Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
-- - -
II Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusiis rokas»
Petijums: Latvijas nedzirdigiis cittolltietes
Diskriminacijas slogs tis? Vai jus ziniJt, kas ir Janis Rai
PetiJumu velca projek nis!) Java noskaidrot nedzirdlgo ta petiJumu grupa Zlg cittautiesu ieinteresetlbu unmara Ungura vadiba. kompetenci Latvijas politika un
Ta merl,ds - apzinat kultOra.nedzlrdigo Latvljas sle Notika tiesa intervija, kuravlesu dttautlesu sltuaciju intervetajs izskaidroja katru jaudarba tlrgii, sabledriba, tajumu nedzirdlgo zlmju valoda sadzive, lal noskaldrotu un pariiecinajas, ka tas ir saIntegracijas problemas prasts. Anketesana risinajas saun dlskrlminadjas drau biedriskas vietas, dazados LNSdus atSl,drigas nadonall pasakumos un ar Ipasu aptaujatates un invalldltates de'. to atjauju - arl dZlvoklLTa tlka legiita projektam Aptauju veica divas piere••Klusas rokas» nepiede dzejusas intervetajas: Tatjanasama statlstlska baze un Osetrova Rigas regiona un ElvIInformadja. ra Caika Latgales regiona . Inter
vetajam obligats nosacijums Norises principi darbam bija teicama nedzirdl
Petijuma bija ietvertas 100 go zimju valodas prasme un Latvijas nedzirdlgas cittautietes pieredze komunikacija ar nevecuma no 16 gadiem Rigas un dzirdigajiem. Latgales regionos, jo citur Latvija to skaits ir Joti nenozlmlgs. Nocionalitiites dati un Katra regiona aptaujatas 50 sie profesijas vietes. Aptaujas anketa 32 jau Abos regionos visas aptaujatajumi tika versti uz to, lai tiesa tas sievietes pec nacionalitates vai masketa veida noskaidrotu iedalljas sadi: 63 krievietes, 15 nepieciesamo informaciju. Pie polietes, 8 baltkrievietes, pa 4 meram, s~ietami naivi jautajumi lietuvietem un ukrainietem, pa (Vai jus zinCit, kas ir Aigars Kalvi- 1 ebrejietei, gruzlnietei, oseti
. Nevaru
• Argn11lblm
• Pletiebmllebl
VIjas Iat¥Ieiu valodas zinHanas
Darba devtja noraidoSa attieksme pret nedzirdJgo
" ,. ,,-! " _Latgale
10 striidaJat, tad leada I, attlelcsme pret Jums dama vleta?
_ PozltTYa _ NegatTYa
• Neltrlla
No vad1bas puses No darba bledru puses
10 nestriidaJat, val esat meldeJuil Sell damu?
m. 10 n.velos strAdat
• m. jo netleu, ka varu dabilt normllu darbu
• Mekllju darbu
Latgal. lUge
nietei, gagauzietei, ciganietei, macibu razosanas uzt;lemuma, armenietei. kas parveidots par LNS «Dane».
Tika atzimets arl, ko visbie- Tomer jaatzlme, ka pat sim siezak sis sievietes strada. Latgale vietem visbiezak nay profesiju visvairak suveju (1 3), ari Rigas apliecinosa dokumenta regiona (8), parejas strada par 88,6% Latgale un 60,4% Rigas apkopejam, krasotajam, kondi regiona. Tie ir pilnigi negaiditi torem, fasetajam, montazistem. un satriecosi skaitJi. Tas nozime, Abos regionos nestrada apme ka lielajam vairakumam nedzirram tresdaJa aptaujato. digo cittautiesu formali profesi
Pietiekami lielais stradajoso jas nemaz nay un vir;lU iespejas skaits Latgales regiona izskaid atrast darbu citos apstakJos un rojams ar to, ka vairums nodar cita regiona ir Joti niecigas. binato sieviesu seit joprojam strada par suvejam bijusaja LNS Cik izglitotas ir sievietes
Tikpat pesimistiska situacija atklajas aptaujato izglltlbas zLI)a. Latgale regiona 96% nedzirdigo cittautiesu ir tikai pamata izglltlba un nevienai sievietei nay videjas profesionalas un augstakas izglltlbas. Bet 3 sievietes Latgale vispar nay gajusas skola.
