Farmācijas nozares ieguldījums Latvijas …...Farmcijas nozares ieguldjums Latvijas tautsaimniecb 4 w I. Veselības aprūpes un farmācijas nozares Latvijā salīdzinājums ar citām

Pētījumu izstrādājuši PwC eksperti sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju

2013. gads

FarmācijasnozaresieguldījumsLatvijastautsaimniecībā

www.pwc.lv

Farmācijas nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā Farmācijas nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā

PwC 1

Kopsavilkums un secinājumi

LR Veselības ministrijas izstrādātajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam izvirzītais sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Lai to sasniegtu, kā viens no sasniedzamajiem rezultātiem ir noteikts sabalansēt veselības nozares publiskā un privātā finansējuma proporciju un nodrošināt:

• publiskā finansējuma palielinājumu no 3,9% no IKP 2010. gadā līdz 4,5% no IKP 2014. gadā un 5,0% no IKP 2017. gadā;

• pacienta līdzmaksājuma samazinājumu no 39,3% 2010. gadā līdz 30,0% 2017. gadā.

Arī Valdības rīcības plāns 1 veselības jomā paredz nodrošināt veselības aprūpei atvēlētā finansējuma apjoma (% no IKP) tuvināšanu ES valstu vidējiem rādītājiem, veselības aprūpes budžetu gadā palielinot vismaz par 0,25% no IKP un 2014. gadā sasniedzot 4,5% no IKP.

Lai nodrošinātu arī Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam viena no galvenā virziena – Vesels un darbspējīgs cilvēks – realizāciju, nepieciešams īstenot Veselības ministrijas izvirzīto politiku, nodrošināt atbilstošu nozares regulējumu, kā arī veselības aprūpes produktu un pakalpojumu kvalitāti un finansējumu.

Salīdzinot valsts attīstībai veselības nozarē izvirzītos mērķus ar faktiskajām tendencēm, var novērot, ka izvirzītais sabiedrības veselības politikas mērķis varētu netikt sasniegts. Kopš 2010. gada veselības aprūpes nozares finansējums kā daļa no IKP ir būtiski samazinājies, 2013. gadā sasniedzot 3,13% no IKP, kā arī 2014. un 2015. gada budžeta ietvars atspoguļo, ka finansējums veselības aprūpei samazināsies, nevis palielināsies. Pastāv šaubas, ka ierobežota finansējuma apstākļos būs iespējams sasniegt veselības nozares virsmērķi – pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.

Pamatojoties uz šo novēroto problēmjautājumu, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (turpmāk tekstā – SIFFA) kopā ar PricewaterhouseCoopers SIA (turpmāk tekstā – PwC) izvirzīja mērķi plašāk analizēt vienu no veselības nodrošināšanas komponentēm – zāles – un kontekstā ar valstī veselības aprūpē izvirzītajiem mērķiem veikt farmācijas nozares attīstības, problēmu un izaicinājumu analīzi, tādējādi atspoguļojot tās ietekmi un kopsakarības gan uz valstī noteikto mērķu sasniegšanu, gan uz tautsaimniecību kopumā. Šīs nozares kopsakarības un attīstības tendenču analīzes nepieciešamību pamato arī fakts, ka Latvijā kopējie izdevumi par zālēm no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem veido ievērojamu proporciju (23%, 2010, PVO). Izmantojot gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa statistikas datus un PwC veiktās Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas biedru aptaujas datus, pētījuma analīze aptver galveno veselības un farmācijas nozares rādītāju salīdzinājumu Eiropas valstīs, padziļinātu Latvijas situācijas izpēti, kā arī farmācijas nozares nozīmes izvērtējumu – tās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Pētījuma ietvaros ir rasts arī secinājums, ka kopumā valstī ir apgrūtināta datu pieejamība gan par veselības aprūpi, gan farmācijas nozari – nereti nozīmīgi nozari raksturojošie dati ir pieejami (ja vispār ir pieejami) tikai pēc pieprasījuma un par samaksu. Turklāt dažādu institūciju publiskotie dati mēdz būt atšķirīgi, kas norāda uz nepieciešamību pēc vienota risinājuma izstrādes attiecībā uz veselības aprūpes un farmācijas nozares statistikas datu apkopošanu un atkalizmantošanu.

Veselības aprūpes un farmācijas nozare Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm

Salīdzinot ar citām aplūkotajām Eiropas valstīm, Latvijā ir viens no zemākajiem atbalstiem sabiedrības veselības nodrošināšanai, kas varētu būt viens no iemesliem arī augstiem mirstības rādītājiem. Regresiju analīze pierāda, ka, kopējos veselības aprūpes izdevumus palielinot par 1% no IKP, sagaidāmais dzīves ilgums

1 MK rīkojums Nr. 84 Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Saturs Kopsavilkums un secinājumi ................................................................................................................................1

I. Veselības aprūpes un farmācijas nozares Latvijā salīdzinājums ar citām Eiropas valstīm ..............................5

Latvijas veselības aprūpes nozare salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ........................................................6

Latvijas farmācijas tirgus salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ......................................................................9

II. Veselības aprūpes un farmācijas nozares Latvijā analīze .............................................................................. 11

Veselības aprūpes nozares analīze ......................................................................................................................12

Farmācijas tirgus struktūras un rādītāju analīze ................................................................................................15

III. Farmācijas nozares Latvijā ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā...............................................................21

Ekonomiskā ietekme .......................................................................................................................................... 22

Uzņēmējdarbības veicināšana saistītās nozarēs .................................................................................................27

Ieguldījums valsts budžetā ................................................................................................................................. 28

Jaunu inovatīvo zāļu vidējās izstrādes un ieviešanas izmaksas pasaulē ........................................................... 30

IV. Tendences ......................................................................................................................................................31

Veselības nozares izaicinājumi ............................................................................................................................32

Farmācijas nozares galvenās tendences un iezīmes ...........................................................................................33

V. Termini un metodika ..................................................................................................................................... 34

Terminu skaidrojumi ...........................................................................................................................................35

Aprēķinu metodika ............................................................................................................................................. 38


PwC PwC2 3

Farmācijas nozarē Latvijā ir novērojamas šādas tendences:

• Farmācijas nozares uzņēmējdarbības vide ir samērā neparedzama, kas farmaceitiskajiem uzņēmumiem neļauj izvirzīt ilgtermiņa mērķus un plānot saimniecisko darbību:

o atsevišķos gadījumos farmācijas nozares uzņēmumi veselības aprūpes sistēmā saskaras ar neparedzamiem lēmumiem vai izmaiņām normatīvajā regulējumā;

o kompensējamo zāļu budžeta deficīta segšanai pēdējos divos gados ir izvēlēts īstermiņa risinājums – kompensējamo zāļu budžeta deficīts ir bijis jāsedz farmaceitiskajiem uzņēmumiem;

o mēdz pastāvēt neskaidrības par ES līmenī noteiktu farmācijas jomas regulējumu piemērošanu Latvijas situācijai, piemēram, attiecībā uz līdzīgu bioloģisku medicīnisku produktu (biosimilars) reģistrāciju un zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā;

o novērojama skaidra tendence attiecībā uz klīnisko pētījumu veikšanu – starptautiskie zāļu ražotāji pēdējos gados ir izbeiguši vai tikai nelielā apjomā veic klīniskos pētījumus Latvijā. Tas skaidrojams ar tendenci, ka starptautiskie zāļu ražotāji optimizē izmaksas klīnisko pētījumu veikšanai un šo pētījumu veikšanu centralizēti organizē to mātesuzņēmumi. Līdz ar to Latvijā būtiski samazinās klīnisko pētījumu pozitīvā ietekme – zinātniskās izpētes kapacitāte, kā arī iespēja sabiedrībai saņemt jaunākos medikamentus slimību ārstēšanai.

• Recepšu oriģinālo zāļu tirgus daļa piecu gadu periodā stabili veido aptuveni 65% no kopējā recepšu zāļu apgrozījuma, savukārt recepšu oriģinālo zāļu tirgus daļa pēc pārdoto iepakojumu skaita piecu gadu periodā vidēji veido 34% no kopējā pārdoto iepakojumu skaita. Tirgus daļu atšķirības pēc apgrozījuma latos un pēc pārdoto iepakojumu skaita ir skaidrojamas ar cenu atšķirībām starp oriģinālajām un patentbrīvajām zālēm.

• Arī oriģinālo zāļu pieejamība valstī ir samērā zema. Tas skaidrojams ar nelielo tirgus apjomu, zemo sabiedrības pirktspēju un pieprasījumu, kā arī mazo tirgus apjomu un valsts zemo finansējumu zāļu kompensācijai. Valsts, nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu finansējumu zāļu kompensācijai, var garantēt noteiktu pieprasījumu un līdz ar to arī nodrošināt pieejamību oriģinālajām zālēm, kas nepieciešamas sabiedrības būtisku slimību ārstēšanai.

Farmācijas nozares devums Latvijas tautsaimniecībai

Uz farmācijas nozares augsto nozīmību norāda tās tiešais un netiešais devums Latvijas tautsaimniecībai – pievienotā vērtība, darba vietu nodrošināšana, maksājumi valsts budžetā, uzņēmējdarbības veicināšana saistītajās nozarēs, preventīva ārstu un plašākās sabiedrības izglītošana ar veselības aprūpi saistītajos jautājumos, kā arī sabiedrības nodrošināšana ar vitāli būtisku produktu – zālēm, kuru izstrādē pasaulē tiek veiktas būtiskas investīcijas.

• Kaut arī Latvijā nav augsti attīstīta farmaceitisko vielu ražošana, farmācijas nozare rada būtisku pievienoto vērtību tautsaimniecībai – aptuveni 1% no IKP apmērā, kas ir augstāks rādītājs nekā, piemēram, Polijā2 (0,32% no IKP), kur farmācijas tirgus kopējā vērtība 22 reizes pārsniedz tirgus vērtību Latvijā. Salīdzinot radīto pievienoto vērtību uz vienu nozarē nodarbināto personu, ražošanas nozarē farmācijas uzņēmumi rada par 52%, vairumtirdzniecības nozarē – par 54% un mazumtirdzniecības nozarē – par 57% augstāku pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto personu nekā vidēji mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ražošanas nozarēs valstī kopumā.

• Sadarbojoties galvenokārt ar vietējiem piegādātājiem un tādējādi veicinot vietējo uzņēmējdarbību, farmācijas nozares uzņēmumi netieši veicina pievienotās vērtības palielinājumu saistītajās nozarēs, kopā Latvijā radot pievienoto vērtību 1,6% no IKP apmērā (PwC aprēķins, 2008).

2 Impact of the innovative pharma industry on the Polish economy, PwC, 2011

palielinās par 0,77 gadiem. Līdz ar to var secināt, ka, palielinot valsts atbalstu veselības aprūpei, ir iespējams uzlabot sabiedrības veselību un labklājību.

Par to, ka Latvijā šīs nozares attīstībā ir būtiski trūkumi, liecina arī šādi fakti:

• Lai arī 26 Eiropas valstu kopējie veselības aprūpes izdevumi 2010. gadā veidoja vidēji 9% no IKP (2010, PVO), Latvijā tie ir vieni no viszemākajiem salīdzinātajās, tostarp citās Centrālaustrumeiropas, valstīs (6,7%, 2010, PVO).

