IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Gala ziņojums par Latvijas un Eiropas Savienības normatīviem aktiem reģionālās attīstības un

nodarbinātības jomās

Autors: J.Vjakse Šis materiāls ir veidots ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu, projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr.1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros. 85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību un 15% - Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.

Rīgā, 2015 © Latvijas Darba devēju konfederācija

2

Saturs

Ievads ........................................................................................................................ 4

1. Nodarbinātība ..................................................................................................... 5

1.1. Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam ........... 5

1.2. Demogrāfiskās tendences un aktīvā novecošanās ................................. 8

1.3. Darbaspēka pieprasījums .................................................................. 11

1.4. Darbaspēka piedāvājums .................................................................. 12

1.5. Jauniešu bezdarbs ............................................................................ 15

1.6. Ilgstošais bezdarbs ........................................................................... 17

1.7. Bezdarbnieki 50+ .............................................................................. 18

2. Reģionālā attīstība ............................................................................................ 21

2.1. Reģionālā attīstība un ar to saistītā likumdošana.................................. 21

2.2. Par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un

Pārejas perioda palīdzības ietvaros līdz 2013.gada 31.decembrim ................. 24

2.3. Informācija par konstatēto neatbilstību gadījumu skaitu un ar tiem saistītām summām ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu ietvaros pārskata

periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim ...................... 30

2.4. Neatbilstības sadalījumā pa finansējuma saņēmējiem .......................... 31

2.4.1. Neatbilstību rašanās iemesli ............................................... 31

2.4.2. Neatbilstības pēc atklāšanas veida ..................................... 31

2.5. Veiktās darbības un pasākumi ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu ietvaros konstatēto neatbilstību mazināšanai un priekšlikumi konkrētiem

pasākumiem nākotnē. ................................................................................ 32

2.6. Igaunijas – Latvijas programma 2014.-2020. gadam ............................. 34

2.6.1. PROGRAMMAS TERITORIJA ............................................ 35

2.6.2. Finanšu piešķīruma pamatojums ........................................ 39

2.7. Par 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda dokumentāciju, ieviešamajām prioritātēm, sociālo partneru iesaisti un sasniedzamajiem rezultātiem

41

2.8. Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības

pamatnostādņu 2014.-2020. gadam ............................................................ 42

2.9. Apskats par iepirkumu sistēmu Latvijā pēc diskusijām ar uzņēmējiem. ... 45

2.10. Viedokļi pēc tikšanās ar reģionu uzņēmējiem par nodokļiem: pievienotās

vērtības nodokli (PVN), tā likmi, piedāvājums izmaiņām un akcīzes nodokli. ... 46

Secinājumi ............................................................................................................... 48

Rekomendācijas ...................................................................................................... 50

Interneta resursi ....................................................................................................... 52

3

Saīsinājumi/ apzīmējumi

DDO Darba devēju organizācija

EM Ekonomikas ministrija

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Sociālais fonds

EU Europian Union

FM Finanšu ministrija

IKP Iekšzemes kopprodukts

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

LAD Lauku atbalsta dienests

LBAS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība

LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija

LEEDER Mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām.

NRP Nacionālā reformu programma

NTSP Nacionālā trīspusējās sadarbības padome

NVO Nevalstiskā organizācija (-as)

UR Uzņēmumu reģistrs

IeM Iekšlietu ministrija

SF Struktūrfondi

4

Ievads

Sagatavojot dokumentu un veicot ikdienas eksperta pienākumus, tika izskatīti un sniegti komentāri šādiem dokumentiem:

informatīvo ziņojumu “Par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros līdz 2013.gada 31.decembrim;

darbības programmu „Izaugsmei un nodarbinātībai”;

iekļaujošās nodarbinātības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam.

Igaunijas – Latvijas programma 2014 - 2020;

informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam;

Nodarbinātības valsts aģentūras programmas un projekti, kuri saistīti ar nodarbinātības pasākumu īstenošanu valstī.

Tika veiktas 5 reģionālās vizītes, kuru laikā, tika veikta uzņēmēju aptauja par reģionālās attīstības un nodarbinātības jautājumiem, nodokļu politikas uzlabošanu, iepirkumu īstenošanas procesa analīze. Sagatavojot dokumentu informācija tika iegūta no Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas, VARAM, FM, LM informatīvajiem ziņojumiem, Latvijas plānošanas reģionu attīstības programmas un pētījumi par pasažieru pārvadājumiem, transporta loģistiku reģionos, citu valstu pieredzi darbā ar nodarbinātības jautājumiem – veicot diskusijas ar darba tirgus pētniekiem par nodarbinātības un darba spēka pieprasījuma tendencēm. No visiem augšminētajiem dokumentiem dots īss un koncertēts apskats, kas dod iespēju LDDK biedriem jau laikus plānot savas aktivitātes, kā arī valsts institūcijām secināt tās aktualitātes, kuras īpaši svarīgas ir Latvijas uzņēmējiem.

5

1. Nodarbinātība

1.1. Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam

Atbilstoši EK ierosinātajai stratēģijai „ES 2020” valstis vieno kopīgs mērķis attīstībai – gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Šāds mērķis ir izvirzīts, lai mazinātu ekonomiskās krīzes radītās sekas un ilgtermiņā veicinātu visas ES konkurētspēju. Attiecībā uz iekļaujošu izaugsmi galvenie mērķi tiek saistīti ar augstu nodarbinātības līmeni, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju. Latvijā 2011. gada 26. aprīlī MK tika apstiprināta NRP (protokols Nr.27 34.§), kur attiecībā uz nodarbinātību NRP ietvaros ir izvirzīts kvantitatīvs mērķis – līdz 2020. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni 73% (ES kopējais mērķis ir sasniegt nodarbinātības līmeni 75%). ES Padome ik gadu Eiropas Semestra ietvaros apstiprina valstu specifiskās rekomendācijas, kas nodarbinātības jomā tiek izstrādātas, apspriestas un vērtētas Eiropas Nodarbinātības stratēģijas ietvaros. Rekomendācijām ir būtiska loma nodarbinātības politikas izstrādē un ieviešanā, jo to ietvaros tiek vērsta uzmanība uz būtiskākajiem izaicinājumiem. Līdz ar to nodarbinātības politikas izstrādi un īstenošanu līdz 2020. gadam ietekmēs ES Padomes specifiskās rekomendācijas Latvijai. Laika posmam no 2013. gada līdz 2014. gadam tās ir vērstas uz ilgstošo un jauniešu bezdarba mazināšanu, izveidojot visaptverošu profesionālo orientāciju, uzlabojot māceklības pieejamību un kvalitāti. Vienlaikus, reaģējot uz ekonomiskās krīzes ietekmi, 2012. gada aprīlī EK nāca klajā ar Nodarbinātības pakotni (Employment Package), kuras primārais mērķis ir darbavietu izveides sekmēšana. Būtiskākie priekšlikumi šī mērķa sasniegšanai ir darbaspēka pieprasījuma veicināšana, samazinot darbaspēka nodokļus, veicinot uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību, t.sk., sociālo uzņēmējdarbību, kā arī, stimulējot neoficiāla darba pāreju oficiālā nodarbinātībā, vienlaikus nodrošinot, ka darba samaksa ir atbilstoša produktivitātei. Savukārt, Sociālo investīciju pakotne (Social Investment Package) ietver ieteikumus efektīvākai un iedarbīgākai sociālās politikas problēmu risināšanai. Kā būtiskākās problēmas tiek izcelts finansiālo grūtību radītā nabadzība un sociālās atstumtības riski, kā arī augsts bezdarba līmenis. Situācijas uzlabošanai ilgtermiņā EK aicina nodrošināt piemērotu sociālās aizsardzības sistēmu, kas atbilstu iedzīvotāju vajadzībām visos kritiskajos dzīves posmos. Īpaša uzmanība tiek vērsta uz politikas jomām, kas skar bērnus un jauniešus. Ieguldījumi bērnu aprūpē, izglītībā un veselībā tiek uzskatīti par primārajiem aspektiem, kas ļauj pārtraukt nabadzības pārmantojamību no paaudzes paaudzei. Tāpat nodarbinātības politika tiek veidota, reflektējot OECD padomes pieņemto Latvijas iestāšanās „ceļa karti”, kuras ietvaros Latvija ir apņēmusies veidot nodarbinātības politiku atbilstoši OECD nodarbinātības stratēģijai, kā arī ir izvirzīti sekojoši principi nodarbinātības politikas izstrādei un īstenošanai: - uzlabot nodarbinātības iespējas nepietiekami pārstāvētajām iedzīvotāju grupām

(piemēram, mazkvalificētajiem, jauniešiem, sievietēm, gados vecākiem iedzīvotājiem), kā arī veicināt pāreju no neformālās nodarbinātības uz oficiālu nodarbinātību;

- nodrošināt finansiāli un sociāli ilgtspējīgu politiku, veicinot sociālo integrāciju un kohēziju, ietverot pensiju politiku, atbalstu ģimenēm ar bērniem, pasākumus bezdarbniekiem un citām nabadzības un bezdarba riskam pakļautām grupām;

6

- nodrošināt efektīvu darba tirgus un sociālās aizsardzības sistēmu pārvaldību, ietverot politiku īstenošanas monitoringu, analīzi un rezultātu novērtēšanu;

- īstenot politiku atbilstoši darba tiesībām; - veidot politiku, kas veicina darba tirgus attīstību un imigrantu un viņu bērnu

sociālo integrāciju, kā arī politiku, kuras ietvaros imigrantu prasmes tiktu izmantotas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Pamatojoties uz Pasaules Bankas (PB) pētījumu1 „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums”, tika akcentēti nodarbinātības veicināšanas jomā risināmie uzdevumi:

1) precīzāk definēt mērķa grupas, kurām ir nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos darba tirgū;

2) paaugstināt ārpus darba tirgus esošo cilvēku motivāciju iesaistīties nodarbinātībā;

3) uzlabot atbilstošu aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanu, lai piedāvātie pakalpojumi mazinātu bezdarbnieku skaitu, vienlaikus palielinot nodarbinātības rādītājus.

Iekļautības un ilgtspējas aspekti ir būtiski izaugsmes noturībai, ikvienai personai jābūt iespējām iesaistīties nodarbinātībā, apmācībās, kā arī gūt atbalstu no sociālās drošības sistēmas, kad tas ir nepieciešams. Iekļaujošs darba tirgus veicina visu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju līdzdalību apmaksātā darbā un nodrošina ietvaru iedzīvotāju attīstībai. Laikā, kad cilvēki arvien retāk visu savu darba dzīvi nostrādā vienā darba vietā un darba vietas maiņa ir teju ikviena nodarbinātā karjeras sastāvdaļa, nodarbinātības politikas mērķi ir līdzdalības darba tirgū sekmēšana un atbalsta sniegšana, nodrošinot drošas pārejas no vienas darba vietas uz nākamo, kas cita starpā ietver gan adekvātu finansiālu atbalstu, gan pieaugušo izglītības iespējas. IN pamatnostādnes ir vērstas uz aktīvās darba tirgus politikas instrumentu pilnveidi, uzlabojot aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros sniegto atbalstu bezdarbniekiem. Pēc diskusijām ar Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjiem (NVA) - atbalsts darba meklēšanā nodrošina aktīvāku bezdarbnieku iniciatīvu un uzlabo darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanas rezultātus. Ievērojot šos faktus, IN pamatnostādnes ir vērstas uz iedzīvotāju līdzdalības darba tirgū sekmēšanu, vienlaikus mazinot risku, ka pārejas posms no vienas darba vietas uz citu ieilgst. Savukārt iedzīvotāju grupām, kurām iekļaušanās darba tirgū ir apgrūtināta, pamatnostādnes paredz specifisku atbalsta pasākumu īstenošanu, ņemot vērā katras grupas individuālās vajadzības. Līdz ar to tieši ilgstošais bezdarbs ir rādītājs, kas parāda to, cik iekļaujošs ir darba tirgus. 2013. gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Latvijā ilgstošie bezdarbnieki bija 5.8% (2003. gadā 4.8%, vidējais rādītājs ES - 5.1%). No visiem bezdarbniekiem 2014. gada 1.ceturksnī ilgstošie bezdarbnieki bija 48.7%, NVA uzskaitē vairāk par 12 mēnešiem 2014. gada jūnijā bija 35% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem. IN mērķis ir nodrošināt, ka ilgstošais bezdarba līmenis līdz 2020. gadam un ilgtermiņā nepārsniegtu 15% no visiem bezdarbniekiem un 2,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāju grupu, kam ir grūtības iekļauties darba tirgū vai kuras saskaras ar sociālās atstumtības un bezdarba risku, integrēšana darba tirgū ir īpaši būtiska,

1 LDDK eksperte piedalījās Pasaules Bankas (PB) pētījuma izstrādē – intervijās par nodarbinātības jautājumiem un viedokļiem no LDDK vizītēm uzņēmumos.

7

ņemot vērā izteiktās sabiedrības novecošanās tendences. Ilgtermiņā šāda situācija var radīt pārlieku lielu demogrāfisko noslodzi, līdz ar to jau laicīgi uzmanība jāvērš uz ilgtspējīgas sociālās sistēmas izveidošanu un pēc iespējas lielāku iedzīvotāju nodarbinātību. Līdz ar to uzskatām, ka liela uzmanība jāvērš arī uz iedzīvotāju grupām, kam ir grūtības iekļauties darba tirgū, bet kas varētu pozitīvi ietekmēt darba tirgus piedāvājumu. Turklāt ne mazāk svarīga ir šo iedzīvotāju grupu integrēšana sabiedrībā, izmantojot nodarbinātības iespējas. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, IN pamatnostādnes tika izstrādātas, balstoties uz sekojošiem pamatprincipiem: 1) informācijas pieejamības princips – nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par

darba tirgus situāciju, pieprasītākajām profesijām, brīvajām darba vietām, pieejamajiem pakalpojumiem bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām.

2) vienlīdzīgu iespēju princips – veicināt visu personu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai invaliditātes esamības.

3) līdzdalības princips – nodrošināt sadarbību nodarbinātības politikas izstrādei un īstenošanai starp valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, valdības sociālajiem partneriem un ekspertiem.

4) darbības pēctecības un koordinētības princips – izstrādāt un īstenot nodarbinātības politiku atbilstoši pastāvošajiem politikas plānošanas dokumentiem.

5) uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanas princips – izstrādāt un īstenot efektīvu nodarbinātības politiku, balstoties uz regulāri veiktu monitoringu un pētījumiem.

LDDK viedoklis par pamatprincipiem: Uzskatām, ka iepriekšējos gados Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar darba devējiem, pašvaldībām ir izveidojusi pietiekamu IT sistēmu, kurā var atrast darba vietu vakances, kā arī darbiniekus, kuri meklē darbu. Arī NVA darbinieki izmantojot vienoto datu bāzi, bezdarbniekiem sniedz detālu informāciju. Pašlaik problemātika ir apstāklī, ka šīs ir maz apmaksātas/maz atalgotas darba vietas un bezdarbnieki nav gatavi mērot ceļu, kas garāks par 20km no dzīves vietas līdz darba vietai. Darba devēji nelabprāt nodarbina ES SF programmu ietvaros cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ko pamato ar darba līgumu nosacījumiem, ka cilvēks ar īpašām vajadzībām var pārtraukt darba attiecības vienu dienu iepriekš, kas darba devējam rada vienlaicīgi vairākas problēmas. Pirmā – darbinieka vietā ir jāpieņem cits darbinieks ar īpašām vajadzībām, jo to paredz programmas nosacījumu, otrkārt – grāmatvedim ir papildus darbs noziņot par šo situāciju VIDam, treškārt – laiks, kuru ieguldīja darbinieka informēšanā, apmācībā, spec-apģērbā, darba vietas pielāgošanā esošajā darba vietā nākas ieguldīt par jaunu, kas ir uzņēmuma papildus izmaksas, ceturtkārt – ļoti bieži, cilvēki ar īpašam vajadzībām nevar nostrādāt pilnu darba dienu – 8 stundas, taču tad, kad darba devējs piedāvā strādāt mazāku slodzi 6 vai 4 stundas dienā, tam nepiekrīt, pamatojot to ar frāzi: ... vai jums žēl, ka es te pastrādāju it kā mazāk, jo daļu atalgojuma jūs tāpat saņemat no ES..” Diemžēl, tieši šādas situācijas ir bieži, un tās neveicina darba devēju iesaisti cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātībā. Risinājums, ko piedāvā darba devēji: NVA sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām, kuras apvieno un atbalsta cilvēkus ar īpašām vajadzībām informēt ne tikai par tiesībām, bet arī par pienākumiem

8

iekļaujoties darba tirgū, apmācīt – cik daudz darba devējs piemaksā klāt pie ES SF iedotā finansējuma – 50% atalgojums + visi nodokļi, un rezultēt tos uz darbu, ko darbinieks izdara (saražo preci, sniedz pakalpojumu utaml.), jo ļoti bieži tieši par šo nav izpratnes bezdarbniekiem; NVA veic pa tiešo atalgojuma 50% nomaksu no ES SF pēc darba devēja piestādītā atalgojuma aprēķina un faktiski nostrādātajām stundām, kas izskaustu iespēju darba ņēmējam manipulēt ar teicienu –“.. ka jums (darba devējam) jau par mani maksā Eiropa..” Sākotnēji IN pamatnostādņu ietvaros ir apzināta esošā situācija un izvērtētas problēmas, kuras kavē optimālu darba tirgus funkcionēšanu un iekļaujošu izaugsmi. Atbilstoši mērķim ir izstrādāti rīcības virzieni un konkrēti uzdevumi pastāvošo problēmu risināšanai. Tāpat IN pamatnostādņu ietvaros uzmanība tiek vērsta uz preventīviem risinājumiem, identificējot iespējamās problēmas, kas var kavēt darba tirgus attīstību nākotnē. Lai ciešāk sasaistītu nodarbinātības politiku ar tautsaimniecības vajadzībām, nodrošinātu kompleksu pieeju salīdzinoši zemas nodarbinātības un augsta bezdarba problēmu risināšanai, kā arī pilnveidotu nodarbinātības jomā izstrādātus politikas plānošanas dokumentus, LM ir izstrādājusi IN pamatnostādnes, sadarbojoties ar IZM un EM, kā arī izvērtējot un ņemot vērā citu ministriju priekšlikumus, konsultējoties ar Latvijas Darba devēju konfederāciju ( LDDK). IN pamatnostādnes papildina mērķus un rīcības virzienus, kas noteikti citos plānošanas dokumentos izvirzītos, t.sk. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Galvenie šķēršļi IN pamatnostādņu izstrādē saistāmi ar ievērojamo dažādību personu grupu, kas saskaras ar pastāvīgām grūtībām iekļauties darba tirgū, vidū. Šķēršļi, kas kavē personu iesaisti darba tirgū, ir daudzveidīgi, un personu grupas ievērojami atšķiras. Tāpat kopējā darbaspēka struktūras maiņa attiecībā uz izglītības līmeni ir laikietilpīgs process, kas liedz sasniegt ievērojamas izmaiņas vidējā termiņā.