Rigas regiona situacija sai ziI)a ir mazliet labaka: 48% ir pamata, 34% videja un 18% videja profesionala izglltlba.
Galvenais fa ktors, kas kaye profesionalo kvalificesanos un arodprasmi - valsts valodas vajas zinasanas. To pietiekama limenl parzina tikai tas sievietes, kuras beigusas latviesu skolas.
- Riga - ¢ 5. Ipp.
60
40
30
o
II Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusas rokas»
Sieviefe - mate: had berni dodas uz sholu Ik gadus, tuvojoties 1.sep
tembrim, vai katra gimene pieaug psihologiska un fiziska 510
dze. Ka bernus labak sagatavot skolai, kadu macibu iestadi izveleties? Ka nodrosinat ar gramatam, apgerbu, citam lietam? Lielakoties 50S jautajumus gimene risina sieviete - mate.
Ka lidzsvarot skolas izdevumus ar savu budzetu un cik isti izmaksa viens skolasberns? Par to intervija ar vairakam mamiQam - Daiga Delle (l.attela). Seit jOsu uzmanibai vel Kramu, Karlstremu, Homicu gimenes foto, bet intervijas lasiet «KS»16./17. Nr.
Pieredzes apmailJa: Nodarbinatiba. Arodizglitiba.
LNS parstavji viesojas Lietuva un Vacija & Edgars Vorslovs
Vizite Lietuvii ~-*7'7'~
LNS parstavji - LNS
Rigas
Medne
viceprezidents Edgars Vorslovs, LNS Zimju valodas centra vaditaja Lillta Jansevska, RB priekssedeUija vietniece Mira Lasmane, Daugavyils RB priekSsedetaja Elvira Caika, Liepajas RB priekSsedetaja Gundega Pa.,.!<o un zimju valodas tulks Arija 26.-28.jOnija viesojas Lietuva, lai iepazitos ar situaciju saja valsti un tur nedzirdigajiem Rieejamiem RakalRojumiem.
Pirmi diena pagaja, iepazistoties ar citu valstu parstavjiem un ekskursija apskatot Tra~u ezeru un pili.
Otraji dieni viesojamies nedzirdigo profesionalas apmacibas centra, kura macas vairak neka 120 nedzirdigo no visas Lietuvas. Nedzirdigie tur apgOst kurpnieka, galdnieka, suvejas, pavara un datoroperatora profesijas. Centra strada socialais darbinieks, kas kontaktejas ar darba devejiem, lai nodrosinatu prakses vietas un iekartotu absolventus darba.
Tilik mOsu cels veda uz Lietuvas Nedzirdigo savienibu.
Vill)as april)~a Zimju valodas tulku centra vadibu.
Tur prezidents Isuma pastastija par Lietuvas NS darbibu. Pec tam garaka saruna izvertas ar
II Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusas rokas»
Pieredzes apmailJa: Nodarbinatiba. Arodizglitiba. Q 4.lpp.
Q 3.lpp. Mes varam apskaust lietuvie
sus, jo tur Lietuvas valdfba tulku apmacfbai un darba apmaksai gada pies~ir aptuveni 1 miljonu EUR. Tulku centri esot visas lietakajas pilsetas. ViJl)a vien strada 20 tulki, un nakosgad to skaits vel tiks patielinats.