• Latvijā valsts veselības aprūpes izdevumi 2010. gadā veidoja 4,1% no IKP (PVO), kas kā proporcija no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem (61,1.%, 2010, PVO) ir viszemākā analizētajās valstīs un ievērojami zem Eiropas valstu vidējā līmeņa (74,9%, 2010, PVO).

• Analizējot situāciju Baltijas valstīs piecu gadu periodā (2006-2011), Latvijā veselības aprūpes budžets ir bijis sistemātiski zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā gan pēc vērtības uz 1 iedzīvotāju, gan arī kā daļa no IKP. Arī veselības aprūpes budžeta pieaugums uz 1 iedzīvotāju piecu gadu laikā Latvijā ir bijis zemākais (32,3%, Lietuvā – 43,4% un Igaunijā – 41,8%, 2010).

• Latvijā valsts izdevumi par zālēm kā daļa no IKP (0,56%, 2010, PVO) ir vieni no zemākajiem analizētajās Eiropas, tostarp Centrālaustrumeiropas, valstīs, kā arī kompensējamo zāļu budžets uz 1 iedzīvotāju aplūkotajā laika periodā (2006-2011) Latvijā starp Baltijas valstīm ir bijis mazākais.

• Valstīs ar nelielu veselības aprūpes budžetu (% no IKP) kopējie izdevumi par zālēm veido samērā lielu daļu no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. Šāda situācija ir novērojama aplūkotajās Centrālaustrumeiropas valstīs (Latvijā – 23%, Polijā – 23%, Igaunijā – 22%, Slovākijā – 26%, Ungārijā – 34%, 2010, PVO). Tas norāda, ka zāles ir primāri nepieciešamas sabiedrības veselības nodrošināšanai un ir viena no būtiskākajām veselības aprūpes sastāvdaļām. Izdevumi par zālēm uz vienu iedzīvotāju (EUR 99, 2010, IMS Health) Latvijā ir vieni no zemākajiem aplūkotajās Eiropas valstīs un būtiski zemāki par vidējo rādītāju Eiropā (EUR 218, 2010, IMS Health), kas norāda uz to, ka pretēji dominējošajam priekšstatam zāļu patēriņš ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Turklāt Latvijā pacienta līdzmaksājums par zālēm kā daļa no kopējiem izdevumiem par zālēm (63%, 2010, PVO) ir viens no visaugstākajiem. Lai arī Latvijā sabiedrības maksātspēja ir samērā zema, valsts atbalsts zāļu iegādei ir viens no zemākajiem aplūkotajās valstīs.

Tajā pašā laikā farmācijas tirgus apjoms (EUR 0,2 miljrd., 2010, IMS Health) Latvijā ir viens no mazākajiem. Arī vidējais zāļu ražotāju cenu līmenis Latvijā (EUR 4,7, 2010, IMS Health) veido tikai 57% no salīdzināto Eiropas valstu vidējā zāļu iepakojuma cenu līmeņa (EUR 8,2, 2010, IMS Health). Līdz ar to farmācijas nozares uzņēmumiem nav stimula tirgū piegādāt visas sabiedrībai nepieciešamās, kā arī jaunākās zāles. Turklāt, pastāvot samērā zemām cenām, pastāv zāļu fiziskas ierobežotības pieejamības risks, kura iestāšanās gadījumā var pieaugt paralēlais eksports un tādējādi samazināties zāļu fiziska pieejamība valstī.

Veselības aprūpes un farmācijas nozare Latvijā

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam paredz privāto veselības aprūpes izdevumu samazināšanu līdz 2017. gadam līdz 30% no kopējiem izdevumiem, taču pēdējo gadu statistika liecina par to pieaugumu, ne samazināšanos – laika periodā no 2006. līdz 2010. gadam privāto veselības aprūpes izdevumu daļa no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem ir pieaugusi no 36% 2006. gadā līdz 39% 2010. gadā.

Pēdējos gados veselības aprūpes budžets kā proporcija no IKP samazinās, un 2013. gadā tas ir samazinājies līdz pat 3,13%, kas ir zemākais rādītājs 7 gadu periodā. Gan vēsturiskās tendences, gan arī vidēja termiņa budžeta ietvars 2014. un 2015. gadam liecina par to, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam izvirzītais mērķis – publiskais finansējums 5% apmērā no IKP – netiks sasniegts.

Farmācijas nozares ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā

PwC4

I. Veselības aprūpes un farmācijas nozares Latvijā salīdzinājums ar citām Eiropas valstīm

• Farmācijas nozare nodrošina augsti kvalificētu darbaspēku, Latvijā nodarbinot aptuveni 9000 darbinieku un papildus tam netieši radot apmēram 4000 darba vietu saistītajās nozarēs (PwC aprēķins, 2008). Līdz ar nodarbināto augsto kvalifikāciju, arī personāla izmaksas uz vienu nodarbināto farmācijas nozarē ir ievērojami augstākas nekā vidējās izmaksas tautsaimniecībā, kas norāda arī uz samērā augstākiem valsts budžeta ieņēmumiem no farmācijas nozarē nodarbināto veiktajām nodokļu iemaksām, kā arī augstāku darbaspēka kvalifikāciju un izglītību.

• Farmācijas nozare sniedz ievērojamu ieguldījumu valsts budžetā ne tikai ar nodokļu maksājumiem, bet arī ar maksājumiem Zāļu valsts aģentūrai un Nacionālajam veselības dienestam (vidēji kopā 36,55 milj. LVL gadā, 2009-2011, PwC apkopotie dati).


PwC PwC6 7

Veselības aprūpes budžets Latvijā ir sistemātiski mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā

Kopējos veselības aprūpes izdevumus palielinot par 1% no IKP, dzīves ilgums palielinās par 0,77 gadiem

2010. gadā Latvijā valsts veselības aprūpes izdevumu proporcija no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem (61,1%) bija ievērojami zem Eiropas valstu vidējā līmeņa

Veselības aprūpes budžeta un kompensējamo medikamentu budžeta salīdzinājums Baltijas valstīs

Laika periodā no 2006. līdz 2011. gadam Latvijā veselības aprūpes budžets ir bijis sistemātiski zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā gan pēc vērtības uz 1 iedzīvotāju, gan arī kā daļa no IKP. Arī salīdzinot Baltijas valstu veselības aprūpes budžetu pieaugumu uz 1 iedzīvotāju 5 gadu laikā, Latvijā tas ir zemākais – 32,3%, Lietuvā – 43,4% un Igaunijā – 41,8%. Turklāt arī kompensējamo medikamentu budžets uz 1 iedzīvotāju Latvijā ir zemākais Baltijas valstīs.

Avots: LR Veselības ministrija, Igaunijas veselības apdrošināšanas fonds (Estonian Health Insurance Fund), Lietuvas Finanšu ministrija, Lietuvas Veselības ministrija, EUROSTAT.

LV

LVLV

LV LVLV

LT

LTLT LT

LT LT

EE

EE

EEEE

EE EE

2006 2007 2008 2009 2010 20110

1

2

3

4

5

6

0

100

200

300

400

500

600

700LV: Veselības aprūpes budžets, % no IKPLT: Veselības aprūpes budžets, % no IKPEE: Veselības aprūpes budžets, % no IKP

Baltijas valstu veselības aprūpes budžets un kompensējamo zāļu budžets uz 1 iedzīvotāju, EUR

Kompensēja-mo medika-mentu budžets uz 1 iedzīvotāju

Korelācija starp sagaidāmo dzīves ilgumu un kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, 2010

Aplūkojot situāciju 24 Eiropas valstīs, novērojama cieša sakarība starp sagaidāmo dzīves ilgumu un kopējiem veselības aprūpes izdevumiem – jo lielāki veselības aprūpes izdevumi, jo lielāks sagaidāmais dzīves ilgums. Regresiju analīze3 atspoguļo, ka, kopējos veselības aprūpes izdevumus palielinot par 1% no IKP, sagaidāmais dzīves ilgums palielinās par 0,77 gadiem.

Avots: Pasaules Banka.

ATBE

BG

CZ

DK

EE

FI

FR

DEEL

HU

IE

IT

LV LT

NL

PL

PT

RO

SK

SI

ESSE

GB

R² = 0.6742

72

73

74

75

76

77

78

79

80

81

82

83

5 6 7 8 9 10 11 12 13

idag ,smugli sevīzd sia

mādiagaS

Kopējie veselības aprūpes izdevumi, % no IKP

Korelācija starp sagaidāmo dzīves ilgumu un kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, 2010

3 Aprēķinus skatīt sadaļā Termini un metodika.

Latvijas veselības aprūpes nozare salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīmKopējie veselības aprūpes izdevumi Eiropas valstīs

Aplūkojot situāciju 18 Eiropas valstīs, Latvijā kopējie veselības aprūpes izdevumi ir otrie zemākie un pārsniedz tikai kopējo veselības aprūpes izdevumu apmēru Igaunijā. Turklāt Latvijā 2010. gadā valsts veselības aprūpes izdevumi gan kā proporcija no IKP, gan kā īpatsvars no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem (61,1%) bija zemākie starp salīdzinātajām valstīm un ievērojami zem Eiropas valstu vidējā līmeņa (74,9%). Piemēram, Igaunijā kopējie veselības aprūpes izdevumi kā daļa no IKP ir zemāki nekā Latvijā, taču valsts veselības aprūpes izdevumu proporcija no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem ir ievērojami augstāka – Igaunijā 78,7%, bet Latvijā tikai 61,1%.

11.9 11.911.6 11.4

11.011.010.7

9.6 9.5 9.4 9.2 9.0 8.87.9

7.5 7.36.7

6.0

55

60

65

70

75

80

85

90

95

100

0

2

4

6

8

10

12

14 Privātie veselības aprūpes izdevumi, % no IKP

Valsts veselības aprūpes izdevumi (bez zālēm), % no IKP

Valsts izdevumi par zālēm, % no IKP

Valsts veselības aprūpes izdevumu īpatsvars no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, %

Kopējo veselības aprūpes izdevumu sadalījums, % no IKP, 2010

Avots: Pasaules Veselības organizācija, EUROSTAT.


PwC PwC8 9

Latvijā ir viens no zemākajiem zāļu patēriņiem uz vienu iedzīvotāju analizētajās Eiropas valstīs

Latvijā ir viens no mazākajiem farmācijas tirgiem Eiropā

Ievērojot to, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, izdevumi par zālēm ir augstāki, salīdzinot ar Rietum-eiropas valstīm

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ir augsts pacientu līdzmaksājums zālēm

Latvijas farmācijas tirgus salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīmIzdevumi par zālēm uz vienu iedzīvotāju Eiropas valstīs

Valstīs ar lielāko farmācijas tirgus vērtību ne vienmēr ir arī augstākie izdevumi par zālēm uz vienu iedzīvotāju. Izdevumus par zālēm tiešā mērā ietekmē valsts labklājības un cenu līmenis, kā arī pirktspēja. Latvijā šie izdevumi ir vieni no zemākajiem Eiropas valstīs, kā arī Centrālaustrumeiropas valstīs. Lietuvā gan tirgus vērtība, gan izdevumi par zālēm uz vienu iedzīvotāju ir augstāki nekā Latvijā, kamēr Igaunijā tirgus kopējā vērtība ir zemāka, bet izdevumi par zālēm uz vienu iedzīvotāju – augstāki. Vidējie Eiropas valstu izdevumi par zālēm uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā divas reizes augstāki nekā Latvijā.

