Liep jas Universit te Otr lme a profesion s augst s izgl ... · 4 1. Programmas m U ·i un uzdevumi, p c programmas apguves ieg Ìstamie studiju rezult ti zin šanu, prasmju un attieksmju

1

Liep jas Universit te

Otr l me a profesion s augst s

izgl bas

studiju programma

PSIHOLO IJAS SKOLOT JSKods 42 141

STUDIJU PROGRAMMAS

IKGAD PAŠNOV RT JUMA

ZI OJUMS

Programmas direktore:

Irina Strazdi a, Dr.psych.

APSTIPRIN TSLiepU Sen ta s2009.gada 15. j nijprotokola Nr. ...Sen ta priekšs ja:Dr. paed. profesore A. Samusevi a

2


Dr.psych. Irina Strazdi a

Pedago ijas fakult tes dek ne:

Dr. paed. Ilze Mi elsone

Apstiprin ts

Sen ta s

Datums 15. j nijs, Protokola Nr.

Sen ta priekšs ja:

Al da Samusevi a

Dr.paed., profesore

Programmas pašizv rt šanas komisija


Dr.psych. Irina Strazdi aDr.psych. Je ena Mihejeva

Mg.psych. rika GintereStudiju programmas Psiholo ijas

skolot js 2.kursa studente

Alise Akmenti a

3

Saturs I Studiju programmas pašnov rt jums

1. Programmas m i un uzdevumi, p c programmas apguves ieg stamiestudiju rezult ti zin šanu, prasmju un attieksmju form

4.

2. Programmas organiz cija, programmas pl na atbilst ba augstskolasiem un uzdevumiem, programmas iekš s kvalit tes meh nisma

darb ba

6.

3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarb bu, semin ru un citustudiju pas kumu apraksta anot cija. Programmas oblig to da u – A,

oblig s izv les da u – B un br s izv les da u – C apjoms

9.

4. rt šanas sist ma (v rt šanas metožu izv les pamatojums unrezult tu anal ze)

10.

5. Programmas praktisk stenošana (studiju metodes un formas,akad misk person la p tniec bas darb ba un t ietekme uz studiju

darbu, stud jošo iesaist šana p tniec bas projektos)

11.

6. Programmas perspekt vais nov rt jums: 14.

6.1. Atbilst ba valsts profesion s izgl bas standartam, atbilst baprofesijas standartam

14.

6.2. Studiju programmas sal dzin jums ar cit m Latvijas un Eiropas valsturadniec m programm m

25.

6.3. Darba dev ju aptaujas par absolventu nodarbin bu n kamajiemsešiem gadiem

27.

7. Stud jošie: 30.

7.1. Stud jošo skaits programm 30.

7.2. Pirmaj studiju gad imatrikul to skaits 30.

7.3. Absolventu skaits 30.

7.4. Stud jošo aptaujas un to anal ze 31.

7.5. Absolventu aptaujas un to anal ze 34.

7.6. Stud jošo l dzdal ba studiju procesa pilnveidošan 34.

8. Programm nodarbin akad misk person la nov rt jums 35.

8.1. Akad misk person la skaits 35.

8.2. Akad misk person la kvalifik cija 35.

8.3. Zin u doktori vai profesori 35.

8.4. Akad misk person la atlases, atjaunošanas, apm bas un att st baspolitika n kamajiem 6 gadiem

35.

8.5. Zin tniskie p jumi un jaunrade 36.

9. Finans šanas avoti un infrastrukt ras nodrošin jums (materi litehniskais un metodiskais nodrošin jums)

43.

10. jie sakari 45.

10.1. Sadarb ba ar darba dev jiem 45.

10.2. Sadarb ba ar Latvijas un rvalstu augstskol m 45.

11. Stud jošo iesp jas turpin t studijas cit studiju programm vaiaugstskol

46.

12. Secin jumi 47.

13. Programmas att st bas pl ns 50.

4

1. Programmas m i un uzdevumi, p c programmas apguvesieg stamie studiju rezult ti zin šanu, prasmju un attieksmju

form

Profesion s augst s izgl bas studiju programma „Psiholo ijas skolot js”(42141), profesion bakalaura gr da izgl un psiholo ijas skolot ja unrpusstundu darba organizatora skol vai psiholo ijas skolot ja un soci lo zin bu

skolot ja kvalifik cijas ieg šanai ir licenc ta (licences Nr. 04043-53) 2007. gada 18.nij Licenc šanas komisijas l mums (protokols Nr.38) akcept t izmai as

kvalifik cij – aizst t „vesel bas m bas skolot js” ar „soci lo zin bu skolot js” – unizsniegt atbilstošu licenci ar der guma termi u l dz 2010. gada 24. maijam.Studiju programma ir akredit ta 22.12.2008.Komisijas sast vs: Anita Pipere (vad js); irts Dimdi š; Antanas ValantinasDarba dev ju nov rot ji: Alda estereStudentu padomes nov rot ji: Arta Dreiberga; Oskars Pujats

Studiju programmas m is:

Nodrošin t iesp ju ieg t profesion bakalaura izgl gr dam atbilstošaszin šanas sekm gas m žizgl bas un zin tniski p tniecisk s darb bas veikšanai.

Sagatavot psiholo ijas skolot jus pedago iskajam darbam pamatskol unvidusskol , k ar sagatavot skolot jus soci laj s zin s vai rpusstundu darbaorganiz šanai skol .

Studiju programmas uzdevumi:nodrošin t iesp jas ieg t kvalitat vu augst ko profesion lo izgl bu;nodrošin t iesp jas apg t psiholo ijas skolot ja un soci lo zin bu skolot ja

vai psiholo ijas skolot ja un rpusstundu darba organizatora skol kvalifik ciju;sekm t studentu intelektu s, akad misk s un profesion s, k ar

praktisk s un profesion s kompetences pilnveidošanos, apg t psiholo ijasskolot jam un profesion lajam bakalauram izgl nepieciešam s zin šanas,praktisk s iema as darb m bu iest s, analiz t un izv rt t savu pedago iskodarb bu;

att st t prasmi p rmai u apst os tri un kompetenti pie emt pedago iski unpsiholo iski pamatotus l mumus, darbojoties gan individu li, gan komand ;

att st t p tniecisk darba iema as un prasmes, pilnveidojot inform cijasieguves, atlases un apstr des, kritisk s v rt šanas, analiz šanas sp jas;

sekm t studentu interesi par pašizgl bu un iesaist šanos t kizgl .

Pl notais rezult tsSekm gi realiz jot studiju programmu, tiek ieg ta otr l me a profesion

augst izgl ba ar kvalifik ciju psiholo ijas skolot js un soci lo zin bu skolot jsvai psiholo ijas skolot js un rpusstundu darba organizators skol , profesionbakalaura gr ds izgl .Studiju rezult ti p c programmas apguves

ieg s zin šanas un prasmes:Apg ta izgl bas programma atbilstoši valsts izgl bas standartiem, ieg stotaugst ko pedago isko izgl bu specialit , gatav ba nep rtraukti izgl totiesatbilstoši jaun kaj m pedago ijas un psiholo ijas atzi m un aktualit m profesij .

izveidot s prasmes un attieksmes:

5

pedago isk procesa pl nošana, organiz šana, izv rt šana; zin šanu p rneseprofesion laj darb main gaj sabiedr ; profesion li p tniecisk s darb basveikšana un rezult tu anal ze; prasme pl not un organiz t m bu un audzin šanasdarbu gan skolot jam, gan skol niem; prasme izv rt t un veicin t skol nu izaugsmiun m bu sasniegumus, sava darba efektivit ti; rad ti apst i nep rtrauktai

žizgl bai, papildizgl bai un radošai pašizgl bai.Studiju programmas m is un uzdevumi tiek realiz ti, sadarbojoties studentiem unLiepU m bsp kiem, izgl bas iest m, izmantojot jaun s inform cijastehnolo ijas un izgl bas inov cijas.Otr l me a profesion s augst s izgl bas bakalaura studiju programmaizstr ta atbilstoši skolot ja profesijas standartam (2004.g.), iev rojot Ministrukabineta „Noteikumu par otr l me a profesion s augst s izgl bas valstsstandartu” (Nr.481. - 20.11.2001.) pras bas, k ar emot v iepriekš jostarptautisko akredit cijas komisijas ekspertu (2006., 2008.g.), darba dev ju unabsolventu ieteikumus.

Pras bas kvalifik cijas ieguvei:

apg tas vispus gas zin šanas psiholo ij , pedago ij un soci laj s zin tn s,rpusstundu darba organiz šan , lai var tu izprast, analiz t un sekm t skol nu

person bas att st bu kopveselum un soci lo norišu kontekst ;apg tas nepieciešam s prasmes pedago isk procesa pl nošanai, realiz cijaiun izv rt šanai;pedago isko prakšu laik apg tas psiholo ijas skolot ja, soci lo zin buskolot ja vai rpusstundu darba organizatora skol profesion lai darb bainepieciešam s prasmes;veikta patst ga zin tniski p tniecisk darb ba, integr jot teor tisk snost dnes un pedago iskaj praks g s atzi as, rezult tus apkopojot 3studiju darbos 1., 2. un 3. studiju gad , un bakalaura darb 4. studiju gad .

6

2. Programmas organiz cija, programmas pl na atbilst baaugstskolas m iem un uzdevumiem, programmas iekš s

kvalit tes meh nisma darb ba

Liep jas Universit te ir att st esoša Universit te, kas pied un stenokvalitat vu un konkur tsp gu izgl bu katra harmoniskai un dinamiskai pilnveidei.Studiju programma darbojas saska ar LiepU Satversmi un Liep jas Universit tesmisiju, kur teikts, ka Universit tes sekm ga darb ba ir priekšnoteikums Latvijasaugst s izgl bas un zin tnes sist mas izaugsmei, visas sabiedr bas ilgtsp gaiatt st bai, uz zin šan m balst tas ekonomikas veidošanai, Latvijas k pilnties gapartnera att st bai Eiropas valstu saim . Visi darbinieki ir atbild gi par Kvalit tespolitikas, proced ru un vad bas sist mas ieviešanu, uztur šanu un pilnveidošanu.Darbinieku atbild bas un pilnvaru formul jumi ir nor ti Amatu aprakstos unproced s vis m darba funkcij m, kas ietekm sniegto pakalpojumu un produktukvalit ti. Amatu aprakstu uzskait jums ir atrodams LiepU Amatu aprakstu re istr .

Studiju programmas „Psiholo ijas skolot js” realiz ciju koordin Psiholo ijaskatedra. Studiju programmas realiz cija, k ar izmai as tiek saska otas Psiholo ijaskatedras s s, Pedago ijas fakult tes dom , Studiju programmu padom , Studijupadom .

Programmas realiz cijas kvalit ti nodrošina 43% zin u doktoru, no tiem 3%profesoru, 13% asoci to profesoru, k ar 48% ma istru.

Studiju darb tiek izmantotas m sdien gas studiju darbu nodrošinošasmetodes, tiek nodrošin ts studij s sagaid mo rezult tu skaidrs izkl sts, probl murisin šana, datoru, multimediju un interneta izmantošana.

Studiju programmas inform cijas sist mas nodrošin jums

LiepU regul ri r ko inform cijas dienas, kas rada iesp ju potenci lajieminteresentiem sa emt inform ciju par studij m, to norisi pilna un nepilna laikastudij s. Inform cija par studiju iesp m tiek ievietota liel kajos Latvijas laikrakstos,

ar rekl ma Latvijas radio un telev zij . LiepU katru gadu piedal s izst „Skola2008”. LiepU m jas lap ir pieejama inform cija par studiju iesp m, par studentuaktivit m, doc jiem un sadarb bas partneriem, par projektiem u.c. Katru gadu tiekpilnveidoti un izstr ti jauni LiepU studiju programmu informat vie bukleti un citirekl mas materi li. Studiju programma tiek reklam ta ar studentu pedago iskoprakšu laik .

Sakar ar starptautisk s akredit cijas ekspertu komisijas ieteikumiem (2008.gada decembr ) studiju programmas „Psiholo ijas skolot js, profesion lais bakalaursizgl ” pilnveidei studiju programm tika veiktas vair kas izmai as. Iek auti š distudiju kursi:

7

1.tabulaN.p.k. Studiju kurss KRP1. Starpkult ru izgl ba 12. kslas un m zikas pedago ija 23. Vesel bas un vides izgl ba 24. Karjeras izgl ba 15. Speci psiholo ija 26. Mobings 27. Klasvad ba 28. Metodolo ija psiholo ij 1

No studiju programmas iz emti š di studiju kursi:

2.tabulaN.p.k. Studiju kurss KRP1. Metodolo ija un zin tniski p tniecisk s metodes

psiholo ij2

2. Psiholo ijas p tniec bas metodes 23. Pedagoga tika 2

Ir realiz ti vair ki programmas akad miski organizatoriski p rk rtojumi:1) veikta studiju kursu saturiska izv rt šana;2) preciz ti studiju saturam un patst go studiju uzdevumu b bai

atbilstoš kie kursu beigu p rbaud jumi (ieskaite/eks mens);3) ir preciz ti pedago isko prakšu nosaukumi:

1. kurs - Praktikums kust bu aktivit šu organiz šan – 2 KRP; Prakse vasarasnometn – 2 KRP;2. kurs - V rošanas prakse vidusskol – 2 KRP;3. kurs - Psiholo ijas skolot ja pedago isk prakse – 4 KRP;Pedago isk prakse soci laj s zin s vai rpusstundu darba organizatora prakseskol – 3 KRP;4. kurs - Psiholo ijas skolot ja kvalifik cijas prakse – 9 KRP; Kvalifik cijas praksesoci laj s zin s vai rpusstundu darba organizatora kvalifik cijas prakse skol – 4KRP.

4) atbilstoši pedagoga kompeten u modelim Psiholo ijas katedr ir izstr tijauni metodiskie nor jumi 1.,2.,3.,4. kursu pedago iskaj m praks m. Pilnveidotipedago isko prakšu v rt šanas krit riji.

Pieredze liecina, ka galven probl ma studiju darba izstr pirmaj studijugad ir t mas defin jums un p juma robežu noteikšana. Savuk rt, ir atz jamastudentu prasme str t ar teor tisko literat ru, veikt t s anal zi. Studiju darbuizstr de nodrošina studentu p tniecisko prasmju apguves pamatus. Otraj un trešajstudiju gad studenti apg st prasmes atkl t savas izv s t mas metodiskorisin jumu, saistot to ar savas metodisk s pieejas izveidi. Studiju darbu izstr de irlo isks kopsavilkums nozares profesion lo studiju kursu atzi u praktiskam unmetodiskam risin jumam un rosina studentus apzin t savas profesion s identit tesizaugsmi un pedago iski metodisko kompetenci. Studiju darbu izstr de sekmstudentu prasmes defin t savu viedokli, rakstiski paust savas idejas un metodiskaspieejas, k ar aprakst t savu praktisko darb bu. Studenti m s atkl t likumsakar basun teorijas un prakses vienot bu.

Studiju programma tiek realiz ta pilna laika studiju form Pedago ijasfakult saska ar ikgad jo studiju pl nu, kurš apstiprin ts Pedago ijas fakult tes

8

Domes s . Studiju saturs ir izstr ts un studiju darbs tiek organiz ts saska arLatvijas ties bu aktiem un LiepU studijas reglament jošajiem dokumentiem, iev rojotdemokr tijas principu programmas vad šan un stenošan . Stud jošo un m bsp kusavstarp s attiec bas reglament „Noteikumi par m bsp ku un stud jošosavstarp jiem pien kumiem un ties m” (Sen apstiprin ti 2003. gada 19.maij ).Studentu pien kumi un ties bas studiju proces ir noteiktas p rstr tajos „Iekš s

rt bas noteikumos stud jošajiem”, kas apstiprin ti Sen 2007. gada 29.janv .

