Izglītības sistēmas Eiropā un pasaulē

Prof. Andrejs RauhvargersE-mail andrejs.rauhvargers@lu.lv

andrejs@aic.lvwww.aic.lv/ar/bakal

Izglītības sistēmu galvenie raksturojumi

Kas nosaka izglītības sistēmas uzbūvi?

• Valsts likumdošana• Tradīcijas un nacionālās īpatnības• Izglītības sistēmas vēsturiskais konteksts • Vēsturiski faktori, kas ietekmējuši sistēmas attīstību,

Cik sen ir uzsākusies formālās izglītības sistēmas veidošanāsCitu valstu un tautu vēsturiskā ietekme– Latvija – vācu, krievu, padomju (vācu) amerikāņu Eiropas– Kanāda – Britu un franču krustojums ASV ietekme– Japāna – samuraju izglītības kultūra Eiropas ASV ietekme – Beļģija – Franču un Nīderlandes EAIT

Izglītības sistēmas uzbūve pa izglītības līmeņiem

• Pirmsskolas izglītība – vai tā ir obligāta? – Bērnudārzs vai skolas izglītības sākums?– cik izteikti tajā ir zināšanu ieguves elementi?

• Formālā izglītība – kādā vecumā sākas – Eiropā 4-8 gadi– līdz kādam vecumam obligāta

Skolas izglītība• kādā vecumā sākas, • cik pavisam gadus jāmācās līdz vidusskolas beigšanai, Skolas izglītība (I) – obligātās izglītības posms

līdz pamatizglītības ieguvei Latvijas izpratnē• līdz kādam vecumam izglītība ir obligāta – un kā tas saistās

ar kāda konkrēta izglītības līmeņa apguvi • kādos un cik ilgos posmos iedalās skolas izglītība

(vai sākumskola un pamatskola ir atdalīta),• kādi ir nosacījumi pārejai no vienas pakāpes uz otru,• kādi ir obligātie priekšmeti pamatskolā, kāds ir samērs starp

to apjomu• cik stundas nedēļā (gadā) ir jāmācās dažādos izglītības

posmos.• kad sākas un beidzas mācību gads, tā organizācija

Skolas izglītība (II) vispārējās izglītības noslēguma posms:

Latvijas izpratnē -vidusskola (upper secondary)

• cik gadus ilgst, • vai vispārējās vidējās izglītības noslēguma posms visiem

ir vienāda garuma• vai dalās pa programmām, (priekšmetu specializācijām)• kādi eksāmeni jākārto vidusskolas noslēgumā,• vai ir iespējams vidusskolu pabeigt mūžizglītības ceļā

(t.i. bez „mācīšanās klasē”) • Kādās tiesības iegūst vispārējās vidusskolas diplomu īpašnieki attiecībā uz stāšanos augstskolā,

• kā saucas vidusskolas beigšanas dokuments?

Skolas izglītība (III) profesionālā izglītība skolas līmenī

• kad parādās dalījums vispārējā un profesionālajāizglītībā?

• vai valstī ir kompensējoša profesionālā izglītība tiem, kas obligātās izglītības beigās neiegūst (Latvijas izpratnē) pamatizglītību?

• cik un kādi ir profesionālās izglītības veidi ir vidusskolas posmā?

• kāda ir valsts (iedzīvotāju, politikas) attieksme pret profesionālo izglītību vidējā līmenī:

• cik liels īpatsvars jauniešu ir vispārējā, cik –profesionālajā vidējā izglītībā?

Skolas izglītība (III) profesionālā izglītība skolas līmenī

• uz ko tiek orientēti jaunie cilvēki – uz sagatavošanos darba dzīvei vai uz studijām augstskolā?

• Kādas ir iespējas, virzoties pa profesionālās izglītības atzaru, nokļūt līdz augstākajai izglītībai?

• Kā attiecīgajā valstī realizējas sadarbība starp izglītības iestādēm un darba devējiem?

• Cik lielā mērā ir attīstīta izglītība māceklības ceļā? Līdz kādam izglītības līmenim iespējams nokļūt, kombinējot māceklību ar mācībām izglītības iestādē?

• Kādas tiesības vidējā profesionālā izglītība dod tālākām mācībām?

Uzņemšana augstākajā izglītībā

• kam ir tiesības stāties? • vai uzņem visus, vai arī notiek atlase? Ja notiek- pēc

kādiem principiem?• Ja ir iestājeksāmeni, kādam nolūkam – atlasei vai

‘derīguma’ pārbaudei? • Cik liela daļa (%) no attiecīgās vecuma grupas (parasti

uzrāda datus par 19-24 gadu grupu) studē augstskolās?• vai pastāv mācību maksa? Cik tā ir liela? • Vai ir stipendijas mācību maksas segšanai; Vai ir

iespējas iegūt studiju kredītus?

