Vidzemes Augstskola Socilo zintu fakultte Studiju programma Politoloija

3 .kursa students Dvis Vilcns

Izralas-Palestnas konflikts, jaunkie pavrsieni: Konflikta atrisinanu kavjoie faktori

Eseja Studiju kurs Ievads starptautiskajs attiecbs

2

Valmiera 01.12.2011. SATURS Dvis Vilcns.......................................................................................................................1 Izralas-Palestnas konflikts, jaunkie pavrsieni: .............................................................1 Ievads...................................................................................................................................3 Starptautisks konflikts teortisk perspektv......................................................................3 Starptautisko konfliktu risinanas pieejas..........................................................................4 Izralas, palestnieu un ASV pozcijas konkrtos jautjumos............................................8 Eiropas perspektva............................................................................................................10 Konfliktu caurvijo politisk retorika..............................................................................12 Sabiedrisk doma...............................................................................................................15 Diskusija............................................................................................................................16 LITERATRAS SARAKSTS...........................................................................................21

3

IevadsKop pagju gadsimta 60.gadiem starptautisko sabiedrbu nemiergu ir darjusi sasplt situcija Vidjos Austrumos, jeb Izralas-Palestnas konflikts. Kop konflikta skuma ir pagjui vairk k 40 gadi, tomr abas puses joprojm nav spjuas nonkt pie kopsaucja un atrisint savas nesaskaas. aj esej tiks apskatts Izralas-Palestnas konflikts, uzsvaru liekot uz konflikta nesenkajiem pavrsieniem. Tiks apskatts starptautisk konflikta teortiskais definjums, lai labk ilustrtu konkrt konflikta starptautisko raksturu, k ar sniegts ieskats dads konfliktu risinanas pieejs. Tiks sniegts ieskats konflikta btb, iesaistto puu pozcijs par konkrtiem aspektiem, tiks atspoguota dadu starptautisko spltju loma, izklstta nesenk publiskaj vid izskanjus politisk retorika un atspoguots Vidjo Austrumu sabiedrb valdoais viedoklis saistb ar o jautjumu. Balstoties uz apskatto teortisko pamatu un situcijas izklstu tiks veidota analtiska diskusija par jaunkajiem pavrsieniem konflikta risinan, k ar tiks identificti iespjamie konflikta situcijas atrisinanu kavjoie faktori.

Starptautisks konflikts teortisk perspektvLai gan msdiens tiek izirti un aprakstti vairki, specifiski starptautisko konfliktu tipi, ptnieki reti tiecas piedvt visprgas starptautisk konflikta defincijas. Patriks Deims (Patrick James) piedv starptautisk konflikta definciju, kurai pc Deimsa domm, piemt augsta ticamba, plas pielietojums un stingras raksturpabas starptautiskais konflikts ir divu vai vairku starptautisku vienbu, kurm piemt neidentiskas vlmes attiecb uz vienu vai vairkm alternatvm izvlm, mijiedarbba (James, 1988:5).

4 Pc Deimsa domm, ds starptautisk konflikta definjums ir saldzinoi objektvs, jo taj nedomin nedz uz valsti centrts skatjums par starptautisko politiku, nedz savstarpjs atkarbas perspektva (James, 1988:5). defincija nefokus uzmanbu uz valstm, bet taj pa laik ar atzst dadu nevalstisko starptautisko spltju kltbtni. K vienu no s defincijas trkumiem Deimss atzm defincij ietverto prieknosacjumu, ka visiem spltjiem starptautiskaj lmen ir savas, identificjamas vlmes un o vlmju pakrtojums, no k ar izriet, ka jebkura mijiedarbba starp spltjiem ir mrtiecgs un racionls process (James, 1988:6). Patrika Deimsa piedvt defincija izstrdta pagju gadsimta 80.gados, td ir vrts apskatt ar kdas nesenkas, iespjams, msdienu kontekst aktulkas defincijas. Heidelberga Starptautisko konfliktu ptjumu centrs (Heidelberg Institute for International Conflict Research) defin starptautiskos konfliktus sekojoi: Intereu vai pozicionlu atirbu sadursmes pr nacionlm vrtbm konkrt laikaposm vai apjom starp vismaz divm iesaisttajm pusm (organiztm grupm, valstm, valstu grupm, organizcijm), kas ir apmbas pilnas aizstvt savas intereses un gt sev labvlgu iznkumu. (Heidelberg Institute for International Conflict Research, citts pc, Wetzstein, 2010:505) aj defincij, atirb no Deimsa piedvts defincijas uzsvars tiek likts uz konkrtm vrtbm, ne tikai vlmm un interesm, k ar termins mijiedarbba aizvietots ar terminu sadursmes, kas, iespjams, labk atbilst paa starptautisk konflikta termina btbai. Btb abas defincijas veiksmgi iezm starptautisko konfliktu pabas un balstoties uz tm ir iespjams izdart secinjumus vai konkrtiem konfliktiem piemt starptautisks vai drzk lokls raksturs.

Starptautisko konfliktu risinanas pieejasTeortii izir dadas stratijas, kas piemrojamas starptautisko konfliktu risinanai. ANO Stattos piedvtas trs atirgas pieejas starptautisko konfliktu risinan tieas sarunas starp iesaisttajm pusm, medicijas un samierinanas metodes un saistoas metodes ar treo puu iejaukanos, piemram, caur rjtiesm

