Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017 · 2016-07-08 · Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S

Lielvārdes novada

attīstības programma

2011. – 2017.gadam

1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S u n S V I D A N A L Ī Z E

Izstrādāja: SIA „NK Konsultāciju birojs” un SIA „AC konsultācijas” apvienība

2011.gads

Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S S I T U Ā C I J A S A N A L Ī Z E

2

Saturs

I. Izmantotie saīsinājumi un termini .............................................................................................................................. 3 II. Ievads ......................................................................................................................................................................... 6 III. Lielvārdes novada pašreizējās situācijas un SVID analīze ...................................................................................... 12 1. Kopsavilkums ........................................................................................................................................................... 12 2. Fizioģeogrāfiskais raksturojums .............................................................................................................................. 15

2.1. Ģeogrāfiskais novietojums un platība ............................................................................................................. 15 2.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija ............................................................................................................................ 16 2.3. Klimats .............................................................................................................................................................. 16 2.4. Dabas resursi .................................................................................................................................................... 17

3. Iedzīvotāji un nodarbinātība .................................................................................................................................... 20 3.1. Iedzīvotāju raksturojums .................................................................................................................................. 20 3.2. Nodarbinātība ................................................................................................................................................... 24

4. Tautsaimniecība....................................................................................................................................................... 26 4.1. Uzņēmējdarbība ............................................................................................................................................... 26 4.2. Ražošanas teritorijas Lielvārdes novadā ........................................................................................................... 28 4.3. Ārvalstu investīcijas .......................................................................................................................................... 29

5. Novada specializācija ............................................................................................................................................... 30 6. Novada funkcionālās ietekmes zona ....................................................................................................................... 31 7. Infrastruktūra .......................................................................................................................................................... 33

7.1. Transporta un satiksmes infrastruktūra ........................................................................................................... 33 7.2. Telekomunikācijas ............................................................................................................................................ 36 7.3. Ūdensapgāde un kanalizācija ........................................................................................................................... 37 7.4. Siltumapgāde .................................................................................................................................................... 38 7.5. Elektroapgāde ................................................................................................................................................... 39 7.6. Gāzes apgāde .................................................................................................................................................... 39 7.7. Atkritumu apsaimniekošana ............................................................................................................................. 40 7.8. Nekustamais īpašums un būvniecība................................................................................................................ 40 7.9. Kapsētas............................................................................................................................................................ 42 7.10.Citi pakalpojumi ............................................................................................................................................... 42

8. Vides stāvoklis ......................................................................................................................................................... 43 8.1. Gaisa kvalitāte .................................................................................................................................................. 43 8.2.Ūdens kvalitāte .................................................................................................................................................. 43 8.3.Trokšņi ............................................................................................................................................................... 43 8.4.Grunts un gruntsūdeņu piesārņojums ............................................................................................................... 44 8.5. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ................................................................................................................ 44

9. Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi..................................................................................................................... 46 9.1. Izglītība ............................................................................................................................................................. 46 9.2. Veselības aprūpe .............................................................................................................................................. 52 9.3. Sabiedrības drošība .......................................................................................................................................... 54 9.4. Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi ......................................................................................................... 55

10. Kultūra un izklaide ................................................................................................................................................. 58 10.1. Kultūras pasākumu norises vietas .................................................................................................................. 58 10.2. Aktīvā atpūta un tūrisms ................................................................................................................................ 60

11. Publiskā pārvalde ................................................................................................................................................... 62 11.1. Novada domes struktūra un funkcijas ............................................................................................................ 62 11.2. Novada pašvaldības budžets .......................................................................................................................... 63 11.3. Dialogs ar sabiedrību ...................................................................................................................................... 70 11.4. Valsts iestādes un organizācijas...................................................................................................................... 70

12. SVID analīze ........................................................................................................................................................... 71 PIELIKUMI .................................................................................................................................................................... 73


3

I. Izmantotie saīsinājumi un termini

1. Saīsinājumi

A/S akciju sabiedrība °C Celsija grādi CSP Centrālā statistikas pārvalde dnn diennakts ES Eiropas Savienība EUR Eiropas Savienības valūta eiro g. gads gs gadsimts ha hektārs HES hidroelektrostacija km kilometrs km

2 kvadrātkilometrs

km3 kubikkilometrs

kW kilovats kWh kilovatstunda LM Labklājības ministrija LR Latvijas Republika LVL Latvijas Republikas valūta – lats LVĢMC Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs m metrs m

2 kvadrātmers

m3 kubikmetrs

milj. miljons m.g. mācību gads mg miligrams MK Ministru kabinets MW megavats NACE ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā NMP neatliekamā medicīniskā palīdzība Nr. numurs NVA Nodarbinātības valsts aģentūra NVO nevalstiskā(-s) organizācija(-s) s sekunde SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību sk. skatīt SVID analīzes matrica (stiprās, vājās puses, iespējas, draudi) t tonna t.sk. tajā skaitā VAS valsts akciju sabiedrība VPII vispārējā pirmsskolas izglītības iestādes u.c. un citi u.tml. un tamlīdzīgi


4

2. Termini

Aglomerācija

Teritorija ar augstu urbanizācijas pakāpi, kura visbiežāk sastāv no šīs teritorijas centra – vienas vai vairākām lielām pilsētām, un apkārtējās teritorijas pilsētām un lauku centriem, kam ir cieši savstarpēji sakari.

Apropriācija Finanšu līdzekļu veltīšana noteiktam mērķim.

Attīstības plānošana

Principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde, nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.

Attīstības programma Vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgās pašvaldības attīstības prioritātes.

Atjaunojamie energoresursi

Vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa [bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos].

Bezdarba līmenis Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieku statusu ieguvušo

īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, parasti tiek atainots procentos.

Bezdarbnieks Darba spējīgs, nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ir darbspējas vecumā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pamata dzīvesvietas un vismaz reizi mēnesī apmeklē šo dienestu.

Dabas resursi Dabas daļas, to skaitā zeme, augsne, zems dzīles, gaiss, ūdens, flora un fauna,

kurām ir ekonomiska, sociāla vai kultūras vērtība.

Darbspējas vecums Iedzīvotāju vecums no 15 līdz 64 gadiem.

Ekonomiski aktīvi uzņēmumi/ komercsabiedrības

Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības), kas ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus un nav pārtraukuši savu darbību.

Ēkas energoefektivitāte Relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums

Starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir pozitīvs, ja dzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu, un negatīvs, ja mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu.

Infrastruktūra Tautsaimniecības teritoriālās struktūras sastāvdaļa, kuru veido transporta, sakaru, enerģētikas, ūdenssaimniecības un citu tīklu un objektu sistēmas, kā arī mājokļi un izglītības, veselības aizsardzības, kultūras, sporta un citi iedzīvotāju aprūpes objekti un to izkārtojums kādā teritorijā.

Natura 2000 teritorijas Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto īpaši aizsargājamo teritoriju tīkls.

Mūžizglītība Jaunu zināšanu, arodu un prasmju apguve mūža garumā.


5

Nodarbinātie iedzīvotāji Visas tās personas (15 un vairāk gadus vecas), kas pārskata nedēļā veica jebkuru darbu vai nu par samaksu naudā vai arī par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Par nodarbinātajiem uzskata arī pašnodarbinātās personas uzņēmējdarbībā, lauku saimniecībā vai profesionālajā praksē. Nodarbināto skaitā ietver arī tās personas, kas strādā, lai iegūtu produkciju pašu patēriņam, ja tas ir nozīmīgs iztikas avots personai vai tās ģimenei.

Perifērija Vienības (t.sk. teritoriālās vienības) ārējā, no centra attālinātā daļa.

Piesārņojums Tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību,

nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu.

Piesārņota vieta Augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.

Potenciāli piesārņota vieta

Augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.

Plānošanas reģions Latvijas teritoriāla vienība, kuru, savstarpēji vienojoties, izveido vietējās pašvaldības reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai.

Projekts Pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar iepriekš noteiktiem finansiāliem, materiāliem un cilvēku resursiem.

Prioritāte Teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm.

Privātais sektors Uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu līdz 50%, visu veidu uzņēmējsabiedrības bez valsts kapitāla daļas, individuālie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, piemājas un personīgās palīgsaimniecības, individuālajā darbā nodarbinātie.

Publiskā pārvalde Valsts, reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņu institūciju kopums.

Sabiedriskais sektors Valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk; sabiedriskās organizācijas.

Stacionārais gaisa piesārņojuma avots

Gaisa piesārņojuma avots, kas nepārvietojas, t.sk. katlu mājas, ražotnes.

Strādājošo skaits Uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās un iestādēs strādājošie (izņemot zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā nodarbinātos).

Stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.

Svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ.

Transferts Normatīvajos aktos paredzēts īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums.

Vīzija

Lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas uzstāda ideālu uz ko tiekties.


6

II. Ievads

Lielvārdes novada attīstības programma 2011.-2017.gadam (turpmāk tekstā – attīstības programma)

izstrādāta saskaņā ar Lielvārdes novada domes 2010.gada 31.marta sēdes Nr.3 lēmumu Nr.37 „Par

Lielvārdes novada attīstības programmas 2010. – 2017.izstrādes uzsākšanu”, kā arī ar Lielvārdes novada

domes 2011.gada 26.janvāra sēdes Nr.1. lēmumu Nr.39 „Par grozījumiem Lielvārdes novada domes

2010.gada 31.marta sēdes Nr.3. lēmumā Nr.37 „Par Lielvārdes novada attīstības programmas 2010. –

2017.izstrādes uzsākšanu”.

Attīstības programmas izstrāde veikta balstoties uz LR normatīvajiem aktiem, kā arī nacionāla, reģionāla un

vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem:

LR normatīvie akti (likumi un noteikumi), kas regulē un ir saistoši attīstības plānošanas

dokumentu un Vides pārskata izstrādei:

▪ LR likums „Par pašvaldībām” (19.05.1994. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

▪ LR likums "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" (18.12.2008. ar grozījumiem līdz

16.09.2010.);

▪ LR likums „Teritorijas plānošanas likums” (22.05.2002 ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

▪ LR likums „Reģionālās attīstības likums” (21.03.2002 ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

▪ LR likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

▪ LR likums „Vides aizsardzības likums” (02.11.2006. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

▪ LR likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.199.3 ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

▪ LR likums “Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

▪ LR likums “Par piesārņojumu” (15.03.2001. ar grozījumiem līdz 16.12.2010.);

▪ LR MK Noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi” (22.07.2003. ar grozījumiem līdz 03.07.2007.);

▪ LR MK Noteikumi Nr. 157 „Kārtība kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”

(23.03.2004. ar grozījumiem līdz 10.11.2009.);

▪ LR MK Noteikumi Nr. 212 „Par dabas liegumiem” (15.06.1999. ar grozījumiem līdz 25.01.2011.);

▪ LR MK Noteikumi Nr. 83 „Par dabas parkiem” (09.03.1999. ar grozījumiem līdz 25.06.2009.);

▪ LR MK Noteikumi Nr.131 „Par dendroloģiskajiem stādījumiem” (20.03.2001. ar grozījumiem līdz

25.06.2009.);

▪ LR MK Noteikumi Nr.668 „Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi”. (30.06.2009.).

Latvijas attīstības plānošanas dokumenti:

▪ Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā);

▪ Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar Ministra kabineta 2006.gada

4.jūlija noteikumiem Nr.564);

▪ Reģionālās politikas pamatnostādnes (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 2.aprīļa rīkojumu

Nr.198);

▪ Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada

9.aprīļa rīkojumu Nr.203);

▪ Latvijas ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnes (apstiprinātas ar MK 2002.gada 15.augusta rīkojumu

Nr.436);


7

▪ Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.–2013.gadam (apstiprināts ar MK 29.10.2007. rīkojumu

Nr.669).

Rīgas plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumenti:

▪ Rīgas reģiona attīstības stratēģija 2000.–2020.gadam (apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona attīstības

padomes sēdē 2008.gada 22.decembrī);

▪ Rīgas reģiona attīstības programma 2005.–2011.gadam (apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona

attīstības padomes sēdē 2005.gada 7.janvārī);

▪ Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums 2005.–2025.gadam (apstiprināts Rīgas

plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2007.gada 2.februārī);

▪ Rīgas plānošanas reģiona inovatīvās attīstības programma 2005.–2010.gadam (apstiprināta Rīgas

plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē 2005.gada 7.janvārī);

▪ Rīgas plānošanas reģiona ekonomikas profils (projekts).

Lielvārdes novada un blakus esošo novadu attīstības plānošanas dokumenti:

Novadi Teritoriālās vienības Teritorijas plānojumi Attīstības programmas

Apstiprināts Grozījumi Apstiprināta

Lielvārdes novads Jumpravas pagasts 19.04.2006. - 26.01.2005.

Lēdmanes pagasts 14.12.2005. - 16.02.2005.

Lielvārdes novads 25.08.2004. 26.08.2009. 30.10.2002.

Ikšķiles novads - 18.10.2006. Tiek izstrādāts 1998.

Ķeguma novads Ķeguma novads 15.02.2006. 21.12.2009. 2009.

Birzgales pagasts 28.12.2006. 30.04.2009. 22.06.2006.

Ogres novads Krapes pagasts 22.11.2006. - 20.01.2011.

Ķeipenes pagasts 21.12.2006. - -

Lauberes pagasts 01.06.2006. - -

Madlienas pagasts 12.07.2006. 20.05.2009. -

Mazozolu pagasts 30.11.2006. - -

Meņģeles pagasts 26.08.2008. - -

Ogres novads 27.04.2006. 12.07.2007. -

Suntažu pagasts 08.02.2006. - -

Taurupes pagasts 25.04.2006. - -

Skrīveru novads - 2006. - -

Avots: Rīgas plānošanas reģions un Skrīveru novada dome

Nozaru attīstības dokumenti (plāni, koncepcijas, pamatnostādnes, programmas un stratēģijas):

Tautsaimniecība un komercdarbība

▪ „Konkurētspējas un inovācijas ietvara programma 2007.–2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406);

▪ „Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes

pamatnostādnes 2010.–2016.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 19.jūnija

rīkojumu Nr.413);

▪ „Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnes” (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2005.gada 23.marta rīkojumu Nr.188);

▪ „Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.–2015.gadam” (apstiprināta 2010.gada 16.martā);

▪ „Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.–2013.gadam”

(apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406);

▪ „Latvijas Rūpniecības attīstības pamatnostādnes 2004.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120).


8

Izglītība un sports

▪ „Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742);

▪ Koncepcija „Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība

profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada

16.septembra rīkojumu Nr.629);

▪ „Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam” (apstiprinātas

ar Ministru kabineta 2010.gada 6.janvāra rīkojumu Nr.5);

▪ „Jaunatnes politikas valsts programma 2009.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2009.gada 27.augusta rīkojumu Nr.589);

▪ „Par Jaunatnes politikas pamatnostādnēm 2009.–2018.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2009.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.246);

▪ „Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2009.gada 16.septembra rīkojumu Nr.631);

▪ „Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2007.gada 23.februāra rīkojumu Nr.111; grozījumi – Ministru kabineta 2009.gada 9.decembra

rīkojumu Nr. 832);

▪ „Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2006.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.542);

▪ „Sporta politikas pamatnostādnes 2004.–2012.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada

15.septembra rīkojumu Nr.632);

▪ „Nacionālā sporta attīstības programma 2006.–2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta

2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838);

▪ Koncepcija „Par valsts un pašvaldību sporta un publisko būvju iekļaušanu programmā „Valsts

aizsardzība, drošība un integrācija NATO”” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 21.aprīļa

rīkojumu Nr.259).

Kultūra

▪ „Kultūras centru darbības attīstības programma 2009.–2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta

2009.gada 2.aprīļa rīkojumu Nr.223);

▪ „Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam „Nacionāla valsts”” (apstiprinātas Ministru

kabineta sēdē 2006.gada 18.aprīlī).

Transports un sakari

▪ „Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2006.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.518)

▪ „Valsts autoceļu tīkla saglabāšanas un attīstības valsts programma (2000.–2015)” (apstiprināta

Transporta attīstības nacionālās programmas koordinācijas padomes 2002.gada 25.februāra sēdē)

▪ „Ceļu satiksmes drošības programma 2007.–2013.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2007.gada

13.aprīļa rīkojumu Nr.209)

▪ Koncepcija „Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006.–2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta

2005.gada 27.decembra rīkojumu Nr.839);

▪ „Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstības koncepcija 2010.–2013.gadam” (apstiprināta ar

Ministru kabineta 2010.gada 6.maija rīkojumu Nr.248).

Vides aizsardzība un dabas resursi

▪ „Vides monitoringa programmas pamatnostādnes 2009.–2012.gadam” (apstiprinātas ar Ministra

kabineta 2009.gada 11.marta rīkojumu Nr.187);


9

▪ „Nacionālais vides politikas plāns 2004.–2008” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 4.februāra

rīkojumu Nr.81 ar grozījumiem, kas pieņemti ar Ministru kabineta 2006.gada 22.decembra rīkojumu

Nr.996);

▪ „Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.–2015.gadam” (apstiprināta ar

Ministru kabineta 2007.gada 20.decembra rīkojumu Nr.830);

▪ „Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programma 2007.–2011.gadam” (apstiprināta ar

Ministru kabineta 2007.gada 14.jūnija rīkojumu Nr.371);

▪ „Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.–2010.gadam” (apstiprināta ar 2005.gada 6.gprīļa

rīkojumu Nr.220) (dokuments nav aktuāls pēc 3 mēnešiem, atbilstoši MK norādei);

▪ „Nacionālais ieviešanas plāns par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem 2005.–2020.gadam” (ap-

stiprināts ar Ministru kabineta 2005.gada 31.marta rīkojumu Nr.206);

▪ „Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.–2012.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta


▪ „Vides politikas pamatnostādnes 2009.–2015.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2009.gada 31.jūlija rīkojumu Nr. 517);

▪ „Zemes politikas pamatnostādnes 2008.–2014.gadam” (apstiprinātas ar MK 2008.gada 13.oktobra

rīkojumu Nr.613);

▪ „Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma” (apstiprināta MK 2000.gada 16.maijā, protokols

Nr.23, 22§);

▪ „Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku, meža un zivju ģenētisko resursu

ilgtermiņa saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programma 2007.–2009.gadam” (apstiprināta ar

Ministru kabineta 2007.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr.213);

▪ „Latvāņu izplatības ierobežošanas programma 2006.–2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta

2006.gada 6.jūnija rīkojumu Nr.426);

▪ „Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada

18.aprīļa rīkojumu Nr.273) ;

▪ „Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006.–2012.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta


▪ „Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571);

▪ „Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.–2013.gadam” (apstiprinātas ar

Ministru kabineta .2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.835);

▪ Programma „Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā 2003.–2010.gadam” (apstiprināta ar

Ministru kabineta 2003.gada 19.decembra rīkojumu Nr.800);

▪ „Rīcības programma prioritāro zivju ūdeņu un peldūdeņu piesārņojuma samazināšanai un kvalitātes

nodrošināšanai” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa rīkojumu Nr.232);

▪ „Rīcības programma komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma

samazināšanai” (apstiprināta ar Ministra kabineta 2004.gada 31.marta rīkojumu Nr.181);

▪ „Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un

augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem” (apstiprināta ar

Ministra kabineta 2004.gada 18.marta rīkojumu Nr.163);

▪ „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcija” (apstiprināta ar Ministra kabineta 2007.gada

20.novembra rīkojumu Nr.718);

▪ „Integrētās augu aizsardzības politikas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam” (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr. 558).

Lauku attīstība

▪ “Latvijas Lauku attīstības programma 2007.–2013.gadam” (apstiprināta ar 28.06.2010. Eiropas

Komisijas lēmumu)


10

▪ „Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.–2013.gadam” (apstiprināts ar MK 2006.gada

17.oktobra rīkojumu Nr.797)

Veselība

▪ „Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma”

(apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 20.decembra rīkojumu Nr.1003);

▪ Pamatnostādnes „Veselīgs uzturs” 2003.–2013.gadam (apstiprinātas ar 2003.gada 4.septembra

Rīkojumu Nr.556);

▪ Pamatnostādnes „Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadam” (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2008.gada 6.augusta rīkojumu Nr.468);

▪ Pamatnostādnes „e-Veselība Latvijā” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 17.augusta

rīkojumu Nr.560);

▪ Pamatnostādnes „Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” (apstiprinātas ar Ministru kabineta

2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.326).

Sociālā palīdzība un sociālā aprūpe

▪ Programma „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai personām ar garīga

rakstura traucējumiem 2009.–2013.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 5.marta

rīkojumu Nr.157);

▪ „Profesionāla sociālā darba attīstības programma 2005.–2011.gadam” (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2005.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.413);

▪ Plāns „Bērniem piemērota Latvija 2010.–2012.gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada

9.jūnija rīkojumu Nr. 324);

▪ Programma „Vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.–2011.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta

2008.gada 18.jūnija rīkojumu Nr.343);

▪ „Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2008.gada 17.aprīļa rīkojumu Nr.213);

▪ „Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.–2015.gadam”

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2005.gada 10.augusta rīkojumu Nr.544);

▪ „Bērnu noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu programma 2009.–

2011.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 3.septembra rīkojumu Nr.605);

▪ „Sociālās drošības tīkla stratēģija” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2010.gada 18.augusta rīkojumu

Nr. 490).

Sabiedrība un valsts pārvalde

▪ „Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2008.gada 3.jūnija rīkojumu Nr. 305);

▪ „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes 2005.–2014.gadam” (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra rīkojumu Nr.98);

▪ „Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008.–2012.gadam” (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2008.gada 30.jūnija rīkojumu Nr. 366).

Drošība un sabiedriskā kārtība

▪ „Nacionālās drošības koncepcija” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija sēdēs

protokolu Nr. 44).

Attīstības programmas izstrādes procesā izmantots LR Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

2010.gada 23.septembrī aktualizētais dokuments “Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei

reģionālā un vietējā līmenī”.


11

Attīstības programmas izstrādes pamatojums:

▪ Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 2009.gada 1.jūlijā ir izveidots Lielvārdes

novads, tajā apvienojot agrāko Lielvārdes novadu, Lēdmanes pagastu un Jumpravas pagastu. Katrai no

šīm pašvaldībām ir izstrādāta attīstības programma, taču, apvienojoties vienā novadā, ir jābūt

izstrādātai jaunai attīstības programmai visam novadam;

▪ Pēdējo gadu laikā valsts un starptautiskajā mērogā notikušas ievērojamas sociālekonomiskās attīstības

tendenču izmaiņas, kuras jāņem vērā, plānojot novada attīstību;

▪ Attīstības programma paredzēta novada pašvaldības vidēja termiņa budžeta un veicamo investīciju

plānošanai, tādējādi nodrošinot racionālu finanšu līdzekļu izmantošanu, un to koncentrēšanu izvirzīto

attīstības mērķu sasniegšanai.

Attīstības programma sastāv no šādām daļām:

▪ 1.daļa – Pašreizējās situācijas un SVID analīze:

· Pašreizējās situācijas analīze raksturo novada dabas un cilvēkresursus, apskata tautsaimniecību,

infrastruktūru, vides stāvokli, izglītības, kultūras un publiskās pārvaldes jomas.

· SVID analīze apskata novada stiprās un vājās puses, iespējas un draudus.

▪ 2.daļa – Stratēģiskā daļa:

· Sadaļa „Resursi un specializācija” identificē novada unikālos resursus, kā arī specializāciju, kas

raksturo novadu 2010.gadā un uz kādu novads tiecas 2030.gadā.

· Vīzija ilustrē attīstības mērķi, uz ko tiecas Lielvārdes novads.

· Ilgtermiņa un vidēja termiņa prioritātes, mērķi, rīcības un sasniedzamie rezultāti identificē

novada attīstības prioritātes ilgtermiņā (2030.gads) un vidējā termiņā. Šajā sadaļā uzstādīti arī

attīstības kvantitatīvie un kvalitatīvie mērķi.

· Investīciju plānā uzskaitīti visi pašvaldības attīstības projekti, kas ar pašvaldības lēmumu tiks

uzsākti vai jau tiek realizēti, lai sasniegtu stratēģiskajā daļā izvirzītās prioritātes, mērķus un rīcības

virzienus.

· Rīcības plānā uzskaitītas projektu idejas, ko pašvaldība ir iecerējusi realizēt, bet vēl nav pieņēmusi

lēmumu par to īstenošanu.

Stratēģiskajā daļā analizēta arī attīstības programmas saskaņotība ar citiem plānošanas

dokumentiem, rīcības virzienu ietekme uz vidi, aprakstīts programmas izstrādes process, kā arī

aprakstīts veids, kā tiks ieviesta un uzraudzīta programma.

▪ Pielikumi. Informatīvi materiāli, kas kalpo kā attīstības programmu papildinošs, informatīvs materiāls.


12

III. Lielvārdes novada pašreizējās situācijas un SVID analīze

1. Kopsavilkums

Fizioģeogrāfiskais raksturojums

▪ Lielvārdes novads atrodas Rīgas aglomerācijas zonā (attālums no Lielvārdes līdz Rīgai – 52 km), kas

rada iespējas piesaistīt svārstmigrantus un uzņēmumus.

▪ Novads ir bagātīgi nodrošināts ar pazemes dzeramā ūdens resursiem. Artēziskā ūdens kvalitāte

kopumā ir laba, taču tam ir paaugstināts dzelzs saturs.

▪ Pretstatā Latvijas vidējam rādītājam, novadā lauksaimniecības zemes platība ir lielāka nekā mežu

platība (novadā lauksaimniecības zeme aizņem 49,9%, Latvijā vidēji – 33,2%).

▪ Raksturīgas nozīmīgas dabas un kultūras mantojuma un ainavas vērtības.

Iedzīvotāji un nodarbinātība

▪ 2011.gada 1.janvārī Lielvārdes novadā dzīvoja 11 339 iedzīvotāji.

▪ 22. blīvāk apdzīvotā pašvaldība Latvijā (novadā – 50,5 iedz./km2, Latvijā vidēji 34,8 iedz./km

2).

▪ Pretstatā Latvijā vērojamam procesam, pēdējo piecpadsmit gadu laikā iedzīvotāju skaits novadā

pieaudzis. Pēc pieauguma 2006. – 2008.gadā 2009. un 2010.gadā novadā vērojama iedzīvotāju skaita

samazināšanās. (Salīdzinājumā ar 1995.gadu 2011.gada sākumā Lielvārdes novadā ir par 7,1% vairāk

iedzīvotāju, Latvijā – par 10,5% mazāk iedzīvotāju).

▪ Iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam ir nedaudz augstāks nekā vidēji valstī (novadā – 15,22%,

Latvijā – 13,72%). Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars līdz 2010.gada sākumam palielinājās,

2011.gada sākumā fiksēta tā samazināšanās.

▪ 2009. un 2010.gadā vērojama krasa nodarbinātības samazināšanās, tomēr bezdarba līmenis (10,9%

2010.gada janvārī) ir zemāks nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā (13,2%) un kaimiņu novados, un

ievērojami zemāks nekā vidēji Latvijā (16,6%).

▪ Darba samaksa ir zemāka nekā vidēji valstī (2010.g. 1.ceturksnī publiskajā sektorā novadā 362 LVL,

valstī 446 LVL, privātajā sektorā uzņēmumos ar darbinieku skaitu virs 50 novadā 304 LVL, valstī 421

LVL).

Tautsaimniecība

▪ Novadā darbojas mazi, vidēji un mikrouzņēmumi (2008.gadā – 478 uzņēmumi). Lielvārdes novadā nav

lielu uzņēmumu.

▪ Novadā ir 42 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir mazāk nekā vidēji Latvijā (55,6).

▪ Galvenās tautsaimniecības nozares ir lauksaimniecība, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, ieguves

rūpniecība un karjeru izstrāde, kā arī specializētie būvdarbi.

▪ Lielākais uzņēmumu skaits ir lauksaimniecības nozarē (2008.gadā – 118 uzņēmumi).

▪ Novadā atrodas un aktīvi tiek izmantotas dolomīta, smilts – grants un smilts iegulas.

▪ Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2009.gadā bija SIA „PREISS Agro” (lauksaimniecības mašīnu, iekārtu

un to piederumu vairumtirdzniecība), SIA „VEINA PLUS” (mazumtirdzniecība), SIA „Preiss Būve”

(būvdarbi), SIA „Mark Invest Latvia” (grants un smilts karjeru ieguve), SIA „MRK” (cauruļvadu, apkures

un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana).

▪ Kopējais investīciju apjoms novadā ir ļoti neliels.


13

Infrastruktūra

▪ Novadu šķērso nozīmīgs autoceļš A6 ar augstu satiksmes intensitāti. Tas fiziski sadala lielāko novada

apdzīvoto vietu – Lielvārdes pilsētu.

▪ Pašlaik tiek rekonstruēts novada ziemeļos esošais ceļš P80, kas 2012.gadā atslogos A6 autoceļu un

uzlabos novada ziemeļu daļas saikni ar Rīgas aglomerāciju.

▪ Vietējie autoceļi, kas savieno novada apdzīvotās vietas, ir sliktā stāvoklī un vērojama situācijas

pasliktināšanās.

▪ Pašvaldības pārziņā esošo ceļu un ielu stāvoklis ir slikts, vērojama situācijas pasliktināšanās. 53% no

ielu kopgaruma ir ar grants segumu.

▪ Lielvārdi un Jumpravu ar Rīgu savieno dzelzceļš, kas sniedz iespēju nokļūt Rīgas centrā salīdzinoši ātrāk

(aptuveni viena stunda) nekā no pašas Rīgas pilsētas perifērijas.