1.2. Demogrāfiskās tendences un aktīvā novecošanās Valsts demogrāfiskās un attīstības tendences ietekmē situāciju darba tirgū. Latvijā jau ilgāku laika posmu iedzīvotāju skaits samazinās zemās dzimstības un emigrācijas rezultātā. Līdz ar to samazinās iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā un palielinās demogrāfiskā noslodze. Saskaņā ar CSP datiem, laika posmā no 2000.–2010. gadam iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 12,9% jeb 307 tūkstošiem cilvēku – par 192 tūkstošiem migrācijas rezultātā un 115 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Visstraujākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija vērojams 2009. un 2010. gadā, kad iedzīvotāju skaits samazinājās attiecīgi par 42 tūkstošiem un 46 tūkstošiem iedzīvotāju, ko galvenokārt noteica negatīvais migrācijas saldo. Lai arī vēl joprojām pastāv negatīvs pieaugums, kopš 2011. gada situācija ir uzlabojusies. 2011. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 32 tūkstošiem jeb 1,6% iedzīvotāju, bet 2012. gadā par 20,5 tūkstošiem jeb 1% iedzīvotāju. Situācijas uzlabošanās pamatā galvenokārt ir emigrējušo iedzīvotāju samazināšanās, jo dabiskais pieaugums pēdējos gados palicis gandrīz nemainīgs. Tāpat kopējo situāciju attiecībā uz

9

negatīvo dabisko pieaugumu ietekmē salīdzinoši skaitliski lielā kohorta vecumā pēc 70 gadiem.

1.attēls. Vīriešu un sieviešu vecuma struktūra 2013. gads (avots - CSP)

Iedzīvotāju dzimumvecumstruktūrā iedzīvotāju kopskaitā sieviešu īpatsvars ir lielāks, 2013. gadā – 54%. Salīdzinot sieviešu un vīriešu skaitu dažādās vecumgrupās, sieviešu skaits ir lielāks vecuma grupās, sākot no 35 gadu vecuma. Īpaši izteikta atšķirība ir gados vecāko cilvēku vidū, kas skaidrojams ar lielāku vidējo mūža ilgumu sievietēm. Lielākās iedzīvotāju kohortas šobrīd ir vecuma grupās 20–24 gadi un 25–29 gadi. Šajā vecumā iedzīvotāji aktīvi iesaistās darba tirgū, kā arī plāno un veido ģimeni, kas rada potenciālu nodarbinātības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Gados jaunākas iedzīvotāju grupas ir skaitliski ievērojami mazākas, kas norāda, ka tuvākajos gados šādas iespējas attiecībā uz nodarbinātību un demogrāfisko situāciju būs salīdzinoši mazākas. Par iedzīvotāju interesi par darba iespējām citās valstīs liecina arī darba meklētāju skaits, kas vērsušies NVA, lai saņemtu EURES konsultācijas. 2013. gadā EURES klientus visvairāk interesēja darba iespējas Lielbritānijā(27%), Vācijā (20%), Norvēģijā (12%), Latvijā (7%), Somijā (7%) un Zviedrijā (6%). 2012. gadā NVA klientu interesējošās profesijas darbam ārzemēs – apstrādes rūpniecība 20%, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 17%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 14%, būvniecība 11%, transports un uzglabāšana 9%, veselība un sociālā aprūpe 7%. Latvijas Darba devēju konfederācija diskusijās ar uzņēmējiem arī uzdzird šo tendenci, ka EURES izmanto ne tikai bezdarbnieki, bet arī uzņēmumos strādājoši darbinieki un ir vērojam tendence, ka tieši darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādā (pēc atrašanās bezdarbniekos) gadu/pusotru – dodas prom uz ārzemēm, jo var uzrādīt nodarbinātību (un darba pieredzi) Latvijā, kas ir par pamatu viņu nodarbināšanai arī ārpus Latvijas. Negatīvais migrācijas saldo, imigrantu skaits Latvijā ir mazāks nekā emigrantu skaits, tomēr imigrācijas rādītāji kopš zemākā punkta 2009. gadā (imigrantu skaits bija 3731) pieaug. 2010. gadā imigrantu skaits Latvijā pieauga nedaudz, uz dzīvi Latvijā no citām valstīm ieradās 4011 imigranti, bet kopš 2011. gadā imigrantu skaits ir ievērojami pieaudzis, 2011. gadā Latvijā iebrauca 10234 imigranti, bet 2012. gadā

10

– 13303. Tomēr, kaut arī imigrantu skaits pēdējos gados ir pieaudzis, to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā joprojām ir neliels, 2012. gada sākumā veidojot 0,7%. Turklāt jāņem vērā, ka lielu daļu imigrantu skaita veido ārvalstnieki, kas atbilstoši Imigrācijas likumam ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veicot noguldījumus banku subordinētajā kapitālā vai ieguldot līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanā, kas visos gadījumos nenozīmē, ka šīs personas Latvijā uzturas patstāvīgi. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās vēl straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, ko pamatā nosaka lielais samazinājums vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas saistīts ar zemo dzimstību 1990–tajos gados un augstajiem emigrācijas rādītājiem pēdējos gados iedzīvotajiem vecumā līdz 35 gadiem.

2.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas līdz darbaspējas, darbaspējas un virs

darbspējas vecumā (tūkstošos) (avots: CSP)

Iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājies uz pusi (52%) jeb par 311 tūkstoti cilvēku. Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā šajā laikā ir samazinājies par 12% jeb 178 tūkstošiem, savukārt iedzīvotāju skaits virs darbaspējas vecuma ir samazinājies par 20% jeb 112 tūkstošiem cilvēku. 2010. gadā bērnu un pusaudžu īpatsvars ir samazinājies visās 27 ES valstīs, tomēr Latvijā ir bijis trešais lielākais samazinājums. Savukārt attiecībā uz iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, Latvijā ir ceturtais lielākais pieaugums. Turklāt demogrāfisko noslodzi veicina arī pieaugošais dzīves ilgums. Vidējais paredzamais mūža ilgums 2011. gadā dzimušajiem vīriešiem ir 68,8 gadi, kas ir par 4,3 gadiem vairāk nekā 2001. gadā dzimušajiem. Savukārt 2011. gadā dzimušajām sievietēm paredzamais mūža ilgums ir 78,7 gadi, kas ir par 3 gadiem vairāk nekā 10 gadus iepriekš dzimušajām sievietēm. Šāda tendence liecina par arvien straujāku vecumstruktūras maiņu, kā rezultātā lielākās iedzīvotāju kohortas veidos gados vecākie iedzīvotāji. Reģionālā griezumā dominējošais ekonomiskās aktivitātes centrs Latvijā ir Rīga. Rīgas plānošanas reģionā (Rīgas un Pierīgas reģioni) 2013. gada sākumā dzīvoja 50% no visiem Latvijas iedzīvotājiem jeb 1 013 602 iedzīvotāji. Pārējos reģionos iedzīvotāju skaits neatšķiras tik krasi un svārstās no 205 949 iedzīvotājiem Vidzemes reģionā līdz 292 674 iedzīvotājiem Latgales reģionā. Vidēja termiņa prognoze - līdz 2020. gadam paredz iedzīvotāju skaita samazināšanos dabiskās kustības rezultātā par 86,2 tūkst. (salīdzinājumā ar 2012. gadu). Šajā laika posmā paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā par labu augstākām vecuma kohortām turpināsies darbaspējas vecuma

11

iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās no 67% 2012. gadā līdz 64% 2030. gadā, kas ietekmēs darba resursu pieejamību nākotnē. Eurostat izstrādātās demogrāfiskās prognozes ES dalībvalstīm laika periodam līdz 2060. gadam ietver nopietnus sabiedrības novecošanās izaicinājumus Latvijai – tās paredz iedzīvotāju skaita samazināšanos līdz 1,7 miljoniem 2060. gadā, veidojot 26% samazinājumu salīdzinājumā ar 2010. gadu, kas ir otra lielākā samazinājuma prognoze ES valstu vidū. LDDK komentārs: Darba spēks noveco visā Eiropas Savienības teritorijā, atšķirīgi ir mehānismi, kurus pielieto arī gados vecāku iedzīvotāju nodarbināšanā, uztverot tos, kā darba spēku, kuru var nodarbināt uz nepilnu slodzi/pusslodzi.

1.3. Darbaspēka pieprasījums

Ekonomiskā krīze būtiski ietekmēja darbaspēka pieprasījumu. Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara samazināšanos un darba meklētāju īpatsvara palielināšanos ietekmēja būtisks aizņemto un brīvo darba vietu samazinājums. Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2009. gadā samazinājās par 7,9 procentpunkiem un2010. gadā sasniedza 58,5%.

3.attēls. Nodarbināto iedzīvotāju skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vecuma

grupā 15–64 gadi (avots: CSP)

2007. gada 3.ceturkšņa beigās aizņemtas bija 1 040,8 tūkst. darbavietu. Sekojošos ceturkšņos skaits samazinājās nedaudz, taču 2009. un 2010. gadā sekoja būtisks kritums, 2010. gada 4.ceturkšņa beigās sasniedzot 778,2 tūkst. darbavietu. Kopš 2011. gadā šis rādītājs pieaug un 2013. gada 4.ceturksnī gan skaits samazinājies līdz 862,0 tūkst. No visiem nodarbinātajiem 90,6% (792,9 tūkst.) bija nodarbināti normālu laiku, 9,4% (82,2 tūkst.) strādāja nepilnu darba laiku. Nepilns darba laiks lielākoties nav paša nodarbinātā izvēle, – tā galvenie iemesli bija nespēja atrast pilna laika darbu (41,1% no visiem nepilnu laiku strādājošiem), nevēlēšanās strādāt pilna laika darbu (14,2%), un personiski vai ģimenes apstākļi (11,6%). Dzimumu griezumā saglabājas atšķirības starp nodarbināto stundu skaitu. 2013. gadā vīrieši vidēji nedēļā nostrādāja 39,1 stundu, kamēr sievietes 37,6 stundas. Būtiskas ir darbavietu skaita reģionālās atšķirības – 2013. gada 4.ceturksnī Rīgas plānošanas reģionā (Rīgas un Pierīgas reģioni) aizņemtas 539,5 tūkst. darba vietas, kamēr pārējos reģionos aizņemto darba vietu skaits bija mazāks.

942,4 991,6 1015,6 1008,8876,8 828,8 840,6 851,8 866,5

62,1

65,9

68,1 68,2

60,3

58,5

60,8

63,0

65,0

52,0

54,0

56,0

58,0

60,0

62,0

64,0

66,0

68,0

70,0

0,0

200,0

400,0

600,0

800,0

1000,0

1200,0

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Skaits (tūkst.) %

12

Lai arī ekonomiskās krīzes ietekmē darba vietu skaita kritums vērojams visā valstī, reģionāli samazinājuma atšķirības nebija būtiskas.

4.attēls. Aizņemtās darba vietas pa reģioniem 2013. gada 4.ceturkšņa beigās

(avots: CSP)

Lielākais nodarbināto skaits 2013. gadā atbilstoši CSP datiem bija saimnieciskās darbības veidā – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, kur bija nodarbināti 159,9 tūkstoši iedzīvotāju (17,9%), apstrādes rūpniecība (146,3 tūkstoši nodarbināto jeb 16,4%), finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīvie pakalpojumi un operācijas ar nekustamo īpašumu (102,7 tūkstoši jeb 11,5%), un Transports, uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi (101,7 tūkstoši jeb 11,4%). Kopš 2008. gada nodarbināto sadalījums pēc saimnieciskās darbības veidiem nav būtiski mainījies. LDDK secina, ka Rīgas kā darba vietu lielākais potenciāls, rada darbinieku aizplūšanu no reģioniem, līdz ar to neattīstās mazi un vidēji uzņēmumi reģionos, jo tiem ir jākonkurē ar atalgojumu, kādu darbiniekiem var maksāt Rīgā un Rīgas apkārtnes uzņēmumi, tajā pat laikā ir redzama tendence, ka atalgojums dažās nozarēs ir samērā līdzīgs (ar mazām/nelielām atšķirībām) gan Rīgā, gan reģionos.

1.4. Darbaspēka piedāvājums Ekonomiskās krīzes periodā sarūkot ekonomikas apjomiem un darba vietu skaitam, samazinājās gan nodarbinātības līmenis, gan ekonomiskās aktivitātes rādītāji. Pirms krīzes laika posmā no 2005.–2008. gadam bija vērojams samērā straujš ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma grupā 15–74 gadi īpatsvara pieaugums kopējā iedzīvotāju skaitā, 2008. gadā sasniedzot 67,2%. No 2009. līdz 2011. gadam ekonomiskās aktivitātes rādītāji kritās, samazinoties gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam, gan īpatsvaram. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju struktūrā nodarbināto iedzīvotāju (15-74) īpatsvars maksimumam 2008. gadā (62,0%) sekoja kritums līdz 52,0% 2010. gadā. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū darba meklētāju īpatsvars vecumgrupā 15-64 pieauga no vēsturiski zemākā bezdarba līmeņa 2007. gadā (4,0%) līdz 14,5% 2010. gadā. Savukārt nodarbinātības līmenis šajā vecumgrupā augstāko punktu sasniedza 2008. gadā 68,2%, kam sekoja kritums līdz 58,5% 2010. gadā.

593545

55548

77107

63993

71809

Rīgas plānošanas reģions

Vidzemes reģions

Kurzemes reģions

Zemgales reģions

Latgales reģions

13

5.attēls. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vecumā un

skaits vecuma grupā 15–74 gadi (avots: CSP)

Reģistrētais bezdarbs kopš tā augstākā punkta darba tirgus krīzes periodā 2010. gada martā, kad bezdarba līmenis bija 17,3%, pakāpeniski arī samazinās. Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2010. gadā bija 15,6%, 2011. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 12.8%, bet 2012. gadā jau līdz 11,4%. 2013. gadā pozitīvā tendence turpinājās un 2013. gada decembra beigās rādītājs samazinājās līdz 9,5%. 2015. gadā reģistrētā bezdarba līmenis tiek prognozēts 7,3%.

6.attēls. Darba meklētāju skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vecuma grupā

15–64 gadi (avots: CSP)

Daļa iedzīvotāju, krīzes laikā zaudējot darbu, ilgstoši nespēja atrast jaunu darba vietu un pārstāja aktīvi meklēt darbu, no ekonomiski aktīviem darba meklētājiem kļūstot ekonomiski neaktīvi. 2010. gadā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 35,4% iepretim 32,8% 2008. gadā. Ekonomisko aktivitāti vairāk samazināja bezdarbnieki ar zemāku izglītības līmeni, un pēc krīzes laikā neaktivitāte saglabājās, lai gan kopējie bezdarba rādītāji uzlabojās. Tomēr īpaša uzmanība ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū ir jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu. CSP apsekojuma rezultāti liecina, ka ekonomiskās krīzes periodā šo iedzīvotāju skaits ievērojami palielinājās, 2010. gadā sasniedzot augstāko punktu –

1080,81108,91125,51143,41101,41056,51028,21030,71014,2

62,1

64,2

65,6

67,2

65,864,6 64,5

66,1 66

58

60

62

64

66

68

900

950

1000

1050

1100

1150

1200

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, tūkst.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, %

106,577,0 67,0

88,1

192,0 204,8166,2 154,4

119,4

7,0

5,14,5

6,0

13,214,5

12,011,4

9,0

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

10,0

12,0

14,0

16,0

0,0

50,0

100,0

150,0

200,0

250,0

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Darba meklētāju skaits (tūkst.) Darba meklētāju īpatsvars, %

14

8.3% no visiem ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. Pēdējos gados šis īpatsvars ir samazinājies, tomēr vēl joprojām pārsniedz pirmskrīzes līmeni. 2011. gadā situācija darba tirgū sāka pakāpeniski uzlaboties – palielinājās nodarbinātība un iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, lēnām samazinājās arī bezdarba līmenis. Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars 2011. gadā pieauga par 2,5% (949,3 tūkst. nodarbināto iedzīvotāju), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt 2012. gadā par 1,3%, salīdzinot ar 2011. gadu. Pozitīvas tendences tiek prognozētas arī turpmāk un ir izvirzīts mērķis sasniegt 73% nodarbinātības līmeni 2020. gadā. Samazinājies arī darba meklētāju īpatsvars, 2011. gadā tas nokritās līdz 15,6% (175,9 tūkst. darba meklētāju) un 2012. gadā vēl par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 154,4 tūkst. Lai arī bezdarba līmenis vēl joprojām ir ievērojami augstāks nekā pirmskrīzes periodā, vērojama pozitīva tendence. Kaut arī krīzes laikā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits palielinājās, kopš 2005. gada kopumā ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par vairāk nekā 20%, 2012. gadā 529,3 tūkstoši ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju. 2011. gadā nedaudz, par 0,1%, pieauga arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars. 2012. gadā pieaugums bija straujāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 1,6%, sasniedzot 66,1% jeb 1030,7 tūkst. ekonomiski aktīvu iedzīvotāju. 2013. gadā vecumgrupā no 15 līdz 74 gadiem bija 1014,2 tūkst.(66,0% no visiem iedzīvotājiem) ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, ko veidoja 893,9 tūkst. nodarbinātie (58,2 %), un 120,4 tūkst. darba meklētāju (7,8%).

7.attēls. Iedzīvotāju (15-74) skaits pēc ekonomiskās aktivitātes (avots: CSP)

Lielākā ekonomiskā aktivitāte vērojama Rīgas reģionā, ko apliecina arī ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītāji. Ekonomiskās aktivitātes līmenis (15-74) Rīgas reģionā 2013. gadā sasniedza 70,2%, kamēr zemākais – Vidzemes reģionā 61,3% un Latgales reģionā 62,1%.Līdzīgas ir arī nodarbinātības līmeņa(15-64) reģionālās atšķirības Rīgas reģionā 69,5%, Pierīgas reģionā 66,7%, zemākais Vidzemes reģionā – 61.1%.Darba meklētāju īpatsvars (15-64) Latgales reģionā bija 12.1%, Zemgales reģionā 11,6%, kamēr viszemākais Pierīgas reģionā (6,4%), Kurzemes reģionā (7,5%). Reģistrētā bezdarba līmenis Rīgas reģionā ir ievērojami zemāks nekā citos reģionos. 2013. gada decembrī: Rīgas reģionā – 6,0%, Latgales

1080,8 1108,9 1125,5 1143,4 1101,4 1056,5 1028,2 1030,7 1014,2

659,9 619,3 590,1 559,1 572,8 578,8 567,1 529,3 521,8

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji 15-74 Skaits (tūkst.)