9

3. Programmas lekciju kursu, praktisko nodarb bu, semin ru uncitu studiju pas kumu apraksta anot cija. Programmas oblig to

da u – A, oblig s izv les da u – B un br s izv les da u – Capjoms

Studiju programmas strukt ra:

Studiju programma sast v no trim da m.

A da a – oblig , visp rizgl tojošie un nozares teor tiskie pamatkursi,standartiz izgl bas zin u pedago ij un psiholo ij da a – 56 KRP. Š da aatt sta holistisku izpratni par studij m un veidu, k integr t studiju kursu saturuprofesion s meistar bas pilnveidošanai.

Oblig s izv les da (B)B da a – oblig s izv les da a – 86 KRP. B da iek autas psiholo ijas

skolot ja kvalifik cijas ieguvei nepieciešam s studiju discipl nas, k arspecializ cijas da a – 20 KRP studentiem, kuri izv jušies soci lo zin bu skolot javai rpusstundu darba organizatora skol specializ ciju. Soci lo zin bu skolot jastudiju programmas da a (20 KRP) veidota, pamatojoties uz koncepciju parsoci laj m zin m k m bu priekšmetu: civilzin bu, ekonomikas, tikas unvesel bas m bas ieviešanu pamatskolas m bu programm s, integr jot vienotsoci lo zin bu priekšmet . Savuk rt rpusstundu darba organizatora skol studijuprogrammas da a (20 KRP) veidota studentu kompetences pilnveidei darbamvisp rizgl tojoš skol , valsts vai priv tsektor , interešu izgl (k juridiskas vaifiziskas personas – projektu realiz ji, darb bai nevalstiskaj s organiz cij s (NVCvad ba vai b rnu, jauniešu un pieaugušo aktivit šu organiz šanai), kult ras unizgl bas projektu vad šanai, vasaras nomet u organiz šanai.

Prakse, kuras apjoms ir 26 KRP, tiek organiz ta vair kos studiju posmostiec p ctec , s kot ar audzin šanas praksi vasaras nometn s p c 1. kursa,

rošanas praksi 2. kurs , veicot pedago isk s prakses 3. un 4. kurs .1. studiju gad ir Praktikums kust bu aktivit šu organiz šan – (2 KRP). 1.

studiju gada nobeigum studenti piedal s vasaras praks skol nu vasaras nometn svai interešu centros p c pašu izv les vis Latvij (2 KRP). 2. studiju gad studentiveic v rošanas praksi Liep jas pils tas un rajona skol s (2 KRP). 3. studiju gadstudenti dodas 4 ned u pedago iskaj praks Liep jas pils tas skol s Liep jasUniversit tes mentoru vad , 3 ned as soci lo zin bu skolot ju vai rpusstundudarba organizatoru vad ( kop 7 KRP). 4. studiju gad studenti dodas kvalifik cijaspraks vis Latvijas teritorij 7. semestr – 9 ned as (9 KRP) psiholo ijas skolot juun 4 ned as soci lo zin bu skolot ju vai rpusstundu darba organizatoru vad (kop13 KRP). K jau iepriekš tika min ts, visiem prakses posmiem metodiskajosnoteikumos ir preciz ti uzdevumi un pras bas atbilstoši pedagoga kompeten umodelim. Par potenci laj m prakses viet m tiek nosl gti l gumi LiepU ar Liep jaspils tas Izgl bas p rvaldi un ar Liep jas rajona izgl bas p rvaldi.

C da a – br s izv les studiju discipl nas – 6 KRP. Šaj da tiek pied tasiesp jas stud t citu zin u kursus vai padzi in ti stud t pamata zin u discipl nas.

Valsts p rbaud jumi – bakalaura darba izstr de (10 KRP) un kvalifik cijaseks mens (2 KRP).

10

4. rt šanas sist ma (v rt šanas metožu izv les pamatojums unrezult tu anal ze)

Studentu zin šanu un prasmju v rt šana ir saska ota ar MK noteikumu Nr.481 pras m, kas nosaka studiju programmas apguves v rt šanas pamatprincipus unpamatformas (ieskaite un eks mens). LiepU atbilstoši izstr ti „Noteikumi parstudiju kursa p rbaud jumiem” (pie emti LiepU Sen ta s 2007. gada 23.apr ).

Atbilstoši studiju programmas m im un uzdevumiem, k ar studiju kursuiem un uzdevumiem, ir noteikts pras bu kopums izgl bas sasniegumu

rt šanai, ar kuru studenti tiek iepaz stin ti, uzs kot attiec go studiju kursu.Studentu sekmes tiek sistem tiski v rt tas studiju procesa laik atbilstoši katra

studiju kursa programmas nosac jumiem. Programmas apguves v rt šanaspamatformas ir ieskaite un eks mens. S kot ar 2007./2008. studiju gadu LiepU irnoteikta stud jošo zin šanu v rt šanu studiju kursa p rbaud juma form „ieskaite”,izmantojot 10 ballu sist mu. P rbaud jumu uzskata par nok rtotu, t.i., stud jošam parkursu tiek ieskait ti kred tpunkti, ja v rt jums nav zem ks par 4 ball m (2007.g.08.11.rektora r kojums). Studiju proces pielieto pak penisku gala v rt juma veidošanos nokursa apguves laik veiktajiem darbiem. Studentu zin šanu un prasmju v rt šanizmanto kontroldarbus, esejas, refer tus, probl mdiskusijas, testus, portfolio,projektus u.c. V rt šana notiek gan mutiski, gan rakstiski, individu li vai grup .

rbaud juma rezult tus v rt p c diviem r jiem: kvalitat vais un kvantitat vais.Kvantitat vais r js ir studiju kursa apjoms kred tpunktos (KRP). Kvalitat vajam

rt jumam – ieskaite vai eks mens izmanto 10 ballu sist mas krit rijus.

Zin šanu nov rt šanas rezult ti tiek analiz ti m bsp ku un studentudiskusij s, tie tiek izmantoti studiju programmas att st šan , absolventukonkur tsp jas darba tirg prognoz šan un studiju kvalit tes nodrošin šan .Uzman ba tiek piev rsta studentu patst darba efekt vai pl nošanai, realiz cijai,kontrolei un nov rt šanai.

Saska ar studiju programmas „Psiholo ijas skolot js” pras mkvalifik cijas ieguvei studenti k rto kvalifik cijas eks menu pedago ij , psiholo ij ,psiholo ijas m šanas metodik , k ar izstr un aizst v bakalaura darbu. Laiieg tu ties bas m t soci s zin bas skol vai organiz tu rpusstundu darbu skol ,studenti k rto kvalifik cijas eks menu soci lo zin bu teorij un m šanas metodikvai rpusstundu darba organiz šanas teorij un metodik .

2008./09.studiju gad psiholo ijas skolot ja kvalifik cijas eks mena vidatz me bija 8, bakalaura darba aizst šanas vid atz me – 7,8, Soci lo zin buskolot ja specializ cijas eks mena vid atz me bija – 7,5.

Par pozit vu faktu var atz t LiepU vienot studentu un absolventu aptauja ari uzlabot studiju procesu un saikni ar darba tirgu.

11

5. Programmas praktisk stenošana (studiju metodes unformas, akad misk person la p tniec bas darb ba un t ietekme uz

studiju darbu, stud jošo iesaist šana p tniec bas projektos)

Studiju metodes un formas

Darba formas: semin ri, zin tniski p tnieciskie semin ri, praktiskie darbi,lekcijas, diskusijas, debates, grupu darbi, patst gais darbs, individu lie un grupuprojekti, individu s un grupu konsult cijas, prakses, konferences. Studijuprogramm noz gs ir studentu zin tniski p tnieciskais darbs. Studiju laik tiekizstr ti 3 studiju darbi. Kontaktnodarb bu un patst darba sam rs ir 1:3. Visiemstudiju kursiem izstr ti patst darba uzdevumi, kurus studenti sa em, uzs kotstudiju kursu.

Akad misk person la p tniec bas darb ba un t ietekme uz studiju darbu -tniecisk darba rezult tu integr cija studiju proces tiek stenota ar m i

pilnveidot studiju kursu saturu, k ar sekm t studentu zin tniski p tniecisko darb bu.Akad misk person la p tniecisko darbu att st bas psiholo ijas apakšnozar vadaDr.psych. I.Strazdi a. P tniec bas grup darbojas psiholo ijas katedras doc ji –J.Mihejeva, I.Stradomska, D.O ukalne, .Gintere, V.Z lerte. Psiholo ijas katedrasakad misk person la zin tniski p tniecisk darb ba da ji atspogu ojas studiju darbuun bakalaura darbu vad šan , jo studenti p tniecisk darba t mas izv las ar paši.

Di na O ukalne, Psiholo ijas katedras asistente, 2009. gad pabeigusi studijasDaugavpils Universit , aizst ts ma istra darbs „T ma - „Izdegšanas izp teaugstskolu pasniedz jiem””. Zin tnisk darba vad ja - . dr.psych.T.Uzole.

Je ena Mihejeva, Psiholo ijas katedras docente.2008.g. Ir uzs kts p jums par studentu person bas trauksmes un

pašv rt juma saikni. P juma rezult ti izmantoti studiju kurs Saskarsmes psiholo ijalekcij „Faktori, kas apgr tina pedago isko saskarsmi”.

J.Mihejeva 2008./09. gad turpina praktiz t Liep jas skolu psihologa darbu.Vad ti divi studiju darbi 1.kursam par t m, kas saist tas ar publisko uzst šanos unatstumto b rnu pašizj tas pedago iski psiholo iskiem aspektiem. Vad ts viensbakalaura darbs “ Integrat vu strat iju izmantošana psiholo ijas stund s”.

Irina Stradomska, Psiholo ijas katedras docente.Vada 3.kursa studentes studiju darbu par skolot ja radošo sp ju att st šanu unpaaugstin šanu. Min t ma saist ta ar I.Stradomskas p tniecisko darbu par skolot jupsiholo isk m person bas paš m. Praktiz Liep jas skolu psihologa darbu. Kursospilnveido fran u valodas prasmes.

Irina Strazdi a, Psiholo ijas katedras docente,Visp s izgl bas kvalit tes nov rt šanas a ent ras Eiropas Savien bas

strukt rfonda nacion s programmas projekt „Pedagogu t kizgl bas metodiskkla nodrošin juma izveide” ir izstr ti metodiskie nor jumi - projekts pedagogu

darba kvalit tes nov rt šanai Latvij . Public tais materi ls rokasgr matas formtiek izmantots studentiem pedago isk s kompetences pilnveidei. Tiek vad ts 2.kursastudentes studiju darbs par atbalsta komandas darba efektivit ti skol , k ar divibakalaura darbi par skol nu adapt cijas probl m skol un par skolot jakomunikat s kompetences noz mi konfliktu risin šan skol .

2008./2009. gad vad ti 2 ma istra darbi studiju programm Pedago ijasteorija un v sture.

12

No 2007. str LiepU Izgl bas zin u instit par vadošo p tniekuatt st bas psiholo ij . 2008./2009. gad tika veikti š di uzdevumi Izgl bas zin uinstit :

1. Tiek p ti teor tiskie avoti, psiholo isk literat ra par person baspašrealiz cijas b bu, t s veidiem.

2. Teor tiski tiek p ti psiholo isk s aizsardz bas veidi, to c lo i unizpausmes daž dos vecumposmos.

jum ieg tie rezult ti tiek integr ti š dos studiju kursos: Ievads studij s,Att st bas psiholo ija, Pieaugušo psiholo ija – par dz ves kvalit tes soci lipsiholo iskajiem aspektiem.

Piedal jusies LiepU r kotaj Maz s Akad mijas projekt ar lekciju par vec kuun b rnu mijiedarb bas psiholo iskajiem aspektiem.

Vija Z lerte, Psiholo ijas katedras lektore,imenes terapijas m bu kurs ieg s teor tisk s zin šanas dod iesp ju

lab k apzin t imen m nepieciešamo pal dz bu, kas ir oti svar gi, vadot nodarb basPedago iskaj psiholo ij .

Apg tais medi cijas kurss auj profesion li vad t nodarb bas parkonfliktregul jošo saskarsmi. Džonsona– Vudkoka testa apguv un pielietojum g satzi as var papildin t studentu izpratni par skol nu kognit s att st bas specifiku unto ietekmi uz m bu vielas apguvi – tas tiek pielietots Pedago isk s psiholo ijaskurs .

rika Gintere, Psiholo ijas katedras lektore, piedal jusies LiepU r kotajMaz s Akad mijas projekt ar lekciju par b rnu audzin šanas psiholo iskajiemaspektiem. Saist ar . Ginteres las to kursu Atbalsta sniegšana, Kr ze, atbalsts uniesp jamie risin jumi piedal jusies psihologu darbn par metodiku daž bu atbalstasniegšan .

Studiju kursos Atbalsta sniegšana, Mobings, Saskarsmes treni š .Gintereizmanto savu praktisko pieredzi no individu laj m psiholo iskaj m konsult cij m unsuperv zij m Praktisko psihologu Asoci cij .

Studiju kurs Vardarb ba pret b rnu regul ri izmanto zin šanas, kuras irapguvusi izgl tojošajos kursos „Vardarb bas upuriem, kuri cietuši no prettiesiskaj mdarb m”.

Psiholo ijas katedras doc ji stud jaun kos izdevumus psiholo ij ,papildinot savus studiju kursus ar jauniem izdales materi liem un daž m novit m,izmantojot t s studentu zin tnisko darbu vad šan .

Psiholo ijas katedras doc ji kop ar studentiem piedal s ikgad LiepUstudentu zin tniskaj konferenc . Šaj studiju gad studenti konferenc piedal s kklaus ji. N kamaj studiju gad paša uzman ba tiks piev rsta studentu motiv šanaipiedal ties studentu zin tniskaj konferenc ar refer tiem.

2008./09. studiju gad studenti izstr ja bakalaura darbus par š m t m:

Nr. Uzv rds, v rds Bakalaura darba t ma bakalaura darbanosaukums ang u

valod

Zin tniskaisvad js

Recenzents

13

3.tabula

1. Lana Lub ne Kontroles unnov rt jumaprobl mas

psiholo ijas stund

Problematic Issues ofAssesment during

Psychology Classes

Mg. sc. educ.

Di na O ukalne

Mg. Psych.

Vija Z lerte

2. ga Brasli a bu metožudaudzveid ba

psiholo ijas stund s

Teaching MethodsVariety of Psychology

Classes

Daiga Skudra Dr. Psych

Je ena Mihejeva

3. vis Strazds 10. klašu skol nuadapt cijavidusskol

Transition toSecondary School and

Adaptation

Dr.psych. IrinaStrazdi a

Dr . Psych.

Irina Stradomska

4. ubova Balova Interakt vostrat iju

izmantošanapsiholo ijas stund s

Interactive Strategiesin Psycholgy Classes

Dr. psych.

Je ena Mihejeva

Dr . Psych.

Irina Strazdi a

5. rti š Šnepe Skolot jakomunikatkompetence

konfliktu risin šanklas

The Teacher’sCommunicativeCompetence in

Resolving Conflicts

Dr.psych. IrinaStrazdi a

Mg. sc. educ.,Mg.sc.soc.

rika Gintere

6. SvetlanaTomsena

Audz u soci lo

prasmju

pilnveidošanas

iesp jas psiholo ijas

stund s

Possibilities foremproving Students’

Social Skills inPsychology Classes

Mg.psych.

Vija Z lerte

Mg. sc. educ.

