Konference“Karjeras attīstības atbalsts jauniešiem:

no politikas līdz īstenošanai”

Latvijas jaunieša bezdarbnieka portrets, raksturojums un tendences

Labklājības ministrija2010.gada 1.decembris

Galvenie jautājumi

1. Bezdarbs kā krīzes sekas un prognozes nākotnei

2. Jaunieša – bezdarbnieka portrets3. Aktīvās darba tirgus politikas

pasākumu atbalsts jauniešiem – bezdarbniekiem

4. Turpmākās prioritātes un izaicinājumi

Krīze – vai esam nonākuši krustcelēs - ko sagaida jaunieši un ko darba tirgus?

Kādu darbinieku gaida darba devējs? profesionālu (izglītības kvalitāte) pieredzējušu (ko darīt jaunietim bez pieredzes?) godprātīgu (darba devēja dēļ vai paša jaunieša dēļ ne vienmēr) strādāt gribošu (attieksmes un motivācijas jautājums) gatavu papildināt zināšanas (iekļauties mūžizglītībā)

Ko gaida darbinieks? pietiekošu materiālo atalgojumu (ne vienmēr pamatotu) veselībai un drošībai nekaitīgu darba vidi (darba devējam tā būtu

jāuztver kā norma, nevis bonuss) emocionālu gandarījumu no darba (pirms tam jāpiedomā pie

profesijas izvēles, bet darba devējam jārada atbilstoša darba vide)

izaugsmes (ne vienmēr karjeras) un apmācību iespējas (darba devējam noteikti pie tā jādomā)

Bezdarbs kā krīzes sekas un prognozes nākotnei

Bezdarba līmenis (%)

Avots: EM un NVA

Bezdarbnieku un reģistrēto brīvo darbvietu skaita salīdzinājums (NVA)

5238353325528065401257644

7643590436

103731116768

123127126595129269132519

137586147754

157897169236

179235186295

192032194253

189881183476

176879173301

169676165386

162497

2198617662

1311111444

830432052549247718952409235319982027187518561836179613891594156016962111253326723279355133953237

0 50000 100000 150000 200000 250000

2007.g. oktobris2008.g. janvāris

2008.g. marts2008.g. jūnijs

2008.g. septembris2008.g. decembris

2009.g. janvāris2009.g. februāris

2009.g. marts2009.g. aprīlis2009.g. maijs2009.g. jūnijs2009.g. jūlijs

2009.g. augusts2009.g. septembris

2009.g. oktobris2009.g. novembris2009.g. decembris

2010.g. janvāris2010.g. februāris

2010.g. marts2010.g. aprīlis2010.g. maijs2010.g. jūnijs2010.g. jūlijs

2010.g.augusts2010.g.septembris

2010.g.oktobris

Bezdarbnieku skaits Brīvo darbvietu skaits

2010.gada oktobra beigās uz vienu brīvo darba vietu ir aptuveni 50 bezdarbnieki.Operatīvie dati: reģistrēto bezdarbnieku skaits 2010.g. 29.novembrī – 161 739, brīvo darba vietu skaits 2 915.

Jauniešu nodarbinātības līmenis Latvijā un Eiropas Savienībā

Avots: Eurostat, 2010.g. septembris

%

Ve

cu

ma

gru

pa

1

5-6

4J

au

nie

ši

29,6 31,0 30,5

38,4

27,725,0

40,5 40,137,0 37,6

33,4

57,560,4

63,3 60,957,7

63,4 64,5 64,0 63,768,3

65,4

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

60,0

70,0

80,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 1quartal

Latvija, jaunieši 15-24 ES, Jaunieši 15-24

Latvija, Vecuma grupa 15-64 ES, Vecuma grupa 15-64

Jauniešu bezdarba līmenis Latvijā un Eiropas Savienībā

Avots: Eurostat, 2010.g. septembris

%

Ve

cu

ma

gru

pā

1

5-6

4

Ja

un

ieš

i 1

5-2

4

21,3

25,6

19,3

33,6

39,5

18,4

15,5

21,4

14,5

9,06,1

20,7

8,5 7,710,2

10,7

16,114,7

15,9

10,77,2

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

30,0

35,0

40,0

45,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 1quartal

Latvija, Jaunieši 15-24 ES, Jaunieši 15-24 Latvija, Vecuma grupa 15-64 ES, Vecuma grupa 15-64