▪ Sabiedriskā autotransporta saikne starp Rīgu un Lielvārdi ir laba (12 – 18 reisi dienā vienā virzienā),

taču starp Lielvārdi un Lēdmani tā ir vāja, un starp Lielvārdi un Jumpravu kursē tikai autobusi

izglītojamo pārvadājumiem.

▪ Novadā ir nodrošināti telekomunikāciju pakalpojumi – fiksētie un mobilie telesakari, digitālā televīzija,

internets.

▪ Centralizētas ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas izveidotas Lielvārdē, Lēdmanē,

Jumpravā un Dzelmēs. Dzelmēs nav bioloģisko attīrīšanas iekārtu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir

nolietojušās Lēdmanē un Jumpravā.

▪ Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus novadā izmanto 45,7% iedzīvotāju, centralizēto

notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pakalpojumus – 46,2% iedzīvotāju.

▪ Lielvārdes pilsētā pieejama dabasgāze no maģistrālā gāzes vada.

▪ Centralizētas siltumapgādes sistēmas izveidotas Lielvārdē (dabasgāze), Lēdmanē (cietais kurināmais)

un Jumpravā (šķelda un koksne).

▪ Lielākā daļa novada iedzīvotāju izmanto centralizētu atkritumu savākšanas sistēmu, atkritumu

šķirošanas sistēma nav izveidota. Atkritumu apsaimniekošanas sistēma novadā tiek uzlabota.

▪ Pašvaldības īpašumā un tai piekritīgi ir tikai ap 4% no novada zemes platības, 72,8% atrodas fizisko un

juridisko personu īpašumā vai lietošanā, 22,8% valsts īpašumā vai tai piekritīgi un 0,4% ir jaukts statuss.

▪ Novadā trūkst būtiski sadzīves pakalpojumi, t.sk. ķīmiskā tīrītava, sadzīves tehnikas remonts.

Vides stāvoklis

▪ Kopumā vides stāvoklis Lielvārdes novadā ir labs, novadā nav izteiktu piesārņojuma problēmu un avotu

un nav vērojama vides stāvokļa degradācija.

▪ Nozīmīgākie stacionārie gaisa piesārņojuma avoti Lielvārdes novadā ir siltumapgādes uzņēmumi

(centralizētās siltumapgādes sistēmas 2009.gadā saražoja 125 kg oglekļa dioksīda uz vienu novada

iedzīvotāju).

▪ Novadā atrodas vairākas vērtīgas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tai skaitā trīs Natura 2000

teritorijas – „Ogres ieleja”, „Daugava pie Kaibalas” un mikroliegums „Dzelmes”.

▪ Lielvārdes novada iedzīvotāji un to saimnieciskā darbība kopumā atstāj nelielu ietekmi uz ūdens

kvalitāti, tomēr nepietiekami attīrīti notekūdeņi nokļūst tieši Natura 2000 teritorijās.

Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi

▪ Lielvārdes novadā vērojams pieprasījuma pieaugums pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās

palīdzības, palielinājies iedzīvotāju skaits sociālā riska grupās. Pēdējo trīs gadu laikā sociālās palīdzības

apjoms palielinājies par 60%, jo īpaši strauji pieaugot 2009.gadā ekonomiskās krīzes dēļ.


14

▪ Lielvārdes novadā ir 11 izglītības iestādes: divas pirmsskolas izglītības iestādes, piecas vispārējās

izglītības iestādes, trīs – profesionālās ievirzes iestādes, viena – speciālās izglītības iestāde. Vispārējās

izglītības kvalitāte novadā uzskatāma par labu.

▪ Novadā ir konkurētspējīgs pamata un vidējās vispārējās izglītības piedāvājums, speciālās izglītības un

profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums, bet nav pieejami tālākizglītības un augstākās izglītības

pakalpojumi.

▪ Lielvārdes novadu potenciāli var apdraudēt valsts nozīmes riskus radoši objekti, tai skaitā Pļaviņu HES,

maģistrālais gāzes vads, kā arī ceļi un dzelzceļš, pa kuriem cauri novada teritorijai tiek vestas bīstamās

kravas.

Kultūra un izklaide

▪ Lielvārdes novadā ir 8 pašvaldības finansētas kultūras iestādes, kas nodrošina plašu kultūras un

amatiermākslas piedāvājumu.

▪ Kultūras pasākumu skaits 2007. – 2009.gados pieaudzis no 162 līdz 208 (par 28%), apmeklētāju skaits –

no 18 257 līdz 22 310 (pieaugums par 22%).

▪ Bibliotēku lasītāju skaits 2007. – 2009.gados pieaudzis no 3 392 līdz 3 705 (par 9%).

▪ Lielvārdes novadā atrodas Andreja Pumpura muzejs – nozīmīgs kultūras un tūrisma objekts.

Publiskā pārvalde

▪ Lielvārdes novada pašvaldības pārziņā atrodas 27 pašvaldības iestādes un aģentūras.

▪ Pretstatā iepriekšējos gadu pieaugumam novada pamatbudžeta un speciālā budžeta ieņēmumi un

izdevumi 2009. un 2010.gadā strauji samazinājušies. 2010.gadā pamatbudžets ir 5 494 053 LVL, kas

atbilst 74% no 2008.gada pamatbudžeta, bet speciālais budžets – 158 176 LVL, kas atbilst 30% no

2008.gada speciālā budžeta.

▪ Novada pamatbudžets tiek veidots bez deficīta, speciālajā budžetā 2008. – 2009.gadā izveidojās

deficīts.

▪ Turpmākajos gados prognozējama pakāpeniska budžeta ieņēmumu palielināšanās.

▪ Lielvārdes novadam ir iespēja uzņemties papildus kredītsaistības jaunu attīstības projektu īstenošanai,

tomēr šo papildus saistību apmērs nedrīkst pārsniegt 150 – 200 tūkstošus latu gadā.

▪ Vairāk kā puse no pamatbudžeta tiek izmantota novada izglītības iestāžu darba nodrošināšanai

(2009.gadā – 51%, 4 406 833 LVL).

▪ Novada iedzīvotājiem regulāri tiek piegādāta informācija par pašvaldībā notiekošo un ir iespēja risināt

aktuālās problēmas sadarbībā ar pašvaldību.


15

2. Fizioģeogrāfiskais raksturojums

2.1. Ģeogrāfiskais novietojums un platība

▪ Novads patreizējās teritoriālās robežās izveidots 2009.gadā.

▪ Lielvārdes novada platība ir 22 577,6 ha1

un to veido šādas teritoriālās vienības:

· Jumpravas pagasts – 8 744,1 ha;

· Lēdmanes pagasts – 7 826 ha;

· Lielvārdes pilsēta un Lielvārdes pagasts (bij. Lielvārdes pilsētas lauku teritorija) – 6 007,5 ha.

▪ Administratīvais centrs – Lielvārdes pilsēta.

▪ Citas nozīmīgākās novada apdzīvotās vietas: Lēdmane, Jumprava, Dzelmes un Kaibala.

▪ Lielvārdes novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas labajā

krastā, Rīgas plānošanas reģionā.

▪ Novads robežojas ar šādām pašvaldībām (sk. 2.1. – 1.attēlu):

· Ķeguma novads:

· Birzgales pagasts (pretējā Daugavas krastā);

· Rembates pagasts;

· Ogres novads:

· Krapes pagasts;

· Lauberes pagasts;

· Madlienas pagasts;

· Skrīveru novads.

2.1. – 1.attēls

Lielvārdes novads un kaimiņu pašvaldības

Latvijas novadu kartes fragments, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

▪ Attālums no Lielvārdes līdz Rīgas centram pa autoceļu – 52 km.

1 Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats.


16

▪ Attālums no Lielvārdes līdz Lēdmanei pa autoceļu ir 15,6 km, no Lielvārdes līdz Jumpravai – 17,6 km un

no Jumpravas līdz Lēdmanei – 12,5 km.

Lielvārdes novads atrodas Rīgas aglomerācijas zonā. Attālums no Lielvārdes līdz Rīgai ir 52 km.

2.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija

▪ Novada ziemeļu daļa atrodas līdz pat 85 m virs jūras līmeņa, novada dienvidu daļa pie Daugavas krasta

atrodas 31 – 33 m virs jūras līmeņa.

▪ Lielvārdes novads atrodas Viduslatvijas nolaidenuma DA daļā un Lejasdaugavas senlejā.

▪ Lejasdaugavas senleja ir sekla kanjonveida ieleja ar diviem stāviem, no kuriem apakšējo veidojusi

Daugava, bet augšējo, vairākus kilometrus plato senleju – liela ledāju kušanas ūdeņu straume, kas

pastāvēja ledus laikmeta beigu posmā.

· Augšējā stāva krasta terase Lielvārdes novadā ir 6 – 20 m augsta, lēzena un nav izteikta.

· Apakšējā stāva terase ir 10 – 30 m augsta, daudzviet veidojot ainaviskus stāvkrastus. Daugavas un

tās sāngravu krastos vietām izveidojušies zemi augšdevona Daugavas svītas dolomītu un

dolomītmerģeļu atsegumi, Lielvārdes pilsētā veidojot izteiksmīgo Rumbiņas ūdenskritumu.

▪ Novada teritoriju klāj kvartāra periodā veidojusies morēna un aluviālie – upju veidotie nogulumi.

· Daugavas senlejā kvartāra iežu segas biezums nepārsniedz dažus metrus.

· Novada ziemeļu daļā kvartāra nogulumi sasniedz 10 – 40 m biezumu.

▪ Zem kvartāra iežiem ieguļ pamatieži, kuru augšpusē atrodas augšdevona Katlešu, Daugavas un Ogres

svītu ieži – galvenokārt dolomīti un dolomītmerģeļi, arī karbonātiski māli un smilšakmeņi.

▪ Ģeomorfoloģiskie procesi novadā kopumā ir tipiski pārējai Latvijai un tiem nav raksturīga būtiska

ietekme uz saimniecisko dzīvi.

· Ķeguma HES ūdenskrātuves mainīgais līmenis izraisa Daugavas krastu eroziju, kas, galvenokārt,

vērojama Lielvārdes pilsētas austrumu daļā. Šī procesa rezultātā noskalota daļa no tādiem

vērtīgiem kultūras pieminekļiem, kā Dieva kalns un Lielvārdes pilskalns.

· Mazākām novada upēm ir raksturīgi plūdi, kas atsevišķos gadījumos izraisa plašāku upju palieņu

teritoriju applūšanu.

· Lielāka mēroga plūdi, ko varētu radīt Daugavas pārplūšana, tika novērsti līdz ar Daugavas HES

kaskādes izbūvi.

Ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem procesiem Lielvārdes novadā nav būtiskas ietekmes uz

saimniecisko dzīvi.

2.3. Klimats

▪ Lielvārdes novads atrodas Viduslatvijas klimatiskajā zonā, ko raksturo mēreni silts un samērā sauss

klimats.

▪ Valdošie vēji ziemā pūš no D – DR, vasarā – no R un ZR.

▪ Stipri vēji (virs 15 m/s) ir 10 – 45 dienas gadā.

▪ Gada vidējā temperatūra Lielvārdes novadā ir ap 5,6°C, janvārī no -6,1°C līdz -1,2°C, jūlijā no 16°C līdz

19,4°C.

▪ Bezsala periods pie Daugavas ilgst 130 – 140 dienas2, veģetācijas periods ilgst aptuveni 170 – 180

dienas.

2 Dabas lieguma “Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības plāns, 2008 – 2018.


17

▪ Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir ap 600 – 780 mm. Vairāk nokrišņu ir pagasta ziemeļu daļā, kur ir

lielāki virsmas absolūtie augstumi un pauguraināks reljefs.

▪ Aptuveni 117 – 144 dienas gadā ir ar nokrišņiem.

▪ Ziemā grunts sasalums smilšmālā sasniedz ap 1 m dziļumu, smiltī un mālsmiltī – līdz 1,2 m.3

▪ Ledus novada upēs parasti veidojas novembra trešajā nedēļā un iziet marta beigās.

Klimatiskajiem apstākļiem Lielvārdes novadā nav īpašu atšķirību no vidējiem klimatiskajiem apstākļiem

Latvijā.

2.4. Dabas resursi

Derīgie izrakteņi

� Lielvārdes novadā esošās derīgo izrakteņu atradnes atrodas Jumpravas pagastā (sk. 2.4. – 1.tabulu).

2.4. – 1.tabula Derīgie izrakteņi, atradnes, to izmantošana un krājumi Lielvārdes novadā, 2010.g. sākums

Derīgais izraktenis

Atradnes nosaukums

Uzņēmējsabiedrība, licences izmantošanas

periods Izmantošana

Krājumi 01.2008., tūkst m3



Dolomīts Jaunarāji SIA „Mark Invest Latvia”

06.03.2008. – 05.03.2018. Šķembām, būvniecībai

219,17 186,01 103,73

Dolomīts Lauciņi SIA „Ikšķiles olis”

23.08.2007. – 22.08.2017. Šķembām 294,70 198,37 180,08

Smilts - grants Dzelmes VAS „Latvijas autoceļu

uzturētājs” 26.05.2008. – 20.06.2015.

Būvniecībai un ceļu būvei

72,01 63,97 54,75

Smilts - grants Jaunarāji SIA „Mark Invest Latvia”

06.03.2008. – 05.03.2018.

Būvniecībai, šķembu ražošanā

73,60 68,41 56,10

Smilts – grants un smilts

Lauciņi SIA „Ikšķiles olis”,

23.08.2007. – 22.08.2017. Būvniecībai 66,50 50,86 48,68

Informācijas avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

▪ Teorētiski neliela apjoma kūdras ieguvei piemēroti vairāki novadā esošie purvi, piemēram Grēperu

purvs Lēdmanes pagastā. Lēdmanes pagastā atrodas Grāvkalnu atradne, kas izmantojama smilts –

grants ieguvei nelielā daudzumā.4

▪ Kristāliskais pamatklintājs novada teritorijā satur arī dzelzsrūdas iegulas. Atradnes atrodas ap 940 –

1200 m dziļumā zem zemes un izraisa tikai teorētisku interesi.

Lielvārdes novadā atrodas un aktīvi tiek izmantotas dolomīta, smilts – grants un smilts iegulas.

Ūdeņi un purvi

▪ Zem ūdens atrodas 1 058 ha (4,7%) no novada teritorijas.

▪ Nozīmīgākā upe ir Daugava, kas apmēram 24 km garā posmā plūst gar novada dienvidu daļu.

· No Dzelmēm līdz pagasta dienvidrietumiem upi uzpludinājis Ķeguma hidroelektrostacijas dambis, kas

atrodas apmēram 5 km lejpus Lielvārdei.

· Upes platums pie robežas ar Skrīveru novadu ir ap 330 – 550 m, savukārt pie Lielvārdes pārsniedz 1

km.

· Ūdenskrātuves vidējais dziļums – 6,3 m.

· Vidējā Daugavas gada notece pie Lielvārdes ir 20,45 km3, vidējais caurplūdums – 9840 m

3/s.

3 Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums, paskaidrojuma raksts. 2005. 4 Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums 2005. – 2017.gadam, Paskaidrojuma raksts pielikums “Vides pārskats”


18

▪ Ogres, Lobes un Aviekstes upes šķērso novada ziemeļu daļu.

· Tās plūst pa maz pārveidotām, samērā seklām kanjonveida ielejām ar stāvkrastiem un nelieliem

Ogres svītas smilšakmeņu un dolomītu atsegumiem.

· Ogres upes ieleja ir 100 – 270 m plata, 6 – 8 m dziļa, pašas upes platums ir 15 – 30 m.

· Aprēķinātais Ogres upes 30 dienu minimālais caurplūdums ziemā ir 71 m3/s, vasarā – 3,19 m

3/s.

5

· Uz Aviekstes ir izbūvēta Aviekstes HES (30 kW, kopš 2006.g. nedarbojas, nav sertificēta) un uz

Lobes – Lobes dzirnavu HES (saražo līdz 1 milj. kWh gadā).

▪ Līdzīgi kā citur Latvijā, Lielvārdes novadā ir bagāti labas kvalitātes pazemes dzeramā ūdens resursi.

· Artēziskais ūdens tiek iegūts no devona perioda Pļaviņu, Daugavas, Ogres un Amatas svītu iežiem

40 – 170 m dziļumā.

· Šim ūdenim ir paaugstināts dzelzs saturs, kuru attīra ar ūdens atdzelžošanas iekārtu palīdzību.

· Daudzviet no kvartāra nogulumiem tiek iegūts arī seklāks gruntsūdens līdz 12 m dziļumam,

visbiežāk šim nolūkam izmantojot fluvioglaciālo smilts nogulumu slāņus.

▪ Purvi aizņem tikai 62,9 ha – 0,3% no novada platības. Šis rādītājs ir daudzkārt zemāks, nekā vidēji

Latvijā (ap 5%), jo novadā nav plašāku beznoteces ieplaku.

▪ Daugavā un Ogrē ir nozīmīgi zivju resursi, kurus nepieciešams regulāri papildināt.

Novads ir labi nodrošināts ar dzeramā ūdens resursiem. Artēziskajam ūdenim ir paaugstināts dzelzs saturs,

un to ir nepieciešams attīrīt.

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme

▪ Lauksaimniecībā izmantotās zemes 2010.gada sākumā aizņēma 11 246 ha – 49,9% no novada platības6,

pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju – 33,2%.

▪ Lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursi degradējas novecojošās novadgrāvju un meliorācijas

sistēmas dēļ.

▪ Pēc lietošanas veida, lauksaimniecības zemes platība iedalās šādi:

· Aramzeme – 7 685 ha;

· Ganības – 2 321 ha;

· Pļavas – 1 034 ha;

· Augļu dārzi – 206 ha.

Meži

▪ Meži klāj aptuveni 76 km2 (33,8%) novada platības, kas ir mazāk, nekā vidēji Latvijā (45%).

▪ Jumpravas pagastā mežu platības īpatsvars ir augstāks (42,2%), Lēdmanes un Lielvārdes pagastos meži

aizņem ap 27 – 30% platības.

▪ Salīdzinoši zemo mežu īpatsvaru nosaka relatīvi laba augsnes kvalitāte, tādēļ agrākās mežu platības

laika gaitā pārveidotas par lauksaimniecībā izmantojamu zemi.

Lielvārdes novadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (49,9%) ir lielāka nekā vidēji Latvijā

(33,2%) un būtiski pārsniedz kopējo mežu platību (33,8%).

5 Dabas parka “Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns no 2008.gada līdz 2018.gadam. SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian

Environment”, 2008. Dati no Lielpeču hidroloģiskās stacijas lejpus Lēdmanes pagastam. 6 Lielvārdes novada pašvaldības dati


19

Ainavas

▪ 3 – 5 km plašā joslā gar Daugavu raksturīga plaša, atklāta ainava.

▪ Novada ziemeļu un austrumu daļai raksturīga mozaīkveida ainava ar lēzeniem pauguriem.

▪ Izteiksmīgākie ainavas elementi novadā ir upju ielejas:

· Daugavas upes koridors ar plašiem, atvērtiem skatiem ir novada ainavas raksturīgākais elements.

Līdztekus populārajiem skatu punktiem pie Lielvārdes baznīcas un pilskalna, nepietiekami

novērtētas un izcilas Daugavas ielejas ainavas vērtības atrodamas arī citur novadā, tai skaitā pie

Kaibalas un Dzelmēm.

· Īpaša novada ainavas vērtība ir Ogres upes un tās pieteku ielejas ar daudzveidīgu, bieži pirmatnīgu

ainavu, kas padara Ogres upi par īpaši pievilcīgu vietu ūdenstūrismam.

▪ Novada ziemeļu daļai raksturīga arī mežāru ainava, kuras pamatstruktūru veido mežu zemes ar ārēm –

mazākām pļavām. Pēdējo 100 gadu laikā daļa no agrākās atklātās ainavas ir apmežojusies, palielinot

mežu teritoriju.

▪ Pēc 2000.gada novada meži fragmentēti ar daudzām cirsmām.

Dabas un kultūras mantojums

▪ Lielvārdes novadā atrodas salīdzinoši liels skaits dabas un kultūras pieminekļu, kas izraisa interesi no

tūrisma un/vai zinātnes viedokļa (sk. 4.pielikumu). Novadā atrodas:

· 12 valsts vai vietējas nozīmes aizsargājamie arhitektūras un mākslas pieminekļi;

· 7 valsts vai vietējas nozīmes aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi;

· 2 valsts aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi;

· 1 valsts aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis.

▪ Lielvārdes novadā atrodas viens dabas parks, trīs dabas pieminekļi, viens dabas liegums un trīs

mikroliegumi (skatīt Attīstības programmas 8.5. sadaļu).

▪ Valsts aizsardzībā esošo dižkoku skaits nav precīzi noteikts. Var prognozēt, ka līdz ar vairāku sugu

dižkoku minimālā izmēra samazināšanu, saskaņā ar 2010.gada 16.marta MK noteikumiem Nr.264

„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, valsts

aizsardzībā esošu dižkoku skaits Lielvārdes novadā ir lielāks, nekā apzināts līdz šim.

▪ Salīdzinoši liela daļa novadā esošo pieminekļu (12 valsts un vietējas nozīmes dabas un kultūras

pieminekļi) ir koncentrēti vienuviet – Lielvārdes parkā un tā tuvumā. Līdz ar to Lielvārdes parks ir

savdabīgs novada identitātes un reprezentācijas simbols.

▪ Novada kultūras un dabas mantojums nav pilnībā apzināts, netiek veikta uzskaite.

Lielvārdes novadā atrodas nozīmīgas dabas un kultūras mantojuma un ainavas vērtības.


20

3. Iedzīvotāji un nodarbinātība

3.1. Iedzīvotāju raksturojums

Skaits un apdzīvotības blīvums

▪ 2011.gada 1.janvārī Lielvārdes novadā dzīvoja 11 339 iedzīvotāji (sk. 3.1. – 1.tabulu).

3.1. – 1.tabula

Iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā, kaimiņu pašvaldībās un Latvijā, 2011.gada 1.janvāris

Teritorija Iedzīvotāju skaits Apdzīvotības blīvums (cilvēki uz 1 km2)

Lielvārdes novads 11 339 50,5

Ogres novads 38 741 39,2

Ķeguma novads 6 301 12,9

Skrīveru novads 4 055 38,8

Latvija 2 236 910 34,8

Informācijas avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

▪ Pēc apdzīvotības blīvuma 2010.gada sākumā Lielvārdes novads ir 22.vietā Latvijā (no 118

pašvaldībām), un, neskaitot republikas pilsētas, – 13.vietā no 109 pašvaldībām. Lielvārdes novadā

iedzīvotāju blīvums ir lielāks nekā kaimiņu pašvaldībās.

▪ Lielvārdes novadā 2011.gada sākumā dzīvoja 1,03% Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju, pēc

iedzīvotāju skaita Lielvārdes novads bija 11. lielākā administratīvā teritorija (no 30) Rīgas plānošanas

reģionā.

Skaita izmaiņas

▪ Pēdējo piecpadsmit gadu laikā iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā ir pieaudzis. 1995.gada sākumā

tagadējā Lielvārdes novada teritorijā dzīvoja 10 592 cilvēki, 2011.gada sākumā – 11 339 cilvēki (par

7,1% vairāk).

▪ Iedzīvotāju skaita pieauguma tendence ir pretēja valstī kopumā novērojamam procesam: Latvijā

iedzīvotāju skaits no 1995.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam samazinājās par 263 670 cilvēkiem

(par 10,5% mazāk).

▪ Iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā 15 gadu laikā pieaudzis straujāk nekā kaimiņu pašvaldībās (sk. 3.1.

– 1.attēlu). No 1995.gada sākuma līdz 2010.gada sākumam Lielvārdes novadā iedzīvotāju skaits

pieauga par 7,55%, Ķeguma novadā pieauga par 2,85%, Skrīveru novadā pieauga par 0,1%, Ogres

novadā samazinājās par 3,93% un Latvijā samazinājās par 10,09%.

3.1. – 1.attēls Iedzīvotāju skaita izmaiņas Lielvārdes novadā, kaimiņu novados un Latvijā, procentos pa piecu gadu periodiem,

1990.gada sākums – 2009.gada beigas

Līknes ataino iedzīvotāju skaita procentuālās izmaiņas no piecu gadu perioda sākuma līdz beigām.

Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde


21

▪ No 2006.gada sākuma līdz 2009.gada sākumam iedzīvotāju skaits novadā palielinājās par 269

iedzīvotājiem, no 2009.gada sākuma līdz 2011.gada sākumam samazinājās par 129 iedzīvotājiem (sk.

3.1. – 2.attēlu). Kritumu 2009. – 2010.gadā noteica krasais dzimstības samazinājums un mirstības

pieaugums ekonomiskās krīzes ietekmē.

3.1. – 2.attēls Iedzīvotāju skaita izmaiņas Lielvārdes novadā, 2006. – 2011.gads


▪ Iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2007.un 2008.gadā bija pozitīvs, jo dzimušo skaits norādītajos gados

bija lielāks nekā mirušo skaits.

▪ 2009.gadā, samazinoties dzimstībai un palielinoties mirušo skaitam, dabiskais pieaugums strauji

samazinājās (sk. 3.1. – 3.attēlu).

3.1. – 3.attēls

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums, dzimstība un mirstība Lielvārdes novadā uz 1000 iedzīvotājiem, 2005. – 2009.gads


▪ 2009.gadā novadā uz dzīvi pārcēlās 249 cilvēki, savukārt novadu atstāja 295, tādējādi veidojot negatīvu

migrācijas saldo -46.

▪ Salīdzinājumam, Ogres novadā migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2009.gadā samazinājās par 111,

Ķeguma novadā par 6.

▪ Laika posmā līdz 2017.gadam, Lielvārdes novadā var prognozēt iedzīvotāju skaita stabilizēšanos.

Sagaidāms, ka, pārvarot ekonomisko krīzi un, valstij aktīvāk risinot demogrāfiskās situācijas problēmas,

iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītāji uzlabosies, tuvojoties vai pat pārsniedzot nulles līmeni. Tāpat

sagaidāms, ka, uzlabojoties satiksmes infrastruktūrai starp Lielvārdes novadu un Rīgu, uzlabosies arī

migrācijas saldo.


22

Lielvārdes novads ir salīdzinoši blīvi apdzīvots, un, pretstatā Latvijā kopumā vērojamam procesam,

iedzīvotāju skaits novadā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis. Pēc pieauguma 2006. – 2008.gadā 2009. un

2010.gadā iedzīvotāju skaits samazinās.

Iedzīvotāju struktūra

▪ 2006. – 2011.gadā sieviešu skaits bija aptuveni 53% un vīriešu skaits – 47%.

▪ 2011.gada janvārī novadā bija 2 164 bērni (aptuveni 19% no visiem iedzīvotājiem), no tiem vecumā no

0 līdz 6 gadiem 736 bērni, savukārt vecumā no 7 līdz 18 gadiem – 1 428 bērni.7

▪ Samazinoties dzimstībai, laika posmā no 2007.gada sākumam līdz 2011.gada sākumam vērojama

iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaita samazināšanās.

▪ Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam īpatsvars novadā ir nedaudz augstāks nekā vidēji valstī (sk. 3.1. –

4.attēlu).

3.1. – 4.attēls Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaits Lielvārdes novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2007. –

2011.gads, gada sākums


▪ Darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvars novadā kopš 2010.gada sākuma nedaudz pārsniedz

darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvaru valstī (sk. 3.1. – 5.attēlu).

3.1. – 5.attēls Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2007. – 2011.gads,

gada sākums


7 www.pmlp.gov.lv


23

▪ Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars novadā ir zemāks kā valstī kopumā (sk. 3.1. – 6.attēlu).

3.1. – 6.attēls Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits Lielvārdes novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2007. –

2011.gads, gada sākums


Lielvārdes novadā līdz 2010.gada sākumam pieauga darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, tomēr

2011.gadā šis īpatsvars samazinājās. Tā kā vērojama pakāpeniska iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam

īpatsvara samazināšanās, gaidāms, ka nākotnē (vidējā termiņā un ilgtermiņā) darbspējas vecuma

iedzīvotāju skaits samazināsies.

▪ 84% iedzīvotāju Lielvārdes novadā ir latviešu tautības un 9% iedzīvotāju ir krievu tautības. Pārējie 7%

iedzīvotāju ir baltkrievu, ukraiņu, poļu un citas tautības iedzīvotāji (sk. 3.1. – 7.attēlu).

3.1. – 7.attēls Iedzīvotāju skaits Lielvārdes novadā pēc nacionālā sastāva 2011.gada sākumā



24

3.2. Nodarbinātība

▪ Sabiedriskajā un privātajā sektorā strādājošo skaits, izņemot privātā sektora komersantus ar

nodarbināto skaitu zem 50, 2010.gada 1.ceturksnī bija 677.

▪ Laikā no 2009.gada 3.ceturkšņa līdz 2010.gada 1.ceturksnim, nodarbināto skaits samazinājies par 98.

▪ Visstraujākais nodarbināto skaita samazinājums – par 71 – 2009.gada pēdējos divos ceturkšņos un

2010.gada 1.ceturksnī bija mazumtirdzniecības nozarē (sk.3.2. – 1.tabulu).