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 15-74 Skaits (tūkst.)

15

reģionā – 18,8%. Kurzemes reģionā – 11,5%, Vidzemes reģionā – 11,2% un Zemgales reģionā – 9,8%. Reģistrēto bezdarbnieku līmeni reģionos lielā mērā ietekmē situācija reģiona lielākajās pilsētās, kurās koncentrējas lielākā daļa reģiona darba vietu. Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2013. gada decembrī bija: Rīgā – 5,6%, Valmierā – 6,7%, Jelgavā – 7,0%, Jūrmalā – 8,1%, Ventspilī – 8,2%, Daugavpilī – 9,7%, Jēkabpilī – 10,4%, Liepājā – 13,0%, Rēzeknē – 16,6%. 2013. gadā darba meklētāji (15-64) bija9,8% vīriešu un 8,2% sieviešu. Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā (93 321) 2013. gada decembra beigās 56% (52 295) bija sievietes un 44% (skaits – 41 026) vīrieši.

1.5. Jauniešu bezdarbs Jauniešu bezdarba rādītāji Latvijā kopš 2011. gada samazinās. Saskaņā ar EUROSTAT datiem 2010. gadā 36% jauniešu bija bez darba, kas būtiski pārsniedza ES28 jauniešu bezdarba līmeni (21,1%). 2013. gadā jauniešu bezdarbs Latvijā bija ES28 līmenī (attiecīgi 23,2% un 23,4%). Arī NVA reģistrēto bezdarbnieku skaitā jauniešu – bezdarbnieku īpatsvars turpina samazināties (2010. gada beigās – 14,3%, 2011. gada beigās – 11,8%, 2012. gada beigās – 10%, 2013. gada beigās – 9,5%). 2014. gada jūnija beigās 16 639 bija bezdarbnieki vecumā (15 – 29 gadi), t.sk. 7 468 jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi), kas ir 8,8% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

8.attēls. Jauniešu bezdarbnieku skaits un īpatsvars (avots: NVA)

Vidēji 70% reģistrēto jauniešu – bezdarbnieku ir salīdzinoši zems izglītības līmenis (izglītības līmenis, kas ir zemāks par pamatizglītību, pamatizglītības vai vidējā vispārējā izglītība). Arī PB pētījumā „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums”, starp personu grupām ar pastāvīgām problēmām iekļauties darba tirgū, bija arī jauni (20 – 29 gadi) vīrieši ar ļoti zemu izglītības līmeni.

16

Lai arī par galveno kavēkli jauniešu integrēšanai darba tirgū uzskatāms ne vien izglītības, bet arī darba pieredzes trūkums, kopumā gandrīz 40% no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem ir ar iepriekšēju darba pieredzi. Tomēr tā gūta mazāk kvalificētās profesijās – palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, pārdevējs konsultants, viesmīlis, būvstrādnieks, pavārs, ceļu būves palīgstrādnieks, apkopējs, tirdzniecības zāles darbinieks, kasieris, bārmenis. Jauniešu bezdarba mazināšanai ar 2014. gada 1. janvāri tiek īstenota iniciatīva „Jauniešu garantija”, kuras ietvaros jauniešiem četru mēnešu laikā tiek piedāvāts kvalitatīvs un viņu vajadzībām atbilstošs aktīvo darba tirgus politikas pasākums vai iespēja iesaistīties profesionālās izglītības programmās, kas rada iespēju īsā laikā (1-1,5 gadi) iegūt kvalifikāciju un integrēties darba tirgū. LDDK atbalsta iniciatīvu “Jauniešu garantija” vēršot uzmanību uz to, ka vairāk jākoncentrējas uz jauniešiem aroda apmācīšanu darba vietā uz vietas, kas būtiski var ekonomēt laiku integrējot jaunieti darba tirgū. Turklāt pašvaldību līmenī tiks veidotas stratēģiskās partnerības, lai strādātu ar jauniešiem, kas nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un neatrodas valsts iestāžu redzeslokā, un piedāvātu dažādus atbalsta pasākumus un motivētu jauniešus iesaistīties „Jauniešu garantijas” aktivitātēs. Latvijā kā „Jauniešu garantijas” galvenā mērķa grupa ir noteikti jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, tomēr atsevišķi pasākumi tiek nodrošināti plašākai jauniešu grupai vecumā no 13 līdz 29 gadiem. Sekmīgākai jauniešu bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū, tiek ieviestas izmaiņas aktīvās darba tirgus politikas pasākumos:

- pastiprināta sadarbība starp NVA karjeras konsultantu un NEET grupas jaunieti, uzlabota informācijas apmaiņa starp izglītības iestādēm un NVA karjeras konsultantiem, kā arī noteikts lielāks individuālo konsultāciju skaits ar jaunieti;

- pasākumā „Pirmā darba pieredze jaunietim” (iepriekš pasākums “Darba vieta jaunietim”) palielināts iesaistes ilgums no 9 līdz 12 mēnešiem, vienlaikus, palielinot arī algu subsīdiju apmēru un paredzot segt vienreizēju dotāciju individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei; LDDK aptaujas rezultātā darba devēji atbalsta tieši šo pasākumu, jo paredz, ka tas varētu ne tikai motivēt jauniešus iesaistīties darba tirgū, bet arī motivēt darba devējus nodarbināt pēc programmas jaunieti darba vietā, jo ir pietiekami ilgs laiks, kurā jaunietis parāda savas prasmes, vēlmi strādāt uzņēmumā utaml.

- pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai palielināta apmācību sadaļa un pasākuma ietvaros klienti saņems konsultācijas (mentorings); LDDK ierosina ne tik daudz finansējuma novirzīt konsultācijām, bet gan pašnodarbinātības subsīdijai varbūt pat palielinot to no 4000 euro uz 6000 vai pat 8000 euro.

- vienlaikus tiks veicināta jauniešu reģionālā mobilitāte – nepieciešamības gadījumā NVA organizēto apmācību, pirmās darba pieredzes, pasākumā “Darbnīcas jauniešiem” un subsidētās nodarbinātības pasākumu ietvaros jaunieši varēs saņemt atbalstu reģionālajai mobilitātei;

- sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanā izglītojamajiem ieslodzījuma vietās ir plānots palielināt iesaistāmo jauniešu vecuma slieksni, to nosakot līdz 29 gadiem (ieskaitot).

Lai veicinātu mērķētāka atbalsta sniegšanu jauniešiem bezdarbniekiem, regulāri sekojot darba tirgus tendencēm pārskatāma pasākuma ietvaros sniegtā atbalsta intensitāte (gan iesaistītajiem bezdarbniekiem, gan darba devējiem). Vērtējot

17

atbalstu jauniešu pārejai no izglītības sistēmas uz darba tirgu, OECD ir secinājuši, ka algu subsīdijas vai citas finansiālas iniciatīvas var to veicināt, tomēr galvenajam atbalsta izlietojuma mērķim ir jābūt apmācību izmaksu segšanai vai sākotnējās zemākas produktivitātes kompensēšanai, ko nosaka darba pieredzes trūkums. Vienlaikus OECD vērš uzmanību, ka labāki rezultāti sasniedzami gadījumos, kad algu subsīdijas ir mērķētas uz specifiskām jauniešu grupām, kas atrodas sliktākā situācijā nekā citi, piemēram, ar zemu izglītības līmeni vai prasmēm, un tās tiek nodrošinātas ierobežotu laika periodu. Algu subsīdijas, kas tiek piešķirtas, balstoties tikai uz vecumu, var veicināt esošo darbinieku aizstāšanu, algu subsīdiju izmantošanu kaut arī jaunietis darbā tiktu pieņemts arī bez atbalsta, kā arī jauniešu nodarbinātību tikai uz laika periodu, kurā tiek nodrošināts finansiālais atbalsts. Turklāt labāki nodarbinātības rezultāti sasniedzami algu subsīdijas apvienojot ar citiem apmācību pasākumiem.

1.6. Ilgstošais bezdarbs Nozīmīga grupa, kuras īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājās krīzes gados un kuras samazinājums, atjaunojoties izaugsmei, ir nepietiekams, ir ilgstošie bezdarbnieki. 2010. gadā ilgstošo bezdarbnieku skaits sasniedza 61,3 tūkstošus (37,8%). 2011. un 2012. gadā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars turpināja pieaugt. Īpatsvara samazinājums vērojams ar 2013. gada 1.ceturksni. Vairāk nekā pusei ilgstošo bezdarbnieku bija darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis (2013. gada decembra beigās 51,9% no ilgstošajiem bezdarbniekiem bija ar izglītību, kas zemāka par pamatizglītību, pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību). Turklāt katrs otrais no ilgstošajiem bezdarbniekiem 2013. gada decembrī bija vecāks par 50 gadiem (48,4%). Pēc pēdējās profesijas ilgstošie bezdarbnieki iepriekš lielākoties strādājuši zemākas kvalifikācijas profesijās, kā arī liela daļa strādājusi par mazumtirdzniecības veikalu pārdevējiem (2013. gada decembra beigās visvairāk ilgstošo bezdarbnieku pēc pēdējās profesijas bija palīgstrādnieki, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji un apkopēji). 2014. gada jūnija beigās NVA uzskaitē ir bijuši 29 857 ilgstošie bezdarbnieki, kas ir 35,0% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

9.attēls. Ilgstošo bezdarbnieku skaits un īpatsvars (avots NVA)

18

Ilgstošo bezdarbnieku sadalījumā pēc bezdarba ilguma vērojams, ka pēc 2007. gada, palielinoties bezdarba līmenim, palielinājās ilgstošo bezdarbnieku skaits, kuri uzskaitē bija no 1 līdz 3 gadiem. No 2012. gada vērojama tendence bezdarbnieku ar bezdarba ilgumu no 1–3 gadiem samazināšanās, bet pieaug bezdarbnieku skaits ar bezdarba ilgumu 3 gadi un vairāk. 2013. gada decembrī 46,2% (15,3 tūkst.) no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem bija ar bezdarba ilgumu 3 gadi un vairāk. Šādu situāciju ietekmē fakts, ka ilgākā laikā nav iespējams atrisināt sarežģītākos ilgstošā bezdarba iemeslus. Lielākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir vērojams Latgales reģionā (2014. gada jūnijā – 54,9%), mazākais - Rīgas reģionā (2014. gada jūnijā – 19,9%). Salīdzinājumā ar 2014. gada sākumu vērojams ilgstošo bezdarbnieku īpatsvara samazinājums par 1,5% Rīgas reģionā, Latgales un Vidzemes par 0,3%, par 0,1% Kurzemes reģionā, savukārt pieaugums par 0,2% vērojams Zemgales plānošanas reģionā. Ilgstošo bezdarbnieku zemākā produktivitāte saistīta ar darba iemaņu zaudēšanu, ko nosaka ilgstoša atrašanās ārpus darba tirgus. Sekojoši būtiska ir savlaicīga darba iemaņu uzturēšana vai to atgriešana. Atgriežoties darba tirgū, ilgstošajiem bezdarbniekiem nepieciešamas apmācības ne vien konkrēto pienākumu veikšanai, bet arī sociālo iemaņu un pamatprasmju apguvei. Ilgtermiņā ilgstošo bezdarbnieku tāpat kā jauniešu produktivitāte nav vērtējama kā zemāka nekā citiem darbiniekiem. OECD pētījumā secināts, ka subsidētā nodarbinātība un darba pieredzes iegūšanas pasākumi jāpapildina ar apmācību, lai sniegtu dalībniekiem iespēju pilnveidot prasmes un stiprinātu piesaisti darbam. Ņemot vērā, ka ilgtermiņa bezdarbniekiem ir nopietni (un reizē atšķirīgi) šķēršļi, lai atgrieztos darba tirgū, atbalsta mehānisms jāveido individualizēts katram klientam, ņemot vērā katras situācijas specifiku un klienta vajadzības.

1.7. Bezdarbnieki 50+ 2014. gada jūnija beigās reģistrēti 32 010 bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, kas ir 37,5 % no kopējā reģistrētā bezdarbnieku skaita valstī. 2014. gada jūnija beigās 46,8% (gada sākumā 47,4%) no reģistrētajiem bezdarbniekiem vecumā 50 gadi un vairāk ir ilgstošie bezdarbnieki. Vidējais bezdarba ilgums 2014. gada jūnija beigās bezdarbniekiem vecumā 50 gadi un vairāk – 315 dienas (~ 10,4 mēneši), kas salīdzinot ar gada sākumu, ir par 21 dienu mazāk. Lai arī gados vecāku reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samērā augsts, tas kopš augstākā punkta 2009. gadā (50,4 tūkst.) ir samazinājies. 2013. gada decembrī 47,4% no visiem gados vecākiem bezdarbniekiem bija ilgstošie bezdarbnieki. Vienlaikus attiecībā uz samērā augstiem bezdarba rādītājiem šajā vecuma grupā jāmin arī ES līmenī salīdzinoši augstā ekonomiskā aktivitāte gados vecākiem iedzīvotājiem (Eurostat: 50–64 gadu vecuma grupā 2012. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 70,9%, kamēr ES – 63,3%). 2012. gadā bezdarba līmenis šajā vecuma grupā bija 14,3%, kamēr ES vidējais rādītājs bija 7,4%. 2013. gada 3.ceturksnī šis rādītājs Latvijā ir samazinājies līdz 10,5%. Tomēr vienlaikus būtiski vērst uzmanību, ka, lai gan krīzes periodā laika posmā no 2008. gada līdz 2010. gadam nodarbinātības līmenis personām vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem būtiski samazinājās (par 10,8 procentpunktiem). 2012. gadā nodarbinātības līmenis Latvijā šajā vecuma grupā bija 60,8%, bet ES vidējais

19

nodarbinātības līmenis bija 58,6%. Turklāt 2013. gada 3.ceturksnī šis rādītājs ir pieaudzis līdz 63,6%. Gados vecāku bezdarbnieku izglītības raksturojums būtiski neatšķiras no kopējā reģistrēto bezdarbnieku izglītības līmeņa – 2013. gada decembrī 44,1% ir ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītība vai zemāku par pamatizglītību, 44,8% ar profesionālo izglītību un 11,0% ar augstāko izglītību. Problēma sakņojas faktā, ka iepriekš šīs vecuma grupas bezdarbnieki lielākoties ir bijušas nodarbinātas vienkāršās profesijās, kuras neprasa augstu izglītības līmeni vai specifiskas prasmes un zināšanas.

10.attēls. Gados vecāku (50 gadi un vairāk) bezdarbnieku skaits un īpatsvars

reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā (avots NVA)

Gados vecāku iedzīvotāju zemāka produktivitāte parasti tiek saistīta ar pakāpenisku darbspēju samazināšanos un darba tirgus pieprasījumam neatbilstošām zināšanām un prasmēm. Tomēr attiecībā uz šo iedzīvotāju grupu primāri būtiski ir objektīvi novērtēt situāciju, norobežojoties no stereotipiem, kam bieži var nebūt pamata. Tajā pašā laikā jāņem vērā gados vecāko darbinieku ierobežotās iespējas strādāt tikpat intensīvi un aktīvi kā jaunākiem darbiniekiem. Algu subsīdijas var būt būtiskas šīs vecuma grupas nodarbinātības veicināšanai, jo jāņem vērā, ka darba devēji var būt ieinteresētāki pieņemt un ieguldīt savus resursus gados jaunākos darbiniekos. Īpaši uzsveram, ka Vācijas pieredze liecina par kombinēta atbalsta nepieciešamību gados vecāku bezdarbnieku integrēšanai darba tirgū ir ļoti būtiskas faktors veiksmīgam iznākumam – cilvēka nodarbinātībai. Šādam atbalstam jāietver ne vien aktīvās darba tirgus politikas pasākumi, bet jāparedz arī citi pakalpojumi, piemēram, veselības uzlabošana.

