2012. GADA FEBRUÂRIS Ludzas novada paðvaldîbas bezmaksas informatîvais izdevums Nr. 2 (28)

Ludzas novada domes 26. jan-vâra sçdç tika apstiprinâts paðval-dîbas budþets 2012. gadam. Finan-ðu un grâmatvedîbas nodaïas va-dîtâjas vietniece Anastasija Òuk-ða informç, ka Ludzas novada pað-valdîbas pamatbudþeta kopçjie ie-òçmumi tiek prognozçti Ls 6 514120 apmçrâ.

Sakarâ ar valsts ekonomisko si-tuâciju valsts negarantç paðvaldî-bâm MK noteikumos noteiktâ ie-dzîvotâju ienâkuma nodokïa prog-nozes neizpildi 2 procentu apmçrâ,tâpçc 2012. gadâ ieòçmumi no ie-dzîvotâju ienâkuma nodokïa prog-nozçti 98% apmçrâ jeb Ls 2 664679. Iedzîvotâju ienâkuma nodok-ïa tekoðâ gada ieòçmumu, salîdzi-not ar 2011. gada faktisko izpildi,

samazinâjums ir 43,8 tûkstoði latu. Paðvaldîbâm arî netiek garantç-

ta 100% apmçrâ dotâcija no finan-ðu izlîdzinâðanas fonda, un dotâci-jas samazinâjums pret iepriekðçjogadu ir 136 tûkstoði latu.

Nekustamâ îpaðuma nodokïa ie-òçmumi prognozçti saskaòâ ar pað-valdîbu finanðu izlîdzinâðanasfonda aprçíinos noteiktajiem (vçr-tçtajiem) ieòçmumiem, kurâ no-dokïa iekasçjamîbas koeficienti ir:nodoklim par zemi, çkâm un bû-vçm – 85% un nodoklim par mâ-jokïiem – 80%.

Paðvaldîbâ ir apstiprinâti sais-toðie noteikumi, kuri nosaka, ka2012. gadâ pçc nekustamâ îpaðu-ma kadastrâlâs vçrtîbas aktualizâ-cijas nekustamâ îpaðuma nodok-

ïa apmçrs, ja nemainâs nekustamâîpaðuma lietoðanas mçríis, atse-viðíi par katru zemes vienîbu ne-drîkst pârsniegt iepriekðçjam tak-sâcijas gadam aprçíinâto nodok-ïa apmçru (neòemot vçrâ atvieg-lojumus) vairâk kâ par 25 procen-tiem un netiek apliktas dzîvojamomâju palîgçkas (izòemot garâþas).

Plânots iekasçt iepriekðçjo ga-du parâdu: nekustamâ îpaðuma no-dokli par zemi 10 tûkstoði latu ap-mçrâ un par çkâm, bûvçm un mâ-jokïiem 2,5 tûkstoði latu. Uz01.01.2012. nekustamâ îpaðuma no-dokïa parâdi sastâdîja 62,4 tûksto-ðus latu, pamatparâda palielinâjums– 0,8 tûkstoðus latu un nokavçju-ma nauda – 18 tûkstoðus latu.

(Turpinâjums 2. lpp.)

Par izmaiòâm grâmatvedîbas unnodokïu normatîvajos aktos

Î áþäæåòå ñàìîóïðàâëåíèÿ

Konkursi novadaiedzîvotâjiem

Ê ñâåäåíèþ âëàäåëüöåâ ñîáàê

Informâcija lauksaimniekiem

Ó÷ðåäèòåëüñòâîïîääåðæêè ïðåäïðèíèìàòåëåéâîçîáíîâèëî ñâîþäåÿòåëüíîñòü

Pasâkumi martâ

Êòî æå îí – ßêîâ Êóëüíåâ?

2.lpp.5.lpp.

4.lpp. 12.lpp.

ñòð.9 ñòð.10

ñòð.11ñòð.10

Labas gribas manifestu ir iespçjams parakstît arî Ludzas novada paðvaldîbâ

13.februârî Rîgas pilî Valsts prezidents Andris Bçrziòð, Dr. theol. JurisRubenis, Saeimas deputâts Ilmârs Latkovskis, kâ arî manifesta atbalstîtâ-ji parakstîja Labas gribas manifestu. Manifestu parakstîjuði Daiga Bçrzi-òa, Varis Brasla, Daina Bruòiniece, Mihails Gruzdovs, Jânis Jubalts, Re-nârs Kaupers, Pçteris Kïava, Marina Kosteòecka, Ilmârs Latkovskis, Mâ-ris Mihelsons, Marija Naumova, Gïebs Panteïejevs, Mâris Saukâns, JânisStradiòð, Ingars Viïums.

14.februârî, pçc atgrieðanâs no viesizrâdçm Vînç, parakstîsies arî ak-tieris Gundars Âboliòð.

Manifesta idejas aizsâkums ir tçzes, kuras Juris Rubenis iesniedza Valstsprezidentam un Saeimas Sabiedrîbas saliedçtîbas komisijai Rîgas pilî2012.gada 7.februârî diskusijas „Garîgâ dimensija un politika" laikâ. Valstsprezidents, konsultçjoties ar tçþu autoru un Saeimas komisijas vadîtâju Il-mâru Latkovski, pieòçma lçmumu uzrunât atseviðíus sabiedrîbâ pazîsta-mus cilvçkus ar aicinâjumu parakstît manifestu. Pçc tâ sâkotnçjâs parak-stîðanas Valsts prezidenta kanceleja organizçs iespçju, lai manifestam va-rçtu pievienoties plaðâka sabiedrîba - ikviens, kas to vçlçsies.

Sâkot no 14.februâra, Valsts prezidenta kancelejâ ir iespçja ikvienamLatvijas iedzîvotâjam parakstîties zem tâ darba dienâs no 9:00 lîdz 17:00.

Labas gribas manifestu ir iespçjams parakstît arî Ludzas novadapaðvaldîbâ un pagastu pârvaldçs to darba laikâ.

Ar Labas gribas manifesta tekstu gan latvieðu, gan krievu valodâ varatiepazîties arî Ludzas novada paðvaldîbas mâjas lapâ www.ludza.lv sada-ïâ „Jaunumi”.

2011. gada jûlijâ izveidotâ Lu-dzas novada paðvaldîbas Nodibi-nâjuma „Ludzas novada mikro-uzòçmçju atbalstam” uzdevumsir sekmçt uzòçmçjdarbîbas attîs-tîbu Ludzas novadâ. Pçrn Nodi-binâjums darbojâs sadarbîbâ arAS „Latvijas Krâjbanka”, betkopð ðî gada februâra parakstîtssadarbîbas lîgums ar AS „Hipo-tçku banka” un citâm juridiskâmpersonâm.

