Koncepcijas projekts „Valsts informācijas un komunikācijas … funkciju audita grupas “Par funkciju audita grupu valsts pārvaldes institūcijām, kas uzkrāj elektronisku informāciju,

IKT_parvaldibas_organizatoriskais_modelis (2).doc (TA-2783)

(Ministru kabineta

2013.gada 19.februāra

rīkojums Nr. 57)

Koncepcijas projekts

„Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības

organizatoriskais modelis”

(informatīvā daļa)


2

Satura rādītājs

Saīsinājumi un skaidrojumi .................................................................................................. 3

1. Esošā situācija .................................................................................................................. 4

1.1. Esošās situācijas apraksts ......................................................................................... 4

1.2. Sasaiste ar augstāka līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem.............................. 7

1.3. Koncepcijas sasaiste ar ES e-pārvaldes politiku....................................................... 9

2. Mērķi un uzdevumi......................................................................................................... 10

2.1. Koncepcijas mērķis................................................................................................. 10

2.2. Valsts IKT pārvaldības mērķi ................................................................................. 10

2.3. Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumi ...................................................... 12

2.4. Valsts IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa izveidošanas mērķis ................... 21

3. Koncepcijas tvērums ...................................................................................................... 21

4. Valsts IKT pārvaldības modeļa konceptuālais risinājums.............................................. 22

5. Optimālais valsts IKT pārvaldības organizatoriskais modelis ....................................... 24

5.1. Valsts IKT organizācijas funkcijas ......................................................................... 25

5.2. Resora IKT organizācijas funkcijas ........................................................................ 27

5.3. Koplietošanas IKT organizācijas funkcijas ............................................................ 30

5.4. Valsts IKT vadītāju foruma funkcijas .................................................................... 31

5.5. Resora IKT vadības padomes funkcijas ................................................................. 32

5.6. Informācijas sabiedrības padomes funkcijas .......................................................... 33

5.7. IKT ekspertu padomes funkcijas ............................................................................ 34

5.8. Valsts IKT pārvaldības modeļa darbība ................................................................. 34

6. Optimālā valsts IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešanas scenārijs ............. 34

6.1. Optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa 1.ieviešanas etaps .................................. 38

6.2. Optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa 2.ieviešanas etaps .................................. 41

6.3. Valsts IKT modeļa tālākā attīstība ......................................................................... 43

6.4. Valsts IKT pārvaldības likums ............................................................................... 44

7. Optimālā valsts IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešanas ietekme uz valsts

un pašvaldību budžetiem ................................................................................................................ 44


3

Saīsinājumi un skaidrojumi

COBIT – informācijas tehnoloģijas vadības metodika, Kontroles mērķi

informācijas un saistītajās tehnoloģijās (Control Objectives for Information and

Related Technologies)

CRM – klientu attiecību pārvaldība (customer relationship management)

DWH – datu noliktava (data warehouse)

E-pakalpojumi – elektroniskie pakalpojumi; pakalpojumi, kurus var pieprasīt vai

saņemt attālināti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

E-pārvalde – elektroniskā pārvalde; valsts un pašvaldību pārvaldes darbības un

pakalpojumu sniegšanas efektīva īstenošana, pielietojot informācijas un

komunikāciju tehnoloģijas

ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds

IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; Zināšanu, metožu, paņēmienu

un tehniskā aprīkojuma kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību

nodrošina jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu

IKT pārvaldības modelis – IKT pārvaldības organizatoriskais modelis, kas ietver

pārvaldības organizatorisko struktūru, lomas, atbildības un sadarbības principus

IS – informācijas sistēmas

ISO – Starptautiskā standartizācijas organizācija (International Organization for

Standartization)

IT – informācijas tehnoloģijas

ITIL – informācijas tehnoloģijas vadības metodika, Informācijas tehnoloģijas

infrastruktūras bibliotēka (Information Technology Infrastructure Library)

LATA – Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija

LIKTA – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija

LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Optimāls – tāds, kas attiecīgajos apstākļos ir vislabākais, visizdevīgākais,

visatbilstošākais, visefektīvākais

Optimizācija – vislabāko, visizdevīgāko sistēmas rādītāju, raksturlielumu

sasniegšanas iespēju meklēšana un nodrošināšana

Resors – iestāžu sistēma, kas aptver noteiktu valsts pārvaldes nozari

TA projekti – tiesību aktu projekti

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra


4

1. Esošā situācija

1.1. Esošās situācijas apraksts

Valsts pārvaldi veido 205 iestādes, kas atrodas Ministru kabineta locekļu vai

Ministru prezidenta padotībā. Saskaņā ar 2010.gada 6.aprīlī Ministru kabinetā

izskatīto informatīvo ziņojumu “Par Microsoft infrastruktūras programmatūras

izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas iespējām

ministrijās un to padotības iestādēs”1 (prot. Nr.17 32.§) visām ministrijām tika

uzdots izveidot IKT infrastruktūras optimizācijas plānus un uzsākt to realizāciju

pašu ministriju noteiktajos termiņos. Līdz 2012.gada sākumam visas ministrijas

bija izstrādājušas savus IKT resursu optimizācijas plānus, kurus var uzskatīt par

resora īstermiņa IKT infrastruktūras attīstības stratēģiju. Šie plāni tika apstiprināti

Ministru kabinetā un ministrijas ir uzsākušas to realizāciju.

Atbilstoši ministriju iesniegtajiem progresa ziņojumiem konstatēts, ka

pašlaik ministriju paveiktais IKT infrastruktūras resursu optimizācijas un

centralizācijas jomā ir atšķirīgs, kā arī tiek izmantotas atšķirīgas pieejas un

finansējuma avoti mērķa sasniegšanai. Atšķirīga ir arī iestāžu kapacitāte īstenot

liela mēroga IKT projektus. Saskaņā ar VARAM rīcībā esošajiem datiem 45 ERAF

līdzfinansētos IKT projektus īsteno 28 valsts pārvaldes iestādes, tikai astoņas no

tām īsteno vairāk kā vienu projektu (20 iestādēm tā ir unikāla pieredze).

Kopumā vairākas ministrijas pilnībā vai daļēji ir pārņēmušas IKT jomas

pārvaldību centralizēti – izveidojot centralizētu mehānismu, kas vada IKT jomas

attīstību nozarē. Ministrijas izmanto atšķirīgus IKT pārvaldības mehānismus – ir

ministrijas, kur šo funkciju pilda speciāli izveidotas padomes, savukārt, citās

ministrijās šīs funkcijas ir nodotas viena ierēdņa vai darbinieka pārziņā. Papildus,

dažas ministrijas ir izveidojušas centralizētu IKT infrastruktūru saskaņā ar vienota

datu centra principu, centralizējot daļu vai arī visu resora IKT infrastruktūru.

Pārsvarā šo IKT infrastruktūru izveide ir balstīta uz resora iestādēm ar vislielāko

IKT resursu, zināšanu un kompetences koncentrāciju.

Pašlaik vispārējā valsts IKT jomas pārvaldība galvenokārt notiek

decentralizēti - lēmumu pieņemšana notiek atsevišķu iestāžu vai, labākajā

gadījumā, resora ietvaros, izņemot ERAF līdzfinansēto projektu ietvaros izveidoto

IKT infrastruktūru. IKT jomas attīstības funkcijas valsts pārvaldē ir nodotas

VARAM pārziņā, tomēr VARAM trūkst normatīvo instrumentu, lai pilnīgi veiktu

šo funkciju. Bieži vien VARAM par konkrētas IKT infrastruktūras vai IS izveidi

uzzina tikai pēc tās izveides, jo iestādēm nav pienākums ziņot un saskaņot

projektus pirms to īstenošanas. Līdz ar to lēmumi, kas skar visu ministriju IKT

infrastruktūras vai IS būtu jāpieņem Ministru kabinetam, pretējā gadījumā

ministrijās un to padotības iestādēs tie netiek ņemti vērā. Informācijas apkopošana

un iegūšana par valsts pārvaldes IKT infrastruktūru bieži vien ir laikietilpīga, jo

1 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3354

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3354

















5

nepastāv vienotas IKT resursu uzskaites metodikas resora ietvaros, kā arī, lai veiktu

aptaujas, ir nepieciešams Ministru kabineta pamatojums. Vienlaicīgi IKT jomas

pārvaldība ministrijās galvenokārt tiek īstenota pamatojoties uz normatīvajiem

aktiem, bet ļoti reti tiek ņemti vērā nozares labās prakses piemēri. Rezultātā nav

iespējams apturēt kāda projekta īstenošanu, ja tas ir zaudējis aktualitāti, izrādās

nelietderīgs vai citādākā veidā neizmantojams.

Valsts pārvaldes IKT tehnoloģiskie resursi

Veicot iestāžu aptauju, tika noskaidrots aptuvenais kopējais valsts pārvaldes

iestāžu rīcībā esošais IKT tehnoloģisko resursu apjoms, kā arī šo resursu vidējais

vecums. Šis apkopojums redzams 1.tabulā. 1.tabula

Iekārtas Skaits Vidējais izmantošanas ilgums (gadi)

Serveri 1 870 4,6

Datu uzglabāšanas iekārtas 415 3,5

Darbstacijas 34 531 4,4

Portatīvie datori 4 611 4,0

Perifērijas iekārtas 16 065 5,1

Aktīvā datortīkla un sakaru2 aparatūra 4 230 4,4

No šī apkopojuma var secināt, ka valsts pārvaldes rīcībā esošie IKT

tehnoloģiski resursi ir pārsvarā novecojuši un vairāk nekā 35% datortehnikas tiek

izmantota ilgāk par sešiem gadiem. Ja tuvākajos gados nekādas izmaiņas netiks

veiktas, gadu skaits tikai palielināsies.

Apskatot izmantoto resursu profilus var secināt, ka pārsvarā valsts pārvaldē

tiek izmantoti x86 tehnoloģijas serveri un darbstacijas, visbiežāk tiek izmantota

Microsoft standartprogrammatūra. 2.tabula

Pozīcija Daudzums

IT speciālisti 727

Kopējais atalgojums 2011.gadā 6 354 516,38 LVL

Papildus, no apkopojuma iegūta informācija, ka ministriju resoros ir

nodarbināti ~727 IT speciālisti, kuru pienākumos ietilps IKT un IS resursu

2 datortīkla komutatori, datortīkla koncentratori, datortīkla vārtejas, datortīkla maršrutizatori, datortīkla tilti,

datortīkla centrmezgli, datortīkla pārveidotāji - transīveri, bezvadu tīkla pieejas punkti, radio tīkla elementi, u.c.


6

uzturēšana un darbības nodrošināšana, kā arī lietotāju atbalsts. Kopējais atalgojuma

apjoms, kas izmantots IT speciālistu algošanai ir 6 354 516,38 LVL. Tas nozīmē,

ka vidējā viena IT speciālista alga mēnesī pēc nodokļu nomaksas sastāda ~403

LVL.

Valsts pārvaldes IS resursi

Apkopojot Valsts informācijas sistēmu reģistra datus un iepriekšējo aptauju

datus, tika noskaidrots aptuvenais valsts pārvaldes IS resursu apjoms (skat.

3.tabulu). 3.tabula

IS resurss Skaits

Valsts IS 172

Pārējās IS 184

Pārsvarā valsts pārvaldes iestādēs izmantotās IS tiek veidotas balstoties uz

normatīvajiem aktiem, ko arī norāda reģistrētais valsts IS skaits. Turklāt, daļa no

sistēmām, kas nav reģistrētas Valsts informācijas sistēmu reģistrā, atbilst valsts IS

nosacījumiem un būtu reģistrējamas kā valsts IS. Pie pārējām IS būtu pieskaitāmas

tādas IS, kuras tiek izmantotas iestāžu standartprocesu atbalstam un ir

standartizējamas, piemēram, grāmatvedības IS, lietvedības IS utt.

Pēc veiktās ministriju aptaujas secināts, ka kopumā valsts pārvaldes IKT

resursu uzturēšanai tiek tērēti ~36,5 miljonu LVL gadā (2011.gada datu

apkopojums). Turklāt, kopējā IKT izdevumu summa varētu būt lielāka, jo bieži

vien iestādes pie saviem IKT izdevumiem nepieskaita izmaksas, kuras tiek

apmaksātas ERAF projektu ietvaros. Tādejādi nereti ir grūti noteikt kopējos IKT

jomā ieguldītos līdzekļus, jo iestādēm pastāv iespējas interpretēt uzskaites

metodiku.

Kā redzams, valsts līmenī joprojām netiek veidota saskaņota un vienota IKT

infrastruktūras un IS attīstība. Tāpat arī tikai daļēji to attīstība tiek īstenota

atbilstoši VARAM izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem, savukārt,

VARAM nav tiesīga noteikt konkrētas IS vai IKT infrastruktūras projekta attīstības

prioritāti un atbilstību valsts interesēm. Situāciju minētajā jomā ir uzlabojis

2010.gada 6.aprīļa informatīvais ziņojums "Par Microsoft infrastruktūras

programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras

optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs”, kurā tika noteikts

uzdevums ministrijām veikt IKT resursu optimizāciju. Šis uzdevums veicināja

ministrijās un to padotības iestādēs uzsākt arī IKT infrastruktūras plānošanu, kas arī

parādījās ministriju iesniegtajos optimizācijas plānos, tomēr valsts IKT

infrastruktūras pārvaldības decentralizācijas problēmas joprojām nav atrisinātas.


7

Papildus, lai spētu izprast valsts pārvaldes iespējamos IKT optimizācijas

modeļus, tika apskatīta citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze valsts

pārvaldes IKT jomas pārvaldībā un organizēšanā. Tika apskatītas Igaunijas, Maltas

un Apvienotās Karalistes pieredzes. Tika konstatēts, ka šo valstu pieeja atšķiras dēļ

vēsturiskā mantojuma un valsts IKT sasniegumiem. Igaunijā IKT pārvaldības

modelis jau sākotnēji ir veidots centralizēts, tomēr nenosakot normatīvos aktos

obligātu centralizāciju, pamatojot centralizāciju tikai ar ekonomisko izdevīgumu.

Maltā ir pilnīga IKT pārvaldības un uzturēšanas centralizācija, kas ir iespējama

nelielā valsts izmēra dēļ. Apvienotās Karalistes izvēlētais IKT optimizācijas un

esošās pārvaldības modelis ir daļēji centralizēts - ar centralizāciju resoru līmeņos

un augstāku pārvaldības mehānismu - IKT pārvaldnieku padomi (CIO Board) , kas

darbojas valsts IKT jomas pārvaldnieka biroja (CIO Office) pārvaldībā. Tomēr,

jāatzīst, ka tieši pielietot citu valstu izmantotos IKT pārvaldības modeļus Latvijas

IKT jomas pārvaldīšanā nav iespējams, jo ir atšķirīgas normatīvo aktu sistēmas,

valstu izmēri, kā arī esošais IKT mantojums un iedzīvotāju mentalitāte.

Viens no priekšnosacījumiem, lai IKT pārvaldības problēmas risinātu,

izstrādātu un sekmīgi īstenotu ilgtermiņa IKT ieviešanas, uzturēšanas un

pārvaldības politiku valsts pārvaldē, kas Latvijas nacionālajās prioritātēs

nostiprināto stratēģisko mērķu sasniegšanu atbalstītu iespējami efektīvākajā veidā,

ir principu un vienotas politikas noteikšana, kā arī atbilstošas organizatoriskās

struktūras un IKT pārvaldības procesu ieviešana. Arī Funkciju audita komisijas

funkciju audita grupas “Par funkciju audita grupu valsts pārvaldes institūcijām, kas

uzkrāj elektronisku informāciju, uztur un nodrošina reģistru un valsts informācijas

sistēmu darbību, kā arī sniedz elektronizētus pakalpojumus un nodrošina datubāzu

darbību” (Ministru prezidenta 2009.gada 7.oktobra rīkojums Nr.423) ziņojumā3

tika identificēta nepieciešamība definēt visaptverošu valsts IKT pārvaldības modeli.

1.2. Sasaiste ar augstāka līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem

Izstrādājot koncepciju, ņemti vērā saistītie Ministru kabinetā apstiprinātie

attīstības plānošanas dokumenti.

1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam4 (apstiprināta

Saeimā 2010.gada 10.jūnijā) paredz elektroniskās pārvaldības attīstību, ar to

saprotot nevis vienkārši esošo administratīvo prakšu digitalizāciju, bet gan

valsts institūciju restrukturizāciju, izmantojot jaunu informācijas tehnoloģiju

radītas efektīvākas pārvaldības iespējas.

2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam5 (apstiprināts ar

Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 “Noteikumi par

Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam”) paredz veicināt

valsts pārvaldes institūciju sadarbību un darbību koordināciju. Viens no

3 http://mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/3/



http://mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/2010-zinojumi/3/





















































8

risināmiem uzdevumiem ir uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību,

kvalitāti un informācijas apriti attīstot e-pārvaldes risinājumus. Kā vēl viens

uzdevums minams IS infrastruktūras attīstība, nodrošinot IS saskaņotību un

drošību, sekmējot plašu pieejamību informācijai, kas realizējams, ja dažādu

valsts iestāžu informācijas tehnoloģiju struktūrvienības strādā saskaņoti un

koordinēti. IKT pārvaldības organizatoriskais modelis radīs ietvaru šādai

saskaņotai un koordinētai darbībai.

3. Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam6 (apstiprināts ar

Ministru kabineta 2010.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr.203 “Par Latvijas

Stratēģiskās attīstības plānu 2010.-2013.gadam”) nosaka, ka viens no

Latvijas vidējā termiņa galvenajiem izaicinājumiem valsts turpmākai

attīstībai ir īstenot risinājumus, kas uzlabotu valsts pārvaldes darba

efektivitāti un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem – sākot ar

administratīvo procedūru pārskatīšanu valsts pārvaldes iekšienē, beidzot ar

IKT risinājumiem un e-pakalpojumiem. Īstenojot iecerēto IKT pārvaldības

modeli, tiks uzlabota valsts pārvaldes efektivitāte - primāri attiecībā uz valsts

IKT pārvaldību, bet netieši arī uz valsts pamatdarbības funkcijām, kuru

atbalstam IKT risinājumi tiek veidoti un attīstīti.

4. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.-2013.gadam7

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.542 “Par

Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2006.-2013.gadam”)

paredz IKT izmantošanu pārvaldes funkciju optimizācijai.

5. Elektroniskās pārvaldes attīstības plāns 2011.-2013.gadam8 (apstiprināts ar

Ministru kabineta 2011.gada 25.maija rīkojumu Nr.218 “Par Elektroniskās

pārvaldes attīstības plānu 2011.-2013.gadam”), kurā ietverti vairāki

uzdevumi valsts IS un IKT infrastruktūras drošības un uzturēšanu

uzlabošanai, paredzot konsolidēt valsts pārvaldes IKT tehniskos resursus un

optimizēt IKT infrastruktūru valsts pārvaldē.

6. Elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.-2016.gadam

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.151 “Par

Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēm

2011.-2016.gadam”) paredz nodrošināt kvalitatīvu elektronisko sakaru

pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, sekmējot investīcijām

labvēlīgas regulējamās vides veidošanu un inovatīvu tehnoloģiju

izmantošanu.

7. Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam9

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija rīkojumu Nr.305 “Par

Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam”)





















http://www.google.com/url?q=http%3A%2F%2Fpolsis.mk.gov.lv%2Fview.do%3Fid%3D2005&sa=D&sntz=1&usg=AFQjCNEqqhLgesLFLwwQS-4fSlHfmn-epA
































http://www.google.com/url?q=http%3A%2F%2Fpolsis.mk.gov.lv%2Fview.do%3Fid%3D2675&sa=D&sntz=1&usg=AFQjCNFzsg4nRGzQrGqWVPPg0HHHtoG3uA

















9

nosaka, ka, ievērojot IS attīstību valsts pārvaldē, ir aktuāls jautājums par to

ieviešanas un uzturēšanas izmaksu optimizāciju.

8. Latvijas nacionālā reformu programma “Eiropa 2020” stratēģijas

īstenošanai10

(apstiprināta Ministru kabinetā 2012.gada 26.aprīlī, prot. Nr.27

34.§) paredz valsts pārvaldes modernizāciju ar mērķi veidot efektīvāku un

ekonomiskāku valsts pārvaldi. Laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam

paredzēts veidot pilnīgāku elektroniskās informācijas un dokumentu apriti

starp iestādēm, valsts informācijas tehnoloģiju standarta pakalpojumu

konsolidāciju un centralizāciju, valsts informāciju sistēmu sadarbspējas

attīstīšanu. Viens no līdzekļiem mērķa sasniegšanai ir labi funkcionējošs IKT

pārvaldības modelis.

9. Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto

darbību11

izvirzīts uzdevums organizēt racionālu valsts pārvaldē

izmantojamo IKT rīku un infrastruktūras pārvaldīšanu, tai skaitā nodrošinot

koplietošanas principu ievērošanu un atvērtu, starptautiski atzītu standartu

izmantošanu valsts IS un e-pārvaldes risinājumu izveidē un paredzamajā

saskarnē ar lietotājiem un citām IS.

10. Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru

kabineta iecerēto darbību12

(apstiprināts ar Ministru kabineta 2012.gada

16.februāra rīkojumu Nr.84) noteikts uzdevums vadīt IKT infrastruktūras

optimizācijas procesu, nodrošinot IKT infrastruktūras centralizāciju

ministriju līmenī, izstrādājot un iesniedzot Ministru kabinetā IKT resursu

kataloga normatīvo regulējumu un nosakot turpmāko IKT optimizācijas un

attīstības politiku valsts pārvaldē, kā arī izveidot IKT resursu katalogu.

1.3. Koncepcijas sasaiste ar ES e-pārvaldes politiku

Koncepcija balstīta arī uz vairākiem ES attīstības plānošanas dokumentiem.

1. Digitālā programma Eiropai13

(COM(2010) 245) ir viena no septiņām

stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām, kas izvirzīta, lai noteiktu IKT

lomu Eiropas ieceru īstenošanā līdz 2020.gadam. Eiropas valdības ir

apņēmušās līdz 2015.gadam izveidot uz lietotāju vajadzībām orientētus,

personalizētus daudzplatformu e-pārvaldes pakalpojumus. Šim nolūkam

valdībām ir jāizvairās no nevajadzīgām tehniskām prasībām, piemēram,

lietojumprogrammām, kas darbojas tikai konkrētā tehniskā vidē vai ar

konkrētām ierīcēm. Lai minētie priekšnocacījumi būtu izpildāmi, ir jārada

pilnvērtīgi funkcionējoša IKT pārvaldība.

10

http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3517 11

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasdek/ 12

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/ricibas-plans-dv/ 13

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0245:FIN:LV:PDF

















http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/valdibasdek/






















http://www.mk.gov.lv/lv/mk/darbibu-reglamentejosie-dokumenti/ricibas-plans-dv/




















































10

2. Malmes Ministru deklarācija par e-pārvaldi14

(apstiprināta 2009.gada

18.novembrī), nosaka četras Eiropas valstu pārvaldes iestāžu politiskās

prioritātes, kur viena no prioritātēm izvirzīta efektivitāte un rezultativitāte,

kas rosina izmantot e-pārvaldi, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu

organizatoriskos procesus un veicinātu noturīgu zema oglekļa satura

ekonomiku.

3. Eiropas e-pārvaldes rīcības plāns 2011.-2015.gadam15

(COM(2010) 743)

nosaka vairākus priekšnosacījumus elektroniskās sadarbības ES dalībvalstu

vidū drošībai un efektivitātei – atvērtie standarti un sadarbspēja, elektroniskā

identitāte un IKT infrastruktūras inovācijas. Savukārt, lai palielinātu valsts

pārvaldes sniegto pakalpojumu efektivitāti un produktivitāti, lielāka

uzmanība jāpievērš organizatorisko procesu uzlabošanai, administratīvā

sloga un oglekļa emisiju samazināšanai, kā arī uz iedzīvotājiem orientētu,

iekļaujošu un atklātu e-pakalpojumu radīšanai un publiskā sektora

informācijas atkalizmantošanai.

2. Mērķi un uzdevumi

2.1. Koncepcijas mērķis

Koncepcijas mērķis ir noteikt turpmāko rīcību valsts IKT pārvaldības

organizēšanā, kā arī uzdevumus divu gadu un sešu mēnešu periodam16

, optimālo

organizatorisko struktūru šo uzdevumu izpildei, valsts IKT pārvaldībā iesaistīto

pušu lomas, atbildības un sadarbības principus, kā arī pasākumu plānu valsts IKT

pārvaldības modeļa ieviešanai.

Ņemot vērā, ka valsts IKT pārvaldības organizatoriskais modelis ir cieši

saistīts ar valsts pārvaldes organizatorisko struktūru un nepārtraukto IKT

infrastruktūras attīstību, koncepcija tiks aktualizēta pēc nepieciešamības.

2.2. Valsts IKT pārvaldības mērķi

ES un Latvijas attīstības plānošanas dokumenti, it īpaši “Digitālā programma

Eiropai”, un tiesību akti izvirza virkni ambiciozu mērķu un uzdevumu informācijas

sabiedrības un e-pārvaldes attīstībai. Lai tos sasniegtu iespējami labākajā veidā, ir

nepieciešama mērķtiecīga un efektīvi koordinēta rīcība turpmākai valsts pārvaldes

modernizācijai, kā arī ieviestā IKT nodrošinājuma uzturēšanai.

Ņemot vērā vēsturiski sadrumstaloto valsts IKT organizatorisko struktūru un

tehnoloģisko arhitektūru, ES un Latvijas attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto

mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde ir apgrūtināta. Tāpēc ir nepieciešams

organizēt valsts IKT pārvaldību tā, lai spētu izmantot visu valsts pārvaldes iestādēs

14

http://www.epractice.eu/files/Malmo%20Ministerial%20Declaration%202009.pdf 15

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0743:FIN:LV:PDF 16

Atskaites punkts ir koncepcijas apstiprināšana Ministru kabinetā.

http://www.epractice.eu/files/Malmo%20Ministerial%20Declaration%202009.pdf











































11

uzkrāto kompetenci un pieredzi vienotai valsts IKT pārvaldībai, sākot no vienotiem

valsts IKT stratēģiskās attīstības principiem, līdz operatīvai valsts IKT attīstības un

uzturēšanas koordinācijai. Ievērojot minēto, izvirzīts valsts IKT pārvaldības

virsmērķis.

Valsts IKT pārvaldības virsmērķis ir efektīvi izmantot un attīstīt valsts

IKT arhitektūru, tehniskos resursus, procesus un cilvēkresursus valsts pārvaldes

procesu un valsts attīstības prioritāšu atbalstam.

Valsts IKT pārvaldībai ir jānodrošina šādi mērķi:

1. vienotas, uz klientu vērstas e-pārvaldes attīstība, kas balstīta:

a. valsts pārvaldes iestāžu horizontālā sadarbībā;

b. valsts pārvaldes procesu nepārtrauktā modernizācijā, pilnvērtīgi

izmantojot valsts IKT arhitektūras iespējas, ieviešot jaunāko labas

pārvaldības praksi un organizējot valsts pārvaldes pamatdarbības

procesus pēc iespējas ērti un pieejami iedzīvotājiem un uzņēmējiem,

tajā skaitā nodrošinot iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzību apzināšanu

un ievērošanu;

c. valsts pārvaldes iestāžu uzturēto e-pārvaldes infrastruktūras elementu

koplietošanā, pilnvērtīgi izmantojot esošos un koordinēti veidojot

jaunus, visām valsts pārvaldes iestādēm pieejamus koplietošanas

risinājumus un e-pārvaldes infrastruktūras pakalpojumus;

d. lietotāja (sabiedrības) vajadzībām atbilstošu integrētu pāriestāžu

pakalpojumu ieviešanā un vienotas lietotājorientētas, koplietotas

pakalpojumu sniegšanas vides izveidē;

e. iestāžu uzturēto valsts informācijas sistēmu un reģistru datu apmaiņas

risinājumu izveidē, savietošanā un izmantošanā visas valsts pārvaldes

ietvaros, panākot vienotas, sadarbspējīgas un koplietotas valsts

elektronisko datu telpas izveidi.

2. plānveidīga valsts IKT attīstība, balstoties uz valsts attīstības prioritātēm;

3. nozīmīgu attīstības projektu vai programmu vienota vadība, savstarpēja

koordinācija un uzraudzība, nodrošinot plānoto ieguvumu novērtēšanu pirms

projekta/programmas uzsākšanas, un faktisko ieguvumu novērtēšanu pēc

projekta ieviešanas;

4. ieviesto IKT risinājumu uzturēšana un nepārtraukta pilnveidošana, operatīvi

reaģējot uz apkārtējās vides izmaiņām;

5. IKT pārvaldības labās prakses principu definēšana un konsekventa

izmantošana valsts pārvaldes iestādēs;

6. IKT pārvaldības efektivitātes mērīšana un uzlabošana;

7. valsts pārvaldē nepieciešamo IKT attīstības un pārvaldības kompetenču

pilnveidošana;


12

8. tādu procesu vadlīniju izstrāde un organizācijas izveide, kuras ieviešot, tiks

precīzi definēts publiskās un privātās puses atbildības un iesaistes līmenis

pakalpojumu nodrošināšanā, lai maksimāli pilnvērtīgi izmantotu publiskā un

privātā sektora resursus;

9. uzticama un droša IKT infrastruktūras un pakalpojumu vide;

10. valsts IKT attīstības sasniegumu apzināšana, komunicēšana un

demonstrēšana, tādējādi informējot iesaistītās puses un galvenās IKT

lietotāju grupas par ieguvumiem veicamo izmaiņu rezultātā un veicinot

sabiedrības informētību par valsts e-iespējām, kā arī veicinot valsts IKT

nozares eksportspēju.

Virsmērķa sasniegšanā pilnvērtīgi jāizmanto gan publiskā, gan privātā

sektora resursi, nodrošinot efektīvu sadarbību, orientētu uz valsts interešu

īstenošanu un ērtu, lietotājiem draudzīgu e-pārvaldes risinājumu radīšanu un

uzturēšanu.

Virsmērķa sasniegšanai koncepcijas 2.3.apakšnodaļā nodefinēti uzdevumi, to

izpildes rādītāji, prioritātes un provizoriskie uzdevumu izpildes termiņi.

2.3. Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumi

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumi izriet no izvirzītā valsts IKT

pārvaldības virsmērķa un mērķiem, un ir strukturēti šādās grupās:

1. IKT stratēģiskās attīstības principu, scenārija un arhitektūras izstrādāšana;

2. IKT tehnisko resursu optimizācija;

3. IKT pārvaldības procesu attīstība;

4. IKT attīstības projektu īstenošanas kvalitātes uzlabošana;

5. cilvēkresursu attīstība;

6. valsts pārvaldes modernizācija, izmantojot IKT iespējas.

Ņemot vērā izvirzītos uzdevumus, noteikta to prioritāte, izvirzīti

apakšuzdevumi to sasniegšanai, definēti izpildes rādītāji un norādīti izpildes

termiņi (skat. 4.tabulu).

4.tabula

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumi, prioritātes, izpildes rādītāji un termiņi

Uzdevums Priori-

tāte Izpildes rādītājs

Izpildes termiņš

(mēnešos)17

Izvērsts uzdevuma

apraksts

Izrai-

sošie

mērķi 0-

6

6-

12

12-

18

18-

30

1. IKT stratēģiskās attīstības principu un arhitektūras izstrādāšana

1.1. Valsts IKT

stratēģiskās

attīstības

principu un

1 Izstrādāti

stratēģiskās

attīstības principi

un scenārijs (tiks

X

Valsts IKT

stratēģiskās attīstības

principu un scenārija

izstrāde, balstoties uz

1c,

1d, 2,

17

Atskaites punkts ir koncepcijas apstiprināšana Ministru kabinetā.


13

scenārija

izstrāde.

iestrādāts

Informācijas

sabiedrības

attīstības

pamatnostādnēs

2014. - 2020.

gadam).

Nacionālajā attīstības

plānā un citos

attīstības plānošanas

dokumentos

noteiktajām valsts

attīstības prioritātēm,

kā arī ievērojot

esošajos sakaru

jomas attīstības

plānošanas

dokumentos noteikto.

Principi un scenārijs

tiks iekļauti politikas

plānošanas

dokumentā, un to

saturs būs plašāks kā

šajā koncepcijā

apskatāmie

jautājumi.

1.2. Izstrādāt

valsts IKT

arhitektūru.

2 Izstrādāta valsts

IKT arhitektūra

Publisko

pakalpojumu

sistēmas pilnveidei

nepieciešamajā

detalizācijas līmenī.

Arhitektūra

izstrādāta valsts

IKT pārvaldībai

nepieciešamajā

detalizācijas līmenī.

X

X

Izstrādāt valsts IS,

IKT infrastruktūras

un drošības

arhitektūru saskaņā

ar Valsts

informācijas sistēmu

likuma un

Informācijas

tehnoloģiju drošības

likuma prasībām.

1c,

1d,

1e, 2,

9

2. IKT tehnisko resursu optimizācija

2.1. Apzināt

esošo IKT

infrastruktūru.

1

Apzināta esošā IKT

infrastruktūra, tās

uzturēšanas

izmaksas.

Izveidota valsts

IKT resursu datu

bāze.

X

X

Apzināt esošo IKT

infrastruktūru visās

valsts pārvaldes

iestādēs, un izveidot

IKT resursu (sistēmu,

lietojumu, servisu,

komponentu,

infrastruktūras

elementu) datu bāzi.

1c,

2.2. Izstrādāt

valsts IKT

infrastruktūras

optimizācijas

plānu

1 Izstrādāts valsts IKT

optimizācijas plāns,

precizēts izmaksu

samazināšanas

mērķis.

X

Saskaņojot ar nozaru

ministrijām, izstrādāt

valsts IKT

infrastruktūras

optimizācijas plānu,

ņemot vērā ministriju

1c, 9


14

Uzsākta plāna

īstenošana. X jau veiktās aktivitātes

IKT infrastruktūras

centralizācijā resoru

līmenī, tai skaitā arī

Elektronisko sakaru

likumā minēto

elektronisko sakaru

pakalpojumu centru,

kā arī izskatot iespēju

veikt optimizāciju

IKT infrastruktūrām,

kuras noteiktas kā

kritiskas informācijas

infrastruktūras.

Izstrādājot valsts IKT

infrastruktūras

optimizācijas plānu,

tiks ņemts vērā jau

iegādāto IKT

infrastruktūras

elementu

paredzamais

izmantošanas dzīves

cikls un nolietojuma

periods.

2.3. Izstrādāt

gala iekārtu

izmantošanas un

pārvaldības

principus un

optimizācijas

plānu.

3 Izstrādāti gala

iekārtu

infrastruktūras

pārvaldības principi

un optimizācijas

plāns, veikta

izmaksu/ieguvumu

analīze.

Uzsākta plāna

īstenošana.

X

X

Izstrādāt visām valsts

pārvaldes iestādēm

saistošus gala iekārtu

izmantošanas un

pārvaldības principus

un optimizācijas

plānu.

1c, 4,

9

3. IKT pārvaldības procesu, standartu un vadlīniju attīstība

3.1. Izstrādāt

valsts IKT

pārvaldības

modeļa darbības

aprakstu.

1 Izstrādāts darbības

apraksts. X X Izstrādāt valsts IKT

pārvaldības modeļa

darbības aprakstu.

1c, 2,

3, 4

3.2. Nodefinēt

biznesa vadības

un IKT vadības

sadarbības

principus

lēmumu

1

Sadarbības principi

nodefinēti.

X

Nodefinēt biznesa

(valsts pārvaldes

pamatdarbības

funkciju) vadības un

IKT vadības

sadarbības principus

1a,

1b,

1d, 2,

4, 5,


15

pieņemšanā. lēmumu pieņemšanā

attiecībā uz IKT

risinājumu atbilstību

klientu vajadzībām,

attīstību un

uzturēšanu.

3.3. Nodefinēt

principus IKT

resursu iegādei

un attīstīšanai.

2 Noteikti kritēriji

IKT resursu

atkalizmantošanas

un koplietošanas

mērīšanai.

X Nodefinēt principus,

kas jāievēro,

iegādājoties un

attīstot IKT resursus,

lai uzlabotu jau

pieejamo datu, IS un

IKT resursu

atkalizmantošanu un

koplietošanu valsts

pārvaldē.

1c, 5,

3.4. Izstrādāt

kārtību

centralizētu IKT

resursu

iepirkumu

organizēšanai.

1

Kārtība izstrādāta.

Nodefinēti kritēriji

centralizētu

iepirkumu

efektivitātes

mērīšanai.

X

X

Izstrādāt kārtību

centralizētu IKT

resursu iepirkumu

organizēšanai,

tādējādi panākot

mēroga efektu IKT

iepirkumos –

izdevīgākus cenas un

piegādes

nosacījumus.

1c, 5

3.5. Nodefinēt

principus

ārpakalpojumu

izmantošanai.

2

Principi nodefinēti. X Nodefinēt principus

ārpakalpojumu

izmantošanai valsts

IKT attīstībā,

uzturēšanā un

atbalsta

nodrošināšanā.

4, 5,

8, 9

3.6. Nodefinēt

principus un

izstrādāt

vadlīnijas

publiskā un

privātā sektora

sadarbībai.

3 Vadlīnijas

izstrādātas.

X Nodefinēt principus

un izstrādāt

vadlīnijas publiskā

un privātā sektora

sadarbībai publisko

pakalpojumu

nodrošināšanā un

sniegšanā, lai

nodrošinātu

racionālu, kā arī

iedzīvotāju

vajadzībām un

iespējām maksimāli

pietuvinātu

pakalpojumu

1b, 4,

5, 8


16

piegādes modeli.

3.7. Izstrādāt un

ieviest tehniskos

standartus.

2 Nepieciešamie

standarti identificēti

un izstrādāti.

Noteikti kritēriji

sistēmu

sadarbspējas un

informācijas

drošības

uzlabojumu

mērīšanai standartu

ieviešanas rezultātā.

X

X

Izstrādāt un ieviest

visām valsts

pārvaldes iestādēm

saistošus, t.sk. ar

koplietošanas resursu

izmantošanu

saistītus, tehniskos

standartus, lai

uzlabotu IS

sadarbspēju un

informācijas drošību

saskaņā ar Valsts

informācijas sistēmu

likuma un

Informācijas

tehnoloģiju drošības

likuma prasībām.

1e, 9

3.8. Definēt un

ieviest standartus

un vadlīnijas

elektronizēto

valsts pārvaldes

procesu darbības

nepārtrauktībai,

uzticamībai un

drošībai.

2

Standarti un

vadlīnijas izstrādāti.

Noteikti kritēriji

elektronizēto valsts

pārvaldes procesu

darbības

nepārtrauktības

nodrošināšanai.

Drošības

uzlabojumu un

uzticamības

mērīšanas standarti

un vadlīnijas

izstrādātas

X

X

X

Definēt un ieviest

standartus un

vadlīnijas

elektronizēto valsts

pārvaldes procesu

(gan pamatdarbības,

gan atbalsta procesu)

darbības

nepārtrauktībai,

uzticamībai un

drošībai.

5, 10

3.9. Izstrādāt

IKT pārvaldības

procesu

vadlīnijas.

3 Izstrādātas

vadlīnijas Incidentu

un Izmaiņu

pārvaldības

procesiem.

Izstrādātas

vadlīnijas Problēmu

un relīžu

pārvaldības

procesiem, kā arī

servisa līmeņu

pārvaldības

procesam.

X

X

Izstrādāt IKT

pārvaldības procesu

vadlīnijas un

nodrošināt to

izmantošanu visās

valsts pārvaldes

iestādēs, ar mērķi

standartizēt IKT

pārvaldības procesus

valsts pārvaldē un

radīt pamatu IKT

pārvaldības procesu

efektivitātes

mērīšanai.

3, 5


17

Radīta bāze IKT

procesu

efektivitātes

mērīšanai.

X

3.10. Izstrādāt

IKT izmaksu

uzskaites un

budžeta

plānošanas

principus un

vadlīnijas.

1

Uzskaites principi

un vadlīnijas

izstrādātas.

X

Izstrādāt IKT

izmaksu uzskaites un

budžeta plānošanas

principus un

vadlīnijas, un

nodrošināt to

izmantošanu visās

valsts pārvaldes

iestādēs, ar mērķi

radīt vienotu pamatu

IKT izmaksu

uzskaitei, analīzei un

plānošanai valsts

pārvaldē.

6

3.11. Izstrādāt

priekšlikumus

lēmumu

pieņemšanas

deleģēšanai

valsts vai resora

IT organizācijas

vadītāja līmenī.

2 Priekšlikumi

izstrādāti.

Sagatavoti

nepieciešamie

tiesību aktu

projekti.

X

X

4, 5

4. IKT attīstības projektu īstenošanas kvalitātes uzlabošana

4.1. Izstrādāt

vadlīnijas, kas

ļauj reaģēt uz

pārmaiņām

jebkurā projekta

dzīves cikla

posmā.

2

Vadlīnijas

izstrādātas.

Nodefinēti principi

vadlīniju efekta

noteikšanai.

Veikta projektu

analīze, kuru

ieviešanā ievērotas

vadlīnijas, lai

noteiktu, vai ir

izdevies uzlabot

projekta

realizēšanas

kvalitāti.

