Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas …...2008/06/05 · Ivita Peipiņa Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu koordinators Gints Priede

- 1 -

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda

darbības programmu apakškomitejas sēdes protokols

Protokols Nr. P-AK/ERAF-KF-1

Rīgā, Radisson SAS Daugava

2007.gada 7.novembrī Sēdes sākums: 09:30

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda apakškomitejas

priekšsēdētājs:

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks, vadošās iestādes vadītājs Andţs Ūbelis

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda apakškomitejas

priekšsēdētāja vietniece:

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktore Diāna Rancāne

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda apakškomitejas locekļi:

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības

instrumentu departamenta direktore

Arina Andreičika

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Tehniskās

palīdzības uzraudzības nodaļas vadītājs

Guntars Auders

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš

Veselības ministrijas Investīciju departamenta direktora vietnieks Jevgenijs Blaţevičs

Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktores vietniece programmu

jautājumos

Sandra Cakule

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta pārstāvis Jack Engwegen

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Lauma Grafa

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš

Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome Gints Kaminskis

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta

vadītāja vietnieks

Viesturs Krievāns

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece, Programmu

vadības un uzraudzības departamenta direktore (uz pilnvaras pamata

pārstāv direktoru Armandu Eberhardu)

Anita Krūmiņa

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ivars Ķirsons

Finanšu ministrija Finanšu kontroles departamenta Eiropas Savienības

Kohēzijas fonda finanšu kontroles nodaļas vadītāja

Maija Paškeviča

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece (uz pilnvaras pamata pārstāv

padomnieci Mudīti Priedi)

Ivita Peipiņa

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu koordinators Gints Priede

Valsts kases Eiropas lietu departamenta direktores vietniece Anda Pudāne

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece struktūrfondu

jautājumos un Eiropas lietās

Lauma Sīka

- 2 -

Vides ministrijas Projektu sagatavošanas departamenta direktors (uz

08.11.2007. pilnvaras Nr. 4.1.2-12/5420 pamata pārstāv Vides ministrijas

Valsts sekretāra vietnieci, Investīciju departamenta direktori V.Gēmi)

Jurijs Spiridonovs

Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departamenta

Pirmās Eiropas Savienības dalībvalstu un vispārējo politiku nodaļas

3.sekretāre (uz pilnvaras pamata pārstāv departamenta direktores vietnieci

J.Drozdovu) Jūlija Sproģe

Mājokļu aģentūras Eiropas Savienības fondu ieviešanas nodaļas vadītājas

vietas izpildītājs

Andis Strods

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālās attīstības eksperts Andrejs Šnepsts

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andulis Ţidkovs

Citi dalībnieki:

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Plānošanas un

kontroles nodaļas vadītāja Ilze Āboliņa

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta

Uzņēmējdarbības un inovāciju nodaļas vadītāja Ilze Aleksandroviča

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktors Aleksandrs Antonovs

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Eiropas

Savienības fondu tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece Linda Barbara

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Reģionālās politikas

nodaļas vadītāja Indra Ciukša

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Sociālās un

izglītības infrastruktūras nodaļas vadītāja Svetlana Dolbunova

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Eiropas

Savienības finanšu palīdzības un Eiropas Sociālā fonda nodaļas vadītājas

vietniece Elīna Drāzniece

Labklājības ministrijas Sociālās politikas iekļaušanas departamenta

Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dūmiņa

Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktore Ilona Elste

Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta direktora

vietniece, Publiskās infrastruktūras nodaļas vadītāja Dace Grūberte

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes Projektu vadītāja Ilga Guļajeva


Uzņēmējdarbības un inovācijas nodaļas pārvaldes vecākā referente Jana Guzika

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta direktores

vietniece/Projektu īstenošanas uzraudzības nodaļas vadītāja Līna Kanberga

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Struktūrfondu

vadības nodaļas vadītāja Elīna Kārkla


kontroles nodaļas vecākā referente Ineta Keiša

Veselības ministrijas Investīciju departamenta Eiropas Savienības fondu

plānošanas un kontroles nodaļas vadītāja Evita Klapere

Vides ministrijas Investīciju departamenta Investīciju stratēģijas nodaļas

vadītājas vietniece Sarmīte Kļaviņa

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Sabiedrisko Lita Kokale

- 3 -

attiecību nodaļas vadītāja

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta pārstāve Inguna Kramiņa

Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta

Eiropas fondu departamenta direktore Ilze Krieva

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Publiskās

infrastruktūras nodaļas vadītājas vietniece Inese Lase

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Sociālās un

izglītības infrastruktūras nodaļas pārvaldes vecākais referents Pēteris Lasmanis

Vides ministrijas Valsts sekretāra padomnieks Ēriks Leitis

Sabiedriskās politikas centrs „Providus” jurists Gatis Litvins

Finanšu ministrijas Finanšu kontroles departamenta ES struktūrfondu

finanšu kontroles nodaļas vadītāja Laima Matisone

Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas

departamenta nodaļas vadītāja Zane Melgalve

Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta

direktore Elita Milča


infrastruktūras nodaļas vecākā referente Agnese Murāne

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Projektu

īstenošanas uzraudzības nodaļas vadītājas vietniece Ieva Ozoliņa


kontroles nodaļas pārvaldes vecākā referente Karina Pavlova

Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamenta direktora

vietniece Edīte Pavlovska

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta

Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis


Uzņēmējdarbības un inovācijas nodaļas vecākais referents Edmunds Pieķis

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu ieviešanas

departamenta direktore Dace Priede


kontroles nodaļas vecākā referente Elīna Privka


infrastruktūras nodaļas vecākais referents Eduards Puriņš

Eiropas Komisijas Reģionālās politikas Ģenerāldirektorāta pārstāvis Anton Schrag

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības instrumentu

departamenta Struktūrfondu vadības nodaļas vecākā referente Maija Sliede


Uzņēmējdarbības un inovāciju nodaļas vadītājas vietniece Jūlija Staševska

Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu privātā sektora

nodaļas vadītājs Gatis Silovs

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece, Programmu

vadības un uzraudzības departamenta Struktūrfondu vadības un

uzraudzības nodaļas vadītāja Anete Simsone

Eiropas Komisijas pārstāve Linda Sproģe

Valsts izglītības attīstības aģentūras Projektu vadītāja Nellija Titova

Zemkopības ministrijas Eiropas Savienības un valsts atbalsta

departamenta Eiropas Savienības atbalsta nodaļas vecākā referente

Santa Barone-

Upeniece

- 4 -

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu ieviešanas

departamenta Inovāciju un infrastruktūras attīstības nodaļas vadītāja Līga Vabule

Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas

departamenta direktora vietnieks Edmunds Valantis

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja

vietniece Sanita Vasiļjeva

Finanšu ministrijas Projektu vērtēšanas departamenta Projektu

īstenošanas uzraudzības nodaļas vecākā referente

Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfonda departamenta Uzraudzības

nodaļas vadītāja

Alise Zoldnere

Ilze Sīle

Nepiedalās:

Pasaules Dabas fonda eksperts Jānis Brizga

Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis Andrejs Ceļapīters

Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes Projektu vadītājs Edvīns Drigins

Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas valdes

priekšsēdētāja Māra Jākobsone

Valsts izglītības attīstības aģentūras Struktūrfondu koordinācijas

departamenta direktore Līga Lejiņa

Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības direktore Ingrīda Mikiško

Eiropas Investīciju bankas pārstāvis Jaani Pietikainen

Zemkopības ministrijas Eiropas Savienības un valsts atbalsta

departamenta direktors Aivis Reinholds

Saeimas Eiropas lietu komisijas vecākā konsultante Dana Roţlapa

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktors Nils Sakss

Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes Tukuma pilsētas domes

priekšsēdētājs Juris Šulcs

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Līvānu

novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods

Kultūras ministrijas Valsts sekretāre Solvita Zvidriņa

1. Sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda (turpmāk – ERAF/KF)

apakškomitejas sēdi atklāj vadošās iestādes vadītājs, apakškomitejas sēdes priekšsēdētājs

A.Ūbelis un informē, ka Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) ir apstiprināta otrā darbības

programma „Uzņēmējdarbība un inovācijas” (turpmāk – 2.DP), līdz ar to uzraudzības

komiteja (turpmāk – UK) ir tiesīga pieņemt lēmumus par projektu iesniegumu vērtēšanas

kritēriju apstiprināšanu (turpmāk – kritēriji) šīs darbības programmas aktivitātēm.

Darbības programmu „Cilvēkresursi un nodarbinātība” (turpmāk – 1.DP) un

„Infrastruktūra un pakalpojumi” (turpmāk – 3.DP) ietvaros kritēriji būs atkārtoti

jāapstiprina UK pēc 1.DP un 3.DP apstiprināšanas EK. A.Ūbelis uzsver, ka par

jautājumiem, par kuriem šajā apakškomitejā UK locekļi būs vienojušies 1.DP un 3.DP

ietvaros, jaunas diskusijas nākamajā UK neuzsāks. Vienojas

- 5 -

1. Apstiprināt apakškomitejas darba kārtību.

2. ERAF/KF apakškomitejas reglamenta saskaņošana

D.Rancāne informē par ERAF/KF apakškomitejas reglamenta (turpmāk – reglaments)

izstrādes pamatojumu, saturu, sagatavošanas gaitu un aicina izteikt viedokli par

nepieciešamajiem precizējumiem reglamentā.

