FOTO Aina Gailīte - Laikraksts "Latvietis"11. novembrī kinoteātrī K. Suns. Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļa Tālr.: 67229244, e-pasts: [email protected]

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 379 2015. gada 24. septembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ..... 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 13Latvijas ziņas ..............................................1, 12Latvieši pasaulē ............................... 6, 10, 11Redakcijā .............................................................3Latvijas Okupācijas muzejs ..........1, 3, 13Lasītājas vēstule ..............................................5Jancis .....................................................................7Uldis Siliņš ........................................................112x2 Latvijā ........................................................12Valters Nollendorfs – OMB.....................13Sēru vēsts .........................................................14Nekrologs .........................................................14Datumi ....................................................... 14, 15Sarīkojumi un ziņojumi .................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

Rīga – Okupācijas muzejsAtliek būvatļaujas izskatīšanu par 8 mēnešiem

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 10. septembrī pieņēma lēmumu pagarināt laiku, kurā Rīgas pilsētas būvvalde drīkst izskatīt Latvi-jas Okupācijas muzeja Nākotnes nama celtniecību līdz pat 2016. gada 11. mai-jam.

Saņemot šo ziņu nedēļu pēc lēmu-ma, Latvijas Okupācijas muzeja bied-rība paziņoja:

Latvijas Okupācijas muzeja biedrī-ba (OMB) iebilst pret Rīgas pilsētas in-stitūciju apzinātu Nākotnes nama pro-jekta vilcināšanu. Reaģējot uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmumu par astoņiem mēnešiem paga-rināt laiku, kurā Rīgas pilsētas būvval-de var izskatīt jautājumu par būvatļau-jas izsniegšanu, OMB ir uzrakstījusi protesta vēstuli (skat. 11. lpp.).

Kā zināms, Rīgas domes priekš-sēdētājs Nils Ušakovs publiski paudis atbalstu pēc iespējas drīzai muzeja paplašināšanai un Latviešu strēlnieku laukuma sakārtošanai. Tomēr trīs Rī-gas domes pakļautībā esošas institū-cijas: Rīgas pilsētas arhitekta birojs, Rīgas pilsētas būvvalde un Rīgas do-mes Pilsētas attīstības departaments ir rīkojušās birokrātiski.

Projekts Rīgas būvvaldē tika ie-sniegts 2015. gada 11. maijā un bija jā-izskata mēneša laikā, taču būvatļaujas izsniegšanas termiņš tika pagarināts uz četriem mēnešiem līdz 10. septembrim. Būvvalde pieprasīja Valsts kultūras pie-minekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīs-

tības padomes un Rīgas pilsētas arhi-tekta atzinumus.

Rīgas pilsētas arhitekta birojs at-zinumu Būvvaldē iesniedza tikai di-vas dienas pirms termiņa beigām, radot „nepiecieša-mību pēc papildus laika [dokumentā-cijas] izvērtēšanai kopsakarībā ar lietas materiāliem un spēkā esošo būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasī-bām“.* Līdz ar to Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, izmantojot bi-rokrātijas iespējas, ir atļāvis Rīgas pil-sētas būvvaldei vēl pagarināt lēmuma pieņemšanu, šoreiz uz astoņiem mēne-šiem līdz 2016. gada 11. maijam.

OMB savā vēstulē uzskaita sekas, ko rada projekta vilcināšana un prasa Rīgas domes priekšsēdētāja un atbildī-go Rīgas pilsētas institūciju nekavējo-šu rīcību, lai Rīgas pilsētas būvvalde bez tālākas kavēšanās veiktu savus uzdevumus un izsniegtu būvatļauju Latvijas Okupācijas muzeja ēkas re-konstrukcijai.

OMB vēstule publicēta muzeja tī-mekļa vietnē www.okupacijasmuzejs.lv

* Citāts no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atbildes vēs-tules Valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi“ iesniegumu. ■

FOTO

Lat

vija

s Oku

pāci

jas m

uzej

s

Latvijā nozied virši. 2012. gadā.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2015. gada 24. septembrī

Lietuviešu šefi atkal Adelaides VanagnamāVanadžu pusdienas

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $42 par 10 numuriem, $82 par 20 numuriem vai $210 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2015.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Adelaides vanadzes katru sestdienu gatavo pusdienas, bet divreiz gadā virtuvi pārņem divi lietuviešu profesio-nāli šefi, un tad jau iznāk veselas viesības. Nu jau trešo gadu, divreiz gadā,

latviešus iepriecina ar restorāna kvali-tātes ēdienkarti.

(Vanadzes priecājās, ka pašām nav jāvāra, bet priecātos vēl vairāk, ja uz viņu pašu gatavotām pusdienām katru sestdienu pieteiktos kaut puse no tās tautas, kas ierodas, kad Ziņotāja slu-dinājumā parādās vārds šefs! Mēs ga-tavojam tikpat labi, un pat lētāk!) Par kuplo publiku šais atsevišķās reizēs paldies jāsaka Andrim Jaudzemam, kurš patiešām piestrādā, savervēdams daudzos viesus no sava plašā paziņu loka. Protams, tur nav tikai latvieši, un sveštautieši sevišķi slavē bārā pie-ejamo Latvijas alu! Ir izveidojušās kompānijas, kas to tik gaida, ka varēs pasūtīt galdu uz pusdienām Vanagu namā pie profesionāliem šefiem.

Sestdien, 19. septembrī, pa virtuvi cīnās brāļi Riks (Rick) un Algis Igna-tavičius ar savu palīgu Džonu Filipu (John Phillips), un ēdienu vēlāk izda-

la Sanita Grover, Sandra Danilēvica un Daina Ezeriņa. Viss strādā, kā labi eļļota mašīna, ne mazums, pateicoties nesen iegādātai trauku mazgājamai mašīnai, kura 90 sekundēs nomazgā lielu kaudzi taukainu trauku!

Vanadzes piesēdās pie sava galda bāra telpā jau plkst. 11.00. tūlīt pēc kora mēģinājuma un īsināja laiku līdz pus-dienām ar šampānieša pudeli un gud-rām sarunām. Garais galds drīz vien piepildījās, un pirmais cēliens varēja sākties jau laicīgi. Otrais cēliens liela-jā zālē sākās stundu vēlāk, bet līdz tam laikam viesi jau bija iepazinušies ar bāra piedāvājumu. Viss pēc plāna un grafika!

Ēdām vai nu zivi, vai gaļu, ko nu katrs bija pasūtījis, un, protams, ēdiens uz šķīvja bija sakārtots kā īsts mākslas darbs. Cilvēks jau ēd vispirms ar acīm, ko saprot profesionāli šefi! Saldā ēdie-nā krējuma rulāde. Bāram ar saim-nieku Juri Jaudzemu liela piekrišana, tāpat arī kafijas galdam, kur gan bija jāiztiek ar pašapkalpošanos.

Šai pēcpusdienā Vanadzēs iestājās divas jaunas biedres. Jauki! Vienmēr var cerēt uz jaunu darbaspēku, ne tikai vārdiem sarakstā!

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Pavāri. No kreisās: Džons Filips (John Phillips), Riks (Rick) Ignatavičius, Al-gis Ignatavičius.

FOTO

Gun

ta R

udzī

te

Palīdzes. No kreisās: Daina Ezeriņa, Sandra Danilēviča, Sanita Grover.

FOTO

Gun

ta R

udzī

te

Adelaides vanadžu kopai 63 gadiVanadžu Dziesmu ansamblim 40

Gada sākumā Dau-gavas Vanagu Adelai-des nodaļa nosvinēja 63 gadu pastāvēšanu. Šo svētdien, 20. septembrī, bija kārta Vanadžu ko-pai Adelaidē atskatīties uz 63 gadu raženu darbu

tautas un Tēvijas labā ar dievkalpojumu Sv. Pētera baznīcā. Pie reizes tika svi-nēti 40 gadi kopš savas balsis paceļ Va-nadžu dziesmotais ansamblis, kuplinot sarīkojumus, dievkalpojumus un labda-rības pasākumus. Pa šiem gadiem an-sambļa repertuārā ir uzkrājušās vairāk nekā simts dziesmas, no kurām dau-dzas ir bijušā diriģenta Staša Līvmaņa un pašreizējās diriģentes Ineses Laines aranžējumi specifiski šim ansamblim.

Svinīgā gājienā aiz mācītāja, prā-vesta Dr. Jāņa Priedkalna, Vanadzes ieņēma savu vietu baznīcā. Savā spre-diķī mācītājs cildināja Vanadžu darbu, kas tiek veikts nesavtīgi un ar mīlestī-bu. Kā jau visas trimdas organizācijas, gadu gaitā arī Vanadžu kopa ir skait-liski sarukusi; biedres cīnās zem gadu nastas un ar veselības problēmām, taču darbs turpinās bez pārtraukuma. Palī-dzības darbs Latvijas audžubērnu un daudzbērnu ģimenēm, kā arī leģionā-riem Latvijā, iedvesmo Vanadžu rīcī-

bu. Mūsu dzimtenē vēl vajadzīga nozīmīga pa-līdzība. Adelaides Va-nadzes darba nebīstas.

Savā sprediķī mā-cītājs cildināja Vana-džu pašaizliedzīgo darbu, un Vanadžu ansamblis nodzie-dāja trīs lūgšanas un slavas dziesmas Dievam ar Rasas Fejas iestarpinātiem, piemērotiem lasījumiem no Svētiem Rakstiem. Baznīcas labā akustika tei-cami izcēla dziedājumu.

Dievkalpojumam sekoja ierastais kafijas galds, taču šoreiz jau ar svētku noskaņu un sevišķi bagātīgu uzkodu klāstu. Stiprinājušās ar uzkodām, kafi-ju un vīnu, Vanadžu ansamblis vadīja dziedāšanu, kurā piedalījās arī pārējie viesi. Pacilāto garastāvokli veicināja skaistā pavasara diena, kas likās kā īsta Dieva dāvana pēc šīgada sevišķi skar-bās, garās, drūmās ziemas. Baznīcas zā-les lielie, augstie logi atklāja spožo sauli, kas sildīja prātus un sirdis. Pavasaris!

Paldies jāsaka prāvestam Priedkal-nam par pacilājošo sprediķi un baznī-cas dāmām un Vanadzēm par bagātīgi klāto galdu, kā arī Vanadžu ansamb-lim par skaistām dziesmām.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Ceturtdien, 2015. gada 24. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Sidnejas Latviešu biedrība (SLB) 9. sep-tembra valdes sēdē Jānis Grauds paziņoja, ka pēc sešiem gadiem atkāpjas no priekšsēdētāja amata,

un viņa vietā valde iecēla Jāni Čečiņu.Jānis Čečiņš ir bijis SLB valdes lo-

ceklis kopš 2008. gada un darbojies kā valdes loceklis, sekretārs un vicepriekš-sēdētājs. Pildot šos amatus, viņš izpel-nījies valdes uzticību, ka spēs vadīt valdes un biedrības darbu nākotnes va-jadzībām. Jānis arī sastāv Sidnejas Lat-viešu teātra valdē un ir ansambļa dalīb-nieks un izcils aktieris, ir LAAJ Teātra nozares vadītājs, palīdz sagatavot SBS raidījumus latviešu valodā. Viņš saņē-ma sevišķu sabiedrības atzinību par ļoti sekmīgu AL55.KD noorganizēšanu.

Uzņemoties šo amatu, Jānis īsumā informēja valdi par mērķiem un ide-jām, ko vēlas panākt, vadot Austrāli-jas lielāko latviešu biedrību: biedrības un valdes darbu pārveidot, atsevišķām nozarēm izveidojot apakškomitejas un

vairāk piesaistot lietpratējus no ārpu-ses; darbvedībai iegadāties jaunu da-torsistēmu; sarīkojumos ievest lielāku dažādību, vairāk iesaistot arī jaunāko paaudzi; biedrības sakaru medijiem izveidot vienojošu modernu izskatu; bez nepieciešamiem nama remontiem, namu izveidot omulīgāku, kā arī ie-kārtot tā, lai to var vairāk izīrēt plašā-kai sabiedrībai.

2015. gada pilnsapulcē biedri pie-ņēma Ineses Pētersones atkāpšanās no valdes, pārvēlēja Jāni Graudu un ievēlēja Klāru Brūveri valdē uz nāko-šajiem trim gadiem. Pilnsapulce arī apstiprināja Mārtiņu Tuktēnu un Tomu Veidneru kā valdes kandidātus.

Jānis Grauds turpinās darboties valdē kā vicepriekšsēdis.

Jāņa Čečiņa valde norāda uz paau-džu maiņu, kas nepieciešama, lai bied-rība nenoveco un spēj kalpot ne tikai ilggadīgiem biedriem, bet arī tai pa-audzei, kas turpinās uzturēt biedrības mērķus un izmantot biedrības telpas.

Sidnejas Latviešu biedrība

Okupācijas muzejs meklē leģionārus, kuri brīvprātīgi atgriezās Latvijā 1946. gadā. Lat-vijas Okupācijas muze-ja vēsturnieks Andrejs Edvīns Feldmanis, kurš veic pētījumu un

veido dokumentālo filmu par latviešu leģionāriem Zedelgemā, lūdz sabiedrī-bas palīdzību faktu noskaidrošanā.

