Latvijas Republikas nacionālais pārskats par ilgtspējīgas attīstības

1. pielikums1. pielikumsInformatīvajam ziņojumamInformatīvajam ziņojumam

„Latvijas Republikas nacionālais pārskats„Latvijas Republikas nacionālais pārskatspar ilgtspējīgas attīstības īstenošanu”par ilgtspējīgas attīstības īstenošanu”

LATVIJAS REPUBLIKAS LATVIJAS REPUBLIKAS

NACIONĀLAISNACIONĀLAIS PĀRSKATSPĀRSKATS

PARPAR

ILGTSPĒJĪGAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS ATTĪSTĪBAS ĪSTENOŠANUĪSTENOŠANU

VIDMZinop01_110607_IAZ; Informatīvais ziņojums ”Latvijas Republikas nacionālais pārskats par ilgtspējīgas attīstības īstenošanu”

Latvijas Republikas Vides ministrija

Peldu iela 25, Rīga, LV 1494, Latvija

Tālrunis: (+371) 7026470, (+371) 7026500

Fakss: (+371) 7820442

Mājas lapa: www.vidm.gov.lv

Nacionālā kontaktpersona:

Māris Klismets

Stratēģijas un koordinācijas departamenta direktorsTālrunis: (+371) 7026496 e-pasts: [email protected]

Nacionālā pārskata sagatavošanas koordinators

Jānis Zaļoksnis

Stratēģijas un koordinācijas departamenta ekspertsTālrunis: (+371) 7026423 e-pasts: [email protected]

Latvijas Republikas Nacionālais pārskats Eiropas Komisijai par ilgtspējīgas attīstības īstenošanu apstiprināts Ministru Kabinetā 2007. gada .... . jūnijā.


2

mailto:[email protected]

mailto:[email protected]

http://www.varam.gov.lv/

SATURS1. IEVADS..................................................................................................................................4

2. LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS ĪSTENOŠANA...........................................4 2.1. Enerģētikas attīstība....................................................................................................52.2. Rūpniecības attīstība...................................................................................................62.3. Reģionu attīstība.........................................................................................................72.4. Tūrisma attīstība..........................................................................................................72.5. Mājokļa politikas īstenošana.......................................................................................8

3. ES ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANA.............................8 3.1. Klimata pārmaiņas un tīrā enerģija.............................................................................9 3.2. Ilgtspējīgs transports.................................................................................................11

3.3. Ilgtspējīgs patēriņš un ilgtspējīga ražošana...............................................................133.4. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana.......................................................153.5. Sabiedrības veselība..................................................................................................173.6. Sociālā integrācija, demogrāfija un migrācija...........................................................183.7. Globālā nabadzība un ilgtspējīgas attīstības uzdevumi.............................................21

4. PANĀKUMI ES ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS SAVSTARPĒJI SAISTĪTO JAUTĀJUMU ĪSTENOŠANĀ...........................................................................22

4.1. Izglītība un apmācība................................................................................................224.2. Pētniecība un attīstība...............................................................................................224.3. Finansējums un ekonomikas metodes.......................................................................234.4. Saziņa, aktīvo līdzdalībnieku iesaistīšana un panākumu vairošana..........................24

5. ANO ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS KONFERENCES (JOHANNESBURGA, 2002) LĒMUMU ĪSTENOŠANA.....................................................................................................25

6. LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS ĪSTENOŠANASPERSPEKTĪVAS....................................................................................................................26

PIELIKUMI

1. pielikums. Nevalstisko organizāciju ziņojums par ilgtspējīgu attīstību Latvijā.


3

1. IEVADS

Ilgtspējīga attīstība ir tāda attīstība, kas nodrošina mūsdienu paaudzes vajadzības,

neradot grūtības nākamajām paaudzēm nodrošināt savas vajadzības.

ANO Vides un attīstības komisija

1992. gada jūnijā, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) konferencē, kurā līdz ar 171 pasaules valsti piedalījās arī Latvijas Republika, tika pieņemta un parakstīta Riodežaneiro Deklarācija par vidi un attīstību. Kopš tā laika ilgtspējīga attīstība ir kļuvusi par valsts politikas būtisku sastāvdaļu.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes tika izstrādātas un apstiprinātas Ministru kabinetā 2002. gadā, kad Latvija vēl nebija ES dalībvalsts. Tomēr piecu gadu laikā ir gūti nozīmīgi panākumi ilgtspējīgas attīstības īstenošanā. Informatīvie ziņojumi par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu īstenošanu tika sagatavoti 2004. un 2006. gadā. Pirmais Latvijas ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskats tika publicēts 2003. gadā, bet otrais Latvijas ilgtspējīgas attīstības indikatoru pārskats ir publicēts 2007. gadā.

Latvijas Republikas nacionālo pārskatu par ilgtspējīgas attīstības īstenošanu papildina „Nevalstisko organizāciju ziņojums par ilgtspējīgu attīstību Latvijā”.

2007. gadā ir uzsākts darbs, lai izstrādātu jaunu Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Tādējādi, Latvijas Republikas nacionālais pārskats par ilgtspējīgas attīstības īstenošanu ne tikai raksturo piecos gados sasniegto, bet arī iezīmē pamatu nākošajam ilgtermiņa posmam.

2. LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS ĪSTENOŠANA

Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes apstiprināja Ministru kabinets 2002. gadā. Iesaistītām ministrijām, kā arī īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem atbilstoši savai kompetencei Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes ir jāņem vērā, izstrādājot nozaru politikas dokumentus un jāiesniedz Vides ministrijā informatīvos ziņojumus par Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu īstenošanu.

Iesaistītās ministrijas ir – Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Finanšu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Zemkopības ministrija, bet atbildīgā ir Vides ministrija.

Pārskata tekstā minētā informācija izriet no vairākiem darba gaitā izstrādātiem papildu dokumentiem: „Ilgtspējīgas attīstības rezultatīvie rādītāji” (attēli, grafiki, shēmas, tabulas), „Normatīvie akti un ilgtspējīgas attīstības politikas plānošanas dokumenti”, „Labas prakses piemēri” un „Latvijas ilgtspējīgas attīstības īstenošanas svarīgākie sasniegumi un būtiskās problēmas”. Minētie dokumenti ir pieejami Vides ministrijas mājas lapā (http://www.vidm.gov.lv/lat/dokumenti).

Latvija ir izvērtējusi ES jaunās Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ietekmi uz valsts politikas plānošanas sistēmu un uzskatīja par nepieciešamu veikt grozījumus normatīvajos aktos. Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes tika apstiprinātas ar Ministru kabineta rīkojumu 2006. gada septembrī un ietver politikas plānošanas dokumentu hierarhisko shēmu, kā arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības politikas plānošanas virzību.

Vienotajā programmdokumentā, kas tika izstrādāts ES struktūrfondu mērķa 1. programmas ieviešanas nodrošināšanai Latvijā no 2004. līdz 2006. gadam, viena no prioritātēm bija ilgtspējīgas attīstības veicināšana. Tā ir arī viena no ES izvirzītajām prasībām, lai sekmīgi apgūtu struktūrfondu līdzekļus, ietverot ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības principu ievērošanu. Galvenais šīs prasības mērķis bija veikt vides


4

apsaimniekošanas uzlabošanu, piesārņojuma samazināšanu un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu ES struktūrfondu projektu sagatavošanas un ieviešanas procesā.

Pašlaik tiek gatavots ES struktūrfondu gadskārtējais ieviešanas ziņojums par 2006. gadu, kura ietvaros tiek apkopota informācija arī par ilgtspējīgu attīstību. Sagatavotais ziņojums tiks iesniegts Eiropas Komisijai līdz 2007. gada 30.jūnijam.

2004. gadā Latvija izstrādāja Nacionālo rīcības plānu nabadzības un sociālās atstumtības ierobežošanai, lai samazinātu nabadzīgo un trūcīgo iedzīvotāju skaitu un, līdz ar to, arī sabiedrības noslāņošanās, kā arī panāktu augstākas pakāpes sociālo iekļaušanos. Liela nozīme šo problēmu risināšanā ir Latvijas Nacionālajai Lisabonas programmai 2005.-2008. gadam un Nacionālajam vides politikas plānam.

Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības īstenošanas panākumiem kopumā liecina indikatori: 1) Iekšzemes kopprodukts. Vidējais reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā laika posmā no 2002. – 2006. gadam bija 9 % gadā. IKP pieauguma tempi īpaši strauji kļuva pēc 2004. gada, ko var saistīt ar iestāšanās ES pozitīvo efektu uz ekonomiku. Latvijas IKP pieaugumu pamatā nosaka produktivitātes kāpums, lai gan 2006. gadā bija vērojams arī augsts nodarbināto skaita pieaugums - par vidēji 4,9 % .2) IKP uz vienu iedzīvotāju. Iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās uz vienu iedzīvotāju laika posmā no 2002. – 2006. gadam vidēji pieauga par 9,6 % gadā. IKP uz vienu iedzīvotāju straujāku pieaugumu par kopējo IKP pieaugumu nosaka arī iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas konkrētajā laika posmā bija vidēji par 0,6 % gadā. 2006. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās veidoja 4 923 latus.3) Vispārējās valdības budžeta bilance. Vispārējās valdības budžeta bilances uzlabošanos pēdējos gados galvenokārt ir noteicis pārpalikums sociālās apdrošināšanas budžetā, kas no 0,3 % no IKP 2002. gadā pieauga līdz 1,3 % no IKP 2005. gadā. Pārpalikumu sociālās apdrošināšanas budžetā galvenokārt nodrošināja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums. Vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanos ietekmēja pakāpeniska fiskālās situācijas uzlabošanās pašvaldību budžetā. 4) Nodokļu slogs. Atbilstoši Latvijas Konverģences programmai 2006.–2009. gadam, laika posmā no 1995. gada līdz 2004. gadam Latvijā būtiskāko daļu (50,9 %) veidoja nodokļi no darba, kas aptuveni atbilst kopējai situācijai ES, kur vidējais rādītājs bija 51,0 %. Patēriņa nodokļi veidoja 37,1 % no kopējiem nodokļu, kas būtiski pārsniedza ES vidējo rādītāju (27,9 %), bet aptuveni atbilda jauno ES dalībvalstu nodokļu sistēmai (vidējais rādītājs 34,9 %). Mazāko daļu no nodokļu ieņēmumiem veido kapitāla nodokļi – vidēji 11,9 % laika posmā no 1995. gada līdz 2004. gadam, kas ir būtiski mazāk par ES vidējo rādītāju (21,3 %).

Latvijas ilgtspējīgas attīstībai svarīgu jautājumu risināšana bija saistīta ar enerģētikas, rūpniecības, reģionu un tūrisma attīstību, kā arī ar mājokļa politikas īstenošanu.

2.1. Enerģētikas attīstība

Lai Latvijā īstenotu līdzsvarotu enerģētikas politiku un veicinātu enerģētikas nozares attīstību atbilstoši tautsaimniecības sabalansētai un ilgtspējīgai izaugsmei, jāņem vērā šādas Latvijas enerģētikas sektora galvenās iezīmes: augsta enerģijas importa atkarība (64 % primāro resursu, 30% elektroenerģijas); dabas gāzes piegādes no viena piegādātāja, augstais dabas gāzes īpatsvars primāro resursu

bilancē - 30 %; augsts atjaunojamo energoresursu īpatsvars primāro resursu bilancē - vairāk kā 36 %, kas ir

augstākais rādītājs ES; elektroenerģija tiek saražota izmantojot dabas gāzi un hidroenerģiju; augsts atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā - vairāk kā 46 %, kas

ir trešais augstākais rādītājs ES; vairāk kā 35 % no saražotās elektroenerģijas tiek saražota koģenerācijas režīmā;


5

elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts no 300-800 MW; ekonomikas straujās izaugsmes izsaukts straujš enerģijas pieprasījuma pieaugums -1-2 %

gadā primārajiem energoresursiem; 5-7 % elektroenerģijai.Latvija ir sekmīgi uzsākusi Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007. – 2016.

gadam noteikto attīstības virzienu īstenošanu: - MK „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā”

nosaka kārtību, kādā ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā, var iegūt tiesības saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma veidā. Īpaši labvēlīgi iepirkuma cenas nosacījumi šajos noteikumos paredzēti tām koģenerācijas elektrostacijām, kas ražošanā izmanto atjaunojamos energoresursus. Atbalsta shēmas izmantošanai atbilstoši noteiktajiem kvalifikācijas kritērijiem jau ir kvalificējušās 12 koģenerācijas elektrostacijas;

- no valsts budžeta līdzekļiem līdzfinansētas investīcijas 61 energoefektivitātes paaugstināšanas projektā siltumapgādes komersantu sistēmās un pašvaldību sabiedriskajās ēkās. Kopējā atbalsta summa 7 milj. latu. Šim pašam mērķim 2007. gada valsts budžetā paredzēti 5 milj. latu;

- izmantojot ERAF līdzfinansējumu uzsākta 6 kurināmā konversijas projektu (mazuta aizvietošana ar biomasu vai gāzi) īstenošana. Kopējā atbalsta summa 3,1 milj. latu;

- izmantojot ERAF līdzfinansējumu uzsākta 29 energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošana siltumapgādes komersantu sistēmās un pašvaldību sabiedriskajās ēkās. Kopējā atbalsta summa 9,3 milj. latu;

- uzsākta neatkarīga elektroenerģijas sadales sistēmas operatora izveide, kas uzsāks patstāvīgu darbību līdz 2007.gada 1.jūlijam.