J.Engvegens (J.Engwegen) iesaka precizēt reglamenta 2.sadaļā minētos uzdevumus,

izsakot tos vispārīgāk, jo apakškomitejas galvenais uzdevums ir sagatavot un atvieglot UK

darbu, kā arī ierosina nenoteikt apakškomiteju sēţu bieţumu. J.Engvegens uzskata, ka

apakškomiteju sēdēs būtu vairāk jādarbojas tehniskiem ekspertiem, savukārt UK jāpiedalās

valsts pārvaldes iestāţu vadības pārstāvjiem. J.Engvegens norāda, ka apakškomiteju sēdēs

jābūt pārstāvētiem visiem plānošanas reģioniem. J.Engvegens lūdz precizēt reglamenta

sadaļu par lēmumu pieņemšanu, jo saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem apakškomitejā

nedrīkst balsot un pieņemt lēmumus. A.Ūbelis piekrīt EK pārstāvja komentāriem un

informē, ka vadošā iestāde atbilstoši šiem komentāriem precizēs reglamentu.

Labklājības ministrijas pārstāve L.Grafa lūdz paredzēt iespēju par vienādu iespēju

horizontālās prioritātes īstenošanu atbildīgajai iestādei deleģēt papildus pārstāvi vismaz

dalībai apakškomiteju sēdēs. A.Ūbelis, pamatojoties gan uz Labklājības ministrijas, gan uz

EK ieteikumu, atbalsta šāda pārstāvja iekļaušanu apakškomitejas un UK sastāvā.

D.Rancāne informē, ka vēlmi piedalīties apakškomiteju un UK darbā ir izteikuši šādi

sociālie partneri: Vides konsultatīvā padome, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, biedrība

„ES projektu vadītāju apvienība”, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome un

Sabiedriskās politikas centrs „Providus”. Ir saņemti šo organizāciju iesniegumi ar

pamatojumu to iekļaušanai apakškomiteju un UK sastāvā, un vadošā iestāde ierosina

atbalstīt šo organizāciju pārstāvju iekļaušanu apakškomiteju un UK sastāvā padomdevēju

statusā.

J.Engvegens ierosina reglamentā iekļaut EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta

pārstāvju dalību ERAF/KF apakškomitejā un EK Nodarbinātības ģenerāldirektorāta

pārstāvju dalību Eiropas Sociālā fonda apakškomitejā.

A.Ūbelis informē, ka vadošā iestāde precizēs reglamentu atbilstoši izteiktajiem

komentāriem un precizēto reglamentu izsūtīs kopā ar protokolu.

Vienojas

1. Precizēt komitejas, ERAF/KF un ESF apakškomiteju reglamentus, ņemot vērā komisijas

ierosinājumus un kopā ar protokoliem tos izsūtīt dalībniekiem.

- 6 -

3. ERAF un KF projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju saskaņošana

L.Barbara prezentācijā informē apakškomitejas sanāksmes dalībniekus par Eiropas

Savienības (turpmāk – ES) fondu projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanas kritērijiem

2007.–2013.gada plānošana periodā, kā galvenos punktus minot projektu iesniegumu

apstiprināšanas kārtību, projektu iesniegumu atlases veidus un lēmumu par projektu

iesniegumiem apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu (skatīt pielikumu).

A.Ūbelis uzsver divas vadošās iestādes prasības attiecībā uz projektu iesniegumu kvalitātes

vērtēšanu. Viena no tām ir šāda: neatkarīgi no atlases veida ir jāvērtē projektu kvalitāte,

izsakot to skaitliskā salīdzināmā izteiksmē. Otra prasība – kvalitātes vērtējumam ir

jānosaka minimālais slieksnis, zem kura projektu iesniegumu noraida, tādējādi,

neapstiprinot nekvalitatīvus projektu iesniegumus.

J.Engvegens aicina izskaidrot projektu iesniegumu vērtēšanas norisi, vērtēšanas komisijas

izveides un darbības kārtību, projekta iesniedzēja informēšanas kārtību, uz horizontālo

prioritāšu īstenošanu vērsto projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izveides principus, kā

arī principus, pēc kuriem izvēlas projektu iesniegumu atlases veidu.

A.Ūbelis, atbildot uz EK pārstāvja uzdotajiem jautājumiem, norāda, ka vispirms tiek veikta

tehniskā un atbilstības pārbaude, kā arī uzsver, ka nav nepieciešams veikt kvalitātes

izvērtēšanu iesniegumiem, kuri nevar tikt apstiprināti, jo neatbilst tehniskajām un

atbilstības prasībām. Vērtēšanas komisijas izveido atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde,

un tās izveides nosacījumi ir noteikti normatīvajos aktos. Vērtēšanas komisijas locekļu

neatkarību prasa nodrošināt citi horizontālie normatīvie akti, kas nav tiešā veidā saistīti ar

ES fondu ieviešanu. Projekta iesniedzējs tiek informēts par projekta apstiprināšanu ar

vēstuli. Vadošā iestāde piekrīt, ka jābūt specifiskam un izmērāmam kritērijam atsevišķi par

katru horizontālo prioritāti. Vadošā iestāde ir izstrādājusi vadlīnijas par horizontālās

prioritātes „Makroekonomiskā stabilitāte” ieviešanu ES fondu projektu iesniegumu atlasē

un īstenošanā, kurās ir piemēri, kas varētu veicināt šī mērķa sasniegšanu, tai skaitā, dotu

priekšroku vai papildus punktus tiem projektiem, kas veicina privātā sektora finansējuma

piesaisti. Attiecībā uz izdevumu-ieguvumu analīzes pielietojumu vadošās iestādes

minimālā prasība ir šo analīzi veikt un uz tās balstīt projektu iesniegumu vērtēšanas

kritērijus gadījumos, kad aktivitātes ietvaros ir paredzēts atbalstīt vismaz vienu projektu,

kura finansējums pārsniedz 5 miljonu eiro apjomu. Pārējos gadījumos jābūt kritērijam, kas

vērtētu ieguldījumu efektivitāti. Starpniekinstitūcijas sniegs pamatojumu, kādēļ ir izvēlēts

viens vai otrs projektu iesniegumu atlases veids projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju

izskatīšanas laikā. Ierobeţotas projektu iesniegumu atlases gadījumā kvalitātes kritēriju

kopējo punktu skaitu izmanto, lai sakārtotu projektus prioritārā secībā. Projektu prioritārais

saraksts tiek izmantots gadījumā, ja aktivitātes īstenošanai pieejamais finansējums būs

nepietiekams, lai īstenotu visus plānotos projektus. Vadošā iestāde piekrīt, ka atsevišķās

aktivitātēs var būt lietderīgi noteikt kritērijus, kas sekmētu privātā sektora iesaistīšanu,

publiskās-privātās partnerības veicināšanu.

A.Ūbelis aicina sākt izskatīt 2.DP kritēriju komplektus un norāda, ka tiks izskatīti tie

kritēriju komplekti, kas izsūtīti UK locekļiem 2007.gada 15.oktobrī.

- 7 -

A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.1.1.1.aktivitātes

„Atbalsts zinātnei un pētniecībai” (turpmāk – 2.1.1.1.aktivitāte) kritērijiem.

I.Aleksandroviča aicina vērtēšanas kritēriju kopā precizēt 1.kvalitātes kritērija par izmaksu

efektivitātes vērtējumu redakciju un noteikt ko tieši vērtēs šajā kritērijā. Papildus vadošās

iestādes pārstāve aicina precizēt 2.kvalitātes kritēriju, nosakot, kā vērtēs projekta inovatīvo

līmeni. I.Aleksandroviča lūdz attiecībā uz 6.kvalitātes kritēriju izvērtēt nepieciešamību

precizēt šī kritērija redakciju un pieļaut tikai dokumentācijas sagatavošanu iepirkumam,

bet ne paša iepirkuma veikšanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas.

Izskatot 2.1.1.1.aktivitātes kvalitātes kritērijus par horizontālajām prioritātēm,

I.Aleksandroviča lūdz izvērtēt, vai vienlaicīgi kā prioritāri norādāmas Rīgas starptautiskās

konkurētspējas un teritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālās prioritātes, kā arī precizēt

horizontālo prioritāšu kritēriju redakcijas, skaidri un kvantificējami nosakot, ko vērtēs ar

šiem kritērijiem. Papildus vadošās iestādes pārstāve lūdz skaidrot, kā vērtēs projektu

iesniegumus pēc kvalitātes kritērija par sasaisti ar 1.DP papildinājuma 1.1.prioritātes

„Augstākā izglītība un zinātne” 1.1.1.pasākuma „Zinātnes un pētniecības potenciāla

attīstība” 1.1.1.2.aktivitāti „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”.

A.Šrags (A.Schrag), vērtējot aktivitātes horizontālo kritēriju izpildi, aicina piešķirt punktus

gan par Rīgu, gan par reģionu kā projekta realizācijas vietu.

G.Kaminskis lūdz precizēt 2.1.1.1.aktivitātes kritēriju par teritorijas līdzsvarotas attīstības

horizontālo prioritāti, vērtējot punktu skalā projekta iesniedzēja reģionālo izvietojumu

sadalījumā pa plānošanas reģioniem.

Vidzemes reģiona pārstāvis iebilst pret vadošās iestādes komentāru atlikt iepirkuma

veikšanu pirms projekta apstiprināšanas, jo iepirkuma savlaicīga veikšana dod iespēju

ātrāk īstenot projektu un paredzēt precīzāku projekta izmaksu summu.

J.Spiridonovs pievienojas Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvja teiktajam un aicina

saglabāt iepirkuma veikšanas iespējas pirms projekta uzsākšanas, kas, pēc Vides

ministrijas domām, paātrinātu projekta realizāciju. Tāpat Vides ministrijas pārstāvis aicina

piešķirt papildus punktus tiem projektiem, kas ir saistīti ar vides saglabāšanu un

aizsardzību.

A.Andreičika ierosina piešķirt papildu punktus par projekta iesniedzēja reģionālo

izvietojumu attiecībā uz teritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālo prioritāti.

K.Godiņš informē, ka piekrīt G.Kaminska komentāram, norādot, ka priekšroka būtu jādod

reģioniem, kas atrodas ārpus Rīgas, tādejādi tiktu veicināta zinātnes attīstība arī šinīs

teritorijās.