Avots: IMS MIDAS, neto ražotāju cenas (EUR), *farmācijas tirgus (zāļu tirgus: recepšu zāļu mazumtirdzniecība, bezrecepšu zāļu mazumtirdzniecība un slimnīcu tirgus), EUROSTAT.

350

337

336

331

331

325

317

290

257

255

249

234

226

196

187

183

168

165

128

114

110

103

99

87

79

-

50

100

150

200

250

300

350

400

Vidēji EUR 218

CAE

Izdevumi par zālēm uz vienu iedzīvotāju, EUR, 2010

Tirgus vērtība Eiropas valstīs

Pēc tirgus vērtības Latvijas farmācijas tirgus ir trešais mazākais analizētajās Eiropas valstīs un otrais mazākais Centrālaustrumeiropā. Lielākie Eiropas farmācijas tirgi ir tādās Rietumeiropas valstīs kā Vācija un Francija, kas ir arī lielākās farmaceitisko produktu ražotājvalstis.

Avots: IMS MIDAS, neto ražotāju cenas (EUR), *farmācijas tirgus (zāļu tirgus: recepšu zāļu mazumtirdzniecība, bezrecepšu zāļu mazumtirdzniecība un slimnīcu tirgus).

25.9

21.0

11.810.8 10.3

4.4 3.7 3.2 3.1 3.1 2.4 2.1 1.9 1.9 1.7 1.5 1.4 1.3 1.0 0.6 0.5 0.4 0.2 0.2 0.1

5

10

15

20

25

30

CAE

Tirgus vērtība, mljrd. EUR, 2010

Kopējie izdevumi par zālēm kā daļa no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem

Valstīs ar nelielu veselības aprūpes budžetu (% no IKP) kopējie izdevumi par zālēm veido samērā lielu daļu no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem. Šāda situācija ir novērojama visās Centrālaustrumeiropas valstīs. Tas norāda, ka šajās valstīs zāles ir primāri nepieciešamas sabiedrības veselības nodrošināšanai, līdz ar to valstīs ar zemāku labklājības līmeni un zemākiem veselības aprūpes izdevumiem izdevumi par zālēm veido salīdzinoši lielāku daļu no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem.

Avots: Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Banka.

34

26 23 23 22

20 19 19 18 17 16 16 15 14 13 12 10

7

0

2

4

6

8

10

12

14

-

5

10

15

20

25

30

35

40


CAE

Kopējie izdevumi par zālēm no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem (%), 2010

Pacientu līdzmaksājums par zālēm no kopējiem izdevumiem par zālēm

Aplūkojot situāciju 18 Eiropas valstīs, Latvijā 2010. gadā bijis visaugstākais pacientu līdzmaksājums par zālēm proporcijā no kopējiem izdevumiem par zālēm. Rietumeiropas valstīs viszemākie pacientu līdzmaksājumi ir Nīderlandē, Vācijā un Īrijā, savukārt Centrālaustrumeiropas valstīs – Slovākijā un Čehijā.

Avots: Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Banka.

63 60

52 52 51 47 45 44 43

38 37 36 33 32 31

24 24 21

-

10

20

30

40

50

60

70 Pacienta līdzmaksājums par zālēm, % no kopējiem izdevumiem par zālēm, 2010

CAE


PwC10

Latvijā vidējā zāļu ražotāju cena ir viena no zemākajām analizētajās Eiropas valstīs, kas veicina paralēlo eksportu un apdraud zāļu pieejamību Latvijā

Vidējā zāļu ražotāju cena Eiropas valstīs

Rietumeiropas valstīs vidējās zāļu ražotāju neto cenas vairumā gadījumu ir augstākas par vidējo līmeni ES, savukārt Centrālaustrumeiropā – zem vidējā ES līmeņa. Centrālaustrumeiropā, tostarp Latvijā, samērā nelielās pirktspējas un valsts ierobežoto resursu dēļ tās tiek regulētas ar normatīvajā regulējumā noteiktu cenu mehānismu. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāļu ražotāju cenas nevar būt augstākas par piecu ES valstu trešo zemāko ražotāja realizācijas cenu, kā arī nevar būt augstākas par cenām Igaunijā un Lietuvā. Tādējādi valsts, iekļaujot zāles kompensējamo zāļu sarakstā, var gan palielināt to pieejamību sabiedrībai, gan arī ierobežot to cenas.

Tomēr, pastāvot kopējam ES tirgum un brīvai preču kustībai, pārāk zemas cenas var veicināt paralēlo eksportu, kā rezultātā samazinās zāļu fiziska pieejamība valstī. Tādējādi, regulējot cenas, būtiski ir noteikt optimālo cenu intervālu.

Avots: IMS MIDAS, neto ražotāju cenas (EUR), *farmācijas tirgus (zāļu tirgus: recepšu zāļu mazumtirdzniecība, bezrecepšu zāļu mazumtirdzniecība un slimnīcu tirgus), EUROSTAT.

23.0

19.7

17.1

14.6 13.5 13.3 12.9

11.2 10.0

9.2 9.1 9.0 8.3 7.1 6.6 6.5 6.4 5.9 5.9 5.5

4.7 4.5 4.2 3.6 3.0

-

5

10

15

20

25 Vidējā zāļu ražotāju neto cena, EUR, 2010

CAE

Vidēji EUR 8.2

II. Veselības aprūpes un farmācijas nozaresLatvijā analīze


PwC PwC12 13

5 gadu laikā privāto veselības aprūpes izdevumu daļa ir palielinā-jusies no 36% līdz 39%, Veselības ministrija izvirzījusi mērķi privāto izdevumu daļu līdz 2014. gadam samazināt līdz 30%

Veselības aprūpes nozares analīzePrivātie veselības aprūpes izdevumi

Augsts privāto veselības aprūpes izdevumu apmērs būtiski ietekmē pieejamību veselības aprūpei – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras 2008. gada pētījumā par iedzīvotāju apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas iespējām tika secināts, ka „45,5% no respondentiem, kuriem pēdējā gada laikā bijusi nepieciešamība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un viņi no tiem atteikušies, to darījuši finansiālu iemeslu dēļ”. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem laika periodā no 2006. līdz 2010. gadam privāto veselības aprūpes izdevumu daļa no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem ir pieaugusi no 36% 2006. gadā līdz 39% 2010. gadā. Neraugoties uz to, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam paredz privāto veselības aprūpes izdevumu samazināšanu līdz 2017. gadam līdz 30% no kopējiem izdevumiem.

Avots: Pasaules Banka.

64 61 63 62 61

36 39 38 38 39

6.8

7.0

6.6 6.66.7

5.6

6.1

6.6

7.1

7.6

0

20

40

60

80

100

2006 2007 2008 2009 2010

Privātie veselības aprūpes izdevumi, % no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem

Valsts veselības aprūpes izdevumi, % no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem


Kopējo veselības aprūpes izdevumu sadalījums

Procentuāli no IKP 2013. gada veselības aprūpes nozares finansējums ir 3,13%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 7 gadu laikā

Pašreizējās prognozes atspoguļo, ka netiks sasniegts izvirzītais mērķis – publiskais finansējums 5% apmērā no IKP

Valsts budžets un veselības aprūpes nozares finansējums 2007-2015

Latvijā veselības aprūpei atvēlētie līdzekļi ir nelieli – pēdējos gados veselības aprūpes budžets kā proporcija no IKP samazinās, un 2013. gadā tas ir samazinājies līdz pat 3,13%, kas ir zemākais rādītājs 7 gadu periodā. Turklāt Finanšu ministrijas vidēja termiņa budžeta ietvars, kas ietver Veselības ministrijas budžetu, bet ne Centrālās finanšu un līgumu aģentūras budžetā iekļauto veselības jomas finansējumu, norāda, ka veselības aprūpes nozares finansējuma īpatsvars no IKP arī turpmāk turpinās samazināties, jo 2013. gadā nozares finansējums bez Centrālās finanšu un līgumu aģentūras līdzekļiem ir 2,93%, taču 2014. gadā – 2,78% un 2015. gadā – 2,60%, kas ir pretrunā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017. gadam, kurās ir paredzēts kopējā publiskā finansējuma pieaugums līdz 4,5% no IKP 2014. gadā un līdz 5% no IKP 2017. gadā.

Avots: LR Veselības ministrija, LR Finanšu ministrija, Valsts kase. * 2014. un 2015. gada veselības aprūpes nozares budžeta ietvars neietver CFLA budžeta līdzekļus veselības aprūpes nozares finansēšanai

5562.4

6679.36043.1 5843.6 5837.3

4879.4 4816.8 4916.8 4734.3

518.1 576.6 503.7 496.1 503.5 524.4 500.3 471.2 467.1

3.51% 3.56%

3.85%4.01%

3.56% 3.47%

3.13%

2.78%2.60%

1%

2%

3%

4%

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Valsts budžeta izdevumi, milj. LVL

Veselības aprūpes nozares finansējums, milj. LVL

Veselības aprūpes nozares finansējums, % no IKP

Valsts budžets un veselības aprūpes nozares finansējums*, 2007-2015

Budžeta ietvars


PwC PwC14 15

2013. gadā kompensē-jamo zāļu budžets faktiskajos skaitļos un kā daļa no IKP ir samazinājies, neraugoties uz to, ka Latvijā ir viens no lielākajiem pacienta līdzmaksāju-miem par zālēm (63%, PVO, PB, 2010)

Veselības aprūpes nozares finansējums un kompensējamo medikamentu budžets, 2007-2013

Periodā no 2007. līdz 2012. gadam kompensējamo medikamentu budžets attiecībā pret veselības aprūpes budžetu ir pieaudzis no 11,8% līdz 15,9%, 2012. gadā sasniedzot augstāko rādītāju gan procentuāli, gan budžeta apmēra ziņā latos. Attiecībā pret IKP šajā laika periodā kompensējamo medikamentu budžets ir pieaudzis par 0,13 procenta punktiem, taču 2013. gada budžets paredz tā kritumu uz 0,49% no IKP, ko ir iespējams skaidrot ar prognozēto kritumu arī veselības aprūpes nozares finansējumā. Lai sasniegtu Sabiedrības veselības pamatnostādņu dokumentā noteikto mērķi, ir būtiski izstrādāt un uzturēt ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu, tostarp nodrošināt prognozējamu un stabilu veselības aprūpes finansējumu.