2.2. Rūpniecības attīstība

Tehnoloģiju un zināšanu pārneses sekmēšanai 2006.gadā turpinājās atbalsta sniegšana tehnoloģiju kontaktpunktu darbības nodrošināšanai Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Rēzeknes augstskolā un Ventspils augstskolā. Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu mērķis ir sekmēt zinātnieku un uzņēmēju sadarbību un nodrošināt efektīvu valsts pētniecības institūciju pētniecības rezultātu ieviešanu ražošanā. Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu ietvaros 2006.gadā sagatavoti 34 komercializācijas piedāvājumi, iniciēti vismaz 10 sadarbības līgumu ar uzņēmējiem, sagatavoti 15 patentu pieteikumi.

Zinātnes, izglītības un privātā sektora sadarbības sekmēšanai tika atbalstītas aktivitātes deviņās augstākās izglītības iestādēs Pielietojamās pētniecības infrastruktūras attīstības un pilnveidošanas programmas ietvaros. Programmas ietvaros tika sniegts atbalsts tādas pētniecības un attīstības infrastruktūras pilnveidošanai, kura sekmē komercsabiedrību un zinātnisko institūtu sadarbību.

Šobrīd uzsākta atbalsta sniegšana „Inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības programmas” ietvaros. Šīs programmas mērķis ir veicināt inovāciju infrastruktūras pilnveidošanu, stiprinot pašvaldību, augstskolu un zinātnisko institūtu kapacitāti tiem likumdošanā deleģēto funkciju izpildei, atbalstīt augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iniciatīvu veidot jaunus inovācijas centrus un reģionālo pašvaldību iniciatīvu veidot jaunus biznesa inkubatorus, kā arī inovācijas centru un biznesa inkubatoru pakalpojumu nodrošināšanu jauniem uzņēmumiem, sekmējot jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanos un attīstību. 2007.gada valsts budžeta ietvaros tiks finansēti 11 inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības projekti.

Piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu no 2007.gada līdz 2013. gadam tiek plānots īstenot vairākas aktivitātes Nacionālās inovāciju sistēmas stiprināšanai.


6

Darbības programmā „Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kas vērsta uz uzņēmējdarbības veicināšanu, inovāciju un zinātnes potenciāla attīstību, kā viena no prioritātēm noteikta „Inovācijas”. Prioritātes ietvaros plānots īstenot atbalstu kompetences centru izveidei un darbībai, tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanu, atbalstīt jaunu produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā, atbalstīt augsti kvalificētu speciālistu piesaisti komercsabiedrībām.

2.3. Reģionu attīstība

Nacionālo programmu „Īpaši atbalstāmo teritoriju uzņēmējdarbības attīstība” un „Ienākuma nodokļa atvieglojumi” ietvaros, tika finansēts 281 projekts par kopējo summu 2 674 374 latu apmērā. Īstenojot šos projektus, tika saglabātas 7 639 darba vietas, izveidotas 1 409 jaunas pastāvīgas un 382 sezonas darba vietas.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību īpaši atbalstāmajās teritorijās, Vienotā programmdokumenta shēmas „Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās” ietvaros tiek sniegts atbalsts maziem un vidējiem komersantiem, kuri ir reģistrēti un darbojas īpaši atbalstāmajās teritorijās. Grantu shēmas ietvaros laika periodā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. jūlijam tika iesniegti 384 projektu iesniegumi, īstenoti 48 projekti un atbalstīti 69 projekti. Īstenojot šo grantu shēmu, tika saglabātas 1 174 un izveidotas 175 jaunas darba vietas. Kopā Eiropas Reģionālā attīstības fonda un valsts finansējums grantu shēmas īstenošanai veido 10,3 miljonus latu.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu, plānošanas reģionu un pašvaldību teritoriju plānojumu izstrāde ir jāpabeidz līdz 2007. gada 31. decembrim. 2007. gada martā spēkā esoši bija 330 teritoriju plānojumi (305 vietējie, 17 rajonu, 7 republikas pilsētu teritoriju plānojumi un viens plānošanas reģiona plānojums). Teritorijas plānojuma izstrādes mērķdotācijas ir piešķirtas 505 vietējām pašvaldībām, 15 rajonu pašvaldībām un 4 plānošanas reģioniem.

Līdz 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām tiks realizēta pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, lai izveidotu ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas (novadus) ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Novads, kurā ir viena vietējā pašvaldība, izveidojas apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām.

Novadi, kuri tiks izveidoti līdz 2009. gada 31. janvārim, saskaņā ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, saņems valsts budžeta dotāciju infrastruktūras attīstībai 100 000 latu apmērā par katru novada teritoriālo vienību. Likumā „Par valsts budžetu 2007.gadam” ir palielināts atbalsts novadu infrastruktūras attīstībai, paredzot šim mērķim papildus finansējumu 10 miljonu latu apmērā. Teritoriāli lieliem, ekonomiski attīstīties spējīgiem novadiem ir iespēja saņemt valsts budžeta dotāciju 200 000 latu apmērā par katru novada teritoriālo vienību. Jaunizveidotai novada pašvaldībai tiek piešķirta vienreizēja dotācija 1-5 % apmērā no apvienoto pašvaldību iepriekšējā saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem administratīvo izdevumu segšanai.

Latvijā jau ir izveidoti 35 novadi. Izveidojot novadus paplašināsies iespējas novadā piesaistīt jaunus biznesa veidus, attīstīt tūrismu kā nozari ar darba vietām un iespējām izmantot esošos resursus, palielināt investīciju piesaisti. Šobrīd vairāk kā pusi investīciju piesaista Rīgas reģions.

2.4. Tūrisma attīstība

2006.gadā apstiprināta „Latvijas Tūrisma attīstības programma 2006.-2008.gadam” un „Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plāns 2006.gadam”, Ministru kabinetā iesniegts Informatīvais ziņojums „Pārskats par tūrisma attīstību Latvijā 2005.gadā”. Pieņemts likums „Grozījumi Tūrisma likumā” un Ministru kabinetā apstiprināti noteikumi Nr. 1017


7

„Noteikumi par tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzi”, kā arī ir izstrādāti metodiskie ieteikumi nacionālo tūrisma satelītkontu Latvijā sastādīšanai.

Baltijas valstu sadarbība tiek īstenota Baltijas apvienotās tūrisma komitejas ietvaros saskaņā ar darba programmu un ikgadējo darba plānu. 2006.gadā kopīgi realizēto aktivitāšu skaitā bija dalība Baltic 21 Tūrisma uzdevumu vienības darbā un līdzdalība Baltijas jūras reģiona Interreg III kaimiņattiecību programmas projekta „AGORA – Ilgtspējīga tūrisma attīstības tīkls Baltijas jūras reģionā” īstenošanā. Projekta mērķis ir īstenot BALTIC 21 (Baltijas jūras reģiona Dienaskārtība 21.gadsimtam) tūrisma sektora ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. 2006.gadā projekta ietvaros tika veicināta ilgtspējīga tūrisma attīstība Latvijā un Baltijas jūras reģionā, izstrādāti tūrisma projektu ilgtspējības pārbaudes kritēriji, uzsākta Agenda 21 tūrisma sektoram Latvijā izstrāde, uzsākts pētījums „Tūrisms visiem” par tūrisma pieejamību dažādām sociālām grupām un noorganizēta projektu partneru sanāksme Latvijā.

2006. gadā Tūrisma attīstības valsts aģentūra īstenoja projektu „Latvijas ceļojumu maratons”, lai popularizētu jaunus tūrisma produktus Latvijas reģionos, veicinātu vietējā tūrisma produktu attīstību un sadarbību starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un potenciālajiem ceļotājiem.

2.5. Mājokļa politikas īstenošana

„Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmas 2007.-2010. gadam” mērķis ir veicināt dzīvokļu īpašnieku aktivitāti mājokļa ilgmūžības un energoresursu ekonomiskas izmantošanas jomā. Programmas ietvaros tiks uzlabota 310 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvalitāte un māju ilgmūžība, kā arī līdz 20 % samazināts siltumenerģijas patēriņš daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās

Lai veicinātu mājokļu pieejamību, palielinot pašvaldību rīcībā esošo dzīvojamo fondu, valsts sniedz savu atbalstu mērķdotāciju veidā: sociālo dzīvojamo māju būvniecībai – 30 % apmērā no būvniecības izmaksām; pašvaldības īres namu būvniecībai – 30 % apmērā no būvniecības izmaksām; pašvaldības īpašumā esošo būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām

mājām vai jaunbūvējamo daudzdzīvokļu namu (kuru būvdarbi pārtraukti) pabeigšanai, vai neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai – 30 % apmērā no rekonstrukcijas (renovācijas) izmaksām;

pašvaldības un komercsabiedrības kopīgi veiktai būvju pārbūvei par dzīvojamām mājām vai jaunbūvējamo daudzdzīvokļu namu (kuru būvdarbi pārtraukti) pabeigšanai, vai neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai – 20 % no rekonstrukcijas (renovācijas) izmaksām;

atsevišķu dzīvokļa īpašumu iegādei – 30 % no iegādes vērtības (līdz 5000 latiem).

Pasākumu īstenošanas rezultātā paredzēts īres dzīvojamā fonda pieaugums par 0,3 % ik gadu. Publiskās-privātās partnerības projektu realizācijas rezultātā pašvaldība iegūs kvalitatīvu un sakārotu apkārtējo vidi un infrastruktūru.

Īstenojot „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007. – 2010. gadam”, tiks sasniegts siltumenerģijas ietaupījums.

Lai uzlabotu mājokļu energoefektivitāti un nodrošinātu energoresursu efektīvu izmantošanu, Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” pasākuma „Mājokļa energoefektivitāte” projekta ietvaros paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Pasākuma ietvaros paredzētas divas aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” un „Nepabeigto ēku atjaunošana un siltumnoturības pasākumu realizēšana tajās”. Pasākuma aktivitāšu īstenošana ietver augstas kvalitātes un videi draudzīgu būvniecības materiālu izmantošanu, energoresursu ietaupījumu un efektīvāku izmantošanu.


8

3. ES ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANA

Eiropas Savienība (ES) veiksmīgi piemēro ilgtspējīgas attīstības principus un uzsver to nozīmīgumu atjaunotajā Lisabonas procesā, savukārt ES Padomes pieņemtā jaunā ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (2006.) paver jaunas nākotnes iespējas.

Ņemot vērā pieaugošās negatīvās tendences vides jomā, ES ekonomiskos un sociālos uzdevumus kopā ar jaunu konkurences spiedienu un jaunām starptautiskām saistībām, ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir noteikti septiņi galvenie mērķi un attiecīgi darbības uzdevumi un pasākumi.

3.1. Klimata pārmaiņas un tīrā enerģija

3.1.1. ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošana

Pamatojoties uz ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā noteiktām saistībām un saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem, Siltumnīcefekta gāzu nacionālā ziņojuma 1990. – 2005. gadam atjaunotā versija ir iesniegta Eiropas Komisijā. Saskaņā ar precizētajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju inventarizācijas datiem, SEG emisiju apjoms Latvijā laika posmā no 2001. līdz 2005. gadam ir stabilizējies 10 800 GgCO2

ekvivalenta līmenī, bet Kioto protokolā noteiktais 8 % samazinājums no 1990. gada SEG emisijām sastāda 24 327,03 Gg CO2 ekvivalenta.

Pagājušā gadsimtā Latvijā gada vidējās gaisa temperatūras pieaugums ir aptuveni 1 oC, bet pēdējo 50 gadu ilggadīgo nokrišņu analīzes liecina par to kopējā daudzuma palielināšanos. Fenoloģiskie novērojumi rāda, ka veģetācijas periods Latvijā ir kļuvis garāks par 8 dienām.

Pēdējos 20-30 gados Latvijas piekrastē pieaug postošo rudens un ziemas vētru spēks, kas izraisa apjomīgus vējuzplūdu radītos ūdens masu sadzinumus krasta joslā. Ņemot vērā to, ka ziemas kļūst siltākas un tāpēc neveidojas zemes sasalums un ledus piekrastes seklūdens zonā, Latvijas piekrastē ievērojami pastiprinās pamatkrasta erozija. Aptuveni 62 % no Latvijas 495 km garās jūras krasta joslas, kuru sastāda zemie smilšainie krasti ar kāpām, uzskatāmi par paaugstināta erozijas riska zonu. Latvijā gar atklātās Baltijas jūras un Rīgas līča krastu 5-10 km platā joslā dzīvo vairāk nekā viens miljons cilvēku – gandrīz puse no valsts iedzīvotāju kopskaita.

Latvijas kopējais mežainums palielinās, tomēr valstī vairāk emitē antropogēnās SEG nekā piesaista - 2005. gadā Latvijā tika piesaistītas SEG vairs tikai 63 % apjomā. Latvijai atjaunojamo energoresursu izmantošanas bilancē 2010. gadā jāsasniedz: primāro energoresursu – 36 %, bet elektroenerģijas patēriņā – 49,3 %. 2004. gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā sastādīja 46,5 %.

Latvijas enerģētikas politikas prioritārais mērķis ir panākt efektīvu, drošu un ilgstpējīgu enerģijas piegādi, elektroenerģijas un gāzes tirgus liberalizāciju, kā arī Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Centrāleiropas valstu elektropārvades tīklu starpsavienojumu izveidošanu.

Latvijas primāro energoresursu bilancē visvairāk izmantotie atjaunojamo energoresursu veidi ir koksne un hidroresursi. Vēja enerģija un biogāze tiek izmantoti ievērojami mazāk, bet Saules enerģiju šobrīd izmanto ļoti nelielos apjomos. 96 % visas saražotās elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem, iegūst trijās lielajās hidroelektrostacijās - Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES. Mazās hidroelektrostacijas saražo 2 %, bet vēja ģeneratori un biogāzes stacijas – attiecīgi 1,5 % un 0,8 % no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma valstī.

