26
Ilgtspējīgas attīstības pamati I

Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Ilgtspējīgas attīstības pamati I

Page 2: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Izpratne par ilgtspējīgu attīstību ir ne tikai viedoklis, kā cilvēcei kopumā un arī konkrētai kopienai un sabiedrībai attīstīties, bet

galvenokārt uzskatu kopums par to, kāds sabiedrības modelis var nodrošināt tās pastāvēšanu

Jau no vissenākajiem laikiem cilvēki ir tiekušies veidot sabiedrību tā, lai ne tikai nodrošinātu labumu sev, bet arī, lai

kopiena spētu pastāvēt ilgtermiņā

No vēstures ir zināms, ka nereti valstis, kuras pretendējušas uz «tūkstošgadu» pastāvēšanu, ir sabrukušas dažu

gadu desmitu laikā

Ilgtspējīgas attīstības virzība ir atkarīga no:

• Patēriņa un ražošanas modeļiem• Planētas spējas apmierināt augošo iedzīvotāju skaitu• Cilvēku darbības ekoefektivitātes un produktivitātes• No paņēmieniem un līdzekļiem nākotnes veidošanai

Page 3: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

SOCIĀLĀS PĀRMAIŅAS

PASAULĒLielās cilvēces attīstības pārejas saistībā ar

Lauksaimniecības un Rūpniecības revolūcijas norisēm nespēja mainīt cilvēku attieksmi

pret vidi, ne arī attiecības pašu cilvēku starpā

Attiecības cilvēks-vide un cilvēks-cilvēks ir ļoti svarīgas gan pašreiz, gan arī nākotnē

Šīs divas revolūcijas cilvēces vēsturi sadalīja trīs daļās: • mednieku-augu vācēju sabiedrība,• agrārā sabiedrība,• industriālā sabiedrība

Page 4: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Hadza cilts vīrieši atgriežas no medībām

Vēl joprojām pastāv nelielas mednieku-augu vācēju kopienas

Piemēram, Ju/Hoansi Dienvidāfrikā, ache Paragvajā, hadza Tanzānijā, meriami Austrālijā

Meriami jeb Torresa šauruma salinieki joprojām ir pirmatnēji mednieki-zvejnieki-augu vācēji, kas cauri

tūkstošgadēm ir izdzīvojuši ģimeņu kopienās

Page 5: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Tā kā nepastāv neizbēgama un secīga pāreja no viena veida sabiedrības uz otru, pastāv iespēja

atgriezties iepriekšējā sabiedrībā, tomēr tas notiek ļoti reti

Savukārt tieša pārlēkšana no mednieku-augu vācēju sabiedrības uz industriālo sabiedrību ir neiespējama

Mednieku-augu vācēju sabiedrības bija pilnībā atkarīgas no tā, kas tika noķerts vai atrasts – viņiem nebija iespēju

uzkrāt kaut kādu bagātību vai uzlabot savu labklājību

Šādu sabiedrību var raksturot kā egalitāru – pilnīgi vienlīdzīgu visiem tās locekļiem ar kopēju īpašumu (dzīves

vidi), kopēju pārtiku un līdzīgu sociālo statusuMednieku-augu vācēju sabiedrības transformācija

par agrāro sabiedrību

Page 6: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

«Auglīgais pusmēness» - viens no senākajiem centriem, kurā notika pāreja uz jauno saimniecības veidu, aptver plašas teritorijas Tuvajos Austrumos – mūsdienu Turciju, Izraēlu, Irāku, Irānu, Sīriju un daļēji Ēģipti

Agrārās sabiedrības sēja un novāca ražu – ražoja un uzkrāja pārtiku, kā arī varēja uzkrāt citas bagātības – darba rīkus, ieročus, greznumlietas, kas liecināja par

labklājības paaugstināšanos

Radās iespēja palielināt kopienas iedzīvotāju skaitu, bet līdz ar to arī sākās darba dalīšana un izmainījās sociālā struktūra