Augstākās izglītības sistēmas uzbūve

• vai pastāv dalījums akadēmiskajā un profesionālajā(universitātes un neuniversitātes) augstākajā izglītībā?

• Ja nepastāv, vai visi universitātes grādi ir vienlīdz labi izmantojami akadēmiskā karjerā un darba dzīvē?

• ja dalījums pastāv, vai otrs veids tiek realizēts atsevišķāmācību iestāžu grupā (colleges, polytechnics, AMK, utt)?

• Ar ko atšķiras abu augst. izgl. veidu absolventu tiesības turpmākām studijām un darba tirgū?

• Kā organizētas augstākās izglītības studijas – bakalaura-maģistra (vai līdzīgā) divslāņu struktūrā.– (ja jā – kādas ir bakalaura un maģistra funkcijas?), – garās (5-6 gadu) programmās,– kādā citā īpaša veidā?

Augstākās izglītības kvalifikācijas

• kādas kvalifikācijas (diplomi, grādi, utt.) tiek piešķirtas dažādu augstākās izglītības posmu apguves rezultātā, cik ilgu studiju laiku (cik kredītpunktus) tie prasa, kādas tiesības katrs veids dod to ieguvējiem a) tālākām studijām, b) darba tirgū?

• kam ir tiesības stāties doktorantūrā?

Atšķirīgo izglītības sistēmu grupas Eiropā

“Lielās” sistēmas, kas ietekmējušas attīstību pasaulē:– Eiropas lielās: britu, franču, vācu– ASV,

Lielo sistēmu spēcīga ietekme:Britu: Indija, Austrālija, Dienvidāfrika, Jaunzēlande, Kanāda, anglofonā Āfrika,Franču: Kanāda (Kvebeka) Rumānija, Spānija, frankofonā Āfrika, Libāna, citas arābu valstisASV: Japāna, Filipīnas, šobrīd arvien vairāk daudzkur pasaulēVācu: Austrija, bijusī Austroungārijas impērija,Polija, Baltijas valstis

ISCED klasifikācijaISCED

līm.Angliskais nosauk. Vecums,

gadiLatviskais nosauk.

0 Pre-primary education 3-6 Pirmsskolas izglītība

1

2

3 A B

4A B

5 A B

6

Primary education or first stage of basic education

7-10 Sākumskolas izglītība vaipamatizglītības 1.pakāpe

Lower secondary or second stage of basic education

11-15 Pamatizglītības 2.pakāpe

(Upper) Secondary education

16-18 Vidējā izglītība

Post- secondary non-tertiary

education

17-19 Izglītība pēc vidējāsizglītības, kas neskaitās

pie terciārāsFirst stage of tertiary

education19-23 Terciārās izglītības 1.pakāpe

Second stage of tertiary education

25-27 Terciārās izglītības 2.pakāpe

Latvijas izglītības sistēma

Vēsturiskais kontektsts

• Līdz pirmajai neatkarībai izglītības sistēma vienmēr pakļauta svešām varām, līdz ar to – latviešu valodas lietošanas ierobežojumi,– netiek stimulēta latviešu mācīšanās augstākos

izglītības līmeņos – Latvijā netiek veidota augstākā izglītība

• Pirmā augstskola Rīgas politehnikums 1862.g., paredzēts vāciešiem– Viļņas universitāte 1579, Stefans Batorijs– Tartu universitāte 1632, Gustavs Ādolfs)

Vēsturiskais kontekts IIPirmās neatkarības laikā• izglītības sistēma pēc uzbūves lielā mērā līdzimās

Vācijas un Krievijas (PSRS) sistēmām, • Pilna vidējā izglītība ir 12 klases• Skolotāju institūti nav augstskolas, pastāv:• Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, RēzeknēAugstskolas:• Latvijas universitāte, 1919• Latvijas Konservatorija, 1919 g.• Latvijas Mākslas akadēmija, 1921. • Jelgavas lauksaimniecības akadēmija, 1938.g.

II Pasaules kara laikā gan skolas, gan augstskolas darbu turpina, bet kara laikā iegūtie diplomi pēc kara netiek atzīti

PSRS laika izglītības sistēma Latvijā

• Vidējās izglītības kopējais ilgums 11 vai 10 gadi• Pamatskola ir 8 klases ar 4 eksāmeniem noslēgumā• Kopš 1960to gadu beigām vidējā izglītība ir obligāta• Obligāti ir visi skolas mācību priekšmeti, skolu beidzot

jākārto 7 eksāmeni, no tiem 2 rakstveidā• Ir iespēja mācīties kādu priekšmetu grupu padziļināti t.s.