Prognozes(avots: EM)

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

IKP pieaugums (%) -4.2 -18.0 0.0 3.5 3.7 4.3 4.7 5.1

Nodarbinātie (15-74, tūkst.)1124.1 986.7 940.3 960.1 976.3 997.9 1023.7 1052.8

izmaiņas % -12.2 -4.7 2.1 1.7 2.2 2.6 2.8

Nodarbinātības līmenis, % 62.6 55.2 53.0 54.6 56.0 57.9 60.0 62.3

Ekonom. aktīvie iedzīvotāji (15-74, tūkst.)

1215.8 1187.4 1154.2 1149.4 1150.5 1151.7 1154.5 1158.0

izmaiņas % -2.3 -2.8 -0.4 0.1 0.1 0.2 0.3

Ekon. aktiv. līmenis, % 66.3 66.5 65.1 65.4 66.0 66.8 67.7 68.5

Bezdarbs (15-74, tūkst.)91.7 200.7 213.8 189.3 174.3 153.7 130.8 105.2

Bezdarba līmenis (15-74, %)7.5 16.9 18.5 16.5 15.1 13.3 11.3 9.1

Jaunieša – bezdarbnieka portrets

Jaunieša – bezdarbnieka portrets

Jauniete Bez profesijas Mazkvalificēts darbinieks “Izkritušie” no izglītības sistēmas Ar sociālā rakstura problēmām Ar tendenci uz ilgstošo bezdarbu Ar neatbilstošām prasmēm (strukturālā bezdarba risks) Vai “zudusī paaudze”? – Nē, visi atpakaļ pēc izglītības!

Jauniešu - bezdarbnieku skaits (pārskata perioda beigās, NVA)

6894452321

76435

179235194253

176879165386

9671 6724 1040426064 28295 23778 24042

14,0%

12,9%

13,6%

14,5% 14,6%

13,4%

14,5%

0

50000

100000

150000

200000

250000

2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 1.cet. 2010.g. 2.cet. 2010.g. 3.cet.

11,5%

12,0%

12,5%

13,0%

13,5%

14,0%

14,5%

15,0%

bezdarbnieku skaits jauniešu bezdarbnieku skaits jaunieši b/d % no kopējā

Jaunieši - bezdarbnieki (no 15 – 24 gadiem)(31.10.2010., NVA)

Pa vecuma grupām

112138615

2078 1839

16,5%

83,5%

0

2000

40006000

8000

10000

12000

15 - 19 gadi 20 - 24 gadi

0,0%

20,0%

40,0%

60,0%

80,0%

100,0%

Sieviete Vīrietis % no kopējā jauniešu b/d skaits

Jaunieši - bezdarbnieki (no 15 – 24 gadiem)(31.10.2010., NVA)

Pēc izglītības

15482569

49143651

48511

3025

49561

35642560745

8,7%

21,6%

33,4%30,4%

5,5%0,4%

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

augstākāizglītība

profesionālāizglītība

vispārējāvidējā izglītība

pamatizglītība zemāka parpamatizglītību

nav norādīta

0,0%5,0%10,0%15,0%20,0%25,0%30,0%35,0%40,0%

Sieviete Vīrietis % no kopējā jauniešu b/d skaits

Jaunieši - bezdarbnieki (no 15 – 24 gadiem)(31.10.2010., NVA)

Dalījumā pa mērķgrupām

2632

188 5

1757

269 10 831266

18,5%

0,4%

5,4%

1,9%

0,1%0,8%0,3%2,7%0

50010001500

200025003000

Ilgstošo bezdarbnieki Bezdarbnieki arinvaliditāti

Pēc bērna kopšanasatvaļinājuma.