Di na O ukalne

14

6. Programmas perspekt vais nov rt jums6.1. Atbilst ba valsts profesion s izgl bas standartam; atbilst ba profesijas

standartamSaska ar MK noteikumiem NR.2 (08.01.2002) par valsts akad misk s

izgl bas standartu, bakalaura studijas ir zin tniski pamatotas plaša profila studijas.Studiju programmas m is ir nodrošin t stud jošajiem teor tisko zin šanu un

tniec bas iema u un prasmju apguvi attiec s zin u nozares vai apakšnozarespamatjom . Studiju programm Psiholo ijas skolot js ir iev rota augst sprofesion s izgl bas studiju programmas specifika: orient cija uz studentuteor tisko zin šanu nep rtrauktu nostiprin šanu praktiskaj s nodarb s, patst gajdarb un praks . Programmas saturs ir atbilstošs visp s un profesion s augst sizgl bas l menim, tas veicina profesion s kompetences pilnveidi un atbilstošiLisabonas strat ijas nost dn m un sabiedr bas pras m, veicina absolventiemsekm gas izredzes un iesp jas konkur t darba tirg .

Bakalaura studiju programmas galvenais uzdevums ir sniegt stud jošajiemzin tnisku pamatu profesion lajai darb bai, att stot zin tnisk s anal zes sp jas unprasmi patst gi risin t probl mas, k ar sagatavot stud jošos turpm mzin tnisk s p tniec bas studij m.

Studiju programma „Psiholo ijas skolot js un soci lo zin bu skolot js” vai„Psiholo ijas skolot js un rpusstundu darba organizators skol ” ir izstr taatbilstoši skolot ja profesijas standartam (PS 0238), kas apstiprin ts ar IZM 2004.gada 27.febru ra r kojumu NR.116. Programmas apguve nodrošina augst kopedago isko izgl bu specialit un gatav bu nep rtraukti izgl toties atbilstošijaun kaj m pedago ijas un psiholo ijas atzi m un aktualit m profesij vienotEiropas izgl bas telp . Studiju programmas „Psiholo ijas skolot js un soci lo zin buskolot js” vai „Psiholo ijas skolot js un rpusstundu darba organizators skol ” satursatbilst bakalaura deskriptora pras m, kuras izvirz tas Eiropas izgl bas vienotaitelpai un defin tas ar Latvij ( vadoties p c starptautisk s konferences „InternationalConference on Accreditation and Quality Assurance” 2002. gada 12. – 13. martAmsterdam ). Bakalaura kop gais deskriptors nosaka visp s pras bas studentiembakalaura gr da pieš iršanai, kuras iev rotas studiju programm un bakalaura gr dapieš iršanas proces . Bakalaura gr ds tiek pieš irts studentiem:

1. kas attiec gaj studiju jom demonstr zin šanas un izpratni, kurasbalst s uz vid jo izgl bu un tipiski ir t l men , kurš pamatojas uz augsta l me a

bu gr mat m, ta u vienlaikus ietver daž dus aspektus, kam nepieciešamasattiec s studiju jomas visjaun s zin šanas. Šo atbilst bu apliecina integr taiskvalifik cijas eks mens, rezult ti specialit ;

2. kuri sp j izmantot savas zin šanas un izpratni t veid , kas apliecinaprofesion lu pieeju savam darbam vai profesijai un kuri apliecina kompetenci,izvirzot argumentus un tos pier dot; un risinot probl mas sav studiju jom . Šoatbilst bu apliecina pedago isko prakšu rezult tu prezent cija;

3. kuriem ir sp jas ieg t un analiz t atbilstošus datus, veikt secin jumus,kas ietver atbilstošu soci lo, zin tnisko vai tisko aspektu atspogu ojumu. Šo pras buatbilst bu apliecina aizst tais un v rt tais bakalaura darbs;

4. kuri sp j izkl st t inform ciju, idejas un risin jumus gan speci listu,gan nespeci listu auditorij . Šo pras bu atbilst bu studenti apliecina studiju darbos,prakses aizst šanas konferenc s;

15

5. kuri ir att st juši sev m šan s prasmes, kas tiem nepieciešamas, laiturpm k var tu ar augstu patst bas pak pi realiz t savas t s studijas. Šo pras buatbilst bu apliecina studiju programmas absolventu karjeras att st ba un t kizgl bas

ji.

Studiju programma atbilst Noteikumiem par otr l me a profesion saugst s izgl bas valsts standartu. Studiju programmas saturs ir pier jis atbilst buizgl bas ilgtsp gai att st bai jeb dz ves un profesion lo prasmju ilgtsp gaiatt st bai. Š atbilst ba ir nosaukta Baltic 21E Izgl bas sektora galvenaj m –„katram indiv dam ir j t kompetentam piedal ties ilgtsp gas att st bas procesos,kas apmierina m sdienu paaudzes vajadz bas, neradot draudus n kamo paaudžuvajadz m”. Studiju programmas saturs pied stud jošiem apg t t das prasmes unkompetences, kuras vi iem b s nepieciešamas gan profesion laj jom , gan pildot

kotnes uzdevumus.Studiju procesu realiz m bsp ki ar atbilstošu kompetenci ilgtsp gas izgl basnodrošin šan . Ilgtsp gas izgl bas aspekti ir iek auti studiju programmas satur :Izgl bas vad bas pamati, Ilgtsp gas izgl bas filozofija, Soci psiholo ija,Saskarsmes psiholo ija, Kognit psiholo ija, Kreativit tes pedago iskie pamati,Svešvaloda, Sasniegumu motiv cija, Izgl bas projektu vad ba, Uz jdarb bassaimnieciskie procesi, Vesel bas un vides izgl ba, Pedago isk s dom s att st bapasaul un Latvij , Kritisk dom šana, Pieaugušo psiholo ija u.c.

Eiropas Savien bas izgl bas telpas pras bas ir kred tpunktu piel dzin šanaECTS. Absolventi sa em kvalifik ciju apstiprinošu izgl bas dokumentu, kur Latvijsa emtie kred tpunkti tiek piel dzin ti ECTS.

Profesion bakalaura studiju programm „Psiholo ijas skolot js” studentiematbilstoši skolot ja profesijas standartam ir iesp jas pilnveidot savas intelektu s,akad misk s un profesion s, k ar praktisk s kompetences. Intelektu skompetences raksturo anal tisko un abstrakto dom šanu; uz jaunu zin šanu apguviorient tu pieeju; komunik cijas sp jas, sp ju struktur t savu m šanos. Intelektu skompetences ir:

sp ja formul t, aprakst t, veidot dialogu izgl bas zin tn s unpedago ij , metodolo ij , teor tiskaj , metodiskaj un praktiskajos l me os (socipsiholo ija, saskarsmes psiholo ija, izgl bas vad bas pamati, visp pedago ija,visp didaktika, metodolo ija un zin tniski p tniecisk s metodes pedago ij ,metodolo ija un zin tniski p tniecisk s metodes psiholo ij , v rošanas prakse skol ,pedago isk prakse vidusskol u.c. studiju kursos);

lietprat ba izmantot ieg s zin šanas un zin tnisko atzi u lietošanasprasmes pedago isku probl mu risin šan (pedago isk psiholo ija, psiholo ijas

šanas metodika soci lo zin bu m šanas metodika, kritisk dom šana,pedago isk prakse, studiju darbu un bakalaura darba izstr de u.c. studiju kursos);

sp ja analiz t, kritiski izv rt t un patst gi risin t probl mas (kritiskdom šana, saskarsmes psiholo ija, audzin šanas teorija un metodika, atbalstasniegšana u.c. studiju kursos);

lingvistisk s prasmes – prast izteikties rakstiski un mutiski dzimtaj uncit valod (m sdienu latviešu valoda, svešvaloda, valodas kult ra, saskarsmespsiholo ija);

sp ja rad t jaunas idejas, iniciat va un uz ba ( izgl bas projektuvad ba, uz jdarb bas saimnieciskie procesi, kritisk dom šana, kreativit tespedago iskie pamati,);

motiv cija orient ties uz sasniegumiem (sasniegumu motiv cija,ievads studij s).

16

Akad misk s un profesion s kompetences raksturo kvalifik cijas pašnieka savas zin tnes nozares speci lista kompetences – izgl bas zin u, psiholo ijas un

pedago ijas teoriju, virzienu un zin tnisko skolu izpratne un pieredze t s izmantotpraktiskaj darb ; ieskats saskarsmes zin tn s – psiholo ij , filozofij , sociolo ij ,ekonomik , politiskaj s zin tn s, tik , est tik ; starpdisciplin lietprat ba.

Akad misk s un profesion s kompetences ir:zin šanas un prasmes izgl bas teorij , pedago isk s domas un

izgl bas v stur , visp gaj didaktik un audzin šanas teorij , izgl bas vad unpedago isko p jumu metodolo ij un metodik ;

lietprat ba izgl bas, m bu, audzin šanas un person bas socializ cijasdzienu, principu, procesu, satura un formu izpratn ;

sp ja izv ties un lietot p tniec un praktiskaj darb metodikas,analiz t un visp rin t izgl bas un pedago ijas probl mas;

sp ja saskat t jaunos izgl bu raksturojošas probl mas, prognoz t,pl not un stenot to risin jumu.

Praktisk s kompetences raksturo praktisk s darb bas pieredzi izgl bas unpedago isko probl mu izp ; profesion lo tiku; atbilst bu un piem rot bupraktiskajai pedago iskajai darb bai; sp ju veidot komunik ciju un sadarb bu arkol iem; organiz t un vad t darbinieku grupu profesion lo uzdevumu izpildei.

Praktisk s kompetences ir:sp ja sav profesion laj darb analiz t sarež tus praktiskus

jaut jumus un modul t darb bu (saskarsmes, psiholo ija, soci psiholo ija,visp didaktika, metodolo ija un zin tniski p tniecisk s metodes pedago ij ,metodolo ija un zin tniski p tniecisk s metodes psiholo ij , v rošanas prakse,pedago isk prakse u.c. studiju kursos);

ka praktiski realiz t profesion los pien kumus – pl not, organiz t,motiv t, vad t un kontrol t pedago isko darb bu ( audzin šanas teorija un metodika,pedagoga tika, kreativit tes pedago iskie pamati, valodas kult ra, psiholo ijas

šanas metodika, att st bas psiholo ija, kritisk dom šana u.c. studiju kursos);sp ja str t patst gi un komand , izstr t un stenot projektus,

prognoz t to ietekmi uz vidi un sabiedr bu (soci li psiholo iskais treni š, saskarsmespsiholo ija, projektu vad ba, etnopsiholo ija, pedago isk psiholo ija, ievadsspeci laj pedago ij , pieaugušo psiholo ija, projektu izstr de, tika, uz jdarb bau.c. studiju kursos);

organizatorisk s, komunikat s, izzi as darb bas un didaktisk sprasmes (saskarsmes psiholo ija, kreativit tes pedago iskie pamati, izgl bas vad baspamati, kognit psiholo ija, sasniegumu motiv cija, visp didaktika, visppedago ija, psiholo ijas pamati u.c. studiju kursos);

tehnolo isk s prasmes izmantot modern s inform cijas tehnolo ijassazi un praktiskaj darb (Inform cijas tehnolo ijas pedago ij , statistika,valodas kult ra);

ka stenot un iemiesot profesion lo tiku darb un sadz(Profesion tika, b rnu ties bu aizsardz ba, lo ika).

Studiju programmas atbilst bu valsts profesion s augst s izgl basstandartam skat t 4. tabul . Studiju programmas satura atbilst bu skolot ja profesijasstandartam skat t 5. tabul .

Studiju programmas saturs nodrošina pietiekamu visp s un profesion sizgl bas l meni, veicina profesion s kompetences pilnveidošanos, kas dod iesp juabsolventiem iesp ju konkur t darba tirg .

17

Studiju programmas atbilst ba valsts profesion s augst s izgl bas standartam4. tabula

Studiju programmas apjoms kred tpunktos

Studiju kursi Prakse Valsts p rbaud jumi

Visp rizgl tojošiestudiju kursi

Nozares teor tiskiepamatkursi

Inform cijastehnolo ijas

kursi

Nozares profesion sspecializ cijas kursi Br s izv les kursi

A da a B da a C da a B da a B da a20 KRP 34 KRP 2 KRP 60 KRP 6 KRP 26 KRP 12 KRP

160 KRP

18

5. tabula

Studiju programmas satura atbilst ba skolot ja profesijas standartam

Profesijas standart formul s zin šanas un to izmantojuma l menis(priekšstats/izpratne/lietošana)

Atbilstošie studiju kursi

Pl nošanas posm : sagatavoties pedago iskajam procesam.Uzdevumi: iepaz t atbilstoša vecumposma audz u att st bas un m šan spatn bas; izvirz t pedago isko m i darb ar noteikta vecuma un att st bas

.l me a audz iem saska ar izgl bas. programm m; piedal ties izgl basiest des izgl bas .programmu izstr un/vai p rzin t to; izv ties vaiizstr t m bu priekšmetu programmas; pl not darbu m bu stund m unrpusklases nodarb m

Ievads studij sAtt st bas psiholo ijaPedago isk psiholo ijaVisp didaktikaAudzin šanas teorija un metodikaVisp pedago ijaKritisk dom šana

rnu ties bu aizsardz baSkolas pedago ijaIevads speci laj pedago ijDr ma, Rota as un sp lesSoci lo zin bu m šanas metodikaPieaugušo psiholo ijaIzgl bas vad bas pamatiPirm pal dz ba negad jumosMasu pas kumu organiz šana

rzin t m bu un audzin šanas saturu: iepaz t jaun s atzi as m bu unaudzin šanas satur un metodik ; apzin t lab ko pedago isko pieredzi;izv rt t m bu priekšmeta vietu un uzdevumus saska ar izgl basstandartiem, programm m

Pedago isk psiholo ijaVisp didaktikaAudzin šanas teorija un metodikaSoci lo zin bu m šanas metodika

tika, t s m šanas metodikaPsiholo ijas m šanas metodikaPrakses

19

Organiz t drošu un atbalstošu izgl tojošo vidi: iev rot audz u ties bas unpien kumus; r ties par audz u droš bu un vesel bu; veidot pozit vu unaudz us atbalstošu saskarsmi; iev rot profesion lo tiku; iev rot higi naspras bas un sanit s normas un darba droš bu

Vesel bas m bas pamatiAudzin šanas teorija un metodikaSaskarsmes psiholo ijaSoci psiholo ija

tikaPedagoga tikaAtbalsts sniegšana

rnu ties bu aizsardz baPedago isk psiholo ijaKreativit tes pedago iskie pamatiVesel bas m ba, m šanas metodikaPrakses

Darb bas posm : Nodrošin t audz u person bas izaugsmi; nodrošin tintelektu s, emocion s un soci s att st bas vienot bu; sekm t audz uperson bas tikumisko paš bu att st bu; veicin t audz u l dz bu, sadarb buun atbild bu pedago iskaj proces ; sekm t audz u v rt bu izgl bu; veidotizpratni par darba dz vi un karjeras pl nošanu; veidot runas un uzved baskult ru

Ievads psiholo ijAtt st bas psiholo ijaPedago isk psiholo ijaSaskarsmes psiholo ijaSoci psiholo ijaPieaugušo psiholo ijaPerson bas psiholo ijaAudzin šanas teorija un metodikaPriekšmetu metodikas

tikaPsihes biolo iskie pamatiSasniegumu motiv cijaValodas kult raSoci li psiholo iskais treni šPedago isk s praksesPedagoga tikaMasu pas kumu organiz šana

Rosin t audz u zin tk ri un izzi as intereses, veidot m šan s prasmes:motiv t audz u m šanos;veicin t audz u soci lo un m bu prasmju veidošanos; daž dot m bumetodes formas un tehnolo ijas saska ar audz u sp m, m šan sstiliem; izv ties m bu aktivit tes, kas padzi ina izzi as interesi un izpratni

Pedago isk psiholo ijaVisp didaktikaAudzin šanas teorija un metodikaPraksesSaskarsmes psiholo ijaKritisk dom šana

20

bu priekšmetu metodikasPedago isk psiholo ijaAtbalsts sniegšanaDr maRota as un sp lesSoci psiholo ijaKognit psiholo ijaInterakt vas darba metodes

