Latvijas Zivis [Lat]

Latvijas zivis

1

2004

Sistemtiskais sarakstsNu klase (Cephalaspidomorphi)Nveidgo krta (Petromyzontiformes) Nu dzimta (Petromyzontidae)

Kaulzivju klase (Osteichthyes)Storveidgo krta (Acipenseriformes) Storu dzimta (Acipenseridae) Siveidgo krta (Clupeiformes) Siu dzimta (Clupeidae) Anovu dzimta (Engrulidae) Laveidgo krta (Salmoniformes) Lau dzimta (Salmonidae) Sgu dzimta (Coregonidae) Alatu dzimta (Thymallidae) Salaku dzimta (Osmeridae) Ldaku dzimta (Esocidae) Zuveidgo krta (Anguilliformes) Zuu dzimta (Anguillidae) Jraszuu dzimta (Congridae) Karpveidgo krta (Cypriniformes) Karpu dzimta (Cyprinidae) Akmegrauu dzimta (Cobitidae) Vjzivjveidgo krta (Beloniformes) Vjzivju dzimta (Belonidae) Samveidgo krta (Siluriformes) Samu dzimta (Siluridae) Mencveidgo krta (Gadiformes) Mencu dzimta (Gadidae) Stagarveidgo krta (Gasterosteiformes) Stagaru dzimta (Gasterosteidae) Adatzivju dzimta (Syngnathidae) Asarveidgo krta (Perciformes) Jrasasaru dzimta (Percichthyidae) Asaru dzimta (Percidae) Tbu dzimta (Ammodytidae) Makreu dzimta (Scombridae) Zobenzivju dzimta (Xiphiidae) Jrasgruduu dzimta (Gobiidae) Lentzivju dzimta (Lumpenidae) Taukzivju dzimta (Pholidae) Lucu dzimta (Zoarcidae) Kefau dzimta (Mugilidae) Eleotrisu dzimta (Eleotridae) Stavridu dzimta (Carangidae) Vilkzivju dzimta (Anarhichadidae) Skorpnveidgo krta (Scorpaeniformes) Platgalvju dzimta (Cottidae) Jraslapsiu dzimta (Agonidae) Zazivju dzimta (Cyclopteridae) Jrasplku dzimta (Liparidae) Plekstveidgo krta (Pleuronectiformes) Akmepleku dzimta (Scophthalmidae) Pleku dzimta (Pleuronectidae)

Latvijas zivis

2

2004

Kaulzivju klase Stagarveidgo krta Adatzivju dzimta

Syngnathus typhle (L.)syn. Siphonostomum tuphlegardeguna adatzivs a: deep-snouted pipefish, broad-nosed pipefish v: Schmalschnuzige Seenadel, Grasnadel z: tngsnlla i: merinel l: jr? Adata k:

Apraksts. ermenis tievs, gar, rsgriezum seautains vai septiautains, riveid klts ar kaula pltntm. Kru, anl un astes spura maza, vdera spuras nav. Purns nedaudz saplacints no sniem, priekgal - noapaots, mute vrsta augup, zobu nav. Acis mazas. Tviam aiz anls spuras atrodas ar das krokm slgta perjam soma. Mttei savukrt galva ir garka, bet pats ermenis ir lielks un augstks. ermenis no dzeltenzaa ldz brnam ar tumiem plankumiem un svtrm. Morfoloija. D 28-41, A 3, P I/12-16, C 10, ermea gredzeni-16-20, astes gredzeni-31-39. Izmri. L-35 cm, Baltijas jr L-20 cm. Atirgs pazmes. autains ermenis, ir kru un astes spura (skat. skzivi). Galvas virsma taisna bez izliekuma (skat. lielo adatzivi). Bioloija. Puspelaiska jras zivs. Eirihalna. Sastopama jras piekrast ldz 20 m dziumam. Ziem uzturas nedaudz dzik, agri pavasar mart-aprl prvietojas tuvk piekrastei uz jraszu Zostera audzm. Veido 10-30 patu lielus barus. Nektobentofgs, barojas ar skiem vveidgajiem, citu zivju kpuriem, barbu uzem, to iescot no attluma. Dzvo vismaz 3 gadus. Spj panest diezgan ievrojamu dens piesrojuma pakpi. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 12 cm garum. Nrsto no marta ldz oktobrim, galvenokrt jnij-august, kad dens t lielka par 13C. Nrsta laik, kas ilgst vairkas dienas, mttes cenas pievrst tvia uzmanbu, tam agresvi uzbrkot. Skum tvi izvairs, bet vlk uzturas mttes tuvum. Tad mtte cilpveid apvijas ap tviu un ienr ikrus t perjam som. Auglba 40-450 ikru. Tvia perjam som ir ap 100-150 ikru vairks rinds. Mtte ikrus nr vismaz 2 porcijs. Iespjams, ka tvi ikrus uzem no vairkm mttm. Mazuu attstba som ilgst 4-5 nedas. Mazui uzsk patstvgu dzvi, jau pilngi izveidojuies. Izplatba. Visa Eiropas un Ziemefrikas piekraste. Baltijas jr ldz Helsinkiem. Vietm sastopama samr biei, Latvijas piekrast un Rgas lc - reta. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.

Summary. Marine coastal species. Distributed in coastal waters near Europe and North Africa. Quite common in the Baltic Sea except the northern part of the Gulf of Bothnia and eastern part of the Gulf of Finland.

Latvijas zivis

3

2004

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Akmegrauu dzimta

Cobitis taenia (L.)akmegrauzis a: spined loach v: Steinbeier z: nissga i: hink l: kirtiklis k:

Apraksts. ermenis slaids, no sniem saplacints. Mute vrsta uz leju. Pie augoka 6 tausteki. ermenis klts ar skm zvm, izskats kails. Mugura brngana, sni un vders dzeltengs vai pelcgs. Uz muguras un sniem tumi plankumi, kas veido gareniskas svtras. Muguras spura un astes spura ar tumiem punktiem. Morfoloija. D 2-4/6-8, A 2-3/4-7, P 1/4-9, V 1-2/5-7, C 15-17, sp.br. 9-16, vt. 38-48. Izmri. L-14 cm, W-50 g, Latvij L-12 cm, l-10 cm, W-9 g. Atirgs pazmes. ermenis saplacints, zem acm pa vienam dzelonim (skat. pksti un brdaino akmegrauzi). Bioloija. Salddens zivs. Parasti uzturas pa vienam vai nelielos baros pie grunts. Pirms nrsta un ziemoanas veido koncentrcijas. Aktvks tums. Dien parasti ierokas grunt vai slpjas starp akmeiem un citiem zemdens priekmetiem. Ziemo, ieracies grunt. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba: bentoss un planktons. Sasniedz 10 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-3 gadu vecum, sasniedzot 4-7 cm, Latvij 5-7 cm garumu (l). Auglba 0,15,3 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij, Latvij jlij-august (dens t 14-24C) no 10 cm ldz 1 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos, kas ilgst 20-60 dienas. Ikri skum pielp pie augiem un cita substrta vai peld tuvu pie grunts, to attstba ilgst 3-7 dienas. Uzskata, ka akmegrauzis ldzgi sudrabkarsai var vairoties partenoentiski. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams vairum upju un daudzos ezeros, k ar jras piekrast. Nelielos, stipri aizaugoos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Iespjams, ka Cobitis taenia ir sugu komplekss, piemram, Krievij Maskavas up uz entisku ptjumu pamata izdaltas 2 sugas -akmegrauzis un Sibrijas akmegrauzis (Cobitis granoei Randahl).

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and lakes. In Latvia reaching maturity when 5 - 7 cm long (l). Spawning in July - August.

Latvijas zivis

4

2004

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Akmegrauu dzimta

Noemacheilus barbatulus (L.)syn. Nemachilus barbatulus, Nemacheilus barbatulus, Cobitis barbatulabrdainais akmegrauzis, merli a: bearded stone loach v: Schmerle z: grnling i: trulling l: liys k:

Apraksts. ermenis slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta uz leju. Pie augoka 6 tausteki. ermenis klts ar skm zvm, izskats kails. Mugura zaganbrna, sni dzeltenbrni, vders dzeltens. Uz muguras, sniem un spurm dadas formas tumi plankumi. Pirms nrsta tviiem un mttm uz ermea un spurm izveidojas nrsta krpias, tviiem ermea augda un apakda pie astes izveidojas das kroka. Morfoloija. D 2-4/6-8, A 2-4/4-8, P 1/9-13, V 1-2/5-8, C 15-21, sp.br. 8-14, vt. 35-42. Izmri. L-18 cm, W-65 g, Latvij L-12 cm, l-11 cm, W-16 g. Atirgs pazmes. Pie mutes 6 tausteki (skat. pksti). ermenis rsgriezum ieapa, plankumi uz t izvietoti neregulri (skat. akmegrauzi). Bioloija. Salddens zivs. Parasti uzturas pa vienam, retk nelielos baros pie grunts. Pirms nrsta un ziemoanas veido koncentrcijas. Aktvks tums. Dien parasti slpjas zem akmeiem, siekstm un citiem zemdens priekmetiem. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba: bentoss un planktons. Sasniedz 10 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-3 gadu vecum, sasniedzot 5-6 cm garumu (l). Auglba 0,1-25,6 tkst. ikru. Nrsto mart-august, Latvij jlij (dens t 8-20C) 18-24 cm dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos, kas ilgst 14-35 dienas. Ikri pielp pie akmeiem, smiltm, augiem un cita substrta, to attstba ilgst 4-16 dienas (100120 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups, k ar meliorcijas grvjos vairkus kilo- metrus no ietekas up. Konstatts Ruon (1963), devidesmitajos gados - Apsauju, Laidzes un Rznas ezer. Literatr attiecints uz Babtes, Drda, Geraimovas Ilzas un Svera ezeru (1959, l962, 1972). denstilps ar dainu gultni parasti nav sastopams.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and ditches. Found in several lakes. Not found in waterbodies with muddy bed. Spawning in July in Latvia.

Latvijas zivis

5

2004

Kaulzivju klase Plekstveidgo krta Akmepleku dzimta

Psetta maxima (L.)syn. Scophthalmus maximus, Rhombus maximus, Pleuronectes maximusakmeplekste, te a: turbot v: Steinbutt z: piggvar i: kammeljas l: uotas k:

Apraksts. ermenis plats un samr biezs. Galva liela, ar nedaudz garku apakokli. Ir zobi ar uz lemekaula. Acis vienmr atrodas ermea kreisaj pus. Vderspuras novietotas asimetriski viena pret otru, tm ir liela pamatne un ts nesavienojas ar anlo spuru. Snu lnija puslok izliekta virs kru spuras. Zvu nav, bet ermeni klj kaulveida paugurii, kas ir mazki par acs diametru un atrodas tikai acu pus, t parasti ir smilu brna ar tumi brnu punktojumu, ldzgi krsotas ar spuras. Akl puse blgana. Morfoloija. D 58-67, A 41-50, P 11-12, V 6, vt. 29-31, l. l. 76-90, sp. br. (14)15-17(18). Izmri. L - 1m, W - 25 kg. Baltijas jr L - ldz 50 cm un L - ldz 4-5 kg. Atirgs pazmes. Acu puse neldzena, grubuaina (skat. gludo rombu). Liela galva. Acis vienmr ermea kreisaj pus (skat. plekstu dzimtu). Bioloija. Bentiska jras zivs, uzturas uz akmeainm un smilainm gruntm ldz 70 m dziumam. Migrcijas nelielas: pavasar krasta virzien baroties un nrstot, ruden - pretj, uz dzikm vietm, kur stabilka dens temperatra. Plsja - bentofga, barojas ar bentis-kajm zivm: tbtm, un jras-grunduiem, gliemenm (Macoma baltica), vveidgajiem (Crangon crangon). Var sasniegt 22 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz piektaj dzves gad. Nrsto no maija vai jnija ldz augustam piekrast 5-40 m dzium. Sekmgam nrstam nepiecie-ams dens sums 6-7. Auglba - ldz 1 milj. ikru. Tie ir pelaiski, biei klti ar diatomeju am. Ikru diametrs 0,9-1,2 mm. Piekrastes siltajos deos jau pc 7-9 dienm pards pelaiski kpuri. Sa-sniedzot 25-27 mm garumu, tie priet uz bentisku dzvesveidu. Mazui vasar un rudens skum uzturas 0,5-1 m dzium. Izplatba. Eiropas piekrast ldz arktiskajam lokam. Izdala 2 pussugas: maximus Vidusjr, Eiropas piekrast, Baltijas jr un moetica - Melnaj jr. Baltijas jr ldz Somu un Botnijas lcim. Sastopama biei. Izmantoana. Vrtgs zvejas objekts. Nozveja Baltijas jr no daiem desmitiem tonnu 60. gados ir palielinjusies ldz 1000-1200 tonnm 90. gadu skum. Latvijas piekrast specializt akmeplekstes zveja ar tkliem uzskta 1993. gad. Nozveja ap 30-60 tonnu gad.

Summary. Marine demersal species. Distributed along the European coast. Described as a subspecies P. m. maximus in the Baltic, Mediterranean and the seas of West Europe, and a subspecies P. m. moetica in the Black Sea. Frequent in the Baltic waters near the Latvian coast, also in the Gulf of Riga. Spawning near the coast of the open sea at the depths of 5 - 40 m in June - July. Young fish staying in shallow waters (0.5 - 1.0 m). Commercially important fish. Specialised fishing in Latvia started in 1993, annual catch of 30 - 60 tons.