Pēc atbrīvošanas noieslodzījuma vietām

0,0%

5,0%

10,0%

15,0%

20,0%

Sieviete Vīrietis

% no kopējā jauniešu b/d skaits % no kopējā b/d skaita

Jaunieši - bezdarbnieki (no 15 – 24 gadiem)(31.10.2010., NVA)

Pēc bezdarba ilguma

7521

3138 260131

6199

2498 1742 150,2%

18,3%23,7%

57,8%

010002000300040005000600070008000

līdz 6 mēn. no 6 - 12 mēn. no 1 - 3 gadi 3 gadi un vairāk

0,0%

10,0%

20,0%

30,0%

40,0%

50,0%

60,0%

70,0%

Sieviete Vīrietis % no kopējā jauniešu b/d skaits

Jauniešu - bezdarbnieku (15 – 24 gadi) skaits sadalījumā pēc nodarbošanās profesijas (lielākais skaits)

(31.10.2010., NVA)

Profesijas nosaukums 31.10.2010.

MAZUMTIRDZNIECĪBAS VEIKALA PĀRDEVĒJS 1135

PALĪGSTRĀDNIEKS 1046

PĀRDEVĒJS KONSULTANTS 356

PAVĀRS 237

VIESMĪLIS 237

APKOPĒJS 235

ADMINISTRATORS 206

BĀRMENIS 181

BŪVSTRĀDNIEKS 159

KRĀVĒJS (ROKU DARBA) 157

APSARGS 156

KASIERIS 155

CELTNIEKS 139

SEKRETĀRS 122

AUTOMEHĀNIĶIS 111

KLIENTU APKALPOŠANAS SPECIĀLISTS 99

SĒTNIEKS 95

KOKAPSTRĀDES OPERATORS 91

PAVĀRA PALĪGS 88

VEIKALA KASIERIS 86

Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu atbalsts jauniešiem

– bezdarbniekiem

NVA pasākumos iesaistītais jauniešu - bezdarbnieku skaits

(2010.g. 10 mēnešos)

5097; 11%

23171; 51%194; 0%

10990; 24%

5210; 11%183; 0%

1488; 3%68; 0%

Profesionālā apmācībā, pārkvalifikācijaun kvalifikācijas paaugstināšana (t.sk.augstākā izgl.)

Apmācība pie darba devēja

Neformālās izglītības ieguve (t.sk.valsts val.)

Konkurētspējas paaugstināšanaspasākumi (ar info dienām)

Pasākums noteiktām personu grupām

Kompleksi atbalsta pasākumi

Apmācība darba iemaņu iegūšanai unuzturēšanai, ja darba devējs irpašvaldība

Nodarbinātības valsts aģentūarasinspetktoru asistentu apmācība unprakse

Jauniešu – bezdarbnieku iesaiste aktīvās darba tirgus politikas pasākumos

2010.gada 1.pusgadā:

Aktīvās darba tirgus politikas pasākumos tika iesaistīti gandrīz 23 000 jauniešu (18% no ADTP pasākumu dalībnieku kopskaita)

Vislielākais jauniešu skaits piedalījās:

konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos (54% no kopējā jauniešu-dalībnieku pasākumos skaita vai 17% no šī pasākuma dalībnieku kopskaita),

kompleksajos atbalsta pasākumos vai jauniešu darba praksēs (21% no jauniešu-dalībnieku kopskaita vai 72% no šī pasākuma dalībnieku kopskaita)

darba praktizēšanā ar stipendiju pašvaldībās (13% no jauniešu-dalībnieku kopskaita vai 11% no šī pasākuma dalībnieku kopskaita)

Vislielākais jauniešu īpatsvars pasākumu dalībnieku kopskaitā bija:

kompleksajos atbalsta pasākumos (72%),

pasākumā " Apmācība pie darba devēja" (23%),

pasākumā "Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana" (18%)

Informatīvā diena jauniešiem - bezdarbniekiem

Mērķis – orientēt jauniešus bezdarbniekus ne tikai uz darba, bet arī izglītības iegūšanas iespējām, nodrošinot jauniešu bezdarbnieku auditorijai piemērotu informāciju par Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumiem un individuālo darba meklēšanas procesu.

Informatīvajās dienās izmanto prezentāciju, izdales materiālus, pašnoteikšanās anketu “Vai tu zini, ko tu gribi?”, CV un motivācijas vēstules paraugus.

