Veselības aprūpeNA Visu Latvijai! – TB/LNNK programma -

Labklājība un veselība

16.08.2011

Viktors Jaksons

• Ārsts• TB/LNNK loceklis no 1999.gada• Veselības valsts ministrs

07.08.1997.-26.11.1998. (Premjerministrs G.Krasts)

• Veselības valsts ministrs20.05.1999.-16.07.1999. (Premjerministrs V.Krištopans)

• Latvijas labklājības ministrs22.05.2002.-07.11.2002. (Premjerministrs A.Bērziņš)

• 2004. gadā bija Pasaules veselības organizācijas (PVO)Eiropas reģiona pastāvīgās komitejas loceklis

• 29.05.2006. ievēlēts PVO Administratīvajā valdē• NO “Paaudžu solidaritātes fonds” Valdes priekšsēdētājs

NA Veselības darba grupa (1)

Mērķis:

Savas kompetences ietvaros strādāt pie NA Visu Latvijai! – TB/LNNK konceptuālajiem

jautājumiem Veselības aprūpē.

NA Visu Latvijai! – TB/LNNK Veselības darba grupa (2)

Uzdevumi:

• Darbs pie NA Visu Latvijai! – TB/LNNK priekšvēlēšanu programmas

sadaļas - Veselības aprūpe;

• Atbalsts NA Visu Latvijai! – TB/LNNK deputātu kandidātu Veselības

jautājumu komunicēšanā;

• Sistemātisks darbs NA Visu Latvijai! – TB/LNNK redzējuma par

problēmu risināšanu Veselības aprūpē veidošanai un priekšlikumu

ģenerēšanai

NA Veselības darba grupa (3)

Paveiktais:

1. Apzinātas būtiskākās problēmas Veselības aprūpes sistēmā Latvijā;

2. Strukturēti piedāvājumi situācijas risināšanai;

3. Izstrādāta NA Visu Latvijai! – TB/LNNK programmas sadaļas “Labklājība un veselība” apakšsadaļa – Veselības aprūpe;

4. Formulēts viedoklis par Obligāto veselības apdrošināšanu;

5. Apzināta nepieciešamība veidot Latvijā vienotu Labklājības ministriju (apvienojot līdzšinējās Labklājības un Veselības ministrijas).

Jomas vispārējs raksturojums

• Iedzīvotāji neapmierināti ar veselības aprūpi;

• Nodokļu maksātājiem veselības aprūpe ik gadu izmaksā ½ miljardu latu;

• Neefektīvs resursu izlietojums;

• Pēdējo gadu laikā investīcijās, bez noteiktas stratēģijas – ¼ miljarda latu;

• Vadlīniju un vienotu standartu trūkums;

• Privātā sektora izslēgšana no aprites;

• Teritoriāla nevienmērība;

• Valstī nav ilgtermiņa redzējuma;

• Problēmas ar medicīnas pakalpojumu pieejamību, rindas;

• Saslimstības un mirstības rādītāju pieaugums;

• Kvalificēta medicīnas personāla emigrācija;

• Neefektīvs un neprognozējams valdības darbs un reformas.

Būtiskāko problēmu uzskaitījums (1)• Nav ilgtermiņa politikas un atbilstoša multisektoriāla plāna;

• Lēmumi nav pamatoti ar Pasaules veselības aprūpes praksē iegūtiem

pierādījumiem;

• Politiskas gribas trūkums pieņemt nepopulārus lēmumus nodokļu maksātāju

interesēs;

• Lēmumi tiek pieņemti attālināti no menedžmenta vietas un lēmuma pieņēmēja

nekompetences zonā;

• Tautas veselības rādītāji dinamiski pasliktinās;

• Katastrofāls racionālu veselības pakalpojumu pieejamības deficīts;

• Netaisnīgs un ekonomiski nepamatots līdzdalības maksājums;

• Pacientu neinformētība;

Būtiskāko problēmu uzskaitījums (2)• Teorētiski greizs pakalpojumu groza definējums;• Uzkrājošas brīvprātīgās veselības apdrošināšanas neesamība;• “Aplokšņu” maksājumi, kas kropļo pakalpojumu pieejamību;• Neracionāla un sadrumstalota investīciju politika;• “Dārgo tehnoloģiju” jaudu dublēšanās;• “Apkurināmo kvadrātmetru” nesamērīgas izmaksas pret medicīniskajiem

izdevumiem;• Neefektīva norēķinu sistēma;• Trūkst sistemātiskas jomas izmaksu kontroles;• Farmācijas biznesa negodprātīga attieksme;• Farmācijas biznesa negodīga konkurence.

