Upload
berget
View
68
Download
10
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Epifītiskās sūnas Slīteres Zilajos kalnos. Anna Mežaka Vija Znotiņa. Darba mērķis. Raksturot epifītisko sūnu floru un ekoloģiju nogāžu un gravu mežos Slīteres Zilajos kalnos. Darba uzdevumi. Noteikt epifītisko sūnu sugas - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Epifītiskās sūnas
Slīteres Zilajos kalnos
Anna Mežaka
Vija Znotiņa
Darba mērķis
• Raksturot epifītisko sūnu floru un ekoloģiju nogāžu un gravu mežos Slīteres Zilajos kalnos
Darba uzdevumi
• Noteikt epifītisko sūnu sugas
• Raksturot galvenos epifītisko sūnu sugu augšanas ierobežojošos faktorus
Pētītā teritorija• Pētījums veikts Slīteres nacionālajā
parkā, Zilo kalnu Z nogāzes posmā starp 2 sāngravām
Pētītā teritorija
• Pētītā teritorija ir unikāla, sākotnēji kā Baltijas ledus ezera senkrasts tas pamazām kļuvis par vērtīgu biotopu ar retām sugām
• Latvijā maz gāršu, ko cilvēks nebūtu pārveidojis
Metodika
• Koku sugas (vecums, diametrs, augstums, mizas pH)
• Sūnu sugas (sastopamība, projektīvais segums, augstums uz stumbra, debespuse)
Rezultāti• Pētītajā teritorijā tika konstatēta bagāta
epifītisko sūnu flora• 63 sūnu sugas uz 9 sugu kokiem• 7 DMB indikatorsugas • 3 īpaši aizsargājamās sugas, kas ir arī DMB
speciālistu sugas
• Visvairāk sūnu sugas konstatētas uz apsēm, kļavām, ošiem
• Vismazāk – uz bērziem, eglēm
Sūnu sugu sastopamība uz dažādu sugu kokiem
05
10152025303540
Koku sugas
Sū
nu
su
gu
ska
its
Koku skaits
Sūnu suguskaits
DMB sūnusugu skaits
• Visvairāk sūnu sugas auga stumbra lejasdaļā – līdz 0,5 m, D pusē, mazāk – 0,5 – 2 m, Z, A
• Sugas ar plašu ekoloģisko valenci – ložņu strupknābe Amblystegium serpens, ciprešu hipns Hypnum cupressiforme, u. c.
• Pētītajā teritorijā koku vecums, diametrs, augstums, nogāzes augstums nekorelēja ar: – sūnu sugu skaitu; – ar reto un aizsargājamo sugu sastopamību; – ar DMB indikatorsugu sastopamību.
0
2
4
6
8
10
12
14
16
0 1 2 3 4 5 6 7
pH
Sū
nu
su
gu
ska
its
• Sūnu sugu augšanu uz kokiem visvairāk ietekmē koka suga un koka mizas pH
• Kopējais sūnu sugu skaits un sastopamība korelēja ar koka mizas pH
• “Bāziski koki” - apse, osis, kļava, goba, vītols, pīlādzis (mizas pH 4,77 – 6,77)
• “Bāzisku koku” sugas – parastā vāverastīte Leucodon sciuroides, tievā gludlape Homalia trichomanoides u. c.
• Vairums no DMB sūnu sugām un īpaši aizsargājamajām sūnu sugām konstatētas uz “bāziskajiem kokiem” –apsēm, ošiem, kļavām, gobām, pīlādžiem, vītola
• “Skābi koki” - egle, bērzs, melnalksnis (mizas pH 3,06 – 4,8)
• “Skābu koku” sugas – kalnu divzobe Dicranum montanum, lielā divzobe Dicranum majus
• Mazāka sugu daudzveidība uz šiem kokiem
Secinājumi• Pētītajā teritorijā tika konstatēta bagāta
epifītisko sūnu flora• Sūnu sugu sastopamību uz kokiem visvairāk
ietekmēja koka suga un koka mizas pH• Sūnu sugu sastopamība uz kokiem nekorelēja
ar koka vecumu un diametru• Uz “bāziskajiem kokiem” – apsēm, kļavām,
ošiem, gobām, vītoliem, pīlādžiem - vislielākais sūnu sugu skaits