Latvijas Universitātes aģentūra“Latvijas Universitātes Filozofijas un

socioloģijas institūts”

2008. gadaPUBLISKAIS PĀRSKATS

2

Saturs

Pamatinformācija 3 Institūta juridiskais statuss 3 Īss ieskats institūta vēsturē 3 Institūta darbības virzieni 3 Institūta funkcijas 4Darbības rezultāti 5 Publikācijas 5 Starptautiskās konferences 5 “Letonikas” publiskās lekcijas 6 Promocijas darbi 7 Monogrāfijas un rakstu krājumi 8 Zinātniskie raksti 13 Populārzinātniski raksti 18 Recenzijas 18Budžeta informācija 19Personāls 20Komunikācija ar sabiedrību 21Plāni nākamajam gadam 23

3

Pamatinformācija

INSTITŪTA JURIDISKAIS STATUSS

“Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts” kā Latvijas Universitātes aģentūra pastāv no 2006. gada 1. aprīļa. Kopš tā laika pagājuši trīs gadi, taču Institūta aizsākumi meklējami jau gandrīz trīsdesmit gadus senā pagātnē – 1981. gadā, kad tas iekļāvās Latvijas Zinātņu akadēmijā ar nosaukumu Filozofijas un tiesību institūts.

ĪSS IeSKATS INSTITŪTA vēSTURē

1981. Tiek dibināts Filozofijas un tiesību institūts. Institūtā apvienojās filosofi, sociologi un juristi, taču saskaņā ar tā laika tradīcijām Institūts ieguva Filozofijas un tiesību institūta nosaukumu.

1991. Institūts maina savas darbības profilu un to pārdēvē par Filozofijas un socioloģijas institūtu.

1998. Institūtu integrē Latvijas Universitātē kā patstāvīgu juridisku personu, kuras zinātnisko darbību pārrauga Latvijas Universitāte, taču tas joprojām atrodas LR Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā.

2006. Institūtu pārveido par Latvijas Universitātes aģentūru.

INSTITŪTA DARBĪBAS vIRZIeNI

Latvijas Universitātes aģentūra “LU Filozofijas un socioloģijas institūts” veic pētniecību humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Zinātniskā darbība organizēta divos lokos – filosofijā un socioloģijā.

Filosofisko pētījumu galvenie virzieni ir:ideju vēsture Latvijā, Latvijas profesionālās filosofiskās domas veidošanās un •attīstība;Rietumu filosofijas vēstures un moderno Eiropas filosofisko virzienu •(fenomenoloģijas, hermeneitikas, kultūras filosofijas, dzīves mākslas filosofijas, analītiskās filosofijas, feministiskās filosofijas) izpēte;reliģijas filosofija, akadēmiskā reliģijpētniecība, jaunie reliģiskie virzieni Latvijā.•

4

Sociālajos un socioloģiskajos pētījumos galvenie virzieni ir:jaunatnes, ģimenes, bezdarba, deviantās uzvedības, sociālās atstumtības •socioloģiska izpēte;nacionālās mutvārdu vēstures izpēte;•etnisko problēmu un sabiedrības integrācijas jautājumu risinājumi;•sociālās struktūras izmaiņas Latvijā.•

Pētījumi veikti, lai attīstītu zinātni, izglītotu sabiedrību, savienotu zinātnisko pētniecību ar studiju procesu, sniegtu starptautiski atzītas atziņas par Latvijas kultūras, filosofijas un ideju vēsturi, pētītu mūsdienu Latvijas sociālos procesus un identitātes, izkoptu zinātnisko terminoloģiju latviešu valodā, tulkotu latviešu valodā cittautu filosofu un sociologu darbus, kā arī stiprinātu starptautisko zinātnisko sadarbību humanitārajās un sociālajās zinātnes.

LU aģentūra “LU Filozofijas un socioloģijas institūts” turpina tās zinātniskās iestrādes, kas tika aizsāktas 1991. gadā, kad LZA Filozofijas un tiesību institūtu pārveidoja par LZA Filozofijas un socioloģijas institūtu. Piecpadsmit gadu laikā Institūta zinātniskā darbība ir kvalitatīvi pilnveidojusies – apgūtas jaunas pētījumu metodes, publicēti fundamentāli pētījumi un monogrāfijas, klasisko tekstu tulkojumi un komentāri, izpildīti daudzi vērienīgi līgumdarbi, kuros analizētas sociālās pārmaiņas Latvijas sabiedrībā.

INSTITŪTA FUNKCIJAS

Pamatojoties LU Senāta apstiprinātajā nolikumā, “LU Filozofijas un socioloģijas institūts” veic šādas funkcijas:

Zinātniskā darbība, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu •saistītā darbība filosofijas un socioloģijas nozarēs un to apakšnozarēs.LU, Latvijas valsts un starptautisku, teorētisku un praktisku pētījumu projektu •un programmu sagatavošana un īstenošana.Priekšlikumu sniegšana sadarbībai ar Latvijas valsts, pašvaldību un •starptautiskajām institūcijām kultūras, filosofijas, socioloģijas un sociālo problēmu izpētē.Kvalitatīva studiju, galvenokārt, maģistra un doktora darbu izstrādes •nodrošināšana filosofijā un socioloģijā un to apakšnozarēs, sadarbībā ar atbilstīgo studiju programmu padomēm.Zinātnisko ekspedīciju organizēšana, savākto materiālu uzkrāšana, saglabāšana •un izpēte.Sabiedrības informēšana un izglītošana par procesiem, notikumiem un •personībām Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrā.Publisku pakalpojumu sniegšana valsts, pašvaldību, universitāšu, augstskolu, •privātpersonu un starptautiskajiem pasūtītājiem.Valsts un LU budžeta ietvaros piešķirtā asignējuma mērķtiecīga un efektīva •izmantošana saskaņā ar LU un Institūta noslēgto pārvaldes līgumu.

5

Darbības rezultāti

2008. gadā Institūtā turpināti, izvērsti un padziļināti pētījumi filosofijā, kultūras teorijā, socioloģijā, mutvārdu vēsturē, reliģijpētniecībā, sociālajās zinātnēs par etnisko problēmu risinājumiem, integrācijas jautājumiem.

PUBLIKĀCIJAS

Institūtā publicēto un publikācijai sagatavoto monogrāfiju un rakstu krājumu skaits vairāk nekā par pusi pārsniedz Institūta 2008. gada darbības plānā prognozēto (publicētas 12 monogrāfijas un rakstu krājumi). Gada laikā publicēti 119 Institūta pētnieku zinātniski rak-sti, arī vairāki populārzinātniski raksti, recenzijas (izvērstāku informāciju par 2008. gada publikācijām skatīt 8.–18. lpp.).

STARPTAUTISKĀS KONFeReNCeS

2008. gadā ir notikušas divas Institūta organizētas starptautiskās konferences – “Praktiskais prāts un dzīvespasaule”, kas bija veltīta I. Kanta “Praktiskā prāta kritikas” pirmizdevuma Rīgā 220-gadei, kā arī “Mutvārdu vēsture: migrācija un lokālā identitāte”, kas veltīta prof. Augusta Milta piemiņai.

Konferences “Praktiskais prāts un dzīvespasaule” mērķis bija attīstīt Kanta filosofisko mantojumu mūsdienu filosofijas kontekstā, kā arī pilnveidot fenomenoloģiskos pētījumus, akcentējot intersubjektivitātes un dzīvespasaules aspektus un meklējot atbildes uz jautājumiem par ētikas, politikas un estētikas savstarpējām saiknēm fenomenoloģiskās ontoloģijas ietvaros.