Nodrošin t audzin šanas un m bu procesu: vad t m bu stundu/nodarb bu;skaidri izkl st t m bu saturu; * stenot atbilst bu starp m bu stundas

iem, izmantojamajiem l dzek iem un sasniedzamajiem rezult tiem;iev rot toleranci pedago isk procesa diferenci cij un individualiz cij ;aktiviz t audz u pašizgl tošan s darb bu; organiz t un vad t patst godarbu ar audz iem

Visp didaktikaPsiholo ijas pamatiSasniegumu motiv cija

bu priekšmetu metodikasAudzin šanas teorija un metodikaSaskarsmes psiholo ijaPedago isk psiholo ijaPedago isk prakseMetodolo ija, zin tniski p tniecisk s metodes pedago ijMetodolo ija, zin tniski p tniecisk s metodes psiholo ijInterakt s darba metodes

Organiz t sadarb bu ar vec kiem, skolot jiem, citiem speci listiem unsabiedr bu: inform t un konsult t vec kus/aizbild us m bu un audzin šanasjaut jumos; iesaist t vec kus/aizbild us, speci listus un sabiedr bupedago iskaj proces

Audzin šanas teorija un metodikaVesel bas m ba, m šanas metodikaPedago isk psiholo ijaVisp didaktika

imenes psiholo ijaAtbalsta sniegšanaSaskarsmes psiholo ijaPedago isk s praksesValodas kult raPieaugušo psiholo ijaPedagoga tikaIzgl bas filozofija

Nov rt šanas posm : Izv rt t audz u sasniegumus; v rt t audz ubu sasniegumus, to dinamiku; veidot un att st t audz u pašv rt juma

prasmes; v rt t audz u person bas izaugsmi

Visp didaktikaPedago isk psiholo ijaAudzin šanas teorija un metodikaKognit psiholo ija

21

Att st bas psiholo ijaPerson bas psiholo ija

Izv rt t savu profesion lo darb bu: analiz t izv to m bu l dzek uatbilst bu audz u sp m un izgl bas m iem; analiz t savu darb bu araudz iem un t s rezult tus; izv rt t un pilnveidot savu profesion lomeistar bu

Visp didaktikaPedago isk psiholo ijaAudzin šanas teorija un metodikaVisp pedago ijaPsiholo ijas m šanas metodika

tika, Pedagoga tikaKreativit tes pedago iskie pamati

Visp s prasmes: Prasme pl not savu un audz u darbu; prasme izvirz tus un pl not to sasniegšanu; izstr t vai izv ties m bu programmas;

izv ties m bu un audzin šanas l dzek us; izv ties vai veidot m bumetodiskos materi lus; organiz t m bu vidi; noteikt audz u individu spatn bas

Visp didaktikaAudzin šanas teorija un metodika

bu priekšmetu metodikasIzgl bas vad bas pamatiPedago isk psiholo ijaSaskarsmes psiholo ijaStudiju darbiBr s izv les kursiKognit psiholo ijaKritisk dom šanaPerson bas psiholo ijaIevads speci laj pedago ijSoci psiholo ija

Prasme organiz t m bu un audzin šanas darbu saska ar izvirz tajiemiem un uzdevumiem: saskarsmes prasmes; prasmes str t komand ;

radoši organiz t m bu un audzin šanas darbu; izmantot daž dus m bu unaudzin šanas l dzek us; noteikt un risin t probl msitu cijas; sadarboties arvec kiem kol iem, sabiedr bu; motiv t un vad t audz u darbu; p taudz u person bas att st bu; m t m ties


bu priekšmetu metodikasPedago isk s praksesVesel bas m ba, m šanas metodikaPedago isk psiholo ijaSaskarsmes psiholo ijaSoci psiholo ijaSoci li psiholo iskais treni šInform cijas tehnolo ijas izglStudiju darbiBr s izv les kursiAtbalsta sniegšana

22

Kritisk dom šanaPrasme izv rt t un veicin t audz a izaugsmi un m bu sasniegumus, savadarba efektivit ti: veikt pedago isko darb bas anal zi; pilnveidot savuprofesion lo meistar bu; pamatot savu un respekt t citu viedokli; inform t parsava darba rezult tiem; izstr t radošus projektus, veikt p tniecisko darb bu;nov rt t audz. m bu sasniegumus; att st t audz u pašnov rt šanasprasmes

Audzin šanas teorija un metodikaPedago isk psiholo ijaAtt st bas psiholo ijaSaskarsmes psiholo ija

bu priekšmetu metodikasVisp didaktikaPraksesSasniegumu motiv cijaKreativit tes pedago iskie pamatiProjektu izstr de

Specifisk s prasmes: sadarboties ar darba dev jiem profesion laj jom ;saist t m bu procesa teor tisko un praktisko darbu, teoriju ar praktiskodarb bu nozar ; atsegt saikni starp karjeras izaugsmes iesp m un apg stamoizgl bas programmu izv taj nozar

Audzin šanas teorija un metodikaPedago isk psiholo ijaAtt st bas psiholo ijaSaskarsmes psiholo ija

bu priekšmetu metodikasPedago isk s praksesSasniegumu motiv cijaKreativit tes pedago iskie pamatiValodas kult raSvešvaloda

sdienu latviešu valodaInform cijas tehnolo ijas pedago ijPedago isk s dom s att st ba pasaul un LatvijIzgl bas filozofijaUz jdarb ba

tikaGr matved ba

Zi šanas: Valsts izgl bas sist mas un skolot ju darb bu reglament jošiedokumenti un darba likumdošana; b rnu ties bu aizsardz ba

Visp pedago ijaIevads studij s

rni ties bu aizsardz baIzgl bas filozofijaNevalstisko organiz ciju darb ba

Pedag ija un psiholo ija: šan s un m šanas teorija un metodika;audzin šanas darb ba jeb klasvad ba; m bu organiz cija;


23

sasniegumu v rt šana un pašnov rt juma veikšana; m bu videsorganiz cija; saskarsmes un sadarb bas veicin šana; pedago isko p jumumetodes; psiholo ija (visp , att st bas, person bas, soci ); specipedago ija; nozaru pedago ija; vecuma fiziolo ija

Pedago isk psiholo ijaAtt st bas psiholo ijaVesel bas m ba, m šanas metodikaSoci s zin s, m šanas metodikaAtt st bas psiholo ija

en tikaPsihes biolo iskie pamati Psiholo ijas pamatiSaskarsmes psiholo ijasSoci psiholo ijaEtnopsiholo ijaPieaugušo psiholo ijaVisp pedago ijaPerson bas psiholo ijaKritisk dom šana

bu priekšmetam atbilstoš zin tnes nozare: bu priekšmets;

bu priekšmeta didaktika; m bu satura integr cijas pamati

Psiholo ijas m šanas metodikaIevads psiholo ijSaskarsmes psiholo ijaSoci psiholo ijaAtt st bas psiholo ijaMetodolo ija, zin tniski p tniecisk s metodes pedago ijMetodolo ija, zin tniski p tniecisk s metodes psiholo ijEtnopsiholo ijaPieaugušo psiholo ijaPerson bas psiholo ijaPsiholo ijas p tniec bas metodesPsihes biolo iskie pamatiPsiholo ijas v sture

imenes psiholo ijaKognit psiholo ijaVesel bas m ba, m šanas metodikaSoci lo zin bu pamati, m šanas metodikaEkonomikas teorija un metodika

tika, t s m šanas metodikaCivilzin basMasu pas kumu organiz šana

24

Vasaras nomet u organiz šanaNevalstisko organiz ciju darb ba

Valodas un komunik cija: inform cijas tehnolo ijas; valsts valoda un

svešvalodas; saskarsmes psiholo ija

Inform cijas tehnolo ijas izglsdienu latviešu valoda

Valodas kult raSvešvalodasSaskarsmes psiholo ijaSoci psiholo ija

Soci s zin bas: tika; izgl bas vad ba; lo ika; kult ras v sture; v sture;fiziolo ija; ekonomikas pamati; vides un vesel bas izgl ba

tika, Pedagoga tika, tika, t s m šanas metodikaLo ika

en tika, Psihes biolo iskie pamatiSoci lo zin bu pamatiEkonomikas teorija un metodikaCivilzin basVesel bas m ba, m šanas metodikaFilozofijaIzgl bas filozofija

Vesel gs dz ves veids: sports; vesel gs uzturs; person higi na; atkar buprofilakse

Br izv lePraktikums sportSoci li psiholo iskais treni šVesel bas m ba, m šanas metodika

25

6.2. Studiju programmas sal dzin jums ar cit m Latvijas un Eiropasvalstu radniec m programm m

Profesion s otr l me a augst s izgl bas bakalaura studiju programma“Psiholo ijas skolot js” izstr ta, balstoties uz savulaik Liep jas Pedago ijasakad mij realiz to profesion s izgl bas programmu “Psiholo ijas skolot js” unsal dzinot to ar radniec m studiju programm m Latvij un cit s Eiropas valst s.Latvij psiholo ijas skolot ja kvalifik ciju ir iesp jams ieg t Liep jas Universit un

gas Pedago ijas un Izgl bas vad bas augstskol . Sal dzinot Psiholo ijas skolot jastudiju programmu ar min to radniec go RPIVAS programmu, var secin t, ka kopum

dz gs ir gan studiju saturs un organiz cija, gan teor tisko un praktisko zin šanunodrošin šana, gan studiju ilgums. No cit m Eiropas valst m LiepU pied studijuprogramma ir sal dzin ta ar Vi as Pedago isk s Universit tes (Lietuva), MinhenesLudviga Maksimili na Universit tes (V cija), pied taj m pedago ijas unpsiholo ijas studiju programm m.

6. tabula

Studiju programmas sal dzin jums ar citu augstskolu l dz mprogramm m

Sal dzinšanas

krit riji

LiepUprofesion l

saugst sizgl basstudiju

programmaPsiholo ijas

skolot js

RPIVAprofesion s

augst sizgl basstudiju

programmaPsiholo ijas

skolot js

Vi asPedago iskUniversit te

Minhenes LudvigaMaksimili naUniversit te

(V cija)

Secin jumi

Studijuilgums,studijuveids

4 gadi pilnalaika studij s,

4,5 gadi nepilnalaika studij s

4 gadi pilna laikastudij s, 4,3 gadi

nepilna laika studij s

4 gadi pilna laikastudij s, 5 gadinepilna laika

studij s

4,5 gadi (9 semestri) Sal dzin taj sprogramm s

studiju ilgumsnepilna laika

studij s iratš ir gs, tas

nav pretrun arLR

Augstskolaslikumu

Programmas apjoms

160 KRP, 240ECTS

160 KRP, 240 ECTS 162 KRP, 243ECTS

180 ECTS, no tiem 120 –pamatdiscipl nu apguvei

bakalaura studijuprogramm izgl bas

zin tn s, 60 –papildspecialit tei

psiholo ij , bakalauradarbam paredz ti 12 ECTS

Programmasapjomi vis ssal dzin taj s

studijuprogramm s

tiskineatš iras.

LiepU studijuprogrammas

apjoms irsaska ar LR

MKnoteikumiem

Nr.481 par otrme a

profesion saugst s

izgl bas valstsstandartu

Uz emšana Vid Vid izgl ba. Vid izgl ba. Vid izgl ba, Uz emšanas

26

s pras bas izgl ba.Centraliz tie

eks meni(latviešu valoda

un literat ra,svešvaloda);

personas, kurasieguvušas

vid jo izgl budz 2004.

gadam, k arpersonas, kuras

ieguvušasvid jo izgl bu

rvalst s, vaipersonas ar

paš mvajadz m CE

viet variesniegt vid s

izgl basdokumentnor tos

rezult tus –latviešu valod

un literat(gada vid

atz me),pirmaj

svešvalod(gada atz me).Citi papildusnosac jumi:Profil jošiepriekšmeti.Profil jošospriekšmetos

zin šanurt jums nav

zem ks par ”4”desmit ballu

sist .Konkursa

gad jum , jaiepriekš

nor to CE vaivid s

izgl basdokumenturezult tu

nor tajosbu

priekšmetosrt jumu

summa irvien da, tiek

emta vizgl bas

dokumentaatz mes visospriekšmetos

piesakoties pilnalaika studij m, tiekemti v : sekm gsrt jums dokument

par visp jo vid joizgl bu un CE

rezult ti latviešuvalod un

svešvalod , nepilnalaika studij m –

sekm gs v rt jumsdokument parvisp jo vid jo

izgl bu

Lietuviešu valoda(tests), eks menu

rt jums v sturun matem tik

pieteikšan s studij mtiešsaist universit tes

jas lap , kur nor tikonkr ti termi i, rzemju

studentiem – valodasprasmju p rbaude,

iest jrefer ts

Gymnasium –imn zija. T s diploms

dod iesp ju beziest jeks meniemiest ties vairumuniversit šu. P rsvarimn zijas specializ jas

humanit raj izgl .Realshhule –

re lskola, kas sniedzprofesion lo izgl buapkalpojoš sf ,tirdzniec un valstsdienestos. Ja re lskolas

bu proces ieg tasaugstas atz mes, t s ausiest ties imn zijasvec kaj klas , bet p ctam universit .

Gesamtschule –visp skola, kasapvieno daž dasimn zijas un re lskolaspatn bas un auj

vienlaikus ieg thumanit ro un tehniskoizgl bu. Visp jo skoluaudz i, kas nok rtojušiimn zijas programmas

eks menus, var iest tiesaugstskol .

pras bas LiepUun RPIVA ir

dz gas.Imatrikul cijas

noteikumiLiepU studijuprogramm

atbilstAugstskolu

likuma 46.un47. panta

pras m, LRIzgl bas un

zin tnesministrijas2003. gada

27.novembrainstrukciju

Nr.8. un 2004.gada

23.septembraIZM

instrukcijuNr.4.

Ieg stamais gr ds,

kvalifik cija

Profesionbakalaura gr ds

izgl unpsiholo ijasskolot js unrpusstundu

darbaorganizators

skol vaipsiholo ijasskolot js un

soci lo zin buskolot js

Nav paredz tspieš irt,

Psiholo ijas skolot js

Psiholo ijasbakalaurs,skolot js

imn zijas skolot js arizv les specialit ti skolu

psiholo ij .Skolot ja kvalifik cija,skolu psiholo ija (gan

psiholo ijas m šana, ganskolu psihologs)

Ieg stamkvalifik cijaun gr ds iratbilstošs

ieg stamajamgr dam un

kvalifik cijai

Programm Visp rizgl tojoš Visp rizgl tojošie Oblig tie kursi – Visi studiju kursi oblig ti, LiepU studiju

27

as saturaun

realiz cijassal dzin ju

ms

ie studiju kursi– 20 KRP.Nozaresteor tiskiepamatkursi uninform cijastehnolo ijukursi - 36 KRP.Nozaresprofesion sspecializ cijaskursi – 60 KRP,kuros ietilpststudiju darbi –3 KRP, k arotr skvalifik cijasda a – 20 KRPstudentiem, kuriizv jušiessoci lo zin buskolot ja vairpusstundu

darbaorganizatoraskolkvalifik ciju.Prakses1.,2.3.,4. kursos– 26 KRP.Br s izv leskursi – 6 KRP.Valsts

rbaud jumi –12 KRPbakalaura darbaizstr de unkvalifik cijaseks menspedago ij ,psiholo ij unpsiholo ijas

bumetodik .

studiju kursi – 20KRP.Nozares teor tiskiepamatkursi uninform cijastehnolo iju kursi - 36KRP.Nozaresprofesion sspecializ cijas kursi –60 KRP, kurosietilpst kursa darbi –6 KRP apjom .Br s izv les kursi –6 KRP.Prakses 1.,2.3.,4.kursos – 26 KRP.Valsts p rbaud jumi– 12 KRP: - Valsts

rbaud jumateor tisk da(integr ts eks menspedago ij unpsiholo ij ),- Valsts

rbaud jumspsiholo ijas m bumetodik ;Diplomdarba izstr deun aizst šana

116,5 KRP.Oblig s izv leskursi – 23 KRP.Br s izv leskursi – 8 KRP.Prakses 1., 4.kursos – 10 KRP.Gala

rbaud jumi: - gala

rbaud jumspedago ij – 1,5KRP; Fin lt žuizstr de unaizst šana(bakalaura darbs)– 3 KRP

var papildus diviemizv tajiem studiju

priekšmetiem izv ties v ltrešo.