Galvenais mērķis veselības aprūpē -

Cilvēka kvalitatīva dzīvildze!

NA Visu Latvijai! – TB/LNNK Veselības aprūpes programma (1)

Virsmērķis:

Skaidras ilgtermiņa veselības aprūpes politikas veidošana un realizācija

NA Visu Latvijai! – TB/LNNK Veselības aprūpes programma (2)Strukturētas Veselības aprūpes politikas

stratēģiskā dokumenta saturs:

• Esošās situācijas kvalificēts vērtējums;

• Rīcība pamatota ar starptautiskajā praksē balstītiem pierādījumiem;

• PM atbildība par realizāciju;

• Multisektoriāla sadarbība;

• Pietiekami ilgtermiņa uzstādījumi, saskaņoti ar PVO programmisko dokumentu termiņiem;

• Sabiedrībai saprotams un kontrolējams formāts;

• Konkrēti atbildīgie;

• Noteikti termiņi;

• Sistemātiskas atskaites sabiedrībai.

NA Visu Latvijai! – TB/LNNK Veselības aprūpes programma (3)galvenie uzstādījumi• kvalitatīvas un izmaksu efektīvas sistēmas izveidošana;

• pakalpojumu pieejamība, samazinot teritoriālo nevienlīdzību;

• e-Veselības pakalpojumi Latvijā;

• skaidru vadlīniju izstrāde;

• valsts apmaksāto pakalpojumu „groza” noteikšana;

• cilvēkresursu saglabāšana;

• veselības profilakse;

• skaidri definētas prasības un vienoti standarti;

• farmācijas nozares sakārtošana;

• noteikti kvalitātes standarti;

• pienākumu, tiesību un atbildības definēšana kā veselības aprūpes sniedzējiem, tā pakalpojuma saņēmējiem.

Visu Latvijai! – TB/LNNK Veselības aprūpes programma (4)pamatnostādnes

1.Veidot veselības aprūpes sistēmas stratēģiju un efektīvu vadību;

2. Nodrošināt efektīvu veselības pakalpojumu pieejamību;

3. Palielināt privātās partnerības lomu veselības pakalpojumu nodrošināšanā;

4. Uzlabot Latvijas medicīnas cilvēkresursu darba un izglītības vidi.

Veselības aprūpes sistēmas stratēģija un efektīva vadība (1)

• jāizstrādā ilgtermiņa veselības aprūpes stratēģija;

• jāizstrādā konkrētus virsmērķus un jāstrukturē nozares darbības stratēģija;

• jānodod lēmumu pieņemšana par instrumentu un līdzekļu izvēli un pielietošanu VM nospraustās stratēģijas realizācijai veselības aprūpes organizētājiem;

• jāizstrādā tādu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” un standartus, kas atbilst valsts budžeta iespējām;

• jāsabalansē iepirkumu atbilstība pakalpojumu “groza” realizācijai un pieejamajiem finansu resursiem;

• jāsamazina birokrātija;

• jāpilnveido standarti un vadlīnijas - ko un kādā apjomā apmaksā valsts;

• jāveido pakalpojumu izmaksu pārskatīšanas un pārraudzīšanas siatēma;

Veselības aprūpes sistēmas stratēģija un efektīva vadība (2)

• jāveido vairāklīmeņu medicīnas pakalpojumu sistēma, nosakot stingru katra līmeņa

pakalpojuma apjomu un skaidru pēctecību;

• jādefinē pienākumi, tiesības un atbildība gan no veselības aprūpes sniedzēja, gan

saņēmēja puses;

• jāveido efektīvu sadarbību ar ārstu un medicīnas darbinieku profesionālajām un

sabiedriskajām asociācijām;

• norēķinu sistēmā jāievieš izmaksu efektivitātes un izcilības atbalstīšana;

• jāpopularizē sabiedrības veselības uzlabošanas pamatnostādnes;

• jāuztur konstruktīva sadarbība ar citām ministrijām;

• ar likumdošanas palīdzību jāierobežo veselībai kaitīgu uzturvielu un atkarības vielu

pieejamība (t.sk. ražotāju un tirgotāju kontrole par noteiktu vielu esamību pārtikas

produktos), alkohola tirdzniecības vietu lokalizācija u.c.