20

1. grupa 2. grupa 3. grupa

Vientuļi, gados vecāki

bezdarbnieki/ personas ar

invaliditāti

Vientuļi, jauni vīrieši ar zemu

izglītību

Vecāki bezdarbnieki, ar labu

veselības stāvokli

– 46–61 gads – Vientuļie – 10+ gadu darba

pieredze – Zema izglītība – Daudz invalīdu/

bezdarbnieku – Hroniska saslimšana

– Vīrieši, 20–29 gadi – Nav bijuši

precējušies – Ļoti zema izglītība – Bezdarbnieki – Bez bērniem – Lauku iedzīvotāji

– 50+ gadi – Precējušies – 10+ gadu darba

pieredze – Zema izglītība – Bezdarbnieki/ zemi

ienākumi/ neregulārs darbs

4.grupa 5.grupa 6.grupa

Nestrādājošas māmiņas

ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojoši

vīrieši, apgādnieki

Pašnodarbināti gados vecāki

vīrieši

– Sievietes, 25–39 gadi

– Precējušās, dzīvo kopdzīvē

– Augstākā izglītība – Bērni līdz 6 gadu

vecumam – Lauku iedzīvotājas – Partneris strādā

– Vīrieši, 30–39 gadi – Precējušies, dzīvo

kopdzīvē – 10+ gadu darba

pieredze – Ļoti zema izglītība – Bērns līdz 6 gadu

vecumam – Lauku iedzīvotāji – Partnere nestrādā

– Vīrieši, 40–54 gadi – Precējušies – 10+ gadu darba

pieredze – Pašnodarbinātie – Mājsaimniecībā nav

bērnu – Nereģistrēti

nodarbināti

7.grupa 8.grupa 9.grupa

Gados vecākas sievietes ar

invaliditāti un ar strādājošu

partneri

Augsti izglītotas māmiņas, kas

nestrādā

Gados vecākas sievietes ar

invaliditāti un ar nestrādājošu

partneri

– Sievietes, 50+gadi – Precējušās – 10+ gadu darba

pieredze – Zema izglītība – Bieži ar invaliditāti,

neaktīvas – Hroniskas

saslimšanas – Partneris strādā

– Sievietes, 30–39 gadi

– Precējušās – 10+ gadu darba

pieredze – Augstākā izglītība

(vairumam) – Bērni – Pilsētu iedzīvotājas – Partneris strādā

– Sievietes, 50+gadi – Precējušās – 10+ gadu darba

pieredze – Zema izglītība – Nav darbspējīgas,

neaktīvas – Daudzas

priekšlaicīgi pensionējušās

– Hroniskas saslimšanas

– Partneris nestrādā

11.attēls. Personu grupas ar pastāvīgām problēmām iekļauties darba tirgū (Avots:

PB pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums”, 2013. gads)

22%

11%

14%

11% 9%

6% 6%

1

1%

4%

21

2. Reģionālā attīstība

2.1. Reģionālā attīstība un ar to saistītā likumdošana

Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzfinansēto projektu īstenošanai Reģionālās attīstības likuma 14.panta 6.punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai. Ministru kabineta 2013.gada 16.jūnija informatīvais ziņojums "Par risinājumiem teritorijas attīstības indeksa pilnveidošanai, kā arī turpmākai pielietošanai Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gadam plānošanas periodā" (prot.Nr.40, 28.§ 5.punkts, kas uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt alternatīvu risinājumu valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai un līdz 2014.gada 1.jūlijam iesniegt Ministru kabinetā). 2007.-2013.gada plānošanas periodā pašvaldības un plānošanas reģioni var saņemt valsts budžeta dotāciju Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) līdzfinansēto projektu īstenošanai saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.840 „Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr.840). Valsts budžeta dotācijas apmēru nosaka saskaņā ar pašvaldības un plānošanas reģiona teritorijas attīstības indeksu, kas ir noteikts normatīvajā aktā par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām. 2010.gada 25.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām” iekļautās teritorijas attīstības indeksa vērtības raksturo attīstības līmeni attiecīgā gada ietvaros, par kuru tas ir aprēķināts (gada indekss), proti, tās parāda teritoriju augstāku vai zemāku attīstību no vidējā attīstības līmeņa attiecīgajā gadā valstī. Valsts budžeta dotācija pašvaldībām ir viens no Reģionālās attīstības likumā definētajiem reģionālās politikas instrumentiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmā pieejamo informāciju laika posmā no 2007.gada līdz 2014.gada 11.februārim apstiprinātajos pašvaldību projektos kopumā ir aprēķināta valsts budžeta dotācija 29,7 milj. euro apmērā. Dati par pašvaldību projektiem piešķirto (aprēķināto) valsts budžeta dotācijas apjomu reģionālā griezumā liecina, ka vislielāko valsts budžeta dotācijas pašvaldībām apjomu saņēma Latgales reģiona pašvaldības, bet vismazāko – Rīgas reģiona pašvaldības.

22

Reģions Izmaksātā valsts budžeta

dotācija euro

Kurzemes reģions 8 606 695,20

Vidzemes reģions 4 037 551,67

Latgales reģions 10 664 390,42

Zemgales reģions 3 581 292,50

Rīgas reģions 2 900 549,99

Latvija kopā 29 790 479,78

Ņemot vērā to, ka tikai viens no četriem teritorijas attīstības indeksa ietvaros esošajiem rādītājiem raksturo pašvaldību finansiālo kapacitāti (iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz 1 iedzīvotāju), 2013.gada 16.jūlija Ministru kabineta sēdē (prot.Nr.40, 28.§) tika izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) informatīvais ziņojums „Par risinājumiem teritorijas attīstības indeksa pilnveidošanai, kā arī turpmākai pielietošanai Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gadam plānošanas periodā”, ar kuru tika ierosināts, izstrādājot nākamajam plānošanas periodam kritērijus un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, aizstāt teritorijas attīstības indeksu ar alternatīvu rādītāju. Rādītājs, kas raksturo salīdzinošu pašvaldības finanšu kapacitāti un ko var izmantot valsts budžeta līdzfinansējuma intensitātes noteikšanai, ir pašvaldības budžeta kapacitātes rādītājs, ko veido vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas ar papildu dotācijām uz 1 iedzīvotāju. Pašvaldības budžeta kapacitātes rādītājs ievērojami precīzāk nekā teritorijas attīstības indekss raksturo pašvaldības finanšu kapacitāti, tas ir objektīvs un tam nepieciešamie dati ir pieejami. Šis rādītājs lietotājiem un tiem, uz ko tas attiecas, ir viegli saprotams un to iespējams pārbaudīt. Iepriekš minēto rādītāju var aprēķināt ne tikai katrai pašvaldībai, bet, balstoties uz summāriem pašvaldību datiem, katram plānošanas reģionam. Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir veikusi praktiskus pašvaldības budžeta kapacitātes rādītāja aprēķinus pašvaldību dalījumā par 2014.gadu. Ministru kabineta noteikumu projektā „Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzfinansēto projektu īstenošanai” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izmantotas aprēķinātās standartizētās rādītāja vērtības un veidoti rādītāja intervāli. Pašvaldības budžeta kapacitātes rādītājs tiks aktualizēts katru gadu un tā standartizētās vērtības tiks publicētas VARAM tīmekļa vietnē līdz kārtējā gada 1.aprīlim, jo iedzīvotāju skaits no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiek iegūts laika periodā no katra gada februāra līdz martam. Noteikumu projekts nosaka kritērijus valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzfinansēto projekta īstenošanai. Valsts budžeta dotāciju aprēķina no normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktās minimālās nacionālā publiskā finansējuma attiecināmo izmaksu daļas, ko iegulda pašvaldība un kas netiek segta no projekta pašfinansēšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Noteikumu projektā valsts budžeta dotācijas pašvaldībai un pašvaldības līdzfinansējuma (attiecināmo izmaksu) apmēra aprēķinam tiek piedāvāta formula.

23

Valsts budžeta dotāciju apstiprina, izvērtējot Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajā institūcijā iesniegto Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu, un piešķirtais valsts budžeta dotācijas pašvaldībām apjoms projekta īstenošanas laikā ir nemainīgs. Centrālā valsts iestāde, kuras institucionālajā padotībā ir Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanu un izdevumu deklarācijas sagatavošanu iesniedz Finanšu ministrijā valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu, kas ietver valsts budžeta dotāciju pašvaldībai. Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai ir ieplānots Finanšu ministrijas budžeta programmā 80.00.00 „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, no kuras ministrijas noteiktā kārtībā, kad projekts ir apstiprināts, var pieprasīt līdzekļu pārdali. Noteikumu projekts neparedz kritērijus un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai plānošanas reģioniem, jo plānošanas reģionu darbība jau šobrīd tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. MK noteikumi Nr.840 attiecas uz Eiropas Savienības fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda līdzfinansēto projektu īstenošanu, kuru īstenošana turpināsies līdz 2015. gada beigām. Valsts budžeta dotācijas pašvaldībai aprēķināšanas formulas izmantošanas piemērs: Projektā ERAF finansējums ir 85 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un pašvaldības finansējums ir 15 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Valsts budžeta dotācijas (turpmāk – VBD) īpatsvars pašvaldībai ir 25 procenti no projekta iesniedzēja finansējuma attiecināmo izmaksu daļas, kas nav mazāka par 15 procentiem, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 000 000 euro. VBD = (1 000 000 x 0,15) x 25% = 150 000 x 0,25 = 37 500 euro Ja projektā paredzēts sadarbības partneris, kas ir pašvaldība, katram sadarbības partnerim valsts budžeta dotācijas apmēru aprēķina proporcionāli sadarbības partnera attiecināmo izmaksu daļai. Valsts budžeta dotācija tiek aprēķināta katram projektā iesaistītajam partnerim atsevišķi, ņemot vērā katra sadarbības partnera pašvaldības budžeta kapacitātes rādītāja intervālu un atbilstošo valsts budžeta dotācijas īpatsvaru, procentos. Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts nosaka tikai kritērijus valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda līdzfinansēto projekta īstenošanai, noteikumu projekts tieši neietekmē valsts un pašvaldību budžetu. Ietekme uz budžetu radīs tie Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēs kārtību, kā piešķir un administrē Eiropas Savienības un valsts budžeta finansējumu specifiskajos atbalsta mērķos, jo ar šiem noteikumiem tiks apstiprināts arī finansējums, no kura būs atkarīgs valsts budžeta dotācijas apmērs.

24

2.2. Par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros līdz 2013.gada 31.decembrim

Informatīvais ziņojums par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros līdz 2013.gada 31.decembrim (turpmāk – ziņojums) sagatavots saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību 28.2 panta otro daļu un Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.269 „Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes nolikums” 2.2.apakšpunktu, kā arī ņemot vērā 2013.gada 13.augusta MK sēdes protokollēmuma (prot.Nr.44 152.§) 3.punktā noteikto uzdevumu. Ziņojuma mērķis ir informēt MK par konstatētajām neatbilstībām2 ar finansiālu ietekmi un neatbilstoši veiktajiem izdevumiem3 (turpmāk – neatbilstībām) Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Savienības iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu vai Pārejas programmas (turpmāk – ES fondi un citi ES finanšu palīdzības instrumenti) ietvaros līdz 2013.gada 31.decembrim un par 2013.gadā tiesībsargājošās iestādēs saņemtajiem iesniegumiem par iespējamām krāpnieciskām un citām nelikumīgām darbībām ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu ietvaros. LDDK piedalījās un rosināja arī LDDK biedrus sniegt savus priekšlikumus neatbilstību situācijas uzlabošanai, kā arī rekomendēja veikt dažādus preventīvus darbus jau laikus novēršot kļūdu, neprecizitāšu un dažādu interpretāciju iespējamību. Ziņojuma sagatavošanai informāciju Finanšu ministrijai iesniedza ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu administrēšanā iesaistītās iestādes, kā arī tiesībsargājošās iestādes:

Finanšu ministrija (Pārejas programmas, PHARE programmas un SAPARD programmas nacionālā atbildīgā institūcija, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošā iestāde);

Iekšlietu ministrija (Vispārīgās programmas „Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldība” Eiropas Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda un Eiropas Bēgļu fonda vadošā iestāde);

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) (ES struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadošā iestāde);

2 Neatbilstība ir jebkurš kopienas tiesību aktu pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības subjekta darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam, prasot

no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu jeb jebkurš Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības tiesību akta pārkāpums, kas atbilst Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999, 2.panta 7.punktā noteiktajam, 2010.gada 10.augusta MK noteikumu Nr.740 „Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus” 2.1.apakšpunkts. 3 Neatbilstoši veiktie izdevumi šī informatīvā ziņojuma izpratnē ir izdevumi, kas ir izmaksāti finansējuma

saņēmējam un attiecīgi tiek ieturēti no nākamā maksājuma, vai atgūti citos veidos. Papildus, kā neatbilstoši veikti izdevumi tiek uzskatīti valsts pārvalžu iestāžu projektos konstatētās neatbilstības, kuras tiek ieturētas no kārtējā maksājuma. Publiskais finansējums.

25

Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) (TEN-T programmas vadošā iestāde);

Kultūras ministrija (Vispārīgās programmas „Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldība” Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda vadošā iestāde);

Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) (Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas (turpmāk - ELVGF Garantiju daļa), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (turpmāk – ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (turpmāk – EZF) vadošā iestāde);

Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM);

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests;

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

Valsts ieņēmumu dienests;

Valsts policija.

2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim konstatētās neatbilstības un neatbilstību gadījumu skaits ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu ietvaros Attēlā redzama 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim kopējo konstatēto neatbilstību apjoma un neatbilstību gadījumu skaita tendences pa gadiem.

12.attēls. Neatbilstību summas (latos) un neatbilstību gadījumu skaita

tendences 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim, pa gadiem

2007. - 2013.gada plānošanas periodā no kopā pieejamā publiskā finansējuma 5 655,2 milj. latu (8 046,6 milj. euro) apmērā kopējais pieprasītais publiskais finansējums līdz 2013.gada 31.decembrim ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu ietvaros ir 4 798,0 milj. latu (6 827,0 milj. euro) jeb 85% no kopējā pieejamā publiskā finansējuma ES fondu projektiem. Kopējais neatbilstību apjoms ir 65,8 milj. latu (93,6 milj. euro) jeb 1,37% no kopējā pieprasītā publiskā finansējuma un 3,07% no kopējā finansējuma projektiem, kuros konstatētas neatbilstības. Kopējais neatbilstību skaits 2007. - 2013.gada plānošanas periodā, kas konstatēts līdz 2013.gada 31.decembrim, ir 16 043 gadījumi jeb 0,87% no kopējā apstiprināto projektu skaita Salīdzinājumā ar neatbilstību apjomu līdz 2012.gada 31.decembrim, tas ir pieaudzis par 35,5 milj. latu (50,6 milj. euro) un ir par 2,17 reizēm vairāk. Neatbilstību skaitam un jo īpaši summām joprojām ir tendence pieaugt, kas bija sagaidāms, jo

55

879

18312542

2816

4040 3788

30987459251101170 3664097

9124511

17067804

34116450

0

5000000

10000000

15000000

20000000

25000000

30000000

35000000

40000000

0400800

120016002000240028003200360040004400

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

Neatbilstību skaits Neatbilstību summa, LVL

26

plānošanas perioda sākumā tika realizēti mazāki projekti. Kopumā neatbilstību pakāpeniskais pieaugums saistāms ar intensitāti, kādā tiek īstenoti projekti. LDDK konstatē faktu, ka nevis ieviešot un “iestrādājoties” plānošanas perioda vidū un beigās samazinās neatbilstību skaits un summārais apjoms, bet gan pakāpeniski pieaug, kas liecina par to, ka netiek veikts pietiekami intensīvs skaidrojošais darbs ar projektu ieviesējiem. Rekomendācija ir novērst kļūdu rašanos detāli apmācot projektu ieviesējus un sniedzot regulāras konsultācijas procesā laikā nevis pēc fakta, kad jau ir jāpiemēro neatbilstība. Kopējais kumulatīvi 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim konstatēto neatbilstību gadījumu skaits un ar tiem saistītās summas latos sadalījumā pa fondiem/programmām ir atspoguļotas šī ziņojuma 2.pielikumā „2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim konstatētie neatbilstību gadījumi un ar tiem saistītās summas (latos un euro) sadalījumā pa fondiem/programmām, izdalot atsevišķi maksātnespējas un bankrota gadījumus”. LDDK rosina uzmanīgi izskatīt situācijas, kuras veidojas dažādu apstākļu dēļ, kas nav saistīt ar ES SF finansējumu, bet noved uzņēmumu līdz bankrota vai/un maksātnespējas slieksnim.Analizējot 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim konstatēto kopējo neatbilstību apjomu un īpatsvaru attiecīgā fonda kopējā pieprasītā publiskā finansējumā, secinām, ka lielākais neatbilstību īpatsvars attiecīgā fonda kopējā pieprasītā publiskā finansējumā ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (turpmāk –ESF) ietvaros (skatīt 1.2.attēlu) un līdzīgi kā iepriekš ERAF ietvaros neatbilstību apjoms pret fonda aktivitātēs iesniegtajiem maksājuma pieprasījumiem pārsniedz 2% būtiskuma līmeni. Papildus jāņem vērā, ka atšķirībā no citiem ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu projektiem ERAF līdzfinansētie projekti ir finansiāli apjomīgāki, kā rezultātā arī radušās neatbilstības veido lielāku proporciju. Tās, galvenokārt, ir aktivitātes, kurās tiek īstenoti apjomīgu investīciju projekti.4

13.attēls. 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim

konstatētā neatbilstību apjoma procents sadalījumā pa fondiem/programmām attiecīgā fonda/programmas kopējā pieprasītā publiskā finansējumā, procentos.

4 LDDK rosina pievērst lielāku uzmanību lielajiem investīciju projektiem to plānošanas stadijā, jo parasti šos lielos investīciju projektus ievieš valsts un pašvaldību institūcijas, kurās ir kapacitāte, lai laicīgi veiktu plānošanas darbu un arī kvalitatīvi tiktu veiktas iepirkuma procedūras.

27

Vērtējot informāciju par 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim konstatētajiem neatbilstību gadījumiem kontekstā ar informāciju par kopējo atbalsta saņēmēju/apstiprināto projektu skaitu attiecīgo ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu, kā arī, ņemot vērā šo instrumentu ietvaros īstenoto atbalsta pasākumu būtību, saglabājas tendence, ka ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. - 2013.gada plānošanas perioda ietvaros apstiprināto projektu skaits ir ievērojami zemāks kā tas ir ELGF un ELFLA ietvaros, kur ir lielākais konstatēto neatbilstību skaits, taču rezultātā konstatēto neatbilstību skaita īpatsvars ir augstāks vai pat viena projekta ietvaros ir konstatētas vairākas neatbilstības kā ir vērojams ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. - 2013.gada plānošanas perioda ESF un Tehniskās palīdzības ERAF un ESF, kā arī Kohēzijas fonda (turpmāk - KF) ieviešanai ietvaros un kopumā tās pārsniedz attiecīgā fonda ietvaros apstiprināto projektu skaitu.

14.attēls. 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim

konstatēto neatbilstību gadījumu skaita procents sadalījumā pa fondiem/programmām kopējā attiecīgā fonda/programmas ietvaros apstiprināto

projektu skaitā, procentos.

Lielākais attiecīgā fonda/programmas neatbilstību īpatsvars 2007. - 2013.gada plānošanas periodā jeb attiecīgā fonda/programmas ietvaros līdz 2013.gada 31.decembrim konstatētais neatbilstību apjoms pret kopējo konstatēto neatbilstību apjomu 65,8 milj. latu (93,6 milj. euro) apmērā ir:

ERAF ietvaros 49,4 milj. lati (70,3 milj. euro) jeb 75,07 %;

ESF ietvaros 6,0 milj. lati (8,5 milj. euro) jeb 9,04 % un

KF ietvaros 4,7 milj. (6,6 milj. euro) jeb 7,10 % apmērā.

28

Salīdzinājumā ar neatbilstību īpatsvaru līdz 2012.gada 31.decembrim lielākais kāpums vērojams ERAF 2.darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas"5 ietvaros. Aplūkojot nozaru dalījumā, turpinās jau iepriekš novērotā tendence, proti, lielākais neatbilstību īpatsvars kopējā 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim neatbilstību apjomā ir konstatēts nozarē Uzņēmējdarbība un inovācija 24,3 milj. latu (34,5 milj. euro) jeb 36,87%, Izglītības nozarē - 7,4 milj. latu (10,5 milj. euro) jeb 11,27%, un Vides jomā - 6,3 milj. latu (8,9 milj. euro) jeb 9,55%, tām seko Transporta/IKT joma 5,9 milj. latu (8,4 mlij. euro) jeb 8,94%, Nodarbinātība, sociālā iekļaušanās - 5,6 milj. latu (8,0 milj. euro) jeb 8,52% un Lauksaimniecības attīstības joma (ELGF un ELFLA) - 5,1 milj. latu (7,3 milj. euro) jeb 7,79%.