Divu izv tu (papildus v ltreš ) priekšmetu m šanaimn zij un konsultat vais

darbs.Studijas organiz tas p c

modu u principa. Studijasiesp jamas Psiholo ijas un

pedago ijas fakult

programmassaturs atbilst

LR MKnoteikumiem

Nr.481 par otrme a

profesion saugst s

izgl bas valstsstandartu

Var secin t, ka doc ju darba metodes studiju discipl nu doc šan , studentudarba organiz šan un zin šanu v rt šan ir radniec gas, t s ir aprakst tas studijuprogrammas „Psiholo ijas skolot js” pašnov rt juma zi ojum .

Sal dzinot var konstat t, ka gan Latvijas, gan Eiropas valstu skolot jusagatavošanas programm s l dz gs ir studiju programmu saturs, pamatprincipi unstudiju ilgums, bet atš ir bas v rojamas studiju procesa organiz cijas zi . Kopumvar atz t, ka LiepU pied studiju programma „Psiholo ijas skolot js” atbilstEiropas Savien bas valstu universit s realiz taj m studiju programm m, t ditiek nodrošin ts m is sagatavot speci listus, kuri ir konkur tsp gi Eiropas darbatirg .

6.3. Darba dev ju aptaujas par absolventu nodarbin bu n kamajiem sešiemgadiem

Latvijas tautsaimniec bas att st bas pamat ir cilv ku zin šanas un topielietojums darba tirg . Neat emama studiju kvalit tes uzlabošanas sast vda a irdarba dev ju aptaujas, ko pieprasa, ne tikai Ministru Kabineta noteikumi par studiju

28

programmu licenz šanas un akredit ciju k rt bu, bet ar LiepU kvalit tes vad bassist ma.

2009. gada maij fokusgrup Izgl ba, vesel ba un soci labkl ba piedal sLiep jas pils tas un rajona izgl bas nozares darba dev ji:

Dina Jaunzeme – Liep jas PII „Saul te” vad ja, Krist ne B rdule – Liep jas Centrapamatskolas direktore, Ludmila Mol anova – Liep jas Izgl bas p rvaldes vad ja,Gita Babajana – Valsts Nodarbin bas a ent ras Liep jas fili les vadoš karjeraskonsultante, Vaira Kr mi a – Draudz aicin juma Liep jas pils tas 5. Vidusskola,Iveta P e – Liep jas pils tas domes Soci dienesta vad ja, Daina Lukjanova –Liep jas rajona Izgl bas p rvaldes vad ja vietniece metodiskaj darb .

7.tabula

Darba dev ju fokusgrupu rezult tu apkopojums:

Stipr s puses s pusesLabas atsauksmes par praks m skol s,studenti ir darbotiesgriboši

Izgl bas nozar cilv ku resursu irpar daudz.

29

Sal dzin jums ar 2008. gada darba dev ju fokusgrup m

Ir uzlabots prakšu norises process, ko iepriekš gad darba dev ji min ja k vienuno v jaj m pus m. Šaj gad netika akcent ta vit la eksakto m bu priekšmetupedagogu nepieciešam ba, ko p rngad izgl bas jomas p rst vji sal dzin ja ar „murgasitu ciju”. Joproj m aktu ls jaut jums – nodrošin t pedagogu pilnas darba slodzesskol s. K iepriekš , t ar šaj gad fokusgrupu dal bnieki atz m žizgl basnoz mi un aktualit ti. T pat k iepriekš gad , ar šaj gad par vienu no liel kajiemdraudiem uzskata re ion s reformas realiz šanu.

tri z d pedagogu lojalit te izgl basiest dei.Pedagogiem tr kst kompetences, laitiktu gal ar m sdienu probl m(uzved bas, soci laj m u.tml.).Nav iest jeks menu specialit , kasne auj noteikt studenta atbilst buizv tajai profesijai.Studentiem un absolventiem ir zemspašv rt jums – tiek pied tsaugst ks amats, bet baid s, ka netiksgal ar pien kumiem, ka pietr kszin šanas

Iesp jas Draudis vajadz gi s kumskolas skolot ji –

plaša profila.veido studiju programmas/kursi, kur s

skolot ji ieg st papilduskvalifik ciju/p rkvalifik ciju (piem ram,

kumskolas skolot jam 72 h kursi).Prognoze: soci lais dienests var tuveicin t rpakalpojumu pirkšanu nonevalstiskaj m organiz cij m, l dz ar toNVO sektor b s nepieciešami speci listiar zin šan m soci laj jom unvad bzin s.Apm t pedagogus, kuriem ir prasmesstr t apvienotaj s klas s.Izgl bas sist mas efektiviz cija

Izgl bas jom v las atgriezties cilv ki nocit m nozar m, kuriem ir pedago iskizgl ba.Konkurence uz pedagogu viet m aug –(reiz ir ar uzskat ms par pozit vuaspektu).Visp vid izgl pedagogu skaitsstrauji samazin sies.Ja likvid s lauku skolas, tiks negat viiespaidota izgl bas kvalit te.Dal bnieki nepiekr t liela apjoma praks m.Re ion reforma – neviens nezina, kasnotiks ar skolu t klu.Var samazin ties piepras jums p c š mstudiju programm m, jo cilv ki, kuriembijis nepieciešams ieg t izgl bu, to irieguvuši

30

7. Stud jošie

7.1. Stud jošo skaits programmUz 2009. gada 1. martu – 33 studenti

7.2. Pirmaj studiju gad imatrikul to skaits– 11, no tiem uz budžeta viet m – 10, maksas studij s – 1.

7.3. Absolventu skaits2008./09.studiju gad – 6 absolventi.

Studentu skaits akad miskaj s grup s

8.tabula

Kurss Budžets Maksa Atskait ti Studiju

rtraukums

1. 11 - 2, no tiem1 studente studijas neuzs ka visp r;

1 students p rtrauca studijas(person gu iemeslu d )

1

2. 5 - 1

3. 5 3 2

4. 7 2 1

Studiju programm kop jais studentu skaits – 33 studenti, vid ji - 8,25.Nesekm bas d neviens students nevien akad miskaj grup nav atskait ts.Studiju programm studentu skaits iev rojami samazin s, savulaik iev rojamisamazinot pieš irto budžeta vietu skaitu programmai.

rojama š da tendence: tie studenti, kuri stud ar budžeta finans jumu, ir motiv tistudijas sekm gi pabeigt, savuk rt studenti ar person go finans jumu p rtrauc studijasuz laiku – personisku iemeslu d (1 – darbs rzem s), 2 – audzina m s b rni u.Priekšlikumi potenci lo studentu piesaistei studiju programm Psiholo ijas skolot js:1. Palielin t budžeta finans juma vietu skaitu. Saprotams, cik re ls š ds priekšlikums,bet lo isks.2. Rekl ma par studiju programmu inform cijas dien s, Skola 2009. - tradicion li.3. Studentu aktivit tes rosin šana piedal ties skol s sarun s ar potenci lajiemstudentiem par studiju programmas iesp m.4. Iesp jams, citu studiju programmu studenti izsaka v šanos p rn kt uz studijuprogrammu Psiholo ijas skolot js.5. Sadarb ar LiepU un IZM atbilstošo jomu speci listiem veikt darba tirgus izp tiizgl bas jom , veikt prognoz šanu, k di speci listi valst b s nepieciešami p c 5gadiem, lai pamatoti izstr tu jaunas perspekt vas

31

7.4. Stud jošo aptaujas un to anal zeStudentu piesaiste studiju procesa organiz cij un pilnveidošan LiepU ir

daudzveid ga, studenti iesaist s Studentu pašp rvaldes darb , akad misko grupuvec ko instit cij . Studenti piedal s studiju procesa kvalit tes anal un v rt šan ,piev ršot uzman bu jaut jumiem par studiju programmas strukt ru, metodiskajiempa mieniem, par studentu patst darba organiz šanu, par lekciju un citu darbaformu patsvaru. 2008./09. gada anket šanas rezult tus skat t t k tekst .

Studentiem tika pied tas anketas. Aptaujas m is – noskaidrot studiju programmas„Psiholo ijas skolot js” studentu viedokli.1. Studiju programmu „Psiholo ijas skolot js” izv jos t c, ka1. kursa studenti atbild ja:

Interes gan pedago ija, gan psiholo ija;mies lab k izprast citus, izzin t sevi, interes psiholo ija;

2. kursa studenti atzina, kainteres psiholo ija, vidusskol oti patika psiholo ijas stundas

3. kursa studenti atbild jair v šan s izprast sevi, interes psiholo ija.

4. kursa studenti:interes psiholo ija, k ar interes pedago iskais process, pat k darbs ar cilv kiem.

Secin jums – Domin interese par psiholo iju.2. K j s v rt jat studiju procesa organiz ciju? 9.tabula atbilde

Kurss

oti labi Labi Apmierinoši ji

1. kurss 1 4 2

2. kurss 3

3. kurss 3 1

4.kurss 2 1

lamie uzlabojumi (priekšlikumi)

1. kurssstudentu tiktu tr k br din ti, ja pasniedz js saslimis (nokav ) kop gas studentu unpasniedz ju sapulces, par k du probl mu (ja t das rodas).2. kurssstudenti grib tu tikt tr k inform ti par vajadz giem jaut jumiem.

3. kursslams pl not lekciju kursus t , lai inform cija neatk rtotos, t mas neb tu l dz gas

4. kurss.Secin jums – studenti v rt studiju procesa organiz ciju pozit vi , domin v rt jums – labi.

3. K j s esat iek vies studiju proces ? 10.tabulart jums 1.kurss 2. kurss 3. kurss 4.kurss

Nav gr bu 7 3 4 2

Ir gr bas - - - 1

Secin jums- studentu viedok i - nav objekt vu gr bu.

32

4. Kuri studiju priekšmeti šobr d interes visvair k?1. kursa studentiem šobr d visvair k saskarsmes psiholo ija, etnopsiholo ija, filozofija.2. kurs studentiem interes att st bas psiholo ija, soci psiholo ija.3. kursa studentiem interes person bas, imenes psiholo ija, psiholo ijas m šanasmetodikas, gr matved ba.4. Tie, kuri tieši saist ti ar psiholo iju, ar civilzin bas un izgl bas filozofija.Secin jums- studentiem ir interese par studiju priekšmetiem, intereses ir selekt vas.

5. K da ir J su attieksme pret studij m? 11.tabulaAttieksmes

rt jums

1.kurss 2. kurss 3. kurss 4.kurss

pozit va 4 1 4 2

negat va - -

neitr la 2 2 1

Pret studij m ir pozit va attieksme, jo apg st interesantu un jaunu inform ciju, priekšmeti irinteresanti, pasniedz ji ir atsauc gi, pat k LiepU aura.

6. K j s v rt jat lekciju izk rtojumu? 12. tabulart jums 1.kurss 2. kurss 3. kurss 4.kurss

apmierina 3 3 2 2

neapmierina 4 2 1

Secin jums – domin pozit va attieksme pret studij m.

1. kurss: ir par daudz lekciju vien dien .2. kurss pauž viedokli, ka nav „logu”, lekcijas ir sak rtotas p c k rtas.3. kurss – lekcijas izk rtojums var tu b t kompakt ks.4. kurss var tu b t sabalans ks.Secin jums- studenti pozit vi v rt lekciju izk rtojumu „lekciju ir izk rtotas p c k rtas, nav„logu”, neapmierin ba ir saist ta ar lekciju skaitu.7. K j s v rt jat praktisk s nodarb bas? 13. tabula

rt jums 1.kurss 2. kurss 3. kurss 4.kurss

apmierina 7 6 6 7

neapmierina - 1

Apmierin ba saist ta ar to, ka ir interesantas, var daudz ko ieg t, sa emt daudz ko noder gu,uzzin t k teorija sasit s ar praksi.Secin jums- studenti pozit vi v rt nodarb bas. Neapmierin ba ir saist ta ar to, ka nodarb buskaits dažreiz ir nepietiekams.8. K J s v rt jat iesaist to m bsp ku kvalifik ciju? 14. tabula

rt jums 1.kurss 2. kurss 3. kurss 4.kurss

Augsta 1 2 3 2

pietiekama 6 1 1 1

Neatbilstoša - - - -

Secin jums – studenti v rt m bsp ku kvalifik ciju k augstu l meni un pietiekamu„Pasniedz ji ir kompetenti sav jom , ir oti zinoši un pal dz gi ar profesion li”- 2.k, 3.k

9. K J s v rt jat patst darba slodzi ? 15. tabulaatbilde 1.kurss 2. kurss 3. kurss 4.kurss

slodze ir liela 2 1

slodze ir vid ja 5 3 4 2

slodz var tu b t liel ka - - -

33

Secin jums – liela da a studentu v rt patst darba slodzi k vid ji lielu.

10. K J s v rt jat prakses uzdevumus, saturu, organiz ciju, guvumu prakses laik ?

16. tabulart jums 1.kurss 2. kurss 3. kurss 4.kurss

oti labi 1 - 1

Labi 2 2 2

Apmierinoši 2 1

ji - -

1. kursa studenti praks v l nav bijuši.lamie uzlabojumi: 2. kurss: pagarin t prakses ilgumu, uzdevumiem j t saprotamiem.

Vair k laika v rošanas praksei; sak rtot bu uzdevumos, prec k formul t, lai neb tudomstarp bas.4. kurss: var tu mazliet prec k nor t, kas j dara.Secin jums- studenti ir apmierin ti ar prakses organiz ciju, studentiem ir interese par praksiun l dz ar to studenti izvirza uzlabojumus un priekšlikumus.11. Nov rt jiet studiju programmas kvalit ti, j supr t, t ir

17. tabulart jums 1.kurss 2. kurss 3. kurss 4.kurss

Augsta 2 1

Pietiekama 5 3 4 2

Neatbilstoša ieg stamai

Kvalit tei

Secin jums- domin nov rt jums studiju programmas kvalit te ir pietiekama

12. V rt kais ko esat ieguvis/usi studiju

Studenti visbiež k min

interesantas zin tnisk s inform cijas, dom šanas att st bu un pašizaugsmi apg šana,atsauc gi m bsp ki, soci lo prasmju un iema u veidošanos, iepazinusies ar labiemcilv kiem, prasme sadarboties, pieredze praks , izpratni un sapratni par sevi, par daudz mliet m, patst bu.

Secin jumi

1. Domin pozit va attieksme pret studij m.2. Studiju programmu izv les mot vs ir interese par psiholo iju.3. Studiju procesa organiz ciju studenti v rt pozit vi un ierosina v lamos

uzlabojumus.4. Studentiem ir interese par studiju priekšmetiem, intereses ir selekt vas5. Liel m studenti pozit vi v rt lekciju izk rtojumu, dažreiz

neapmierin ba ir saist ta ar lekciju skaitu.6. Praktisk s nodarb bas ir nov rt tas pozit vi. Neapmierin ba ir saist ta ar to,

ka nodarb bu skaits dažreiz ir nepietiekams (studentu viedoklis)7. bsp ku kvalifik cija ir pietiekama.8. Studenti uzskata, ka patst darba slodze ir vid ja.9. Studenti ir apmierin ti ar prakses organiz ciju, vi iem ir interese par praksi

un l dz ar to vi i izvirza v lamos uzlabojumus un priekšlikumus.10. Domin studiju programmas kvalit tes v rt jums – pietiekama.(ar augsta)11. Par v rt ko ieguvumu studiju laik studentiem ir zin šanas, soci s

prasmes un iema as, draugi, izpratne par sevi.