Ja jums ir biznesa ideja parjaunu pakalpojumu sniegðanu,preèu klâsta attîstîbu un daþâdo-ðanu, saglabâjot vai radot jaun-as darba vietas, ar Nodibinâju-ma „Ludzas novada mikrouzòç-mçju atbalstam” palîdzîbu ir ie-spçja saòemt aizdevumu tâs îs-tenoðanai.

Aizdevumu pieðíirs AS „Hipo-tçku banka”. Lai to saòemtu, ne-piecieðams aizpildît un iesniegtNodibinâjuma komisijai biznesaidejas pieteikumu un citus nepie-cieðamos dokumentus (biznesaidejas pieteikuma veidlapa un ie-sniedzamo dokumentu sarakstspieejams paðvaldîbas mâjas lapaswww.ludza.lv sadaïâ „Uzòçmçj-darbîba Ludzâ”).

Aizdevumi pieejami investîci-

jâm un apgrozâmiem lîdzekïiem:l aizdevumu var saòemt latos

ar fiksçto procentu likmi no 5%lîdz 8% vai mainîgo procentu lik-mi no 0% lîdz 3% plus 6 mçn. RI-GIBOR,l aizdevuma termiòð lîdz 5

gadi,l aizdevumu maksimâlâ sum-

ma ir lîdz 10 tûkstoðiem latu,l biznesa projektiem lîdz 5 tûk-

stoðiem latu aizòçmçja lîdzdalî-ba ir 0%, ja projekta kopçjâ sum-ma pârsniedz 5 tûkstoðus latu, aiz-devumu pieðíir 90% apmçrâ noprojekta summas, un 10% lîdzfi-nansç uzòçmçjs,l kâ aizdevuma galvotâji tiek

piesaistîti uzòçmuma îpaðnieki.Mikrouzòçmumiem, kuri izpil-

dîjuði visus mikroaizdevuma lîgu-ma nosacîjumus – realizçjuði biz-nesa projektu, izlietojuði lîdzek-ïus atbilstoði projekta mçríim, kâarî ir izpildîjuði citus mikroaizde-vuma lîguma nosacîjumus, ir pie-ejams grants mikroaizdevumadzçðanai:

Granta summa – 50% no inves-tîcijâm pieðíirtâs mikroaizdevu-ma summas, bet ne vairâk kâ 750latu, ja projekts tiek realizçts Lu-dzas novadâ.

Mikroaizdevumi un granti pa-redzçti mikrouzòçmumiem lîdz 10darbiniekiem, kuru gada neto ap-grozîjums vai ieòçmumi no saim-nieciskâs darbîbas, kâ arî gada bi-lance nepârsniedz 1,4 milj.latu.

Finansiâlajam atbalstam varpieteikties arî biznesa uzsâcçjipirms uzòçmuma izveidoðanas,kuriem jâreìistrçjas kâ saimnie-ciskâs darbîbas veicçjam 2 mç-neðu laikâ pçc Hipotçku bankaslçmuma par aizdevuma pieðíir-ðanu.

Par porgrammas dalîbnie-kiem nevar bût uzòçmumi, ku-riem uz aizdevuma pieðíirðanasbrîdi ir nodokïu un valsts sociâlâsapdroðinâðanas obligâto iemak-su parâdi.

Koordinâtes informâcijas pre-cizçðanai:

Vita Puèka, mob.tâlr. 26510350Edgars Jonikâns, mob.tâlr.

29354620

Ceturtdien, 15. martâ noplkst. 10:00 lîdz 12:00 Ludzasnovada paðvaldîbas çkâ Ludzâ,Raiòa ielâ 16, 3. stâva Mazajâzâlç AS „Hipotçku banka”speciâlisti sniegs konsultâcijasLudzas novada uzòçmçjiem.

Nodibinâjums ”Ludzas novada mikrouzòçmçju atbalstam” atsâcis savu darbîbu

Ludzas novada bâriòtiesa informç, ka ir sa-òemts sûtîjums (apìçrbs un apavi) no dâòudraugiem (Lauvu kluba), tâpçc 2012. gada7.martâ no plkst. 10:00 lîdz 14:00 visi Ludzasnovada aizbildòi, aizgâdòi un invalîdi tiek aici-nâti uz Kinoteâtri „Ludza” (foajç telpas), kurvarçs izvçlçties sev nepiecieðamo. Lîdzi òemietmaisiòus!

Ludzas novada Sociâlais dienests 2012. ga-da 9. martâ no plkst. 10:00 lîdz 14.00 aicinaLudzas novada maznodroðinâtâs personas uzLudzas kinoteâtra telpâm uz humânâs palî-dzîbas (apìçrbs) saòemðanu.

Ludzas novada paðvaldîbas mâjas lapâwww.ludza.lv tagad ir pieejama iknedçïas„Lauku e-Lapa”. Tajâ tiek atspoguïotas ak-tuâlâkâs lietas, kas varçtu interesçt lauksaim-niekus. Ðîs ziòas ir pavisam îsas (skaidroju-mi un analîtiski raksti tiek publicçti ikmçne-ða „Lauku Lapâ").

„Lauku e-Lapu” varat lasît, uzspieþot uz lo-gotipa, kas atrodas mâjas lapas labajâ pusç.

LLLLuuuuddddzzzzaaaassss nnnnoooovvvvaaaaddddaaaa ppppaaaaððððvvvvaaaallllddddîîîîbbbbaaaassss bbbbuuuuddddþþþþeeeettttssss 2222000011112222.... ggggaaaaddddaaaammmm

Ludzas novada paðvaldîbas Finanðu un grâmatvedîbas nodaïasvadîtâja Lîga Meþule (no labâs) un nodaïas vadîtâjas vietniece

budþeta jautâjumos Anastasija Òukða ziòo deputâtiempar paðvaldîbas budþetu 2012. gadam

Ludzas novada jaunieði çno uzòçmçjus

15. februârî visâ Latvijâ norisinâjâs Junior Achievement - YoungEnterprise Latvija un Swedbank rîkotâ Çnu diena, kurâ piedalîjâs arîvairâk nekâ 100 Ludzas novada jaunieði.

(Turpinâjums 4. lpp.)

Uzòçmçja Marija Gorbunova stâsta jaunieðiem Uzòçmçja Marija Gorbunova stâsta jaunieðiem par restoratoru darbupar restoratoru darbu

2012. gada februâris Nr. 2 (28) Ludzas Novada VçstisAktuâli

Turpinâjums no 1. lpp.

Ieòçmumi no azartspçïu nodokïa prognozçti 28,5 tûk-stoði latu, t.i. iepriekðçjâ gada faktiskâs izpildes apmçrâ.

Ieòçmumi no budþeta iestâþu sniegtajiem maksas pakal-pojumiem prognozçti ar kopçjo palielinâjumu 16,9 tûksto-ði latu. Palielinâjums plânots sakarâ ar çdinâðanas pakal-pojumu sniegðanu Ludzas pilsçtas ìimnâzijâ, piesardzîgiplânoti ieòçmumi no telpu nomas.