15.attēls. Kopējais 2007. - 2013. gada plānošanas periodā līdz 2013.gada

31.decembrim konstatētais neatbilstību apjoms sadalījumā pa nozarēm/jomām, procentos

Pozitīvi vērtējams, ka uz 2013.gada 31.decembri samazinājies neatbilstību finansiālā apjoma īpatsvars aizdomām par krāpšanu vai organizēto noziedzību kopējā neatbilstību apjomā. Par minētajiem gadījumiem ir informētas tiesību aizsardzības iestādes, kā arī Eiropas Komisija/OLAF. Lai arī atklāto aizdomu par krāpšanu vai organizēto noziedzību gadījuma skaits ir pieaudzis, taču arī tas vērtējams pozitīvi. 2013.gadā ir veikti vairāki pasākumi, lai stiprinātu sadarbību starp tiesībsargājošo iestāžu un ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu pārstāvjiem, kā arī veicinātu izpratni par ES fondu finanšu interešu aizsardzības jautājumiem, t.sk. krāpšanas pazīmēm:

ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošā iestāde 2013.gadā aktualizējusi vairākas vadlīnijas un metodikas, kas vērstas uz ES fondu projektu

5LDDK secina, ka sākotnēji programma tika izveidota ar tik nekonkrētiem nosacījumiem un projekti tika apstiprināti pēc diezgan necaurspīdīgiem principiem, līdz ar to radās situācijas, kad tika projektu ieviešanas gaitā gan mainīti nosacījumi, gan neattiecinātas izmaksas, kas radīja gan būtisku zaudējumus uzņēmumiem, gan arī radīja neticību ES SF finansējuma pieejamībai un efektīgumam.

29

uzraudzības stiprināšanu un ES fondu finanšu interešu aizsardzības stiprināšanu, piemēram, aktualizēta metodika pārbaužu veikšanai ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā 2007. – 2013.gada plānošanas periodā;

organizētas vairākas tikšanās ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem par jautājumiem, kas saistīti ar aizdomām par krāpšanu ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu līdzfinansētajos projektos;

2013.gada 2.augustā ir apstiprināta Finanšu ministrijas resora stratēģija ES finanšu interešu aizsardzībai – krāpšanas apkarošanai 2014.-2016.gadam, kur kā vienu no īstenotajiem pasākumiem var minēt panākto vienošanos apmainīties ar resora iestāžu rīcībā esošo informāciju, kas uzkrāta dažādās datu bāzēs un riska reģistros.

Attiecībā uz iepirkumu un konkurences normu pārkāpumiem joprojām vērojams pieaugums gan apjoma, gan skaita ziņā, kas skaidrojams ar plānošanas perioda tuvošanos noslēgumam, pastiprinātu kontroļu veikšanu, jo īpaši projektos ar augstāku risku. Taču pozitīvi vērtējama intensitāte neatbilstību skaita pieaugumam no 2012.gada (510 gadījumi) uz 2013.gadu (601 gadījums) – par 17,9% salīdzinājuma ar pieaugumu no 2011.gada (228 gadījumi) uz 2012.gadu, kur tas ir 54,5%. Tas skaidrojams ar iepirkumu pirmspārbaužu ieviešanu sākot ar 2012.gadu, kas ir īpaši nozīmīgs, efektīvs un preventīvs neatbilstību mazināšanas pasākums un veicams arī turpmāk. Tāpat ievērojami pieaudzis noteikto ieviešanas nosacījumu pārkāpumu apjoms no 27,3 tūkst. latu (38,8 tūkst. euro) (11 gadījumi) uz 2012.gada 31.decembri līdz 14,4 milj. latu (20,5 milj. euro) (106 gadījumi) uz 2013.gada 31.decembri. Joprojām salīdzinoši liels skaits un ievērojams apjoms 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim apjoma konstatētajām neatbilstībām ar veidu “Cita neatbilstība” liecina, ka ES fondu administrējošās iestādes nav precīzi identificējušas konstatētos pārkāpumus. Analizējot neatbilstības pa finansējuma saņēmējiem 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim, secināms, ka saglabājusies līdzšinējā tendence - lielākā daļa neatbilstību konstatētas privāto tiesību juridisko personu īstenotajos projektos 60,1% jeb 39,5 milj. latu (56,2 milj. euro), kam seko pašvaldību iestādes – 19,2% jeb 12,7 milj. latu (18,0 milj. euro), izglītības iestādes – 9,8% jeb 6,5 milj. latu (9,2 milj. euro) un valsts iestādes – 7,3% jeb 4,8 milj. latu (6,9 milj. euro) (skatīt ziņojuma 4.pielikumā). 2007. – 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim atgūstamā neatbilstību summa veido 65,8 milj. latu (93,6 milj. euro). Savukārt faktiski kopumā atgūti 71,52% jeb 47,0 milj. latu (66,9 milj. euro) no kopējās atgūstamās neatbilstību summas. No visiem neatbilstību gadījumiem (16 043) slēgti ir 14 047 jeb 87,6% (skatīt ziņojuma 2.pielikumā). Attiecībā uz maksātnespējas un bankrota gadījumiem ES fondu 2007. - 2013.gada plānošanas periodā ES struktūrfondu (ESF, ERAF) ietvaros tika konstatēti 40 finansējuma saņēmēju maksātnespējas gadījumi un ELFLA un EZF ietvaros - 15 gadījumi, kuru rezultātā neatbilstību finansiālais apjoms kopā sastādīja 6,3 milj. latu (7,9 milj. euro) (līdz 31.12.2012. bija 4,1 milj. latu (5,8 milj. euro)) (skatīt ziņojuma 2.pielikumā). Citu ES fondu un ES finanšu palīdzības instrumentu ietvaros

30

maksātnespējas gadījumi netika konstatēti. Finansējuma saņēmēju maksātnespēja norāda uz nopietnām finansējumu saņēmēju finansiālām grūtībām.6

2.3. Informācija par konstatēto neatbilstību gadījumu skaitu un ar tiem saistītām summām ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu ietvaros pārskata periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim

Pārskata periodā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim (turpmāk – 2013.gadā) kopā pieprasītais publiskais finansējums ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu ietvaros ir 1 151,1 milj. latu (1 637,8 milj. euro). Kopējais neatbilstību apjoms (tai skaitā 2004. - 2006.gada plānošanas periods) ir 35,4 milj. latu (50,3 milj. euro) jeb 3,1% no kopējā pieprasītā publiskā finansējuma 2013.gadā un 1,7% no kopējā finansējuma 2 070,9 milj. latu (2 946,5 milj. euro) apmērā projektiem, kuros konstatētas neatbilstības. Kopējais neatbilstību skaits 2013.gadā ir 3 794 gadījumi jeb 1,6% no kopējā apstiprināto projektu skaita (229 926 projekti). 2013.gadā no kopējā attiecīgā periodā konstatētā neatbilstību apjoma lielākais neatbilstību īpatsvars, analizējot sadalījumā pa fondiem/programmām (skatīt 2.1.attēlu un ziņojuma 1.pielikumu „2013.gadā konstatēto neatbilstību apjoms (latos un euro) un neatbilstību gadījumu skaits sadalījumā pa fondiem/programmām, izdalot atsevišķi maksātnespējas un bankrota gadījumus”), ir konstatēts ES struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros 29,1 milj. latu (41,4 milj. euro) (82,3%) apmērā, kas ir loģiski, ņemot vērā, ka šo fondu ietvaros arī ir vieni no lielākajiem kopējā pieprasītā publiskā finansējuma apjomiem.

6 LDDK rosina veidojot programmas, ievērtēt ļoti dažādo Latvijas uzņēmumu, organizāciju, institūciju finanšu kapacitāti, un tad arī veidojot kritērijus projektu atlasei, veidot atlases kopas, kurās var startēt finansiāli stabili subjekti, kā arī pretendēt ar mazākiem finanšu resursiem pretendenti, bet ierobežojot to dalību ar mazāku projektu finanšu apjomu.

31

Lai arī vislielākais neatbilstību gadījumu skaits 2013.gadā (2 194 jeb 57,92%) ir konstatēts Lauksaimniecības attīstības jomā, tomēr summārā attiecība pret neatbilstību apjomu ir salīdzinoši zemāka, skatot visas nozares kopumā, kā arī jāņem vērā apstāklis, ka Lauksaimniecības attīstības jomā neatbilstību summa vidēji uz vienu neatbilstību veido tikai 704,70 latus (1 002,7 milj. euro), kas ir viens no zemākajiem no visām nozarēm.

2.4. Neatbilstības sadalījumā pa finansējuma saņēmējiem Analizējot datus pa finansējuma saņēmēju veidiem par 2013.gadu kopumā, liekākais neatbilstību apjoma kāpums vērojams privāto tiesību juridisko personu īstenotajos projektos, kas ir pieaudzis par 19,8 milj. latu (28,2 milj. euro) jeb 3,7 reizēm un veido 76,96% no kopējā neatbilstību apjoma. Tomēr ņemot vērā iepriekš minēto, ka kopējā neatbilstību analīzē iekļautas arī apjomīgās neatbilstības finanšu instrumentu aktivitātēs 18,9 milj. latu jeb 26,7 milj. euro apmērā, kurās finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiska persona un kurās nav konstatēta finansējuma saņēmēja vaina, kopējās tendences neatbilstību sadalījumā pa finansējuma saņēmēju tipiem turpina saglabāties iepriekšējo pārskata periodu līmenī. Aprēķinot neatbilstību īpatsvaru pēc šo apjomīgo neatbilstību izslēgšanas, privāto tiesību juridisko personu īstenotajos projektos konstatētas neatbilstības 8,3 milj. latu (11,8 milj. euro) jeb 50,51% apmērā. Tāpat turpina pieaugt neatbilstību apjomi valsts un pašvaldību iestāžu īstenotajos projektos un tie bija attiecīgi 2,2 milj. latu (3,2 milj. euro) jeb 13,44% apmērā un 4,4 milj. latu (6,2 milj. euro) jeb 26,53% apmērā no kopējā konstatētā neatbilstību apjoma 2013.gadā. Pozitīvi vērtējams neatbilstību apjoma procentuālais samazinājums izglītības iestāžu īstenotajos projektos – no 22,95% 2012.gadā uz 5,62% 2013.gadā.

2.4.1. Neatbilstību rašanās iemesli Pēc pārkāpuma veida 2013.gadā neatbilstības pamatā konstatētas dažādu līguma nosacījumu pārkāpumu rezultātā (ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā klasificēta, kā „Cita neatbilstība”, jo pārkāpumu būtība ir individuāla rakstura) - 21,6 milj. latu (30,7 milj. euro) jeb 61,0%, kā arī saistībā ar iepirkumu vai konkurences normu pārkāpumiem 8,0 milj. latu (11,4 milj. euro) jeb 22,56% un 25 gadījumos par kopējo summu 2,6 milj. latu (3,7 milj. euro) jeb 7,31% konstatētas aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību un par šiem gadījumiem informācija ir iesniegta tiesībsargājošās iestādēs nepieciešamās izmeklēšanas veikšanai.

2.4.2. Neatbilstības pēc atklāšanas veida Veidi, kādos 2013.gadā atklātas lielākās neatbilstību summas, ir Eiropas Komisijas audits - 17,4 milj. latu (24,7 milj. euro) jeb 49,12%, maksājumu pieprasījumu pārbaudēs – 4,8 milj. latu (6,8 milj. euro) jeb 13,6%, revīzijas iestādes sertificēto izdevumu izlases pārbaudēs – 3,9 milj. latu (5,6 milj. euro) jeb 11,15%, pārbaudēs projekta īstenošanas vietā – 3,9 milj. latu (5,6 milj. euro) jeb 11,08%, kā arī izvērtējot

32

projekta starpposma un noslēguma ziņojumus, saņemot informāciju no trešajām personām, tai skaitā informāciju no plašsaziņas līdzekļiem un veicot citus dažāda vieda projektu uzraudzības pasākumus par kopējo summu 3,8 milj. latu (5,4 milj. euro) jeb 10,65% . No kopējā atgūstamā neatbilstību apjoma (35,4 milj. latu (50,3 milj. euro)) 2013.gadā atgūti 28,3 milj. latu (40,2 milj. euro) jeb 79,93% no kopumā 2013.gadā konstatēto neatbilstību apjoma. Slēgti ir 2 759 neatbilstību gadījumi.

2.5. Veiktās darbības un pasākumi ES fondu un citu ES finanšu palīdzības instrumentu ietvaros konstatēto neatbilstību mazināšanai un priekšlikumi konkrētiem pasākumiem nākotnē.

Atbilstoši 2013.gada 13.augusta MK sēdes protokollēmuma (prot.Nr.44 152.§) 3.punktā noteiktā uzdevuma izpildei, atbildīgās ministrijas informēja par iemesliem neatbilstībām Uzņēmējdarbības un inovāciju nozarē, Nodarbinātības, sociālās iekļaušanās jomā un Transporta/IKT jomā. Par EM pārziņā esošajām finanšu vadības instrumentu aktivitāšu ietvaros konstatētajām finansiāli apjomīgajām neatbilstībām 2013.gadā un veiktajiem pasākumiem informācija ir sniegta šī ziņojuma 2.sadaļā. Savukārt, izstrādājot 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības un kontroles sistēmu, EM ierosina: 1) ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā (turpmāk – ES SF KF VIS) ieviest gala labuma saņēmēju uzskaiti finanšu instrumentu aktivitātēs un arī tajās grantu aktivitātēs, kurās kā finansējuma saņēmējs / līgumslēdzējs ir biedrības vai Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (asociācijas), piemēram, Apmācības, Biznesa inkubatori, Kompetences centri; 2) Izvērtēt iespēju nodrošināt atbildīgajai iestādei vai starpniekinstitūcijai pieeju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) datu bāzēm, lai efektīvāk veiktu iekārtu sadārdzinājuma konstatēšanu un dubultā finansējuma riska novēršanu, t.sk., personāla izmaksu kontroli dažādos pētījumu projektos; LDDK atbalsta šādu valsts datu izmantošanu, kas būtiski atvieglotu arī projekta ieviesēju darbu – nedublējot ES SF projektā datus, kuri reiz jau iesniegti piemēram VIDā. 3) ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošā iestādes vadlīnijās, metodikās un katras iestādes iekšējos noteikumos papildus teksta versijai uzdot sagatavot arī procesu shēmas, jo, bieži vien, kaut arī šie dokumenti it kā satur visu nepieciešamo informāciju, tomēr tie ir grūti uztverami. Līdz šim EM ir nodrošinājusi pieeju ES SF KF VIS visiem finanšu starpniekiem, kā arī starpniekinstitūcijām SIA Latvijas Garantiju aģentūrai un VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcijai Altum”, lai labāk kontrolētu iepriekš komersantam sniegto atbalstu un novērstu dubultā finansējuma riskus. Taču, ņemot vērā, ka ES SF KF VIS nav pieejama informācija par gala labuma saņēmējiem daļā v/a „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” (turpmāk – LIAA) un finanšu instrumentu aktivitātēs, šī pieeja sistēmai pašreiz nedod vajadzīgo efektu. Kā arī EM ar oficiālu vēstuli ir iniciējusi sadarbības veidošanu ar VID par iespēju nodrošināt pieeju VID datu bāzēm. LDDK atbalstīja šāda procesa norisi un plānveidīgu ieviešanu. SM informēja, ka 2013.gadā tika konstatētas desmit neatbilstības SM administrētajos ERAF projektos. Konstatēto neatbilstoši veikto izdevumu kopējā summa ir 0,2 milj. lati (0,3 milj. euro).

33

SM administrētajos KF projektos pārskata periodā konstatētas deviņas neatbilstības ar kopējo neatbilstoši veikto izdevumu summu – 2,8 milj. latu (4,0 milj. euro). Neatbilstību atklāšanas metodes:

• 14 gadījumos - maksājuma pieprasījuma pārbaude; • trīs gadījumos neatbilstības konstatējuši ārējie auditori (revīzijas iestāde –

divos gadījumos, vienā gadījumā – Eiropas Komisija); • vienā gadījumā neatbilstība tika konstatēta, saņemot informāciju no

finansējuma saņēmēja un • vienā gadījumā neatbilstība tika konstatēta, veicot pārbaudi projekta

īstenošanas vietā. Visbiežāk konstatēti iepirkumu vai konkurences normu pārkāpumi (12 gadījumi). Ir konstatētas arī tādas neatbilstības, kas saistītas ar noteikto ieviešanas nosacījumu pārkāpšanu (četri gadījumi) un citas neatbilstības (viens gadījums). SM administrētājos projektos konstatētās neatbilstības nav ietekmējušas projektu mērķu sasniegšanu un aktivitāšu turpmāko ieviešanu. Neatbilstību apjoma samazināšanai SM turpina informēt finansējuma saņēmējus par izmaiņām normatīvajos aktos, veic iepirkumu pirmspārbaudes, kā arī informē visus saņēmējus par Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB), vadošās iestādes un citu kompetento iestāžu vadlīnijām, rekomendācijām un ieteikumiem. LDDK ierosina veikt mērķtiecīgu darbu ministrijām un IUB ar mērķi uzlabot iepirkumu dokumentācijas kvalitāti gan iepirkumu izsludinātāju, gan projektos pretendentu pusēs. Ierosinājums ir būtiski palielināt IUB metodisko nodaļu ar iespējām veikt regulāras izbraukumu konsultācijas reģionos. Lai mazinātu kļūdu īpatsvaru ZM un Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) pārziņā esošo ES fondu finansējuma ietvaros, tiek īstenoti šādi pasākumi: 1) Elektroniskās pieteikšanās sistēma (EPS) tiek pastāvīgi pilnveidota, lai tā kļūtu ērta lietotājam un nodrošinātu kvalitatīvu un nekļūdainu datu iesniegšanu. Elektroniskā pārbaudes sistēma nodrošina gan pieteikumu iesniegšanu, gan administrēšanas procesa izsekojamību, tāpat arī loģiskās pārbaudes un brīdinājumus, kas jau sākotnēji novērš kļūdu rašanos. Tāpēc lauksaimnieki tiek aicināti pieteikumu, atskaišu, maksājumu pieprasījumu iesniegšanai izmantot EPS. Savukārt LAD tiek nodrošināta informācijas uzkrāšana par atbalsta saņēmēju, projektiem un to administrēšanas procesu, izmaiņu vēsturi un izsekojamību, informācijas sasaisti ar citām informācijas sistēmām, loģiskās un automātiskās pārbaudes, brīdinājumus, kā arī pieteikumu atlasi pārbaudēm uz vietas. 2) Tiem klientiem, kuri pieteikumu iesniedz papīra formā, tiek izsniegtas kartes ar iepriekšējā gada pieteikumā esošajiem laukiem un platībām. 3) Tiek sagatavoti informatīvie materiāli par normatīvo aktu prasībām vienkāršā valodā un ar labās prakses piemēriem, skaidrojot atbalsta saņemšanas nosacījumus, lai jau sākotnēji novērstu acīmredzamu kļūdu rašanos un veicinātu atbalsta saņēmēju izpratni par pasākuma īstenošanas mērķi. 4) Lai vienkāršotu izmaksu iespējas, vairākos Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākumos tiek ietvertas standarta izmaksas, kas pamatotas ar aprēķiniem, izmantojot objektīvus, pārbaudāmus datus. Lai pēc iespējas izvairītos no cenu sadārdzināšanas, arī finansiāli nelielu projektu ietvaros arī tiem atbalsta saņēmējiem, uz kuriem tiešā veidā nav attiecināmas nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās publiskā iepirkuma normas, jānodrošina divu piedāvājumu

34

iesniegšana, lai Maksājumu aģentūra varētu pārliecināties par atbilstošā piedāvājuma izvēli. 4) Sadarbojoties ZM un LAD normatīvo aktu izstrādē, tiek veikta prasību precizēšana, lai mazinātu kļūdas. LDDK pēc diskusijām ar uzņēmējiem konstatē, ka vislabākā sadarbība uzņēmējiem ir tieši ar LAD un ierosina CFLA, LIAA pārņemt klientu apkalpošanas nodaļu darbības principus no LADa. Ņemot vērā, ka pēc finansējuma saņēmēja veidiem otrs lielākais neatbilstību apjoms konstatēts tieši pašvaldību īstenotajos projektos, ir nepieciešams izskatīt atsevišķi svarīgus 2007.– 2013. gada plānošanas perioda problēmjautājumus to institūciju kompetences ietvaros, kuras ir iesaistītas ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu apguves procesa organizēšanā un uzraudzībā, kā arī pašvaldību pārraudzībā, finansiālās darbības uzraudzībā un finanšu rādītāju analīzē. Tas dotu iespēju apzināt vērā ņemamus un noderīgus priekšlikumus un risinājumus, izstrādājot 2014. – 2020. gada plānošanas perioda normatīvo aktu bāzi, neatbilstoši veikto izdevumu samazināšanai nākotnē.