L.Sīka informē, ka vadošās iestādes komentāri tiks ņemti vērā, precizējot

2.1.1.1.aktivitātes kritērijus. Attiecībā uz sasaisti ar 1.DP papildinājuma 1.1.prioritātes

„Augstākā izglītība un zinātne” 1.1.1.pasākuma „Zinātnes un pētniecības potenciāla

attīstība” 1.1.1.2.aktivitāti „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” L.Sīka norāda, ka šīs

aktivitātes tiks īstenotas vienlaicīgi.

- 8 -

Vidzemes reģionālās attīstības aģentūras pārstāvis aicina noteikt augstāku vērtējumu

reģioniem ar zemāku attīstības līmeni pēc attīstības indeksa. Izglītības un zinātnes

ministrija piekrīt izvērtēt šādu pieeju sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministriju un attiecīgi precizēt kritēriju attiecībā uz teritorijas līdzsvarotas attīstības

horizontālo prioritāti.


„Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.IP un

citi)” (turpmāk – 2.1.1.2.aktivitāte) kritērijiem.

I.Aleksandroviča aicina papildināt kvalitātes kritērijus ar nosacījumu, kas ļautu izvērtēt

projekta iesnieguma saturisko kvalitāti, nevis tikai projekta iesniedzēja kapacitāti, kā arī

precizēt horizontālo prioritāšu kritērijus, izvērtējot, vai vienlaicīgi kā prioritārās norādāmas

Rīgas starptautiskās konkurētspējas un teritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālās

prioritātes, kā arī precizēt horizontālo prioritāšu kritēriju redakcijas, skaidri un

kvantificējami nosakot, ko vērtēs ar šiem kritērijiem.

A.Šrags iesaka 3.kvalitātes kritēriju par projekta iesniedzēja administratīvo kapacitāti

noteikt kā izslēdzošu, ko aicina darīt arī Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome.

A.Andreičika izsaka atbalstu Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomei par nolūku

reģionu līmenī skatīties attīstības indeksus, lai veicinātu teritorijas līdzsvarotas attīstības

principu arī attiecībā uz šo aktivitāti.

Izskatot 1. un 2.kvalitātes kritēriju, A.Šrags uzskata, ka nevar noraidīt perspektīvu

projektu, ja iepriekšējos divos gados nav atbalstīts kāds no minētajiem starptautiskajiem

projektiem. A.Šrags iesaka pieprasīt apliecinājumu par iestādes starptautisko sadarbību un

norāda, ka kritērijs ir jāformulē tā, lai tiktu pieļauta arī projektu, kam nav bijusi iepriekšējā

pieredze starptautiskās sadarbības veicināšanā, līdzdalība.

L.Sīka atbalsta EK ierosinājumu neizslēgt projektu, kam nav bijusi iepriekšējā pieredze

starptautiskās sadarbības veicināšanā un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā precizējot

2.1.1.2.aktivitātes kritērijus

A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.1.1.3.1.apakškativitātes

„Zinātnes un infrastruktūras attīstība” (turpmāk – 2.1.1.3.1.apakšaktivitāte) kritērijiem.

I.Aleksandroviča aicina precizēt 1.kvalitātes kritērija redakciju un skaidri noteikt, kā to

vērtēs, kā arī attiecībā uz 7.kvalitātes kritēriju izvērtēt nepieciešamību precizēt šī kritērija

redakciju un pieļaut tikai dokumentācijas sagatavošanu iepirkumam, bet ne paša iepirkuma

veikšanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Papildus I.Aleksandroviča aicina

skaidrot, kā atbildīgā iestāde plāno vērtēt projekta iesniegumu pēc 6.kvalitātes kritērija par

sasaisti ar 2.1.2.1.1. apakšaktivitāti „Kompetences centri”, ņemot vērā, ka aktivitātes nav

paredzēts īstenot vienlaicīgi. Attiecībā uz kvalitātes kritēriju par horizontālām prioritātēm

vadošā iestāde lūdz precizēt Rīgas starptautiskās konkurētspējas un teritorijas līdzsvarotas

attīstības kritērijus, kā arī precizēt horizontālo prioritāšu kritēriju redakcijas, skaidri un

- 9 -

kvantificējami nosakot, ko vērtēs ar šiem kritērijiem. I.Aleksandroviča lūdz atbildīgo

iestādi noteikt kritēriju ilgtspējīgas attīstības horizontālās prioritātes vērtēšanai.

L.Sīka piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā

precizējot 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes kritērijus. Attiecībā uz sasaisti ar 2.1.2.1.1.

apakšaktivitāti „Kompetences centri” L. Sīka norāda, ka attiecīgā kritērija redakcija tiks

precizēta, paredzot vērtēt projekta iesniedzēju potenciālo kapacitāti kļūt par partneri

kompetences centrā.

Izglītības un zinātnes ministrija diskusijas gaitā izsaka priekšlikumu kā horizontālo

kritēriju iekļaut kritēriju, kas nosaka, vai projekts paredz telpu pieejamību cilvēkiem ar

funkcionāliem traucējumiem. Uzraudzības komitejas locekļi atbalsta priekšlikumu.

A.Ūbelis informē, ka 2.1.1.3.2.apakšaktivitātes „Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras

un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai” kritēriju izskatīšana tiek

atlikta pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas.

A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par

2.1.2.1.2.apakšapakšaktivitātes „Tehnoloģiju pārneses konktaktpunkti” (turpmāk –

2.1.2.1.2.apakšapakšaktivitāte) kritērijiem.

I.Aleksandroviča norāda, ka 5.kvalitātes kritērija „TPK vadības kapacitāte” kopai

nepieciešams precizēt kritēriju redakciju, ievērojot to, ka pilna laika darbiniekiem LR

normatīvo aktu ietvaros ir apgrūtināta faktiski veikto darbu un izdevumu izsekojamības

nodrošināšana. I.Aleksandroviča lūdz izvērtēt iespēju projekta ietvaros darbiniekus

piesaistīt noteikta pakalpojuma veikšanai, precizējot 5.1.-5.3. kritērijus, nenorādot „pilna

laika darbu” jeb darba attiecību noformēšanas veidu kritērija saturā. Tāpat šai

apakšaktivitātes kritēriju kopai nepieciešams paredzēt skaidrus un izmērāmus kritērijus,

saskaņā ar kuriem vērtēs projektu ietekmi uz horizontālajām prioritātēm.

G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā

precizējot 2.1.2.1.2.apakšaktivitātes kritērijus.

A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 2.1.2.2.1.apakšaktivitātes

„Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde”(turpmāk - 2.1.2.2.1.apakšaktivitāte) kritērijiem.

I.Aleksandroviča norāda, ka nepieciešams precizēt horizontālās prioritātes, konkrēti

norādot prioritātes ar izmērāmo kritēriju.

I.Elste uzskata, ka tādā detalizācijā, kādā ir izteikts 3.kvalitātes kritērijs, ir ievērojami

sašaurināts pieteicēju skaits, tāpēc tā lūdz Ekonomikas ministriju pārvērtēt nozares

specifikāciju un kritērija redakcijā NACE klasifikatora kodus aizvietot ar sadalījumu pa

nozarēm.

G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē par precizējumiem

2.1.2.2.1.apakšaktivitātes kritērijiem. Attiecībā uz Kultūras ministrijas komentāru G.Silovs

norāda, ka 3.kritērijs nekādā gadījumā neizslēdz iespēju radošam uzņēmumam pieteikties.

- 10 -

Šī kritērija mērķis ir piešķirt papildu punktus augsti tehnoloģiskām nozarēm ar augstu

pievienoto vērtību.


„Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” (turpmāk –

2.1.2.2.2.apakšaktivitāte) kritērijiem.



G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē, ka komentāri tiks ņemti vērā,

precizējot 2.1.2.2.2.apakšaktivitātes kritērijus.

Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvis uzdod jautājumu attiecībā uz

8.kvalitātes kritēriju par komersantu līdzšinējo pieredzi, jo ar šo kritēriju tiek diskriminēts

jaunais uzņēmums. Uz to Ekonomikas ministrijas pārstāvis G.Silovs norāda, ka 5 punkti ir

neliels punktu skaits par pieredzi un jaunajam uzņēmumam ir iespēja piesaistīt kvalificētu

projekta vadītāju vai ieviest projektu ar augstu inovatīvo pakāpi un tādejādi iegūt lielāko

punktu skaitu citos kritērijos.


„Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai” (turpmāk – 2.1.2.2.3.

apakšaktivitāte) kritērijiem.



A.Šrags jautā par projekta vērtēšanas sistēmu, vai tai šajā aktivitātē ir jābūt izteiktai

punktos. G.Silovs informē, ka precizēs kvalitātes kritēriju vērtējumu, nosakot to punktu

vērtēšanas sistēmā.

G.Silovs piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē par precizējumiem

2.1.2.2.3.apakšaktivitātes kritērijiem. Savukārt, attiecībā uz EK komentāru, G.Silovs

paskaidro, ka šī programma ir paredzēta atbalsta sniegšanai patentu reģistrācijai, jo

Latvijai šis rādītājs ir ļoti zems. Iesniedzējam ir dota iespēja saņemt palīdzību, kad ir

nepieciešamība, tāpēc kritēriji ir izveidoti, lai novērtētu, vai projekts atbilst minimālām

kvalitātes prasībām un, ja tas atbilst, tad finansējumu var saņemt nekavējoties.

A.Šrags iebilst pret 2.2.sadaļas 3.kritēriju par to, ka projektam rindas kārtībā aktivitātē

pietiek finansējums.

G.Silovs norāda, ka ir gatavs svītrot šo kritēriju, ja tiks panākta vienošanās par

finansējuma saņemšanu uzreiz, iegūstot nepieciešamo punktu skaitu, negaidot tālākas

darbības.