5 (Bercovitch, 2007:164). Lai gtu priekstatu par to k atiras ANO stratijas no teortiu piedvtajm stratijm tiks aplkota ANO praks lietot medicijas pieeja, k ar teorij aprakstt uz tiesbm balstt pieeja un konflikta transformcijas pieeja. Medicijas un samierinanas metodes no teorijas perspektvas ir pakautas konceptulm neprecizittm un informcijas trkumam. Formlas un neformlas medicijas praktiztji, gan lokl, gan starptautisk lmen ir dedzgi centuies uzturt medicijas k noslpumainas metodes tlu, pieldzinot to savdabgai mkslas formai, kas norisins aiz slgtm durvm (Bercovitch, 2007:165). Koncentrjoties uz to, ko un ar kdiem ldzekiem mediatori tiecas sasniegt mediciju var defint sekojoi: Jebkura darbba, ko veic spltjs, kas nav tiei iesaistts krzes situcij un, kuras mris ir mazint vai izslgt vienu vai vairkas problmas kaulans attiecbs un tdjdi veicintu krzes izbeiganos. (Young, citts pc, Bercovitch, 2007:165) Mediatori iesaists konflikta risinan, lai paldztu konfliktjoajm pusm sasniegt labku un drzku konflikta atrisinanu, ko puses nevartu pankt tikai ar saviem spkiem. Ldz ar iesaistanos konflikta risinan mediatori var veikt dadus paskumus, kamr dai mediatori tie veid sniedz prieklikumus konfliktu atrisinanai citi var atturties no du prieklikumu snieganas un ievrot neitrlku, savdabgu virztja pozciju, t viet aujot iesaisttajm pusm pam nonkt pie kopsaucja. Dai mediatori ir ieinteresti kompromisa risinjumos, savukrt citi glui pretji kamr dai mediatori var bt neitrli, citi tdi var nebt (Bercovitch, 2007:166). Mediatora lomu parasti uzemas kdas konkrtas valstis caur ts amatpersonm, piemram, bijuais ASV valsts sekretrs Henrijs Kisinders (Henry Kissinger) Vidjos Austrumos (Bercovitch, 2007:207). Medicija starptautiskajos konfliktos ir kompleksa un dinamiska mijiedarbba starp mediatoriem, kuriem ir plai pieejami resursi un intereses attiecgajos gadjumos un konfliktos iesaisttajm pusm un to prstvjiem. Lai labk izprastu medicijas metodi Deikobs Berkovis (Jacob Bercovitch) plnveid izklsta ts galvens raksturpabas: Medicija sev ietver autsaidera indivda, grupas vai organizcijas, iejaukanos konflikt starp divm vai vairkm valstm vai citiem spltjiem. Medicija nav piespiedu, t ir nevardarbga un pri visam savstarpji nesaistoa iejaukans forma.

6 Mediatori iesaists konflikta situcij, lai to maintu, atrisintu, prveidotu, vai jebkd cit veid ietekmtu. Mediatori ldz ar sevi, apzinti vai n, nes idejas, zinanas, resursus un intereses persongs vai grupas vai organizcijas, ko tie prstv. Mediatoriem biei vien ir savi piemumi un intereses saistb ar konkrto konfliktu. Medicija ir brvprtga konflikta risinanas metode. Iesaistts puses saglab pilnu kontroli pr iznkumu (tomr ne vienmr pr pau procesu), k ar brvu izvli noraidt vai pieemt mediatora prieklikumus. (Bercovitch, 2007:168)

K raksta Berkovis, medicijas vsture iet roku rok ar pirmajiem dokumenttajiem konfliktiem. Lai gan medicija ne vienmr ir acmredzama, vairums starptautisko konfliktu, ja ne glui acmredzam veid, sev ietver kdas medicijas izpausmes (Bercovitch, 2007:169). K atzina Kofi Anans (Kofi Annan) aundabg c, kur gan reionlo, gan starptautisko politisko spku centieni ieviest mieru ir izgzuies uz tiesbm vrstai pieejai ir daudz ko piedvt (Annan, citts pc, Akram, Dumper, 2011:3). Uz tiesbm vrsta pieeja piedv konfliktjoajm pusm risint atirbas un veidot jaunas attiecbas balstoties uz nacionlajiem, cilvku un individulo tiesbu strakmeiem, kas definti pc Otr pasaules kara. aj pieej uzsvars likts uz vienldzbu, cieu, socilajm un politiskajm tiesbm, samierinanos un cilvkdrobu. pieeja ir kuvusi par btisku sastvdau pavisam nesenu konfliktu risinan vis pasaul (Akram, Dumper, 2011:3). Uz tiesbm vrstas pieejas izmantoanas prieknosacjums ir konflikta apstku elastgums, pieeja uzsver, ka tiesbas iemanto indivdi, cilvki, k rezultt iem cilvkiem ir autoritte pieprast o tiesbu piepildjumu (Akram, Dumper, 2011:3). K uzskata Szana Akrama (Susan M. Akram), Maiks Dampers (Michael Dumper), Maiks Links (Michael Lynk) un ans Skobijs (Iain Scobby), uz tiesbm balstta pieeja, kas taj pa laik balstta starptautiskajos likumos, ir btiska sastvdaa, lai jebkdi centieni pankt visaptverou mierizlgumu izralieu-palestnieu gadjum vainagotos pankumiem, sekojou iemeslu d: Pirmkrt, k atzmja Kofi Ananns, izralieu-palestnieu konflikts ir visstarptautiskkais no visiem starptautiskajiem konfliktiem. Pasaules sabiedrba, liel mr caur ANO, akceptja Izralas valsts izveidoanu, piecas desmitgades rpjs par palestnieu bgiem, ciei novroja konflikta norisi, k ar ciei iesaistjs reion caur diplomtiskajm iniciatvm, masvu ierou tirdzniecbu

7 un miera uzturanas misijm. Td ar starptautisko likumu un starptautiski atzto tiesbu principu loma aj gadjum ir milzga. Otrkrt, pastv spcga starptautisk likumisk un politisk vienprtba, ka Izralas 1967.gada palestnieu teritoriju okupcija un aneksija ir nelikumga un palestnieiem ir tiesbas uz dzvotspjgu valsti ajs teritorijs, ka Izralai ir tiesbas uz drobu ts starptautiski atztajs robes, ka palestnieu bgiem pienkas taisngs risinjums, ka izralieu apmetu veidoana palestnieu teritorijs nav attaisnojama un, ka vardarbba, kas vrsta pret civiliedzvotjiem ir pretlikumga. Trekrt, ir izveidojusies ietama plaisa starp neparasto pienesumu, ko Vidjo Austrumu konflikts ir sniedzis starptautisks likumdoanas attstb (galvenokrt, caur ANO rezolcijm, diplomtiskajiem paziojumiem un akadmiu komentriem) un savdo mmumu no to puses, kuri nodarbojs ar konflikta prraudzanu, lai jgpilni uzsvrtu, ka jebkura galj vienoans Vidjo Austrumu konflikt ir jveido t lai tiktu atztas to indivdu tiesbas, kas apdzvo konkrts teritorijas. Ceturtkrt, uz tiesbm vrstas pieejas izmantoana sniegtu spku samru pie izrau-palestnieu sarunu galda, tdjdi nodroinot relu miera iespjambu. Kamr vien nevienldzga spka politika virzs Vidjo Austrumu miera sarunas pasaulei tiks piedvtas politisks vienoans un miera piedvjumi, kas nav ilgtspjgi. Piektkrt, tikai starptautiskais likums var nodroint objektvas pieemamas rcbas defincijas, kas ir viennozmgas. Pasaul, kur valda etniskas, reliiskas, ideoloiskas un nacionlistiskas cas tikai uz tiesbm balstta pieeja balsts visprpieemtos principos. Sestkrt, nonkot pie galg risinjuma ar s pieejas paldzbu tiktu izdarts btisks pienesums cilvkdrobas un labas prvaldbas stiprinan, ne tikai Izral un Palestn, bet vis reion. Tikai ievrojot likumu skot no apmetu jautjumiem un turpinot ar valdbas un pilsonisks sabiedrbas veidoanu un visbeidzot ar attiecbm starp nelaimgiem kaimiiem, ir relas iespjas uz ilgtermia mieru un cilvkdrobas nodroinanu un uzlaboanu. (Akram, Dumper, 2011:3-4) Diezgan interesantu teortisku pieeju konfliktu risinan piedv Dons Pols Lederaks (John Paul Lederach) konflikta transformciju. Konfliktu transformcijas pieeja, pc Lederaka domm, var darboties dados socilajos veidojumos, taj skait ar starptautiskaj vid. Konflikta transformcija netiecas uzsvrt konflikta novranu vai kontrolanu, bet t drzk atzst un strd ar konflikta pretrungo raksturu. Transformcijas pieeja atzst, ka konflikta ignoranai var bt destruktvas sekas, tau, sekas var tikt modifictas, prveidotas t, lai tli, attiecbas un socils struktras konflikta rezultt nevis ciestu, bet gan uzlabotos (Lederach, citts pc, Wetzstein, 2010:506). Jteic, ka lai o pieeju vartu pielietot relos apstkos, it pai