Viesojamies arf Lietuvas InvaIfdu lietu padome, kur nedzirdfgo jautajumus parstav Lietuvas NS. Sf padome darbojas Ifdzfgi Latvijas Invalfdu lietu padomei, bet bOtiska atS~irfba no Latvijas ir viena: padomes lemumi ir obllgatl Izpildami. Padomes ofiss atrodas taja pasa eka, kur Lietuvas Rehabilitacijas centrs. lepazinamies ar Sf centra darbTbu. Visuma darbojas tapat ka Socialas integracijas centrs Jurmala. Vienfga atS~irfba, ka tur netiek apkalpoti nedzirdfgie.
Tresas dlenas rfta viesojamies ViJl)as Dome un tikamies ar Socialo lietu departamenta parstavem. Socialas lietas Vijl)a tiek risinatas gandrfz tapat ka Rfga, bOtisku verfbu pieversot vides pieejamfbai.
Projekta nosleguma notika kopTgas vakaril)as Vijl)as TV tornf.
Vizfte notika ES Socrates programmas Grundtvig 2 projekta Deaf are not deaf (Nedzirdfgie nay nedzirdfgi) starp Latviju, Lietuvu, Poliju un Triju, kuru Latvija realize Solo Baltic International, ietvaros.
Vizite Vacijo Pec Solo Baltic Internaticmal
ielUguma 7.-1 O.augusta E.Vorslavs un A.Medne viesojas Vacija.
VACIJAS NEDZIRDIGO SAVIENIBA
Pirmaja diena apmeklejam Vacijas Nedzirdfgo savienfbas (VNS) mftnes vietu Hamburga. Uzreiz jasaka, ka telpas nepieder VNS, tas tiek fretas no Hamburgas Nedzirdfgo biedrfbas. Mus ar Vacijas NS un Hamburgas biedrfbas darbu iepazTstinaja VNS izpilddirektors Thomas Worseck. Ofisa tiek nodarbinati 4 cilveki.
Uzreiz jasaka, ka bOtiskaka atS~irTba no LNS ir, ka Vacijas NS apvieno kolektfvos biedrus un nedzirdfgo problemas risina tikai valsts limeni.
VNS iestajusas 16 regionalas organizacijas, 1 0 atsevis~as nedzirdfgo organizacijas. Kopuma parstav 35 000 nedzirdfgo. Vel
ka atbalstftajus VNS ietver privatpersonas, dazadas asociacijas un citas institOcijas. Savai darbfbai VNS finansejumu gOst no Vacijas Veselfbas departamenta, veselfbas apdrosinasanas kompanijam, Integracijas biroja un ziedojumiem.
PAR ZIMJU VALODU Vacija zfmju valoda oficiali
atzIta tikai 2002.gada malJa, bet jau 2006.gada nedzirdIgie pirmo reizi profesionalas kvalifikacijas eksamenu karto zImju vatoda.
VNS pasreizeja darba aktualitates:
• nedzirdIgo tiesIbas lietot zImju valodu,
• zTmju valoda interneta, • vairak subtitru un informa
cijas zImju valoda TV; • palIdzIba nedzirdIgajiem
petIta zImju valoda . un vareJa apgOt tulka profesiju, bet paslaik so iespeju sakusas piedavat BerlInes un citu pilsetu universitates.
SEMINARS PAR NODARBINATIBU
Tresaja diena viesojamles SverIne, kur atrodas viens no Solo International centriem. Saja centra notika seminars par invalfdu nodarbinatIbas jautajumiem Eiropa. Piedalljas parstavji no Vacijas, Latvijas, NIderlandes, Polijas un Igaunijas. Tas bija tads vairak iepaiisanas seminars.
Vaclju parstaveja Solo un Vacijas NedzirdIgo savienfba (VNS). Vispirms Solo parstavis iepazIstinaja ar centra darbIbu. Taja ir gan macIbu klases, gan praktisko nodarbIbu tel pas, ku
darba jautajumos. HAMBURGAS UNIVERSITATE
Nakamaja dlena viesojamies Hamburgas universitate, kur strada VNS prezidents Alexander von Meyenn.