* Pamatbudþeta ieòçmumos ir iekïautas mçrídotâcijaspaðvaldîbu pamata, vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas, daïçjas in-tereðu izglîtîbas, 5-gadîgo un 6-gadîgo bçrnu apmâcîbas iz-glîtîbas programmu pedagoìisko darbinieku darba samak-sai un valsts sociâlâs apdroðinâðanas obligâtajâm iemak-sâm un speciâlâs pirmsskolas izglîtîbas iestâdes „Rûíîtis”finansçðanai laika periodam no 1. janvâra lîdz 31. augus-tam.

Speciâlajai pirmsskolas izglîtîbas iestâdei „Rûíîtis” val-sts mçrídotâcija 2012. gada 8 mçneðiem, salîdzinot ar 2011.gada attiecîgo periodu, samazinâta par 32 080 latiem, t.sk.lîdzekïi pedagogu darba samaksai – par Ls 1 648, uzturç-ðanas izdevumiem – par Ls 30 432.

Uz 2012. gada 1 .janvâri izveidojies pamatbudþeta lî-dzekïu atlikums Ls 382 073 apmçrâ, kurð tiek sadalîts ðâ-di: lîdzekïi projektu îstenoðanai – Ls 193 124 un Ls 188949 – paðvaldîbas izdevumu segðanai.

Anastasija Òukða paziòoja, ka Ludzas novada paðval-dîbas 2011. gada faktiskie izdevumi ir bijuði Ls 10 427 709apmçrâ, savukârt ðogad pamatbudþeta kopçjie izdevumi prog-nozçti Ls 6 671 307.

Lai izslçgtu situâciju, kad profesijâm ar daþâdu atbildî-bas pakâpi darba samaksa bija noteikta minimâlâs algas ap-mçrâ, ar 2012. gada 1. janvâri iestâdçs strâdâjoðiem dar-biniekiem darba alga tika paaugstinâta vidçji no 8 lîdz 13procentiem. 2012. gadâ no paðvaldîbas lîdzekïiem finan-

sçto pedagogu un no valsts mçrídotâcijas finansçto mâk-slas, mûzikas, sporta un intereðu izglîtîbas programmu pe-dagogu mçneða darba algas likmes paaugstinâtas par Ls 20.

Tiek prognozçts mçrídotâcijas samazinâjums pedago-ìisko darbinieku atalgojumam:

-Mûzikas pamatskolai par Ls 3 455,-Mâkslas skolai par Ls 7 450,-Sporta skolai par Ls 1 790,

bet tiek pieðíirti lîdzekïi no paðvaldîbas:-Mûzikas pamatskolai – Ls 19 714,

-Mâkslas skolai – Ls 18 937,-Sporta skolai – Ls 15 284,

-Bçrnu un jaunieðu centram – Ls 5 623.Iestâþu kârtçjo izdevumu finansçðana nodroðinâta iepriek-

ðçjâ gada lîmenî, nodroðinot pieaugumu izdevumiem elek-troenerìijai un produktu sadârdzinâjumam.

Lai varçtu nodroðinât pamatbudþeta izdevumu finansç-ðanu 2012. gadâ, Paðvaldîbas aizòçmumu un galvojumu kon-troles un pârraudzîbas padomç iesniegts novada paðvaldî-bas iesniegumu par seðu aizdevumu pamatsummu 2012.gadâ kopsummâ par Ls 230 964 atlikðanu uz atlikuðajiemsamaksas termiòiem. Rezultâtâ 2012. gadâ aizòçmumu unlîzingu pamatsummu atmaksai paðvaldîba prognozç izlie-tot Ls 226 760 un procentu nomaksai Ls 371 750. Veicotaizòçmumu pârstrukturizâciju, kredîtsaistîbas sastâdîs 11,85% no 2012. gada prognozçtajiem ieòçmumiem (bez mçr-ídotâcijâm).

Lai nodroðinâtu priekðfinansçjumu un lîdzfinansçjumuprojektu îstenoðanai tiks novirzîti paðvaldîbas lîdzekïi 122,5tûkstoði latu kopsummâ un papildus bûs nepiecieðams aiz-òemties lîdzekïus no Valsts kases ðâdiem projektiem:

- Ceïu un ielu rekonstrukcija Briìu pagastâ - 100 tûk-stoði latu,

- Ûdenssaimniecîbas attîstîba Nirzas pagastâ – 196 tûk-stoði latu,

- Tâlavijas ielas posma Ludzâ rekonstrukcijai – 296 tûk-stoði latu,

- Latgales ielas rekonstrukcijai posmâ no Stacijas ielaslîdz Krâslavas ielai – 508 580 latus.

Paðvaldîbas pamatbudþeta lîdzekïi 219,5 tûkstoði latukopsummâ tiks izlietoti tekoðajiem un kapitâlajiem remont-iem, rekonstrukcijai: t.sk.

Baznîcas ielas Ludzâ rekonstrukcijai – Ls 50 tûkstoðilatu,

Ludzas 2. vidusskolas internâta un siltumtrases remont-am – 52 tûkstoði latu,

Ielu apgaismojuma rekonstrukcijai Ludzâ – 12 tûksto-ði latu,

Lietus ûdeòu novadîðanas sistçmas ierîkoðanai Liepâ-jas ielâ Ludzâ – 8 tûkstoði latu,

Lietus ûdeòu novadîðanas sistçmas ierîkoðanai Isnaudaspagastâ – 6,2 tûkstoði latu,

Istras Tautas nama remontam – 5 tûkstoði latu,Nirzas pamatskolas telpu remontam – 10,4 tûkstoði latu,Pildas Pirmsskolas izglîtîbas iestâdes telpu remontam

– 5,5 tûkstoði latu,Pildas pamatskolas telpu remontam – 5 tûkstoði latu u.c.Novada administrâcijas un pagasta pârvalþu uzturçða-

nai paredzçti lîdzekïi Ls 848 360 jeb Ls 55 uz vienu iedzî-votâju (iedzîvotâju skaits 15 456), t.sk. tekoðie uzturçða-nas izdevumi Ls 49 un kapitâlie izdevumi Ls 6 uz vienuiedzîvotâju.

2012. gadâ tiek plânota pagastu komunâlo saimniecîbusniegto ûdensapgâdes un kanalizâcijas pakalpojumu tari-fu pârskatîðana.

Lielâkie izdevumi paredzçti izglîtîbas nodroðinâðanai Ls3 021 568.

Paðreizçjâ valsts krîzes situâcijâ svarîga paðvaldîbas bu-dþeta sadaïa ir sociâlâ nodroðinâðana. Sociâlâs aprûpes ie-stâþu, bâriòtiesas, sociâlâ dienesta uzturçðanai plânoti lî-dzekïi Ls 555 175, ES lîdzekïi atbalstam bezdarba gadîju-mâ Ls 193 000 un paðvaldîbas palîdzîba daþâda veida so-ciâlo pabalstu sniegðanai Ls 348 690, t.sk. iekïauts no Lab-klâjîbas ministrijas garantçtâ minimâlâ ienâkuma un dzî-vokïa pabalsta nodroðinâjums Ls 100 000.