3.2. – 1.tabula

Strādājošo skaits pamatdarbā pa darbības veidiem pēc NACE klasifikatora, 2009. – 2010.gads

Nozare 2009 2010

Saldo 3.cet 4.cet 1.cet

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) 56 51 51 -5

Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (01) 56 51 51 -5

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) 71 63 69 -2

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (35) 71 63 69 -2

Būvniecība (F) 38 34 30 -8

Specializētie būvdarbi (43) 38 34 30 -8

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G)

167 106 96 -71

Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus (47) 167 106 96 -71

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) 49 54 57 +8

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (84) 49 54 57 +8

Izglītība (P) 337 327 317 -20

Izglītība (85) 337 327 317 -20

Veselība un sociālā aprūpe (Q) 19 19 21 +3

Sociālā aprūpe bez izmitināšanas (88) 19 19 21 +3

Māksla, izklaide un atpūta 38 37 36 -2

Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības (90) 19 18 18 -1

Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība (91) 19 19 18 -1


▪ Strādājošo skaita samazinājums 2009. – 2010.gados veicinājis bezdarba līmeņa palielināšanos.

▪ 2009.gada janvārī bezdarba līmenis novadā bija 3,8%, 2010.gada janvārī tas sasniedza 10,9%.

▪ Bezdarba līmenis novadā 2010.gada janvārī (10,9%) bija zemāks nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā

(13,2%) un kaimiņu novados.

▪ 2007.gadā 75% no bezdarbnieku skaita bija sievietes, savukārt 2009.gadā – 51%.

▪ Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem laika posmā no 2007. līdz 2009.gadam lielākais

bezdarbnieku skaits bija mazumtirdzniecības veikala pārdevēja profesijā (2007.g. – 25 bezdarbnieki,

2008.g. – 17 bezdarbnieki, 2009.g. – 47 bezdarbnieki).

▪ Laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gadam lielākā daļa bezdarbnieku Lielvārdes novadā bija ar

profesionālo izglītību (sk. 3.2. – 1.attēlu).


25

3.2. – 1.attēls Bezdarbnieku skaits Lielvārdes novadā sadalījumā pēc izglītības līmeņa, 2007. – 2009.gads


▪ 2009.gadā lielākais bezdarbnieku skaits bija vecuma grupās no 20 līdz 24 gadiem, no 40 līdz 44 gadiem

un no 45 līdz 49 gadiem. Katrā no šīm grupām tie veido aptuveni 13% no kopējā bezdarbnieku skaita.

▪ Darba tirgus un uzņēmējdarbības attīstību novadā kavē kvalificētu speciālistu trūkums.

Bezdarba līmenis Lielvārdes novadā ir nedaudz zemāks nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā un ievērojami

zemāks nekā vidēji Latvijā.

Darba samaksa

▪ Lielvārdes novadā 2010.gada 1.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa publiskajā sektorā novadā bija

362 LVL, zemāka nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā un valstī.

▪ Privātajā sektorā, uzņēmumos ar vismaz 50 darbiniekiem, Lielvārdes novadā vidējā bruto darba

samaksa 2010.gada 1.ceturksnī bija 304 LVL, zemāka nekā vidēji Rīgas plānošanas reģionā un valstī (sk.

3.2. – 2.tabulu).

3.2. – 2.tabula Bruto darba samaksa sabiedriskajā un privātajā sektorā (nodarbināto skaits vismaz 50) Lielvārdes novadā, Rīgas

plānošanas reģionā un Latvijā, 2009.g. 3. un 4. ceturksnis, 2010.g. 1.ceturksnis, latos

Teritorija, sektors 2009.g. 3.cet. 2009.g. 4.cet. 2010.g.1cet.

Lielvārdes novads, publiskais sektors 412 355 362

Rīgas plānošanas reģions, publiskais sektors 556 531 495

Latvija, publiskais sektors 496 464 446

Lielvārdes novads, privātais sektors ar vismaz 50 darbiniekiem 331 318 304

Rīgas plānošanas reģions, privātais sektors ar vismaz 50 darbiniekiem 477 473 465

Latvija, privātais sektors ar vismaz 50 darbiniekiem 430 425 421


Lielvārdes novadā raksturīga zemāka darba samaksa nekā vidēji valstī un Rīgas plānošanas reģionā.


26

4. Tautsaimniecība

4.1. Uzņēmējdarbība

▪ Rūpnieciskajai ražošanai Lielvārdes novadā atvēlēta aptuveni 135 – 140 ha plaša teritorija:

· Lielākā daļa no šīs teritorijas atrodas līdzās A6 šosejai un Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnijai;

· Novadu veidojošo pagastu teritorijas plānojumā kā ražošanas teritorijas atzīmētas arī vairāk kā 15

zemnieku saimniecības.

▪ Lielvārdes novadā darbojas 478 ekonomiski aktīvie tirgus dalībnieki: komersanti, pašnodarbinātas

personas, zemnieku saimniecības.

▪ No 2005.gada līdz 2007.gadam ekonomiski aktīvo tirgus sektora dalībnieku skaits palielinājās par 91,

bet 2008.gadā dalībnieku skaits samazinājās par 37 (sk. 4.1. – 1.attēlu).

4.1. – 1.attēls Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits Lielvārdes, Skrīveru, Ogres un Ķeguma novadā, 2005. – 2008.gads


▪ 2008.gadā novadā uz 1000 iedzīvotājiem bija 42 uzņēmumi. Salīdzinājumam Ogres novadā uz 1000

iedzīvotājiem bija 46 uzņēmumi, Ķeguma novadā 45, Skrīveru novadā 36. Šis rādītājs ir zemāks, nekā

vidēji Latvijā – 55,6.

▪ Lielākais ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits novadā ir lauksaimniecības nozarē. 2005. –

2007.gadā vienību skaits šajā nozarē palielinājās par 21, 2008.gadā samazinājās par 28 vienībām.

▪ Otra lielākā nozare novadā ir vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu

remonta nozare. Šajā nozarē ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits no 2005.gada līdz

2008.gadam palielinājās par 14 vienībām.

▪ Laika periodā no 2005.gada līdz 2008.gadam bija vērojama tendence palielināties aktīvo tirgus sektora

vienību skaitam būvniecības nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē,

mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (sk. 4.1. –

1.tabulu).

4.1. – 1.tabula Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits Lielvārdes novadā pa nozarēm 2005. – 2008.gadā

Nozare (NACE kods) 2005 2006 2007 2008 2009*

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) 125 133 146 118 14

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G)

66 71 77 80 78

Citi pakalpojumi (S) 31 29 31 53 8

Būvniecība (F) 19 19 27 35 29


27

Nozare (NACE kods) 2005 2006 2007 2008 2009*

Apstrādes rūpniecība (C) 40 41 41 35 1

Veselības aizsardzība (Q) 29 30 36 31 1

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) 11 20 22 30 16

Transports un uzglabāšana (H) 25 24 23 24 23

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) 24 21 29 21 5

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) 7 9 9 8 8

Māksla, izklaide un atpūta (R) 2 5 6 7 6

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) 6 6 8 6 8

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība(N) 1 3 7 5 3

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B) 2 2 3 3 3

Izglītība (P) 2 1 4 2 2

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D)

3 2 1 2 1

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) 2 1 2 0 0

Nav noteikta nozare 13 26 27 18 0

*provizoriskā informācija, bez datiem par pašnodarbinātām personām, zvejnieku un zemnieku saimniecībām Informācijas avots: LR Centrālā statistikas pārvalde

▪ Lielvārdes novadā uzņēmumu skaits pēc to lieluma 2008.gadā bija šāds:

· 426 mikrouzņēmumi (šī termina izpratnē pirms 2010.gada likumdošanas izmaiņām – 1-9 darbinieki;

apgrozījums ≤2 milj. EUR);

· 45 mazie uzņēmumi (10-49 darbinieki; apgrozījums ≤10 milj. EUR);

· 7 vidējie uzņēmumi (50-249 darbinieki; apgrozījums ≤50 milj. EUR);

· Novadā nav lielu uzņēmumu (virs 250 darbiniekiem; apgrozījums >50 milj. EUR).

4.1. – 2.attēls Lielvārdes novadā reģistrētie uzņēmumi pēc to lieluma 2005.-2008.gadā


▪ 4 vidējie uzņēmumi (vairāk nekā puse) un 11 (1/4 daļa) mazo uzņēmumu 2008.gadā darbojās

vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kā arī automobiļu un motociklu remonta nozarē.

▪ Visvairāk mikrouzņēmumu (aptuveni ceturtā daļa – 111 uzņēmumi) darbojās lauksaimniecības,

mežsaimniecības un zvejniecības nozarē.

▪ Pēdējo gadu laikā reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits svārstās diezgan lielā amplitūdā (sk. 4.1. –

3.attēlu).

▪ Kopumā laikā no 2006.gada līdz 2009.gadam reģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedza likvidēto

uzņēmumu skaitu.


28

4.1. – 3.attēls Reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits Lielvārdes novadā 2005. – 2009.gadā

Informācijas avots: Lursoft

▪ Novadā biežāk sastopamās reģistrētās uzņēmējdarbības formas 2009.gadā bija sabiedrības ar

ierobežotu atbildību (445 uzņēmumi), zemnieku saimniecības (193 uzņēmumi), individuālie uzņēmumi

(90 uzņēmumi) un individuālie komersanti (55 uzņēmumi).

▪ Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2009.gadā bija SIA „PREISS Agro” (lauksaimniecības mašīnu, iekārtu

un to piederumu vairumtirdzniecība), SIA „VEINA PLUS” (mazumtirdzniecība), SIA „Preiss Būve”

(būvdarbi), SIA „Mark Invest Latvia” (grants un smilts karjeru ieguve), SIA „MRK” (cauruļvadu, apkures

un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana).8

▪ Uzņēmumi ar lielāko apgrozījuma pieaugumu 2009.gadā attiecībā pret 2008.gadu bija – a/s „Haitek”

(par 83%, lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība), SIA „GM

HELICOPTERS” (77%, kravu aviopārvadājumi), SIA „ECO BUILD LATVIA” (64%, kokmateriālu,

būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība), SIA „MARK INVEST LATVIA” (39%); SIA

„BEAVERSS” (26%, mežistrāde).9

▪ Reģistrēto uzņēmumu skaits pārsniedz novadā esošo ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu, jo daļa

uzņēmumu saimniecisko darbību Lielvārdes novadā neveic.

▪ Novada lielākajās apdzīvotajās vietās – Lielvārdē, Lēdmanē un Jumpravā nepieciešams labiekārtot vai

izveidot tirgus laukumus.

▪ Novadā nepieciešams apzināt un apkopot informāciju, kā arī sakārtot uzņēmējdarbības attīstībai

piemērotās teritorijas, tajā skaitā bijušās ražošanas teritorijas.

▪ Novadā nepieciešams izstrādāt stratēģiju uzņēmējdarbības atbalstam un mārketingam, kā arī izveidot

institūcijas uzņēmējdarbības atbalstam.

Lielvārdes novadā darbojas mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi. Novadā nav neviena liela

uzņēmuma. Visvairāk uzņēmumu darbojās lauksaimniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības,

automobiļu un motociklu remonta nozarēs.

4.2. Ražošanas teritorijas Lielvārdes novadā

▪ Saskaņā ar teritorijas plānojumu, Lielvārdes novadā ir šādas teritorijas, kurām teritorijas plānotā

(atļautā) izmantošana ir noteikta ražošanas teritorijas (pilsētā darījumu – ražošanas teritorijas)10

:

· Lielvārdē – 504 901 m2 (t.sk. pašvaldības 119 620 m

2);

· Lielvārdes pagastā – 367 156 m2;

8 https://www.lursoft.lv/estadistic?act=UR_STAT&novads=100015436&id=391

9 www.lursoft.lv

10 Platības ir aptuvenas .


29

· Jumpravas pagastā – 986 216 m2 (t.sk. pašvaldības 6 746 m

2);

· Lēdmanes pagastā – 544 380 m2 (t.sk. pašvaldības 11 800 m

2).

▪ Lēdmanes un Jumpravas pagastos galvenokārt ražošanas teritorijas noteiktas īpašumiem, kuros notiek

lauksaimnieciskā ražošana – ražošanas teritorija noteikta maza – ap ēkām;

▪ Lielvārdē lielākā teritorija ir bijušās Lauktehnikas, PMK teritorija, Lāčplēša alus teritorija. Lielvārdes

pagastā galvenokārt Kaibalā (augkopības komplekss, siltumnīcu teritorija, zvēru ferma u.c.).

▪ Pašvaldības teritorijas ir iznomātas vai uz tām atrodas pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi,

piemēram ūdenstorņi u.t.t.

Lielvārdes novadā teritorijas, kurām plānotā (atļautā) izmantošana ir noteikta ražošanas teritorijas (pilsētā

darījumu – ražošanas teritorijas) ir 240,3 ha platībā. Pašvaldības teritorijas ir iznomātas vai uz tām atrodas

pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi.

4.3. Ārvalstu investīcijas

▪ Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Lielvārdes novadā laika posmā no 1991.gada janvāra līdz 2010.gada

oktobrim bija 162 177 lati.

▪ Lielākās investīcijas nākušas no Lielbritānijas (63 600 LVL), Lietuvas (36 520 LVL) un Vācijas (17 320

LVL).

Laika posmā no 1991.gada janvāra līdz 2010.gada oktobrim Lielvārdes novads piesaistījis 162 177 LVL

ārvalstu tiešās investīcijas.


30

5. Novada specializācija

▪ Lielvārdes novads ir labiekārtota, pievilcīga un droša darba un dzīves vieta, kurā cilvēki labprāt uzturas,

dzīvo un atgriežas. Novada ģeogrāfiskais novietojums Rīgas aglomerācijas teritorijā un novadu

šķērsojošie valsts nozīmes autoceļi un dzelzceļš veicina darbaspēka svārstmigrāciju. Iedzīvotāji izvēlas

strādāt ārpus novada, savukārt kā dzīvesvietu izvēlas Lielvārdes novadu.

▪ Novada kultūras tradīcijas un dabas (ainavas) resursi veido Lielvārdes novadu par kultūras un tūrisma

pakalpojumu centru, kur ir iespējas apmeklēt mākslas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumus,

tādējādi radot pievilcīgāku dzīves telpu.

▪ Novadā tiek piedāvāta elastīga un plaša izglītības sistēma, kas vērsta uz integrētas profesionālās

izglītības attīstību.

▪ Lielvārdes novadā ir efektīva pašvaldības pārvaldes sistēma, kur, racionāli izmantojot esošos resursus,

tiek veicināta pašvaldības funkciju deleģēšana un uzņēmējdarbības attīstība.

▪ Lielvārdes novads – videi draudzīgas uzņēmējdarbības novads. Novadā veiktie ieguldījumi

infrastruktūrā, izglītībā un pētniecībā vecina uzņēmējdarbību, kurā tiek izmantotas inovatīvas

tehnoloģijas un radīta produkcija ar augstu pievienoto vērtību.

▪ Novadā turpina attīstīties nozares, kurās šobrīd ir aktīva uzņēmējdarbība: lauksaimniecība, t.sk.

bioloģiskā, netradicionālā lauksaimniecība, augkopība, piensaimniecība, lopkopība, pakalpojumu

nozare, tūrisms, t.sk. izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, rūpniecība, t.sk. ieguves rūpniecība un

karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, pārtikas produktu ražošana;

▪ Lielvārdes novads ir atvērts jebkurai citai nozarei, kas ir saimnieciski un ekonomiski pamatota un

nenodara būtisku kaitējumu videi, īpaši uzsverot tādas nozares kā:

▪ mežistrāde un kokapstrāde;

▪ metālapstrāde un elektronika;

▪ transports un loģistika;

▪ informācijas tehnoloģijas;

▪ atjaunojamie energoresursi;

▪ būvniecības nozare.


31

6. Novada funkcionālās ietekmes zona

▪ Lielvārdes novadu – Rīgas aglomerācijas zonas sastāvdaļu – raksturo intensīva mijiedarbība ar šīs

aglomerācijas centru – Rīgu un kaimiņu pašvaldībām (sk. 6. – 1. tabulu).

6. – 1.tabula

Lielvārdes novada funkcionālās ietekmes zonas raksturojums

Funkcionālā

ietekme

Sadarbības

teritorijas

Sadarbības tēmas Skaidrojums

1. Izglītība Rīga, Ķeguma novads, Skrīveru novads,

Ogres novads, Aizkraukles novads

Mūžizglītība

Profesionālās ievirzes izglītība

Profesionālās izglītība

Vispārējā izglītība

Augstākā izglītība

Lielvārdes novads piedāvā konkurētspējīgus speciālistu pakalpojumus izglītības nozarē – logopēds, psihologs u.c.

Lielvārdes novadu var veidot kā izglītības koordinācijas centru sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām.

Lielvārdē tiek piedāvāta profesionālās ievirzes izglītība mākslas un sporta jomās.

Lielvārdes novada jaunieši izmanto profesionālās izglītības iegūšanas iespējas citu pašvaldību izglītības iestādēs.

Lielvārdes novadā potenciāli varētu attīstīt profesionālās un augstākās izglītības piedāvājumu.

2. Infrastruktūra Rīga, Ogre, Salaspils, Aizkraukle

Sabiedriskais transports

Ceļi, dzelzceļš

Kopīga Daugavas izmantošana

Sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām, kas atrodas Daugavas krastā, attīstāmi kopīgi pakalpojumi, izmantojot ūdens resursus.

Lielvārdes novadā darbojas vairāki transporta pakalpojumu sniedzēji.

Lielvārdes novadu šķērso viens galvenais un viens reģionālais autoceļš, kā arī dzelzceļš.

3. Kultūra Rīga, Ogres novads, Skrīveru novads, Ķeguma novads

Kopīgi veidoti atraktīvi tūrisma pakalpojumi

Kopīgi organizēti pasākumi

Lielvārdes novads vēsturiski attīstījies kā kultūras centrs.

Novadā sadarbībā ar citām pašvaldībām nepieciešams attīstīt atraktīvu muzeja piedāvājumu.

Novadu raksturo daudzveidīgs amatiermākslas piedāvājums. Profesionālās mākslas pakalpojumi tiek pirkti vai piesaistīti no ārpuses.

4. Darba tirgus Rīga, Ogres novads Nodarbinātība Novads ir pietiekami ērti sasniedzams, lai varētu apvienot dzīvošanu Lielvārdes novadā ar darbu citās pašvaldībās. Papildus motivācija šādai izvēlei ir novada pievilcība un drošība.

5. Veselības aprūpe

Rīga, Ogres novads

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība

Lielvārdes novada iedzīvotāji veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā saņem Ogrē un Rīgā.

Lielvārdes novadā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, kas sniedz pakalpojumus arī kaimiņu pašvaldībām.

6. Sociālie pakalpojumi

Ogres novads, Skrīveru novads, Rīga

Sociālo pakalpojumu pieejamība

Lielvārdes novads pērk ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus pieaugušajiem un bērniem, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, krīzes centra un patversmes


32

Funkcionālā

ietekme

Sadarbības

teritorijas

Sadarbības tēmas Skaidrojums

pakalpojumus.

7.Sadzīves pakalpojumi

Ķeguma novads, Ogre

Sadzīves pakalpojumu pieejamība

Lielvārdes novadā ir pieejami vairāki lielveikali, ēdināšanas iestādes, ko izmanto kaimiņu pašvaldību iedzīvotāji.

Lielvārdes novadā nav pietiekams sadzīves pakalpojumu piedāvājums un pēc tiem nākas doties uz Ogri vai Rīgu.


33

7. Infrastruktūra

7.1. Transporta un satiksmes infrastruktūra

Valsts autoceļi

Lielvārdes novadu šķērso divi nozīmīgi valsts autoceļi: galvenais autoceļš A6 un reģionālais autoceļš P80, kā

arī vairāki vietējie autoceļi.

Galvenais autoceļš A6 (Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Paternieki)) pieder Eiropas

nozīmes ceļu tīklam, tam piešķirts numurs – E22. Šis ceļš:

▪ Šķērso novadu R – A virzienā ap 23 km garā posmā.

▪ 2011.gadā novada teritorijā plānoti šī ceļa seguma pastiprināšanas darbi.

▪ Autoceļš virzās gar Daugavu, šķērso Lielvārdes pilsētu, kā arī Kaibalas un Dzelmes ciemus.

▪ Ceļš ir asfaltēts, ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

▪ Vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz šī ceļa pakāpeniski pieauga no 4 955 automašīnām

1996.gadā līdz 2007.gadam, kad tā sasniedza 8 679 automašīnas. Pēc tam intensitāte kritās un

2010.gadā satiksmes intensitāte bija 7 228 automašīnas diennaktī.

▪ Autoceļš ir nozīmīgākā autosatiksmes saikne starp Latvijas centrālo un R daļu ar ostām no vienas puses

un valsts DA daļu ar starptautiskas nozīmes ceļiem Baltkrievijas un Krievijas centrālās daļas virzienā no

otras puses.

▪ Autoceļš virzās cauri Lielvārdes pilsētai, sadalot to divās daļās. Augstā satiksmes intensitāte rada

paaugstinātu trokšņa un piesārņojuma līmeni apdzīvotā vietā, kā arī rada satiksmes drošības risku.

▪ Autoceļš Lielvārdes novadā šķērso vairākas apdzīvotas vietas (Dzelmes, Kaibala, Lielvārde), kurās

jāievēro ātruma ierobežojumi. Rezultātā šī ceļa efektivitāte samazinās.

▪ Līdzās autoceļam A6 Lielvārdes pilsētā izveidots veloceliņš, kuru apsaimnieko pašvaldība.

▪ Izveidotas divas velonovietnes Lielvārdes pilsētā un viena Lēdmanē.

Intensīvā tranzīta satiksme uz valsts autoceļa A6 pašlaik rada paaugstināta trokšņa un piesārņojuma zonu,

satiksmes drošības risku, sadala apdzīvotās vietas. Ar apdzīvotajām vietām saistītie ātruma ierobežojumi

samazina autoceļa efektivitāti.

Reģionālais autoceļš P80 (Tīnūži – Koknese):

▪ Šķērso Lēdmanes pagasta Z daļu R – A virzienā ap 11 km garā posmā.

▪ Atrodas 12 – 18 km ziemeļos no A6 ceļa.

▪ Līdz 2010.gadam ceļam bija grants segums, viena braukšanas josla katrā virzienā.

▪ Vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz šī ceļa ir zema – 2001.gadā 108 automašīnas, 2007.gadā –

428 automašīnas.

▪ P80 jau sākotnēji plānots kā ātrsatiksmes autoceļš, tāpēc atrodas atstatus no apdzīvotām vietām.

▪ No 2010.gada līdz 2012.gada rudenim ar ES Kohēzijas fonda atbalstu tiek veikta ceļa un ar to saistīto

satiksmes būvju rekonstrukcija.

▪ Pēc rekonstrukcijas ceļš kļūs par asfaltētu ātrsatiksmes ceļu ar daudzlīmeņu krustojumiem un vienu

braukšanas joslu katrā virzienā.

▪ Pēc rekonstrukcijas P80 lielā mērā aizvietos A6 autoceļu, pārņemot no tā tranzīta autosatiksmi.


34

Pēc P80 rekonstrukcijas pabeigšanas, 2012.gada rudenī uzlabosies Lēdmanes ciema un tā apkaimes saikne

ar Rīgu. No Lēdmanes uz Rīgas centru ar automašīnu varēs nokļūt pat ātrāk un drošāk, nekā no Lielvārdes.

Tuvākajā nākotnē satiksmes intensitāte uz A6 ceļa samazināsies, jo tiks pilnveidotas šādas alternatīvas

braucienam no Rīgas virzienā uz Daugavpili:

▪ Autoceļa P85 (Rīgas HES – Jaunjelgava) otrā Daugavas krastā asfaltēšana līdz Jēkabpilij;

▪ Autoceļa P73 (Vecumnieki – Nereta – Subate) asfaltēšana.

Vietējā līmenī liela nozīme ir šādiem valsts pārziņā esošajiem vietējiem autoceļiem, kas savieno novada

apdzīvotās vietas:

▪ V971 Lielvārde – Rozītes – īsākā saikne starp Lielvārdi un Lēdmani, nav asfaltēts. Vidējā diennakts

satiksmes intensitāte 2010.gadā – 172 automašīnas.

▪ V972 Madliena – Lēdmane – asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2007.gadā – 731

automašīna.

▪ V973 Cebēni – Lēdmane – nav asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2005.gadā – 146

automašīnas.

▪ V974 Dzelmes – Veckrape – asfaltēts posms no Dzelmēm līdz Jumpravai. Galvenā Jumpravas saikne ar

Lielvārdi. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2005.gadā – 541 automašīna.

▪ V985 – Kaibala – Annas – nav asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2010.gadā – 71

automašīna.

▪ V986 – pievedceļš Kaibalas stacijai – nav asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2008.gadā –

9 automašīnas.

▪ V987 – pievedceļš Jumpravas stacijai – asfaltēts. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2007.gadā –

541 automašīna.

▪ V996 Ogre – Viskāļi – asfaltēts posms virzienā no Lēdmanes uz Ogres pusi, pašlaik ērtākā alternatīva

braucienam Rīgas virzienā no Lēdmanes. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2006.gadā – 651

automašīna.

▪ Vietējie autoceļi pārsvarā ir sliktā stāvoklī – neasfaltēti vai ar novecojušu, bedrainu asfalta klājumu.

Vietējai satiksmei nozīmīgie vietējie autoceļi ceļi ir sliktā stāvoklī un lielākoties nav asfaltēti.

Pašvaldības autoceļi un ielas

Lielvārdes novadā ir blīvs pašvaldībai piederošo autoceļu un ielu tīkls.

▪ Pašvaldības autoceļu kopgarums – 163,1 km.

▪ Tikai 6,96 km (4,3%) no tiem ir asfaltēti (sk. 7.1. – 1.tabulu).

▪ Ceļš starp Lielvārdi un Lēdmani un ceļš starp Lēdmani un Jumpravu joprojām ir ar grants segumu.

▪ Novadā esošo ielu kopgarums – 50,57 km.

▪ 86,7% no novada ielu kopgaruma ir Lielvārdes pilsētas ielas.

▪ Lielvārdes pilsētā ir 77 ielas, Jumpravā – 13, Lēdmanē – 4 un Dzelmēs – 2.

▪ Tikai aptuveni puse no novada ielu kopgaruma ir asfaltēta.


35

7.1. – 1.tabula Lielvārdes novada pašvaldības ceļu tīklu raksturojošie parametri, 2009.gada oktobris

Apdzīvota vieta/ novads

Autoceļi Ielas

Ar melno

segumu,

km

Ar grants

segumu,

km

Kopā,

km

ar melno segumu ar grants segumu kopā

km tūkst m2 km tūkst m2 km tūkst m2

Bijušais Lielvārdes novads

0,81 34,91 35,72 18,64 111,8 25,18 129,8 43,82 241,6

Jumpravas pagasts 6,00 58,80 64,80 4,31 26,8 1,06 6,4 5,37 33,2

Lēdmanes pagasts 0,15 62,43 62,58 0,57 2,9 0,81 4,0 1,38 6,9

Lielvārdes novads kopā

6,96 156,14 163,10 23,52 141,5 27,05 140,2 50,57 281,7

Informācijas avots: VAS Latvijas valsts ceļi

� Ekonomiskās krīzes iespaidā, pašvaldības finansējums ceļu un ielu uzturēšanai ir samazinājies (sk. 7.1.-

2.tabulu):

· 2009.gadā ceļu un ielu ikdienas uzturēšanai izlietots aptuveni 2 reizes mazāk līdzekļu, kā 2008.gadā;

· 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, finansējums ikdienas uzturēšanai palielināts par aptuveni 11%;

· 2009. un 2010.gadā pašvaldība neveica ieguldījumus novada ceļu un ielu periodiskajā uzturēšanā.

7.1. – 2.tabula

Izdevumi pašvaldības ceļu un ielu uzturēšanai Lielvārdes novadā (latos), 2008. – 2010.gads

Apdzīvotā vieta 2008.gads 2009.gads 2010.gads (plāns)

Ikdienas Periodiskā Ikdienas Periodiskā Ikdienas Periodiskā

Lielvārde 180 073 226 686 80 057 0 103 586 0

Jumprava 33 823 0 42 894 0 34 999 0

Lēdmane 55 130 20 219 13 154 0 12 208 0

Kopā 269 026 246 905 136 105 0 150 793 0

Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldība

▪ Ielu un ar tām saistītās infrastruktūras stāvoklis Lielvārdē kopumā ir slikts, tām ir novecojis asfalta

segums, nefunkcionējoša vai neesoša lietus ūdens kanalizācija, daudzviet trūkst ielu apgaismojuma.

▪ Novada ielas nepieciešams labiekārtot, galvenokārt nodrošinot ātrumvaļņus pie sabiedriskām

iestādēm, ērtas un drošas gājēju pārejas, energoefektīvu apgaismojums, velonovietnes, kā arī

izbūvējot gājēju un veloceliņus;

▪ Racionālu un mērķtiecīgu Lielvārdes novada pašvaldības ceļu un ielu infrastruktūras attīstību kavē tas,

ka nav veikts komplekss esošās ceļu un ielu situācijas izvērtējums un nav izstrādāts tālākās rīcības plāns

infrastruktūras pilnveidei.

Lielvārdē esošo ielu un ar tām saistītās infrastruktūras stāvoklis ir slikts un vērojama turpmāka situācijas

pasliktināšanās.

Dzelzceļa transports

▪ Lielvārdes novada dienvidu daļu aptuveni 17 km garā posmā šķērso Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnija –

novadam ļoti nozīmīgs transporta infrastruktūras objekts.

▪ Dzelzceļš izbūvēts 1858. – 1861.gados un ap to izveidojusies Lielvārdes pilsēta un Jumpravas ciems.