Vispirms iepazinamies ar ZImju valodas izpetes centra darbu. Centrs aizl)em veselu ekas stavu, tur strada 8 nedzirdfgie, parejie darbinieki ir dzirdfgie, visi parvalda zimju valodu. Centra zImju valodas izpete un dazadu macfbu materialu izdosana notiek Joti augsta profesionala IImenf. Tas nay izstastams, tas jaredz savam acfm. Centra darbu piltliba finanse universitate, bet caur projektiem tiek piesaistfti arf papildu IIdzekJi.
Viesojamies ari eka, kur tiek sagatavoti zImju valodas tulki. Diemzel daudz ko nedabOjam, jo bija atvaJinajumi. Atmil)a palikusi iespaidIga biblioteka ar materialiem par zimju valodu no visas pasaules.
Hamburgas universitate var apgOt gan zImju valodas tulka prafesiju, gan vienkarsi zImju valodu. Te jal)em vera, ka tikai zImju valodas apgusana nedod tiesIbas stradat par tulku.
Agrak Hamburga bija vienIga universitate Vacija, kur tika
ras invalIdi var apgOt profesiju. Salo nodarbojas arT ar darba prakses vietu nodrosinasanu Latvijas skoleniem. Viesosanas laika satikam skolenus no Smiltenes tehnikuma un Alsvi~u
arodskolas. VNS iepazIstinaja ar nedzir
dIgo nodarbinatIbas situaciju Vacija. AtkarIba no ekonomiskas situacijas atsevis~os regionos strada 70-80 % nedzirdIgo. Lai gan tik daudz nedzirdIgo ir nodarbinati, arI Vacija pastay problemas. Ka galvenas barjeras iekjauties darba tirgO tika atzimeta daudzu nedzirdfgo zema kvalifikacija un «nepareizu» profesiju izvele.
Vacija pastav kvotu sistema, kas darba devejiem liek 5% no darbavietam atvelet invalfdiem. Par katru nenodarbinatu invalidu darba devejs maksa valstij 260 EUR menesf. No SIS soda naudas tiek finansetas organizacijas, kas nodarbojas ar invalIdu profesionalo apmacfbu un risina nodarbinatfbas jautajumus, ka ari apmaksati zImju valodas tulka pakalpojumi darba jautajumos. Ja darba devejs grib invalIdu atbrIvot no darba, tad japrasa nodarbinatIbas agentLiras atjauja. Lai gan Vaci
ja pastav speciali integracijas servisi starp darba deveju un nedzirdIgo, tomer galvena problema nedzirdIgajiem arT tur - komunikacija ar darba deveju.
Niderlandi parstaveja Veco jauzu centrs, kas atrodas 60 km no Amsterdamas. NodarbinatIbas situacija Nfderlande ir drusku sliktaka neka Vacija. Problemas apmeram tas pasas. Klatesosos gan vairak intereseja pasa centra darbIba. Tas ir vienigais speciali nedzirdigajiem uzbOvets centrs. Ekas arI speciaIi projektetas apajas (skatit attelu), lai nedzirdigajiem bOtu ertak sazinaties. Centrs ka blakusdarbIbu izvers arI pirmspensijas vecuma nedzirdIgo nodarbinatIbas problemu risinasanu. NIderlande nedzirdIgie Joti pastav uz savam tiesIbam jebkura joma lietot zImju valodu.
Igauniju parstaveja Igaunijas krievu nedzirdfgo kopienas biedre, kura zelojas par problemam krievu jauniesiem iegOt izglitIbu, apgOt profesiju un atrast darbu. Klatesosie sausminajas par diskriminaciju, bet man vil)as stastItajam ta Isti negribejas ticet. BOs vien jaiegOst informacija par situaciju Igaunija no citiem avotiem.