Biodegvielas izmantošanas mērķis 2010. gadā ir sasniegt tās īpatsvaru 5,75 % apjomā. Latvijā biodegviela tiek ražota, izmantojot no rapša sēklām iegūto eļļu. Rapša sējplatības aizņem 54 tūkst. ha, kas ir apmēram 6 % no visas aramzemes Latvijā. Lai veicinātu


9

biodegvielas patēriņu, ar likumu „Par akcīzes nodokli”, biodegvielai ir noteiktas samazinātas akcīzes nodokļa likmes.

Kopš 2005. gada valsts piešķir tiešo atbalstu biodegvielas ražotājiem. 2006. gadā finansiāli atbalstāmās kvotas apjoms bioetanolam bija 16 milj. litri un biodīzeļdegvielai – 18 milj. litru. Tiešais atbalsts ir 160 latu par 1000 litriem saražotās biodīzeļdegvielas un 130 latu par 1000 litriem saražotā bioetanola. 2005. gadā Latvijā biodegvielas īpatsvars bija 0,33 % no kopējā transportā izmantotās degvielas apjoma.

Līdz 2017. gadam paredzēts samazināt enerģijas patēriņu par 9 %. Mājokļu jomā būtiska problēma ir dzīvojamo māju lielais enerģijas patēriņš. 2005. gadā Latvijā bija 337 888 dzīvojamās mājas, no tām vairāk kā 40 % būvētas laika posmā no 1958.-1992. gadam, kad būvniecībā plaši izmantoja dzelzsbetona konstrukcijas. Šīm ēkām ir raksturīgs liels enerģijas patēriņš un zema ēku norobežojošo konstrukciju siltuma noturība, tāpēc jāveic māju renovācija un rekonstrukcija. ES direktīva 2002/91/EK par enerģijas efektivitāti būvniecībā paredz Latvijā līdz 2009.gadam izveidot ēku energosertificēšanas sistēmu. Līdz 2016. gadam vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās ir jāsamazina līdz 195 kWh/m2/gadā. Patreiz šis rādītājs ir robežās no 220 līdz 250 kWh/m2/gadā.

Latvijā, izmantojot esošo siltumslodžu potenciālu centralizētajā siltumapgādē un rūpniecībā, iespējams uzstādīt cietās biomasas koģenerācijas iekārtas ar kopējo elektrisko jaudu 52 MW, kurās varētu saražot 200-300 tūkstošus MWh elektroenerģijas gadā atkarībā no darbības režīma.

3.1.2. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu īstenošana

Izvērtējot tehniskās un organizatoriskās iespējas, kopējais biogāzes ražošanas potenciāls ir 121 milj. m3 (ekvivalents ~ 2 PJ). Pēc teorētiskiem aprēķiniem Latvijā var iegūt ap 290 milj. m3 biogāzes (ekvivalents ~ 5 PJ enerģijas). Biogāzi iegūst atkritumu poligonos un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kas aptver ap 57 % Latvijas iedzīvotāju.

Latvijā no 36 koģenerācijas stacijām darbojas trīs biogāzes koģenerācijas stacijas (kopējā jauda 7,5 MW) un trīs koksnes koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 2,2 MW.

Biodegvielas ražošanas un izmantošanas prioritārais uzdevums ir biodīzeļdegvielas sagatavošana dīzeļdzinējiem 40 % apjomā no lauksaimniecībā izmantojamās degvielas. 2005. gadā biodīzeļdegvielas patēriņš transporta vajadzībām sastādīja gandrīz 3 000 tonnu. Tuvākajos gados Latvijā paredzēts atvērt vairākas biodīzeļdegvielas un bioetanola ražotnes, ar lielākās no tām gada jaudu – 100 000 tonnu biodīzeļdegvielas.

Elektroenerģijas ražošanā atjaunojamo energoresursu īpatsvars 2005. gadā bija 46 %. 2005. gadā Latvijas pārvades un sadales sistēmām kopējais nodotais elektroenerģijas apjoms bija 6,8 TWh (4,4 TWh jeb 65 % tika saražotas „Latvenergo” elektrostacijās; 0,26 TWh jeb 3,8 % saražoja mazas jaudas HES; 41 vēja ģeneratoru kopējā jauda bija 26,9 MW).

Koksne un koksnes produkti (šķelda, granulas) ir visvairāk izmantotais atjaunojamo energoresursu veids Latvijā siltumenerģijas ražošanai. Tās īpatsvars valstī izmantojamo atjaunojamo energoresursu struktūrā 2005. gadā bija 82,9 %.

Koksnes potenciāls aprēķināts no 44,5-82,5 PJ, ieskaitot malku (12-16 PJ), ciršanas atliekas (12-18 PJ), koksni no krūmājiem (2-5 PJ), celmus (0,7-3 PJ) un kokapstrādes blakusproduktus (14-37 PJ). Lauksaimniecībā iegūtie salmi Latvijā netiek uzskatīti par potenciālu kurināmā veidu, kaut gan to pārpalikums Latvijā gadā ir līdz pat 570 tūkst. tonnu.

Latvijā ir paredzēts veicināt CO2 piesaistes palielināšanu, atbalstot lauksaimnieciskā ražošanā neizmantoto zemju mērķtiecīgu apmežošanu un pasākumus mežaudžu produktivitātes palielināšanai. Lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs 2003. gadā ieaudzēts 1003 ha meža, tai skaitā, 251 ha plantāciju, kas ir enerģētisko kultūru stādījumi.

Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir visjūtīgākās attiecībā pret klimata pārmaiņu ietekmēm, tāpēc katru gadu tiek pieprasītas kompensācijas par nelabvēlīgu dabas apstākļu


10

radītajiem zaudējumiem. Kopš 2000. gada šādās kompensācijās no valsts budžeta izmaksāti 11,6 milj. latu.

Latvija veido fiskālo un sociālo stimulu sistēmu, lai veicinātu mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanu rūpnieciskās pārstrādes procesos un SEG emisiju samazinājumu. Latvijā notiek pāreja uz integrētā tipa vides atļauju sistēmu, kurā atkarībā no piesārņojošās darbības veida un apjoma izdalītas trīs kategorijas – A, B un C. Latvijā ir 83 uzņēmumi, kas atbilst A kategorijai. Visām A kategorijas iekārtām integrētās atļaujas būs jāsaņem līdz 2007. gada oktobrim.

3.2. Ilgtspējīgs transports


Latvija ir pievienojusies nolīgumam par Eiropas galvenajām starptautiskajām dzelzceļa līnijām un veic aktīvu darbību ES institūciju un Starptautiskās dzelzceļa sadarbības organizācijas sadarbības veicināšanas procesā. Eiropas Komisija ir uzdevusi Eiropas dzelzceļa aģentūrai izpētīt iespēju veidot atsevišķākas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa sistēmai, kāda ir Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un, kas ir savienota ar plašu trešo valstu šāda platuma dzelzceļa tīklu. Tiek diskutēts jautājums par Rail Baltica projekta nākotnes attīstību.

Dzelzceļa nozare ir pilnībā liberalizēta, jo tiesiskā sistēma rada iespēju brīvai piekļuvei dzelzceļa infrastruktūrai, līdz ar to pēdējo 7 gadu laikā kravu pārvadājumu tirgū ienākuši jauni kravu pārvadātāji veiksmīgi konkurējot ar lielo pārvadātāju Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", kuru tirgus daļa 2006. gadā sastādīja 10,7 % no kopējā pārvadājumu apjoma.

Latvijā ir stājies spēkā ES nolīgums par pasažieru neregulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS), līdz ar ko ir sakārtota šo pārvadājumu tiesiskā bāze.

Ministru kabineta noteikumi „Riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi” ietver EURO4 un EURO5 izmešu normas. Atbilstoši tām Latvijā nebūs iespējams reģistrēt jaunus transportlīdzekļus, ja to izmešu normas nebūs atbilstošas.

Latvijā šobrīd pastāv šādi nodokļi un nodevas, kas ir maksājami pie automobiļu reģistrācijas: vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, transportlīdzekļu reģistra nodeva, transportlīdzekļu ikgadējā nodeva, bet pie pirmreizējās reģistrācijas – dabas resursu nodoklis.

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016. gadam paredz, ka transportā biodegvielas īpatsvaram 2016. gadā jāsasniedz 10 % un 2020. gadā – 15 %. Lai 2010. gadā nodrošinātu 5,75 % lielu biodegvielas daļu patēriņā, būs attiecīgi jāpatērē 75 000 tonnu biodegvielas. Ņemot vērā biodegvielas ražošanas un lietošanas programmas noteikto politiku un kopš 2005. gada ražotājiem piešķiramo atbalstu, biodegvielas potenciālajam ieguldījumam 2010. gada kopējā primāro energoresursu bilancē ir jātuvojas 3,2 PJ.

Kuģošanas un dzelzceļa ietekme uz emisijām ir salīdzinoši neliela – 10 %. Lai nākotnē samazinātu dzelzceļa transporta kaitīgo gāzu emisijas gaisā, ir plānots pakāpeniski pāriet uz elekrtovilci galvenajos kravu pārvadājumu koridoros, kas paaugstinās Austrumu-Rietumu tranzītkoridoru konkurētspēju Eiropas tirgū un nodrošinās videi draudzīgāku transporta sistēmu. Tomēr tāda pāreja nav veicama izmantojot tikai valsts finansējumu – nepieciešams piesaistīt arī ES finanšu resursus.

Latvija ir ratificējusi 1997. gada protokolu par piesārņojuma novēršanu kuģošanā (MARPOL 73/78 VI pielikums). Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) Jūras vides aizsardzības komitejas iniciatīvas rezultātā ir izstrādātas un apstiprinātas vadlīnijas brīvprātīgai kuģu CO2 emisiju indeksācijai izmēģinājuma lietošanai attiecībā uz darba plānu, kas identificē un veido mehānismus, lai panāktu CO2 emisiju no kuģiem samazināšanos.

Savlaicīgi, atbilstoši pieaugošajam pārvadājumu apjomam un ES prasībām rekonstruēti un modernizēti lidostas „Rīga” un valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa


11

satiksme" infrastruktūras objekti. Tā 2005.gadā ir uzbūvēts lidostas „Rīga” Ziemeļu termināls, kā rezultātā ir palielinājusies ne tikai lidostas kapacitāte, bet arī nodrošinātas Šengenas līguma, kuram Latvija gatavojas pievienoties, prasības par ES un trešo valstu pasažieru plūsmu nodalīšanu. 2007.gadā tiks uzsākta lidostas „Rīga” esošā skrejceļā pagarināšanas par 600 m un gaismas sistēmu modernizācija. Lai noteiktu lidostas „Rīga” tālākas attīstības plānus laika posmam līdz 2020. gadam, ir uzsākta lidostas attīstības ģenerālplāna izstrāde attiecīgajam posmam. Izstrādājot ģenerālplānu tiek ņemti vērā teritorijas līdzsvarotas attīstības principi. Turpinās integrācija ES programmas "Eiropas kopējās debesis" ietvaros, nodrošinot jauno tehnoloģiju ieviešanu, nesamazinot uzņēmuma finansiālo un operacionālo efektivitāti.

Latvija ir iesaistījusies Eiropas vienotās aviācijas telpas izveides darbā, lai izstrādātu SESAR programmu, kuras mērķis ir visprogresīvāko tehnoloģiju ieviešana gaisa satiksmes pārvaldībā. SESAR programmas izstrādē, kuras mērķis ir visprogresīvāko tehnoloģiju ieviešana gaisa satiksmes pārvaldībā Eiropas vienotajā gaisa telpā. SESAR programma paredz samazināt gaisa satiksmes ietekmi uz vidi, palielināt drošību, sekmēt nodarbinātību un atvērt eksporta tirgu Eiropas gaisa satiksmes organizēšanas tehnoloģijām.

Atbilstoši ES prasībām, harmonizējot tiesību aktus, Latvija ir kļuvusi par Apvienoto aviācijas institūciju dalībvalsti. Ir izveidots neatkarīgs Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.

2006.gadā saskaņā ar Eiropas Komisijas 2005.gada 20.decembra Regulas Nr.2096/2005 prasībām, kuras paredz kopīgu prasību ieviešanu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai ES tika veikts LGS sertifikācijas process (pārbaudīti visi uzņēmuma darbības aspekti, sākot no tā struktūras līdz operacionālajām procedūrām, īpašu vērību pievēršot lidojumu drošuma jautājumiem un sniegto pakalpojumu kvalitātei) un 2006. gada 20. decembrī valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) saņēma attiecīgu sertifikātu, kas apliecina, ka LGS sniegtie aeronavigācijas pakalpojumi, kā arī visa uzņēmuma darbība aeronavigācijas pakalpojumu jomā atbilst kopīgām ES prasībām. Bez šāda sertifikāta, sākot ar 2007.gadu, nevienam no ES aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem nebūs tiesības sniegt šo pakalpojumu.

Lidostā Rīga ir ieviesta un darbojas trokšņu pazemināšanas procedūra pie gaisa kuģu pacelšanās, kā to prasa ICAO (Annex 16, Volume 1, Chapter 3).

Ir izveidota darba grupa, kurā ir iekļauti valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra”, LGS un aviokompāniju pārstāvji, kas izvērtē esošo lidojumu shēmas, ņemot vērā tieši gaisa kuģu radīto trokšņu ietekmi uz apkārtējo vidi. Darba grupa jau ir izstrādājusi priekšlikumus, kuru realizēšanas rezultātā ievērojami tiks mazināta gaisa kuģu radīto trokšņu ietekme uz Jūrmalas pilsētu.