“speciālajās” skolās, taču pārējā programma jāizpilda pilnā apmērā

• Krievu valoda oficiāli nav obligāta un tajā nav noslēguma eksāmena

• Augstskolas iestājeksāmeni ir atsevišķi no skolas beigšanas eksāmeniem un tos nosaka PSRS Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrija

PSRS laika izglītības sistēma Latvijā II• Paralēli vispārējām vidusskolām pastāv arodskolas,

kuras beidzot neiegūst tiesības iestāties augstskolā, izņemot ar izcilām sekmēm beigušos.

• Pastāv arī t.s. “vidējā speciālā izglītība” –– tehnikumi, – medicīnas skolas un – pedagoģiskās skolas

• Vidējās speciālajās mācību iestādēs var iestāties vai nu pēc pamatskolas un mācīties 4-5 gadus vai pēc vidusskolas un mācīties 2-3 gadus.

• Tehnikumu un pedagoģisko skolu beidzējiem ir iespēja iestāties tā paša profila augstskolas 3.kursā.

• Vēl viens profesionālās izglības veids – “Tehniskās skolas” – uzņem, pamatojoties uz vidējo izglītību un iegūst profesiju 1-2 gados.

PSRS laika izglītības sistēma Latvijā IIILatvijas PSR augstskolas • Latvijas Valsts universitāte,• Rīgas Politehniskais institūts• Rīgas Medicīnas Institūts • Mūzikas, Mākslas un Lauksaimniecības akadēmijas,• Pedagoģiskie institūti Daugavpilī un Liepājā• Fiziskās kultūras un sporta institūts

Latvijā pastāvēja arī vairākas augstākās mācību iestādes, kuras nepakļāvās Latvijas PSR valdībai:

• Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts,• J. Alkšņa kara Aviācijas skola,• Augstākā artilērijas skola.

1991 gada “Piebalga” izglītības likums un attiecīgās reformas

Faktiskās reformas sākās ievērojami agrāk – ap 1985 gadu

• Atļauj dibināt privātas mācību iestādes• Pirmsskolas iestādēm nav pienākuma gatavot skolai• Vispārējās izglītības pamatuzdevums ir sagatavot profesijas

turpmākai apguvei vai patstāvīgam darbam – nav teikts, ka augstskolai!

• Obligātā izglītība līdz 15 gadiem vai pamatsk. pabeigšanai

1991.g. likuma reformas

• jāapgūst vismaz 12 mācību priekšmeti, • 5 obligātie mācību priekšmeti: latviešu valoda un

literatūra, matemātika, svešvaloda, vēsture, ieskaitot Latvijas vēsturi un fiziskā kultūra un sports,

• vismaz 7 izvēles priekšmeti no sekojoša klāsta: fizika, ķīmija, bioloģija, informātika, ekonomiskā ģeogrāfija, biznesa pamati, rasēšana, vizuālā māksla, mājturība, otrā un trešā svešvaloda; cilvēks, daba un sabiedrība, mūzika, kultūras vēsture, mākslas vēsture, reliģijas vēsture, u.c.

• 2 profilkursi• Vienā no profilkursiem eksāmens

1991 gada “Piebalga” izglītības likums II

• Par studijām augstskolā ir noteikta ikgadēja maksa. Noteiktai studentu daļai mācību maksu sedz valsts.

• Tiek ieviests akadēmiskā un profesionālās izglītības jēdziens un

• nodalīti bakalaura un maģistra grādi akadēmiskajā izglītībāun diplomi profesionālajā izglītībā.

• Akadēmiskās augstskolas un arodaugstskolas – neieviesās

Latvijā izglītību reglamentē

Izglītības likums (29.10.1998.)Vispārējās izglītības likums (10.06.1999.)Profesionālās izglītības likums (10.06.1999.)Augstskolu likums (02.11.1995, pēdējie grozījumi 03.2006)---------------------------------------Zinātniskās darbības likums (19.05.2005.)Valsts valodas likums (LR Saeima 09.12.1999. likums)Par reglamentētajām profesijām un profesionālāskvalifikācijas atzīšanu (20.07.2001.)

Konceptuālā shēma akadēmiskās un profesionālās augst. izgl. tuvināšanai - 1999

Izglītības sistēmas Eiropā un pasaulē -

Izglītības dokumenti var saukties ļoti dažādi

kas katrs ir?Atestāts, matura, maturita, Zeugnis f .AllgemeinenHochschulreife, Zeugnis f. Fachhochschulreife, baccalaureat, bachiler, International Baccalaureate,

bakalaurs, Bachelor, Bakalar, bacalaureus, bacalaõ, B.A., B.Sc, Bachiler de Sciencias, Högeskolexamen

maģistrs, Master (UK), Maisteri, Maitrîse, Mastére, mestrado, MA, MSc, MPhil, Master (Dānija), Magisterexamen Doctorandus, Dottore di Laurea

Doktors, PhD, Dottore di Richerca

candidat, kandidatus, cand.mag., kandidaats

License, licenciado, lisensiatti, licenciat,