Latvijas zivis

6

2004

Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Jraslapsiu dzimta

Agonus cataphractus (L.)degunis, jras lapsia a: armed bullhead, hook-nose v: Steinpicker z: skggsimpa i: euroopa rhrg l: arvuotasis builis k:

Apraksts. Galva plata, trsstrveida, no augas saplacinta, ts platums apmram divas reizes lielks par garumu. Pie purna divi pri veidgu dzelou. Galvas virsa aiz acm bez asiem dzeloiem. Mute vrsta uz leju, uz okiem ir nelieli zobi. Vairki tausteki: divi pie purna dzeloiem un pa diviem katr mutes atveres kakt, turklt galvas apaka klta ar daudziem taustekiem. ermenis ietverts kaula brus, ko veido 6-8 kaula pltnu rindas. Anl atvere atrodas uzreiz aiz vdera spurm. Mugura tumi brna ar 4-5 tumiem plankumiem, vderpuse balta. Spuras dzeltenas ar tumiem punktiem un svtrm. Nrsta laik kru spuras kst oranas. Morfoloija. D1 IV-VI, D2 5-8, A 5-7, P 15-17, V 1/2, vt. 35-50, muguras kaula vairodzii 31-34. Izmri. L-20 cm, parasti 10-15 cm. Bioloija. Bentiska jras zivs, uzturas piekrast gan uz smilainm, gan uz dainm gruntm 20-70 m dzium. Ziemot var ievrojami dzik, Skagerak ldz 270 m. Aukstummlos, var uzturties deos ar temperatru tuvu 0C. Bentofga, barojas ar skiem vveidgajiem, trpiem, skiem gliemjiem. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 3.-4. gad. Ziemejr nrsto februr-maij, auglba ap 2,7 tkst. ikru. Tie ir lieli - 2,2 mm diametr, dzelteni vai orani. Ikri bentiski, tiek nrsti piku veid starp brnam. Embrionl attstba var ilgt 12 mneus. Kpuri pelaiski, sasniegui 20 mm garumu, priet uz bentisku dzvi. Izplatba. Ziemeeiropas jru piekraste. Baltijas jr sastopams rietumu un dienvidu das. Lai gan vairki autori uzskata, ka degunis sastopams ldz Somu jras lcim, tomr konkrti noeranas gadjumi jras austrumu un ziemeu piekrasts, taj skait ar Latvijas piekrast, ldz im nav reistrti. 1993. gad 2 eksemplri tika noerti uz dienvidiem no Gotlandes salas. Polijas pie-krast parasti gad noer vairkus eksemplrus. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.

Summary. Marine demersal species. Distributed in the North European seas, in the western and southern Baltic - up to South Gotland. Referred to as occurring up to the Gulf of Finland, though not confirmed. No records of occurrences near Latvia.

Latvijas zivis

7

2004

Kaulzivju klase Karpveidgo krta Karpu dzimta

Leuciscus idus (L.)syn. Idus iduslants, aunacis a: ide v: Aland z: id i: sinas l: mekn k:

Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz prieku vai nedaudz uz leju. Mugura zilganmelna vai zaganbrna, sni tumi sudrabaini vai nedaudz zeltaini, vders sudrabaini balts. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-4/6-10, A 2-4/7-12, P 1-2/13-20, V 1-2/7-9, C 19, 1.l. 52-65, os.ph. 3.5-5.3, sp.br. 7-15, vt. 37-48; Latvij D 7-9, A 8-11, l.l. 55-63. Izmri. L-102 cm, W-8 kg, Latvij L-(72) cm, l-43 cm, W-2 (5,5) kg. Atirgs pazmes. Spuras, pai anl spura un vdera spuras, tumi sarkanas, mute vrsta uz prieku (skat. balto sapalu). Anls spuras rj mala ieliekta (skat. sapalu). Snu lnij vairk zvu nek sapalam. Rkles zobu formula atiras no sapala un balt sapala formulm. Bioloija. Salddens vai puscaur-ceotja zivs. Mazui uzturas baros, bet pieauguie pati - pa vienam vai nelielos baros. Ziem koncentrjas bedrs samr lielos baros, kas saglabjas ar pavasar ldz nrstam. Novrota ldz 200 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss un densaugi. Sasniedz 23 gadu, Latvij 13 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-10 gadu vecum, sasniedzot 12-40 cm garumu (l). Auglba 8,9-403,2 tkst. ikru. Nrsto mart-jlij, Latvij aprl (dens t 3-19C) no 5 cm ldz 12 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 2-36 dienas. Ikri pielp pie augiem, sak-nm, akmeiem un cita substrta, to attstba ilgst 4-32 dienas (80-120 grd-dienas). Veido hibrdus ar balto sapalu un salati. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast. Nelielos vai stipri aizauguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Latvij ievesta dos un akvrijos audzjam lanta kultrforma - orfa (Leuciscus idus aberratio orfus (L.)), kas no tipisks formas atiras ar zeltaini orano krsu. Orfa ielaista Klapiu, Lielauces, Lkaiu un Smes ezeros. Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos sastopams samr reti. Rgas lc 90. gados nozvejo 4-20 t gad. Galvenokrt zvejo Rgas la rietumu piekrat.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers, lakes, and coastal waters. Rarely found in small streams and closed, overgrown lakes. In Latvia reaching maturity when 12 - 40 cm long (l). Spawning in April. The orphus, a golden domesticated variety for ponds and aquariums, released in 4 lakes of Zemgale and Latgale. Rare catch for anglers. Object for recreational fishing. Annual coastal (mostly in the western part of the Gulf of Riga) catch has decreased from 25 tons (mid-1980s) to 4 tons now.

Latvijas zivis

8

2004

Kaulzivju klase Laveidgo krta Alatu dzimta

Thymallus thymallus (L.)syn. Thymallus vulgarisalata a: grayling v: sche z: harr i: harjus, rn l: kirlys k:

Apraksts. ermenis slaids, rsgrie-zum ieapa. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zaganpelka, sni un vders sudrabains. Uz muguras un snu augdaas nelieli melni plankumi. Uz sniem garenisk virzien vji izteiktas brnganas svtras. Kru spuras un vdera spuras dzeltengas vai sar-kanas, muguras spura, anl spura un astes spura violeta. Uz muguras spuras etrstaraini plankumi vairks rinds. Pirms nrsta tviu krsa kst pai spilgta, uz ermea izveidojas nrsta krpias. Mazuiem uz ermea sniem raksturgas tumas rssvtras. Morfoloija. D 3-10/11-18, A 2-6/8-11, P 1-2/11-16, V 1-2/8-12, C 19-21, l.l. 68-98, sp.br. 16-30, vt. 53-62. Izmri. L-69 cm, W-6,7 kg, Latvij L-37(43) cm, l-33 cm, W-0,6 (1,0) kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Muguras spur vairk staru nek lau un sgu dzimtas zivm un salakai. Bioloija. Salddens zivs. Sastopama ups un lielos tros ezeros ar akmeainu gultni. Uzturas pa vienai vai nelielos baros. Nrsta laik veido koncentrcijas. Novrota ldz 37 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss un den iekritui kukaii. Sasniedz 15 gadu, Latvij 6 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-7 gadu vecum, sasniedzot 15-45 cm garumu (l). Auglba 0,3-36,0 tkst. ikru. Nrsto mart-jnij (dens t 3-12C) no 5 cm ldz 4 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 7-25 dienas. Mtte veido ligzdu, ierokot ikrus oos vai grant. Ikri nav lipgi, to attstba ilgst 13-26 dienas (115-230 grddienas). Izplatba. Eiropa. Latvij konstatta Gauj, Vent un das o upju pieteks. Literatr attiecinta uz Gaujas baseina upm: Amatu, Braslu, Raunu, Vaidavu, Vaivi (1937), Abulu, Rauzu, Tirzu, Viju un citm (1961), Ventas basein Abavu (1937), Cieceri, Dzeldu, Ltu un citm (1961), Daugavas basein - Pededzi (1960). Galvenokrt sastopama upju straujajos un krainajos posmos. Latvij ezeros nav konstatta. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij. Izmantoana. Makernieku lomos reti.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. In Latvia found in the Gauja and the Venta, and their tributaries. Preferring rapid current. No findings in lakes. Object for recreational fishing. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).

Latvijas zivis

9

2004

Kaulzivju klase Siveidgo krta Siu dzimta

Alosa alosa (L.)aloza a: allis shad v: maifisch z: majfisk i: aloosa l: als k:

Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura tumi zila, sni un vders sudrabains. Uz aunu vkiem parasti 1-2 tumi plankumi. Morfoloija. D 4-5/13-17, A 3/17-24, P 1/13-16, V 1/7-8, C 19, sq. 70-86, sp.br. (69)-80-140, vt. 57-58. Izmri. L-100 cm, W-6 kg. Atirgs pazmes. Vdera lis ass (skat. rei). Auglpa vid elta (skat. rei un brtliu). aunu brku vairk nek paledei un reei, ts ir garkas nek aunu lapias. Gareniski gar sniem parasti vairk zvu nek paledei, reei un brtliai. Bioloija. Anadroma zivs. Uzturas baros. Dzvo jr, nrstot dodas uz upm. Mazui migr uz jru pirmaj dzves gad. Novrota ldz 800 km tla migrcija, prvietoans trums 20 km diennakt. Pamatbarba: planktons, retk zivju mazui. Sasniedz 21 gada vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 3 gadu vecum, sasniedzot 30-40 cm garumu. Auglba 100-200 tkst. ikru. Nrsto maij-jlij. Raksturgs vienlai-cgs nrsts. Ikri pelaiski, to attstba ilgst 3-5 dienas. Izplatba. Atlantijas piekraste no Skandinvijas ldz Ziemefrikai, ar Vidusjra. 20. gs. 20.-30. gados iekauta Latvijas ihtiofaunas sarakstos. Atraanas gadjumi Latvijas deos nav zinmi. Baltijas jr konstatta tikai rietumda. Pdjie noeranas gadjumi reistrti 1959. un 1982. gad. Nordjumi par alozas atradnm Ziemebaltij (Somu lc), domjams, attiecinmi uz paledi. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.

Summary. Anadromous species. Distributed along the European and North African coast. Included in the list of Latvian fishes in 1920s-30s. No records in Latvia. Occurring in the western Baltic only.. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura tumi zila, sni un vders sudrabains. Uz aunu vkiem parasti 1-2 tumi plankumi.

Latvijas zivis

10

2004


Ctenopharyngodon idella (Valen.)baltais amrs a: grass carp v: Weisser Amur, Graskarpfen z: grskarp i: valgeamuur l: baltasis amras k:

Apraksts. ermenis slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta nedaudz uz leju. Mugura zaganbrna, zagani vai dzeltengi pelka, sni un vders zeltains. Morfoloija. D 3/7, A 3/7-8, P 1/15-20, V 2/8, C 19, l.l. 37-47, os.ph. 2.5-4.2, sp.br. 10-19, vt. 41-46. Izmri. L-125 cm, W-50 kg. Atirgs pazmes. Rkles zobi ar rievotm malm, to formula citda k melnajam amram. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas nelielos baros. Lielkas koncentrcijas veido, izvietojoties ziemoanas bedrs. Novrota ldz 500 km tla migrcija. Pamatbarba: densaugi un bentoss. Sasniedz 22 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-12 gadu vecum, sasniedzot 33-90 cm garumu (l). Auglba no 29 tkst. ldz 2,5 milj. ikru. Nrsto aprl-august (dens t 17-30C). Raksturgs porciju (2-3) vai vienlaicgs nrsts, kas ilgst 20-25 dienas. Ikri pelaiski vai puspelaiski, to attstba ilgst 1-4 dienas (20-65 grddienas). Izplatba. zija. Latvij ievests ap 1960. gadu. Septidesmitajos gados ielaists Lubezer, bet 1980. gad Valdemrpils ezer. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.

Summary. Freshwater species. Distributed in Asia. Imported to Latvia about 1960, stocked in Lakes Lubu (1970s) and Valdemrpils (1980). No established populations in Latvia recorded.

Latvijas zivis

11

2004


Mylopharyngodon piceus (Rich.)melnais amrs a: black carp, black amur v: Schwarzer Amur z: i: mustamuur l: juodasis amras k:

Apraksts. ermenis slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta uz prieku. Mugura melna, sni un vders sudrabains ldz melngsnjs. Morfoloija. D 2-3/7-8, A 3/8, P 18, V 10, l.l. 39-43, os.ph. 1.4-4.1 vai 4-5, sp.br. 19-21, vt. 38-41. Izmri. L-140 cm, W-36 kg. Atirgs pazmes. Rkles zobi gludi, to formula citda k baltajam amram. Bioloija. Salddens zivs. Lielus barus neveido. Pamatbarba - bentoss. Sasniedz 15 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 3-9 gadu vecum, sasniedzot 70-80 cm garumu (l). Auglba no 130 tkst. ldz 1,2 milj. ikru. Nrsto aprl-jnij (dens t 18-30C). Raksturgs porciju nrsts. Ikri pelaiski vai puspelaiski, to attstba ilgst 2 dienas (60-70 grddienas). Izplatba. zija. Latvij ievests sedesmitajos gados vai vlk. Pc aptaujas datiem ielaists das dabiskajs denstilps. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.

Summary. Freshwater species. Distributed in Asia. Imported to Latvia in 1960s or later. Stocked in a few natural waterbodies according to inquiries. No established populations in Latvia recorded.