3.2.2. Nacionālās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošana

Latvijas satiksmes infrastruktūra ir pietiekami attīstīta, lai nodrošinātu ne tikai Latvijas iekšējās vajadzības, bet arī tranzīta plūsmas, galvenokārt, austrumu – rietumu virzienā. Gandrīz 80 % dzelzceļa kravu pārvadājumu, kā arī ap 60 % auto pārvadājumu no un uz ostām ir tranzītpārvadājumi. Kopējais autoceļu blīvums ir 92 km/100 km2, bet valsts autoceļu blīvums - 31 km/100 km2. Asfalta segums ir tikai 39 % valsts autoceļu un 13 % pašvaldību ceļu un ielu. 2003.-2004. gadā, realizējot Lauku autoceļu attīstības programmu, ir atjaunoti 158 km reģionālo un vietējo autoceļu un 10 tilti, 18,3 miljonu latu apjomā.

Dzelzceļa līniju kopējais garums ir 2413 km, no tiem 257 km ir elektrificēti. Sliežu ceļu blīvums ir 37,4 km/1000 km2, un, salīdzinot ar ES-15 dalībvalstu vidējo blīvumu 48,4 km/1000 km2, ir salīdzinoši augsts rādītājs. Būtiskākā transporta problēma ir nepietiekama infrastruktūras kvalitāte: autoceļu stāvoklis ir neapmierinošs un turpina pasliktināties, dažos maršrutos sliežu ceļu sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vilcienu kustības ātrums tiek ierobežots, bet


12

caurlaides spēja ir nepietiekama. 2005. gadā 70 % kravu apgrozības un 24 % pasažieru apgrozības nodrošināja dzelzceļš.

Starptautiskā lidosta „Rīga“ ir kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām lidostām Eiropā, tās apkalpoto pasažieru skaits pēdējo četru gadu laikā ir gandrīz četrkāršojies. Latvijas gaisa pārvadājumu tirgus ir kļuvis daudz pievilcīgāks un tajā ir ienākušas daudzas jaunas ārvalstu aviokompānijas, aviobiļešu cenas ir būtiski samazinājušās, būtiski palielinājies ir tiešo lidojumu skaits uz un no Rīgas, gaisa pārvadājumi kļūst pieejami aizvien plašākam iedzīvotāju lokam, ir radīti priekšnosacījumi citu nozaru attīstībai, radītas jaunas darba vietas, līdz ar to aizvien lielāks kļūst aviācijas ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā.

Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes paredz sabiedriskā transporta reformu, kas ietver jaunu administrēšanas un finansēšanas kārtību, paredz nodrošināt visiem iedzīvotājiem (t.sk. iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām) drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus – pasažieru regulāros pārvadājumus, kurus sabiedrības interesēs organizē valsts vai pašvaldība vienotā maršrutu tīklā un kuru sniegšanai izmanto sabiedriskos transporta līdzekļus (autobusus, tramvajus, trolejbusus, vilcienus). Jaunas efektīvas sabiedriskā transporta pārvaldes sistēmas izveidošana un adekvāta valsts atbalsta piešķiršana sabiedriskajam transportam ļaus nodrošināt ilglaicīgu sabiedriskā transporta nozares attīstību, apmierinot pamatotās pasažieru pārvietošanās vajadzības.

Būtiski ir pieaudzis lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru un gaisa kuģu skaits un starptautiskā lidosta „Rīga” ir kļuvusi par dominējošo trīs Baltijas valstu lidostu vidū.

Latvijā ir pieņemti daudzi normatīvie akti, lai uzlabotu satiksmes drošību - ieviesta pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, tiek sistematizēti pārkāpumi un tiek paredzi atbilstoši pārkāpuma raksturam un bīstamībai adekvāti sodi. Palielināti sodi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, paredzot arī transportlīdzekļu aizturēšanu. Pieņemti noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem. Kravu un pasažieru autopārvadājumos jaunajiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar digitālo tahogrāfu.

Ceļu satiksmes drošības nacionālās programmas izpildes rezultātā 2005. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir samazinājies par 14 %, bet 2006. gadā vēl par 7 procentiem. Latvijā maksimālais bojā gājušo skaits 923 cilvēki, fiksēts 1991. gadā.

Lai uzlabotu 1.šķiras autoceļus, kuri savieno rajonu un reģionālos centrus ar valsts galvenajiem autoceļiem, 2007.gadā tiks pabeigta Nacionālās programmas Valsts pirmās šķiras autoceļu attīstībai (ERAF) 2004.-2006.gadam realizācija, kā rezultātā būs veikta asfaltēto segu atjaunošana 113 km autoceļu, grants ceļu asfaltēšana 25 km, uzlabota 9 tiltu nestspēja un sakārtotas 3 pilsētu tranzītielas 5 km garumā, kopumā apgūstot finansējumu 60,653 milj Ls.

Bīstamo kravu autopārvadājumu ieteicamos maršrutus var noteikt pašvaldības, izvietojot speciālās ceļazīmes, kas iesaka bīstamo kravu pārvadāšanas virzienu vai aizliedz to.

Tiek attīstīts veloceliņu tīkls, kas pie noteiktas kustības intensitātes paredz atsevišķu braukšanas joslu, nodalītu no autoceļa braucamās daļas. Kompleksā ar autoceļu rekonstrukcijas darbiem ir ierīkoti apvienotie velosipēdistu un gājēju celiņi apmēram 10 km garumā pie valsts autoceļiem. Modernizētajos iekšzemes pasažieru vilcienos ir paredzētas īpašas vietas velosipēdu pārvadāšanai.

3.3. Ilgtspējīgs patēriņš un ilgtspējīga ražošana


Latvijā vides aizsardzības vai nekaitīguma prasības produkta ražošanas procesam vai produktam noteiktā stadijā nosaka vairāki normatīvie akti (Vides aizsardzības likums, likums "Par piesārņojumu", Atkritumu apsaimniekošanas likums, Standartizācijas likums, Preču un pakalpojumu drošuma likums, Pārtikas aprites uzraudzības likums).


13

Latvijas rūpniecības uzņēmumos integrētās produktu politikas attīstība nākotnē redzama kā ES vai Latvijas atbalsta programmas uzņēmumu brīvprātīgu iniciatīvu ieviešanai un īstenošanai. Papildus obligātu likumdošanas prasību ieviešana Integrētā produkta politikas (IPP) ietvaros samazinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Eiropas Savienības tirgū, jo vairumam Latvijas uzņēmumu nav pieredzes šo jautājumu risināšanā.

Dabas resursu nodokli Latvijā piemēro kopš 1991. gada. Dabas resursu nodokļa likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

Pašlaik notiek darbs pie operacionālo programmu izstrādes ES struktūrfondu līdzfinansējuma apgūšanai periodam no 2007. līdz 2013. gadam. Operacionālās programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” ietvaros ir plānots izstrādāt atbalsta mehānismu vides prasību ieviešanai uzņēmumos. Spēja uzlabot vidi ir nozīmīgs uzņēmējdarbības starptautiskās konkurētspējas uzdevums. Šī nepieciešamība arvien vairāk ietekmē Latvijas uzņēmumus, jo ES pastāv augsti vides standarti, kuri laika gaitā ar regulējošiem dokumentiem tiek mainīti. Rezultātā daudzi Latvijas uzņēmumi, īpaši MVU, uzlabo vides prasību īstenošanu, tomēr tiem ne vienmēr ir nepieciešamā informācija un trūkst resursu. Pasākuma mērķis ir videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana ražošanā uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī biotehnoloģiju un biomasas izmantošanas palielināšana tautsaimniecībā.

Kā būtiska iespēja ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa veicināšanā, ir Latvijas Vides aizsardzības fonda ieguldījums dažādu projektu atbalstīšanā. 2006. gadā tas sniedzis atbalstu vairākiem projektiem, kas sekmē sabiedrības izglītotību par videi draudzīgu rīcību un patēriņu, veicina sabiedrības vides apziņu, kā arī sekmē valsts iestāžu un pašvaldību informētību par videi draudzīgu iepirkumu.


Latvija Nacionālās Lisabonas programmas 2005.-2008. gadam ietvaros, uzlabo pasākumu kvalitāti, kas saistās ar tehnoloģijas pārnesi, sadarbības stiprināšanu starp izglītības, pētniecības iestādēm un rūpniecības nozarēm.

Atbilstoši ekonomiskās plānošanas dokumentiem inovāciju un rūpniecības politikas jomā, viens no galvenajiem ekonomiskās politikas mērķiem Latvijā ir uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība, kas ietver gan jaunu augstas pievienotās vērtības nozaru attīstību, gan arī produktivitātes un pievienotās vērtības paaugstināšana tradicionālajās rūpniecības nozarēs. Ilgtspējīgu ražošanas principu ieviešana ir cieši saistīta ar rūpniecības modernizāciju un produktivitātes paaugstināšanu.

Valsts atbalsta programmas, kuras tieši vai pastarpinātā veidā veicina ilgtspējīgas ražošanas attīstību: „Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai”, „Komercsabiedrību pilnveidošana atbilstoši standartu prasībām”, „Konsultāciju pakalpojumi”.

Latvijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas un inovāciju veicināšanas programmas projekta 2007.-2013. gadam galvenie mērķi ir:

nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai visā Latvijas teritorijā, lai paaugstinātu komersantu, īpaši MVK, konkurētspēju, jaunu komersantu izveidi un attīstību;

veicināt Nacionālās inovāciju sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšanos, izveidojot inovatīvajai darbībai labvēlīgu regulējošo, finanšu un informatīvo vidi;

panākt būtisku konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu rūpniecībā, sekmējot augstas pievienotas vērtības produktu ražošanas apjomu pieaugumu un augstas tehnoloģijas produktu īpatsvara palielināšanos ražošanas un eksporta struktūrā, paplašinot inovatīvu tehnoloģiju un progresīvu vadības metožu pielietošanu visās rūpniecības nozarēs.


14

http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/dabas_resursi/files/text/Likumd/dab_res_izm/dab_res_nod_lik.doc

http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/dabas_resursi/files/text/Likumd/dab_res_izm/dab_res_nod_lik.doc

Tiek izstrādātas valsts atbalsta programmas Darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” realizācijai, kuras tiks līdzfinansētas no ES Struktūrfondiem un ir vērstas uz inovāciju, komercdarbības aktivitātes un produktivitātes paaugstināšanu.

Iepirkumu uzraudzības birojs ir izstrādājis un ietvēris Publisko iepirkumu likumā sadaļu „Videi draudzīgs iepirkums”. Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājas lapā ir izveidota sadaļa ”Zaļais iepirkums”, kur ir atrodama papildu informācija par videi draudzīgu iepirkumu organizēšanu.

Latvijā trim uzņēmumiem (kategorijā tūristu mītnes un kempingi) ir piešķirts videi draudzīgo preču un pakalpojumu ES ekomarķējuma „Ekopuķīte” sertifikāts. Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" 68 tūrisma mītnēm ir piešķīrusi vides kvalitātes zīmi „Zaļais sertifikāts”. Preču zīme „Latvijas ekoprodukts” pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai, šī zīme apliecina, ka attiecīgais pārtikas produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām un šobrīd ir piešķirta 130 produktiem.

3.4. Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana


Lai saglabātu dabu ir izveidotas 633 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, no kurām 336 iekļautas Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā, kas kopā aizņem 11,9 % no Latvijas platības.

Sugu un biotopu saraksti ir iekļauti ES direktīvās - par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un par savvaļas putnu aizsardzību. Latvija 2004. gadā Eiropas Komisijā iesniedza Latvijas Natura 2000 datu bāzi (pieejama Eiropas Vides aģentūrā).

Lai novērstu jūras piekrastes ūdens sabiedrību un sugu daudzveidības samazināšanos, kā arī piekrastes biotopu dabiskās struktūras izmaiņas, no 2002. līdz 2006. gadam ir realizēts ES Life – Nature projekts „Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā”, kura ietvaros veikta piekrastes biotopu kartēšana, piekrastes aizsargājamām teritorijām izstrādāti dabas aizsardzības plāni, veikta dabisko biotopu atjaunošana un apsaimniekošana.

ES Life – Nature 11 projektu galvenais mērķis bija nodrošināt Eiropas mērogā apdraudēto sugu un biotopu aizsardzību, saskaņojot dabas aizsardzībai nozīmīgāko sugu un biotopu pastāvēšanas nosacījumus, arī saglabājot dabīgo zālāju platības, apturot to aizaugšanu. Ļoti augsta vides vērtība ir lauksaimniecības zemēm un bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, kas Natura 2000 kopējā platībā aizņem 24 %. ES nozīmes zālāju biotopi un citi zālāji, kuriem nepieciešama apsaimniekošana un kas ir nozīmīgi griezes un mazā ērgļa populāciju uzturēšanai, Natura 2000 vietās kopā aizņem 63 025 ha.

Pasākuma "Mazāk labvēlīgie apvidi un apvidi ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā" atbalsts veicina tradicionālās Latvijas ainavas saglabāšanos, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Atbalsts dabas aizsardzībai turpinās saskaņā ar Latvijas Lauku attīstības valsts stratēģijas plānu un Latvijas Lauku attīstības programmu 2007.-2013. gadam.

Latvijas meža politikas mērķis vides aizsardzības jomā ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzturēšana pašreizējā līmenī. Lai sasniegtu šo mērķi, svarīgi ir nodrošināt kompensācijas meža īpašniekiem par teritorijām, kurās ir noteikti būtiski mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi.

