2
Lingvistiskās relativitātes teorija Lingvistiskās relativitātes teorija ir psiholingvistikas teorija, kas paredz, ka cilvēkam domāšanas procesi no- tiek viņam zināmās valodas vai vairāku zināmo valodu un kultūru ietvaros — to, ka valodas ietekmē cilvēka do- māšanas potenciāls iegūst noteiktu virzienu. Ja kādā va- lodā, atšķirībā no citām, nav laika izteiksmes (piemēram, Hopi indiāņu valodā), tad šīs valodas lietotājiem būs grū- ti ne vien izteikties, bet arī domāt nākotnes vai pagātnes kategorijās. 1 Attīstība Bendžamins Lī Vorfs (1897 — 1941), kurš, par spīti tam, ka nebija ieguvis atbilstošu zinātnisku izglītību un kura teorijas zinātnisko noformējumu palīdzēja izveidot antropologs profesors Edvards Sēpirs, izveidoja vienu no interesantākajām un populārākajām psiholingvistiskajām teorijām. Vorfs uzsver to, ka, ja nav zināmi izņēmumi, tad arī nav iespējams saskatīt likumsakarību. Viņš min populāro izteicienu, ka izņēmums pierāda likumsakarī- bu, to saistot ar situāciju, kurā kāds hipotētisks cilvēks vai vesela cilvēku rase redz tikai zilo krāsu, līdz ar to jē- dziens “zils”, lai gan viņu valodā tam ir denotāts, tomēr nevar tikt uztverts, jo nav iespējams šo jēdzienu pretnos- tatīt kādam citam. No viņa teiktā var secināt, ka bērns, kurš, mācoties savu pirmo valodu, lielākoties nemaz ne- zina par citu valodu eksistenci, to nemaz nespēj uztvert kā valodu, bet pieņem to kā neaizvietojamus objektu un parādību nosaukumus. Tas, ka bērns patiešām uztver va- lodas vārdus kā neaizvietojamus nosaukumus, tiek pierā- dīts arī Ļeva Vigotska pētījumos. Vorfs savos apgalvoju- mos iet vēl tālāk un apgalvo: “ideju formulēšanās nav neatkarīgs pro- cess, racionāls šī vārda vēsturiskajā nozīmē, bet ir daļa no konkrētās gramatikas un lielākā vai mazākā mērā dažādās gramatikās ir atšķi- rīga” Viņš norāda arī iemeslu, kāpēc zinātne mūsdienās visā pasaulē tomēr virzās līdzīgā virzienā: “Tas, ka modernās Turcijas vai Ķīnas zi- nātnieki apraksta pasauli tajos pašos jēdzienos rietumu zinātnieki, nozīmē, protams, vien- īgi to, ka viņi ir pārņēmuši rietumu sprieša- nas sistēmu pašos pamatos, nevis to, ka viņi šo sistēmu ir apstiprinājuši paši savos novēroju- mos.” 2 Vēsture Tiek uzskatīts, ka teorijas pamatā bijusi Vorfa ilgstošā in- terese par Hopi indiāņu ciltīm, kā arī viņa acteku un maiju kultūras studijas. Tomēr saknes šai teorijai meklējamas arī Eiropas civilizācijas vēsturē, kur līdzīgas domas pa- rādījušās jau filologa Vilhelma fon Humbolta laikā. Sa- vā rakstā “Par salīdzinošām valodu studijām attieksmē uz dažādiem valodas attīstības posmiem” viņš norāda: “Domāšana nav atkarīga tikai no valodas vispār, līdz zināmai pakāpei tā ir atkarīga no katras atsevišķās konkrētās valodas (..) Daudz ir tādu jēdzienu un arī gramatisko īpatnību, kas tik cieši ieaudušies savas valodas individuali- tātē, ka nav iespējams ne tos saistīt daudzajās svārstībās tikai ar iekšējās uztveres pavedienu, ne arī bez pārveidojuma pārtulkot citā valodā". (Humbolts, Izlase) Filozofijas vēsturē līdzīgu domu ir izteicis arī Ludvigs Vitgenšteins: “Manas valodas robežas apzīmē manas pa- saules robežas.” ( Wittgenstein, Tractatus) Pats Vorfs nekad nav uzrakstījis kādu konkrētu grāma- tu, kurā būtu izklāstīti teorijas pamatprincipi, visa infor- mācija par viņa teoriju veidojas no atsevišķiem viņa rak- stiem Amerikas psiholoģijas žurnālos, kā arī no sarakstes ar zinātniekiem. Tā arī nav iespējams precīzi noteikt, vai Vorfs ir pieņēmis t.s. teorijas stingrā determinisma va- riantu vai akceptējis vājā determinisma variantu, kas no- zīmē uzskatu, ka šī teorija ir tikai viens no galvenajiem faktoriem, bet ne vienīgais cilvēka domāšanu ietekmējo- šais. 1

Lingvistiskas Relativitates Teorija Wiki

Embed Size (px)

DESCRIPTION

worf

Citation preview

Page 1: Lingvistiskas Relativitates Teorija Wiki

Lingvistiskās relativitātes teorija

Lingvistiskās relativitātes teorija ir psiholingvistikasteorija, kas paredz, ka cilvēkam domāšanas procesi no-tiek viņam zināmās valodas vai vairāku zināmo valoduun kultūru ietvaros — to, ka valodas ietekmē cilvēka do-māšanas potenciāls iegūst noteiktu virzienu. Ja kādā va-lodā, atšķirībā no citām, nav laika izteiksmes (piemēram,Hopi indiāņu valodā), tad šīs valodas lietotājiem būs grū-ti ne vien izteikties, bet arī domāt nākotnes vai pagātneskategorijās.