Latvijas zivis

12

2004

Kaulzivju klase Siveidgo krta Anovu dzimta

Engraulis encrasicholus (L.)anovs a: anchovy v: Sardelle z: ansjovis i: anoovis l: aniuvis k:

Apraksts. Neliela izmra, slaida, gandrz cilindriska zivs. Vders apa, bez a. Galva no sniem saplacinta; purns stipri izstiepts, noapaots. Mutes atvere liela, ar garu apakokli. Uz okiem nelieli zobi. Acis lielas, atrodas tuvu purna priekgalam, virs mutes atveres. Snu lnijas nav. Muguras spura un anl spura sa, anl spura atrodas aiz muguras spuras pamatnes. Zvas viegli zdoas. Pie astes ir divi pri pagarintu zvu. Mugura zilganzaa, sni sudrabaini. aunu vki dzeltengi. Astes spuras aizmugurjai malai tuma apmale. Morfoloija. D 14-18, A 16-20, P 15-17, V 7, vt. 47, sp.br. 58-77. Izmri. L-20 cm, parasti 12-15 cm. Atirgs pazmes. Gar, noapaots purns ar lielu, uz leju vrstu muti (skat. siu dzimtu). Bioloija. Pelaiska jras zivs. Eirihalna, uzturas deos ar sumu 4-41. Veido lielus barus. Vasar migr uz piekrasti, kur uzturas dens virsjos slos, nereti ieejot ar los un pat upju grvs. Ziem atkal atgrieas dzium, kur uzturas ldz 100 m dziumam. Planktonofga, barojas ar planktoniskajiem vveidgajiem, zivju un bezmugurkaulnieku kpuriem. Vairoans. Dzimumgatavbu saniedz pirmaj gad (L>10 cm). Ziemeeirop nrsts oti gar, no apra ldz augustam. Auglba 10-23 tkst. ikru. Ikri ovli, bezkrsaini, pelaiski. Embrionl attstba 20C silt den ilgst 3 dienas. Kpuri pelaiski. Izplatba. Sastopama Rietumfrikas un Eiropas piekrast uz dienvidiem no Ziemejras, ar Melnaj jr un Azovas jr. Izdala vairkas formas, kas tomr netiek uzskattas par pasugm. Baltijas jr reta ieceotja. Ieceo vasaras otraj pus, ruden. Austrum- un Ziemebaltij ldz im noerti 9-10 eksemplri, no kuriem viens 1965. g. Prnavas lc un 70. gadu beigs Irbes aurum. Izmantoana. Ziemeeirop neliel skaita d anovs gandrz netiek zvejots, bet Dienvideiropas jrs tas ir vrtgs un nozmgs zvejas objekts.

Summary. Marine pelagic species. Distributed near West Africa and Europe south of the North Sea. Entering the Baltic very seldom, mostly in late summer and autumn. 9 - 10 specimens caught in the eastern and northern Baltics so far, two of them near Latvia - in the Prnu Bay (1965) and the Irbe Strait (late 1970s).

Latvijas zivis

13

2004


Chondrostoma nasus (L.)apakmute a: undermouth v: Nase z: nsling, noskarp i: harilik khrsuu l: skersnukis k:

Apraksts. ermenis slaids, rsgriezum ieapa. Mute vrsta uz leju. Mugura zaganpelka vai zilganpelka, sni un vders sudrabains vai dzeltengs. Kru spuras, vdera spuras un anl spura dzeltenga vai sarkanga. Pirms nrsta tviiem uz galvas izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-4/8-12, A 2-4/8-14, P 1/14-19, V 2/8-10, C 15-21, l.l. 50-67, os.ph. 6-6, sp.br. 24-35, vt. 40-49. Izmri. L-56 cm, W-3 kg. Atirgs pazmes. Anlaj spur mazk staru nek vimbai. Rkles zobi vien rind, snu lnij parasti vairk zvu nek baltajam sapalam. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Parasti sastopama lielu upju vidustecs. Sasniedz 18 gadu vecumu. Izplatba. Eiropa. Latvij ldz im nav konstatta, tau sastopama Lietuv un Baltkrievij, ar kurm Latvijai ir kopji vairki lielo upju baseini. Baltkrievij parasta, Lietuv reta. Sastopama Nemunas basein (arela robea) un uz rietumiem no t. Igaunij nav konstatta.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. No findings in Latvia, though common river basins exist with Byelorussia and Lithuania where the undermouth is common and rare respectively. Found in the basin of the Niemen (the northern border of the distribution area) and westward of it.

Latvijas zivis

14

2004

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Asaru dzimta

Perca fluviatilis (L.)asaris a: perch v: Barsch z: abborre i: ahven l: eerys k:

Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar skiem zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zaganbrna, sni zagandzelteni, vders dzeltengs vai balts. Uz sniem 5-9 tumas rssvtras. Pirms muguras spuras gal melns plankums. Vdera spuras, anl spura un astes spura sarkana vai orana. Morfoloija. D1 XII-XVII, D2 I-IV/9-17, A I-III/7-14, P I-II/7-17, V I/4-8, C 17, l.l. 48-80, sp.br. 13-30, vt. 37-46. Izmri. L-65 cm, W-4,8 kg, Latvij l-42 cm, W-1,4 (1,9) kg. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Lielkas koncentrcijas veido nrsta laik. Novrota 25 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss un zivis. Sasniedz lielus izmrus ar neliels denstilps, ja vien tajs pietiekam daudzum sastopamas skas zivis - auslejas, ves un raudas. Sasniedz 26 gadu, Latvij 15 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-7 gadu vecum, sasniedzot 5-22 cm, Latvij 6-18 cm garumu (l). Auglba 1900 tkst. ikru. Nrsto februr-jlij, Latvij aprl-jnij (dens t 3-20C) no 20 cm ldz 15 m dzium. Ziu par nrstu jras piekrast nav. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 3-31 dienu. Parasti ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Ikri pielp pie augiem, krmiem un cita substrta, to attstba ilgst 4-24 dienas (80-164 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij salddeos viena no visizplattkajm zivju sugm. Sastopams daudzs ups un ezeros, k ar jras piekrast, pai upju grvu tuvum. Nelielos stipri aizauguos slgtos ezeros parasti nav sastopams. No 1969. ldz 1988. gadam ielaists 55 (7%) ezeros. Izmantoana. Iekjo deu rpnieciskaj nozvej sastop biei un liel skait, tau kopj masa nav liela. Baltijas jras un Rgas la Latvijas piekrast 90. gados nozvejo ap 40-50 t asaru gad. Galvenokrt nozvejo Rgas la dienvidu un austrumu das. Makernieku lomos viena no visbiek sastopamajm zivm.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. One of the most common species in Latvian coastal and inner waters except small, closed, overgrown lakes. Restocked at least in 55 (7%) lakes from 1969 to 1988. In Latvia reaching maturity when 6 - 18 cm long (l). Spawning in April - June in Latvia. Frequent species in commercial catches, though mass ratio is not great. One of the most common catches for anglers. Object for recreational fishing. Annual catch of 30 - 50 tons in coastal waters in 1990s, mainly fished in southern and eastern parts of the Gulf of Riga.

Latvijas zivis

15

2004

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasasaru dzimta

Morone saxatilis (Walb.)syn. Roccus saxatilissvtrainais asaris a: striped bass v: Felsenbarsch z: i: triipahven l: dryuotasis eerys k:

Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura un snu augdaa tumi zaa vai zila, snu apakdaa un vders sudrabains. Gar sniem 7-8 tumas gareniskas svtras. Morfoloija. D1 VIII-X, D2 10-13, A II-III/7-13. Izmri. L-180 cm, W-56,7 kg. Atirgs pazmes. Uz ermea sniem raksturgas tumas gareniskas svtras. Pirmaj muguras spur parasti mazk staru nek asaru dzimtas zivm. Bioloija. Anadroma zivs. Dzvo jr, nrsto ups vai ezeros. Pastv ar salddens populcijas. Pamatbarba: bentoss un zivis. Sasniedz 12 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-5 gadu vecum. Auglba no 11 tkst. ldz 10 milj. ikru. Nrsto februr-jlij (dens t 12-23C). Raksturgs vienlaicgs nrsts. Ikri pelaiski, to attstba ilgst 2-8 dienas (40-50 grddienas). Izplatba. Ziemeamerika. Latvij ievests pc 1964. gada. 1972. gad ielaists Odzes ezer. Populciju izveidoans Latvij nav zinma.

Summary. Anadromous species. Distributed in North America. Imported to Latvia after 1964. Stocked in Lake Odzes. No established populations in Latvia recorded.

Latvijas zivis

16

2004


Leucaspius delineatus (Heck.)ausleja, vja zivtia a: verkhovka, owsianka v: Moderlieschen z: groplja i: mudamaim l: saulauv k:

Apraksts. ermenis samr slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz augu (uz prieku). Mugura zagan-dzeltena (olvkrsas), sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz galvas izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-3/7-10, A 3-4/9-14, P 1/11-16, V 2/7-8, C 19, l.l. 0-19, sq. 38-52, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 10-20, vt. 3642; Latvij D 8-9(10), A 11-13, l.l. 7-14, sq. (39)-44-53. Izmri. L-12 cm, W-10 g, Latvij L-11 cm, l-9 cm, W-13 g. Atirgs pazmes. Snu lnija nepil-nga (skat. vi, pavi un citas ldzgas karpu dzimtas zivis). Anlaj spur parasti mazk staru nek vei. Mute vrsta uz augu (skat. pavi). Bioloija. Salddens zivs. Parasti uztu-ras lielos baros, dens virsjos slos. Pamatbarba: zooplanktons, den iekri-tui kukaii un bentoss. Sasniedz 6 gadu, Latvij 8 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-2 gadu vecum, sasniedzot 2-4 cm, Latvij 3-5 cm garumu (l). Auglba 0,16,1 tkst. ikru. Nrsto aprl-august, Latvij jnij-jlij (dens t 5-25C) 0,1-1,5 m dzium. Raksturgs porciju nrsts, ldz 3 piegjieniem, ar apmram 2 nedu starplaiku. Kopjais nrsta il-gums 14-70 dienas. Ikri pielp du veid (1-2 ikru platum) pie peldou lapu un citu priekmetu apakpuses, to attstba ilgst 4-12 dienas (90-110 grddienas). Veido hibrdus ar vi, raudu un sapalu. Izplatba. Eiropa. Latvij sastopama daudzs ups un ezeros. Sastopama ar nelielos, seklos, stipri aizauguos un slgtos ezeros. Mdz savairoties dsaimniecbs, tpc, ielaiot dens tilps, dos audzjams zivis (karpas, karsas u.c.) acmredzot tiek mkslgi izplattas. Izmantoana. Makernieki mdz iz-mantot k smas zivtiu zandartu un asaru eranai, nereti prvedot no vienas denstilpes otr, t mkslgi izplatot to.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. In many Latvian rivers and lakes, even in small, shallow, closed and overgrown lakes. Sometimes propagating spontaneously in fish ponds, distributing along with cyprinids distributed artificially to different waterbodies. Spawning in June - July. Used by anglers as a bait-fish for the pikeperch and perch, thus being transferred to other waterbodies.

Latvijas zivis

17

2004


Barbus barbus (L.)syn. Barbus fluviatilisbarbe a: barbel v: Barbe z: flodbarb i: pardkala l: sorius k:

Apraksts. ermenis slaids, rsgrie-zum ieapa. Mute vrsta uz leju. Mugura zaganbrna vai zaganpelka, sni zagandzelteni, vders blgans vai pelcgs. Vdera spuras, kru spuras un anl spura sarkanga vai orana. Pirms nrsta tviiem uz galvas un muguras izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3-5/6-9, A 2-4/4-7, P 1/13-18, V 1-2/6-8, C 19, l.l. 52-66, os.ph. 2.3.5.-5.3.2, sp.br. 8-15, vt. 43-49. Izmri. L-102 cm, W-25 kg. Atirgs pazmes. Pie mutes 4 tausteki, muguras spuras pdjais nezarotais stars ar zobiiem (skat. grunduli un citas ldzgas zivis). Muguras spur mazk staru, bet snu lnij vairk zvu nek karpai. Bioloija. Salddens zivs. Mazui uzturas baros, bet pieauguie pati - pa vienam vai nelielos barios. Lielkas koncentrcijas veido nrsta laik un ziemojot. Ziem mazaktva. Novrota ldz 34 km tla migrcija. Pamatbarba bentoss. Sasniedz 20 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-9 gadu vecum, sasniedzot 9-35 cm garumu (l). Auglba 3-155 tkst. ikru. Nrsto aprl-august (dens t 10-29C) no 30 cm ldz 3 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos ar 1020 dienu starplaiku smilains, akmeains un oains viets. Parasti ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Ikri skum pielp pie substrta, bet pc neilga laika nobirst uz grunts, to attstba ilgst 3-20 dienas (66-120 grddienas). Izplatba. Eiropa. Latvij populciju pastvana msdiens nav zinma. 1937. gad uz Rgas tirgu no Liepjas reida atvests viens eksemplrs. Acmre- dzot is pats eksemplrs vlk literatr attiecints uz Brtas lejteci pie Liepjas (1939). Literatr attiecinta ar uz Daugavu un Ventas baseinu (1960). Lietuv un Baltkrievij sastopama vai-rks ups Nemunas basein (arela robea) un uz rietumiem no t.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. Included in the lists of Latvian fauna since 1930s. One specimen caught near Liepaja in 1937. No populations in Latvia are recorded currently. The northern border of the area is the basin of the Niemen (Lithuania).

Latvijas zivis

18

2004

Kaulzivju klase Storveidgo krta Storu dzimta

Huso huso (L.)beluga a: beluga v: Hausen, Beluga z: hus i: beluuga l: didysis erketas, beluga k:

Apraksts. ermenis slaids, vrpstveida, klts ar 5 kaula vairogu rindm un skm kaula pltntm. Mugura un snu augdaa no pelki brnas ldz melnai, snu apakdaa un vders balts. Mute galvas apakpus, ts priek 4 tausteki. Morfoloija. D 48-81, A 22-41, sp.br. 17-36, muguras vairogi 9-17, snu vairogi 37-60, vdera vairogi 7-14. Izmri. L-9 m, W-2000 kg. Atirgs pazmes. Mute liela, pusmnesveida. aunu vkus aptveros plves galvas apakpus saauguas kop, veidojot kroku. Tausteki sniski saplacinti ar lapveida izaugumiem (skat. citas storu dzimtas zivis). Bioloija. Anadroma zivs. Uzturas pa vienai. Ziemojot veido koncentrcijas. Dzvo jr, nrstot dodas uz upm. Mazui migr uz jru jau pirmaj dzves gad. Novrota ldz 2000 km tla migrcija, prvietoans trums 79 km diennakt. Pamatbarba - zivis un bentoss. Sasniedz 120 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 6-27 gadu vecum, sasniedzot 110-240 cm garumu. Ups ienk, skot ar martu, galvenokrt aprl un maij. Auglba 0,1-8 milj. ikru. Nrsto mart-jnij, galvenokrt maij, (dens t 6-17C) 340 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst no 16 dienm ldz 2,5 mneiem un ilgk. Ikri vispirms pielp pie akmeiem, oiem un cita substrta, vlk tiek nesti pa straumi, to attstba ilgst 5-14 dienas. Mdz nrstot ne katru gadu. Veido hibrdus ar krievu stori, sterleti. Izplatba. Adrijas, Azovas, Kaspijas un Melns jras baseini. Latvij 1962. gad ielaista Daugav. Populciju izveidoans Latvij nav zinma. Latvij ievests ar belugas un sterletes hibrds - besters.

Summary. Anadromous species. Basic area - the Adriatic, Caspian, and Black Seas catchment areas. Released in the Daugava in 1962. The bester, hybrid with the sterlet, farmed in Latvia. No established populations in Latvia recorded.

Latvijas zivis

19

2004

Kaulzivju klase Siveidgo krta Siu dzimta

Sprattus sprattus balticus (Schneider)brtlia, Baltijas brtlia a: sprat v: Sprotte, Breitling z: skarpsill i: kilu l: bretlingis k: ,

Apraksts. Neliela, sudrabaina, nedaudz sniski saplacinta zivs. Ldzga reei. Saldzinot ar to, brtlias galva ska un augstka, ar sks apakoklis. Lemekauls bez zobiem. Mugura tumi zila, gandrz melna, sni sudrabaini. Morfoloija. D 15-19, A 17-21, P 16-17, V 7-8, vert. 47-50, sp. br.42-55, K1 20-23, K2 9-14, K1 + K2 31-35. Izmri. L-17 cm, W-25 g. Atirgs pazmes. Sataustms ass vdera lis, vdera spura skas pirms muguras spuras (skat. rei). Auglpa bez izgriezuma, uz ermea nav tumu plankumu (skat. paledi un alozu). Bioloija. Pelaiska jras zivs. Izvairs no stipri atsotiem rajoniem. Veido barus, lielkie no kuriem ir homo- un heterohalno deu sajaukans viets. Migrcijas nelielas. Ziem uzturas 70-100 m dzium 3-5C dens temperatr. Pavasar, vasaras skum migr uz dens virsjiem sliem, kur uzturas virs termoa (ldz 30 m dziumam); ruden atgrieas dzium. Atkarb no sezonas dien veido barus aur josl dzium vai ar dens augjos slos. Ziem, pavasar un ruden nakts izteiktas diennakts vertikls migrcijas. Planktonofga, barojas visu gadu. Pamatbarba: pelaiskie vveidgie (airkjvi Temora, Acartia, Pseudocalanus; kladoceras - Podon). Sasniedz 17 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 2.-3. dzves gad. Nrsto no marta ldz augustam jras atkltaj da virs ieplakm, kur dens sums ir ne mazks par 5 un dens t 3,5-14,0C. Nrsts skas ziemoanas beigs dzium (70-100 m), beidzas intensvs baroans period dens virsjos slos (ldz 30 m). Auglba 8-14 tkst. ikru, tos nr 6-9 porcijs ik pc 8-10 dienm. Ikri un kpuri pelaiski. Kpuru garums izioties 2-3,6 mm. Kpuru metamorfoze notiek pc 6-8 nedm, kad tie sasniegui 30-40 mm garumu. Izplatba. Ir viena no Eiropas brtlias Sprattus sprattus 3 pasugm. Sastopama vis Baltijas jr, izemot jras lu atsotkos rajonus. Masveidga. Izmantoana. Nozmgs zvejas objekts. Zvejo ar traiem. Nozveja atkarga no krjuma stvoka un zvejas intensittes. Maksiml nozveja 230 tkst. t 1977. gad. 80.-90. gados nozveja ap 50-70 tkst. t gad. Lomos parasti 2-4 gadu vecas, 11-14 cm garas un 9-17 g smagas zivis. Viens no galvenajiem mencas barbas objektiem. Latvij 90. gados nozvejo 15-20 tkst. t gad. Maksiml nozveja 1972. gad - 44 tkst. t. Summary. Marine pelagic species. One of the three subspecies of the sprat, distributed in the Baltic Sea, abundant except breakish bay areas. Forming shoals, very large in the areas where homeo- and hetero-haline waters are mixed. No distant migrations. Wintering in depth of 70 - 100 m, going to warmer upper layers in spring and summer, retreating to depth in autumn. Reaching maturity in 2nd - 3rd year. Spawning from March to August, from the end of wintering in the open sea in depth of 70 - 100 m till the period of feeding in upper layers. Pelagic eggs and larvae. Basic diet: pelagic crustaceans (Temora, Arctia, Pseudocalanus, Podon). High commercial importance in Latvia. Annual catch of 15 - 20 thous. tons in 1990s, maximum - 44 thous. tons (in 1972).

Latvijas zivis

20

2004

Kaulzivju klase Skorpnveidgo krta Platgalvju dzimta

Triglopsis quadricornis (L.)syn. Myoxocephalus quadricornis, Cottus qudricornisetrragu buzivs, etrragu jrasbullis a: four-horned sculpin v: Vierhrniger Seeskorpion z: hornsimpa i: merihrg l: ragys k:

Apraksts. Galva plata, no augas nedaudz saplacinta. Uz priekvka kaula parasti 3 dzeloi, augjais no tiem ir lielkais, bet apakjais vrsts uz leju. 2 dzeloi atrodas ar uz aunu vka kaula. Uz galvas 4 ragi - viens pris aiz acm, otrs uz pakaua. Priekjie ragi ir lielki, jaunm zivm tie ir vjk izteikti. Ragu lielums un forma mainga, liel mr atkarga no vides suma. Uz ermea sniem un uz snu lnijas daudz sku dzeloainu kaula pltnu. ermenis vienkrsains, prsvar pelcgi brns ar gaiku, mazliet dzeltengu vderpusi. Uz spurm tumi plankumi. Morfoloija. D1 VII-IX, D2 13-15, A 13-15, P 15-18, V I/3, vt. 39-41. Izmri. L-36 cm (mttm), L-23 cm (tviiem). W-950 g. Rgas lc L-34 cm, parasti 15-25 cm, W-650 g. Atirgs pazmes. Uz galvas etri, labi saskatmi ragi; uz snu lnijas skas dzeloainas kaula pltntes (skat. prjs buzivis). Bioloija. Bentiska zivs, kas sastopama gan jrs, gan salddeos. Jr uzturas piekrast ldz 80 m dzium, parasti 15-20 m dzium. Nemigr. Aukstummloa. Bentofgs, barojas ar vveidgajiem (grvm), trpiem un zivju mazuiem. Var sasniegt 12 gadu vecumu. Vairoans. Nrsto no novembra ldz februrim, auglba ldz 26 tkst. ikru, tie lieli, 2,8-3 mm diametr, bentiski. Embrionl attstba ilgst apmram mnesi. Kpuri izias 9-11 mm gari. Mazui uzturas piekrast. Izplatba. Sastopams ziemeu puslod starp 54-72 ziemeu platuma grdiem jru piekrasts un piekrastu ezeros, kur var veidot pasugas. Baltijas jras basein saglabjies k Joldijas jras relikts un sastopams tikai austrumda un ziemeda. Sastopams ar Ldogas, Oegas (Krievija), Vnern (Zviedrija) u.c. ezeros. Latvij salddeos nav konstatts. Rgas lc sastopams biei, galvenokrt rietumu un ziemeu das. Atklts jras piekrast - ievrojami retk. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav, tau gaa tiek uzskatta par delikatesi.

Summary. Marine demersal species. Distributed in the Northern Hemisphere between 54th and 72nd parallels in coastal waters and coastal lakes. Occurring in the central and northern Baltic and Lakes Ladoga, Onega, Venern etc. No findings in Latvian freshwater bodies. In the Gulf of Riga mostly in the western and northern parts. Frequent in the Gulf, but significantly rarer in the main Baltic coastal areas.

Latvijas zivis

21

2004


Myoxocephalus scorpius (L.)syn. Cottus scorpiusziemeu buzivs, ziemeu jrasbullis a: bull-rout, shortspined scorpion v: Seeskorpion z: rtsimpa i: nolgus l: builis k:

Apraksts. Liela, plata, no augas nedaudz saplacinta galva. Uz galvas vairki izcili un dzeloi. Uz priekvka kaula katr pus atrodas pa diviem dzeloiem. Augjais dzelonis vka kaula malu nesniedz, otrs divreiz sks par pirmo. Vl viens dzelonis atrodas uz vka kaula. Astes stumbrs ss un augsts. Snu lnijas abs puss ir daudzas ar asiem dzeloniem bruotas kaula pltntes, bet pati snu lnija ir bez kaula pltntm. Snu lnijas poras novietotas trs rinds. Mugura tumi brna, sni - dzeltengi ar pienbaltiem plankumiem, vders gais. Nrsta laik tviiem vders sarkangs, ar gaiiem plankumiem, mttm - orans, ar ar gaiiem plankumiem. Spurs ir tumas joslas. Morfoloija. D1 VII-XI, D2 14-17, A 10-14, P 16-17, V I/3, vt. 34-36, l.l. 36-43. Izmri. Arktiskajs jrs L-60 cm, Baltij L - 36 cm. Parasti mttes ldz 25 cm, tvii - 21 cm. Atirgs pazmes. Uz galvas 3 asi dzeloi, no kuriem augjais nesniedz vka kaula malu. Virs un zem snu lnijas kaula pltntes (skat. prjs buzivis). Bioloija. Bentiska jras zivs. Uzturas galvenokrt uz akmeainm gruntm 4-50 m dzium, ar jraszu audzs. Barojas ar lielkajiem vveidgajiem (Mesidotea, Crangon), skm zivm, reu, plekstu, salaku, stagaru un citu zivju mazuiem un trpiem. Baltijas jr sasniedz 8 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz treaj - ceturtaj dzves gad. Nrsto decembr-mart. Auglba ldz 16 tkst. ikru. Mttes tos nr piku veid starp akmeiem. Ikri lieli, 2,5 mm diametr, dzelteni, tos apsarg tvii. Kpuri izias pc 5-12 nedm, tie ir pelaiski un, sasniegui 2-2,2 cm garumu, priet uz bentisku dzvi. Izplatba. Izplatta Ziemeeiropas jrs. Baltijas jr sastopams vis piekrast, biei, tau lielas koncentrcijas neveido. Rgas lc visbiek rietumu un ziemeu das. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav, kaut gan gaa ir dama.

Summary. Marine demersal species. Distributed in the North European seas; throughout the Baltic, mostly on stony bottom. Occurring frequently, but not abundant. In the Gulf of Riga distributed in western and northern parts.

Latvijas zivis

22

2004


Pseudorasbora parva (Schleg.)Amras ebaeks a: stone morio v: Amur-Tschebatschok z: i: ebaras boora l: rytinis grulelis k:

Apraksts. ermenis samr slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz augu. Mugura dzeltengi pelka, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tvii kst tumi ldz melni. Mazuiem uz sniem aura gareniska svtra. Morfoloija. D 2-3/6-9, A 2-3/6-7, P 1/6-13, V 1/5-7, C 29-36, l.l. 30-39, os.ph. 5-5, sp.br. 6-17, vt. 31-36. Izmri. L-12 cm, W-17 g. Atirgs pazmes. Muguras spura un anl spura ar tumiem punktiem. Snu lnij mazk zvu nek vairumam karpu dzimtas zivju. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Sasniedz 4 gadu vecumu. Izplatba. zija. Kop ar balto amru, melno amru, balto platpieri un raibo platpieri ievests un iedzvojies Lietuv, Ukrain, Moldvij un vairks cits Austrumeiropas valsts. Latvij nav zinms. Iespjama populciju pastvana, pai dsaimniecbu tuvum, kur audzts baltais un melnais amrs, k ar baltais un raibais platpieris.

Summary. Freshwater species. Distributed in Asia. No findings in Latvia, though successfully introduced in Lithuania, Ukraine, Moldova and some other East European countries. Possibility of established populations exist near fish farms where cyprinids have been farmed.

Latvijas zivis

23

2004

Kaulzivju klase Laveidgo krta Sgu dzimta

Coregonus nasus (Pall.)irs a: broad whitefish v: Coregone Tschir, Groe Bodenrenke z: krumnossik, lvsik i: tirr l: yras k:

Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz leju. Mugura tumi pelka, zaganbrna vai melna, sni un vders sudrabains ldz zeltains. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 3-5/8-12, A 2-5/9-16, P 1/12-19, V 1-2/7-12, l.l. 76-110, sp.br. 17-28, vt. 55-66. Izmri. Ls-86 cm, W-16 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute vrsta uz leju (skat. repsi, nelmu, peledi un Baikla omuli). aunu brku mazk nek repsim, peledei, muksunam un Baikla omulim. Augoklis ss, t platums parasti lielks par pusi no garuma (skat. sgu). Bioloija. Anadroma vai salddens zivs. Dzvo ups un ezeros. Novrota ldz 1000 km tla migrcija. Pamatbarba bentoss. Sasniedz 35 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-13 gadu vecum, sasniedzot 18-64 cm garumu (Ls). Auglba 9-180 tkst. ikru. Nrsto oktobr-decembr (dens t 0-5C) 2-20 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 15-32 dienas. Ikri skum lipgi, vlk brvi gu uz grunts, to attstba ilgst 62-200 dienas (114-160 grddienas). Veido hibrdus ar muksunu un sgu. Izplatba. Ziemeu Ledus okena baseins. Eiropa, zija un Ziemeamerika. Latvij ievests 1960. gad. Par ielaianu dabisks denstilps un populciju izveidoanos Latvij ziu nav. Peledes un ira hibrds - pelirs - 1977. un 1978. gad ielaists Klezer, 1982. gad - Bruu ezer.

Summary. Anadromous or freshwater species. Distributed in the catchment area of the Arctic Ocean. Imported to Latvia in 1960. No records of stocking in natural waterbodies and established populations in Latvia. Hybrid with the peled stocked in Lakes Kla (1977, 1978) and Bruu (1982).

Latvijas zivis

24

2004

Kaulzivju klase Stagarveidgo krta Adatzivju dzimta

Nerophis ophidion (L.)skzivs a: straight-nosed pipefish v: Kleine Schlangennadel z: mindre havsnl i: madunel l: jr? Yla k:

Apraksts. ermenis tievs, gluds, gandrz pavedienveida, rsgriezum ieapa. Kaula pltntes bez asm malm, segmentu veid aptver ermeni. Purns ss, cauruveida, mute maza, vrsta uz augu. Anls un astes spuru nav. Par 10 cm lielkm pieaugum zivm nav ar kru spuras. Muguras spuras lielk daa atrodas virs astes daas. Snu lnija redzama. Tviiem vders, pai nrsta laik, ir saplacints, tur atrodas vaja, ar das kokm nesegta perjam soma, mttm savukrt ermenis ir nedaudz masvks, bet vders - ieapa. Mugura zaganbrna, sni gaii zai, dareiz ar punktojumu. Nrstojom mttm uz vdera gaizilas joslas. Morfoloija. D 32-44, ermea gredzeni 29-33, astes gredzeni 65-77. Izmri. L-30 cm, tviiem L-25 cm. Atirgs pazmes. ermenis gluds, nav anls un astes spuru (skat. adatzivis). Bioloija. Jras piekrastes zivs. Uzturas viets ar labi aertu deni un jraszu Zostera audzm uz smilainm vai gliemeakmens gruntm. Biei ar mazsos deos un upju grvu rajonos. Planktonofga, barojas galvenokrt ar vveidgajiem. Tviu un mtu auganas tempu atirbas izpauas ne trk k otraj gad. Tvii dzvo 2 gadus, mttes - vismaz 3 gadus. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz otraj gad. Nrsto no jnija vidus ldz augusta vidum. Auglba 200-300 ikru. Tviu perjam som parasti ir 120-150 ikri divs rinds. Izluies mazui ir apmram 11 mm gari. 3-4 mneus tie pavada pelagil kop ar planktonu. Tvii pc nrsta iet boj. Izplatba. Eiropas un Ziemefrikas piekrastes dei. Baltijas jr ldz Somu un Botnijas la vidusdaai. Izplatba neskaidra, tau Rgas la dienvidda samr biea. 1939. gad konstatta ar Lielupes lejtec 10 km no grvas. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.

Summary. Marine coastal species. Distributed in coastal waters of European and North African seas. In the Baltic as far as the middle parts of the Gulfs of Finland and Bothnia. Distribution near Latvia not known; quite common in the southern part of the Gulf of Riga. Also recorded in the Lielupe 10 km inland from the rivermouth (1939).

Latvijas zivis

25

2004


Taurulus bubalis (Euphrasen)syn. Cottus bubalis, Aspicottus bubalisjras dzelogalve, zilais jrasbullis a: long-spined bull-rout, long-spined scorpion, sea scorpion v: Seebulle, Langstacheliger Seeskorpion z: oxsimpa i: meriphvel l: jros bulius k: -

Apraksts. Neliels jrasbullis. Galva liela, jaunm zivm kaila, pieaugum - vietm klta ar asiem kaula izciiem. Uz priekvka kaula ir liels dzelonis, kas lielks par acs diametru un sniedzas pri vka kaula malai. Labi attstti ar deguna dzeloi. Mutes kakti uz augoka ir das kroka. ermenis kails, tikai uz snu lnijas ir kaula pltntes ar vairkiem asiem dzeloniem. Mugurpuse olvbrna ar etrm tumm rsjoslm, vderpuse - iedzeltena. Nrstojoiem tviiem vders kst oransarkans ar zilganbaltiem plankumiem. Morfoloija. D1 VII-X, D2 9-14, A 8-10, P 14-16, V I/3, vt. 29-30, l.l. 28-33. Izmri. L-17,5 cm. Parasti 10-15 cm garum. Atirgs pazmes. Liels dzelonis uz priekvka kaula, kas sniedzas pri aunu kaula malai; uz augoka mutes kakti ir das kroka (skat. prjs buzivis). Bioloija. Bentiska jras zivs. Dzvo akmeains un klinains viets starp jraszlm, parasti piekrast ldz 30 m dziumam, ziem prvietojas nedaudz dzik. Bentofgs, barojas ar vveidgajiem, trpiem un skm zivm (Gobiidae). Vairoans. Nrsto no februra ldz aprlim. Auglba ap 1,5 tkst. ikru. Ikri bentiski, tiek nrsti neliels piks starp akmeiem, klinu plaiss vai ar starp am. Kpuri izias pc 6-7 nedm, tie ir pelaiski un, sasniegui 13-14 mm garumu, priet uz bentisku dzvi. Izplatba. Ziemeeiropas un Rietumeiropas piekraste. Baltijas jr ldz Botnijas lcim un Somu lc ldz Gotlandei. Sastopams reti. Austrumpiekrast ir zias par vairku desmitu ek- semplru noeranu Somu la rietumda. Igauu salu rajon sastopama samr regulri. Latvijas piekrast oti rets, ldz im konstatts vienreiz 1928. gad pie Liepjas. Ar Rgas lc noerts vienreiz 1974. gad pie Hdemstes (Igaunija). Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.

Summary. Marine demersal species. Distributed in the North European seas; in the Baltic as far as the Gulf of Bothnia and middle of the Gulf of Finland. Very rare in the coastal areas of Latvia. Found once near Liepja (1928). One specimen caught in the Gulf of Riga near Heedemeeste, Estonia (1974). Quite frequent near the islands of Saaremaa and Hiijumaa (Estonia). Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).

Latvijas zivis

26

2004

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Eleotrisu dzimta

Hypseleotris swinhonis (Gnther)syn. Miropercops swinhonis, Miropercops cinctuseleotriss a: sleeper v: Karpflings grundel z: i: l: vynagalvis k:

Apraksts. ermenis no sniem saplacints, ar 7-13 tumm rssvtrm. Mute ar zobiem. Morfoloija. D1 7-10, D2 1-2/8-13, A 1-3/6-10, P 1/8-15, V 1/5-7, C 11-15, l.l. 30-41, sp.br. 8-10(12), vt. 32-35. Izmri. L-7 cm, W-1 g. Atirgs pazmes. ermenis atirb no platgalvm ar zvm. Lemekauls bez zobiem, galva ar porm un kanliem (skat. rotanu). Bioloija. Salddens zivs. Sasniedz 5 gadu vecumu. Izplatba. Lietuv un cits Austrumeiropas valsts ievests kop ar amriem un platpieriem. Latvij nav konstatts.

Summary. Freshwater species. Distributed in the basin of the Amur. No records in Latvia. Imported to Lithuania and other East European countries along with cyprinids. Possible populations in Latvia near fish farms where cyprinids have been farmed.

Latvijas zivis

27

2004

Kaulzivju klase Laveidgo krta Lau dzimta

Salmo trutta fario (L.)strauta forele a: brown trout v: Bachforelle z: bckring i: jeforell l: margasis uptakis k:

Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zaganbrna, sni zagandzelteni, vders dzeltengs. Mazuiem uz sniem lieli tumi plankumi. Uz muguras spuras un sniem abs puss snu lnijai melni un sarkani punkti. Morfoloija. D 1-5/8-14, A 1-5/6-11, P 1/7-14, V 1-2/6-11, C 17-22, l.l. 105-132, sp.br. 10-22, vt. 52-63. Izmri. L-100 cm, W-12 kg, Latvij L-64 cm, W-3 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute ar zobiem, ermenis plankumains (skat. sgu dzimtas zivis). Mazuiem uz aunu vkiem vairki tumi plankumi, sarkani punkti uz muguras spuras un abs puss snu lnijai, taukspuras augdaa sarkana (skat. lasi). Uz leme-kaula kta zobi (skat. palijas). Mazui dakrt nav atirami no taimia mazuiem. Bioloija. Salddens zivs. Parasti uzturas pa vienai, mazui - nelielos barios. Pamatbarba: bentoss, den iekritui kukaii un zivis. Sasniedz 19 gadu, Latvij 5 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-4 gadu vecum, sasniedzot 10-30 cm garumu (Ls). Auglba 0,1-5 tkst. ikru. Nrsto septembr-mart, Latvij oktobr-novembr (dens t 2-8C) 15-70 cm dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst ldz 2 mneiem. Mtte veido ligzdu, ierokot ikrus oos, grant, to attstba ilgst 50-260 dienas (350-480 grddienas). Latvijas ups kpuri izias pavasar. Izplatba. Eiropa. Latvij sastopama daudzs ups. Literatr attiecinta uz visu lielko upju baseinu denstecm (izemot Lielupes baseinu). No 1898. ldz 1941. gadam mkslgi pavairota. 1958. gad ievesta no ehoslovkijas. Ldz 1960. gadam ielaista Lielaj Nabas, Mazaj Nabas un Puzes ezeros. Strauta forele tiek uzskatta par taimia pasugu. Izmantoana. Makernieku lomos reti.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe. In Latvia occurring in many rivers except the basin of the Lielupe. Spawning in October - November. Larvae hatching in spring. Restocked from 1898 to 1941. Imported from Czechoslovakia in 1958 and till 1960 stocked in Lakes Lielais Nabas, Mazais Nabas, and Puzes. Rarely caught by anglers. Object for recreational fishing.

Latvijas zivis

28

2004


Oncorhynchus mykiss (Walb.)syn. Salmo gairdneri Rich., S. irideus, Trutta irideavaravksnes forele, traudgalvas lasis a: rainbow trout, steelhead trout v: Regenbogenforelle z: regnbge i: vikerforell, teraspealhe l: vaivoryktinis uptakis k: ,

Apraksts. ermenis slaids, no sniem nedaudz saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Caurceotjformai mugura tumi zila, sni un vders sudrabains. Salddens formai mugura no zilganzaas ldz brnai, sni un vders dzeltengs, bls vai melngsnjs. Uz muguras, sniem, muguras spuras, astes spuras un taukspuras melni punkti. Pirms nrsta tviiem uz sniem izveidojas gareniska srta ldz koi sarkana svtra, kas mdz bt izteikta ar mazuiem. Mazuiem uz sniem apai tumi plankumi, ermenis, muguras spura, astes spura un taukspura ar tumiem punktiem. Morfoloija. D 2-5/9-12, A 2-5/8-12, P 1/11-15, V 1-2/7-10, C 19, l.l. 100-180, sp.br. 14-22, vt. 56-66. Izmri. L-122 cm, W-23,9 kg, Latvij L-60 cm, W - 8 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute ar zobiem, ermenis plankumains (skat. sgu dzimtas zivis). Gar ermea sniem var bt gareniska srta svtra (skat. citas lau dzimtas zivis). Plankumi ieapai (skat. lasi un taimiu). Lemekaula pltnte paplainta, t ir nedaudz izvirzta pirms aukslju kauliem (skat. kuprlasi, ketlasi un kiuu). Anlaj spur mazk staru nek kuprlasim, ketlasim un kiuam. Uz lemekaula ir zobi (skat. palijas). Augoka gali sniedzas aiz acu aizmugurjs malas, lemekaula pltnte ar zobiem (skat. lasi). Mazuiem uz ermea nav sarkanu punktu (skat. lasi, taimiu un strauta foreli). Bioloija. Anadroma (traudgalvas lasis) vai salddens (varavksnes forele) zivs. Uzturas pa vienai. Anadrom forma dzvo jr 1-4 gadus, tad dodas nrstot uz upm. Mazui ups pavada 1-4 gadus. Novrota ldz 960 km tla migrcija. Pamatbarba: bentoss, den iekritui kukaii un zivis. Sasniedz 18 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-5 gadu vecum, sasniedzot 15-50 cm garumu (Ls). Auglba 0,2-13,2 tkst. ikru. Nrsto septembr-jnij (dens t 0-15C) 0,1-1,5 m dzium. Ir ruden un pavasar nrstojoas ekoloisks rases. Raksturgs vienlaicgs nrsts, kas ilgst 10-15 dienas. Parasti ar vienu mtti nrsto vairki tvii. Mtte veido ligzdu, ierokot ikrus oos vai grant, to attstba ilgst 24-111 dienas (300-430 grddienas). Izplatba. Klus okena austrumu piekraste. Ziemeamerika. Latvij ievesta 1899. gad. Zivjaudztavs audz ar msdiens. No 1939. ldz 1996. gadam ielaista vairk nek 35 (4%) ezeros, 12 upts, eguma, Paviu un Rgas denskrtuv un Rgas lc. Populciju izveidoans Baltijas basein nav zinma. Izmantoana. Baltij nozvejo apmram 10 t, Latvij - 2 t gad. Makernieku lomos reti. Audz zivjaudztavs. Latvij audzana jr prtraukta 80. gadu skum.

Summary. Anadromous species. Basic area - the North Pacific. The first attempted introduction in Latvia in 1899. Farmed in fishfarms up to now. Stocked at least in 35 lakes (4%), 12 rivers, the artificial reservoirs of eguma, Paviu and Riga on the Daugava, and in the Gulf of Riga in 1939 - 1994. Also farmed in sea cages. No established populations in Latvia and the Baltic Sea catchment area recorded.

Latvijas zivis

29

2004


Gobio gobio (L.)syn. Gobio fluviatilisgrundulis a: gudgeon v: Grndling z: sandkrypare i: rnt l: grulys k:

Apraksts. ermenis slaids, rsgrie-zum ieapa. Mute vrsta uz leju. Mugura zaganbrna vai zaganpelka, sni un vders sudrabains. Gar sniem garenisk rind 6-14 brnganmelni plankumi. Muguras spura un astes spura dzeltenga ar sku tumu plankumu rindm. Pirms nrsta tviiem uz ermea izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-3/6-9, A 2-4/4-7, P 1/12-17, V 1-2/6-8, C 19, l.l. 36-48, os.ph. 3.5-5.3, sp.br. 2-14, vt. 34-43; Latvij D 6-8, A 6-7, l.l. 40-44. Izmri. L-25 cm, W-350 g, Latvij L-16, l-14 cm, W-37 g. Atirgs pazmes. Pie mutes divi tausteki, uz sniem, astes spuras un muguras spuras brnganmelni plankumi (skat. barbi un citas ldzgas zivis). Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros pie grunts. Ziem koncentrjas bedrs. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba - bentoss. Sasniedz 10 gadu, Latvij 3 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-4 gadu vecum, sasniedzot 5-9 cm garumu (l). Auglba 0,3-23,9 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij, Latvij - maij, (dens t 10-24C) no 15 cm ldz 5 m dzium. Raksturgs porciju nrsts, ldz 4 piegjieniem, kas ilgst 25-60 dienas. Ikri pielp pie akmeiem, smiltm, augiem un cita substrta, to attstba ilgst 6-30 die-nas (100-150 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij sastopams daudzs ups un ezeros, k ar Rgas la piekrast upju grvu tuvum. Nelielos vai stipri aizauguos, pai slgtos ezeros parasti nav sastopams. Izmantoana. Ups makernieki noer diezgan biei. Izmanto ar k smas zivtiu, tdejdis tas tiek mkslgi izplatts.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. In many Latvian rivers and lakes, rarely in the Gulf of Riga near river mouths. In Latvia spawning in May. Quite common catch for anglers. Used as a bait-fish, artificially distributed as a result.

Latvijas zivis

30

2004

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasasaru dzimta

Dicentrarchus labrax (L.)syn. Labrax lupus, Morone lupusjrasasaris, labraks a: bass, seabass v: Meerbarsch, Seebarsch z: hasaborre i: huntahven l: labrakas k:

Latvijas zivis

31

2004

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Jrasgruduu dzimta

Pomatoschistus microps (Kryer)jrasgrundulis a: common goby v: Strandgrundel z: lerstubb i: pisimudilake l: papldimiu grundalas k: -

Apraksts. Maza ieapaas formas zivtia. Galva nedaudz saplacinta no augas. Lpas biezas, acis vairk laterlas, izvirztas uz ru. Astes stumbrs gar. ermenis ar zvm klts tikai, skot ar pirmo muguras spuru. Zvas skas, ktenodas. Muguras spuras relatvi tuvu viena otrai, vdera spuras saauguas, veidojot piescekni. ermenis no pelka ldz dzeltengi brnam, uz t rsgani plankumi un tklveida zmjums. Tviiem bez tam uz ermea 10-15 tumkas rssvtras, iespjams ar plankums uz pirms muguras spuras. Morfoloija. D1 VI(V-VII), D2 I/8-9, A I/8-9, P 17-19, vt. 31(30-32), sq. 42-52. Izmri. L-6,4 cm, parasti 2,0-3,5 cm. Atirgs pazmes. Gais ermenis (skat. melno gobiju un divplankumu jrasgrunduli). Uz apakoka nav pigmentcijas, ir leveida zmjums pie kru spuras pamatnes, un vdera piesceka priekj membrna ir ar gludu aizmugurjo malu (skat. mazo jrasgrunduli). Bioloija. Jras piekrastes iemtnieks, neizvairs no stipri atsotiem rajoniem. Uzturas baros, jr ldz 50 m dziumam. Dzvo 1-2 gadus. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 7 mneu - viena gada vecum. Nrsto no jnija ldz septembrim dens temperatrs virs 15C. Nrsts parasti noris vlk nek mazajam jrasgrundulim un ar seklk - dzium ldz 1 m. Auglba 0,6-3,4 tkst. ikru, tie ir bentiski, lipgi. Mttes ikrus nr vairks porcijs zem tukm gliemeu (galvenokrt Mya arenaria) aulm. Ikrus apsarg tvi. Izplatba. Austrumatlantija no Portugles ldz Tronheimfjordam (Norvija). Baltijas jr ldz Helsinkiem un Botnijas lcim. Centrlaj Baltij ir masveidgk piekrastes zivju suga. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav.

Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic. In the Baltic Sea as far as the Gulfs of Finland and Bothnia. One of the most common coastal species in Latvia.

Latvijas zivis

32

2004


Globiusculus flavescens (Fabr.)divplankumu jrasgrundulis a: two-spotted goby v: z: sjustrlig smrbult i: kirjumudil l: dividmis grundallis k:

Apraksts. ermenis slaids, cigrveidgs. Acis laterlas. Lpas biezas. Divas muguras spuras. Vdera spuras saauguas, veidojot piescekni. Astes stumbrs slaids, spura noapaota. Zvas ktenodas. ermenis sarkangi brns, ar tklveida zmjumu. Pie astes spuras tums plankums ar baltu apmali. Tviiem zem pirms muguras spuras atrodas vl otrs tums plankums. Uz sniem gar viduslniju gaii zilu punktu rinda. Morfoloija. D1 VII(VII-VIII) ,D2 I/9-10, A I/9-10, P 17-18, V 5-6,vt. 32, sq. 35-40. Izmri. L-6 cm. Atirgs pazmes. Tums ermenis (skat. mazo jrasgrunduli un jrasgrunduli). Pirm muguras spura noapaota, taj 7 stari, pie astes spuras tums plankums (skat. melno jrasgrunduli). Bioloija. Puspelaiska jras zivs. Uzturas piekrast ldz 15 m dziumam, galvenokrt brnau un zaau Zostera audzs. Planktonofgs, pamatbarba pelaiskie vveidgie (airkjvi), moluski un vveidgo kpuri. Dzvo 1-2 gadus. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz pirmaj gad 3-4,5 cm garum. Nrsto vasaras skum. Ikrus nr uz densaugiem vai zem tukm gliemeu aulm. Tos apsarg un par pcncjiem rpjas tvi. Izplatba. Austrumatlantij no Spnijas ldz Vestfjordam (Norvija). Baltijas jr ldz Botnijas lcim un Somu la vidusdaai. Retk jrasgrunduu suga Baltijas jr. Latvijas piekrast oti rets, konstatts vienu reizi 1989. gad Irbes aurum. Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav. Kop 1995. gada iekauts Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.

Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic. In the Baltic Sea as far as the Gulfs of Finland and Bothnia. The rarest goby in the Baltics. Very rare near the Latvian coast, found only once in the Irbe Strait (1989). Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).

Latvijas zivis

33

2004


Pomatoschistus minutus (Pallas)syn. Gobius minutusmazais jrasgrundulis a: sand goby v: Kleine Meergrundel, Sandgrundel z: sandstubb i: vike mudilake l: smlinis grundalas k:

Apraksts. Maza, ieapaas formas zivs ar garu astes stumbru. Acis lielas, vairk dorsolaterlas, izvirztas uz ru. Lpas biezas. Muguras spuras relatvi atstatu viena no otras. ermenis, ar krtis un pakausis klts ar skm ktenodm zvm. Vdera spuras saauguas kop, veidojot piescekni. ermenis gais, no pelka ldz smilbrnam ar nedaudz tumku tklveida zmjumu un rsganiem plankumiem. Tviam 4 vertiklas tumas joslas uz ermea sniem. Abiem dzimumiem uz pirms muguras spuras tums plankums un tuma pigmentcija uz apakoka. Morfoloija. D1 VI(VI-VII), D2 I/10-11, A I/10-11, P 18-21, V 5-6, vt. 33(32-34). sq. 61-73. Izmri. L-11 cm, Baltijas jr ldz 7 cm. Parasti 4-6 cm. Atirgs pazmes. ermenis gais (skat. melno un divplankumu jrasgrunduli). Apakoklis pigmentts ar divm tumm joslm, nav leveida pigmentcijas pie kru spuras pamatnes un piesceka priekjs membrnas aizmugurj mala ir brkaina (skat. jrasgrunduli). Bioloija. Jras piekrastes smilainu un dainu vietu iemtnieks. Parasti sastopams ldz 20 m dzium. Ziem var atrasties ar 60-70 m dzium. Barojas ar bentiskajiem un pelaiskajiem vveidgajiem. Dzvo 1-2 gadus. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz 7 mneu - 1gada vecum. Nrsto maij-august dens temperatr ap 10C jras piekrast ldz 3 m dziumam, turklt trk nek jrasgrundulis. Auglba 2,8-3 tkst. ikru. Ikri bentiski, tiek nrsti zem tukm gliemeu (Mya, Cardium, Tapes) aulm. Ikru daudzums atkargs no aulas lieluma. Mttes ikrus nr vairks porcijs, tos apsarg tvi. Kpuri pelaiski. Izplatba. Austrumatlantija no Spnijas ldz Trumsei (Norvija), Vidusjr un Melnaj jr atsevis viets. Baltijas jr vis piekrast. Latvijas piekrast ir viena no masveidgkajm zivju sugm. Izmantoana. Rpnieciskas nozmes nav. Ir plsgo zivju (mencu, akmeplekstu, zuu, ar tbu) barba.

Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic. Occurring in all but few coastal areas of the Baltic Sea. One of the most common coastal species in Latvia.

Latvijas zivis

34

2004


Gobius niger (L.)melnais jrasgrundulis, meln gobija a: black goby v: Schwarzgrundel z: svart smrbult i: must mudil l: juodasis grundalas k:

Apraksts. ermenis iegarens, drukns, no sniem nedaudz saplacints. Acis izvirztas uz ru. Lpas biezas. Pauris, pakausis, mugura, rkle un kru spuras pamatne klti ar ciklodm zvm; ermea sni - ar ktenodm zvm. aunu vki kaili. Astes stumbrs resns. Divas muguras spuras un viena anl spura. Astes spura noapaota. Vdera spuras savienotas un veido piltuvveida piescekni. Kru spuras lielas, to augjie stari si un brvi. Izteikts dzimumu dimorfisms - tviiem augstkas nepra spuras, ska pirms muguras spuras pamatne un mazks ermea augstums. ermenis brns vai melni brns ar saplstoiem tumiem plankumiem snos, vders dzeltengs. Nrsta laik tvii kst gandrz ogmelni. Morfoloija. D1 VI(V-VII), D2 I/12-13(11-13), A I/10-12, P 17-19(15-20), V I/5, C 13, vt. 28(27-29), sq. 35-41. Izmri. Lielkais no Ziemeeiropas jrasgrunduiem, L-18 cm. Baltijas jr L - ldz 10 cm. Atirgs pazmes. Tums ermenis, pirm muguras spura augsta un smaila, taj 6 stari; pie astes spuras nav tuma plankuma (skat. prjs jrasgrunduu dzimtas zivis). Bioloija. Jras piekrastes zivs. Sastopama ldz 50-75 m dzium gan uz smilainm, gan uz dainm gruntm. Tlas migrcijas neveic. Siltummloa. Barojas galvenokrt ar bentiskajiem vveidgajiem, gliemenm, trpiem. Var sasniegt 4 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz otraj gad. Nrsto no maija ldz augustam dens temperatr, kas augstka par 12C. Auglba ldz 25,5 tkst. ikru. Ikri bentiski, tiek nrsti porcijs zem tukm molusku aulm vai akmeu "ligzds". Nrsts noris 0,8-8 m dzium. Mazui vasar ldz augustam, septembrim uzturas piekrast, ldz 3 m dzium. Izplatba. Ziemeaustrumatlantijas piekraste no Norvu un Baltijas jrm ldz Mauritnijai (pasuga niger), Vidusjr un Melnaj jr (pasuga jozo). Baltijas jras austrumda oti reta, sastopama ldz Helsinkiem un Botnijas lcim, Latvijas piekrast konstatts daas reizes. Izmantoana. Gaa dama, tau maz skaita un nelielo izmru d saimnieciskas nozmes nav. Rietumeirop izmanto k smu mencu un zuu zvej. Kop 1995. gada iekauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.

Summary. Marine coastal species. Distributed in the Northeast Atlantic as a subspecies G. n. niger, and the Mediterranean and Black Seas as a subspecies G. n. jozo. Rare in the eastern part of the Baltic Sea, occurring as far as the Gulfs of Finland and Bothnia. A few records in Latvian coastal waters. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).

Latvijas zivis

35

2004

Kaulzivju klase Stagarveidgo krta Stagaru dzimta

Spinachia spinachia (L.)syn. Spinachia vulgarisjrasstagars a: fifteen-spined stickleback, sea stickleback v: Seestichling z: tngspigg i: raudkiisk l: jrin dygl k:

Apraksts. ermenis slaids, vderda rsgriezum piecautains. Astes stumbrs oti gar un tievs. Gar ermeni vairkas autainu kaula pltnu rindas, kas tuvk astei veido neprtrauktas kaula bruas. Galva gara ar piecstrainu cauruveida purnu. Mute maza. Acis lielas. Pirms muguras spuras 14-17, parasti 15 si dzeloi. Vdera dzeloi mazi, tie atrodas aiz kru spuras. Muguras spura atrodas virs anls; abm tm ir trsstra forma. Astes spura liela, vdekveidga. Mugura un astes stumbrs zaganbrns, sni zeltaini ar tumm svtrm, vders - dzeltens. Muguras spuras un anls spuras priekjs malas melni brnas vai ar melni brniem plankumiem. Morfoloija. D XIV-XVI/5-8, A I/6-7, P 10, V I/1-2, C 12, vt. 40-42, sq.38-44. Izmri. L-22 cm, Baltijas jr L-13,5 cm, W-7,1g. Atirgs pazmes. Uz muguras 14-17 brvi, si dzeloi (skat. prjs stagaru dzimtas zivis). Bioloija. Jras zivs, galvenokrt uzturas piekrast ldz 10 m dzium starp jraszlm. Ziemo nedaudz dzik. Lielus barus neveido. Barojas galveno-krt ar vveidgajiem - airkjviem un snpeldviem (Gammarus). Var sasniegt 2 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavbu sasniedz pirmaj gad. Nrsto aprl-jnij, auglba ldz 1000 ikriem. Tvii veido dres lieluma iegarenu ligzdu starp jraszlm, t parasti novietota nedaudz virs grunts. Ligzda tiek "salmta" ar pau nieru sekrtu. Ikrus nr porcijs pa 150-200 ikriem katr. Iespjams, ka vien ligzd ikrus nr vairkas mttes. Ikrus apsarg tvi. Mazui izias pc 2-3 nedm. Izplatba. Ziemeeiropas rietumu piekraste. Baltijas jr gandrz vis piekrast. oti rets. Latvijas piekrast 80.-90. gados zinmi tikai 3 noeranas gadjumi (pie Salacgrvas un Kurzemes ziemeu piekrast). Noerts ar Daugavas lejtec pie Doles salas (1990.g). Izmantoana. Saimnieciskas nozmes nav. Kop 1995. gada iekauts Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.

Summary. Marine coastal species. Distributed in coastal waters of North European seas, in growths of seaweed. Very rare in Latvia. Only 3 occurrences recorded near Latvia in 1980s - 90s. Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).

Latvijas zivis

36

2004

Kaulzivju klase Mencveidgo krta Mencu dzimta

Enchelyopus cimbrius (L.)syn. Rhinonemus cimbrius, Onos cimbrius, Motella cimbriusjrasvdzele, etrtausteku jrasvdzele a: four-bearded rockling v: Vierbrtelige Seequappe z: fyrtmmad skarlnga i: neljapoiseluts, meljapoiseline meriluts l: keturs vgl k:

Apraksts. ermenis iegarens ar divm muguras spurm un vienu anlo spuru. Pirm muguras spura reducjusies ldz vienam staram. Aiz t sekl riev seko su smalku pavedienveida staru rinda. Galva neliela ar platu muti. Augoklis izbdts uz prieku, strups. Ir etri tausteki: viens uz apakoka, viens auglpas centr un divi katr pus pie rjs nss. Snu lnija ermea priekda izliekta uz augu. Mugura no pelkbrnas ldz sarkanbrnai, sni pelcgi, vdars balts ar zilganpelku nokrsu. Uz sniem, otrs muguras spuras un anls spuras var bt tumi plankumi. Morfoloija. D1 1 + 29-33, D2 45-53, A 39-48, P 15-17, V 5-6, vert. 51-57, sp.br. 9-10. Izmri. L-41 cm, Baltijas jr L-36 cm, parasti 20-30 cm. Atirgs pazmes. Pirm muguras spura reducjusies ldz vienam staram, pie mutes etri tausteki (atirb no prjm jrasvdzelm). Bioloija. Bentiska jras zivs. Sastopama 20-130 m dzium. Galvenokrt uzturas uz dainm gruntm, ar pie relatvi zema dens piestinjuma ar skbekli (ldz 1 ml/l). Uzvedba ptta maz. Veic loklas migrcijas krasta virzien ruden, no krasta - pavasar. Bentofgs. Barojas ar bentiskajiem vveidgajiem, trpiem. Vairoans. Nrsto jras ieplaks no marta ldz augustam. Ikri un kpuri pelaiski. Auglba ap 500 tkst. ikru. Izplatba. Ziemeatlantija; Eiropas piekrast no Biskaja la ldz Islandei un Barenca jras rietumdaai. Baltijas jr ldz Somu la rietumdaai un Botnijas lcim. Jras centrlaj da, pai pavasar, dzik par 80-100 m uz dainm gruntm, vietm biei. Izmantoana. Gaa dama, garga, tau maz skaita d zveja nav izdevga. Mencu barbas objekts.

Summary. Marine demersal species. Distributed in the North Atlantic and the adjacent seas. Occurring in the Baltic Sea as far as the Gulf of Bothnia and western part of the Gulf of Finland. Mostly occurring on muddy bottom in the central Baltic 80 - 100 m deep; quite frequent in some places.

Latvijas zivis

37

2004

Kaulzivju klase Zuveidgo krta Jraszuu dzimta

Conger conger (L.)jraszutis a: conger eel v: Meeraal z: havsl i: meriangerjas l: jrinis ungurys k:

Apraksts. Gar skveida ermenis, gandrz cilindrisks priekgal un saplacints no sniem astes virzien. Zvu nav. Galva nedaudz saplacinta no augas, purns smails. Mute vrsta uz prieku, t ir plaa un sniedzas ldz vertiklei no acs centra. Uz okiem un lemekaula ir nelieli koniski zobi. Lpas biezas, snos mazliet gagas. Muguras spura gara, skas aiz kru spuras aizmugurjs malas un aizem ap 80% no ermea garuma. Muguras spura un anl spura saplst vien nedaudz noapaot astes spur. Kru spura neliela. Vdera spuras nav. Mugura tumi brna, pelnu pelka vai tumi zaa. Vders un sni gaiki - pelki, balti, zeltaini vai brngani. Snu lnija gaia. Dzidens eksemplriem ermenis ir gaiks, bet spurm ir tumas vai gandrz melnas apmales. Morfoloija. D 275-300, A 205-225, P 17-19, C 10, vt. 153-164. Izmri. L-274 cm, W-65 kg. Tvii parasti mazki par mttm. Atirgs pazmes. Gara muguras spura, kas skas uzreiz aiz kru spuras aizmugurjs malas; augoklis un apakoklis viend garum (skat. zuti). Bioloija. Bentiska jras zivs, satopama gan lielos dziumos, gan piekrast. Parasti uzturas uz akmeainm gruntm, piekrastes klints, retk smilains viets. Piekopj vientunieka dzves veidu. Aktvs nakt, dien slpjas spraugs starp akmeiem vai ierokas smilts. Plsjs, galvenokrt barojas ar zivm, tau neatsaks no vveidgajiem - krabjiem, viem-vientuniekiem, ar moluskiem. Vairoans. Dzimumgatavbas sasnieganas vecums nav zinms. Nrsto vasar Atlantijas oken tropu zon, starp Azoru salm un Gibraltru (atsevia populcija ar Vidusjr) 3000-4000 m dzium pelagil. Auglba 3-8 milj. ikru. Nrstojot notiek morfoloiskas un fizioloiskas izmaias - oku atrofija, skeleta deformcija, baroans prtraukana. Pc nrsta iet boj. Kpuru (leptocefalu) attstba ilga. No nrsta vietm 1-2 gadus tie pasvi ldz ar straumm prvietojas uz piekrastes deiem, kur, saniedzot 14-16 cm garumu, iegst pieaugua zua izskatu. Mazui uzturas seklum. Izplatba. Sastopams Ziemeatlantijas Eiropas, Ziemeamerikas un frikas piekrasts. Ziemejr pdj laik sastopams oti reti. Baltijas jr ldz im konstatts rietumda, pdjoreiz 1963. gad pie trlzundes. Kaut gan msu un ar kaimivalstu faunas apkopojumos jras zutis tiek iekauts, tomr pierdjumu par t sastopambu Austrumbaltij un Latvijas piekrast nav. Izmantoana. Saimniecisk nozme neliela. Nelielos daudzumos tas tiek erts u zvej Eiropas piekrast. Tiek vrtts zemk par zuti, kaut gan gaa ir garga, lai ar ne tik maiga un trekna.

Summary. Marine demersal species. Distributed in the seas of the North Atlantic. Declining in the North Sea. Very rare in the Baltic, only occurring in the western part. Though included in lists of fauna of the neighbouring countries, occurrence in the eastern and northern Baltic not confirmed.

Latvijas zivis

38

2004


Cyprinus carpio (L.)karpa, sazns a: carp v: Karpfen z: karp i: karpkala l: karpis, sazanas k: ,

Apraksts. ermenis samr augsts, no sniem nedaudz saplacints. Mute vrsta uz leju. Mugura pelcga vai zaganbrna, sni un vders dzeltengi sudrabains, zeltains vai dzeltengi zagans. Anl spura un astes spura var bt sarkanga. Spogukarpm zvas sedz tikai dau ermea, bet das karpm ermenis ir kails vai ar atsevim zvm. Morfoloija. D 1-4/11-24, A 2-3/4-6, P 1/13-19, V 2/5-9, C 17-19, l.l. 26-42, os.ph. 1.1.3-3.1.1, sp.br. 17-42, vt. 32-39; Latvij D 16-21, A 4-5, l.l. 35-40. Izmri. L-150 cm, W-55 kg, Latvij L-84 cm, l-73 cm, W-8 (19,7) kg. Atirgs pazmes. Muguras spuras un anls spuras pdjais nezarotais stars ar zobiiem (skat. citas zivis). Pie auglpas 4 tausteki (skat. karsu un sudrabkarsu). Muguras spur vairk staru, bet snu lnij mazk zvu nek barbei. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas nelielos baros. Lielkas koncentrcijas veido nrsta un ziemoanas laik. Ziem mazaktva. Novrota ldz 350 km tla migrcija, prvietoans trums 3 km diennakt. Pamatbarba: bentoss un densaugi. Sasniedz 30 (50) gadu, Latvij 15 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-6 gadu vecum, sasniedzot 10-53 cm, Latvij 17-30 cm garumu (l). Auglba no 4 tkst. ldz 2,1 milj. ikru. Nrsto aprl-august, Latvij dos maij-jnij (dens t 10-30C) no 5 cm ldz 3 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-3 piegjienos ar apmram 20 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 8-70 dienas. Parasti ar vienu mtti nrsto 2-7 tvii. Ikri pielp pie augiem, to attstba ilgst 2-13 dienas (60-180 grddienas). Pc izilans kpuri 2-10 dienas pavada, piestiprinjuies pie augiem. Veido hibrdus ar karsu un sudrabkarsu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvijas te-ritorij dos audzta vismaz kop 13. gadsimta. No 1949. ldz 1996. gadam ielaista vairk nek 196 (25%) ezeros un daudzs cits denstilps, vairks no tm ar sazns un Amras sazns (to izdala k pasugu Cyprinus carpio haematopterus), no kuriem selekciontas dsaimniecbs audzjams karpu irnes). No diem mdz nonkt ups un ezeros, k ar daos gadjumos jras piekrast. Dabisks denstilps samr reta. Populciju izveidoans Latvij nav zinma. Novrots dabisks nrsts un mazuu attstba neliel d. Izmantoana. Zvejnieku un makernieku lomos samr reti. Audz dsaimniecbs.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. Farmed in the territory of Latvia in fish ponds since 13th century. Restocked at least in 196 (25%) lakes and other waterbodies from 1949 to 1996. The wild carp (sazan) and the Amur sazan classified as a subspecies C. c. haematopterus stocked in a few waterbodies. Sometimes naturally transferred from fish farms to rivers and lakes or even coastal waters. Quite rare in natural waterbodies. In Latvia reaching maturity when 17 - 30 cm long (l). Spawning in May - June. No established natural populations in Latvia recorded.

Latvijas zivis

39

2004


Carassius carassius (L.)syn. Carassius vulgariskarsa, zeltain karsa a: crucian carp v: Karausche z: ruda i: koger l: auksinis karosas k:

Apraksts. ermenis augsts, no sniem saplacints. Mute vrsta uz prieku vai nedaudz uz augu. Mugura zaganbrna, sni un vders zeltains vai dzeltengi brns. Pirms nrsta tviiem uz aunu vkiem izveidojas nrsta krpias. Morfoloija. D 2-4/14-21, A 2-4/5-8, P 1-2/11-17, V 1-3/6-9, C 19-20, l.l. 26-37, os.ph. 4-4, sp.br. 9-36, vt. 27-37; Latvij D 15-19, A 5-7, l.l. 32-37, sp.br. 28-40. Izmri. L-80 cm, W-5 kg, Latvij l-33 cm, W-1,6 (3) kg. Atirgs pazmes. Muguras spuras un anls spuras pdjais nezarotais stars, ar zobiiem (skat. citas karpu dzimtas zivis). Pie mutes nav tausteku (skat. karpu). Sni zeltaini, kru spuras, vdera spuras un anl spura sarkan-brna (skat. sudrabkarsu). aunu br-ku parasti mazk nek sudrabkarsai. Bioloija. Salddens zivs. Uzturas baros. Ziem mazaktva, ierokas ds. Spj izturt denstilpju izsalanu ldz dm. Latvij pati izturgk zivs attiecb pret skbeka trkumu. Tlas migrcijas neveic. Pamatbarba - bentoss. Sasniedz 40 gadu, Latvij 12 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 2-7 gadu vecum, sasniedzot 7-20 cm, Latvij 11-23 cm garumu (l). Auglba 0,7-513 tkst. ikru. Nrsto maij-august, Latvij jnij-jlij (dens t 13-27C) no 15 cm ldz 3 m dzium. Raksturgs porciju nrsts 2-5 piegjienos ar 10-15 dienu starplaiku. Kopjais nrsta ilgums 30-64 dienas. Ikri pielp pie augiem, to attstba ilgst 2-10 dienas (75-90 grddienas). Pc izilans kpuri 1-3 dienas pavada, piestiprin-juies pie augiem. Veido hibrdus ar karpu un sudrabkarsu. Izplatba. Eiropa un zija. Latvij salddeos viena no visizplattkajm zivju sugm. Sastopama daudzs ups un vairum ezeru un du, k ar jr upju grvu rajonos. No 1958. ldz 1996. gadam ielaista vairk nek 152 (19%) ezeros. Izplatbu veicina ar makernieki. Izmantoana. Zvejnieku un maker-nieku lomos samr reti. Makernieki biei izmanto k smas zivtiu.

Summary. Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. One of the most common Latvian fishes - in many rivers, lakes, ponds, and coastal waters near river mouths. In Latvia reaching maturity when 11 - 23 cm long (l). Spawning in June - July. Restocked at least in 152 (19%) lakes from 1958 to 1996. Quite rare catch for anglers. Used as a bait-fish.

Latvijas zivis

40

2004


Pelecus cultratus (L.)kaze a: kaife, sabrefish v: Ziege z: skrkniv i: nugakala l: oka k:

Apraksts. ermenis samr slaids, no sniem saplacints. Mute vrsta uz augu. Mugura zilgana vai pelcgi zagana, sni un vders sudrabains. Kru spuras, vdera spura un anl spura var bt dzeltenga vai srta. Morfoloija. D 2-4/5-9, A 2-3/23-31, P 1/13-17, V 1-2/5-8, C 19, l.l. 88-121, os.ph. 2.5-5.2, sp.br. 15-24, vt. 44-54; Latvij D 7, A 25-28, l.l. 105-115. Izmri. L-60 cm, W-3,5 kg; Latvij l-37 cm, W-0,5 kg. Atirgs pazmes. Snu lnija zig-zagveida. Kru spuras oti garas, mugu-ras spura izvietota tlk par anls spuras skumu (skat. citas karpu dzimtas zivis). Bioloija. Anadroma salddens zivs. Uzturas baros. Lielkas koncentrcijas veido nrsta laik un izvietojoties ziemoanas bedrs. Ziem mazaktva. Novrota ldz 500 km tla migrcija. Pamatbarba: zivis, bentoss, planktons un den iekritui kukaii. Sasniedz 20 gadu, Latvij 12 gadu vecumu. Vairoans. Dzimumgatavba iestjas 1-7 gadu vecum, sasniedzot 16-28 cm garumu (l). Auglba 1-152 tkst. ikru. Nrsto aprl-jlij (dens t 8-26C) no 10 cm ldz 9 m dzium. Raksturgs vienlaicgs nrsts smilains vai zains viets ups vai jras los (Kuru jom Lietuv), kas ilgst 2-60 dienas. Ikri puspelaiski vai pelaiski, to attstba ilgst 2-8 dienas (70 grddienas). Izplatba. Eiropa un zija. Latvij jau kop gadsimta skuma tiek uzskatta par retu sugu. Latvij 2 eksemplri konstatti Mazaj Baltezer (1929), 1930. gad viens Dezer vai Lilastes ezer. Literatr attiecinta ar uz citiem piejras ezeriem - Juglas un Lielo Baltezeru (1962), k ar uz Gaujas baseinu (1960). 80.-90. gados atsevii eksemplri noerti Irbes grv, Lielup un Vent, jras piekrast pie Ventas, Irbes, Salacas, Daugavas un Vitrupes grvm, k ar urmjraga tuvum. 1993.-1995. gados vairki eksemplri noerti ezer. Izmantoana. Latvij saimnieciskas nozmes nav. Kuru jom (Lietuva) rpnieciski zvejota ldz septidesmito gadu beigm. Kop 1995. gada ieklauta Latvijas Sarkans grmatas reto sugu (3.) kategorij.

Summary. Anadromous or freshwater species. Distributed in Europe and Asia, rare in Latvia. In 1980s - 90s caught in the mouth of the Irbe, the Lielupe, the Venta, and in the sea near the Venta, the Irbe, the Salaca, the Daugava, the Vitrupe, as well as near Riga in the lakes connected with the sea (e.g. u). Included in the Red Data Book of Latvia under the category 3 (rare).

Latvijas zivis

41

2004

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Kefau dzimta

Chelon labrosus (Risso)syn. Mugil chelobiezlpu kefale a: thick-lipped mullet v: Dicklippige Meersche z: tjocklppad multe i: kefaal l: storalp kefal k:

Apraksts. ermenis iegarens, nedaudz cilindrisks, klts ar lielm viegli zdom ciklodm zvm. Zvas ir ar uz galvas. Galva plata, starp acm nedaudz saplacinta no augas. Mute maza, auglpa plata, ts platums lielks par acs diametra pusi, un uz ts ir 1-3 ragveida pauguriu rindas. Acs kaktiu, neskarot varavksneni, nosedz taukplaksts. Muguras spuras atrodas tlu viena no otras. Pirmo no tm veido tikai 4 dzeloaini stari. Astes spura ar lumu. Mugura pelkzila, sni sudrabaini, vders balts, uz ermea sniem 7-8 tumas garenjoslas. Morfoloija. D1 IV, D2 I/8, A III/9, P 17, C 14, sq. 43-47. Izmri. L-75 cm, W-4,5 kg. Atirgs pazmes. Plata auglpa, uz kuras apakjs malas ir 1-3 ragveida pauguriu rindas un gara kru spura -atliekta uz prieku, t nosedz aci (skat. plnlpu kefali). Bioloija. Pelaiska jras zivs, kas biei satopama piekrast, ar esturijos un upju grvs. Vasar, sasilstot denim, gar Eiropas piekrasti migr uz ziemeiem, ruden savukrt atpaka - uz dienvidiem. Bentofga, galvenokrt barojas ar bentiskiem organismiem - am, nematodm, airkjviem, ar detrtu, lielkie eksemplri ar ar moluskiem un vveidgajiem. Vairoans. Nrsto ziem, domjams, ka atklt jr. Ikri un kpuri pelaiski. Galvens nrsta vietas atrodas Dienvideiropas jrs. Izplatba. Eiropas piekraste no Norvijas dienvidiem un Islandes ldz Azoru salm un Madeirai; ar vis Vidusjr un Melnaj jr.Visizplattk kefau suga Ziemeeiropas jru piekrast. Baltijas jr oti reta ieceotja. Ieceo galvenokrt vasar, kad dens ir sasilis. Rietumbaltij un Zviedrijas dienvid-piekrast konstatta vairkkrt, bet Austrumbaltij ldz im tikai vienreiz 1980. gad Rgas lc pie Salacgrvas. Somij pie Pori 1958. gad noerts kefales piederba pie s sugas tiek apaubta. Izmantoana. Ir neliela saimnieciska nozme, galvenokrt Dienvideiropas jrs. Sporta zvejas objekts.

Summary. Marine pelagic species. Distributed along the European coast. The most common mullet in the North European seas. Entering the Baltic very rarely, mostly in summer. Repeatedly recorded in the eastern Baltic and at southern coast of Sweden. One specimen caught in the Gulf of Riga near Salacgrva (1980). The reported specimen in Poori (Finland, 1958) is considered doubtful.

Latvijas zivis

42

2004

Kaulzivju klase Asarveidgo krta Kefau dzimta

Liza ramada (Risso)syn. Mugil capito, Mugil ramadaplnlpu kefale a: thin-lipped mullet, gray mullet v: Dnnlippige Meersche z: tunnlppad multe i: kefaal l: kefal k: -,

Apraksts. ermenis cilindrisks vai nedaudz ovls, klts ar lielm ciklodm zvm. Galva plata, starp acm ieapaa. Taukplaksts rudimentrs, sedz tikai acs stri. Auglpa plna, ts augstums mazks par acs diametra pusi. Zvojums uz galvas sniedzas ldz priekjm nsu atverm. Muguras spuras divas, pirmaj 4 dzeloaini stari. Astes spura ar dziu izgriezumu. Mugura pelkzila, sni sudrabaini, vders balts. Uz sniem parasti tievas garenjoslas, kas izteiktas vjk nek biezlpu kefalei. Morfoloija. D1 IV, D2 I/7-8, A III/8-9, P 17, C17, sq. 44-46 Izmri. L-60 cm, W-2,5 kg Atirgs pazmes. aura auglpa, kas mazka par acs diametra pusi un uz kuras nav ragveida valnu rindu; sa kru spura, atliekta uz prieku, t neaizsniedz aci (skat. biezlpu kefali). Bioloija. Jras zivs, uzturas galvenokrt piekrast. Eirihalna, ieiet los un upju grvs. Salddeos visbiek satopam kefau suga. Veic sezonlas migrcijas - vasar ziemeu virzien, ruden - dienvidu. Bentofgs, barojas ar detrtu, am, skiem bentiskajiem un planktoniskajiem organismiem. Vairoans. Nrsto oktobr-decembr atklt jr. Auglba 3-7 milj. ikru, tos nr pa dam. Ikri un kpuri pelaiski. No Eiropas kefalm nrsto vistlk ziemeos - Lielbritnijas dienvidda. Izplatba. Eiropas piekrast sastopama no Britu salm un Ziemejras ldz Azoru salm. Baltijas jr reta ieceotja. Latvijas piekrast ldz im nav konstatta. Jras ziemeda noerta divreiz: 1923. gad Somu la Kimijoki upes grv un 1953. gad Botnijas la Kalajoki upes grv. Izmantoana. Ir neliela saimnieciska nozme Eiropas dienvidu jrs. Zvejo galvenokrt piekrast. Das valsts audz ar lagns un dos.

Summary. Marine pelagic species. Distributed along the European coast. Entering the Baltic very rarely, mostly in summer. No records near Latvia. Caught twice in the northern Baltic: near the Kimijoki mouth in the Gulf of Finland (1923) and near the Kalajoki mouth in the Gulf of Bothnia (1953).

Latvijas zivis

43

2004


Oncorhynchus keta (Walb.)ketlasis a: chum salmon v: Ketalachs z: hundlax i: keta l: keta k:

Apraksts. ermenis slaids, no sniem saplacints. Mute ar zobiem, vrsta uz prieku. Mugura zila, sni un vders sudrabains. Pirms nrsta tviiem uz sniem izveidojas 4-7 lieli zagani, sarkangi vai violeti plankumi, oki izliecas. Nrsta laik ermenis var bt melns. Mazuiem uz sniem 6-14 lieli tumi plankumi. Morfoloija. D 2-4/9-12, A 3/12-16, P 1-2/13-17, V 1-2/8-11, l.l.(sq.) 118-158, sp.br. 16-26, vt. 59-71. Izmri. L-102 cm, W-20,4 kg. Atirgs pazmes. Ir taukspura. Mute liela ar zobiem (skat. sgu dzimtu). Anlaj spur parasti vairk staru nek lasim, taimiam, forelei un palijai. Lemekaula pltnte nav paplainta, t ir izteikti izvirzta pirms aukslju kauliem (skat. Salmo un Salvelinus ints zivis). Uz lemekaula kta ir zobi (skat. palijas). Uz ermea un spurm nav tumu plankumu un punktu (skat. kuprlasi un kiuu). Bioloija. Anadroma zivs. Uzturas pa vienai. Jr dzvo 2-8 gadus, tad dodas nrstot ups. Mazui drz pc ligzdas atstanas, 1-4 mneus pc izilans, migr uz jru. Novrota ldz 4800 km tla migrcija, prvietoans trums 85 km diennakt. Pamatbarba jr: zivis un vveidgie, mazuiem - vveidgie. Sasniedz 10 gadu

Documents

Latvijas Zivis [Lat]