Rīga un Latvija nav maznozīmīga vieta pasaules filosofiskajā kartē – pie mums pirmizdevumu ir piedzīvojoši Imanuēla Kanta galvenie darbi – trīs viņa slavenās Kritikas: Tīrā prāta kritika (1781), Praktiskā prāta kritika (1788), kā arī Spriestspējas kritika (1793). Šo izdevumu divsimtgades svinības savulaik pulcēja Rīgā daudzu valstu un kontinen-tu filosofus. Kantiskā prāta analīzes tradīcija un praktiskā prāta brīvības imperatīvi ir iedvesmojuši domātājus Latvijā, sākot ar 19. gadsimtu. Filosofijas pievēršanās prā- ta struktūru, zināšanu, brīvās gribas, morāles un dzī- vošanas jēgas kā cilvēka esības apguvei no metafizikas, kritikas līdz mūsdienīgajām dekonstrukcijas formām raksturo plurāli saprastos fenomenoloģijas, jo īpaši sociālās fenomenoloģijas, centienus.

6

Konferencē “Mutvārdu vēsture: migrācija un lokālā identitāte” referātus sniedza 27 mutvārdu vēstures un biogrāfiju pētnieki no astoņām valstīm: Baltijas un Ziemeļvalstīm, Anglijas, Itālijas, Kanādas, ASV. Plenārsēdēs uzstājās starptautiski pazīstami zinātnieki: Alessandro Portelli, Eiropā vadošais mutvārdu vēstures pētījumu speciālists no Romas Universitātes, Itālijā, un Vieda Skultāne, antropoloģijas pro-fesore Bristoles universitātē, Lielbritānijā; Inta Gāle Kārpentere, folkoristikas pētniece Indiānas universitātē, ASV. Konferences dalībnieku re-ferāti tematiski bija sakārtoti vairākās sekcijās, kurās līdzās migrācijai kā nozīmīgi izvirzījās stāstīšanas, identitātes, kopienas, totalitārisma un Ziemeļvalstu pieredzes aspekti.

“LeTONIKAS” PUBLISKĀS LeKCIJAS

Valsts pētījumu programmas “LETONIKA: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” viena no 2008. gada aktivitātēm bija publiskās lekcijas, kas deva iespēju ar programmā veiktajiem pētījumiem iepazīstināt interesentus.

Institūtā realizētā projekta “Eiropas vērtības Latvijā: no apgaismības līdz zināšanu sabiedrībai 21. gs.” ietvaros nolasītas 18 lekcijas, kuras skāra plašu tematisko loku:

inteliģences lomu latviešu sabiedrībā un filosofijas nozīmi saprotošas sabiedrības •veidošanā (V. Zariņš); identitātes problēmas Latvijā, skatot latviešu kultūras veidošanās specifiku •sasaistē ar Eiropas vērtībām (R. Kūlis); reliģiski filosofisko ideju daudzveidību Latvijā (S. Krūmiņa-Koņkova, N. Gills); •dzīļu psiholoģiju Latvijā (I. Šuvajevs); •Letonikas jautājumu saikni ar taisnīguma nojēgumu, atsedzot tā būtisko •komunikatīvās vērtības iedabu un saistību ar latviskās identitātes jautājumiem (M. Rubene); antīkās filosofijas pēdas Latvijā, skatot antīkās filosofijas tekstu un kultūras •dzīvesformu saistību ar mūsdienu vērtībām (M. Vecvagars).

7

Lasījumos bija aplūkoti arī Latvijas ievērojamie domātāji, kuriem veltītie apcerējumi iekļauti LU Filozofijas un socioloģijas institūtā izdotajā grāmatu sērijā “Filosofiskā bibliotēka: Leto-nika”. Institūta zinātnieki lasīja lekcijas par:

Pēteri Zālīti• – pirmo latviešu filosofu, kurš pēc akadēmiskās izglītības iegūšanas Rietumeiropā atgriezās dzimtenē, līdzi pārvedot brīvāku, plašāku, Eiropas moder-najos strāvojumos sakņotu domāšanas veidu (I. Cera, Z. Lapiņa, A. Priedīte-Kleinhofa);fenomenologu • Teodoru Celmu, kurš, būdams pazīstams arī ārpus Latvijas, spoži reprezentē Latvijas inteliģenci Eiropas kopīgajā filosofiskajā domā (M. Kūle, L. Muižniece, U. Vēgners);vienu no Latvijas filosofijā visreljefākajām figūrām – • Paulu Jureviču, kura intelektuālā pozīcija sakņojas franču domātāja Anrī Bergsona filosofijā (E. Freiberga); vienu no 20. gs. pirmās puses ietekmīgākajiem Latvijas profesionālajiem fi loso-filoso-•fiem un psihologiem Paulu Dāli (E. Buceniece);20. gadsimta 20. - 30. gados Latvijā populāro domātāju • Longīnu Ausēju, skatot pedagoģijas kā dzīvesmākslas avotus Senās Grieķijas kultūrā (I. Plūme);Latvijā dzimušo vācbaltu filosofu • Nikolaju Hartmani, kura darbus var uzskatīt par vienu no pēdējiem iespaidīgajiem sistemātiskās filosofijas paraugiem Rietu-mu domāšanas vēsturē (R. Zembahs);vācbaltu filosofu • Johanu Georgu Hāmani, kuru viņa literārās un filosofiskās darbības dēļ dēvēja par “Ziemeļu magu” (R. Bičevskis);neotomisko tradīciju pārstāvošo profesoru Staņislavu Ladusānu SJ (M. Kiope);•trimdas latviešu filosofiem• – Visvaldi Klīvi (ASV– Latvija), Džonu Ozoliņu (Austrālija), Izabellu Cielēns (Zviedrija) u.c., atspoguļojot latviešu filosofisko ide-ju attīstību un daudzveidību ārpus Latvijas 20.–21. gadsimtā (V. Vēvere).

Projekta “Kolektīvā un individuālā identitāte dzīvesstāstos”, kas arī realizēts LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, ietvaros nolasītas šādas lekcijas:

Mazsalacas kultūras namā nolasīta lekcija “Mutvārdu vēstures un dzimtas •pētījumu saskares punkti” (B. Bela);Bauskas 1. vidusskolā lekcija “Mutvārdu vēstures pieeja dzimtas pētījumos un •dzīvesstāstu intervijās” (I. Garda-Rozenberga, E. Šūpulis, M. Zirnīte);Ventspils Pārventas bibliotēkā lekcija “Dzīvesstāstu pētījumi Ventspilī” •(M. Zirnīte);Turaidā semināra “Sigulda Gaujas krastos nesenā pagātnē” ietvaros nolasīta •lekcija “Dzīvesstāsts un identitāte: sevi saprast un stāstīt” (D.Beitnere);Referāts “Kurzemnieku identiāte dzīvesstāstu un kultūras stāstu diskursā” •Ventspils augstskolas konferencē (D.Beitnere).

PROMOCIJAS DARBI

2008. gadā aizstāvēti trīs promocijas darbi (M. Kiope aizstāvējusi darbu “Patiesības pieredzes iespējamība valodiskumā”, I. Kivle “Skaņa, runa, balss un mūzika fenomenoloģiskajā perspektīvā” un I. Runce “Valsts un Baznīcas attiecības Latvijā: 1906.–1940. gads.”), no kuriem pirmie divi ir sagatavoti publicēšanai 2009. gadā Institūta izdotajā sērijā “Filosofiskā bibliotēka. Pētījumi”. Tiek izstrādāti vēl 13 promocijas darbi.

