komisija 2009. gada 18. maijā saņēma īstenošanas ziņojumu. Ungārijas iestādes savā galīgajā ziņojumā norādīja, ka paziņotie izdevumi ir par EUR 4 598 mazāki nekā piešķirtā summa. Tāpēc un pamatojoties uz Komisijas veikto papildu analīzi un pārbaudēm, no Ungārijas iestādēm tika atgūti EUR 4 598. Komisija izbeidza šo lietu 2011. gada septembrī.

Komisija 2011. gadā no Francijas (vētra “Klauss” 2009. gadā) un Itālijas (zemestrīce Abruco (Abruzzo) 2009. gadā) saņēma galīgos īstenošanas ziņojumus par 2009. gadā piešķirtajām dotācijām. Šo īstenošanas ziņojumu novērtēšana turpinājās pēc šajā gada ziņojumā aplūkotā laikposma.

7. PAZIŅOJUMS PAR SOLIDARITĀTES FONDA NĀKOTNI

Komisija 2011. gada 6. oktobrī iepazīstināja ar savu paziņojumu par Solidaritātes fonda nākotni5, kura mērķis ir uzlabot fonda spēju reaģēt uz katastrofām, padarīt to pamanāmāku un precizēt tā darbības kritērijus.

Jau 2005. gadā Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu tiesību aktam, ar ko tiktu grozīta Solidaritātes fonda regula un kas nebija pieņemams vairumam dalībvalstu. Tāpēc Komisija minēto priekšlikumu atsauca.

Komisija joprojām uzskata, ka ievērojamus uzlabojumus ES Solidaritātes fonda darbībā iespējams panākt, ieviešot tikai minimālus pielāgojumus pašreizējā regulā un tādējādi saglabājot fonda esības pamatojumu un neskarot tā finanšu lietas un atļauto tēriņu apjomu. Ierosinātie regulas pielāgojumi neradītu izmaiņas no fonda finansētajās attiecināmajās darbībās, piemēram, būtiski svarīgu infrastruktūru tūlītēja atjaunošana un reaģēšanas resursu izmantošanas izmaksas. Minētajā paziņojumā nav tādu 2005. gada priekšlikuma aspektu kā darbības jomas paplašināšana, piesaistes sliekšņu izmaiņas vai atteikšanās no reģionālo katastrofu kategorijas.

Komisija ierosina šādus pielāgojumus:

• skaidri definēta Solidaritātes fonda darbības joma, tajā iekļaujot tikai dabas katastrofas un to sekas. Par attiecināmām arī turpmāk uzskatītu tādas “lavīnveida sekas” kā dabas katastrofu izraisītas tehnoloģiju izraisītas katastrofas;

• jauna vienkārša reģionālo katastrofu definīcija, kuras pamatā ir viens (uz IKP balstīts) kritērijs. Tādējādi tiktu novērstas neskaidrības spēkā esošajos noteikumos par nosacījumiem fonda piesaistei izņēmuma kārtā;

• avansu (pēc pieprasījuma) ieviešana un maksājumu paātrināšana, lai uzlabotu fonda efektivitāti un tā pamanāmību;

5 COM(2011) 613.

LV 11 LV

• skaidrāka reakcija uz tādām lēni progresējošām katastrofām kā sausums;

• administratīvā vienkāršošana un laika ieguve, apvienojot lēmumus par dotāciju piešķiršanu un īstenošanas nolīgumus;

• tāpat Komisija vēlētos kopā ar dalībvalstīm izpētīt, vai Solidaritātes fonds var palīdzēt novērst katastrofas un klimata pārmaiņas, ieviešot stimulus pastiprinātiem novēršanas centieniem;

• tāpat Komisija ir gatava apspriest jebkādus citus elementus, ko dalībvalstis varētu vēlēties ieviest, lai uzlabotu fonda efektivitāti.

Šā ziņojuma pieņemšanas laikā notiek Padomes, Eiropas Parlamenta un citu ieinteresēto personu diskusijas par minēto paziņojumu. Komisija izvērtē iespējas attiecībā uz jaunu tiesību akta priekšlikumu.

