Eiropas valstu izglītības sistēmas

Francija

Obligātā izglītība

• Kopš 1959 gada attiecas uz visiem bērniem 6-16 gadu vecumā. uzraudzība par to, vai bērni iet skolā ir skolas direktora atbildībā.

• Ja neiet – direktoram jāsaistās ar mēriju un sociālajiem dienestiem.

Izglītības pārvalde – franču Academié

Imperiālā universitāte – radīja Napoleons 1808. gadā kā ADMINISTRATĪVU iestādi, kas darbojas

Academié ir franču nacionālās izglītības sistēmas administratīva iedalījuma vienība.

Ieviesa Napoleons I,  sadalot imperiālo universitāti un uzliekot tām pienākumus pārvaldīt visu izglītība sistēmu.

Akadēmija = izglītības ministrijas decentralizēta reģionāla pārstāvniecība.

Rektors (recteur) = ierēdnis ar Valsts doktora grādu (doctorat d'Etat)

Rektoru apstiprina valsts prezidents

Francija ir iedalīta 28 akadēmijās.

28 akadēmijas NESAKRĪT ar Francijas teritoriālo iedalījumu, ir bijuši mēģinājumi pārdalīt, bet nesekmīgi.

Izglītības pārvalde (2)

Kopš Napoleona laikiem Izglītības pārvalde ļoti centralizēta – balstās uz jakobīņu priekšstatu par to, ka izglītība ir valsts atbildībā.

Skolas izglītība ir pilnībā pakļauta valsts pārvaldei – caur ministru, valsts sekretāru skolu jautājumā, inspektorātu un audita departamentu

Teritoriālajām pārvaldes iestādēm atbildība 3 galvenajos virzienos:• atbildība par konkrētu izglītības līmeni:

- komūna par sākumskolu,

- département par pamatskolu (saucas collèges)

- reģions – ar vidusskolu (lycées un specializētās skolas).• atbildība par plānošanu attiecīgajā izglītības līmenī, - lēmumi par

celtniecību, investīcijām utt. • teritoriālajām iestādēm tagad ir vairāk noteikšanas skolas ikdienas

darbā

Izglītības pārvalde – augstākā izglītība

Valstij faktiski ir atstāta ļoti liela vara – likumā noteiktā autonomija realizējas tikai “pēc valsts nosacījumu p[ar augstākās izglītības funkcionēšanu un līgumu augstskolu u valsts starpā izpildes”

Valsts : • nosaka studiju programmas (“habilitācija”),• piešķir mācībspēku un pētnieku vietas,• vērtē izglītības un pētījumu programmas, • koordinē universitātes izglītību

Augstskolu pārvalde: finansējums

• vairs nav ikgadējā finansējuma, tā vietā ir 4 gadu līgumi ar valsti• līgumi dod iespēju valsts un augstskolu dialogam• principā irt paredzētas iespējas pamatot nepieciešamību piešķirtās

kopsummas pārdalei

Privātā izglītība – skolas līmenis

Pēc 5 gadu darbības privātās skolas var slēgt līgumus ar valsti.

Līgumi paredz, ka :• privātā skola ievēro visas tās pašas prasības, ko valsts skola,• valsts maksā:

– skolotāju algas

– informācijas tehnoloģiju iegādi,

– garantē skolas ņemtos aizdevumus.

• Rezultātā valsts pār privātajām skolām iegūst – administratīvu kontroli

– finansiālu kontroli,

– kontroli pār izglītības procesu

Privātā augstākā izglītība

Valsts atzīšanu iestādei var iegūt pēc procedūras, kurā pārbauda:• mācību procesu programmu mērķus un ilgumu, programmu saturu,

uzņemšanas nosacījumus, mācīšanas metodiku, akadēmiskā personāla kvalifikāciju

• ēkas un aprīkojumu; • juridisko statusu; • finanšu avotus un to izlietojumu

Tas, ka iestāde ir valsts atzīta:• dod iespēju saņemt valsts subsīdijas,• pakļauj pārbaudēm un inspekcijai• bet NEDOD tiesības izsniegt valsts parauga diplomus – tās var

iegūt tikai pēc 5 gadiem

Skolas gads

Sākas septembra sākumā

Sākumskolā un pamatskolā – teorētiski 36 nedēļas

Brīvdienas nosaka ministrija 3 gadiem uz priekšu. Valsts ir iedalīta 3 zonās, lai brīvdienas varētu tikt izkliedētas.