A.Ūbelis norāda uz to, ka tādā gadījumā pastāv šāds risks: aktivitātes ietvaros projekti

iesniegti kopumā par lielāku finansējumu nekā aktivitātei paredzēts, taču nav iemesla

neviena projekta noraidīšanai. Ir divas iespējas, kā risināt problēmu: var uzaicināt iesniegt

- 11 -

iesniegumus uzreiz, bet tas nebūtu efektīvi, jo patents ir nepieciešams konkrētā brīdī nevis

tad, kad tiek izsludināts konkurss. Otra iespēja ir ļaut atbalstīt projektu iesniegšanu secībā,

bet tad ir jautājums, kurā brīdi būs jāpārtrauc projektu pieņemšana. Līdz ar to A.Ūbelis

lūdz tomēr atstāt esošo kritēriju, kam EK neiebilst.

A.Šrags ierosina horizontālo prioritāšu vērtēšanā likt uzsvaru ne tikai uz „informācijas

sabiedrību”, bet arī uz „ilgtspējīgu attīstību”. Pēc šiem kritērijiem varēs vieglāk izsecināt

un izslēgt projekta iesniegumus, kas neatbilst šiem kritērijiem, un šīs horizontālās

prioritātes arī varētu būt vērtējamas šajā aktivitātē.

G.Silovs norāda, ka kritēriji tika izvēlēti, kontaktējoties gan ar Vides ministriju, gan ar

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, jo nav redzama saikne ar citām

horizontālajām prioritātēm, kas būtu saistītas ar šo aktivitāti, kā arī pierāda izvēlēto

horizontālo prioritāšu relevanci.

A.Šrags nepiekrīt EM teiktajam, norādot, ka viņš skaidri redz aktivitātes sasaisti ar

horizontālo prioritāti „ietekme uz vidi”, tomēr neuzstāj, ņemot vērā to, ka nacionālā līmenī

atbildīgā ministrija ir sniegusi viedokli.


„Ieguldījuma fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla

fondos un cita veida finanšu instrumentos” (turpmāk – 2.2.1.1.aktivtāte) kritērijiem.

I.Aleksandroviča norāda, ka 1. un 2.kvalitātes kritēriji pēc būtības ir atbilstības kritēriji un

lūdz Ekonomikas ministrijai tos pārvietot uz attiecīgo kritēriju sadaļu. I.Aleksandroviča

norāda, ka nepieciešams izstrādāt kritēriju, kurš noteiktu, ka projekta iesniedzējam ir jābūt

starptautiskas kredītreitingu aģentūras piešķirtam kredītreitingam, kas ir vienāds vai lielāks

par Latvijas Republikai piešķirto. Tāpat iepriekšminētās aktivitātes vērtēšanas kritēriju

kopai nepieciešams paredzēt kritērijus, saskaņā ar kuriem izvērtēs projektu ietekmi uz

horizontālajām prioritātēm – makroekonomiskā stabilitāte (tieši veicinās), ilgtspējīga

attīstība (apsaimniekotāja veikta priekšizpēte par nepieciešamību atsevišķam

instrumentam).

G.Silovs informē, ka Ekonomikas ministrija piekrīt veikt precizējumus 2.2.1.1.aktivitātes

kritērijos, taču nepiekrīt to darīt attiecībā uz prasību par kredītreitingu.

Atbildot uz A.Šraga jautājumu par projektu atlases veida izvēli, G.Silovs skaidro, ka

ierobeţota projektu iesniegumu atlase ir izvēlēta tāpēc, ka šai aktivitātei ir ļoti ierobeţots

potenciālo projekta iesnieguma iesniedzēju loks un nacionāli ir izvērtētas to iespējas

īstenot šo aktivitāti.

I.Aleksandroviča uztur iebildumu par to, ka projekta iesniedzējam ir jābūt starptautiskas

kredītreitingu aģentūras piešķirtam kredītreitingam, kas ir vienāds vai lielāks par Latvijas

Republikai piešķirto.

G.Silovs piekrīt I.Aleksandrovičas iebildumam, norādot, ka tiks izstrādāti alternatīvi

kritēriji kredītreitinga noteikšanai.

- 12 -

A.Ūbelis norāda, ka attiecībā uz 2.2.1.1.aktivitātes kritērijiem EK, Ekonomikas ministrijai

un vadošajai iestādei ir jābūt vienotam viedoklim attiecībā uz projekta iesnieguma

iesniedzēju atlasi, lai tos varētu virzīt UK apstiprināšanai.


„Vērtspapīru birža mazām un vidējām komercsabiedrībām”(turpmāk –


I.Aleksandroviča vērš uzmanību, ka nepieciešams izvērtēt punktu sadalījumu pie

nosacījumiem, ja uzņēmums ir jaunāks par vienu gadu, tā potenciālu kotēties alternatīvajā

birţā un attiecīgi saņemt kritēriju izvērtēšanā maksimāli iespējamo punktu skaitu, kā arī

izvērtēt nepieciešamību atbalstīt ilggadīgus uzņēmumus šīs apakšaktivitātes ietvaros.

I.Aleksandroviča norāda, ka kvalitātes kritērijs par izmaksu efektivitāti jāsvītro, ņemot

vērā to, ka šajā apakšaktivitātē izmaksas projektu īstenošanai, kas radīsies saņēmējiem, būs

ļoti līdzīgas. Tāpat šīs apakšaktivitātes kritēriju kopai nepieciešams paredzēt kritērijus,

saskaņā ar kuriem izvērtēs projektu ietekmi uz horizontālo prioritāti „Makroekonomiskā

stabilitāte”.


precizējot ,2.2.1.2.2.apakšaktivitātes kritērijus.


„Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās

teritorijās (ĪAT)” (turpmāk – 2.3.2.2.aktivitāte) kritērijiem.

I.Aleksandroviča norāda, ka iepriekšminētās aktivitātes vērtēšanas kritēriju kopai

nepieciešams paredzēt kritērijus, saskaņā ar kuriem vērtēs projektu ietekmi uz

horizontālajām prioritātēm – teritorijas ilgtspējīga attīstība, makroekonomiskā stabilitāte

(netieša ietekme), ilgtspējīga attīstība (ja vairāki projekti saņems vienādu vērtējumu,

priekšroku dos projektam ar pozitīvāku ietekmi uz vidi), informācijas sabiedrība (netieša

ietekme, sekmējot IKT prasmju apguvi). I.Aleksandroviča lūdz Ekonomikas ministriju no

2.3.2.2.aktivitātes kritēriju kopas svītrot tos administratīvās vērtēšanas kritērijus, kuri jau

būs iekļauti Ministru kabineta noteikumu nosacījumos.


precizējot 2.3.2.2.aktivitātes kritērijus.


„Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” (turpmāk

– 3.1.3.1.aktivitāte) kritērijiem.

S.Dolbunova aicina 1.kvalitātes kritērijā svītrot norādi „ja attiecināms”, jo izmaksu –

ieguvumu analīze jāveic visiem projektiem aktivitātes ietvaros, tādejādi nodrošinot to, ka

projekti ir savstarpēji salīdzināmi un vērtējami. Vadošā iestāde ierosina kritērija

formulējumā paredzēt, ka augstāku vērtējumu saņems projekts, kuram konstatēta augstāka

ekonomiskā neto pašreizējā vērtība. Ņemot vērā 2004.-2006.g. plānošanas perioda

projektu īstenošanā konstatētos iepirkuma procedūras pārkāpumus, vadošā iestāde ierosina

nepieprasīt iepirkumu procedūras veikšanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas un

- 13 -

attiecīgi 2.kvalitātes kritērijā aicina svītrot vārdus „veikts projekta aktivitātēs plānotais

iepirkums”, atstājot sagatavotās iepirkuma dokumentācijas vērtēšanu. Kvalitātes kritērijos

par horizontālām prioritātēm ierosinājums sniegt skaidru norādi par horizontālo prioritāti

„teritorijas līdzsvarota attīstība” un „vienādu iespēju” prioritāti, kas dotu priekšroku

projektiem, kuros tiktu nodrošinātas mācību iespējas arī jauniešiem ar funkcionāliem

traucējumiem Turklāt vadošā iestāde ierosina izstrādāt kritēriju, kas vērtētu izglītības

pakalpojuma kvalitāti, attiecīgi nodrošinot pieeju, ka atbalstīs tos projektu iesniedzējus,

kas nodrošina izglītības programmu kvalitāti. Attiecībā uz projekta iesnieguma atbilstības

7.kritēriju, vadošā iestāde uzskata, ka nav lietderīgi uzstādīt par pašmērķi uzlaboto iestāţu

skaitu, bet uzmanība ir jāpievērš audzēkņu skaitam, kuri saņems augstākas kvalitātes

izglītības pakalpojumus. Ņemot vērā aktivitātes finansējuma saņēmēju loku, vadošā

iestāde aicina precizēt projekta iesniedzēja atbilstības 1.kritēriju, lai jau sākotnēji projektu

iesniegumus iesniegtu tās pašvaldības, kas pastāvēs pēc administratīvi teritoriālās

reformas.

G.Kaminskis iesaka precizēt kritēriju par administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk –

ATR). L.Sīka skaidro, ka kritērijs par to, ka projektā ir iekļautas ne vairāk kā 60% no

katra rajona vai republikas pilsētas izglītības iestādēm, attiecas tikai uz atlases brīdi un

ATR neietekmē pašu projektu ieviešanu. IZM plāno šo aktivitāti īstenot pirms ATR, pēc

ATR var tikt izmantoti citi kritēriji.

A.Šrags lūdz skaidrot, kā tiks atspoguļota projektu mērķu ilgtspēja pēc projektu

pabeigšanas šīs aktivitātes ietvaros.

L.Sīka skaidro, ka izglītības kvalitāte sastāv no trīs komponentēm: (1) izglītības satura un

programmām, (2) pedagogiem un (3) izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā

materiāli tehniskā nodrošinājuma. Līdz ar to šajā aktivitātē, kas vērsta tikai uz vieno no

izglītības kvalitātes komponentēm, nav iespējams izpildīt vadošās iestādes ierosinājumu

par kritērija izstrādi, kas vērtētu izglītības pakalpojuma kvalitāti.