▪ Pasažieru vilcieni Lielvārdes novadā apstājas trīs dzelzceļa stacijās: Lielvārdē, Kaibalā un Jumpravā.

2011.gada februārī darbadienās Rīgas virzienā no Lielvārdes stacijas kursē 27 vilcieni dienā, no

Jumpravas – 12 un Kaibalas – 11.


36

▪ Braukšanas ilgums no Lielvārdes uz Rīgu ir aptuveni viena stunda, no Jumpravas – aptuveni stunda un

desmit minūtes.

▪ Pasažieru vilcienu kustības saraksts ir piemērots, lai ikdienā ar vilcienu varētu nokļūt uz darbu vai

mācībām no Lielvārdes uz Rīgu, mazākā mērā tas attiecināms arī uz Kaibalu un Jumpravu.

▪ Attālums no Lēdmanes ciema līdz Lielvārdes dzelzceļa stacijai ir aptuveni 16 km, ceļam ir grants

segums.

▪ Lēdmanes pagasta iedzīvotāji nevar ērti nokļūt uz dzelzceļa staciju ar sabiedrisko transportu.

▪ Novada teritorijā ceļi šķērso dzelzceļu četrās vietās: divās vietās Lielvārdes pilsētā, Kaibalā un

Jumpravā. Šīs dzelzceļa pārbrauktuves ir salīdzinoši drošas, tomēr to tehniskais stāvoklis ir slikts, jo

īpaši pārbrauktuvei pie Lielvārdes stacijas, kas tiek intensīvi izmantota.

▪ Lielvārdes dzelzceļa stacijas tuvumā trūkst automašīnu stāvvietas.

Pa dzelzceļu no Lielvārdes pilsētas uz Rīgas centru rīta sastrēgumstundā var nokļūt ātrāk nekā no Rīgas

pilsētas perifērijas. Uzlabojoties pasažieru dzelzceļa pakalpojumu kvalitātei, Lielvārdes pilsētā var

palielināties svārstmigrantu skaita pieaugums.

Sabiedriskais autotransports

▪ Intensīva sabiedriskā autotransporta kustība novadā ir pa A6 autoceļu, cauri Lielvārdei un Dzelmēm.

2011.gada februārī pa šo ceļu virzienā uz Rīgu kursēja ap 12 – 18 reisi dienā, no kuriem lielai daļai

pietura ir tikai Lielvārdē.

▪ Lēdmanē sabiedriskā transporta intensitāte ir daudz zemāka:

· No Lēdmanes uz Lielvārdi darbadienās kursē 2 autobusi dienā;

· No Lēdmanes uz Rīgu darbadienās kursē 2 autobusi dienā.

▪ No Jumpravas ciema nav regulāru autobusu reisu.

▪ Pārvadātāji Lielvārdē un Jumpravā, kā arī pašvaldībai piederošs autobuss Lēdmanē, pārvadā novada

izglītojamos uz izglītības iestādēm, vienlaikus dodot iespēju arī citiem iedzīvotājiem nokļūt līdz novada

centram vai pagastu pārvaldēm. Nepieciešama skolēnu pārvadājumu sabiedriskā transporta tīkla

pilnveidošana.

Sabiedriskā autotransporta satiksme starp Lielvārdi un Rīgu ir laba, bet vāji attīstīta satiksme ir starp

Lēdmani un Rīgu un Lēdmani un Lielvārdi. No Jumpravas ciema nav regulāru autobusu reisu.

7.2. Telekomunikācijas

▪ Gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus novadā sniedz visi mobilo sakaru operatori,

kas darbojas Latvijā.

▪ Digitālās televīzijas apraidi Lielvārdes novadā, tāpat kā visā valstī, nodrošina uzņēmums SIA

„Lattelecom”. Lielā daļā Lielvārdes novada ir pieejama arī HD televīzijas paka ar augstu izšķirtspēju.

▪ Fiksētos interneta pieslēgumus nodrošina uzņēmums SIA „Lattelekom”, kā arī vairāki vietēja mēroga

operatori (SIA „Ogreland”, SIA „Ogres Interneta Centrs”, IK Modris Cābe).

▪ 2009.gada decembrī pieejamais SIA „Lattelecom” interneta ātrums Lielvārdes pilsētā bija līdz 20

mbit/s, kas uzskatāms par Latvijas līmenim vidēji labu ātrumu.

▪ Optiskais interneta tīkls nav pieejams.


37

▪ Kultūras namā „Lielvārde” un Lielvārdes novada sporta centrā ir uzstādīti publiskie interneta pieejas

punkti – e-kioski.11

▪ Bezmaksas bezvadu internets pieejams četrās novada bibliotēkās.

Lielvārdes novads kopumā ir nodrošināts ar mūsdienu telekomunikāciju pakalpojumiem.

7.3. Ūdensapgāde un kanalizācija

▪ Ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumus Lielvārdē un Lēdmanē sniedz SIA „Lielvārdes

Remte”, Jumpravā – Jumpravas pašvaldības aģentūra.

▪ Centralizētas ūdensapgādes sistēmas izveidotas Lielvārdes pilsētā, Lēdmanes ciemā, Jumpravas ciemā

un Dzelmēs.

▪ Centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus Lielvārdes pilsētā saņem 3 696 iedzīvotāji, Lēdmanes ciemā

650 iedzīvotāji12

, Jumpravas ciemā 754 iedzīvotāji un Dzelmēs – 106 cilvēki. Kopumā novadā

centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus izmanto 5 206 cilvēki jeb 45,7% novada iedzīvotāju.

▪ Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu saņēmēju skaits kopš 2007.gada Lielvārdes novadā

palielinājies.

▪ 2009.gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu, Lielvārdes pilsētā vērojams divkāršs patērētā ūdens apjoma

samazinājums komercstruktūrās un iestādēs. Tas ir saistīts ar divu lielu uzņēmumu darbības

pārtraukšanu (SIA „Lācplēša alus” un SIA „Triāls”), kā arī vismaz 5 ēdināšanas uzņēmumu darbības

apjoma samazināšanu vai pārtraukšanu. Būtiski samazinājies arī budžeta iestāžu ūdens patēriņš, jo gan

skolā, gan bērnudārzā ir veikta virtuves modernizācija, kā rezultātā tika uzstādītas ūdens taupošas

ierīces.13

▪ Lielvārdē ir astoņas ūdens ņemšanas vietas – urbumi. Lēdmanē, Jumpravā un Dzelmēs katrā tiek

izmantots viens urbums, Lēdmanē un Jumpravā ir arī pa vienam rezerves urbumam.

▪ Pārējos ciemos un lauku saimniecībās ūdensapgāde ir no akām vai lokāliem urbumiem.

▪ Lielvārdē ir trīs dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas bet Lēdmanē, Jumpravā un Dzelmēs pa vienai.

Stacijas ir tehniski novecojušas un ir nepieciešama to modernizācija.

▪ Novadā atrodas 6 komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurām pieslēgtas ap 55 – 60%

mājsaimniecību (sk. 7.3. – 1. tabulu).

7.3. – 1.tabula Komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Lielvārdes novadā

Iekārtas atrašanās vieta Lietotāji Jauda Tips Būvniecības

gads

Lielvārdes pilsētas attīrīšanas iekārtas 3 696 885 m2 / dnn Bioloģiskā 2008

Jumpravas attīrīšanas iekārtas 710 700 m3 / dnn Bioloģiskā 1974

Lēdmanes attīrīšanas iekārtas 600 300 tūkst m3 gadā

Bioloģiskā 1974

Dzelmes attīrīšanas iekārtas 100 50 m3 / dnn Mehāniskā 1970ie

Kaibalas attīrīšanas iekārtas 158 30 m3 / dnn Bioloģiskā 2008

Jumpravas speciālās internātpamatskolas attīrīšanas iekārtas

- 20 m3 / dnn Bioloģiskā 1991

Kopā 5 264

11

Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada pārskats, 76 lpp. 12

Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums 2005 - 2017. 1.sējums. Paskaidrojuma raksts, pielikums „Vides pārskats”, 5.lpp. 13 Projekta “ūdensaimniecības pakalpojumu attīstība Lielvārdē II kārta” Tehniski ekonomiskā pamatojuma aktualizācija


38

▪ Kopumā novadā centralizēto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pakalpojumus izmanto 46,2% iedzīvotāju.

Pastāv iespēja palielināt pakalpojumu apjomu, tajā skaitā arī paplašinot notekūdeņu savākšanas tīklus

Lielvārdē.

▪ Lielvārdes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas 2008.gadā ir rekonstruētas, nodrošinot normatīviem

atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.14

▪ Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jauda Lēdmanē un Jumpravā pārsniedz pašreizējo nepieciešamību.

▪ Lēdmanē un Jumpravā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās, nepieciešama arī maģistrālo

ūdensvadu maiņa.

▪ Dzelmēs notekūdeņu attīrīšanai izmanto 1960-jos gados izbūvētas nosēdakas, kas ir tehniski

nolietojušās, nepietiekami attīrīts notekūdens no Dzelmēm nokļūst Daugavā, tieši dabas liegumā

„Daugava pie Kaibalas”, kas ir Natura 2000 teritorija.

▪ Pārējos ciemos un lauku saimniecībās notekūdeņu savākšanai izmanto dažādas hermetizācijas pakāpes

notekūdeņu savākšanas tvertnes/bedres.

▪ Salīdzinoši liels notekūdeņu ražotājs ir kažokzvēru ferma „Lāčplēsis ZF” Lielvārdē – 2007.gadā no tās

vidē tika novadīti 10,7 tūkstoši m3 saskaņā ar normatīviem attīrītu notekūdeņu.

Kopumā Lielvārdes novadā ir attīstīta ūdensapgādes sistēma, tomēr tā ir tehniski nolietojusies, jo īpaši

Lēdmanē, Jumpravā un Dzelmēs.

7.4. Siltumapgāde

▪ Lielvārdes novadā tiek izmantoti dažādi siltumapgādes veidi: centralizētā siltumapgāde, lokālā apkure

un individuālā apkure.

▪ Lielvārdē un Lēdmanes pagastā siltumapgādi nodrošina SIA „Lielvārdes Remte”, Jumpravas pagastā –

Jumpravas pašvaldības aģentūra.

▪ Centralizētos siltumapgādes pakalpojumus novadā izmanto aptuveni 40% iedzīvotāju, kā arī

pašvaldības iestādes un medicīnas iestādes.15,16

▪ Lielvārdē kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze, Lēdmanē – cietais kurināmais, Jumpravā šķelda un

koksnes atkritumi.

▪ SIA „Lielvārdes Remte” ir 8 katlu mājas, kopējā jauda Lielvārdē 17 MW, Lēdmanē 15,4 MW. Jumpravā

ir viena katlu māja ar jaudu 2,5 MW, rekonstruēta 2002.gadā, vienlaikus daļēji rekonstruējot arī

siltumtrasi (sk. informāciju par Lielvārdes novadā izmantotā kurināmā daudzumu 1.pielikumā).

Esošajām katlu mājām nepieciešama rekonstrukcija, taču novada siltumapgādes sistēmas

racionalizācijai - nepieciešams izbūvēt koģenerācijas staciju.

▪ Novadā nav apzinātas iespējas un nenotiek tādu atjaunojamo energoresursu, kā saule, vējš, zemes

siltums u.c. izmantošana.

▪ Novadā nav izstrādāts vienots plāns racionālas un modernas siltumapgādes attīstībai.

Lielvārdē, Lēdmanē un Jumpravā funkcionē centralizētas siltumapgādes sistēmas, no kurām atjaunojamos

resursus izmanto tikai Jumpravas siltumapgādes sistēma.

14

Lielvārdes un Lielvārdes pagasta teritorijas plānojums 2002. – 2014. Grozījumi. 1.daļa. Paskaidrojuma raksts. 20.lpp. 15

Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada pārskats, 45 lpp. 16

Lēdmanes pagasta teritorijas plānojums 2005 – 2017. 1.sējums, Paskaidrojuma raksts. 27.lpp.


39

7.5. Elektroapgāde

▪ Lielvārdes novada teritorijā atrodas 142 A/S „Sadales tīkls” valdījumā esošās transformatoru

apakšstacijas ar jaudu no 25kVA līdz 1 260 kVA.

▪ Novada teritoriju šķērso šādas elektrolīnijas:

· 20 kV gaisvadu līnijas 130 km garumā;

· 20 kV kabeļu līnijas 6 km garumā;

· 10 kV gaisvadu līnijas 3,8 km garumā;

· 10 kV kabeļu līnijas 0,13 km garumā;

· 0,4 kV gaisvadu līnijas 286 km garumā;

· 0,4 kV kabeļu līnijas 77 km garumā.

▪ Lielvārdes novada kopējais elektroenerģijas patēriņš laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam ir

samazinājies par 2,9% (sk. 7.5. – 1.attēlu).

7.5. – 1.attēls Lielvārdes novada kopējais elektroenerģijas patēriņš kilovatstundās, 2008.-2010.gads

Informācijas avots: A/S „Sadales tīkls” Centrālais reģions

▪ Lielākie elektroenerģijas patērētāji Lielvārdes novadā 2010.gadā bija SIA „Lielvārdes Remte”, SIA

„Daugavkrasts”, Lielvārdes novada pašvaldība, SIA „Veina Plus” un SIA „Lāčplēša piens”.

▪ Jaunie pieslēgumi tiek plānoti atkarībā no lietotāju pieprasījuma elektroapgādei.

▪ Saskaņā ar A/S „Sadales tīkls” pārstāvju sniegto informāciju novada elektrolīniju tehniskais stāvoklis ir

apmierinošs. Risināmās problēmas ir sprieguma kvalitātes uzlabošana, stārķu ligzdu bojājumu

samazināšana un strauji aizaugošo elektrolīniju trašu attīrīšanas jautājumi.

Lielvārdes novada teritoriju pārsvarā šķērso 0,4 kV un 20 kV gaisvadu līnijas. Jaunie pieslēgumi pašvaldības

teritorijā tiek plānoti atkarībā no lietotāju pieprasījuma elektroapgādei.

7.6. Gāzes apgāde

▪ Lielvārdes novadu šķērso maģistrālais gāzes vads, kas virzās cauri visai Latvijai17

un dabasgāze no šī

vada atzara ir pieejama arī Lielvārdes pilsētā un pagastā, tai skaitā nodrošinot gāzes padevi Lielvārdes

pilsētas daudzdzīvokļu namos.

▪ Kaibalā atrodas gāzes regulēšanas stacija.

▪ Pārējie novada iedzīvotāji saimniecībā izmanto gāzi, kas pieejama gāzes balonos.

17

Valsts civilās aizsardzības plāna projekts


40

Lielvārdes novadā pieejama dabasgāze no maģistrālā gāzes vada – resurss, kas rada priekšrocības

teritorijas attīstībai ražošanas, apkures un citas saimnieciskās darbības sekmīgākai realizēšanai.

7.7. Atkritumu apsaimniekošana

▪ Lielvārdē, Lielvārdes pagasta teritorijā un Lēdmanē atkritumu apsaimniekošanu nodrošina SIA

„Lielvārdes Remte”, kam ir noslēgts līgums ar SIA „L & T Hoetika”, savukārt Jumpravas pagastā

Jumpravas pašvaldības aģentūra ir noslēgusi līgumu ar SIA „Marss”. Atsevišķos gadījumos tiek

izmantoti arī SIA „Ķilupe” pakalpojumi.

▪ Lielvārdē, Lielvārdes pagastā un Jumpravas pagastā līgumus par atkritumu apsaimniekošanu noslēguši

aptuveni 80% iedzīvotāju. Lēdmanes pagastā līgumus par atkritumu apsaimniekošanu noslēdzis

mazāks iedzīvotāju skaits. Rezultātā šeit ar sadzīves atkritumiem tiek pārslogotas publiski pieejamās

atkritumu novietnes.

▪ 2009.gadā Lielvārdes pilsētā un pagastā un Lēdmanes pagastā tika izvestas 1392 tonnas atkritumu18

,

Jumpravas pagastā gadā izved aptuveni 1990 m3 sadzīves atkritumu.

▪ Atkritumi tiek izvesti uz atkritumu izgāztuvi nešķirotā veidā.

▪ 2010.gadā Lielvārdes pilsētā iznomāta zeme atkritumu šķirošanas laukuma izveidei, kas kalpos par

pamatu tālākai šķirotu atkritumu savākšanas sistēmas izveidei.

▪ Novada publiskajās teritorijās trūkst atkritumu urnu un konteineru.

▪ Novada teritorijā atrodas bijusī atkritumu izgāztuve „Krātuves”, kuras teritoriju nepieciešams rekultivēt

un tajā veikt gruntsūdens monitoringu.

▪ Novadā trūkst stratēģija pilnvērtīgas un modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei.

Centralizētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iekļauta lielākā daļa novada iedzīvotāju, taču vēl nav

izveidota atkritumu šķirošanas sistēma.

7.8. Nekustamais īpašums un būvniecība

▪ Lielāko daļu Lielvārdes novada aizņem lauksaimniecībā izmantotā zeme (49,9%) un mežs (33,8%) (sk.

7.7. – 1.tabulu).

7.7. – 1.tabula Zemes lietošanas veidi Lielvārdes novadā, 2010.gada 1.janvāris

Zemes lietošanas veids Platība (ha) % no novada platības

Lauksaimniecībā izmantotā zeme 11 245,8 49,9

Aramzeme 7 684,7 34,1

Augļu dārzs 206,4 0,9

Pļava 1 033,5 4,6

Ganības 2 321,2 10,3

Mežs 7 611,2 33,8

Krūmājs 417,2 1,9

Purvs 62,9 0,3

Ūdens objekti 1 058,0 4,7

Zeme zem ūdeņiem 1 058,0 4,7

Zeme zem zivju dīķiem 0,0 0,0

18

Latvijas Vides ,ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs


41

Zemes lietošanas veids Platība (ha) % no novada platības

Ēkas un pagalmi 498,5 2,2

Ceļi 592,5 2,6

Pārējās zemes 1 030,1 4,6


▪ Lielākā daļa novada zemju atrodas fizisko personu īpašumā un lietošanā (62,5%), pašvaldības īpašumā

un pašvaldībai pieder un ir piekritīgas tikai 4% zemju (sk. 7.7. – 2.tabulu). Juridisku personu īpašumā

atrodas 10,3% un valsts īpašumā vai lietošanā atrodas 22,8% no novada zemes.

7.7. – 2.tabula Zemes īpašuma statuss Lielvārdes novadā, 2010.gada 1.janvāris

Statuss Platība (ha) % no novada platības

Fiziskās personas, īpašumā 13 771,9 61,2

Juridiskās personas, īpašumā 2 325,7 10,3

Pašvaldība, īpašumā 580,5 2,6

Valsts, īpašumā 34,0 0,2

Jaukts statuss, īpašumā 96,4 0,4

Fiziskās personas, lietošanā 293,0 1,3

Juridiskās personas, lietošanā 2,1 0,0

Pašvaldībai piekritīgs 306,3 1,4

Valstij piekritīgs 5 087,8 22,6

Zeme reformas pabeigšanai 18,5 0,1


▪ Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2009.gadā Lielvārdes novadā bija 4289 mājokļi.

▪ Lielvārdes novadā 2009.gadā bija 2041 dzīvojamās mājas ar kopējo dzīvojamo platību 408,5 tūkstoši

m2.

▪ 2009.gadā Lielvārdes novadā tika izsniegtas 92 būvatļaujas, tai skaitā 58 būvatļaujas dzīvojamām

mājām.

▪ Novada pašvaldības īpašumā ir 145 nekustamie īpašumi, tajā skaitā dzīvojamās mājas, dzīvokļi,

administratīvās ēkas, pašvaldības iestāžu ēkas u.c.

▪ Lielvārdes pilsētā un Lielvārdes pagastā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu nodrošina SIA

„Lielvārdes Remte”, kopā apsaimniekojot 120 dzīvokļus.

▪ Jumpravas pagastā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu veic iedzīvotāji, kas izveidojuši vietējās

pārvaldes.

▪ Novadā esošās daudzdzīvokļu mājas nav siltinātas, tajās nepieciešama nolietoto apkures sistēmu

rekonstrukcija.

▪ Daudzdzīvokļu ēkas nepieciešams piemērot personām ar funkcionāliem traucējumiem.

▪ Novadā esošo daudzdzīvokļu māju kvartāli nav labiekārtoti – asfalta segums ir nolietots, trūkst bērnu

rotaļu laukumu un soliņu.

▪ Ēku apsaimniekošanas kvalitātes uzlabošanai, novada iedzīvotājiem nepieciešams organizēt

informatīvos pasākumus un konsultācijas par ēku un to apkārtnes uzturēšanu un labiekārtošanu.

▪ Novadā trūkst stratēģijas pašvaldībai piederošo un tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu

apsaimniekošanai, tajā skaitā racionālai un dizaina ziņā veiksmīgai publisko teritoriju labiekārtošanai

un apzaļumošanai, trūkst vienota informācijas zīmju standarta.


42

Lauksaimniecībā izmantotās zemes novadā aizņem lielāku platību nekā meži. Lielvārdes novada pašvaldībai

pieder tikai ap 4% novada zemju, kas liedz īstenot aktīvu pašvaldības politiku, piemēram, ražotņu attīstībā

uz pašvaldības zemēm.

7.9. Kapsētas

▪ Lielvārdes novada teritorijā ir 5 atvērtās kapsētas, no tām 3 Lielvārdē, 1 Lēdmanē un 1 Jumpravā (sk.

7.8. – 1.tabulu).

7.8. – 1.tabula Kapsētas Lielvārdes novadā

Kapsētas nosaukums Atrašanās vieta

Lielvārdes pilsētas „Lāčplēša” kapi Lielvārde, Laimdotas iela 57

Lielvārdes pilsētas (katoļu) kapi Lielvārde

Ozolleju kapi Lielvārde

Jumpravas kapi Jumpravas pagasts

Lēdmanes kapi Lēdmanes pagasts


▪ Lielvārdes pilsētā kapsētu apsaimniekošanu nodrošina SIA „Mūžība”, citur – kapsētu pārziņi.

▪ Nav veikta novada kapu topogrāfiskā uzmērīšana.

▪ Jumpravas kapos trūkst kapličas, „Lāčplēša” kapos kapliča ir sliktā tehniskā stāvoklī.

7.10.Citi pakalpojumi

▪ Apdrošināšanas un banku pakalpojumi pieejami tikai Lielvārdes pilsētā. Jumpravā nav šādu

pakalpojumu un nav arī naudas izsniegšanas bankomātu.

▪ Pasta nodaļas atrodas Jumpravā, Lēdmanē un Lielvārdē.

▪ Lielvārdē atrodas dzimtsarakstu nodaļa.

▪ Lielvārdes novadā netiek sniegti vairāki ikdienā nepieciešami sadzīves pakalpojumi, piemēram, nav

ķīmiskās tīrītavas, veļas mazgātuves, nav pieejami sadzīves tehnikas remonta pakalpojumi.

Atsevišķās novada apdzīvotās vietās trūkst būtiski sadzīves pakalpojumi, piemēram, banku pakalpojumi,

ķīmiskās tīrītavas, sadzīves tehniskas remonta pakalpojumi.


43

8. Vides stāvoklis

8.1. Gaisa kvalitāte

▪ Nozīmīgākie stacionārie gaisa piesārņojuma avoti Lielvārdes novadā ir siltumapgādes uzņēmumi,

iestāžu katlu mājas, degvielas uzpildes stacijas un gāzes ekspluatācijas iecirkņi.

▪ Saskaņā ar 2009.gada pārskata datiem, lielāko gaisa piesārņojumu Lielvārdes novadā rada katlu mājas,

kurās kā kurināmais pārsvarā tika izmantota dabas gāze un koksne (informāciju par gaisa piesārņojuma

emisijām sk. 1.pielikumā).

▪ 2009.gadā novada katlu māju radītais gaisu piesārņojums bija: 7,59 t slāpekļa oksīda, 1429,2 t oglekļa

dioksīda un 12,6 t oglekļa oksīda (tvana gāzes).

▪ Mazāku daudzumu izmešu radīja citi uzņēmumi – gāzes ekspluatācijas iecirkņi un ar degvielas

uzglabāšanu un uzpildi saistīti uzņēmumi.

▪ Mobilie gaisa piesārņojuma avoti ir autotransports un dzelzceļa transports. Satiksmes intensitāte uz

galvenā valsts autoceļa A6 ir 6917 automašīnas diennaktī, taču trūkst informācijas par piesārņojuma

apjomu.

Nozīmīgākie stacionārie gaisa piesārņojuma avoti Lielvārdes novadā ir siltumapgādes uzņēmumi.

8.2.Ūdens kvalitāte

▪ Detāls novada ūdensteču kvalitātes vērtējums nav veikts. 2009.gadā Daugavas ūdens kvalitāte

monitoringa stacijā augšpus Ogres ietekai tika vērtēta kā laba.19

▪ Nozīmīgākās Lielvārdes novada ūdensteces – Daugava un Ogre – sākas ārpus novada teritorijas un to

ūdens kvalitāti lielā mērā nosaka piesārņojums, kas radīts ārpus novada teritorijas.

▪ Lielvārdes pilsētā, Jumpravā, Lēdmanē un Dzelmēs ir centralizētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas

savāc lielāko daļu novadā radītā piesārņojuma (sk. 7.3.nodaļu).

▪ Būtiskāku ietekmi uz Daugavas ekosistēmu rada bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu trūkums

Dzelmēs, kas negatīvi ietekmē vidi Natura 2000 teritorijā – dabas liegumā „Daugava pie Kaibalas”.

▪ Negatīvu ietekmi uz upju ekosistēmām atstāj arī pārējās mājas, kas atrodas tuvu dabiskajām

ūdenstecēm un kas nav pieslēgtas centralizētajam kanalizācijas tīklam.

Tā kā liela daļa novadā esošo mājokļu ir pieslēgta centralizētajām notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas

sistēmām, Lielvārdes novads kopumā neatstāj būtisku ietekmi uz ūdens kvalitāti, tomēr jāatzīst, ka

nepietiekami attīrīti notekūdeņi no Dzelmēm un atsevišķām mājām nokļūst Natura 2000 teritorijās

„Daugava pie Kaibalas” un „Ogres ieleja”.

8.3.Trokšņi

▪ Nozīmīgākie troksni radošie objekti Lielvārdes novadā ir valsts nozīmes autoceļš A6 un dzelzceļš.

▪ Lielvārdes novada teritorijā nav izstrādāti rīcības plāni trokšņa samazināšanai. Rīcības plāns trokšņa

samazināšanai ir izstrādāts autoceļa A6 posmam rietumos no Lielvārdes novada – pie Salaspils, kur

satiksmes intensitāte ir ievērojami augstāka.20

19

Latvijas virszemes ūdeņu kvalitātes pārskats par 2009.gadu. 20

Rīcības plānu izstrāde trokšņa samazināšanai uz valsts autoceļiem. Autoceļš A6.


44

8.4.Grunts un gruntsūdeņu piesārņojums

▪ Novadā nav veikts visaptverošs gruntsūdens kvalitātes novērtējums.

▪ Saskaņā ar LVĢMC pieejamo informāciju Lielvārdes novadā būtiski piesārņotu vietu nav, toties ir 15

potenciāli piesārņotās vietas (sk. 2.pielikumu), kas pārsvarā atrodas Jumpravas un Lēdmanes pagastos.

▪ Lielākā daļa uzņēmumu, kas rada potenciālo piesārņojumu, darbojas automobiļu tehniskās apkopes un

remonta nozarē.

8.5. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

� Lielvārdes novadā atrodas viens dabas parks, trīs dabas pieminekļi, viens dabas liegums un trīs

mikroliegumi (sk. 8.5. – 1.tabulu).

8.5. – 1.tabula

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Lielvārdes novadā

Teritorijas kategorija

Nosaukums Kods Aizsardzībā kopš (gads)

Platība (ha) Lēmums Natura 2000 teritorija

Dabas parks Ogres ieleja (atrodas vairāku

pašvaldību

teritorijā)

3045 2004 872,6 – Lielvārdes

novadā (Kopā

– 7516,0)

LR MK / 08.04.2004 Noteikumi Nr.267 „Grozīj. MK Not.Nr.83”

2004.gads

Ir

Dabas piemineklis

Rembates parks 7058 2001 11,3 LR MK / Noteikumi Nr.131 par dendroloģiskajiem stādījumiem,

2001.gads

Nav

Dabas piemineklis

Rumbiņas ūdenskritums

(Ietilpst Lielvārdes

parka teritorijā)

4128 2001 1,1 LR MK / Noteikumi Nr. 175 par ģeol. un ģeomorf. dabas pieminekļiem, 2001.gads

Nav

Dabas piemineklis

Lielvārdes parks 7057 1957 4,4 LR MK / Noteikumi Nr.131 par dendroloģiskajiem stādījumiem

2001.gads

Nav

Dabas liegums Daugava pie Kaibalas

5272 2004 579,0 LR MK / 08.04.2004 Noteikumi Nr.266”Grozīj. MK Noteikumi

Nr.212” 2004.gads

Ir

Mikroliegums 906 2,1 ir, kā daļa no dabas parka

“Ogres ieleja”

Mikroliegums 907 3,7 ir, kā daļa no dabas parka

“Ogres ieleja”

Mikroliegums Dzelmes 46 ir

Informācijas avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

▪ Dabas aizsardzības plāni ir izstrādāti šādām teritorijām:

· Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” (Dabas lieguma „Daugava pie Kaibalas” dabas aizsardzības

plāns 2008. – 2018.gadam);

· Dabas parks „Ogres ieleja” (Dabas parka „Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāns 2008. –

2018.gadam).