Pieaicinātie dalībnieki – jauniešu nevalstisko organizāciju pārstāvji, veiksmīgi sava aroda pārstāvji, darba devēji (kas labprāt nodarbina jauniešus, piedāvā prakses vietas, atbalsta studijas), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts darba inspekcijas pārstāvji u.tml.

2010.gada 10 mēnešos organizētas 169 informatīvās dienas jauniešiem bezdarbniekiem, kurās ņēmuši dalību 3024 jaunieši- bezdarbnieki.

NVA pasākums - Jauniešu darba prakses

ESF projekta mērķis: nodrošināt jauniešu darba iemaņu ieguvi (projekts uzsākts 2010.gadā)

Kas var piedalīties pasākumā? • jaunieši - bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri:

- ir reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki;- ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību; - pēc izglītības iegūšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības; - darba tiesiskās attiecības līdz dalībai Pasākumā ir nodibinājuši līdz sešiem mēnešiem.

Dalībnieku iesaistes ilgums pasākumā: no 6 līdz 12 mēnešiem.

Finanšu līdzekļi: • jauniešu ikmēneša stipendijām 120 latu apmērā par viena mēneša faktiskajām darba prakses

un/vai teorētiskās apmācības dienām attiecīgajā mēnesī; • atalgojumam darba prakses vadītājam, kas stādā ar darba praksē esošajiem jauniešiem (viens

darba vadītājs var vadīt praksi pieciem jauniešiem). Dotāciju piešķir 18 latu apmērā par vienu apmācāmo jaunieti.

• jauniešu teorētiskās apmācības izdevumiem, ne vairāk kā 300 latu apmērā par vienu darba prakses vietu;

• u.c. izmaksu pozīcijas.

NVA pasākums - ESF projekts “Pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apguve”

Projekta mērķis: dot iespēju bezdarbnieka tālākā izglītības līmeņa paaugstināšanai un pārkvalifikācijai profesionālās augstākās izglītības programmās.

Projekta ietvaros sniedzamais atbalsts bezdarbniekiem:• Pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam tiek izsniegts kupons līdz Ls 1000 vērtībā izvēlētās

studiju programmas apmaksai. Ja studiju programma ir dārgāka par Ls 1000, starpību sedz bezdarbnieks.

• Studiju laikā bezdarbniekam ik mēnesi tiek maksāta stipendija 70 Ls apmērā. Stipendijas summa var mainīties atkarībā no apmeklējuma.

Uz 01.11.2010.• 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas uzsākuši 81 students,• 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas uzsākuši 607 studentu.

Populārākās bezdarbnieku izvēlētās studiju programmas ir:• Uzņēmējdarbības vadība – 90 studenti• Sociālais darbs – 68 studenti• Uzņēmējdarbības vadība un administrēšana – 44 studenti

NVA pasākums - Karjeras konsultācijas (I)

Karjeras konsultācijas jauniešiem tiek sniegtas ar mērķi palīdzēt karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanā, kā arī darba meklēšanas un saglabāšanas prasmju apguvē.

Konsultanta uzdevums – atbalstīt jauniešus turpmākās dzīves un karjeras plānošanā.

Konsultāciju veidi:

• Individuālā karjeras konsultācija - profesionālās piemērotības, personības iezīmju un profesijas iezīmju izpēte, profesiju alternatīvu meklēšana, individuālā karjeras plāna sastādīšana, sagatavošanās darba intervijai, palīdzība CV un motivācijas vēstules sastādīšanā.

• Individuālā diagnosticējošā konsultācija - profesionālo slieksmju noteikšana, domāšanas īpatnību, darbaspēju izpēte un to atbilstība profesionālajām iecerēm.

• Individuālā pašnoteikšanās konsultācija – klientu patstāvīgs darbs ar pašizpētes metodikām un informatīvajiem materiāliem, profesionālās piemērotības noteikšana.

• Grupas karjeras, informatīvā, diagnosticējošā konsultācija – karjeras veidošanas problēmu risināšana, informācija par izglītības iegūšanas un karjeras veidošanas iespējām, profesionālo kompetenču atbilstības izpēte darba tirgus prasībām.