L.Sīka informē par precizējumiem 3.1.3.1.aktivitātes kritērijiem. Attiecībā uz izmaksu-

ieguvumu analīzi L.Sīka ierosina izveidot trīs kvalitātes kritērijus: 1.kritēriju, kas izvērtē

projekta ieviešanas riskus, 2.kritēriju, kas izvērtē vai projekta iesniedzējs ir veicis projekta

sagatavošanas darbus un 3.kritēriju, kas izvērtē projekta izmaksu efektivitāti uz vienu

izglītojamo. Turklāt L.Sīka informē, ka IZM papildinās kritērijus, ar prasībām pašvaldībai

iesniegt apliecinājumu, ka tā uzturēs izglītības iestādi ilgtermiņā pēc projekta pabeigšanas.

S.Dolbunova piekrīt L.Sīkas komentāriem, bet vadošā iestāde uztur iebildumu par

izmaksu-ieguvumu analīzi, norādot, ka tā jāveic visiem projektiem aktivitātes ietvaros.

A.Ūbelis norāda, ka gadījumā ja pašvaldība sniedz apliecinājumu un vēlāk nespēj šī

apliecinājuma sniegto apņemšanos izpildīt (nodrošināt izglītības iestādes darbību), tad

risinājums būtu, ka ES fondu finansējums no šī pieteicēja jāatgūst.

L.Sīka piekrīt A.Ūbeļa ierosinājumam.


„Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana, tajā skaitā, nodrošinot

- 14 -

izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem”

kritērijiem.

S.Dolbunova informē, ka vadošā iestāde ierosina sadalīt 3.1.2.1. aktivitāti divās daļās,

paredzot atsevišķu apakš aktivitāti, kuras mērķis uzlabot esošo augstākās izglītības iestāţu

infrastruktūru, kā arī atsevišķi jaunu koledţu izveidi. Līdz ar to vadošā iestāde ierosina

atlikt 3.1.2.1. aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izskatīšanu.

L.Sīka informē, ka Izglītības un zinātnes ministrija piekrīt vadošās iestādes ierosinājumam.

I.Kramiņa komentē, ka kvalitātes kritēriji nemēra projekta kvalitāti, bet drīzāk ir vērsti uz

kvantitatīviem rādītājiem un ierosina veikt precizējumus.


„Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības

programmu īstenošanai” (turpmāk – 3.1.1.1.aktivitāte) kritērijiem.

S.Dolbunova informē, ka, ņemot vērā 2004.-2006.gada plānošanas perioda projektu

īstenošanā konstatētos iepirkuma procedūras pārkāpumus, vadošā iestāde ierosina

nepieprasīt iepirkumu procedūras veikšanu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas un

attiecīgi 1.kvalitātes kritērijā aicina svītrot vārdus „veikts projekta aktivitātēs plānotais

iepirkums”, atstājot sagatavotās iepirkuma dokumentācijas vērtēšanu. S.Dolbunova

norāda, ka kvalitātes kritērijos ir jāiekļauj kritērijs, kas vērtētu projekta efektivitāti, kā arī

ierosina izstrādāt kritēriju, kas vērtētu izglītības pakalpojuma kvalitāti, attiecīgi nodrošinot

pieeju, ka atbalstīs tos projektu iesniedzējus, kas nodrošina izglītības programmu kvalitāti.

Vadošā iestāde uzskata, ka 1.kvalitātes kritērija par horizontālām prioritātēm formulējums

nesniedz skaidru norādi par plānotajām darbībām, kas veicina teritoriju līdzsvarotu

attīstību, līdz ar to lūdz to precizēt. Tāpat aicina svītrot kvalitātes kritērijos par

horizontālām prioritātēm vērtējumu „projekts šo jomu neskar”, jo 3.DP projektā norādīts,

ka 3.1.1.1.aktivitāte sekmē abas minētās horizontālās prioritātes. Savukārt 4.kritēriju par

politikas efektivitāti var attiecināt uz horizontālo prioritāti „vienādas iespējas” un līdz ar

to, tas iekļaujams sadaļā par horizontālajām prioritātēm. S.Dolbunova aicina skaidrot

atbildīgo iestādi, kā projekta iesnieguma atbilstības 9.kritērijā tika noteikts

3.1.1.1.aktivitātes ietvaros atbalstāmo profesionālo izglītības iestāţu skaits, un vienlaikus

pauţ vadošās iestādes viedokli, ka atbalstāmo iestāţu skaits būtu nosakāms kā maksimāli

iespējamais, saglabājot iespēju projektus vērtēt un atbalstīt atbilstoši to kvalitātei. Turklāt

vadošā iestāde aicina skaidrot, kādā veidā atbildīgā iestāde plāno nodrošināt investīcijas

visās prioritārajās tematiskajās jomās vai programmu grupās, ņemot vērā, ka plānošanas

reģionu attīstības padomes nosaka prioritāri atbalstāmās nozares attiecīgā reģiona ietvaros,

un pastāv varbūtība, ka netiks piedāvāts atbalsts visās prioritārajās jomās.

I.Elste lūdz precizēt 3.1.kritēriju un 5.kritēriju.

L.Sīka sniedz skaidrojumus uz vadošās iestādes uzdotajiem jautājumiem un informē par

precizējumiem 3.1.1.1.aktivitātes kritērijiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (turpmāk – RAPLM) pārstāve lūdz

svītrot 3.atbilstības kritēriju, jo tas pārklājas ar 1.un 2.kritēriju.

- 15 -

Atbildot uz RAPLM komentāru, L.Sīka skaidro, ka kritēriji savstarpēji nepārklājas un

3.atbilstības kritērija svītrošana nebūtu lietderīga.


„Darba tirgus institūciju infrastruktūras pilnveidošana” (turpmāk – 3.1.4.2.aktivitāte)

kritērijiem.

S.Dolbunova informē, ka Labklājības ministrija ir ņēmusi vērā vadošās iestādes

komentārus par 3.1.4.2.aktivitātes kritērijiem, un vienlaikus lūdz paskaidrot, vai kāds no

esošajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem paredz vērtēt vairāku alternatīvu

izmaksu efektivitātes analīzi. Ja tas nav paredzēts, tad nepieciešams iekļaut šādu kritēriju

projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju kopā.

E.Milča ierosina atsaukt vadošās iestādes prasību, ņemot vērā, ka MK noteikumu projekts

par aktivitātes īstenošanu tika izskatīts un atbalstīts Ministru kabinetā. E.Milča informē, ka

pēc MK noteikumu projekta par 3.1.4.2.aktivitāti „Darba tirgus institūciju infrastruktūras

pilnveidošana” īstenošanu izskatīšanas Ministru kabinetā redakcionāli precizēti vairāki

3.1.4.2.aktivitātes projekta iesniegumu vērtēšanas kritēriji, kā arī administratīvās prasības

iekļautas atpakaļ sadaļā pie administratīvajiem kritērijiem.

E.Milča lūdz noņemt Valsts kancelejas iebildumus, jo uzskata, ka tie ir sistēmiski, un

Valsts kanceleja piekrīt noņemt iebildumus.

S.Dolbunova jautā, vai esošajos kritērijos ir iekļauts alternatīvs novērtējums izmaksu

efektivitātei, ja tāda nav, tad lūgums tādu iekļaut kvalitātes kritērijos. E.Milča piekrīt

vadošās iestādes iebildumam un kritērijs par izmaksu efektivitāti tiks iestrādāts atbilstības

kritērijos.


„Pirmskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālās un reģionālās attīstības

centros”(turpmāk – 3.1.4.3.aktivitāte) kritērijiem.

S.Dolbunova informē, ka kvalitātes kritērijos pārsvarā ir iekļauti kritēriji, kas pēc būtības

vērtē projekta atbilstību (piemēram, 1. – 6.kritērijs). Ja RAPLM uzskata, ka minētie

kritēriji vērtē projekta iesnieguma kvalitāti, tad tie ir jākvantificē. Papildus nepieciešams

iekļaut kvalitātes kritēriju, kas izvērtē iespējamos projekta īstenošanas riskus. Visus

kvalitātes kritērijus (t.sk., kvalitātes kritērijus, kas izvērtē projekta gatavības pakāpi un

izmaksu-ieguvumu analīzes rezultātus) nepieciešams kvantificēt un skaidri norādīt, par ko

piešķir konkrētu punktu skaitu, lai tie būtu objektīvi vērtējami. Vadošā iestāde aicina

skaidrot, vai projekta iesniedzēja atbilstības 4.kritērija negatīva vērtējuma gadījumā

projekta iesniedzējam tiks lūgts norādīt citus finansējuma avotus.

A.Šrags uzdod precizējošus jautājumus par aktivitāti.

A.Andreičika informē par izmaiņām 3.1.4.3.aktivitātes kritērijos, kā arī atbild uz

uzdotajiem jautājumiem.

- 16 -

I.Kramiņa komentē, ka šiem kritērijiem nepieciešams vēl veikt ļoti daudz precizējumu un

komitejas pārstāve neredz iespēju apstiprināt šo kritēriju komplektu.

A.Ūbelis ierosina atlikt 3.1.4.3.aktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju

izskatīšanu, ņemot vērā saņemto komentāru skaitu.


„Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai” (turpmāk –

3.1.4.4.aktivitāte) kritērijiem.