8. SECINĀJUMI

Lai gan Komisija 2011. gadā saņēma mazāk pieteikumu Solidaritātes fonda palīdzības saņemšanai, 2010. gadā iesniegto nepieredzēti daudzo pieteikumu izskatīšana turpinājās ievērojamu laiku 2011. gadā. Minētie pieteikumi apstiprināja daudzas no problēmām un tendencēm, kas tika pamanītas un ziņotas jau iepriekšējos gados.

Lielas katastrofas, kas ir Solidaritātes fonda galvenais mērķis, ir samērā viegli novērtējamas, pamatojoties uz vienu nemainīgu kritēriju (kopējie tiešie zaudējumi pret piesaistes slieksni), kas jāizpilda palīdzības apstiprināšanai. Tomēr tikai viena trešdaļa pieteikumu attiecas uz lielām katastrofām.

Lielākais vairums pieteikumu attiecas uz mazākām katastrofām – visbiežāk tādām, kuras pamatojas uz kritēriju, ko piemēro tā saucamajām neparastām reģionālām katastrofām, kuras likumdevējs paredzējis kā retu izņēmumu un kurām pieejami tikai 7,5 % no fonda gada budžeta. Regulā paredzētie nosacījumi, kas jāizpilda, lai šādi pieteikumi tiktu pieņemti, ir sarežģīti un samērā grūti izpildāmi. Tāpēc lielāko daļu pieteikumu, kas attiecas uz reģionālām katastrofām, Komisija noraida. Būtu noderīgi skaidrāki un vienkāršāki kritēriji, pamatojoties uz kuriem var piešķirt palīdzību reģionālu katastrofu gadījumos.

Vēlreiz ir pierādījies, ka pieteikumi, kas attiecas uz rūpnieciskām avārijām un citām katastrofām, kuras nav dabas katastrofas, parasti neatbilst regulā paredzētajiem palīdzības piešķiršanas kritērijiem, pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā” un to, ka palīdzību no Solidaritātes fonda nepiešķir par apdrošināmiem zaudējumiem. Kā jau norādīts oktobra paziņojumā, skaidrāk definēta darbības joma, kas attiektos tikai uz dabas katastrofām un to sekām, samazinātu juridisko nenoteiktību.

Konkrēta gada beigās saņemto pieteikumu apstrādi parasti nevar pabeigt tajā pašā gadā. Tāpēc regulā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru 25 % no fondam ikgadēji piešķirtā EUR 1 miljarda nedrīkst iztērēt pirms 1. oktobra, lai finanšu resursi netiktu izsmelti priekšlaicīgi, faktiski nav spēkā. Vēl ir jāapsver, kā varētu paātrināt dotāciju izmaksu.

LV 12 LV

Paziņojumā par Solidaritātes fonda nākotni ir iekļauti daudzi elementi tiesiskā regulējuma un attiecīgi fonda efektivitātes uzlabošanai. Tādējādi minētais paziņojums ir pirmsākums iespējamam tiesību akta priekšlikumam, kura mērķis ir uzlabot fonda spēju reaģēt uz katastrofām, padarīt fondu pamanāmāku un precizēt tā darbības kritērijus.

LV 13 LV

1. PIELIKUMS. LIELĀM KATASTROFĀM 2011. GADĀ PIEMĒROJAMIE SLIEKŠŅI (PAMATOJOTIES UZ 2009. GADA DATIEM PAR NKI)

(miljoni EUR)

Valsts NKI 2009. gadā* 0,6 % no NKI*

Piemērojamais slieksnis lielu

katastrofu gadījumā 2011. gadā*

AT ÖSTERREICH 271 459 1 628,756 1 628,756

BE BELGIË/BELGIQUE 342 261 2 053,566 2 053,566

BG BULGARIA 33 113 198,678 198,678

CY KYPROS 16 641 99,845 99,845

CZ ČESKÁ REPUBLIKA 129 046 774,274 774,274

DE DEUTSCHLAND 2 430 940 14 585,640 3 535,904**

DK DANMARK 226 447 1 358,684 1 358,684

EE EESTI 13 538 81,230 81,230

EL ELLADA 226 644 1 359,863 1 359,863

ES ESPAÑA 1 029 541 6 177,246 3 535,904**

FI SUOMI/FINLAND 171 383 1 028,298 1 028,298

FR FRANCE 1 922 845 11 537,070 3 535,904**

HR HRVATSKA 43 572 261,431 261,431

HU MAGYARORSZÁG 88 291 529,747 529,747

IE ÉIRE/IRELAND 132 601 795,607 795,607

IS ICELAND 7 787 46,723 46,723

IT ITALIA 1 494 576 8 967,457 3 535,904**

LT LIETUVA 27 010 162,057 162,057

LU LUXEMBOURG (G.D.) 26 765 160,590 160,590

LV LATVIJA 19 954 119,723 119,723

MT MALTA 5 451 32,704 32,704

NL NEDERLAND 556 518 3 339,108 3 339,108

PL POLSKA 299 518 1 797,108 1 797,108

LV 14 LV

(miljoni EUR)