• 1 nedēļa ap 1. novembri - visiem vienā laikā• 2 nedēļas ap Ziemsvētkiem/jaungadu arī visiem vienādi• 10 dienas februārī – dažādi pa zonām,• 2 nedēļas aprīlī- pa zonām• vasaras brīvdienas visiem sākas jūnija beigās

• Augstskolā oficiālais mācību gads 1. oktobris – 30. jūnijs

Skolas nedēļas organizācijaSākumskolā – 9 reizes pa ½ dienai:

• pirmdien, otrdien, ceturtdien, piektdien rīta un pēcpusdienas stundas,• sestdien – tikai no rīta

Eksperimentālā kārtā var bez sestdienas, izkliedējot pa 4 dienām

Pamatskolā un vidusskolā – vismaz 5 rīti un 2-4 pēcpusdienas, trešdienās stundu nav. Var pārnest sestdienas rītu uz trešdienu - bet ar valdes 2/3 balsojumu.

Stundas nedēļā:• pamatskolas pirmie 2 gadi - 21.5 stundas + 2-3 st. obligātās izvēles

• pamatskolas otrie 2 gadi – 21.5+ 3-4 obligātās izvēles st.• vidusskolā 31-36 stundas nedēļā

• Stundas ir 55 minūtes garas, ar 5 minūšu starpbrīžiem

Iespējas izvēlēties skolu

ļoti ierobežotas.

Sākumskolā ir jāiet tajā skolā, kuru norāda municipalitāte. Ar mēra atļauju var iet citā skolā savas komūnas ietvaros. Ja blakus komūnā- ar tās mēra atļauju.

Pamatskolā – tāpat, bet skolas “darbības zona” aptver plašāku apgabalu (laukos vairākas komūnas)

Vidusskolā tiek noteikti “apgabali”, kuru ietvaros ir nodrošinātas visas izvēles iespējas (vispārīgā/ profesionālā, priekšmetu grupas utt.)

Ir mēģinājumi “desektorizēt”, bet pagaidām bez panākumiem

Skolas izglītības shēma

Skolas izglītībano 6 gadu vecuma

Sākumskola- enseignement primaire: 5 gadi, sadalīti 3 ciklos, – preparatoire (1 gads),

– elementaire (2 gadi),

– moyen (2 gadi).

• Pamatskola- (iestāde ir college)

enseignement secundaire du premier cycle:

4 gadi ar numerāciju no 6. līdz 3. klasei. (!)Pēdējos 2 gados var izvēlēties arodorientētu programmu

pēc “3.” klases eksāmens Brevet des Colleges

Skolas izglītība (II)Vidusskola – • Lycee d'Enseignement General et Technologique (LEGT- tikai garie

kursi - vispārīgie, tehniskie vai aroda). pēc 1. gada izvēlas virzienu, vispārīgāku vai tehniskāku

• Lycee Professionnel (īsās vai garās programmas vispārīgās, tehniskās vai aroda)

• Ecoles Specialisees

Skolas izglītība (III)

• Obligātā izglītība līdz 16 gadu vecumam, t.i., faktiski obligāta ir sākumskola, pamatskola un 1 gads vidusskolā.