X

X

X

Izstrādāt vadlīnijas,

kas ļauj efektīvi

reaģēt uz pārmaiņām

jebkurā projekta

dzīves cikla posmā,

tādējādi samazinot

jaunas

funkcionalitātes vai

e-pakalpojumu

realizēšanas laiku un

uzlabojot projektu

rezultāta praktisko

pielietojamību un

atbilstību iedzīvotāju

vajadzībām (t.sk.

samazinot risku

projekta beigās

saņemt produktu, kas

nav izmantojams vai

kas nespēj nodrošināt

sākotnēji plānotos

1b, 3,

4


18

ieguvumus; tas ir

īpaši nozīmīgi

projektos, kas ir

ilgāki par vienu

gadu).

4.2. Izstrādāt un

ieviest projektu

vadības/

izstrādes metožu

vadlīnijas.

1 Vadlīnijas

izstrādātas.

Nodefinēti principi

vadlīniju efekta

noteikšanai.

Veikta projektu

analīze, kuru

ieviešanā ievērotas

vadlīnijas, lai

noteiktu, vai ir

izdevies uzlabot

projektu kvalitāti.

X

X

X

Izstrādāt un ieviest

projektu vadības

vadlīnijas, kas nosaka

vienotu pieeju

projektu vadīšanā un

aptver visu projekta

dzīves ciklu. Šajās

vadlīnijās paredzēt

vienotu pārvaldību

un uzraudzību visiem

IKT projektiem, kuru

ieviešanas izmaksas

pārsniedz vidēji

lielus un lielus

apjomus.

3

5. Cilvēkresursu attīstība

5.1. Izstrādāt

valsts IKT

pārvaldības

kompetenču

attīstības plānu.

1 Identificētas valsts

pārvaldē

nepieciešamās IKT

pārvaldības

kompetences un to

faktiskā pieejamība.

Identificētas amatu

grupas, kurām būtu

jālīdzsvaro

atalgojums.

Izstrādāts

kompetenču

attīstības plāns.

X

X

Valsts IKT

pārvaldības

kompetenču attīstības

plāna izstrādāšana, ar

mērķi saglabāt un

attīstīt valsts pārvaldē

nepieciešamās

kompetences IKT

pārvaldībā, t.sk. IKT

attīstības projektu

definēšanā, vadībā,

risku pārvaldībā un

klientu vajadzību

apzināšanā.

1b, 7,

9

6. Valsts pārvaldes modernizācija, izmantojot IKT iespējas

6.1 Izstrādāt

vadlīnijas un

standartus valsts

pārvaldes

procesu

organizēšanai.

1 Izstrādātas

vadlīnijas, metodika

un standarti.

Noteikti kritēriji un

izstrādāta metodika

vadlīniju un

standartu ieviešanas

progresa mērīšanai.

Noteikti kritēriji un

izstrādāta metodika

X

X

X

Izstrādāt vadlīnijas

un standartus valsts

pārvaldes procesu

organizēšanai,

izmantojot aktuālās

valsts IKT

arhitektūras un

tiesību aktu iespējas,

pārņemot jaunākos

labas pārvaldības

prakses piemērus, lai

valsts pārvaldes

1a,

1b, 1d


19

vadlīniju un

standartu ieviešanas

rezultātu

novērtēšanai (piem.,

e-pārvaldes klientu

apmierinātības

indekss).

pamatdarbības

procesi tiktu veidoti

pēc iespējas integrēti,

ērti un pieejami

iedzīvotājiem un

uzņēmējiem atbilstoši

viņu reālajām

vajadzībām.

6.2 Izstrādāt un

īstenot e-

pārvaldes iespēju

komunikāciju

pasākumu

kopumu.

1 Izstrādātas vadlīnijas

mērķtiecīgai un

efektīvai valsts e-

iespēju

komunikācijai.

Īstenota valsts e-

iespēju komunikāciju

kampaņa.

X

X

10

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu izpildes laika grafiks norādīts

1.attēlā. 1.attēls

6-12 mēn. 12-18 mēn. 18-30 mēn.

1. IKT stratēģiskās

attīstības principu,

arhitektūras izstrādāšana

2. IKT tehnisko

resursu optimizācija

3. IKT pārvaldības

procesu, standartu

un vadlīniju attīstība

1.2.Izstrādāt valsts IKT arhitektūru

1.1.Valsts IKT

stratēģiskās attīstības

principu un

scenārija izstrāde

Valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumi un izpildes termiņi

2.1.Apzināt IKT infrastr-ru

2.2.Izstrādāt valsts IKT infrastruktūras optimizācijas plānu

2.3.Izstrādāt gala iekārtu izmantošanas un pārvaldības

principus un optimizācijas plānu

3.2.Nodefinēt biznesa vadības

un IKT vadības sadarbības

principus lēmumu pieņemšanā

3.3.Nodefinēt principus IKT

resursu iegādei un attīstīšanai

3.4.Izstrādāt kārtību

centralizētu IKT resursu

iepirkumu organizēšanai

3.5.Nodefinēt principus

ārpakalpojumu izmantošanai

3.6.Nodefinēt principus un

izstrādāt vadlīnijas publiskā un

privātā sektora sadarbībai

3.7.Izstrādāt un ieviest

tehniskos standartus

0-6 mēn.

3.1. Izstrādāt IKT modeļa darbības aprakstu


20

4. IKT attīstības projektu

īstenošanas kvalitātes

uzlabošana

5. Cilvēkresursu attīstība

6. Valsts pārvaldes

modernizācija,

izmantojot IKT

iespējas

1.prioritāte 2.prioritāte 3.prioritāte

4.1.Izstrādāt vadlīnijas, kas ļauj reaģēt uz pārmaiņām

jebkurā projekta dzīves cikla posmā

4.2.Izstrādāt un ieviest projektu vadības vadlīnijas

5.1.Izstrādāt valsts IKT

pārvaldības kompetenču

attīstības plānu

6.1.Izstrādāt vadlīnijas un standartus valsts pārvaldes procesu organizēšanai

6.2. Izstrādāt un īstenot e-pārvaldes iespēju komunikāciju

pasākumu kopumu

3.11.Izstrādāt priekšlikumus lēmumu pieņemšanas

deleģēšanai valsts vai resora IT organizācijas vadītāja līmenī

3.10.Izstrādāt IKT izmaksu

uzskaites un budžetēšanas

principus un vadlīnijas

3.9.Izstrādāt IKT pārvaldības procesu vadlīnijas

3.8.Definēt un ieviest standartus un vadlīnijas elektronizēto

valsts pārvaldes procesu darbības nepārtrauktībai,

uzticamībai un drošībai

Atbildīgā iestāde par valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu

īstenošanu ir VARAM. Atsevišķu uzdevumu īstenošanā (piemēram, uzdevums 2.2.

un 3.2.) tiek iesaistītas arī citas nozaru ministrijas. Ņemot vērā, ka informācijas

tehnoloģiju ieviešana un pārvaldība valsts pārvaldē ir cieši saistīta ar komunikāciju

tehnoloģijām, un nereti tās nav nošķiramas, valsts IKT pārvaldības uzlabošanas

uzdevumi tiks īstenoti, ievērojot sakaru nozari reglamentējošos tiesību aktus un

politikas plānošanas dokumentos noteikto.

Valsts IKT pārvaldības procesi un vadlīnijas tiks izstrādātas ņemot vērā labas

prakses pārvaldības principus IKT pārvaldībā, t.sk. COBIT, ITIL, ISO, u.c., kā arī

valsts pārvaldē jau pastāvošas vadlīnijas, metodikas un ieteikumus. Pirmajā posmā

vadlīnijas un metodikas būs VARAM apstiprinātas, tādā gadījumā tās būs

brīvprātīgi izmantojamas informācijai un darbam, savukārt, ja būs nepieciešams tās

noteikt kā saistošas, tās tiks apstiprinātas Ministru kabinetā. Otrajā etapā paredzēts,

ka noteiktās jomās saistošas vadlīnijas būs tiesības apstiprināt arī Valsts IKT

vadītājam.


21

2.4. Valsts IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa izveidošanas

mērķis

Mērķis: izveidot optimālu IKT pārvaldības organizatorisko modeli (nodefinēt

organizatorisko struktūru, lomas, atbildības un sadarbības principus) valsts IKT

pārvaldības mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei.

3. Koncepcijas tvērums

Koncepcija attiecas uz tiešās valsts pārvaldes iestādēm, to pakļautībā un

pārraudzībā esošajām iestādēm. Uz pašvaldībām un privāto tiesību juridiskajām un

fiziskajām personām, kurām deleģēta valsts uzdevumu izpilde, pārvaldības modelis

jāpiemēro tik lielā mērā, lai nodrošinātu šo personu (organizāciju) un valsts

sadarbību IKT jomā, tai skaitā IKT sasaisti. Pēc modeļa ieviešanas koncepcijas

tvērums var tikt pārskatīts, papildinot to tādā mērā, lai modelis būtu piemērojams

IKT pārvaldībai pašvaldībās, kā arī privāto tiesību juridiskajām un fiziskajām

personām, kurām deleģēta valsts uzdevumu izpilde.

Koncepcijā aprakstītais valsts IKT pārvaldības modelis aptver šādus IKT

pārvaldības augsta līmeņa procesus:

1. IKT pārvaldības dokumentu (ietverot stratēģiskās attīstības principus,

scenāriju, arhitektūru, politiku, procesus, standartus un vadlīnijas) izstrāde un

apstiprināšana;

2. IKT attīstības plānošana;

3. IKT attīstības projektu, būtisku izmaiņu un programmu definēšana un

apstiprināšana

4. IKT resursu sagāde;

5. IKT attīstības projektu un programmu realizēšana;

6. IKT resursu optimizācijas projektu realizēšana;

7. IKT resursu uzturēšana;

8. finansējuma piesaiste IKT attīstībai un uzturēšanai.

Koncepcijas tvērums neattiecas uz publiskajiem fiksētajiem un mobilajiem

elektronisko sakaru tīkliem (kanālu un pakešu komutācijas tīkliem, ieskaitot

internetu) (ieskaitot to darbību nodrošinošās sistēmas), valsts aizsardzībai un

drošībai paredzētajiem elektronisko sakaru tīkliem (ieskaitot to darbību

nodrošinošās sistēmas) un tīkliem (ieskaitot to darbību nodrošinošās sistēmas),

kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai. Elektronisko sakaru

infrastruktūras attīstības projekti valsts pārvaldē notiek, ievērojot sakaru nozari

reglamentējošos tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentos noteikto.

Valsts IKT pārvaldības organizatoriskais modelis paredz, ka valsts IKT

drošības arhitektūras pārvaldība ir valsts IKT organizācijas kompetencē, bet modelī

netiek detalizēti apskatīti valsts IKT drošības pārvaldības procesi. Modelis


22

neapskata organizatoriskās vienības un procesus, kuru darbība klasificējama kā

ierobežotas pieejamības informācija.

4. Valsts IKT pārvaldības modeļa konceptuālais risinājums

Izstrādājot iespējamo IKT pārvaldības modeļa organizatorisko risinājumu,

analītiskiem mērķiem tika apsvērtas trīs atšķirīgas pieejas IKT pārvaldībai.

Decentralizēts IKT pārvaldības modelis. Decentralizētas pārvaldības

gadījumā lēmumu pieņemšana attiecībā uz IKT pārvaldību tiek īstenota katras

atsevišķas iestādes ietvaros. Pēc būtības šis ir līdz šim pastāvējušais IKT

pārvaldības modelis, kas veidojies vēsturiski, iestādēm attīstot IKT atbalsta

risinājumus tām deleģēto uzdevumu īstenošanai. Tradicionāli lēmumu pieņemšana

par noteiktu atbalsta procesu vai uzdevumu īstenošanu tiek noteikta pēc iespējas

tuvāk funkcijām, kurus atbalsta procesi apkalpo (valsts pārvaldes gadījumā - tā ir

par noteiktām valsts funkcijām atbildīgā iestāde).

Šāds darbības modelis ļauj iestādēm maksimāli elastīgi nodrošināt atbalstu

tām noteikto uzdevumu izpildei. Tomēr mūsdienīgas, racionālas un efektīvas valsts

pārvaldes gadījumā IKT ir jāatbalsta ne tikai vienas iestādes, bet visas valsts

pārvaldes iestāžu sadarbība, īstenojot valsts pārvaldes politiku atbilstoši Valsts

pārvaldes iekārtas likumā un Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajiem

principiem par valsts iestāžu, kā vienota veseluma, sadarbību. Situācijā, kad IKT

pārvaldība valsts pārvaldē ir pilnīgi decentralizēta un nesakārtota, sekmīga

sadarbība, koordinācija, sinerģija un labās prakses pārņemšana IKT jomā ir

neiespējama ne tikai pārresoru līmenī, bet arī resora ietvaros. Šādu problemātiku

praksē atspoguļo arī ministriju izstrādātie IKT infrastruktūras optimizācijas

risinājumi - tajos netiek paredzēta pārresoru sadarbība un koordinācija.

Centralizēts IKT pārvaldības modelis. Valsts IKT jomas pārvaldība un

lēmumu pieņemšana tiek nodota vienas organizatoriskas struktūras (iestādes)

pārziņā. Šāda IKT pārvaldības modeļa pozitīvās iezīmes ir iespēja pilnībā

koncentrēt lēmumu pieņemšanu un speciālistu kompetenci vienkopus, kā arī

nodrošināt standartizāciju un iespēju saņemt apjoma ieguvumus (piemēram,

atlaides par liela apjoma iepirkumiem, u.tml.). Tomēr šādas, pilnībā centralizētas,

pārvaldības trūkums ir vienveidīga “viens-der-visiem” pieeja, kas ierobežo iespējas

ņemt vērā resoru īpašās vajadzības un samazina spēju reaģēt uz izmaiņām

pamatdarbības procesos, kā arī šāda pārvaldība nenestu ieguvumus tuvāko gadu

laikā un būtu neelastīga. Arī informatīvajā ziņojumā “Par Microsoft infrastruktūras

programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras

optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs” un Funkciju audita

ziņojumā par valsts institūciju īstenotajām funkcijām un uzdevumiem informācijas

un komunikācijas tehnoloģiju jomā (2010.gads)18

secināts, ka atsevišķu IKT

18




















































23

pārvaldības jautājumu risināšana tomēr būtu veicama decentralizēti, ņemot vērā

katra resora infrastruktūras specifiku, izmantojamo resursu apjomu, kā arī ietekmi

uz resora pamatprocesiem.

Daļēji centralizēts IKT pārvaldības modelis. Šis IKT pārvaldības modelis

sevī apvieno centralizēta un decentralizēta pārvaldības modeļa pozitīvās iezīmes,

un paredz, ka IKT pārvaldība tiek sadalīta kompetenču līmeņos - tiek noteiktas

kompetences un atbildības nacionālā un resoru līmenī (nodalot pārvaldību no

vadības).

Pēc VARAM veiktajām aplēsēm, kuras balstās uz iestāžu sniegto

informāciju un esošās situācijas iestāžu IKT infrastruktūrā novērtējumu, IKT

infrastruktūras uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu kopējais apmērs

2011.gadā veidoja ap 36.5 milj. latu. Līdzīgs izmaksu apjoms tiek prognozēts arī

2012.gadā. Analizējot pašlaik izmantojamo IKT infrastruktūru, VARAM uzskata,

ka veicot IKT infrastruktūras pārvaldības daļēju centralizāciju, tuvāko piecu līdz

septiņu gadu laikā var būtiski (līdz pat 20% no minētā līdzekļu apmēra) samazināt

nepieciešamo IKT infrastruktūras uzturēšanas izmaksu līmeni. Samazinot šo

izmaksu līmeni, rodas iespēja nodrošināt nepieciešamo IKT infrastruktūras

pakalpojumu kvalitāti situācijā, kad attiecīgajā nozarē tiek samazināts finanšu

līdzekļu apjoms IKT infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt, veicot IKT infrastruktūras

pārvaldības daļēju centralizāciju tagad, nākotnē kļūst iespējams samazināt ietekmi

uz valsts budžeta izdevumiem, kura ir saistīta ar pašlaik esošās IKT infrastruktūras

atjaunošanu un uzturēšanu. Tāpat arī šāda pārvaldība nodrošina jaunu IKT

risinājumu ieviešanas koordinēšana, kas novērš dublējošu IKT risinājumu rašanos.

Daļēji centralizētā IKT pārvaldības modelī tiek noteikta centralizēta

pārvaldības institūcija (organizatoriska struktūra), kas definē IKT pārvaldības

stratēģiskos virzienus, savukārt, operatīvā vadība tiek nodrošināta resoru ietvaros.

Papildus tam, tiek noteikta organizatoriska struktūrvienība, kas attīsta un uztur

institūcijām koplietojamus IKT risinājumus un resursus. Šāds pārvaldības modelis

ļauj resora līmenī pietiekami elastīgi koordinēt pamatdarbībai nepieciešamo

atbalstu, vienlaicīgi arī ļaujot nodrošināt iespēju saņemt ieguvumus no

standartizācijas, resursu koplietošanas un to iespējami efektīvākas izmantošanas.

Lai noteiktu iespējami optimālāko IKT pārvaldības modeli valsts pārvaldē,

jāņem vērā valsts pārvaldes struktūra, darbības un sadarbības principi, IKT

pārvaldības funkcijas un uzdevumi, kā arī atsevišķu iestāžu tehniskā un darbaspēka

kapacitāte un kompetence. Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka,

ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķu Ministru kabineta locekļu

starpniecību, kuri ir atbildīgi par to padotībā esošo funkciju īstenošanu un

uzdevumu izpildi (pamatdarbību) un IKT resursi ir viens no instrumentiem

pamatdarbības funkciju īstenošanai, to pārvaldībā ir jāņem vērā to mijiedarbība ar

pamatdarbības procesiem resoros.

Līdz ar to, izvērtējot iespējamās pieejas, ir secināms, lai nodrošinātu

iespējami efektīvu valsts IKT attīstību un pārvaldību, bet vienlaikus radītu


24

priekšnosacījumus sadarbības koordinācijai pārresoru līmenī, valsts IKT pārvaldība

būtu organizējama pēc daļēji centralizētā principa.

Koncepcijā apskatītā valsts IKT pārvaldība ir balstīta daļēji centralizētā

pārvaldības modelī, kas nosaka kompetenču un atbildību sadali, kā arī lēmumu

pieņemšanas un sadarbības procesus nacionālā un resoru līmenī.

5. Optimālais valsts IKT pārvaldības organizatoriskais modelis

Lai nodrošinātu valsts IKT pārvaldības mērķu sasniegšanu, ir jābūt izveidotai

atbilstošai organizatoriskajai struktūrai, kas nodrošinātu nozaru uzdevumu

īstenošanu, vienlaicīgi sekmējot nacionālo prioritāšu sasniegšanu.

Koncepcijā piedāvātais valsts IKT pārvaldības organizatoriskais modelis

sastāv no šādiem elementiem (skat. 2.attēlu). 2.attēls

Optimālais IKT pārvaldības modelis paredz kā publiskās pārvaldes esošo

IKT pārvaldības organizatorisko vienību lomu un sadarbības ietvara atspoguļošanu,

tā arī to tiesību un lomu pārdefinēšanu un jaunu sadarbības forumu izveidi, kas

detalizēti izvērstas modeļa elementu funkciju aprakstos (5.1.-5.7.apakšnodaļa).

Valsts IKT pārvaldība tiks organizēta pēc daļēji centralizēta principa, kas

paredz resoru un nacionāla līmeņa tiesību, pienākumu un kompetenču nošķiršanu.

Par modeļa ieviešanu tieši atbildīgi ir resori (resora IKT vadītājs kopā ar resora


25

iestāžu vadītājiem). Nacionālā līmenī, sadarbībā ar resoriem, tiks formulēti un

risināti horizontāla rakstura pārvaldības, sadarbības un koplietošanas politikas

jautājumi. Resoru atbildība būs centralizēto risinājumu ieviešana resora iestādēs, kā

arī decentralizēto risinājumu pārvaldība un ieviešana atbilstoši tām horizontālajām

vadlīnijām, kas tiks izstrādātas nacionālā līmenī.