S.Dolbunova informē, ka kvalitātes kritērijos pārsvarā ir iekļauti kritēriji, kas pēc būtības

vērtē projekta atbilstību (piemēram, 1. – 6.kritērijs). Ja RAPLM uzskata, ka minētie

kritēriji vērtē projekta kvalitāti, tad tie ir jākvantificē. Papildus nepieciešams iekļaut

kvalitātes kritēriju, kas izvērtē iespējamos projekta īstenošanas riskus. Visus kvalitātes

kritērijus (t.sk., kvalitātes kritērijus, kas izvērtē projekta gatavības pakāpi un izmaksu-

ieguvumu analīzes rezultātus) nepieciešams kvantificēt un skaidri norādīt, par ko piešķir

konkrētu punktu skaits, lai tie būtu objektīvi vērtējami. Vadošā iestāde aicina skaidrot, vai

projekta iesniedzēja atbilstības 4.kritērija negatīva vērtējuma gadījumā projekta

iesniedzējam tiks lūgts norādīt citus finansējuma avotus.

I.Kramiņa komentē, ka arī šim kritēriju komplektam nepieciešams veikt daudz

precizējumu.


izskatīšanu UK, ņemot vērā saņemto komentāru skaitu.


„Onkoloģijas slimnieku radioterapijas ārstēšanas attīstība” (turpmāk –


S.Dolbunova informē, ka 1.kritērijs par rezultātu ilgtspēju sadaļā „Kvalitātes kritēriji par

horizontālajām prioritātēm” ir jāiekļauj sadaļā par vispārējiem kvalitātes kritērijiem.

Savukārt 2.kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm vadošā iestāde ierosina

kvantificēt, paredzot konkrētus rādītājus, piemēram, onkoloģijas slimnieku mirstības

līmeņa samazinājums vai izārstēto pacientu skaita pieaugums. Attiecībā uz 4.kvalitātes

kritēriju par horizontālajām prioritātēm, S.Dolbunova norāda, ka pastāv pretruna starp a.

apakšpunktu un pārējiem apakšpunktiem, jo par cita līdzfinansējuma piesaisti piešķir

maksimāli līdz trim punktiem, savukārt, ja šāds finansējums netiek piesaistīts, tad arī

piešķir maksimālo punktu skaitu – trīs. Vispārīgais kvalitātes 2.kritērijs pēc būtības ir

atbilstības kritērijs, kas vērtē atbilstību apakšaktivitātes mērķim un tāpēc iekļaujams

attiecīgajā sadaļā. S.Dolbunova jautā, vai vispārīgais kvalitātes 1.kritērijs par piedāvāto

aktivitāšu ietekmes izvērtējumu, salīdzinot ar alternatīvajām aktivitātēm, ietver arī izmaksu

efektivitātes analīzi.

J.Blaţevičs informē par precizējumiem 3.1.5.3.2.apakšaktivitātes kritērijiem.

- 17 -

A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.2.1.1.aktivitātes "Valsts

1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana" (turpmāk – 3.2.1.1.aktivitāte) kritērijiem.

D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav projekta riskantumu

vērtējošu kritēriju, nav projekta rentabilitāti – efektivitāti vērtējošu kritēriju, salīdzinot

projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, nav projekta iesniedzēja atbilstību

vērtējošu kritēriju. D.Grūberte lūdz kvalitātes kritēriju sadaļā atsevišķi izdalīt specifiskus

kvalitātes kritērijus par horizontālajām prioritātēm. D.Grūberte norāda, ka administratīvo

kritēriju sadaļā ir viens kritērijs, kas nav pietiekami, un lūdz papildināt administratīvos

kritērijus, kā arī lūdz iekļaut kritēriju, kas vērtētu, vai projektam ir pietiekams finansējums

reģionālās kvotas ietvaros, turklāt šī kritērija zemsvītras tabulā saglabāt tikai informāciju

par pieejamo finansējumu reģionu ietvaros, neiekļaujot visu aprēķinu.

S.Gulbe norāda, ka nevienā no kritērijiem netiek vērtēta izmaksu attiecināmība.

A.Ţidkovs informē, ka, pamatojies uz vairāku sanāksmju pārrunāto un iesniegtajiem

komentāriem par kritērijiem, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi jaunu kritēriju komplektu.

Kritērijos ir iekļauta riskantuma izvērtēšana. Tā kā finansējuma saņēmējs ir Satiksmes

ministrija, tad administratīvie kritēriji pēc būtības nav vajadzīgi, bet tie tomēr tika atstāti.

Attiecībā uz ieguvumu – izdevumu analīzi, nākas saskarties ar problēmu, ka nav iespējams

aprēķināt reģionālo ietekmi naudas izteiksmē.

I.Dūmiņa lūdz komentēt vadošo iestādi, vai kritērijs par vienādām iespējām ir vērtējams ar

Jā/Nē, jo uzstādījums līdz šim ir kritērijus par horizontālajām prioritātēm vērtēt punktu

skalā. A.Ūbelis atbild, ka jebkurš kvalitātes kritērijs ir jāvērtē ar punktiem.


izskatīšanu, ņemot vērā, ka šobrīd visiem pieejamā kritēriju versija ir nepieņemama un

nepieciešami būtiski precizējumi.


„Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” (turpmāk – 3.2.1.2.aktivitāte) kritērijiem.



projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, nav kvalitātes kritēriju par horizontālajām

prioritātēm. D.Grūberte 7.atbilstības kritērijā „Vai projekta iesniedzējs apņemas nodrošināt

nacionālo līdzfinansējumu no saviem līdzekļiem arī būtisku projekta izmaksu pieauguma

gadījumā?” lūdz svītrot vārdu „būtisku”, kas ir neviennozīmīgi interpretējams, un norāda,

ka administratīvais kritērijs „Vai projekta iesniedzējs ir pašvaldība?” uzskatāms par

projekta iesniedzēja atbilstības kritēriju, kā arī lūdz noteikt minimālo punktu skaitu, kas

jāsasniedz, lai projekts tiktu apstiprināts.

A.Ţidkovs norāda, ka D.Grūbertes izteiktie komentāri jaunajā kritēriju komplektā ir

iekļauti.

- 18 -

A.Ūbelis norāda, ka tā kā nevienam nav bijusi pieejama jaunizstrādātā kritēriju versija, tad

SM vai nu norāda, kas tieši ir mainīts vai jautājumu gadījumā aktivitātes virzīšana tālāk

tiek atlikta.

A.Ţidkovs informē, ka ir svītrots vārds „būtiski”, attiecībā uz horizontālajām prioritātēm

punktu skalā pievienoti divi kritēriji. Arī visi pārējie iebildumi esot ņemti vērā jaunajā

kritēriju versijā.


izskatīšanu, jo veiktie precizējumi nav skaidri saprotami.


„Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas" (turpmāk –


D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: 1. un 2.kvalitātes kritērija

vērtējumi („ievērojama, neliela, maza vai nav”) nav viennozīmīgi vērtējami un lūdz veikt

attiecīgus precizējumus. D.Grūberte lūdz 5.kvalitātes kritēriju „Nacionālā līdzfinansējuma

(pašvaldības + valsts budţets, kas atkarīgs no attīstības indeksa) apjoms” iekļaut sadaļā

kvalitātes kritēriji par horizontālajām prioritātēm, attiecinot šo kritēriju uz

makroekonomiskās stabilitātes horizontālo prioritāti. Viņa norāda, ka nav kvalitātes

kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kā arī lūdz noteikt minimālo punktu skaitu, kas

jāsasniedz, lai projekts tiktu apstiprināts.

A.Šrags norāda, ka saskaņā ar darbības programmu kritērijos jābūt iekļautam attīstības

indeksa kritērijam.

A.Ţidkovs norāda, ka 1. un 2. kritērijam ir iespējams izmantot ekspertu metodi.

D.Grūberte norāda, ka atbalsta EK nostāju, ka ir jābūt kritērijam attiecībā uz attīstības

indeksāciju.

A.Ūbelis ierosina atlikt 3.2.1.3.1.apakšaktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju

izskatīšanu, jo ir pārāk daudz atvērtu, neskaidru jautājumu.

A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.2.1.4.aktivitātes „Mazo

ostu infrastruktūras uzlabošana" (turpmāk - 3.2.1.4.aktivitāte) kritērijiem.

D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: aktivitātei nav neviena kvalitātes

kritērija, līdz ar ko nepieciešams papildināt kritēriju kopu, nosakot kvalitātes kritērijiem

vērtējumu punktos, nav projekta rentabilitāti – efektivitāti vērtējošu kritēriju, salīdzinot

projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, 1.projekta atbilstības kritērijs „Vai ir

nepieciešamība pēc neatliekamiem infrastruktūras uzlabojumiem mazajā ostā (esošā mazo

ostu infrastruktūra nenodrošina pietiekamu un drošu pieejamību Latvijas mazajām ostām

no jūras puses, tādejādi samazinot mazo ostu kapacitāti un kravu transportēšanas

efektivitāti)?” ir subjektīvi un neviennozīmīgi vērtējams, nav noteikti konkrēti parametri

atbilstības novērtējumam „neatliekams”, „nenodrošina pietiekamu”. D.Grūberte norāda, ka

- 19 -

nav kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kā arī lūdz noteikt minimālo punktu

skaitu, kas jāsasniedz, lai projekts tiktu apstiprināts.

A.Ţidkovs norāda, ka ir ieviesti trīs kvalitātes kritēriji, tāpat ir precizēti kritēriji par

horizontālajām prioritātēm. A.Ţidkovs norāda, ka iebildums par minimālo punktu skaitu

tiks ņemts vērā.

D.Grūberte piekrīt Satiksmes ministrijas skaidrojumam.

J.Engvegens norāda, ka ir jābūt iekļautam kritērijam, kas ir saskaņā ar ostu attīstības

stratēģiju, tāpat nepieciešams kritēriju komplektu papildināt ar horizontālās prioritātes

kritēriju „Informācijas sabiedrība”.

A.Ţidkovs piekrīt EK iebildumiem.


izskatīšanu, jo pašreizējai kritēriju versijai nepieciešami vairāki būtiski uzlabojumi.


„Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" (turpmāk -




projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, kā arī vērš uzmanību, ka 7.kvalitātes

kritērijs par horizontālajām prioritātēm „Vai projekta rezultātā tiks veicināta vismaz vienas

tautsaimniecības nozares attīstība?” nav atbilstošs, jo jebkurā gadījumā tiks veicināta

vismaz vienas tautsaimniecības nozares attīstība, un lūdz svītrot šo kritēriju vai arī veikt

attiecīgus precizējumus.

J.Blaţevičs uzskata, ka kritēriji neveicina mērķtiecīgus ieguldījumus atbilstoši MK

apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem. Ir nepieciešams paskaidrot, kā tiks vērtēta e-

pakalpojumu elektronizācijas pakāpe. Lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti, projektiem, kas

īstenoti Latvijā, tiek piešķirts vislielākais punktu skaits (no 5 līdz 7), projektiem, kas

ieviesti vienā vai divos reģionos 2-3 punkti. Atbilstības kritērijos nepieciešams precizēt, ko

nozīmē „apakšaktivitātes realizēšanas nepietiekams īstenošanas laiks”.

V.Krievāns informē par precizējumiem 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes kritērijos.

D.Grūberte attiecībā uz riska kritēriju ierosina neskatīties, vai riski ir aprakstīti, bet gan to

vai riski pastāv vai nepastāv.

V.Krievāns nepiekrīt D.Grūbertes iebildumam.

A.Ūbelis norāda, ka jābūt kritērijam, kas vērtē riskus.

V.Krievāns informē par papildus precizējumiem 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes kritērijos.

- 20 -


„Izglītības iestāžu informatizācija” (turpmāk – 3.2.2.1.2.apakšaktivitāte) kritērijiem.

D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav projekta efektivitāti vērtējošu

kritēriju, salīdzinot projekta ieguvumus pret ieguldīto finansējumu, nav projekta

riskantumu vērtējošu kritēriju, kā arī aicina papildināt kritērijus par atbalstīto skolu sasaisti

ar administratīvi teritoriālo reformu.

L.Sīka lūdz skaidrot kritēriju par projekta iesniedzēja atbilstību.

V.Krievāns informē par precizējumiem 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes kritērijiem.

L.Sīka atsauc sākotnēji izteikto iebildumu par projekta iesniedzēja atbilstību.

A.Ūbelis ierosina saskaņot 3.2.2.1.2.apakšaktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas

kritērijus.


„TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi” (turpmāk - 3.3.1.1.aktivitāte) kritērijiem.

L.Kanberga norāda, ka trūkst kvalitātes kritēriju, kas ir balstīti uz izmaksu-ieguvumu

analīzi, kā arī nepieciešams iekļaut kritēriju, kas vērtētu projektu atbilstību aktivitātes

mērķim, projekta riska pakāpi. Kritērijos par horizontālām prioritātēm nepieciešams

iekļaut kritērijus, kas vērtētu projekta atbilstību horizontālajām prioritātēm „Ilgtspējīga

attīstība”; „Vienādas iespējas”; „Teritorijas līdzsvarota attīstība”; „Makroekonomiskā

stabilitāte”; „Rīgas starptautiskā konkurētspēja”. Tāpat nepieciešams precizēt arī

atbilstības un administratīvos kritērijus.

A.Ţidkovs informē par precizējumiem 3.3.1.1.aktivitātes kritērijiem.

A.Ūbelis informē, ka līdzīgi komentāri vadošajai iestādei ir par pārējo Kohēzijas fonda

aktivitāšu kritēriju komplektiem. Tā kā vadošā iestāde precizētās kritēriju versijas

Satiksmes ministrijas aktivitātēm ir saņēmusi neilgi pirms apakškomitejas, tad A.Ūbelis

ierosina šos kritēriju komplektu izskatīšanu atlikt.

J.Engvegens norāda, ka šo projektu atlasei jābūt saskaņā ar nozares plānošanas

dokumentiem, kā arī iesaka neatlikt lielu projektu īstenošanu kritēriju nesaskaņošanas dēļ.

A.Ūbelis informē par iespēju saskaņot 3.3.1.1.aktivitātes, 3.3.1.2.aktivitātes „Ten-T

dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridora

infrastruktūras attīstība un Rail Baltica), 3.3.1.3.aktivitātes „Lielo ostu infrastruktūras

attīstība „Jūras maģistrāļu” ietvaros” kritēriji, 3.3.1.5.aktivitātes „Pilsētu infrastruktūras

uzlabojumi sasaistei ar TEN-T” kritēriju komplektus, izmantojot rakstisko lēmumu

pieņemšanas procedūru, norādot, ka šāda rīcība būtu lietderīga tikai gadījumā, ja ir

pārliecība, ka komitejas dalībniekiem nebūs iebildumi pret kādu no kritērijiem.


„Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un

- 21 -

infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” (turpmāk –



vērtējošu kritēriju, 3.kvalitātes kritērijā „Projekta ietvaros paredzēti valsts nozīmes

pilsētbūvniecības pieminekļa mārketinga pasākumi vietējā un starptautiskajā tirgū” tiek

vērtēts projekta ietvaros paredzēto mārketinga pasākumu skaits, nevis to kvalitāte

D.Grūberte lūdz skaidrot, vai mārketinga pasākumu skaits ir noteicošais faktors, vērtējot

mārketinga, publicitātes pasākumu kvalitāti. D.Grūberte norāda, ka 5.kvalitātes kritērijā

„Projekts veicina tūrisma produkta piedāvājuma paplašināšanos” vērtējumā augstākais

punktu skaits tiek piešķirts projektam, kas rada jaunu tūrisma produkta piedāvājumu, un

lūdz skaidrot, kas tiek uzskatīts par jaunu tūrisma projektu – attiecībā pret ko tas ir jauns

tūrisma projekts. Viņa aicina 6. un 12.kvalitātes kritēriju „Pieprasītā ERAF atbalsta

intensitāte ir” aicinām iekļaut sadaļā kvalitātes kritēriji par horizontālajām prioritātēm,

attiecinot šo kritēriju uz makroekonomiskās stabilitātes horizontālo prioritāti, 7. un

13.kvalitātes kritēriju „Projekta īstenošanas vietas teritorijas attīstības indekss ir” iekļaut

sadaļā kvalitātes kritēriji par horizontālajām prioritātēm, attiecinot šo kritēriju uz teritorijas

līdzsvarotas attīstības horizontālo prioritāti. Tāpat nav izstrādāti specifiski kvalitātes

kritēriji par horizontālajām prioritātēm, kur tas ir atbilstoši. Visbeidzot D.Grūberte vērš

uzmanību, ka 15. un 18.kritēji par horizontālajām prioritātēm ir savstarpēji izslēdzoši, un

lūdz novērst neprecizitāti.

E.Valantis piekrīt vadošās iestādes iebildumiem un informē par precizējumiem

3.4.2.1.1.apakšaktivitātes kritērijiem.

A.Ūbelis informē apakškomitejas sēdes dalībniekus, ka vadošajai iestādei ir daudz

komentāru un neskaidru jautājumu par 3.4.2.1.3.apakšaktivitātes „Nacionālas nozīmes

kultūras, aktīvā un rekreatīvā tūrisma produkta attīstība" kritērijiem, tādēļ, neuzsākot

diskusiju, piedāvā atlikt šo kritēriju apstiprināšanu.

E.Valantis piekrīt vadošās iestādes ierosinājumam.


„Tūrisma informācijas sistēmas attīstība” (turpmāk – 3.4.2.2.aktivitāte) kritērijiem.

D.Grūberte norāda uz šādiem galvenajiem komentāriem: nav neviena kvalitātes kritērija,

kā arī nav specifisku kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kur tas ir

nepieciešams.


3.4.2.2.aktivitātes kritērijiem.


„Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai

valsts attīstībai” (turpmāk – 3.6.1.1.aktivitāte) kritērijiem.



- 22 -

riskantumu vērtējošu kritēriju, vairums kvalitātes kritēriju ir projekta atbilstību vērtējoši

kritēriji, kuru nosacījumu neizpildes gadījumā nav iespējama projekta atbalstīšana, nav

specifisku kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kur tas ir atbilstoši, kā arī

kritērijiem, kuru vērtējums ir izteikts punktos, nav viennozīmīga punktu skala un

amplitūdas, kas pieļauj, ka viena vērtība ir atbilstoša vairākiem līmeņiem. D.Grūberte

aicina vērtēšanai izmantot tikai vienu vērtību vienam vērtējuma līmenim.

A.Andreičika piekrīt vadošās iestādes komentāriem un informē par precizējumiem


A.Ūbelis ierosina atlikt 3.6.1.1.apakšaktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju


A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.6.1.2.aktivitātes „Rīgas

pilsētas ilgtspējīga attīstība” (turpmāk – 3.6.1.2.aktivitāte) kritērijiem.



riskantumu vērtējošu kritēriju, vairums kvalitātes kritēriju ir projekta atbilstību vērtējoši

kritēriji, kuru nosacījumu neizpildes gadījumā nav iespējama projekta atbalstīšana, nav

specifisku kvalitātes kritēriju par horizontālajām prioritātēm, kur tas ir atbilstoši, kā arī

kritērijiem, kuru vērtējums ir izteikts punktos, nav viennozīmīga punktu skala un

amplitūdas, kas pieļauj, ka viena vērtība ir atbilstoša vairākiem līmeņiem. D.Grūberte

aicina vērtēšanai izmantot tikai vienu vērtību vienam vērtējuma līmenim.

A.Andreičika piekrīt vadošās iestādes komentāriem un informē par precizējumiem


A.Ūbelis ierosina atlikt 3.6.1.2.apakšaktivitātes projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju



„Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”(turpmāk –

3.5.2.1.aktivitāte), 3.5.2.2.aktivitātes „Atjaunojamo energoresursu izmantojošu

koģenerācijas elektrostaciju attīstība” (turpmāk – 3.5.2.2.aktivitāte) un 3.5.2.3.aktivitātes

„Vēja elektrostaciju attīstība” (turpmāk – 3.5.2.3.aktivitāte) kritērijiem.