Avots: LR Veselības ministrija, LR Finanšu ministrija, Centrālā statistikas pārvalde,* Valsts budžeta apakšprogramma 33.03.00 Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana

518.1

576.6

503.7 496.1 503.5524.4

500.3

61.3 71.1 71.8 71.6 75.2 83.2 78.1

0.42%0.44%

0.55%0.58%

0.53% 0.55%

0.49%

0.0%

0.1%

0.2%

0.3%

0.4%

0.5%

0.6%

0.7%

0.8%

0

100

200

300

400

500

600

700

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Veselības aprūpes nozares finansējums, milj. LVL

Kompensējamo medikamentu budžets, milj. LVL

Kompensējamo medikamentu budžets, % no IKP

Veselības aprūpes nozares finansējumsun kompensējamo medikamentu budžets*, 2007-2013

Recepšu oriģinālo zāļu tirgus daļa piecu gadu periodā stabili veido aptuveni 65% no kopējā recepšu zāļu apgrozījuma

Farmācijas tirgus struktūras un rādītāju analīzeRecepšu oriģinālo un patentbrīvo zāļu tirgus daļas, % no apgrozījuma, 2007-2011

Piecu gadu periodā no 2007. līdz 2011. gadam recepšu oriģinālās zāles stabili veido apmēram 65% no kopējā recepšu zāļu apgrozījuma.

Avots: Zāļu valsts aģentūra, lieltirgotavu dati, recepšu zāļu klasifikācija pēc to likumīgā pamata – oriģinālās zāles, patentbrīvās zāles un citas zāles (kurām, piemēram, nav norādīts to likumīgais pamatojums).

6% 2% 1%

31%31% 33% 34% 36%

63% 67% 66% 66% 64%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2007 2008 2009 2010 2011

Oriģinālās zāles

Patentbrīvās zāles

Citas zāles

Recepšu zāļu apgrozījums pēc to likumīgā pamata, % no kopējā recepšu zāļu apgrozījuma, 2007-2011


PwC PwC16 17

2011. gadā recepšu patentbrīvo zāļu pārdoto iepakojumu skaits veidoja 63% no kopējā recepšu zāļu iepakojumu skaita

Recepšu oriģinālo un patentbrīvo zāļu tirgus daļas, % no iepakojumu skaita, 2007-2011

Analizējot recepšu zāļu pārdoto iepakojumu skaitu, redzams, ka patentbrīvo zāļu iepakojumu skaits pārsniedz oriģinālo zāļu iepakojumu skaitu. Piecu gadu laikā recepšu oriģinālo zāļu iepakojumu skaita proporcija ir pakāpeniski pieaugusi no 29% 2007. gadā līdz 36% no kopējā recepšu iepakojumu skaita 2011. gadā. Ievērojot datus par recepšu zāļu apgrozījumu un iepakojumu skaitu, var secināt, ka recepšu oriģinālo zāļu tirgus daļa pēc vērtības nav būtiski mainījusies, bet tirgus daļa pēc iepakojuma skaita ir palielinājusies. Šādām izmaiņām kā viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka recepšu oriģinālo zāļu cena ir palielinājusies relatīvi mazāk nekā recepšu patenbrīvo zāļu cena.

Avots: Zāļu valsts aģentūra, lieltirgotavu dati, recepšu zāļu klasifikācija pēc to likumīgā pamata – oriģinālās zāles, patentbrīvās zāles un citas zāles (kurām, piemēram, nav norādīts to likumīgais pamatojums).

4% 6% 2% 1% 1%

67% 62%62% 62% 63%

29% 32% 36% 37% 36%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2007 2008 2009 2010 2011

Oriģinālās zāles

Patentbrīvās zāles

Citas zāles

Recepšu zāļu iepakojumu skaits pēc to likumīgā pamata, % no kopējā recepšu zāļu iepakojumu skaita, 2007-2011

Kardiovas-kulārās sistēmas zāļu patēriņš pēc DDD uz 1000 iedzīvotājiem dienā ir ievērojami augstāks par citu ATĶ grupu zāļu patēriņu

Zāļu patēriņa sadalījums pēc ATĶ grupām, DDD/1000 iedzīvotājiem/ dienā, 2007-2011

Pēdējo piecu gadu laikā visaugstākais zāļu patēriņš pēc definētās diennakts devas uz 1000 iedzīvotājiem dienā ir bijis 2008. gadā. Sistemātiski visaugstākais patēriņš ir kardiovaskulārās sistēmas ATĶ grupas zālēm, kas ir apmēram divas reizes augstāks par nākamo – gastrointestinālā trakta un vielmaiņas – grupu.

Avots: Zāļu valsts aģentūra, lieltirgotavu dati

578

640

577 577

609

300

400

500

600

700

0

50

100

150

200

250

2007 2008 2009 2010 2011C - Kardiovaskulārā sistēmaA - Gastrointestinālais trakts un vielmaiņaB - Asinis un asinsrades orgāniN - Nervu sistēmaM - Muskuļu un skeleta sistēmaR - Elpošanas sistēmaH - Sistēmiski hormonus, izņemot dzimumhormonus un insulīnus, saturoši zāļu līdzekļiJ - Vispārējas darbības pretinfekcijas līdzekļiG - Uroģenitālā sistēma un dzimumhormoniPārējāsKopā DDD/ 1000 iedz./ dienā

Zāļu patēriņs pēc ATĶ grupām, DDD/ 1000 iedzīvotajiem/ dienā, 2007-2011


PwC PwC18 19

Latvijā inovatīvie farmacei-tiskie uzņēmumi nodrošina vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā zāļu apgrozījuma

Patentbrīvo farmaceitisko firmu pārdoto iepakojumu skaits ir procentuāli nedaudz lielāks par inovatīvo farmaceitisko firmu iepakojumu skaitu

Zāļu iegādes kompensā-cijas apmērs DDD griezumā uz 1000 iedzīvotājiem dienā ir pakāpeniski pieaudzis

Zāļu iegādes kompensācija pēc ATĶ grupām, DDD/ 1000 iedzīvotājiem/ dienā, 2007-2011

Pēdējo piecu gadu laikā ATĶ grupu zāļu iegādes kompensācijas apmērs ir pakāpeniski pieaudzis no 234 līdz 368 definētajām diennakts devām uz 1000 iedzīvotājiem dienā. Katru gadu apmēram divas trešdaļas no kopējā zāļu kompensācijas apmēra ir nodrošinājušas iegādi sirds un asinsvadu sistēmas ATĶ grupas zālēm.

Avots: Nacionālais veselības dienests

234

294 300315

368

100

150

200

250

300

350

400

0

50

100

150

200

250

2007 2008 2009 2010 2011C - Sirds un asinsvadu sistēmaA - Gremošanas sistēma un metabolismsN - Nervu sistēmaR - Elpošanas sistēmaH - Hormonu preparāti, izņemot dzimumhormonus un insulīnuM - Kaulu un muskuļu sistēmaB - Asinis un asinsrades orgāniG - Uroģenitālā sistēma un dzimumhormoniL - Antineoplastiskie līdzekļi un imūnmodulatoriS - Maņu orgāniD - DermatoloģijaJ - Pretinfekciju līdzekļi sistēmiskai lietošanaiP - Pretparazītu līdzekļiV - DažādiKopā DDD/ 1000 iedz./ dienā

Zāļu iegādes kompensācija pēc ATĶ grupām, DDD/ 1000 iedzīvotājiem/ dienā, 2007-2011

Inovatīvo un patentbrīvo farmaceitisko firmu tirgus daļas, % no apgrozījuma, 2007-2011

Laika periodā no 2007. līdz 2011. gadam kopējā zāļu apgrozījuma struktūrā dominē apgrozījums no tiem reģistrācijas apliecību īpašniekiem, kuri ražo vai izplata galvenokārt oriģinālās zāles. 4


67%78%

72% 70% 69%

33%22%

28% 30% 31%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2007 2008 2009 2010 2011

Patentbrīvās farmaceitiskās firmas

Inovatīvās farmaceitiskās firmas

Zāļu realizācijas apjoms pēc farmaceitisko firmu profila, % no kopējā apgrozījuma, 2007-2011

Inovatīvo un patentbrīvo farmaceitisko firmu tirgus daļas, % no iepakojumu skaita, 2007-2011

Lai arī pēc apgrozījuma Latvijā dominē inovatīvās farmaceitiskās firmas, vairāk nekā pusi no pārdoto iepakojumu skaita ģenerē patentbrīvās farmaceitiskās firmas, kas apliecina, ka oriģinālo zāļu vidējā pārdošanas cena ir augstāka nekā patentbīvajām zālēm. 2011. gadā 58% no pārdoto iepakojumu skaita ir ģenerējušas patentbrīvās farmaceitiskās firmas, taču inovatīvās farmaceitiskās firmas – tikai 42%. 5


47% 50%40% 44% 42%

53% 50%60% 56% 58%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2007 2008 2009 2010 2011



Zāļu realizācijas apjoms pēc farmaceitisko firmu profila, % no kopējā iepakojumu skaita, 2007-2011

4 Detalizētu aprēķina metodiku skatīt sadaļā Termini un metodika5 Detalizētu aprēķina metodiku skatīt sadaļā Termini un metodika

PwC20

III. Farmācijas nozares Latvijā ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā


Pēc apgrozījuma 25 lielākie zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieki aptver vairāk nekā divas trešdaļas tirgus pēc apgrozījuma latos un vairāk nekā pusi tirgus pēc iepakojumu skaita; tirgus daļu sadalījums norāda uz zemu tirgus koncentrāciju

Zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieku tirgus daļas, % no kopējā apgrozījuma un % no kopējā iepakojumu skaita, 2011

2011. gadā vadošie zāļu ražotāji pēc to kopējā apgrozījuma bija Pfizer, Glaxo un Roche, kopā aptverot 16,2% no tirgus dalībnieku kopējā reģistrēto zāļu apgrozījuma. Savukārt pēc kopējā pārdoto iepakojumu daudzuma – Nycomed, Berlin-Chemie un AstraZeneca, kopā aptverot 16,4% no visu tirgus dalībnieku kopējā pārdoto reģistrēto zāļu iepakojumu daudzuma. Pēc apgrozījuma 25 lielākie zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieki aptver 66,9% no visu tirgus dalībnieku kopējā apgrozījuma un 54,1% no kopējā pārdoto iepakojumu skaita.

5.9%

5.4%

4.9%

4.7%

4.0%

3.4%

3.0%

2.8%

2.8%

2.8%

2.7%

2.6%

2.2%

2.2%

2.1%

1.8%

1.8%

1.7%

1.7%

1.6%

1.5%

1.4%

1.3%

1.3%

1.2%

33.1%

2.9%

3.3%

0.8%

2.5%

3.1%

5.6%

2.2%

3.9%

1.5%

1.6%

2.3%

6.9%

0.5%

0.4%

2.7%

1.8%

1.6%

0.0%

0.8%

2.2%

3.3%

0.3%

1.7%

0.5%

1.8%

45.9%

0% 10% 20% 30% 40% 50%

Pfizer

GlaxoSmithKline

Roche

Les Laboratoires Servier

Sanofi-aventis

Berlin-Chemie (Menarini Group)

Novartis

AstraZeneca

KRKA

Merck Sharp & Dohme

Bayer

Nycomed

Gedeon Richter

Novo Nordisk

Sandoz

Zentiva

Teva

Abbott

Amgen Europe B.V.