Par LNS darbIbu un situaciju Latvija seminara dalIbniekus informeja E.Yorslovs. Holandiesi bija parsteigti, ka Latvija tik maz zImju valodas tulku, Ifdz ar to lielas problemas nedzirdIgajiem iegOt konkuretspejIgu izglitIbu, ka LNS Ipasuma ir uZl)emumi, kur strada nedzirdIgie. Pateicu holandiesiem paldies, ka ar vil)u fonda atbalstu esam izveidojusi savu Rehabilitacijas centru ElvIras iela.
Seminara nobeiguma ka galvenas problemas nedzirdIgo iekJausanai darba tirgO konstateja nedzirdIgo zemo profesioniilo kvalifikiiciju un komunikiicijas problemas starp nedzirdIgo un darba deveju . Solo Baltic International un VNS apl)emas so problemu risinasanai stradat pie Eiropas meroga projekta, aicinot klatesosas organizacijas iesaistIties taja. Holandes parstavji uzaicinaja klatesosos decembra sakuma viesoties pie viI)iem, apskatft Veco Jauzu centru un turpinat diskusiju par projektu.
* * * PALDIES par braucienu
organlzesanu Salo Baltic International parstavjlem Guntrai Cirulei un Olafam
II Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusiis rokas»
Petijums: Latvijas nedzirdigiis cittautietes q 2.lpp. ja pamata izgITtTba iegOta ci
ta valstT vai skola ar krievu macibu valodu, tas faktiski automatiski izsledz iespeju iegOt profesionalo izglitibu, jo nedzirdigiem cilvekiem vardiskas verbalas valodas apguve ir loti apgrOtinata, vairakums nespej brivi un pareizi izteikties pat dzimtaja valoda, Latvijas skolas ar krievu macibu valodu, kuras nedzirdigie jauniesi iegOst pamata un videjo izglltibu, valsts valodas apmaciba ir nepielaujami zema limeni.
Tomer pasu nedzirdigo cittautiesu velme apgOt latviesu valodu ir ieveribas cieniga: to gribetu darit 54,3% Latgale un 43,5% Rigas regiona. Vil)as at zist, ka latviesu valodas neprasme ir nopietns s~erslis, lai macitos sados kursos, arodskolas utt. lespejams tapec sis sievietes vairakuma nolemusas som savus bernus latviesu skola. 5i jautajuma izlemsana ir saistita ari ar gimenes apstakliem. jaukta gimene 38,6% veidojas Latgale un 56% Rigas regiona. Draugi latviesi ir 86% aptaujato abos regionos, bet 14% ar latviesiem nedraudzejas.
Tomer vairums atzist, ka latviesu valoda sazinaties iznak daudz, pie tam visbiezak sadzive.
Lie/aka da/a LR pi/sones
Aptaujato nedzirdTgo cittautiesu vidO 72% ir LR pilsones, 27% ir nepilsones, bet 1 % ir citas valsts pilsonibas.
legOt LR pilsonTbu galvenokart trauce neticiba, ka spes nokartot eksamenus (37,9%). Gandrlz tresdala (27%) uzskata, ka var iztikt bez tas.
/'Aaza interese par va/sti, kur dzivo
Dazas atbildes loti labi atklaja pasu nedzirdlgo cittautiesu velmes un ieinteresetTbas pakapi integreties Latvijas politiski sabiedriskaja un kultOras
Problempunkti Kopuma apUikoJot petiJuma rezultatus, var Izvlrzit
sadas rlslnamas problemas: • I,.otl zems Izglitibas limenls • Profesllas triikums; • Valas latvlesu valodas zlnasanas, kas trauce apgiit
profeslJu, un legiit InformaclJu par lespelam darba tlrgii;
• Vala motlvaclla Integretles sabledrlskl poUtlskaJa un kultiiras vide;
• Zema motlvaclJa stradat
vide. Politiskajiem notikumiem Latvija seko lidzi tikai 50,4% no visam aptaujatajam, bet 44,6% vairak interesejas par notikumiem Krievija, savukart 5% par politiskajiem notikumiem sava izcelsmes valsti. 37% no visam aptaujatajam nezina, kas ir janis Rainis un 29% nevar pateikt, kas ir Aigars Kalvitis. Tas liecina, ka loti lielai dalai cittautiesu trOkst dzilakas intereses par valsti, kura vil)as dZIyo.