Konsultācijās tiek izmantoti informatīvie materiāli par mūžizglītības, karjeras, nodarbinātības, personības izaugsmes un attīstības iespējām, testi profesionālo interešu izpētei, savu prasmju un zināšanu novērtēšanai.

NVA pasākums - Karjeras konsultācijas (II)

NVA pasākums - Karjeras konsultācijas (III)

109248

31851

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

2010.gada janvāris - septembris

Kopējais sniegto karjeraskonsultāciju skaits

Jauniešiem sniegto karjeraskonsultāciju skaits

NVA pasākums - Karjeras konsultācijas (IV)E-konsultācijas

E – konsultācijas tiek sniegtas: NVA e-pastā, NVA mājas lapas sadaļā “Karjeras pakalpojumi”.

Biežāk uzdotie jautājumi:-psiholoģiskie (bažas par profesijas izvēli vai iegūtās profesijas maiņu, iespējām atgriezties sava specialitāte pēc pārtraukuma);- informatīvie (darba tirgus pieprasījums, izglītības iespējas).

2010.gada 10 mēnešos sniegtas 200 E-konsultācijas.

NVA pasākums - Karjeras konsultācijas (V)

Informatīvie e-katalogi jauniešiem:„Izglītības iespējas ar pamatizglītību”;„Izglītības iespējas ar vidējo izglītību”;„Izglītības iespējas ar augstāko izglītību”.

Projekta “NVA kapacitātes pilnveide” ietvaros:- tiks sagatavota darba meklētāju rokasgrāmata “Ceļā uz darbu–soli pa solim”;-tiks aktualizēta karjeras konsultāciju metodiskā bāze, sagatavotas metodiku elektroniskās versijas.

„Profesiju aprakstu katalogs” 1. daļa(370 profesijas)„Profesiju aprakstu katalogs” 2. daļa(130 profesijas) – tiks sagatavots projekta “NVA kapacitātes pilnveide” ietvaros. Grāmata patstāvīgai profesijas izvēlei: „Veido savu karjeru pats”.

Ikmēneša informācijas atjaunošana NVA informatīvajos stendos vispārizglītojošās skolās Latvijā: - aktuāla informācija skolēniem; - intervijas ar pieprasītāko profesiju pārstāvjiem.

Starptautiskā pētījuma “Eurostudent” rezultāti – visiem vēl ir ko darīt

Latvijā veiktās aptaujas rezultāti (44 augstskolu studentu vidū) liecina, ka:

Aptuveni 2/3 studējošo (65%) ir vecumā līdz 22 gadiem

20% ir no 23 gadiem līdz 25 gadiem

15% aptaujāto ir 26 gadi un vairāk

Raksturojot nākotnes nodomus, 71% studējošo atbildēja, ka pēc studiju beigšanas plāno strādāt savā specialitātē

Biežāk nekā caurmērā norādīja, ka strādās tādās jomās kā: Lauksaimniecība” (86%), „Dabas zinātnes, matemātika un IT” (82%), „Veselības aprūpe un sociālā labklājība” (81%), kā arī Pakalpojumi” (77%)

Jaunieši darba tirgū – darba apstākļi, savu tiesību pārzināšana (I) (Avots: Valsts darba inspekcija)

Kopējais darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits: 2010.g. 1.pusg. - 517 2009.g. – 1194 2008.g. – 1781

Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, kas cietuši nelaimes gadījumos darbā: 2010.g. 1.pusg. – 57 jaunieši (11%) 2009.g. – 143 jaunieši (12%) 2008.g. – 283 jaunieši (15,8%)

Nelaimes gadījumos cietušie ar darba stāžu līdz vienam gadam: 2010.g. 1.pusg. – 154 (29,8%) 2009.g. – 364 (30,5%) 2008.g. – 696 (39%)

Jaunieši darba tirgū – darba apstākļi, savu tiesību pārzināšana (II)

Pētījums “Darba apstākļi un riski Latvijā” (LM darba tirgus pētījumi, 2006.g.): Vissliktāk informēti par darba aizsardzības jautājumiem jaunieši no 15 - 24 gadiem (67% informēti, t.sk. 17,7% labi informēti)

Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008.-2013.gadam noteiktais rezultatīvais rādītājs: 80% jauniešu informēti par darba aizsardzības jautājumiem, t.sk. 40% ir labi informēti.