2.6. Igaunijas – Latvijas programma 2014.-2020. gadam (Pārrobežu sadarbības Programma Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros) Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības Programma 2014. – 2020. gadam ir 2007. – 2013. gadu perioda pārrobežu sadarbības turpinājums.

VĪZIJA Igaunija un Latvija ir vietas ar izcilām iespējām cilvēkiem baudīt veiksmīgu un piepildītu dzīvi, būt vieniem no laimīgākajiem Eiropā. MISIJA Mēs atbalstām idejas, kas palīdz Igaunijas un Latvijas izaugsmei kaimiņvalstu sadarbības ceļā. Programmas mērķis ir stiprināt sadarbību starp reģioniem, sasniedzot šādus stratēģiskos mērķus:

Aktīva un pievilcīga uzņēmējdarbības vide;

Tīra un augstvērtīga dzīves vide;

Labāks ostu tīkls;

Integrēts darba tirgus. Kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts Programmai ir apmēram 38 MEUR. Igaunijas – Latvijas Programma 2014. – 2020. gadam veicina ES stratēģijā Eiropa 2020 iekļauto primāro mērķu sasniegšanu, piemēram:

Prioritārais virziens „Aktīva un pievilcīga uzņēmējdarbības vide” un „Integrēts darba tirgus” palīdz samazināt bezdarba līmeni un radīt jaunas pārrobežu darba iespējas; un

Prioritārais virziens „Tīra un augstvērtīga dzīves vide” vērsts uz efektīvāku resursu izmantošanu.

Turklāt Programmas mērķis ir atbalstīt ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam ar sekojošu mērķu palīdzību - „savienot reģionu” un „palielināt labklājību”. Šī stratēģija

35

ir balstīta uz Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2014. – 2020. gadam, Latvijas Ilgtspējīgās attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, Nacionālo reformu Programmu „Igaunija 2020”, Nacionālo telpisko plānu „Igaunija 2030+” un atbilstošajām tematiskajām stratēģijām.

2.6.1. Programmas teritorija

Programmas teritorija atrodas Eiropas ziemeļu daļā, Baltijas jūras ziemeļaustrumu krastā. Austrumos Programmas teritorija stiepjas līdz ES ārējai robežas ar Krieviju. Programmas teritorija ietver Igaunijas dienvidu un dienvidrietumu daļu un Latvijas ziemeļu un rietumu daļu ar kopējo teritoriju 65 968 km2 (26 668 km2 Igaunijā un 39 300 km2 Latvijā), kas ir 1,56% no kopējās Eiropas Savienības sauszemes platības. Igaunija un Latvija dala 343 km garu zemes robežu un 214 km garu jūras robežu. Programmas teritorijai rietumos ir 1139 km gara krasta līnija (497 km no tiem Latvijas un 642 km Igaunijas pusē), ieskaitot 1418 salas un saliņas (ar aptuveno krasta līniju 1283,5 km garumā) – visas no tām ir Igaunijas daļā, un tikai 13 no tām ir pastāvīgi apdzīvotas. Lielās transporta maģistrāles Via Baltica un Via Hanseatica šķērso reģionu no ziemeļiem uz dienvidiem. Programmas teritorija ietver lielās dziļjūras ostas Liepāju, Rīgu un Ventspili, kas funkcionē kā nozīmīgs transporta koridors tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un Krieviju. Programmas attiecināmā teritorija iekļauj šādus NUTS (statistiskos) III reģionus – Igaunijā: Lõuna-Eesti (Dienvidigaunijā), Lääne-Eesti (Rietumigaunijā); Latvijā: Kurzeme, Pierīga, Rīga, Vidzeme.

16.attēls. Attēls: Programmas teritorija.

Programmas teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir apmēram 0,44% no Eiropas Savienības kopējā iedzīvotāju skaita, kopumā aptuveni 2 miljoni, no tiem apmēram 0,5 miljoni Igaunijā un 1,5 miljoni robežas Latvijas pusē (Latvijas Statistikas Pārvalde, Igaunijas Statistika 2012). Ekonomisko, demogrāfisko un migrācijas izmaiņu dēļ iedzīvotāju skaits abās valstīs ir samazinājies. Saskaņā ar Igaunijas un

36

Latvijas statistikas datiem, kopš 2007. gada šis reģions ir zaudējis apmēram 100 000 iedzīvotājus, kas nozīmē līdz pat 5% no kopējā Programmas teritorijas iedzīvotāju skaita; un šis process joprojām turpinās. Iedzīvotāji galvenokārt koncentrējušies divās lielākajās pilsētu teritorijās: Latvijā – tās galvaspilsētā Rīgā, bet Igaunijā – Tartu, ko apdzīvo gandrīz 1 miljons iedzīvotāju. Vidējais iedzīvotāju blīvums pārējā Programmas teritorijā ir tikai 16 – 17 iedzīvotāji uz vienu km2, kas nozīmē, ka Programmas teritorija ir ļoti mazapdzīvota. Iedzīvotāju novecošanās ir nenovēršama, tomēr tā ir teritoriāli nevienmērīga, jo lielāks gados vecāku cilvēku īpatsvars dzīvo lauku teritorijās un mazpilsētās, kur iekšējo pārbraucēju vidū dominē jaunākā paaudze. Jāpieņem, ka novecošanās noslogos sociālo sistēmu un īpaši lauku teritorijās atstās negatīvu ietekmi uz ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Tajā pat laikā situācija var uzlaboties, attīstot „sudraba ekonomiku”, kam var palīdzēt arī mazākās pilsētu kopienas. Tematisko mērķu izvēles un atbilstošo prioritāšu izvēles pamatojums, ņemot vērā partnerības nolīgumu, pamatojoties uz valsts vajadzību noteikšanu, tostarp nepieciešamību risināt problēmas, kas noteiktas attiecīgos konkrētām valstīm adresētajos noteikumos, kas pieņemti ar LESD 121.panta 2.punktu un atbilstoši Padomes ieteikumos, kas pieņemti ar lESD 148.panta 4.punktu, ņemot vērā ex-ante novērtējumu. Igaunijas – Latvijas Programmā ir izvēlēti šādi 4 tematiskie mērķi (TM), ņemot vērā reģionālo raksturojumu un apzinātās vajadzības, kas var tikt risinātas ar pārrobežu sadarbības palīdzību:

MVU konkurētspējas palielināšana (TM3);

Vides saglabāšana un aizsardzība un efektīvas resursu izmantošanas veicināšana (TM6);

Ilgtspējīga transporta veicināšana un sastrēgumu novēršana galvenajās tīkla infrastruktūrās (TM7);

Stabilu un kvalitatīvu darba vietu veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana (TM8).

Tabula: Tematisko mērķu un investīciju prioritāšu atlases pamatojums

Atlasītais tematiskais

mērķis

Atlasītā atbalstāmā prioritāte

Atlases pamatojums

TM 3 MVU konkurētspējas palielināšana

IP (a) Uzņēmējdarbības veicināšana, īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību

Programmas teritorijā ir iekļauti ilgtermiņa bezdarba un pasīvas uzņēmējdarbības reģioni; nepieciešams atbalstīt un veicināt uzņēmīgu domāšanu un aktivitātes ar mērķi nodrošināt ilgtermiņa ietekmi uz uzņēmējdarbības izaugsmi.

Esošie MVU Programmas teritorijā ir salīdzinoši nelieli uzņēmumi ar īstermiņa orientāciju un vajadzību pēc atbalsta stratēģiskajā plānošanā un savas kapacitātes paplašināšanā.

IP (d) Atbalsts MVU spējai panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un

37

iesaistīties inovāciju procesos.

Pārrobežu sadarbības potenciāls, lai spēcinātu esošo uzņēmumu inovāciju kapacitāti, izmantojot kontaktu tīklu un inkubatorus.

Programmas teritorijā trūkst sadarbības starp Igaunijas un Latvijas uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un tādējādi trūkst arī atbilstoša un viegli pieejama informācija par uzņēmējdarbības vidi kaimiņu tirgū.

Atbalsta Europe 2020 mērķi „Vieda izaugsme”.

Atbalsta EUSBR stratēģisko mērķi „Labklājības paaugstināšana”.

Atbalsta Latvija 2030 stratēģisko mērķi „Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā”.

Atbalsta Ilgtspējīga Igaunija 21 stratēģisko mērķi „Labklājības izaugsme”.

TM6 Vides aizsardzība un efektīvas resursu izmantošanas veicināšana

IP(c) Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu.

Vajadzība pēc ciešākas sadarbības attiecībā uz viedu vietējo produktu un pakalpojumu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma resursu attīstību un pārvaldību.

Pārrobežu sadarbības potenciāls, lai īstenotu pasākumus tūrisma un dzīves vides uzlabošanai. Nepieciešamība pēc labāka tūrisma un rekreācijas potenciāla izvērtējuma un izmantošanas un nodošanas nākamajām paaudzēm.

Labi pārvaldītas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes sistēmas trūkums; vajadzība atbalstīt modernus risinājumus efektīvā resursu izmantošanā.

Vajadzība pēc sistemātiskas sadarbības kopīgo ūdens resursu pārvaldībā.

Zema sabiedrības informētība par videi draudzīgu rīcību un

IP (f) Veicināt inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu, lai uzlabotu vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāti atkritumu apsaimniekošanas nozarē, ūdensapgādes nozarē un attiecībā uz augsni vai gaisa piesārņojuma samazināšanu.

38

ilgtspējīga dzīvesveida priekšrocības.

Atbalsta Europe 2020 stratēģisko mērķi „Ilgtspējīga izaugsme”.

Atbalsta Latvija 2030 stratēģiskos mērķus „Kultūrtelpas attīstība”, „Inovatīva un ekoloģiski efektīva saimniekošana”, „Daba kā nākotnes kapitāls”.

Atbalsta Ilgtspējīga Igaunija 21 stratēģiskos mērķus „Igaunijas Kultūrtelpas dzīvotspēja”, „Ekoloģiskais līdzsvars”.

TM7 Ilgtspējīga transporta veicināšana un sastrēgumu novēršana galvenajās tīkla infrastruktūrās

IP (c) Attīstīt un uzlabot videi draudzīgas (arī zema trokšņu līmeņa) un zema oglekļa izmešu līmeņa transporta sistēmas, ieskaitot iekšzemes ūdensceļu un jūras transportu, ostas, multimodālos savienojumus un lidostas infrastruktūru, lai veicinātu ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti.

Programmas teritorija atrodas Eiropas perifērijā – iekšējā un ārējā piekļuve var būt apgrūtināta. Piekrastes zona iekļauj reģionus, kas atrodas tālu no reģionālajiem centriem un kam tādējādi nepieciešama labāka piekļuve jūras savienojumiem, veicinot vienmērīgāku ekonomisko izaugsmi Programmas teritorijā.

Neizmantotais mazo ostu potenciāls un iespējas; nepieciešamība attīstīt un uzlabot ostu pakalpojumus un infrastruktūru, stimulējot ekonomisko izaugsmi un tūrisma attīstību reģionos.

Rīgas jūras līcis nedarbojas kā vienots akvatorijs, pārrobežu sadarbības trūkums samazina vides un ekonomiskās izaugsmes iespējas Programmas teritorijā.

Atbalsta Europe 2020 stratēģisko mērķi „Ilgtspējīga izaugsme”.

Atbalsta ESSBJR stratēģisko mērķi „Reģiona savienošana”.

Atbalsta Latvija 2030 stratēģisko mērķi „Telpiskās attīstības perspektīva”.

Atbalsta Ilgtspējīga Igaunija 21 stratēģisko mērķi „Labklājības paaugstināšana”.

39

TM 8 Stabilu un kvalitatīvu darba vietu veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana.

Specifiskā ETS AP Pārrobežu darba tirgu integrēšana, ietverot pārrobežu mobilitāti, kopējas vietējās nodarbinātības iniciatīvas, informācijas un konsultāciju pakalpojumus un kopīgas apmācības.

Programmas teritorijā ir augsts ilgtermiņa bezdarba līmenis.

Trūkst pietiekamas informācijas un atbalsta sistēmas pārrobežu pakalpojumiem un darbaspēka mobilitātei.

Izteikta vajadzība pēc neatbilstības mazināšanas starp profesionālajām iemaņām un darba tirgus vajadzībām.

Nepieciešamas apmācību un atbalsta aktivitātes, lai mudinātu cilvēkus meklēt darbu robežas pretējā pusē.

Nepieciešams atbalstīt vietējās kopienas, lai radītu sociāli un fiziski pievilcīgu vidi darbam un dzīvei visām paaudzēm.

Nepieciešams uzlabot to ceļu vai ceļu posmu stāvokli, kas nodrošina pārrobežu satiksmi.

Vajadzība integrēt darba tirgu Programmas teritorijā, lai paplašinātu darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju iespējas.

Atbalsta ES 2020 stratēģisko mērķi „Iekļaujoša izaugsme”.

Atbalsta ESSBJR stratēģisko mērķi „Labklājības paaugstināšana”.

Atbalsta Latvija 2030 stratēģisko mērķi „Ilgtermiņa investīcijas cilvēku kapitālā”.

Atbalsta Ilgtspējīga Igaunija 21 stratēģisko mērķi „Izlīdzinoša sabiedrība”.