2. pasaules kara beigās Sabiedroto gūstā angļiem padevās 11 727 latviešu le-ģionāru, kuri tika novietoti kara gūstek-ņu nometnē Beļģijā, Flandrijas provinces pilsētiņā Zedelgema. 1946. gada 6. aprīlī Padomju Armijas pārstāvjiem angļi no-deva 199 karavīrus, kuri brīvprātīgi vē-

lējās atgriezties dzimtenē. Apmēram 30 latviešu leģionāru tika atvesti uz Rīgu un novietoti filtrācijas nometnē Ganību dam-bī 40. Okupācijas muzejs lūdz atsaukties šos karavīrus, viņu tuviniekus vai perso-nas, kuras kaut ko zina par šo notikumu. Tālrunis saziņai +371 66117657.

„Dokumenti ir, bet mums vajag dabūt cilvēkus. Mūs interesē, kas ar šiem leģionāriem notika tālāk,“ saka pētnieks A. E. Feldmanis.

Filmu Zedelgema paredzēts pa-beigt šī gada rudenī, pirmizrāde notiks 11. novembrī kinoteātrī K. Suns.

Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļa

Tālr.: 67229244,e-pasts: [email protected]

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Vai pagātnes rēgi vēl

šodien dzīvo ēkās ar sa-mocītu pagātni?

Šādu jautājumu vis-biežāk vaicā sakarā ar bijušo čekas ēku – Stūra

māju, kura ir spēcīgs padomju okupā-cijas simbols. Cilvēki tur mocīti un no-šauti. Patlaban ēkas pirmajā stāvā un pagrabā darbojas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde par čeku, un ir iespēja iet ekskursijā pa čekas cietumu.

Ēkas saimnieks, Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), veic jumta un fasādes remontu, un taisās augšējos piecus stāvus pārprofilēt par Tetera namu, kā viss nams sākotnēji bija saukts. Ar fasādes un nosaukuma maiņu cer pievilkt īrniekus, kuri nebaidīsies no nama baisās pagātnes.

Lai arī čeka nav mājojusi Stūra mājā / Tetera namā jau teju 25 gadus, tomēr daudzi vēl nelabprāt kāpj pār tās slieksni, baidoties no nelabvēlīgas au-ras, kas nākusi mantojumā no čekas.

Vai VNĪ izdosies telpas iznomāt? Vai kāds bagāts krievs vēlēsies iekār-tot savu dzīvokli sestajā stāvā (kā pra-sīja TV žurnāliste)? Šādi jautājumi jā-uzdod pašiem potenciāliem īrniekiem, bet paliek jautājums mums visiem – kāda ir vai kādai jābūt mūsu attieks-mei pret ēkām, kurās cilvēki mocīti. Vai tām visā pilnībā un uz visiem lai-kiem jāpaliek memoriāla vietām?

Ja salīdzinoši daudz tiek runāts par Stūra māju, tad tikpat kā nemaz neru-nā par citiem namiem, kur to izmanto-šanas jautājums tiek operatīvi risināts vai ir sen atrisināts.

Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā vācu drošības iestādes nemājo-ja Stūra mājā, bet gan ēkā uz Raiņa bulvāra un Reimersa ielas stūra. Tur pagrabos ir mocīti gan reālie, gan ie-domātie vācu okupācijas pretinieki. Ēka daudzus gadus stāvēja tukša, bet pēdējos mēnešos VNĪ ir sarosījusies, un sākusi ēkas pārprofilēšanu, aizbe-tonējot pagraba cietumu kameras.

Vēl tumšāka pagātne ir SMERŠ ēkai Amatu ielā 4, Vecrīgā. Šī orga-nizācija nav Džeimsa Bonda romānos aprakstītā čekas līdziniece ar to pašu nosaukumu, bet gan Sarkanarmijas pretizlūkošanas pārvalde СМЕРШ (Smertj špionam – Nāvi spiegiem). Ēkas pagrabos spīdzināja un šāva lat-viešu nacionālās pretošanās kustības dalībniekus un citus, kuri varēja ra-dīt militāru draudu okupācijas varai. Skaistā ēka ir tagad pilnībā izmantota (arī cietuma kameras pagrabā), bet vēl arvien ir stāsti, ka parādās rēgi, un ka durvis dažreiz pašas virinās un aizslē-dzās.

Vai latviešu patriotu rēgi vienmēr būs labvēlīgi nama iemītniekiem?

GN

Sidnejas Latviešu biedrībaiJauna valde un jauns priekšsēdētājs

No kreisās: Jānis Grauds, Klāra Brūvere, Ināra Krūmiņa, Dimitrijs Pešūdovs, Ivars Šeibelis, Pēteris Kļaviņš, Imants Līcis, Andris Galviņš, Ilona Brūvere, Mārtiņš Tuktēns, Jānis Čečiņš, Toms Veidners.

FOTO

Jāni

s Gra

uds

Okupācijas muzejs meklē leģionārusTos, kuri brīvprātīgi atgriezās Latvijā


Pirms pāris nedēļām notika liels un svarīgs notikums Sidnejas Lat-viešu namā: deju kopa Jautrais pāris 5. sep-tembrī nosvinēja 65 gadu dibināšanas jubi-leju. Caur visiem šiem

gadiem dejotāju kopskaits ir bijis pāri par četriem simtiem. Visi vārdi ierak-stīti jubilejas programmā!

Jubilejas uzvedumā pāris simtu skatītāju, astoņi muzikanti un sep-tiņdesmit trīs dejotāju no četrām Austrālijas pilsētām – pilns nams!

Programmā divdesmit četras dejas – gan no vecām, pazīstamajām, tra-dicionālajām dejām, kā piemēram, Jēkaba Stumbra pierakstītie Jautrais pāris un Sīkais dancis. No Austrāli-jas un citu ārzemju latviešu jaunrades horeogrāfētas dejas, kā arī dejas no Latvijas horeogrāfiem. Skatītāji ļoti sajūsmināji Skaidrītes Dariusas ho-reogrāfētās Lūriķis un Aulejas josta, Jura Ruņģa Rumpumvija un Āzītis, Iveta Rones Labāk kulu rudzu riju un Sievas, meitas rakarītes, Sarma Strazdas Alutiņi bāleliņi un Laid iek-šāi saiminiece, un Artas Melnalksnes

Krustmātes Krakovjaks.Uzvedumā piedalījās Sidnejas

Jautrais pāris un Trakais pāris – Ive-tas Rones un Sarmas Strazdas vadībā; pēc vairāku gadu pārtraukumu atkal atsākusi dejot Sidnejas Rota, ko vada Linda Galviņa, Andris Galviņš un Sarma Strazda; no Kanberas pieda-lījās Sprigulītis Skaidrītes Dariusas un Valda Strazda vadībā; Melburnas Ritenītis Lāra Brenneres un Markusa Draguna vadībā; Melburnas Piektais ritenis Naomi Vitersas (Withers) va-

Ir 5. septembra sest-dienas pēcpusdiena, un Sidnejas Latviešu nams pildās ar Jautrā pāra svētku ciemiņiem. Lielā zāle ir pilna ar skatītā-jiem, un to vidū ir biju-

šie Jautrā pāra vadītāji – Jānis Ronis, Sane Upeniece un Juris Ruņģis, kā arī kādreizējie dejotāji un viņu bērni.

Skatuvi grezno Vijas un Pētera Erdmaņu gatavotā Jautrā pāra emblē-ma un skaitlis 65.

Ieskanas Viktorijas Mačēnas un viņas mūziķu ansambļa spēlētās dejas skaņas, un zāle pildās ar dejotājiem – ciemiņiem: Adelaides Auseklītis, Kan-beras Sprigulīti, Melburnas Piekto ri-teni un Ritenīti un mājiniekiem – Rotu, Trako pāri un Jautro pāri.

Atviz deja pēc dejas. Starp dejām ciemiņu kopu vadītāji, kā arī pārējie labvēļi sveic Jautro pāri viņu svētku dienā. Savukārt, Jautrais pāris izsaka pateicības viņu atbalstītājiem. Jautrais pāris ar dāvanu pateicas Jurim Ruņ-ģim, kurš pēc 43 garu gadu Jautrā pāra vadības 2014. gada sākumā attei-cās no šī pienākuma.

65 gadi – trīs paaudzesUz nama priekštelpas sienām liels

klāsts Jautrā pāra 65 gadu gājuma fotogrāfijas – paaudze pēc paaudzes, krāšņos tautas tērpos gan māju sarīko-jumos, gan plašajā pasaule.

Sākuma gadu fotogrāfiju klāstā ir Kanberā, 1955. gadā uzņemtā fotogrā-fija, kad pirmoreiz Jāņa Roņa vadībā Jautrais pāris viesojās pie Sprigulīša Kanberā. Tas bija pirms 60 gadiem, un no tā laika sākās abu kopu 60 gadu garā draudzība un sadejošanās. Šī sadarbība kļuva vēl ciešāka, kādreizējām sprigulī-tim, Jurim Ruņģim, 1970. gadā pārņe-mot Jautrā pāra vadību, un abām kopām apvienojoties Saules jostas ansamblī. Piesaistot sākuma gados Imantu Līci

„Dejat brāļi zābakiem... Sit māsiņa plaukstiņām...“„Jautrā pāra“ 65 gadu jubileja

„Jautrā pāra“ bijusī un tagadējā vadī-ba. No kreisās: Iveta Rone, Juris Ruņ-ģis un Sarma Upeniece Strazda.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Visi dejotāji.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

„Jautrā pāra“ 65. jubilejas deju pēcpusdienaApsveikumi arī no ārzemēm

Turpinājums 5. lpp.

un vēlāk Zani Riteri ar dziedātājiem un mūziķiem, Saules josta septiņas reizes apceļo pasauli; no tām divas reizes ar saviem uzvedumiem uzstājas vairākās vietās, katrā Latvijas novadā, kā arī piedalās divos Latvijas dziesmu un deju svētkos – 1990. un 1993. gadā. Abos svētkos Saules jostai ir ierādīta goda vieta: pirmajos,– dejojot Alku deju, otrajos dejojot Saules viju.

Ko deva šis, gandrīz 30 gadu sa-darbības posms, ko deva Saules jos-ta? – Turpinātājus dejai, dejotājiem un vadībai

Tā laika Saules jostas dalībnieki apguva zināšanas par tautas folkloru, par deju un dziesmu. Guva prieku dar-boties šajā laukā. No viņu vidus izau-ga jaunas dejotāju saimes, un šodienas Jautrā pāra vadītājas – Iveta Rone un Sarma Upeniece Strazda.

Pēc dejošanas pie Rotas, Iveta 1982. gadā, iesaistījās kā dejotāja Sau-les jostā un Jautrā pārī, 1991. gadā

kopā ar Juri Ruņģi vadībā un šodien kopā ar Sarmu Strazdu, turpina vadību.

Sarma jau no bērna kājas ir dejo-jusi gan Saules jostā, gan Jautrā pārī.

Abām ir dziļa izpratne par latvie-šu deju un folkloru. Jautram pārim ir gaiša nākotne.

Ar prieku skatīju visu kopu dejotās dejas – latviskas, bez cittautu deju sve-šiem elementiem.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“


„Jautrais pāris“ dejo jau 65 gadusJubilejā piedalījās 7 tautas deju grupas

Paldies Aivaram Ozoliņam par viņa jēgpilno rakstu par Okupācijas muzeju un iespēju, ka tas būtu jālik-vidē tādēļ vien, ka daži „melno kasti“ vēlas pārvērst par „melno pērli“.

Pad. okupācijas laikā tādas „mel-

nās kastes“ radīšana no arhitektu pu-ses droši vien prasīja drošsirdīgu soli, bet vai tādēļ vien tai ir jākļūst par „Melno pērli“?

Kādēļ cienītos arhitektus neuz-trauc melnā ķecerība Elizabetes ielā,

kas pilnīgi aizsedz kino „Splendid Pa-lace“?

Natālija NeiburgaLaikrakstam „Latvietis“

Sestdien, 5. septem-brī, Sidnejas Latviešu namā noritēja Jautrā pāra 65. jubilejas svinī-bas. Jau no paša rīta varē-ja sajust svētku noskaņu starp dejotājiem, kuri sa-

nāca kopā mēģināt pirms lielā koncer-ta, kas sākās vēlā pēcpusdienā. Sanāca viesi un dejotāji no visām Austrālijas malām: no Adelaides, Melburnas, Kan-beras, un protams no pašas Sidnejas.

Piedalījās 7 tautas deju grupas: Jautrais pāris, Trakais pāris, Rota, Ritenītis, Sprigulītis, Auseklītis un Piektais ritenis. Koncerts iesākās ap plkst. 15 ar visu dejotāju uznākšanu. Zāle bija ļoti skaisti un piemēroti iz-dekorēta, un uz skatuve bija dekorēta ar lielu, skaistu latviešu tautisko josta un ar Jautrā pāra simbolu tai blakus. Pēc dejotāju uznākšanas sekoja dejas no katras tautas deju grupas.