Tomēr pēc kāda laika izveidojās stāvoklis, kad izteikti lielākā daļa bija spiesti nodrošināt ar produktiem un

pakalpojumiem ļoti nelielu kopienas elitāru grupu

Vēlāk sāka veidoties arī valdošā šķira un vairāk zinošo slānis, kas kopumā lika pamatus jaunai sociālai kārtībai

Lai saņemtu drošību un aizsardzību zemākajai šķirai nācās ieguldīt savu darbu, saražotos produktus un pakalpojumus

Page 7: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Pašreizējā, industriālā sabiedrība, raksturojas

ar to, ka pārtikas ražošana vairs nav dominējošā darbība

Lielāko daļu produkcijas veido spēcīga un pastāvīgi tehnoloģiski augoša rūpniecība

Atšķirībā no agrārās sabiedrības, industriālās sabiedrības balsts ir nevis atsevišķas inovācijas, bet gan būtiski

zinātniski atklājumi – tikai ar to palīdzību ir iespējams risināt sava jaunā laikmeta problēmas

Atklājumi lauksaimniecības nozarē samazināja roku darba nepieciešamību, paverot iespējas to izmantot citās jomās

Page 8: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Agrāko īpašnieka-padotā sistēmu ir nomainījusi centralizēta un hierarhiska birokrātija, bet valsts ir monopolizējusi likumīgas

varas tiesības, savukārt iedzīvotājiem relatīvi reti ir kaut kas jādara piespiedu veidā

Būtisks izņēmums ir starptautiski bruņoti konflikti vai nepiekrišana (disidentiski, alternatīvi uzskati), vienpusēja

politiska vardarbība, organizēti noziegumi

Leģitimitāti vairs nenosaka dievišķie uzstādījumi vai reliģiskie rituāli, bet gan ritualizēta sacensība

Kā piemērus var minēt vispārējās vēlēšanas, īpašuma izsole vai darba piedāvājumu konkursi

Pāreja no agrārās sabiedrības uz industriālo arī solīja priekšrocības, jo paliekot esošajā sistēmā bija liels risks tikt

pakļautiem un izmantotiem no tehniski attīstītākiem

Page 9: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Iepriekšējās pārejas nenotika vienlaicīgi visā pasaulē

Arī nākošā pāreja, acīmredzot sāksies kādā vienā vietā, kur būs savijušies visi nepieciešamie priekšnoteikumi un

radusies pārliecība, ka tas dos ilgtermiņa priekšrocības

Mūsu atrašanās vieta pārejas perioda skalā nav precīzi nosakāma, tomēr paliekot pašreizējās domāšanas veida un

pazīstamo modeļu ietvaros, civilizācija varētu palikt zaudētājos pat ne tik tālā nākotnē

Tāpēc tagad ir ārkārtīgi svarīgi izprast iepriekšējo lielo pāreju sociālās izmaiņas, lai veiksmīgi varētu tās veikt mūsu pašu

nākotnes labad

Page 10: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Pašreizējais ģeoloģiskais periods tiek dēvēts par Antropocēnu, tādējādi apliecinot, ka cilvēces darbība jau kļuvusi līdzvērtīga

varenajiem dabas spēkiem – pašlaik mēs jau esam spējīgi arī uz būtiskām destruktīvām darbībām

Mūsu nākotne ir nenoteikta, bet pasaule ir dinamiska un sarežģīta – mēs esam tikai cilvēki un nevaram

paredzēt nākotni

Vienīgais, ko mēs varam izdarīt, ir nojaust, kas varētu notikt un ar kādu varbūtību, un kādas sekas

tam varētu būt

Antropocēns – laikmets, kam raksturīga pastiprināta cilvēka darbības ietekme uz ekosistēmām, kā rezultātā

izmirušas daudzas augu un dzīvnieku sugas, mainās reljefs un ainavas

Mums vajadzētu apkopot visas zināšanas un pieredzi, lai pieņemtu optimālus lēmumus ilgtspējīgai nākotnei