▪ Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi izstrādāti:

· Liegumam „Daugava pie Kaibalas” (Ministru kabineta noteikumi Nr.668 „Dabas lieguma „Daugava

pie Kaibalas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, izdoti 2009.gada 30.jūnijā).

Natura 2000 teritorijas

Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” atrodas Lielvārdes un Ķeguma novadā.

▪ Tas ietver 7 km garu Daugavas upes posmu augšpus Ķeguma HES aizsprosta starp Dzelmēm un Kaibalu.

▪ Jau 2000.gadā lieguma teritorija iekļauta ES putniem nozīmīgo vietu sarakstā.21

▪ Liegums dibināts 2004.gadā ūdensputnu pulcēšanās un ligzdošanas vietas aizsardzībai.

21

Latvijas dabas fonds, www.ldf.lv


45

▪ 2004.gadā iekļauts Natura 2000 vietu sarakstā.

▪ Pavasara migrācijas laikā vienlaicīgi var novērot līdz pat 3 000 dažādu ūdensputnu.

▪ Konstatēti 4 aizsargājami biotopi un 38 retas un aizsargājamas sugas.22

▪ Draudi:

· Nepietiekami attīrīti notekūdeņi, kas ieplūst Daugavā pie Dzelmēm;

· Neorganizēts tūrisms un atpūta pie dabas;

· Dabisko Daugavas palieņu pļavu aizaugšana;

· Motorizētu ūdenstransporta līdzekļu pārvietošanās, kas migrējošiem putniem īpaši kaitīga laikā no

1.marta līdz 1.maijam.

Dabas parks „Ogres ieleja” atrodas Lielvārdes, Ērgļu, Ķeguma un Ogres novados.

▪ Veidots, lai aizsargātu vienu no izcilākajām cilvēka nepārveidotām dabiskajām upju ielejām Latvijā.

▪ Raksturo liela biotopu daudzveidība, tai skaitā Latvijā ļoti retās parkveida pļavas un platlapju – ozolu,

gobu un ošu meži.

▪ Konstatēti 11 īpaši aizsargājami biotopi, daudzas Latvijā retas, īpaši aizsargājamas augu sugas.23

▪ Dabas parka teritorijā atrodas divi mikroliegumi, kas izveidoti īpaši aizsargājama biotopa – nogāžu un

gravu mežu, kā arī daudzgadīgās mēnesenes aizsardzībai.

▪ Dabas aizsardzības plānā rekomendēts:

· Atteikties no būvniecības Ogres un tās pieteku ielejās;

· Nepaplašināt apdzīvotās teritorijas gar upi, saglabājot pēc iespējas nepārveidotu vidi;

· Teritorijas plānojuma dokumentos noteikt aizsargjoslu no Ogres un tās pieteku ielejas augšējās

krants;

· Inženierģeoloģiska rakstura apsvērumu dēļ, jaunbūves izvietot ne tuvāk par 50 m no ieleju augšējās

krants;

· Pārtraukt mazo HES attīstību, jo tie lielā mērā likvidētu Ogres un tās pieteku dabas vērtības.

Mikroliegums „Dzelmes” atrodas Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.

▪ Veidots, lai aizsargātu lakstaugu pioniersabiedrības kaļķainās augsnēs.

Novadā tiek īstenoti pasākumi dabas vides un ainavas vērtību saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Lielvārdes novadā atrodas divas Natura 2000 teritorijas, kuru saglabāšanai nepieciešams ievērot īpašus

nosacījumus.

22

Latvijas dabas fonds, www.ldf.lv 23

Dabas aizsardzības pārvalde, www.daba.gov.lv


46

9. Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi

9.1. Izglītība

▪ 2009.gadā Lielvārdes novadā bija 11 izglītības iestādes: vispārējā pirmskolas izglītības iestāde „Pūt

Vējiņi” (VPII „Pūt Vējiņi”), vispārējā pirmskolas izglītības iestāde „Zvaniņš” (VPII „Zvaniņš”), Edgara

Kauliņa Lielvārdes vidusskola, Jumpravas vidusskola, Lielvārdes pamatskola, Lēdmanes pamatskola,

Kaibalas pamatskola, Lielvārdes mūzikas skola, Jumpravas mākslas un mūzikas skola, Lielvārdes novada

sporta centrs un Jumpravas speciālā internātpamatskola.

▪ Lēdmanē tiek veidota tautas universitāte, kuras darbības nodrošināšanai nepieciešamas telpas.

▪ Novadā trūkst mūžizglītības un alternatīvās izglītības piedāvājuma.

Pirmsskolas izglītības iestādes

▪ Pirmsskolas izglītība tiek nodrošināta 5 izglītības iestādēs: VPII „Zvaniņš” un VPII „Pūt Vējiņi”, kā arī

Kaibalas, Lēdmanes un Lielvārdes pamatskolā. Izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības iestādēs bijis

mainīgs, taču nav vērojamas lielas izmaiņas (sk. 9.1. – 1.attēlu).

9.1. – 1.attēls Izglītojamo skaits pirmsskolas izglītības iestādēs un grupās, 2007. – 2010.gads


▪ Lielvārdes novada pirmsskolas izglītības iestādēs mācās vairāk citu pašvaldību izglītojamie, nekā

novada izglītojamo citās pašvaldībās. Citu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs 2009./2010.m.g.

mācījās 11 izglītojamie (viens Ķeguma novadā, 10 Ogres novadā; 2% no kopējā Lielvārdes novadā

deklarēto pirmsskolas izglītības programmā izglītojamo skaita), savukārt Lielvārdes novada pašvaldības

pirmskolas izglītības iestādēs 2009./2010.m.g. mācījās 16 izglītojamie no citām pašvaldībām, bet

2010./2011.m.g. pat 20 izglītojamie.

▪ Pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogu skaits ir gandrīz nemainīgs, ir pieejami tādi speciālisti kā

logopēds, psihologs. VPII „Pūt Vējiņi” 2009./2010.m.g. strādāja 32 pedagogi un VPII „Zvaniņš” – 12

pedagogi.

▪ Finansējuma trūkuma dēļ VPII „Zvaniņš” nav veikta teritorijas labiekārtošana, ēkas siltināšana,

ēdināšanas telpu remonts u.c., savukārt VPII „Pūt Vējiņi” nepieciešama baseina, kanalizācijas, virtuves

telpu rekonstrukcija un ēkas siltināšana. Nepieciešama visu pirmsskolas izglītības iestāžu teritoriju

labiekārtošana.


47

Vispārējās izglītības iestādes

▪ Vispārējo pamata izglītību Lielvārdes novadā nodrošina piecās izglītības iestādēs: Lielvārdes

pamatskolā, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā, Kaibalas pamatskolā, Lēdmanes pamatskolā un

Jumpravas vidusskolā. Izglītojamo skaits laika periodā no 2007./2008.m.g. līdz 2009./2010.m.g.

samazinājies par 107 izglītojamiem (sk. 9.1. – 2.attēlu).

9.1. – 2.attēls Izglītojamo skaits vispārējās pamata izglītības iestādēs, 2007. – 2010.gads


▪ Vispārējo vidējo izglītību Lielvārdes novadā nodrošina divās izglītības iestādēs: Edgara Kauliņa

Lielvārdes vidusskolā un Jumpravas vidusskolā. Izglītojamo skaits laika periodā no 2007./2008.m.g. līdz

2009./2010.m.g. samazinājies par 29 izglītojamiem.

9.1. – 3.attēls Izglītojamo skaits vispārējās vidējās izglītības iestādēs


▪ Citu pašvaldību izglītības iestāžu pamatizglītības programmās 2009./2010.m.g. mācījās 5% Lielvārdes

novada izglītojamo, savukārt vidējās izglītības programmās – 37% izglītojamo (sk. 9.1. – 1.tabulu).


48

Vidējo izglītību izglītojamie lielākoties izvēlas iegūt citur. Aptuveni puse no 9.klases absolventiem

izvēlas mācīties profesionālās izglītības iestādēs (lielākoties Ogres novadā), jo Lielvārdes novadā nav

profesionālās izglītības piedāvājuma.

9.1. – 1.tabula Lielvārdes novada izglītojamo skaits, kuri mācās citu pašvaldību izglītības iestādēs 2009./2010. mācību gadā

Novads Pamatizglītības iestādes Vidējās izglītības iestādes

Ķeguma novads 12 15

Rīga 16 44

Ogres novads 25 34

Kopā 53 93


▪ No citām pašvaldībām 2009./2010.m.g. Lielvārdes novada izglītības iestādēs pamatizglītības

programmas apguva 67 izglītojamie, vidējās izglītības programmas arī 67 izglītojamie.

▪ Samazinoties izglītības finansējumam, pedagogi ir spiesti strādāt vairākās darba vietās (sk.9.1. –

2.tabulu). Tā rezultātā samazinās izglītības kvalitāte.

9.1. – 2.tabula Pedagogu skaits pamatdarbā un amatu savienošanas kārtībā vispārējās izglītības iestādēs 2009./2010.m.g.

Izglītības iestāde Pamatdarbā Amatu savienošanas kārtībā

Lielvārdes pamatskola 27

Lēdmanes pamatskola 14 4

Kaibalas pamatskola 7 8

Jumpravas vidusskola 28 8

Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola 42


▪ Vispārējās izglītības iestāžu specifiskās iezīmes:

· Lielvārdes pamatskolā tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma (divās klasēs).

· Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā ir izveidota un tiek pilnveidota zinātniski pētnieciskā bāze.

· Jumpravas vidusskola tiek pasniegts mācību priekšmets B kategorijas autovadītāja apliecības

iegūšanai, kā arī darbojas jaunsargi. Izglītības iestādes telpas ir pietiekamas, lai varētu veidot

dienesta viesnīcu.

· Kaibalas pamatskola atrodas dabiskā, ekoloģiskā vidē, kas var kalpot par pamatu veidot pamatskolu

kā ekoskolu. Nelielais izglītojamo skaits klasēs nodrošina individuālu pieeju katram izglītojamam.

· Lēdmanes pamatskolā tiek nodrošinātas izglītības iespējas personām ar garīga rakstura

traucējumiem.

▪ Vispārējās izglītības iestādēs iespēju robežās tiek nodrošināta arī pieaugušo izglītošana (piemēram,

datorapmācība), piedāvājot telpas, aprīkojumu.

▪ Lielvārdes novada vispārējās izglītības iestādēs ir veikti pašvaldības un ES ieguldījumi infrastruktūras un

materiāltehniskās bāzes uzlabošanā, taču visas vajadzības izglītības kvalitātes nodrošināšanai nav

īstenotas. Neatbilstošā tehniskajā stāvoklī ir dabaszinātņu kabinets un virtuves bloks Lēdmanes

pamatskolā, Lielvārdes pamatskolai nepieciešama stadiona rekonstrukcija, Edgara Kauliņa Lielvārdes

vidusskolai nepieciešama stadiona un peldbaseina rekonstrukcija. Nepieciešama visu vispārējās

izglītības iestāžu pieguļošo teritoriju labiekārtošana. Novada skolu rīcībā esošā datortehnika ir tehniski

nolietojusies.

▪ Jumpravas vidusskolas un Lēdmanes pamatskolas ēkām nepieciešama fasādes un jumta siltināšana, kā

arī citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

▪ Lielvārdes novada pašvaldība nodrošina izglītojamo nokļūšanu uz izglītības iestādēm: Lielvārdes

pamatskolu, Kaibalas pamatskolu, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolu.


49

▪ Attālums no Lielvārdes vidusskolas līdz Lielvārdes pamatskolai ir 4,4 km, līdz Kaibalas pamatskolai ir 5

km, līdz Lēdmanes pamatskolai – 15,3 km un līdz Jumpravas vidusskolai – 17,3 km.

▪ Visās vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošināta arī interešu izglītība.

Speciālās izglītības iestādes

▪ Jumpravas speciālā internātpamatskola ir vienīgā speciālā internātpamatskola Lielvārdes novadā un

agrākajā (pirms teritoriālās reformas veikšanas) Ogres rajonā, kas nodrošina izglītības iegūšanas

iespējas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

▪ Jumpravas speciālā internātpamatskola īsteno šādas izglītības programmas:24

· Speciālā pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, programma

paredzēta izglītojamiem no 1. līdz 12.klasei;

· Speciālā pamatizglītības programma izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai

vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;

· Profesionālā pamatizglītības programma „Ēdināšanas pakalpojumi”. Izglītojamajiem ir iespēja apgūt

pavāra palīga profesiju;

· Profesionālā pamatizglītības programma „Būvdarbi”. Izglītojamajiem ir iespēja apgūt

remontstrādnieka profesiju;

· Speciālā pirmskolas izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

▪ Jumpravas speciālā internātpamatskola 2009./2010.m.g. Ogres novada domei piederošajās telpās

realizēja izglītības programmu divām klasēm – pieciem izglītojamajiem ar vidēji smagu un smagu garīgo

atpalicību (C līmenis) un astoņiem izglītojamajiem ar vieglu garīgo atpalicību (A un B līmenis).

▪ Jumpravas speciālajā internātpamatskolā 2008./2009. mācību gadā mācības uzsāka 56 izglītojamie, bet

2009./2010.mācību gadā 70 izglītojamie.25

2009./2010.gadā Jumpravas internātpamatskolā mācījās 33

izglītojamie no Ogres, 17 no Lielvārdes, astoņi no Ķeguma, pieci no Ikšķiles, trīs no Aizkraukles, viens

no Kandavas novada un viens no Rīgas.

▪ 2009./2010.m.g. Jumpravas speciālajā internātpamatskolā 14 pedagogi strādāja pamatdarbā un deviņi

pedagogi blakusdarbā.

▪ Apkures sistēma skolā ir tehniski nolietojusies. Skolas infrastruktūra nav pielāgota personām ar

invaliditāti, tajā skaitā materiāltehniskā bāze (piemēram, datori, rehabilitācijas iekārtas).

Izglītības iestāžu platība un noslogojums

▪ Novada izglītības iestāžu faktiskā ietilpība ir daudz lielāka nekā esošo izglītojamo skaits tajās.

▪ Ļoti plašas telpas ir Jumpravas vidusskolai (skolas platība 5 260 m2). Skola varētu uzņemt uz pusi vairāk

izglītojamo nekā 2010./2011.m.g. Jumpravas vidusskola būvēta 460 izglītojamajiem, bet

2010./2011.m.g. tajā mācījās 190 izglītojamie.

▪ Arī Lēdmanes pamatskola, kurā 2010./2011.m.g. mācījās ~100 izglītojamie, varētu uzņemt 300

izglītojamos.

▪ E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolā (platība 3 289 m2) 2010./2011.m.g. mācījās 490 izglītojamie. Vidusskolas

Kaibalas filiāle (platība 1 876m2), uz 2010./2011.m.g. – 45 (ar PII grupām) izglītojamie, lai gan skola var

uzņemt līdz 200 izglītojamos.

▪ Lielvārdes pamatskola (platība 4 135 m2) paredzēta 400 izglītojamajiem, bet 2010./2011.m.g. tajā

mācījās 290 (ar PII) izglītojamie.

▪ Lēdmanes pamatskola (platība 3 672m2) plānota 250 izglītojamajiem, bet 2010./2011.m.g. tajā mācījās

101 izglītojamais.

▪ Maksimāli noslogotas telpas ir vienīgi VPII „Pūt vējiņi”. VPII „Pūt vējiņi” (platība 5 885 m2),

2010./2011.m.g. tajā mācījās 330 izglītojamie.

24

Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 21.lpp 25

Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 21.lpp


50

▪ VPII „Zvaniņš” (platība 1 823 m2) 2010./2011.m.g. tajā mācījās 100 izglītojamie, uzņemt iespējams 130

izglītojamos.

Izglītojamo skaita prognozes

▪ Skolēnu skaits ar katru gadu novadā samazinās vidēji par 40-50 izglītojamiem. 2009.gada 1.septembrī

Lielvārdes novadā mācības uzsāka – 1 170 izglītojamie, 2010.g. 1.septembrī – 1 112 izglītojamie.

▪ Vērojams, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās arī izglītojamo skaits. Pēdējos gados (2009.-

2010.g.) skolēnu skaits gandrīz nemainīgs tikai Jumpravas vidusskolā, E.Kauliņa Lielvārdes vidusskolā.

▪ Ņemot vērā bērnu dzimstības rādītājus novadā, var prognozēt, ka izglītojamo skaits pašvaldības

izglītības iestādēs līdz 2015.gadam turpinās samazināties (sk. 9.1. – 3.tabulu).

9.1. – 3.tabula

Izglītojamo skaita prognoze Lielvārdes novadā līdz 2015.gadam

Izglītības iestāde

2008 2009 2011 (prognoze)

2015 (prognoze) / Skaidrojums

Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola

532 498 488 Ja 2008.gadā Lielvārdē (Kaibalu ieskaitot) piedzima 113 bērni, 2009.gadā – 75, 2010.gadā – 61.

Jumpravas vidusskola

196 190 195 Skolā plānots izveidot profesionālās ievirzes programmas un vidusskolā būs iespējams iegūt ne tikai autovadītāja apliecību, bet arī profesiju, līdz ar to izglītojamo skaits varētu pieaugt. Ja netiks izveidots profesionālas ievirzes izglītības piedāvājums, vidusskola varētu pārtapt par pamatskolu un izglītojamo skaits varētu strauji samazināties. 2010.gadā Jumpravā ir piedzimuši tikai 11 bērni. Laika periodā no 2003.gada līdz 2010.gadam piedzimuši 152 bērni.

Lielvārdes pamatskola

305 292 262 Saskaņā ar dzimstības rādītājiem, izglītojamo skaits varētu samazināties līdz 220 izglītojamiem.

Lēdmanes pamatskola

128 111 102 Lēdmanē no 2003. – 2010.gadam ir piedzimuši 75 bērni. Izglītojamo skaits varētu samazināties līdz 80.

Jumpravas speciālā internātskola

75 65 55 Izglītojamo skaits samazināsies, jo speciālās izglītības programmas ir licencētas arī Lēdmanes pamatskolā un Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā. Izglītojamie ar speciālajām vajadzībām arvien vairāk tiek integrēti šajās skolās. Ja izglītojamo skaits strauji samazināsies, skolas telpās varētu ierīkot internātu Jumpravas vidusskolas audzēkņiem.

VPII „Pūt, vējiņi”

320 320 330 Līdz 2013.gadam PII „Pūt, vējiņi” varētu būt rindas, bet no 2013.gadu, saskaņā ar dzimstības rādītājiem, izglītojamo skaits varētu samazināties līdz 300.

VPII „Zvaniņš” 98 94 96 Izglītojamo skaits varētu samazināties līdz 80. Tā kā iestāde realizē speciālās programmas bērniem ar valodas traucējumiem, tas piesaista papildus izglītojamos ne tikai no novada, bet arī blakus esošajām teritorijām.


Profesionālās ievirzes izglītība

▪ Profesionālās ievirzes izglītību Lielvārdes novadā nodrošina četras izglītības iestādes: Lielvārdes

Mūzikas skola, Jumpravas Mūzikas un mākslas skola, Lielvārdes sporta centrs un Mākslas skola

„Mākslas Aptieka”. Esošās profesionālās ievirzes izglītības iespējas novadā nav pietiekamas.

▪ Lielvārdes Mūzikas skola:

· īsteno šādas licencētas un akreditētas izglītības programmas:26

Taustiņinstrumentu spēle, Stīgu

instrumentu spēle, Pūšaminstrumentu spēle, Vokālā mūzika – Kora klase.

· 2009./2010.m.g. izglītības iestādi apmeklēja 126 audzēkņi.

· 2009./2010. m.g. strādāja 17 pedagogi.

· Lai nodrošinātu ēkas energoefektivitāti, Lielvārdes Mūzikas skolas ēkai nepieciešama fasādes un

jumta siltināšana un citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

26

www.lielvarde.lv


51

▪ Jumpravas Mūzikas un mākslas skola:

· īsteno šādas licencētas un akreditētas izglītības programmas: taustiņinstrumentu spēle, stīgu

instrumentu spēle, pūšaminstrumentu spēle, vizuāli plastiskā māksla.

· 2009./2010.m.g. mācījās 91 izglītojamais, no tiem 50 – mūzikas izglītības programmās un 41 –

mākslas programmā.

· Sagatavošanas grupā Jumpravā 2009./2010.m.g. mācījās 8 audzēkņi.

· 2009.gada nogalē uzsākts darbs pie sagatavošanas klases atvēršanas Kaibalā izglītības programmā

„Vizuāli plastiskā māksla”.27

· 2009./2010.m.g. Jumpravas mūzikas un mākslas skolā strādāja 15 pedagogi – 11 mūzikas izglītības

programmās un 4 mākslas izglītības programmās.

· Skola nenodrošina absolventiem iespēju iesaistīties mākslas un dizaina profesionālo pakalpojumu

tirgū ar radošo darbnīcu un uzņēmējdarbības atbalsta palīdzību.

▪ Mākslas skola „Mākslas Aptieka”

· „Mākslas aptieka” ir pirmā mākslas privātskola Latvijā, tā ir atvērta 1995.gada 1.oktobrī.

· Skolā apgūst šādus mācību priekšmetus: gleznošana, zīmēšana, kompozīcija, keramika,

tekstilmāksla, grafika, mode un stils, teātris, foto/video, datorgrafika, ģitāra.

· Skolu apmeklē bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 16 gadiem.

· Atsevišķas darbnīcas var apmeklēt bērni sākot no trīs gadiem, tiek piedāvātas darbnīcas

pieaugušajiem, kā arī cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.28

▪ Lielvārdes novada sporta centrs

· Izglītības iestādē tiek realizētas sešas izglītības programmas: divas vieglatlētikā, divas florbolā un

divas tenisā.

· Atvērta vieglatlētikas nodaļa Lēdmanes pagastā, kur nodarbojas 15 vieglatlētikas grupas audzēkņi.

Lēdmanes sporta bāze arī tiek izmantota vieglatlētikas sacensību organizēšanai.29

· Izglītības iestāde īsteno mācību programmas interešu izglītībā: dambretē, frisbijā, volejbolā.

· Sporta centrā strādā 11 sporta treneri ar atbilstošu kvalifikāciju.

· Lielvārdes novada sporta centram ir stabils audzēkņu un grupu skaits. Izglītības iestādes audzēkņi

aktīvi piedalās dažādos sporta pasākumos (sk. 9.1. – 4.tabulā).

9.1. – 4.tabula Lielvārdes novada sporta centra audzēkņu skaits un sporta pasākumi, 2007. – 2009.gads

Aktivitāte 2007 2008 2009

Audzēkņu skaits 192 audzēkņi (četri sporta

veidi)

182 212 audzēkņi (seši sporta veidi)

Sporta pasākumi

Pilsētas sporta svētki

250 dalībnieki 200 dalībnieki 280 dalībnieki

Latvijas čempionāts florbolā

virslīga

14 spēlēs kopā 1500 skatītāji 12 spēlēs kopā 1300 skatītāji 14 spēlēs kopā 1100 skatītāji

LTSA sacensības volejbolā 6 sacensības, 100 dalībnieki

8 sacensības, 120 dalībnieki 7 sacensības, 100 dalībnieki

Latvijas jaunatnes sacensības

florbolā, fināli

Vairāk kā 20 sacensību gadā Vairāk kā 20 sacensību gadā Vairāk kā 14 sacensību gadā,

finālā vairāk kā 350 skatītāju

Pludmales volejbola trīs posmi 40 komandas

32 komandas 34 komandas

Rajona čempionāts florbolā

10 komandas, 130 dalībnieki 12 komandas, 156 dalībnieki --

27

Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 25.lpp 28

http://www.artopen.lv/ 29

Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 27.lpp


52

Aktivitāte 2007 2008 2009

Latvijas čempionāts frisbijā -- 8 komandas

12 komandas

Latvijas čempionāts

veterāniem florbolā

12 komandas 10 komandas --

Latvijas amatieru basketbola

līga

-- 8 spēles, ap 1000 skatītāju 6 spēles, 700 skatītāju

Smilšu spēles skolām -- 80 dalībnieki --

„Lielā balva” skolām -- 450 dalībnieki --

Rīgas čempionāts florbolā

-- 6 spēles --

Novada čempionāts hokejā -- -- 3 sacensības, 24 komandas, 50

dalībnieki

„Salming” čempionāts florbolā -- -- 8 spēles, 60 dalībnieki

Novada futzāla čempionāts -- -- 8 komandas, 64 dalībnieki

Informācijas avots: Lielvārdes novada sporta centrs

Viena izglītojamā izmaksas Lielvārdes novadā

▪ Visaugstākās viena izglītojamā izmaksas 2010.gadā Lielvārdes novadā bija Jumpravas speciālajā

internātskolā, t.i., 4 138 LVL uz vienu izglītojamo gadā (sk. 9.1. – 5.tabulu).

9.1. – 5.tabula Viena izglītojamā izmaksas Lielvārdes novadā 2010.gadā (latos)

Izglītības iestāde LVL

E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola 1 227

Jumpravas vidusskola 2 021

Lielvārdes pamatskola 1 295

Kaibalas pamatskola 1 518

Lēdmanes pamatskola 1 300

Jumpravas speciālā internātpamatskola 4 138

VPII "Pūt vējiņi" 1 093

VPII "Zvaniņš" 1 519

Jumpravas mākslas un mūzikas skola 643

Lielvārdes mūzikas skola 885

Lielvārdes novada sporta centrs 622


Lielvārdes novadā tiek piedāvāta konkurētspējīga vispārējā izglītība, kas piesaista izglītojamos no blakus

pašvaldībām, īpaši vispārējās vidējās izglītības programmās.

Profesionālās izglītības piedāvājuma trūkuma dēļ ap 50% Lielvārdes novada 9.klases absolventu izvēlas

turpināt mācības citur. Izglītojamo skaita samazināšanos daļēji kompensē Lielvārdes novada vispārējās

vidējās izglītības piedāvājums, kā dēļ citu novadu jaunieši izvēlas iegūt izglītību Lielvārdes novadā.

Novadā ir speciālās izglītības un profesionālās izglītības ievirzes piedāvājums, bet nav pieejami

tālākizglītības un augstākās izglītības pakalpojumi.


53

9.2. Veselības aprūpe

▪ Lielvārdes novadā30

, saskaņā ar Ārstniecības iestāžu un sertifikācijas reģistra datiem31

, ir reģistrētas

šādas ārstniecības iestādes, kas novada iedzīvotājiem sniedza veselības aprūpes pakalpojumus:

· Piecas ģimenes ārstu prakses – trīs Lielvārdē, viena Lēdmanē un viena Jumpravā;

· Divas ārstu prakses pediatrijā, ārsta internista prakse (ģimenes ārsts), ārsta prakse oftalmoloģijā

(acu ārsts), ārsta prakse otorinolaringoloģijā un ārsta prakse ginekoloģijā un dzemdniecībā;

· Lielvārdes novada sporta centra veselības punkts;

· Jumpravas vidusskolas veselības punkts;

· Jumpravas pagasta Vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes „Zvaniņš” veselības punkts;

· Četras zobārstniecības prakses (zobārstniecības pakalpojumi ir pieejami Lielvārdē un Jumpravā).

▪ Kopumā laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam ambulatoro apmeklējumu skaits (uz vienu iedzīvotāju)

pie ārstiem Lielvārdes novadā ir pieaudzis par 11,1%, bet pie ģimenes ārstiem par 25% (2007.-2010.g.)

– sk. 9.2. – 1.attēlu.

9.2. – 1.attēls Ambulatoro apmeklējumu skaits pie ģimenes ārstiem un ārstiem Lielvārdes novadā (uz vienu iedzīvotāju), 2006.

– 2010.gads

Informācijas avots: Veselības norēķinu centra Vadības informācijas sistēma un Pārskats par ārstniecības iestādes darbību

▪ Divas no Lielvārdē esošajām ģimenes ārstu praksēm ir izvietotas bijušās Lielvārdes ambulances telpās,

kur atrodas arī aptiekas un citu veselības aprūpes speciālistu telpas (divas ārstu pediatru prakses, ārsta

internista prakse, ārsta prakse otorinolaringoloģijā un divas zobārstniecības prakses). Telpas ir sliktā

stāvoklī.

▪ Jumpravas un Lēdmanes pagastos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, t.sk. ģimenes ārstu

praksēm tiek nodrošinātas pašvaldības īpašumā esošas telpas. Jumpravā veselības aprūpes pasākumi

tiek nodrošināti vēsturiskajā doktorāta ēkā, kas ir sliktā stāvoklī.

▪ Lēdmanē trūkst zobārstniecības pakalpojumi.

▪ Citus veselības aprūpes pakalpojumus Lielvārdes novada iedzīvotāji var saņemt Ogres slimnīcā.

Attālums no Lielvārdes līdz Ogres slimnīcai ir 19 km, ceļā jāpavada ap 20 – 25 minūtes. Attālums no

Lielvārdes līdz P.Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai ir 56 km, ceļā jāpavada apmēram viena

stunda.

30

Uz 2011.gada jūniju 31

Informācijas avots: http://vsmtva.vi.gov.lv/AML.Website/lv/datubazes/AML.WebSite/lv/datubazes/iestades/index.aspx


54

▪ 2010.gada jūlijā Lielvārdē darbu sāka Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķu

brigādes punkts. Līdz tam Lielvārdes novada iedzīvotājus apkalpoja Ogres pilsētā izvietotās 3 NMP

brigādes. Tagad iedzīvotāji NMP var saņemt līdz pat 30 minūtēm ātrāk kā iepriekš.32

▪ Lielvārdes novada iedzīvotāji kā būtisku trūkumu izjūt traumu punkta neesamību novadā, kā arī to, ka

medicīniskie pakalpojumi nav pieejami ārpus ārstu darba laika.