Ludzas novada paðvaldîbas speciâlâ budþeta kopç-jie ieòçmumi prognozçti Ls 195 083 un kopçjie izde-vumi – Ls 303 906.

Uzkrâtie lîdzekïi no privatizâcijas Ls 19 647 apmçrâ tiksizlietoti dzîvojamo mâju jumtu remontam kâ paðvaldîbaslîdzfinansçjums par paðvaldîbas îpaðuma daïu.

Autoceïu fonda mçrídotâcija 2012. gadâ, salîdzinot ar2011. gadu, samazinâta par 84,5 tûkstoðiem latu, un lîdzek-ïu atlikums uz 01.01.2012., salîdzinot ar 01.01.2011., sa-mazinâjies par 69,3 tûkstoðiem latu.

Prognozçtie dabas resursu nodokïa ieòçmumi un ðo ie-òçmumu uzkrâjums iepriekðçjos gados kopsummâ Ls 53561 tiks izmantots dabas aizsardzîbai (Isnaudas un Òuk-ðu pagastu attîrîðanas iekârtu renovâcijai, kaitîgo vielu uti-lizâcijai un novada teritoriju sakopðanas talkâm).

2

Suòu îpaðnieku ievçrîbaiVai esat kâdreiz pilsçtâ sastapuðies aci pret aci ar sve-

ðu suni, kurð pats ar saviem spçkiem vai saimnieka at-ïauju devies „brîvsolî”? Arî autovadîtâjiem ir gadîjies pie-dzîvot tâdus apstâkïus, kad suns vai suòu bars izskrienuz ielas braucamâs daïas. Tâpat arî no tiem suòu saim-niekiem, kuri ved savus mîluïus pastaigâ pavadâ, gadî-jies dzirdçt par situâcijâm, kad uz ielas pavadâ esoðajamsunim klât pienâk sveði, brîvi klîstoði sugas brâïi. Suòa,tâpat kâ jebkura cita dzîvnieka uzvedîba nav paredza-ma. Pat tad, ja saimniekam ðíiet, ka viòa mîlulis ir patsdraudzîgâkais un labsirdîgâkais, tas neizslçdz situâciju,ka kâdâ brîdî ðis mîlulis spçj apdraudçt savus sugas brâ-ïus vai cilvçku.

Ludzas novada paðvaldîba lûdz suòu îpaðniekus ne-atstât savus mîluïus bez uzraudzîbas un îpaði pieskatît tosziemas – pavasara mçneðos.

Saskaòâ ar „Dzîvnieku aizsardzîbas likuma” 8. Pan-ta 1. daïu bez pajumtes un îpaðnieka aprûpes vai uz-raudzîbas palicis dzîvnieks (izòemot savvaïas dzîvnie-ku) uzskatâms par klaiòojoðu dzîvnieku. Par klaiòo-joðu dzîvnieku nav uzskatâms sterilizçts kaíis, kas uz-turas pilsçtâ vai lauku apdzîvotâ vietâ dzîvojamo mâ-ju tuvumâ.

Klaiòojoði suòi tiks izíerti, to îpaðnieki tiks sauktipie administratîvâs atbildîbas.

Mâjâ Latgales ielâ 28a, Ludzâ ir 24 dzîvokïi, no tiem 19ir privatizçti, 5 pieder Ludzas novada paðvaldîbai. Mâjasiedzîvotâju sapulcç 15. februârî tika apspriests piedâvâjumsno Rçzeknes firmas SAR Projekti pâròemt mâjas apsaim-niekoðanu. Paðvaldîbu sanâksmç pârstâvçja novada domespriekðsçdçtâja Alîna Gendele un nekustamâ îpaðuma eko-nomiste Aina Poikâne.

SAR Projekti vadîtâjs Arvîds Zeltiòð pastâstîja par uz-òçmuma pieredzi mâju apsaimniekoðanâ un izklâstîja sa-vu redzçjumu par ðî pakalpojuma sniegðanu Ludzâ. Rçzek-nç SAR Projekti pârvaldîjumâ ir 5 mâjas. Ðis nelielais ap-saimniekojamo namu skaits uztrauc Ludzas novada paðval-dîbas vadîbu.

A. Zeltiòð solîja visas mâjas apsaimniekoðanas darbîbassaskaòot ar tâs iemîtnieku vçlmçm. Maksa par mâjas ap-saimniekoðanu noteikta 0,15 Ls par 1 m2 mçnesî. Par ðo mak-su tikðot nodroðinâta avârijas dienesta darbîba, apmaksâtssçtnieka darbs un segti administratîvie izdevumi. Kâdâs at-tiecîbâs ðî maksa tiks sadalîta un kâ nodroðinâta avârijas die-nesta darbîba, netika skaidrots. Mâjas uzkrâjuma fondam

arî tiks iekasçti 0,15 Ls par 1 m2 mçnesî. Ludzas novadadomes priekðsçdçtâja A. Gendele izteica paðvaldîbas vadî-bas vçlmi, lai SAR Projekti nama Latgales ielâ 28a, Ludzâapsaimniekoðanas darbu veikðanai algotu vietçjos speciâlis-tus – Ludzas novada iedzîvotâjus.

Joprojâm paliek virkne neskaidru jautâjumu. Daudzdzî-vokïu namos ar kopçjiem ûdens un siltummezgla skaitîtâ-jiem, kâda ir arî mâja Latgales ielâ 28a, vienmçr rodas star-pîba starp dzîvokïos uzstâdîto skaitîtâju râdîtâjiem un ko-pçjo patçrçto ûdens un siltuma daudzumu. SAR Projekti va-dîtâjs apliecinâja, ka raduðos zudumu izmaksas uzskaitîs uzkatru mâjas iedzîvotâju.

Pieòemot lçmumu par mâjas pârraudzîbas nodoðanu Rç-zeknes firmai, paðvaldîbas pârstâvji savu viedokli neuzspie-da, deva iespçju privatizçto dzîvokïu îpaðniekiem paðiemlemt – par vai pret. Sapulcç piedalîjâs lielâkâ dzîvokïu îpað-nieku daïa un vairâkums nobalsoja par mâjas nodoðanu ap-saimniekoðanâ uzòçmumam SAR Projekti.

Priekðâ vçl lîguma parakstîðana starp firmu un dzîvokïu îpað-niekiem, mâjas nodoðanas apsaimniekoðanâ process.

Ludzas daudzdzîvokïu mâju apsaimniekos rçzeknieði

2012. gada februâris Nr. 2 (28) Ludzas Novada Vçstis

3

2011. gada nogalç tika pieòemti gro-zîjumi grâmatvedîbas un nodokïu nor-matîvajos aktos, kas ietekmç grâmatve-dîbas uzskaiti un nodokïu piemçroðanu2012. gadâ.