Page 11: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

PASAULES EKONOMISKĀ

ATTĪSTĪBAVirzoties strauji uz priekšu pa cilvēces vēsturisko laika skalu

izdevās ļoti efektīva izaugsme un izplatīšanās –

Meži un purvi pārvērtās par lauksaimniecības zemēm, un apdzīvotas vietas, bet vēlāk, pilsētas sāka aug kā sēnes

Cilvēki pārvietojās uz katru apdzīvojamu planētas nostūri un pat uz dažām ne tik piemērotām,

bet neapdzīvotām vietām

Beidzot nelielu cilvēku grupu bāzes parādījās pat sasalušajos polos un kosmosa stacijās, kas riņķo ap planētu

Page 12: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Modernās «augsmes izaugsme» ir bez precīzi noteikta sākuma, tomēr

ir daudz izšķirošu pagrieziena punktu

Piemēram, eiropiešu jūras braucēju atklājumi un kolonizācija Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Eiropas feodālisma izbeigšanās,

komerctirdzniecības valdību veidošanās –

Kādā brīdī augsmei bija «uzrāviens»; statistiskie dati rāda nelielu pieaugumu iedzīvotāju skaitā, resursu izmantošanā, ražošanā, tirdzniecībā, ceļojumos, atkritumu daudzumā, komunikāciju blīvumā un

daudzās citās jomās pēc 1800-to gadu vidus

EKSPONENCIĀLĀ AUGSME

Tas pavēra uzņēmējdarbības iemaņu attīstību visu kārtu cilvēkiem un paātrināja jauno

tehnoloģiju izplatību

Tad ap 1950-iem gadiem ir samērā stāvs pacēlums – gandrīz visi rādītāji par ekonomikas izaugsmi pēdējās desmitgadēs ir līdzīgi un uzrāda eksponenciālas augsmes tendenci

Page 13: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Daudzas līknes, kas grafiski raksturo globālās izmaiņas, joprojām saglabā stāvo kāpumu – tām dots nosaukums

«Lielais paātrinājums»Iedzīvotāju skaits (miljardi) Kopējais IKP Tropu lietusmežu un

mežu zudumsMinerālmēslu patēriņš

Ūdens patēriņš Transportlīdzekļi Sugu izzušana Atmosfēras CO2 koncentrācija

Page 14: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Vēlīnajos 1800-os gados, kad būtībā visas zemes jau bija aizņemtas, bet zelta un citi resursi jau bija sadalīti starp valstīm, uzmanība visā

nopietnībā tika pievērsta procesiem, lai resursus izmantotu monetārās ekonomiskās aktivitātes celšanai

Tas bija vēl viens veids, kā cilvēku uzmanības centrs mainījās no tīras «augsmes», kad cilvēki izplatījās

uz visas planētas, uz «ekonomisko augsmi» –

Kad no uzkrātiem izejvielu resursiem (zeme, metāli, koksne), izmantojot dažādus procesus tika iegūtas citas

lietas, kas kā jauna vērtība tika pārvērstas naudā

Rūpnieciskās ražošanas process kļuva arvien efektīvāks, pārvēršot rūdas par metāliem un pēc tam no metāliem ražojot preces iekārtās, kas savukārt varēja izmantojot to pašu pieejamo enerģiju paveikt darbu arvien lielākā apjomā, par

ko cilvēki bija gatavi maksāt arvien lielākas naudas summas

Page 15: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Pievienojot bagātīgajiem enerģijas avotiem – naftai, deggāzei un oglēm – recepti, kā izmantot ogles

elektroenerģijas ražošanā, pasaules ekonomikai tika nodots spēcīgs jauninājums, lai radītu papildu vērtību,

ko varēja monetarizēt

Ap 1900-to gadu sākumu, automobiļi un citi rūpniecības produkti nonāca no strauji augošām ražošanas

līnijām, kuru darbību nodrošināja un virzīja spēcīgas jaunās enerģijas formas

IZAUGSMES SASTĀVDAĻA –

ENERĢIJAProcess, apvienojot izejvielas ar darbaspēku un

tehnoloģijām, lai «ražotu» naudu tika ievērojami paātrināts saistībā ar enerģētikas un tehnoloģiju revolūciju