L.Kanberga lūdz 3.5.2.1.aktivitātei 3., 5. un 6.kritērijam noteikt minimālo punktu skaitu.

Tāpat lūdz precizēt 4.kritēriju, jo kritērija formulējums nav pietiekami skaidrs un

saprotams. L.Kanberga norāda, ka nepieciešams precizēt arī kritērijus par horizontālajām

prioritātēm, kā arī precizēt 10.kritēriju, paskaidrojot, kāpēc netiek atbalstītas investīcijas

vairākās paralēlās gāzes piegādes vai siltumapgādes sistēmās, un 22.kritēriju, norādot

kādus projekta iesniegumus projekta iesniedzējs drīkst iesniegt viena uzsaukuma ietvaros.

3.5.2.2.aktvitātei L.Kanberga lūdz precizēt 2., 4. un 5.kritēriju, nosakot minimālo punktu

skaitu. Tāpat viņa lūdz precizēt 3.kritēriju, jo kritērija formulējums nav pietiekami skaidrs

un saprotams, kā arī kritērijus par horizontālajām prioritātēm.

- 23 -

3.5.2.3.aktivitātei L.Kanberga lūdz precizēt 2.kritēriju, nosakot minimālo punktu skaitu,

tāpat viņa lūdz precizēt 3. un 4.kitēriju, jo kritēriju formulējums nav viennozīmīgi skaidrs,

kā arī precizēt kritērijus par horizontālajām prioritātēm.


3.5.2.1.aktivitātes, 3.5.2.2.aktivitātes, 3.5.2.3.aktivitātes kritērijiem.

Papildu iepriekšminētajam, L.Kanberga norāda, ka šīm trijām aktivitātēm nepieciešams

precizēt arī kritērijus par IRR, jo vadošā iestāde uzskata, ka kritērijos noteiktās IRR

vērtības neatbilst EK noteiktajām prasībām attiecībā uz ieņēmumus nesošiem projektiem.

E.Valantis nepiekrīt vadošās iestādes iebildumiem. Šiem projektiem paredzēts sniegt

reģionālo valsts atbalstu, tāpēc finansējuma iztrūkuma metode ES finansējuma atbalsta

noteikšanai nav jāpiemēro. Līdz ar to kritērijos minētais IRR rādītājs 20% ir pieļaujams, ja

jāatmaksājas visām projekta laikā veiktajām investīcijām un 7%, ja jāatmaksājas tikai

projekta iesniedzēja ieguldījumam.

A.Šrags norāda, ka, iespējams, finansējuma iztrūkuma metodes aprēķins arī jāveic

projektiem, kuriem tiek piešķirts reģionālais valsts atbalsts. A.Šrags papildina, ka EK

neoficiāli jau iepriekš ir sniegusi skaidrojumu attiecībā uz iepriekšminētajiem diviem

kritērijiem, bet pašreiz nevar sniegt oficiālu viedokli par šo jautājumu.

A.Ūbelis norāda, ka jautājumam ir jābūt skaidram un starp visiem apakškomitejas

locekļiem jābūt vienprātībai. Šobrīd starp vadošo iestādi un EM ir viedokļu atšķirības par

šo vienu jautājumu, tādēļ A.Ūbelis ierosina atlikt 3.5.2.1.aktivitātes, 3.5.2.2.aktivitātes,

3.5.2.2.aktivitātes kritēriju virzīšanu apstiprināšanai UK.

A.Ūbelis lūdz vadošās iestādes pārstāvim izteikt komentārus par 3.5.2.4. „Daugavas

hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāžņu rekonstrukcija” (turpmāk – 3.5.4.2.aktivitāte)

kritērijiem.

L.Kanberga lūdz precizēt 3.kritēriju, to sadalot sīkāk, kā arī precizēt kritēriju par

horizontālajām prioritātēm.



Vienojas:

1. Atbalstīt darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma

aktivitāšu un apakšaktivitāšu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju

apstiprināšanu uzraudzības komitejā, ievērojot apakškomitejas sēdes laikā panāktās

vienošanās par precizējumiem aktivitāšu un apakšaktivitāšu projektu iesniegumu

vērtēšanas kritērijos:

1.1. aktivitātei 2.1.1.1.„Atbalsts zinātnei un pētniecībai”;

1.2. aktivitātei 2.1.1.2.„Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem

zinātnē un tehnoloģijās”;

- 24 -

1.3. apakšaktivitātei 2.1.1.3.1.„Zinātnes infrastruktūras attīstība”;

1.4. apakšaktivitātei 2.1.2.1.2.1.„Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti”;

1.5. apakšaktivitātei 2.1.2.2.1.„Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde”;

1.6. apakšaktivitātei 2.1.2.2.2.„Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju

ieviešanai raţošanā”;

1.7. apakšaktivitātei 2.1.2.2.3.„Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību

nostiprināšanai”;

1.8. aktivitātei 2.2.1.1.„Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās,

paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida

finanšu instrumentos";

1.9. apakšaktivitātei 2.2.1.2.2.„Vērtspapīru birţa MVK”;

1.10. aktivitātei 2.3.2.2.„Atbalsts ieguldījumiem mikro un mazo

komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪĀT)";

2. Atbalstīt darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma

aktivitāšu un apakšaktivitāšu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju saskaņošanu

uzraudzības komitejā, ievērojot apakškomitejas sēdes laikā panāktās vienošanās par

precizējumiem aktivitāšu un apakšaktivitāšu projektu iesniegumu vērtēšanas

kritērijos:

2.1. aktivitātei 3.1.1.1.„Mācību aprīkojuma modernizācija un

infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu

īstenošanai”;

2.2. aktivitātei 3.1.3.1.„Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas

materiālās bāzes nodrošināšana”;

2.3. aktivitātei 3.1.4.2.„Darba tirgus institūciju infrastruktūras

pilnveidošana”;

2.4. apakšaktivitātei 3.1.5.3.2.„Onkoloģijas slimnieku radioterapijas

ārstēšanas attīstība”;

2.5. apakšaktivitātei 3.2.2.1.1.„Informācijas sistēmu un elektronisko

pakalpojumu attīstība”;

2.6. apakšaktivitātei 3.2.2.1.2.„Izglītības iestāţu informatizācija”;

2.7. apakšaktivitātei 3.4.2.1.1.„Valsts nozīmes pilsētbūvniecības

pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana

tūrisma produkta attīstībai” ;

2.8. apakšaktivitātei 3.4.2.2.„Tūrisma informācijas sistēmas attīstība”;

2.9. aktivitātei 3.5.2.4.„Daugavas hidroelektrostaciju aizsprostu pārgāţņu

rekonstrukcija”.

3. Neatbalstīt darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma

aktivitāšu un apakakšaktivitāšu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju

saskaņošanu uzraudzības komitejā:

3.1. aktivitātei 3.1.4.3.„Pirmskolas izglītības iestāţu infrastruktūras

attīstība nacionālās un reģionālās attīstības centros”;

3.2. aktivitātei 3.1.4.4.„Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu

pieejamības attīstībai aktivitātei”;

3.3. 3.2.1.1.„Valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana”;

3.4. aktivitātei 3.2.1.2.„Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”;

- 25 -

3.5. apakšaktivitātei 3.2.1.3.1.„Satiksmes drošības uzlabojumi

apdzīvotās vietās ārpus Rīgas";

3.6. aktivitātei 3.2.1.4.„Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana";

3.7. aktivitātei 3.3.1.1.„TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi”;

3.8. aktivitātei 3.3.1.2.„TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un

attīstība (Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras

attīstība un Rail Baltica);

3.9. aktivitātei 3.3.1.3.„Lielo ostu infrastruktūras attīstība „Jūras

maģistrāļu” ietvaros;

3.10. aktivitātei 3.3.1.5.„Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar

TEN-T”;

3.11. apakšaktivitātei 3.4.2.1.3.„Nacionālas nozīmes kultūras, aktīvā un

rekreatīvā tūrisma produkta attīstība";

3.12. aktivitātei 3.5.2.1.„Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu

efektivitātes paaugstināšanai”;

3.13. aktivitātei 3.5.2.2.„Atjaunojamo energoresursu izmantojošu

koģenerācijas elektrostaciju attīstība”;

3.14. aktivitātei 3.5.2.3.„Vēja elektrostaciju attīstība”;

3.15. aktivitātei 3.6.1.1.„Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības

centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”;

3.16. aktivitātei 3.6.1.2.„Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”.

IV Citi jautājumi

1. A.Ūbelis informē par izskatīto aktivitāšu kritēriju statusu atbilstoši vienošanās

apakškomitejas sēdē un informē apakškomitejas dalībniekus par kritēriju

izskatīšanas kārtību UK 2007.gada 8.novembrī, atgādinot, ka tikai 2.DP kritēriji var

tikt apstiprināti UK, savukārt par pārējo DP aktivitāšu projektu iesniegumu

vērtēšanas kritērijus UK var atbalstīt iekļaušanai MK noteikumos par aktivitātes

ieviešanu.

2. A.Ţidkovs (par Satiksmes ministrijas kritēriju komplektiem, kuru izskatīšanu

apakškomitejā ierosina atlikt) un J.Spiridonovs (par Vides ministrijas kritēriju

komplektiem, kuri nav iesniegti izskatīšanai komitejā) informē, ka aicinās

komitejas locekļus atļaut virzīt atsevišķus kritēriju komplektus saskaņošanai

rakstiskās lēmumu pieņemšanas procedūras kārtībā.

Pielikums:

1. Prezentācija „Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase 2007.-2013.gada

plānošanas periodā” uz 24 slaidiem.

Priekšsēdētājs: A.Ūbelis

Protokolēja: K.Pavlova

Documents

Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas …...2008/06/05 · Ivita Peipiņa Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Struktūrfondu koordinators Gints Priede