Merck KGaA

Grindeks

Ipsen

Olainfarm

Baxter

Mepha

Pārējie

% no kopējā apgrozījuma

% no kopējā iepakojumu skaita

Zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieku tirgus daļa, % no kopējā apgrozījuma un % no kopējā iepakojumu daudzuma, 2011



PwC PwC22 23

Farmācijas nozare 2008. gadā ir radījusi pievienoto vērtību 152,9 miljonu latu apmērā

Farmācijas nozare veido aptuveni 1% no IKP

Farmācijas nozare gan tieši, gan netieši sniedz ieguldījumu Latvijas taut-saimniecībā

Farmācijas nozares kopējā pievienotā vērtība vidēji ir par 54% augstāka nekā citu nozaru pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto

Ekonomiskā ietekmeFarmācijas nozare gan tieši, gan netieši rada pievienoto vērtību un nodarbinātību ekonomikā, kā arī ar nodokļu maksājumiem un maksājumiem valsts iestādēm tiek sniegts ieguldījums valsts budžetā. Farmācijas nozares uzņēmumi arī izglīto sabiedrību un ārstus, kas sniedz papildu ieguldījumu kopējā veselības aprūpes nodrošināšanā.

Ekonomiskās ietekmes pētījuma aprēķini par farmācijas nozari ir veikti, balstoties uz NACE klasifikācijas 2. redakciju, un tie ietver šajā klasifikatorā definētās farmācijas mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ražošanas nozares (precīzus nozaru apzīmējumus skat. sadaļā Termini un metodika).

Tieš

ā ie

tekm

e uz

taut

saim

niec

ību

• Rada pievienoto vērtību 1% no IKP apmērā

• Nodrošina ap 9000 darba vietām

• Maksājumi valsts iestādēm 6 miljonu apmērā

• Nodrošina augsti kvalificētu un konkurētspējīgu darba spēku

• Veic investīcijas cilvēkkapitālā

Net

iešā

iete

kme

uz ta

utsa

imni

ecīb

u

• Rada kopējo pievienoto vērtību 1.6% no IKP apmērā

• Papildus rada aptuveni 4000 darba vietas

• Veicina uzņēmējdarbību saistītajās vietējās nozarēs

Papi

ldu

devu

ms s

abie

drīb

ai

• Sabiedrību nodrošina ar veselībai vitāli būtisku produktu - zālēm

• Veic profesionālu ārstu apmācību –sasniedz aptuveni padsmittūkstošu ārstu auditoriju gadā

• Izglīto sabiedrību –sasniedz aptuveni 100 līdz 300 tūkstošu auditoriju gadā

• Tādējādi veic preventīvu darbu un samazina kopējos veselības aprūpes izdevumus

Farmācijas nozare Latvijā

Farmācijas nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecībai būtiskākajām nozarēm – tās pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto gan ražošanas, gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības nozarē ievērojami pārsniedz atbilstošās nozares vidējos rādītājus. Ražošanas nozarē farmācijas uzņēmumi rada par 52%, vairumtirdzniecības nozarē – par 54% un mazumtirdzniecības nozarē – par 57% augstāku pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto personu nekā atbilstošajā nozarē vidēji.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

11216

15674

6313

17041

24070

9906

0

5000

10000

15000

20000

25000

30000

Ražošana Vairumtirdzniecība MazumtirdzniecībaVidēji nozarē Farmācijas nozarē

Pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu (LVL), 2008

Farmaceitisko vielu un medicīnas iekārtu ražošana kopā 2008. gadā veidoja gandrīz 46 miljonus latu jeb 0,32% no kopējā IKP pēc šo nozaru pievienotās vērtības.

Farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība 2008. gadā veidoja 107 miljonus latu jeb 0,74% no IKP, bet 2010. gadā – 101 miljonu latu jeb 0,88% no IKP pēc šo nozaru pievienotās vērtības.

Kopā farmaceitisko vielu un medicīnas produktu, kā arī farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība 2008. gadā veidoja vairāk nekā 1% no IKP.

Kopš 2005. gada farmaceitisko vielu ražošana un farmaceitisko produktu mazumtirdzniecība absolūtajos skaitļos ir palielinājusies. Farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība kopš 2008. gada ir palielinājusies proporcionāli IKP.


27

31.834

40.3

2.64.6 5.2 5.6

3.3 3.4

32.6

58.4

53

59.3

5457.9

21.8

30.4

44.847.7

40.143.2

0

10

20

30

40

50

60

70

2005 2006 2007 2008 2009 2010

Farmaceitisko vielu ražošana

Medicīnas iekārtu ražošana

Farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība

Farmaceitisko produktu mazumtirdzniecība

Farmaceitisko nozaru pievienotā vērtība, faktiskajās cenās, milj. LVL

Pirmkārt, farmācijas nozare rada tiešo ietekmi uz ekonomiku, ko var novērtēt pēc pievienotās vērtības. 2008. gadā aplūkotās farmācijas nozares kopā ekonomikā veidoja aptuveni 153 miljonu latu (jeb 1,06% no IKP).


0.34% 0.32% 0.26% 0.28%

0.03% 0.05%0.04% 0.04%

0.03% 0.03%

0.41%

0.60%

0.41% 0.41%

0.46% 0.50%

0.27%

0.31%

0.34% 0.33%

0.34%0.38%

0.00%

0.20%

0.40%

0.60%

0.80%

1.00%

1.20%

1.40%

2005 2006 2007 2008 2009 2010


Farmaceistiko produktu vairumtirdzniecība

Medicīnisko iekārtu ražošana

Farmaceitisko vielu ražošana

Farmaceitisko nozaru pievienotā vērtība, % no IKP


PwC PwC24 25

Farmācijas tirdzniecības nozares tieši un netieši ekonomikā rada vairāk nekā 150 miljonus latu gadā

Farmācijas nozaru kopējā (tieši un netieši) radītā nodarbinā-tība ir vairāk nekā 13000 darbinieku

Farmācijas nozare rada multiplicējošo ietekmi uz ekonomiku

Farmācijas nozare ne tikai tieši sniedz pievienoto vērtību ekonomikai, bet arī netieši veicina pievienotās vērtības palielinājumu saistītajās nozarēs. Palielinoties saražotajam un pārdotajam apjomam, palielinās arī pieprasījums pēc piegādātāju pakalpojumiem un produktiem, tā netieši radot ietekmi uz ekonomiku. Palielinoties saražotajam un pārdotajam apjomam farmācijas nozarē, palielinās arī pieprasījums pēc izejvielām, elektrības, ūdens apgādes u.c. piegādātāju produktiem un pakalpojumiem, tā netieši radot ietekmi uz citām saistītajām nozarēm. Ievērojot multiplicējošās savstarpējās saites starp visām nozarēm, var aprēķināt kopējo multiplicējošo (gan tiešo, gan netiešo) ietekmi uz ekonomiku.

1.tabula. Tiešā un netiešā ietekme uz ekonomikas pievienoto vērtību, 20086. Pievienotā

vērtība, milj. LVL

PV multiplika-

tors7

Kopējā pievienotā

vērtība, milj. LVL

Farmaceitisko vielu ražošana 40.3 1.59 64.1 Medicīnisko iekārtu ražošana 5.6 2.00 11.1 Farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība

59.3 1.55 91.9


47.7 1.37 65.5

Kopā 152.9 232.5 % no IKP 1.06 1.61

Piemēram, pievienotās vērtības farmaceitisko vielu ražošanas nozares multiplikators 2008. gadā bija 1,59, kas nozīmē, ka, gala pieprasījumam palielinoties par 1 miljonu, ienākumi kopējā ekonomikā 2008. gadā palielinājās par 1,59 miljoniem (no tā 1 miljons ir tiešais un 0,59 – netiešais efekts). Tā katra nozare rada multiplicējošo ietekmi uz kopējo pievienoto vērtību. Mazāko multiplicējošo ietekmi uz ekonomiku rada farmaceitisko produktu mazumtirdzniecība (multiplikators ir 1,37), bet lielāko – farmaceitisko vielu un medicīnisko iekārtu ražošana. Savukārt, ievērojot katras nozares apjomu, vislielāko papildu pievienoto vērtību radīja farmaceitisko produktu vairumtirdzniecības nozare – 32,6 miljonus latu. Kopā aplūkoto farmācijas nozaru radītā kopējā (tiešā un netiešā) pievienotā vērtība 2008. gadā bija 232,5 miljoni latu (jeb 1,61% no IKP). 67

6 Dati sniegti par 2008. gadu, jo pievienotās vērtības dati par farmaceitisko vielu ražošanas nozari 2009. un 2010. gadā nav pieejami. Tomēr kopējā ietekme uz ekonomiku visdrīzāk ir lielāka, jo kopš 2005. gada multiplikatoram ir tendence pieaugt, kas norāda uz ciešāku starpnozaru saistību. Tā kā ne visi farmācijas nozares uzņēmumi un ārvalstu komersantu pārstāvniecības Latvijā ir reģistrētas farmācijas nozarei tipiskajās NACE 2. red. kategorijās, var secināt, ka tautsaimniecībai tiek pievienota papildu vērtība (ārpus aprēķinātā 1% no IKP). Metodoloģijas aprakstu skat. sadaļā Termini un metodika.7 PwC aprēķins

Salīdzinot farmaceitisko produktu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares, novērojams, ka vairumtirdzniecības nozarē pievienotās vērtības multiplikators ir augstāks nekā mazumtirdzniecības nozarē, tādējādi kopumā tieši un netieši tiek radīta pievienotā vērtība 91,9 miljonu latu apmērā.


1.3

1.35

1.4

1.45

1.5

1.55

1.6

0 50 100 150

PVm

ulti

plik

ator

s

Farmaceitisko produktu vairumtirdzniecības nozares PV

Farmaceitisko produktu mazumtirdzniecības nozares PV

Farmaceitisko produktu vairumtirdzniecības nozares radītā PV

Farmaceitisko produktu mazumtirdzniecības nozares radītā PV

Tiešā un netiešā ietekme uz tautsaimniecības pievienoto vērtību, milj. LVL, 2008

47.7 65.5

91.959.3

Līdzīgi tiešajam un netiešajam efektam uz radīto vērtību ekonomikā, farmācijas nozare ietekmē arī valsts kopējo nodarbinātību. Papildus tieši nodarbinātiem cilvēkiem farmācijas nozarēs, kas 2009. gadā bija 9018 cilvēki, aptuveni 4600 darba vietas tiek veidotas saistītajās nozarēs, radot pieprasījumu pēc farmācijas nozares piegādātāju produktiem un pakalpojumiem. Proporcionāli lielāku darba vietu palielinājumu saistītajās nozarēs sniedza farmaceitisko vielu ražošanas un farmaceitisko produktu vairumtirdzniecības nozares, kopā (tieši un netieši) 2009. gadā attiecīgi radot – 3389 un 4016 darba vietas. 2.tabula. Kopējā ietekme uz nodarbinātību, 2009.