5.1. Valsts IKT organizācijas funkcijas

Koordinētas valsts IKT politikas un arhitektūras izveidi un pārvaldību valstī

nodrošina Valsts IKT organizācija. Valsts IKT organizācijas galvenās funkcijas ir:

1. IS arhitektūras pārvaldība;

2. IKT infrastruktūras arhitektūras pārvaldība;

3. IKT drošības arhitektūras pārvaldība;

4. valsts līmeņa IKT procesu un normatīvo aktu pārvaldība;

5. informācijas sabiedrības politikas veidošana;

6. valsts IS un e-pakalpojumu attīstības koordinēšana;

7. koplietošanas IKT pakalpojumu attīstības koordinēšana;

8. horizontālās sadarbības organizēšana starp visām valsts IKT pārvaldībā

iesaistītājām organizācijām un konsultatīvajām padomēm;

9. horizontālas sadarbības organizēšana ar pašvaldību IKT organizācijām, lai

nodrošinātu pašvaldību un valsts IS saskaņotu attīstību un sadarbspēju;

10. valsts IKT attīstības sasniegumu apzināšana, komunicēšana un

demonstrēšana, tādējādi veicinot valsts IKT nozares eksportspēju;

11. valsts pārvaldes IKT kompetenču attīstība, pilnveidojot gan IKT risinājumu

lietotāju prasmes, gan IKT risinājumu attīstības un uzturēšanas personāla

kompetences, gan iestāžu vadības un pamatdarbības procesu projektētāju un

pārvaldnieku prasmes izmantot IKT pievienoto vērtību un iespējas valsts

pārvaldes procesu modernizācijā un optimizācijā, tajā skaitā metodiskā

vadība un labas prakses izplatīšana par valsts IKT pielietojumu valsts

pārvaldes procesu pilnveidei;

12. e-pārvaldes pakalpojumu un iespēju izmantošanas veicināšana sabiedrībā

(skat. 3.attēlu).


26

3.attēls

IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumi (atbilstoši 2.3.apakšnodaļas

uzdevumu sarakstam):

● [1.1.] valsts IKT stratēģiskās attīstības principu un scenārija izstrāde;

● [1.2.] izstrādāt valsts IS, IKT infrastruktūras un drošības arhitektūru;

● [2.1.] apzināt esošo IKT infrastruktūru iestādēs un izveidot IKT resursu datu

bāzi;

● [2.3.] izstrādāt visām valsts pārvaldes iestādēm saistošu gala iekārtu

izmantošanas un pārvaldības principus un optimizācijas plānu;

● [3.1.] izstrādāt valsts IKT pārvaldības modeļa darbības aprakstu;

● [3.2.] nodefinēt valsts pārvaldes pamatdarbības funkciju vadības un IKT

vadības sadarbības principus lēmumu pieņemšanā;

● [3.3.] nodefinēt principus, kas jāievēro, iegādājoties un attīstot IKT resursus;

● [3.4.] izstrādāt kārtību centralizētu IKT resursu iepirkumu organizēšanai;

● [3.5.] nodefinēt principus ārpakalpojumu izmantošanai valsts IKT attīstībā,

uzturēšanā un atbalsta nodrošināšanā;

● [3.6.] nodefinēt principus un izstrādāt vadlīnijas publiskā un privātā sektora

sadarbībai publisko pakalpojumu nodrošināšanā un sniegšanā;

● [3.7.] izstrādāt un ieviest iestādēm saistošus tehniskos standartus;

● [3.8.] definēt un ieviest standartus un vadlīnijas elektronizēto valsts

pārvaldes procesu darbības nepārtrauktībai, uzticamībai un drošībai;

● [3.9.] izstrādāt IKT pārvaldības procesu vadlīnijas, nodrošināt to

izmantošanu iestādēs;


27

● [3.10.] izstrādāt IKT izmaksu uzskaites un budžeta plānošanas principus un

vadlīnijas;

● [3.11.] izstrādāt priekšlikumus lēmumu pieņemšanas deleģēšanai;

● [4.1.] izstrādāt vadlīnijas, kas ļauj efektīvi reaģēt uz pārmaiņām jebkurā

projekta posmā;

● [4.2.] izstrādāt un ieviest projektu vadības/ izstrādes metožu vadlīnijas;

● [5.1.] izstrādāt valsts IKT pārvaldības kompetenču attīstības plānu;

● [6.1.] izstrādāt vadlīnijas un standartus valsts pārvaldes procesu

organizēšanai, izmantojot IKT iespējas;

● [6.2.] izstrādāt un īstenot e-pārvaldes iespēju komunikāciju pasākumu

kopumu

Valsts IKT organizācijas struktūra

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.233

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” izstrādāt valsts

politiku informācijas tehnoloģijām valsts pārvaldē ir VARAM kompetence,

savukārt, saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu Satiksmes ministrija nosaka

elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības politiku. Attiecīgi gadījumos, kad tiek

skarta elektronisko sakaru infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu

nodrošināšana, attīstība vai optimizācija valsts pārvaldē nacionālā un pārresoru

līmenī, valsts IKT pārvaldības modeļa darbība tiek realizēta ciešā sadarbībā ar

Satiksmes ministriju.

Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie principi paredz, ka par katra resora

attīstību un tās nodrošināšanai nepieciešamajiem pasākumiem ir atbildīga attiecīgā

resora ministrija, kā arī tai pakļautās iestādes. Līdz ar to, būtiski ir nodrošināt

iespējami ciešu IKT funkcijas un pamatdarbības virzienu sadarbību resora līmenī.

Valsts IKT organizācijas vadītājs ir VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT

un e-pārvaldes jautājumos. Valsts IKT organizācijas funkcijas realizē valsts

sekretāra vietnieka padotībā esošie departamenti.

Ņemot vērā plašās horizontālās kompetences, kas ir nepieciešamas

struktūrvienības funkciju īstenošanai un uzdevumu veikšanai, nepieciešams

paplašināt VARAM valsts sekretāra vietnieka IKT jautājumos pakļautībā esošo

departamentu rīcībspēju, paaugstinot to kompetenci un piesaistot papildus

speciālistus.

5.2. Resora IKT organizācijas funkcijas

Resora IKT vadības funkcijas ir izveidot un uzturēt atbilstošu

organizatorisko struktūru un procesus, lai nodrošinātu, ka resora rīcībā esošie un tai

pieejamie IKT resursi pilnvērtīgi atbalsta resora iestāžu pamatdarbības procesu

automatizāciju un sekmē resora pārziņā esošo nozaru un valsts attīstības prioritāšu

sasniegšanu. Lai nodrošinātu koordinētu IKT pārvaldību resoros, katrā resorā ir

noteikts viens, par resoru atbildīgais IKT vadītājs. Resora IKT vadītāji un tiem


28

pakļautās struktūrvienības ir atbildīgas par attiecīgo resoru IKT stratēģiskās

attīstības principu un operatīvo lēmumu atbilstību nacionāla līmeņa IKT un

optimizācijas stratēģiskajai attīstībai un plāniem.

Resora IKT organizācija ir resora līmenī centralizēta organizācija, kuras

galvenās funkcijas ir resora darbības atbalstam nepieciešamo:

1. resora IKT stratēģiskās attīstības principu formulēšana (ņemot vērā valsts

IKT stratēģiskās attīstības principus un scenāriju);

2. pakalpojumu pārvaldība;

3. IKT risinājumu attīstības plānošana;

4. IKT risinājumu ieviešana un to dalības nodrošināšana kopējā valsts IKT

arhitektūras darbībā;

5. Dalība Koplietošanas IKT organizācijas nodrošināto koplietošanas

risinājumu ieviešanā resorā19

;

6. IKT risinājumu uzturēšana;

7. IKT risinājumu lietotāju un klientu atbalsta nodrošināšana;

8. IKT risinājumu izmaksu plānošana;

9. IKT risinājumu risku pārvaldība (skat. 4.attēlu). 4.attēls

Resora IKT organizācijas struktūra un resora IKT vadītājs

Resora IKT vadītāju apstiprina ar attiecīgās ministrijas valsts sekretāra

rīkojumu. Resora IKT vadītājam ir labi jāpārzina gan attiecīgā resora

pamatdarbības procesi, gan arī to atbalstam nepieciešamais IKT nodrošinājums, kā

19

Piemēram, ja Koplietošanas IKT organizācija ieviestu vienotu elektroniskā pasta pakalpojumu, tad Resora IKT

organizācijas pienākums būtu nodrošināt nepieciešamās resora kompetencē esošās darbības pakalpojuma ieviešanai

resora iestādēs (iekšējo sistēmu, tīkla infrastruktūras pielāgošanu, u.tml)


29

arī jāpiemīt labām komunikācijas prasmēm. Resora IKT vadītāja lomai deleģē

ministrijas vai padotības iestādes, kas centralizēti nodrošina IKT pakalpojumus

visam resoram, vadības līmeņa pārstāvi (resora IKT vadītāja pienākumu veikšanai

var neveidot jaunu amata vietu, bet rekomendējams deleģēt pārstāvi vismaz

departamenta vadītāja līmenī). Resora IKT vadītājam jābūt spējīgam un

pilnvarotam pārstāvēt visu resora pamatdarbības virzienu vajadzības attiecībā uz

IKT, kā arī paust ar resora iestādēm atbilstoši to kompetencei saskaņotu viedokli,

tajā skaitā izvērtējot un izdiskutējot attiecīgā IKT aspekta ietekmi uz iestādes

pamatdarbību.

Resora IKT vadītāja tiesības

Rekomendējams, ka resora IKT vadītājam noteiktā apjomā tiek deleģētas

lēmumu pieņemšanas tiesības:

● par resora IKT attīstības un uzturēšanas operatīvajiem jautājumiem

(piemēram, IKT jomas iepirkumiem līdz noteiktam apjomam, u.c.);

● pārstāvēt resoru Valsts IKT vadītāju forumā.

Koplietošanas IKT organizācija kā resora IKT organizācija

Gadījumā, ja resorā pietiekamā apjomā nav pieejamu kompetentu

cilvēkresursu vai tehnisko resursu, lai izveidotu pilnā apjomā funkcionējošu resora

IKT organizāciju, resora IKT vadītājs var realizēt atsevišķas resora IKT

organizācijas funkcijas sadarbībā ar Koplietošanas IKT organizāciju (skat.

5.3.apakšnodaļu). Piemēram, ja resorā ir jāievieš jauns IKT risinājums, bet nav

kompetentu projekta vadītāju vai sistēmu analītiķu, jauna IKT risinājuma ieviešanu

resora uzdevumā veic Koplietošanas IKT organizācija; ja resora rīcībā nav

piemērotas datu centra infrastruktūras, šo infrastruktūru resora uzdevumā nodrošina

Koplietošanas IKT organizācija. Tādējādi ir iespējams IKT pārvaldības modelis,

kurā Resora IKT organizācija (vadītājs) attiecībā uz resoram nepieciešamā IKT

nodrošinājumu veic prasību identificēšanu, to apkopošanu un koordinē

pakalpojumu saņemšanu no Koplietošanas IKT organizācijas. Šādā gadījumā

Resora IKT organizācijas funkcijas var īstenot darbinieku kopums resora

ministrijas vai iestādes departamentā vai nodaļā. Par Resora IKT pārvaldības vienu

no galvenajām funkcijām šajā brīdī kļūst iestādes saņemto un sniegto IKT

pakalpojumu pārvaldība.

Neskatoties uz to kādā veidā tiek realizēta Resora IKT organizācija (iekšēji,

vai nodota Koplietošanas IKT organizācijai), resora IKT vadītājs ir ārpus resora

nedeleģējama funkcija. Resora IKT vadītājs jebkurā no darbības modeļiem saglabā

atbildību par resora IKT stratēģisko virzienu formulēšanu un pakalpojumu

pārvaldību.


30

5.3. Koplietošanas IKT organizācijas funkcijas

Lai nodrošinātu koordinētu un vienotu IKT koplietošanas pakalpojumu un

risinājumu pārvaldību, ieviešanu un uzturēšanu valstī, kā arī nodrošinātu atbalstu

resoru IKT organizācijām, ir izveidojama Koplietošanas IKT organizācija ar šādām

galvenajām funkcijām:

1. pakalpojumu pārvaldība;

2. koplietošanas IKT risinājumu attīstības plānošana;

3. koplietošanas IKT risinājumu ieviešana;

4. koplietošanas IKT risinājumu uzturēšana;

5. koplietošanas IKT risinājumu lietotāju un klientu atbalsta nodrošināšana;

6. resoru IKT atbalsta nodrošināšana atbilstoši resoru pieprasījumam .

7. koplietošanas IKT risinājumu izmaksu plānošana;

8. koplietošanas IKT risinājumu risku pārvaldība (skat. 5.attēlu).

Plānots, ka Koplietošanas IKT organizācija sākotnēji nodrošinās tikai jau

izveidoto valsts e-pārvaldes koplietošanas elementu un standarta IKT pakalpojumu

darbību. Tālāko attīstību noteiks valsts IKT infrastruktūras optimizācijas plāns.

Standartizētie IKT infrastruktūras pakalpojumi ir tādi IKT infrastruktūras

pakalpojumi, kurus nodrošina IKT tirgū piedāvāta un bez ierobežojumiem pieejama

infrastruktūras programmatūra, kas nav speciāli izstrādāta konkrētās iestādes

vajadzībām, piemēram, elektroniskais pasts, datņu koplietošana, datortīkla lietotāju

autentifikācija un pieejas tiesību kontrole, informācijas resursi, tai skaitā datu bāzu

un mājaslapu, izmitināšana, datu bāzu vadības sistēmu pārvaldīšana, datu

uzglabāšana un rezerves kopēšana (skat. koncepcijas 1.pielikumu).

5.attēls


31

Koplietošanas IKT resursi

Koplietošanas IKT organizācija pārvaldīs Koplietošanas IKT resursus, kurus

var iedalīt trīs pamatgrupās: Standarta infrastruktūras pakalpojumi; Atbalsta

informācijas sistēmas un E-pakalpojumu koplietošanas komponentes.

Koplietošanas IKT resursu piemēri minēti koncepcijas 1.pielikumā. Tomēr šobrīd

šis saraksts nav visaptverošs un detalizēts un tas nav uzskatāms par izsmeļošu

standarta IKT infrastruktūras pakalpojumu sarakstu. Minētie resursi paredzēti gan

resoru, gan koplietošanas IKT organizācijas kompetencē, bet koncepcijas

uzdevums nav sadalīt šādu tehnoloģisko resursu pārvaldīšanu. Koncepcijas

ieviešanas uzdevumu izpildes ietvaros tiks noteikti principi, pēc kādiem identificēt

koplietojamo IKT infrastruktūru, kā arī izveidots konkrēts koplietošanas IKT

infrastruktūras komponenšu uzskaitījums. Detalizēti jautājums par IKT

koplietošanas resursiem tiks skatīts 3.3.uzdevuma ietvaros.

Koplietošanas IKT organizācijas struktūra

Koplietošanas organizācijas darbību sākotnēji nodrošinās VRAA,

koncentrējot visus VARAM resora iestāžu IKT tehniskos un personāla resursus.

Tālāko attīstību noteiks valsts IKT infrastruktūras optimizācijas plāns, kurā tiks

identificēti gan papildus tehniskie resursi, kas jānodod koplietošanas IKT

organizācijas rīcībā, gan tās institucionālās izmaiņas.

5.4. Valsts IKT vadītāju foruma funkcijas

Lai nodrošinātu koordinētu valsts IKT stratēģiskās attīstības principu un

scenārija ieviešanu resoros, kā arī valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu

īstenošanu, ņemot vērā resoru pamatdarbības vajadzības, nepieciešams izveidot

Valsts IKT vadītāju forumu. Tas ir forums, ar kura palīdzību tiek organizēta

horizontāla sadarbība starp visu resoru IKT organizācijām, resoru, kā arī

Koplietošanas IKT organizāciju, t.sk. sadarbojoties ar Informācijas sabiedrības

padomi un IKT ekspertu padomi.

Valsts IKT vadītāju foruma galvenās funkcijas

1. nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu starp foruma dalībniekiem,

daloties pieredzē par labāko praksi visās IKT pārvaldības jomās (attīstības

projekti, iepirkumi, tehniskie risinājumi, procesi, kompetenču attīstība utt.);

2. konsultēt Valsts IKT organizāciju jautājumos, kas saistīti ar valsts IKT

politikas, arhitektūras, procesu un normatīvo aktu izstrādi;

3. konsultēt resoru IKT organizācijas, IKT vadības padomes un Koplietošanas

IKT organizāciju gan organizatoriskos jautājumos (piemēram, projektu

vadības vai IKT pārvaldības procesu jautājumos), gan tehniskos jautājumos

(piemēram, attiecībā uz piemērotākās tehnoloģiskās platformas izvēli kādā

no jaunieviešamajiem IKT risinājumiem vai attiecībā uz starpsistēmu datu

apmaiņu);


32

4. koordinēt IKT attīstības plānošanu un projektu īstenošanu, novēršot

dublējošas funkcionalitātes attīstību vai nesavietojamu IS vai servisu

radīšanu atsevišķos resoros;

5. koordinēt IKT optimizācijas plānu realizēšanu visos resoros;

6. identificēt IKT attīstības vajadzības, kuras būtu lietderīgi attīstīt kā

koplietošanas resursus;

7. koordinēt valsts un pašvaldību IS sadarbspējas nodrošināšanu.

Valsts IKT vadītāju foruma sastāvs un struktūra

Valsts IKT vadītāju forums sastāvēs no resoru IKT vadītājiem,

Koplietošanas IKT organizācijas vadītāja, kā arī Satiksmes ministrijas pārstāvja (kā

vadošās valsts pārvaldes iestādes sakaru nozares pārstāvis) un Latvijas Pašvaldību

savienības deleģēta pārstāvja. Valsts IKT vadītāju forumu vadīs VARAM valsts

sekretāra vietnieks IKT jautājumos, sekretariāta funkcijas pildīs VARAM valsts

sekretāra vietnieka IKT jautājumos padotībā esošie departamenti.

Valsts IKT vadītāju foruma tiesības

Valsts IKT vadītāju forums izskatīs un sniegs atzinumus par visiem IKT

attīstības projektiem un būtiskākajiem izmaiņu pieprasījumiem, kuru:

● īstenošana ietekmēs valsts IS, IKT infrastruktūras vai IKT drošības

arhitektūru;

● īstenošanā vai darbības nodrošināšanā būs nepieciešama citu resoru iestāžu

līdzdalība, vai to ieviešana atstās ietekmi uz citu resoru iestāžu darbību;

● plānotās ieviešanas izmaksas ir vidēja un liela apjoma (apjoma lielums tiks

noteikts pildot valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu 3.2.,

saskaņojot ar nozaru ministrijām).

IKT vadītāju foruma tiesības un atzinumu sniegšanas process ir izvērsts

6.nodaļā, kā arī 2.pielikumā (detalizēts apraksts tiks izstrādāts IKT pārvaldības

uzlabošanas uzdevuma 3.1. ietvaros).

5.5. Resora IKT vadības padomes funkcijas

Lai nodrošinātu vienotu resora IKT pārvaldību, kas atbalsta un sekmē resora

pamatdarbības prioritāšu īstenošanu, kā arī nodrošina valsts IKT stratēģiskās

attīstības principu un scenārija koordinētu īstenošanu nozarēs, katra resora

ministrijas ietvaros ir izveidojama IKT vadības padome, kas nodrošina resora

pamatdarbības un IKT funkcijas mērķorientētu sadarbību. Padomes galvenās

funkcijas būtu:

● izvērtēt attiecīgā resora pamatdarbības, kā arī atbalstam nepieciešamo IKT

risinājumu attīstības nepieciešamību un prioritātes (nozares un nacionālā

līmenī);


33

● izstrādāt un saskaņot valsts IKT stratēģiskās attīstības principu ieviešanai

nepieciešamo IKT risinājumu izveides un darbības scenārijus, un koordinēt

to ieviešanu;

● nodrošināt iestāžu pamatdarbības procesu izmaiņas, ja tas nepieciešams

saistībā ar valsts IKT stratēģiskās attīstības principiem un ar tiem saistīto

dokumentu realizēšanu (skat. 6.attēlu).

6.attēls

Resora IKT vadības padomes sastāvs un struktūra

Lai nodrošinātu Resora IKT vadības padomes tiesības risināt un pieņemt

stratēģiskus attīstības jautājumus, padomei jāapvieno resora pamatdarbības virzienu

vadības pārstāvji (iestāžu vadītāji) un Resora IKT vadītājs. Padomi vada valsts

sekretārs vai tā deleģēta persona. Lai nodrošinātu iespējami labāko IKT un

pamatdarbības virzienu sadarbību, papildus resora iestāžu vadītājiem un

pamatdarbības virzienu vadītājiem, padomē var tikt iekļauti arī galveno IS pārziņi,

galvenie lietotāji, u.c.