34

7.5. Absolventu aptaujas un to anal zePsiholo ijas skolot js absolventi.Kop aptauj piedal s septi i studiju programmas Psiholo ijas skolot js absolventi.Sf ras, kur s str absolventi:Izgl bas sf – 3, kult ras un m kslas sf – 1, nevalstiskaj s organiz cij s – 2,valsts p rvald un aizsardz – 1 absolvents.

Secin jumi1. Absolventu karjeras aptaujas rezult ti par da Psiholo ijas skolot ju studiju programmasabsolventu profesion lo izaugsmi un iesaist šanos m žizgl , auj izstr t priekšlikumusabsolventu monitoringa izveidošanai.2. Liel da a absolventu str Liep un Liep jas rajon .3. Absolventi ir apmierin ti ar studiju programm apg to teoriju un veikto praksi.4. Zin šanu atbilst ba darba tirgus pras m tiek v rt ta k laba.5. Absolventu apmierin ba ar izgl bu kopum studiju programm tiek v rt ta – da jaapmierin ba ac mredzot š ds v rt jums saist ms ar skolot ja profesijas prestižu sabiedr .6. K nepieciešamu absolventi nor da lekciju optim lu pl nojumu. Perspekt tas irrealiz jams studiju kursu apguvei modu os.7.Tiek atz ta nepieciešam ba par savlaic gas inform cijas sa emšanu par izmai m lekcijusarakstos. Probl ma ir re li atrisin ma, ievietojot aktualit tes LiepU m jas lap . Inform cijasaprit akt vi iesaist mi grupu vec kie.8. Absolventu aptaujas veikšanas gait identific jamas sakar bas starp ieg to profesiju,absolv to m bu iest di un pan kumiem darba tirg . LiepU absolventu aptaujas rezult ti aujveikt secin jumus par absolventu iesp m un gr m iek auties darba tirg ieg tajspecialit , identific t š rš us un izstr t pas kumu sist mu š rš u nov ršanai.9. Veikt s aptaujas rezult j izstr v lamais datu v kšanas modelis, j sniedz priekšlikumiiesaist to instit ciju optim lai sadarb bai un nepieciešam s inform cijas pl smasnodrošin šanai augst ko un profesion lo m bu iest žu absolventu profesion s darb basmonitoringam.10. Nepieciešams noskaidrot iemeslus, k c studiju programmas absolventi nestr ieg tajprofesij , k ar - cik daudz jauno absolventu turpina m bas un p c k da izgl bas profesijustandarta. V lams ar apzin t un preciz t, k dus papildu kursus absolventi apmekl p c LiepUabsolv šanas, lai veicin tu savu konkur tsp ju darba tirg . Izp t absolventu alternat voskarjeras att st bas ce us.11. Kopum absolventi ir apmierin ti ar sagatavot bu darba tirgum. Perspekt j dom parsvešvalodu intens kas apguves nodrošin šanu studiju proces , par studentu patst darbasist mas nostiprin šanu, lekciju, nodarb bu pl nošanu un realiz šanu modu os.

7.6. Stud jošo l dzdal ba studiju procesa pilnveidošanStud jošo l dzdal bai studiju procesa organiz šan un pilnveidošan ir b tiska

noz me, pašlaik studenti šaj proces vair k tiek iesaist ti izv rt šanas f(anket šana, sarunas ar studentiem). Studentu priekšlikumi ir saist ti arorganizatoriskiem aspektiem (p rbaud jumu grafiks, nodarb bu izk rtojums,pedago isko prakšu organiz cija u.tml.). Prakses konferenc s izteiktie priekšlikumitiek realiz ti, p rdom jot un pilnveidojot prakses uzdevumus. Studenti darbojasPedago ijas fakult tes dom , Studentu padom , k ar studiju programmaspašnov rt juma izstr des darba grup , k ar LiepU Sen un Zin tnes padom –2.kursa studente Alise Akmenti a.

Vec ko kursu studenti pal dz 1.kursa studentiem adapt ties Universit , kas irsvar gs priekšnosac jums veiksm m studij m. Savuk rt katru gadu pirm kursastudenti pl no un organiz 4. kursam P ja zvana pas kumu.

35

8. Programm nodarbin akad misk person la nov rt jums8.1. Akad misk person la skaits

Studiju programmas realiz cij iesaist t 37 doc ji, no tiem 1 profesors – A.Samusevi a; 4 asoci tie profesori – I. Mi elsone, A. L daka, . Pti kina, D. Celma.Studiju programm str 16 zin u doktori, 18 ma istri, 6 doktoranti –D.Bethere,G.Elksn te, S.Lanka, .Orlovskis, D.Skudra, D.Žeime.

Studiju programmu realiz 5 iev ti asistenti, 13 iev ti lektori, 10 iev tidocenti, un, k jau tika min ts, 4 asoci tie profesori un 1 profesors.

Programmas realiz cij ir piesaist ti daži atbilstošas kvalifik cijas speci listi,piem ram, prakšu laik k priekšmetu metodi i tiek piesaist ti skolu skolot ji.

8.2. Akad misk person la kvalifik cijaDoc ju profesion un zin tnisk kvalifik cija ir atbilstoša studiju programmas

iem un uzdevumiem. Studiju programmu apkalpo profil još s Psiholo ijas katedras 3psiholo ijas doktori, 2 psiholo ijas ma istri, 1 pedago ijas ma istrs. Jaunie doc ji nocit m katedr m stud doktorant vai ma istrant . Lai paaugstin tu savu kvalifik ciju,

bsp ki iesaist s daž dos LiepU un citu augstskolu organiz tajos kursos un piedal skonferenc s.

Saska ar iepriekš s studiju programmas akredit cijas komisijas ekspertuzi ojumiem studiju programmas att st bai j dom par Latvijas un citu valstuaugstskolu vieslektoru piesaisti studiju programmas realiz šan .

Rezult ti apkopoti LiepU ikgad p rskat par p tniec bas darbu.

8.3. Doktori vai profesoriStudiju programm str 43 % zin u doktori (16 no 37); 16 % profesori unasoci tie profesori (4 no 37).

8.4. Akad misk person la atlases, atjaunošanas, apm bas un att st baspolitika n kamajiem 6 gadiem

M bsp ku zin tnisk s un profesion s kvalifik cijas pilnveide LiepUnotiek atbilstoši Augstskolu likum noteiktaj m pras m. Par zin tnisk s unprofesion s kvalifik cijas pilnveidi un t s atbilst bu ie emam amata pras m iratbild gs katrs m bsp ks person gi.

Profesion s kvalifik cijas kursos ESF projekt „Pedagogu t kizgl baskursu „Latvijas pedago isko augstskolu m bsp ku profesion lo kompeten upilnveide zin tnisk s p tniec bas jom ” satura vadl nijas” (projekta Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0151/0164) piedal juš s A.L daka, I.Neimane,A.Samusevi a.

Perspekt pl notas aizst t doktora disert cijas (D.Skudra, D.Bethere,D.Žeime). Mg.paed. D. Skudra ir LiepU pedago ijas nozares doktorante. P tniec bas t maSazi as procesa model šana – skol nu komunikat s pieredzes att st bas l dzeklis 1. – 3. klas(vad ja – asoc.prof. . Pti kina). Veikts izm in juma eksperiments, analiz ti un apkopotiieg tie rezult ti. Tie aprob ti refer tos 2 starptautisk s konferenc s (Liep , Šau os) unvien zin tnisk rakst (sk. p rskata III un IV da u). Mg.paed. Svetlana Lanka ir DaugavpilsUniversit tes doktorante. Promocijas p juma t ma – Vizu komunik cija soci pedagogaprofesion laj praks .

36

8.5. Zin tniskie p jumi un jaunradetniecisk darba p rskats 2008., pl ns 2009.

Psiholo ijas katedra

1. 2008. gadam apstiprin p tniec bas t ma: cilv ka person bas att st ba2. tniec str jošie m bsp ki: Dr. psych. I.Strazdi a, Dr. psych.I.Stradomska, Dr.psych. J.Mihejeva, Mg.paed. D.O ukalne, Mg. psych. . Gintere,Mg. psych. V. Z lerte3. tniec bas rezult tu r ji.3.1. 2008. gad stenotie (tai skait – šai gad pabeigtie vai uzs ktie un v lnepabeigtie) tniec bas projekti

3.1.1. starptautiskie zin tnisk s p tniec bas projekti un starpvalstu zin tnisk ssadarb bas projekti - nav

3.1.2. LZP granta projekti - nav3.1.3. valsts p tniec bas programmu, k ar valsts p rvaldes iest žu finans tie

projekti;Irina Strazdi a –1. No 2008. g. marta l dz 2008. gada decembrim piedal šan s projekt „P jums parkritisk s dom šanas pieejas izmantošanu izgl bas sist – ietekme un efektivit teLatvij ”.2. Projekts „Aktu lu, uz vajadz m balst tu un pilnveidotu kritisk s dom šanas (KD)att st šanas programmu izstr šana un aprob šana”. Otrais projekts no cikla„Kritisk dom šana daudzveid bas veicin šanai ” 2008. -2009. g.3. No 2006. g. janv ra dz 2008. g. augustam darb ba Visp s izgl baskvalit tes nov rt šanas a ent ras Eiropas Savien bas strukt rfonda nacion sprogrammas projekt „Pedagogu t kizgl bas metodisk t kla nodrošin jumaizveide”( L gums Nr. 2006/0129/VPD1/ESF/PIAA/06/NP/3.2.5.1./0001/0001/0504).Visp s izgl bas kvalit tes nov rt šanas valsts a ent ras izsniegts sertifik tsNr.ETI 093 par piedal šanos Latvijas pedagogu t kizgl bas sist mas izstr un ieguvusipedagogu t kizgl bas eksperta statusu.Visp s izgl bas kvalit tes nov rt šanas valsts a ent ras izsniegts sertifik ts Nr.TLP 093par t mu apguvi 172 stundu apjom :

izgl bas politika globaliz cijas kontekst . Globaliz cija un izgl ba;sdien ga pieeja pedagogu t kizgl bai – pieredze Latvij un cit s Eiropas

Savien bas valst s;Pedagogu profesion s pilnveides sist mas att st bas vajadz bas Latvij : p jumosbalst tie ieteikumi;Pedagoga profesion lo darb bu ietekm jošie faktori;Sist miska un sistem tiska pieeja pedagogu profesion s darb bas pilnveidei;Pedagogu t kizgl bas satura modu i;Pedagogu t kizgl bas satura nov rt šana;Pedagogu t kizgl bas satura organiz cija un p rraudz bas sist ma: satura elementiun funkcion šana;Pedagogu profesion s darb bas kvalit tes nov rt šana: satura elementi unfunkcion šana.

Di na O ukalne –2008.g. - B rnu un imenes lietu ministrijas organiz taj Eiropas Savien bas

rejas programmas Twinning Light Austrijas un Latvijas sadarb bas projekta„Administrat s kapacit tes stiprin šana imenes atbalsta koordin cijas sist mas

37

jom ” ietvaros r kotaj semin „ imenes atbalsta koordin cijas sist maspilnveidošana pašvald ” - sertifik ts par piedal šanos - 7h.

3.1.4. Latvijas vai rvalstu komersantu finans tie p tniec bas (zin tniskoizstr žu) gumdarbi-nav

3.1.5. tirgus orient tie p tniec bas projekti un pašvald bu finans tie projektirika Gintere –

Sabiedr bas izgl tojoš programma: Sadarb ar Kuld gas pieaugušo izgl bas centrunovad ti 2 izgl bas apm bas cikli ,,Pirmskolas vecuma b rnu psiholo isk spatn bas. Kr zes situ cijas un to risin jumi. Saskarsmes patn bas person lam ar

rnu vec kiem.Piedal s ISEC darba grup vid s izgl bas m bu priekšmeta psiholo ija,,Psiholo ijas standarta” izveid 2009. gad . 2009. septembr turpin s darbugrup m bu programmas izstr .

Je ena Mihejeva –1. Piedal šan s starptautiskaj semin Klaip , Lietuv “Gar guma psiholo ija”2008. 22. - 24.01. (apliec ba).2. Tika veikti zin tniskie p jumi par t m: “B rnu gatav ba apm bai 1.klas ”(j nijs) un “Pirmo klašu skol nu adapt cija” (septembris-novembris). Uzst sLiep jas pils tas skolu psihologu apvien un pedago iskos kons lijos Liep jas12.vidusskol .3.Darbs ar talant giem b rniem skol ( anketas izstr šana. Vec ku un skol nuaptaujas datu anal ze). T ir kop ga t ma ar Liep jas pils tas Izgl bas p rvaldi.

3.1.6. Interreg, Life, EUREKA un ES strukt rfondu lietiš ie p jumi.Irina Strazdi a –No 2006.g. 1.j lija l dz 2008.g. 30.j nijam pild ti Eiropas Re ion att st bas fonda2.5.1. aktivit tes „Atbalsts lietiš ajiem p jumiem valsts zin tniskaj s instit cij s”projekta „Inovat vi programmat ras inženierijas sp u risin jumi zin šanu sabiedr basprasmju att st šanai” Lietiš o p jumu un inov ciju ekspertes pien kumi.

3.2. jumu rezult tu publik cijas 2008. gad3.2.1. zin tniskas monogr fijas - nav3.2.2. starptautisk recenz jam zin tnisk periodik rzem s public ti raksti:

rika Gintere. Uzst šan s ar stenda refer tu internacion laj psihologu kongrescij , Berl 2008.g. 21.07. Publik cija kongresa materi lu kr jum – disk

XXIX INTERNATIONAL CONGRESS OF PSYCHOLOGY ,, Academic-studentinteraction and student' s emotional tension.,,318.-319.p.Irina Strazdi a

.-Acta et commentationes collegii Narovensis IX/2- The International scientificconference "Issues of Multiculturalism and Multilingualism in Modern EducationSystem".- Narva College of the University of Tartu, April 17 - 19, 2008.- TartuUlikool Narva Kolledž.- 124.- 139.lpp.- ISSN1406-8257.

3.2.3. zin tniski raksti starptautiski recenz jamos zin tniskos izdevumos Latvij –Irina Stradomska –

38

1. – // Zin tnisko rakstu kr jums Izgl bas un soci s vides

mijiedarb bas soci li pedago iskie aspekti. - Liep ja, LiePa, 2008. - 8.-16. lpp.2. //Zin tnisko rakstukr jums Psiholo ijas aktualit tes m sdienu izgl . - Liep ja, LiePa, 2008.- 30. –34.lpp.

Je ena Mihejeva – 1. Person bas trauksmes un pašv rt juma saist ba jauniešu vecum // Zin tniskorakstu kr jums Psiholo ijas aktualit tes m sdienu izgl .- LiePa. - 2008. – 60. – 67.lpp.

3.2.4. raksti citos zin tniskos izdevumos - nav3.2.5. zes konferen u t žu kr jumos -

Irina Strazdi a –1. Critical thinking in facilitation active life position of students – KonferenceCollaboration on education for sustainable development - t žu kr jums The 6thInternationl Sustainable Development, Anadolu University, Eskisehir – 41. lpp.

3.2.6. bu un metodiskie izdevumi augstskolu studentiem - nav3.2.7. bu un metodiskie izdevumi skol m, pirmsskolai - nav3.2.8. citas publik cijas - nav3.2.9. strukt rvien bas izdotie zin tnisko rakstu kr jumi -

Sagatavots izdošanai un izdots zin tnisko rakstu kr jums Psiholo ijas aktualit tessdienu izgl .