8

MONOGRĀFIJAS UN RAKSTU KRĀJUMI(Kopā 12)

Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 256 lpp.

Šajā krājumā ir apkopoti raksti, kuru pamatā ir referāti, kas nolasīti 2007. gada 8. – 9. oktobrī Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē “Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa”.

Krājumā apkopoti gan Institūtā strādājošo pētnieku, gan arī Eiropā labi pazīstamā filosofa Vilhelma Šmida (Vācija), akadēmiskās filosofijas aprindās augsti vērtētā politiskās filo-sofijas un ētikas speciālista Otfrīda Hefes (Vācija) u.c. ārzemju autoru raksti, tādējādi lasītājam atklājot dzīvesmākslas motīvu Latvijas filosofiskajā domā un iepazīstinot ar dzīvesmākslas problemātikas risinājumu pasaules intelektuālajās aprindās augsti novērtētu ārzemju lektoru idejās.

Filosofijai mūsdienu dzīvesmāksla ir pašpārbaude, kas attiecas uz tās iespējām veidot dzīvojamu filosofiju. Dzīvesmākslas izstrāde filosofijai nozīmē pašnoskaidrošanos un cilvēciskošanos.

Apinis R.Izteikumu (teikumu) loģikas jauns iekārtojums. I. daļa. Rīga: FSI, 2008, 255 lpp.

Šis darbs izteikumu loģikā nav mācību grāmata, kurā tiktu sniegts kāds viens šīs loģikas izkārtojuma variants. Autors ir centies piedāvāt iespēju izsekot pašam izkārtošanas proce-sam, kā arī tajā iespējamām alternatīvām. Tāpat šī grāmata ir skatāma kā mēģinājums atbrīvot izteikumu loģiku no spe-cifiski matemātiskām tradīcijām un vairākos aspektos atjau-not loģikai zināmā veidā ļoti svarīgās humanitārās ‘mācības’ un/vai ‘nozares’ statusu. Tas iespējams, ja tiek saprasts, ka tie ‘apgalvojumi’, ‘apliecinājumi’, kurus kārto tieši loģika, ir nevis ‘teorētiskie apliecinājumi’, bet visupirms ‘praktiskie aplieci-nājumi’ – pašas personas noteikti izvēles, izšķiršanās akti par savu turpmāko rīcību un/vai attiecīga ar lēmumu jeb izšķirša-nās aktu ieviesta noteiktība, kad bez šādi saprasta loģiskā jeb vārda nevar eksistēt tas, kas būtu saucams par ‘cilvēku’.

9

Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora filosofija./ Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: FSI, 2008, 345 lpp.

Aizvien pieaugošā Latvijas sabiedrības interese par dāņu teologa un filosofa Kirkegora radošo mantojumu parāda to, ka 2006. gadā klajā nākušais krājums “Eksistence un komunikācija” ir bijis nevis vienreizēja radošā izpausme, bet gan ilgstoša pētniecības procesa aizsākums. Par to liecina lasītāju atsaucība, kā arī daudzu Kirkegora tēmu (piemēram, komunikācija, dialogs, mīlestība, ziedošanās, atteikšanās, ētiskā atbildība, ticības lēciens u.c.) ievijums mūsdienu kultūrkontekstos. Autors vēl aizvien mūs provocē, raisa ne-mieru, liekot atkal un atkal atgriezties pie būtiskā sevī un dzīvespasaulē.

Krājuma otrais izdevums ir papildināts ar personvārdu rādītā- ju un Kirkegora pamatterminu tulkojumu vārdnīcu.

Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte./ Letonika. Otrais kongress.Rīga: FSI, 2008, 335 lpp.

Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. / Letonika. Otrais kongress. Rīga: FSI, 2008, 256 lpp.

Šajos krājumos apkopotie raksti veidoti, balstoties uz referātiem, kas tika nolasīti Letoni-kas Otrā kongresa sekcijās, kuras organizētas Institūtā realizēto projektu “Eiropas vērtības Latvijā: no apgaismības līdz zināšanu sabiedrībai 21. gs.” un “Kolektīvā un individuālā identitāte dzīvesstāstos” ietvaros.

10

Gills N.Jehovas liecinieki Latvijā. Rīga: FSI, 2008, 338 lpp.

Jehovas liecinieki ir viena no tām reliģiskajām minoritātēm Latvijā, par kuru zinām maz, un tā informācija, ko saņemam no masu medijiem, citu konfesiju literatūras un citiem avo-tiem, ne vienmēr ir precīza un bieži atspoguļo jau iepriekš priekšnostatītu negatīvu vērtējumu. Jehovas liecinieku dzīves pozīcijas un pārliecības atklāts izklāsts bieži rada cilvēkos neiz-pratni un sašutumu, kas liedz viņiem kaut ko vairāk uzzināt par Jehovas lieciniekiem kā par reliģisku virzienu un vērā ņemamu reliģiskās dzīves sastāvdaļu mūsu sabiedrībā.

Lai rakstītu šādu darbu, kas pretendē uz objektīvu tēmas izklāstu, nepieciešams pārvarēt daudzus laika gaitā uzkrājušos aizspriedumus, to skaitā aizdomu pilno un augstprātīgo at-tieksmi pret reliģiskajām kustībām, kas apzīmogotas ar vārdu “sekta”. Grāmatas autoram tas lielā mērā ir izdevies. Šis ir unikāls, interesants un ļoti būtisks pētījums, kas lasītājam sniegs dziļu un vispusīgu informāciju par Jehovas liecinie-kiem, neizvērtējot šo reliģisko virzienu, balstoties kādos iepriekšpieņēmumos, bet aplūkojot to pētnieka acīm.

Vecvagars M. Sengrieķu–latviešu īpašvārdu vārdnīca. / Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: FSI, 2008, 511 lpp.

Šī vārdnīca nav personvārdu, ģeogrāfisku nosaukumu u.c. sengrieķu īpašvārdu pareizrakstības vārdnīca mūsdienu latviešu valodā, tai nepiemīt tā dēvētais normatīvais raksturs. Īpašvārdu atveidojumā ievērots princips, ka, atveidojot grieķu īpašvārdus latviešu valodā, jāņem vērā grieķu vārds un ne-ne-vis tā pārveidojums latīņu, vācu, krievu vai kādā citā valodā, līdz ar to šķirkļi savā latviskajā atveidojumā var atšķirties no ierastajiem vārdiem latviešu valodā, jo nereti (īpaši līdz 20. gadsimtam) nosaukumi darināti no pastarpinātiem avotiem un valodām, tādējādi dažreiz veidojot ‘vāciskotu’, ‘krieviskotu’, ‘latinizētu’ vārdu izrunas un rakstības tradīciju.

11

Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli./ Sastād. I. Cera. Rīga: FSI, 2008, 255 lpp.

Pēteris Zālīte ir pirmais latviešu filosofs, kurš pēc akadēmiskās izglītības iegūšanas Rietumeiropā atgriezās dzimtenē, līdzi pārvedot brīvāku, plašāku, Eiropas modernajos strāvojumos sakņotu domāšanas veidu.

Grāmatā “Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli” pirmo reizi analizēta viņa doktora disertācija, nacionālie uz-skati, veikums literatūrpētniecībā un literatūrkritikā, kā arī viņa un starptautisku atzinību guvušā tā laika zinātnieka Kārļa Baloža kopīgie saimnieciskie projekti un idejas Latvi-jas valsts celtniecībai. Grāmatā apkopotas Zālītes laikabiedru atmiņas un to raksturojumi, kā arī pirmpublicētas Zālītes vēstules Rainim, Kanta filosofijai veltītās doktora disertācijas tulkojums un tās recenzija, ko rakstījis Bonnas un vēlāk arī Latvijas Universitātes filosofijas profesors Valters Frosts.

Sabiedrības integrācijas tendences un prettendences, Latvijas un Igaunijas pieredze. Etnisko attiecību aspekts / Rakstu krājums. Rīga: FSI, LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 84 lpp.

Jau vairāku gadu garumā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā veikti pētījumi, kas veltīti Latvijas etnopolitikai un Sabiedrības integrācijas programmas īstenošanai. To rezultāti liecina, ka sabiedrības integrācijas process Latvijā ir pretrunīgs: panākumi vijas ar neveiksmēm, kultūru integrāciju pavada politiska atgrūšanās. Pētnieki secināja, ka šķēršļi un grūtības tomēr neaptur integrāciju, tā nav neiespējama, nav cietusi neveiksmi, taču ir jāizstrādā jauna zinātniskāk argumentēta integrācijas stratēģija. Tādēļ ir veikti jauni pētījumi, kuros izvērtētas ne tikai procesa norises, bet arī galvenie, noteicošie virzieni – tendences, kuras pieņemas spēkā, un pretten-dences, kurām ir savi mērķi un uzdevumi, kas orientēti uz dezintegrāciju. Cīņa starp tendencēm izšķirs, pa kādu ceļu ies Latvijas valsts un sabiedrības 21. gadsimtā.

Rakstu krājumā aplūkoti tādi jautājumi kā Latvijas etnopo-litikas attīstība neatkarības gados, sabiedrības integrācijas tendences un prettencences Latvijā un Igaunijā, integrācijas problemātika Latvijas jaunatnes vidē, latviešu attieksme pret mazākumtautībām lauku pētījumos iegūto interviju atspoguļojumā, sociālās un kultūras integrācijas savstarpējā mijsakarība.

12

Trapenciere I., Rungule R., Koroļeva I., Mieriņa M., Sniķere S. Sociālās atstumtības riska grupu integrācija darba tirgū Līvānu novadā. Rīga: FSI, SPI, 2008, 90 lpp.

Trapenciere I., Rungule R., Kārkliņa I., Koroļeva I., Sniķere, S. Jauniešu ar zemu pamatprasmju līmeni un no cietuma atbrīvoto nodarbinātības problēmas Valmierā un Valmieras rajonā. Rīga: FSI, SPI., 2008, 80 lpp.

Kārkliņa I., Koroļeva, Rungule R., Sniķere S. Sociālās atstumtības riska faktoru izpēte Viļānos. Rīga: FSI, SPI, 2008, 80 lpp.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta sociologu grupa ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu veikusi virk-ni pētījumu par dažādu sociālo grupu integrācijas aspek-tiem atsevišķos Latvijas reģionos, kā arī par šķēršļiem, kas kavē sociālās atstumtības riska grupu pārstāvju veiksmīgu iekļaušanos dažādās sabiedrības dzīves jomās. Līdz šim ar atsevišķiem to rezultātiem varēja iepazīties tikai pasūtītājs un ieinteresēto valsts institūciju pārstāvji. Pamatojoties uz šo pētījumu rezultātiem, pētnieku grupa veikusi padziļinātu analīzi un nolēmusi izveidot publikāciju sēriju “Sociālā atstumtība un dzīves kvalitāte. Reģionālie aspekti”, kuras ietvaros publicēti jau trīs izdevumi.

Izmantojot statistikas ziņas, padziļinātās intervijas ar ek-spertiem un atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju mērķa grupas pārstāvjiem, kā arī apjomīgu iedzīvotāju kvantitatīvo aptauju datus, ir veikta izpēte, uz kuras rezultātu pamata izstrādāti ieteikumi aplūkoto problēmu risinājumam.

13

ZINĀTNISKIe RAKSTI(Kopā 119)

Apine I. Vēsturiskā pēctecība Latvijas krievu pašidentifikācijas procesā (18.–21. gadsimts). – Vēsture un identitāte. Rīga: LU LVI, 2008, 40.–53. lpp.

Apine I. Latvijas etnopolitiskā attīstība neatkarības gados. – Sabiedrības integrācijas tendences un prettendences. Latvijas un Igaunijas pieredze. Etnisko attiecību aspekts. Rīga: FSI, LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 9.–17. lpp.

Apine I. Pēctecība nevardarbīgās pretošanās formu attīstībā. – Nevardarbīgās pretošanās loma Latvijas neatkarības atjaunošanā. Rīga: LZA, 2008, 109.–122. lpp.

Balodis A. Pauls Jurevičs – ideālista dzīve un darbība trimdā. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Letonikas 2. kongress. Rīga: FSI, 2008, 107.–122. lpp.

Balodis A. Ironija Kirkegora filosofijā: subjektīvās domāšanas pieredze atkārtojuma projektā. – Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora filosofija. / Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: FSI, 2008, 114.–130. lpp.

Beitnere D. Seno latviešu dievu pētniecība Upsalā un profesionālā pieredze zinātnieku dzīvesstāstos. – Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. – Rīga: FSI, 2008, 72.–87. lpp.

Beitnere D. Dzīves robežsituāciju stāsti Vārkavas ekspedīciju materiālos. – Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 2008, 146.–156. lpp.

Bela B. Latviskās identitātes dažādība Zviedrijas latviešu kopienā. – Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. – Rīga: FSI, 2008, 11.–39. lpp.

Bela B. Dzīvesstāsti kā resurss sabiedrības izpētē: Nacionālās murtvārdu vēstures projekts. – Latvijas Universitātes Raksti. Socioloģija. 736. sējums. Rīga: LU, 2008, 85.–103. lpp.

Bela B. Cilvēka dzīves izpēte un praktiskā filozofija. – Augusts Milts: patība un ētika. – Rīga: RaKa, 2008, 102.–107. lpp.

Bela B. Poliphony of Latvian Identity: the Latvian Community in Sweden – Humanities and Social Sciences: Latvia. Riga: LU, LZA EI, 2008, Nr. 2 (55), pp. 39–60.

Bela B., Garda I. The Link betweenReal-Life Experiences and the Latvian Literary Ballad. – Singing the Nations: Herder’s Legacy. Trier: Wissenschaftlicher Verlag, 2008, pp. 309–316.

Bičevskis R. Martina Heidegera “socialitāte”? Societas starp ontoloģiju un vēsturiskumu. – Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 112.–124. lpp.

Bičevskis R. Hāmanis: sākotnes pieredze, pieredzes sākotne. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 9.–22. lpp.

Bičevskis R. “Metodes stingrums”. Kirkegors Martīna Heidegera agrīnajos filosofiskajos meklējumos. – Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora filosofija./ Otrais, papildinātais izdevums. – Rīga: FSI, 2008, 145.–161. lpp.

Bičevskis R. Pieredze kā dzīve. Martins Heidegers un pieredzes metafizika kā dzīves pavediens. – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 82.–92. lpp.

Bičevskis R. Zinātnes ētika. – Kultūras Forums. 2008, 23.–30. maijs, 4.–5. lpp.Bormane D. K. Dzīvesstāsts kā mediators nācijas komunikācijā: pieredžu saskaņošana un lingvistiskais

habitus. – Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. – Rīga: FSI, 2008, 147.–154. lpp.

Bormane D. Mācīt brīvību. – Augusts Milts: patība un ētika. – Rīga: RaKa, 2008, 193.–195. lpp.Buceniece E. Pasauliskošana un “vietas tiesības”. – Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski risinājumi.

Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 125.–134. lpp. Buceniece E. Paula Dāles “gara problēmu” psiholoģiski filozofiskā arheoloģija. – Filosofiskās idejas

Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 309.–317. lpp.Buceniece E. Sensuous Experience and Transcendental Empiricism (F. Brentano, E. Husserl, P. Dāle). –

Analecta Husserliana XCV. Dordrecht: Springer, 2008, pp. 333–342.

14

Buceniece E. Domas sinerģija: Augusta Milta filozofiskā proza. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 257.–265. lpp.

Buceniece E. Teorijas summa jeb tas, ko latvietis gribētu zināt. – Mākslas vēsture un teorija. Rīga: LMA MVI, 2007, 75.–76. lpp. (Iznāca 2008. g.sākumā.)

Celma J. Fjodors Dostojevskis un Latvija. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 326.–333. lpp.

Celma J. Vēstule Augustino. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 191.–192. lpp.Celma J. Dialogs un multikulturālisma mitoloģija. – Dialogs Latvijā: kultūru dažādība, robežas un

saiknes. Rīga: APA, ĪUMSILS, 2008, 20.–23. lpp.Cera I. Pētera Zālītes kantiskais (iz)aicinājums. – Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie

ideāli. Rīga: FSI, 2008, 27.–42. lpp.Cera I. Ievadam. – Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. Rīga: FSI, 2008, 5.–7. lpp.Dribins L. Sabiedrības integrācijas tendences un prettendences Latvijā un Igaunijā. – Sabiedrības

integrācijas tendences un prettendences. Latvijas un Igaunijas pieredze. Etnisko attiecību aspekts. / Sastādītājs L. Dribins. – Rīga: FSI, LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 19.–36. lpp. Ievads. – Turpat, 5.–8. lpp.

Dribins L. Latvijas nacionālo minoritāšu historiogrāfija. 1. daļa. Latvijas Nacionālo minoritāšu historiogrāfija 1953.–1988. gadā. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2008, Nr. 3, 117.–139. lpp.

Dribins L. Lettland. Handbuch des Antisemitismus. Herausgegeben von Wolfgang Benz. Band 1. Länder und Regionen. München: K.G. Saur, 2008, S. 207–212.

Freiberga E. Vērojums, afektīvā pieredze un interpretācija: fenomenoloģisks ieskats par mākslas darbu. – Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 59.–72. lpp.

Freiberga E. Paula Jureviča filozofiskā antropoloģija. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 84.–96. lpp.

Freiberga E. Dzīve viņpus negatīvās patikas? – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 67.–81. lpp.

Garda-Rozenberga I. Zviedrijas latviešu pieredzes stāsti par pirmajiem gadiem trimdā – vai folklora? –

Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Rīga: FSI, 2008, 55.–71. lpp.Garda-Rozenberga I. Mutvārdu tradīcija mūsdienās: personīgās pieredzes stāsti. – Tradicionālā kultūra un

mūsdienas. Rīga: Madris, 2008, 140.–145. lpp.Gills N., Krūmiņa-Koņkova S. Edgars Jundzis un viņa doktora disertācijas liktenis. – Piebalgas Svētā Toma baznīca un

mācītāji. / Sast. V. Johansone. Rīga: Elpa, 2008, 194.–205. lpp.Kārkliņa I., Mieriņa I. Eiropas Savienības valstu nodarbinātības dienestu Sadarbība ar darba devējiem. Rīga: SPI,

NVA, 2008, 100 lpp. Kiope M. Staņislavs Ladusāns, SJ.: Daudzpusīgā vienkāršība. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas

vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 223.–236. lpp.Kiope M. Kirkegors: mīlestības komunikācijas mēģinājums. – Eksistence un komunikācija: Sērena

Kirkegora filosofija. /Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: FSI, 2008, 96.–102. lpp.Kiope M. Labestības ētika kā iekšējās brīvības pamats. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga:

RaKa, 2008, 276.–286. lpp.Kiope M. Daudzpusīgās patiesības nepietiekamība. – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga:

FSI, 2008, 93.–103. lpp.Kiope M. Patiesības pieredzes iespējamība valodiskumā. Promocijas darba kopsavilkums. Possibility

of the Truth Experience in Linguisticality. Summary of the Promotion Paper. Rīga: LU, 2008, 44 lpp.

15

Koroļeva I., Rungule R., Sniķere S. Jauniešu iekļaušanās analīze identitātes un līdzdalības kontekstā. – Sabiedrības

integrācijas tendences un prettendences. Latvijas un Igaunijas pieredze. Etnisko attiecību aspekts. Rīga: FSI, LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 37.–55. lpp.

Koroļeva I., Mieriņa I., Sniķere S. Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Rīga: SVA, 2008,

111 lpp.Koroļeva I., Mieriņa I., Trapencieris M. Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū. Rīga: SVA, 2008, 90 lpp.Koroļeva I., Kārkliņa I., Mieriņa I., Sniķere S. Narkotiku lietošana izklaides vietās. Rīga: SVA, SPI, 2008, 140 lpp.Kovaļčuka S. Tiesību filozofija Latvijā 20. gs. 20.–30. gados: A. Lēbers, V. Sinaiskis, M. Lazersons, L.

Šulcs. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 297.–308. lpp.

Kovaļčuka S. Putj izviļistij zemnoi. Rižskij arhiv filosofa Kaļļistrata Žakova. – Daugava. 2008, Nr. 1–2, 128.–156. lpp.

Kovaļčuka S. Ļivonskaja voina i jejo vļijaņije na etņičeskuju paļitru Ļifļandiji, Kurļandiji i Poļskih Infļant. – Baltijskij voproc v konce 15–17 vekov. S-Peterburg: C-Peterburgskij universitet, 2008, c. 406–416.

Krūmiņa-Koņkova S. Refleksijas par Dievu Latvijas reliģiski filozofisko ideju vēsturē 20. gadsimta sākumā.

– Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 187.–199. lpp.

Krūmiņa-Koņkova S. Reliģiskā situācija Latvijā 1990.–2000. gadā un tās ietekme uz reliģiskās izglītības

stratēģijām. – Iepazīsim to, ko mācīsim: Reliģiskā daudzpusība. – Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2008, 47.– 60. lpp.

Kūle M. Humanities in Transcending the Perspective of Experience: Problems of Education. – Analecta Husserliana XCV. Dordrecht: Springer, 2008, pp. 423–432.

Kūle M. Letonika Eiropā un Eiropai. – Letonikas otrais kongress: Plenārsēžu materiāli. Rīga: LZA, 2008, 63.–74. lpp.

Kūle M Letonikas II kongresa filosofijas un reliģijzinātnes sekcijas. – Letonikas otrais kongress: Plenārsēžu materiāli. Rīga: LZA, 2008, 145.–150. lpp.

Kūle M. Sociālā fenomenoloģija: ko spēj un nespēj vērojums? – Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 13.–21. lpp.

Kūle M. Teodors Celms par fenomenoloģisko ideālismu. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 35.– 46. lpp.

Kūle M. Doma un esamība: tēmas risinājums Hēgeļa un Kirkegora filosofijā. – Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora filosofija. Rīga: FSI, 2008, 133.–144. lpp.

Kūle M. Mūsdienu dzīvesformas un dzīvesmāksla. – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 26.–39. lpp.

Kūle M. Cilvēka izpratne Augusta Milta filosofiskās antropoloģijas kontekstā. Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 198.–216. lpp.

Kūle M. Dialoga filosofija: ceļš uz solidāru sabiedrību Eiropā un Latvijā. – Dialogs Latvijā: kultūru dažādība, robežas un saiknes. Rīga: APA, ĪUMSILS, 2008, 12.–19. lpp.

Kūlis R. Latviskā identitāte un mūsdienu eiropeiskās vērtības. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 133.–155. lpp.

Kūlis R. Kants un dzīvespasaules (Lebenswelt) problēma. – Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 91.–101. lpp.

Kūlis R. Kultūra un ētika. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 217.–229. lpp.Lapinska I. Sabiedrība par spīti vēsturei? Emanuela Levina sociālā filosofija. – Vērotājs un sabiedrība:

Fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 192.–201. lpp.

16

Lapinska I. Paula Jureviča intuitīvisma filosofija. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 97.–106. lpp.

Lapinska I. Ticība un metafiziskā vēlme – subjektivitātes attiecības ar patiesību Sērena Kirkegora un Emanuēla Levina filosofijā. – Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora filosofija. / Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: FSI, 2008, 252.–263. lpp.

Lapiņa Z. Personības un valsts ideāls Aleksandra Dauges ētikā. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 287.–296. lpp.

Lapiņa Z. Pēteris Zālīte: refleksijas par rakstniekiem un literatūru. – Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. Rīga: FSI, 2008, 43.–62. lpp.

Lapiņa Z. P. Zālītes raksturojums Rūdolfa Blaumaņa satīriskajā dzejā. – Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. Rīga: FSI, 2008, 113.– 118. lpp.

Lielbārdis A. Latviešu izceļotāju ciems Suhonoja dzīvesstāstos un rakstītajos avotos. – Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Rīga: FSI, 2008, 104.–126. lpp.

Lielbārdis A. Vārdošanas tradīcijas Vārkavā. – Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 2008, 192.–206. lpp.

Lūse A. Simbolizācijas dziņas teleoloģija: ieskats Kasīrera kultūrantropoloģijā. – Kentaurs XXI. 2008. gada aprīlis, Nr. 45, 17.–25. lpp.

Misāne A. Reliģiskie motīvi latviešu nacionālismā 20. gadsimta 20.–30. gados. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 200.–206. lpp.

Narkēviča Ž. Metaforas darbības skaidrojums mūsdienu metaforas teorijās. – Kentaurs XXI. 2008. gada aprīlis, Nr. 45, 37.–55. lpp.

Niklass M. Business Communities and the Development of Locality. – Hymanities and Social Sciencies: Latvia. Rīga: LU, LZAEI, 2008, Nr. 2 (55), pp. 108–130.

Plūme I. Longīns Ausējs: cilvēks un ideju prakse. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 264.–277. lpp.

Plūme I. Gribas politika dzīves stila kontekstā. – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 194.–203. lpp.

Plūme I. Public Space in Latvia: the Herrnhuter Movement. – Humanities and Social Sciences: Latvia. Rīga: LU, LZA EI, 2008, Nr. 2 (55), pp. 27–38.

Podmazovs A. Latvijas vecticībnieku starptautiskie sakari. – Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Rīga: FSI, 2008, 157.–168. lpp.

Pranka M. Biogrāfiskā pieeja sociālo procesu vērtējumā. – Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Rīga: FSI, 2008, 127.–135. lpp.

Priedīte-Kleinhofa A. Pozitīvisma ideoloģijas iezīmes Latvijā: 20. gadsimta trīsdesmitie gadi. – Filosofiskās

idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 278.–286. lpp.Priedīte-Kleinhofa A. Pēteris Zālīte Latvijas ideju vēsturē. – Pēteris Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli.

Rīga: FSI, 2008, 8.–26. lpp.Rubene M. Kaimiņu būšana / koeksistences aporijas. – Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski

risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 185.–191. lpp.Rubene M. Parādību vērojums: starp kopizjūtu un “nedarbīgo kopienu”. – Vērotājs un sabiedrība:

Fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 39.–58. lpp.Rubene M. Savatnīgā eksistence un atkārtojuma ekspozīcija. Kirkegora klātbūtne mūsdienu franču

filozofijā. – Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora filosofija. / Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: FSI, 2008, 210.–251. lpp.

Rubene M. Ētikas telpa / cilvēka laiks. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 230.–240. lpp.

Rubene M. Jūtu alķīmija. – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 123.–145. lpp.Runce I. Valsts un Baznīcas attiecības Latvijā: 1906.–1940. gads. Promocijas darba kopsavilkums.

The Relations between Shuch and State in Latvia: 1906–1940. Summary of Doctorat Thesis. Rīga, 2008, 29 lpp.

17

Rungule R. Piederība pie dzīvesvietas kā viens no identitātes aspektiem. – Kultūras krustpunkti. Latvijas Kultūras akadēmijas rakstu krājums, 4. laidiens. 2008, 117.–124. lpp.

Rungule R., Laķe A. Tradīciju loma identitātes veidošanā. – Vārkava. Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga:

Madris, 2008, 243.–251. lpp. Šūpulis E. Latviešu kopiena Zviedrijas trimdā – stāsta rekonstrukcija. – Nacionālā mutvārdu

vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Rīga: FSI, 2008, 40.–54. lpp.Šūpulis E. Oral History of the Latvian Exile Community: Life-Stories as Expressions of Social

Activism and Identity. – Humanities and Social Sciences: Latvia. Riga: LU, LZA EI, 2008, Nr. 2 (55), pp. 61–74.

Šūpulis E. Urbānās telpas ražošana vēlīnajā modernitātē. – Kentaurs XXI. 2008. gada augusts, Nr. 46, 33.–40. lpp.

Šuvajevs I. Daži vērojumi par vērojumu. – Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 22.–27. lpp.

Šuvajevs I. Pašapstulbināšanās: tad un tagad. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 174.–186. lpp.

Šuvajevs I. Dzīvesmākslas paradoksi. – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 55.–65. lpp.

Šuvajevs I. Par Blūmenbergu. – Kentaurs XXI. 2008. gada aprīlis, Nr. 45, 119.– 121. lpp.Trapenciere I. Latvia. – Europe Enlarged. A handbook of Education, labour and welfare regimes in Central

and Eastern Europe. University of Bristol: The Policy Press, 2008, pp. 213–240. Vecvagars M. “Virtuves” problēmas (Kārļa Krūzas Piezīmes). – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas

vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 318.–325. lpp.Vējš J. N. Daži valodfilozofijas pedagoģiskie aspekti. – Iepazīsim to, ko mācīsim: Reliģiskā

daudzveidība. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2008, 72.–78. lpp.Vēvere V. Komunikācijas divkāršā kustība: Sērens Kirkegors. – Vērotājs un sabiedrība:

Fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 223.–233. lpp.Vēvere V. Kritiskā latviešu filosofisko ideju ģeogrāfija: Dažas metodoloģiskas piezīmes. –

Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 123.–132. lpp.

Vēvere V. Komunikācijas temporalitāte: naratīvais laiks un dzīves laiks. – Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora filosofija. / Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: FSI, 2008, 36.–60. lpp.

Vēvere V. Sērens Kirkegors un autobiogrāfiskās pašinscenēšanās māksla. – Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 170.–193. lpp.

Vēvere V. Contemporary Changes Within the Social Space: A Socio-Semiotical Perspective – Humanities and Social Sciences: Latvia. – Rīga: LU, LZA EI, 2008, Nr. 2 (55), pp. 8–14.

Vēvere V. Ekspedīcija “Lasvegasa”. – Kentaurs XXI. 2008. gada augusts, Nr. 46, 74.–80. lpp.Volkovs V. Starptautiskais dialogs Latvijā: kas ir subjekti? – Dialogs Latvijā: kultūru dažādība, robežas

un saiknes. Rīga: APA, ĪUMSILS, 2008, 34.–43. lpp.Zariņš V. Mans laikabiedrs Augusts Milts. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 134.–

157. lpp.Zembahs R. Koeksistences fenomenoloģija: sociālā lauka pieredze Huserla un Merlo-Pontī filosofijā. –

Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 28.–38. lpp.

Zembahs R. Problēmas, sistēma un esamība Nikolaja Hartmana filosofijā. – Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. / Letonikas 2. kongress. Rīga: FSI, 2008, 23.–34. lpp.

Zembahs R. Eksistences paradokss. – Eksistence un komunikācija: Sērena Kirkegora filosofija. / Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: FSI, 2008, 25.–35. lpp.

Zembahs R. The Space of Coexistence in the Interplay Between Society, Nature and the World. – Humanities and Social Sciences: Latvia. Rīga: LU, LZA EI, 2008, Nr. 2 (55), pp. 15–26.

18

Zirnīte M. Dzīvesstāstu pētniecības ekspedīcijas pie latviešiem Norvēģijā un Zviedrijā. – Nacionālā mutvārdu vēsture. Reliģiskās idejas Latvijā. Rīga: FSI, 2008, 88.–103. lpp.

Zirnīte M. Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku skola Latvijā. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 108.–119. lpp.

Zirnīte M., Rubina K., Stafecka A. Varkaviešu dzīvesstāsti: Dzeivys gōjums. Nuostosti. Tuoduys beja latgaļu eistuos

kuozys. Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 2008, 287.–309. lpp.Zunde A. Ētikas pamatprincipu “matēmatika”. – Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski risinājumi.

Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008, 234.–248. lpp,Zunde A. Mīlestības pedagogs Sokrats. – Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 175.–

190. lpp.

POPULĀRZINĀTNISKI RAKSTI

Buceniece E. Viņa atnāca, lai paliktu (Simonai de Bovuārai 100). – Kultūras Diena. 2008, 11. janvārī, 2. lpp.

Kovaļčuka S. Ņeokantiaņec A. Veideman. – Seminarium Hortus Humanitatis. Almanahs. 2008, Nr. 16, 30. lpp.

Kovaļčuka S. J. Samarins, J. Češihins, K. Žakovs, K. Arabažins, V. Sinaiskis, R. Vipers, B. Vipers, I. Činnovs. – Vidajuščiesja russkije latvijci. Biografičeskij spravočņik. Rīga: IK ZORIKS, 2008, 18.–19., 22.–23., 32.–33., 36.–37., 74.–75., 78.–79., 86.–87., 100.–101. lpp.

Kūle M. Par humanitāro un sociālo zinātņu specifiku. – Zinātnes Vēstnesis. 2008, 17. marts, 4. lpp.

Kūle M. E. Rūzvelte un Universālā cilvēktiesību deklarācija. – Diena, 2008, 13. dec., 12.–13. lpp.Kūlis R. Pārdomājot filosofiju šodien. – Zvaigžņotā Debess. 2008./09. gada ziema, (202), 37.–42.

lpp. Šuvajevs I. Dažas pārdomas par pašapstulbināšanos. – Sarunas IX. – Rīga: Jaunā Akadēmija, 2008,

279.–295. lpp.Šuvajevs I. Filosofija – zinātne vai māksla? – Sarunas X. – Rīga: Jaunā Akadēmija, 2008, 202.–222.

lpp.Šuvajevs I. Budisma ētika. – Kultūras Forums. 2008, 22.–29. februāris, 6. lpp.Šuvajevs I. Dzīvnieku ētika. – Kultūras Forums. 2008, 8.–15. augusts, 8.–9. lpp.Šuvajevs I. Ekoloģiskā ētika. – Kultūras Forums. 2008, 21.–28. novembris, 8.–9., 12. lpp.Zirnīte M. Laikmeta pieteikts pētījums; NMV – Nacionālā mutvārdu vēsture. – Austrālijas Latvietis.

2008, 27. augustā, 2. lpp.

ReCeNZIJAS

Dribins L. Konference par Latgali. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2008, Nr. 2, 156.–159. lpp.

Dribins L. Vēstures pārvarēšana vācbaltiešu historiogrāfijā. – Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 2008, Nr. 4, 178.–183. lpp.

Lapinska I. Saistoši par Bartu. (Džonatans Kalers. Barts. Ļoti saistošs ievads. Rīga, 2008.) – Kultūras Diena. 2008, 23. maijs, 10. lpp.

Misāne A. Par nāves kvalitāti. (S. Rinpoče. Tibetas dzīvo un mirušo grāmata. – Rīga: Lietusdārzs, 2008.) – Kultūras Forums. 2008, 19.–26. sept., 9. lpp.

Plūme I. Šampanieša rasa bārabērniem. (Gundega Repše. Bāreņu nams.) – Karogs, 2008, Nr. 7, 163.–167. lpp.

Plūme I. Apziņas teritorija. Tektoniskie lūzumi. (Inga Žolude. Silta zeme. Rīga: Dienas Grāmata, 2008.) – Karogs, 2008, Nr. 10, 163.–166. lpp.

19

Budžeta informācija

LU Filozofija un socioloģijas institūta finanšu līdzekļi 2008.g. bija no sekojošiem avotiem:valsts budžeta paredzētiem līdzekļiem;•LU budžeta līdzekļiem;•pašu ieņēmumiem, tai skaitā: ieņēmumi no zinātniskajiem projektiem un •programmām, līgumdarbiem; ieņēmumi par Institūta sniegtajiem publiska- jiem pakalpojumiem; ziedojumiem, dāvinājumiem, ārvalstu finansiālas palīdzības līdzekļiem un citiem līdzekļiem;FSI gadskārtējā budžeta.•

vALSTS BUDžeTA FINANSēJUMS UN TĀ IZLIeTOJUMS(latos)

Nr. p.k.

Finanšu līdzekļi2007. gadā

(faktiskā izpilde)

Pārskata gadā (2008.)

apstiprināts likumā

faktiskā izpilde

1. finanšu resursi izdevumu segšanai (kopā)

876330 920021

1.1. dotācijas 307803 366305 366305

1.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi (kopā)

319112 553716

1.2.1. atlikums uz gada sākumu 102700 30344

1.2.2. maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi gadā

216412 523372

1.3. ārvalstu finanšu palīdzība 249415 ---

2. Izdevumi (kopā) 845986 366305 858671

2.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 823084 366305 845553

2.1.1. subsīdijas un dotācijas, tai skaitā iemaksas

starptautiskajās organizācijās

--- --- ---

2.1.2. pārējie uzturēšanas izdevumi 823084 366305 845553

2.2. izdevumi kapitālieguldījumiem 22902 --- 13118

20

Personāls

LU Filozofijas un socioloģijas institūta personālu veido zinātnieki, zinātniski tehniskais per-sonāls un zinātni apkalpojošais personāls. Institūts rūpējas par zinātniskā personāla kvalifi-kācijas paaugstināšanu, atbalstot stažēšanos ārzemju universitātēs un zinātniskajos centros, izstrādājot promocijas darbus, iesaistoties starptautiskajās filosofijas un socioloģijas biedrī-bās, asociācijās, apvienībās u.c. Institūts izmantoja visas iespējas augstākās kvalifikācijas in-telektuālā potenciāla piesaistei, LU un citu augstskolu doktorantu un maģistru iesaistīšanai zinātniskajā pētniecībā, kā arī starptautiski atpazīstamu speciālistu piesaistei projektos un programmās, zinātnisko izdevumu sagatavošanā publikācijai. 2008. gadā Institūtā strādā-ja 78 darbinieki, no tiem 51 zinātniskais darbinieks, 18 zinātniski tehniskie darbinieki un 9 zinātni apkalpojošie darbinieki.

INFORMĀCIJA PAR ZINĀTNISKAJIeM DARBINIeKIeM

Vadošo pētnieku skaits: 26Pētnieku skaits: 20Zinātnisko asistentu skaits: 5

Sieviešu skaits: 28Vīriešu skaits: 23

Zinātnieki ar habilitētā doktora grādu: 8Zinātnieki ar doktora grādu: 25Zinātnieki ar maģistra grādu: 18

Zinātnisko darbinieku vecums:Līdz 24 gadiem: 025 - 34 gadi: 1235 - 44 gadi: 1145 - 54 gadi: 1155 - 64 gadi: 1065 gadi un vairāk: 7

21

Komunikācija ar sabiedrību

LU Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki 2008.gadā piedalījās: Latvijas televīzijas un Latvijas Radio raidījumos, •“Zinātnes kafejnīcas” pasākumos,•Rīgas Latviešu biedrības Zinātnes komisijas darbā, •Gētes institūta darbībā, •Latvijas institūta pasākumos, •Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pasākumos, •Filosofijas atbalsta fonda darbībā, •Latvijas Bībeles biedrības darbībā, •Latvijas A. Puškina biedrībā, •Kultūrizglītojošā fonda “Vedi” darbībā, •LU Judaistikas centra darbībā, •Latvijas vecticībnieku biedrības “Belovodjie” darbībā, •Latvijas kultūrantropoloģijas biedrībā, •Filosofijas studentu biedrībā, •Latvijas Jaunatnes inciatīvu centra pasākumos,•Latvijas sociologu biedrības darbā.•

Institūta zinātnieki līdzdarbojās LU fakultāšu studiju programmu padomēs, vadīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes Domi. Līdzdarbojas:

LU Senātā un tā komisijās, •LU Profesoru padomē filozofijā un teoloģijā, •LU Profesoru padomē komunikācijas zinātnē, politikas zinātnē un socioloģijā, •LU Filozofijas promocijas padomē,•LU Socioloģijas promocijas padomē, •LU Zinātnes padomē, •LU Vēstures un filozofijas fakultātes Domē, •LU Sociālo zinātņu fakultātes Domē.•

LU Vēstures un filozofijas fakultātē Institūta zinātnieki līdzdarbojās:Filozofijas bakalaura studiju programmas realizācijā, docējot studiju kursus,•Filozofijas maģistra studiju programmas realizācijā, docējot studiju kursus,•Filozofijas doktora studiju programmas realizācijā, vadot un recenzējot promocijas •darbus, pieņemot promocijas eksāmenus, docējot studiju kursus, līdzdarbojoties LU Filozofijas doktora promociju padomē.

LU Sociālo zinātņu fakultātē līdzdarbojās:Socioloģijas bakalaura studiju programmas realizācijā, docējot studiju kursus,•Socioloģijas maģistra studiju programmas realizācijā, docējot studiju kursus,•Socioloģijas doktora studiju programmas realizācijā, vadot un recenzējot pro-•mocijas darbus, pieņemot promocijas eksāmenus, docējot studiju kursus, līdzdarbojoties LU Socioloģijas doktora promociju padomē.

22

Kā eksperti savas zinātniskās darbības jomā Institūta zinātnieki darbojās: Tieslietu ministrijas Jauno reliģisko kustību konsultatīvajā padomē, •pēc Īpašo uzdevumu ministra integrācijas lietās aicinājuma, •Sabiedrības integrācijas fonda uzdevumos,•Cilvēktiesību biroja uzdevumos,•Labklājības ministrijā sociālas politikas, nodarbinātības, atstumtības un dzimu-•mu politikas jautājumos,Izglītības un zinātnes ministrijā augstākas izglītības un zinātnes vadlīniju •veidošanā, augstskolu licencēšanā un studiju programmu akreditācijā.

23

Plāni nākamajam gadam

2009. gadā LU Filozofijas un socioloģijas institūts plānojis izdot vismaz četras monogrāfijas: A. Rancānes grāmatu “Maskas un maskošanās Latvijā”, kurā aplūkotas latviešu •tradicionālās maskas un maskošanās rituāli, pievēršoties to jēgas un nozīmes skaidrojumiem;I. Kivles pētījumu “Skaņas filosofija”, kurā, galvenokārt, izmantojot fenomeno- •loģijas pieeju, aplūkota skaņas pārvēršanās par dzirdamu un saprotamu fenome-nu – balsi, runu un mūziku.M. Kūles, L. Muižnieces un U. Vēgnera kolektīvo monogrāfiju par 20. gad-•simta pirmās puses latviešu fenomenologu Teodoru Celmu (“Teodors Celms: fenomenoloģiskie meklējumi”), kas, būdams pazīstams arī ārpus Latvijas, spoži reprezentē Latvijas inteliģenci Eiropas kopīgajā filosofiskajā domā;R.Bičevska darbu “Subjektivitāte, vēsture, dzīve. Hāmanis Latvijā”, kas veltīts •vācbaltu filosofam Johanam Georgam Hāmanim, kuru viņa literārās un filo- sofiskās darbības dēļ dēvēja par “Ziemeļu magu”.

2009. gadā iznāks arī divi LU Filozofijas un socioloģijas institūta regulārie izdevumi – “Filo-sofija. Almanahs” 7. numurs (sastādīts arī žurnāla 8. numurs) un “Reliģiski-filozofiski raksti” 12. numurs (sastādīts – 13. numurs).

Ir paredzētas 8 publikācijas starptautiski citējamās datu bāzēs iekļautos izdevumos, 34 raksti Latvijas zinātniskos izdevumos, 6 zinātnisko tekstu tulkojumi, 60 populārzinātnis - ki raksti, recenzijas.

Ir ieplānoti nu jau par tradīciju kļuvušie Kirkegoriskie lasījumi, kas veltīti dāņu filosofa Kirke- gora tekstu aplūkojumam, kā arī zinātniskie semināri “Huserlam – 150”, ar kuriem atzīmēta Huserla 150 gadu jubileja.

Paredzētas 10 uzstāšanās starptautiskos kongresos un konferencēs. Nolūkā paaugstināt kvalifikāciju, stažējoties ārzemju universitātēs doktorantūras programmās vai veicot pētniecisko darbu institūtos, uz ārzemēm dosies četri LU Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki. Tiks izstrādāti 15 promocijas darbi, no kuriem plānots aizstāvēt divus (Ž. Narkevičas un V. Vēveres) promocijas darbus.

Starptautiskās atpazīstamības rādītāji:līdzdalība starptautisku zinātnisko projektu realizācijā: 2•darbība citu valstu zinātnisko žurnālu redkolēģijās: 3•darbība starptautisku profesionālo organizāciju vadībā, komitejās (filosofijā, •socioloģijā): 2starptautiskas publikācijas: 8•starptautisku projektu pieteikumu koordinācija, starptautisku rakstu krājumu, •žurnālu numuru sastādīšana: 2