Secinajums: petTjuma mer~grupa vaji integrejusies sabiedriba pasu motivacijas trOkuma del. To apliecina arl neparprotamas atbildes uz tiesi uzdotu jautajumu: vai izjOtat ikdienas dZlve pret sevi citadu attieksmi tikai tapec, ka esat cittautiete? Ar «ne» atbildeja 92% Latgales un 60% RIgas regiona aptaujato.
Aptaujatas min tikai nenozTmlgus gadljumus: kadu parpratumu valodas nezinasanas del, kadu sadzlves strlda nevieta pateiktu vardu ... praktiski gadljumus, kurus nevar uzskatit par tTsu diskriminaciju.
Te var izvirzit jautajumu: ja nedzirdlgajam cittautietem ir diezgan sarezgiti integreties lielaja sabiedrlba un dZlvot lidzi notikumiem valstl, tad ka ir ar vietejo nedzirdlgo sabiedrlbu?
Ka zinams, katrai nacionalitatei arl zlmju valoda ir atS~irlga, tapec tika noskaidrots, ka 38% Latgales un 28,3% RIgas regiona aptaujato labprat apmekletu special us zlmju valodas kursus, lai labak apgOtu latviesu zlmju valodu. Tas vertejams ka augsts raditajs, jo parasti zlmju valoda bez problemam tiek apgOta prakse, ikdiena.
Tapat daudzas piedalas Latvijas Nedzirdlgo savienTbas rlkotajos pasakumos - abos regionos kopa 70%. Var drosi uzskatit, ka integresanas vieteja nedzirdlgo sabiedrlba nerada nekadas problemas un notiek daudz intenslvak.
Kada Ir jiisu Izg/itiba?
4,3%
Latgale Riga
Vai darba meklejumos jums vajadzigs zimju valodas tulks?
. Ir vljadzla
• Nav vajadzTga
• Rel.Om I. vajadzTge
utgll. Rlgl
Va; uzskatat, ka nedzlrdiga; cittautletel darbu atrast vleg/ak va; griitiik neka eltiim nedzlrdigajiim slevletem?
75%
1,1%
Vl8Slik GrOlik UdZVlrtTS8S lespilas
Val Izjiitat Ikdlenas dzive pret sevl eltiidu attleksm; tikal tiipec, ka esat elttautlete?
• !,.otl rell IzIOtu
. Pamata
. VJd6jii
• VJd6jii profesloniilli
oAugstlikii
Latgal. RTga
Eiropas kopienas iniciativas projekts «Klusiis rokas"
Cimene: Sieviete. Virietis. Lidzsvars?,
Saticiba - piecdesmit gadu & Sandra Pumpure
Skriverlesu Olgas un Raimonda Kulltanu kopdzive jau rakstama zelta burtiem. Lauliba vl!}1 nodzivojusi 50 gadu. «Tik daudz, nevar pat noticet. Sklet, ka vlss notlcis tlkal v~kar», notelc abl laulatie.
Laullbas gredzenus Olga un Raimonds Kulitani mija 1956.gada 12.janvarL Pagajis laiks, kamer kopa sapulcinajusi radus un draugus, tapee zelta kazas nosvinetas tikai nesen. Abi prieeajas par draugiem apsveikumiem un laimes velejumiem.
«Brlvzemnieku» majas visus sagaida ar labvellbu. Tada ir vir;u attieksme arl vienam pret otru. Saskal)u saja gimene uzreiz var pamanlt, lai arl dZlve bijusas ne tikai saulainas dienas.