ISBN - Psiholo ijas aktualit tes m sdienu izgl . Zin tnisko rakstu kr jums. –Liep ja: LiePA, 2008. – 137 lpp.Redakcijas kol ijas vad ja: Irina Strazdi a (Dr.psych., Latvija)

Zin tnisk komiteja: Dr.psych. Je ena Mihejeva (Latvija)Dr.paed. Al da Samusevi a (Latvija)Mg.educ. Ir na Sabiene (Lietuva)Dr.psych. Irina Strazdi a (Latvija)Dr. psych. Marta Valihorova (Slov kija)

3.3. Refer ti zin tniskaj s konferenc s 2008. gad3.3.1. starptautiskas konferences rzem s;

rika Gintere.Doc ju un studentu mijiedarb bas process, studentu emocion spriedze. XXIXstarptautiskais psihologu kongress V cij , Berl 2008.g. 21.07. Publik cijakongresa materi lu kr jum 318.- 319. lpp.Piedal s LiepU starptautisk zin tnisk konferenc Sabiedr ba un kult ra 2009. gada23. un 24. apr ar refer tu „Dz ves m u un apmierin bas ar dz vi kopsakar bas”.

Irina Strazdi aThe International scientific conference "Issues of Multiculturalism andMultilingualism in Modern Education System".- Narva College of the University ofTartu.- April 17 - 19, 2008

.-

39

Acta et commentationes collegii Narovensis IX/2 - Tartu Ulikool Narva Kolledž.-124.- 139.lpp.- ISSN 1406-8257.

3.3.3. citas konferences (semin ri) –Di na O ukalne –

2008.g. – piedal s semin „Psihiskie trauc jumi” (Vad ja psihiatrs dr. Strolis)š.g. oktobr , LRS, 2h.

Je ena Mihejeva –1. Ar refer tu “Skol nu uzved bas korekcijas stund s” uzst s Liep jas 12.vsk.2. Ar refer tu piedal s LiepU starptautisk zin tnisk konferenc Sabiedr ba un

kult ra 2009. gada 23. un 24. apr

3.3.4. refer ti popul rzin tnisk s konferenc s un zin tnes populariz šanaspas kumos.Je ena Mihejeva –

Uzst šan s pedago iskos kons lijos un “Vec ku skol ”- Liep jas 12.vsk. unLiep jas pils tas skolu psihologu apvien .LiepU Maz s akad mijas lekcija „Publisk runa” 2009. gada febru .

.Gintere –1. LiepU Mazaj akad mij nolas ta lekcija „B rnu psiholo isk s patn bas –ieteikumi jaunaj m m mi m” – 2008. gada 18.decembr2. Vad tas nodarb bas ier iem LiepU - „Mobings, seksu uzm kšan s darbaviet ”.Irina Strazdi a - LiepU Maz s akad mijas lekcija „Vec ku un b rnu mijiedarb baspsiholo iskie aspekti” 2009. gada janv .

3.4. Strukt rvien bas 2008. gad r kot s konferences un semin ri - nav3.5. 2008. gad izstr tie promocijas darbi zin tnisk gr da ieg šanai:

3.5.1. katedras / apakšnozares m bsp ku vad tie promocijas darbi (LiepU /citur) - nav

3.5.2. katedras / apakšnozares locek u aizst tie promocijas darbi - nav3. 5.3. katedras / apakšnozares locek u promocijas darbi, kas ir izstr des proces –

nav.

4. Apakšnozares / katedras 2008. gada zin tnisk s darb bas pašv rt jums:

1. Psiholo ijas katedr zin tniski p tniecisk darb ba da ji notiek atbilstošiizstr tajiem pl niem. I.Stradomska public jusi saska ar pl nu 2 zin tniskosrakstus, subjekt vu iemeslu d nav izdots pl notais m bu l dzeklis psiho en tik .I.Strazdi a piedal jusies starptautisk zin tnisk konferenc Turcij , AnadoluUniversit ar refer tu atbilstoši pl notajam. Subjekt vu iemeslu d nav izdots

bu l dzeklis b rnu psiholo ij .J.Mihejeva public jusi 1 zin tnisko rakstu un sagatavojusi 1 refer tu atbilstošizin tnisk darba pl nam.

. Gintere piedal jusies ar stenda refer tu „Doc ju un studentu mijiedarb basprocess, studentu emocion spriedze.,, uzst šan s XXIX internacion laj psihologukongres V cij - Berl2008.07.20. – 2008.07.25. – atbilstoši pl notajam.

40

D.O ukalne turpin jusi studijas Daugavpils Universit tes soci s psiholo ijasma istrant ras 2.kurs . 2009. gada j nij aizst ts ma istra darbs par t mu:„Izdegšanas sindroma un to ietekm jošo faktoru izp te augstskolu pasniedz jiem”.Zin tnisk darba vad ja – dr.psych.T.Uzole.V.Z lerte 2008. gad pl noto zin tniski p tniecisko darbu veikusi pedago iskajpsiholo ij , bet nav zin tniskas publik cijas un piedal šan s ar refer tu konferenc .

Kopum konstat jama veikto p jumu saist ba ar valsts un Kurzemes re ionaaktu laj m probl m pamatskol , vidusskol un Universit .Zin tnisk sadarb ba ar rzemju partneriem un cit m Latvijas zin tniskaj minstit cij m ir j sekm . Tas ir tr kums apakšnozares darb . Lai gan pozit vi

atz pirm s Psiholo ijas katedras organiz s zin tnisk s konferencespl nošanu un norisi. N košaj gad konferences darb akt k j iesaistadal bnieki ar refer tiem un publik cij m.Psiholo ijas katedras p tniec bas saikne ar studiju programmas Psiholo ijasskolot js saturu un studentu p tniec bas darbu ir kautr gi neman ma, bet ir.Att st bas psiholo ijas apakšnozares p tniec bas populariz šana sabiedrnotiek. Apliecin jums – augst k min tie rezult ti un m bsp ku individuprofesion , zin tnisk un metodisk aktivit te.

tniec bas pl ns 2009. gadamPsiholo ijas katedras doc ji stenos savu p tniecisko darb bu saist ar š diemLiepU att st bas strat ij (2008. – 2018.) noteiktiem priorit riem p tniec basvirzieniem 10 gadiem:

pedago isk procesa humaniz cija: realit te un perspekt va;izgl bas kvalit tes dimensijas zin šanu sabiedr ;cilv ka person bas att st ba;tautas att st bas un dz ves kvalit tes p jumi.

2009. gada ma / dz ves kvalit tes izmai as m sdienu main situ cij Latvij ;vad ja Irina Strazdi a; bsp ki Dr. psych. I.Stradomska, Dr.psych. J.Mihejeva,Mg.paed. D.O ukalne, Mg. psych. . Gintere, Mg. psych. V. Z lerte;Studiju programmas Psiholo ijas skolot js studenti, pedago ijas teorijas un v sturesma istrant ras programm s 1. un 2. kursa ma istranti, k ar izgl bas darba vad basma istrant ras ma istranti.3. Pl noto p jumu galvenais saturs un sagaid mie rezult ti: publik cijas, refer ti,

bu un metodiskie l dzek i u. c.18.tabula

N.p.k. Galvenais saturs rds, uzv rds Sagaid mie rezul ti1. Piedal ties Liep jas Univerist tes Izgl bas

zin u instit ta organiz taj konferenc„Izgl bas kvalit tes dimensijas zin šanusabiedr ” 2009.g. 17.apr ar refer tuPerson bas pašpilnveides aspekti dz veskvalit tes kontekst

I. Strazdi a Refer ts, publik cija

2. Organiz t un piedal ties LiepU Psiholo ijaskatedras konferenc Psiholo ijasaktualit tes m sdienu izgl –27.novembr

I. Strazdi a,I.Stradomska,J.Mihejeva,D.O ukalne,

. Gintere,V. Z lerte

Refer ti, publik cijas

41

3. Refer ta t ma ,, Skolot ju emocionkompetence m bu stund s skol ,,Piedal šan s 2009.g. 7.-10. j lijamNorv ij , Oslo Psihologu kongresTurpin t str t darba grup sadarb arIZM sakar ar m bu priekšmeta,,Psiholo ija” standarta pilnveidi un jaunu

bu l dzek u psiholo ij vidusskol mpl nojumu

. Gintere Refer ts, stendapublik cija

4. Zin tnisk s p tniec bas t ma: Person basprofesion pilnveide. Pašv rt jums unpretenziju l menis jauniešu vecum .Jaunu metožu piemekl šana unizmantošana darb ar talant giem b rniem

J.Mihejeva P nota publik cija:“Person bas trauksmesun pretenziju l me asaist ba jauniešuvecum ”.Zin tniskie refer ti:“Profesion aktivit tejauniešu vecum ” un„Vec ko klašu skol nuperson bas trauksme unpretenziju l menis”LiepU

5. Š.g. apr piedal sies 11. starptautiskajzin tniskaj konferenc LiepU “Sabiedr baun kult ra” ar refer tu “Profesionaktivit jauniešu vecum ”

J.Mihejeva Refer ts, publik cija

6. Š.g. apr piedal sies 11. starptautiskajzin tniskaj konferenc LiepU “Sabiedr baun kult ra” ar refer tu

.Gintere Refer ts, publik cija

7. Tiek turpin ts ma istra darba p jums parmu: „Izdegšanas sindroma un to

ietekm jošo faktoru izp te augstskolupasniedz jiem”. Pl nota piedal šan skonferenc 2009. gada maij DaugavpilsUniversit . J nij pl nota ma istra darbaaizst šana DU

D. O ukalne Aizst ts ma istradarbs soci lajpsiholo ij , refer ts unpublik cija konferenc

8. 1. Turpin t darbu pie m bu l dzek apedago iskaj psiholo ij , apjoms 60 lpp.2. Turpin t p jumu par nesekm basiemesliem skol (ir aptauj ti 150 skol ni unturpin s darbs pie skolot ju aptaujas,saist ar p tniecisko darb bu vad tsemin rus korekcijas klašu skolot jiem.3. Turpin t p jumu par imenes attiec bumode u saist bu ar m bu sasniegumiemskol .4.. Uzs kts un 2009. gad tiks turpin tszin tniskais darbs saist ar Psiholo ijaskatedras t mu: „Dz ves kvalit tes izmai as

sdienu main gaj dz ves situ cijLatvij ”, apakšt ma: Pozit s psiholo ijasaspekti dz ves kvalit tes uzlabošan .Pl no ar refer tu piedal ties starptautiskajkonferenc Somij 2009. gada august

V. Z lerte Refer ts, publik cijaLiepU zin tnisko rakstukr jum

Refer ts, publik cija

9. kts p tnieciskais darbs ar skolasskolot jiem par t mu „Skolot japsiholo iskais portrets m su gadsimt ”.

rbaud ti 55 skolot ji ar 5 testiem.Rezult tiem j t apkopotiem 2009. gadalaik .Psiholo ijas katedras organiz tajai

I.Stradomska Refer ts, publik cija

42

konferencei LiepU 2009. gada oktobr tiekgatavots raksts un refer ts

43

9. Finans šanas avoti un infrastrukt ras nodrošin jums(materi li tehniskais un metodiskais nodrošin jums)

Profesion s augst s izgl bas programm „Psiholo ijas skolot js”(42141) profesion bakalaura gr da izgl un psiholo ijas skolot js unrpusstundu darba organizators skol vai psiholo ijas skolot js un soci lo zin bu

skolot js studijas iesp jamas par budžeta l dzek iem un par maksu, ko sedzjuridisk s vai fizisk s personas, nosl dzot l gumu ar akad miju. Studijuprogrammas izmaksa tiek noteikta, pamatojoties uz Sen apstiprin tudokumentu “Par studiju maksas noteikšanas principiem LiepU”.

Psiholo ijas skolot js

Pilna laika

Valsts budžeta dot cija no visp jiem ie mumiem vienai pilna laikabakalaura studiju programmas studiju vietai 2007./2008. studiju gadam apr in tssaska ar LR MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.994 „K rt ba, k augstskolas tiekfinans tas no valsts budžeta l dzek iem”.

Fs = Tb . ki + 145,50, kurFs - studiju programmas valsts dot cija no vi–p jiem ie mumiem (Ls)

vienam par valsts finans jumu stud jošam;Tb – studiju vietas b zes izmaksas (2007. gad 1057,33 Ls; 2008. gad

1267,20 Ls);ki – attiec s izgl bas tematisk s jomas studiju izmaksu koeficents (IZM

noteikt koeficenta v rt ba skolot ju izgl bas un izgl bas zin tnes jom 2007. gad1,310; 2008. gad 1,396);

145,50 – studiju vietas soci nodrošin juma izmaksas bakalaura studijuprogramm s (p c Izgl bas un zin tnes ministrijas un Liep jas Pedago ijasakad mijas 2002. gada 14. febru ra l guma Nr-23/14 Vienošan s protokola (2007.gada 23. febru ra) ).

Fs = 54,178650,145396,1812

20,1267310,1412

33,1057 (Ls/studentu)

Studiju programmas izmaksas vienam par valsts finans jumu stud jošamValsts pieš irto dot ciju no visp jiem ie mumiem studiju programmas

realiz šanai uz vienu studentu (1786,54 Ls/ studentu) var uzskat t ar par š s studijuprogrammas izmaks m vienam par valsts finans jumu stud jošajam 2007./2008. st.gad .

Studiju programmas izmaksas vienam maksas viet stud jošamPilna laika bakalaura studiju programmas par maksu stud jošam izmaksas

2007. / 2008. studiju gadam apr in tas saska ar LR MK 12.12.2006. noteikumiemNr.994 „K rt ba, k augstskolas tiek finans tas no valsts budžeta l dzek iem”.

Is = Tb . ki + 9,5, kurIs – studiju programmas izmaksas (Ls) vienam maksas viet stud jošam;

44

9,5 – sporta, kult ras un dienesta viesn cas izmaksas (Ls) uz vienu studijuvietu gad .

Is = 54,16505,9396,1812

20,1267310,1412

33,1057 (Ls/studentu)

Studiju programmai 2007. / 2008. studiju gadam noteikt studiju maksa pilnalaika studij s ir 750,00 Ls/ gad . Studiju maksa noteikta iev rojot:

MK 12.12.2006. noteikumos Nr.994 „K rt ba, k augstskolastiek finans tas no valsts budžeta l dzek iem” noteikt s studiju vietas b zesizmaksas 2007. gadam, izgl bas tematisk s jomas studiju izmaksukoeficentu optim s v rt bas;

Liep jas Pedago ijas akad mijas Sen ta l mumu par „Studijumaksas noteikšanas principiem LPA”, kas apstiprin ts 2007.gada 26. febru .

Studiju maksa 2008./09. gad ir Ls 860.Lai studiju maksa tuvotos studiju programmas faktiskaj m izmaks m, katru

gadu 1. kurs stud jošajiem studiju maksa tiks palielin ta atbilstoši Liep jasPedago ijas akad mijas Sen ta l mumam „Par studiju maksu un maksas pakalpojumunoteikšanu 2008./2009. studiju gadam”, kas apstiprin ts 2008.gada 25. febru .

45

10. jie sakariStudiju programmas att st bas dinamiku nosaka strauj s p rmai as valst un

re ion , piepras jums p c jauniem, kvalific tiem speci listiem. Šo p rmai u ietekm

augst s profesion s un akad misk s izgl bas programm ir iek auti psiholo ijas

skolot ja profesijai aktu li studiju kursi, kuri dod iesp ju studentam palielin t

mobilit ti Universit un nodrošin t iesp jas izgl bu papildin t vai turpin t k

cit Latvijas augstskol . Studentu mobilit te ir viens no aspektiem, kuru ir

nepieciešams att st t, t šobr d tiek str ts, lai esošo programmu piel dzin tu

radniec m rvalstu studiju programm m.