Nodarbinā-tība

Nodarbinā-tības multi-plikators8

Kopējā nodarbinātība

Farmaceitisko vielu ražošana 1751 1.94 3389 Medicīnisko iekārtu ražošana

585 1.45 848


2220 1.81 4016


4462 1.20 5362

Kopā 9018 13614

8

8 PwC aprēķins


PwC PwC26 27

Inovatīvie farmacei-tiskie uzņēmumi nodarbina augsti kvalificētu darbaspēku

Inovatīvie farmaceitiskie uzņēmumi rada pieprasījumu dažādām nozarēm

Farmācijas tirdzniecības nozaru kopā radītā nodarbinā-tība ir vairāk nekā 9000 nodarbināto

Farmācijas nozarēs personāla izmaksas ir vidēji par 50-80% augstākas nekā ekonomikā kopumā, kas norāda uz augstāku darbaspēka izglītību un kvalifikāciju

Farmaceitisko produktu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozares kopā nodrošina darba vietas 6682 nozares darbiniekiem un netieši – 2596 darba vietas saistītajās nozarēs.


0

0.5

1

1.5

2

2.5

0 2000 4000 6000 8000

PVm

ulti

plik

ator

sFarmaceitisko produktu vairumtirdzniecības nozares nodarbinātība

Farmaceitisko produktu mazumtirdzniecības nozares nodarbinātība

Farmaceitisko produktu vairumtirdzniecības nozares radītā nodarbinātība

Farmaceitisko produktu mazumtirdzniecības radītānozares nodarbinātība

Tiešā un kopējā ietekme uz nodarbinātību, nodarbināto skaits, 2009

2220 4016

4462 5262

Palielinoties nodarbinātībai, palielinās arī kopējais mājsaimniecību ienākumu līmenis. Daļa no ienākumiem tiek iztērēta par gala precēm un pakalpojumiem, tā radot papildu pieprasījumu pēc vietējiem produktiem un pakalpojumiem un veicinot nodarbinātību. Vidēji farmācijas ražošanas, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarēs izmaksas par darbiniekiem ir par 50-80% augstākas nekā ražošanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarēs ekonomikā kopumā. Tādējādi farmācijas nozarēs nodarbinātie rada proporcionāli lielāku gala pieprasījumu, kas stimulē ekonomiku.


437

595

756

946

0 0

255319

421503

462 450

342

488

657

765 799 764

291365

491589

518 488

266 296

424516 498 469

158209

288358

314 289

0100200300400500600700800900

1000

2005 2006 2007 2008 2009 2010Farmaceitisko vielu ražošanaRažošanas nozare kopumāFarmaceitisko produktu vairumtirdzniecībaVairumtirdzniecība kopumāFarmaceitisko produktu mazumtirdzniecībaMazumtirdzniecība kopumā

Vidējās izmaksas par vienu nodarbināto farmācijas un citās nozarēs, LVL

Pieaugums (2005-2010)123%68%76%83%

Augstākas personāla izmaksas norāda uz to, ka šajās farmācijas nozarēs darbiniekiem ir augstāka izglītība un kvalifikācija. Tādējādi, ievērojot darbaspēka kvalitāti, farmācijas nozaru ietekme uz ekonomiku ir vēl nozīmīgāka. Inovatīvajos farmaceitiskajos uzņēmumos lielākai daļai nodarbināto (vairāk nekā 90%) ir augstākā izglītība, savukārt kopumā tautsaimniecībā9 aptuveni 25% nodarbināto ir augstākā izglītība.

9 Tautsaimniecībā kopumā nodarbināto izglītības līmenis ir aprēķināts par šādām NACE 2. red. tautsaimniecības nozarēm: 2009 - A, C, F, G, H, N, O, P, Q, 2010 - A, C, E, F, G, H, I, N, P, R, 2011 - A, C, F, G, H, I, L, N, P

93% 93% 93%

5% 6% 5%

28% 25% 25%

37% 38% 38%

24% 26% 24%

11% 12% 12%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2009 2010 2011

Pamatizglītība vai zemāka par pamatizglītību

Vispārējā vidējā izglītība

Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība

Augstākā izglītība

Vispārējā vidējā izglītība

Arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība

Augstākā izglītība

Nodarbināto izglītības līmenis inovatīvo farmaceitisko ražotāju uzņēmumos salīdzinājumā ar tautsaimniecību kopumā

2009 2010 2011

Tautsaimniecībā kopumā

Inovatīvajā farmācijas nozarē

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, PwC aptauja

Uzņēmējdarbības veicināšana saistītās nozarēsAptuveni pusi farmācijas uzņēmumu izmaksas veido algu un citi maksājumi darbiniekiem. Otru daļu veido izmaksas par precēm un pakalpojumiem, kas rada pieprasījumu citām, galvenokārt vietējām, nozarēm:

• izmaksas vietējiem piegādātājiem veido aptuveni 90% no kopējām izmaksām sadarbības partneriem;

• inovatīvie farmaceitiskie uzņēmumu piegādātāji aptuveni 86% gadījumu ir vietējie uzņēmumi.

13% 12% 13%

24% 25% 22%

2% 2% 1%5% 5% 5%3% 3% 5%5% 5% 4%

48% 48% 48%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2009 2010 2011

Algas un citas ar darbiniekiem saisītās izmaksasCiti izdevumi (tostarp biroja īre, personāla vadība)Sponsorēšanas, labdarības izmaksasBiznesa pakalpojumu izmaksas

Komunālo pakalpojumu izmaksasMārketinga un izglītošanas izmaksasKomandējumu izmaksas

Izplatīšanas izmaksas

Inovatīvo farmaceitisko uzņēmumu izmaksu sadalījums

Izmaksas vietējiem piegādātājiem (LVL) - 90% Vietējie piegādātāji (skaits) - 86%

Avots: PwC aptauja

Inovatīvie farmaceitiskie uzņēmumi sadarbojas ar plašu piegādātāju klāstu, to kopējie izdevumi piegādātājiem pārsniedz 10 miljonus latu gadā.


PwC PwC28 29

Inovatīvie farmacei-tiskie uzņēmumi, galvenokārt sadarbojoties ar vietējiem piegādā-tājiem, rada pieprasījumu citām nozarēm 10 miljonu latu apmērā gadā

Farmācijas nozare ar VSAOI, iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksājumiem un maksāju-miem ZVA un NVD vidēji gadā sniedz 36,55 milj. LVL ieguldījumu valsts budžetā

Avots: PwC aptauja

10.1 10.1 10.4

4335

4910 4871

3000

3500

4000

4500

5000

5500

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

2009 2010 2011

Izdevumi piegādātājiem, milj.LVL

Piegādātāju skaits

Inovatīvo farmaceitisko uzņēmumu sadarbība ar piegādātājiem

Var novērot, ka gadu gaitā ir arī palielinājies sadarbības partneru skaits, ar ko sadarbojas inovatīvie farmaceitiskie uzņēmumi. Ievērojot to, ka lielākā daļa inovatīvo farmaceitisko uzņēmumu sadarbības partneri ir vietējie uzņēmumi, tiek radīts nozīmīgs pieprasījums vietējām nozarēm.

Ieguldījums valsts budžetā Farmācijas nozares uzņēmumi sniedz ieguldījumu valsts budžetā, maksājot nodokļus un nodevas valsts iestādēm. Atsevišķi valsts iestādēm veicamie maksājumi (Zāļu valsts aģentūrai un Nacionālajam veselības dienestam) 2011. gadā veidoja vairāk nekā 4 miljonus latu. Turklāt 2011. gadā farmācijas nozares uzņēmumiem tika noteikts veikt finanšu līdzekļu iemaksu valsts budžetā 3,8 miljonu latu apmērā (daļa tika iemaksāta 2011. gadā, bet daļa – 2012. gadā) kompensējamo zāļu budžeta deficīta segšanai.

Avots: Zāļu valsts aģentūra, Nacionālais veselības dienests

5.14 4.813.57

0.36 0.78

0.86

3.8

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2009 2010 2011

Finanšu līdzekļu atmaksa (claw back payment)

Maksājumi NVD

Maksājumi ZVA

Atsevišķi farmācijas nozares uzņēmumu veiktie maksājumi valsts budžetā, milj. LVL

Maksājumi Zāļu valsts aģentūrai tiek veikti par tādiem pakalpojumiem kā zāļu novērtēšana un reģistrācija, atļauju izsniegšanai zāļu izplatīšanai, klīniskās izpētes veikšanai u.c., bet Nacionālajam veselības dienestam – par tādiem pakalpojumiem kā ekspertīžu veikšana, zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā un ekspertīžu veikšana par kompensācijas nosacījumu pārskatīšanu.


27.4331.94

34.75

0

5

10

15

20

25

30

35

40

2009 2010 2011

Farmācijas nozares uzņēmumu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumi valsts budžetā, milj. LVL, 2009-2011

Triju gadu periodā no 2009. līdz 2011. gadam farmācijas nozares uzņēmumos kopējais nodarbināto skaits ir samazinājies par 146 darbiniekiem, taču, neraugoties uz to, šo uzņēmumu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumi valsts budžetā pieauguši par 27% - no 27,43 milj. LVL līdz 34,75 milj. LVL. Pieaugums ir skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa sloga pieaugumu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes pieaugumu un neapliekamā minimuma apmēra ievērojamo samazinājumu.


PwC30

IV. Tendences

Lai sabiedrību nodrošinātu ar vitāli nepiecie-šamām zālēm, inovatīvie farmacei-tiskie uzņēmumi veic būtiskas investīcijas to izstrādē

Jaunu inovatīvo zāļu vidējās izstrādes un ieviešanas izmaksas pasaulē Farmācijas nozare, veicot būtiskas investīcijas jaunu zāļu izstrādē, sniedz ieguldījumu sabiedrības veselības nodrošināšanā. Jaunu zāļu ieviešana tirgū ir iespējama tikai pēc ilgtermiņa ar augstu risku saistītiem pētījumiem:

• Līdz jaunu zāļu ienākšanai tirgū vidēji paiet 12-13 gadi kopš pirmās aktīvās vielas sintēzes.

• Jaunas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas izmaksas ir aptuveni 1,059 miljardi eiro.

• No 10 000 jaunu sintezētu vielu tikai viena vai divas kļūst par tirgū pārdodamu produktu.

286 87 137 344 50 152 3

0 200 400 600 800 1000 1200

Klīniskie pētījumi

Izpētes posms pirms cilveku / klīniskās izpētes I Fāze

II Fāze III Fāze

Apstiprināšana Farmakovigilence

Cita kategorija

EUR milj. EUR 1059 milj.

Avots: The Pharmaceutical Industry in Figures, EFPIA, 2012

Lai veicinātu jaunu zāļu attīstību, zāles tiek aizsargātas ar patentu. Patenbrīvās zāles, tostarp ģenēriskās, tirgū var ieviest pēc patenta termiņa beigām.


PwC PwC32 33

NAP rīcības virziena – Vesels un darbspējīgs cilvēks – realizācija ir atkarīga arī no galveno izaicinājumu atrisināšanas veselības nozarē

Veselības nozares izaicinājumiNacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam viens no rīcības virzieniem ir Vesels un darbspējīgs cilvēks. Šā virziena realizācija ir atkarīga no vairākiem veselības nozares aspektiem:

• veselības nozares regulējuma;

• veselības nozares politikas;

• veselības nozares finansējuma;

• veselības nozares produktu un pakalpojumu kvalitātes.

Veselības nozares pakalpojumu kvalitāte

Veselības nozares

finansējums

Veselības nozares politika

Veselības nozares regulējums

Vesels un darbspējīgs

cilvēks

Veselības ministrija ir izvirzījusi mērķi līdz 2014. gadam palielināt

publisko finansējumu veselības nozarei līdz 4,5% no IKP.