Koncerts tika sadalīts divās daļās, un starpbrīža laikā varēja izbaudīt at-spirdzinājumus nama mazajā zālē, kā arī apskatīt foajē uzstādīto foto-izstādi ar bildēm no Jautrā pāra dejotājiem šo 65 gadu laikā. To bija ļoti interesanti apskatīt, jo varēja atpazīt daudzas pa-zīstamas sejas.

Koncerta otrajā daļā sekoja vēl de-

jas no katras tautas deju grupas, kā arī pateicības un ap-sveikumi, kas tika veltīti gan Jaut-rajam pārim, gan Ivetai Ronei un Sarmai Strazdai par Jautrā pāra vadību.

Koncerts no-beidzās ar kopīgu deju Laid iekšā’i saiminiece, kas šķiet ļoti patika gan dejotājiem, gan skatītājiem. Visām koncerta dejām muzikālo pavadījumu sagādā-ja Sidnejas talantīgie muzikanti Bens Goldsmits (Ben Goldsmith), Ojārs Greste, Andris Kariks, Andrejs Mačēns, Vēsma Putniņa, Kaija Upe-niece un Maija Upeniece, Viktorijas Mačēnas vadībā.

Koncertam sekoja patīkams savie-sīgais vakars, kas deva iespēju dejotā-jiem un skatītājiem sanākt kopā, paēst un turpināt svinēt Jautrā pāra jubileju.

Jāizsaka milzīgs paldies Jautram pārim par koncerta un saviesīgā noor-ganizēšanu, Ivetai Ronei par fantastis-

ko koncerta novadīšanu, muzikantiem par spēlēšanu, Gintam Kārkliņam par gaismu iekārtošanu, Voldim Kai-nam par skaņu novadīšanu, Vijai un Pēterim Erdmaņiem par iespaidīgo skatuves dekorāciju, Sandrai Bēr-ziņai par programmas iekārtošanu, pārējām tautas deju grupām par pie-dalīšanos un citiem kuri izpalīdzēja šī koncerta organizēšanā.

Lai Jautrais Pāris turpinās vēl 65 gadus!

Laila GrosaLaikrakstam „Latvietis“

Uzvedumu pavadīja Sidnejas muzikanti.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

„Jautrā pāra“ un „Rotas“ meitenes dejo „Vainagu deju“.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

„Jautrā pāra“ un „Sprigulīša“ puiši dejo „Lūriķi“.FO

TO P

ēter

is S

traz

ds

dībā; un Adelaides Auseklītis Ievas Daenkes vadībā.

Skanīgu, jautru mūziku spēlēja an-samblis Viktorijas Mačēnas vadībā.

Apsveikumu bija daudz – ne ti-

kai no vietējiem tautiešiem, bet arī no ārzemēm, ieskaitot no Indianapoles (ASV) deju kopas – Jautrais pāris.

Paldies Ivetai Ronei, Sarmai Straz-dai un visai Jautrā pāra saimei par jauki pavadītām svinībām ar brīniš-ķīgu uzveduma programmu. Paldies ari bijušajiem Jautrā pāra vadītājiem

un dejotājiem, kas ir ieguldījuši daudz laika un pūļu, lai uzturētu latviešu tautas deju tradīcijas pa visiem šiem gadiem.

Lai Jautrais pāris turpinātu dejot vēl ilgus gadus nākotnē!

Kalvis JaunalksnisLaikrakstam „Latvietis“

„Jautrā pāra“ 65. jubilejas...Turpinājums no 4. lpp.

Lasītājas vēstulePar „Melno pērli“


Šī gada 29. augus-tā Kanberas Latviešu biedrības rīkotajā saietā Melissa Jakovica Kam-bela (Campbell) stāstīja par saviem iespaidiem ceļojumā uz Galipoli,

Turcijā, un piedalīšanos ANZAC 100 gadu atceres sarīkojumos.

Melissa strādā Austrālijas valsts iestādē Veterānu lietu departamentā (Department of Veterans’ Affairs). Šajā ceļojumā viņa bija kā privātpavadone vienai vecākai kundzei, invalīdei.

Iesākot savu stāstījumu, viņa citē-ja šī kara statistiku: aptuveni 50 000 Austrālijas karavīru cīnījās pie Gali-poli. No tiem ap 8 700 krita cīņās un kādi 18 000 tika ievainoti.

Rietumu frontē cīnījās ap 295 000 austrāliešu karavīru, un, ap 46 000

krita cīņās un ap 134 000 tika ievaino-ti, vai krita gūstā.

Šo karavīru starpā bija ap 130 lat-viešu, no kuriem ap 20 piedalījās Ga-lipoli cīņās.* Lielā daļa no šiem latvie-šiem bija agrākie jūrnieki vai arī tādi, kas dažādu iemeslu dēļ ieradušies uz dzīvi Austrālijā. Viņu materiālais stā-voklis bija diezgan zemā līmenī, un viņi cieta no diskriminācijas. Tā laika vēstures posmā viņi tika uzskatīti kā krievi.

Par viņiem ir pieraksti: „Daļa no viņiem krita cīņās, daži tika vairāk-kārt ievainoti un mira no ievainojumu sekām. No tiem, kuri atgriezās, daļa bija garīgi traumēti, ko šodien apzīmē angliski kā post traumatic stress dis-order; citi iesaistījās atpakaļ normālā dzīvē.

Viens no šiem latviešiem bija Kār-

lis Miķelis Alksnis. Dzimis Latvijā 1888. gadā, pabeidzis Ainažu Jūrskolu un strādājis kā kapteinis uz Norvēģi-jas un Latvijas tirdzniecības kuģiem.

Starptautiskā Eli-zabetes Konelas topo-šo dramatisko soprānu konkursa fināls notika 19. septembra pēcpus-dienā Sidnejas Konser-vatorijas koncertzālē.

Tas bija rīkots kā atklāts koncerts, kas deva publikai unikālu iespēju dzirdēt ļoti interesantu un izcilu opermūzikas koncertu.

Šis konkurss notiek jau otro gadu. Šogad bija pieci finālisti no Itālijas, Nīderlandes, ASV, kā arī jaunā un daudzsološā vokāliste no Latvijas – Gunta Cēse.

Finālā skanēja pazīstamas ārijas no R. Vāgnera, Dž. Verdī, K. Debisī,

P. Maskanjī, P. Čaikovska, U. Giorda-no operām.

Konkursā tika piešķirtas vairākas balvas. Galveno balvu šoreiz ieguva dramatiskais soprāns Džūlija Ādam-sa (Julie Adams) no ASV. Viņa dzie-dāja āriju no K. Debisī viencēliena operas L’enfant Prodigue (Pazudušais dēls) un āriju no Dž. Verdī operas La forza del destino (Likteņa vara).

Latviete Gunta Cēse ieguva Uni-versal Music veicināšanas balvu. Viņa dziedāja āriju no Dž. Verdī operas Il Trovatore (Trubadūrs) un Tatjanas āriju no P. Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins.

Piecas dziedātājas – dramatiskie soprāni no dažādām pasaules valstīm

savas muzikālās karjeras sākumā un tomēr ar tik ļoti atšķirīgu balss tembru, emocionā-lās intensitātes un aktieriskās meista-rības ziņā, kas šo koncertu padarīja īpaši interesantu, un droši vien žūri-jas darbu tik grūtu.

Bija patīkami klausītāju vidū sastapt daudzus latviešus, opermū-zikas cienītājus, kas atbalstīja mūsu dziedātāju.

No sirds ap-sveicam Guntu Cēsi ar panāku-miem konkursā un

vēlam daudz radošu panākumu nākot-nē!

Tiem, kam nebija iespējams dzir-dēt Guntu Cēsi Sidnejā, ir unikāla iespēja noklausīties viņas koncertu Muzikālie stāsti; pie klavierēm Rodrī Klārks (Rhodri Clarke) Melburnas Latviešu namā svētdien, 27. septem-brī, plkst. 14.00. (Tuvāka informācija: Anita Andersone [email protected] vai tālr. 9867 2070.)

Koncertu rīko LAAJ Skaņu mākslas un Jaunatnes nozares.

Sarunu ar dziedātāju var noklausī-ties SBS radio latviešu raidījumā treš-dien, 23. septembrī, plkst. 17.00, kā arī SBS latviešu radio mājas lapā.

Sandra DragūnaLaikrakstam „Latvietis“

Starptautiskais topošo dramatisko soprānu konkurssStarp finālistēm Sidnejā Gunta Cēse no Latvijas

Gunta Cēse dzied.

FOTO

Juri

s Gre

ste

Gunta Cēse (ar ziediem) ar latviešu atbalstītājiem. No kreisās: Edgars Greste, Ojārs Greste, Sandra Dragū-na, Anita Andersone, Gunta Cēse, Viktorija Mačēna un Greims Andersons (Graham Anderson).

FOTO

no

Ani

tas A

nder

sone

s per

sonī

gā a

rhīv

a

„Te guļ mans dēls...“ (Ieraksts kapa plāksnē)Kanberas Latviešu biedrības saiets – ANZAC 100 gadu atcere

Melissa Jakovica Kambela (Campbell).

FOTO

Iman

ts S

krīv

eris



Pavasara svētkiSarīkojums Latviešu ciemā Melburnā

Pavasar, ak pavasarTu sirdis atkal jaunas

dar…Tādu vai tamlīdzīgu

pantiņu zināju un skaitī-ju gadus atpakaļ, un, cik atceros, bija tāda savā-

da jušana krūtīs – tāds kā prieks, kā kutēšana, varbūt pat kaut kas līdzīgs pacilātībai...

Vakardien, kad ieraudzīju, ka bērzu birztaliņā, kas te pie Latviešu Ciema, ir iemeties tāds kā zaļums un uz ziņojumu dēļa krāsaina bilde ziņo, ka būšot Pavasara svētki, tad nometu biezo puloveri un villainās bikses un skrēju ārā svaigā gaisā, cerēdams iz-just to priecīgo jušanu, par ko ieminē-jos jau iepriekš. Svaigu gaisu dabūju cik uziet, bet jušana ne kripatiņas. Nez kas ar to sirdi noticis, ka negrib just... Laikam būs jāaiziet pie daktera. Bet jāatliek līdz paiet tā pavasara balle. Neiešu tak sirds nejūtības dēļ rīt iekšā antibiotiķus un laist garām svētku svi-nēšanu. Un labi darīju. Dabūju izjust pat jušanu! – Bet – visu pēc kārtas.

Pienāca svētdienas, 6. septembra, rīts. Pavasara svētku diena. Es jau no agra rīta pa vannas istabu vien grozos. Nevar tak aiziet tur šā tā vien sapravī-jies. Jābūt kārtībai un tīrībai uz visas līnijas.

Uzpucējos cik labi vien apstākļi atļāva. Pie nelabvēlīgiem apstākļiem pieskaitāms tas, ka nevienam kreklam vairs krādziņas podziņu aizpogāt ne-varu. Tā jāiztiek bez šlipses. Vēl viens apstāklis – uzvalka biksēm augšējo pogu un āķīti neparko nedabūju ciet. Ja šito podziņu neaiztaisa, tad citas podziņas, kas zemāk, taisās vaļā – un tas neizskatās smuki. Vienreiz – kad ievilku dziļāk elpu, pat gadījās, ka bik-ses pēkšņi nošļuka zemē pavisam. Vēl tagad šermuļi iet caur kauliem, kad atceros. Tā nu – jāiztiek bez uzvalka. Ar treniņbiksēm, kam gar stilbiem uz leju iet baltas stīpas, – nav sevišķi pa-tīkami cilvēkos, svētku gadījumos rā-dīties, – bet labāk tā, nekā bez biksēm. Tādas ir manas domas. Kreklu uzvel-ku košu jo košu – rozā, lillā puķītes iet juku jukām. Tas pilnīgi nepieciešams, lai novērstu cilvēku skatus no biksēm

uz kreklu. Tas parasti izdodas tīri labi, un tad cilvēkiem jāmeklē kāds cits ko aprunāt.

Ieeju svētku zālē – tā pilna ar gal-diem un cilvēkiem. Meņģējos starp cilvēkiem, meklēdams brīvu vietu, no kurienes var viegli saskatīt kā skatu-vi, tā kūku galdu. Tā nekad netrūkst acīm ar ko mieloties. Uz skatuves ir liels galds pilns ar mantām – priekš loterijas. Kūku galds ir pilns ar kū-kām – priekš pirkšanas un ēšanas. Tas man dikti pa prātam. Nopērku divus šķīvīšus ar kūkām AI... AI... AI! Un apsēžos pie galda. TĀ, – nu manis dēļ var sākties, kam jāsākas.

Ilgi jau arī nav nemaz jāgaida. Vēl tikai viens šķīvītis tukšs, kad Ingrīda – talcinieču priekšniece, saka atklāšanas vārdus un kaut ko par pavasari. Šis tas man pagāja garām, jo man tās biezās ausis, un bez tam – kā parasti – viens galds, pie kura sēdēja nekultūrnie-ki – nepārstāja pļerkšķēt, – lai kas uz skatuves notika. Pat kad viens puisēns no visas sirds pūta trompeti, – tie tur-pināja savas tērgas. Tādus nākamreiz nevajadzētu laist iekšā, bet kas tad uz mani klausīsies.

