Upload
joel-skinner
View
50
Download
2
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Konference „Pedagogu tālākizglītība: iespējas un izaicinājumi” Izglītības Politika Globalizācijas Kontekstā. Guntars Catlaks Education International 2006.gada 7.decembrī Rīga. Education International. - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Konference„Pedagogu tālākizglītība: iespējas un izaicinājumi”
Izglītības Politika Globalizācijas Kontekstā
Guntars CatlaksEducation International
2006.gada 7.decembrī Rīga
Education International
Apvieno 365 izglītības arodbiedrības 165 valstīs, kas vieno 30 miljonus skolotāju un pasniedzēju
• Pārstāv to intereses starptautiskā mērogā • Aizstāv tiesības uz kvalitatīvu valsts
nodrošinātu izglītību visiem• Aizstāv skolotāju tiesības uz profesionālu
autonomiju un sociālo dialogu
Kas notiek pasaulē?• Attīstītajās valstīs (OECD, Eurydice) skolotāji
noveco, to atalgojums relatīvi samazinās• Attīstības valstīs (UNESCO UIS) skolotāju
trūkums ( aptuveni 15 miljoni ), to kvalitāte pasliktinās
• Jaunu skolotāju skaits nepietiekams visā pasaulē (arī Latvijā)
• Profesija kļūst nekonkurētspējīga!• Politikas veidotāji meklē risinājumus...
Kāpēc?
OECD – globālā konkurētspējaEducation at a Glance 2006
• Attīstības valstis piedāvā labāku un lētāku darbaspēku (zemākas izglītības izmaksas)
• Attīstītās valstis nekad nevarēs konkurēt ar kvantitāti
• Atliek = ieguldīt papildus resursus kvalitātē!
Kādā veidā?
Faktori, kas ietekmē profesiju ilgtermiņā
1. Konkurētspējīgs atalgojums karjeras garumā
2. Darba un sociālās garantijas
3. Darba apjoms (stundu un skolēnu skaits)
4. Darba apstākļi (vide un drošība)
5. Profesionāla izglītība un profesionālās attīstības iespējas karjeras garumā
6. Sociālais prestižs
Skolotāju Atalgojumsvirs vidējā GDP un lielu ar ievērojamu pieaugumu
karjeras laikā Rietumeiropā un pretēji – zem vidējā GDP un ar mazu pieaugumu Austrumeiropā
Skolēnu skaita izmaiņas pasaulē
Skolotāju un skolēnu skaita izmaiņas gada laikā % Austrumeiropā
Skolēnu un skolotāju skaita izmaiņas gadā % Rietumeiropā
Skolotāju izglītība
Skolotāju nodarbinātības statuss
Skolotāju slodze/Darba laiks
Skolotāju skaits kuri strādā daļēju darba laiku
Kas notiek izglītības politikā?
• Konkurence starp valstīm par skolotājiem (“brain gain” = “brain drain”)
• Izvēle (?) starp kvantitāti un kvalitāti• Resursu pārdale par labu privātajam GDP
pieaugumam (mazāki nodokļi)• Izglītības politikas pakārtošana
nodarbinātības politikai (skolai jāgatavo darbaspēks?)
• Atbildības atdošana sabiedrībai (izvēles brīvība?)
Spriedze starp pragmatismu un ideoloģiju
TINAThere Is No Alternative !
Privatizācijai jābūt jebkuras politikas centrā, kuras mērķis ir brīvība…
Margareta Tečere 1993
Finansējums izglītībai samazinās
OECD Education at a Glance 2006
Privatizācija pieaugOECD Education at a Glance 2006
Privatizācija AustrumeiropāVairāk izplatīta nekā Rietumeiropā naudas
resursu izteiksmē• ES – 25 10.8% privāti fondi• ES – 15 (+Islande un Norvēģija) 7,33%• ES – 10 (+ Bulgārija, Rumānija) 12.1%
Mazāk izplatīta nekā Rietumeiropā skolu un skolēnu skaita izteiksmē
• 21,50% ES 15• 3,61% ES 10
Avots: Eurydice 2002
Atbildība sabiedrībai ?“Kopienas skolas”
Āfrikā• Valdībām nav naudas• Donori, nvo, privātais
sektors, pašvaldības uzņemas atbildību
• Algo nekvalificētus skolotājus
• Kvalitāte krīt!
Foto: Action Aid projekts Ugandā 2004
Sabiedrības “prizonizācija”Amerikas Ceļš ?
• “Lielās rungas” un “katrs-pats-par-sevi” politika ASV
• Izglītībā – konkurence un zināšanu nevienlīdzība
• Nodarbinātībā – zema sociālā aizsardzība un ienākumu nevienlīdzība
• Valsts izdevumi cietumiem tuvojas valsts izdevumiem augstākajai izglītībai
OECD TUAC Labour Market Policy review, 2006
Alternatīvas ?
“Amerikas Ceļš”
• Brīvība resursu ieguvē un izlietojumā
• Kontrole pār izglītības procesu un rezultātiem
“Eiropas Ceļš”
• Brīvība izglītības procesā un tās rezultātu pielietojumā
• Kontrole pār resursu sadali un izlietojumu
Durchschnittliche Schülerleistungen im Bereich Mathematik
Strong socio-economic impact
on student performance
Socially equitable distribution of
learning opportunities
High mathematics performance
Low mathematics performance
School with responsibility for deciding which courses are offered
High degree of autonomy
Low degree of autonomy Greece
Russian Federation
Liechtenstein
Korea
Hong Kong- China
Finland
Netherlands
Canada
Switzerland
New Zealand
Belgium
J apan
Australia
I celandCzech Republic
SwedenFrance
Denmark
I relandGermanyAustria
Slovak Republic
LuxembourgPolandHungary
Norway
SpainUnited States Latvia
Portugal I taly
440
460
480
500
520
540
61626