Vairâki bûtiski grozîjumi tika pieòem-ti attiecîbâ uz iedzîvotâju ienâkuma no-dokli. Sâkot ar 2012. gadu ir mainîts ga-da ienâkumu deklarâcijas iesniegðanas ter-miòð. Valsts ieòçmumu dienestâ gada ie-nâkuma deklarâcijas par 2011. gadu va-rçs iesniegt no 1. marta lîdz 1. jûnijam.

Valsts ieòçmumu dienests nodroði-na, ka elektroniskâs deklarçðanas sistç-mâ nodokïu maksâtâjam ir pieejama se-kojoða deklarâcijas aizpildîðanai nepie-cieðamâ informâcija:l dati par ienâkuma izmaksâtâju un

ienâkuma saòçmçju;l ienâkuma veids, ienâkuma gûða-

nas periods, izmaksas datums;l bruto ieòçmumi, neapliekamie ie-

nâkumi, darba devçja piemçrotais ne-apliekamais minimums, atvieglojumi unattaisnotie izdevumi;l ienâkums, no kura aprçíinâts no-

doklis, ieturçtais nodoklis;l veiktâs iemaksas privâtajos pensi-

ju fondos, veiktie apdroðinâðanas prç-miju maksâjumi.

Tie nodokïu maksâtâji, kuri neizman-to elektronisko deklarçðanas sistçmu, sâ-kot ar 1.martu minçto informâciju varpieprasît Valsts ieòçmumu dienestâ.

Fiziskajâm personâm, kuras plânopârdot lauksaimniecîbâ izmantojamozemi, jâpievçrð uzmanîba likumâ „Pariedzîvotâju ienâkuma nodokli” noteik-tajiem kritçrijiem, kuriem izpildoties, ie-nâkums no lauksaimniecîbâ izmantoja-mâs zemes pârdoðanas netiek aplikts ariedzîvotâju ienâkuma nodokli. Nosacî-jumi ir sekojoði:

1) lauksaimniecîbas zemes pircçjs irpersona, kura Uzòçmumu reìistrâ reìis-trçta kâ komercsabiedrîba, individuâlaiskomersants, zemnieku saimniecîba vaiValsts ieòçmumu dienestâ — kâ saim-nieciskâs darbîbas veicçjs un vismaz vie-nâ taksâcijas periodâ no pçdçjiem trimpirmstaksâcijas periodiem vairâk nekâpusi no saimnieciskâs darbîbas ieòçmu-miem veido ieòçmumi no lauksaimnie-ciskâs darbîbas, vai arî ðî persona noEiropas Lauksaimniecîbas virzîbas ungarantiju fonda saòem atbalstu kâ jaun-ais lauksaimnieks;

2) lauksaimniecîbas zemes pârdevçjsatbilst vienam no ðâdiem kritçrijiem:

a) ir persona, kura veic lauksaimnie-cisko darbîbu un vismaz vienâ taksâci-jas periodâ no pçdçjiem trim pirmstak-sâcijas periodiem vairâk nekâ pusi nosaimnieciskâs darbîbas ieòçmumiem vei-do ieòçmumi no lauksaimnieciskâs dar-bîbas vai arî ðî persona no Eiropas Lauk-saimniecîbas virzîbas un garantijufonda saòem atbalstu kâ jaunais lauk-saimnieks;

b) ir persona, kura pirms lauksaim-nieciskâs darbîbas pârtraukðanas, sasnie-dzot pensionçðanâs vecumu, nodarbo-jusies ar lauksaimniecisko darbîbu unpirms pensionçðanâs vismaz vienâ tak-sâcijas periodâ no pçdçjiem trim pirm-staksâcijas periodiem vairâk nekâ pusino saimnieciskâs darbîbas ieòçmumiemveido ieòçmumi no lauksaimnieciskâsdarbîbas vai arî ðî persona no EiropasLauksaimniecîbas virzîbas un garanti-ju fonda saòem atbalstu kâ jaunais lauk-saimnieks;

c) ir persona, kurai kâ bijuðajam ze-mes îpaðniekam vai viòa mantiniekamsaskaòâ ar likumu „Par zemes privati-zâciju lauku apvidos” atjaunotas îpaðu-ma tiesîbas uz zemi, kas pçc tâs lieto-ðanas mçría ir lauksaimniecîbas zeme,

d) ir persona, kura nekustamo îpaðu-

mu, kas pçc lietoðanas mçría ir lauk-saimniecîbas zeme, saòçmusi mantoju-mâ no ðâ punkta “a”, “b” vai “c” apakð-punktâ minçtajâm personâm,

e) ir persona, kura nekustamo îpaðu-mu, kas pçc lietoðanas mçría ir lauksaim-niecîbas zeme, saòçmusi uz dâvinâjumalîguma pamata no ðâ punkta “a”, “b”, “c”vai “d” apakðpunktâ minçtâs fiziskâs per-sonas, kuru ar dâvinâjuma saòçmçju sais-ta laulîba vai radniecîba lîdz treðajai pa-kâpei Civillikuma izpratnç.

Ja lauksaimniecîbas zemes pârdevçjsvai pircçjs neatbilst likumâ noteikta-jiem kritçrijiem, ienâkumam tiek pie-mçrota 15 % iedzîvotâju ienâkuma no-dokïa likme.

No 01.01.2012. metâllûþòu atsavinâ-ðanas ienâkumiem, ja tos saòem fizis-kâ persona, tiek piemçrota 10% iedzî-votâju ienâkuma nodokïa likme. Nodok-li no ienâkumiem ietur ienâkuma izmak-sâtâjs ienâkumu izmaksas brîdî.

Ir samazinâta nodokïa likme ienâku-miem, kas gûti, iznomâjot kustamu vainekustamu mantu (arî zemes noma),turpmâk ðiem ienâkumiem piemçro 10% likmi, (2011. gadâ likme bija 25 %).10% likme ir piemçrojama gadîjumos,kad zemes iznomâtâjs neveic saimnie-cisko darbîbu.

Likuma „Par iedzîvotâju ienâkumanodokli” 11.pants ir papildinâts ar 17.daïu, kas nosaka, ka:

„Maksâtâji, kuri kârto grâmatvedîbasuzskaiti vienkârðâ ieraksta sistçmâ un irsaòçmuði valsts atbalsta vai Eiropas Sa-vienîbas atbalsta lauksaimniecîbai un lau-ku attîstîbai maksâjumu avansus, kas at-bilstoði atbalsta nosacîjumiem pieðíirti,lai kompensçtu izdevumus, kuri maksâ-tâjam faktiski radîsies ðo maksâjumu ad-ministrçðanai un izmaksai saimnieciska-jâ gadâ, kas sâkas taksâcijas gada 1.jûli-jâ un beidzas pçctaksâcijas gada 30.jûni-jâ, ðîs summas ir tiesîgi iekïaut pçctak-sâcijas gada saimnieciskâs darbîbas ie-òçmumos.”