(Industriālo revolūciju), kas sākās vēlīnajos 1800-os gados

Page 16: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Impēriju veidošanās procesu, kas ierakstīts cilvēces vēsturē, vienmēr ir vadījusi politiskā vīzija par nepārtrauktu un

ātru ekonomikas paplašināšanos

20.gs. Pasaules karus virzīja senie ieradumi, kas bija aprīkoti ar modernām tehnoloģijām un papildināti ar daudzkārt

destruktīvāku impērijas veidotāju spēku

AUGSME UN KARICīņa par varu, precēm un resursiem izraisīja asus politiskus strīdus un tas,

zināmā mērā, bija priekšvēstnesis I Pasaules

karamSavukārt karš pieprasīja šausminošas izmaksas gan par

cilvēkiem, gan par vidi; tomēr izrādījās, ka karš var būt pozitīvs notikums, raugoties no ekonomiskās augsmes perspektīvām

Page 17: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Dziļā ekonomikas depresija, ko piedzīvoja industrializētā pasaulē 1930-

tajos gados beidzās tikai ar industrializēto valstu pārveidošanu

par kara ekonomikām

Kad kara vajadzībām valsts investē milzīgas summas, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas un attīstītu rūpniecisko

ražošanu, ikviens tiek iesaistīts darbā

Tiek pat vērtēts, ka pasaules rūpniecības ekonomika turpina darboties kara laika režīmā līdz pat mūsdienām

To apliecina gan «Aukstais karš», gan pašreizējie «kari pret teroristiem»

Page 18: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Karš ir izrādījies par vienu no veidiem, lai pasaulē nodrošinātu būtisku monetārās ekonomikas augsmi un iekšzemes kopprodukta (IKP)

palielināšanos

IKP ir visu valstī notiekošo ekonomisko darbību monetāra izteiksme noteiktā laika periodā

Ja IKP skaitliskais lielums kļūst lielāks – notiek ekonomiskā izaugsme, ja kļūst mazāks – ekonomiskā lejupslīde, bet, ja

lejupslīde turpinās ilgāku laiku – ir iestājusies depresija

Praktiskiem nolūkiem par IKP ziņo pasaules sabiedrībai, to pat identificējot ar ekonomisko izaugsmi un nosakot

katras tautas progresa līmeniIekšzemes kopprodukts (IKP) –

angļu val. Gross Domestic Product (GDP)

Page 19: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Saim

ons K

uzne

cs (1

901-

1985

)

ANO rādītāji, kas atspoguļo valstu sociālekonomisko statusu, regulārie ziņojumi par IKP pieaugumu, valstu plašsaziņas līdzekļi, kas faktiski slavina «augsmi kā parasti» un daudzu citu piemēru nepārtraukta un

atkārtota izmantošana aizvien kalpo IKP dominantes nostiprināšanai

Taču IKP ieviesējs, Saimons Kuznecs, bija noraizējies, ka viņa izgudrojums varētu tikt

izmantots ļaunprātīgi

Par to S.Kuznecs ziņoja ASV Kongresam jau 1934.g., brīdinot, ka jauno valsts ekonomikas statistiku nedrīkst

izmantot, lai novērtētu kopējo tautas labklājību

Tomēr IKP izgudrotāja brīdinājumi tika ignorēti un, pasaules finanšu un ekonomikas sistēmai pieaugot, IKP

kļuva par arvien nozīmīgāku esošās ekonomiskās sistēmas panākumu rādītāju

Page 20: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Ja tiek izmantoti tikai IKP dati kā uzvaras karogs,

civilizācija droši virzās uz sabrukumu

AUGSME «KĀ PARASTI»