Vecaki nedeva svetibu Kii Jus obi satlkiitles? 1951.gada saku stradat je
kabpils rajona AbeJu bernunama par pavara palldzi, bet Raimonds turpat netalu pallgsaimniedba. Gaja gadi, un mes sakam nopietni draudzeties, pamazam satuvinajamies.
Pee kada laika Raimonds bildinaja mani. Es piekritu, vil)s judza zirgu, un mes devamies uz eiema padomi, kur musu laullbu registreja. Tas notika vienkarsi un klusi. Pee tam braueam majas.
Val an svlnwas rileoliit? Lielu kazu mums nebija. Ma
jas sanaea kaimil)i, un mazliet jau nosvinejam so notikumu. Neko vairak nevarejam atJauties, jo katrs sar;emam vien 27 rubJus menesL
Val veciikl pledalijiis lusu abu svangalii dzives bridi?
Ne. Maniem veeakiem nepatika, ka nakamais znots ir bez izglltibas. Turklat Raimondam kops bernlbas ir traueeta dzirde. Esmu par vir;u septir;us gadus veeaka. Tikai pee ilgiem gadiem mate samierinajas ar manu izveli un atzina, ka ta bijusi pareiza. Vir;a redzeja, eik Raimonds ir labs un izdarlgs cilveks. Mana masa gan palika pie savas pariiedbas, ka ar nedzirdlgu cilveku kopa nedzlvotu. . Un Jums paJal vira nedzlrdiba griit1bas neradija?
Mes labi sapraUimies. Kaut arl velak k)uva pavisam slikti. Sava starpa vel varejam sazinaties, bet ar citiem bija gruti. Tad meklejam arstu palldzlbu. Tagad vil)am ir dzirdes aparats, un tas palldz. Tomer arl ka yajdzirdlgu Raimondu iesauea dienet Krustpils aviaeijas baze.
Kii vll)am tur velciis? Labi, jo pee tam pat majas
negribeja laist. Aicinaja arl mani uz Krustpili pareelties. \firs tur veiea dazadus saimnieeiskus darbus. Man vienai vajadzeja tikt gala ar darbiem, jo mums bija arl sava saimniedba. Labi, ka pratu visus lauku darb us.
Visur, kur Raimonds strada, vins sanem pateielbu un dazad~s apbalvojumus. Darba vil)u ciena.
Skaudras atmh;'las Kur ir jusu dzlmtii puse? Esmu dzimusi Dagdas pagas
ta Asuna. Jau ka mazai meitenei man patika piedallties pasdarblba. Tagad skatos televlzija «Liktena IIdumniekus» un ateeros, ka'mus kara laika apsaudlja meza braJi. Savainoja man kajas. Tadas ir jaunlbas atmil)as, par ko joprojam atgadina slimas kajas. Velak mus gribeja aizvest darba uz Rezekni, bet mana vieta pieteieas radinieee.
Kiidl Jusu atmll)ii pallkusl viicu karaviri?
Neko sliktu vil)i man nenodarlja. Kad vaeu armija grasljas atkapties, karavlri noorganizeja atvadu vakaru un ielUdza arl mus. Viens karavlrs speleja gitaru un dziesmu par balto kaiju dziedaja vaciski, bet mes latviski. Karu es vairs nekad nevelos piedzlvot.
Upes de' maina dzivi No kurlenes niik Raimondo
kungs? \firs dzimis Iiukstes april)~a
Brodes ciema, kara laika pareelas uz Birziem, tad uz /ekabpili, velak Selpils pagasta nopirka maju.
Selplls lums ablem k!uva tuva?