Tas nozîmç, ka minçtie nodokïu mak-sâtâji ES atbalsta maksâjumus lauksaim-niecîbai un lauku attîstîbai, kas izmak-sâti 2011.gadâ, bet paredzçti periodamno 01.07.2011. lîdz 30.06.2012., ir tie-sîgi iekïaut 2012. gada ienâkumu dek-larâcijâ. Taèu atbalsta maksâjumu pâr-celðanas lietderîbu uz 2012. taksâcijasgadu bûtu rûpîgi jâapsver un katram jâ-izvçrtç individuâli.

Aktuâls jautâjums IU, ZS un ZvS, kasir uzòçmuma ienâkuma maksâtâji, ir di-videndçm pielîdzinâmie ienâkumi - per-sonîgajâm vajadzîbâm izòemtie lîdzek-ïi, kas sâkot ar 2012. gadu tiks apliktiar iedzîvotâju ienâkumu nodokli 10 %apmçrâ. Likums „ Par iedzîvotâju ienâ-kuma nodokli” paredz, ka, veicot 2011.gada peïòas sadali, personîgajâm vaja-dzîbâm izòemtie lîdzekïi netiks aplik-ti ar iedzîvotâju ienâkuma nodokli, sa-vukârt, ja 2013. gadâ personîgajâm va-jadzîbâm tiks izòemta 2012. gada peï-òa, izòemtie lîdzekïi tiks pielîdzinâti di-videndçm un tiks piemçrota 10% iedzî-votâju ienâkuma nodokïa likme.

Salîdzinot ar 2011. gadu, 2012. ga-dâ ir mainîjusies VSAOI likme paðno-darbinâtajam no 31,52% uz 32,46%.Lîdz ar to VSAOI no minimâlâ iemak-su objekta 200 LVL paðnodarbinâtajam2012. gadâ ir 64,92 LVL mçnesî (2011.gadâ – 63,04 LVL mçnesî).

Neskaidrîbu gadîjumâ aicinâm griez-ties Ludzas konsultâciju birojâ Raiòa ie-lâ 16, 2. stâvâ 23. kab..

Karîna Koroïonoka,SIA „LLKC” Ludzas

konsultâciju birojavecâkâ speciâliste

grâmatvedîbâ

Kâ liecina statistikas dati, 2011. gadâ Ludzasnovadâ reìistrçti 80 jaundzimuðie. Salîdzinotar 2010. gadu (83), tas ir par 3 bçrniem ma-zâk. No 80 jaundzimuðajiem 45 ir zçni un 35meitenes. 39 novada ìimenes sagaidîjuðas pirm-dzimto, 25 – otro, 11 – treðo, 5 – ceturto un vai-râk bçrnu.

Reìistrçti 258 miruðie. Salîdzinâjumâ ar2010. gadu (301), pçrn reìistrçtais miruðo per-sonu skaits ir samazinâjies par 43 cilvçkiem.

Pçc vecuma iedalîjuma miruði : 6 bçrni ve-cumâ lîdz 5 gadiem, viena 16-gadîga persona,5 vecumâ no 18 lîdz 30 gadiem, vecumâ no 31lîdz 50 g. – 20, vecumâ no 50 lîdz 60 g. – 42,vecumâ no 60 lîdz 70 g. – 43, vecumâ no 70lîdz 80g. – 68, vecumâ no 80 lîdz 90 g. – 59,vecâki par 90 gadiem – 14 cilvçki.

Atseviðíi jâatzîmç, ka vecuma posmâ no 55lîdz 65 gadiem (kâdreizçjais un plânojamais pen-sijas vecums) 2011. gadâ reìistrçtas 58 miruðâs per-sonas, t.i. katrs piektais miruðais jeb 22,5%.

2011. gadâ noslçgtas 76 laulîbas, kas ir par12 laulîbâm vairâk nekâ 2010.gadâ (64). 51 pâr-im tâs bija pirmâs laulîbas abiem, 14 pârim– vie-nam no laulâtajiem pirmâs, otram atkârtotas lau-lîbas, 11 pâriem – abâm personâm atkârtotas lau-lîbas.

Statistiskâ informâcija ir pârskats par Lu-dzas novada Dzimtsarakstu nodaïâ reìistrçta-jiem civilstâvokïa aktiem 2011.gadâ, taèu tâ ne-atspoguïo reâlo demogrâfisko situâciju nova-

dâ, jo Civilstâvokïa aktu likums nosaka, ka ve-câki bçrniòu var reìistrçt vai nu pçc bçrna dzim-ðanas vietas (piem., Rçzeknç, Balvos, Preiïos,kur atrodas dzemdîbu nodaïas) vai pçc vecâ-ku deklarçtâs dzîvesvietas. Lîdzîga situâcija irarî ar miruðiem cilvçkiem – par mirðanas fak-tu var paziòot tai dzimtsarakstu nodaïai, ku-ras darbîbas teritorijâ persona mirusi (piem., Rç-zeknç, ja mirusi Rçzeknes slimnîcâ) vai kur irbijusi tâs pçdçjâ dzîvesvieta.

2011. gadâ pabeigta no pagastiem saòemtodzimðanas reìistru (1994. – 2009.) un uzsâk-ta laulîbas reìistru datorizçta ievade, izveidotspagastu dzimtsarakstu nodaïâs sastâdîto mirða-nas reìistru ierakstu kopçjais alfabçts par 1994.– 2009. g.. Turpinâs darbs pie datorizçta alfa-bçta izveides reìistru ierakstiem, kas sastâdî-ti lîdz 1945. gadam.

2012. gadâ paredzçtas izmaiòas dzimtsarak-stu nodaïu darbîbu nosakoðajâ Civillikumâ ungaidâms jauns Civilstâvokïa aktu likums un MKnoteikumi, kas ietekmçs nodaïu darbu, jo, sakarâvienotâs Civilstâvokïa aku reìistrâcijas sistç-mas (CARIS) ievieðanu, paredzams, ka civil-stâvokïa aktu reìistrâcija vairs netiks saistîta arpersonas deklarçto dzîves vietu – t.i., ne tikailaulîbu, bet arî dzimðanu un mirðanu varçs re-ìistrçt tur, kur ir çrtâk.

Aija Andersone,Ludzas novada paðvaldîbas Dzimtsarak-

stu nodaïas vadîtâja

Aktuâli

Bûtiskâkâs izmaiòas grâmatvedîbasun nodokïu normatîvajos aktos

2012. gadâ

Dzimtsarakstu nodaïas informâcija par reìistrçtajiem civilstâvokïa aktiem

2011. gadâ

22. februârî Krievijas Fede-râcijas ìenerâlkonsuls Daugav-pilî Oïegs Ribakovs iepazîðanâsvizîtç apmeklçja Ludzas novadu.

Tiekoties ar Ludzas nova-da domes deputâtiem, ìenerâl-konsuls pastâstîja par savâmdarba gaitâm, plâniem un cen-tieniem. O. Ribakovs pauda pâr-liecîbu, ka kaimiòattiecîbâm jâ-bût draudzîgâm un robeþâm –atvçrtâm. Ìenerâlkonsuls atzi-nâs, ka Latvijâ viòð jûtas ïotikomfortabli it îpaði tâdçï, ka cil-vçki Latgalç ir labestîgi.

KF ìenerâlkonsuls tikâs arîar Ludzas novada iedzîvotâjiem,atbildçja uz daudziem jautâjumiem. Vislielâkâinterese bija par robeþas ðíçrsoðanu un pieda-lîðanos Krievijas prezidenta vçlçðanâs Latvijasteritorijâ.

Augstais viesis apmeklçja Ludzas slim-nîcu un sporta halli. Atzîmçjot, ka Ludzasnovads ir îpaðs un uzmanîbas cienîgs, O. Ri-bakovs apsolîja vasarâ atbraukt uz Ludzu vçl-reiz.

Ludzas novadu apmeklçja Krievijas ìenerâlkonsuls

(Sâkums 1. lpp.)

Ludzas novadajaunieði

çno uzòçmçjusJau tradicionâli skolçni çnoja Ludzas nova-

da paðvaldîbas vadîtâjus un speciâlistus, lai iz-prastu paðvaldîbâ strâdâjoðo darbinieku profe-siju specifiku un darba pienâkumus. Çnotâjusinteresçja arî paðvaldîbas iestâþu darbs. Speci-âlajâ pirmsskolas izglîtîbas iestâdç „Rûíîtis”jaunieði iepazinâs ar logopçda un psihologa dar-bu. Pildas pamatskolas jaunieði guva priekð-statu par SIA „Ludzas apsaimniekotâjs” darbî-bu. 35 çnotâji devâs uz SIA„Ludzas rajona slim-nîca”, kur vçroja mediíu darbu. Liela interesebija arî par policijas, prokuratûras un tiesas dar-binieku veicamajiem pienâkumiem.

Ðogad çnotâjiem bija dota ekskluzîvi lielis-ka iespçja iepazît uzòçmçju ikdienas gaitas unvçrot viòu vadîto firmu darbu. Visvairâk jaun-ieðu (10!) vçlçjâs doties uz SIA „Saule 5” ie-pazît çdinâðanas pakalpojumu sniegðanas unviesnîcu biznesu. Uzòçmçja Marija Gorbuno-va izrâdîja savâm çnâm viesnîcas „Ludza” unrestorâna telpas, pastâstîja par sniegtajiem pa-

kalpojumiem, darbinieku pienâkumiem, ïâva pa-darboties arî praktiski.

Skolçni guva priekðstatu par tûrisma sfçru „Lu-dzas tûrisma aìentûrâ”, iepazinâs ar SIA „Agro-íîmija” darbîbas virzieniem un firmas vadîbas îpat-nîbâm, autoservisa darba organizâciju un sniegta-jiem pakalpojumiem SIA„Elmarkets”, apguva vai-râkus floristikas noslçpumus ziedu veikalâ „Ma-dam Nataïi”, vçroja farmaceitu darbu aptiekâ „Cer-trârija”.

Uzòçmçjs un novada domes deputâts Jev-geòijs Lukaðenoks savâm çnâm stâstîja par jaun-as uzòçmçjdarbîbas uzsâkðanu – sapropeïa ie-gûðanu, tâ unikâlajâm îpaðîbâm un pielietoða-nas iespçjâm. Ludzas novada domes Uzòçmç-ju konsultatîvâs padomes priekðsçdçtâjs JânisRomancâns stâstîja par kravu tranzîta organi-zçðanu. Individuâlais komersants Stass Astaðevsdemonstrçja jaunieðiem apdares materiâlu ra-þoðanu.

Divâm jaunietçm interesants ðíita arî kores-pondentu darbu. Viòas çnoja laikraksta „LudzasZeme” þurnâlisti Vandu Þulinu.

Çnu dienâ gûtâ informâcija un pieredze nâ-kotnç skolçniem noteikti ïaus izvçlçties sev tî-kamâko un interesantâko amatu. Iespçjams, kadaudzi no viòiem kïûs par veiksmîgiem biznes-meòiem un attîstîs uzòçmçjdarbîbas vididzimtajâ novadâ.

4

2012. gada februâris Nr. 2 (28)) Ludzas Novada Vçstis

sociâlais dienests informç lauksaimniekiem

Aktuâli

Aprûpe mâjâs ir sociâlais pakal-pojums, kas tiek veikts klientu dzî-vesvietâ. Aprûpe mâjâs par paðval-dîbas lîdzekïiem tiek nodroðinâta 76Ludzas novada pensionâriem un in-valîdiem, kuri paði nespçj sevi ap-rûpçt un kuriem nav likumîgo ap-gâdnieku, kas spçtu par viòiem pa-rûpçties vai arî apgâdnieki nav spç-jîgi nodroðinât aprûpi (paði ir inva-lîdi, atzîti par trûcîgiem).

Aprûpi mâjâs Ludzas novadâveic 41 aprûpçtâjs, kuri atbilstoði no-

teiktajam aprûpes lîmenim sniedzklientam nepiecieðamo palîdzîbu.

Lai klienti saòemtu kvalitatîvuaprûpes mâjâs pakalpojumu, ap-rûpçtâjiem katru gadu tiek rîko-tas profesionâlâs pilnveides apmâ-cîbas. Arî ðogad 3. februârî Lu-dzas novada Sociâlais dienests rî-koja aprûpçtâjiem 8 stundu semi-nâru „Aprûpes mâjâs procesa orga-nizçðana”, kurus vadîja Neformâ-lâs izglîtîbas iestâdes Mâcîbu cen-tra „Maximus” pasniedzçji.

Seminâra laikâ tika apgûtas ðâ-das tçmas: aprûpes mâjâs doku-mentâcija, aprûpçtâja pienâkumi,aprûpes mâjâs procesa posmi.Lîdzâs kvalitatîvas aprûpes pa-matiemaòu apguvei, kas veido-ja mâcîbu seminâra galveno da-ïu un atbilst aprûpçtâja profesi-jas standarta prasîbâm, îpaða vç-rîba kursos tika pievçrsta tâdiemaspektiem kâ saskarsmei ar sli-mu un vecu cilvçku, lai novçr-stu konfliktsituâcijas un stresu.

Ludzas novada paðvaldîbas sociâlâs palîdzîbas pa-balstiem 2011. gadâ kopsummâ tika izlietoti lîdzek-ïi Ls 333 419 apmçrâ, no tiem: l Garantçtais minimâlais ienâkuma (GMI) pa-

balsts pieðíirts 1 121 personâm/517 ìimençm, iz-lietoti 196 027 lati;lDzîvokïa pabalsts pieðíirts 1 811 personâm, iz-

lietoti 36 510 lati;l Pârçjiem paðvaldîbas sociâlâs palîdzîbas pabal-

stiem 100 882 lati no tiem: - Sociâlâm garantijâm bâreòiem un bez vecâku gâ-

dîbas palikuðajiem bçrniem un audþuìimençm (41personai) izlietoti 23 291 lati (tai skaitâ: pabalstsaizbildòiem – 3 050 lati (61 personai)).