5.6. Informācijas sabiedrības padomes funkcijas

Informācijas sabiedrības padome ir izveidota un darbojas saskaņā ar Ministru

kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumiem Nr.67 “Informācijas sabiedrības

padomes nolikums". Padomes mērķis ir sekmēt valsts stratēģisko mērķu

sasniegšanu, informācijas sabiedrības veidošanu Latvijā, koordinēt informācijas

sabiedrības iekļaušanos globālajā un Eiropas attīstības procesā, veicinot ilgtspējīgu

un noturīgu attīstību. Padomes funkcijās ietilpst nacionālo un nozaru stratēģisko

plānu un informācijas sabiedrības veidošanās procesu pārraudzīšana, saskaņotas


34

informācijas sabiedrības iekļaušanās globālajā un Eiropas attīstības procesā

koordinēšana, kā arī ar informācijas sabiedrības attīstību un valsts un nozaru

stratēģisko dokumentu ieviešanu saistīto IKT atbalsta ieviešanas un nodrošināšanas

koordinēšana.

Informācijas sabiedrības padomes uzdevumos ietilpst:

● vienoties par noteikta virziena koordinētu rīcību, lai IKT komponente

sekmētu attīstības plāna ieviešanu iespējami efektīvā un racionālā veidā;

● deleģēt Valsts IKT organizācijai izstrādāt detalizētus rīcības plānus, kā arī

koordinēt to praktisko ieviešanu.

● informēt Ministru kabineta locekļus par iespējām izmantot IKT valsts

pārvaldes un to uzdevumu izpildes pilnveidei.

Šobrīd padomi vada VARAM ministrs un tajā ietilpst ministriju un nozari

pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji saskaņā ar Informācijas sabiedrības

padomes nolikumu.

Ņemot vērā Informācijas sabiedrības padomes lomu un uzdevumus,

sākotnēji tās darbība tiks organizēta līdzšinējā kārtībā, precizējot tās kompetences

sfēru. Tomēr ilgtermiņā, lai nodrošinātu pietiekamu valsts un nozaru pamatdarbības

interešu pārstāvību, šādas padomes vadība būtu jāveic personai ārpus ministrijas,

kura ir atbildīga par Valsts IKT organizāciju. Atbilstoši tās pārnozaru raksturam,

tās vadību varētu veikt Ministru prezidents, Pārresoru koordinācijas centrs, Valsts

kanceleja vai kāds no iepriekšminētajiem sadarbībā ar VARAM ministru.

5.7. IKT ekspertu padomes funkcijas

IKT ekspertu padomes mērķis ir sekmēt IKT pielietošanu valsts pārvaldes

procesos, lai nodrošinātu un atbalstītu efektīvas publiskās pārvaldes veidošanu,

reģionālo attīstību, iedzīvotāju labklājības celšanu un IKT nozares attīstības

veicināšanu.

IKT ekspertu padome funkcionē VARAM sadarbībā ar IKT nozari

pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām. 2011.gada 28.decembrī VARAM

noslēdza sadarbības memorandu ar LTRK, 2012.gada 22.februārī - ar LIKTA un

LATA, kas paredz VARAM un nozares asociāciju sadarbību Latvijas valsts un

pašvaldību e-pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstībā, efektīvi izmantojot

IKT. Lai sekmētu minēto principu īstenošanu un mērķu sasniegšanu, LTRK,

LIKTA un LATA deleģē pārstāvjus VARAM vadītajā IKT nozares ekspertu

padomē.

5.8. Valsts IKT pārvaldības modeļa darbība

Informācija, kas atspoguļo piemēru tam, kādā veidā var tikt aprakstīta valsts

IKT modeļa darbība, ir sniegta 2.pielikumā. Valsts IKT pārvaldības modeļa

darbības apraksts tiks izstrādāts, sadarbojoties valsts IKT vadītājam, resoru IKT

vadītājiem, Koplietošanas IKT vadītājam un valsts IKT vadītāju forumam, kā to

paredz IKT pārvaldības uzlabošanas 3.1.uzdevums.


35

6. Optimālā valsts IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa

ieviešanas scenārijs

Optimālais valsts IKT pārvaldības modelis ir attēlots 8.attēlā. Šis modelis

salīdzinājumā ar šobrīd pastāvošo valsts IKT pārvaldības kārtību (skat. 7.attēlu)

paredz stiprināt valsts IKT pārvaldībā iesaistīto iestāžu kapacitāti, gan pārveidojot

esošās, gan arī izveidot jaunas organizatoriskās struktūrvienības efektīvākai valsts

IKT pārvaldībai. Ieviešanas scenārijs paredz pakāpenisku modeļa izveidi divos

posmos. Īstermiņa mērķis (1.posma noslēgums) attēlots 9.attēlā.

7.attēls


36

8.attēls


37

9.attēls

Vienlaikus IKT pārvaldības modeļa efektīvai darbībai būs nepieciešams

valsts IKT pārvaldības jomā principiāli mainīt lēmumu pieņemšanas kompetenci un

kārtību no valsts pārvaldē ierastās hierarhiskās struktūras uz horizontālu (jeb

matricveida) mijiedarbības modeli, kurā atsevišķos aspektos iestādēm būs jāievēro

citas hierarhiski tā paša līmeņa iestādes sagatavoti standarti, metodikas un

vadlīnijas, jāpilda lēmumi un uzdevumi.

IKT pārvaldības modeļa ieviešanā identificējami šādi galvenie rīcības

virzieni:

1. Valsts IKT organizācijas izveide;

2. Koplietošanas IKT organizācijas izveide;

3. Valsts IKT vadītāju foruma izveide;

4. resoru IKT organizāciju izveide;

5. resoru IKT vadības padomju izveide.

Katram rīcības virzienam, savukārt, var izdalīt šādas aktivitāšu grupas:

1. tiesiskās bāzes sagatavošana, kuras ietvaros ir jānodrošina ārējo normatīvo

aktu izstrāde un apstiprināšana IKT pārvaldības modelī paredzēto institūciju

izveidei un to darbības reglamentācijai;


38

2. organizatoriski-tehniskās bāzes sagatavošana, kuras ietvaros jāizstrādā

institūciju iekšējās organizācijas struktūra, procedūras, personāla pienākumu

apraksti, jāveic personāla piesaiste un apmācība, kā arī jānodrošina

tehniskais aprīkojums;

3. finansējuma nodrošināšana, kura ietvaros jāsaplāno un jāpiešķir

(jāpārstrukturē) IKT pārvaldības modelī paredzēto institūciju darbības

nodrošināšana, tajā skaitā personāla piesaiste un apmācība, tehniskā

nodrošinājuma iegāde u.c.

Ņemot vērā valsts IKT pārvaldības struktūras iecerētās pārveides mērogu un

ietekmi, valsts IKT pārvaldības modeļa ieviešana ir veicama pakāpeniski divos

etapos:

● 1.etapā tiks izveidotas visas būtiskās modeļa strukturālās komponentes un

uzsākta to darbība;

● 2.etapā tiks precizēta un paplašināta IKT pārvaldības modelī ietilpstošo

organizatorisko vienību kompetence un atbildība, kā arī paaugstināta IKT

koplietošanas pakalpojumu izmantošanas intensitāte gan no pakalpojumu

spektra, gan tvēruma viedokļa.

Šādu divu etapu pieeju vēlams īstenot, jo:

● šāda mēroga modeli pirms visaptverošas ieviešanas būtu lietderīgi aprobēt

praktiskā darbībā, finansiāli ietilpīgus pārveidojumus veicot tikai pēc

attiecīgo modeļa elementu darbības pārbaudes ierobežotā tvērumā un

funkcionalitātē. Piemēram, Koplietošanas IKT organizācija sākotnēji

nodrošinātu tikai jau izveidoto valsts e-pārvaldes koplietošanas elementu

darbību, kā arī VARAM resora IKT centralizāciju. IKT pārvaldības modeļa

ieviešanas 2.etapā būtu iespēja koplietošanas pakalpojumu centrā nodrošināt

IKT infrastruktūras un standarta IKT pakalpojumu sniegšanu tiem resoriem,

kuri to patstāvīgi nevēlas veikt un uzskata par lietderīgu IKT infrastruktūras

uzturēšanu uzticēt koplietošanas pakalpojumu centram;

● IKT pārvaldības modeļa operatīvās darbības uzsākšanai daļējas tā

funkcionēšanas tiesisko bāzi iespējams noteikt ar Ministru kabineta

protokollēmumu vai rīkojumu, taču pilnvērtīgai IKT pārvaldības modeļa

darbības nodrošināšanai, lai ievērotu tiesību aktu hierarhiju un atrisinātu

iestāžu funkcionālās padotības jautājumu valsts IKT pārvaldības jomā,

nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, nosakot principus, prasības un

kārtību normatīvajos aktos (likumos un Ministru kabineta noteikumos), kas,

savukārt, prasīs vairāk laika gan tiesiskā regulējuma izstrādei, gan

saskaņošanai.

6.1. Optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa 1.ieviešanas etaps


39

Optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa 1.ieviešanas etapā izveidotā IKT

pārvaldības shēma ir attēlota 9.attēlā.

Lai ieviestu IKT pārvaldības modeļa pamata organizatorisko struktūru,

1.ieviešanas etapā tiks izveidota:

1. Valsts IKT organizācija - IKT pārvaldības modeļa 1.ieviešanas etapā to

veidos precizējot un paplašinot esošo VARAM valsts sekretāra vietnieka

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos pakļautībā esošā

Elektroniskās pārvaldes departamenta un Publisko pakalpojumu

departamenta kompetenci un piesaistot tiem papildus speciālistus. Atsevišķu

uzdevumu veikšanai Valsts IKT organizācijai var tikt piesaistīti citu

VARAM struktūrvienību speciālisti. Tādējādi Valsts IKT organizācija būs

struktūra VARAM ietvaros, kuru vada VARAM valsts sekretāra vietnieks

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos (Valsts IKT vadītājs).

Lai izveidotu Valsts IKT organizāciju atbilstoši IKT pārvaldības modelim:

a. tiks precizēti VARAM departamentu reglamenti, darbinieku amata

apraksti;

b. Elektroniskās pārvaldes departamentam un Publisko pakalpojumu

departamentam piesaistīti papildus personāla resursi.

Pēc Valsts IKT organizācijas izveides tā uzsāks valsts IKT pārvaldības

1.prioritātes uzdevumu izpildi. IKT pārvaldības modeļa 1.ieviešanas etapā Valsts

IKT vadītāja apstiprinātie nacionāla līmeņa arhitektūras un tehnisko standartu

dokumenti būs rekomendējoša rakstura un izmantojami kā vadlīnijas un labās

prakses rekomendācijas un to piemērošana būs jāveic pēc brīvprātības principa.

Nepieciešamības gadījumā minētos dokumentus, lai tie būtu saistoši citām

iestādēm, valsts IKT organizācija virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā.

2. Koplietošanas IKT organizācija - IKT pārvaldības modeļa 1.ieviešanas etapā

tā nodrošinās tikai jau izveidoto valsts e-pārvaldes koplietošanas elementu,

kā arī centralizētu VARAM resora padotības iestāžu un pašas ministrijas IKT

infrastruktūras un standarta IKT pakalpojumu darbību. Koplietošanas IKT

organizācija darbību nodrošinās VRAA, koncentrējot visus VARAM resora

iestāžu IKT tehniskos un personāla resursus vienā VARAM padotības

iestādē.

Lai izveidotu Koplietošanas IKT organizāciju:

a. tiks pārstrādāts un apstiprināts VARAM resora IKT centralizācijas

plāns;

b. atbilstoši IKT pārvaldības modelim un VARAM resora IKT

centralizācijas plānam tiks izstrādāti un apstiprināti:

2.b.1. Koplietošanas IKT organizācijas procesi, funkcijas,

organizatoriskā struktūra;

2.b.2. Koplietošanas IKT iestādes nolikums, departamentu reglamenti,

darbinieku amata apraksti;


40

2.b.3. Koplietošanas IKT organizācijas darbībai nepieciešamo

tehnisko resursu apraksts un finansējuma aprēķins;

2.b.4. VARAM resora iestāžu reorganizācijas plāns.

c. tiks īstenota VARAM resora iestāžu reorganizācija, Koplietošanas

IKT organizācijai piesaistīti personāla resursi, gan pārceļot no

VARAM resora iestādēm, gan piesaistot papildus speciālistus.

Veicot VARAM resora iestāžu reorganizāciju, iestāžu IKT tehnoloģiskie,

personāla un budžeta resursi, kā arī IKT atbalsta funkciju izpilde atbilstoši

VARAM resora IKT centralizācijas plānam pakāpeniski tiks pārcelta no katras

resora iestādes uz Koplietošanas IKT organizāciju, nodrošinot iestāžu

pamatdarbības procesu nepārtrauktību.

3. Valsts IKT vadītāju forums - IKT pārvaldības modeļa 1.ieviešanas etapā tas

funkcionēs kā konsultatīva institūcija. Tā ietvaros pieņemtajiem lēmumiem

būs rekomendējošs raksturs, kas, savukārt, var tikt virzīti nepieciešamo

dokumentu sagatavošanai un apstiprināšanai Valsts IKT vadītājam vai

Ministru kabinetā.

Lai izveidotu Valsts IKT vadītāju forumu:

a. tiks izstrādāts un apstiprināts Valsts IKT vadītāju foruma reglaments;

b. atbilstoši resoru ministriju deleģējumam tiks noteikts un apstiprināts

foruma dalībnieku sastāvs.

Līdz konkrētā resora IKT organizācijas izveidei resora ministrija

dalībai Valsts IKT vadītāju forumā deleģē resora pārstāvi, kura darba

pienākumos ietilpst IKT jautājumu koordinācija resora ietvaros.

4. resoru IKT organizācijas - IKT pārvaldības modeļa 1.ieviešanas etapā resoru

ministrijas turpinās savu resoru ministriju un padotības iestāžu IKT

infrastruktūras un standarta IKT pakalpojumu centralizāciju. Centralizācijas

ietvaros atsevišķos resoros jau ir noteiktas, bet citos vēl tiks noteiktas

institūcijas, kuras turpmāk nodrošinās centralizētu IKT infrastruktūras un

standarta IKT pakalpojumu sniegšanu resora iestādēm. Minētās institūcijas

kalpos par pamatu resora IKT organizāciju izveidei.

Lai izveidotu resoru IKT organizācijas:

a. resoru ministrijas atbilstoši IKT pārvaldības modelim aktualizēs resora

IKT centralizācijas plānus;

b. resoru ministrijas atbilstoši IKT pārvaldības modelim un

aktualizētajam resora IKT centralizācijas plānam katra savā resorā

izstrādās vai aktualizēs un apstiprinās (vai, ja nepieciešams, virzīs

apstiprināšanai Ministru kabinetā):

4.b.1. resora IKT organizācijas procesus, funkcijas, organizatorisko

struktūru;

4.b.2. resora IKT organizācijas nolikumu, departamentu

(struktūrvienību) reglamentus (ja nepieciešams), darbinieku

amata aprakstus;


41

4.b.3. resora IKT organizācijas darbībai nepieciešamo tehnisko

resursu aprakstu un finansējuma aprēķinu;

4.b.4. resora iestāžu reorganizācijas plānu (ja nepieciešams).

c. resoru ministrijas īstenos resora iestāžu reorganizāciju (ja

nepieciešams).

IKT pārvaldības modeļa 1.ieviešanas etapā resora IKT organizāciju

veidošana īstenojama, ievērojot līdz šim jau paveikto resora IKT

infrastruktūras un IKT standarta pakalpojumu centralizācijā, nodrošinot

darbību pēctecību un organizējot to kā loģisku centralizācijas turpinājumu.

5. resoru IKT vadības padomes - lai izveidotu resoru IKT vadības padomes,

resoru ministrijas atbilstoši IKT pārvaldības modelim katra savā resorā

izstrādās vai aktualizēs un apstiprinās resora IKT vadības padomes

reglamentu un personālsastāvu.

6.2. Optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa 2.ieviešanas etaps

Optimālā valsts IKT pārvaldības modeļa 2.ieviešanas etapā tiks izveidota

optimālā IKT pārvaldības shēma, kas attēlota 8.attēlā. 2.ieviešanas etapā tiks

attīstīta iepriekšējā etapā izveidotās modeļa organizatoriskās struktūras kapacitāte

un kompetence:

1. Valsts IKT organizācija – tiks paplašināta VARAM valsts sekretāra

vietnieka kā Valsts IKT vadītāja kompetence, nodrošinot, ka Valsts IKT

vadītājam ir tiesības apstiprināt gan iestādēm saistošus, gan rekomendējošus

tehniska rakstura IKT jomas dokumentus (nacionāla līmeņa IKT arhitektūras

dokumentus, IKT pārvaldības procesus, tehniskos standartus, kā arī

vadlīnijas IKT jomā). Savukārt, Ministru kabinetam būs jāapstiprina tikai

augsta līmeņa dokumenti, kas nosaka valsts IKT attīstības politiku

(piemēram, valsts IKT stratēģiskās attīstības principus un scenāriju). Tāpat

Valsts IKT vadītājam tiks paredzēts pienākums izvērtēt un saskaņot valsts

budžeta finansējuma pieprasījumus IKT attīstībai un uzturēšanai.

2. Lai to īstenotu, tiks izstrādāts Valsts IKT pārvaldības likums, ar kura

palīdzību tiks pilnvērtīgi ieviests un normatīvi noteikts koncepcijā

aprakstītais optimālais valsts IKT pārvaldības modelis (skat.

6.4.apakšnodaļu).

3. Koplietošanas IKT organizācija – modeļa 2.ieviešanas etapā tā izstrādās un

ieviesīs jaunus valsts e-pārvaldes koplietošanas elementus, t.sk. tos, kuri tiks

identificēti izstrādājot valsts IKT infrastruktūras optimizācijas plānu.

Resoriem, kuri izrādīs vēlmi uzticēt savas IKT infrastruktūras

uzturēšanu Koplietošanas IKT organizācijai, tā nodrošinās centralizētu

resoru ministriju un to padotības iestāžu IKT infrastruktūras un standarta

IKT pakalpojumu darbību.

Lai resora IKT infrastruktūru nodotu uzturēšanā Koplietošanas IKT

organizācijai:


42

a. tiks aktualizēts un apstiprināts attiecīgā resora IKT centralizācijas

plāns, kurā cita starpā tiks ietverti:

3.a.1. resora IKT centralizācijai nepieciešamo tehnisko un

personāla resursu apraksts un finansējuma aprēķins,

izvērtējot un pēc iespējas izmantojot un Koplietošanas IKT

organizācijai pārņemot attiecīgā resora rīcībā jau esošos IKT

tehniskos, personāla un finanšu resursus;

3.a.2. resora IKT infrastruktūras, personāla resursu un IKT

standarta pakalpojumu pārnešanas plāns, kurš, ja

nepieciešams, ietver arī resora iestāžu reorganizācijas plānu;

b. tiks īstenota pakāpeniska attiecīgā resora IKT infrastruktūras,

personāla resursu un IKT standarta pakalpojumu pārnešana uz

Koplietošanas IKT organizāciju, vajadzības gadījumā reorganizējot

resora iestādes.

4. Valsts IKT vadītāju forums – modeļa 2.ieviešanas etapā Valsts IKT vadītāju

forumam tiks dotas tiesības atbalstīt vai noraidīt iestāžu IKT attīstības

projektus un būtiskākos izmaiņu pieprasījumus, kuru īstenošana:

a. ietekmēs valsts IS arhitektūru;

b. ieviešanā vai darbības nodrošināšanā būs nepieciešama citu resoru

iestāžu līdzdalība vai to ieviešana atstās ietekmi uz citu resoru

iestāžu darbību;

c. kuru plānotās ieviešanas izmaksas ir vidēja un liela apjoma

(apjoma lielums tiks noteikts pildot valsts IKT pārvaldības

uzlabošanas uzdevumu 3.2., saskaņojot ar nozaru ministrijām).

Citos jautājumos Valsts IKT vadītāju forums funkcionēs kā

konsultatīva institūcija un pieņemtajiem lēmumiem būs rekomendējošs

raksturs, kas, savukārt, var tikt virzīti nepieciešamo dokumentu

sagatavošanai un apstiprināšanai Valsts IKT vadītājam vai Ministru

kabinetam.

5. Resoru IKT organizācijas – modeļa 2.ieviešanas etapā resoru IKT

organizācijas pabeigs modeļa 1.ieviešanas etapā uzsāktās aktivitātes un

uzsāks pilnvērtīgu darbību. Papildus, noteiktos IKT pārvaldības aspektos

tiem tiks deleģētas lēmumu pieņemšanas tiesības un atbildība.

6. Resoru IKT vadības padomes – modeļa 2.ieviešanas etapā resoru IKT

vadības padomes pabeigs modeļa 1.ieviešanas etapā uzsāktās aktivitātes un

uzsāks pilnvērtīgu darbību.