Lielvārdes novadā ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, kā arī pieejami ģimenes ārstu

pakalpojumi. Citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana ir iespējama Ogrē vai Rīgā.

9.3. Sabiedrības drošība

▪ Pašvaldība līdzfinansē Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbību Lielvārdes novada teritorijā,

Lielvārdē atrodas aprīkots postenis.

▪ Novads darbojas bijušā Ogres rajona teritorijas četru pašvaldību izveidotajā civilās aizsardzības darba

grupā, kurā ietilpst pašvaldību vadītāji, izpilddirektori, atbildīgo institūciju pārstāvji (ugunsdzēsēji,

zemessardze, pašvaldības policija u.c.).

▪ Civilās aizsardzības plāns novadā nav izstrādāts.

▪ Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plāna projektu Lielvārdes novadā identificēti šādi valsts nozīmes

riskus radoši objekti:

· Ķeguma HES un Pļaviņu HES – Lielvārdes novadam tuvākās A drošuma klases hidroelektrostaciju

hidrotehniskās būves. Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves dambja pārrāvuma gadījumā

Lielvārdes pilsētas un novada teritorija tiktu daļēji appludināta.

· Aviekstes HES (B drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskā būve) – valsts nozīmes

paaugstinātas bīstamības objekts.

· Meži Lielvārdes novadā aizņem salīdzinoši mazāku platību nekā vidēji Latvijā tāpēc bīstamu mežu

ugunsgrēku risks tiek klasificēts kā vidējs (sk. 3. pielikumu).

· Maģistrālais gāzes vads Rīga – Daugavpils un Lielvārdes novada Kaibalā esošā gāzes regulēšanas

stacija. Avārijas gāzes apgādes sistēmās var izraisīt ugunsgrēkus, sprādzienus, ēku sagraušanu, kā

rezultātā var iet bojā cilvēki, kā arī radīt gaisa piesārņojumu.

· Dzelzceļa līnija, kas šķērso Lielvārdes novadu ir stratēģiskas (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija un pa

to tiek pārvadātas bīstamās kravas, t.sk. nafta un naftas produkti, ķīmiskās kravas. Bīstamo kravu

pārvadāšanas avārijas gadījumā sekas var mainīties no nenozīmīgām līdz par katastrofālām, īpaši

apdzīvotās vietās.

· Valsts nozīmes autoceļš A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Paternieki) ir

nacionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta risku teritorija, un pa šo ceļu arī tiek

pārvadātas bīstamās kravas. Pēc P80 ceļa rekonstrukcijas 2012.gadā tranzīta satiksme pārvietosies

pa šo ievērojami drošāko un no apdzīvotām vietām atvirzīto ceļu.

▪ Ceļu satiksmes negadījumu skaits Lielvārdes novadā no 2005. līdz 2009.gadam palielinājās, bet

2009.gadā negadījumu un tajos ievainoto cilvēku skaits samazinājās, kas skaidrojams ar samazināto

satiksmes intensitāti ekonomiskās krīzes iespaidā (sk. 9.3. – 1.attēlu).

32 www.nmpd.gov.lv


55

9.3. – 1.attēls Ceļu satiksmes negadījumu, cietušo, bojā gājušo un ievainoto skaits Lielvārdes novadā pa gadiem, 2005. – 2009.gads

Informācijas avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija

▪ Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un iedzīvotāju drošībai izveidota Lielvārdes novada pašvaldības

policija.33

Policijas dienesta telpas atrodas Lielvārdē, bet iedzīvotājus pieņem arī Lēdmanes un

Jumpravas pagastu pārvalžu ēkās.

▪ 2009.gadā Lielvārdes novada pašvaldības policija saņēmusi 78 izsaukumus, sastādīti 93 protokoli.

▪ Vienotai izpratnei par sabiedrisko kārtību novada teritorijā pašvaldība 2009.gada 25.novembrī

pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.33 „Par sabiedrisko kārtību Lielvārdes novada administratīvajā

teritorijā”.

▪ Novadā trūkst novērošanas kameru, kas palīdzētu fiksēt sabiedriskās kārtības pārkāpumus.

Lielvārdes novadu potenciāli var apdraudēt valsts nozīmes riskus radoši objekti, tai skaitā Pļaviņu HES,

maģistrālais gāzes vads un novada teritorijā esošie autoceļi un dzelzceļš, pa kuriem tiek vestas bīstamās

kravas.

Par drošību novada teritorijā rūpējas pašvaldības policija un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības postenis.

9.4. Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi

▪ Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību sniedz pašvaldības iestāde „Lielvārdes novada sociālais

dienests”, kas 12.07.2010. reģistrēts LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

▪ 2009.gadā Lielvārdes novada sociālajā dienestā strādāja 21 darbinieks, no tiem 18 sociālā darba

speciālisti. 12 sociālā darba speciālistiem ir atbilstoša izglītība, pārējie studē.34

▪ Lēdmanē strādā divi sociālie darbinieki, Jumpravā – divi, Lielvārdē – seši.

▪ Darba telpas ir neatbilstošas kvalitatīvai sociālā darba pakalpojumu nodrošināšanai, jo lielākoties vienā

kabinetā strādā divi darbinieki. Jumpravā telpas atrodas otrajā stāvā.

▪ Sociālā riska grupām atbalsta pakalpojumu sniedz sociālā dienesta Sociālais dienas aprūpes centrs.

Reģistrēts LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā 12.07.2010. Tas ir izvietots divās ēkās un sniedz

dušas, veļas mazgāšanas, masiera pakalpojumus, ārsta un psihologa konsultācijas, piedāvā dažādas

33 Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada pārskats, 69. lpp.

34 Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 49.- 50.lpp


56

prasmju apguves nodarbības, ir izveidotas atbalsta grupas. 2009.gadā vidēji mēnesī dušas

pakalpojumus izmantoja ap 50 cilvēki un veļas mazgāšanu ap 64 cilvēki. Datoru un internetu dienā

vidēji izmantoja 17 cilvēki, bērnu istabu – ap 14 bērni nedēļā.

▪ Novadā tiek piedāvāts arī aprūpes mājās pakalpojums, kuru 2009.gadā saņēma astoņas personas,

pakalpojumu nodrošina astoņi aprūpētāji35

, kas ir reģistrēti LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā

26.01.2009.

▪ Citus sociālos pakalpojumus Lielvārdes novada pašvaldības sociālais dienests iepērk no citām

pašvaldībām. Visvairāk pirktie pakalpojumi ir ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija

pieaugušajiem, kā arī bērniem. Nepieciešami bijuši arī krīzes centru pakalpojumi, kā arī pakalpojumi

atkarībās nonākušām personām. 2007.gadā pirktie pakalpojumi nodrošināti 18 personām, 2008.gadā –

24 personām un 2009.gadā – 30 personām. Kā redzams 9.4. – 1.attēlā, palielinoties pakalpojumu

saņēmēju skaitam, pirkto pakalpojumu izmaksas no 2007.gada līdz 2009.gadam ir palielinājušās.

▪ Novadā nav pietiekams alternatīvo sociālo pakalpojumu skaits - trūkst tādu sociālo pakalpojumu, kā

pusceļa māja, auklīšu pakalpojumi, dienas centri, grupu dzīvokļi vai mājas un sociālie mājokļi.

▪ Sociālās palīdzības apjoms 2009.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu palielinājies par 60% (sk. 9.4. –

1.attēlu). 2009.gadā sociālajai palīdzībai izlietoti 83% sociālajiem pakalpojumiem un palīdzībai atvēlēto

budžeta līdzekļu, jo strauji palielinājies trūcīgo personu skaits (2007.gadā – 656 personas, 2008.gadā –

755 personas, 2009.gadā – 2 744 personas).

9.4. – 1.attēls Sociālās palīdzības un pakalpojumu apjoms (latos) Lielvārdes novadā, 2007. – 2009.gads

Informācijas avots: Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību 2007.,2008., 2009.

Aizbildnība un aizgādnība

▪ Valsts deleģēto funkciju izpildīšanai Lielvārdes novadā izveidotas trīs aizbildnības un aizgādnības

iestādes:

· Lielvārdes bāriņtiesa;

· Jumpravas bāriņtiesa;

· Lēdmanes bāriņtiesa.

9.4. – 1.tabula Lielvārdes novada bāriņtiesu darba statistika 2009.gadā

Lielvārdes bāriņtiesa Jumpravas bāriņtiesa

Lēdmanes bāriņtiesa

Audžuģimenes (bērni) 1 (4) -- 1 (8)

Pārraudzībā esošie aizbildņi (bērni) 7 (7) 4 (4) 3 (4)

Aizgādņi (aizgādnībā esošas personas) 1 (1) 1 (1) 1 (1)

35

www.lm.gov.lv


57

Lielvārdes bāriņtiesa Jumpravas bāriņtiesa

Lēdmanes bāriņtiesa

Sniegtie apliecinājumi un citas Bāriņtiesu likumā noteiktās funkcijas

215 90 99

Aizgādnībā esošu personu personisko un mantisko interešu nodrošināšanai pieņemtie lēmumi

36 6 -

Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats

Pēdējo triju gadu laikā palielinājies sociālā riska grupu skaits, tādējādi veidojot lielāku pieprasījumu pēc

sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības. Sociālās palīdzības apjoms palielinājies par 60%, jo

strauji palielinājies trūcīgo personu skaits. Sociālos pakalpojumus Lielvārdes novads lielākoties nodrošina,

tos iepērkot no citu novadu pašvaldībām, jo visi nepieciešamie sociālie pakalpojumi novadā uz vietas netiek

sniegti.

Sociālā darba speciālistu skaits Lielvārdes novadā nav pietiekams, kā arī darba telpas nav atbilstošas

prasībām.


58

10. Kultūra un izklaide

10.1. Kultūras pasākumu norises vietas

� Lielvārdes novadā ir astoņas kultūras iestādes, kas tiek finansētas no pašvaldības budžeta: divi kultūras

nami – kultūras nams „Lielvārde”, Jumpravas kultūras nams, viens tautas nams - Lēdmanes tautas

nams, četras bibliotēkas - Lielvārdes pilsētas bibliotēka, „Lāčplēša bibliotēka”, Jumpravas bibliotēka,

Lēdmanes bibliotēka kā arī Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs. Brīvdabas kultūras pasākumi notiek

Jumpravas estrādē un Spīdalas saliņā.

Kultūras nami un tautas nams

▪ No 2007.gada līdz 2009.gadam kopējais kultūras pasākumu skaits un to apmeklētāju skaits Lielvārdes

novada kultūras iestādēs ir palielinājies (sk. 10.1. – 1. tabulu). Salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā

pasākumu apmeklētāju skaits samazinājies tikai Lēdmanes tautas namā.

10.1.-1.tabula Lielvārdes novada kultūras un tautas namos notikušo pasākumu un apmeklētāju skaits, 2007. – 2009.gads

Kultūras/tautas nams 2007 2008 2009

Pasākumu apmeklētāji

Kultūras nams „Lielvārde” 12 532 16 200 22 310

Jumpravas kultūras nams 4 110 5 890 6 330

Lēdmanes tautas nams 1 615 3 116 2 480

Apmeklētāji kopā 18 257 25 206 31 120

Notikušie pasākumi

Kultūras nams „Lielvārde” 71 86 89

Jumpravas kultūras nams 57 68 80

Lēdmanes tautas nams 34 37 39

Notikušie pasākumi kopā 162 191 208


▪ Pasākumu norisi un apmeklētību kultūras namos un tautas namā veicinājis plašs amatiermākslas

kolektīvu skaits: 2009.gadā Kultūras namā „Lielvārde” darbojās 11 amatiermākslas kolektīvi, iesaistot

vairāk kā 500 dalībnieku, Jumpravas kultūras namā – 10, iesaistot tajos 200 dalībniekus, Lēdmanes

tautas namā – četri amatiermākslas kolektīvi.

▪ Kultūras nami veic arī izglītojošu darbu, organizējot apmācības (piemēram, kultūras namā „Lielvārde”

angļu valodas kursus, auto kursus u.c.).

▪ Plašākais kultūras piedāvājums tiek nodrošināts kultūras namā „Lielvārde”, piesaistot gan amatieru,

gan profesionālos māksliniekus. Lēdmanes tautas namā un Jumpravas kultūras namā pārsvarā tiek

organizēti vietēja mēroga, lielākoties bezmaksas pasākumi vietējo iedzīvotāju vajadzībām. Uz lielāka

mēroga kultūras pasākumiem ārpus pagasta tiek organizēts transports.

▪ Nozīmīga Lielvārdes kultūras nama iniciatīva ir „Grāmatu klēts” – unikāla trimdas kultūras materiālu

krātuve.

▪ Kultūras namu un tautas nama telpas ir noslogotas, īpaši pēcpusdienās un vakaros.

▪ Kultūras namā „Lielvārde” strādā 10 darbinieki, Jumpravas kultūras namā – seši, Lēdmanes tautas

namā – divi.

▪ Lielvārdes kultūras nama rekonstrukcija uzsākta 2001.gadā. Kultūras pasākumu kvalitātes

nodrošināšanai nepieciešama kultūras nama telpu rekonstrukcija un teritorijas labiekārtošana, kā arī

materiāltehniskā aprīkojuma iegāde.

▪ Jumpravas kultūras nams ir sliktā stāvoklī un tam ir nepieciešams remonts, nepieciešama teritorijas

labiekārtošana un materiāltehniskais aprīkojums.


59

▪ Lēdmanes tautas namam nav savas telpas. Tautas nama vajadzībām un pirmsskolas izglītības iestādes

vajadzībām tiek izmantota viena zāle, kas ir neliela, bez skatuves. Tautas namam trūkst

materiāltehniskais aprīkojums.

▪ Kultūras namos ir nepietiekama materiāltehniskā bāze, kas jāpilnveido ar aprīkojumu un tehnoloģijām,

lai nodrošinātu kvalitatīvu pasākumu norisi un piedāvājumu.

▪ Jumpravā atrodas brīvdabas estrāde, kuru nepieciešams rekonstruēt..

▪ Vasarā bezmaksas kultūras pasākumi tiek organizēti Spīdalas saliņā. Tā kā teritorija nav ierobežota, nav

iespējams organizēt maksas kultūras pasākumus, nepieciešama teritorijas labiekārtošana.

▪ Izcila vērtība ir novada nemateriālajam mantojumam, jo īpaši Lielvārdes jostai un faktam, ka Andreja

Pumpura eposā „Lāčplēsis” minētie notikumi saistīti ar Lielvārdes pili.

Bibliotēkas

▪ Kopējais Lielvārdes novada bibliotēku lasītāju un apmeklētāju skaits no 2007.gada līdz 2009.gadam ir

palielinājies (sk. 10.1. – 2. tabulu).

10.1. – 2.tabula Lielvārdes bibliotēkas pakalpojumu lietotāju un apmeklētāju skaits, 2007. – 2009.gads

2007 2008 2009

Lasītāji

Lielvārdes pilsētas bibliotēka 1918 2038 2101

„Lāčplēša” bibliotēka 702 694 722

Lēdmanes bibliotēka 387 437 502

Jumpravas bibliotēka 385 380 380

Lasītāji kopā 3 392 3 549 3 705

Apmeklētāji

Lielvārdes pilsētas bibliotēka 20 794 19 629 24 924

„Lāčplēša” bibliotēka 10608 10648 10680

Lēdmanes bibliotēka 4774 5716 7132

Jumpravas bibliotēka 6053 6180 7243

Apmeklētāji kopā 42229 35993 49979

Informācijas avots: Lielvārdes pilsētas bibliotēka

▪ Visās bibliotēkās ir nodrošināta pieeja internetam.

▪ Bibliotēkās nav attīstīti elektronizēti pakalpojumi klientu apkalpošanai.

▪ Lielvārdes pilsētas bibliotēkas telpu tehniskais stāvoklis ir labs, tomēr bibliotēkai nav telpu krātuvei,

pasākumiem. Bērnu nodaļai ir šauras telpas.

▪ Jumpravas bibliotēkai nav savas telpas, tā atrodas Jumpravas vidusskolas telpās.

Muzeji

▪ Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs darbojas kopš 1970.gada 8.septembra. Muzeja darbība tiek

attīstīta trīs virzienos – krājumi, pētnieciskais darbs un komunikācija ar sabiedrību.

▪ No 2006.gada līdz 2009.gadam Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs ir bijis viens no visapmeklētākajiem

tūrisma objektiem Lielvārdes novadā un bijušā Ogres rajona teritorijā. Informāciju par muzeju

raksturojošām aktivitātēm un to daudzumu skatīt 10.1. – 3.tabulā.

▪ Muzeja ēka ir nolietota un tai nepieciešama renovācija.

10.1. – 3.tabula Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja krājuma vienību, apmeklētāju un aktivitāšu skaits pa gadiem, 2006. – 2009.gads

2006 2007 2008 2009

Krājuma vienības 11 519 11 416 11 751 11 959

Apmeklētāju skaits 17 517 16 741 20 717 12 499

Novadītās ekskursijas 273 115 172 149

Lekciju skaits 6 5 4 2

Pasākumu skaits 19 19 11 18


60

2006 2007 2008 2009

Muz .ped. programmas 136 128 117 77

Izstāžu skaits 10 10 11 14

Ekspresizstādes 3 6 3 3

Kāzu pāru skaits 95 95 72 36


Pēdējos 3 gados Lielvārdes novadā palielinājies kultūras iestāžu apmeklētāju un notikušo pasākumu skaits,

ko sekmējis plašais kultūras piedāvājums un aktīvā amatierkolektīvu darbība. Palielinājies arī bibliotēku

lasītāju un apmeklētāju skaits, kā arī muzeja apmeklētāju skaits. Kvalitatīvāka kultūras piedāvājuma

veidošanai nepieciešama infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes pilnveidošana.

10.2. Aktīvā atpūta un tūrisms

▪ Nozīmīgs kultūras un dabas tūrisma attīstības resurss Lielvārdes novadā ir kultūrvēsturiskais un dabas

mantojums. Novada dabas un kultūras pieminekļi uzskaitīti 4. pielikumā, tomēr par tūrisma resursu ir

uzskatāma tikai daļa no šiem pieminekļiem.

▪ Informāciju par kultūras, sporta un tūrisma aktivitātēm novadā sniedz Lielvārdes novada Tūrisma

informācijas sniegšanas punkts, kas atrodas Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā.

▪ Iecienītākie un apmeklētākie kultūras tūrisma objekti Lielvārdes novadā ir:

· Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs (kopš 2006.gada apmeklētākais tūrisma objekts Lielvārdes

novadā un bijušajā Ogres rajona teritorijā);

· Uldevena pils (2007.gadā 3.apmeklētākais tūrisma objekts Lielvārdes novadā un bijušajā Ogres

rajona teritorijā).

10.2. – 2.tabula Populārāko Lielvārdes novada tūrisma objektu apmeklējuma statistika

Tūrisma objekts 2005 2006 2007 2008

Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs 15 503 17 517 16 741 20 717

Lielvārdes putnu dārzs 10 000 10 500 10 500 7 000

Uldevena pils 10 000 --- 11 500 ---

Informācijas avots: www.latvijascentrs.lv

▪ Citi nozīmīgi kultūras un dabas tūrisma objekti ir: Lielvārdes viduslaiku pils drupas, Jumpravas "Gaiļu"

dabas taka, Rumbiņas ūdenskritums, Lielvārdes muižas parks ar koka skulptūrām, Lēdmanes tautas

nams/ krogs, Senlietu istaba Jumpravas kultūras namā, Vangusalu Dīnamarkas akmens, Piemiņas

akmens Katrīnai un citām Latvijas zintniecēm u.c.

▪ Nozīmīgākie amatnieki Lielvārdes novadā ir mucenieks – Dins Sumerags, metālkalējs Guntis Kalniņš,

liturģisko tērpu šuvēja Diāna Liepkalna Lēdmanē.

▪ Nozīmīgs aktīvā tūrisma resurss ir Ogres upe – viens no populārākajiem ūdenstūrisma maršrutiem

Latvijā, kā arī Daugava.

▪ Lielvārdes novadā ir vairākas nakšņošanas vietas:36

· četras viesnīcas;

· divas brīvdienu mājas;

· trīs jauniešu mītnes;

· trīs telšu vietas.

▪ Tūrisma piedāvājums Lielvārdes novadā vērsts uz kultūrvēsturiskiem objektiem, maz attīstīts ir tūrisma

pakalpojumu piedāvājums.

▪ Novadā nepieciešams izstrādāt stratēģiju tūrisma attīstībai, tajā skaitā mārketinga stratēģiju un

tūrisma materiālus.

36

www.latvijascentrs.lv


61

▪ Potenciāli nozīmīgi tūrisma un aktīvas atpūtas objekti ir Rembates parks un Lielvārdes parks. Šo parku

harmonisku un veiksmīgu attīstību veicinātu to labiekārtošana un detālplānojuma izstrāde.

▪ Novada bagātais kultūras mantojums netiek pilnībā izmantots novada tūrisma iespēju reklamēšanā un

tūrisma pakalpojumu sniegšanā.

▪ Novadā trūkst publiskas sporta infrastruktūras. Lielvārdē esošais Lāčplēša stadions ir sliktā stāvoklī un

ir nepieciešama tā rekonstrukcija. Citās novada apdzīvotajās vietās nav aktīvās atpūtas laukumu.

▪ Novadā trūkst infrastruktūras bērnu un jauniešu aktīvajai atpūtas organizēšanai.

▪ Novadā trūkst pludmaļu.

Pēdējos 4 gados Lielvārdes novadā palielinājies tūrisma objektu apmeklētāju skaits. Informāciju tūristiem

sniedz tūrisma informācijas centrs Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā.

Novadā trūkst sporta infrastruktūra un infrastruktūra jauniešu un bērnu brīvā laika aktīvai pavadīšanai.


62

11. Publiskā pārvalde

11.1. Novada domes struktūra un funkcijas

▪ Lielvārdes novada pašvaldības darbu regulē 19.05.1994. likums „Par pašvaldībām” un 15.07.2009.

apstiprinātie saistošie noteikumi Nr.1 „Lielvārdes novada pašvaldības nolikums” (protokols Nr.4,

punkts Nr.3).

▪ Novadam nav izstrādāts vienots teritorijas plānojums, spēkā esoši ir atsevišķie pagastu un pilsētas

teritorijas plānojumi.

▪ Lielvārdes novada dome, atbilstoši 13.01.1994. Republikas pilsētas domes un novada vēlēšanu

likumam, sastāv no 15 deputātiem.

▪ Novada domē darbojas šādas pastāvīgās komitejas37

:

· Finanšu komiteja;

· Sociālo, medicīnas un reliģijas jautājumu komiteja;

· Tautsaimniecības komiteja;

· Izglītības, kultūras, sporta un tūrisma jautājumu komiteja;

· Attīstības un ekonomikas komiteja.

▪ Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai Lielvārdes novada dome var veidot šādas pastāvīgās

komisijas38

:

· Vēlēšanu komisija;

· Administratīvā komisija;

· Lielvārdes novada dzīvojamo māju privatizācijas komisija;

· Lielvārdes pilsētas teritorijas zemes komisija;

· Dzīvokļu komisija;

· Arhīvu ekspertu komisija.

▪ Iepirkumu komisiju pēc iepirkuma veidiem ar rīkojumu izveido domes priekšsēdētājs.

▪ Lielvārdes novada domei ir šādas pašvaldības iestādes, kas kopā veido Lielvārdes novada pašvaldību un

ir nodotas Lielvārdes novada pašvaldības izpilddirektora padotībā un darbojas saskaņā ar

apstiprinātiem nolikumiem:39

· Lielvārdes novada pašvaldības administrācija;

· Lielvārdes novada sociālais dienests;

· Lielvārdes novada bāriņtiesa;

· Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola;

· Lielvārdes pamatskola;

· Kaibalas pamatskola;

· Vispārējā pirmsskolas izglītības iestāde „Pūt vējiņi”;

· Lielvārdes mūzikas skola;

· Lielvārdes novada sporta centrs;

· Kultūras nams „Lielvārde”;

· Lielvārdes pilsētas bibliotēka;

· „Lāčplēša” bibliotēka;

· Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs;

· Lielvārdes novada pašvaldības policija;

· Jumpravas pagasta pārvalde, kas koordinē un uzrauga šādu pašvaldības iestāžu darbību:

· Jumpravas vidusskola;

· Jumpravas speciālā internātpamatskola;

37 15.07.2009. saistošie noteikumi Nr.1 „Lielvārdes novada pašvaldības nolikums” 38 15.07.2009. saistošie noteikumi Nr.1 „Lielvārdes novada pašvaldības nolikums” 39 15.07.2009. saistošie noteikumi Nr.1 „Lielvārdes novada pašvaldības nolikums”


63

· Jumpravas mūzikas un mākslas skola;

· Vispārējā pirmsskolas izglītības iestāde „Zvaniņš”;

· Jumpravas kultūras nams;

· Jumpravas bibliotēka;

· Jumpravas bāriņtiesa;

· Lēdmanes pagasta pārvalde, kas koordinē un uzrauga šādu pašvaldības iestāžu darbību:

· Lēdmanes pamatskola;

· Lēdmanes tautas nams;

· Lēdmanes bibliotēka;

· Lēdmanes bāriņtiesa.

▪ Jumpravas pagastā atrodas Lielvārdes novada domes izveidota pašvaldības aģentūra – Jumpravas

pašvaldības aģentūra, kuras darbību uzrauga Jumpravas pagasta pārvalde un kura ir pakļauta

izpilddirektoram.

▪ Lielvārdes pašvaldība ir kapitāla daļu turētāja šādos uzņēmumos:

· SIA „Lielvārdes Remte” (100% apmērā). Uzņēmums nodrošina komunālos pakalpojumus, novada

labiekārtošanu un citu funkciju veikšanu.

· SIA „Ogres rajona ceļu fonds” (23,1%). Uzņēmums nodrošina ceļu un ielu apsaimniekošanu.

· SIA „Ogres rajona slimnīca” (17,55%). Uzņēmums nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu

sniegšanu.

▪ Pašvaldība ir šādu biedrību (nodibinājumu) dalībnieks:

· Latvijas Pašvaldību savienība;

· Daugavas Savienība;

· Publisko un privāto partnerattiecību biedrība „Zied zeme”.

▪ Kopš pagastu apvienošanas novadā ir centralizēta grāmatvedība, būvvalde, sociālais dienests. Kopumā

pašvaldības sniegtie pakalpojumi kļuvuši kvalitatīvāki.

▪ Novadā aktīvi tiek piesaistīts ES fondu un citu finanšu avotu finansējums. Kopš 2008.gada piesaistīti

vairāk kā 5 milj. Ls (skatīt 5.pielikumu).

▪ Pašvaldībā trūkst vienotu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu pašvaldības un tās

iestāžu darbībai, nepieciešama datortehnikas un programmatūras atjaunošana.

▪ Pašvaldības pārvaldes struktūrās trūkst tādu jomus speciālistu, kā jurists, vides speciālists, ainavu

arhitekts, jauniešu jautājumu speciālists, psihologs, iekšējais auditors un citi.

Lielvārdes novada pašvaldība un tās iestādes sekmīgi nodrošina pašvaldību funkciju veikšanu. Pēc

administratīvi teritoriālās reformas novada pašvaldības sniegtie pakalpojumi ir kļuvuši kvalitatīvāki.

11.2. Novada pašvaldības budžets

▪ Lielvārdes novada pašvaldība budžetu sastāda vienam saimnieciskajam gadam, t.i., laika periodam no

1.janvāra līdz 31.decembrim un tas atspoguļo novada attīstības pasākumus tuvākajā laika periodā un

turpmākajos gados.

▪ Lielvārdes novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta:

· Pamatbudžets ir galvenā budžeta sastāvdaļa, kas ietver visus pašvaldības ieņēmumus vispārējo

izdevumu segšanai un tie nav iezīmēti īpašiem mērķiem. Tikai uz pamatbudžetu attiecas

pašvaldības aizņēmumi, galvojumi un citas saistības.

· Speciālais budžets ietver apropriācijas īpašiem mērķiem, izņemot dāvinājumus un ziedojumus.

Lielvārdes novada pamatbudžets

▪ Lielvārdes novadu veidojošo pašvaldību kopējie pamatbudžeta ieņēmumi līdz 2008.gadam strauji

palielinājās.


64

▪ 2009.gada pamatbudžeta ieņēmumi krasi samazinājās par 17%. Šo kritumu galvenokārt izraisīja

iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums, krītoties darba algām un samazinoties nodarbināto

skaitam (sk. 11.2. – 1.attēlu).

11.2. – 1.attēls Kopējie Lielvārdes novada pamatbudžeta ieņēmumi, 2005. – 2010.gads

Informācijas avots: Valsts kase (2005.-2008.), Lielvārdes novada pašvaldība (2009.-2010.)

▪ Novadu veidojošo pašvaldību pamatbudžeta izdevumi līdz 2008.gadam strauji pieauga.

▪ Krasā ieņēmumu samazinājuma dēļ 2009.gadā tika samazināti arī budžeta izdevumi.

▪ 2010.gadā Lielvārdes pašvaldība plāno bezdeficīta budžetu (sk. 11.2. – 2.attēlu).