10. 1. Sadarb ba ar darba dev jiem1. Sadarb ba ar potenci lajiem darba dev jiem pedago isko prakšu pl nošan

un realiz cij , ar Liep jas un Liep jas rajona izgl bas p rvald m, Liep jas 1.vidusskolas direktors Dr.paed. Helvijs Valcis jau sesto gadu ir valsts gala

rbaud jumu komisijas priekšs js Psiholo ijas skolot ju studiju programm .Šaj gad valsts gala p rbaud jumu komisijas darb piedal s ar Liep jas

rajona izgl bas p rvaldes vad ja vietniece metodiskaj darb Daina Lukjanova,Liep jas Vakara (mai u) vidusskolas direktore Alla Matvejeva.

2. Sadarb ba ar cit m augstskol m, profesion laj m asoci cij m: R zeknesAugstskolas doc jiem, LU, Skolu psihologu asoci ciju, Psiholo ijas augstskolu.

3. Sadarb ba ar Izgl bas att st bas centru R - I. Strazdi a.10.2. Sadarb ba ar Latvijas un rvalstu augstskol m

Sadarb ar LiepU rzemju sakaru da u par studentu un doc ju tiek pl notadoc ju mobilit te. 2009. gada septembr 3.kursa studente A.Heinacka semestristud s psiholo ijas skolot ju studiju programm Slov kij , Banska Bistricas MatejaBela Universit .

Atz jama rikas Ginteres darb ba Erasmus programm , 2008. gadpiedaloties ar refer tu Pasaules internacion laj psihologu kongres , bet 2009. gadpl no ar Erasmus programmas atbalstu piedal ties 11. Eiropas psihologu kongresOSLO, Norv ij .

46

11. Stud jošo iesp jas turpin t studijas cit studiju programm vaiaugstskol

47

12. Secin jumi

SVID anal ze

Profesion s augst s izgl bas studiju programma „Psiholo ijas skolot js” (42141),profesion bakalaura gr da izgl un psiholo ijas skolot ja un rpusstundu darbaorganizatora skol vai psiholo ijas skolot ja un soci lo zin bu skolot ja kvalifik cija

Esoš s situ cijas anal ze

19.tabula

• Stipr s puses

• Programma pied studentiem divasveiksm gas specialit šu kombin cijas, kasvar nodrošin t absolventiem plaš kasiesp jas darba tirg – soci lo zin buskolot js vai rpusstundu darba organizatorsskol ;

• Programm stud jošajiem studiju procesaietvaros ir iesp jams apg t prasmesdarboties ar SPSS programmu;

• Pozit vs faktors ir programmas studentumobilit tes iesp jas ERASMUS projektuietvaros – 2009. gada ruden uz Slov kijasMateja Bela Universit ti Banska Bistricstud t dosies 3. kursa studente AnceHeinacka

• Studentu studiju motiv ciju veicinaatrakt vas prakses formas, piem ram,vasaras nometne, kas organiski iek aujasprogramm ;

• Psiholo ijas katedr atbilstoši pedagogakompeten u modelim ir p rskat tas,preciz tas un pilnveidotas pedago iskoprakšu pras bas un uzdevumi visiem 4kursiem;

• Studiju programm darbojas p rdom tastudiju rezult tu izv rt šanas sist ma;

• c iepriekš s akredit cijas komisijasieteikumiem studiju programm ieviestivair ki studiju kursi: M kslas un m zikaspedago ija, Vesel bas un vides izgl ba,Karjeras izgl ba, Speci psiholo ija,Mobings, Klasvad ba, metodolo ijapsiholo ij , Starpkult ru izgl ba,Uz jdarb bas saimnieciskie procesi;

• Studiju programmas realiz cij iesaist t 38doc ji; no tiem 18 zin u doktori, 18ma istri, 6 doktoranti –D.Bethere, S.Lanka,

.Orlovskis, D.Skudra; G.Elksn te, D.Žaime

o s puseso Neliels studentu skaits programm ; uz 2008.

gada 1. decembri – 34 studenti;o 2007./08.studiju gad – 7 absolventi;o 2008.09.studiju gad – 6 absolventi;o Nepietiekam s svešvalodu zin šanas, to

pielietojums studiju darb , stud jotizzi as avotus;

o Patst darba pl nojuma, realiz cijas unkontroles vienota sist ma;

o uzlabojama m bsp ku un studentuzin tniski p tniecisk darba kvalit te;

o Lai gan doc ji akt vi inform studentus parstarptautisk s mobilit tes iesp m, š s iesp jasrealiz t trauc vair ki faktori, tai skait algots darbseksistences nodrošin šanai, svešvalodas prasmjutr kums, imenes situ cija, utt.

o maz akt va m bsp ku starptautisksadarb ba zin tniski p tniecisk s un mobilit tes jom ;

o kursu aprakstu l dzsvarot ba, lo iskums, prec zaatbilst ba kursa nosaukumam. Daudzu kursusaturs ir vienpus gs, nel dzsvarots, tiek balst tsuz novecojošam, neaktu m pieej m.

rojamas probl mas ar studentu kompeten uaprakstiem, studentu patst darba aprakstaprecizit ti, literat ras saraksta atbilst bu kursam;

o Stud jošajiem ir pieejamas vair kas datu b zes(t.sk. EBSCO, SAGE u.c.), tom r to potenci lssakar ar daž m probl m liel koties paliekneizmantots.

o s programmas absolventi pašreiz variek rtoties darb apg taj specialit , ta usakar ar pašreiz jo soci li ekonomiskositu ciju valst š das gr bas var tu rastiestuv kaj n kotn . Cits probl mas aspekts ir pašuabsolventu v lme str t apg taj specialit ;

48

Iesp jas

• Perspekt j dom par svešvaloduintens kas apguves nodrošin šanu studijuproces , k ar doc ju svešvalodu zin šanupilnveidi; par studentu patst darbasist mas nostiprin šanu, lekciju, nodarb bupl nošanu un realiz šanu modu os;

• ir paaugstin ms vieslektoru patsvars,studentu un doc ju mobilit te;

• Piesaist t ES fondu l dzek us fakult tesakad misk darba un infrastrukt rasatt st bai;

• Piesaist t papildus l dzek u p tniec basprojektiem;

• Optimiz t Psiholo ijas katedrasnodrošin jumu studiju darbam, kvalitat tvipilnveidot studiju kursu programmas;

• Efekt vi izmantot akad misk person laatt st bas pašnov rt šanu, rosinot visusstrukt rvien bas locek us apzin ties, ka katrsno tiem ir atbild gs par kvalit ti un t suzlabojuma ieviešanu;

• Nepieciešams izstr t detaliz tu,re listisku, efekt vu pasniedz juprofesion s pedago isk s un it pašizin tniski p tniecisk s kompetencesatt st bas taktisko un strat isko pl nu.Programmas doc ju kvalifik cijas celšanadotu iesp ju b tiski uzlabot programmaskvalit ti un it paši bakalaura darbu kvalit ti;

• Ir nepieciešama past ga m bu sp kupapildin šanas un atjaunin šanas pl nošana,

di veicinot programmas att st baspotenci lu. Vienlaic gi b tu j izmantoprofesion li pieredz jušo kol u ekspert zejauno pasniedz ju atbalstam unprofesion lajai att st bai;

• Pilnveidot studiju programmaspašnov rt šanas sist mu ar m i veidotstudiju kvalit tes kontroles meh nismustrat iskai pl nošanai un att st bai;

• Programmai nepieciešama past ga darbatirgus izp te, lai vajadz bas gad jum sp tu

rorient t programmu saska ar izp tesrezult tiem;

• Tikšan s ar darba dev jiem r da, ka vi i irapmierin ti ar ab m specialit šukombin cij m, tom r vi i v rt š sprogrammas absolventu, pirmk rt, kpedagogu un, otrk rt, vi i nenoliedz iesp ju

dreiz apvienot visas tr s specialit tes(soci s zin bas, psiholo ijas skolot ju unrpusstundu darba organizatoru);

Draudi

o Neliels studentu skaits programm .

o Absolventu piepras jums darba tirg .

o nodrošin t programmas absolventus ar darbaviet m atbilstoši apg tajai specialit tei;

o Studentu skaita samazin šan s.

o Pedagogu profesijas prestiža un popularit tes

iesp jama t ka samazin šan s Latvij

o Valsts politikas nepietiekama efektivit te

pedagogu profesijas nodrošin juma jom .

49

• rast papildus iesp jas, lai palielin tudoc ju ar doktora gr du skaitu programm ;

• Programm tiek iev roti demokr tijasprincipi: stud jošo viedok a regul raizzin šana ar anket šanas pal dz bu, iesp jatikties ar administr ciju, doc jiem, tiktuzklaus tiem, l dzdarboties m bu procesapilnveidošan ;

• Studiju programmas metodiskais,informat vais un materi ltehniskaisnodrošin jums ir v rt jams k sam labapamatb ze studentu un doc juprofesion lajai un zin tniskajai darb bai.Tiekoties ar akredit cijas komisiju,stud jošie izteica v lmi p c konkr mgr mat m sav specialit , apmai asbraucieniem, k ar speci la psiholo ijaskabineta – šobr d notiek darbs piepsiholo ijas kabineta nolikuma projektaizstr des;

• LiepU ir 2008.gad nosl gta vienošan s arRPIVA, ka gad jum , ja tiks p rtrauktaLiepU realiz profesion s augst sizgl bas bakalaura studiju programma“Psiholo ijas skolot js”, RPIVA ap emasnodrošin t studiju iesp jas š s programmasstudentiem

50

13. Programmas att st bas pl ns

Studiju programmas att st bas dinamiku nosaka strauj s p rmai asvalst un re ion , k ar Eiropas konteksts, t aug piepras jums p c jauniem,kvalific tiem speci listiem.

Šo p rmai u ietekm augst s profesion s izgl bas programm iriek auti psiholo ijas skolot ja profesijai aktu li studiju kursi, kuri dod iesp justudentiem palielin t mobilit ti, nodrošin t iesp jas izgl bu papildin t vaiturpin t k cit Latvijas vai rzemju augstskol . Studiju programmas att st bunodrošina ar studiju darba formu un metožu daudzveid ba, liel ku patsvaruatv lot radošam, m tiec gam studentu darbam.

k 2008./09.studiju gad tika gatavota studiju programmasakredit cijas dokumentu kopa, 20.tabul noteikts studiju programmas att st baspl ns turpm kajiem pieciem gadiem un n kamajam studiju gadam.

STUDIJU PROGRAMMAS ATT ST BAS PL NS2008. – 2013.g.

20.tabula

Veicamieuzdevumi

Priekšlikumi Izpildeslaiks

Atbild gais Izpild ji Izpildes apliecin jums

1. Studentumobilit tesiesp jusekm šana

Izp t radniec gasstudiju programmasrzem s, aktiviz t

studentu iesaist šanosapmai as programm s

2008./ 2009.st.g.- 2013.g.

rzemjusakaru da a,A. Auza

dek ne

I. Mi elsone,

I.Strazdi a

Studentu apmai asprogrammas

Iesaist šan s daž dosprojektos

2. Doc juzin tniski

tniecisk sdarb basaktiviz šana

Piedal tiesstarptautisk skonferenc s, projektossadarb ar rzemjusakaru da u.

Studiju turpin šana DUma istrant

Promocijas darbuizstr de unaizst šana

2008. -2013.g.

D.Skudra,S.Lanka,D.Bethere,

.Orlovskis,D.Žaime

rzemjusakaru da a,A.Auza

I. Strazdi a,Psiholo ijaskatedrasdoc ji

D.O ukalne

Zin tniskie raksti,publik cijas, m bu

dzek i

Aizst ts ma istra darbssoci laj psiholo ij


dzek i, Aizst tipromocijas darbi

3. Pilnveidotstudentupatstdarbarezult tu

rbaudi unrt šanu

Izveidot studijuprogramm str jošodoc ju darba grupu,kura preciz tu studentupatst darbapilnveides strukt ru unizstr tu v rt šanaspieeju

2008./ 2009.st.g.

dek ne I.Mi elsone

I. Strazdi a

Studijuprogrammstr jošiedoc ji

Fiks ti v rt šanas krit riji

4. tpiepras jumudarba tirgsadarb ar

Izstr t iesp jamosspecializ cijasvirzienus otrajaikvalifik cijai,

2008. –2013.g.

dek neI.Mi elsoneProjektuvad js A.

I. Strazdi a,

Izgl basrvalžu

Studentiem tiek pied tasatbilstoši piepras jumamdarba tirg papildusspecializ cijas iesp jas.

51

Izgl basrvald m

piem ram, klasesaudzin js vaiskolot js korekcijasklas s u.c.

Egli š -Egl tis

speci listi,Pils tasDomesspeci listi

Ikgad jie pašnov rt jumazi ojumi, studentu unabsolventu aptauju rezult ti

5.Nep rtrauktipilnveidotstudijuprogrammassaturu, emot

izmai asbu

priekšmetustandartos uncitosnormat vajosdokumentos

Katru gadu p rskat t unpilnveidot studiju kursuprogrammas

2008. –2013.g.

ProgrammasdirektoreI.Strazdi a


Ikgad jie studijuprogrammaspašnov rt juma zi ojumi.

Studiju kursu programmas.Studentu un absolventuaptauju rezult ti

STUDIJU PROGRAMMAS ATT ST BAS PL NS2009. – 2010.g.

21.tabula

Veicamieuzdevumi

Priekšlikumi Izpildeslaiks

Atbild gais Izpild ji Izpildes apliecin jums

1. Studentumobilit tesiesp jusekm šana

Izp t radniec gasstudiju programmasrzem s, aktiviz t

studentu iesaist šanosapmai as programm s

2009./2010.g.

rzemjusakaru da a,A. Auza

A.Auza

I.Strazdi a

Studentu apmai asprogramma.

3.kursa studente AnceHeinacka

Iesaist šan s daž dosprojektos

2. Doc juzin tniski

tniecisk sdarb basaktiviz šana

Piedal tiesstarptautisk skonferenc s, projektossadarb ar rzemjusakaru da u.

Studiju turpin šana DUma istrant

2009. -2010.g.

rzemjusakaru da a,A.Auza

I. Strazdi a,Psiholo ijaskatedrasdoc ji

D.O ukalne


dzek i.

2.zin tnisk konferenceLiepU „Psiholo ijaszin tnes aktualit tes

sdienu izgl ”

3. Pilnveidotstudentupatstdarbarezult tu

rbaudi unrt šanu

Izveidot studijuprogramm str jošodoc ju darba grupu,kura preciz tu studentupatst darbapilnveides strukt ru unizstr tu v rt šanaspieeju

2009./ 2010.st.g.

dek ne I.Mi elsone

I.Strazdi a


Fiks ti v rt šanas krit riji

4. tpiepras jumudarba tirgsadarb arIzgl bas

Izstr t iesp jamosspecializ cijasvirzienus otrajaikvalifik cijai,piem ram, klases

2009. –2010.g.

dek neI.Mi elsoneProjektuvad js A.Egli š -

I. Strazdi a,

Izgl basrvalžu

speci listi,

Studentiem tiek pied tasatbilstoši piepras jumamdarba tirg papildusspecializ cijas iesp jas.Ikgad jie pašnov rt juma

52

rvald m audzin js vaiskolot js korekcijasklas s u.c.

Egl tis Pils tasDomesspeci listi

zi ojumi, studentu unabsolventu aptauju rezult ti

5.Nep rtrauktipilnveidotstudijuprogrammassaturu, emot

izmai asbu

priekšmetustandartos uncitosnormat vajosdokumentos

Regul ri rskat t unpilnveidot studiju kursuprogrammas

2009. –2010.g.

ProgrammasdirektoreI.Strazdi a


Ikgad jie studijuprogrammaspašnov rt juma zi ojumi.

Studiju kursu programmas.Studentu un absolventuaptauju rezult ti

Documents

Liep jas Universit te Otr lme a profesion s augst s izgl ... · 4 1. Programmas m U ·i un uzdevumi, p c programmas apguves ieg Ìstamie studiju rezult ti zin šanu, prasmju un attieksmju