8 starptautiskaj kontekst ir nepiecieams veikt nopietnu ptniecbu, jo, iet, ka teorija, vismaz attiecb uz starptautisko vidi ir tikai izstrdes skumposm, tomr, jpiezm, ka ideja par metodi, ar kuras paldzbu btu iespjams sasniegt konflikta savdabgu paatrisinanos, kas situciju ne tikai stabiliztu, bet ar uzlabotu ir oti pievilcga.

Izralas, palestnieu un ASV pozcijas konkrtos jautjumosLai labk izprastu konflikta btbu msdienu kontekst tiks sniegts trspusjs ieskats Izralas, Palestnas un ASV, konkrtos konflikta aspektos attiecb pret Jeruzalemi, robem, apmetnm, bgiem un drobu. Iespjams, btiskkais konflikta aspekts saists tiei ar Jeruzalemi. Izralas valdba nevlas sadalt Jeruzalemi, kas ir ebreju tautas politiskais un reliiskais centrs. Izralas likumdoan uzsvrts, ka Jeruzaleme, k vienots veselums ir Izralas valsts galvaspilsta. Palestniei, savukrt, vlas sav kontrol Jeruzalemes austrumu dau, kas pirms 1967.gada atrads Jordnijas kontrol. Palestniei vlas lai Jeruzalemes austrumu daa btu Palestnas valsts galvaspilsta, emot vr, ka tiei aj pilstas da atrodas vairkas nozmgas musulmau svtvietas. ASV neatzst Izralas okupts Jeruzalemes austrumu daas piederbu Izralas valstij, atsakoties prcelt savu vstniecbu no Telavivas uz Jeruzalemi. ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) ir paudis noraidou attieksmi attiecb uz Izralas valdbas plniem Jeruzalemes austrumu da veidot dzvojams platbas izralieiem, tau taj pa laik ar atzstot, ka pilstas sadalana btu oti grti veicams uzdevums (BBC News, 21.09.2011.). Kas attiecas uz robejautjumiem Izralas premjerministrs Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu) piekrt, ka ar laiku ir jizveido Palestnas valsts un k btisks prieknosacjums tam btu Izralas valstspiedergo izveana no teritorijm Jordnas upes rietumkrastos. Taj pa laik Izrala vlas saglabt sav kontrol Jeruzalemi un daas attiecgas teritorijas Jordnas upes rietumkrastos, kur izveidojus izralieu apmetnes. Premjerministrs ar norda, ka palestnieu centieni tikt uzemtiem ANO ir btisks kavklis konflikta risinan. Palestniei, savukrt, vlas, lai jebkuru sarunu pamat btu atzts fakts, ka visas teritorijas, ko Izrala okupja 1967.gad pieder topoajai Palestnas

9 valstij. Jebkuras teritorijas, kas paliktu Izralas kontrol btu jkompens ar ldzvrtgm. Palestniei uzskata, ka Palestnas atzana ANO stiprintu viu pozciju saruns ar Izralu. ASV, ldzgi k palestniei uzskata, ka sarunu skuma punktam jbt robem, kas eksistja ldz 1967.gadam, tau jebkuras vienoans pamat nenoliedzami bs jrun par attiecgu teritoriju kompensanu ar citm. ASV ar neatbalsta palestnieu centienus iegt atzanu no Apvienotajm Ncijm, pauot viedokli, ka tieas sarunas ar Izralu ir viengais veids k izveidot Palestnas valsti (BBC News, 21.09.2011.). Kas attiecas uz izralieu apmetnm palestnieu teritorijs, Izralas valdba uzstj, ka lielks apmetnes Jeruzalemes austrumos un Jordnas upes rietumkrastos btu jsaglab. Jebkura atkpe no da principa izjauktu koalciju Izralas parlament, kas veido valdbu. Problmu no Izralas perspektvas rada fakts, ka iepriek uzstdtais moratorijs attiecb uz apmetu veidoanu Jordnas rietumkrastos iztecja 2010.gada 26.septembr un ldz im nav atjaunots, kas nozm, ka izraliei var atskt veidot apmetnes palestnieu teritorijs. Idelaj gadjum palestniei vltos, lai visas apmetnes tiktu pamestas, k tas tika izdarts Gazas gadjum, tau, iet, ka palestniei sk apzinties, ka dam apmetnm tomr bs jpaliek, t viet cenoties pankt, lai o apmetu skaits btu minimls un tiktu pankts maksimls efekts attiecb uz teritoriju kompenscijm. Jteic, ka ldz ar 2010.gada 26.septembri, kad iztecja Izralas valdbas uzstdtais moratorijs attiecb uz jaunu apmetu veidoanu un nenorisinjs diskusijas par da moratorija pagarinanu, palestniei prtrauca sarunas. Ldzgi k ar Jeruzalemes austrumu dam, ar attiecb uz Jordnas upes rietumkrastiem ASV nav starptautiski atzinusi to teritorilo piederbu Izralai, tau taj pa laik ASV apzins relo situciju un uzsver nepiecieambu pc kompromisa risinjuma, taj pa laik uzsverot, ka steidzami ir nepiecieams kompromiss saistb ar iztecjuo moratoriju apmetu veidoanai (BBC News, 21.09.2011.). Attiecb uz bgu jautjumu Izrala noraida jebkdu iespjambu, ka palestnieu bgi vartu atgriezties savs agrkajs mjs, jo k uzsver Izralas premjers Netanjahu tas btu demogrfisks instruments k Palestnai izncint Izralas valsti, tiei iemesla d Netanjahu uzsver nepiecieambu atzt Izralu k ebreju valsti. Palestniei, savukrt, uzskata, ka pieirot bgiem tiesbas atgriezties mjs tiktu labota liela netaisnba, taj pa laik palestnieu vid risins diskusija, ka das tiesbas vartu kompenst ar

10 kompromisiem cits joms, piemram, mainot Izralas k ebreju valsts konceptu, kas pc palestnieu domm ir izsldzos attiecb uz Izralas arbu pilsoiem. ASV izturas ar sapratni attiecb uz Izralas nevlanos aut bgiem atgriezties savs mjs, pauot nostju, ka o jautjumu vajadztu risint kompromisu ce, pieirot attstbas paldzbu tiem, kuriem atgrieans ir liegta (BBC News, 21.09.2011.). Viens no btiskkajiem kavkiem konflikta risinan ir drobas jautjums. Izralas valdba baids, ka gadjum, ja tiktu izveidota Palestnas valsts, t kdu dienu vartu nonkt HAMAS roks un kt par platformu, lai iekautu Izralu Palestnas sastv. Td Izrala uzstj uz daudzveidgu drobas paskumu saglabanu, taj skait Jordnas ielej, k ar pau viedokli, ka Palestnas valstij btu jbt demilitariztai. Palestniei, savukrt, uzskata, ka droba bs k dabisks prieknosacjums, kas sekos divu valstu sistmu izveidei, nevis otrdi. Palestniei vlas pc iespjas lielkas privilijas, kas pc likuma pienkas jebkurai neatkargai valstij. Palestnieu tautas prezidents Mahmuds Abas (Mahmoud Abbas) uzskata, ka Palestnas valsts statuss td formt, k to piedv Izral btu neprliecinos un pastvtu btisks Palestnas apdraudjums no HAMAS puses. ASV ar sapratni izturas pret Izralas satraukumu drobas zi, tau taj pa laik atzst nepiecieambu Palestnieu valstij saglabt daudzas valstiskas funkcijas. Tomr, ASV neatztu Palestnas valsti, kas tiktu izveidota jebkd cit ce, kas nav sarunas (BBC News, 21.09.2011.).

Eiropas perspektvaNenoliedzami msdienu pasaul viens no nozmgkajiem starptautiskajiem spltjiem ir tiei ASV, kuras loma starptautiskaj vid ievrojami pieaugusi, iespjams, tiei pc kara pret terorismu skuma, tau k ne mazk svargs, vr emams spltjs ir jmin Eiropas Savienba. Lai labk izprastu dadus faktorus, kas ir kavjui konflikta atrisinanu ir btiski apskatt atirgu starptautisko spltju nostju un argumentciju konkrtos jautjumos. Izralas-Palestnas konflikta saasinjum laika posm no 2000-2001.gadam ES splja btisku lomu, lai panktu jebkdas militrs darbbas prtraukanu. Diplomtisk lmen ES ir uzturjusi ilgstous politiskos kontaktus ar abm konflikt iesaisttajm

11 pusm (Dieckhoff, 2002:3). Tomr pc 2001.gada 11.septembra notikumiem ietekmes ldzsvars starptautiskaj vid mainjs nosliecoties ASV virzien, kas uzska t dvto karu pret terorismu, k rezultt Eiropas valstis nespja saglabt vienotu nostju attiecb uz jautjumiem, kas saistti ar rpolitiku, lielajm Eiropas valstm pauot individulu nostju, gan diplomtiski, gan militri (Dieckhoff, 2002:4). Lai gan ES dalbvalsts nespja nkt klaj ar vienotu nostju attiecb pret karu Irk, ptnieki uzskata, ka ES valstm ir izdevies saglabt saldzinoi vienotu pozciju attiecb pret Izralas-Palestnas konfliktu (Archick, 2005:10). Pastv uzskats, ka ES nostja aj jautjum ir sliecas atbalstt palestnieus, savukrt, da viedoka pretinieki tiecas apgalvot, ka ES nostja aj jautjum ir sabalansta, daji td, ka joprojm pastv pretrunas dalbvalstu vid. Vairkas Vcijas valdbas ir uzsvruas, ka tm ir pas pienkums Izralas priek, tiecoties dedzgi nodroint to, lai ES politikas veicintu Izralas drobu. Kopum ES atbalsta Izralas tiesbas pastvt k valstiskam veidojumam un nosoda jebkdus terora aktus pret Izralas valsti (Archick, 2005:10). Eiropiei kopum uzskata, ka Izralas-Palestnieu konflikta atrisinana ir nozmgs prieknosacjums, lai nodrointu ilgtspjgu stabilitti Vidjos Austrumos un samazintu terorisma draudus Eirop un ASV. 2003.gada decembr pieemtaj pirmaj ES drobas stratij Izralas-Palestnieu konflikta atrisinana definta k galven prioritte. Daudzas ES amatpersonas prmet ASV prlieku lielu koncentranos uz karu Irk un nesabalanstas, uz Izralas interesm balsttas rpolitikas veidoanu (Archick, 2005:10). K pretargumentu dai kritikai no eiropieu puses daudzi politisk procesa vrotji ASV pau nostju, ka ES rpolitika, kas orientta par labu Palestnai ir izveidojusies pateicoties antisemtisma tradcijm Eirop (Archick, 2010:11). Vsturiski vienmr ir pastvjuas atirbas Eiropas un ASV pieejs IzralasPalestnas konflikta gadjum. Eiropiei vienmr ir atbalstjui parallu pieeju, kas tiecs pielietot spiedienu attiecb uz abm pusm. d pieej tiek ar likts vienldz liels uzsvars uz drobas, politisks un ekonomisks attstbas nostdnm, kuras pc eiropieu domm ir vienldz btiskas, lai nodrointu ilgtspjga miera stvokli. Eiropas amatpersonas uzsver, ka viengais veids k nodroint Izralas drobu ir aut izveidot dzvotspjgu Palestnas valsti, td ar ES ir tiekusies nodroint atbalstu palestnieiem finansili, nodroinot humanitro, attstbas un rekonstrukcijas paldzbu. ES apgalvo, ka

12 ts paldzbas apjoms palestnieiem laika posm no 2002.-2003.gadam sastdja vairk k 600 miljonus dolru, taj pa laik ES saglab prraudzbu pr iem ldzekiem, lai nodrointu, ka tie netiek izmantoti terora aktu finansanai (Archick, 2005:12). Pastv uzskats, ka 2001.gada 11.septembra notikumi ASV paldzja stiprint ASV nostju Izralas-Palestnas konflikt, ASV k prieknoteikumu veiksmgm sarunm starp abm pusm izvirzot nepiecieambu pc skaidras palestnieu apemans prtraukt jebkdas militras darbbas un apemanos nodroint mieru (Archick, 2005:12). Jteic, ka ES un ASV savos redzjumos par situciju Vidjos Austrumos mdz nonkt pie kopsaucjiem, par vienu no diem kopsaucjiem var uzskatt 2002.gada decembr ASV pieemto Vidjo Austrumu partnerbas iniciatvu, ko daudzas ES amatpersonas vrtja atzingi uzsverot ts kopgs iezmes ar ES izstrdto EiropasVidusjras reiona partnerbas iniciatvu, atzingi vrtjot abu dokumentu spju papildint vienam otru, tdjdi aujot sasniegt maksimlu rezulttu reiona attstan (Archick, 2005:13). Gan ES, gan ASV k btisku prieknosacjumu konflikta risinan saskata nepiecieambu stiprint reiona attstbu. 2003.gada maij toreizj ASV prezidenta Bua administrcija piema lmumu ldz 2013.gadam izveidot ASV-Vidjo Austrumu brv tirgus zonu, kas veicintu ekonomisko attstbu un liberalizciju reion, no vienas puses ds lmums tika balstts piemum, ka labkljba reion veicintu mieru. Ar ES aj sakar bija ldzgi plni, ldz 2010.gadam tika plnots izveidot Eiropas-Vidusjras brv tirgus zonu (Archick, 2005:13). Ldz im brdim gandrz vism Vidusjras reiona valstm, taj skait ar Palestnas autorittei (starptautiskaj vid runjot par Palestnu tiek lietots termins Palestnas autoritte, tdjdi atsaucoties uz palestnieu apdzvotajm teritorijm un vltajm amatpersonm un institcijm) ir noslgtas dadas vienoans ar ES ekonomisks sadarbbas jom. Izmums ir Lbija un Srija (European Commision, Trade).

Konfliktu caurvijo politisk retorika

13 Lai gtu priekstatu par pdj laika noskau, aktualittm un virzbas gaitu Izralas-palestnieu konflikt ir vrts apskatt gan abu iesaistto puu, gan citu starptautisko spltju izteikumus publiskaj vid. Pavisam nesen, gada 23.septembr Palestnieu Autorittes prezidents Mahmuds Abas sniedza uzrunu ANO enerlaj Asamblej, kur liel mr tika izskaidrota prezidenta Abasa motivcija ldzot uzemt Palestnu ANO. BBC urnlists Donatans Markuss (Jonathan Marcus) o prezidenta Abasa runu raksturo k oti spcgu pateicoties run oti labi atspoguotajam palestnieu stvoklim vsturisk griezum un msdiens, k ar atzingi novrtja vrdu izvli un runas struktru (BBC News, 23.09.2011.). Sav run prezidents Abas uzsvra, ka Palestnas jautjums ir ciei saistts ar ANO caur ts daudzajm pieemtajm rezolcijm un ANO darbbm, lai atvieglotu palestnieu bgu stvokli, attiecb uz ANO lomu konflikta risinan prezidents uzsvra, ka ...ms tiecamies un ceram uz efektvku ANO lomu, lai sasniegtu taisngu un paliekou mieru msu reion, kas nodrointu palestnieu tautas neatemams un leitms nacionls tiesbas, kas defintas ANO rezolcijs. (BBC News, 23.09.2011.). Sav uzrun prezidents Abas ar pieskrs jautjumam par pagjuaj gad izjukuajm miera sarunm, kas aizsks oti daudzsoloi politika [par iztecjuo moratoriju izralieu apmetu veidoanai palestnieu teritorijs] ir starptautisko cilvktiesbu un ANO rezolciju prkpums un galvenais iemesls kd miera sarunas beidzs t sti neskus. (BBC News, 23.09.2011.). Attiecb uz palestnieu interesm prezidents Abas velta sekojous vrdus Palestnieu tautas mris ir savu neatemamo nacionlo tiesbu realizcija, sav, neatkarg Palestnas valst, ar Austrumu Jeruzalemi k galvaspilstu un visu teritoriju Jordnas upes rietumkrastos, taj skait Gazas joslu. (BBC News, 23.09.2011.). Jpiezm, ka prezidents Abas sav uzrun neatsaucas uz iespjamajm teritorijas kompenscijm, uz kurm uzstjusi Izral un, kuras atbalstjui vairki secgi ASV prezidenti, taj skait Baraks Obama. Prezidents ar pieskaras terorisma jautjumam uzsverot, ka Palestnas Atbrvoanas organizcija un palestnieu tauta paliek uzticgi lmumam atteikties no vardarbbas un nosoda jebkuras terorisma izpausmes un apemas ievrot visas vienoans, kas noslgtas starp Palestnas Atbrvoanas organizciju un Izralu..

14 Savu uzrunu prezidents Abas nosldz ar dzejniekam ciengu tlainbu, tdjdi izpelnoties skaas ovcijas un aplausus: Veidosim dialoga tiltus, nevis kontrolpunktus un sienas, veidosim sadarbbas pilnas attiecbas, kas balsts uz ldzvrtbu un cieu starp divm kaimivalstm Izralu un Palestnu, nevis savstarpjas okupcijas, apmetu, kara un izncinanas politikas. (BBC News, 23.09.2011.). Divas dienas pc Palestnieu Autorittes prezidenta Mahmuda Abasa uzrunas ANO, Izralas premjerministrs Benjamins Netanjahu sniedza interviju ASV ziu kanlam NBC, komentjot prezidenta Abasa pausto viedokli. Intervij premjerministrs Netanjahu apgalvoja, ka vlas, lai palestnieiem btu sava valsts, tau, taj pa laik ir ar nepiecieams nodroint izralieu drobu Palestniei vlas valsti, tau apmai viiem mums ir jdod miers. (The Christian Post, 25.09.2011.). Netanjahu kritizja Abasa runu, sakot, ka viiem abiem btu jnonk pie kopsaucja sarunu ce, nevis jiesaista ANO Kam vajadztu sekot tam, ka [palestniei] sstos ar mums pie sarunu galda un ms iegtu divas valstis divm tautm, demilitariztu Palestnas valsti, kas atzst Izralas ebreju valsti.. Netanjahu ar pauda baas, ka palestniei vlas savu valsti lai vartu turpint konfliktu ar Izralu, nevis izbeigt to (The Christian Post, 25.09.2011.). Intervij Netanjahu ar uzsvra ebreju tautas vsturisko saikni ar ts apdzvotajm teritorijm, k ar izvirzja vairkus retoriskus jautjumus prezidentam Abasam Kd Js neatzstat msu vsturi? Kd Js neatzstat ebreju saistbu ar ebreju zemm? Un kd ms nevaram atzt pagtni, lai sktu lkoties nkotn? Un es esmu gatavs to dart.... Netanjahu ar pamanjs atzingi novrtt ASV atbalstu Izralai attiecb uz Palestnas iesniegumu valstiskai atzanai ANO, par ko balsojum ASV sola izmantot savas veto tiesbas, uzsverot, ka Izrala ir vieng valsts, kur visi pro-amerikniski noskaoti, gan opozcija, gan koalcija...Ms esam viengie uzticamie Amerikas sabiedrotie Vidjos Austrumos. (The Christian Post, 25.09.2011.). Jpiezm, ka ar Lielbritnijas premjerministrs Deivids Kamerons pauda viedokli, ka miers Vidjos Austrumos ir sasniedzams Izralai un palestnieiem soties pie sarunu galda, nevis tiekot ieviests caur ANO Ms vlamies redzt Palestnas valsti ldzs droai Izralas valstij, viengais veids k to sasniegt ir izralieiem un

15 palestnieiem soties pie sarunu galda un vienojoties par valsti, robem un abu valstu drobu. (The Christian Post, 25.09.2011.). Attiecb uz palestnieu iesniegumu ANO valstiskuma atzanai, ASV prezidents Baraks Obama, kur ldz im ir ieturjis pozciju, kas vairk tiecs atbalstt palestnieus , uzrun ANO enerlaj Asamblej pazioja, ka ASV aj balsojum izmantos savas veto tiesbas, Obama apgalvo, ka ASV interess ir ilgtspjgs miers Vidjos Austrumos, kas ar diem pamieniem nav sasniedzams, bet gan glui otrdi kst vl gaistoks Pirms gada es stvju uz paa podesta un aicinju veidot neatkargu Palestnas valsti, tpat k toreiz, ar obrd es ticu, ka palestnieu tauta ir pelnjusi savu valsti, bet es ar teicu, ka patiess miers var tikt izveidots tikai ar izralieu un palestnieu pau spkiem. (The White House). Daudzi politisk procesa vrotji o notikumu pavrsienu un straujo Obamas politisk kursa maiu saista ar nkamgad gaidmajm prezidenta vlanm un dadu ebreju organizciju lielo ietekmi Amerikas politik (BBC, 22.09.2011.). is gadjums ilustr cieo saikni starp valsts iekpolitiskajiem procesiem rpolitikas kontekst.

Sabiedrisk domaNo teortisk viedoka amatpersonas ir tiei vlti tautas prstvji, kas reprezent tautas gribu, tau emot vr, ka teorija ne vienmr veiksmgi darbojas praks ir vrts aplkot dadus datus, lai gtu priekstatu par Vidjo Austrumu sabiedrb valdoo viedokli attiecb uz ieilguo konfliktu. Nesena sabiedrisks domas aptauja, ko veica Ebeju Universitte (Hebrew University) pardja, ka 69% izralieu uzskata, ka gadjum, ja balsojums par Palestnas Autorittes uzemanu ANO bs pozitvs, Izralas valdbai vajadztu akceptt un samierinties ar du lmumu. Septembr Izralu satricinja protesta vilnis, kuros vairk k 300000 izralieu pauda neapmierintbu ar valdbas politiku, taj skait saistb ar Palestnas jautjumu, 80 prominentiem izralieu intelektuiem rakstnieka Sefi Ralevska (Sefi Rachlevski) vadb pauot atbalstu Palestnas valstij 1967.gada robes (The Hindu, 24.09.2011.).

16 No 69% izralieu, kas atbalsta Palestnas valsts izveidi pc iespjam ANO lmuma 34% uzskata, ka attiecgi btu jdiskut par teritorilo sadaljumu, savukrt, 35% uzskata, ka das diskusijas nav nepiecieamas. 16% izralieu uzskata, ka Izralai btu jpretojas dam iespjamajam lmumam un pastiprinti jturpina apmetu veidoana palestnieu apdzvotajs teritorijs, 7% uzskata, ka ir nepiecieams anekst Palestnieu Autorittes kontrolts teritorijas un 4% uzskata, ka Izralai btu jiebrk Palestnieu Autorittes kontroltajs teritorijs un jpielieto spks, lai nepieautu Palestnas valsts izveidoanu (Joint Israeli-Palestinian Poll, 21.09.2011.). Taj pa laik 26% palestnieu uzskata, ka pat gadjum, ja ANO atzst Palestnas valsti ir jatgrieas pie bruotiem uzbrukumiem Izralas armijai un apmetnm, lai atbrvotu savas teritorijas, 37% palestnieu uzskata, ka nevardarbga pretoans var piespiest izralieus izvest savus valstspiedergos, 30% palestnieu uzskata, ka Izralas valstspiedergo izveana no palestnieu teritorijm pankama sarunu ce (Joint IsraeliPalestinian Poll, 21.09.2011.). Attiecb uz Palestnas Autorittes lmumu vrsties ANO ar iesniegumu par Palestnas valsts uzemanu, vairk k 83% palestnieu atbalsta du lmumu. Taj pa laik abpusjs vairkums palestnieu un izralieu vl pirms Obama pazioja, ka ASV aj sakar izmantos savas veto tiesbas prognozja du soli, attiecgi 77% un 79% (Joint Israeli-Palestinian Poll, 21.09.2011.). Aptaujas izlase sastvja no 1200 palestnieiem, kas tika intervti kltien Jordnas upes rietumkrastos, Gazas josl un Austrumu Jeruzalem 120 nejaui izvlts lokcijs, no 15. ldz 17. septembrim, pieaujam kda ir 3%, k ar no 605 izralieiem, kas tika intervti telefoniski, no 11. ldz 14. septembrim, pieaujam kda 4%. Pc ptnieku domm, izlase saldzinoi korekti reprezent populciju (Joint Palestinian-Israeli Poll, 21.09.2011.).

DiskusijaVairk k 40 gadus ilguais Izralas-Palestnas konflikts nenoliedzami ir nogurdinjis vienkros iedzvotjus abs puss. Iespjams vl pavisam nesen daudziem ita, ka ieilguajam konfliktam beidzot tiks pielikts punkts, pagju gada septembrim

17 iekrsojoties pozitv gaism ar daudzsolou sarunu skumu Vaington, kas dieml beidzs t sti neskus pateicoties Izralas valdbas nespjai rkoties saistb ar iztecjuo moratoriju izralieu apmetu veidoanai palestnieu teritorij un Palestnieu Autorittes asajai reakcijai uz o nespju. Btb situcija ir pavisam vienkra 1967.gad Izrala okup palestnieu teritorijas, radot sarejumus, nertbas un diskomfortu palestnieu ikdienas dzv vairk k 40 gadu garum, ldz im brdim visas sarunas par Palestnas valstisk stvoka definanu un Izralas valstspiedergo izveanu no palestnieu teritorijm nav vainagojus pankumiem, taj pa laik ajos 40 gados abas puses ir piedzvojuas rkrtgi lielus vardarbbas apmrus. Izralas valdba atzst, ka ir nepiecieams izveidot palestnieu valsti, taj pa laik uzsverot, ka dai valstij btu jbt pilnb demilitariztai. da prasba izriet no bam, ka Palestnas valsts vartu kt k atspriena punkts terorismam, kas vrsts pret Izralu. Palestniei, savukrt, vlas lai viu valsts vartu baudt visas, jebkurai pilnvrtgai valstij pienkos tiesbas, taj skait paiem veidot savu aizsardzbas un drobas politiku, kas demilitarizt valst nebtu iespjams. No vienas puses ir saprotamas Izralas baas par iespjamajiem terorisma draudiem, emot vr Izralas pro-ameriknisko politiku. K zinms, islma radiki, pauot savu neapmierintbu ar ASV vadto karu pret terorismu, mdz vrsties pret valstm, kas piekopj proameriknisku politiku ar dadiem teroraktiem. Neatkarga Palestnas valsts ar savu militro apartu tik tiem var radt apdraudjuma sajtu izralieos, emot vr palestnieu piederbu islma reliijai. aj gadjum tas ir savstarpjs uzticans jautjums, Izralas valdba, iespjams, uzskata, ka Palestnas Autorittei un Palestnieu Atbrvoanas organizcijai nav pietiekami liela ietekme palestnieu kontroltajs teritorijs, kas kalpotu k drobas garants, savukrt, no otras puses, rodas jautjums, vai gadjum, ja tiktu izveidota demilitarizta Palestnas valsts, vai t btu stabila, emot vr, ka, iespjams, ds solis vl vairk samazintu Palestnas Autorittes un Palestnas Atbrvoanas organizcijas ietekmi. Palestnieu vlme pc lielkas ANO ldzdalbas miera saruns ir saprotama, emot vr apskatto uz tiesbm balstto teoriju konfliktu risinan, pc kuras izriet, ka taisnba ir palestnieu pus un palestnieu prasbas ir japmierina. Lielka ANO

18 iejaukans, uz tiesbm balstta pieeja vartu radt savdabgu konflikta depolitizciju, padarot spku samru pie saruna galda vienldzgu, jo iet, ka Izrala obrd bauda diezgan lielu atbalstu no dadm valstm, piemram, Vcijas, ko, iespjams, moka vainas apzia par Otraj pasaules kar pastrdto un Amerikas, kas ar atrodas savdabg Izralas ietekmes zon. Palestnieiem, turpret nav tik spcgas ietekmes zonas, neskatoties uz visas arbu sabiedrbas atbalstu. Iespjams, palestnieu iesniegumu ANO par valstiskuma atzanu var interprett k saucienu pc paldzbas, spku izldzinanas. Jpiezm, ka interesants ir fakts, ka nesen Islandes parlaments nobalsoja par Palestnas valsts neatkarbas atzanu ts 1967.gada robes (Diena, 30.11.2011.). du fenomenu, iespjams, var skaidrot ar Islandes teritorilo noirtbu, kas savukrt samazina drobas riskus un padara valsti mazk atkargu no militrajm savienbm, iespjams, ar lielu lomu spl enertisk neatkarba, pateicoties Islandes eotermlajiem resursiem. Ebreju Universittes veikt aptauja pierda, ka iedzvotji abs puss tik tiem ir nogurui no konflikta un vlas t drzku atrisinjumu, tau satraucos ir fakts, ka 26% palestnieu uzskata, ka pat gadjum, ja ANO atzst Palestnas valsti ir jatgrieas pie bruotiem uzbrukumiem Izralas armijai un apmetnm, lai atbrvotu savas teritorijas. is fakts sav zi parda, ka Izralas valdbas arguments par terorisma draudiem ir pamatots, tau taj pa laik ir grti prognozt k maintos sabiedrisk doma, ja ar situcija kardinli maintos, k ar du viedokli var skaidrot ar emociju sakpinjumu, kas radies pc secgiem vairk k 40 netaisnbas gadiem. Atgrieoties pie teortiskajiem uzstdjumiem, iespjams, ka gadjum, ja balsojum par Palestnas valsts atzanu ANO neviena no valstm ar veto tiesbm neizmanto s tiesbas un par Palestnas atzanu nobalso vairkums, var runt par iespjamu virzbu konflikta transformcijas virzien, ko ar pierda sabiedrisks domas aptauja, protams, pareizjos apstkos da iespjamba iet nerela, emot vr publiskaj vid izskanjuo ASV prezidenta viedokli un apstku sakritbu ar nkam gada ASV prezidenta vlanm, kas, protams, ir piemuma lmea arguments, izdarts balstoties uz piemumu, ka iekpolitiskais process tie veid ietekm rpolitiku. Ne mazk btisks strdus akmens aj konflikt ir Jeruzalemes jautjums. Izrala uzsver Jeruzalemes teritorilo integritti un nedalmbu, savukrt, palestniei vlas lai

19 Austrumu Jeruzaleme ktu par viu valsts galvaspilstu. Nenoliedzami Jeruzaleme ir pilsta ar senu vsturi un senm reliiskajm tradcijm kd ar abas puses ir pai ieinterestas. Palestnas gadjum Austrumu Jeruzalemes atgana nozmtu augstku sabiedrbas morli un lielku sabiedrbas uzticanos jaunizveidotas valsts likumiskajai varai, stiprintu s varas ietekmi, turpret Izralas gadjum, iespjams vartu runt par pretju efektu, emot vr Izralas konstitciju, kur ierakstts, ka t ir ebreju valsts un Jeruzaleme ts galvaspilsta. aj gadjum abm iesaisttajm pusm nonkt pie vienota kopsaucja ir sareti td, ka no vienas puses ir Izralas valdba, kas vlas nodroint drou vidi izralieiem, savukrt, no otras puses ir Palestnas Autoritte, kurai ir grti piekpties Izralas prasbm un meklt kompromisus, jo ir spcga vlme, lai izveidot Palestnas valsts btu leitma, ilgtspjga un maksimli suverna. Rezumjot jteic, ka faktori, kas kav konflikta atrisinanu ir gan politiski t ir nevlans zaudt ietekmi, sarets attiecbas starp dadiem starptautiskiem spltjiem, kas izriet no o spltju iekpolitisk kursa, vlme pc drobas, stabilittes, gan socili abs sabiedrbs nevalda vienprtba par to k konflikts btu risinms, ja ts ir sarunas, tad kdm btu jbt skumpozcijm saruns, vai runt par kompromisiem un teritoriju kompensciju, vai tomr k izejas punktu emt 1967.gada robeas. Iespjams, ka var runt ar par psiholoiskiem faktoriem savstarpja neuzticans, socil atmia par konkrtiem vstures notikumiem, kas rada emocionalitti saistb ar jtgiem jautjumiem abas tautas ir pieredzjuas spcgu vardarbbas kltbtni. Pastv ar piemums, ka viens no kavkiem konflikta atrisinan ir ekonomiska rakstura No okuptajm Jordnas rietumkrastu teritorijm Izrala sevi nodroina ar 60% nepiecieam dens daudzuma, par ko tai ar tiek prmesta nevienldzg resursu prdale, 80% no Jordnas rietumkrastos iegt dens novirzot savm vajadzbm atstjot palestnieiem tikai 20% (BBC News, 02.09.2010). Protams, ar ds apgalvojums ir tikai piemuma lmen un to pierdt ar neapgamiem argumentiem nav iespjams. Ir neprprotami skaidrs, ka ilgstoais konflikts ir nogurdinjis abas sabiedrbas, gan ebrejus, gan musulmaus, ko pierda sabiedrisks domas aptauja un nesenie protesti Izral. Iespjams, lai konflikta risinan notiktu kdi jauni pavrsieni un virzba tik tiem ir nepiecieama aktvka sabiedrbas iesaistans, jo ir skaidrs, ka starptautisk

20 sabiedrba ir prk savstarpji saistta, lai virztu konflikta risinanu t lai risinjums apmierintu vienkro iedzvotju intereses, k ar risinjums, kas tiktu pieemts iesaistoties sabiedrbai, iespjams, btu ilgtspjgks. Temata tlkaj izpt btu vrts novirzties no konkrtu gadjumu analzes, t viet pievrsties konflikta transformcijas teorijas izptei un teortiskai attstanai, emot vr ts iespjamo potencilu starptautisko konfliktu risinan.

21

LITERATRAS SARAKSTS Akram, S., M., Dumper, M., Lynk, M., Scobbie, I. (2011) International Law and the Israeli-Palestinian Conflict. A rights-based approach to Middle East peace. Taylor & Francis e-Library. Retrieved: 02.12.2011. Available: Google Books

22 Archick, K. (2005) European Views and Policies Toward the Middle East. CRS Report for Congress. Retrieved: 01.12.2011. Available: http://www.fas.org/sgp/crs/mideast/RL31956.pdf BBC News, Middle East peace talks: Where they stand, 21.09.2011. Retrieved: 01.12.2011. Available: http://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-11138790 BBC News, Abbas UN speech: Annotated extracts, 23.09.2011. Retrieved: 02.12.2011. Available: http://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-15043422 BBC News, Why Obama Has Turned Towards Israel, 22.09.2011. Retrieved: 02.12.2011. Available: http://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-15026539 BBC News, Obstacles to Arab-Israeli peace: Water, 01.09.2010. Retrieved: 02.12.2011. Available: http://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-11101797 Bercovitch, J. (2007) Mediation in International Conflicts. Theory, Practice and Developments. In Zartman, I.,W. (2007) Peacemaking in International Conflict. Methods & Techniques. United States Institute of Peace, Washington. Retrieved: 02.12.2011. Available: Google Books Dieckhoff, A. (2002) The Israeli Palestinian New War on Attrition: A European Perspective. Center for European Policy Studies. Retrieved: 01.12.2011. Available: http://kms1.isn.ethz.ch/serviceengine/Files/ISN/22266/ichaptersection_singledocument/0 7e11ece-77a4-469e-96a9-4bbac0080eaf/en/Role_Europe_1.pdf Diena, Islandes parlaments atzst Palestnas valsti 1967.gada robes, 30.11.2011. Retrieved: 02.12.2011. Available: http://www.diena.lv/pasaule/islandes-parlamentsatzist-palestinas-valsti-1967-gada-robezas-13917876 European Commision, homepage, section Trade. Retrieved: 02.12.2011. Available: http://ec.europa.eu/trade/creating-opportunities/bilateral-relations/regions/euromed/ James, P. (1988) Crisis & War. McGill-Queens University Press. Quebec. Retrieved: 02.12.2011. Available: Google Books Joint Israeli-Palestinian Poll, 21.09.2011. Retrieved: http://www.pcpsr.org/survey/polls/2011/p41ejoint.html 02.12.2011. Available:

The Christian Post, Netanyahu: Israel Wants Palestinian State and Security, 25.09.2011. Retrieved: 02.12.2011. Available: http://www.christianpost.com/news/netanyahu-israelwants-palestinian-state-and-security-56458/ The Hindu, Survey shows Israelis support Palestinian state, 24.09.2011. Retrieved: 02.12.2011. Available: http://www.thehindu.com/opinion/op-ed/article2479913.ece

23 The White House, homepage, section Briefing Room. Retrieved: 02.12.2011. Available: http://www.whitehouse.gov/the-press-office/2011/09/21/remarks-president-obamaaddress-united-nations-general-assembly Wetzstein, I. (2010) Mediated conflicts: Capacities and limitations of mediative journalism in public diplomacy processes. International Communication Gazette. Vol.74, No.6, pp.503-520. Retrieved: 03.12.2011. Available: SAGE Journals Online

24