Click to edit Master subtitle style

KULTŪRAS PASĀKUMU CENTRU EKONOMISKĀS IETEKMES

NOVĒRTĒJUMA METOŽU UN MODEĻU ANALĪZE UN IZVĒLE

Sarmīte Jēgere Asoc.prof., Dr.oec. RPIVA, Latvija

Pētījuma mērķis

ir pasākumu centru darbības ekonomiskā novērtējuma analīzes un nozīmes valsts tautsaimniecības attīstībā pamatojuma metožu analīze, izvērtēšana, izvēle un aprobācija.

Uzdevumi

Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi nosaka, ka nepieciešams, izvērtēt pasākumu centru nozares attīstību kultūrekonomikas kontekstā, izzināt ekonomisko ietekmi noteicošos faktorus, iepazīties ar kultūrekonomikā veiktajiem pētījumiem Latvijā un pasaulē, izanalizēt piedāvātās metodes, izvēlēties piemērotāko un veikt aprēķinus Dzintaru koncertzāles ekonomiskā ieguldījuma aprēķināšanai Jūrmalas ekonomikā.

Metodoloģija

Kultūras pasākumu centru darbības vērtēšanai pasaules vadošie kultūrekonomisti iesaka šādas ekonomikas teorijas metodes, modeļus un analīzes veidus:

Izmaksu – izlaides modelis (input – output), Uzņēmuma iekšējā analīze, Finanšu apsekojuma metode, Ražošanas ķēdes modelis, Nosacītā novērtēšanas metode, Melnās kases metode, Ekonomiskās ietekmes analīze (tiešās un netiešās

ietekmes metode).

Ekonomiskās ietekmes analīze

Ekonomiskās ietekmes pētījumos īstermiņa efekts kultūras patēriņā, ienākumi un nodarbinātība ir mērāmi, izdalot tiešo , stimulējošo un netiešo ietekmi

Tiešā ietekme

Tiešā ietekme ir nodarbinātība un ienākumi, kurus veido kultūras aktivitātes.

Tātad, tiešā ietekme ir ieņēmumi, kas nonāk to uzņēmumu rīcībā, no kuriem mākslas un kultūras institūcijas iegādājas produktus un pakalpojumus. Tiešās ekonomiskās ietekmes gadījumā māksla un kultūra ir galvenais ieņēmumu avots kultūras nozares uzņēmumiem, mēdijiem, arī pievienotās vērtības pakalpojumiem telekomunikāciju jomā. Uzņēmumi rada darba vietas un dod ievērojamu ieguldījumu iekšzemes kopproduktā.

Stimulējošā ietekme

Stimulējošā ietekme ir apmeklētāja ietekme - izdevumi, kurus kultūras pasākuma apmeklētājs iztērē ēdināšanas pakalpojumu, transporta pakalpojumu, iespējams nakšņošanas izmaksām. Pieaugums pārdošanas apjomos, ko rada mājsaimniecību (kultūras organizāciju darbinieku; citu uzņēmumu darbinieku) tēriņi.

Stimulējošā ietekme rodas, kad mākslas un kultūras institūciju izdevumi tautsaimniecības sektoru uzņēmumos tālāk tiek tērēti nepieciešamām precēm, pakalpojumiem, arī darbinieku algām.

Netiešā ietekme

Netiešā ietekme ir reizinātāja ietekme, kas ir saistīta ar abām iepriekš minētajām.

Netiešā ietekme ir izmaiņas pārdošanā, ieņēmumos un darba vietās tajos uzņēmumos, kas piegādā preces un pakalpojumus, šajā gadījumā, sākotnējām kultūras organizācijām.

Primārās un sekundārās jeb tiešās un netiešās ietekmes summa veido kopējo ietekmi uz ekonomiku. Tā ir aprēķināma sekojoši:

Ietekme = tiešā iedarbība + stimulējošā (izraisītā) iedarbība + netiešā iedarbība,

kur netiešā iedarbība = tiešā + stimulējošā iedarbība x koeficents (multiplikators).

Pētījuma rezultāti

X = tiešā ietekme = nodarbinātība + ieņēmumi no pasākuma norises = (Dzintaru koncertzālē 2008 gadā) =

Ls 1986,10 + Ls 4206,40 = Ls 6192,50

Y= stimulējošā iedarbība (kopējie apmeklētāju izdevumi) = biļešu cena + transporta izmaksas + vakariņas+ papildus izmaksas koncerta laikā + izdevumi, kas rodas izejot no mājas , katrai no 9 segmentu grupām = Ls 11 600,00 + Ls 2000,00 + Ls 18 300,00 + Ls 3060,00 + Ls 7500,00 + Ls 7500,00 + Ls 9300,00 + Ls 12 000,00 + Ls 2880,00 =

Ls 74140,00

Z (netiešā iedarbība) = tieša iedarbība (Ls 6192,50) + 10 % no stimulējošās iedarbības (Ls 8021,45) = Ls 14 123,95

Tiešā iedarbība + stimulējošā iedarbība +netiešā iedarbība = kopējā ietekme

Ls 6192,50 + Ls 74140,00 + Ls14 123,95= Ls 94 456,45

Kopējā ietekme = ietekme vienam pasākumam( Ls 94 456,45) x pasākumu skaits ( 90 pasākumi) = Ls 8 501 080,50

Secinājumi

Ekonomikas teorijas piedāvātos modeļus un metodes ir iespējams piemērot pasākumu centru darbības ekonomiskajam novērtējumam. Piemērotākā no metodēm ir ekonomiskās ietekmes analīze, kurā tiešā, stimulējošā un netiešā ietekme veido kopējo kultūras ietekmi uz ekonomiku.

Kā pierāda Dzintaru koncertzāles darbības ekonomiskās ietekmes analīzē iegūtie dati, pasākumu centrs veicina vairāk kā Ls 8,5 miljonu apriti sezonā, kas ir 5 reizes vairāk kā četru gadu investīcijas šajā pasākumu centrā.( Aprēķinos nebija iespējams ietvert ārzemju tūristu un arī mākslinieku tēriņus Jūrmalā, kas varētu ievērojami palielināt kopējos reģiona ieņēmumus).

Ir reāla iespēja un arī ekonomisks pamatojums tam, ka arī Latvijas kultūras pasākumu centri sniedz reģiona ekonomikai daudz vairāk nekā tajos tiek ieguldīts. Stereotips, ka kultūra tikai tērē un nepelna ir mānīgs un galvenokārt saistīts ar informācijas trūkumu par nozares stimulējošo un netiešo ietekmi.