Efektīva veselības pakalpojumu pieejamība (1) • prioritāri jānodrošina primāro un neatliekamo medicīnisko palīdzību, maksimāli

izmantojot ģimenes ārsta institūciju;• jāpilnveido valsts pasūtījumu ģimenes ārstiem, paplašinot profilaktiskā darba

apjomu, veidojot ģimenes ārstu komandu principu un pastiprinot saslimstības uzraudzību;

• jāuzlabo un jāveicina slimību agrīnas diagnostikas un profilakses pasākumus, ieviešot obligāto skrīningu mehānismu;

• jādefinē atbildība par ģimenes ārsta prakses pacientu veselības stāvokli, nosakot stingrus darba kvalitātes rādītājus;

• jāparedz motivācijas sistēma ģimenes ārstiem par noteiktiem kvalitatīva ārsta darba rādītājiem, kā arī soda sistēma par ielaistiem gadījumiem;

• jāpalielina pašvaldību loma primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā (transports, sociālais atbalsts u.c.);

• jāsabalansē, jāpadara taisnīgs un iedzīvotājiem saprotams pacientu līdzmaksājums;

Efektīva veselības pakalpojumu pieejamība (2)• būtiski jāierobežo zāļu reklāmas un farmācijas industrijas spiedienu uz ārstiem.

Jāveicina godīgu konkurenci zāļu biznesā; • jāsamazina farmācijas firmu tiešā mārketinga ietekmi ārstu praksēs. Stacionāros

jāveido zāļu saraksti;• jāpārskata medicīnas preču un ierīču saraksti, izvērtējot atvieglotā un pilnā PVN

pielietošanu;• jāefektivizē dienas stacionāru darbību un jāpabeidz e – Veselības pakalpojumu

ieviešana;• jāuzlabo ārstniecības iestāžu personāla kapacitāte;• jāuzlabo speciālistu pieejamība;• jāatbalsta veselības pakalpojumu eksports; • jānodrošina sabiedrības informētība.

Privātās partnerības līdzdalība veselības pakalpojumu nodrošināšanā • jānoņem likumdošanas un birokrātiskos šķēršļus izmantot privātā veselības

aprūpes biznesa iespējas;• jāpārvirza naudu no valsts uz privātpersonu, kas spēj veidot sev apdrošināšanu; • jārealizē rīcības programma pilnvērtīgas veselības apdrošināšanas piesaistei valsts

veselības aprūpes sistēmas papildināšanai; • jāmotivē darba devējus nodrošināt veselības apdrošināšanu savā uzņēmumā,

noteiktās nozarēs to veidojot kā obligātu prasību; • jāveicina apdrošināšanas maksājumu diversifikācija, kas stimulētu cilvēkus rūpēties

par savu veselību - piekopt veselīgu dzīvesveidu; • jāveido plānota veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekļaušana ilgtermiņa

stratēģiskajā plānā neatkarīgi no īpašuma formas; • jāpanāk augsto tehnoloģiju jaudu sabalansēšana valsts sektorā, ilgtermiņā

stratēģiski iekļaujot arī privātā sektora resursus.

Latvijas medicīnas cilvēkresursu darba un izglītības vide • jāizveido sociālo garantiju un ārstniecības personu profesionālā riska

apdrošināšanas sistēmu veselības aprūpes nozarē;

• jāveido progresīva darba samaksas sistēmu veselības aprūpē;

• jāveicina medicīnas periodikas izdošana latviešu valodā;

• jāpārskata rezidentu apmācības kvalitāte un izmaksu efektivitāte, kā arī

rezidentūru vietu sabalansējums ar valstij nepieciešamo speciālistu skaitu;

• lielajās klīnikās jānosaka atklātu darbavietu konkursu sistēma pēc

noteiktiem kritērijiem.

Vienotas Labklājības ministrijas izveidošana – pamatojums (1)

Esošo ministriju funkcijas daudzos jautājumos pārklājas un izrietoši

ietekmē vienas vai otras problēmas risināšanu – sociālajā un veselības

aspektā.

Šo funkciju izvērtēšana un audits nodrošinātu efektīvāku (gan izmaksu,

gan strukturālu) ministrijas darbību, samazinātu birokrātiju un

vienkāršotu lēmumu pieņemšanas un realizācijas procesu.

Vienotas Labklājības ministrijas izveidošana – pamatojums (2)

Neatrisināti sociālie jautājumi un nabadzība ietekmē demogrāfiju un

saslimstību, kā arī samazina dzīvildzi.

Neatrisinātas veselības aprūpes sistēmas problēmas tieši ietekmē

paliekošu veselības traucējumu un invaliditātes rādītāju pieaugumu

valstī, kas veicina sociālās nevienlīdzības un nabadzības risku

palielināšanos, kā arī sociālās drošības apdraudējumu cilvēkiem ar

veselības problēmām.