Es savu jušanu dabūju izbaudīt, kad puisēns ar trompeti pūta... Šeit ir Latvija, šeit ir Gaujmala, šeit ir mūsu tēvu dzimtene.

Un mēs visi dziedājām līdz... tas bija skaisti!

Priekšnesumos vēl baudījām divas dziesmas, ko dziedāja viena smuka latviešu meitene un kuru uz klavierēm pavadīja otra smuka latviešu meitene.

Par aplausiem, kas sekoja priekš-nesumiem, jau nav ko stāstīt, tie ne-gribēja vien beigties – man gandrīz krampis iemetās pirkstos.

Jāaplaudē noteikti ir arī dāmas – talcinieces; tās nepārtraukti kā čaklas bites staigāja šurp un turp – gan gā-dādamas par ēdienu, gan nesot prom tukšos trauku kalnus, gan pārdodot kūkas, gan gādājot par atspirdzināju-miem. Un šeit es domāju kārtīgus at-spirdzinājumus – ne biešu sulu. Un tos mums piedāvāja pati Ciema priekšnie-ce; uzreiz cita garša.

Dziedājām kopdziesmas, parunā-jamies ar ilgi neredzētiem tautiešiem

un tad bija jālozē loterijas mantas. Tas prasīja krietnu laiciņu, jo mantu klāsts bija bagāts. Un tad – kā visām labām lietām – pienāca beigas un gājām mā-jās.

Paldies Ingrīdai un talciniecēm par skaistu dienu un galvenais – par to labo jušanu!

JancisLaikrakstam „Latvietis“

* * *

Neliels papildinājumsSvētdien, 6. septembrī, mēs pie-

dzīvojām sekmīgu un jauku pēcpus-dienu, jo mūsu vidū ir daudz čaklu un labvēlīgu palīgu. Paldies Ingrīdai Houkai (Hawke) un visām talcinie-cēm par garšīgi gatavotām pusdienām un bagāto kafijas galdu. Betijai Plū-mei par milzīgo loterijas galdu. Ivetai Lainei par priekšnesumu rīkošanu, kur piedalījās pašas dēls Magnuss ar trompetes solo, Lisai Jaunalksnei, kura iepriecināja ar savu dziedāšanu un Lailai Grosai par klavieru pavadī-jumu.

Pavasara svētki ir ne tikai prieka un labas omas uzlabošanas svētki, tā ir svarīga tik ļoti vajadzīgu līdzekļu vākšanas akcija mūsu Ciema labā. Tal-cinieces, kopš 2000. gada ir ievākušas gandrīz $100 000 par labu Latviešu ciemam!

Mīļi aicinu jūs piedalīties mūsu nā-košajā sarīkojumā, Melburnas Kausa dienā, š.g. 3. novembrī, plkst. 14.00, kad jūs varēsiet atkal baudīt mūsu viesmīlību!

Rūta ŠķobaCiema priekšniece

Laikrakstam „Latvietis“

No kreisās: Rūta, Ingrīda, Betija.

FOTO

Ivet

a La

ine

Pavasara svētku dalībnieki.

FOTO

Ivet

a La

ine

Pavasara svētku dalībnieki.

FOTO

Ivet

a La

ine


Pa retam dzīvē gadās brīži, ko gribas aizturēt. Aizturēt, lai no jauna pārdzīvotu prieku un pacilājumu, ko gadījums pats bija sagādājis. Šāds brīdis atgadījās šī gada 16. augustā, Sidnejas

latviešu teātra (SLT) rīkotajā Raiņa 150 gadu dzimšanas atcerei veltītajā Literārā pēcpusdienā. Mans raksts nav domāts kā sarīkojuma recenzija, bet gan kā gluži personīgu impresiju attē-lojums. Jānis Klīdzējs, rakstnieks un psihologs, kādā savā romānā saka, ka nozīmīgi notikumi cilvēka dzīvē atstāj iespaidu – impresiju – cilvēka psihē kā iespiedumu mīkstā mālā. Es rakstīšu par iespaidu, ko Rainim veltītā pēc-pusdiena atstāja manī.

Literārās pēcpusdienas program-mu izpildīja trīs: Juris Krādziņš ar referātu par Raiņa dzīvi un darbiem, Kārlis Gulbergs ar Raiņa dzejas skan-dējumiem un scenogrāfe Vija Spo-ģe-Erdmane ar savu vairāk nekā 50 gadu, teātrim veltīto darbu skati.

Skate uzkrita pirmā. Sarīkojuma telpai tā piešķīra īpašu gaisotni. Nebija šaubu, ka atrodamies teātra brīnumai-najā pasaulē. No izstādītajām skicēm, metiem un foto uzņēmumiem, kas se-dza Mārtiņa Siliņa zāles trīs sienas, vērojām kā no mākslinieces idejas, iztēles, svītras un punkta top visbrīnu-mainākie tērpi, dekorācijas un veselas skatuves iekārtas.

Māksliniecei pateicoties, SLT val-des loceklis Jānis Čečiņš norādīja uz Spoģes-Erdmanes vērību detaļām. Lai tērpa rotājumi kristu pareizās vietās, tad māksliniece nereti tos krāsojusi (ar otu!) kad tērps jau atradies aktierim mugurā. Biju dzirdējusi par slepenām norisēm aizkulisēs, bet par atstāstītā gadījuma iespējamību nebiju pat iedo-mājusies.

No Raiņa skatuves darbiem, Spo-ģes-Erdmanes izstādē bija pārstāvē-ti: Indulis un Ārija, Spēlēju, dancoju ar dekorācijām, bet Uguns un Nakts, Zelta zirgs ar tērpiem. SLT iestudētā, 13. Kultūras dienās izrādītā luga Indu-lis un Ārija 1963. gadā saņēma Raiņa un Aspazijas fonda piešķirto Raiņa ce-ļojošo atzinības balvu – Nameja gre-dzenu zeltā.

Izstādi aplūkojot, mēs staigājām kā apmāti no attēla uz attēlu, pētot aizgā-jušos laikus un sejas. Atpazinu vienu otru teātra darbinieku – aktieri, reži-soru – kura vairs nav mūsu vidū. Gadi tek, un aizskalo.

Attēlos raugoties, atskārtu, ka šī ir vairāk nekā scenogrāfes darbu skate. Šī ir Sidnejas latviešu teātra vēsture ar Viju Spoģi-Erdmani kā vienu no SLT vēstures noturīgākajām veidotājām un dokumentētajām. Lielākā daļa no

izstādītajiem uzņēmumiem bija Spo-ģes-Erdmanes.

Taču zinu teikt, ka Vija nestrādā viena. Aiz katra Vijas skatuves darba stāv dzīves draugs Pēteris ne tikai kā morāls atbalsts, bet ar āmuru rokā un naglām aiz lūpas. Ko Vija izdomā, to Pēteris uzbūvē, vienalga vai tas būtu šūpulis pie sijas vai krāsns, kam no-teiktā laikā ir jāuzsprāgst. Kā cimds ar roku, šie divi – Vija un Pēteris – ir ierakstījuši sevi SLT vēsturē. Bez ie-priekšējas izziņas, Literārā pēcpus-diena izvērtās par jubileju jubilejā, kur Vijas Spoģes-Erdmanes 75 gadu šūpuļa svētki ar 50 gadu darba skati bija ieskauti Raiņa 150 gadu dzimša-nas atcerē.

Rūpīgi izstrādātā referātā Juris Krādziņš klausītājus izvadāja pa Rai-ņa dzīves gaitām no Augškurzemes Dunavas (Rubeņu) pagasta Varslavā-nu lauku mājām, kur Rainim (dzimtā vārdā Jānim Pliekšānam) tiek kārts šūpulis 1865. gada 11. septembrī līdz pat dzejnieka dzīves vakaram Majoros 1929. gada 12. septembrī.

Dzīves ceļš ir līkumots un raibs. Atmiņā ir iezīmējušies daži zīmīgākie dzejnieka dzīves ceļa stabi, pie kuriem piestāšos, savu rakstu veidojot.

Bērnība un pirmā izglītība aizrit Augškurzemē. No dzīves laukos ceļš turīgajam tēva dēlam paveras uz ģim-nāziju Rīgā un tālāk uz tieslietu studi-jām Pēterpilī. Ja prātu saista tieslietu studijas, tad sirdi pasaules literatūrā. Jau šai laikā klajā nāk jaunā dzejnieka pirmie dzejas darbi un satīrisku rakstu krājumiņš Mazie dunduri.

Atgriežoties Rīgā, topošais dzej-nieks ieņem laikraksta Dienas lapa redaktora vietu. Jāpiezīmē, ka Dienas lapa bija toreizējās progresīvi domā-jošās inteliģences ideju paudēja. Šai laikā Redaktors Pliekšāns iepazīstas ar vētras un cīņas dzejnieci Aspazi-ju (Elzu Valteri) ar kuru salaulājās 1897. gadā. Šai laikā arī pirmo reizi parādās rakstnieka pseudonīms – Rai-nis. Pēc nostāstiem viņš to izraudzījies agri savā dzīves gaitā, nolasot to no kāda ceļa staba Latgalē. Vārds iepati-cies un viņš to pieņēmis par savu. Va-lodnieki ir sazīmējuši vārda izcelsmi lietuviešu valodā ar nozīmi raibais. Sakritība vai dzejnieka smalkā nojaus-ma par mūža turpmāko tecējumu?

Raiņa līdzdarbība tā laika politis-kās ideoloģijas kustībā izpelna piecu gadu izsūtījumu uz Krieviju. Cietu-ma ieslodzījumā Rainis atdzejo Ģē-tes Faustu latviešu valodā. Ar to viņš parāda ne tikai savas dzejnieka spējas, bet arī latviešu valodas bagātību.

Atgriežoties Rīgā, seko īss darba posms. Taču pār Rīgu milzt nemiera mākoņi, kas kulminējās 1905. gada asiņainajā revolūcijā. Rainis kļūst tās

līdzdalībnieks. Šai gadā viņš sacer Uguns un nakts. Revolūcija beidzas galīgā sakāvē.

Kad cīņa ir zaudēta, baidīdamies no jaunām vajāšanām, Rainis kopā ar Aspaziju dodas pašuzņemtā trimdā uz Kastaņolu Šveicē. Tur aizrit 15 gadu raženā rakstnieka darbā. Šveicē sarak-stīti Raiņa ievērojamākie dramatiskie darbi: Indulis un Ārija, Jāzeps un viņa brāļi, Zelta zirgs, Pūt, vējiņi, Spēlēju, dancoju, Krauklītis, Daugava.

Tikai tad, kad Latvijas robežas ir attīrītas no vācu un krievu draudiem, un kad pār Latviju plīvo valsts sarkan-baltsarkanais karogs, Rainis ar As-paziju atgriežas Rīgā. Ir 1920. gads. Ar skubu un ideālista dedzību Rainis iesaistās valsts celšanas darbā kā Sat-versmes loceklis, Saeimas deputāts, Mākslas departamenta direktors un Izglītības ministrs.

Latvijas neatkarības gadi Rai-ņa mūžā iezīmējas kā otrs ražīgākais posms. Klajā nāk vairāki dzejas krāju-mi, bērniem veltītas dzejoļu grāmatas, nepabeigtā liriskā autobiogrāfija un virkne jaunu lugu: Rīgas ragana, Iļja Muromietis, Mīla stiprāka par nāvi u.c.

1925. gadā, Raiņa paša sakārto-jumā, sāk iespiest dzejnieka kopoto rakstu krājumu Dzīve un darbi. Līdz mūža vakaram 1929. gadā iznāk des-mit sējumu, ar pēdējo papildsējumu pēc rakstnieka nāves.

Ja dzīves ceļš Rainim bija līkumots un raibs, tad līdzīgs bijis arī dzejnie-

Impresijas un ceļa stabiRaiņa 150 gadu atcere Sidnejā


No kreisās: Pēteris Erdmanis Vija Spoģe-Erdmane, Kārlis Gulbergs.

FOTO

Edg

ars G

rest

e

No kreisās: Juris Krādziņš, Vija Spo-ģe-Erdmane, Kārlis Gulbergs.