7. Informācijas sabiedrības padome – lai nodrošinātu pietiekamu valsts un

nozaru pamatdarbības interešu pārstāvību, tiks noteikts, ka Informācijas

sabiedrības padomes vadību veic amatpersona, kuras pārraudzībā neatrodas

Valsts IKT organizācija. Attiecīgi tiks veikti nepieciešamie grozījumi

Informācijas sabiedrības padomes nolikumā.


43

10.attēls

Valsts IKT organizācija

Resora IKT organizācija

Valsts IKT vadītāju forums

Koplietošanas IKT organizācija

3 mēn 6 mēn 9 mēn 12 mēn

1. prioritātes uzdevumi

VARAM departamentu un nodaļu nolikumu izmaiņas, iekļaujot jaunās funkcijas

Apstiprināta jaunā struktūra

Personāla atlase

Resora IKT vadītāja atlase

Resora IKT vadības padomes izveidošana

Resora IKT vadītājs iecelts, resora IKT vadības padome izveidota

Pabeidz centralizētas Resora IKT organizācijas izveidošanu

Izstrādā foruma nolikumu, nosaka sastāvu

Apstiprina MK

Valsts IKT vadītāju forums izveidots

Izveidotas centralizētas IKT organizācijas visos resoros

Izstrādā nolikumu, organizatorisko struktūru, funkcijas un procesus, nosaka nepieciešamo

personālsastāvu, tehniskos resursus un finansējumu

Apstiprina MK

Veic reorganizāciju, pārceļ personālu no esošajām

struktūrām uz jauno

Koplietošanas IKT organizācija uzsāk darbu

Valsts IKT organizācija nokomplektēta

Valsts IKT pārvaldības likuma izstrāde (lēmumu pieņemšanas tiesības Valsts IKT vadītāju

forumam, kā arī lēmumu pieņemšanas tiesību deleģēšanas iespējas IKT organizāciju vadītājiem)

Modeļa ieviešanas 1.etaps pabeigts

Modeļa

ieviešanas

2.etaps

pabeigts


18 mēn


Informācijas sabiedrības padome (ISP) Apstiprināts jauns ISP nolikums

ISP nolikuma grozījumi MK

30 mēn

6.3. Valsts IKT modeļa tālākā attīstība

Izstrādājot koncepciju, tika identificēti vairāki procesi, kuru detalizēta

izstrāde ir paredzama pēc koncepcijas esošo uzdevumu uzsākšanas vai īstenošanas.

Koncepcijas ietvaros apzinātās, bet nedetalizētās funkcijas un procesi, kurus

nepieciešams detalizēt tālākā koncepcijas attīstības un valsts IKT stratēģiskās

attīstības principu un scenārija izstrādes gaitā, to aktualitāti izvērtējot arī

koncepcijas pārskata ziņojumu ietvaros, ir:

izmaksu plānošanas, kontroles un vadības procesu izstrāde un

ieviešana valsts IKT pārvaldībā;

vienotās risku vadības procesa definēšana un ieviešana valsts IKT

pārvaldībā.

Tāpat ir paredzams, ka koncepcijas ieviešanas gaitā var tikt identificēti citi

veicamie uzdevumi. Par koncepcijas ieviešanas gaitu ir plānots Ministru kabinetā

iesniegt divus ikgadējos ziņojumus. Ziņojumos tiks iekļauti arī to starplaikā

identificētie nepieciešamie koncepcijas papildinājumi un precizējumi.


44

6.4. Valsts IKT pārvaldības likums

Lai pilnvērtīgi ieviestu daļēji centralizētu valsts IKT pārvaldības

organizatorisko modeli, tiks izstrādāts Valsts IKT pārvaldības likums. Likumā tiks

noteiktas visu iesaistīto pušu (Valsts IKT organizācijas, resora IKT organizāciju,

koplietošanas IKT organizācijas, valsts IKT vadītāju foruma) lomas, pienākumi un

tiesības, sadarbības kārtība, kā arī definēti valsts IKT pārvaldības, t.sk. arī IKT

attīstības un uzturēšanas, budžeta līdzekļu piešķiršanas procesi.

Valsts IKT pārvaldības likuma ietvaros tiks izveidots un noteikts visām

iesaistītajām pusēm skaidrs un saprotams Koplietošanas IKT organizācijas darbības

modelis, kā arī nepieciešamība izveidot Koplietošanas IKT organizācijas sniegto

pakalpojumu katalogu un pakalpojumu aprakstus. Šāds deleģējums ļaus

Koplietošanas IKT organizācijai uzticēt ārpus Ministru kabineta padotības esošu

valsts pārvaldes iestāžu IKT infrastruktūras un IKT standarta pakalpojumu

uzturēšanu. Tāpat arī Valsts IKT pārvaldības likumā ietvertais deleģējums Valsts

IKT vadītāju foruma izveidei ļaus forumā iesaistīt arī ārpus Ministru kabineta

padotības esošās valsts pārvaldes iestādes.

7. Optimālā valsts IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa

ieviešanas ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

IKT izmantošana valsts pārvaldē saistāma ne tikai ar iespējami efektīvāku

pamatdarbības procesu nodrošināšanu, bet arī ar pārvaldes procesu pārveidi, lai

pilnveidotu publisko pakalpojumu sniegšanu. Tomēr gadījumos, kad IKT netiek

koordinēti pārvaldīta, ir praktiski neiespējams nodrošināt nepieciešamo sadarbību,

lai IKT tiktu visaptveroši izmantotas pamatdarbības procesu atbalstam iestādes vai

nacionālā līmenī20.

Optimālā valsts IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa īstenošana prasīs

papildus budžeta līdzekļus četru jaunu amata vietu izveidošanai Valsts IKT

organizācijā. Tomēr tiek prognozēts, ka IKT pārvaldības modelim pilnvērtīgi

darbojoties, veiktie ieguldījumi atmaksāsies, novēršot pārklājošās investīcijas IKT

attīstībā, izmantojot mēroga efektu IKT standarta risinājumu iegādē un uzturēšanā,

kā arī efektīvi plānojot un salāgojot valsts pārvaldes pamatdarbības procesus

transformācijas kontekstā ar valsts pārvaldes IKT infrastruktūras iespējām,

balstoties ne vien uz atsevišķas iestādes vai vairāku viena resora iestāžu

ieguldījumu, bet gan pilnvērtīgi izmantojot visas sinerģijas, ko sniedz valsts IKT

infrastruktūras kopums.

Lai objektīvi novērtētu IKT pārvaldības organizatoriskā modeļa pārveides

finanšu ietekmi, šobrīd nav pietiekamas faktoloģiskās informācijas par IKT

izdevumiem valsts pārvaldē. Viens no modeļa pilnveides uzdevumiem ir nodrošināt

20

http://is2.lse.ac.uk/asp/aspecis/20060095.pdf

















45

standartizētu IKT ieguldījumu uzskaiti un budžeta plānošanu, kas ir

priekšnoteikums labai pārvaldībai un turpmākai ciešai IKT izmaksu kontrolei un

optimizācijai. Šādus principus neieviešot, valsts IKT izmaksas nebūs pietiekami

pārvaldītas.

Papildus budžeta līdzekļi Valsts IKT organizācijā ir nepieciešami, jo IKT

pārvaldības organizatoriskā modeļa sekmīgai darbībai VARAM papildus esošo

funkciju izpildei būs jāveic jaunas funkcijas, kas saistītas ar politikas izstrādi, tās

īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu arī valsts IKT infrastruktūras jomā un

valsts IKT pakalpojumu pārvaldības jomā. Šim nolūkam Valsts IKT organizācijā

paredzēts izveidot šādas četras jaunas amata vietas:

1. IKT infrastruktūras arhitekts;

2. IKT infrastruktūras speciālists;

3. IKT pakalpojumu pārvaldības eksperts;

4. IKT pakalpojumu pārvaldības speciālists.

IKT infrastruktūras arhitekts un IKT infrastruktūras speciālists būs atbildīgi

par valsts politikas un normatīvo aktu izstrādi, to ieviešanas koordināciju un

uzraudzību, kā arī metodisko vadību valsts IKT infrastruktūras uzturēšanas un

attīstības jomā. IKT infrastruktūras arhitekts un IKT infrastruktūras speciālists

nodrošinās koncepcijas uzdevumu izpildi attiecībā uz IKT infrastruktūras

arhitektūras izstrādi, IKT infrastruktūras optimizācijas plāna izstrādi, gala iekārtu

izmantošanas un pārvaldības principu un IKT resursu iegādes un izmantošanas

principu izstrādi.

IKT pakalpojumu pārvaldības eksperts un IKT pakalpojumu pārvaldības

speciālists būs atbildīgi par valsts politikas un normatīvo aktu izstrādi, to ieviešanas

koordināciju un uzraudzību, kā arī metodisko vadību valsts IKT pakalpojumu

pārvaldības jomā. IKT pakalpojumu pārvaldības eksperts un IKT pakalpojumu

pārvaldības speciālists nodrošinās koncepcijas uzdevumu izpildi attiecībā uz IKT

pārvaldības procesu vadlīniju izstrādi, standartu un vadlīniju izstrādi elektronizēto

valsts pārvaldes procesu darbības nepārtrauktībai, uzticamībai un drošībai, IKT

izmaksu uzskaites un budžeta plānošanas principu un vadlīniju izstrādi, kā arī IKT

attīstības projektu īstenošanas kvalitātes uzlabošanu, tajā skaitā, izstrādājot projektu

vadības un izstrādes metožu vadlīnijas un nodrošinot to ieviešanu.

5.tabula

Finansiālā ietekme uz valsts budžetu

Turpmākie trīs gadi (latos)

201321

2014 2015

Kopējās izmaiņas budžeta ieņēmumos t.sk.: - - -

21

2013.gadā koncepcija tiks īstenota VARAM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī pieļaujot iespēju veikt

budžeta līdzekļu pārdali starp resoriem, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.


46

Izmaiņas valsts budžeta ieņēmumos - - -

Izmaiņas pašvaldību budžeta ieņēmumos - - -

Kopējās izmaiņas budžeta izdevumos t.sk.: 80 163 70 162 70 762

Izmaiņas valsts budžeta izdevumos 80 163 70 162 70 762

Izmaiņas pašvaldību budžeta izdevumos - - -

Kopējā finansiālā ietekme: -80 163 -70 162 -70 762

Finansiālā ietekme uz valsts budžetu -80 163 -70 162 -70 762

Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetu - - -

Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins Skat. 6.tabulu.

Cita informācija - - -

Izmaiņas budžeta izdevumos 2016.-2018.gadā 2016.gadā -

70 162

2017.gadā -

70 162

2018.gadā -

70 162

6.tabula

Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins

Kods Rādītājs/koda nosaukums 2013.gads22

2014.gads 2015.gads

1 2 3 4 5

1000 -

9000 IZDEVUMI - KOPĀ 80 163 70 162 70 762

1000 -

4000;

6000 -

7000

Uzturēšanas izdevumi 70 163 70 162 70 162

1000 -

2000

Kārtējie izdevumi

70 163 70 162 70 162

1000 Atlīdzība 59 147 59 146 59 146

1100 Atalgojums 47 664 47 664 47 664

1110 Mēnešalga 47 664 47 664 47 664

1119 Pārējo darbinieku mēnešalga (darba

alga) 47 664 47 664 47 664

IKT infrastruktūras arhitekts (amata

saime 19.4; amata līmenis IV, mēnešalgu

grupa 12 (alga 1088 LVL),

IKT infrastruktūras speciālists (amata

22

2013.gadā koncepcija tiks īstenota VARAM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī pieļaujot iespēju veikt

budžeta līdzekļu pārdali starp resoriem, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.


47

saime 19.4; amata līmenis III, mēnešalgu

grupa 10 (alga 825 LVL)

IKT pakalpojumu pārvaldības eksperts

(amata saime 19,3; amata līmenis III,

mēnešalgu grupa 13 (alga 1088 LVL)

IKT pakalpojumu pārvaldības speciālists

(amata saime 19,3; amata līmenis IIA,

mēnešalgu grupa 11 (alga 971 LVL)

Mēneša algas fonds 3972 LVL x 12

mēn.= 47664 LVL

1200

Darba devēja valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas,

sociāla rakstura pabalsti un

kompensācijas 11 483 11 482 11 482

1210 Darba devēja valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas 11 483 11 482 11 482

2000 Preces un pakalpojumi 11 016 11 016 11 016

2100 Mācību, darba un dienesta komandējumi,

dienesta, darba braucieni 2 500 2 500 2 500

Darbinieku piedalīšanās apmācībās

kompetences celšanas veicināšanai,

darba un dienesta komandējumi ārvalstu

pieredzes izzināšanai IKT pārvaldības un

arhitektūras jomā, dalība ES darba

grupās un sanāksmēs IKT jomas

jautājumos, kā arī ar IKT jomu saistītajos

ārvalstu un iekšzemes semināros un

konferencēs

Dalības maksa, ceļa izdevumi, viesnīcas

izdevumi, dienas nauda 625 LVL x 4 cilv.

= 2 500 LVL

2110 Iekšzemes mācību, darba un dienesta

komandējumi, dienesta, darba braucieni 500 500 500

2111 Dienas nauda 100 100 100

2112 Pārējie komandējumu un dienesta, darba

braucienu izdevumi 400 400 400

2120 Ārvalstu mācību, darba un dienesta

komandējumi, dienesta, darba braucieni 2 000 2 000 2 000

2121 Dienas nauda 400 400 400

2122 Pārējie komandējumu un dienesta, darba

braucienu izdevumi 1 600 1 600 1 600

2200 Pakalpojumi 7 579 7 579 7 579

2210 Pasta, telefona un citu sakaru

pakalpojumi 2 400 2 400 2 400

2219 Pārējie sakaru pakalpojumi 2 400 2 400 2 400


48

Mob.sakaru pakalpojumu apmaksa 30

LVL x 4 cilv. x 12 mēn.= 1440 LVL,

telefona pakalpojumi 720 LVL, pasta

izdevumi 240 LVL

2220 Izdevumi par komunālajiem

pakalpojumiem 532 532 532

2222 Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju 52 52 52

2223 Izdevumi par elektroenerģiju 480 480 480

2230 Iestādes administratīvie izdevumi un ar

iestādes darbības nodrošināšanu saistītie

izdevumi 1 355 1 355 1 355

2231

Administratīvie izdevumi un

sabiedriskās attiecības, kursu un semināru

organizēšana 1 000 1 000 1 000

2239 Pārējie iestādes administratīvie izdevumi 355 355 355

2240 Remonta darbi un iestāžu uzturēšanas

pakalpojumi (izņemot ēku, būvju un ceļu

kapitālo remontu) 2 172 2 172 2 172

2243 Iekārtas, inventāra un aparatūras

remonts, tehniskā apkalpošana 345 345 345

2244 Ēku, būvju un telpu uzturēšana 1 827 1 827 1 827

2250 Informācijas tehnoloģijas pakalpojumi 1 120 1 120 1 120

2251 Informācijas sistēmas uzturēšana 270 270 270

2252 Informācijas sistēmas licenču nomas

izdevumi 50 50 50

2259 Pārējie informācijas tehnoloģiju

pakalpojumi 800 800 800

2300

Krājumi, materiāli, energoresursi, prece,

biroja preces un inventārs, kurus

neuzskaita kodā 5000 937 937 937

2310 Biroja preces un inventārs 887 887 887

2311 Biroja preces 787 787 787

2312 Inventārs 100 100 100

2350 Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas

materiāli 50 50 50

5000;

9000

Kapitālie izdevumi

10 000 0 600

5000 Pamatkapitāla veidošana 10 000 0 600

5100 Nemateriālie ieguldījumi 1 600 0 0

5110 Attīstības pasākumi un programmas

5120 Licences, koncesijas un patenti, preču

zīmes un līdzīgas tiesības 1 600 0 0

5121 Datorprogrammas 1 600 0 0

5129 Pārējās licences, koncesijas un patenti,

preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības

5200 Pamatlīdzekļi 8 400 0 600


49

5230 Pārējie pamatlīdzekļi 8 400 0 600

5238 Datortehnika, sakaru un cita biroja

tehnika 5 200 0 600

Datortehnikas iegādei = 4000 LVL,

kopētāja iegādei 1200 LVL. 2015.gadā

600 LVL portatīvā datora iegādei.

5239 Pārējie iepriekš neklasificētie

pamatlīdzekļi 3 200 0 0

Darbavietu nodrošināšana 800 LVL x 4

cilv.= 3200 LVL (Vienas darbavietas

izveidei nepieciešams: darba galds,

dokumentu skapis, printera galds, drēbju

skapis, dokumentu plaukti. Papildus uz

visiem darbiniekiem viens apspriežu

galds ar krēsliem)

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs


50

1.pielikums

Koplietojamie standarta infrastruktūras pakalpojumi un

biznesa standarta informācijas sistēmas

I E-pakalpojumu koplietošanas komponentes

Nr Nosaukums Apraksts Statuss

1 Vienota klientu

elektroniskās apkalpošanas

vietne

Portāls www.latvija.lv - centralizēta tehnoloģiskā

platforma valsts e-pakalpojumu publicēšanai

(definējami izņēmuma gadījumi)

P

2 Iedzīvotāju autentifikācijas

modulis

Iedzīvotāju autentifikācijas risinājums, kas ietver

dažādus autentifikācijas risinājumus, ko iestādes

izmanto pēc nepieciešamības (e-identifikācija; e-

paraksts; i-bankas; u.c.)

P

3 Interneta maksājumu

modulis

Interneta maksājumu apkalpošanas risinājums, kas

ietver dažādus maksājumu pakalpojumu sniedzējus,

ko iestādes izmanto pēc nepieciešamības (i-bankas;

kredītkartes u.c.)

P

4 Publisko pakalpojumu

katalogs

Vienots risinājums publisko pakalpojumu aprakstu

publicēšanai un izplatīšanai

P

5 Iedzīvotāja profils (darba

vieta)

Vienots iedzīvotāja profils valsts saziņai ar

iedzīvotāju

P/R

6 Iestādes darbinieka darba

vieta

Web saskarne pakalpojumu procesu realizēšanai

manuālā veidā.

P

7 Standartizēta piekļuve valsts

pamatreģistriem

VISS – standartizētas saskarnes sadarbībai ar valsts

pamatreģistriem

P

8 e-pakalpojumu izpildes

auditācijas/ drošības

risinājums

Caur e-pakalpojumu koplietošanas platformu

sniegtajiem pakalpojumiem centralizēti nodrošināts

drošības un darbību auditācijas risinājums.

P

9 Web ievadformu ģenerators Vienots risinājums pakalpojumu ievadformu

vienkāršai un standartizētai izveidei (balstoties uz

konfigurāciju, nevis individuālu pakalpojumu

programmēšanu)

R

10 Vienotā iesnieguma forma

valsts iestādēm

Vienota iesnieguma forma iesniegumu iesniegšanai

valsts iestādēm.

R

11 E-konsultāciju risinājums Vienots risinājums, kas sniedz iespēju valsts

iestādēm pārvaldīt iedzīvotāju konsultācijas

elektroniskā veidā.

R

12 Ar citu ES dalībvalstu e- Dalībvalstīm jānodrošina citu ES DV parakstīto G

http://www.latvija.lv/






51

parakstu parakstītu

dokumentu validācijas rīks

dokumentu validācija. Ir izveidots Trusted list un

OpenSource risinājums pārbaudei, kuru

nepieciešams implementēt.

13 Iepirkumu komisiju darba

vieta

Lai nodrošinātu valsts iepirkumu komisijām piekļuvi

reģistru datiem un novērstu izziņu nepieciešamību,

veidojama vienota darba vieta

G

14 Tulkošanas modulis iestāžu

lapām un e-pakalpojumiem

Vienots risinājums, ko iestādes izmantos mājas lapu

un pakalpojumu rezultātu tulkošanai

G

P - produkcijā; R- ražošanā; G- gatavošanas fāzē

II Atbalsta informācijas sistēmas

1. Personāla vadības sistēmas

2. Grāmatvedības informācijas sistēmas

3. Lietvedības informācijas sistēmas

4. DWH risinājumi

5. CRM risinājumi

III Standarta infrastruktūras pakalpojumi

1. E-pasts

2. Autentifikācija

3. Failu uzglabāšana

4. Datu bāzu vadības sistēmas

5. Tīmekļa servisi

6. Tīmekļa vietnes



http://ec.europa.eu/information_society/policy/esignature/eu_legislation/trusted_lists/index_en.htm



https://joinup.ec.europa.eu/software/sd-dss/description




52

2.pielikums

Valsts IKT pārvaldības modeļa darbība

Valsts IKT pārvaldības modeļa darbība ir iedalāma šādos augsta līmeņa

procesos:

1. IKT pārvaldības dokumentu izstrāde un apstiprināšana;

2. IKT attīstības plānošana;


apstiprināšana;

4. IKT resursu sagāde;

5. IKT attīstības projektu un programmu realizēšana;

6. IKT resursu optimizācijas projektu realizēšana;

7. IKT resursu uzturēšana;

8. finansējuma piesaiste IKT attīstībai un uzturēšanai.