~oti. Nopirkam savu laivu, jo citadi nekur nevarejam tikt. Traki bija, kamer iemaeljos airet. Pee tam gan viena pati Daugava braueu, lai arl kads laiks butu. Dazkart vi)l)iem pari neko nevareja redzet. AbeJu bernunama nostradaju 22 gadus, bet vlrs saimniedba - 20 gadu. Domajam: kad vil)am pienaks
apaJa darba jubileja, tad iesim no turienes prom.
Kiipec nolemiit piirceltles? Daugavas de). PJavir;as tikpat
ka ar roku aizsniedzamas, bet ne vienmer vareja tik pari upei. Tpasi gruti bija pavasaros un rudel)os. Dazkart smiltis kaisljam, lai uz ledus neslld kajas, un tad s~ersojam aizsaluso upi. Arllidz Selpilij bija jabraue 11 kilometru, un autobusi tur nekurseja. Beidzot izlemam dZlvot eitur, lai var parvietoties vairak pa sa uszemi. Bernunama visi mani meginaja atrunat, un arl pasai bija .lei, jo kolektlvs tur bija labs.
Skriveros mums labi Kiide!lzveleJiitles Sknverus? lepatikas SI vieta, un 1972.
gada pareelamies uz Skrlveriem. Raimonds stradaja lauku darbos, velak ferma. Es stradaju Skrlveru pansionata, bet man sakas vesellbas problemas. Bija pat tik traki, ka grldas lupatu roka nevareju noturet. Paarstejos pie dziednieees, un roka nay vairs sapejusi.
No Oaugovas begiit, bet nekur tiilu no upes nealzgiiliitl
Ta iznaea. Tagad gan es laiva vairs nekaptu. Esam labi iedzlvojusies saja puse. Visur atsaudgi eilveki. Sobrld gan dZlvojam taiak no pagasta centra. Tomer soseja tuvu. Te iegriezas arl autoveikals, un var nopirkt visu nepieeiesamo. Ja vajag ko vairak, dodamies uz eentru.
Mes labprat piedalamies dazadas sapulces, ko riko Nedzirdlgo biedrlba, - braueam uz sapuleem un citiem pasakumiem. Tas ir interesanti. Biedrlba mus arl vienmer apsveie svetkos.
Savu maju sapos skaistu Jusu "Bnvzemnleku.) mii
las Ir pasu celtas?
Ne, mes tas nopirkam. Sakuma Skrlveros dZlvojam dazadas vietas, bet gribejas kaut ko savu.
Pagajusaja gada musu Ipasumu atzina par pagasta sakoptako setu. Daram, ko varam. Ja pasiem sava maja, tad gribas to sakopt un turet kartlba.
Val nov grutl piiletles siidii vecumii?
Visadu vesellbas ~ibeJu jau ir gana. Ar vienu roku vel nay tik slikti, bet otra japietur, lai kaut ko izdarltu. Pildspalva jatur ar abam rokam, bet diegu adata vel varu ievert. Kamer pasi varam par sevi parupeties, nekur nedomajam doties.
Nostiprina laulibu baznica
Ko cltlem piirlem noveletu, 101 ari vil)lem Izdodas nodzivot kopii tlk IlgI?
Velesanos vienam otru saprast, kas arl nozlme - satidbu. Lai arl dZlve nay bijusi rozaina vien, abi laga strldejusies neesam. Tagad tiesam gruti notieet, ka tik ilga kopdzlve iznakusi.
Nozlmlgs brldis mums bija 1989.gada, kad musu laullbai tika dota dieva svetlba. Tas notika Jaunjelgavas baznlea. Uzskatljam, ka tas mums jaizdara. Ta mes satiekam un esam kopa gan dZlve, gan tidba.
Galvena redaktore: IIze Kopmane.
lespiests SIA «Elpa-2»
Ar gaismu da/oties, ta pasam vairosies.
Aristotelis
Materiiili sagatavoti ar ES finansiii/u atba/stu. Par to saturu pifnibii citbifd Latvijas Nedzirdigo savieniba, un tie nekiidii zilJii neatspogu/o ES viedok/i.