Tikai meklējot un izmantojot vēl arī citus indikatorus, var saprast, ka ekonomiskā

augsme rada augošas nepatikšanas

Page 21: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Sākot ar 1950-jiem gadiem, augsmes līknes daudziem cilvēku darbības rādītājiem,

ne tikai IKP, bet arī fiziskā paplašināšanās, mērot cilvēku skaita ziņā un pēc

resursu apjoma, kā arī citos gadījumos, strauji pieauga

Šī «uzrāviena» iemesli ir daudzi, bet, iespējams, tā bija kara un miera kombinācija «Aukstajā karā» starp kapitālistu Rietumiem un

komunistu Austrumiem, kas par laimi neuzliesmoja vērā ņemamā pasaules mēroga bruņotā konfliktā

Rezultāts bija iespaidīgs pieaugums, visās jomās: vairāk cilvēku, vairāk ražošanas un patēriņa, vairāk naudas, kas plūda caur ekonomiku un

paātrināta tehnoloģiju izstrāde; arī augsme nebija apšaubāma

Rietumu valstis veicināja arvien komercializētāku dzīvesveidu daļēji, lai pierādītu, ka Rietumu modelis ir labāks nekā valsts kontrolēta

vardarbīgā «vienlīdzība» pret padomju bloka tautām

Page 22: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Izņēmums bija zinātnieku un rakstnieku brīdinājumi, piemēram, Reičela Kārsona ar 1962.g. izdoto grāmatu «Klusais pavasaris» un Pols Ērlihs ar

grāmatu «Populācijas sprādziens» (1968.g.), kas pauda ideju, ka pastāv planētas robežas cilvēka augošajai darbībai

Page 23: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Jūdžīns Sernans, ASV astronauts, uz Mēness virsmas 1972.g. 13.decembrī

Vēsturiski 1972.g. iezīmējās kā pavērsiena punkts, piemēram, kosmosā pacēlās pēdējais «Apollo» kosmosa kuģis, jo ASV Mēness izpētes programma tika apturēta

valsts budžeta spiedīgo problēmu dēļ

Interpretējot to simboliski, šis pagrieziena punkts tika atzīts klusuciešot, jo cilvēki sāka saprast, ka

Zeme ir mūsu vienīgās mājas

Mēs nevaram izglābties aiz tās robežām un atrast jaunas planētas vai to pavadoņus, kas būtu

apdzīvojami tuvākajā laikā

GLOBĀLĀS DISKUSIJAS PAR AUGSMI

Page 24: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

1972.g. iezīmējās arī ar pirmo ANO globālo cilvēkvides konferenci Stokholmā, kas atspoguļoja daudzas jaunas bažas un nepieciešamās rūpes par

planētas nākotni

Stokholmas konference tiek uzskatīta par sākuma punktu pasaules augstākā līmeņa sanāksmēm par

vides un attīstības jautājumiem

1972.g. tika izveidotas pasaulē pirmās vides ministrijas un tika izstrādāti

pirmie visaptverošie vides likumi ASV un vairākās Eiropas valstīs

Page 25: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Deniss Medouzs

Donella Medouza

Tomēr neviens cits notikums neatspoguļo 1972.gadu kā pagrieziena punktu vēsturē, kā Romas kluba un Masačūsetas

Tehnoloģiju Institūta pētījums «Augsmes ierobežojumi»

Grāmata tika pārdota miljonos eksemplāru un uzsāka saasinātas pasaules debates par ilgtermiņa perspektīvas

ekonomikas izaugsmes iespējām – debates turpinās līdz pat šai dienai

Pētījumā, izmantojot datormodelēšanu, tika meklētas kopsakarības starp pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu,

rūpniecisko ražošanu, resursu izmantošanu un piesārņojumu

Autori brīdināja par nopietnām resursu un vides problēmām nākotnē, ja cilvēki turpinās savu pašreizējo kursu

Jorgens Randers

Page 26: Ilgtspējīgas attīstības pamati (1.daļa)

Paldies par uzmanību!

له \ه گای

زان

۲۰۱۶

\