Valsts IKT pārvaldības procesu raksturo vairāku procesu kopums, kas paredz

nepārtrauktu esošās situācijas analīzi un problēmu novēršanu sekmīgai valsts IKT

pārvaldības īstenošanai (1.attēls).

1.attēls

Plāno - Dari - Pārbaudi - Rīkojies vadības process

IKT pārvaldības procesu kopums veido iteratīvu pieeju IKT pārvaldībai, kas

sākas ar Valsts IKT attīstības plānošanu atbilstoši nacionālajām pamatdarbības

prioritātēm un resoru apzinātajām vajadzībām, otrajā posmā nodrošinot mērķtiecīgu

un pārvaldītu īstenošanas darbu, veicot arī pastāvīgu rezultātu novērtējumu, pēcāk

formulējot jaunus/precizētus principus valsts IKT un IKT pārvaldības pilnveidei.


53

2.attēls

IKT pārvaldības procesi (kopsavilkums)

1. IKT pārvaldības dokumentu izstrāde un apstiprināšana

3.attēls

Dokumentu izstrāde

Nepieciešamos dokumentus (stratēģiskās attīstības, arhitektūras, politikas,

procesus, standartus, vadlīnijas, optimizācijas plānus) atbilstoši koncepcijas

5.1.apakšnodaļā definētajiem uzdevumiem izstrādās Valsts IKT organizācija.

Atzinumu sniegšana

Visus dokumentus, pirms to apstiprināšanas izvērtēs Valsts IKT vadītāju

forums un savas kompetences ietvaros sniegs par tiem atzinumu. IKT pārvaldības

dokumentu izstrādē un apstiprināšanā tiks iesaistīta arī IKT ekspertu padome un

pēc nepieciešamības – Informācijas sabiedrības padome. Informācijas sabiedrības

padome izskatīs augsta līmeņa dokumentus, kas nosaka valsts IKT attīstības


54

politiku (piemēram, stratēģiskās attīstības principus un scenāriju), kuras

apstiprināšanu veiks Ministru kabinets.

Dokumentu apstiprināšana

Atbilstoši pašreizējam valsts pārvaldes normatīvajam regulējumam visus

dokumentus, kas ir saistoši vairāk nekā vienam resoram, apstiprina Ministru

kabinets. Savukārt, ieviešot jauno valsts IKT pārvaldības modeli, tiks noteikts, ka

Ministru kabinets apstiprina tikai augsta līmeņa dokumentus, kas nosaka valsts IKT

attīstības politiku (piemēram, valsts IKT stratēģiskās attīstības principus un

scenāriju). Savukārt, tehniska satura dokumentu (standartu, IKT pārvaldības

procesu, labās prakses vadlīniju), kuru ieviešana ir īstenojama piešķirto budžeta

līdzekļu ietvaros, apstiprināšana tiks deleģēta Valsts IKT vadītājam. Ja kāda

tehniska satura dokumenta ieviešanai būs nepieciešami papildus budžeta līdzekļi,

tad šāds dokuments būs jāapstiprina Ministru kabinetā.

2. IKT attīstības plānošana

IKT attīstības plānošana tiek veikta divos līmeņos - resoru ietvaros un

nacionālā mērogā.

1) IKT attīstības plānošana resora ietvaros 4.attēls

Resoru ietvaros saskaņā ar informatīvo ziņojumu “Par Microsoft

infrastruktūras programmatūras izmantošanas un informācijas tehnoloģiju

infrastruktūras optimizācijas iespējām ministrijās un to padotības iestādēs”23

iestādes izstrādā resoru IKT optimizāciju plānus, kuri paredz IKT pārvaldību

koncentrēt resora līmenī.

Lai nodrošinātu, ka resoru līmeņa IKT pārvaldība notiek saskaņā ar resora

iestāžu pamatdarbības vajadzībām un ievērojot resora prioritātes, resoru ietvaros

jānodrošina, ka lēmumu pieņemšanas procesā (konsultācijās) ir iesaistīti kā IKT

vadītājs, tā arī pamatdarbības virzienu vadītāji (piemēram, iestāžu vadītāji). 23



















55

Atsevišķās ministrijās IKT pārvaldība jau šobrīd notiek pēc šāda pārvaldības

modeļa.

Resora IKT organizācijas sagatavoto resora IKT attīstības/optimizācijas

plānu izskata arī Valsts IKT organizācija, novērtējot tajā plānoto aktivitāšu sasaisti

un mijiedarbību ar valsts IKT stratēģiskās attīstības principiem.

Gala lēmumu par projektu paketi un to prioritātēm pieņem ministrs vai

attiecīgās ministrijas valsts sekretārs.

2) IKT plānošana nacionālā mērogā 5.attēls

Valsts IKT organizācija apkopo un analizē visu resoru projektus un IKT

vajadzības, kā arī sadarbībā ar resoriem formulē un identificē IKT vajadzības, kas

izriet no nacionāla līmeņa plāniem un likumdošanas iniciatīvām.

Resoru projekti, plāni un vajadzības

Valsts IKT organizācija identificē savstarpējās sakarības starp projektiem,

iespējamo funkcionālo pārklāšanos, sagrupē radniecīgos projektus programmās,

sastāda kopējo projektu un programmu sarakstu, nosaka atbildīgās iestādes,

identificē finansējuma avotus. IKT attīstības plānošanas cikls atbilst vidējam

attīstības plānošanas dokumentu darbības termiņam (saskaņā ar Attīstības

plānošanas sistēmas likuma 8.pantu – līdz septiņiem gadiem).

IKT vajadzības, kas izriet no nacionālā līmeņa plāniem un iniciatīvām

Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes procesu attīstība praktiski tiek īstenota arī e-

pārvaldes risinājumos, tad viena no Valsts IKT organizācijas funkcijām ir sekmēt

(t.sk. sniedzot atzinumus) tādas prakses iedibināšanu valsts pārvaldē, kur


56

pamatdarbības attīstības virzieni un prioritātes tiek skatītas neatrauti un integrēti ar

to īstenošanai nepieciešamo IKT atbalstu. Tas nozīmē, ka valsts attīstības

plānošanas dokumentos un normatīvo aktu anotācijās jābūt iestrādātai attiecīgo

pamatdarbības uzdevumu sasniegšanai nepieciešamajiem IKT stratēģiskās attīstības

principiem vai pasākumiem, kas ir saskaņoti ar informācijas sabiedrības attīstības,

kā arī kopējiem valsts IKT attīstības principiem.


apstiprināšana

6.attēls

Projektu definēšana

IKT attīstības projektu, būtiska izmaiņu pieprasījuma definīcijas dokumentu

vai projekta koncepciju izstrādā resora IKT organizācija vai arī Koplietošanas IKT

organizācija - atkarībā no tā, kas ir noteikta par attiecīgā projekta realizēšanas

atbildīgo iestādi. Tas notiek ciešā sadarbībā ar attiecīgā resora pamatdarbības

funkcijām (to vadītājiem un speciālistiem), kuru atbalstam ir nepieciešams IKT

risinājums. Ja projekta rezultātā ir paredzēts izveidot jaunu IS, projekta definīcijas

fāzē tiek identificēts “pasūtītājs” – IS pārzinis, informācijas resursa pārzinis

(pārziņi) jeb attiecīgā pamatdarbības procesa turētājs, kā arī galvenie lietotāji un

atbildīgie par datu kvalitāti.

Projektu horizontāla izvērtēšana

Valsts IKT vadītāju forums izskata un sniedz atzinumu par visiem IKT

projektiem, kuru:

● īstenošana ietekmēs valsts IS arhitektūru;

● ieviešanā vai darbības nodrošināšanā būs nepieciešama citu resoru iestāžu

līdzdalība vai to ieviešana atstās ietekmi uz citu resoru iestāžu darbību;


57

● kuru plānotās ieviešanas izmaksas ir vidēja un liela apjoma (apjoma lielums

tiks noteikts pildot valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu 3.2.,

saskaņojot ar nozaru ministrijām).

Ja atzinums ir negatīvs, tas tiek nosūtīts:

1. vidēja apjoma projekta gadījumā - resora ministrijas vadībai;

2. liela apjoma projekta gadījumā – Ministru kabinetam.

Vidēja un liela apjoma IKT attīstības projektiem par projekta definīcijas

dokumentu (vai koncepciju) ir obligātas atvērtās diskusijas ar ekspertiem. Tās

organizē resora IKT organizācija vai arī Koplietošanas IKT organizācija, atkarībā

no tā, kas ir noteikta par attiecīgā projekta realizēšanas atbildīgo iestādi.

Projektu apstiprināšana

Projektu apstiprināšanai tiek noteikta lēmumu pieņemšanas hierarhija,

piemēram:

● Ministru kabinets apstiprina visus projektus, kuru:

○ plānotās ieviešanas izmaksas ir liela apjoma (apjoma lielums tiks

noteikts pildot valsts IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevumu 3.2.,

saskaņojot ar nozaru ministrijām) neatkarīgi no finansējuma avota;

○ ieviešana ir atkarīga no citu resoru iestāžu pamatdarbības procesu

pārveides;

○ ieviešana ir atkarīga no citu resoru iestāžu pārziņā esošo IS vai IKT

arhitektūras elementu izveides vai pārveides;

● iesniedzot projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā, tam tiek pievienots

Valsts IKT organizācijas atzinums;

● visus resoru virzītos projektus, kas tiek finansēti no valsts budžeta, kuru

īstenošana notiek tikai resora ietvaros un kuru plānotās ieviešanas izmaksas

ir vidēja apjoma, apstiprina attiecīgā resora ministrijas vadība - ministrs vai

valsts sekretārs;

● Koplietošanas IKT organizācijas virzītos projektus, kas tiek finansēti no

valsts budžeta un kuru plānotās ieviešanas izmaksas ir vidēja apjoma,

apstiprina VARAM ministrs vai valsts sekretārs.

● resoru virzīto projektu, kuru plānotās ieviešanas izmaksas ir neliela apjoma

(konkrēts lielums tiks noteikts pildot valsts IKT pārvaldības uzlabošanas

uzdevumu 3.2.), apstiprināšanas tiesības, kā arī izmaiņu pieprasījumu

apstiprināšanas tiesības var tikt deleģētas resora IKT organizācijas vadītājam

ar attiecīgās ministrijas ministra rīkojumu.

● Koplietošanas IKT organizācijas virzīto projektu, kuru plānotās ieviešanas

izmaksas ir neliela apjoma, apstiprināšanas tiesības, kā arī izmaiņu

pieprasījumu apstiprināšanas tiesības var tikt deleģētas Koplietošanas IKT


58

organizācijas vadītājam vai Valsts IKT organizācijas vadītājam ar VARAM

ministra rīkojumu.

Programmas un projektu portfeļi

Ar programmu tiek apzīmēta vairāku cieši saistītu projektu grupa, kuru

īstenošana nepieciešama konkrēta mērķa sasniegšanai un kas tiek vienoti pārvaldīti.

Portfelis ir programmas paveids, kas apzīmē projektu kopumu, kuri ir saistīti, bet ar

atsevišķiem realizācijas mērķiem.

7.attēls

Programmu definēšana un portfeļu identificēšana, uzsākot projektus

Sākotnēji resori un Koplietošanas IKT organizācija formulē projektu idejas.

Sagatavotās projektu idejas izskata Valsts IKT organizācija, novērtējot

nepieciešamību dažādu resoru projektus apvienot programmā ar vienotu mērķi vai

noteiktus projektus pārvaldīt kā savstarpēji saistītu projektu portfeli. Projekta

identificēšanu iekļaušanai programmā var veikt arī Valsts IKT vadītāju forums.

Projekta vai programmas pārvaldības modeli izveido un apstiprina ar Ministru

kabineta rīkojumu vai attiecīgās ministrijas ministra vai valsts sekretāra rīkojumu.

Projektu definēšana un portfeļu identificēšana projektu īstenošanas gaitā

Ja projektu savstarpējā saistība tiek konstatēta projekta īstenošanas laikā (to

konstatē resora vai Koplietošanas IKT organizācija, Valsts IKT organizācija, Valsts

IKT vadītāju foruma pārstāvji), tiek izveidota Projekta uzraudzības komiteja, kurā

iekļauti visu iesaistīto pušu pārstāvji. Projekta uzraudzības komiteju izveido vadošā

projekta resora IKT organizācija vai Valsts IKT organizācija, un to apstiprina

vadošā projekta ministrijas ministrs vai valsts sekretārs, vai Ministru kabinets.


59

4. IKT attīstības projektu un programmu realizēšana

Projektu vai programmu realizēšana notiek ciešā sadarbībā ar attiecīgā resora

pamatdarbības funkcijām (to vadītājiem un speciālistiem), kuru atbalstam ir

nepieciešams IKT risinājums. Pamatdarbības funkciju pārstāvji izskata un pieņem

projekta nodevumus, testē izstrādāto programmatūru, novērtē projekta riskus, kā arī

piedalās lietotāju apmācībās.

Projekta vai programmas uzraudzībai tiek veidota uzraudzības komiteja, kas

uzrauga un koordinē projektu un programmu ieviešanas gaitu, kā arī nodrošina

projekta vai programmas izmaiņu pārvaldību – izskata un apstiprina izmaiņu

pieprasījumus. Projekta uzraudzības komiteja tiek izveidota ar ministra vai valsts

sekretāra rīkojumu. Ja projekta realizēšanā ir iesaistītas vairākas ministrijas,

uzraudzības komitejā tiek iekļauti visu iesaistīto ministriju pārstāvji.

8.attēls

Programmu un portfeļu pārvaldība

Programmā, apvienojot vairākus projektus, papildus sarežģītību rada saistīto

projektu resursu un tehnoloģiju savstarpējās atkarības, kuras nepieciešams

pārvaldīt. Ja programmā apvienoti vairāku resoru projekti, tiek veidota programmas

uzraudzības komiteja, kuru veido visu iesaistīto ministriju pārstāvji. Programmu

vada Valsts IKT vadītāju foruma, resora vai Ministru kabineta (projektiem, kas tiek

apstiprināti Ministru kabinetā) deleģēts programmas vadītājs. Programmas

uzraudzības komiteju izveido ar ministra, valsts sekretāra vai Ministru kabineta

rīkojumu.

Detalizēts programmu un portfeļu vadības mehānisms tiks izstrādāts IKT

pārvaldības uzlabošanas 4.2.uzdevuma ietvaros.

5. IKT resursu optimizācijas projektu realizēšana

9.attēls


60

Visus nacionāla un resora mēroga IKT resursu optimizācijas projektus

izstrādā attiecīgi resora IKT organizācija vai Koplietošanas IKT organizācija.

Optimizācijas procesus pārrauga un koordinē Valsts IKT vadītāju forums. Izmaiņu

pieprasījumus savas kompetences robežās apstiprina Valsts IKT organizācijas

vadītājs pirms tam konsultējoties ar Valsts IKT vadītāju forumu.

6. IKT resursu uzturēšana 10.attēls

Infrastruktūras uzturēšana jābalsta uz vienādi izvirzītiem un visām

iesaistītajām pusēm saprotamiem principiem. Tāpat arī, veidojot IKT

infrastruktūras, ir jāņem vērā arī to uzturēšanas izmaksas nākotnē un tās jāparedz,

plānojot resora ikgadējo budžetu.

Valsts pārvaldes iestāžu izmantotajai infrastruktūrai, neatkarīgi no IKT

pārvaldības modeļa, ir jānodrošina iestādes pamatprocesu darbības nepārtrauktība.

Līdz ar to IKT infrastruktūra ir jānodrošina ar atbilstošu uzturēšanas atbalsta

procesu - valsts pārvaldes iestādes IKT infrastruktūra ir nodrošināta ar pietiekošu

cilvēkresursu apjomu gan kvantitātes, gan kompetences ziņā, infrastruktūras


61

darbināšanas vide atbilst optimāliem tehnikas ekspluatācijas nosacījumiem, kā arī

tiek nodrošināta IKT un IS infrastruktūras darbības nepārtrauktība un integritāte.

Līdz šim valsts iestādes nav uzskaitījušas precīzas IKT infrastruktūras

uzturēšanas izmaksas, kā arī nav spējušas identificēt izmaksas, kas veido

uzturēšanas izmaksas. IKT izmaksu uzskaites metodika tiks izstrādāta IKT

pārvaldības uzlabošanas 3.10.uzdevuma ietvaros, kurā precīzi tiks identificētas

izmaksas, kas uzskatāmas par IKT izveides, uzturēšanas un attīstības izmaksām. Kā

vienu no biežāk pieļautajām kļūdām var minēt pieņēmumu, ka IKT infrastruktūrai

ir tikai iegādes izmaksas un uzturēšana nav nepieciešama vai, piemēram,

elektroapgādes izmaksas netiek uzskatītas par uzturēšanas izmaksām.

Uzturēšanas plānošanu nodrošina valsts pārvaldes iestādes, kura uztur IKT

infrastruktūru, par IKT infrastruktūras uzturēšanu atbildīgā persona. Minētā

persona veic uzturēšanas darbu novērtējumu, ietverot gan nepieciešamos

ārpakalpojumus, gan arī iekšējās izmaksas. Šo izmaksu apkopojumu iesniedz

iestādes vadītājam, kurš nodrošina šo prasību iestrādi budžeta līdzekļu

pieprasījumā. Budžeta līdzekļu pieprasījumam pievienojams VARAM atzinums par

uzturēšanas izmaksu lietderību.

Uzturēšanas procesu valsts pārvaldes iestādes nodrošina atbilstoši

noteiktajām procedūrām un piešķirtajam finansējumam, izvēloties instrumentus,

kas ir pieejami. IKT infrastruktūras uzturēšanu var nodot ārpakalpojumā. Šādā

gadījumā atbildīgajai personai ir jābūt iespējām kontrolēt servisa līguma izpildi, kā

arī mērīt līguma izpildes kvalitatīvos parametrus.

Plānojot IKT resursu uzturēšanu, jāņem vērā visa resora nepieciešamības, it

sevišķi plānojot jau centralizētas IKT infrastruktūras uzturēšanu. Centralizētās IKT

infrastruktūras uzturētājs (resora IKT organizācija vai koplietošanas IKT

organizācija) ņem vērā arī centralizētās infrastruktūras lietotāju pieejamības

prasības un pieprasītos kvalitātes kritērijus. Līdzvērtīgi arī uzturētājam jāņem vērā

tehnoloģisko resursu atjaunošanas un nomaiņas ciklu, izvērtējot kopīgās

uzturēšanas izmaksas esošajiem tehnoloģiskajiem resursiem attiecībā pret

modernākiem, ņemot vērā arī to iegādes izmaksas.

7. IKT resursu sagāde

Šis process apraksta IKT resursu sagādes augsta līmeņa procesu, kas

raksturo, kā tiek pieņemts lēmums par IKT resursu sagādi, pārvaldību un

darbināšanu. IKT resursu sagādes procesa primārais uzdevums ir nodrošināt

iespējami labāko un izmaksu ziņā efektīvāko atbalstu iestādes pamatdarbības

vajadzībām. Process tieši neskar stratēģisko lēmumu pieņemšanu par iestādes

pamatdarbības procesu nodrošināšanu.

Resursu sagāde var tikt veikta šādos pamatveidos:

1. resora iekšējo resursu izmantošana;

2. Valsts koplietošanas IKT organizācijas izmantošana;

3. privātā sektora ārpakalpojumu izmantošana.


62

Papildus, nākotnē resursu sagāde ir iespējama arī, izmantojot publisko un

privāto partnerību.

Resursu sagādes procedūra attiecas kā uz materiāliem, tā nemateriāliem

resursiem, t.sk. infrastruktūra, programmatūra, pakalpojumi (t.sk. specifiski biznesa

procesi), konsultācijas.

IKT resursu sagādes procesu veido pieci soļi:

1. tiek identificēts, kurus IKT resursus nepieciešams sagādāt, un definēti

nosacījumi saskaņā ar kuriem resursi ir jānodrošina;

2. tiek noteikti IKT resursu sagādes stratēģiskie principi:

2.1. tiek identificēts, kādus ierobežojumus resursu sagādei uzliek

pamatdarbības tips (piemēram, kritiskās funkcijas nodrošina tikai ar iekšējiem

resursiem);

2.2. tiek noteikta atbilstošā sagādes metode, ievērojot principu, ka, pirmkārt,

tiek izvērtēta iespēja izmantot valsts rīcībā esošos IKT resursus. Ja valsts rīcībā nav

piemērotu resursu, koplietošanas IKT organizācija veic šo resursu centralizētu

sagādi izmantojot ārpakalpojumus saskaņā ar 3.5.uzdevuma ietvaros

nodefinētajiem principiem;

3. tiek veikts IKT resursu sagādes process, piesaistot iekšējos resursus, veicot

iepirkumu vai slēdzot līgumu ar Koplietošanas IKT organizāciju vai publisko

un privāto partnerību;

4. tiek veikts pārejas/ migrācijas process uz jauno piegādātāju;

5. tiek nodrošināta pakalpojumu pārvaldība.