Pašreizējās prognozes paredz, ka 2014. gada

veselības aprūpes budžets būs

2,8% no IKP.

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ir identificēts, ka nepastāv visaptverošas kvalitātes sistēmas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Nepilnīga farmācijas nozares terminoloģija. Esošā zāļu kompen- sācijas kārtība nenodrošina tādu zāļu pieejamību, kas nodrošina sabiedrības veselību.

Sabiedrības veselības pamat-

nostādņu virsmērķis ir pagarināt Latvijas

iedzīvotāju veselīgi nodzī- votos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot,

uzlabojot un atjaunojot veselību.

Secinājums:

• Lai nodrošinātu Nacionālā attīstības plāna viena no galvenā virziena – Vesels un darbspējīgs cilvēks – realizāciju, ir nepieciešams:

- nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu pieejamību.

• Lai realizētu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs Veselības ministrijas izvirzītos mērķus (samazināt pacienta līdzmaksājuma apmēru un palielināt publiskā finansējuma apmēru), ir nepieciešams:

- veidot ilgtspējīgu kompensācijas sistēmu.

Farmācijas nozares galvenās tendences un iezīmesPapildus veselības nozares izaicinājumiem farmācijas nozarē ir novērojamas šādas tendences:

•Inovatīvās zāles ir vitāli nepieciešamas būtisku slimību ārstēšanai. •Ievērojot Latvijas mazo tirgus apjomu, valsts nelielo atbalstu, kā arī zāļu cenu regulācijas mehānismu, kas paredz, ka kompensētas tiek tās zāles, kuru cenas nepārsniedz trīs zemāko ražotāju realizācijas cenu līmeni ES, pastāv risks, ka nākotnē arvien samazinās sabiedrības veselības nodrošināšanai vitāli nepieciešamo zāļu gan fiziskā, gan finansiālā pieejamība.

Samazinās inovatīvo zāļu pieejamība

•Klīniskie pētījumi veicina zinātniskās kapacitātes attīstību valstī, kā arī nodrošina jaunu slimību ārstēšanas veidu. •Starptautisko tendenču rezultātā starptautiskie farmaceitiskie zāļu ražotāji klīniskos pētījumus arvien mazāk veic Latvijā. •Vienotu klīnisko pētījumu datu trūkums ierobežo klīnisko pētījumu veikšanu Latvijā. •Nepastāvot valsts atbalstam, paredzams, ka Latvijā nākotnē tie vispār netiks veikti.

Samazinās vietējo klīnisko pētījumu apjoms

•Farmaceitiskās nozares uzņēmējdarbības vidi ietekmē neparedzēti lēmumi nozarē, kas dažkārt ir neatbilstoši nozares politikai un izvirzītajiem mērķiem. •Komepnesējamo zāļu budžeta segšanai pašreiz valsts ir izvēlējusies īstermiņa risinājumu - noteikusi kompensējamo zāļu budžetu segt farmaceitiskajiem uzņēmumiem. •Latvijā pašlaik nav ieviests regulējums attiecībā bioloģiski līdzīgu medicīnisko produktu (biosimilars) reģistrāciju un iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā. •Kopumā valstī ir apgrūtināta datu pieejamība gan par veselības aprūpi, gan farmācijas nozari. Turklāt dažādu institūciju publiskotie dati mēdz būt atšķirīgi un dažkārt nesalīdzināmi, kas norāda uz nepieciešamību pēc vienota risinājuma attiecībā uz šo datu apkopošanu un atkal izmantošanu. •Nepastāv ilgtspējīga veselības aprūpes un zāļu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcija un plāns ar rezultatīvajiem rādītājiem. •Veselības aprūpes nozarē nav veikts izvērtējums par kompensācijas devumu un ieguvumiem sabiedrības labklājības nodrošināšanai - nav izvērtēts optimālais kompensācijas apjoms, kas sniedz vislielākos ieguvumus, salīdzinot ar izmaksām.

Neparedzama uzņēmējdarbības vide


PwC 35

V. Termini un metodika

Terminu skaidrojumiTermins SkaidrojumsATĶ Anatomiski terapeitiskā ķīmiskā klasifikācijas sistēma, kurā aktīvās vielas

ir sadalītas grupās pēc orgāniem vai sistēmās, uz kurām tām ir terapeitiska, farmakoloģiska vai ķīmiska iedarbība. (Pasaules Veselības organizācija)

CAE Centrālaustrumeiropas valstis – Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija

Claw back payment Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 899 tā ir maksa kompensējamo zāļu budžeta segšanai, ko nosaka veikt zāļu ražotājiem, kuru zāles ir iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā.

DDD Definētā diennakts deva ir pieņemta vidējā dienas balstdeva, kas lietota medikamenta galvenajai indikācijai pieaugušam pacientam. (Nacionālais veselības dienests)


47.73 Farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos

47.74 Medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (NACE 2. red. nozaru klasifikators)


Farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecība (NACE 2. red. nozaru klasifikators)

Farmaceitisko vielu ražošana 21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana (NACE 2. red. nozaru klasifikators)

IKP Iekšzemes kopprodukts – valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gada laikā. (Centrālā statistikas pārvalde)

Inovatīvā farmaceitiskā firma Zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks, kuram saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem 2011. gadā vairāk nekā 50% no kopējā apgrozījuma veido oriģinālo zāļu apgrozījums.

Kopējie izdevumi par zālēm Pasaules Veselības organizācijas aprēķins tiek balstīts uz OECD metodiku – kopējie izdevumi par zālēm ietver recepšu un bezrecepšu farmaceitisko produktu patēriņu (tostarp PVN un citus nodokļus). Šajos izdevumos netiek iekļauts zāļu patēriņš slimnīcās, kas tiek klasificēts kā stacionārā aprūpe. PVO aprēķins galvenokārt tiek balstīts uz OECD veiktajiem aprēķiniem, un papildus tiek izmantoti arī citi avoti – valstu nodrošināto pārskatu dati, IMF, Pasaules Bankas un ANO dati. Dažādo avotu dēļ PVO aprēķini var atšķirties no valstu nacionālā līmenī apkopotajiem statistikas datiem.

Kopējie veselības aprūpes izdevumi

Pasaules Veselības organizācijas kopējie veselības aprūpes izdevumi ietver valsts un privāto veselības aprūpes izdevumu summu, kas balstīti uz PVO nacionālo veselības kontu klasifikāciju un ietver gan valstu pārskatu datus, gan arī IMF, Pasaules Bankas, ANO un OECD novērtējumus. Dažādo avotu dēļ, PVO aprēķini var atšķirties no valstu nacionālā līmenī apkopotajiem statistikas datiem.

Mājsaimniecību tiešie maksājumi (household out-of-pocket payments)

Eurostat mājsaimniecību tiešie maksājumi ir tie, kurus veic pacients, un tie neietver apdrošināšanas segtās izmaksas (ietver arī pacienta veiktos maksājumus, kur daļu izmaksas pats pacients nesedz, kā arī neformālos maksājumus). (OECD)

Medicīnisko iekārtu ražošana 32.5 Medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana (NACE 2. red. nozaru klasifikators)


PwC PwC36 37

Termins SkaidrojumsPwC aptauja PwC sagatavota aptaujas anketa, kurā piedalījās 16 SIFFA biedri. Aptaujas

anketas tika izplatītas un apkopotas elektroniski un sastāvēja no 7 daļām - (1) Ražošana, pārdošana un sadale, (2) Izmaksu sadalījums, (3) Nodarbinātība un algas, (4) Izpēte, zināšanas un medicīniskā izglītība, (5) Aktivitātes ārpus veselības aprūpes, (6) Sadarbība ar piegādātājiem un (7) Sadarbība farmācijas nozares ietvaros. Dati ir sniegti par laika periodu no 2009. līdz 2011. gadam. No SIFFA biedriem saņemtie dati pētījuma ietvaros ir izmantoti tikai apkopotā veidā.

R2 (determinācijas koeficients) Determinācijas koeficients parāda, kādā mērā mainās atkarīgais mainīgais, ja neatkarīgais mainīgais izmainās par vienu vienību, citiem neatkarīgajiem mainīgajiem nemainoties.

Sagaidāmais dzīves ilgums Gadu skaits, ko jaundzimušais bērns nodzīvos, dzīves laikā pastāvot tām pašām mirstības tendencēm kā dzimšanas brīdī. (Pasaules Banka)

Valsts izdevumi par zālēm Pasaules Veselības organizācijas aprēķins ietver valsts finansēto daļu no kopējiem izdevumiem par zālēm. PVO aprēķins galvenokārt tiek balstīts uz OECD veiktajiem aprēķiniem, un papildus tam tiek izmantoti arī citi avoti – valstu pārskatu dati, IMF, Pasaules Bankas un ANO dati. Dažādo avotu dēļ, PVO aprēķini var atšķirties no valstu nacionālā līmenī apkopotajiem statistikas datiem.

Valsts veselības aprūpes izdevumi

Pasaules Veselības organizācijas aprēķins ietver visu valsts institūciju izdevumu summu, kas patērēta sabiedrības veselības nodrošināšanai. Valsts veselības aprūpes izdevumi ietver veselības uzturēšanas, atjaunošanas un uzlabošanas izdevumus, ko maksā valsts iestādes, kā ministrija, tās pakļautības iestādes, sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī ietver transferta maksājumus mājsaimniecībām medicīnas aprūpes izmaksu segšanai un papildu piešķirtos budžeta līdzekļus. Šo izdevumu segšanai paredzētie ieņēmumi var būt gūti no dažādiem avotiem (arī ārējiem fondiem). PVO aprēķins tiek balstīts gan uz valstu pārskatu datiem, gan arī uz IMF, Pasaules Bankas, ANO un OECD aprēķiniem. Dažādo avotu dēļ, PVO aprēķini var atšķirties no valstu nacionālā līmenī apkopotajiem statistikas datiem.

Zāļu valsts aģentūras dati Visi izmantotie Zāļu valsts aģentūras dati ir vairumtirdzniecības līmenī (tostarp, kopējais apgrozījums, kopējais iepakojumu skaits, vidējā cena u.c.). Zāļu apgrozījuma dati ietver PVN.

Termins SkaidrojumsNeto ražotāju cenas Norāde uz neto zāļu ražotāju cenām saskaņā ar IMS MIDAS datiem

(ExMan net prices) nozīmē, ka noteikti dati ir iegūti vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības līmenī un ir pārrēķināti attiecībā uz ražotāju (ex-manufacturing) līmeni, izmantojot katrai valstij specifiskus koeficientus.

Oriģinālās zāles Saskaņā ar zāļu reģistrācijas likumīgo pamato kā oriģinālās zāles tiek reģistrētas zāles pēc šādiem iesnigumiem: pilns iesniegums, pilns iesniegums – jaunai aktīvai vielai, pilns iesniegums – zināmai aktīvai vielai. (Zāļu valsts aģentūra)

Pacienta līdzmaksājums par zālēm

Pasaules Veselības organizācijas aprēķins ietver pacientu līdzmaksājumu par zālēm no kopējiem izdevumiem par zālēm – izdevumi, kuri nav valsts institūciju finansēti. PVO aprēķins galvenokārt tiek balstīts uz OECD veiktajiem aprēķiniem, un papildus tam tiek izmantoti arī citi avoti – valstu nodrošināto pārskatu dati, IMF, Pasaules Bankas un ANO dati. Dažādo avotu dēļ, PVO aprēķini var atšķirties no valstu nacionālā līmenī apkopotajiem statistikas datiem.