FOTO

Edg

ars G

rest

e


SLT turpina dar-boties pilnā sparā. Visi atkopušies no kolosālā darba, kas bija nepiecie-šams, lai uzvestu Oza burvi AL55KD laikā. Tam sekoja Aivas Birbe-les komēdija Zaļā zona,

ko Sidnejā uzveda maijā.Tagad Zaļās zonas ansamblis at-

sācis mēģinājumus gatavojoties vies-izrādei Melburnā. Aktieri sajūsmā, ka varēs velreiz stāties publikas priekšā. Lielākai tiesai Melburnas skatuve pa-zīstama, un Melburnas publikai viņu sejas. Bet ir pāris, kas pirmo reizi uzstā-jās Sidnejas izrādē, kam šis brauciens būs jauns piedzīvojums. Pazīstami un atzīti par viņu sniegumiem daudzās izrādēs – Lija Veikina, Linda Ozere, Klāra Brūvere, Jānis Čečiņš, Ojārs Greste, Andris Kariks un piedevām jaunie talanti – Ilze Viļuma, Marita Lipska, Anita Kaze un Solvita Kug-rēna. Pēc Sidnejas izrādes recenzente Inta Rodžersa rakstīja: „Tie, kas nebi-

ja pieņēmuši SLT ielūgumu tikt krietni pasmīdināti kopā ar atļauju uz divām stundām justies dumpīgiem pret liku-ma un sabiedrības normām – tie var tikai nožēlot savu prombūtni.“

Izrāde Melburnā svētdien, 4. ok-tobrī, plkst. 15.00, Melburnas Latvie-šu namā. Mēs aicinām, lai jums nav jānožēlo!

Paralēli šiem mēģinājumiem, SLT sāks sagatavot nākošo izrādi – Kalei-doskopiņš, kas līdzināsies SLT Kalei-doskopu izrādēm – tikai skatītāji sēdēs pie galdiņiem un varēs baudīt ne tikai humoristiskos skečus un dziesmas, bet arī atspirdzinājumus. Ko sola nākotne, un kā uz to atsauksies Sidnejas Lat-viešu biedrība? Kā jau tas parasts rē-vijās, varēsim paši par sevi pasmieties bez apvainojumiem. Trīs izrādes – 6., 7. un 8. novembrī.

Jānis GraudsLaikrakstam „Latvietis“

Sidnejas Latviešu teātris„Zaļā zona“ Melburnā – „Kaleidoskopiņš“ – Sidnejā

Lija Veikina un Ojārs Greste.

FOTO

Vik

torij

a M

ačēn

a

Linda Ozere un Andris Kariks. FOTO

Vik

torij

a M

ačēn

a

ka izaugsmes ceļš. Kā vidusskolnieks viņš pirmo atsauksmi par saviem dze-jas mēģinājumiem saņēmis no vecākās māsas: brālīt, liels dzejnieks no Tevis neiznāks. Met labāk dzejošanu pie ma-las. Zaļoksnējs puisis darījis, kā teikts, un dzejošanu uz laiku arī atmetis.

Ar Aspazijas ienākšanu Raiņa dzī-vē parādījies jauns ceļa stabs, jauns pagrieziens. Tik vien vajadzējis kā As-pazijai pateikt: Tu esi dzejnieks, liels dzejnieks, un Tu nedrīksti ilgāk turēt savu sveci zem pūra, lai dzejnieks at-gūtu ticību sev un savai sūtībai. No šī brīža dzejnieks vairs neskatās atpakaļ. Viņa personā dzimst un izaug latviešu tautas lielākais dzejnieks.

Ja J. Krādziņa referāts norādīja uz Raiņa dzīves ārējām kontūrām, tad Kārlis Gulbergs, ar astoņiem dzejas skandējumiem, mūs ieveda Raiņa gara pasaulē. Iestarpinātus referāta gaitā, mēs dzirdējām Pūt, vējiņi prologu, Karaļmeita, Bij dziļa ziema, Senatne, Uguns un nakts prologu, Spēlmanītis, Baskājiešu karodznieks, un Kalnā kā-pējs.

Deklamācijas laikā jūtu spriegums, kas pārņēma telpu bija taustāms. Šķi-ta, neelpojām. Un, neaplaudējām, lai noskaņu neizkliedētu. Balss pacēlums un deklamācijas tiešums mūs uzrunāja ne no pagātnes, bet no laika un telpas, kur atradāmies šobrīd. Caur Gulber-ga priekšnesumu, mēs kļuvām Raiņa uzrunātie, Raiņa tiešie adresāti. Ai, nemirstīgais Raini! Kaut Tu nojaustu

mūsu saviļņojumu šodien!Jau pie pirmā – pie Pūt, vējiņi pro-

loga gribējās izsaukties: ne tikai Rai-nis! Tie taču esam arī mēs! Tās ir mūsu ilgas, ar kurām esam uzauguši, ar ku-rām dzīvojuši. Tās ir mūsu cerības, ar kurām raudzījāmies uz Latviju visus tos garos gadus, kad dzimtais krasts mums nebija aizsniedzams. Tie bijām mēs, kas jautājām: „Kur ir tas vējiņš, kas ir mums reiz pūstu / Kas dzītu dzimtenē ir mūsu laivas?“

Tie bijām mēs, kas „ar dziesmām remdām savas ilgas / No dziesmām laivu (taisījām), (no) skaņām vēju.“

Ar tādu pašu jūtu saspringtību mēs uzņēmām pārējās deklamācijas. Ar Karaļmeitu no cerībām mēs „jaunus gaismas audus“ audām. Caur Dziļās ziemas sniegu, salu „[mēs] ziedoni līdzi sev piemiņai ņēmām.“ Un, Se-natnes burvīgā gaismā gaidījām, kad „augšā kāps pilskalns no senseniem laikiem.“

Caur Uguni un nakti mēs redzējām sapņu garus, pār mēness tiltu nākam, ar cerībām sveikt „jaunu cilti, kas to cīņu vedīs galā.“ Ar Spēlmanīti pie saules kāpām meklēt taisnību un tie-su dzīvot „vienā vietā pie baltās jūras, šaizemē, savzemē [kur esam dzīvojuši] piectūkstoš gadus.“

Tad, līdz ar Baskājiešu karodz-nieku vērojām, kā „dzima mūsu brīvā Latve,“ kā „sarkanbaltās debesīs atvi-zēja trijas zelta zvaigznes.“ Un, līdz ar dzejnieku pašu Latvijai apliecinājām arī mēs: „tavi bijām, tavi esam, tavi būsim mūžībā.“

Vairāk kā jebkurš latviešu dzej-

nieks, Rainis savā dzejā atspoguļo tau-tas dvēseli.

Savu personīgo dvēseli Rainis atklāj Gulberga pēdējā izvēlē Kalnā kāpējs. Taču arī pie šīs dzejas skandē-juma mēs nepalikām ārpusē. Kas gan nav izjutis dzīves skaudro patiesību!?

...Tad kļūsi vientulīgāks, gads pēc gada,

No tevis atšķelsies pēc drauga draugs,

Rets ceļotājs, kas būs Tev dvēs’lē rada,

Un reta puķe, kas Tev klintīs augs.Taču pašnožēlas un sakāves Rainis

nepazīst. Arī tad, kad „ledains vairogs segs... visas zemes ilgas krūtīs degs.“

Dzejas skandējumam izskanot, bi-jām kā mūžības skarti un apdvesti.

Raini nevar apbedīt. Viņš dzīvo un dzīvos no paaudzes uz paaudzi, kamēr vien zemes virsū būs latviešu tauta.

Ar dzejas izvēli, secību un savstar-pējo sakarību Gulbergs mūs ieveda Raiņa gara pasaulē. Ar skandējuma tiešumu viņš mums to atklāja. Par cik Gulbergs ar savu priekšnesumu deva godu Rainim, par tik dzejas skandē-jums deva godu Gulbergam.

Šogad, Raiņa gada atceres zīmē, kur vien pasaulē atrodas latvieši, no-tiek daudz un dažāda veida sarīkoju-mi. Mēs, Sidnejas latvieši, bijām lepni uz savējo.

Paldies Literārās pēcpusdienas rī-kotājiem un izpildītājiem par skaisto, neaizmirstamo un vērtīgo pēcpusdie-nu.

Lauma ReinfeldeLaikrakstam „Latvietis“

Impresijas un ceļa stabiTurpinājums no 8. lpp.


Latviešu Kopība Vā-cijā (LKV) var atskatī-ties uz 70 pastāvēšanas gadiem. Pirmā Padomes sesija notika 1945. g.

18. novembrī Detmoldā (bēgļu nomet-nē). Toreiz Latviešu Centrālā Padome. Laikraksti Laiks (ASV) un Latvija (Vācija) rakstīja pirms 30 gadiem: „Panākumu ailē tomēr jaieraksta tas vēsturiskais sasniegums, ka vēl līdz šai dienai brīvā pasaulē eksistē pilna kursa latviešu ģimnāzija. Tāpat lielas pūles prasījis laikraksts Latvija, tā uz-turēšana un stabilizēšana“. Minsteres Latviešu ģimnāzija (1945-1998) vairs nepastāv, bet tās skolēni rosās visā pasaulē, sevišķi Latvijā (teica Dainis Īvāns 2. septembrī Baltijas Ceļa godi-nāšana Minsterē). Avīze pārtapa par Brīvo Latviju – tā turpina iznākt kā Eiropas latviešu nedēļas avīze – re-dakcija Riga.

Šodienas LKV Padomes sēde no-tika 5. septembrī bijušajā Minsteres Latviešu ģimnāzijas telpās – Latviešu Centrā Minsterē (LCM). Sēdē pie-dalījās 10 Padomes locekļi un viesis. LKV Padomes prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis (vadīja sanāksmi), Zuze Krēsliņa-Sila (vietniece), Nīls Ebdens (valdes priekšsēdis), valdes lo-cekļi: Arnis Drille (sēdē apstiprinātais priekšsēža vietnieks), Inese El Tavila (kultūra, sarīkojumi), Zane Priede (kasiere), Jānis Lielbārdis (valdes lo-ceklis), Dr. Jānis Vilciņš, Dr. Andris Zemītis (revisors), Aija Ebdene (pre-zidija sekretāre). Pamatojoties uz to, ka divi valdes locekļi laiku atpakaļ atkāpās no saviem amatiem, (Roberts Putnis atgriezās Latvijā) Padomes kandidātos palikušos Jāni Lielbārdi (Štutgarte) un Zani Priedi (Bonna) ap-stiprināja amatos.

„Dari labu un runa par to“Nīls Ebdens uzsvēra, ka svarīgi sa-

biedrībai paskaidrot par LKV, sevišķi sarīkojumos, kurus LKV līdzfinan-cē. Un tādu ir bijis gana: 2014. gada otrajā pusē un 2015. gada pirmajā pusgadā atbalstīti ar 400 eiro katrs – Štutgartes-Etlingenas valsts svētku sa-rīkojums, sieviešu koris Silava (Marka Opeskina vadībā), Novusa sporta ini-ciatīva (Kaspars Paegle), Valstsvētki Hamburgā. Ik pa 1000 eiro saņēma Tautas deju kopa Trejdeksnītis, Štut-garte, Minsteres deju kopa MiLaDe-Ko, koris Silava, lai piedalītos Eiropas Latviešu Kultūras svētkos (ELKS) Briselē. LKV ar 1000 eiro palīdzēja Minsteres bērnu deju kopai Dancī-tis nokļūt uz Skolēnu un jaunatnes dziesmu svētkiem Rīgā. Tādu pašu summu saņēma nometne Latgaļu tra-dicionālo prasmju darbnīca bērniem, Latgalē. ELKS dabūja 4500 eiro tieši

svētku veidošanai. LKV kopā ar Bal-tiešu Kristīgo Apvienību Annabergā (Bonnā) rīkoja 2014. gada Valstsvēt-kus, kuru izdevumus samaksāja LKV. Frankfurtē top jauna deju kopa.

LKV bibliotēka LCM telpāsLCM pagājušā gadā jūlijā smagi

cieta no Minsterē vēl nepiedzīvota lie-tus. Postījumi pagrabtelpu grīdām un sienām ir daļēji novērsti. Ir remontēta bērnu dārza telpa. LKV bibliotēkas (agrāk MLĢ) apakšējam stāvam tas vēl priekšā. LKV palīdzēs, pārskaitot LCM 10 000 eiro. Lai pēc grīdas re-monta nodrošinātu bibliotēkas pieeja-mību apmeklētājiem, LKV vienu gadu segs ar darbinieku saistītas izmaksas – uz t.s. mini-darba pamata. Pateicoties diviem seno dienu testamentāriem novēlējumiem, LKV ir varējusi veikt visu augšā pieminēto.

Galvas daudz lauzītas par biblio-tēkas nākotni: Tās sakārtošanu un uzturēšanu LCM namā, bibliotēkas varbūtēju pārvešanu uz Latviju. Rī-gas galvenām bibliotēkām nav trim-dā izdoto grāmatu trūkuma. Divas lietpratējas no Latvijas Universitātes, kāda vācu-latviešu projekta ietvaros, atbrauks novembrī, lai novērtētu eso-šo krājumu. Jau 2009. gadā Latvijas Nacionālas bibliotēkas speciālistes pa-vadīja mēnesi bibliotēkā. To novērtēja kā ļoti nozīmīgu mūsu tautas nacionā-lās kultūras mantojuma vērtību. Pēc MLĢ slēgšanas vietējās sabiedrības interese par literatūru mazinājusies.

Latvijas Vēstniecība un piedalīšanās Latvijā

12. Saeimas vēlēšanās vairāki LKV Padomes locekļi strādāja vē-lēšanu iecirkņos vai vadīja kādu no Vācijas iecirkņiem. Reizē LKV vēst-niecībai palīdzēja sameklēt personālu vairākiem iecirkņiem. Šāgada 8. mai-jā vēstniecībā notika domu apmaiņa ar Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāju Ilmāru Latkovski.