1 Attīstība

Bendžamins Lī Vorfs (1897 — 1941), kurš, par spītitam, ka nebija ieguvis atbilstošu zinātnisku izglītību unkura teorijas zinātnisko noformējumu palīdzēja izveidotantropologs profesors Edvards Sēpirs, izveidoja vienu nointeresantākajām un populārākajām psiholingvistiskajāmteorijām. Vorfs uzsver to, ka, ja nav zināmi izņēmumi,tad arī nav iespējams saskatīt likumsakarību. Viņš minpopulāro izteicienu, ka izņēmums pierāda likumsakarī-bu, to saistot ar situāciju, kurā kāds hipotētisks cilvēksvai vesela cilvēku rase redz tikai zilo krāsu, līdz ar to jē-dziens “zils”, lai gan viņu valodā tam ir denotāts, tomērnevar tikt uztverts, jo nav iespējams šo jēdzienu pretnos-tatīt kādam citam. No viņa teiktā var secināt, ka bērns,kurš, mācoties savu pirmo valodu, lielākoties nemaz ne-zina par citu valodu eksistenci, to nemaz nespēj uztvertkā valodu, bet pieņem to kā neaizvietojamus objektu unparādību nosaukumus. Tas, ka bērns patiešām uztver va-lodas vārdus kā neaizvietojamus nosaukumus, tiek pierā-dīts arī Ļeva Vigotska pētījumos. Vorfs savos apgalvoju-mos iet vēl tālāk un apgalvo:

“ideju formulēšanās nav neatkarīgs pro-cess, racionāls šī vārda vēsturiskajā nozīmē,bet ir daļa no konkrētās gramatikas un lielākāvai mazākā mērā dažādās gramatikās ir atšķi-rīga”

Viņš norāda arī iemeslu, kāpēc zinātne mūsdienās visāpasaulē tomēr virzās līdzīgā virzienā:

“Tas, ka modernās Turcijas vai Ķīnas zi-nātnieki apraksta pasauli tajos pašos jēdzienoskā rietumu zinātnieki, nozīmē, protams, vien-īgi to, ka viņi ir pārņēmuši rietumu sprieša-nas sistēmu pašos pamatos, nevis to, ka viņi šosistēmu ir apstiprinājuši paši savos novēroju-mos.”

2 Vēsture

Tiek uzskatīts, ka teorijas pamatā bijusi Vorfa ilgstošā in-terese par Hopi indiāņu ciltīm, kā arī viņa acteku unmaijukultūras studijas. Tomēr saknes šai teorijai meklējamasarī Eiropas civilizācijas vēsturē, kur līdzīgas domas pa-rādījušās jau filologa Vilhelma fon Humbolta laikā. Sa-vā rakstā “Par salīdzinošām valodu studijām attieksmē uzdažādiem valodas attīstības posmiem” viņš norāda:

“Domāšana nav atkarīga tikai no valodasvispār, līdz zināmai pakāpei tā ir atkarīga nokatras atsevišķās konkrētās valodas (..) Daudzir tādu jēdzienu un arī gramatisko īpatnību, kastik cieši ieaudušies savas valodas individuali-tātē, ka nav iespējams ne tos saistīt daudzajāssvārstībās tikai ar iekšējās uztveres pavedienu,ne arī bez pārveidojuma pārtulkot citā valodā".(Humbolts, Izlase)

Filozofijas vēsturē līdzīgu domu ir izteicis arī LudvigsVitgenšteins:

“Manas valodas robežas apzīmē manas pa-saules robežas.”( Wittgenstein, Tractatus)

Pats Vorfs nekad nav uzrakstījis kādu konkrētu grāma-tu, kurā būtu izklāstīti teorijas pamatprincipi, visa infor-mācija par viņa teoriju veidojas no atsevišķiem viņa rak-stiem Amerikas psiholoģijas žurnālos, kā arī no sarakstesar zinātniekiem. Tā arī nav iespējams precīzi noteikt, vaiVorfs ir pieņēmis t.s. teorijas stingrā determinisma va-riantu vai akceptējis vājā determinisma variantu, kas no-zīmē uzskatu, ka šī teorija ir tikai viens no galvenajiemfaktoriem, bet ne vienīgais cilvēka domāšanu ietekmējo-šais.

1

Page 2: Lingvistiskas Relativitates Teorija Wiki

2 3 TEXT AND IMAGE SOURCES, CONTRIBUTORS, AND LICENSES

3 Text and image sources, contributors, and licenses

3.1 Text• Lingvistiskās relativitātes teorija Source: https://lv.wikipedia.org/wiki/Lingvistisk%C4%81s_relativit%C4%81tes_teorija?oldid=2387951 Contributors: PeterisP, Yyy, Klavs, Asdghjkl, Kikos, Synthebot, Luckas-bot, Xqbot, ArthurBot, KamikazeBot, TjBot, Gerakibot,EmausBot, GZ-Bot, WikitanvirBot, CocuBot, AvocatoBot, Addbot, EdgarsBot un Anonīms: 1

3.2 Images

3.3 Content license• Creative Commons Attribution-Share Alike 3.0