• Vidējo izglītību meitenes un zēni iegūst attiecībā 3:2

• Skaits visp. un prof. plūsmās ir līdzīgs

• Iespējama priekšmetu izvēle, kas izraisa stundu skaita atšķirības dažādiem skolēniem (850-1000 gadā)

Vidusskolas beigšana

kārto Baccalaureat eksāmenu

Eksāmenu vērtē no 0 līdz 20 punktiem

lai nokārtotu, vismaz 10 punkti

Ir 4 atzīmes- • passable (10), • assez bien (12), • bien (14), • tres bien (16).

Ja ir vismaz 8 punkti, var atkārtoti kārtot eksāmenu

Ar vismaz 8punktiem saņem apliecību par vidusskolas beigšanu,

Diplomi (līdz augstākajai izglītībai)

PamatizglītībaBC - Brevet des Colleges 9-gadīgās pamatskolas beigšanas apliecība

Vidējā izglītība

LyceesBG – Baccalaureat General,

BTn – Baccalaureat Technologique

BT – Brevet de Tecnicien (3 gadi pēc vidussk. pirmā gada)

Lycees professionelles

4 gados: BacPro – Baccalaureat Professionel

3 gados: CAD

2 gados: CAP – Certificat aptitude professionelle vai

BEP – Brevet de Études profesionelles

Skolas izglītības shēma

Augstskolas

• Universitātes – autonomas, rektoru ievēl, konkursa bieži vien nav,

pirmais gads visiem studentiem vienāds• Grandes Ecoles - specializētas, rektoru nozīmē, konkursi milzīgi • Ecoles specializees

Diplomi

- valsts apstiprinātie (habilitation) un

- “universitāšu”- No Grandes Ecoles arī profesionālo asociāciju

apstiprinātie

Francijas augst. izgl. shēma (1)

IestādesIUP - Instituts Universitaires ProfessionnalisésIUT - Instituts Universitaires de TechnologieSTS - Sections de Techniciens SupérieursCPGE - Classes Préparatoires aux Grandes Écoles

KvalifikācijasDEUG - Diplôme d’Études Universitaires GénéralesDUT - Diplôme Universitaire de TechnologieDEUST - Diplôme d’Études Universitaires Scientifiques et TechniquesBTS - Brevet de Technicien SupérieurDNTS - Diplôme National de Technologie SpécialiséeDEA - Diplôme d’Études ApprofondiesDRT - Diplôme de Recherche TechnologiqueDESS - Diplôme d’Études Supérieures Spécialisées

Gadi 1 2 3 4 5

Pēc vēl 1

studiju gada:

Diplomi – universitātespēc 2 gadiem

DEUG – Diplôme d'Études Universitaires Genérales vai

DEUST - ... de Sciences et Techniques (smagāki zinātniski kursi un prakse rūpniecībā)

pēc 3 gadiem

Licénce – tiek pārveidots par bakalaura tipa grādu, var būt Licénce libre vai ar noteiktiem priekšmetiem

pēc 4 gadiem

Maitrîse - frančiem normālais augstskolas beigšanas grāds, starptautiski grūti salīdzināms

pēc 5 gadiem

DEUA - Diplôme d'Études Universitaires AprofondiesDESS - Diplôme d˙Études supérieures spécialisées

Magistere

pēc 6 gadiem

DRT - Diplôme de recherche technologique

Grandes Écoles

2 gadi:CPGE - Classes préparatoires aux grandes écoles (bez diploma)

5-6 gadi:

DGE - Diplômes des grandes écoles

Mastère - Francijas maģistra grāds

Īsās augstskolas programmas

IUT - instituts universitaires de technologie

2 gadu diplomi DUT - Diplômes universitaire de technologie

STS - section de techniciens supérieurs (pie vidējās izgl. iest.)

2 gadu diplomi

BTS - Brevet de technicien supérieur

Reformas Boloņas procesā

• Francija cenšas izdalīt savā izglītības sistēmā bakalaura un maģistra līmeni.

• Bakalauram aptuveni atbilst Licénce , bet tiek veidots arī Licénce professionelle – franču profesionālais bakalaurs

• Maģistra līmenī tiek veidots jauns grāds - Mastére - 2 gadi pēc Licénce