Nākamais pētījums ar iedzīvotāju, tajā skaitā jauniešu aptauju – plānots 2013.gadā.

Jaunieši darba tirgū – darba apstākļi, savu tiesību pārzināšana (III)

Pasākumi ESF projektu “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” ietvaros:

LBAS: 20 darba aizsardzības apmācību moduļu izstrāde profesionālajām skolām dažādās nozarēs un 168 pedagogu apmācība Konkurss profesionālo skolu skolēniem “Profs” (katru gadu) Kampaņa jaunāko klašu skolēniem “Drošais Todo” (2009. un 2011.g.) Lietišķā spēle (TV un skolās), kā arī lekcijas vispārizglītojošo skolu skolēniem (2011. un 2012.g.)

LDDK: Datorspēle jauniešiem par darba aizsardzības jautājumiem (2011.g.)

Turpmākās prioritātes un izaicinājumi

Turpmākie politikas rīcības virzieni jauniešu integrācijai darba tirgū

ES 2020 stratēģijas kontekstā turpmākajos gados ir plānots:

Turpināt jauniešiem paredzēto pasākumu īstenošanu un šo pasākumu organizēšanas pilnveidošanu (apmācības programmas, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu kvalifikāciju, darba prakses vietas u.c.)

Pastiprinātu uzmanību veltīt elastīgas pārejas nodrošināšanai starp dažādām ekonomiskās līdzdalības formām - no izglītības sistēmas vai bezdarba situācijas uz nodarbinātību

Speciālo integrācijas programmu subsidēšana nelabvēlīgākā situācijā esošajiem jauniešiem

Darba tirgus vajadzību prognozēšana un prioritāro prasmju, zināšanu un kvalifikāciju noteikšana

Jauni atbalsta pasākumi jauniešiem – bezdarbniekiem (plānoti)

Pasākums „Darba vieta jaunietim” (līdz 9 mēnešiem) vērsts uz jauniešu – bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darba vietas izveidi un jauniešu – bezdarbnieku ilgstošu nodarbinātību.

Pasākums „Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam” biedrībās un nodibinājumos to statūtos noteikto nekomerciālo funkciju veikšanai (līdz sešiem mēnešiem) un ir vērsts uz jauniešu – bezdarbnieku aktivitātes veicināšanu sabiedrības labā.

Pasākums „Darbnīcas jauniešiem” jauniešiem – bezdarbniekiem, kura ietvaros jaunieši – bezdarbnieki izglītības iestādē var izmēģināt trīs profesionālās jomas, katrā jomā darbojoties trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas jaunietim – bezdarbniekam ļautu izdarīt pamatotu izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli.

Darba tirgū nepieciešamās prasmes (I)

Atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, tiks turpināta pēctecība un piedāvājums apgūt dažādu līmeņu prasmes:

8 pamata kompetences mūžizglītībai (saziņa dzimtajā valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabas zinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās prasme, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme);

profesijai nepieciešamās specifiskās zināšanas (profesionālā apmācība, pārkvalifikācija);

praktiskās prasmes, kas nepieciešamas ikdienas darba veikšanai (piemēram, spēja strādāt ātri, informācijas organizēšanas un analizēšanas spējas, lēmumu pieņemšanas prakse, risku analīze u.c.).

Apmācību ietvaros īpašs uzsvars tiks likts uz programmām, kas sniegs zināšanas par uzņēmējdarbības (īpaši mikrouzņēmējdarbības) un pašnodarbinātības uzsākšanu

Darba tirgū nepieciešamās prasmes (II)