ES Kopējā zivsaimniecības politika kā būtisku prioritāti izvirza zvejas samazināšanu, līdzsvarojot to ar pieejamajiem zivju resursiem, balstoties uz pētījumiem un zinātniskajām rekomendācijām. Latvija sniedz ikgadējus datus par ES kopējās zvejas zonas un Latvijas jurisdikcijas ūdeņu zivju resursiem, zveju un tās ekonomiskajiem rādītājiem, kas tiek apkopoti


15

atbilstoši dalībvalstu izstrādātām un Eiropas Komisijas apstiprinātām zivsaimniecības datu vākšanas programmām. Šos pētījumus veic valsts aģentūra „Latvijas Zivju resursu aģentūra”.

Nozares attīstība ir atkarīga no starptautisko organizāciju pieņemtajiem noteikumiem zvejas regulēšanā, kā arī ES Kopējās zivsaimniecības politikas principu un prasību ieviešanu zivju resursu pārvaldībā. Balstoties uz pētījumiem par zivju krājumu stāvokli, katru gadu dalībvalstīm tiek piešķirtas nozvejas kvotas un noteikta kopējā pieļaujamā to zivju nozveja, kurām ir paredzēti ierobežojumi. Eiropas Komisijas delegāciju sastāvā Latvija piedalās starptautisko zvejniecības organizāciju darbā, kuras regulē zveju attiecīgos reģionos (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija, Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija).


Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma prasībām ir noteikti 32 mikroliegumi. Latvijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ietver arī kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu saglabāšanu, kas sekmē augstražīgu ganāmpulku izaudzēšanu un efektīvu lopkopības produkcijas ražošanu. Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanā ir iesaistīti dzīvnieku turētāji, šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, mākslīgās apsēklošanas stacijas un v/a „Lauksaimniecības datu centrs”, kur ir izveidota ģenētisko resursu dzīvnieku datu bāze. Par lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskiem resursiem Latvijā tiek uzskatīti arī vietējo šķirņu lauksaimniecības dzīvnieki.

Kultūraugu ģenētisko resursu saglabāšana tiek finansēta no valsts subsīdiju programmas. Principus un apjomus kolekciju saglabāšanai izstrādā Nacionālā augu šķirņu padome. Latvijā kultūraugu ģenētiskie resursi tiek uzglabāti ex situ – gēnu bankā, in vitro un lauka kolekcijās. Laukaugiem kopā tiek saglabātas 57 laukaugu un zālaugu ģenētisko resursu sugas. Augļaugu un ogulāju ģenētiskajiem resursiem tiek saglabāti 21 sugas 459 ģenētisko resursu paraugi. Dārzeņu ģenētiskajiem resursiem - sugu 53 ģenētisko resursu paraugi. Kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu jomā notiek sadarbība ar Starptautisko augu ģenētisko resursu institūtu, Eiropas augu ģenētisko resursu tīkla sadarbības programmu un ANO Pārtikas un lauksaimniecības ģenētisko resursu komisiju.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes izvirza mērķi - veicināt racionālu un pārdomātu derīgo izrakteņu ieguvi un izmantošanu. Pēdējos gados Latvijā vērojams derīgo izrakteņu ieguves apjomu vairākkārtējs pieaugums, kas kopš 1995. gada ir palielinājies 4 reizes. Visvairāk tiek iegūts smilts-grants maisījums, dolomīts un smilts būvniecībai, kas kopā ir 87,1 % no kopējo derīgo izrakteņu ieguves apjoma.

Biežāk iegūstamo derīgo izrakteņu krājumi ir pietiekami, tomēr ņemot vērā strauji augošos ieguves apjomus, nepieciešama racionālāka derīgo izrakteņu izmantošana. Derīgo izrakteņu ieguves apjoma pieaugumu veicina infrastruktūras straujā attīstība, galvenokārt, ceļu būve, remonts, uzturēšana, kā arī būvniecība un būvmateriālu ražošana.

Galvenā lauksaimniecības radītā vides problēma ir augsnes degradācija. Tā izpaužas kā ūdens un vēja erozija, ko veicina nepareiza agrotehnika, reljefa īpatnības, augu maiņas neievērošana un zaļo platību trūkums, kā arī lielu vienlaidus lauku izveidošana. Vēja erozijas apdraudētā aramzeme veido 230 000 ha jeb 9,3 %, ūdens erozijas ietekmētā aramzeme aizņem 380 000 ha jeb 15,4 % no Latvijas aramzemes.

Būtiska problēma ir izteikts augšņu skābums, kā rezultātā normāla zemkopība iespējama tikai pēc to kaļķošanas (kopumā augsnes skābuma optimizācija būtu nepieciešama aptuveni 1034 tūkstošu ha apjomā).

2005. gadā 13,8 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (340 400 ha) aizņēma neizmantotā lauksaimniecības zeme, ieskaitot pamesto, kas izraisa augsnes auglības un kvalitātes pazemināšanos, zemes aizaugšanu ar krūmiem, nezālēm un invazīvajām augu


16

sugām. Platība, kurā notiek pārpurvošanās un aizaugšana ar krūmiem, pārsniedz 52 000 ha, kas nav vēlams, jo izzūd vērtīgi biotopi.

Latvijas zemkopjiem nākas strādāt daudz nelabvēlīgākos augsnes mitruma apstākļos nekā citās Eiropas valstīs - pārmitro lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars ir aptuveni 90 %. Latvijā ir meliorēti 63 % lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir aptuveni 1,6 miljoni ha. Zemkopības ministrijas darbības stratēģija 2007-2009. gadam paredz veicināt zemes resursu ilgtspējības saglabāšanu, nodrošinot meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldi lauku apvidu un pilsētu zemēs.

Iekšējās ūdenstilpēs valsts aģentūra „Latvijas Zivju resursu aģentūra” veic vides apstākļu, zivju barības bāzes, zivju krājumu struktūras un stāvokļa novērtējumu, kas tiek izmantots rūpnieciskās zvejas rīku limitu noteikšanā iekšējos ūdeņos. Tiek veikti pētījumi par ekoloģisko situāciju, zivju resursiem, hidroloģiju, dažādu zvejas rīku ietekmi uz noteiktiem biotopiem. Iekšējās ūdenstilpēs tiek organizēta licencētā makšķerēšana, kuras kārtību un nosacījumus nosaka pašvaldību saistošie noteikumi.

Pieaug akvakultūras loma zivju resursu saglabāšanā un zivju produktu izejvielu palielināšanā. Zivju resursu atražošanas valsts programmas (2001.-2010.) īstenošana, nodrošina zivju mazuļu kompensācijas izlaidumus, kas samazina HES aizsprostu radītos zaudējumus zivju resursiem un papildināšanas izlaidumus, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies vispārēju ekosistēmas izmaiņu, vides piesārņošanas vai pārzvejas rezultātā. Zivju mazuļu izlaišanas mērķis ir arī ihtiofaunas struktūras uzlabošana, saimnieciski vērtīgo zivju sugu īpatsvara palielināšana, ūdenstilpju zivsaimnieciskās vērtības celšana.

Meža apsaimniekošana tiek pilnveidota, ņemto vērā meža ekosistēmu lomu vietējos un globālajos procesos - oglekļa dioksīda piesaistīšanā un tā aprites stabilizēšanā, ūdensteču un ūdenstilpju, augšņu un ainavu aizsardzībā un citur. Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu mērķis ir radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai meža ekoloģisko, ekonomisko un sociāli-kultūrvēsturisko vērtību izmantošanai, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanas ekonomisko dzīvotspēju.

Lai aizsargātu purvu ekosistēmas aizsargājamās teritorijās, ir noteikti aizliegumi izsniegt zemes dzīļu izmantošanas licenci aizsargājamās teritorijās, kā arī iegūt derīgos izrakteņus dabas rezervātos, nacionālajos parkos, dabas liegumu teritorijās, biosfēras rezervāta dabas lieguma zonās un dabas pieminekļu teritorijās.

3.5. Sabiedrības veselība


Latvija visās veselības aprūpes sfērās ir sagatavojusi un realizē Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un ES ieteikumus sabiedrības veselības uzlabošanai. Lai mazinātu iedzīvotāju saslimstību ar gripu, no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas pretgripas vakcīnas 50 % apmērā noteiktām iedzīvotāju grupām.

Lai savlaicīgi novērstu ar infekcijas slimībām saistītos draudus sabiedrībai un nodrošinātu agrīnās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas sistēmas efektīvu darbību ārkārtējās situācijās, kā arī nodrošinātu koordinētu sadarbību ar ES un PVO institūcijām ārkārtas situāciju gadījumos, valsts aģentūra Sabiedrības veselības aģentūra veic bioloģiskā un ķīmiskā terorisma operatīvās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas darbības uzturēšanu, kā arī nodrošina infekcijas slimību agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas darbības uzturēšanu un koordinēšanu Latvijā.

Lai panāktu sabiedrības veselības uzlabošanos un tuvotos labākajiem Eiropas valstu veselības rādītājiem, ir apstiprināta Sabiedrības veselības stratēģiju un tās ieviešanas Rīcības programmu 2004.-2010. gadam. Ņemot vērā to, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves iemesls Latvijā, tiek īstenoti dažādi pasākumi, lai veicinātu sirds veselību, ir izveidoti


17

astoņi un 2007. gadā tiek plānots atvērt 11 jaunus Sirds veselības kabinetus, nākotnē paplašinot darbību vienmērīgi visā Latvijas teritorijā.

Lai samazinātu saslimstību un mirstību no onkoloģiskajām slimībām, ir paplašināta profilaktisko apskašu programma, kas paredz dažādus agrīnās diagnostikas izmeklējumus. Lai samazinātu tabakas lietošanu un tās kaitīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, paredzēti stingrāki ierobežojumus un aizliegumi smēķēšanai publiskās vietās.

HIV/AIDS politika Latvijā pilnīgi atbilst ES stratēģisko dokumentu pamatnostādnēm. Nepārtraukta informācija par HIV/AIDS jautājumiem tiek nodrošināta pa diennakts AIDS uzticības tālruni un katru gadu iedzīvotāju informēšanai tiek veiktas informatīvi izglītojošas kampaņas Pasaules AIDS dienā. Tiks pilnveidota HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības sistēma un integrēta Eiropas HIV/AIDS epidēmijas monitoringa programmā EiroHIV.

Pastāvīgi tiek veikta epidemioloģiskās drošības, vides higiēnas, dzeramā un peldūdeņu nekaitīguma, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecības un lietošanas, kā arī kosmētikas līdzekļu uzraudzība un tirgus kontrole. Tiek kontrolēta iedzīvotāju un patērētāju interešu ievērošana, veselības un dzīvības aizsardzībā ķīmisko vielu, ķīmisko produktu un biocīdu tirdzniecības un lietošanas jomā.

Sabiedrības veselības stratēģija paredz līdz 2010. gadam uzlabot Latvijas iedzīvotāju garīgo veselību, kā arī visiem iedzīvotājiem nodrošināt pieeju kvalitatīviem garīgās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Mātes un bērna veselības aprūpes stratēģija un Rīcības plāns šīs stratēģijas ieviešanai 2004.-2007. gadam, paredz īstenot dažādus veselības veicināšanas pasākumus, kas ir saistīti ar bērnu un jauniešu veselību, seksuāli reproduktīvo veselību un māšu veselību. Lai samazinātu bērnu saslimstību, tiek veiktas bērnu profilaktiskās apskates. To īpatsvars (pret kopējo bērnu skaitu) 2006. gadā bija 90 %.

Lai nodrošinātu augstu pārtikas drošības un kvalitātes, kā arī dzīvnieku veselības līmeni, Latvijā ir izveidots vienots tiesiskais regulējums, īstenojot pieeju „no lauka līdz galdam”, ievērojot ne tikai pārtikas drošības un kvalitātes jautājumus, bet arī dzīvnieku veselības un labturības prasības. Tādējādi ir apvienotas prasības par sabiedrības veselību ar rūpēm par dzīvnieku veselību un labklājību, kas tieši ietekmē vispārējo sabiedrības veselības stāvokli, it īpaši pārtikas drošības un kvalitātes līmeni.

3.5.2. Nacionālās Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošana

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes tika veidotas pamatojoties tikai uz Latvijas specifisko situāciju, taču ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir vairāk veidota attiecībā uz „veco” ES dalībvalstu stāvokli, kas ne vienmēr atbilst stāvoklim „jaunajās” ES dalībvalstīs.

Ņemot vērā fizikālo faktoru ietekmi uz cilvēku veselību, saistībā ar gaisa kvalitāti apdzīvotās vietās, joprojām tiek pārsniegts cieto daļiņu diennakts robežlielums, kas īpaši raksturīgs lielajām pilsētām.

99,5 % svina un 75,5 % kadmija savienojumu gaisā nonāk rūpniecības procesu rezultātā (galvenie emisiju avoti – stikla rūpniecība, metālapstrādes nozare, enerģētika). Šo piesārņojošo vielu emisiju samazinājumu iespējams nodrošināt veicinot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanu ražošanā un nomainot fosilo kurināmo pret biogāzi.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībās lieto ūdeni, kas neatbilst visiem dzeramā ūdens kvalitātes ķīmiskajiem rādītājiem. Dzeramā ūdens kvalitātes paraugos 2005. gadā 37 % gadījumu tika konstatēta duļķainība, 36 % gadījumu – paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija, 15 % gadījumu – dzeramajam ūdenim bija kvalitātes prasībām neatbilstoša smarža un garša. Ūdenim, ko lieto individuālo avotu patērētāji ir augstāks mikrobioloģiskais piesārņojums (31,4 %) nekā centralizētajā ūdensapgādē (3,4 %).