Valsts NKI 2009. gadā* 0,6 % no NKI*

Piemērojamais slieksnis lielu

katastrofu gadījumā 2011. gadā*

PT PORTUGAL 162 331 973,986 973,986

RO ROMÂNIA 113 652 681,913 681,913

SE SVERIGE 296 151 1 776,908 1 776,908

SI SLOVENIJA 34 704 208,224 208,224

SK SLOVENSKO 62 575 375,452 375,452

TR TÜRKIYE 330 413 1 982,480 1 982,480

UK UNITED KINGDOM 1 587 886 9 527,315 3 535,904**

*Sliekšņi ir mazākā no šādām divām vērtībām – 0,6 % no NKI vai EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām.

*Noapaļoti skaitļi

** ~ EUR 3 miljardi, rēķinot pēc 2002. gada cenām. Avots: Eurostat

LV 15 LV

2. PIELIKUMS. LĪDZ GALAM NEIZSKATĪTIE 2010. GADĀ ES SOLIDARITĀTES FONDAM IESNIEGTIE PIETEIKUMI UN JAUNIE PIETEIKUMI, PAR KURIEM LĒMUMS PIEŅEMTS 2011. GADĀ

Gads 2010 2011

Pieteikuma iesniedzēja valsts Francija Čehijas

Republika Vācija Slovēnija Horvātija Ungārija Itālija Spānija Kipra Itālija

Katastrofas nosaukums un raksturojums

Plūdi Vāras

reģionā

Rudens plūdi

Plūdi Saksijā

Rudens plūdi

Rudens plūdi

Sarkano dubļu

noplūde

Plūdi Veneto reģionā

Zemestrīce Lorkā

Eksplozija jūras spēku

bāzē

Plūdi Ligūrijas

un Toskānas reģionos

Postījumu pirmā diena 15/06/2010 7/08/2010 7/08/2010 17/09/2010 17/09/2011 4/10/2010 31/10/2010 11/05/2011 11/07/2011 25/10/2011

Pieteikuma iesniegšanas datums 24/08/2010 14/10/2010 15/10/2010 26/11/2010 25/11/2010 13/12/2010 7/01/2011 20/07/2011 19/09/2011 22/12/2011

Visa informācija pieejama - - - - - - 11/08/2011 1/08/2011 24/11/2011 20/01/2012 -

Lielai katastrofai piemērojamais slieksnis (miljoni EUR)

3466,57 824,03 3466,57 217,67 275,80 590,71 3535,90 3535,90 99,85 3535,90

Kopējie tiešie zaudējumi (miljoni EUR)6

740,70 436,48 937,77 251,30 47 174,32 676,36 842,84 - 722,47

Kategorija (Reģionāla katastrofa)

Reģionāla katastrofa

(Reģionāla katastrofa)

Liela katastrofa Kaimiņvalsts (Reģionāla

katastrofa) Reģionāla katastrofa


(Liela katastrofa)/katastrofa, kas

nav dabas katastrofa


Zaudējumi/slieksnis 21,37 % 52,97 % 27,05 % 115,45 % 17,04 % 29,51 % 19,13 % 23,84 % - 20,43 %

Attiecināmo ārkārtas pasākumu izmaksas (miljoni EUR)

197,54 334,77 489 171,27 28,65 - 573,23 104 - 511,43

6 Komisijas atzītā tiešo zaudējumu kopējā summa.

LV 16 LV

Attiecināmās izmaksas/ kopējie zaudējumi 26,67 % 76,70 % 52,14 % 68,15 % 60,95 % - 84,75 % 12,34 % - 70,79 %

Palīdzība/ attiecināmās izmaksas - 3,26 % - 4,36 % 4,10 % - 2,95 % 20,26 % - 3,53 %