11.2. – 2.attēls Kopējie Lielvārdes novada pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi, 2005. – 2010.gads

Informācijas avots: Valsts kase (pagastu konsolidētie ieņēmumi un izdevumi 2005. – 2008.), Lielvārdes novada pašvaldība (2009.-2010.)

▪ Lielāko Lielvārdes novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu daļu 2009.gadā veidoja iedzīvotāju

ienākumu nodoklis (2 964 034 LVL jeb 48% no visiem ieņēmumiem), kas, salīdzinot ar 2008.gadu, ir

samazinājies par 28% (sk. 11.2. – 3.attēlu).


65

11.2. – 3.attēls Lielvārdes novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumu struktūra 2009.gadā, %


▪ Otrs lielākais pamatbudžeta ieņēmumu avots 2009.gada budžetā ir maksājumi no valsts un pašvaldību

budžetu mērķdotācijām – 2 344 573 LVL jeb 38% no kopējiem ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar

2008.gadu šis ieņēmumu avots samazinājies par 20%.

▪ Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi

pašu ieņēmumi 2009.gadā veidoja 520 469 LVL jeb 8%.

▪ Turpmākajos piecos gados gaidāms pakāpenisks Lielvārdes novada pašvaldības pamatbudžeta

ieņēmumu pieaugums (sk. 11.2. – 4. attēlu), pieņemot, ka:

· turpmākajos gados Lielvārdes novads pieņems bezdeficīta budžetu;

· tiek ņemti vērā Finanšu ministrijas piesardzīgie makroekonomiskie pieņēmumi attiecībā uz darba

algas pieaugumu, patēriņa cenu inflāciju un iekšzemes kopprodukta attīstību.

11.2. – 4.attēls Lielvārdes novada pašvaldības pamatbudžeta prognozes, LVL, 2011. – 2015.gads


▪ Lielākā pamatbudžeta izdevumu daļa – 51% – 2009.gadā ir izlietota izglītības sistēmai (sk. 11.2. –

5.attēlu). Šāda situācija veidojusies, jo 2009.gadā valsts būtiski mainīja izglītības finansēšanas sistēmu

un, lai turpinātu profesionālās ievirzes izglītības iestāžu darbu, pašvaldībai 2009.gada 2.pusgadā nācās

daļēji finansēt pedagogu atalgojumu.


66

▪ Otru lielāko izdevumu daļu veidoja pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošana – 18%. Šajos

izdevumos iekļauti teritorijas uzkopšanas, kapu apsaimniekošanas, autoparka uzturēšanas, t.sk. auto

līzingu maksājumi, izdevumi.

▪ Trešā lielākā izdevumu daļa bija vispārējie vadības dienesti, kas ietver arī deputātu, administrācijas un

izpildvaras uzturēšanu, pašvaldības aizņēmumu kredīta procentus un pašvaldību savstarpējo norēķinu

izdevumus.

11.2. – 5.attēls Lielvārdes novada pašvaldības izdevumi pa valdības funkcionālajām kategorijām 2009.gadā (LVL, %)


▪ Lielākos pašvaldības izdevumus no 2009.gada izdevumiem – 51% – veidoja atlīdzība (t.sk. darba devēja

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).

▪ 17% pašvaldības izdevumu veidoja ieguldījumi pašvaldības pamatkapitālā un 15% no pašvaldības

izdevumiem veidoja visi pašvaldības izmantotie pakalpojumi, savukārt, materiālu, preču un

energoresursu iegādes veidoja 8% (sk. 11.2. – 6.attēlu).

11.2. – 6.attēls Lielvārdes novada pašvaldības izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas, LVL, 2009. – 2010.gads


▪ 2010.gadā prognozēti zemāki pašvaldības ieņēmumi, tāpēc būtiski samazināti arī prognozētie

izdevumi.


67

▪ Vislielākais izdevumu samazinājums ir ieplānots ekonomiskai darbībai (-77%), veselībai (-64%) un

atpūtai, kultūrai un reliģijai (-44%).

▪ Izdevumi atlīdzībai tiek samazināti par 26%, transfertiem par 35% un pamatkapitāla veidošanai par

31%.

▪ Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot par 58% vairāk nekā 2009.gadā.

▪ Subsīdijām un dotācijām ir ieplānots 19% izmaksu pieaugums.

Lielvārdes novada speciālais budžets

▪ Lielvārdes novada speciālais budžets ietver īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus – akcīzes nodokļa

degvielu, dabas resursu nodokļa ieņēmumus, privatizācijas fondu u.c.

▪ Galvenos speciālā budžeta ieņēmumus novadā veido dabas resursu nodokļa ieņēmumi un valsts

transferti (sk. 11.2. – 7.attēlu).

11.2. – 7.attēls Kopējie Lielvārdes novada pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi latos, 2005. – 2010.gads

Informācijas avots: Valsts kase (2005. – 2010.)

▪ 2010.gadam tiek prognozēts speciālā budžeta ieņēmumu samazinājums par 13 332 LVL jeb 8%.

▪ Kopš 2008.gada speciālā budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus (sk. 11.2. – 8.attēlu).


68

11.2. – 8.attēls Kopējie Lielvārdes novada speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi latos, 2005. – 2010.gads

Informācijas avots: Valsts kase (pagastu konsolidētie ieņēmumi un izdevumi 2005.-2008.), Lielvārdes novada pašvaldība (2009.-2010.)

▪ No autoceļu fonda Lielvārdes pašvaldības budžetā 2009.gadā tika saņemti 159 001 LVL, kas ir par 68%

mazāk nekā 2008.gadā. No autoceļa fonda līdzekļiem tiek veikta ielu apgaismojuma uzturēšana, ielu un

ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana.

▪ Otrs speciālā budžeta ieņēmumu veids ir ieņēmumi no dabas resursu nodokļa. Arī šie ieņēmumi

2009.gadā samazinājās par 27% salīdzinot ar 2008.gadu un sastādīja 11 662 LVL.

11.2. – 9.attēls Lielvārdes novada pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumu struktūra, LVL, 2008. – 2010.gads

* Pārējie ieņēmumi 2010.gadā uzrāda naudas atlikumu uz 01.01.2010. Informācijas avots: Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats

▪ Speciālā budžeta izdevumos no pamatdarbības 2009.gadā (kopā 193 873 LVL) lielāko daļu veidoja

izmaksas precēm un pakalpojumiem (181 385 LVL) un transferti uzturēšanas izdevumiem (7 986 LVL).


69

11.2. – 10.attēls Lielvārdes novada speciālā budžeta izdevumu no pamatdarbības sadalījums, LVL, 2009. – 2010.gads


2009. – 2010.gadā Lielvārdes novada budžeta ieņēmumi un izdevumi ir krasi samazinājušies, pamatbudžets

tiek veidots bez deficīta un speciālais budžets – ar deficītu. 51% pamatbudžeta 2009.gadā izlietota izglītības

sistēmai.

2008. – 2009.gadā budžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus un turpmākajos gados pašvaldībai būs jāatvēl

līdzekļi finansiālā deficīta segšanai.

Budžeta saistības

▪ Ņemot vērā Lielvārdes novada pašvaldības kredītsaistības uzsāktajiem attīstības projektiem,

pašvaldības budžeta kopējais parādu saistības apjoms 2010.gada 1.janvārī bija 3 601 060 LVL.

▪ Plānotais pašvaldības saistību izpildes grafikā paredzēto maksājumu apmērs līdz 2015.gadam

nepārsniedz maksimāli pieļaujamos 20% no prognozētajiem pamatbudžeta ieņēmumiem (sk. 11.2. –

1.tabulu).

11.2. – 1.tabula Plānotais Lielvārdes novada pašvaldības saistību izpildes grafiks, LVL, 2010. – 2015.gads

Gads Saistību

pamatsummas maksājumi

Procentu maksājumi

Kopējie saistību, t.sk. % maksājumi

Saistību maksājumu apjoms % no prognozētajiem

pamatbudžeta ieņēmumiem (bez transfertu maksājumiem)

2010 260 035 203 393 463 428 9,8%

2011 317 618 199 166 516 784 11,9%

2012 338 065 180 912 518 977 11,6%

2013 343 113 162 406 505 519 10,9%

2014 319 822 144 467 464 289 9,9%

2015 308 162 127 511 435 673 9,1%



70

▪ Lielvārdes novada pašvaldība turpmākajos gados jaunu attīstības projektu attīstībai var uzņemties

jaunas kredītsaistības, taču, lai saglabātu ieteicamo pašvaldības saistību apmēru robežās no 10% līdz

15% no pamatbudžeta ieņēmumiem, šo papildus saistību maksājumi nedrīkst pārsniegt 150 000 LVL

līdz 200 000 LVL gadā.

Lielvārdes novadam turpmākajos gados ir iespēja uzņemties papildus kredītsaistības jauniem attīstības

projektiem, tomēr šo papildus saistību apmērs nedrīkst pārsniegt 150 – 200 tūkstošus latu gadā.

Rezultātā turpmāko 3 – 5 gadu periodā pašvaldība investīciju projektos var ieguldīt aptuveni 1,5 miljonus

LVL. Veiksmīgas ārējā finansējuma (ES fondu finansējums, valsts budžeta dotācijas) piesaistes gadījumā šo

summu var palielināt līdz 4 miljoniem LVL.

11.3. Dialogs ar sabiedrību

▪ Lai nodrošinātu dialogu ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Lielvārdes novada pašvaldība kopš 1992.gada

izdod laikrakstu, kura nosaukums kopš 2010.gada jūlija ir „Lielvārdes Novada Ziņas”. Laikraksts iznāk

divas reizes mēnesī ar tirāžu 4 000 eksemplāru un ir bezmaksas. Laikrakstā tiek publicēti jaunumi,

domes lēmumi, pašvaldības iestāžu nolikumi un domes izdotie saistošie noteikumi.40

▪ Pašvaldība uztur mājas lapu www.lielvarde.lv, kur pieejama aktuālākā informācija, kā arī dota iespēja

iedzīvotājiem uzdot jautājumus elektroniski, saņemt atbildes mājas lapā, piedalīties forumā par

aktuāliem jautājumiem.

▪ Jumpravas pagasta notikumi un aktualitātes tiek atainotas novadnieku veidotā mājas lapā

www.manajumprava.lv.

▪ Lielvārdes novada iedzīvotāji pieņemšanas laikos var tikties ar deputātiem un risināt aktuālās

problēmas, sniegt priekšlikumus u.tml.

▪ Pašvaldībā nepieciešams izveidot vienas pieturas aģentūru, lai pilnveidotu pašvaldības un tās

institūciju saziņu ar novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem u.c.

Lielvārdes novada iedzīvotāji tiek regulāri informēti par pašvaldības aktualitātēm un tiem ir nodrošināta

iespēja risināt dažādus jautājumus sadarbībā ar pašvaldību.

11.4. Valsts iestādes un organizācijas

▪ Lielvārdes novadā atrodas šādas valsts iestādes un organizācijas:

· Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Rīgas iekšējo ūdeņu kontroles sektors Lielvārdē;

· LR Nacionālo Bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, 2.reģionālais nodrošinājuma centrs;

· Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Lielvārdes inspektors.

40

Lielvārdes novada pašvaldības 2009.gada publiskais pārskats, 76. lpp


71

12. SVID analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

▪ Atrodas Rīgas aglomerācijas zonā.

▪ Dolomīta, smilts – grants un smilts iegulas, kas tiek aktīvi izmantotas.

▪ Bagātīgi pazemes dzeramā ūdens resursi.

▪ Daudz relatīvi auglīgu, meliorētu lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību.

▪ Darbojas mikro, mazi un vidēji uzņēmumi.

▪ Vēsturiski izveidojies blīvs autoceļu tīkls, dzelzceļš.

▪ Ērta satiksme uz Rīgu (autotransports, dzelzceļš).

▪ Visā teritorijā pieejami telekomunikāciju pakalpojumi.

▪ Izveidotas centralizētās siltumapgādes sistēmas.

▪ Pieejama dabasgāze no maģistrālā gāzes vada.

▪ Vērtīgas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

▪ Sociālā palīdzība un pakalpojumi tiek nodrošināti atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un pieprasījumam.

▪ Visi sociālo pakalpojumu sniedzēji reģistrēti LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

▪ Nodrošināta ģimenes ārstu pieejamība un neatliekamā medicīniskā palīdzība.

▪ Plašs un kvalitatīvs vispārējās izglītības piedāvājums, ir speciālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

▪ Plašs kultūras un amatiermākslas, brīvā laika pavadīšanas iespēju piedāvājums.

▪ Pieaugošs kultūras pasākumu skaits, to apmeklētāju skaits un bibliotēkas pakalpojumu lietotāju skaits.

▪ Daudzveidīgs kultūrvēsturiskais mantojums, tajā skaitā nozīmīgi tūrisma objekti.

▪ Zema dzimstība, iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaita samazināšanās.

▪ Bezdarba līmeņa paaugstināšanās.

▪ Vidējās darba samaksas apmērs mazāks kā Rīgas reģionā un valstī kopumā.

▪ Zema uzņēmējdarbības aktivitāte.

▪ Neapmierinoša pašvaldību un valsts ceļu un ielu kvalitāte.

▪ Neapmierinoša sabiedriskā transporta pieejamība Lēdmanē un Jumpravā.

▪ Nolietojušās ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas, kas rada vides piesārņojumu.

▪ Nav atkritumu šķirošanas punktu.

▪ Plašas dabas teritorijas, kurās ierobežota vai liegta saimnieciskā darbība.

▪ Neizmantotas un nesakārtotas privātā īpašumā esošās brīvās teritorijas iespējamai uzņēmējdarbības attīstībai vai citai darbībai.

▪ Nesakārtota nekustamo īpašumu apsaimniekošana.

▪ Nepietiekams sadzīves pakalpojumu piedāvājums.

▪ 80% no sociālo pakalpojumu un palīdzībai atvēlētā finansējuma tiek izlietoti sociālajai palīdzībai

▪ Sociālā riska grupu palielināšanās.

▪ Nav profesionālās, mūžizglītības un augstākās izglītības piedāvājuma.

▪ Izglītojamo skaita samazināšanās.

▪ Kvalificētu speciālistu trūkums atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, to nepietiekama noslodze.

▪ Finanšu līdzekļu trūkums.

IESPĒJAS DRAUDI

▪ Veidot kvalitatīvu, drošu un pievilcīgu dzīves vidi iedzīvotājiem.

▪ Izmantot Daugavas resursus pakalpojumu attīstīšanai.

▪ Attīstīt dažādas lauksaimniecības nozares.

▪ Pilnveidot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai, tai skaitā, veidot uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru un sistēmu, biznesa inkubatorus, biznesa parkus.

▪ Stimulēt investīciju piesaisti novada sociālekonomiskai attīstībai.

▪ Paaugstināt esošo mājokļu kvalitāti, tos modernizējot, veicināt jaunu, pieejamu un kvalitatīvu mājokļu būvniecību un apsaimniekošanu.

▪ Veicināt sadarbību ar privāto sektoru brīvo teritoriju aktīvākai izmantošanai saimnieciskajā darbībā, realizējot kopīgus attīstības projektus.

▪ Sakārtot, uzturēt un labiekārtot pašvaldības teritoriju un sabiedriskās vietas, t.sk. kultūras un dabas pieminekļus.

▪ Sakārtot transporta un tehnisko infrastruktūru (ceļi, ielas, iekšpagalmi, komunālā saimniecība).

▪ Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību apdzīvotās teritorijās.

▪ Pilnveidot sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu kvalitatīvas sniegšanas iespējas, lielāku uzsvaru liekot ne tikai uz materiālo pabalstu, bet garīgo un sociālo pakalpojumu attīstīšanu, alternatīvo pakalpojumu veidiem.

▪ Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

▪ Pilnveidot izglītības, mūzikas, mākslas un sporta pakalpojumus.

▪ Attīstīt kultūras un izglītojošā tūrisma piedāvājumu, pilnveidot Tūrisma informācijas sniegšanas punkta darbību.

▪ Attīstīt jaunus pakalpojumus un paaugstināt jau esošo pakalpojumu kvalitāti.

▪ Pilnveidot sadarbību ar blakus esošajiem novadiem.

▪ Uzlabot pašvaldības un iedzīvotāju, uzņēmēju savstarpējo dialogu, informācijas iegūšanas iespējas.

▪ Darbaspēka aizplūšana uz galvaspilsētu un ārvalstīm.

▪ Vispārējās ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās.

▪ Valsts pārziņā esošu funkciju deleģēšana pašvaldībai bez papildus finansējuma.

▪ Novadam nelabvēlīgas valsts politikas izmaiņas izglītības, sociālā un veselības aprūpes jomā.

▪ Nepietiekams finansējums valsts infrastruktūras pilnveidošanai (maģistrālie autoceļi, dzelzceļš).

▪ Dažādu novada teritoriju atšķirīga sociāli ekonomiskā vide, infrastruktūras sakārtotības pakāpe, kas būtiski ietekmē novada budžeta sadales principus, lai nodrošinātu visas teritorijas vienlīdzīgu un vienmērīgu attīstību.

▪ Neatrisinātas valsts un reģionālās sociālās un ekonomiskās problēmas, kas rada tautsaimniecības attīstības nestabilitāti un iedzīvotāju neapmierinātību.

▪ Valsts nozīmes riska objektu atrašanās novada teritorijā.


73

PIELIKUMI

1. pielikums

Lielvārdes uzņēmumu radītās gaisa piesārņojuma emisijas un patērētais kurināmā daudzums 2009.gadā

Objekts un tā atrašanās vieta Kurināmā veids Kurināmā izlietojums (mērvienība)

Piesārņojošā viela Faktiskā emisija t/g

a/s “LATVIJAS GĀZE”, ekspl. iecirknis ''Gāzes transports'' GRS ''Kaibala'' Lielvārdes pagastā

- - Metāns 0,013

SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Mēness ielā 13, Lielvārdē

Dabas gāze 135 550 m3 Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,218

Oglekļa dioksīds 251,09

Oglekļa oksīds 0,183

SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Lāčplēša ielā 23, Lielvārdē




Valsts a/s “Latvenergo”, IT un T Lielvārdes maģistrālais kabeļu mezgls Liepu ielā 23, Lielvārdē




SIA “Lielvārdes Remte” Objekts Avotu ielā, Lielvārdē




SIA “Lielvārdes Remte” Objekts Raiņa ielā 11a, Lielvārdē




Lielvārdes pamatskola, Avotu ielā 1, Lielvārdē

Dabas gāze 53 470 m3 Slāpekļa dioksīds 0,0851



SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Raiņa ielā 9b, Lielvārdē




Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola, Gaismas ielā 1, Lielvārdē

Dabas gāze 44 926 m3 Slāpekļa dioksīds 0,719



SIA „Lielvārdes meliorācija” Lāčplēša ielā 58, Lielvārde

Šķelda (307c) 60 tonnas Slāpekļa dioksīds 0,25


PM10[i] 0,1011

SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Edgara Kauliņa ielā 16, Lielvārdē




SIA “Lielvārdes Remte” Katlu māja Raiņa ielā 5, Lielvārdē




SIA „Graužupe” Lāčplēša ielā 21-40, Lielvārdē

Koksne (pārējais) (307d)

20 tonnas Slāpekļa dioksīds 0,157

Cietās izkliedētās daļiņas 0,0083



75

Objekts un tā atrašanās vieta Kurināmā veids Kurināmā izlietojums (mērvienība)

Piesārņojošā viela Faktiskā emisija t/g


Sēra dioksīds 0,054

SIA „Ziemeļu nafta” objekts Laimdotas ielā 23, Lielvārdē - - Petroleja 0,0032

Benzīns 0,0738

SIA „Lāčplēsis ZF” „Lapsas”, Lielvārdes pagastā

Dabas gāze 27 544 m3 Oglekļa oksīds 0,0369

Slāpekļa dioksīds 0,044


SIA „Magrens” kokapstrāde „Silmaļi”, Lielvārdes pagastā

Malka (307a) 98 tonnas Slāpekļa oksīdi (NOx) 0,35



Jumpravas pašvaldības aģentūra Katlu māja „Lomaņi” Jumpravā, Jumpravas pagastā

Šķelda (307c) 3 590,4 tonnas Slāpekļa dioksīds 3,55466



SIA „Lukoil Baltija R” DUS „Andžāni” ''Andžāni'' Jumpravas pagastā

- - Petroleja 0,0310

Benzīns 0,0204

a/s „Latvijas gāze”, ekspluatācijas iecirknis „Gāzes transports” Lēdmanes pagasts

- - Metāns 0

Informācijas avots: LVĢMC

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

2.p

ielik

um

s

Po

ten

ciāl

i pie

sārņ

otā

s vi

eta

s Li

elv

ārd

es

no

vad

ā

Nr.

O

bje

kta

no

sau

kum

s A

traš

anās

vie

ta

Pla

tīb

a m

2

No

zare

P

iesā

rņo

jum

a ie

me

sls

Laik

s

(gad

i)

Pie

sārņ

ojo

šā v

iela

V

ieta

s

apsk

ate

1.

Liel

ferm

a "A

uri

ķi"

Jum

pra

vas

pag

asts

,

Au

riķi

20

00

0

Cū

ku a

ud

zēša

na

Saim

nie

cisk

ās d

arb

ības

rak

stu

rs

un

ilgu

ms

40

D

zīvn

ieku

izkā

rnīju

mi,

urī

ns

un

kūts

mē

sli

No

tiku

si

15

.12

.20

04

2.

Meh

ānis

kās

dar

bn

īcas

"Dze

lmes

"

Jum

pra

vas

pag

asts

,

Dze

lmes

, Mau

riņ

i

---

Au

tom

ob

iļu t

ehn

iskā

apko

pe

un

rem

on

ts

Pie

DU

S re

kon

stru

kcija

s

kon

stat

ēti n

afta

s p

rod

ukt

i

50

O

gļū

de

ņra

ži (

naf

tas

pro

du

kti)

No

tiku

si

15

.12

.20

04

3.

DU

S ka

rjer

ā

"Ju

mp

rava

"

Jum

pra

vas

pag

asts

, kar

jers

"Ju

mp

rava

"

1 0

00

A

uto

mo

biļu

deg

viel

as

maz

um

tird

znie

cīb

a

Dar

bīb

a ar

deg

viel

u,

nei

evē

rojo

t vi

des

aiz

sard

zīb

as

pra

sīb

as

40

--

- N

oti

kusi

20

.01

.20

05

4.

Dar

bn

īcas

, Ju

mp

rava

Ju

mp

rava

s p

agas

ts,

Jum

pra

va

Dzi

nta

ri

--

Au

tom

ob

iļu t

ehn

iskā

apko

pe

un

rem

on

ts

Iesp

ējam

s n

afta

s p

rod

ukt

u

pie

sārņ

oju

ms

40

O

gļū

de

ņra

ži (

naf

tas

pro

du

kti)

No

tiku

si

15

.12

.20

04

5.

DU

S "A

tvar

i",

Jum

pra

vas

pag

asts

, Ju

mp

rava

--

Au

tom

ob

iļu d

egvi

elas

maz

um

tird

znie

cīb

a

Iesp

ējam

s n

afta

s p

rod

ukt

u

pie

sārņ

oju

ms

40

O

gļū

de

ņra

ži (

naf

tas

pro

du

kti)

No

tiku

si

15

.12

.20

04

6.

Ķez

ber

es m

iner

ālm

ēslu

no

likta

va

Jum

pra

vas

pag

asts

,

Dze

lmes

--

Au

gko

pīb

a; d

ārze

ņko

pīb

a;

dār

zko

pīb

a

Saim

nie

cisk

ās d

arb

ības

ilgu

ms

un

atr

ašan

ās b

līvi a

pd

zīvo

tā

teri

tori

jā

40

--

N

oti

kusi

15

.12

.20

04

7.

Cū

ku f

erm

a "P

apar

des

" Ju

mp

rava

s p

agas

ts,

Pap

ard

es

20

00

0

Cū

ku a

ud

zēša

na

Sa

imn

ieci

skās

dar

bīb

as il

gum

s

un

rak

stu

rs

35

D

zīvn

ieku

izkā

rnīju

mi,

urī

ns

un

kūts

mē

sli

No

tiku

si

15

.12

.20

04

8.

Izgā

ztu

ve "

Au

riķi

" Ju

mp

rava

s p

agas

ts

3 0

00

A

tkri

tum

u

apsa

imn

ieko

šan

a,

teri

tori

jas

tīrī

šan

a

--

10

Sa

dzī

ves

un

tie

m

līdzī

gi

(māj

saim

nie

cīb

as)

atkr

itu

mi

Nav

no

tiku

si

9.

SIA

„Li

elvā

rdes

Rem

te”,

katl

u m

āja

Lēd

man

es p

agat

s,

Lēd

man

e, „

Āre

s”

--

Tvai

ka u

n k

arst

ā ū

den

s

pie

gād

e

--

--

--

Nav

no

tiku

si

10

. B

ijušā

s d

arb

nīc

as

"Jau

nb

eka

s"

Lēd

man

es p

agas

ts,

Lēd

man

e, J

aun

bek

as

--

Au

tom

ob

iļu t

ehn

iskā

apko

pe

un

rem

on

ts

Dar

bīb

as v

eid

s u

n il

gum

s

30

O

gļū

de

ņra

ži (

naf

tas

pro

du

kti)

No

tiku

si

24

.01

.20

05

11

. B

ijuša

is D

US,

Lēd

man

ē

Lēd

man

es p

agas

ts,

--

Au

tom

ob

iļu d

egvi

elas

Ilg

sto

ša d

arb

ība

ar n

afta

s 3

0

Ogļ

ūd

eņ

raži

(n

afta

s N

oti

kusi

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

77

Nr.

O

bje

kta

no

sau

kum

s A

traš

anās

vie

ta

Pla

tīb

a m

2

No

zare

P

iesā

rņo

jum

a ie

me

sls

Laik

s

(gad

i)

Pie

sārņ

ojo

šā v

iela

V

ieta

s

apsk

ate

Lēd

man

e

maz

um

tird

znie

cīb

a

pro

du

ktie

m

pro

du

kti)

2

4.0

1.2

00

5

12

. Ķ

imik

āliju

no

likta

va

Lēd

man

es p

agas

ts,

Lēd

man

e, V

ēsm

iņas

--

Gla

bāš

ana

un

no

likta

vu

saim

nie

cīb

a

Ilgst

oša

s d

arb

ības

ar

ķīm

iskā

m

viel

ām

30

A

gro

ķīm

ijas

pro

du

ktu

atk

ritu

mi

No

tiku

si

03

.03

.20

05

13

. M

ehān

iskā

s d

arb

nīc

as

un

DU

S Lē

dm

anē

Lēd

man

es p

agas

ts,

Lēd

man

e

15

00

0

Au

tom

ob

iļu d

egvi

elas

maz

um

tird

znie

cīb

a

Rek

on

stru

ējo

t ve

co D

US

gru

nts

ūd

enī k

on

stat

ēja

naf

tas

pro

du

ktu

s 1

,09

mg/

l

50

O

gļū

de

ņra

ži (

naf

tas

pro

du

kti)

No

tiku

si

03

.03

.20

05

14

. Sa

dzī

ves

atkr

itu

mu

izgā

ztu

ve "

Bār

dru

mi"

Lēd

man

es p

agas

ts

12

00

0

Atk

ritu

mu

apsa

imn

ieko

šan

a,

teri

tori

jas

tīrī

šan

a

--

18

Sa

dzī

ves

un

tie

m

līdzī

gi

(māj

saim

nie

cīb

as)

atkr

itu

mi

Nav

no

tiku

si

15

. N

BS

Gai

sa s

pēk

u

Avi

ācija

s b

āze

Atr

od

as g

alve

no

kārt

Ķeg

um

a n

ova

dā,

tik

ai

nel

iela

daļ

a at

rod

as

Liel

vārd

es p

agas

ta

teri

tori

jā

4 3

84

60

0

Vis

pār

īgā

vals

ts d

ien

est

u

dar

bīb

a

Pie

sārņ

oju

ma

avo

ts a

tro

das

ārp

us

Liel

vārd

es n

ova

da.

Pie

sārņ

oju

ma

iem

esli:

1. V

eca

katl

u m

āja,

ku

rin

āja

ar

maz

utu

, vad

i un

šah

tas

piln

as a

r

maz

utu

2.D

egvi

elas

bāz

e ko

pš

19

78

.gad

a, t

agad

nei

zman

to.

Avi

ācija

s d

egv

iela

s b

āze

10

– 1

5

ha

pla

tīb

ā. P

iesā

rņo

jum

a

paz

īmes

vir

szem

ē n

av.

Gru

nts

ūd

eņi n

av p

ētīt

i. B

laku

s

šai b

āzei

ķīm

isko

vie

lu n

olik

tava

– d

ihlo

retā

ns,

hlo

rpek

sīn

s –

31

mu

ca –

20

0 k

g ka

trā

3. T

ran

spo

rta

un

deg

viel

as b

āzi

paš

reiz

izm

anto

(6

ha)

, 3 m

uca

s

virs

zem

es, k

op

.tilp

um

s 7

0 t

.

Sēra

kau

dze

zem

kla

jas

deb

ess

15

m3 .