Ekspertu vērtējumā pieprasītās kompetences, kuras var noderēt dažādās profesijās un dod lielāku elastību mainīt savu profesionālās darbības jomu, t.sk: kompetences sava biznesa attīstībai (finanšu analīze, naudas plūsmas plānošana, grāmatvedība, pārdošanas prasmes, mārketinga pamati, tostarp tirgus izpēte); svešvalodu zināšanas (angļu un krievu valodu, kā arī zviedru, somu, norvēģu, itāļu, franču un spāņu valoda u.c.); labas latviešu valodas zināšanas; datorprasmes; komunikāciju prasmes; laika plānošanas prasmes, sociālās tīklošanās prasmes; projektu pieteikuma sagatavošanas un vadīšanas prasmes; un citas

Darba tirgū nepieciešamās prasmes (III)

Zaļās darba vietas: Darba tirgus izaicinājumi saistībā ar Eiropas Savienības iniciatīvām, tai skaitā vides ilgtspējas jomā, prognozējot pāreju uz zaļāku ekonomikas attīstību, veidojot jaunas „zaļās” darba vietas Zaļās darba vietas ir darba vietas, kuras veicina vides kvalitātes ilgtspēju un ir saistītas ar vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dabas resursu ilgstpējības nodrošināšanu u.c. Zaļās darba vietas visbiežāk saistītas ar šādām profesijām - dabas aizsardzības speciālists, vides konsultants, vides un bioloģisko sistēmu inženieris, zaļās celtniecības arhitekts, saules un vēja enerģijas ražošanas inženieri, transporta līdzekļa inženieri, zaļās produkcijas ražotāji, zaļo fermu īpašnieki, juristi, kas specializējās vides jautājumos u.c.; Zaļā izaugsme (green grow) būs viens no strukturālajiem darba tirgus attīstības izmaiņu virzītājiem. Līdzīgi kā iepriekš vēsturiski ir bijušas pārmaiņas no lauksaimniecības uz industrializāciju, pēc tam uz globalizāciju, tā šobrīd zaļā izaugsme varētu būt nākamais attīstības posms

Karjeras pakalpojumi - izaicinājumi

Karjeras pakalpojumu jomā jāpārskata daudzi aspekti, jo sevišķi:

karjeras pakalpojumu piedāvājuma pārklājums (t.sk: bērnu un jauniešu izglītošana skolā, mācot pamatprasmes, kas nepieciešamas un tiek attīstītas visā dzīves garumā, to veicot pakāpeniski, organiski un pakārtoti bērna attīstībai; karjeras pakalpojumi dažādām sociālajām iedzīvotāju grupām; bērnu vecāku izglītošana); karjeras pakalpojumu sasaiste - ņemot vērā Latvijas situāciju/modeli- domāšanas maiņa no sociālistiskā modeļa (cilvēks- izpildītājs), saistot to, piemēram, ar uzņēmējdarbības aspektiem, vienlaicīgi protot piedāvāt daudzās iespējas, ko jau piedāvā likumdošana, ES līdzfinansētas aktivitātes, apmaiņas programmas, biznesa inkubatori u tml. karjeras pakalpojumu piedāvājuma kvalitāte: karjeras pakalpojumu sasaiste ar sociāli – ekonomiskajiem procesiem (ietverot globalizācijas, ekonomiskās situācijas izmaiņu modeļus u tml. aspektus), spēja reaģēt uz mainīgo vidi; karjeras pakalpojumu segregācija - kā nākotnes neizbēgamība un nepieciešamība, jo nav iespējama universālu konsultantu sagatavošana; karjeras pakalpojumu speciālistu sagatavošanas, metodiku revīzija un jaunas izstrādes, speciālistu specializācijas un pilnveides iespējas

Sadarbība - izaicinājumi

Vērtību pārskatīšana un izmaiņu neizbēgamība karjeras pakalpojumu jomā ir acīmredzama, tādēļ, jo ātrāk tas tiks uzsākts, jo efektīvāks būs šis process.

Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības jomas: Karjeras pakalpojumu nodrošinājums un pilnveide, veicot koordinētus pasākumus normatīvo aktu un rīcībpolitiku izstrādē (Koncepcija „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana") Dalība Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības padomē Rīcībpolitiku īstenošana saistībā ar jaunatnes politikas pamatmērķiem Mūžizglītības iespēju veicināšana

Papildus informācija:

Labklājības ministrijawww.lm.gov.lv

Nodarbinātības valsts aģentūrawww.nva.gov.lv