Palīdzības apjoms(% no kopējiem zaudējumiem)

- 2,5 % - 2,97 % 2,5 % - 2,5 % 2,5 % - 2,5 %

Diena, kurā pieņemts lēmums par dotācijas piešķiršanu

Noraidīts 22/08/2011 Noraidīts 19/09/2011 19/08/2011 Noraidīts 28/03/2012 9/03/2012 Noraidīts Tiek izskatīts

(Pieņemta) īstenošanas nolīguma parakstīšanas diena

- 11/10/2011 - 4/11/2011 14/09/2011 - 23/04/2012 26/06/2012 - Tiek izskatīts

Piešķirtā palīdzība (EUR) - 10 911 939 - 7 459 637 1 175 071 - 16 908 925 21 070 950 - 18 061 682

LV 17 LV

3. PIELIKUMS. KOPŠ 2002. GADA ES SOLIDARITĀTES FONDAM IESNIEGTIE PIETEIKUMI

Gads Valsts Katastrofas raksturojums

Zaudējumi

(miljoni EUR)

Kategorija Piešķirtā palīdzība

(miljoni EUR)

1 AT Plūdi 2 900 Liela katastrofa

134

2 CZ Plūdi 2 300 Liela katastrofa

129

3 FR Plūdi (Gāras (Le Gard) reģions) 835 Reģionāla

katastrofa 21

2

0

0

2 4 DE Plūdi 9 100 Liela

katastrofa 444

Kopējais palīdzības apjoms par 2002. gada pieteikumiem 728

1 ES Naftas noplūde (no tankkuģa “Prestige”) 436 Reģionāla

katastrofa 8,626

2 IT Zemestrīce (Molizes un Apūlijas reģions) 1 558 Reģionāla

katastrofa 30,826

3 IT Vulkāna izvirdums (Etna) 894 Reģionāla katastrofa 16,798

4 IT Plūdi (Ziemeļitālija) (1 900) (Liela katastrofa) Noraidīts

5 GR Bargi laikapstākļi ziemā (neskaidrs) (Liela katastrofa?) Noraidīts

6 PT Meža ugunsgrēki 1 228 Liela katastrofa 48,539

7 FR Meža ugunsgrēki (Dienvidfrancija) 531 (Reģionāla

katastrofa) Noraidīts

8 ES Meža ugunsgrēki (Portugāles robeža) 53 Kaimiņvalsts 1,331

9 MT Plūdi 30 Liela katastrofa 0,961

2

0

0

3

10 IT Plūdi (Friuli-Venēcijas Džūlijas reģions) (525) (Reģionāla


Kopējais palīdzības apjoms par 2003. gada pieteikumiem 107,081

1 FR Plūdi (Ronas delta) 785 Reģionāla katastrofa 19,625 2

0 2 ES Plūdi (Malaga) (73) (Reģionāla


LV 18 LV


Zaudējumi

(miljoni EUR)


(miljoni EUR)

3-9 ES Meža ugunsgrēki

(7 pieteikumi) (480) (Reģionāla katastrofa) Visi 7 noraidīti

10 SK Plūdi (29) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

0

4

11 SI Zemestrīce (13) (Reģionāla katastrofa) Atsaukts


1 SK Vētra (Tatri) 203 Liela katastrofa 5,668

2 IT Plūdi (Sardīnija) (223; pārāk

augstu novērtēts)

(Reģionāla katastrofa) Noraidīts

3 EE Vētra 48 Liela katastrofa 1,29

4 LV Vētra 193 Liela katastrofa 9,487

2 0 0 5

5 SE Vētra “Gudruna” 2 297 Liela katastrofa 81,725

6 LT Vētra 15 Kaimiņvalsts 0,379

7 GR Plūdi (Evras upe) (112) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

8 RO Pavasara plūdi 489 Liela katastrofa 18,798

9 BG Pavasara plūdi 222 Liela katastrofa 9,722

10 BG Vasaras plūdi 237 Liela katastrofa 10,632

11 RO Vasaras plūdi 1 050 Liela katastrofa 52,4

2 0 0 5

12 AT Plūdi (Tirole/Forarlberga) 592 Reģionāla katastrofa 14,799


1 UK Sprādziens Bansfīldas naftas bāzē (700) (Reģionāla

katastrofa) Atsaukts

2 GR Plūdi (Evras upe) 372 Reģionāla katastrofa 9,306

2 0 0 6

3 HU Plūdi 519 Liela katastrofa 15,064

LV 19 LV


Zaudējumi

(miljoni EUR)