Vienotas Labklājības ministrijas izveidošana – pamatojums (3)

Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, tomēr nodalītā Veselības

ministrija nespēj risināt šo būtisko sociālās labklājības jautājumu, tā kā

šīs ministrijas rīcībā esošie instrumenti un darbības līdzekļi nav vērsti uz

pacientu, bet vairāk uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju un

nodrošinātāju.

Pēc būtības Veselības ministrija lobē veselības sistēmas intereses, kas

nav integrētas ar nodokļu maksātāju un pacientu interesēm. Nauda

neseko pacientam.

Vienotas Labklājības ministrijas izveidošana – pamatojums (4)

Būtiski ir harmonizēt veselības aprūpes un sociālās drošības

likumdošanas jautājumus, lai, vienas no otras izrietošas problēmas

risināšanai, radītu vislabākos stratēģiskos mērķus un pielietotu

efektīvākos instrumentus, kas savstarpēji papildinātu un nostiprinātu

jautājuma atrisināšanas būtību, uzlabotu veselības un sociālo jautājumu

savstarpējo koordināciju, nevis nonāktu pretrunā.

Vienotas Labklājības ministrijas izveidošana – pamatojums (5)

Vienotas ministrijas izveidošana padarītu saprātīgāku esošo ministriju

skaitu, kas radītu tiešu resursu ietaupījumu –samazinātu ierēdņu skaitu,

likvidētu dublējošas struktūras, samazinātu izdevumus par telpu

uzturēšanu un servisa nodrošināšanu, kas ir būtiski pašreizējos valsts

budžeta konsolidācijas apstākļos.

Jautājums par OVA

NA neplāno ieviest obligāto veselības apdrošināšanu!

Veicot esošās veselības aprūpes sistēmas NA programmā piedāvātās korekcijas (kas pēc būtības ir strukturālas reformas), ir iespējams uzlabot veselības aprūpi Latvijā, t.sk. rast nepieciešamos resursus

Pamatojums neieviest OVA (1)

Samazinoties nodokļu bāzei, no kuras tiek finansēta veselības aprūpe (obligātās

apdrošināšanas gadījumā piesaiste ir pie sociālā un ienākuma nodokļa),

samazinās arī kopējais finansējums nozarei.

Var nākties veikt sociālā budžeta reformas, lai piesaistītu nozarei papildus

līdzekļus vai arī turpināt dotēt nozari no kopējā budžeta, kas pēc būtības atvestu

mūs atpakaļ pie esošās finansējuma sistēmas.

Nodokļu slogs iedzīvotājiem eventuāli pieaugtu, bet finansējuma stabilitāte,

turpretī, mazinātos, jo tā ir tieši atkarīga no nodokļu maksātāju skaita un viņu

ienākumu lieluma;

Pamatojums neieviest OVA (2)

Pašlaik valstī ir izteikti mazs nodokļu maksātāju skaits (bezdarbs, liels pensionāru

īpatsvars, ēnu ekonomika), kas veiktu obligātās iemaksas. Līdz ar to samazinās

iespējas izlīdzināt riskus.

Iedzīvotāju kategorijām, kas neveic obligātās iemaksas, jāveido pakalpojumu

nodrošināšanas sistēma, kas piesaistītu papildus līdzekļus nozarei no valsts

kopējā budžeta.

Iedzīvotājiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ nevar veikt obligātās iemaksas,

pastāvētu risks uz ierobežotu noteiktu medicīnas pakalpojumu pieejamību, kas

pēc būtības ir sociāla nevienlīdzība;

Pamatojums neieviest OVA (3)

Tāda līmeņa reformas prasītu lielus resursus un papildus

administrēšanas institūcijas izveidi, vai arī, paralēli reformu ieviešanai,

esošo struktūru, kas varētu veikt administrēšanu (VID, VSAA)

reorganizāciju, lai ieviestu šo papildus funkciju.

Tāpat nepieciešamas būtu papildus IT tehnoloģiju ieviešana medicīnas

pakalpojumu saņemšanas vietās pacientu identificēšanai sistēmā, kas

prasītu vērā ņemamus finanšu resursus.

Alternatīva OVA

• jāpalielina brīvprātīgās veselības apdrošināšanas lomu veselības aprūpes

pakalpojumu finansēšanā;

• jāsamazina veselības aprūpes nemedicīnisko izmaksu (telpas, komunālie

maksājumi u.c.) īpatsvars, kas pašlaik Latvijā ir aptuveni 40% no kopējām izmaksām

par veselības aprūpi;

• jāveido izmaksu efektīvas vadlīnijas un vienoti standarti.

Paldies!