2.6.2. Finanšu piešķīruma pamatojums Programmu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Kopējais ERAF atbalsts Programmai ir 38 020 684 EUR, no kuriem 7% (2 661 448 EUR) tiks piešķirti Tehniskās palīdzības nodrošināšanai. Uz šo Programmu neattiecas Eiropas Kaimiņattiecību instruments (EKI) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (PPI). Finanšu sadalījums starp tematiskajiem mērķiem (prioritātēm) plānots, lai ar pieejamajiem resursiem sasniegtu efektīvus rezultātus. Galvenie argumenti katras prioritātes finanšu saistībām ietver prognozējamos rezultātus, ieplānotos darbības veidus saistībā ar katru no prioritātēm, kā arī veicamo ieguldījumu veidus. Turklāt vērā tiek ņemts veikums un pieredze no Igaunijas – Latvijas Programmas 2007.-

40

2013.gadam, īpaši potenciālās mērķa grupas darbība un attiecīgās absorbcijas spējas. Lielākā daļa jeb 33% no Savienības atbalsta (izņemot Tehnisko palīdzību (TP)) tiks sadalīta 1.prioritātei, kurā definēti un sasniedzami divi konkrēti mērķi. Tā kā ekonomikas izaugsme un uzņēmējdarbības attīstība kopā ar nodarbinātības atbalstīšanu ir abu Dalībvalstu augstākās prioritātes, Programma lielāko resursu daļu rezervē tādu darbību atbalstam, kas vērstas uz paredzamo rezultātu sasniegšanu (lielāks uzņēmēju un jaunu uzņēmumu skaits reģionā, kas gatavi pārrobežu sadarbībai; vairāk kopīgi attīstītu produktu un pakalpojumu). Programma uzsver uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju lomu mērķgrupu iesaistīšanā. Šajā daļā ieguldījumi infrastruktūrā nav paredzēti. 24% no Savienības kopējā atbalsta (izņemot TA) tiks sadalīti 2.prioritātei, kurā definēti un sasniedzami divi konkrēti mērķi. Cita starpā Programma atbalstīs neliela mēroga ieguldījumus vides tehnoloģiju popularizēšanai un priekšnoteikumu radīšanai ilgtspējīgai resursu pārvaldībai, kā arī kopējā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai. 19% no Savienības kopējā atbalsta (izņemot TA) tiks sadalīti 3.prioritātei, kurā definēts viens mērķis, kas vērsts uz mazo ostu darbības nosacījumu un pakalpojumu uzlabošanu, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai izveidotu labi strādājošus jūras maršrutus, kas savieno piekrastes teritorijas un aktivizē jūras satiksmi Rīgas jūras līča teritorijā un ap to. Saistībā ar šo prioritāti Programma nodrošinās atbalstu stratēģisko projektu ietvaros. 24% no Savienības kopējā atbalsta (izņemot TA)) tiks sadalīti 4.prioritātei, kurā definēts un sasniedzams viens konkrēts mērķis. Šajā prioritātē paredzētās aktivitātes plānotā rezultāta sasniegšanai (integrēts darba tirgus un lielāks skaits pasažieru, kas dodas uz darbu robežas pretējā pusē) ir sarežģītas un diversificētas. Šīs prioritātes ietvaros investīcijas ceļu rekonstrukcijai pierobežas zonā ir būtiskas, lai sasniegtu mērķi panākt labāku pārrobežas mobilitāti. Šie ieguldījumi tiek atbalstīti iepriekš noteiktu projektu ietvaros. Igaunijas – Latvijas Programmas izaicinājums ir ievērojamā atšķirība starp pilsētu un lauku teritorijām. Programmas teritorijā ir divas blīvi apdzīvotas pilsētas (Rīga, Latvijas galvaspilsēta, un Tartu, Igaunijas otrā lielākā pilsēta) un perifērās teritorijas ar zemāku iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un iedzīvotāju blīvumu. Igaunijas pusē Programma attiecas arī uz salu teritoriju, kuras teritoriālās vajadzības un izaicinājumi ir saistīti ar izolāciju un pieejamību. Attālās teritorijas raksturo sevišķi zems iedzīvotāju blīvums, zema ekonomiskā aktivitāte un īpaši augsts pārceļošanas līmenis. Liels skaits cilvēku dodas prom no mazattīstītām, izolētām lauku un perifērajām teritorijām uz attīstītākām pilsētu teritorijām gan savā valstī, gan ārvalstīs. Izvēloties Programmas prioritātes, šie ekonomiskās un teritoriālās attīstības izaicinājumi ir ņemti vērā. Risināmie izaicinājumi, kā arī izvēlētās Programmas prioritātes saskan ar Partnerattiecību līgumiem, kas noslēgti starp EK un katru Dalībvalsti. Programma ir vērsta uz ekonomiskās, sociālās un teritoriālās vienotības stiprināšanu un ievērojamo atšķirību mazināšanu starp pilsētu un lauku teritorijām, atbalstot jaunu uzņēmumu veidošanu un īstenojot kopīgas aktivitātes sadarbības attīstīšanai starp uzņēmējiem (Prioritāte 1); attīstot dabas un kultūras resursus, un uzlabojot dzīves un tūrisma vidi (Prioritāte 2); uzlabojot mazās ostas Rīgas jūras līča teritorijā, kas uzlabotu mobilitāti vietējā un reģionālā mērogā, veicinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību un stiprinātu vietējās ekonomikas (Prioritāte 3), aktīvāk

41

integrējot darba tirgus, un paplašinot iespējas pasažieriem, kuri dodas uz darbu (Prioritāte 4). Plānojot Igaunijas galveno struktūrfondu izlietojumu, nacionālajā Partnerattiecību līguma un Darba Programmas, tostarp Igaunijas – Latvijas Programmas, plānošanas procesā tika iesaistītas institūcijas, kas strādā ar citiem ES instrumentiem. Šāda iesaistīšanās ir vērsta gan uz to, lai izvairītos no finansēto aktivitāšu pārklāšanās, gan arī, lai veicinātu sinerģiju teritorijās, kurām piešķirtais finansējums tiks apvienots ar līdzekļiem, kas piešķirti no dažādiem avotiem. Lai izvairītos no interešu konfliktiem, sadarbība starp dažādām organizācijām, kas strādā ar ES piešķirto finansējumu, turpināsies arī pasākumu izstrādes un īstenošanas posmos. Īstenošanas posmā notiks ikdienas saziņa un sadarbība starp dažādām institūcijām. ETS Programmu īstenošanas laikā Latvijā, līdz ar citām „Eiropas teritoriālās sadarbības” un „Ieguldījumi nodarbinātībā un attīstībā” mērķprogrammām tika nodrošināti koordinēti un papildinoši ieguldījumi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu ETS instrumenta 2014.–2020. gadam aktivitāšu Programmu attīstības uzraudzību, tika izveidota konsultatīvā darba grupa. Tuvākajā laikā tiks izveidota nacionālā apakškomiteja, kuras uzdevums būs nodrošināt konsultatīvās funkcijas iestādei, kas attiecīgajā valstī ir atbildīga par ETS Programmu ieviešanu un projekta aktivitāšu pārklāšanās ar citiem finanšu instrumentiem novēršanas koordinēšanu. Programma ir vērsta uz to, lai sasniegtu Eiropas 2020 stratēģisko mērķi nodrošināt „viedu”, „ilgtspējīgu” un „iekļaujošu” izaugsmi. Prioritāte 1 atbalsta Eiropas 2020 mērķi par „viedu izaugsmi”. Nolemts, ka inovatīvi uzņēmumi (MVU) ir galvenā mērķa grupa, lai sniegtu ieguldījumu uz zināšanām balstītā ekonomikā Igaunijas – Latvijas Programmas teritorijā. Atbalstāmās prioritātes un konkrētie mērķi, kas izvēlēti Prioritātei 2, sniedz ieguldījumu Eiropa 2020 mērķiem „vieda izaugsme” un „ilgtspējīga izaugsme”. Prioritāte 3 Eiropa 2020 stratēģijas kontekstā tiek uzskatīta par priekšnoteikumu „viedai izaugsmei” un „ilgtspējīgai izaugsmei”, savukārt Prioritāte 4 sniedz ieguldījumu mērķos „ietveroša izaugsme” un „vieda izaugsme”.

2.7. Par 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda dokumentāciju, ieviešamajām prioritātēm, sociālo partneru iesaisti un sasniedzamajiem rezultātiem

1. Plānošanas dokumentu izstrādē (partnerības līguma un darbības programmas izstrādē) aktīvi notika diskusijas gan ar sociālajiem partneriem, gan ar sadarbības partneriem – dažādām NVO, pašvaldību pārstāvjiem, biznesa pārstāvjiem.

2. Esam atbalstījuši to virzienu, kas ved uz mazāku administratīvo noslodzi gan projektu iesniedzēju, gan projektu īstenotāju pusē. Process, kas uzsākts ( te ir domāts CFLA – kā viena institūcijas, kas kontrolē projektu ieviešanu) nav vienkāršs, tas prasīs pielāgošanos gan no valsts ierēdniecības puses, gan no projektu sadarbības partneru puses. LDDK uzsver, ka ES fondu apguves procesam ir jābūt ātram, efektīvam un arī elastīgam – proti, pamatotas izmaiņas, kuras iesaka projekta ieviesējs un kuras ved uz labāka rezultāta sasniegšanu ir atbalstāmas un pat veicināmas, jo tikai tā varam efektīvi izmantot finansējumu, kas mums tiek piešķirts un radīt tam ilgtermiņa pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā. LDDK ieviešanas procesā ļoti rūpīgi sekos līdzi tam, cik operatīvi notiks ES fondu administrēšana, un ja jaunais

42

regulējums nedos pozitīvus rezultātus, paudīs pozīciju par tā izmaiņām, uzlabošanu un attīstīšanu. Uzņēmēji nevar gaidīt, kad valsts administrācija pielāgosies tempam, ES finansējums uzņēmējiem nepieciešams tad, kad tas nepieciešams, līdz ar to LDDK arī pauž pozīciju, ka projektu iesniegšanai programmās, kuras aktuālas uzņēmējiem - jābūt nepārtrauktības režīmā, lai tās pieejamas uzņēmējiem tad, kad tas uzņēmējiem ir nepieciešams atbilstoši viņu ražošanas uzlabošanas un attīstīšanas vajadzībām.

3. Šobrīd esam vienojušies, ka 2014.gadā tiek uzsāktas programmas, kuras paredz būtiskus uzlabojumus ceļu infrastruktūrā, nodarbinātības jomā utaml. Aktualizējam jautājumu – ka jau 2015.gada sākumā jābūt precīzai informācija par to kā tiks ieviestas programmas, kuras veicinās uzņēmējdarbību: inovāciju programmas (kompetences centru, tehnoloģiju pārneses programmas), mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanas programmas (finanšu pieejamības, ārējo tirgu apgūšanas, biznesa inkubatoru, industriālo zonu attīstības tehnoloģiju akseleratoru programmas), energoefektivitātes un enerģētikas programmas (energoefektivitāte industriālajos objektos).

4. Kontekstā ar iepriekš minēto informāciju tika skatīti arī MK noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības un kontroles sistēmas izveidošanas prasībām.

2.8. Par pasākumiem, kurus paredzēts īstenot Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam

2015. gadā noslēgsies nozīmīgs valsts pārvaldes IKT nodrošinājuma attīstības posms, kura īstenošana pamatā tika finansēta no ES struktūrfondu līdzekļiem plānošanas perioda 2007. – 2013. gadi ERAF darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros, kā arī izmantojot valsts budžeta līdzekļus. Šajā periodā investīcijas valsts IKT attīstībā pamatā tika veltītas publiskās pārvaldes iestāžu pamatdarbības procesu elektronizācijai, īpašu uzmanību veltot e-pakalpojumu attīstība, tika izveidota pamatne un radīta pieejai, kurā valsts IKT risinājumi tiek veidoti koplietošanas režīmā, izmantojot standartizētus IKT risinājumus un pakalpojumus. Minētās pieejas īstenošanas ietvaros publiskajā pārvaldē uzsāka attīstību pirmās starpnozaru IKT pakalpojumu koplietošanas platformas, tādas kā Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls Latvija.lv, Valsts informācijas sistēmu savietotājs, u.c., ļaujot praksē aprobēt IKT resursu koplietošanas pieeju publiskajā pārvaldē. Valsts būtiskāko vidēja termiņa prioritāšu, to rīcības virzienu, mērķu, kā arī to sasniegšanas rādītāju noteikšanai tika izstrādāts „Nacionālais attīstības plāns 2014. - 2020. gadam" (NAP2020), kas ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments. NAP2020 ir cieši saistīts ar "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam" un "Nacionālo reformu programmu stratēģijas "ES2020" īstenošanai". NAP2020 noteiktais vadmotīvs jeb virsmērķis ir "Ekonomikas izrāviens", un tā sasniegšanā ir izvirzītas trīs prioritātes - "Tautas saimniecības izaugsme", "Cilvēka drošumspēja" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas". Atbilstoši prioritātēm izvirzīti NAP 2020 rīcības virzieni:

43

1. Prioritātes "Tautas saimniecības izaugsme" rīcības virzieni: 1.1.Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi; 1.2.Izcila uzņēmējdarbības vide; 1.3.Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība; 1.4.Energoefektivitāte un enerģijas ražošana; 2. Prioritātes "Cilvēka drošumspēja" rīcības virzieni: 2.1.Cienīgs darbs; 2.2.Stabili pamati tautas ataudzei; 2.3.Kompetenču attīstība; 2.4.Vesels un darbspējīgs cilvēks; 2.5.Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats; 3. Prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" rīcības virzieni: 3.1.Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos - teritoriju potenciāla izmantošana; 3.2.Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai; 3.3.Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana. Ievērojot IKT izmantošanas pievienotās vērtības potenciālu, kā arī IKT ciešo integrāciju gan tautsaimniecībā kopumā, gan arī konkrēti publiskās pārvaldes procesos, ir jāatzīmē, ka nozīmīgas reformas un attīstības plānošana jebkurā no nozarēm praktiski nav īstenojama bez IKT risinājumu palīdzības. Arī NAP2020 vairāki rīcības virzieni ietver mērķus un uzdevumus, kuru īstenošanā būtisku lomu ieņem IKT. Piemēram, rīcības virziena „Izcila uzņēmējdarbības vide” mērķī noteiktā izcilas uzņēmējdarbības vides izveide, administratīvā sloga samazināšana, ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana tautas saimniecībā, tieslietu sistēmas darbības uzlabošana, kā arī valsts pārvaldes darbības efektivitātes paaugstināšana prasa attiecīgo publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pārveidi un pārveidotos procesus atbalstoša IKT nodrošinājuma ieviešanu. Tāpat, lai sasniegtu rīcības virziena „Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai” mērķu uzstādījumus publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, tai skaitā elektroniski, jau šim rīcības virzienam izvirzītie uzdevumi paši par sevi norāda, ka IKT ir attiecīgo uzdevumu izpildes pamatā: Digitālā satura un citu produktu veidošana un e-pakalpojumu attīstība, paplašinot pakalpojumu pieejamības un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā, iedzīvotāju e-prasmju pilnveide, kā arī publisko pakalpojumu optimizēšanas un pieejamības nodrošināšana elektroniski un nododot klientu apkalpošanu klientu apkalpošanas centriem atbilstoši" vienas pieturas" aģentūras principam. Lai, balstoties uz NAP 2020 noteikto virsmērķi, prioritātēm, to mērķiem un rīcības virzieniem, noteiktu attīstības prioritātes, mērķus un identificētu nepieciešamo rīcību informācijas sabiedrības politikas jomā, tajā skaitā noteiktu e-pārvaldes attīstības stratēģiju un publiskās pārvaldes IKT attīstības prioritātes nākamam, 2014.- 2020. gada ES struktūrfondu plānošanas periodam, VARAM kopā ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem, sadarbības partneriem, UNESCO Latvijas Nacionālās apstiprināja vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu - Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (ISAP).

44

ISAP noteiktais mērķis ir: nodrošināt iespēju ikvienam izmantot IKT sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes, valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darbavietu radīšanā. Mērķa sasniegšanai ISAP ir definēti 7 rīcības virzieni: 1.IKT izglītība un e-prasmes; 2.plaši pieejama piekļuve internetam; 3.moderna un efektīva publiskā pārvalde; 4.e-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai; 5.pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum; 6.IKT pētniecība un inovācija; 7.uzticēšanās un drošība.

ISAP vadmotīvs ir ekonomiskā izaugsme un darbavietas, un ISAP paredzētā rīcība katrā no rīcības virzieniem ir vērsta konkurētspējas celšanas, ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbavietu izveides virzienā. Šim nolūkam ISAP īpaša uzmanība ir pievērsta atvērto datu principa ieviešanai publiskajā pārvaldē, kas sevī ietver līdz šim nenovērtētu digitālās ekonomikas attīstības potenciālu, pārvēršot informācijas resursus, kuri rodas publiskajā pārvaldē ar mērķi nodrošināt publiskās pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildi, jaunās inovatīvās uzņēmējdarbības idejās un pakalpojumos, kas spēj palielināt ienākumus un radīt darbavietas. Viens no būtiskiem informācijas sabiedrības politikas aspektiem, kas vienlaikus ir arī joma, kurā VARAM atbilstoši tās nolikumam ir noteikts vadošās valsts pārvaldes iestādes statuss un kuram ISAP ir veltīta īpaša uzmanība, ir e-pārvalde. E-pārvaldes attīstībai tiešā veidā veltīti pieci no septiņiem definētajiem ISAP rīcības virzieniem (Moderna un efektīva publiskā pārvalde, E-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai, IKT izglītība un e-prasmes, Pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum un Uzticēšanās un drošība attīstībai). NAP 2020 ir noteikts, ka ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2014.-2020.gadam notiek, pamatojoties uz NAP 2020 noteiktajām prioritātēm un mērķiem, arī ISAP turpmākās rīcības plānojums paredz, ka būtiskākais e-pārvaldes u.c. finansiāli ietilpīgu informācijas sabiedrības jomu attīstības finansējuma avots ISAP ieviešanā būs ES struktūrfondi. Lai nodrošinātu augstāk minēto no ES struktūrfondu 2014-2020 investīciju aspekta, partnerības līgumā kā viens no izvēlētajiem tematiskajiem mērķiem un ieguldījumu prioritātēm ir noteikts “Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti”. Savukārt darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” kā prioritārs virziens ir noteikts “IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi”, kurā atbilstoši ERAF regulas tematiskajam mērķim”. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti” kā ieguldījumu prioritāte ir noteikta “Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā”. Šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem, kas tieši ir vērsts uz NAP2020 un ISAP mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi, attīstot elektronisko pārvaldi un valsts IKT infrastruktūru, ir plānots „Nr.2.2.1.: nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” Lai konkretizētu, strukturētu un sakārtotu pēc prioritātēm ISAP noteiktās e-pārvaldes un valsts IKT nodrošinājuma attīstības vajadzības un veicamās aktivitātes, MK apstiprinot ISAP un nosakot VARAM par atbildīgo institūciju

45

pamatnostādņu īstenošanā vienlaikus uzdeva VARAM sadarbībā ar visām ministrijām apkopot pasākumus, kurus paredzēts īstenot ISAP turpmākās rīcības plānojuma VARAM atbildības sfēras uzdevumu „3.1. Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide” un „3.2. Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" ietvaros, un līdz 2014.gada 30.aprīlim iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ņemot vērā, ka ISAP turpmākās rīcības plānojuma īstenošanu, kā arī ES struktūrfondu 2014-2020 IKT jomas investīcijas ir lietderīgi plānot integrēti, vienotā plānā aptverot gan VARAM, gan citu atbildīgo institūciju aktivitātes, kuras tieši vai netieši sniegs ieguldījumu valsts IKT infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā un pilnībā vai daļēji tiks finansētas no ES struktūrfondu 2014-2020 IKT jomas investīcijām, VARAM piedāvā vienotu pieeju, apkopojot gan ISAP turpmākās rīcības plānojuma uzdevumu 3.1. "Publiskās pārvaldes IKT centralizētu platformu izveide" un 3.2. "Publiskās pārvaldes pakalpojumu elektronizācija" paredzētos pasākumus, gan arī ar IKT nodrošinājuma attīstību saistītos pasākumus, kuri izriet no ISAP turpmākās rīcības plānojuma uzdevumiem:

Valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības sistēmas ieviešana, kas balstīta uz e-pārvaldības principiem;

Elektroniskās izsoles ieviešana; Vienotas IT platformas izveide, modernizējot patentu, preču zīmju un

dizainparaugu reģistrācijas un datu apstrādes sistēmas; Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana; Stacionāro veselības aprūpes iestāžu darba efektivitātes pilnveidošana –

uzlabot veselības aprūpes sistēmas pakalpojumu apmaksas sistēmu; Invaliditātes ekspertīzes pakalpojuma kvalitātes uzlabošana.

2.9. Apskats par iepirkumu sistēmu Latvijā pēc diskusijām ar

uzņēmējiem.