2005. gadā Latvijā tika konstatētas 218 piesārņotas vietas un 2636 potenciāli piesārņotas vietas. Augstākais piesārņoto vietu skaits konstatēts Rīgā (84 piesārņotas vietas un


18

142 potenciāli piesārņotas vietas). Salīdzinot ar 2002. gadu, 2005. gadā četras reizes pieaugusi bīstamo ķīmisko vielu izmantošana ražošanas procesos (9 milj. t).

Zemkopības ministrijas Pārtikas uzraudzības departaments katru gadu izstrādā un realizē laboratoriskās kontroles programmas, lai, veicot valsts uzraudzību un kontroli, pārliecinātos par pārtikas atbilstību nekaitīguma kritērijiem, savlaicīgi atklātu un nepieļautu piesārņotu pārtikas produktu izplatīšanu, ar korektīvajiem pasākumiem, novēršot draudus patērētāju veselībai un dzīvībai.

Lai nodrošinātu patērētāju vajadzību pēc kvalitatīvas pārtikas, tiek realizēta bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta politika. Sekmīgai bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai tika izstrādāta Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības programma 2003-2006. gadam. Tādējādi, bioloģiskajā lauksaimniecībā iesaistīto saimniecību skaits 2006. gadā pieaudzis līdz 4105 saimniecībām un 150 tūkst. ha, kas sastāda 6,8 % no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm.

3.6. Sociālā integrācija, demogrāfija un migrācija

3.6.1. ES Ilgtspējīgās attīstības stratēģijas īstenošana

2006. gadā Latvija izstrādāja Nacionālo ziņojumu par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.–2008. gadam, kur tika identificētas nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas un izvirzīti mērķi atsevišķu iedzīvotāju grupu situācijas uzlabošanai. Ņemot vērā nabadzības situāciju Latvijā un ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktos mērķus, priekšplānā tika izvirzīti prioritārie politikas uzdevumi: izglītības un nodarbinātības pakalpojumu pieejamības uzlabošana tieši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem; resursu un pakalpojumu pieejamības uzlabošana nabadzības riskam pakļautajiem pensionāriem, īpaši tiem, kuri dzīvo vieni, kā arī ģimenēm, īpaši daudzbērnu un nepilnām ģimenēm.

Ņemot vērā uzdevumus attiecībā uz nabadzības riskam pakļautajiem pensionāriem un arī to, ka valstī ir augsta inflācija un no sociālās apdrošināšanas iemaksām atkarīgo pensiju apmēri bieži vien nav pietiekami, ir veikti šādi pasākumi:

1) lai kompensētu pensionāru pirktspējas samazināšanos inflācijas dēļ un nodrošinātu pensiju reālo pieaugumu, divas reizes gadā indeksēt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (135 lati), aprīļa indeksācijā ņemot vērā patēriņa cenu indeksu, bet oktobra indeksācijā papildus patēriņa cenu indeksam ņemot vērā arī 50 % no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;

2) no 2006. gada tiek piešķirta ikmēneša piemaksa pie vecuma pensijas personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuru pensijas apmērs nepārsniedz 105 latus (no 2007. gada – 135 latus);

3) valsts garantē minimālo pensiju, kas ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī, kam atkarībā no personas apdrošināšanas stāža ilguma tiek piemēroti koeficienti: stāžam līdz 20 gadiem koeficients ir 1,1 (49,5 lati); no 20-30 gadiem – 1,3 (58,5 lati); no 30–40 gadiem - 1,5 (67,5 lati); 41 gads un vairāk 1,7 (76,5 lati) (no 2007. gada);Lai veicinātu dzīves līmeņa uzlabošanos personām, kuras nespēj patstāvīgi nodrošināt

iztikas līdzekļus (pensijas vecuma personas, invalīdi, apgādniekus zaudējuši bērni) un kuras nesaņem valsts pensiju, no 2006. gada 1. janvāra valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir palielināts par 29 % (no 35 līdz 45 latiem mēnesī). Palielināts valsts pensijas minimālais apmērs, kā arī nodrošināts vairāku citu pabalstu pieaugums.

Kopš 2005. gada valstī ir ieviesta jauna bērna kopšanas pabalsta sistēma, kā rezultātā būtiski palielināts gan bērna kopšanas pabalsta, gan bērna piedzimšanas pabalsta apmērs,


19

noteikta piemaksa pie bērna kopšanas pabalsta, ja vienās dzemdībās piedzimuši divi vai vairāki bērni.

Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs ir paaugstināts no 98 latiem līdz 296 latiem, bērna kopšanas pabalsts nenodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz 1 gadam - par 66 %, bērna kopšanas pabalsts personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem, - par 300 %. Lai veicinātu ģimenes un darba dzīves pienākumu savienošanu, ar 2004. gadu ieviests paternitātes pabalsts, ko piešķir bērna tēvam par 10 kalendārajām tēva atvaļinājuma dienām 80 % apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Lai uzlabotu finansiālo stāvokli ģimenēm, kurās aug bērni invalīdi ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī nodrošinātu bērnu invalīdu pilnvērtīgāku attīstību un aprūpi, ar 2006. gada 1. janvāri ir ieviests jauns valsts sociālais pabalsts - bērna invalīda kopšanas pabalsts, kura apmērs ir 50 latu mēnesī.

Lai veicinātu invalīdu ar kustību traucējumiem integrāciju sabiedrībā, ir dubultots pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, apmērs (no 28 līdz 56 latiem par sešu mēnešu periodu).

Latvija līdzdarbojas ES nodarbinātības politiku koordinēšanas mehānismā, sniedzot ieguldījumu ar Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005. – 2008. gadam, kur viens no galvenajiem nodarbinātības politikas mērķiem ir iekļaujoša darba tirgus veicināšana, paplašinot aktīvo nodarbinātības pasākumu klāstu, lai uzlabotu bezdarbnieku, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, tai skaitā, pirmspensijas vecuma iedzīvotāju un personas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, konkurētspēju darba tirgū.

Laika periodā no 1998.-2006. gadam nodarbinātības līmenis Latvijā ir palielinājies par 6,4 procentu punktiem (66,3 % 2006. gadā), par 2,0 procentu punktiem pārsniedzot ES vidējo rādītāju, kurš 2006.gadā bija 64,3 procenti. Sieviešu nodarbinātības līmenis 2006.gadā bija 62,4 %, kas ir par 5,3 procentu punktiem augstāks nekā vidēji ES, ko zināmā mērā ietekmē tas, ka straujāk attīstās nozares, kurās tradicionāli nodarbināto skaitā ir liels sieviešu īpatsvars (tirdzniecība, pakalpojumi), bet vīriešu – 70,4 %, atpaliekot no ES vidējā rādītāja par 1,2 procentu punktiem.

Pēdējos gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis būtiski ir palielinājies gan sievietēm (no 27,5 % 1998. gadā līdz 48,7 % 2006. gadā), gan vīriešiem (no 48,1 % līdz 59,5 %). Pensionēšanās vecums sievietēm turpinās pakāpeniski pieaugt līdz 2008. gadam, sasniedzot 62 gadu vecumu, tādēļ prognozējams, ka gados vecāku sieviešu nodarbinātības līmenis turpinās augt.

Ar katru gadu pakāpeniski palielinās vidējais vecums, kad iedzīvotāji pārtrauc ekonomisko aktivitāti, kas 2005. gadā bija vīriešiem – 61,37 gadi un sievietēm – 58,76 gadi. Lai gan pensionēšanās vecums sievietēm pieaug straujāk nekā vīriešiem, tomēr joprojām pastāv atšķirības starp abiem dzimumiem - par 2,61 gadiem.

Latvija ir izvirzījusi jauniešus kā vienu no galvenajām mērķa grupām aktīvo darba tirgus pasākumu iesaistīšanā. 2005. gadā jau 71,6 % no jauniešiem-bezdarbniekiem (vecuma grupā 15-24 gadi) tika piedāvāta darba vieta, prakses vieta, papildu apmācības vai cita veida nodarbinātība sešu mēnešu laikā. No 1999. gada līdz 2006. gadam ir ievērojami samazinājies reģistrēto jauniešu-bezdarbnieku (no 16 226 uz 9 671), bet jauniešu-bezdarbnieku īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā no 14,8 % uz 14,0 %.

Invalīdi ir vieni no sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām, kas aktīvi tiek iesaistīti aktīvajos nodarbinātības pasākumos. 2006. gada beigās bija reģistrēti 3 404 invalīdi-bezdarbnieki (4,9 % no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem), kas salīdzinot ar 1999. gada datiem (1 431 un 1,3 %) ir pieaudzis gandrīz 3 reizes.

Aktīvajos nodarbinātības pasākumos bezdarbnieki-invalīdi tiek iesaistīti profesionālā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, pasākumos konkurētspējas


20

paaugstināšanai. Aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto invalīdu-bezdarbnieku skaits pieaug: 2004. gadā - 2 763, 2006. gadā – 6897.

Lai veicinātu darbaspēka prasmju uzlabošanu pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, katru gadu palielinās aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistīto pirmspensijas vecuma bezdarbnieku skaits: 2002. gadā – 7647, 2003. gadā – 4914, 2004. gadā – 6152, 2005. gadā – 13284, 2006. gadā – 12960.

Latvija nav uzskatāma par iecienītu imigrantu mērķa valsti. Galvenie ieceļošanas iemesli ir ģimenes apvienošana, nodarbinātība un studijas. Sadalījumā pēc pilsonības (2004.-2006.) un saistībā ar nodarbinātību Latvijā visvairāk ieceļoja Krievijas (20,5 %), Ukrainas (12,9 %), Lietuvas (9,1 %) un ASV pilsoņi (5,2 %).

Latvija atbalsta pārdomātas migrācijas politikas veidošanu un vietējo darbaspēka resursu efektīvu izmantošanu, tāpēc ir atvērusi savu darba tirgu ES dalībvalstu pilsoņiem, bet saglabājusi ierobežojumus trešo valstu pilsoņiem.

3.6.2. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības pamatnostādņu īstenošana

Lai sniegtu materiālu atbalstu trūkumā nonākušām ģimenēm vai personām, ar 2003. gadu tika noteikts pašvaldībām obligāti izmaksājams ienākumu testēts pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai. Katru gadu GMI līmenis tiek pārskatīts un paaugstināts. 2006. gadā tas ir noteikts 24 latu apmērā un salīdzinot ar 2003. gadu (Ls 15) pieaudzis par 60 % un ir 53 % no trūcīguma līmeņa. 2007. gadā tas jau ir noteikts 27 latu apmērā. Tomēr tas ir zemāks par LR Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības vienam mēnesim pārtikas daļu (pārtikas daļa 2005. – 2006. gadā, attiecīgi 33 –36 lati).

Sociālās iekļaušanas politikas efektīva veidošana nav iespējama bez sabiedrības, pašvaldību un nevalstisko organizāciju iesaistes. Trīs gadu periodā ir pieaugusi iedzīvotāju informētība par savām sociālajām tiesībām un pienākumiem, ko veicina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas pieaugums. Svarīgākā informācija iedzīvotājiem pieejama Labklājības ministrijas un Sociālo pakalpojumu pārvaldes interneta lapās.

Pašvaldības finanšu līdzekļi un sociālā darba speciālistu resursi nav pietiekami izmantoti iedzīvotāju sociālo problēmu efektīvai risināšanai un līdz ar to cilvēki neatgriežas darba tirgū, kas rada alkoholisma un vardarbības pieaugumu. Nevienmērīga situācija ir Latvijas reģionos: vislielākais reģistrēto bezdarbnieku skaits no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir Latgales reģionā (16,3 %), kur ir vislielākais pašvaldībās reģistrēto trūcīgo personu īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita (8,5 %). Atšķirīga situācija ir Rīgas reģionā, kur reģistrētie bezdarbnieki ir 4,5 % un trūcīgo personu īpatsvars 4,4 %.

Latvijai ir raksturīga dzimumsegregācija darba tirgū, liekot sievietēm izvēlēties tradicionālas, bieži, mazāk apmaksātas profesijas, bet ar augstu sociālo garantiju līmeni (sieviešu īpatsvars veselības un sociālās aprūpes nozarē pēdējos desmit gados svārstījies starp 81,0 % 1996. gadā un 86,3 % 2006. gadā, izglītībā attiecīgi 78,9 % un 81,8 %), vai neļaujot iesaistīties darba tirgū līdzvērtīgi ar vīriešiem ģimenes locekļu aprūpes pienākumu dēļ.

Pētījumi par iedzīvotāju laika izlietojumu liecina, ka vīrieši darbā vidēji nedēļā pavada par septiņām stundām ilgāku laiku nekā sievietes, bet sievietes mājsaimniecības un ģimenes aprūpes darbiem velta par 12 stundām nedēļā vairāk nekā vīrieši. Lai arī Latvijā nepilna laika nodarbinātība ir mazāk izplatīta nekā vidēji ES (attiecīgi 6,5% Latvijā un 18,1% ES valstīs 2006.gadā), to līdzīgi kā ES, divreiz biežāk izvēlas sievietes (8,3%) nekā vīrieši (4,7%).

3.7. Globālā nabadzība un ilgtspējīgas attīstības uzdevumi

Galvenie Latvijas ārpolitikas rīcības virzieni ir noteikti Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēs - “Eiropas Savienības vienotības stiprināšana un konkurētspējas palielināšana” un “Latvijas attiecību stiprināšana ar trešajām valstīm”.