(miljoni EUR)

4 ES Meža ugunsgrēki (Galisija) (91) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts


1 DE Vētra “Kirils” 4750 Liela katastrofa 166,9

2 FR Reinjona, ciklons “Gamede” 211 Reģionāla

katastrofa 5,29

3 ES Plūdi (Eljerro sala) (18) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

4 ES Plūdi (Lamanča) (66) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

5 UK Plūdi 4 612 Liela katastrofa 162,387

6 CY Meža ugunsgrēki (38) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

7 ES Meža ugunsgrēki (Kanāriju salas) (144) (Reģionāla


8-16 IT 9 pieteikumi par meža

ugunsgrēkiem 9 reģionos - (Reģionāla katastrofa)

Nepieņemams; nokavēts termiņš

17 FR Vētra “Dīns” (Martinika) 509 Reģionāla katastrofa 12,78

18 GR Meža ugunsgrēki 2 118 Liela katastrofa 89,769

2 0 0 7

19 SI Plūdi 233 Liela katastrofa 8,254


1 CY Sausums 165,4 Liela katastrofa 7,605

2 0 0 8 2 RO Plūdi 471,4 Reģionāla

katastrofa 11,785


1 FR Vētra “Klauss” 3 805,5 Liela katastrofa 109,377

2 IT Zemestrīce (Abruco reģions) 10 212,0 Liela

katastrofa 493,771

3 GR Meža ugunsgrēki (152,8) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

2 0 0 9

4 CY Vētras (2,6) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

LV 20 LV


Zaudējumi

(miljoni EUR)


(miljoni EUR)

5 GR Plūdi (Evijas sala) (83,2) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

6 IT Dubļu nogruvumi (Mesīnas province) (598,9) (Reģionāla



1 IE Plūdi 2009. gadā 520,9 Reģionāla katastrofa 13,022

2 IT Plūdi Toskānā (211,7) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

3 ES Plūdi Andalūzijā (709,7) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

4 PT Dubļu un zemes nogruvumi Madeirā 1 080 Liela

katastrofa 31,256

5 FR Vētra “Ksintija” 1 425 Reģionāla katastrofa 35,636

6 SK Plūdi 649,9 Liela katastrofa 20,431

7 PL Plūdi 2 993,7 Liela katastrofa 105,567

8 CZ (Pavasara) plūdi 204,5 Kaimiņvalsts 5,111

9 HU Plūdi 719,3 Liela katastrofa 22,486

10 HR (Pavasara) plūdi 153,04 Kaimiņvalsts 3,826

11 FR Plūdi Vārā (703-778) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

12 RO Plūdi 875,75 Liela katastrofa 24,968

13 CZ (Rudens) plūdi 436,5 Reģionāla katastrofa 10,912

14 DE Plūdi Saksijā (937,7) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts

15 HR (Rudens) plūdi 47 Kaimiņvalsts 1,175

16 SI (Rudens) plūdi 251,3 Liela katastrofa 7,460

2 0 1 0

17 HU Sarkano dubļu noplūde (174,32) (Reģionāla katastrofa) Noraidīts


1 IT Plūdi Veneto reģionā 2010. gadā 676,36 Reģionāla

katastrofa 16,909 2 0 1

2 ES Zemestrīce Lorkā 2011. gadā 842,84 Reģionāla

katastrofa 21,071

LV 21 LV


Zaudējumi

(miljoni EUR)


(miljoni EUR)

3 CY Eksplozija jūras spēku bāzē 2011. gadā (357)

(liela katastrofa/katastrofa, kas nav

dabas katastrofa

Noraidīts

1

4 IT Plūdi Ligūrijas un Toskānas reģionos 2011. gadā 722,5 Reģionāla

katastrofa 18,062


Kopējā palīdzība, kas apstiprināta kopš 2002. gada EUR 2 489,798835 miljoni

Documents

EIROPAS KOMISIJA - European Parliament...Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 2011. gada ziņojums 1. IEVADS Padomes 2002. gada 11. novembra Regulas (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido