~--------------------------------------------------------

Kopa mes varam~ .. Sfikums 1. Ipp. integracijas idejai, nedzirdlgo un dzirdTgo sabiedrTbas tuvinasanai.

Viens no tiem - grupas "Alias» melodeklamacija, izpildot ang!u valoda dziesmu The war is Not Over, kuru, ka zinams, da!eji zlmju valoda demonstreja arl Latvijas dziedataji Eirovlzija Valters un Kaza. Tatad arl seit verojama dzirdlgo nedzirdlgo pasaules tuvinasanas.

Otrs - valmierie~ draiskais uzvedums "Dziedaju, dancoju» kopa ar savas pilsetas dzirdlgo deju kopu "Pastalnieki». Tur patiesam bija ista kopdziedasana un kopdejosana, un ta jau arT ir patiesa integracijas bOnba. Zale cilvekiem aCls bija asaras, tik savi!~ojoss bija sis iznaciens -KopA, kas apliecinaja makslu ka parliecinosu veidu, kas vieno dazadus cilvekus. Var teikt, ta bija koncerta nagla. Pie sevis nodomaju: cik labi, ka neviens vairs neskaita, cik katra kolektTva "slikti, vaji vai labi dzirdoso», paldies Dievam, uzvarejusi ideja - visi kopa.

Koncerla nosleguma LNS apvier'lolais

( Jubiieja )

MilSUttiesibasmflsu nakotne Maruta Piterniece, EdqarsVorslovs

PHARE grantu programmas "Pi/soniskas sabiedrrbas attrstrba un stiprinasana" atbalsma projekta "Miisu tiesrbas miisu nakotne" ietvaros LNS parstavji Maruta Piterniece un Edgars Vorslovs laika no sr gada 29.septembra Irdz 2.oktobrim atradas Somija, "ai piedaJrtos pasakumos, kas bija veltiti , Somijas Nedzirdigo savienrbas (SNS) 100 gadu jubi/ejai.

Macibu seminars Pirmaja diena tiesi no Iidoslas devamies

uz SNS mltni "Ballo maju", kur nolika Pasaules Nedzirdlgo federacijas (PNF) rlkols

koris, prolams, izpildlja Latvijas nedzirdlgo himnu "Se, kur /Tgo priezu mezi».

LNS viceprezidente M.Piterniece, kura vadlja visus koncerta sagatavosanas darbus un norisi, atzlmeja, kasoreiz programma tapa ar ciliem darbiem saspringta laika un vi~a ir loti paieiciga visiem dalibniekiem par lielo atsauclbu, pasaiz/iedzlbu un atdevi, lai pasakums izdotos. Paldies arT Hansabankai un fondam "Klusums», kas gadaja par jauno pasdarbnieku apdavi

nasanu, Pasakuma laika apmekletaji vareja

noskatHies kinofilmas, iepazTties ar Zlmju valodas centra izdotajam gramatam, sa~eml «Kopsoli» laikraksta numurus un iegadaties jaunakas gramalas (atte/a),

Pec koncerla vel ilgi mOsu !audis terzeja gan kafejnlca un foaje, gan kongresa nama arpuse. Diena bija jauka, saulaina un silta, ka radTta sadai tiksanas reizei ,

starptautiskajiem dokumentiem, kuros minetas nedzirdigo tiesibas, galveno veribu pieversot nedzirdigo tiesibam visos dzives gadijumos lietol savu dzimto zimju valodu un iegOI sev nepieciesamo izglilibu.

Konference ar zi~ojumiem par siem dokumentiem uzstajas dazadu starplautisko organizaciju parstavji (PNF, EUO, ANO, EK) un Somijas arlietu ministrs. Sava pieredze nedzirdigo liesibu ieverosanas nodrosinasana dalijas ari divas nedzirdigas sievietes Wilma Newhoudt-Oruchen (DAR) un Helga Stevens (Be!gija, Flamija), kuras ir so valstu parlamentu deputates.

rsSSSSSSSSSSSSSS $ 5555 S 55 55 $ S S $ $ $ $ $ 555SS SSSS.'SSS S s S S $ $ $ $ $ S S $ $ SS55SSSSS $ 55 s55 $ 55 S5SSSSS S S 555 $ $ $ 5 $ $ S S S S $ $ SSSSSSS $ $ $ $ $ 55 5 5 5 $ $ 5 $ $ S S 55 55 55 5 $ $ iSS $ 5 SSSSSSSSS

macibu seminars. Eka ir iespaidiga (Iielaka par mOsu "ballo maju" Elviras iela), Taja alrodas dazadas ar nedzirdigajiem sais\ilas organizacijas,

Tikam iek!auti darba grupa kopa ar Ma~edonijas, Kosovas un Albanijas parslavjiem. Grupam bija uzdevums meklel risinajuma veidus nedzirdigo problem am. MOsu grupa meginaja risinal problemu par zimju valodas ieviesanu nedzirdigo izg/ilibas procesa. Bija interesanti uzzinal citu valstu parstavju domas par 10 un situaciju sajas valstis ,

Konference 30.seplembris un 1.oktobris pagaja,

piedaloties konference. Konference notika halle "Finlandia" un taja piedalijas aptuveni 500 dalibnieku no 87 valstim, kuras aptvera visus pasaules kontinentus. 70 dalibniekiem dalibu konference apmaksaja Somijas valdiba,

Konference bija velma nedzirdlgo tiesibu jautajumiem. Tika plasi runats par dazadiem

Konferences organizatori apsolija visus zi~ojumus un atbildes uz jautajumiem apkopot un izsO\il dalibvalstim. Savukart LNS nodrosinas to tulkojumu latviesu valoda, lai ar siem zi~ojumiem iepazltos ari Latvija dzivojosie nedzirdigie cilveki.

Mes ar skaudibu verojam, ka citu valstu parstavjiem bija savi zimju valodas tulki. Mums zi~ojumiem sekot vajadzeja ar starptautiskas zimju valodas tulku starpniecibu.

Demonstracija 1.oktobri nedzirdigie no visas Somijas

rikoja demonstraciju, lai panaktu savu tiesibu ieverosanu. Izradas, ka ari Somija pagaidam vel netiek pilniba ieverotas visas nedzirdigo cilvektiesibas, Gajiens, kura piedalijas vairak neka 2 tOkstosi nedzirdIgo, notika pa Helsinku centra ielam un beidzas pie Somijas parlamenta ekas. Ar demonstrantiem tikas Somijas parlamenta vadiba, kurai lika iesniegtas nedzirdigo prasibas.

Jubilejas svinibas 1.oktobra vakara sakas un 2.oktobri

turpinajas SNS 100 gadu jubilejas svinibas. Aptuveni 2500 nedzirdigo pulcejas jubilejas atpOtas pasakuma, kas notika liela centra, Pasakuma uzstajas nedzirdigie makslinieki no Somijas, Oanijas ( handOrama), Kanadas (Vlad!). ASV (Wild Zappers). MOs parsteidza amerika~u profesionala dejolprasme un somu grupas Signmark sniegums, kura izpildija dziesmas zimju valoda.

Jubilejas svinibu oficialais pasakums notika 2.oktobri, un taja pieda/ijas ari Somijas valsts prezidente, bet mes taja laika jau bijam lidmasina ce!a uz Laiviju.

--------------------------------------------------------~~

fBi) lespeja' sadcaudzeties ar datoru

Rezeknes regionala biedrTba sadarbTba ar Rezeknes pi/setas domes socialas aprupes parvaldi realize Eiropas Kopienas iniciatTvas EQUAL projekta «Klusas rokas» pilotprojektu «IT iespeju izmantosana depresTvajos rajonos nedzirdTgo e/astigam darba formam».

SI pilotprojekta mer~is ir mazinat sieviesu dzirdes invalldu diskriminaciju darba tirgO un veicinat nedzirdlgo gime~u

("----"--'-S_'kO_IU=--d._Z_f~_'B____J Vecaki macas

zimju valodu

Mes, Uldis Ozols, SkaidrTte Pliska, Renate Jansone un Nadezda Jefremova, organizejam vasaras nometni nedzirdTgo bernu vecakiem Skangalos, Cesu rajona no 15.lTdz 19.augustam ar Zviedrijas Pestisanas Armijas finansialb atba/stu. Tur bija izveleta pasakaina vieta - skaista muiza, kura izvietojusies · Skangalu sakumskola. Mums pa/aimejas arT ar to, ka laiks bija loti jauks un sau/ains visas nedelas garuma.

Nometnes galvenais mer~is bija macH un paplasinat zlmju valodu nedzirdTgajiem vecakiem, lai starp vecakiem un vi~u berniem notiku brTva komunikacija valoda, IIdz ar to arT satuvinatos attiecTbas.

Nometne piedalljas ne tikai vecaki, bet arT vi~u berni no Rigas skolas. Tie bija Andis ZalTtis ar teti, Ance Lapi~a ar vecmami~u un tanti, Maira Valtere ar mammu, KarTna Zilbere ar mammu, brali un masu, Sergejs Kova!onoks ar savu gimeni.

NodarbTbas vecakiem notika katru dienu no rHa ITdz vakaram. Visi bija gatavi ar lielu interesi macHies, neskatoties uz sTkam problemam. NodarbTbu metodes bija daza- . das, piemeram, jaunu zTmju apgOsana, dialogi, atbildes uz jautajumiem, videomaterialu verosana, speles. Paldies vecakiem par izturTbu un sapratni ITdz galam!

Udztekus vecakiem notika art nodarbTbas berniem, par ko rOpejas skolotaja

nodarbinatlbas jautajumu risinasanu. Pilotprojekta laika nedzirdTgas sievietes iegOs zinasanas par informacijas tehnologiju pielietojuma iespejam nodarbinatlbas joma, projektu rakstlsanu , attTstls prasmi pielietot popularakas datorprogrammas un sa~ems konsultacijas juridiskajos un socialajos jautajumos.

200S.gada S.novembri tiek organizeta vienas dienas darbnTca "IT - pallgs ikdienas un globalo jautajumu risinasana". DarbnTcas laika apgOs prasmi izmantot biroja tehniku, lietot e - pastu, izveidos savas vizHkartes.

DalTbai darbnTca aicina pieteikties nedzirdTgas sievietes un nedzirdTgas gimenes darbaspeja vecuma LNS Rezeknes biedrTba no 31.oktobra Ifdz 4.novembrim no pI. 10 ITdz 12 personiski, pa pastu vai epastu.

Pieteikuma anketas var sa~emt LNS

biedrTbas, ka arT Rezeknes biedrTba. Pilotprojekta ietvaros no 200S.XI IIdz

2006.VII notiks ari apmacTba e - mobilitate un projektu rakstlsana. Sai apmacTbai var pieteikties nedzirdTgas sievietes ar pamatzinasanam Windows Word un Internet Explorer programmu lietosana.

Pieteiksanas no 2005.gada 24.oktobra Ifdz 5.novembrim no pl.10 ITdz 12. Rezeknes biedrTba personTgi, pa pastu vai pa epastu. Pieteikuma anketas var sa~emt arT citas LNS biedrTba$.

Pilotprojekts sedz visus ar aktivitatem saistTtos izdevumus,bet ce!a, pusdienu un kafijas pauzu izdevumus sedz pats dalTbnieks.

Detalizeta informacija Rezeknes biedrTba: J.Rai~a iela 5 A, LV 4600, Rezekne. Tel.4625590; Fakss.4625590; e - mail adrese rezeknesrb@lns.lv.

Projekta administratore Sandra Gerenovska

Vladislava Klegere, SkaidrTtes Pliskas meitas Laura un Justine. Vecaki saja laika vareja mierTgi macTties, neraizejoties par berniem. Berni bija priecTgi, ka ieguva jaunus draugus un piedzTvojumus.

Nede!as vidO ieradas PestTSanas Armijas vadHaja Else Andersone no Zviedrijas apraudzH, ka norit nometnes darbs. Varejam pateikt tikai visu to labako: piemeram, mOs edinaja 5 reizes diena. Mums tiesam labi garsoja itin viss prieksa celtais! Liels paldies saimniekiem par viesmTlTgo uz~emsanu!

Beigas vecaki demonstreja apgOtas zinasanas zTmju valoda - notika teatra izrade «Kazleni un vilks» viryu izpildTjuma. Berni priecajas, verojot, ka vecaki lieto zfmeso Maza konkursa noskaidrojas, kurs ir vislabakais aktieris. Tas bija Sergeja Kova!onoka tetis, kas lieliski teloja vilku. Tiesam cilveks ar aktiera talantu! Nosleguma vakara pie svetku galda mielojamies ar dazadiem gardumiem.

Pedeja diena cits citu apkampam, sir

snigi atvadIjamies un devamies prom ar spilgtiem iespaidiem un sirsnTgam atmi~am par jauko nometni Skanga!os.

Valmiera Parsla Bebre

Valmieras rajona mazo lauku siikumskolu sacensTbas piedalTjas cetras komandas. Jaunburtnieki, Ramata, Zilaiskalns un mOsu - Valmieras skola. MOsejie futbola izcTnlja pirmo vietu. Komanda piedalTjas: Maksims Mitkins, Sandis Kikurs, Janis Brugmanis, Davis Beitiks, ~irts Pagiris, Marti~s Vilks un Janis Strods.

ArT sacenslbas «Mednieki un piles» uzvareja mOsejie. Soreiz tas notika komandu konkursa. Komanda starteja: Beate Grinspone, Elvita Drike, Laila Intsone, Martins Cepulis, Viktors Kuzis un Valte~s Rutko. '

Skolenus sacenslbam sagatav~

mailto:rezeknesrb@lns.lv

~~-----------------------------------------------Va/miera, Siikums 3. pp.skolotaja Dace Melbarde.

Lai stiprinatu skolotaju un citu skolas darbinieku attiecTbas, pec skolas sporta pedagogu ierosmes 1.oktobrT notika vi~u gime~u sporta diena. Pasakumu organizeja tOrisma centrs "Ezi» - pamata studenti no Vidzemes augstskolas. DalTbnieki veidoja savas komandas: "EzTtis migla», "AdatainTtis», "MicTtes», " Zi~eri ». Notika fotoorientesanas sacensTbas purva par

varesana, sacentas sauszemes maks~ernieki, snaiperi, ri~~u golferi un lielas stafetes dalTbnieki. Kopsumma uzvareja "Zikeri». , 8.oktobrT visi ar gimenem devas uz Siguldu un tur veica pargajienu.

Sagaidot skolas 130 gadu jubileju, pagalma pie Svedes pieminek!a visus nemainTgi priece rudens pu~u kompozTcijas. Tas ievietotas savdabTgas vazes un grozos, kas gatavotas no sOnam.

(__~l_Sz._ll)_as---=-..;;....;;,----,,) Nedzirdfga diena

Ttadieija:bot «A:u;clsos» Dzintra Kuksa

KC "Rltausma» dramas ansamblis katru gadu septembrT dodas sveikt savu milo teatra mamulu ElvTru Elksni. Vienm~r esam mTii g'aiditi Allazu pagasta «AnclSos»SigGldas puse. Soreiz aktieru grupu pavadTja LNS prezidents Pavlina kungs un viceprezidente Piternieces kundze.

Sasniedzot so apbrTnojami krietno 99 gadu slieksni, ElksnTte, ka vi~a mT!i deveta, nay zaudejusi dzTvesprieku un gaiso optimismu. Likas, ka laiks apstajis pie vi~as majas durvTm: ja nezinatu, cik gadu ir mamu!ai, tad tiesam, ka Maruta Piterniece teica, svetku kli~gera skaitli 99 varetu arT apgriezt otradi un bOtu vel tikai 66.

ApbrTnojama ir mamu!as darboties griba, velme visu zinat un izjust, vi~as prieks par katru no mums, par mOsu atvesto izradTti "BuratTno piedzTvojumi» , kuru noskatTjas arT vi~as radi un draugi.

Aizkustinaja ElvTras Elksnes stasts par to, ka no dazada auduma atgriezumiem vi~as caklas rokas gatavo spilventi~us, par to, ka veselTbai derTgs ir no kokvilnas auduma gabali~iem pildTts spilvens "Es stradaju katru dienu 4 stundas», - ta vi~a apliecinaja!

Sai skaistaja, siltaja un saulainaja 18.septembra diena "AncTsu» pagalma mes katrs no jubilares saQemam savu siltuma un mT!uma devu, katram tika sirsnTgs Yards, glasts un skats. Skaista apkartne, avota Odens, jauki cilveki, dasni davatie rudens ziedi visiem mums sirdis piepildTja ar pateicTbu.

Paldies! Lai turas veselTba mOsu . mT!ajai mamu!ai!

GaidTsim nakosa gada septembri, kad atkal varesim sveikt mOsu mT!o teatra mamu!u - tad jau 100 gadu jubileja.

Lietuva IIze Kopmane

7. - 8. oktobri notikusas pieredzes apmaiQas vizites ietvaros redakcijas darbinieki veroja Nedzirdfgo dienas norisi Lietuvas Nedzirdfgo biedriba un guva ieskatu kaimiQu kultOras norises.

KultOras darbs Lietuva ir Rehabilitacijas centru parzi~a ka viena no ta darba sastavda!am. NedzirdTgo dienas centralais pasakums 25.septembrT sogad bija noticis Kau~a, tomer galvaspilseta tas 2 nede!as velak pulcinaja tik daudz !auzu, ka kluba zale tie nekadi nesatilpa.

Pasakums, ka daudzviet, sakas ar godaviesu prieksa stadTsanu (arT mes, rTdzinieki, viQu vidO - red.), pec tam sekoja apsveikuma uzrunas - uzstajas pasvaldTbas, partiju, dazadu radniecTgu iestazu u.c. parstavji.

Tad sakas koncerts. To varetu nosaukt par stilTgu. GrOti raksturot to vardos, jo tada bija visa pasakuma ievirze - kompozTcija, norise, koncertnumuru iestudejuma un pasniegsanas maniere. Bija jOtama savdabTga rezisora - horeografa ietekme un jauninajumu meklejumi - it Tpasi uz melodeklamaciju pasniegsanas veidu saistTba ar citiem vizualiem papildinajumiem. GarlaicTgi nebija, un divas stundas zale aizrautigi sekoja noliekosajam uz skaluves.

Pec lam saruna ar Rehabilitacijas centra direklori Romu Klackovsku uzzinajam, ka tiesi sogad, gatavojot so jauno programmu, pasdarbniekiem izdevies parvaret radusas grOtibas, kas radusas, no kolektiviem aizejot daziem talantfgiem jauniesiem, un rast jaunus pasizteiksmes ndzek!us maksla. To Tpasi vareja just, verojot kustTbu teatra iestudejumu ar filozofisku ievirzi, kas mudinaja ne tikai skatTties, bet arT domat ITdzi tam, kas notiek uz skatuves.

Pasdarbnieki sogad piedalTjusies arT vairakos pilsetas pasakumos, piemeram, masu sarTkojuma ielu svetkos "Tev, Vi!~a » . Tajos nedzirdTgo kopiena dodas sabiedrTba ar ideju un devTzi: "MacTsimies bOt kopa!»

( intervija )

Latvija ~ no rna/as

Saruna ar Tomaso Eflna Jefremova

20. - 31. augusta Valmiera viesojas italis Tomaso no Romas. Vins ludza nodot visiem sveicienus un 'aba velejumus. Seit neliela saruna ar musu viesi.

o Vai tev palIk Latvija? Ja, man loti patTk latviesu kultOra, lai

gan tas izteiksmes veidi loti ats~iras no Italijas.

o Kuras pilsetas tu iepazini musu valstI?

Man patika Riga, tur ir loti interesanti muzeji. Valmiera ir skaista daba, tapat arT Sigulda. Visu Latviju jau nepaguvu apskatTt.

o Ka tev patika Valmieras biedrTba? Valmieriesi ir loti jautri, humorpilni cilve

ki, man patTk, ka vi~i nepartraukti joko. ~oti izbrTnTja, ka nedzirdTgie darbojas kopa ar vajdzirdTgiem, jo Italija sazi~a izveidojusas atsevis~as, visai ats~irTgas grupas.

Vel viena lieta, kas man iepatikas lapene, kura tiesam jauki pavadTjam laiku, izbaudot dabu un valmieriesu viesmTlTbu reize.

o Tu biji arT starptauliskaja futbola turnTra, kas notika RTga 27.- 28.augusta.. .

Prieks manis ta bija laba iespeja iepazTties un apmainTties pieredze, jo satiku daudz cilveku ar dzirdes traucejumiem.

o Ko tu domaji par Latviju, pirms tu atbrauci?

Es domaju, ka te ir auksti, cilveki kontaktejas savadak, ka seit ir pilnTgi cits dzTyes stils un visai maz apskates objektu. Bet izradTjas, ka sie mani pieQemumi bija aplami.

o Tad kads prieksstats tev izveidojies tagad?

Daudz labaks! STkumi, bet man patika. Piemeram, ieejot maja, janovelk apavi. Vareju Valmiera izbaudTt klusumu, jo Roma ir loti troks~aina, patiesam labi atpOtos, kaut arT pielrOka Romas aktfva dzTvesveida.

Nevareju pierast pie brokastTm, jo parasti edu kaut ko vieglaku. GrOtTbas sagadaja arT Latvijas nauda, jo esmu jau pieradis pie eiro.

D Tu man teici, ka esi bijis arT Vilna. GrOti salTdzinat... Vislabak alcero;" da

zadu pilsetu lidostas. RTgas lidosta lieliska, labaka neka Vi!~a , modernaka, pievilcTgaka.

D Tavs pirmais pirkums Latvija? T- krekls ar RTgas simbolu. D Ko novelesi prombraucot? ApgOstiet un baudiel savu bagato kul

tOru! Ta ir uzmanTbas verla.

----------------------------------------------~

•• fSF lavas iespejas SAllfDllf e,A5 IIiTlGIIA.CIJAS lOIiOS stradat

Projekts «Mas - sabiedribas da!a I». Lidzfinansa ES un Latvijas valsts. Nr.3

( Es stradaju) ( Pieredzes apmail)a )

Cer uz vecuma pensiju

IraTda Ivanova, no Rigas

Katram pasam Jansma savas problemas - ar darbu, gimeni, veselibu. Labi, ja sava reize var nakt paliga pasva/dJba ar kadu paba/stu, tomer pamata visam - darbs, iespeja pasai ko nope/nit k/at nelielajai pensijai.

Gadus piecpadsmit sava laika nostradaju Rigas MRU sOsanas iecirkni. Tad tur viss pajuka, un kadu laiku dzTvoju majas. Tomer bija loti grOti ar iztiksanu - man tris berni, turklat viena no meitam stude augstskola, kur jamaksa krietna macTbu maksa.

Par laimi, atradu darbu un labu kolektTvu firma «Latvijas drebnieks». Brigade esam piecpadsmit cilveki , visi draudzigi, saprotamies labi, un tas man ka nedzirdigai ir loti svarigi. Sujam vTriesu un sieviesu virsdrebes, esmu specializejusies uz piedurkQu apdari.

Nu jau pieci gadi nostradati. Kad mans darba stazs parkaps 30 gadu robezu, tad varesu pretendet uz lielaku vecuma pensiju un iztikt nestradajot. Veseliba klibo, sevi vairak jasaudze.

Briva laika man tagad maz, tapec reti apmekleju pasakumus biedriba, kultoras centra. Bet loti milu lasit visu, kas pieejams. ArT «Kopsoli» redakcija iegadajos visus jaunakos izdevumus - interesanta literatOral Jateic gan, ka «KopsoIT» nepasOtu, jo jataupa katrs santims, - mOsu aviziti man dod izlasi! kaiminiene I.Zunde, bet es savukart palidzu viQai citas lietas.

Lietuva darbojas socialie uznemumi, . . . .

7. - 8.oktobrJ grupa redakcijas darbinieku viesojas Lietuvas NedzirdJgo savienJba, lai iepazitu turienes pieredzi informacijas izplatJsana nodarbinatJbas jautajumos un nedzirdJgo situaciju Lietuvas darba tirgO.

Divas dienas iepazinamies uz vietas ar to, ka Lietuva tiek risinatas nedzirdTgo nodarbinatTbas problemas, ka organizets rehabilitacijas, izglTtlbas, kultoras darbs. Apmainijamies ar lekciju materialiem un uzskates lidzek!iem, iepazinamies ar uznemuma darbu uz vietas Vilnas uZQemuma, kura strada ned~irdTgie cilveki . Verojam plasu NedzirdTgo dienai veltHu koncertu kluba.

Tuvak par darbiekartosanas jaulajumiem

Lietuvas NedzirdTgo savienibai paslaik vel ir tris razosanas uZQemumi, kuros var stradat nedzirdigie. Tie atrodas lielakajos regionu centr~s -KauQa, PaQeveza, Vi!Qa. Pedejo iepazinam, ierodoties taja uz vietas. Bijusais macibu un razosanas uZQemums (MRU) tagad darbojas valsts aizbildniecTba jauna statusa - ka socialais uZQemums. Tas nozTme vairakus atvieglojumus un valsts pretimnaksanu.

No valsts budzeta visiem uz~emuma stradajosiem tiek apmaksata darbavietu iekartosana invalidiem un minimala darba alga vi~iem, nodrosinati tulka pakalpojumi uz vietas (stata vieta), finanseta med

punkta uzturesana. NedzirdTgo savieniba no sT uznemuma ienakumus negOst, jo'visu iespejamo pe!Qu atstaj tas rTeTba razosanas atHstibai (jaunam iekartam, telpu remontam utt.), tiesi otradi - reizem pat piemaksa, ja pasam uznemumam pietrOkst bOtiskam vajadzibam (piemeram, telpu uzturesanai, komunalo pakalpojumu apmaksai).

Kadreiz plasie vairakstavu ekas korpusi tagad lielakoties stay patuksi, jo agrako 1500 eilveku vieta eehos strada vairs tikai nepilni 200 (60 no tiem nedzirdigie). Da!u telpu izdodas iznomat.

Visa produkcija tiek razota arzemem - visai ieverojamam brendu firmam Vaeija, Anglija, Zviedrija. No turienes atsOta audumu, piegrieztnes (caur komjOteru), un top dazadi apgerbi berniem un pieaugusajiem, ko pee tam sOta prom. To vidO vTriesu uzvalki un sieviesu kostTmi, kleitas, blOzes, meteli, halati u.e.

Stradajosiem cit'u Tpasu atvieglojumu nay, iznemot bezproeenta aizdevum~ kadas nepieciesamibas gadijuma un sad

tad - premijas uz svetkiem. Uz vietas uZQemuma netiek organizeti nekadi kultoras, sporta vai citi kolektivi pasakumi.

UZQemums censas piesaistit stradajosos no nedzirdTgo jauniesu vidus, kuri beidz speclalizetas profesionalas skolas, tacu tas nevedas viegli - jauniesi lielakoties IOkojas uz arzemem un dodas masveida prom tur, kur labaki aps!akli, augstaks atalgojums (uz Iriju, Spaniju, Norvegiju u.c.).

Jateie, ka jauna paaudze mekle arT citas iespejas jaunu amatprasmju iegOsanai , kas saistas ar modernam tehnlogijam (datordizainu, pedagogiju, socia10 darbu, komunikaciju utt.) un nepopularas jau tagad ir apgOsanai piedavatas profesijas suveja, galdnieks, apavnieks. No tadam vel pagaidam pieprasHa ir pavara specialitate, kura vieglak atrast darbu.

Izteikta tendence spejTgako jauniesu vidO ir studet augstskolas. It Tpasi tapec, ka studijam radni vislabvelTgakie apstakli - Lietuvas NedzirdTgo savienTba caur valsts budzetu sedz visu savu 30 studentu macibu maksu, ka arT tulku pakalpojumusikvienam maksimali nepieciesama apjoma. PerspektTva tadejadi ir ceriba, ka arvien vairak izglHotie nedzirdTgie spes dibinat pasi savus uznemumus un nodarbinat eitu~ nedzirdTgos.

~~-----------------------------------------( Pasu miijiis ) I) d ., "r 0r'ar nei ZI(u/~ ;.:

,:o, 'd,arb.' I-n, a-'tl',-"b, 'U, - 1",n" t .. l,'aVi'a

J lespeja iegOt darbu - ta ir iespeja

klOt par pilntiesfgu sabiedrfbas locekli, un tiesi tas nosaka LNS attieksmi pret nodarbinatfbas problemu nedzirdfgo vidO. Savukart konkuretspejfga profesija un labas darbavietas iegOsana nay iespejama bez kvalitatlvas izglftfbas. Tapec LNS uzmanfbas loka vienmer ir 57 problema - profesiju ierobeiojumi, bezdarbs, informacijas paplasinasana, profesionala rehabiJitacija utt.

Bezdarba ITmeni raksturo LNS statistikas dati par biedru sastavu 2004. gada. Tie liecina, ka gandrTz puse no visiem darbaspejTga vecuma dzirdes invalTdiem ir bezdarbnieki (visvairak Smiltenes biedrTba - 75%). Savukart LNS pati ir lielaka darba deveja saviem !audTm - sistema kopuma strada pie 100 cilveku ar dzirdes traucejumiem (visvairak uZQemuma «LNS Dane» DaugavpilT).

Diemzel Latvijas likumdosana nestimuIe darba devejus pieQemt darba dzirdes invalTdus - nay paredzetas nodok!u atlaides vai citi atvieglojumi, kas viQus ieinteresetu. Un tas nozTme, ka pasiem nedzirdTgajiem jabOt tik kvalificetiem, lai ar savam prasmem pariiecinatu darba deveju. Japrot motivet savu darbavietas izveli ,

uzrakstlt parliecinosu CV, prezentet sevi ka prasmTgu amata prateju. Ne visiem tas izdodas, it Tpasi laukos, atlalas vietas, kur maz darbavietu.

LNS censas palTdzet - ES finanseta projekta «Mes - sabiedrTbas da!a" ietvaros notiek datorprasmju un CV rakslTsanas apmacTbas LNS biedrTbu klubos un iestades

Lielu darbu LNS ieguldTjusi cTQa pret nepamatotiem ierobezojumiem nedzirdTgiem stradat dazadas darba jomas, piemeram, augstuma, ar krasvielam, troksnaina vide utI. Tas samazina iespejas stradat jumi~iem, namdariem, celtniekiem u.c. Ilgu pOliQu rezultata da!u aizliegumu atcela, to skaita arT tiesTbu ieguvei un motociklu vadTSanai (bet ne smagajai tehnikai - traktoriem u.c.).

LNS veikusi vairakas anketesanas un aptaujas ES finanseto projektu ietvaros, un visas tas liecina, ka bezdarbs ir sapTgaka un nozTmTgaka problema. Ipasi spilgti to apliecina pelTjumu grupas secinajumi, (AFIU, Z.Ungurs), kura apkopoti dati no 500 aptaujato nedzirdTgo sieviesu anketam.

Atklajas maz iepriecinosa aina. Lai arT 60% darbaspejTga vecuma sieviesu strada, tomer lielaka dala nodarbinatas ka set-nieces, apkopejas, majsaimnieces, virtuves palTgstradnieces utt.

Mazkvalificetais, zemu atalgotais darbs ir sekas zemajam izglTtTbas ITmenim. Da!a stradajoso sieviesu atzina, ka sava darbavieta izjOt diskriminaciju ka nedzirdTgas, piemeram, suvejam dod grOtakos un zemak apmaksatos darbus.

Aptauja atklaja svarTgakos problempunktus nodarbinalTbas joma; nepietiekama izglTtTba, zems un neobjeklTvs pasno

( Zieme/valstu paspiirne ) ~

.......----------.:....----.::......-~---------dza ar automehan*a palfga diplomu.

Kadudien nejausi satiku Jani Nalivaiko, kas toreiz macTbas pameta Apes tehnikuma un pasreiz automehani~a

Janis'macas Somija profesiju apgOst Somija. Uzaicinaju viQu uz Ivars Kalnit;ls interviju "KS".

Toreiz, 2002. gada vasaras nogale, > Ka Tev radas interese par auto?sabiedrfba sacelta aiiotaia ap 8 nedzir

- Auto ir manas dzTvesdfgo un vajdzird7go jauniesu iespejamo ' neatnemama sastavdala jauarodizglrtrbu Priekulu lauksaimniecfbas no b~rnTbas. Par to vienmertehnikuma automehan*a specialitate esmu interesejies. Pakapenedeva simtprocentlgu rezultatu. Toties niski iemacTjos labot visadudivi vajdzirdfgie puisi tika saja tehnimarku masTnas. Pirma masTkuma, bet parejiem piedavaja apgOt na, kuru remonteju , bija sudiezgan maznozfmfgu profesiju - autobaru. Toreiz, kad vel macTjosmehani~a pa/lgs - Alsv*u ArodapmaRTgas nedzirdTgo skola, arclbas un rehabiJitacijas centra. 2003. gaklasesbiedriem sarunu temada ar pieci puisi tehnikumu tomer bei

vertejums, sociala apatija, savu tieslbu nezinasana un neizpratne, trOcTga informacija, sadarbTbas trOkums ar valsts un pasvaldTbas dienestiem darba meklesana.

Sis projekts virzTts uz to, lai kopa ar 5 partnerorganizacijam (SabiedrTbas integracijas fonds, Efraims, Atbalsta fondsinva-ITdu uZQemejdarbTbai, Valmieras un Rezeknes pasvaldTba) apzinatu esoso likumdosanu, sagatavotu pamatnostadnes valsts politikai nedzirdTgo nodarbinalTbas veicinasanai, it Tpasi Qemot vera ES u,c, arvalstu pieredzi.

Sai pasa laika tapa arT LM pamatnostadnes invaliditates seku mazinasanai radikali jauna pieeja III grupas invaliditates likvidesanu, kas Tpasi skar nedzirdTgo intereses (skat. rakstu 7.lpp.). LNS sekoja sT dokumenta tapsanai, lai tas nepasliktinatu nedzirdTgo stradajoso situaciju un tadejadi izdevas mazinat jaunu socialo triecienu, tomer neatrisinats palika jautajums par pensijam stradajosiem pensionariem.

Ciesa saislTba ar nodarbinatTbu ir izglTlTbas jautajumi, it Tpasi attiecTba uz amatprasmju ieguvi un parkvalifikaciju. Problemas rada tulku un to finansejuma trOkums, sakot no arodskolam ITdz augstskolam, no indivTda ITdz mazakam grupam ar specialu apmacTbu uti. ST iemesla de! nedzirdTgie nevar izmantot Valsts nodarbinatTbas agentDras piedavatos parkvalifikacijas kursus bezdarbniekiem, nerunajot nemaz par brTvi izveletas profesijas apguvi kada koledza, universitate utml.

Materiala sagatavosana izmantots LNS parskats xv kongresam un petijumu darba grupas dati.

allaz bi ja auto, tikai auto. Kad man bija 15 gadi, mamma mani aizveda pie paziQas, kas remonteja automasTnas un mana interese vel vairak nostabilizejas. Va!as brTzos jau patstavTgi, bez citu palTdzTbas speju izremontet ITdz 1993. gada izlaiduma automasTnas. Tad arT nolemu pamalTgak apgOt automehani~a amatu lai profesionali parzinatu jebkura veida auto. '

----------------------------------------------------------~~

Janis maCES Somija Sakums 6. /pp.

» Ka saki talakizgntfbas gaitas automehani~a profesijas apgOsana?

- Pedeja klase ar vairakiem ciliem klasesbiedriem apsveram, kur un ka apgOI arodizglTtTbu tiesi autospecialitates joma. Manas rokas nonaca kads buklets ar plasu piedavajumu par izglTtTbas iestadem saja sfera. Uzzinajam, ka cetriem puisiem absolventiem no Valmieras vajdzirdfgo skolas ir tadi pasi nodomi, un secinajam : bOtu labi macfties kopa. Ta ka mes gandrfz visi nacam no Vidzemes puses, nospriedam doties uz Prieku!u lauksaimniecrbas tehnikumu.

» Un ka jiisu nodomi Tstenojas? - Tomer mOs saja tehnikuma nepie

~ema , jo problemu radfja tulka triikums. Tehnikums to nevareja nodrosinat, un mums bija jaatsakas no sfs ieceres. MOsu vecaki un skolotajas griezas LNS pec palfdzfbas. Ta gadaja, lai tiekam uz~emti Alsvi~u RH centra apgOI mOsu sasap~oto profesiju . Uzreiz tur nepie~ema , radas kaul kadas problemas ar macfbu programmu. Atkal vilsanas! Pec kada laika lomer tas atrisinajas un ta beidzot tikam pie zinfbu gaismas Alsvi~os.

» Tu tomer tur nepaliki ITdz galam, bet mekleji iespeju citur. Kapec?

- Ja, toreiz, kad sakuma radas minetas grOtibas, mamma palTdzeja meklet cilas iespejas. Atradam informaciju , ka Somija nedzirdTgajiem ir izredzes apgOt automehani~a profesiju . Pieteicos, bet atbilde bija jagaida. Peks~i at!ava macHies Alsvi~os .

Ta tur art paliku paris menesus. Par macfbu kvalitali daudz nedomaju, tikai velak konstateju, ka macos to, ko jau bOtTba apguvu, kad pats remonteju masTnas. Pa to laiku pienaca apstiprinajuma atbilde no Somijas, un tad art izlemu doties uz Somiju cerfba uz augslakas kvalifikacijas apmacTbam.

» Kads bija pirmais macibu gads Somija?

- Visnota! labs. 2002. gada oktobrT vareju sakt macTbas Somija, kada skola

Helsinkos. Vispirms bija jaapgOst somu un somu zTmju valoda - valsts izvirzTta prioritate.

ArodizglTtTbu tur var apgOt bez maksas, turklat art sa~emt stipendiju tap 100 eiro). Arf dzfvosana un edinasana ir bezmaksas. Man ar svesvalodam nevedas lik viegli, bet zTmju valoda gan man padodas. Macoties valodas, veselu gadu bija jaaiztiek bez automaSfnam, pec lam biju gallgi noilgojies.

» Otraja macTbu gada tiki pie auto? - Ja, lad valodas macTbu nomainTja

autoremontesana. Saja gada macTbas notika cila vieta - Turku AURA inslilOta. So izglTtTbas iestadi varetu salfdzinat ar Koledzu RRC. Tur var apgOt automehani~a, pavara, suvejas, metaislradnieka, arf apkopejas un citas profesijas. Macas gan dzirdfgie, gan nedzirdTgie jauniesi.

» Ko tur macTbas pasniedz, un kadastevirsekmes?

- Tur savu profesiju apgOstu gan leoreliski, gan praktiski. Parsvara ja~emas ar auto labosanu, jamacas remontet dazadu mode!u auto (galvenokarl Toyota, Volvo, Renault, Lexus) . Bet labot stipri avarejusas masTnas al!auj tikai vecako kursu audzek~iem . Nakosgad drosi vien to arf es varesu darH ka vi~i. Ir arT matematika, rasesana, fizkultOra, metalapstrade u.c. Skola ir 5 ballu atzTmju sistema, mana videja atzTme ir 4.

» Kads ir skolas rezTms un ko dari brrvdienas?

- Macfbas ir no asto~iem rHa ITdz cetriem pecpusdiena, pec tam brTvais laiks. Esmu draugos ar sportu, talab brTvaja laika apmekleju florbola treni~us , ka arT peldu. Ziema speleju hokeju.Satiekos arT ar somu draugiem, pie vi~iem braucu ciemos. Tusejos diskotekas. Reizi rudenT, pavasarT un ziema ir brTva nedela, tad braucu uz Latviju. Sajas vasaras b'rTvdienas stradaju Opel firmas servisa Latvija. Augusta vidO atgriezos Turku.

"7> Vai esi vienfgais latvietis, kas macas Somija?

- Pirmaja gada gan biju vienTgais, bet

lagad vel viens puisis - Elvis BlTgzna ieinteresejies par macTbam Somija, un nu jau art iestajies tur. Vi~s arT pirmaja gada macTjas Helsinkos, bet soruden bOsim kopa Turku. Ir labi, ja vel viens latvietis ir saja skola!

» Vai iesaisties Somijas nedzirdfgo sabiedrTba?

- Neesmu Tpasi aktTvs nedzirdTgo sabiedrTbas loceklis . Man pietiek ar to, ka atpOsos, sportoju un macos ar somu draugiem. Reizem aizeju uz Turku nedzirdTgo klubu, bet loti retos gadTjumos. Par vi ~iem zinu so to - Somija ir 8000 nedzirdTgie, bel zTmju valodas prateji ir kadi 15000. Vispar ir kadas sesas nedzirdTgo skolas. Tur tulku ir daudz.

» Kadas ir tavas nakotnes perspektfvas?

- Tagad esmu pedeja kursa, nakosaja pavasarT skolu beigsu ar diplomu. Orosi vien saksu stradat iegOtaja profesija. Bet jautajums - kur? Ja Latvija labu darbu neatradfsu, tad mierTgi varesu atgriezties Somija un tur stradat sava profesija, par aulomehanika darbu sanemot 8 - 15 eiro stunda. ST profesija ir 'iecienHa un maz brTvu vietu, bet ar aktTvu meklesanu darbu var alrast. Tomer Latvija man patiktu labak, jo apkart bOtu savejie.

No autora: Interviju rezumejot, nonacu pie secinajuma: nedzirdigo iespejas apgiJt protesionalo izglitibu ir ierobeiotas. VarbiJt JaQa ricibu kads nesaprata, bet viQs nepalika Alsvi~os, tapec ka Qema vera macibu kvalitati un jaunapgiJtas protesijas oficialo apzimejumu: Somija automehani~is, Latvija automehani~a paligs, kas nay lik konkuretspejigs, jo katrai profesijai detalizeti savi kriteriji, zinasanu un algas limenis. Katram ir tiesibas izvelelies labaku izglitibu!

Olrkart, Somija nay JaQa sapQu zeme vai kads cils mer~is, bet viQs devas uz lurieni, lai realizetu savu ieceri par protesijas iegiJsanu. Nedzirdigie reti spej cinities par savam interesem, lade! apbrinoju Jani, kas panaca savu - smelties vispusigakas gudribas svesos, tatad griJtakos apstak!os neka Latvija.

ilgstosas socialas aprOpes un rehabil i(________ __ __ tacijas iestades;/._z_m_a_in~,a_s n_~_umd_o_la_n_a_-______~)

@ pilnveidos medicTniskas rehab inasanas politikas pamatnostiidnes litacijas pakalpojumus cilvekiem, kuriem 2005. - 2015.gadam. pastav risks k!Ot par invalldiem, lai vi~iem

Saska~a ar tam pakapeniski valslstal veicinatu laicfgi noverstu radusas veselTbas problefslenos sadus pakalpojumus. mas un atgrieztu darba tirgO;

@ ieviesfs atbalsta programmas no@ attTstfs un ieviesHs subsidetasnodarbinatlbu darbinatTbas aktivitasu veicinasanai nodarbinaHbas pasakumus invalTdiem.

(piemeram, darbnfcas, dazadas nodarbT Sf jauno pakalpojumu sistema tiks bas) cilvekiem ar smagiem garTga raksturaSa gada 9.augusta valdiba apstipri ieviesta pakapeniski ITdz 2010. gadam. traucejumiem (to skaita ar psihiskam sanaja LabklajJbas ministrijas izstradatas No 2011.gada planots pariet uz jaunuslimsanam), kuri atrodas arstniecTbas vaiinvaliditates un tas izraisTto seku mazi- invaliditates noteiksanas sistemu, kas pa

8r-------------------------------------~-------------------tal veicinatu nodarbinatibu Sakums 7. Ipp.

redz tikai 2 invaliditates grupas: i§> invaliditates 1.grupu noteiks cilve

kiem, kuriem darbspeju zaudejums bOs no 75% ITdz 100%, kas ir loti smaga invaliditate; ,

i§> 2.grupu noteiks tiem, kuriem darbspeju zaudejums bOs no 50% ITdz 75%, kas ir smaga invalidilale.

Vienfgais iz~emums bOs pilnfgi nedzirdfgi cilveki, kuriem invalidiUiti noteiks, ~emot vera darbspeju zaudejumu - sakot no 45%.

Turklat cilvekiem, kuriem darbspeju zudums mazaks par 50%, bOs iespeja sa~emt medicTniskas, social as, nepieciesamTbas gadTjuma arT profesionalas rehabilitacijas pakalpojumus un nepieciesamos tehniskos palTgITdzek!us.

Netiks atnemta I1dz sim pieskirta invaliditates 3.grupa, jo minetais jau'nais invaliditates grupu iedalTjums attieksies tikai uz tiem cilvekiem, kuri no 2011 .gada pirmreizeji iegOs invaliditati. Esosiem hSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSSS SSiSS sssssssssss 'SS'SS'" Sin 'SSSSS5'

( Cela uz profesiju )

«Parvaresim dzirdes barjeru» Parsla Bebre

Saja macrbu gada Valmieras vajdzir· drgo bernu internatpamatskolas - attrs· trbas centra skoleni darbosies projekta «Parvaresim dzirdes barjeru!"

Tas ir Eiropas struktOrfondu ITdzeklu finansets projekts aktivitate "profesional~s orientacijas un konsultesanas pasakumi izglTtlbas iestades.»

Jauniesiem ar dzirdes traucejumiem pec mOsu skolas beigsanas ir problemas izveleties macTbu iestadi profesijas apgOsanai un pec tam atrast darba vietu . Ar projekta palTdzTbu ceram risinat profesijas izveles un apgOsanas problemas, ITdz ar to mazinat bezdarbu jauniesu vidO.

Projekta mer~i : 1. iepazTstinat jauniesus ar dazadam profesionalas izglTtlbas maclbu iestadem un uz~emumiem, palTdzet izveleties maclbu iestadi un profesijas apguvei vai darbavietu.

2. Izveidot Valmieras vajdzirdigo bernu internatpamatskola - attTstTbas cenlra Profesionalas izglTtTbas informacijas centru jauniesiem ar dzirdes traucejumiem.

Projekta darbosies 7. - 11. klasu skoleni. Projekta vaditaja - skolotaja Antra Rozenberga.

Pedejo tris gadu absolventu aptaujas

invalfdiem sobrfd noteikta invaliditates grupa saglabasies. Udz ar to valstT vel ilgu laiku pastaves 3. invalidilates grupa, bet planotie invaliditates profilakses un nodarbinatTbas pasakumi bOs pieejami arT esosajiem invalTdiem, tadejadi veicinot vinu aktTvaku iesaistTsanos nodarbinatTba ~n sabiedriska dzTve.

No 2011.gada mainlsies arl pabalslu apjoms. Paredzela asistenta nodrosinasana cilvekiem ar !oli smagu invaliditali, valsls albalsts personam ar draudosu invalidilati arstniecTbas un rehabililacijas pakalpojumu nodrosinasanai. Paredzets arl diferencel valsts sociala nodrosinajuma pabalstu invalldiem no bernlbas atkarlba no invaliditalessmaguma.

Statistika: 2005. gada aprTli Latvija bija vairak ka 111 tDkstosi invalidu: 8 tDkstosiem noteikta 1. grupa, 9 tDkstoSi ir berni invalidi; 60 tDkstosi ar 2.grupu, bet aptuveni 35 tDkstosu ar 3.grupu.

Materiali pielikumam sagatavoti ar ES finansialu atbalstu. Par to saturu piinTba atbild Latvijas nedzirdTgo savienTba, un tie nekada zi~a neatspogu!o ES viedokli.

liecina, ka 17% Valmieras skolas beidzeju neturpina maclbas, bet sak strada!. Jarespekte jauniesu dazadie socialie, materialie un citi apstak!i, tapec projekta laika meklesim jauniesiem darba iespejas dazadas, razosanas uz~eri1Umos, rTkosim tiksanas ar dazadas profesijas - stradajosiem dzirdes invalTdiem.

Pedejo des mit gadu laika darbTbu beigusi daudzi uz~emumi, kuri agrak nodrosinaja ar darbu vairakus dzirdes invaITdus. Situacija tada, ka da!a jauniesu pec pamatskolas izglTtTbas iegOsanas neturpina ne talakizglTtTbu, ne profesijas apguvi, bet strada mazkvalificetus gadTjuma darbus.

Projekta aktivitates planotas lekcijas, seminari un dazadas tematiskas nodarbTbas (psihologija, likumdosana, darba etika u.c.), macTbu ekskursijas uz maclbu iestadem un razosanas uz~emumiem , pieredzes apmai~a un tiksanas ar stradajosiem dzirdes invalTdiem un liem, kas macas talak.

Notiks jauniesu aptauja par attieksmi pret profesijasapguvi un vietu darba tirgO, ka arT darba deveju aptauja par dzirdes invalTdu iespejam strada!. BOs neklatienes videoce!ojumi pa macTbu iestadem un darba vietam, profesionalas orientacijas nodarbTbu cikls "Mana vieta darba tirgO» un praktiskas nodarbTbas interesu grupas.

Rezultata - izveidosim arT profesionalas izglTtTbas centru un jauniesu informacijas cenlru nodarbinatTbas jautajumos. Planots arT sagatavot un publicet informatTvu materialu par projekta petTtajam galvenajam temam.

Lidzjiitibas '\i'

Nolist asara, sadrumis vaigs,

Pienacis nesauktais ardievu laiks...

Izsaku visdzi!ako lidzjOtibu masai Domnai sakara ar vira navi.

Masa Je!ena ii'

Uz dzives ce!a paliek

Tavas baltas dienas,

Tavas bedas, prieks

Un varejums.

Kad gaisa vi rmo rudens lapu zelts, bet sirdi asa sape dzel, sapju un skumju bridi mOsu patiesa lidzjOtiba Jevgenija Ulricka mamulitei, masu, bra!a un delu gimenem, vi~u mOzibas cela pavadot.

Smiltenes RB ii'

Cilveka muts ir lidzigs koklei.

PartrOkst stiga, un viss nu kfuss.. .

MOsu visdzi!aka lidzjOtiba Janim Utrickim, no teva uz mOzu atvadoties.

Valmieras RB, " Talavas nedzirdigo sports",

Tobago komanda

Nu laiks ir tai vieta aiziet,

Tur - saulei pie rokas lablis,

Kur Dievins dveseli manu

Sava valstibli glablis.

Plavi~u biedribas biedri izsaka visdzilako lidzjOtibu Ainai Asaritei un gimenei, viru Jani Asariti (1923.21XII - 2005.5.X) aizsaule aiz· vadot. ii'

Nu dvesele briva mutibli iet,

Kur saule nekad vairs nenoriet...

Pieminam mOsu biedrus Austru Kononovu (1948.12.1 - 2005.10.X) un Ivanu Konstantinovu (1931.10.11 - 2005. 6.VI).

Rigas biedriba Izsakam dziju ITdzjOtibu Austras Kononovas viram, sievu mOziba pavadot.

RB Latgales grupa

" Cilveka muts ir ka dziestosa zvaigzne... " Izsakam dzilu lidzjOtibu Andrim Fominam , tevu mOziba aizvadot. Rezeknes RB

Kas smagaks vel var but,

Pa dzives taku ejot,

Ka atdot zemei to,

Kas sirdij tuvs un dargs.

Izsakam visdzijako ITdzjOtibu Domnai Filipovai. viru Nikolaju Filipovu (1937.9.X - 2005.5.X) mOziba aizvadot. Daugavpits biedriba

http:1931.10.11

----------------~~------------~~~------------------~~

( Sports )

Sagaidat LNSF'--·15 Pa aUistibas celu,

Peteris Kursftis, LNSF valdes loceklis LNSF sogad - novembriaprit 15 gadi.

Organizacija pardzivojusi vairakas attistibas pakapes. Organizatoriska ziQa verojama ipasa izaugsme - biroja strada izg/itoti nedzirdigie jauniesi; prezidents sadarbojas ar daiadam dzirdigo instancem, sekmigi sarikoti lieli starptautiski pasakumi utt.

~oti trOkst nedzirdigu sertificetu treneru. kas stradatu ar nedzirdigajiem sportistiem. Tapec sportisti spiesti meklet sev trenerus citviet. dzirdigo organizacijas, Tam ir ari savi trOkumi - treneri neprot zimju valodu . tapec ne vienmer sadarblba efektiva. Saja zi~a mOs apsteidz kaimi~i. kaut vai lietuviesi. kuriem ir savi nedzirdigie treneri.

Labi bOtu, ja LNSF riciba bOtu tadi specialisti, kas spetu sagatavot veiksmigus projektus. Tad bOtu iespeja gOt papildu li

_ Mes pasaule ).C"--------------" It · URv81' .. .ome'o un 'Z,vU,,.·· r" I~dl-S'/".e.t·uJJ . ..D J " U· d.. ~Zi/I'e rua-'(' ; r I , . ' f 'I: '. " Inese Immure

. Katru gadu novembrf Zviedrija notiek nedzirdfgo filmu festivals. Radot filmas par nedzirdTgiem cilvekiem, zfmju valodu un nedzirdigokulWru, filmas atspogu/o nedzirdfgo kopienu un liek auditorijai atpazit sevi, raudat, smieties un izjust /epnumu par savu fpaso kulWru un va!odu.

Visas lilmas, gan pasmaju, gan arzemes razotas skaQu valoda vai zTmju valoda tiek subtitretas zviedru valoda, lai tas bOtu saprotamas ne tikai nedzirdTgajiem, bet arT dzirdTgajiem.

Ko vareja redzet pagajusa gada festivala?

ASV piedavaja Tima Trotto produceto lilmu "Ap!a lausana" (Breaking the Circle) . Filma seko nedzirdTgai sievietei, kas tik

dzek!u sporta attistibai. Tad, piemeram, varetu organizet seminarus par atsevis~iem sporta veidiem - darbiniekiem, sportistiem, ka ari interesentiem, potencialiem ienacejiem sporta - un citus rosinosus pasakumus jaunu sportistu piesaistisanai.

Novembri notiks ari LNSF kongresa delegatiem iesaku rOpigi apsvert jaunas valdes sastavu , Qemot vera katra speju stradat tiesi sporta attistibas joma.

Aicinu jauniesus aktivak iesaistities sporta aktivitates - treneties, sasniegt labus rezultatus, neskatoties uz grOtibam - fiziskam, materialam, finansialam, lesaistities kaut vai tuvakaja dzirdigo sporta kluba, ja nay citu iespeju. Galvenais - neiesikstet, bet darboties - skriet, peldet, orienteties, bumbot, mest sautri~as , boulingot utI.

' tikko izglabjas no aizskarosam attiecTbam ar savu nedzirdTgo vTru .

Japana radTja animacijas filmu (Home of Acorns) - "Ozolzi!u maja', kas radTja sensaciju v i ~u zeme. Tas ir labi pazTstams komikss Japana, kas deva auditorijai ieska

tu par invalTdu cTQu ar dzTves grOlTbam un viQu uzticTqajiem atbalstTtajiem, Filmas centra ir stasts par aizkustinosam atliecTbam starp meiteni Keiko, kurai ir dzirdes traucejumi un garTga atpaliciba, un mati.

Kapsa!; lasTtajiem pazTstamais nedzirdTgais francu filmas veidotajs David de Keyser lestivalam bija atvedis dokumentalu lilmu - "ZTmju valodas atspogu!ojums" (Sign Language of Reflection). Tas ir stasts par nedzirdigo cilveku dzTvi, kas, neskatoties uz ats~irTbam, ir ITdzTga ParTze un BerlTne.

129 minOtes gara Korejas lilma "Sympathy lor Mr. Vengeance" ir stasts par nedzirdTgu cilveku, kas atlaists no darba, un viQa masu, kurai vajadzTga nieres parstadTsana. ViQs savas sliktas asinsgrupas de! nevar ziedot savu nieri, tapec vienojas darTjuma ar organu dTieru grupu par 10 miljonu vonu (Korejas nauda) vertu nieri masai.

Festivala tika radTts loti daudz Tslilmu, kuru garums bija, sakot pat no 1.32 minOtem ITdz 19 minOtem. Tas piedavaja nedzirdTgie makslinieki no Norvegijas, Zviedrijas,

LNSF informe

LK NEDZIKDIGO CEMPIONATS

BOULINGA 2005.gada 29.olitobri, pI. 11.

Notiek atputas centra "TOSS halle", Riga, ~engaraga iela 6. Pieteiliumi jaiesniedz LNSF

biroja: lidz 20.oktobrim, pI. 17 ar kluba pieteikumu - daHba bez maksas; no 21. oktobra lidz 28.oktobrim pI. 17.003 Ls; Sacensibu diena uz vietas, ja ir brivas vietas, - 4 Ls. DalIbnieku skaits ierobezots.

000

LR NEDZIRDIGO CEMPIONA TS TELPU FUTBOLA

Notiek AS "VEF sporta klubs", Riga, Brlvlbas gatve 197b: 12.novembri pI. 14 Hdz 20 13.novembrI pI. 9 Hdz 13 Komandu pieteikumi jaiesniedz LNSF Iidz 4.novembrim. Dalibas maksa: - sparta klubiem, kas ir LNSf

biedri, - 5 Ls par kornandu; - parejam kamandam - 15 Ls.

Izraelas, Lielbritanijas, Australijas. Festivala ietvaros tika lasTtas arT lek

cijas. Piemeram, amerikaQu lilmu producents ArtOrs LOns runaja par to, ka digitala tehnologija izmaina Iiimas veidosanu tik daudz, ka ikvienam ir iespeja ar video kameru un majas datoru veidot lilmu. ArtOrs staslTja arT par to, k8 t

~~---------------------------------------------------C Arvadu Yard; )

JANIS HEIDEMANIS

1952.11.IX2005. 3D. IX

Mes kfusi pafiekam saja krasta, Veji safko un mierina mus. Bet tava vieta, kas bija sai dzive, Vienmer musu atmilJa bus. Sap mums sirdis, atvadoties no musu

biedra Ja~a Heidema~a . Jani, mes, Liepajas nedzirdigo saime,

seit sakam Tev pedejos vardus. Paldies Tev par 25 gados ieguldTto dar

bu biedriba, kad biji gan biedrlbas priekssedetajs, gan kluba vadTtajs. Vienmer Tu mudinaji mus visus iesaistTties gan kullOras, gan sporta, gan atputas pasakumos. Paris gadus Tu vairs oficiali nestradaji, tomer vienmer biji kopa ar mums, interesejies, kas jauns biedriba un savieniba.

Tevi atceresimies ka saprotosu, stingru, tomer labestigu vadTtaju , gudru padomdeveju un vienkarsi biedru ar humora izjutu un aktivu attieksmi pret dzivi. Mums paliek Tavs padarTtais darbs - mes to saglabasim un vairosim talak, Tevi pieminot. .

Lai Tev vieglas smiltis. Tavi Liepajnieki

« Vat Ramea un DtuJjetu".» Siikums 9. lpp.

dusskolas direktoram Jurim Smitam, filmu "Romeo un Dzuljeta" ValentTndiena noska\Tjas ari sis skolas nedzirdigie un dzirdigie skoleni. Filmu, kurai nebija titru, tulkoja skolas tulks Dzintra BerziQa. Ko nedzirdigie skoleni domaja par so filmu? Daudziem ta likas ka nepabeigts darba materials. Dazi pat jautaja, kad filma bus pilniba gatava. Lai ari sis Kairisa darbs vairakiem likas neizprotams, tacu, ka teica skolas direktors, tas neatstaja nevienu vienaldzigu .

Kinodarbu augstu noverteja Krievijas

(.. Tavs ccKopsoli»

AKI NAKAMGAD DIVKEIZ MENESI BUS KOPA AK TEVI TAVAs MAJAs••• ja vien Tu neaizmirsisi to pasiitit 2006.gadam!

Nakamais numurs 17. novembrT

Reiz pienak diena, nelGgta un skarba, Kad dzi/i, dzi/i daudzas sirdis sap.

Skumstam kopa ar liepajniekiem un izsakam lidzjOtibu piederigajiem, Jani Heidemani mOzTba aizvado!.

LNS valde un LNS Rigas biedriba 'fr

Gan sapju dienas, gan saules rits, Nu viss tiek klusi zeme tits.

Izsakam visdzi!ako lidzjOtibu gimenei, Jani Heidemani kapu kalniQa pavadot.

Ventspils RB

Musu dienas ka rudeQos kritosas lapas Te uzplaukst un za/o, Te novis!, un aizpDs las vejs...

Kuldigas RB biedri izsaka lidzjOtibu Lonijai Heidemanei un viQas tuviniekiem, viru un tuvu cilveku mOZiba pavado!.

1I Draugi tevi velli gaida,

Draugu rokas ziedi vist.

TrDkst mums tava silta smaida,

Parak agri miris prieks.

Izsakam visdzi!ako lidzjOtibu Lonijai Heidemanei un piederigajiem, Jani paragri zemes klepT guldo!.

Klasesbiedri

Pateiciba

Izsakam vissirsnigako pateicibu tiem, kas palidzeja, kas bija kopa ar mums un domas ar mums, pavadot Jani Heidemani mOza pedeja gaita.

Paldies LNS valdei, regionalam biedribam un draugiem.

Lonija Heidemane

Nacionalas kinematografistu akademijas loceklis Valerijs Kicins: «Jauna rezisora Kairisa originalais muzikls, kura kurlmemie pusaudzi izspele Bernstaina Vetsaidas stasta sizetu, mOs visus, burtiski, sokeja un apbOra ar loti izteiksmigo vizualo valodu un spilgtajiem teliem». Filma Maskava ieguva kinobalvu "Nike».

Vai mDsu "Romeo un DZuljeta" piedalisies nedzirdigo filmu festivala Zviedrija? To izlems filmu studija "Kaupo". Zviedrija dzivojosa nedzirdiga lalviele Alina Bergmane ir alsDtijusi informaciju par festivalu un organizaloru koordinalem, kas nodolas filmsludijai.

Mili sveicam,, - . Ttl aizve7' acis. Vasam aizs7llario saldi.

Cmt7'i miglas tilneklim ba/ta1J1

Aizlido dZe71JeS - tu sku1I1ji s1I1aidi.

NIz7iigs nav it 7ukas. Gadskitrtas 7Ilai71its.

Birztalit za!it dzipari zeltaini auzas,

Sarmit mi7'dz pilitdzzt ~eka1'S kosso

Tit arl 11lzisu gadskitl·tas lItai71its, -

Jo 11lz7zigsjau n flV it nekas.

Visa laba velejumi jums, cienijamie no

vembra gavi/nieki!

85 27.XI HORTENZIJA KALNA, Rigas

80 19. XI HELENA MALI~A, Daugavpils

75 21.XI MIRDZA ME~~E, Smiltenes

70 3D.XI PETERIS BALODIS, Rigas

65 30. XI ANDREJS ARAMINS, Rigas

50 6. XI MAIRI VIRTIGA, Rigas 26. XI ZIGMARS UNGURS, Rigas

Pateiciba Man bija liels prieks tuvako draugu un

radu pulci~a nosvinet jubileju kopa ar citiem sa gada jubilariem Liepajas biedrlba: Mariti Ostvaldi, Magdalenu Greijeri, Aiju Spekaini, Veltu Vindolu, Mildu Kova!sku, Juriju Lavinu un IImaru HOnu.

Paldies visiem Liepajas Nedzirdigo biedrTba, kas sos svetkus organizeja un mOs apsveica ar kras~iem rudens ziediem un davanam.

Jubilare -fiepajniece V. Tala va

Teleteksts TV3 TelevTzijas kompanija TV3 no ok

tobra menesa piedava teletekstu. Teleteksta pieejama sada informa

cija: nacionalas zi0as; starptautiskas zi~as ; sporta zi~as; laika prognoze; TV programma.

Tas ir labs jaunakas informacijas avots nedzirdigajiem cilvekiem, kuriem nay datora ar interneta pieslegumu, bet ir teleteksts.

LNS informe

16. novembri pl.13 ElvIras ieJa 19, RIga - notiks

LNS stradajoso nedzirdIgo

tulku atestacija.

Redakcija: ElvTras iela 19, Riga LV 1083 , tel. 7471559. Galvenaredaktore IIz8 Kopmane. Indekss 1012. lespiests SIA "ELPA -2», Riga, Doma laukuma 1.

http:1952.11.IX

KS_23_2004