21

Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs un Attīstības sadarbības politikas programmā no 2006. gada līdz 2010. gadam ir noteikti politikas pamatprincipi, galvenie mērķi un uzdevumi. Ikgadēji tiek apstiprināts Attīstības sadarbības politikas plāns, kurā tiek noteiktas prioritārās sadarbības valstis un jomas.

2007. gada Attīstības sadarbības plāns par prioritārām valstīm attīstības sadarbībai nosaka Moldovu, Gruziju, Ukrainu un, atsevišķās jomās, Baltkrieviju, bet kā galvenās sadarbības jomas nosaka - atbalstu valsts pārvaldes, pašvaldību un ekonomisko reformu procesā; atbalstu Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesā; demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšanu; attīstības palīdzības projektu īstenošanu valstīs, kur Latvija piedalās miera uzturēšanas misijās; attīstības sadarbību izglītības, kultūras, sociālā attīstības, veselības, vides aizsardzības jomās.

Līdz 2006. gadam Latvijas attīstības sadarbības politika tika īstenota, galvenokārt veicot iemaksas starptautiskās organizācijās, fondos vai programmās, iemaksas, kas tiek klasificētas kā Oficiālā attīstības palīdzība, kā arī divpusējās tehniskās palīdzības veidā.

Līdz 2007. gada beigām plānots pieņemt Attīstības sadarbības likumu, kas noteiks sistēmu Latvijas attīstības sadarbības politikas efektīvai un atklātai plānošanai un īstenošanai. Tiks izveidota jauna valsts pārvaldes iestāde – Attīstības sadarbības valsts aģentūra, kura veiks grantu konkursu vadību, projektu apstiprināšanu un projektu īstenošanas uzraudzību.

Latvija, kopā ar pārējām ES dalībvalstīm, ir uzņēmusies saistības palielināt finansējumu attīstības palīdzībai un vairot sniegtās palīdzības efektivitāti saskaņā ar starptautiski nospraustiem mērķiem. Koncepcija finansējuma palielināšanai no valsts budžeta 2006.-2010. gadā paredz Oficiālajai attīstības palīdzībai 0,1 % no IKP. 2005. gadā Latvijas sniegtās palīdzības apjoms sastādīja 0,07 % no IKP.

Katru gadu Latvija sniedz statistikas atskaiti OECD/DAC komitejai, kurā ietverta informācija par valsts īstenoto attīstības palīdzību - par sniegtās palīdzības apjomu un prioritātēm, par institucionālo un juridisko ietvaru, kā arī par politikas īstenošanas paņēmieniem.

4. PANĀKUMI ES ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAS SAVSTARPĒJI SAISTĪTO JAUTĀJUMU ĪSTENOŠANĀ

4.1. Izglītība un apmācība

Izglītības politiku Latvijā nosaka vairāki normatīvie akti. Pamatojoties uz Izglītības likumu valstī ir noteiktas šādas izglītības pakāpes: pirmsskolas izglītība (5–6 gadi), pamatizglītība (7-16 gadi), vidējā izglītība (16-19 gadi) un augstākā izglītība. Obligātā izglītība, kuras apguvi nodrošina un garantē valsts, ir pamatizglītība. Tās apguves laikā iemācās mācīties, veido prasmes un pamatus savas karjeras izvēlei.

Lai pilnīgāk realizētu ilgtspējīgas attīstības īstenošanu izglītības procesā, mācību priekšmetu obligātajā saturā, atbilstoši tā specifikai, jāiekļauj jautājumi par vidi un ilgtspējīgu attīstību. Vides aizsardzības likums nosaka, ka lekciju kurss „Vides zinātne” jāiekļauj augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā, bet visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās jāiekļauj kurss par ilgtspējīgu attīstību.

Lai nodrošinātu izglītības pieejamību visiem, viens no būtiskākajiem politikas plānošanas dokumentiem ir Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013. gadam, kas ir veidotas balstoties uz Lisabonas stratēģiju un vairākiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem un programmām. Uzsākta nacionālās programmas „Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana” īstenošana. Nacionālajā programmā ietilpst septiņi projekti, kuru aktivitātes aptver visus valsts plānošanas reģionus. Nacionālās programmas galvenais uzdevums ir pilnveidot izglītības pakalpojumu kvalitāti un pieejamību visām iedzīvotāju kategorijām un


22

plānot cilvēkresursu attīstību reģionos atbilstoši to ekonomiskās attīstības plāniem, nolūkā samazināt bezdarbnieku skaitu un paaugstināt darbspējīgo iedzīvotāju kvalifikāciju.

Gandrīz visi (95 %) obligātās izglītības vecuma (no 5 gadiem līdz pamatizglītības iegūšanai vai 18 gadu vecumam) bērni ir iekļauti izglītības sistēmā. Speciālās izglītības programmas tiek pilnveidotas ar mērķi integrēt jauniešus ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības iestādēs. Piesaistot ES struktūrfondu finansējumu ir plānots periodā 2007.–2010. gadam pielāgot katrā rajonā vismaz vienu vispārējās izglītības iestādi (kopā - 39 iestādes).

Tiek pilnveidota pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēma. Laika posmā no 2003.–2005. gadam pedagoģisko izglītību ieguvušo pedagogu skaits ir pieaudzis par 18 % un sasniedzis 92 % no kopējā pedagogu skaita. 2005./2006. mācību gadā uz 10 000 iedzīvotājiem bija 571 students.

Nacionālās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatprincipi Izglītības un apmācības jomā ir vienoti ar ES Ilgtspējīgas stratēģijas pamatnostādnēm jomās „Izglītības un apmācību” un „Pētniecība un attīstība”. Īstenojot izvirzītos mērķus un uzdevums progress ir vērojams visās jomās. Situācijas valstī mainās, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt padarīto un veikt korekcijas tālākā stratēģijas attīstībā. Tāpēc turpmākajā plānošanas periodā liela vērība tiks pievērsta tieši sabiedrības izglītošanai, personiskās attieksmes un atbildības pret vidi veidošanai.

4.2. Pētniecība un attīstība

2006. gadā Ministru kabinets ir noteicis jaunus prioritāros zinātnes virzienus fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2006.–2009. gadā. Balstoties uz ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, izstrādāts Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādņu 2006.–2013. gadam projekts. Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas galvenais mērķis ir veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanas ekonomikas īstenošanā un ilgspējīgu tās izaugsmi.

Viens no būtiskākiem uzdevumiem zinātnē ir Latvijas zinātnieku un uzņēmēju dalības nodrošināšana ES zinātnes un tehnoloģijas attīstības 6. Ietvara programmā, kuras idejas un pasākumi vērsti uz ES Lisabonas stratēģijas galveno mērķi – padarīt ES par pasaules konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē. Sekmīgo projektu īstenošanai ik gadus piešķir papildu finasējumu no valsts budžeta.

2005. gadā Latvijā kopējais finansējums pētniecībai un attīstībai bija 0,57 % no IKP, bet valsts finansējums pētniecībai 2005. gadā sasniedza 0,26 % no IKP. Atbilstoši Zinātniskās darbības likumam ikgadējam finansējuma pieaugumam zinātniskajai darbībai ir jābūt ne mazākam par 0,15 % no IKP, līdz valsts finansējuma apmērs sasniedz 1 % no IKP. 2006. gadā deviņu valsts pētījumu programmu īstenošanai bija paredzēts finansējums 2,9 miljonu latu apmērā. Lietišķo pētījumu attīstībai laika periodā no 2004.–2007.gadam ir pieejami ES līdzekļi 17,5 miljoni latu apmērā.

Latvijas perspektīvākās pētniecības nozares ir medicīniskā ķīmija un gēnu inženierija, kur ir radīts lielākais to izgudrojumu skaits, kas patentēti ārzemēs. No 1997. līdz 2004. gadam Latvijas zinātnieki ir kļuvuši autori 16 patentiem medicīniskajā ķīmijā, kurus ir pieteikuši pasaulē atzīti farmācijas uzņēmumi. Savukārt gēnu inženierijā zinātnieki ir autori trīs starptautisko patentu pieteikumiem. Spēcīgs ir arī magnetohidrodinamikas pētījumu virziens, kas nākotnē varētu izvērsties par pamatu jaunu uz pētniecību un inovācijām orientētu uzņēmumu izveidošanai.

Nacionālo patentu skaits ir neliels, jo ik gadu tiek izsniegti aptuveni 100–150 patentu, tomēr to nozīmīgums no konkurētspējas viedokļa pasaulē nav augsts. Daudz nozīmīgāki ir Eiropas patenti, kuru skaits Latvijā ir vidēji 0,4 EPO (European Patent Officce) patenti uz 1 miljonu iedzīvotāju gadā, kas tomēr ir maz.


23

Tikai nedaudzi Latvijas uzņēmumi veic aktīvu inovatīvu darbību. Pašreiz 64 % no izdevumiem inovācijām tiek ieguldīti jaunu mašīnu vai iekārtu iegādei un tikai 12 % – pētniecības un attīstības darbu pasūtīšanai. Latvijā 0,8 % nodarbināto ir iesaistīti zinātnes un tehnoloģiju attīstībā, turklāt no tiem aptuveni 60 % strādā augstākās izglītības un zinātnes sektorā, bet 13 % strādā privātajā sektorā. Latvijā ļoti mazs ir to zinātnieku skaits, kas strādā privātajā sektorā - tikai 9,5 % no kopējā zinātnieku skaita, un tas ir zemākais rādītājs starp ES dalībvalstīm, kur vidējais rādītājs ir 49 %. Aptuveni trešdaļa Latvijas zinātnieku strādā ārzemēs. Pieredzes bagātie zinātnieki pārsvarā aizbrauca strādāt uz citām valstīm tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, sakarā ar zinātnes sistēmas krasajām reformām un finansiālo resursu būtisku samazināšanos zinātnē (5 % no IKP 1988. un 0,42 % no IKP 2004. gadā).

EUREKA (starptautiskās sadarbības veicināšanas programma jaunu, konkurētspējīgu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu izstrādē) programmā Latvija ir pilntiesīga dalībvalsts kopš 2000. gada un līdz 2006. gadam Latvijas zinātnieki un uzņēmēji ir iesaistīti 25 EUREKA starptautisko projektu īstenošanā.

4.3. Finansējums un ekonomikas metodes

Vienotā programmdokumenta (VPD) prioritātes „Ilgtspējīgas attīstības veicināšana” ietvaros tiek īstenoti pasākumi ar kopējo finansējumu 78 806 534 eiro:

- vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana (29 % no kopējā prioritātes finansējuma);

- pieejamības un transporta sistēmas attīstība (46 %);- informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstība (10 %);- izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība (15 %).

Pasākumā „Vides infrastruktūras uzlabošana un tūrisma veicināšana” ietverta vides kvalitātes uzlabošana: ūdenssaimniecības sakārtošana apdzīvotās vietās ar cilvēkekvivalentu līdz 2000, dalītās atkritumu savākšanas un šķirošanas punktu izveide, vides prasību ieviešanas un energoefektivitātes paaugstināšanas veicināšana centralizētām siltumapgādes sistēmām un sabiedrisko pakalpojumu gala saņēmējam. Šis pasākums atbalsta arī dabas, kultūras un vēsturiskā mantojuma ekonomisko atjaunošanu, attīstot sabiedrisko tūrisma infrastruktūru ekotūrisma veicināšanai un tūrisma produkcijas piedāvājumu.

VPD pasākuma „Pieejamības un transporta sistēmas attīstība” mērķis ir izveidot efektīvu sabiedriskā transporta modeli, uzlabot satiksmes plānošanu un vadību, kā arī paaugstināt atbilstību vides standartiem, paaugstināt efektivitāti pilsētu transporta sistēmai (ieskaitot sabiedrisko transportu). Kopējais finansējums laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam šim pasākumam bija 125 003 468 eiro.

Pasākuma „Izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība” ietvaros ar kopējo finansējumu 47 463 043 eiro tiek attīstīta „Sociālā un sabiedriskās veselības infrastruktūra”, kas ietver nodarbinātības veicināšanu, izglītības un tālākizglītības attīstību, sociālās atstumtības mazināšanu.

Sociālās atstumtības mazināšanas kopējais finansējums laika posmā no 2004.-2006. gadam bija 39 578 895 eiro ar atbalstāmām jomām „Darba tirgus politika”, „Sociālā iekļaušana” un „Darbaspēka elastība, uzņēmējdarbība, inovācijas, informācijas un sakaru tehnoloģijas”.

Šis pasākums netieši atbalsta pārējās VPD prioritātes un pasākumus, tās papildina un veido sinerģiju ar pasākumu:

- “Izglītības, veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras attīstība”: tā ietvaros paredzēto par darba tirgus politikas ieviešanu atbildīgo institūciju infrastruktūras attīstību jāpapildina ar attiecīgiem sociālo pakalpojumu sniedzēju personāla kvalifikācijas celšanas pasākumiem. Sinerģiskais efekts sagaidāms sociālās aprūpes un


24

sociālās rehabilitācijas institūciju infrastruktūras uzlabošanā un jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā;

- ”Zvejas intensitātes sabalansēšana”, kurā paredzēta zvejnieku aiziešana no darba uz kuģiem, kas šī pasākuma ietvaros tiks nodoti sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem; atbalsts zvejniekiem paredzēts pasākumā „Piekrastes zvejas attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, atbalsts zvejas pagaidu pārtraukšanas gadījumos, jaunu noieta tirgu apgūšanas veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām”. Latvijā katru gadu samazinās kopējais nodokļu slogs. Jau no 1999. gada nodokļu

likumdošanas izmaiņas Latvijā vērstas uz to, lai samazinātu nodokļu slogu ienākumiem (darbaspēkam) un novirzītu to uz nodokļu slogu patēriņam. Nodokļu sloga samazinājumu ienākumiem (darbaspēkam) ir veicinājis valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājums no 38 % uz 33,09 %, uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums no 25 % uz 15 %, iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā ienākuma palielinājums katru gadu.

Kopējais ES Kohēzijas fonda piešķirtais finansējums periodā no 2000. gada līdz 2006. gadam vides aizsardzības un transporta sektora projektiem bija 710 767 536 eiro, tai skaitā, vides aizsardzības projektiem 353 199 446 eiro, bet transporta sektora attīstības projektiem - 353 899 446 eiro.

4.4. Saziņa, aktīvo līdzdalībnieku iesaistīšana un panākumu vairošana

Ar ES struktūrfondiem saistīto informatīvo pasākumu mērķis ir sniegt nepieciešamo informatīvo atbalstu gan projektu iesniedzējiem, gan sabiedrībai kopumā. Informatīvie pasākumi ne tikai veicina struktūrfondu efektīvu izlietošanu, sekmējot veiksmīgu projektu pieteikumu iesniegšanas, uzsākšanas un īstenošanas procesu, bet arī veicina sadarbību starp struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām.

2006. gadā tika veikta trešā pēc kārtas sabiedriskās domas aptauja „Sabiedrības informētība par Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi Latvijā”. Galvenie no aptaujas izrietošie secinājumi:- Latvijas iedzīvotāju informētība par to, ka Latvijai ir pieejami ES struktūrfondu līdzekļi,

pieaugusi par 10 %;- uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par pieejamās informācijas apjomu – ja 2005. gadā kā

nepietiekamu to novērtēja 60 %, tad 2006.gadā šis rādītājs bija 39 %;- lēnām uzlabojas iedzīvotāju vērtējums par ES struktūrfondu apguvi Latvijā - 2005. gadā to

par sekmīgu atzina 37 % iedzīvotāju, bet 2006. gadā šis rādītājs ir 38 %. Kā trīs prioritārākās jomas turpmākām ES struktūrfondu līdzekļu investīcijām Latvijas

iedzīvotāji norādījuši sociālo infrastruktūru (55 % aptaujāto), ceļu un transporta sistēmas sakārtošana (45 %) un nodarbinātības veicināšana (45 %).

Lai reģionos veicinātu informācijas pieejamību par struktūrfondiem, uz piecu plānošanas reģionu attīstības aģentūru administratīvās bāzes Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas „Reģionālo ES struktūrfondu informācijas centru izveide un darbība” ietvaros 2006. gadā izveidoti un darbību uzsākuši vienas pieturas informācijas punkti - reģionālie ES struktūrfondu informācijas centri - Saldū, Alūksnē, Jelgavā, Daugavpilī un Rīgā. Katrā centrā strādā vadītājs un viens darbinieks, līdz ar to informāciju un konsultācijas interesentiem par struktūrfondiem plānošanas reģionos nodrošina desmit darbinieki. Saskaņā ar 2006. gada veikto sabiedriskās domas aptauju šie centri ir otrais visvairāk izmantotais informācijas avots par ES struktūrfondiem.

2005. gadā kopīgi ar Igaunijas un Lietuvas partneriem tika uzsākti darbi jaunās Latvijas-Lietuvas un Latvijas-Igaunijas pārrobežu sadarbības operacionālās programmas izstrādei nākamajam ES struktūrfondu programmēšanas periodam 2007.-2013. gadam.


25

Turpinās uzsāktā Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIB programmas INTERREG IIIA Dienvidu un Ziemeļu prioritāšu ieviešana sadarbībai ar Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju.

INTERREG IIIA (tiešās pārrobežu sadarbības) programmas ietvaros 2004.-2005. gadā tika apstiprināti 55 projekti ar Latvijas partneru dalību un kopējo ERAF finansējumu 7 960 000 eiro. Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIB (transnacionālās sadarbības) programmas ietvaros 2004.-2005. gadā tika apstiprināti 109 projekti ar Latvijas partneru dalību par kopējo ERAF finansējumu 47 680 000 eiro.

2006. gadā tika apstiprināts Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. gadam. Tā ietvaros ir noteikts, ka policentriska attīstība, veidojot pilsētu tīklu, rada priekšnosacījumus līdzsvarotai valsts teritoriju attīstībai un sekmē pilsētu - lauku sadarbības veidošanos, radot jaunas un nostiprinot esošās funkcionālās saites starp pilsētu un lauku teritorijām. Līdz ar to plānošanas periodam ir iezīmēts nozīmīgs reģionālo attīstību ietekmējošs virziens, ko prasmīgi piemērojot un īstenojot, tiks uzlabota pilsētvides kvalitāte.

5. ANO ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS KONFERENCES (JOHANNESBURGA, 2002) LĒMUMU ĪSTENOŠANA

2003. gadā ANO Ģenerālā Asambleja apstiprināja Ilgtspējīgas attīstības Rīcības plānu, kas izrietēja no 2002. gada ANO Ilgtspējīgas attīstības konferences (Johannesburga) lēmumiem. Tas paredz rīcību: nabadzības novēršanai, neilgtspējīgu ražošanas un patēriņa sistēmu nomaiņai, dabas resursu aizsardzībai un pārvaldībai, ilgtspējīgai attīstībai globalizācijas apstākļos, veselības uzlabošanai, kā arī vienlaicīgi rīcību Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanai. Pamatojoties uz ANO Tūkstošgades deklarāciju (2000) tika izstrādāti un apstiprināti astoņi Tūkstošgades attīstības mērķi.

Latvija izstrādāja divdesmit vienu uzdevumu un četrdesmit četrus rādītājus, lai piemērotu šos globālos mērķus Latvijas apstākļiem.

Ziņojums par ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem „Kā dzīvosim Latvijā 2015. gadā ?” tika publicēts 2005. gadā. Tā kopsavilkums parāda progresu katra mērķa īstenošanā. 1. mērķis. Samazināt nabadzību. Nav apturēta ienākumu atšķirības palielināšanās starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem. Ja tas netiks novērsts, līdz 2015. gadam palielināsies risks kļūt arvien nabadzīgākiem: lauku iedzīvotājiem; ģimenēm ar trim un vairāk bērniem; ģimenēm, kurās ir bezdarbnieki, viens vai vairāki cilvēki ir nopietni slimi vai invalīdi, kurās ir tikai viens apgādnieks. 2. mērķis. Nodrošināt visiem iedzīvotājiem pamatizglītību, kā arī iespēju iegūt vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību. Pieaug pamatizglītības programmu apguvušo bērnu skaits un lēnam pieaug to jauniešu skaits, kas iegūst vispārējo vidējo un profesionālo vidējo izglītību. Tomēr ir bērni, kuri neapmeklē izglītības iestādes un neiegūst profesiju, līdz ar to mazinot iespējas nākotnē sevi uzturēt un iekļauties sabiedrībā. Jaunieši ir jāmotivē izglītoties, bet jebkuram cilvēkam, kas pārtraucis mācības, jādod iespēja tās atsākt.3. mērķis. Nodrošināt vienādas iespējas sievietēm un vīriešiem. Vīriešu mūža ilgums pieaug ļoti lēnām, jo joprojām daudziem vīriešiem ir neveselīgs dzīves veids, viņi mirst pāragri, darba spējīgā vecumā cieš no ārējiem nāves cēloņiem (vardarbība, ceļu satiksmes negadījumi, pašnāvības). Vidējā darba alga aug gan sievietēm, gan vīriešiem, taču sieviešu ienākumi nav ne tuvu vīriešu ienākumu līmenim. Sievietēm ir lielāks nabadzības risks, it sevišķi vecumdienās un, ja tās vienas audzina bērnus. 4. mērķis. Mazināt bērnu mirstību. Bērnu mirstība 5-14 gadu vecumā sarūk strauji, 15-19 gadu vecumā sarūk mazliet lēnāk, bet mirstība vecumā līdz pieciem gadiem, it sevišķi pirmajā dzīves gadā, nesarūk tik strauji, lai līdz 2015. gadam varētu sasniegt ES-15 dalībvalstu vidējos rādītājus. Jāpievērš īpaša uzmanība līdz piecus gadus vecu bērnu dzīves apstākļiem, jāpanāk, lai bērni uzturētos drošā vidē.


26

5. mērķis. Uzlabot mātes veselību. Samazinoties abortu skaitam un seksuāli transmisīvo slimību izplatībai, mātes mirstība no novēršamiem nāves cēloņiem samazinās un reproduktīvā veselība uzlabojas. Liela loma ir plašākām zināšanām par reproduktīvo veselību un ģimenes plānošanu.6. mērķis. Ierobežot HIV/AIDS, tuberkulozes un difterijas izplatību, kā arī mirstību no citiem novēršamiem nāves cēloņiem. Mērķtiecīgu profilakses pasākumu dēļ HIV/AIDS izplatība ir stabilizējusies. Līdz 2015. gadam jāpanāk, lai divreiz vairāk HIV inficēto saņem atbilstošu aprūpi un ārstēšanu. Latvijā samazinājusies tuberkuloze, taču tā vēl netuvinās 1990. gada līmenim. Par epidēmiju Latvijā varētu kļūt difterija, ja netiks potēti vismaz 90 % iedzīvotāju, jo vēl nav vakcinējušies 30 % iedzīvotāju. Latvijā trūkst mērķtiecīgas valsts politikas iedzīvotāju mūža ilguma paaugstināšanai. 7. mērķis. Nodrošināt vides ilgtspēju. Vides ilgtspējīgas attīstības principi tiek mērķtiecīgi iekļauti valsts politikā - palielinājusies transporta un enerģētikas ekoefektivitāte, bet tā jāuzlabo būvniecībā un rūpniecībā. Zivsaimniecībā un lauksaimniecībā atbilstoša ekoefektivitāte vēl nav sasniegta. Latvija ir bagāta ar mežiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet iedzīvotāji kopumā ir nodrošināti ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Paredzams, ka tiks izpildītas SEG emisiju samazināšanas saistības. 8. mērķis. Veicināt visnabadzīgāko valstu attīstību. Latvija spēja ātri attīstīties, jo tai bija labvēlīgi tirdzniecības noteikumi un pieeja attīstīto valstu tirgiem. Kopš neatkarības atbūšanas Latvija ir sniegusi attīstības palīdzību trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu to ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību. Finansējuma apjoms, kuru Latvija sniedz attīstības sadarbībai, pieaug, ņemot vērā finansiālās iespējas. Katru gadu tiek izstrādāti darbības plāni, kuros nosaka attīstības sadarbības prioritārās valstis un sadarbības jomas.

6. LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS ĪSTENOŠANAS PERSPEKTĪVAS

2007. gadā ir uzsākts darbs, lai izstrādātu jaunu Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas kalpos par pamatu Nacionālajam attīstības plānam, Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību, Valdības rīcības plānam, Plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmām un teritoriju plānojumiem.

Pašlaik Saeimā izskatāmais likumprojekts Attīstības plānošanas sistēmas likumprojekts paredz, ka tam stājoties spēkā 2008. gadā tiks nodrošināta arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrāde un apstiprināšana.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 25 gadiem pieņems Saeima un tā iezīmēs valsts ilgtermiņa attīstības vīziju, kas balstīsies uz ES jauno Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Tiek paredzēts, ka jaunievēlētai Saeimai uzsākot pienākumu pildīšanu, Ministru kabinets trīs mēnešu laikā sagatavos un iesniegs Saeimai informatīvo ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ieviešanas gaitu. Izvērtējot to Saeima lems par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas aktualizācijas nepieciešamību, un, ja nepieciešams, dos uzdevumu Ministru kabinetam iesniegt Saeimā grozījumu projektu par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Savukārt Nacionālā plānojuma saturu, kā arī Reģionālā un vietējā līmeņa ilgtermiņa teritorijas plānošanas un politikas plānošanas dokumentus noteiks Reģionālās attīstības likums un Teritorijas plānošanas likums.

Izstrādājot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tiks ņemts vērā Saeimā apstiprinātais ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”, kā arī valsts ilgspējīgas attīstības vīzijas principi un vērtības. Stratēģijas izstrādē tiks iesaistīti augstas kompetences eksperti, zinātnieki un praktiķi, valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju speciālisti. Tādējādi, veidosies sadarbības tīkls gan horizontālā, gan vertikālā līmenī, kas nodrošinās nozaru politiku un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes


27

un īstenošanas pēctecību, sekmēs valsts ilgtspējīgu attīstību un pakāpenisku iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai jau tiek iezīmēta vīzija, kas balstoties uz sabiedrības vērtību izpratni un valsts iespējām, norādīs galvenos attīstības virzienus. Savukārt galvenās stratēģiskās prioritātes, balstīsies arī uz ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citām starptautiskām saistībām, ieskaitot ANO Vides un attīstības kongresa (Riodežaneiro, 1992.) apstiprināto „Rīcības programmu 21. gadsimtam”, ANO Ilgtspējīgas attīstības kongresa (Johannesburga, 2002.) Rīcības plānu un ANO Tūkstošgades attīstības mērķus.

Videsministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktora p.i.

Par kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā amatpersona

R. Vējonis G. Puķītis U. Lapiņš V. Puriņš M.Klismets

11.06.2007. 8:3011698J. Zaļoksnis7026423, [email protected]


28

Documents

Latvijas Republikas nacionālais pārskats par ilgtspējīgas attīstības