Kr. Grasis, N. Ebdens, Z. Krēs-liņa-Sila, A. Zemītis, L. Urdze un A. Ebdene piedalījušies dažādās kon-ferencēs būdami Latvijā. Attiecīgie Eiropas latviešu apvienības (ELA) sanāksmēs, ELKS plānošanas sēdēs, laikraksta Brīvā Latvija izdevēju ko-pas sēdē, Diasporas konferencē u.c. N. Ebdens ticies ar Pasaules Latviešu Mākslas centra valdes locekli Daini Mjartānu, lai apspriestu kādu LKV īpašumā esošu mākslas darba ziedoša-nu galerijai. LKV krājuma ir dāvinātas gleznas.

ELA un ELKSKr. Grasis plašāk stāstīja par ELKS

Briselē. I. El Tavila bija bijusi atbildīga par tautas deju programmu un papildi-nāja Kr. Grasi. LKV viņai pateicās par lielisko darbu. Dalībniekiem un skatī-tājiem svētki patikuši. Sagatavošanās laiks bijis neparasti īss un biežāk nā-cies uz vietas rast risinājumus. Nožē-lo, ka starptautiskās EP amatpersonas neesot izrādījušas interesi. ELA sapul-ce notiks 18.-20. septembrī Dublinā. Uz turieni dosies LKV amatpersonas, cerībā dzirdēt, kā ELKS var finansiāli savilkt galus kopā, kas plānojot svēt-kus neizskatījās apmierinoši.

Latviešu skoliņas VācijāKr. Grasis izteica priekšlikumu, ka

LKV varētu būt kā jumta organizācija šīm skoliņām. Tas atvieglotu līdzekļu piesaistīšanu skoliņu darbībai un reizē veicinātu jaunu biedru piesaisti LKV.

Eiropas Vasaras skola (EVS) šo-gad saņēma 13 000 eiro atbalstu no Sabiedrības Integrācijas Fonda (SIF).

Biedrība ir atkarīga no tautiešu at-saucības un intereses. Lai neapstātos 70 gadus tautiešu auklēts senāku dienu dāsnums, lūdzu rakstiet, iesakiet, kā uzlabot lietderīgu kopēju darbību pla-šajā Vācijā. Darboties gribīgi tautieši laipni gaidīti visās novietnēs. LKV top jauna mājas lapa www.lk-v.de.

Latviešu Kopībai Vācijā sevi vairāk jāparādaLKV Padomes sēde „vakar“ un šodien

LKV Padomes sēde 2025. g. 5. sept. Minstere. No kreisās: Dr. Jānis Vilciņš, Arnis Drille, Inese El Tavila, Zane Priede, Aija Ebdene, Kristaps Grasis, Nīls Ebdens, Zuze Krēsliņa-Sila, Jānis Lielbārdis, Dr. Andris Zemītis.

FOTO

Līg

a B

ogda

nova



Ja man kāds pirms mēneša būtu teicis, ka es sēdēšu Ķiploku kro-gā un mielošos ar ķip-lokiem, es būtu atbildē-jis, ka viņš ir apšņākts, aptaurēts, vai kā citādi

„-ēts,“ jo ar ķiplokiem, mans vēders saka: mums neiet kopā ceļš un taka. Taisnību sakot, tik traki jau nav. Mans vēders nepanes sīpolus, un tāpēc es iz-turējos noraidoši arī pret sīpola brālē-nu ķiploku.

Es nezinu, kā tas gadījās, kā ne, bet uz Ķiploku krogu mani ar Purcie-mu aizveda RSU Anatomikuma direk-tore, prof. Dr. Māra Pīlmane ar savu laulāto draugu Vilni. (Es to pieminu, lai Jūs zinātu, cik izmeklētā sabiedrī-bā es apgrozos!) Saka, ka iedrošināties esot skaisti. Ja jūs esat ieinteresēti, tad

Ķiploku krogs (angliski – Garlic Pub) atrodas Rīgā, Jēkaba ielā 3-5 ar ieeju no Mazās Pils ielas.

Gandrīz visi ēdieni Ķiploku krogā no aperatīva, zupām līdz pamatēdie-niem un pat deserti tiek pasniegti ar ķiplokiem – kopā vai atsevišķi. Krogs piedāvā tikai četru veidu zupas; viena no tām, protams, ir ķiploku soļanka. Ēdienkartē sastopami arī dažādi kars-tie ēdieni, piemēram, krāsnī cepti kar-tupeļi ar marinētu siļķi un biezpienu, bet firmas ēdiens ir Ķiploku sēņu na-miņš ar šitaki un citām sēnēm un to-mātu krējuma mērci. Ķiploku skartie deserti – siera kūka, ķiploku parfē vai saldējums ar ogu vai medus – ķiploku mērci. Bet ja nu ķiplokus jūs nepavi-sam nevarat atļauties ēst, jo gaidāms kāds svarīgs randiņš, tad varat izmē-ģināt šokolādes fondū vai upeņu saldo

zupu ar putukrējumu.Cilvēks jau nedzīvo no maizes

vien, kaut kas jāiedzer ar, piemēram, sulas, atspirdzinošie dzērieni – kafija, tēja, minerālūdens. Alkoholiskie dzē-rieni ir visai krāšņi pārstāvēti, ir pat ķiploku šņabis un ķiploku alus! Resto-rāns var uzņemt 50 apmeklētājus. Par cenām neko nezinu teikt, jo rēķinu sa-maksāja Māra. Es izdzēru vienu ķiplo-ka alu (garšoja saldeni), otru bez ķiplo-kiem un pagaršoju ķiploku saldējumu. Tas viss. Jā, par apkalpošanu papildus jāmaksā 10% no kopējās summas. Bet Anatomikuma direktore to var atļau-ties.

Tas viss, kas man par krogiem stāstāms.

Ar ķiplokainu sveicienu,Uldis Siliņš

Laikrakstam „Latvietis“

Kapu svētki ir sena, īpaša latviešu tradīcija, un arī šogad tādi noti-ka Toronto Jorka (York) kapsētā. Neskatoties uz svētdienas, 13. septem-bra, vēso un brīžiem

lietaino laiku, arī šogad kapusvētkos piedalījās liels skaits dalībnieku.

Vairākos pēdējos gados Toronto kapusvētku dievkalpojums ir kļuvis par ekumēnisku pasākumu visām To-ronto latviešu kristīgajām draudzēm. Svētkus rīko luterāņu draudzes ro-tācijas kārtībā, bet tanīs piedalās arī katoļu un baptistu pārstāvji. Atbildī-ga par dievkalpojuma rīkošanu šo-gad bija Sv. Andreja draudze ar prā-vesti Ilzi Kuplēnu-Jūvarti (Ewart) priekšgalā. Katoļu draudzi pārstāvēja Dr. Vilis Mileiko un baptistu draudzi Vaira Gertnere. Dievkalpojuma va-dīšanā vēl piedalījās prāvests emeritus Dr. Fricis (Fritz) Traugott Krist-bergs un mācītāja Dr. Anita Gaide.

Skaistu, pacilājošu sprediķi teica prā-veste Ilze Kuplēna-Jūvarte.

Pirmo reizi Toronto kapusvētkos bija vairāki jaunumi. Liekas, ka pir-mo reizi dievkalpojums norisa divās valodās: latviešu un angļu. Kāpēc tā? Vispirms tāpēc, ka vecākā audze pa-mazām sarūk, un daļa jauniešu nepie-tiekoši pārvalda latviešu valodu. Bez tam, kapusvētkos piedalās arī daudzi latviešu draugi kanādieši, kuriem lat-viešu valoda ir sveša.

Katrs, kas apmeklēja kapusvētkus, pirms dievkalpojuma saņēma baltu rozi, un pirmo reizi šo svētku vēstu-rē debesīs pacēlās 50 (!) balti baloži. Balti baloži simbolizē dvēseli, nemir-stīgo garu. Par to bija parūpējies Ro-sar-Morrison bēru nams. Baltās rozes sagādāja Jorka kapsētas pārvalde. Bal-to rozi nereti asociē ar gaišas piemiņas apliecinājumu, ar visa jauna, labu sā-kumu.

Dievkalpojumam sekoja pieņem-šana ar cienastu kapu pārvaldes ēkā.

Vairāki no svētku dalībniekiem pēc dievkalpojuma devās uz Toronto Lat-viešu Centru, kur tos gaidīja bagātīga un garšīga maltīte. Citi devās mājup, kur savus mūžībā aizgājušos piederī-gos atcerējās radu un draugu lokā.

Vilis MileikoLaikrakstam „Latvietis“

Baltas rozes un balti baloži kapusvētkos2015. gada kapusvētki Toronto

Bildē no labās: pie mikrofona prāveste Ilze Kuplēna-Jūvarte (Ewart), ērģel-nieks Dāvids Šmits, mācītāja Anita Gaide, prāvests emeritus Fricis (Fritz) T. Kristbergs.

FOTO

Vili

s Mik

lasē

vičs

Tautiņi (tautieši un tautietes) mīļie!Ar ķiplokainu sveicienu

LKV kontakti:Nīls Ebdens, Frankfurter Str. 54,

35444 Linden, [email protected], tālr. 06403-940933.

Arnis Drille, Salzmannstr. 152, 48159 Münster, [email protected], tālr. 0151-70344412.

LKV lūdz sabiedrību nākt palīgā

ar ziedojumiem, novēlējumiem un, protams, arī piedāvā kļūt par biedriem, samaksājot gadā 24 eiro (pensionā-riem 12 eiro).

LKV Konts: Lettische Ge-meinschaft in Deutschland e.V.; IBAN: DE400501500000397786; BIC: WELADED1MST

Vēlams stāstīt jauniebraucējiem, ka LCM telpās no laika gala atrodas rakstnieku Zentas Mauriņas (novē-lejums bij. MLĢ), Jāņa Jaunsudrabi-

ņa (Latviešu Preses biedrība Vācijā), muzeālās istabas. Tāpat Konstantīna Raudives un Pētera Ērmaņa piemiņas stūrīši. Apmeklētāji gaidīti. LKV pa-teicas Viktoram Kangerim par pašaiz-liedzīgu šo kultūrvēsturisko mantoju-mu popularizēšanu.

Aija EbdeneLīga Bogdanova (LCM praktikante,

Ventspils Augstskolas studente) palīdzēja raksta tapšanā. Laikrakstam „Latvietis“

Latviešu Kopībai VācijāTurpinājums no 10. lpp.


9.–17. jūlijā, Latvijā, Vidzemē, skaistā vietā pie Gaujas – Ratniekos norisinājās seminārs jauniešiem ve-cumā no 18 līdz 32 gadiem. Mērķis: sanākt latviešu jauniešiem kopā un baudīt savu latvietību. Seminārā katrs dalībnieks varēja izvēlēties vienu ie-virzi, un vienu projektu, kuros darbo-sies visas nedēļas garumā. Seminārā bija arī kopējās lekcijas, izklaidējošā vakara programma, un pat ekskursijas uz apkārtējām interesantām vietām. Latvijā dzīvojošiem latviešiem bija ie-spēja saņemt līdz 50% stipendiju, uz-rakstot īsu motivācijas vēstuli.

Šī gada Pasaules latviešu jaunatnes nometne 2x2 tika rīkota ne ārzemēs, bet pašā Latvijā! Nometnē bija sapul-cējies kupls skaits – 110 dalībnieki un vadītāji no astoņām dažādām valstīm. Deviņu dienu garumā tika ievērota aizraujoša un intensīva dienas kārtība. Dalībnieki katru dienu devās uz pašu izvēlētām ievirzēm un pēcpusdienā uz savu izvēlēto projektu.

Nometnes dalībniece Laura Nīgale raksta

Es biju izvēlējusies ievirzi Kādi mēs esam, kur pārrunājām tieši, – kādi mēs kā latvieši esam. Mēs daudz spriedām arī, kas mums ir, vai arī kas nav līdzīgs starp tiem, kuri dzīvo Latvijā un tiem, kā es pati, kuri nedzīvo Latvijā. Mēs ar spraigām diskusijām, smiekliem un pat dažām asarām lauzām viens otra stereotipus. Programmas beigās sa-pratām, ka tā vieta, kur mēs dzīvojam ikdienā, neraksturo vai esam latvieši, vai nē. Dažiem pie sava latviskuma ir jāpiestrādā drusku cītīgāk nekā citiem, bet tomēr mums visiem ir kas kopīgs – mūsu latvietība. Mums visiem bija lī-dzīgs mērķis – uzturēt un baudīt mūsu latviskumu un tā mēs vienpadsmit cil-

vēki šo deviņu dienu laikā sadraudzē-jāmies kā tāda mīļa ģimenīte!

Pēcpusdienās bija vairāk laika at-pūtināt galvas no nopietnām sarunām, piedaloties projektos. Es biju projektā Aktīvā atpūta dabā. Mēs mācījāmies, kā siet mezglus, darboties ar kompa-su un lasīt kartes. Kopīgi uzbūvējām un izbaudījām zaķīšu pirtiņu. Tie, kas nav pazīstami ar tādu terminu, tad: tā ir pirts, kura ir uzbūvēta ārā no koku zariem un apmesta ar lielu plēvi. Pirts sakarst no akmeņiem, kuri ir uzkarsuši ugunskurā ilgāk par četrām stundām! Nebiju sagatavojusies, ka tiešām būs tik karsti un tik efektīgs pirts piedzīvo-jums! Mēs gājām arī pārgājienā pa Gau-jas Nacionālo parku un ar kanoe laivām airējām pa Gauju. Man tiešam bija jau-ka iespēja baudīt un pavadīt laiku Lat-vijas skaistajā dabā, un ko citu var vēlē-ties, kad pavadīta visa vasara Vecrīgā!?

Nometnē sanācām kopā dziedāt, klausīties koplekcijas, piedalīties va-karu nodarbībās kā, piemēram, uguns-kura vakarā ar visu dalībnieku uzstā-šanos. Vēlā vakarā visiem kopā bija iespēja piedalīties nīkšanā, kur varēja turpināt dienas pārrunas, iepazīties la-bāk ar citiem dalībniekiem, tusēties un padziedāt! Viena diena nometnē bija kā ekskursijas diena, kur komandās orientējāmies pa Cēsīm, spēlējot man-tu meklēšanas spēli, laivojām pa Gauju visi kopā, kur dažiem gāja vieglāk nekā citiem. Vakarpusē mums bija vienrei-zēja iespēja izstaigāt un izbaudīt Iman-ta Ziedoņa pasakaino vasaras māju.

Noslēguma vakarā mūs apkalpo-ja projekta Mūsdienu latviešu virtuve dalībnieki ar paštaisītiem ēdieniem, par kuriem domājot, man vēl arvien mutē tek siekalas. Vakariņu laikā kat-ras ievirzes un projekta grupa uzstājās un prezentēja citiem, ko viņi deviņu

dienu laikā ir darījuši. Pēc vakariņām bija liels pārsteigums, jo bija ieradies Latvijas popzvaigzne Lauris Reiniks nodziedāt dažas dziesmas un iesildīt mūsu pēdējo balli kopā.

Es varu apgalvot, ka visiem, tāpat kā man, šī nometne tiešām paliks sirdī ļoti nozīmīga. Mēs visi bijām laimīgi, ka bija iespēja piedalīties. Šī nometne man tiešām bija ļoti vērtīga, es ieteiktu vi-siem vismaz vienu reizi piedalīties 2x2, ja viņiem ir tāda iespēja, un nevaru sa-gaidīt piedalīties nākamajās nometnēs!

Dalībnieks Pēteris Rācenis raksta

2x2 nometne pārspēja gaidīto! Pie-dalīšanās projektā Aktīvā atpūta dabā man bija brīnišķīgs piedzīvojums. Kā jau Laura minēja, mēs laivojām pa Gauju, baudījām zaķīšu pirtiņu, un arī izmēģinājām slack line staigāšanu. Mans vismīļākais piedzīvojums bija pārgājiens pa vienu no Gaujas piete-kām. Tas bija tik lieliski, jo mēs gājām tur, kur nebija taku, un meklējām ceļu gar upi un lejā pa stāvām gravām!

Es arī piedalījos ievirzē Uzņēmīgie latvieši, kur es ļoti daudz iemācījos par latviešu biznesu un īpaši par Lat-vijas start-up projektiem. Šī ievirze atvēra man acis par biznesa notiku-miem un arī par potenciālajām biznesa iespējām Latvijā.

Pats labākais bija iespēja veidot jau-nas draudzības. Tur es satiku draugus, kurus es jau pazinu daudzus gadus, un bija ļoti jauki atkal pavadīt laiku kopā. Bet vēl labāk bija tas, ka iepazinos ar latviešu jauniešiem no Latvijas, kā arī no visām pasaules malām! Man ir ļoti jaukas atmiņas no šīs nometnes tieši tāpēc, ka visi bija tik jauki un draudzī-gi. Liels paldies visiem dalībniekiem, rīkotājiem un atbalstītājiem! ■

Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2Divu dalībnieku atmiņas

Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2.

FOTO

2x2

dal

ībni

eks

Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2.

FOTO

2x2

dal

ībni

eks

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu krāsās!Abonements $42 par 10 numuriem, $82 par 20 numuriem vai $210 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


Liekas, ka par spī-ti Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Nila Uša-kova publiski paustajam, arhitektes Zaigas Gailes un viņas domubiedru grupas centieni apturēt

arhitekta Gunāra Birkerta projektēto Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes Namu nonākuši Rīgas pilsētas institū-ciju aizgādībā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir atļāvis Rīgas pilsētas būvvaldei līdz 2016. gada 11. maijam pagarināt lēmuma pieņemšanu par būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Oku-pācijas muzeja ēkas Strēlnieku lau-kumā 1 rekonstrukcijai. Kā lēmuma pamatojums minēts fakts, ka Rīgas pilsētas arhitekta atzinums Būvvaldē saņemts tikai divas dienas pirms ter-miņa notecēšanas, 2015. gada 8. sep-tembrī, „radot nepieciešamību pēc papildus laika [dokumentācijas] izvēr-tēšanai kopsakarībā ar lietas materiā-liem un spēkā esošo būvniecības pro-cesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.“

Latvijas Okupācijas muzeja bied-rība un Latvijas Okupācijas muzejs protestē pret šādu rīcību. Šāds paga-rinājums, ja Rīgas pilsētas būvvalde izmantos visus atvēlētos astoņus mē-nešus, nozīmē, ka• Valsts akciju sabiedrībai Valsts ne-

kustamie īpašumi nebūs iespējams paredzētos ēkas būvdarbus pa-beigt līdz 2011. gada 8. jūlija Mi-nistru kabineta rīkojuma Nr. 307 18.08.2014. gada redakcijā noteik-tajam projekta izpildes termiņam 2016. gada 1. oktobri, kas jau tagad pagarināts līdz 2017. gada 1. jūlijam;

• nebūs iespējams uzcelt tai pašā rīko-

juma redakcijā paredzēto Padomju okupācijas upuru piemiņas memo-riālu, kura celtniecība tieši atkarīga no Muzeja ēkas celtniecības un kura izpildes termiņš noteikts 2017. gada 1. jūlijā;

• Latvijas Okupācijas muzejam ne-būs iespējams iekārtot jaunu, mūs-dienīgu ekspozīciju un attīstīt piln-vērtīgu darbību Latvijas simtgadē, 2018. gadā;

• vēl ilgstoši strādājot pagaidu telpās ar stipri samazinātu apmeklētāju skaitu, arvien vairāk pieaugs Mu-zeja operatīvā budžeta deficīts, un Muzejam radīsies vēl tālāki finan-siāli zaudējumi, kas jau tuvāko gadu gaitā apdraudēs Muzeja eksistenci.

Konstatējam, ka Rīgas pilsētas institūciju rīcība ir klajā pretrunā Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova publiski paustajiem ap-galvojumiem, ka viņam rūp Muzeja ēkas celtniecības iespējami drīza pa-beigšana. Tā kā Būvvalde savlaicīgi saņēmusi gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes, gan arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumus, kas atbalsta projekta realizāciju, se-cinām, ka tieši Rīgas pilsētas insti-tūcijas tagad ir primāri atbildīgas par projekta aizkavēšanu un no tās izrie-tošajām sekām.

Konstatējam, ka šāda projekta aiz-kavēšana ir pretēja Latvijas Republi-kas Saeimas, valdības, valsts preziden-ta un citu augstu amatpersonu skaidri izteiktajai vēlmei un atkārtotajam atbalstam šī valstij nozīmīgā projekta realizācijai. Muzeja paplašināšana jau ietverta Saeimas 2006. gada anotācijā; pirmais Ministru kabineta rīkojums Nr. 286 „Par Latvijas Okupācijas mu-

zeja ēkas Rīgā Latviešu strēlnieku laukumā 1, rekonstrukciju“ tika ap-stiprināts 2007. gada 17. maijā; projekta Plā-nošanas un arhitektūras uzdevumu (PAU), uz kuru pamatojas Būv-valdē iesniegtais tehniskais projekts, Būvvalde izsniedza 2008. gadā; tā de-rīguma termiņš pagarināts 2011. gadā. Gan Muzeja paplašinātā ēka, gan Me-moriāls ir iekļauti 2010. gadā apstip-rinātajā Latviešu strēlnieku laukuma detaļplānojumā. Nav objektīvu iemes-lu likt tālākus šķēršļus šī ilgi apspries-tā, apstiprinātā un celšanai sagatavotā projekta īstenošanai.

Konstatējam, ka projekta tālāka aizkavēšana, lai kādu Rīgas pilsētas minēto iemeslu, apsvērumu, ieganstu vai rīcības dēļ, nopietni apdraud Mu-zeja spēju pildīt 2006. gadā pieņemtā Latvijas Okupācijas muzeja likumā noteiktos valstij svarīgos Muzeja uz-devumus. To pilna izpilde nepiecieša-ma tieši tagad, kad Latvijai jāsastopas ar Krievijas informatīvā kara cen-tieniem Latvijai un pasaulei uzspiest savu versiju par Hitlera-Staļina pak-tu un tā sekām Latvijā – padomju un nacistiskās Vācijas okupāciju un abu okupāciju nodarījumiem pret Latvijas valsti un tautu.

Tādēļ prasām Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja un atbildīgo Rīgas pil-sētas institūciju nekavējošu rīcību, lai Rīgas pilsētas būvvalde bez tālākas kavēšanās veiktu savus uzdevumus un izsniegtu būvatļauju Latvijas Okupā-cijas muzeja ēkas rekonstrukcijai.

Valters NollendorfsLatvijas Okupācijas muzeja biedrības

valdes priekšsēdis

Latvijas Okupācijas muzeja „Nākotnes Nams“Tas iestrēdzis Rīgas pilsētas birokrātijā

Atbraucot uz Austrāliju pie sava radi-nieka, viņš te apmetas uz dzīvi. Pirmā kara laikā pieteicās militārā dienestā un cīnījās Rietumu frontē, kur tiek ievainots. Atgriežoties Sidnejā, viņš stājās sakaros ar Latvijas diplomātisko korpusu Londonā, rakstot par Latvijas pārstāvja vēlamību Sidnejā. Sarakstes rezultātā viņš kļūst pirmais Latvijas konsuls Austrālijā (1921. – 1923).

Visu savu stāstījumu Melissa pa-pildināja ar foto attēliem. Skatot AN-ZAC Cove – šīs stāvās kraujas, kurās augšup devās šie vīri pret turku lodēm, rodas nelāga sajūta par kara nejēdzību.

Iespaidīgu un emocionālu Melissa izjuta 25. aprīļa rītausmas svētbrīdi. Tas sākās plkst. 5.30 no rīta, tumsai

mijoties ar rīta ausmu. Tur bija pul-cējušies ap 8000 austrāliešu un 2000 jaunzēlandiešu.

Pēc tam, plkst. 11.00 viņa devās uz Lone Pine svētbrīdi – vietu, kur Lone Pine kaujā (Battle of Lone Pine) laikā krita ap 2000 austrāliešu karavīru.

Melissa rādīja un stāstīja par dau-dzajām kapsētām, kas atrodas šajā pussalā. Kapu plākšņu ieraksti liecina par jaunajām neizdzīvotajām dzīvēm.

Pēc Galipoli Melissa ar organizētu tūri devās apskatīt Turcijas vēsturiskās vietas. Viņa sāka ar Istanbulu (kādrei-zējo Konstantinopoli) – pilsētu, kas atrodas divos kontinentos – Āzijā un Eiropā; pilsētu, kas ir tik bagāta ar vēsturi. Tālāk sekoja Trojas zirgs, Per-gamona amfiteātris un citas vēsturis-kas vietas.

Klausoties Melissas stāstījumu,

skatoties foto attēlus, saieta dalībnieki izstaigāja Galipoli un Turcijas vēsturi.

Noslēgumā pārdomās paliek Me-lissas lasītie kapsētas vienā piemineklī iegravētie vārdi, ko ir ierakstījis Tur-cijas pirmais prezidents Mustafa Ke-mals Ataturks 1934. gadā.

Citēšu sākumu no šī ieraksta: „Tie varoņi, kuri izlēja savas asinis un zau-dēja savas dzīvības... Jūs tagad guļat draudzīgas valsts zemē. Tāpēc dusiet mierīgi. Mums nav atšķirības starp Džonijiem un Mehmetiem, kur viņi tagad guļ viens otram blakus te mūsu zemē...“

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

* Red. Skat. Dr. A. Putniņa rakstu LL Nr. 357 (http://www.laikraksts.com/raksti/5284)

„Te guļ mans dēls...“Turpinājums no 6. lpp.


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi24. septembrisAgris, Agrita

1905. mācītājs un rakstnieks Alek-sandrs Veinbergs.


Mūžībā aizgājis mūsu mīļais

JŪLIJS ELMĀRS KŪLNIEKSdzimis 1926. gada 3. septembrī, Kacēnos, Latvijā

miris 2015. gada 15. septembrī, Melburnā, Austrālijā

Mīlestībā pieminMāra,Ingmārs, Ieva, Kate, Kārlis un Krišs,Antra, Andrejs, Maxime un Mia

Kad vakaram tavam neaust vairs rīts,Kad mūžības gājiens iezvanīts,Tad dvēsele brīva mūžībā iet,Kur saule nekad vairs nenoriet.

✝Mūžībā aizgājis

JŪLIJS KŪLNIEKS3.09.1926. – 15.09.2015.

Izsakām līdzjūtību sievai Mārai un piederīgajiem, Jūliju mūžības ceļā izvadot.Ilze un Gunārs

Mūža vakars krēslas spārniemTumsu auž un zvaigznes dedz.Un pār gadiem aizgājušiemLielais miers nu sagšu sedz.Z. Purvs

Pieminot arhitektu Kārli Elmāru Bērziņu8.VIII.1917 – 30.VII.2015

Pirms dažām nedēļām Melburnā no mums šķīrās arhitekts Kārlis Elmārs Bērziņš, kurš savā gandrīz 98 gadu ilgajā mūžā daudz deva un sasniedza gan Austrālijas arhitektūras laukā, gan arī Latvijas Architektu Biedrības labā.

Viņš dzima 1917. gada 8. augustā un Latviju atstāja 1944. gadā. Latvi-jas Universitātē iesāktās arhitektūras studijas viņš turpināja Vācijā, iegūstot Dipl. Ing & Arch. grādu Hanoveras Tehniskā Universitātē 1948. gadā un 1949. gadā ieradās Austrālija.

Pirmajiem iebraucējiem bija 2 ga-dus jānostrādā valdības norādītā darbā, un Vācijā iegūtās kvalifikācijas neatzi-na automātiski. Tomēr jau 1950. gadā Kārlim Bērziņam laimējās strādāt par tehnisko zīmētāju Commonwealth De-partment of Works & Housing (CDWH) Melburnas nodaļā un pēc tam pāris gadus Brisbanes nodaļā. 1952. gadā viņš ieguva reģistrēta arhitekta tiesības Kvīnslandē, gadu vēlāk arī Viktorijā un jau 1953. gadā ieguva arhitekta pos-teni pie CDWH Melburnā.

Šai iestādē, kurai laika gaitā mai-nījās nosaukumi, viņš pildīja vecākā

arhitekta posteni (1957. – 1959.) un no-beidza kā virsarhitekts Commonwealth Department of Transport & Construc-tion Melburnas nodaļā (1959. – 1982.). Viņa atbildībā bija daudzi jaunu ēku projekti un pārbūves, to skaitā: 14 sko-las, 12 slimnīcas, 7 biroju ēkas, 6 labo-ratorijas, 2 tiesu ēkas, 2 bankas, 2 hos-teļi, 2 dzīvokļu bloki. Privātpraksē viņš vēl projektējis 5 savrupmājas.

Jau no 1953. gada viņš bija Royal Australian Institute of Architects biedrs (kopš 1970. gada Fellow sta-tusā) un no 1958. – 1968. gadam arī International Hospitals Federation biedrs. Kārlis Bērziņš turpināja būt arī Latvijas Architektu Biedrības (LAB) biedrs. LAB nodibināja 1924. gadā, apmēram, 80% no tās biedriem devās trimdā, un LAB savu darbību atjau-noja Vācijā 1947. gadā. Sākoties izce-ļošanai uz citām zemēm, par tās gal-veno mērķi kļuva sakaru uzturēšana starp LAB biedriem. Kārlis Bērziņš 1950. gadā uzņēmās šo darbu Austrāli-jā un 10 gadus apzināja ieceļojušos ar-hitektus, bijušos un esošos studentus, un iesaistīja tos LAB.

Lai gan Austrālijā ieceļoja mazāk nekā 20 latviešu arhitektu, gadu gaitā to skaits pieauga pāri simtam. Tikai pateicoties Kārļa Bērziņa iesāktajam un Kārļa Sātiņa (1961. – 1981.) turpinā-tajam darbam, man vēlāk bija vieglāk apzināt informāciju par latviešu izcel-smes arhitektiem, pilsētplānotājiem, ainavu arhitektiem, iekštelpu arhitek-tiem un sakopot to rakstā „Latviešu izcelsmes architekti Austrālijā.“*

Atskatoties uz Kārļa Bērziņa lielo devumu arhitektūras un latviešu sa-biedrības laukā, pateicos viņam par ilggadīgo ieguldījumu LAB darbībā Austrālijā, it sevišķi sākuma gados.

Vēlu vieglas smiltis pēc raženā darba garajās dzīves gaitās!

Arnis Siksna„Latvijas Architektu Biedrības“

pārstāvis Austrālijā

* Siksna Arnis, Latviešu izcelsmes architekti Austrālijā, Konferences Trimda, kultūra, nacionālā identitāte referātu krājums: 2004. gada 30. sep-tembris – 2. oktobris, Nordik, Rīga, 2004. 477. – 494. lpp.


Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēPiektdien, 25. sept., Laimīgā stunda Tālavā ATCELTA.Sestdien, 26. sept., plkst. 10.00 Ade-laides Latviešu skolas ikgadējais sa-rīkojums Tālavas lielajā zāle. Tēma: Latvijas daba. Pēc sarīkojuma varēs pakavēties pie kūkām un kafijas. Lote-rija. Ieeja pret ziedojumiem.Sestdien, 26. sept., plkst. 11.00 LAI-MAS pavārmākas kursi ALB namā. Anita Hale demonstrēs biezpienkūkas recepti. Ieeja pret ziedojumiem, sākot no $4. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 18. sept.Svētdien, 27. sept., plkst. 11.00 Latvi-jas Universitātes dibināšanas atceres 96. gada svētki baznīcas zālē. Svētku runātāja fil! Daina Grosa (Spīdola), PBLA izglītības padomes un LAAJ skolu nozares vadītāja: Pārskats par izglītību latviešu diasporā. Ieeja pret ziedojumiem, sākot ar $5.Svētdien, 27. sept., plkst. 12.30 Tūlīt pēc Universitātes Gada svētkiem mie-lasts ALB zālē. Lūdzam pieteikties, samaksāt un paziņot ēdienu izvēli līdz 15. sept. ([email protected], vai 0401048363). Pusdienas $25 no personas. Viss atlikums tiks ziedots 34. Jaunatnes dienām.Trešdien, 30. sept., plkst. 10.30 sa-tiksimies pie ALB nama, lai dotos uz nesen izremontēto Palais Hoteli Espla-nādē. Cenas sākot no $14 ar salātu un dārzeņu bāru. Pieteikties LAIMAS bi-rojā līdz 25. sept.Trešdien, 30. sept., plkst. 12.00 – 15.00 Miķeļa mielasts Latvian Lunch-

room Adelaide Central Market, near Grote Street entrance.Sestdien, 10. okt., plkst. 12.00 Ade-laides Latviešu biedrības pilnsapulce ALB namā. Pēc sapulces vīns un uz-kodas. Adelaides Sv. Pētera draudze

BrisbanēSestdien, 26. sept., plkst. 12.00 Rum-my un zolītes pēcpusdiena Latviešu namā. Maksa $10.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Svēt-dienas rīts Dievam. Pārrunas par Jāņa ev. 10. nodaļu pie A. un M. Siksnām 4 Marmindie St., Chapel Hill. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.Sestdien, 3. okt., plkst. 12.00 Pļaujas svētki Latviešu namā. Loterija un ba-zārs. Līdzi ņemami groziņi.

KanberāSestdien, 26. sept., plkst. 14.00 Kan-beras Latviešu biedrības pilnsapulce Immanuel baznīcas zālē, Lyons. Pēc pilnsapulces rādīs izvilkumus no DVD filmas The Baltic Tragedy par Latvijas valsts sākumu un krievu ienākšanu un okupāciju. Pēc filmas Ē. Ingevics stās-tīs par savu Zalcburgas apmeklējumu. Kanberas latv. ev. lut. draudzeSvētdien, 4. okt., plkst. 13.00 Pļaujas svētku dievkalpojums Sv. Pētera baz-nīcā, Reid.

MelburnāPiektdien, 25. sept., plkst. 19.00 Kro-dziņa vakars DV mītnē.Sestdien, 26. sept., plkst. 13.00 Māras Saulītes kapsētas fonda pilnsapulce Sv. Krusta baznīcā.Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00, St. Michael’s Uniting Church (120 Col-lins St, Melburnas centrā) dievkalpo-jumā piedalīsies soprāns no Latvijas – Gunta Cēse.Svētdien, 27. sept., plkst. 14.00 Oper-dziedones Guntas Cēses koncerts Lat-viešu namā.Sestdien, 3. okt., plkst. 12.00 Vana-džu pusdienas DV mītnē.Svētdien, 4. okt., plkst. 15.00 Sidnejas Latviešu teātra izrāde – Aivas Birbe-les komēdija Zaļā zona. Režisors Jānis Grauds. Ieeja $25/$20.Otrdien, 6. okt., plkst. 10.00 – 12.00 bērnudārzs Daina Svētā Krusta baz-nīcas zālē. Šodien bērnudārzs dosies ekskursijā; informācija, sazinoties ar Amandu 0421709339. Esiet mīļi aici-nāt mūsu pulciņā!Ceturtdien, 8. okt., plkst. 14.00 Bībe-les studija Latviešu ciemā. Melburnas latv. ev. lut. draudzeMāc. Dainis Markovskis.Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00 diev-kalpojums.Svētdien, 27. sept., plkst. 12.00 Bībe-les studija.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 diev-kalpojums. Piedalās viesu mācītājs no


1935. politiķis, Rīgas mērs (1984–1990), LKP CK Pirmais sekretārs (1990.g. 7.apr – 1991.g. 24.aug.), Ei-ropas parlamenta deputāts (kopš 2009.g.), politisko partiju apvienības Saskaņas centrs valdes loceklis Al-frēds Rubiks.1935. ALTA aktrise Ilga Puide.1950. mākslas zinātniece, sabiedriska darbiniece Ramona Umblija.2000. Latvijas vingrotājs Igors Vi-hrovs Olimpiskajās spēlēs Sidnejā izcīnīja zelta medaļu, kļūstot par pir-mo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas kļuvis par olimpisko čempionu.

25. septembrisRodrigo, Rauls1880. rakstnieks Kārlis Štrāls.1955. politiķis un žurnālists, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs (1988.–1990.) Dainis Īvāns.

26. septembrisGundars, Kurts, Knuts

Valodu diena Eiropā1850. dzejnieks, žurnālists, tulkotājs Pāvuls Pļavenieks.1895. dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs Valdis Grēviņš.1937. sabiedriskā darbiniece Austrālijā Jolanta Lūse.1950. LCP pēdējā sēde.

27. septembrisĀdolfs, IlgonisPasaules tūrisma diena1920. dibināta studentu korporācija Fraternitas Lettica (pirms tam Frat. Moscoviensis).1934. sabiedrisks darbinieks Austrāli-jā Eduards Lēmanis.1940. Otrais pasaules karš: Berlīnē parakstīts Trīspušu līgums starp Ass valstīm: Vāciju, Itāliju un Japānu.1945. dzejniece Velga Krile.

28. septembrisSergejs, Lana, Svetlana1865. rakstnieks, pedagogs Valdis (īs-tajā vārdā Voldemārs Zālītis).1919. dibināta Latvijas Universitāte (LU).

1942. politologs, Saeimas deputāts Atis Lejiņš.

29. septembrisMiķelis, Mikus, Miks, MihailsMiķeļdiena1875. aktieris, režisors Kristaps Koš-kins1920. dzejnieks, valodu skolotājs Val-dis Krāslavietis (Grants).1923. sabiedriskā darbiniece Austrāli-jā Ērika Stokāne.1960. ANO ģenerālās asamblejas laikā PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs pār-trauca britu premjerministra runu, ar kurpi sitot pa galdu.

30. septembrisElma, Elna, Menarda1925. dzejniece Rita Gāle.1938. Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija un Itālija parakstīja Minhenes vienošanos, kas ļāva Vācijai okupēt Čehoslovākijas reģionu Sudetiju.1950. literatūras zinātniece, literatūras kritiķe Ausma Cimdiņa.1964. mācītājs Dainis Markovskis. ■

DatumiTurpinājums no 14. lpp.


Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 22. septembrī.€1 = 1,58130 AUD€1 = 0,72970 GBP

€1 = 1,77120 NZD€1 = 1,11500 USD

Sidnejas Kolvins Makfersons ar spre-diķi angļu valodā. Sekos referāts angļu valodā baznīcas zālē Ticības reformā-cija tā laika skatījumā.Svētdien, 4. okt., plkst. 14.00 dievkal-pojums Latviešu ciemā. Piedalās viesu mācītājs no Sidnejas Kolvins Makfer-sonsSvētdien, 11. okt., plkst. 10.00 diev-kalpojums. Pēc dievkalpojuma kafijas galds baznīcas zālē.

Documents

FOTO Aina Gailīte - Laikraksts "Latvietis"11. novembrī kinoteātrī K. Suns. Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļa Tālr.: 67229244, e-pasts: [email protected]