Kādas ir lielākas nepilnības iepirkumu sistēmā Latvija? Kas būtu jāuzlabo iepirkumu sistēmā? Iepirkumu sistēma kopumā ir izveidota tā, ka nodalīti ir liela apjoma iepirkumi no maziem, un preču iegāde no būvniecības, kas pēc būtības ir loģiski un strukturēti. Taču, diemžēl, Publisko iepirkumu likums ir ticis tik daudzas reizes papildināts, grozīts un mainīts, ka šobrīd tas ir kļuvis grūti pielietojams un šogad tika izstrādāti vismaz nelieli uzlabojumi, kas cerams atvieglos darbu gan pasūtītajam, gan piegādātājiem. Uzskatu, ka nav bijis pareizs risinājums, ka zemākā cena ir populārākais ( biežākais) izvērtēšanas kritērijs, uz kura tad balstās arī viss iepirkuma saturs, ļoti bieži nenovērtējot preces vai pakalpojuma kvalitāti kā būtisku kritēriju (rādītāju). Ļoti bieži no uzņēmējiem – būvniekiem nākas dzirdēt, ka nav jau problēmas piedalīties iepirkumos, taču problēmas sagādā būvprojekta kvalitāte, kas ne reti ir izstrādāta steigā un nav detāla, vai arī nav visus sīkumos pārrunāta ar pasūtītāju. Būvnieku sapnis ir labi (ideāli) sagatavots tehniskais projekts, kurā atbildību uzņemas ne tikai pasūtītājs, bet arī projektētājs - taču tas pašlaik nenotiek. Projektētājs detāli neatbild par savu darbu, tikai par kopējo aprēķinu ( „zemākās cenas” sekas), visas šīs kļūdas būvniecības procesā jāmeklē būvniekam pašam un ar to galā arī jātiek būvniekam pašam. Tehniskā projekta ekspertīzei jābūt visaptverošai, ieskaitot risinājumus, dažādus mezglus, darbu apjomus. Vienmēr vieglāk izlabot neprecizitātes ir uz papīra un pirms tam, kad uzsākta būvniecība,

46

nevis jau būvniecības gaitā. Ne reti būvnieki pašvaldību un valsts iepirkumu rezultātā noslēgtajos līgumos ir atbildīgi par papildus izmaksām, kuras projektētājs nav aprakstījis tehniskajā projektā, taču fiziski dabā tās ir jāiegulda, šādu situāciju rezultātā rodas nevajadzīgas domstarpības par papildu veicamajiem darbiem un izmaksām, kas tikai sarežģī sadarbību, nevis uzlabo to. Vēl viena būtiska situācija, kas nav sakārtota ir iepirkumi, kuru rezultātā iepērkam, piemēram, pārtikas preces no kaimiņvalstīm, nevis no saviem vietējiem ražotājiem. Šī situācija atkal liek atgriezties pie jau sākotnēji izskanējušā jautājuma: vai zemākā cena vienmēr ir arī tā labākā produkta vai pakalpojuma kvalitātes atspoguļojums? Daudzi pasūtītāji ir uzkrājuši pieredzi, ka iepirkumu rezultātā tas, ko par lētāku cenu nopērk drīz vien nekalpo kā vajadzētu un „riņķa dancis“ atsākas – jauns iepirkums, atkal zemāka cena, atkal nav pietiekošā kvalitāte. Ir jautājums – vai mēs esam tik bagāti, ka varam atļauties bieži pirkt lētas preces? Kas kavē zaļā iepirkuma sistēmas ieviešanu? Ar kādām grūtībām uzņēmumi saskārās piedaloties zaļajos iepirkumos? Pirmkārt ir jāsāk ar to, ka ļoti bieži iepirkumi no pasūtītāju puses netiek veidoti domājot par to, ka var izmantot “zaļā iepirkuma” principus, kas līdz šim ir novedis pie situācijas, ka gan finansiāli lielos, gan mazos iepirkumos preces tiek iepirktas nevis no tām, kuras ir izaudzētas, izveidotas Latvijā, bet gan citās valstīs. Otrkārt, būtiski iepirkumu kontekstā ir runāt par principu izpratni, ka ne vienmēr tas kas tiek nopirkts lētāk – ilgāk kalpos, bieži vien netiek rēķināts preces dzīves ilgums, servisam pēc iepirkuma iztērētās summas. Risinājumi – apmācīt iepirkumu dokumentācijas izstrādātājus valsts un pašvaldību iestādēs, izprotot gan “zaļā iepirkuma”, gan saimnieciski izdevīgākā principa pamat būtību un ieviest tos iepirkumos kā normu nevis kā izņēmumu. Vai zaļais iepirkums varētu kalpot par vienu no mehānismiem kā mazināt pērn ieviesta Krievijas embargo sekas? Iepirkumu sistēma nav panaceja. Jā, protams, ieviešot vairāk “zaļo iepirkumu” principu, būt iespējams LV ražotājiem savu produkciju piedāvāt iekšējam tirgum, taču jebkurā gadījumā būs jāmeklē jaunu eksporta tirgi. Tendence izvēlēties ražotāju pēc iespējas tuvāk pasūtījuma vietai var sekmēt vietējās produkcijas izvēli un pēc būtības vairāk atbalstīt vietējos lauksaimniekus, ražotājus, pakalpojuma sniedzējus.

2.10. Viedokļi pēc tikšanās ar reģionu uzņēmējiem par nodokļiem: pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā likmi, piedāvājums izmaiņām un akcīzes nodokli.

1. PVNs ir jāsamazina pārtikas ( pirmās nepieciešamības precēm vai pēc principa – visai pārtikai, atskaitot alkoholu) un jākombinē tas ar regulējumu, ka veikali nevar uzlikt lielāku uzcenojumu, piemēram, par 10 – 15% - kāpēc šāda kombinācija, lai nebūtu tā kā ir bijis līdz šim, kad no 22 uz 21% samazināja PVNu, pārtikas precēm cenas nesamazinājās par 1%, bet palika iepriekšējā līmenī, otrs cenu manipulācijas gadījums bija pārejas laikā no latiem uz eiro, ieguvēji ir tirgotāji, bet gan radīt ilgtermiņā ieguvēji vietējie ražotāji. 2. PVNs vispār tiek samazināts no 22% uz 15%, kas izslēgtu “interesi” “shēmotāju biznesam”. 3. PVNs nulle, kas izslēgtu “interesi” tā saucamajam “shēmotāju biznesam”.

47

4. Akcīzes nodoklis alkoholam – vai samazināts, diferencēts tikai alum? Vai arī mazajiem vīna ražotājiem? Būtiski samazināt administratīvo slogu – samazinot atskaišu skaitu, vienkāršot veidlapas un akcīzes marku izsniegšanas, apmaksas, identifikācijas kārtību.

48

Secinājumi Nodarbinātības jomā.

1. 2013. gadā no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Latvijā ilgstošie bezdarbnieki bija 5.8% (2003. gadā 4.8%, vidējais rādītājs ES - 5.1%). No visiem bezdarbniekiem 2014. gada 1.ceturksnī ilgstošie bezdarbnieki bija 48.7%, NVA uzskaitē vairāk par 12 mēnešiem 2014. gada jūnijā bija 35% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem.

2. Laika posmā no 2000.–2010. gadam iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 12,9% jeb 307 tūkstošiem cilvēku – par 192 tūkstošiem migrācijas rezultātā un 115 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ.

3. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinās vēl straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, ko pamatā nosaka lielais samazinājums vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, kas saistīts ar zemo dzimstību 1990–tajos gados un augstajiem emigrācijas rādītājiem pēdējos gados iedzīvotajiem vecumā līdz 35 gadiem. Iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājies uz pusi (52%) jeb par 311 tūkstoti cilvēku.

4. Samazinājies arī darba meklētāju īpatsvars, 2011. gadā tas nokritās līdz 15,6% (175,9 tūkst. darba meklētāju) un 2012. gadā vēl par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 154,4 tūkst.

5. 2014. gada jūnija beigās 16 639 bija bezdarbnieki vecumā (15 – 29 gadi), t.sk. 7 468 jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi), kas ir 8,8% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

6. Vairāk nekā pusei ilgstošo bezdarbnieku bija darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis (2013. gada decembra beigās 51,9% no ilgstošajiem bezdarbniekiem bija ar izglītību, kas zemāka par pamatizglītību, pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību). Turklāt katrs otrais no ilgstošajiem bezdarbniekiem 2013. gada decembrī bija vecāks par 50 gadiem (48,4%).

Reģionālās attīstības jomā.

1. 2007. – 2013.gada plānošanas visā periodā neatbilstību īpatsvars kopējā pieprasītā publiskā finansējumā nepārsniedz pieļaujamo kļūdu līmeni 2%, kas var tikt uzskatīts kā samēra labs radītājs un salīdzinoši ar citām ES SF saņēmējām valstīm esam ar ļoti mazu neatbilstību procentu.

2. 2007. – 2013.gada plānošanas periodā neatbilstību apjomu, kas konstatēts 2013.gadā, veido 34,1 milj. latu (48,5 milj. euro) jeb 2,96% no kopējā pieprasītā publiskā finansējuma 2013.gadā. Analizējot neatbilstību īpatsvaru, secināms, ka tas ir par 2 reizēm vairāk kā 2012. gada attiecīgajā periodā (17,1 milj. latu (24,3 milj. euro).

3. 2011., 2012., 2013. gados vērojamā tendence neatbilstību summai pieaugt pakāpeniski, kas var tikt izskaidrots ar to, ka projekti atrodas aktīvā īstenošanas stadijā – lielākajā daļā vēl īstenošanā esošo projektu ir noslēgti iepirkuma līgumi vēl pirms 2012.gada, kad tikai noteikts veikt iepirkumu pirmspārbaudes. Līdz ar to joprojām neatbilstību skaits un apjoms iepirkumu jomā ir salīdzinoši liels, tomēr pozitīvi vērtējama iepirkumu pirsmpārbaužu veikšana, kas ievērojami samazina pārkāpumu iepirkumu jomā rašanos intensitāti.

4. Neatbilstības sadalījumā pa nozarēm2007. - 2013.gada plānošanas periodā, kas konstatēts 2013.gadā izglītības un vides jomās ir ievērojami samazinājies, salīdzinot ar 2012.gadu,

49

5. Vēl joprojām lielākais neatbilstību īpatsvars gan visā 2007. – 2013.gada plānošanas periodā, gan 2013.gadā konstatētajā kopējā neatbilstību apjomā ar ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem ir Uzņēmējdarbības un inovāciju nozarē.

6. 2013.gadā ar konstatēto neatbilstību apjomu otrā vietā ir Nodarbinātības, sociālās iekļaušanās joma, un ar trešo lielāko konstatēto neatbilstību apjomu ir Transporta /IKT joma.

7. 2007. - 2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada 31.decembrim saglabājusies līdzšinējā tendence - lielākā daļa neatbilstību konstatētas privāto tiesību juridisko personu īstenotajos projektos 60,1% jeb 39,5 milj. latu (56,2 milj. euro).

8. Saistībā ar iepirkumu vai konkurences normu pārkāpumiem neatbilstības ir 14,9 milj. latu (21,3 milj. euro) jeb 22,71%.

9. Veidi, kādos 2013.gadā atklātas lielākās neatbilstību summas, ir Eiropas Komisijas auditi - 17,4 milj. latu (24,7 milj. euro) jeb 49,12%, kuru ietvaros tika konstatētas vairākas finansiāli apjomīgas neatbilstības finanšu instrumentu ietvaros, kurās finansējuma saņēmējs ir komersants un kurās nav konstatēta finansējuma saņēmēja vaina. Citi veidi, kādos 2013.gadā konstatētas lielas neatbilstību summas, ir maksājumu pieprasījumu pārbaudes – 4,8 milj. latu (6,8 milj. euro) jeb 13,6%, revīzijas iestādes sertificēto izdevumu izlases pārbaudes – 3,9 milj. latu (5,6 milj. euro) jeb 11,15%, pārbaudes projekta īstenošanas vietā – 3,9 milj. latu (5,6 milj. euro) jeb 11,08%, kā arī izvērtējot projekta starpposma un noslēguma ziņojumus, saņemot informāciju no trešajām personām, tai skaitā informāciju no plašsaziņas līdzekļiem un veicot citus dažāda vieda projektu uzraudzības pasākumus par kopējo summu 3,8 milj. latu (5,4 milj. euro) jeb 10,65%.

10. Igaunijas – Latvijas Programma 2014. – 2020. gadam ir izstrādāta ar mērķi veicināt gan nodarbinātības, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus.

11. IKT infrastruktūras līdz šim pamatā tika finansēta no ES struktūrfondu līdzekļiem plānošanas perioda 2007. – 2013. gadi ERAF darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros, kā arī izmantojot valsts budžeta līdzekļus, līdz ar to ir jautājums – vai 2014. – 2020. plānotie ES SF finanšu līdzekļi, kas būtiski tika samazināti salīdzinoši ar 2007. - 2013.gada apjomu neradīs kritumu IKT nozares attīstībā un iesāktie procesi netiks bremzēti nepietiekamu finanšu resursu dēļ?

12. Izvērtējot gan ES SF neatbilstību rādītāju pamatotību, gan citu ekonomiskus procesus, jāsecina, ka ir jāuzlabo iepirkumu sistēma un likumdošana.

13. Izvērtējot secinājumus pēc reģionālajām vizītēm uzņēmumos, pēc nodokļu stratēģijas diskusijām, paliek aktuāls jautājums par darba spēka nodokļu samazināšanas nepieciešamību, par diferencēto PVN likmi Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, par akcīzes nodokļa izmaiņām gan lielajiem, gan mazajiem ražotājiem.

50

Rekomendācijas

Nodarbinātības jomā 1. Pasākumā „Pirmā darba pieredze jaunietim” atbalstām izmaiņas:

palielināts iesaistes ilgums no 9 līdz 12 mēnešiem, vienlaikus, palielinot arī algu subsīdiju apmēru un paredzot segt vienreizēju dotāciju individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei, kas izmainīs uzņēmēju attieksmi – veicinot pieņemt darbā jaunieti.

2. Pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai rosinām palielināta apmācību sadaļu un pasākuma ietvaros klientiem nodrošināt konsultācijas, kas būtiski uzlabos pasākuma rezultativitāti.

3. Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanā izglītojamajiem ieslodzījuma vietās palielināt iesaistāmo jauniešu vecuma slieksni, to nosakot līdz 29 gadiem (ieskaitot).

4. Svarīgi ir savlaicīga darba iemaņu uzturēšana vai to atgriešana ilgstošajiem bezdarbniekiem. Atgriežoties darba tirgū, ilgstošajiem bezdarbniekiem nepieciešamas apmācības ne vien konkrēto pienākumu veikšanai, bet arī sociālo iemaņu un pamatprasmju apguvei, kā arī veicināt – pat ar psihologu iesaisti un palīdzību izpratnes par darba vērtību cilvēka dzīvē.

5. Ņemot vērā, ka ilgtermiņa bezdarbniekiem ir nopietni (un reizē atšķirīgi) šķēršļi, lai atgrieztos darba tirgū, atbalsta mehānisms jāveido individualizēts katram klientam, ņemot vērā katras situācijas specifiku un klienta vajadzības – papildus darbs NVA karjeras konsultantiem.

6. Izstrādāt algu subsīdijas 50+ vecuma grupas nodarbinātības veicināšanai, jo jāņem vērā, ka darba devēji var būt ieinteresētāki pieņemt un ieguldīt savus resursus gados jaunākos darbiniekos.

7. Sadarbojoties LDDK, LM, IZM un uzņēmēju, uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem veicināt gan “Jauniešu garantiju” programmas, gan 50+ un ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības programmu ieviešanu maksimāli tuvu darba vietai un darba vietā uz vietas, atbalstot arī uzņēmējus ar ES SF finanšu līdzekļiem, tādējādi veicinot nodarbinātību.

Reģionālās attīstības jomā.

1. Pozitīvi vērtējama sadarbības starp ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu administrēšanā iesaistītām iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm uzlabošanās.

2. Iesakām turpināt veidot ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, organizējot darba grupas un abpusējās apmācības. Papildus tam sadarbībā ar LDDK organizēt izglītojošus seminārus uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, kuras nodarbojas ar ES SF īstenošanu par ES SF fondu prasībām, biežāk pieļautajām kļūdām, un sagatavot projektu iesniedzējiem konkrētus, praksē ieviešamus uzlabojumus ES SF projektu īstenošanā. Šādi rīkoties arī ar pašvaldību un arī ar valsts institūciju ES SF projektu ieviesējiem, lai novērstu neatbilstību veidošanos.

3. Izvērtēt neatbilstību problemātiskās nozares un stiprināt šajās nozarēs speciālistu, kas ievies ES SF projektus kapacitāti, ne vienmēr kļūdas rodas nezināšanas līmenī, bet gan darbinieku pārslodzes gadījumos, veidojoties neuzmanības kļūdām utaml.

51

4. Igaunijas – Latvijas Programmas 2014. – 2020. ietvaros laikus organizēt divpusējās tikšanās starp abu valstu uzņēmējiem, kopprojektu izstrādāšanai, kā arī abu valstu nodarbinātības aģentūru kopprojektu veidošanai īpaši Latvijas pierobežas teritorijās.

5. IKT nozares attīstībai pamatojoties uz Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014. – 2020. pievērst uzmanību iepriekšējā periodā ieviesto projektu organiskam turpinājumam, kā arī izvērtēt PPP projektu iespējamību, kas novēstu trūkstošo finansējumu IKT projektiem, kuri radīsies ES SF nepietiekamā finansējuma dēļ.

6. Turpināt darbu pie jaunā iepirkumu likuma izstrādes, īpašu uzmanību pievēršot “zaļajam iepirkumam” un daudz kur aizstājot zemākās cenas principus ar saimnieciski izdevīgākā principa domāšanas iestrādi.

7. Turpināt iesākto diskusiju par darba spēka nodokļu samazinājumu, kontekstā ar mikrouzņēmuma nodokļa regulējuma vienkāršošanu, kā arī akcīzes nodokļa regulējuma izmaiņām.

52

Interneta resursi

1. Eurostat. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

2. Latvijas Statistika. http://www.csb.gov.lv/en

3. Eesti Statistika. http://www.stat.ee/

4. Valsts reģionālās attīstības aģentūra. http://www.vraa.gov.lv

5. Baltic Export. http://balticexport.com/?article=latvijas-darba-tirgus&lang=en

6. ESPON, Eiropas Teritorijas plānošanas un kohēzijas novērošanas tīkls.

http://www.espon.eu

7. BaltSeaPlan. Integrēta jūras telpas plānošana un Nacionālo jūras stratēģiju

sagatavošana Baltijas jūras reģionā. http://www.baltseaplan.eu/