Patentbrīvā farmaceitiskā firma

Zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks, kuram saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem 2011. gadā vairāk nekā 50% no kopējā apgrozījuma sastāda patentbrīvo zāļu apgrozījums.

Patentbrīvās zāles Saskaņā ar zāļu reģistrācijas likumīgo pamato kā patentbrīvās zāles tiek reģistrētas zāles pēc šādiem iesnigumiem: iesniegums ģenēriskām zālēm, jauktais iesniegums, iesniegums līdzīgām bioloģiskas izcelsmes zālēm, iesniegums plaši lietotām zālēm, iesniegums fiksētai kombinācijai un iesniegums ar piekrišanu. (Zāļu valsts aģentūra)

Personāla izmaksas Kopējais atalgojums naudā vai natūrā, ko darba devējs maksā darba ņēmējam kā atlīdzību par darbu. (Centrālā statistikas pārvalde)

Pievienotā vērtība Pievienotā vērtība ir produkta tirgus vērtības pieaugums, kas ir radies jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā. To aprēķina, ja no produkcijas izlaides (bāzes cenās) atņem starppatēriņu. Pievienotā vērtība ir ražošanas konta balanspostenis. Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām ir bruto ieņēmumi no saimnieciskās darbības pēc kārtējo subsīdiju un netiešo nodokļu atskaitīšanas. (Centrālā statistikas pārvalde)

Privātie veselības aprūpes izdevumi

Pasaules Veselības organizācijas aprēķins ietver visu veselības aprūpes izdevumu summu, kas patērēta papildus valsts veselības aprūpes tēriņiem. Privātie veselības aprūpes izdevumi ietver apdrošinātāju un citu trešo pušu izdevumus, neobligātus darba devēju un uzņēmumu nodrošinātus veselības pakalpojumus, bezpeļņas un nevalstisko organizāciju finansētu veselības aprūpi, privātās investīcijas medicīnas aprūpes iekārtās, kā arī mājsaimniecību tiešos maksājumus. PVO aprēķins tiek balstīts gan uz valstu pārskatu datiem, gan arī uz IMF, Pasaules Bankas, ANO un OECD novērtējumiem. Dažādo avotu dēļ, PVO aprēķini var atšķirties no valstu nacionālā līmenī apkopotajiem statistikas datiem.

PVO Pasaules Veselības organizācija


PwC PwC38 39

Dzīves ilguma regresijas analīze atkarībā no veselības aprūpes izdevumiem un IKP

Rādītājs MetodikaRegresija starp sagaidāmo dzīves ilgumu un kopējiem veselības aprūpes izdevumiem

Atkarīgais mainīgais:

Sagaidāmais dzīves ilgums (gadi)

Neatkarīgie mainīgie:

Kopējie veselības aprūpes izdevumi (% no IKP)

Logoritms no IKP uz vienu iedzīvotāju (PPP starptautiskajos dolāros, 2005. gada cenās)

Novērojumu skaits: 200

Regresija parāda sagaidāmā dzīves ilguma atkarību no veselības aprūpes izdevumiem un IKP. Veselības izdevumu koeficients (0,77) atspoguļo, kā mainās sagaidāmais dzīves ilgums, ja veselības aprūpes izdevumi palielinās par vienu procentu no IKP, IKP līmenim nemainoties.

Rezultāti

Regress life expectancy on ln (GDP per person in constant PPP $) and health expenditures Reg life lngdp exp, rob Linear regression: Number of obs = 200 F( 2, 197) = 529,34 Prob > F = 0,0000 R-squared = 0,8056 Root MSE = 1,4144

Aprēķinu metodikaZāļu reģistrācijas apliecību īpašnieku klasifikācija: inovatīvā farmaceitiskā firma vai patentbrīvā farmaceitiskā firma

Rādītājs Metodika

Inovatīvā farmaceitiskā firma

Patentbrīvā farmaceitiskā firma

Inovatīvā farmaceitiskā firma – Zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks, kuram saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem 2011. gadā vairāk nekā 50% no kopējā apgrozījuma veido oriģinālo zāļu apgrozījums

Patentbrīvā farmaceitiskā firma – Zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks, kuram saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem 2011. gadā vairāk nekā 50% no kopējā apgrozījuma veido patentbrīvo zāļu apgrozījums

Aprēķins balstīts uz 2011. gada izlasi – 25 farmaceitiskās firmas ar lielāko apgrozījumu (aptver ap 60% tirgus). Attiecībā uz pārējiem gadiem (2007-2010) veikts pieņēmums, ka šo farmaceitisko firmu produktu portfelis (apgrozījuma sadalījums oriģinālajās un patenbrīvajās zālēs) nav būtiski mainījies. Balstoties uz šo klasifikāciju, tika veidots tirgus sadalījums inovatīvajās un patentbrīvajās farmaceitiskajās firmās.

Šī pati reģistrācijas apliecību īpašnieku izlase un farmaceitisko firmu klasifikācija pēc to apgrozījuma struktūras arī tika izmantota, lai novērtētu, kādu proporciju no kopējā pārdoto iepakojumu skaita veido inovatīvās un patentbrīvās farmaceitiskās firmas.

Rezultāti

67%78%

72% 70% 69%

33%22%

28% 30% 31%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2007 2008 2009 2010 2011



Zāļu realizācijas apjoms pēc farmaceitisko firmu profila, % no kopējā apgrozījuma, 2007-2011

47% 50%40% 44% 42%

53% 50%60% 56% 58%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2007 2008 2009 2010 2011



Zāļu realizācijas apjoms pēc farmaceitisko firmu profila, % no kopējā iepakojumu skaita, 2007-2011


PwC40

Tiešā un netiešā ietekme uz ekonomikas pievienoto vērtību

Rādītājs MetodikaPievienotās vērtības multiplikators

Kopējā pievienotā vērtība

Izmantojot ievadizvades (input-output) tabulu, kas atspoguļo transakcijas visās nozarēs (attēlo katras nozares saražotajiem produktiem un pakalpojumiem visu citu nozaru izmantotos produktus un pakalpojumus), aprēķināts pievienotās vērtības multiplikators un kopējā pievienotā vērtība.

Pievienotās vērtības multiplikators atspoguļo, cik vienas nozares radītā pievienotā vērtība rada papildu pievienoto vērtību saistītajās nozarēs.

Kopējā pievienotā vērtība atspoguļo, cik kopā noteiktā nozare ir radījusi pievienoto vērtību savā un saistītajās nozarēs.

Kopējā ietekme uz nodarbinātībuRādītājs MetodikaNodarbinātības multiplikators

Kopējā nodarbinātība

Izmantojot ievadizvades (input-output) tabulu, kas atspoguļo transakcijas visās nozarēs (attēlo katras nozares saražotajiem produktiem un pakalpojumiem visu citu nozaru izmantotos produktus un pakalpojumus), aprēķināts nodarbinātības multiplikators un kopējā nodarbinātība.

Nodarbinātības multiplikators atspoguļo, cik noteiktā nozare, palielinoties pieprasījumam pēc šīs nozares produkcijas, rada papildu nodarbinātību saistītajās nozarēs.

Kopējā nodarbinātība atspoguļo, cik kopā noteiktā nozare ir radījusi nodarbinātību savā un saistītajās nozarēs.

Farmācijas nozares uzņēmumu veiktie nodokļu maksājumiRādītājs MetodikaFarmācijas nozares uzņēmumu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksājumi valsts budžetā

Aprēķinā apkopoti dati par farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozari, medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošanas nozari, farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības nozari, farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības nozari specializētajos veikalos un medicīnas un ortopēdisko preču mazumtirdzniecības nozari specializētājos veikalos. Lai novērtētu kopējos nozaru veiktos nodokļu maksājumus, izmantojot VSAOI un IIN likmes, neapliekamā minimuma apmēru un vidējo nozarē nodarbināto ikmēneša darba samaksu, tika aprēķināts par vienu nodarbināto samaksātais nodokļu apmērs katrā no nozarēm. Savukārt, izmantojot datus par nozarē nodarbināto personu skaitu, tika aprēķināti kopējie nozares uzņēmumu veiktie nodokļu maksājumi.

Šī publikācija ir sagatavota kā materiāls par vispārējiem jautājumiem, un tā nav uzskatāma par specifisku profesionālu konsultāciju. Jums nevajadzētu pieņemt jebkādus lēmumus, paļaujoties uz šajā publikācijā iekļauto informāciju, bez iepriekšējas profesionālas konsultācijas saņemšanas. Pētījums ir veikts sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju. Pētījuma izstrādē ir izmantota starptautisku organizāciju, privātu organizāciju, kā arī Latvijas valsts institūciju sniegtie dati. PricewaterhouseCoopers SIA nav veicis papildu uzticamības pārbaudi šādi sniegtajai informācijai. Tādējādi PricewaterhouseCoopers SIA nedod nekādas tiešas vai netiešas garantijas par publikācijā iekļautās informācijas precizitāti vai pilnību, un normatīvajos aktos pieļautajās robežās ne PricewaterhouseCoopers SIA, ne tās dalībnieki, darbinieki vai pārstāvji neuzņemas atbildību par sekām, kas radušās Jums vai jebkurai trešajai personai, kas rīkojusies vai atturējusies no kādas darbības saskaņā ar šajā publikācijā iekļauto informāciju, kā arī par jebkuru lēmumu, kas pieņemts, balstoties uz šo publikāciju. Vēršam papildu uzmanību uz to, ka statistikas apkopošanas un datu apstrādes metodes dažādam institūcijām var atšķirties, tādējādi to dati ne vienmēr ir pilnībā salīdzināmi. PricewaterhouseCoopers SIA sniedz terminu skaidrojumus atbilstoši noteiktās organizācijas, institūcijas sniegtajam skaidrojumam un norāda datu avotu katram no pētījumā ietvertajiem terminiem.

© 2013 PricewaterhouseCoopers SIA. Visas tiesības aizsargātas. Šajā dokumentā „PwC” nozīmē PricewaterhouseCoopers SIA, kas ir starptautiskā firmu tīkla PricewaterhouseCoopers International Limited dalībnieks, kurā katrai dalīborganizācijai ir atsevišķas un neatkarīgas juridiskās personas statuss.

PricewaterhouseCoopers SIALV40003142793Kr. Valdemāra iela 21-21Rīga, LV-1010, Latvija [email protected] www.pwc.lv

Biedrība „Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija”LV40008013145 Skolas iela 3Rīga, LV-1010, [email protected]

Documents

Farmācijas nozares ieguldījums Latvijas …...Farmcijas nozares ieguldjums Latvijas tautsaimniecb 4 w I. Veselības aprūpes un farmācijas nozares Latvijā salīdzinājums ar citām