IKT resursu plānošana un sagāde var tikt veikta divos līmeņos.

1) Resora mērogā

Resora IKT resursu sagādes politikas izstrādi nodrošina resora IKT vadītājs.

Atbildīga ir resora IKT padome.

11.attēls


63

Veicot IKT resursu sagādes procesu nozaru līmenī, piemērojamas Valsts IKT

organizācijas izstrādātās vadlīnijas (IKT pārvaldības uzlabošanas 3.3., 3.4, 3.5., 3.6.

uzdevums), kā arī nozares izstrādātās IKT attīstības iepirkumu labās prakses

vadlīnijas.

2) Nacionālā mērogā (Koplietošanas resursu sagāde)

Koplietošanas resursu sagādes politikas izstrādi nodrošina Koplietošanas

IKT organizācijas vadītājs, konsultējoties ar Valsts IKT vadītāju forumu un pēc

nepieciešamības ar IKT ekspertu padomi. Atbildīgā persona - Koplietošanas IKT

organizācijas vadītājs.

12.attēls

Izvērtējot IKT resursu sagādes stratēģiskos principus, tiek izmantotas

vadlīnijas (IKT pārvaldības uzlabošanas 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6. uzdevums), kā arī

nozares asociāciju izstrādātās IKT attīstības iepirkumu labās prakses vadlīnijas.

Atsevišķām funkcijām var tikt noteikta vienota pieeja valsts pārvaldē

(piemēram, koplietošanas komponentes, mājas lapu drošības auditi, u.c.)

8. Finansējuma piesaiste IKT attīstībai un uzturēšanai

Valsts pārvaldes IKT nodrošinājuma attīstība tiek veikta par valsts budžeta

līdzekļiem, ES struktūrfondu, kā arī citu finanšu instrumentu līdzekļiem. Savukārt,

IKT nodrošinājuma uzturēšana tiek veikta par valsts budžeta līdzekļiem.

Prognozējams, ka līdzīgi, kā tas ir šobrīd, būtiskākais investīciju apjoms

valsts IKT nodrošinājuma attīstībā tiks piesaistīts no ES struktūrfondu līdzekļiem.

ES struktūrfondu finansējuma piesaistes modelis, savukārt, paredz specifisku

pieeju, kā tiek plānotas un finansētas atbalstāmās aktivitātes. Būtiski, ka ES

struktūrfondu finansējums tiek plānots cikliski pa apguves periodiem, kur katra

perioda sākumā tiek noteiktas un apstiprinātas atbalstāmās aktivitātes, bet tālākajā

perioda gaitā atbilstoši sākotnēji noteiktajām prioritātēm tiek veikta konkrētu

projektu definēšana, atlase, apstiprināšana un īstenošana.

ES struktūrfondu finansēti IKT attīstības projekti


64

Šobrīd noris 2007.-2013.gada plānošanas perioda ERAF projektu īstenošana

un ir sākti sagatavošanās darbi prioritāšu un atbalstāmo aktivitāšu noteikšanai

2014.-2020.gada plānošanas perioda ES struktūrfondu investīcijām. Līdz ar to

savlaicīga valsts IKT stratēģiskās attīstības principu, scenārija un nākotnes IKT

arhitektūras noteikšana ir kritiska mērķtiecīgai un efektīvai ES struktūrfondu

finansējuma piesaistei un izmantošanai valsts IKT attīstībai nākamajā plānošanas

periodā.

13.attēls

Jāņem vērā, ka ES struktūrfondu finansējuma piesaistes modelis paredz, ka

visiem būtiskajiem nosacījumiem attiecībā uz projekta saturu projekta iesniedzējam

jābūt zināmiem jau projekta sagatavošanas fāzē, tādējādi neļaujot projekta

apstiprinātājam veikt izmaiņas un būtiski ietekmēt konkrētā apstiprināšanai

iesniegtā projekta saturu pēc projekta iesniegšanas. Tomēr labā prakse ir nodrošināt

pietiekami elastīgu pieeju projektu plānošanā un īstenošanā, lai projektu īstenojot

tas nebūtu zaudējis aktualitāti, un būtu iespējams ņemt vērā tā brīža nosacījumus.

Līdz ar to nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā ES struktūrfondu

finansējuma piešķiršanas process ir jāsalāgo ar valsts IKT pārvaldības modeli un

jāparedz mehānismi, kas ļauj Valsts IKT organizācijai sadarbībā ar Valsts IKT

vadītāju forumu izvērtēt un ietekmēt konkrēta potenciālā ES struktūrfondu projekta

saturu un projekta aktivitātēm piešķiramā finansējuma apmēru. Tāpat arī,

izstrādājot ar ES struktūrfondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam finansējuma

plānošanu un projektu īstenošanu saistītos tiesību aktus, tajos ir jāņem vērā daļēji

centralizēts valsts IKT pārvaldības organizatoriskais modelis.

Valsts budžeta finansēti IKT attīstības projekti

Šobrīd valsts IKT attīstībai valsts budžets praktiski netiek izmantots,

atsevišķos gadījumos valsts budžeta līdzekļi tiek piešķirti IKT uzturēšanai, taču šo

līdzekļu identificēšana kopējā naudas plūsmā ir problemātiska un nav caurspīdīga.

Sagaidāms, ka perspektīvā valsts budžeta loma IKT attīstībā palielināsies, īpaši

situācijās, kas saistītas ar jaunu tiesību aktu pieņemšanu, kuru ietvaros tiek definēti


65

jauni vai būtiski modificēti esošie valsts pamatdarbības procesi, vai izvirzītas

jaunas prasības pamatdarbības atbalsta procesiem.

14.attēls

Lai nodrošinātu racionālu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu valsts

IKT attīstībā, jāpanāk, lai IKT attīstības finanšu līdzekļi tiktu piešķirti tikai tādām

aktivitātēm, kas atbilst valsts IKT stratēģiskās attīstības principiem un arhitektūrai.

Tāpat arī jāpanāk, ka IKT uzturēšanai tiek pieprasīti un piešķirti finanšu līdzekļi,

taču to piešķiršana un izmantošana ir pieļaujama tikai tādām IKT infrastruktūras

komponentēm un pakalpojumiem, kas atbilst gan valsts IKT stratēģiskās attīstības

principiem un arhitektūrai, gan valstī noteiktajiem IKT pārvaldības procesiem,

standartiem un vadlīnijām. Tādēļ valsts budžeta finansējuma piešķiršanas process ir

jāsalāgo ar valsts IKT pārvaldības modeli un jāparedz mehānismi, kas ļauj Valsts

IKT organizācijai izvērtēt un ietekmēt konkrētajām IKT attīstības un uzturēšanas

aktivitātēm piešķiramā finansējuma apmēru.

15.attēls


66

IKT pārvaldības lēmumu pieņemšanas

matrica

K- konsultē; Ī - īsteno; A- Akceptē

Piezīmes:

4.1.*Vidēja/ neliela apjoma; **Neliela apjoma projektos var aizstāt Ministra/ valsts sekr.

akceptu.); 4.2.*Liela apjoma projektiem; 6* Paredzamais attīstības scenārijs; 7* Projektiem, kas

apstiprināti MK; 8.1.* izstrādātās vadlīnijas; 8.2.* izstrādātās vadlīnijas

9. Budžeta plānošanas un izmaksu uzskaites principi

Valsts pārvaldē nepieciešams nodefinēt vienotus principus IKT izmaksu

uzskaitei un budžeta plānošanai (IKT pārvaldības uzlabošanas 3.10.uzdevums).

Noteiktie principi jāievēro gan resoru IKT organizācijām, gan Koplietošanas IKT

organizācijai, nodrošinot IKT izmaksu uzskaites vienveidību un caurspīdību.

Valsts IKT organizācija, resoru IKT organizācija un Koplietošanas IKT

organizācija regulāri analizē šos datus un optimizē IKT izmaksas, balstoties uz

analīzes rezultātiem. IKT izmaksu dati ir publiski pieejami (open data), līdz ar to

IKT izmaksu analīzi var veikt ikviens interesents (neattiecas uz informāciju, kas ir

klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija vai kā valsts noslēpums).

10. Koplietošanas IKT organizācijas finansēšanas principi

Koplietošanas IKT organizācija tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem

atbilstoši faktiskajām šādas organizācijas izmaksām. Savstarpējie norēķini starp

Koplietošanas IKT organizāciju un iestādēm, kas lieto koplietošanas pakalpojumus

ieviesti netiek.

Lai varētu veikt izmaksu/ieguvumu analīzi valsts pārvaldes iestāžu

sniegtajiem un saņemtajiem IKT pakalpojumiem, kā arī aprēķinātu nepieciešamā

finansējuma apjomu nododot atsevišķus IKT pakalpojumus citai institūcijai, ir


67

nepieciešama precīza informācija par šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām. Šobrīd

šāda informācija nav iegūstama, ņemot vērā, ka:

● trūkst vienotas metodikas IKT izmaksu uzskaitei;

● no esošās pārskatu sistēmas, kas balstīta uz ekonomiskās klasifikācijas

kodiem (EKK), šāda informācija nav iegūstama.

Tādējādi, kā viens no situācijas risinājumiem tiek piedāvāts ieviest vienotu

IKT izmaksu uzskaites kārtību, kas būtu daļa no kopējās izmaksu u.c. darbības

rādītāju uzskaites sistēmas. Piedāvātais risinājums ietver šādus elementus:

● IKT izmaksu uzskaites metodikas izstrāde, kurā tiek precīzi definēti

izmaksu objekti, kā arī netiešo izmaksu attiecināšanas principi un

formulas;

● valsts pārvaldes iestāžu iesniedzamo gada pārskatu sarakstu papildināšana

ar jaunu pārskatu (iestādes darbības izmaksas u.c. rezultatīvie rādītāji),

kurā būtu iekļautas arī IKT izmaksas;

● Valsts kases pārskatu sistēmas funkcionalitātes papildināšana ar šīs

informācijas apkopošanas un analīzes iespējām;

● valsts pārvaldes iestāžu finanšu un grāmatvedības sistēmu

funkcionalitātes papildināšana ar jaunu uzskaites dimensiju (lai minētu

informāciju būtu iespējams operatīvi iegūt bez manuāliem aprēķiniem).

Finansēšanas kārtības noteikšana iestādēm sadarbojoties IKT pakalpojumu

sniegšanā

Situācijās, kad viena iestāde deleģē citai iestādei ar IKT nodrošināšanu

saistītus uzdevumus, šīm iestādēm tiek radītas papildus izmaksas, kas nelielos

apjomos ir pieņemams un atrisināms jautājums, savukārt, ja apjoms ir ievērojams,

tad šāda uzdevumu deleģēšana ir iespējama tikai ar nepieciešamā finansējuma

nodrošināšanu. Līdz ar to gadījumos, kad viena iestāde sniedz IKT pakalpojumus

citai iestādei, lai nodrošinātu mērķtiecīgu finansēšanas un finansējuma

kompensēšanas mehānismu, ir nepieciešams ieviest tiešās budžeta plānošanas

principu. Saskaņā ar šo risinājuma variantu turētājiestāde, balstoties uz normatīvo

regulējumu, kas nosaka sniedzamo pakalpojumu apjomu, sagatavo budžeta līdzekļu

pieprasījumu un to saņem attiecīgas budžeta programmas veidā. Attiecīgi iestāde,

kas deleģē daļu no IKT uzdevumiem turētājiestādei, plānojot savu budžetu,

samazina savu budžeta pieprasījumu par attiecīgu daļu, tādējādi kompensējot

papildus finansējumu turētājiestādei. Attiecīgie budžeta pieprasījumi tiek

aprēķināti, balstoties uz vienotu IKT pakalpojumu sniegšanas izmaksu aprēķina

metodiku (IKT pārvaldības uzlabošanas uzdevums 3.10.).

Vienlaicīgi nākotnē būtu nepieciešams veikt papildu analīzi par iespējamajiem

pilnveidojumiem publisko iestāžu sadarbības un savstarpējo norēķinu kārtībā,

ieviešot motivējošus un pašregulējošus mehānismus, kas sekmētu iestāžu darba

kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu.


68




69

(Ministru kabineta

2013.gada 19.februāra

rīkojums Nr. 57)

Koncepcijas

"Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības

organizatoriskais modelis"

kopsavilkums


70


71

Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju organizatoriskā struktūra

un tehnoloģiskā arhitektūra vēsturiski ir izveidojusies ļoti sadrumstalota.

Savstarpējas koordinācijas un vienotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

pārvaldības (turpmāk – IKT pārvaldība) principu trūkums valstī ir galvenā

problēma, kas liedz optimāli pārvaldīt valsts informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju resursus, kā arī sekmīgi izpildīt Eiropas Savienības un Latvijas

attīstības plānošanas dokumentos un tiesību aktos izvirzītos mērķus un uzdevumus

informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstībai. Tāpēc ir nepieciešams organizēt

valsts IKT pārvaldību tā, lai spētu izmantot visu valsts pārvaldes iestādēs uzkrāto

kompetenci un pieredzi vienotai minētās jomas pārvaldībai – sākot no vienotu

valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju stratēģiskās attīstības principu un

scenārija izstrādes līdz operatīvai minēto tehnoloģiju attīstības un uzturēšanas

koordinācijai.

Koncepcija "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības

organizatoriskais modelis" (turpmāk – koncepcija) ir dokuments, kurā noteikts IKT

pārvaldības mērķis, kā arī uzdevumi, kas divu gadu un sešu mēnešu laikā jāizpilda,

lai izvirzīto mērķi sasniegtu.

Valsts IKT pārvaldības mērķis ir efektīvi izmantot un attīstīt valsts

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūru, tehniskos resursus, procesus

un cilvēkresursus valsts pārvaldes procesu un valsts attīstības prioritāšu atbalstam.

Mērķa sasniegšanā pilnvērtīgi izmantojami gan publiskā, gan privātā sektora

resursi, nodrošinot efektīvu sadarbību, kas orientēta uz valsts interešu īstenošanu un

ērtu, lietotājiem draudzīgu e-pārvaldes risinājumu radīšanu un uzturēšanu.

Lai sasniegtu mērķi, ir definēti uzdevumi sešās jomās: informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju stratēģiskās attīstības principu un arhitektūras

izstrādāšana, to tehnisko resursu optimizācija, pārvaldības procesu attīstība,

attīstības projektu īstenošanas kvalitātes uzlabošana, kā arī cilvēkresursu attīstība

un valsts pārvaldes modernizācija, izmantojot informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju iespējas.

Par optimālo modeli valsts IKT pārvaldībai ir izvirzīts daļēji centralizēts

modelis, kas paredz nacionālas un resoru līmeņa kompetences un atbildības

noteikšanu tajā. IKT pārvaldības modelis satur šādus galvenos elementus:

– valsts IKT pārvaldības organizācija, kas nosaka vienotu minētās jomas

politiku valstī, veido vienotus tās stratēģiskās attīstības principus un arhitektūru,

nosaka vienotus pārvaldības principus un vadlīnijas, kā arī organizē horizontālo

sadarbību starp valsts IKT pārvaldībā iesaistītajām struktūrvienībām. Minētais

pārvaldības modelis paredz, ka valsts IKT pārvaldības organizāciju vada Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldes jautājumos un to veido

viņa pakļautībā esošie departamenti;

– resora IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina, lai tai pieejamie resora

rīcībā esošie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursi pilnvērtīgi


72

atbalstītu resora iestāžu pamatdarbības procesu automatizāciju un sekmētu resora

pārziņā esošo nozaru un valsts attīstības prioritāšu sasniegšanu. Tā ir resora līmenī

centralizēta IKT pārvaldības organizācija;

– koplietošanas IKT pārvaldības organizācija, kas nodrošina koordinētu un

vienotu koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu un

risinājumu pārvaldību, ieviešanu un uzturēšanu valstī, kā arī spēj nodrošināt

atbalstu resoru IKT pārvaldības organizācijām;

– valsts IKT pārvaldības vadītāju forums, ar kura starpniecību tiek organizēta

koordinācija un horizontāla sadarbība starp visu resoru IKT pārvaldības

organizācijām, koplietošanas IKT pārvaldības organizāciju, kā arī pašvaldībām,

ciktāl tas attiecas uz pašvaldību un valsts informācijas sistēmu sadarbspēju, tai

skaitā sadarbojoties ar Informācijas sabiedrības padomi un Informācijas un

komunikācijas tehnoloģiju ekspertu padomi;

– resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadības padome, kas

nodrošina resora pamatdarbības funkciju un informācijas un komunikācijas

tehnoloģiju funkcijas mērķorientētu sadarbību katra resora iekšienē.

Valsts IKT pārvaldības modeļa darbības apraksts tiks izstrādāts,

sadarbojoties valsts, resoru un koplietošanas IKT pārvaldības vadītājiem, kā arī

valsts IKT pārvaldības vadītāju forumam. Optimālo valsts IKT pārvaldības modeli

ir paredzēts ieviest divos etapos. Pirmajā etapā tiks izveidotas un sāks darboties

visas būtiskās pārvaldības modeļa strukturālās komponentes. Otrajā etapā tiks

precizēta un paplašināta pārvaldības modelī ietilpstošo organizatorisko vienību

kompetence un atbildība, kā arī paaugstināta koplietošanas IKT pakalpojumu

izmantošanas intensitāte – gan no pakalpojumu spektra, gan tvēruma viedokļa. Otrā

etapa ietvaros tiks izstrādāts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības

likumprojekts, kas ļaus pilnvērtīgi ieviest un normatīvi noteikt koncepcijā

aprakstīto optimālo valsts IKT pārvaldības modeli, valsts, resora un koplietošanas

IKT pārvaldības organizāciju vadītāju pilnvaras, valsts IKT pārvaldības vadītāju

foruma kompetenci, kā arī deleģējumu koplietošanas IKT pārvaldības organizācijas

darbībai. Pirmo etapu plānots īstenot sešu mēnešu laikā, bet otro – 30 mēnešu laikā

pēc koncepcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Koplietošanas IKT pārvaldības organizācija sākotnēji nodrošinās tikai jau

izveidoto valsts e-pārvaldes koplietošanas elementu, kā arī centralizētu Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resora padotības iestāžu un pašas

ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un standarta

pakalpojumu darbību. Institucionāli koplietošanas IKT pārvaldības organizācijas

darbību sākotnēji nodrošinās Valsts reģionālās attīstības aģentūra, koncentrējot

visus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas resora iestāžu IKT

pārvaldības tehniskos un personāla resursus vienā šīs ministrijas padotības iestādē.

Tālāko koplietošanas IKT pārvaldības organizācijas attīstību noteiks valsts

informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras optimizācijas plāns, kura

izstrādāšanu paredz šī koncepcija, ņemot vērā ministriju jau veikto darbu


73

infrastruktūras centralizācijā resoru līmenī. Izstrādājot šādu plānu, tiks identificēti

gan papildu tehniskie resursi, kas jānodod koplietošanas IKT pārvaldības

organizācijas rīcībā, gan arī priekšlikumi minētās organizācijas struktūras vai

institucionālā statusa izmaiņām.

Plānots, ka valsts IKT pārvaldības institucionālā modeļa pārveidei būs

nepieciešami valsts budžeta līdzekļi četru jaunu amata vietu izveidošanai un

nodrošināšanai valsts IKT pārvaldības organizācijā. Tomēr tiek prognozēts, ka,

minētajam pārvaldības modelim pilnvērtīgi darbojoties, veiktie ieguldījumi

atmaksāsies, novēršot pārklājošās investīcijas minēto tehnoloģiju attīstībā,

izmantojot mēroga efektu to standarta risinājumu iegādē un uzturēšanā, efektīvi

plānojot un salāgojot valsts pārvaldes pamatdarbības procesus transformācijas

kontekstā ar valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju

infrastruktūras iespējām, ne vien balstoties uz atsevišķas iestādes vai vairāku viena

resora iestāžu ieguldījumu, bet arī pilnvērtīgi izmantojot sinerģiju, ko sniedz

minētās infrastruktūras kopums.



Documents

Koncepcijas projekts „Valsts informācijas un komunikācijas … funkciju audita grupas “Par funkciju audita grupu valsts pārvaldes institūcijām, kas uzkrāj elektronisku informāciju,