10

O

gļū

de

ņra

ži (

naf

tas

pro

du

kti)

(70

t)

No

tiku

si

04

.09

.20

02

Info

rmā

cija

s a

vots

: LV

ĢM

C

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

3.p

ielik

um

s

Teri

tori

jas

ar p

aau

gsti

nāt

u u

gun

sbīs

tam

ību

(I -

III u

gun

sbīs

tam

ības

kla

ses

me

žu s

adal

ījum

s p

a n

ova

die

m)

In

form

āci

jas

avo

ts:

Va

lsts

civ

ilā

s a

izsa

rdzī

ba

s p

lān

a p

roje

kta

9

.pie

lik

um

s

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

79

4. p

ielik

um

s

Dab

as u

n k

ult

ūra

s p

iem

ine

kļi L

ielv

ārd

es

no

vad

ā

Pel

ēkā

krās

ā ie

krās

oti

tie

pie

min

ekļi,

kam

pie

mēr

ots

aiz

sard

zīb

as s

tatu

ss.

Info

rmāc

ijas

avo

ts:

Val

sts

kult

ūra

s p

iem

inek

ļu a

izsa

rdzī

bas

insp

ekci

ja, L

R n

orm

atīv

ie a

kti u

n G

.Pāv

ila L

atvi

jas

dab

as u

n k

ult

ūra

s p

iem

inek

ļu d

atu

bāz

e.

Arh

ite

ktū

ras

un

māk

slas

pie

min

ekļ

i, m

uze

ji

Pie

min

ekļ

a n

osa

uku

ms

Aiz

sard

zīb

as s

tatu

ss (

Nr.

) P

iem

ine

kļa

veid

s A

traš

anās

vie

ta

Pap

ildu

info

rmāc

ija

An

dre

ja P

um

pu

ra m

uze

js

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Mu

zejs

Li

elvā

rde

Avi

ekst

es ū

den

sdzi

rnav

as

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Arh

itek

tūra

Lē

dm

anes

pag

asts

2

0.g

s. s

āk.

Jum

pra

vas

(Dze

lmes

) lu

terā

ņu

baz

nīc

a N

av a

izsa

rdzī

bas

sta

tusa

A

rhit

ektū

ra

Jum

pra

vas

pag

asts

1

86

7.

Jum

pra

vas

mu

ižas

mag

azīn

as k

lēts

N

av a

izsa

rdzī

bas

sta

tusa

A

rhit

ektū

ra

Jum

pra

vas

pag

asts

Kai

bal

as s

kola

s m

uze

js

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Mu

zejs

Li

elvā

rdes

pag

asts

Kai

bal

as p

amat

sko

la

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Arh

itek

tūra

Li

elvā

rdes

pag

asts

1

86

9.g

.

Lēd

man

es a

pti

eka

Vie

tējā

s n

ozī

mes

ku

ltū

ras

pie

min

eklis

Nr.

82

40

Arh

itek

tūra

Lē

dm

anes

pag

asts

1

90

1.

Lēd

man

es m

uiž

as a

pb

ūve

V

ietē

jās

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 8

24

2 A

rhit

ektū

ra

Lēd

man

es p

agas

ts

19

.gs.

Lēd

man

es m

uiž

as k

lēts

V

ietē

jās

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 8

24

3 A

rhit

ektū

ra

Lēd

man

es p

agas

ts

17

80

., 1

8. g

s. b

., 1

9. g

s.

Lēd

man

es m

uiž

as m

od

eres

māj

a V

ietē

jās

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 8

24

4 A

rhit

ektū

ra

Lēd

man

es p

agas

ts

18

. gs.

Lēd

man

es t

auta

s n

ams,

kro

gs

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Arh

itek

tūra

Lē

dm

anes

pag

asts

1

88

6.,

pār

bū

vēts

Liel

vārd

es lu

terā

ņu

baz

nīc

a V

alst

s n

ozī

mes

ku

ltū

ras

pie

min

eklis

Nr.

28

86

Arh

itek

tūra

Li

elvā

rde

1

74

7.,

19

. gs.

, 19

32.

Liel

vārd

es lu

terā

ņu

baz

nīc

a, a

ltār

is

Val

sts

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 4

07

2 M

āksl

a Li

elvā

rde

2

0.g

s.3

0.g

.

Liel

vārd

es lu

terā

ņu

baz

nīc

a, b

azn

īcēn

u s

oli

Val

sts

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 4

07

3 M

āksl

a Li

elvā

rde

2

0.g

s.3

0.g

.

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

80

Pie

min

ekļ

a n

osa

uku

ms

Aiz

sard

zīb

as s

tatu

ss (

Nr.

) P

iem

ine

kļa

veid

s A

traš

anās

vie

ta

Pap

ildu

info

rmāc

ija

Liel

vārd

es lu

terā

ņu

baz

nīc

a, k

ance

le

Val

sts

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 4

07

4 M

āksl

a Li

elvā

rde

2

0.g

s.3

0.g

.

Liel

vārd

es m

uiž

as k

lēts

V

ietē

jās

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 8

24

6 A

rhit

ektū

ra

Liel

vārd

e

19

. gs.

v.

Liel

vārd

es k

ato

ļu b

azn

īca

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Arh

itek

tūra

Li

elvā

rde

1

99

2.g

.

Liel

vārd

es S

v.N

iko

laja

par

eiz

ticī

go b

azn

īca

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Arh

itek

tūra

Li

elvā

rde

1

93

6.g

.

Liel

vārd

es p

ilsd

rup

as

Vie

tējā

s n

ozī

mes

ku

ltū

ras

pie

min

eklis

Nr.

82

47

Arh

itek

tūra

Li

elvā

rde

1

3. g

s. 1

.p.

Lob

es ū

den

sdzi

rnav

as

Vie

tējā

s n

ozī

mes

ku

ltū

ras

pie

min

eklis

Nr.

82

45

Arh

itek

tūra

Lē

dm

anes

pag

asts

1

90

4.

Pie

min

eklis

19

05

.gad

a cī

nīt

ājie

m

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Pie

min

eklis

Li

elvā

rde

Pie

miņ

as a

kmen

s K

atrī

nai

un

cit

ām L

atvi

jas

zin

tnie

cēm

N

av a

izsa

rdzī

bas

sta

tusa

P

iem

inek

lis

Liel

vārd

es p

agas

ts

19

91

.g.

Pie

miņ

as a

kmen

s Li

elvā

rdes

dra

ud

zes

sko

las

viet

ā N

av a

izsa

rdzī

bas

sta

tusa

P

iem

inek

lis

Liel

vārd

es p

agas

ts

19

79

.g.

Pīļu

kro

gs

Vie

tējā

s n

ozī

mes

ku

ltū

ras

pie

min

eklis

Nr.

82

41

Arh

itek

tūra

Lē

dm

anes

pag

asts

1

9.g

s.

Uld

even

a p

ils

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Mu

zejs

Li

elvā

rde

1

99

7.

Arh

eo

loģi

jas

pie

min

ekļ

i

Pie

min

ekļ

a n

osa

uku

ms

Aiz

sard

zīb

as s

tatu

ss (

Nr.

) P

iem

ine

kļa

veid

s A

traš

anās

vie

ta

Pap

ildu

info

rmāc

ija

Baj

āru

sen

kap

i N

av a

izsa

rdzī

bas

sta

tusa

A

rheo

loģi

ja

Jum

pra

vas

pag

asts

Bek

ub

od

es (

Beķ

ub

od

es)

vid

usl

aiku

kap

sēta

V

ietē

jās

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 1

83

9 A

rheo

loģi

ja

Lēd

man

es p

agas

ts

Die

va k

aln

s (C

epu

res

kaln

s) –

pils

kaln

s V

alst

s n

ozī

mes

ku

ltū

ras

pie

min

eklis

Nr.

18

44

Arh

eolo

ģija

Li

elvā

rde

1

.gt.

pm

ē. –

1gt

. mē.

Jau

nze

mju

sen

kap

i V

alst

s n

ozī

mes

ku

ltū

ras

pie

min

eklis

Nr.

18

40

Arh

eolo

ģija

Lē

dm

anes

pag

asts

2

. – 4

.gs.

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

81

Pie

min

ekļ

a n

osa

uku

ms

Aiz

sard

zīb

as s

tatu

ss (

Nr.

) P

iem

ine

kļa

veid

s A

traš

anās

vie

ta

Pap

ildu

info

rmāc

ija

Kru

stak

men

s p

ie L

ielv

ārd

es lu

terā

ņu

baz

nīc

as

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Arh

eolo

ģija

Li

elvā

rde

1

8.g

s.

Līču

sen

kap

i V

ietē

jās

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 1

84

1 A

rheo

loģi

jas

Lēd

man

es p

agas

ts

Liel

rutu

ļu s

enka

pi

Val

sts

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r.1

83

0 A

rheo

loģi

ja

Jum

pra

vas

pag

asts

1

0. –

12

.gs.

Liel

vārd

es p

ārce

ltu

ves

sen

kap

i N

av a

izsa

rdzī

bas

sta

tusa

A

rheo

loģi

ja

Liel

vārd

e

Var

bū

tējie

Lie

lvār

des

pils

kaln

a ie

mīt

nie

ku s

enka

pi,

daļ

ēji i

zska

loti

Liel

vārd

es p

ilska

lns

un

vid

usl

aiku

pils

V

alst

s n

ozī

mes

ku

ltū

ras

pie

min

eklis

Nr.

18

43

Arh

eolo

ģija

Li

elvā

rde

P

ilska

lns

– gk

. 10

. – 1

3.g

s., p

ils –

13

.g.s

1.p

use

-

16

.gs.

b.

Pils

kaln

s V

ietē

jās

no

zīm

es k

ult

ūra

s p

iem

inek

lis N

r. 1

84

2 A

rheo

loģi

ja

Liel

vārd

es p

agas

ts

Sen

kap

i pie

Kai

bal

as ie

teka

s D

auga

vā

Ap

plū

din

āts

A

rheo

loģi

ja

Liel

vārd

es p

agas

ts

5. –

9.g

s.

Van

gusa

lu D

inam

arka

s ak

men

s N

av a

izsa

rdzī

bas

sta

tusa

A

rheo

loģi

ja

Lēd

man

es p

agas

ts

Ieka

lts

zizl

is u

n z

ob

ens

Ģe

olo

ģisk

ie p

iem

ine

kļi

Pie

min

ekļ

a n

osa

uku

ms

Aiz

sard

zīb

as s

tatu

ss (

Nr.

) P

iem

ine

kļa

veid

s A

traš

anās

vie

ta

Pap

ildu

info

rmāc

ija

Dev

on

a ka

rbo

nāt

iežu

ats

egu

mi A

viek

stes

lejt

ecē

A

tro

das

dab

as p

arkā

„O

gres

iele

ja”

Ģeo

loģi

ja

Lēd

man

es p

agas

ts

Nel

ieli

do

lom

īta

atse

gum

i

Dev

on

a ka

rbo

nāt

iežu

ats

egu

mi K

alēj

iņu

gra

vas

kras

tos

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Ģeo

loģi

ja

Jum

pra

vas

pag

asts

Lī

dz

2,5

m a

ugs

ti d

olo

mīt

a at

segu

mi

Do

lom

itiz

ēta

sm

ilšak

men

s at

segu

mi O

gres

kra

sto

s Lē

dm

anē

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Ģeo

loģi

ja

Lēd

man

es p

agas

ts

Ap

4 m

au

gsts

gai

ša s

milš

akm

ens

atse

gum

s

Dev

on

a ka

rbo

nāt

iežu

ats

egu

ms

Lob

es k

rast

ā p

ie L

ēdm

anes

tau

tas

nam

a

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Ģeo

loģi

ja

Lēd

man

es p

agas

ts

Līd

z 1

,5 m

au

gsti

do

lom

īta

atse

gum

i

Dev

on

a ka

rbo

nāt

iežu

ats

egu

ms

pie

Lie

lvār

des

pils

kaln

a N

av a

izsa

rdzī

bas

sta

tusa

Ģ

eolo

ģija

Li

elvā

rde

Lī

dz

3,5

m a

ugs

ti d

olo

mīt

a at

segu

mi

Lāčp

lēša

gu

lta

(Pēr

kon

a b

ult

a)

Aiz

sarg

ājam

s, jo

pār

snie

dz

10

m3 t

ilpu

mu

Ģ

eolo

ģija

Li

elvā

rde

2

0 m

3 tilp

um

s, k

ult

ūrv

ēstu

risk

a n

ozī

me

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

82

Pie

min

ekļ

a n

osa

uku

ms

Aiz

sard

zīb

as s

tatu

ss (

Nr.

) P

iem

ine

kļa

veid

s A

traš

anās

vie

ta

Pap

ildu

info

rmāc

ija

Ru

mb

iņas

ūd

ensk

ritu

ms

Val

sts

aizs

argā

jam

ais

ģeo

loģi

skai

s u

n

ģeo

mo

rfo

loģi

skai

s p

iem

inek

lis N

r.1

28

.

Ģeo

loģi

ja

Liel

vārd

e

2,2

m a

ugs

ts ū

den

skri

tum

s, iz

teik

smīg

ākai

s

Dau

gava

s b

asei

nā

Viņ

ķeļm

aņu

ats

egu

ms

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Ģeo

loģi

ja

Jum

pra

vas

pag

asts

Lī

dz

3,5

m a

ugs

ti d

olo

mīt

a at

segu

mi

De

nd

rolo

ģisk

ie s

tād

ījum

i un

diž

koki

Pie

min

ekļ

a n

osa

uku

ms

Aiz

sard

zīb

as s

tatu

ss (

Nr.

) P

iem

ine

kļa

veid

s A

traš

anās

vie

ta

Pap

ildu

info

rmāc

ija

Ako

tu o

zols

V

alst

s ai

zs. d

ižko

ks, N

r.1

24

1

Diž

koks

Lē

dm

anes

pag

asts

7

,6 m

ap

kārt

mēr

s

Am

ūra

s ko

rķa

koki

Lie

lvār

des

baz

nīc

as a

pst

ādīju

mo

s N

av d

atu

par

to

, vai

ir s

agla

bāj

uši

es

Diž

koks

Li

elvā

rde

An

dre

ja P

um

pu

ra p

arks

N

av a

izsa

rdzī

bas

sta

tusa

P

arks

Li

elvā

rde,

pie

stac

ijas

13

ha

Dzi

lnu

ozo

li (3

) V

alst

s ai

zs. d

ižko

ki, N

r.1

24

2, 1

24

3, 1

244

D

ižko

ks

Lēd

man

es p

agas

ts

6,0

3, 5

,05

un

4,8

m a

pkā

rtm

ērs

Egle

pie

Reš

ņie

m

Val

sts

aizs

. diž

koks

, Nr.

15

11

D

ižko

ks

Lēd

man

es p

agas

ts

2,8

2 m

ap

kārt

mēr

s (1

99

6.g

.)

Irb

es (

Zun

du

ru)

ozo

li (3

) V

alst

s ai

zs. d

ižko

ki, N

r.1

25

2, 1

25

3, 1

254

D

ižko

ks

Lēd

man

es p

agas

ts

5,3

4 m

, 5,5

m, 5

,7 m

ap

kārt

mēr

s

Īve

Rem

bat

es ie

lā 2

4

Diž

koku

dat

u b

āzē

Nr.

23

1, p

aram

etri

nea

tbils

t

vals

ts a

izsa

rgāj

amā

diž

koka

sta

tusa

m.

Diž

koks

Li

elvā

rde

0

,45

m a

pkā

rtm

ērs

Jum

pra

vas

ozo

ls p

ie p

arka

V

alst

s ai

zs. d

ižko

ks, N

r.1

91

1

Diž

koks

Ju

mp

rava

s p

agas

ts

5,6

5 m

ap

kārt

mēr

s

Kal

na

Plo

šu li

epa

Nav

iekļ

auta

dat

u b

āzē,

izm

ērs

atb

ilst

vals

ts

aizs

. sta

tusa

m

Diž

koks

Lē

dm

anes

pag

asts

4

,75

m li

epa

Lap

egļu

ale

ja L

ēdm

anes

mu

ižā

Nav

aiz

sarg

ājam

a P

arks

Lē

dm

anes

pag

asts

A

leja

ar

59

vec

ām la

peg

lēm

Liel

jum

pra

vas

par

ks

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Par

ks

Jum

pra

vas

pag

asts

1

,5 h

a

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

83

Pie

min

ekļ

a n

osa

uku

ms

Aiz

sard

zīb

as s

tatu

ss (

Nr.

) P

iem

ine

kļa

veid

s A

traš

anās

vie

ta

Pap

ildu

info

rmāc

ija

Liel

vārd

es p

arks

V

alst

s ai

zsar

gāja

mai

s d

end

rolo

ģisk

ais

stād

ījum

s N

r.5

7

Par

ks

Liel

vārd

e

Pri

ede

pie

Cīņ

u f

erm

as

Val

sts

aizs

. diž

koks

, Nr.

32

8

Diž

koks

Ju

mp

rava

s p

agas

ts

4 m

ap

kārt

mēr

s

Rem

bat

es p

arks

V

alst

s ai

zsar

gāja

mai

s d

end

rolo

ģisk

ais

stād

ījum

s N

r.5

8

Par

ks

Liel

vārd

e

Ro

žkal

nu

ozo

ls

Val

sts

aizs

. diž

koks

, Nr.

12

51

D

ižko

ks

Lēd

man

es p

agas

ts

6,3

5 m

ap

kārt

mēr

s

Trīs

ērkš

ķu g

led

īčija

s b

ij. L

ielv

ārd

es s

tād

aud

zēta

vā

Nav

dat

u, v

ai s

agla

bāj

ušā

s D

ižko

ks

Liel

vārd

e

Ozo

li A

vie

kste

s D

zirn

avu

eze

ra k

rast

ā (2

) V

alst

s ai

zs. d

ižko

ks, N

r.1

24

0

Diž

koks

Lē

dm

anes

pag

asts

6

m a

pkā

rtm

ērs

Ozo

ls A

izvē

ju z

emē

V

alst

s ai

zs. d

ižko

ks, N

r.1

24

8

Diž

koks

Lē

dm

anes

pag

asts

4

,65

m a

pkā

rtm

ērs

Ozo

ls L

ēdm

anes

ale

jā L

ob

es v

irzi

enā

Val

sts

aizs

. diž

koks

, Nr.

12

49

D

ižko

ks

Lēd

man

es p

agas

ts

4,8

8 m

ap

kārt

mēr

s, 3

0 m

au

gsts

Ozo

ls p

ie E

zerk

aln

iem

V

alst

s ai

zs. d

ižko

ks, N

r.1

65

0

Diž

koks

Lē

dm

anes

pag

asts

4

,55

m a

pkā

rtm

ērs

Ozo

ls p

ie K

ālēj

iem

V

alst

s ai

zs. d

ižko

ks, N

r.1

24

6

Diž

koks

Lē

dm

anes

pag

asts

3

,7 m

ap

kārt

mēr

s, 3

0 m

au

gsts

Ozo

ls p

ie Ķ

īpīš

iem

V

alst

s ai

zs. d

ižko

ks, N

r.1

24

7

Diž

koks

Lē

dm

anes

pag

asts

5

,3 m

ap

kārt

mēr

s

Ozo

ls p

ie R

ešņ

iem

V

alst

s ai

zs. d

ižko

ks, N

r.1

65

1

Diž

koks

Lē

dm

anes

pag

asts

4

,25

m a

pkā

rtm

ērs

Ozo

ls p

ie V

irsa

išie

m

Diž

koku

dat

u b

āzē

nav

iekļ

auts

D

ižko

ks

Liel

vārd

es p

agas

ts

5 m

ap

kārt

mēr

s

Ozo

ls s

tarp

Pū

po

liņie

m u

n L

iep

kaln

iem

V

alst

s ai

zs. d

ižko

ks, N

r.1

25

0

Diž

koks

Lē

dm

anes

pag

asts

5

,65

m a

pkā

rtm

ērs

Vīk

sna

Liel

vārd

es p

arkā

D

ižko

ku d

atu

bāz

ē N

r.4

44

. Ja

ir s

asn

iegu

si 4

m

tad

val

sts

aizs

ard

zīb

ā

Diž

koks

Li

elvā

rde

3

,85

m a

pkā

rtm

ērs

(19

91

.g.)

Vīk

sna

pie

Kai

bal

as

Diž

koku

dat

u b

āzē

nav

iekļ

auta

D

ižko

ks

Liel

vārd

es p

agas

ts

4,1

m a

pkā

rtm

ērs

Viņ

ķeļm

aņu

par

ks

Nav

aiz

sard

zīb

as s

tatu

sa

Par

ks

Jum

pra

vas

pag

asts

4

,5 h

a

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

84

5.p

ielik

um

s

Lie

lvār

de

s n

ova

da

paš

vald

ība

s re

aliz

ēti

e p

roje

ktu

no

20

08

. – 2

01

1.g

adam

Nr.

p.k

. P

rogr

amm

as n

osa

uku

ms

Pro

jekt

a n

osa

uku

ms

Pro

jekt

a fi

nan

sēju

ma

kop

sum

ma

(LV

L)

Val

sts

bu

dže

ta

do

tāci

ja

Lie

lvār

de

s n

ova

da

Do

me

Eiro

pas

fo

nd

i/ c

its

fin

ansē

jum

s

Īste

no

šan

as

laik

s

Atb

ildīg

ā ie

stād

e/

Sad

arb

ības

ie

stād

e

1.

ERA

F 3

.1.3

.1. "

Kva

litat

īvai

dab

aszi

nāt

ņu

ap

guve

i

atb

alst

s m

ate

riāl

ās b

āze

s

no

dro

šin

āšan

ai"

Kva

litat

īvai

dab

aszi

nāt

ņu

ap

guve

i

atb

ilsto

šas

mat

eriā

lās

bāz

es

no

dro

šin

āšan

a E.

Kau

liņa

Liel

vārd

es

vid

uss

kolā

98

39

2,0

0

2 9

52

,00

(3%

)

11

80

7,0

0

(12

%)

83

63

3,0

0

(85

% E

RA

F)

02

.09

.20

09

-

30

.11

.20

10

IZ

M/V

IAA

2.

Val

sts

pro

gram

ma

bēr

na

un

ģim

enes

stā

vokļ

a

uzl

abo

šan

ai 2

00

9.g

adā

Bēr

nu

ro

taļu

un

atp

ūta

s la

uku

ma

izve

ide

Spīd

ola

s d

aud

zdzī

vokļ

u m

āju

mas

īvā

Liel

vārd

ē

20

00

0,0

0

20

00

0,0

0

(10

0%

) 0

%

0%

0

6.0

5.2

00

9-

21

.09

.20

09

BĢ

SILM

3.

Ilgts

pēj

īgas

att

īstī

bas

veic

ināš

ana

Sati

ksm

es d

rošī

bas

un

org

aniz

ācija

s

efek

tivi

tāte

s u

zlab

oša

na

Liel

vārd

es

no

vad

ā, iz

bū

vējo

t sa

bie

dri

skā

tran

spo

rta

pie

turv

ieta

s

88

15

2,5

2

- -

-

2

00

8 -

20

09

C

FLA

4.

"Dau

gava

s Sa

vien

ības

"

mēr

ķpro

gram

ma

10

0m

kra

sta

josl

as ie

zīm

ēša

na

Liel

vārd

es n

ova

da

pu

blis

kajo

s ū

deņ

os-

atp

ūta

s vi

etās

1 5

45

,80

-

50

%

(77

2,9

0

LVL)

;

saņ

em

am

Ls 4

00

,-

77

2,9

0 (

50

%

DS)

01

.06

. 20

09

-

01

.08

. 20

09

"Dau

gava

s

Savi

enīb

a"

5.

"Dau

gava

s Sa

vien

ības

"

mēr

ķpro

gram

ma

Zivj

u n

ārst

a m

āksl

īgo

ligz

du

ievi

eto

šan

a Ķ

egu

ma

HES

ūd

ensk

rātu

vē

2 2

13

,00

-

70

0,0

0

1 5

13

,00

(Ziv

ju f

on

ds)

04

.20

09

-

07

.20

09

Latv

ijas

Zivj

u

resu

rsu

aģen

tūra

/ Z

ivju

fon

ds

6.

ERA

F 3

.1.4

.4. "

Atb

alst

s al

tern

atīv

ās a

prū

pe

s p

akal

po

jum

u p

ieej

amīb

as

attī

stīb

ai"

Alt

ern

atīv

ās a

prū

pes

pak

alp

oju

mu

p

ieej

amīb

as n

od

roši

nāš

ana

Liel

vārd

es

no

vad

a so

ciāl

ā d

ien

est

a so

ciāl

ajā

die

nas

ap

rūp

es c

entr

ā

53

37

8,0

0

1 6

00

,00

(3

%)

12

28

0,0

0

(23

%)

39

49

8,0

0

(74

% E

RA

F)

02

.09

.20

09

- 3

0.0

9.2

01

0

VR

AA

/RA

PLM

Lie

lvā

rd

es

no

va

da

att

īstī

ba

s p

ro

gr

am

ma

20

11

. – 2

01

7.g

ad

am

1

.DA

ĻA

– P

AŠ

RE

IZĒ

JĀ

S S

ITU

ĀC

IJA

S A

NA

LĪZ

E

85

Nr.

p.k

. P

rogr

amm

as n

osa

uku

ms

Pro

jekt

a n

osa

uku

ms

Pro

jekt

a fi

nan

sēju

ma

kop

sum

ma

(LV

L)

Val

sts

bu

dže

ta

do

tāci

ja

Lie

lvār

de

s n

ova

da

Do

me

Eiro

pas

fo

nd

i/ c

its

fin

ansē

jum

s

Īste

no

šan

as

laik

s

Atb

ildīg

ā ie

stād

e/

Sad

arb

ības

ie

stād

e

7.

"Pam

atp

akal

po

jum

i ek

on

om

ikai

un

ie

dzī

votā

jiem

"

Kai

bal

as p

amat

sko

las

zāle

s p

ieb

ūve

s re

kon

stru

kcija

7

6 8

84

,00

1

1 9

13

,84

1

5 8

85

,13

(2

5%

) 3

5 7

41

,53

(7

5%

ELF

LA)

2

9.0

6.2

00

9-

01

.09

.20

10

ZM/L

AD

8.

ERA

F 3

.2.2

.1.2

. "Iz

glīt

ības

ie

stāž

u in

form

atiz

ācija

" Li

elvā

rdes

izgl

ītīb

as ie

stāž

u

info

rmat

izāc

ija

40

54

0,2

8

60

81

,14

(1

5%

) 0

%

34

45

9,2

4

(85

% E

RA

F)

01

.07

.20

09

-3

1.1

2.2

01

0

IZ

M/C

FLA

9.

"Pam

atp

akal

po

jum

i ek

on

om

ikai

un

ie

dzī

votā

jiem

"

Dau

dzf

un

kcio

nāl

a st

adio

na

reko

nst

rukc

ija J

um

pra

vā

14

0 0

00

,00

0

,00

4

7 4

38

,02

(2

5%

) 1

05

00

0,0

0

75

% E

LFLA

0

1.0

4.2

01

0-

31

.09

.20

10

ZM

/LA

D

10

. "E

ner

goef

ekti

vitā

tes

paa

ugs

tin

āšan

a p

ašva

ldīb

u

ēkās

"

Ener

goef

ekti

vitā

tes

paa

ugs

tin

āšan

a Li

elvā

rdes

mū

zika

s sk

olā

, Lēd

man

es

pam

atsk

olā

un

Ju

mp

rava

s vi

du

ssko

lā

48

9 9

34

,43

0

,00

1

32

28

2,3

0

(27

%)

35

7 6

52

,13

(7

3%

) 1

1.2

00

9-

06

.20

10

V

ides

min

istr

ija

11

.

ERA

F 3

.1.3

.3.1

. "Sp

eci

ālās

iz

glīt

ības

iest

āžu

in

fras

tru

ktū

ras

un

ap

rīko

jum

a u

zlab

oša

na"

Jum

pra

vas

spec

iālā

s in

tern

ātp

amat

sko

las

reko

nst

rukc

ija u

n

aprī

koju

ma

uzl

abo

šan

a 9

8 3

92

,00

2

95

1,0

0

14

75

9,0

0

83

63

3,0

0

(85

% E

RA

F)

01

.01

.20

10

- 0

1.0

9.2

01

0

IZM

/VIA

A

12

.

MK

no

teik

. 83

6,

3

.5.1

.1. "

Ūd

enss

aim

nie

cīb

as

infr

astr

ukt

ūra

s at

tīst

ība

aglo

mer

ācijā

s ar

cilv

ēku

ek

viva

len

tu li

elāk

u p

ar 2

00

0"

Ūd

enss

aim

nie

cīb

as p

akal

po

jum

u

attī

stīb

a Li

elvā

rdē

II k

ārta

2

79

6 6

28

,96

0

.00

1

10

24

9,6

9

(5,2

5%

)

1 9

88

93

5,0

0

(94

,75

%)

Ko

hēz

ijas

fon

ds)

10

.08

.20

10

-1

0.0

8.2

01

2

Vid

es m

inis

trija

13

.

MK

no

teik

.Nr.

28

8,

1.5

.3.1

."Sp

eciā

listu

pie

sais

te

plā

no

šan

as r

eģio

nie

m,

pils

ētām

un

no

vad

iem

"

Spec

iālis

tu p

iesa

iste

Lie

lvār

de

s n

ova

da

paš

vald

ībai

2

0 9

96

,03

0

.00

0

%

20

99

6,0

3

(10

0%

ESF

) 0

1.1

0.2

01

0-

30

.09

.20

12

V

RA

A/R

AP

LM

Ko

pā

7

64

3 8

10

.32

6

8 0

43

.96

6

31

63

0.1

6

5 2

91

76

2.7

0

Documents

Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017 · 2016-07-08 · Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam 1 . D A Ļ A – P A Š R E I Z Ē J Ā S