- Ârkârtas situâcijas pabalsts tika pieðíirts 54 per-sonâm, kad neparedzçtu apstâkïu dçï netiek apmie-rinâtas pamatvajadzîbas un 31 personai apbedîðanaspabalsts, izlietoti 6 664 lati;

- Trûcîgo ìimeòu bçrnu çdinâðanai skolâs un pirms-skolas izglîtîbas iestâdçs 41 629 lati (541 personai);

- Skolas piederumu un mâcîbu grâmatu iegâdeipabalsts pieðíirts 157 ìimençm Ls 3 750 apmçrâ;

- Pabalsts, sakarâ ar bçrna piedzimðanu pieðíirts60 personâm, izmaksâti 6 000 lati;

- Pieðíirts pabalsts politiski represçtâm personâm,nacionâlâs pretoðanâs kustîbas dalîbniekiem 930 Lsapmçrâ (93 personâm), Otrâ pasaules kara veterâniemLs 510 apmçrâ (51 personai); AÈS seku likvidçða-nas dalîbniekiem – Ls 250 apmçrâ(25 personâm).

- Pabalstam personâm, kurâm nepiecieðamas he-modialîzes procedûras - 140 lati (2 personâm);

- Pabalsts nestrâdâjoðiem pensionâriem sabiedris-kâ transporta izdevumu apmaksai 5 Ls gadâ, kuru ie-nâkumi nepârsniedz Ls 150 mçnesî, tika pieðíirtsLs 64 apmçrâ (15 personâm);

- Pabalsts nestrâdâjoðiem pensionâriem veselîbasaprûpes pakalpojumu apmaksai 10 lati gadâ, kuru ie-nâkumi ir no Ls 150 lîdz Ls 160 mçnesî, tika izmak-sâts 5 personâm, izlietoti 50 lati.

- Vienreizçjs pabalsts, sakarâ ar atbrîvoðanosno ieslodzîjuma izmaksâts 17 personâm, izlieto-ti 340 lati.

- Dzîvokïa pabalsts 1 .grupas invalîdiem un ìime-nçm, kuras audzina bçrnu invalîdu, izmaksâts 18 per-sonâm – 540 lati.

- Atbalsts veselîbas aprûpei (1 ìimenei no Zie-dot.lv un sociâlâs gultas) - 3 665 lati.

- Vienreizçjs pabalsts daudzbçrnu ìimençm – 10725 lati (429 bçrniem).

- Pabalsts neparedzçtos gadîjumos – 544 lati (36personâm).

- Bçrnu çdinâðanai vasaras skolâ „Saulesprieks”,

kura tika organizçta 2011. gada jûnija mçnesî (no01.06.2011. lîdz 14.06.2011.) un augusta mçnesî (no16.08.2011. lîdz 29.08.2011.) – 1 790 lati.

2011. gadâ Ludzas novada Sociâlais dienestâ pçciedzîvotâju iesniegumiem tika izskatîti 5 912 soci-âlâs palîdzîbas un pakalpojumu jautâjumi: Ludzas pil-sçtâ – 3 681 iesniegums, Cirmâ – 251; Pureòos –131; Pildâ – 313; Òukðos – 212; Nirzâ – 155; Run-dçnos – 257; Istrâ – 351; Briìos – 307; Isnaudâ – 254.

Ludzas pilsçtâ tika izsniegtas 1 424 izziòas par at-bilstîbu trûcîgâs ìimenes/personas statusam un izziòasatlaidçm medicîniskiem pakalpojumiem 100% un 50%,Cirmâ – 130; Pureòos – 131; Pildâ -146; Òukðos – 118;Nirzâ – 77; Rundçnos – 129; Istrâ – 193; Briìos - 154;Isnaudâ – 103. Kopâ novadâ – 2 605 izziòas.

Ludzas novada Sociâlais dienests pieòçma 5 860lçmumus par sociâlâs palîdzîbas un pakalpojumu pie-ðíirðanu, no tiem 106 atteikumi.

Sociâlâ darba ietvaros Ludzas pilsçtâ tika veik-tas 804 apsekoðanas. Tika atjaunoti vakara reidi dar-bâ ar augsta riska ìimençm. Apsekoðana pagastos:Cirmâ – 96; Pureòos – 38; Pildâ -155; Òukðos – 126;Nirzâ – 27; Rundçnos – 48; Istrâ – 35; Briìos - 60;Isnaudâ – 46.

2011. gada laikâ tika izsniegtas 329 dâvanu kar-tes „ Elektrîbas norçíinu kartes 500 kWh”

Tika izdalîtas pârtikas pakas: Cirmâ – 1 667; Pu-reòos – 1 712; Pildâ – 2 076; Òukðos – 1 450; Nirzâ– 893; Rundçnos – 1 653; Istrâ – 2 200, Briìos - 2 219;Isnaudâ – 1 263. Kopâ pa pagastiem – 15 133 pakas.

Ludzas novada 79 vientuïiem pensionâriem un in-valîdiem sociâlais dienests nodroðinâja pakalpoju-mu – aprûpi mâjâs, par ko 43 aprûpçtâjiem par pa-veikto darbu izmaksâti 29 621,96 lati (ar soc. nodok-li izlietoti 36229,83 lati).

13 vientuïiem pensionâriem un invalîdiem, tikanodroðinâts pakalpojums ilgstoðâs aprûpes iestâdç„Ludza” .

7 personas ir ievietotas ilgstoðâs aprûpes iestâdçar smagiem garîga rakstura traucçjumiem, 4 perso-nas vçl gaida rindâ.

Pieòemti 89 lçmumi par nepiecieðamîbu pieðíirtsociâlâs rehabilitâcijas pakalpojumu sociâlâs reha-bilitâcijas institûcijâ personâm ar funkcionâlajiem trau-cçjumiem.

2011. gadâ tika sniegtas 444 psihologa konsul-tâcijas, notika 20 grupu nodarbîbas „Bçrnu emo-cionâlâ audzinâðana”, 1 grupu nodarbîba Mâmiòuklubâ.

Lilita Gorbunova-Kozlova,Ludzas novada Sociâlâ dienesta vadîtâja

Pârskats par Sociâlâ dienestadarbu 2011. gadâ

Notika ikgadçjâs aprûpçtâju apmâcîbas

Par vienoto platîbas maksâjumu zemes nomniekiemSâkot ar 2012. gadu uz vienoto platîbas maksâjumu zemes nomnie-

ki varçs pretendçt par tâdu lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes pla-tîbu, kas ir atbalsta pretendenta îpaðumâ vai valdîjumâ (lietoðanâ) kâr-tçjâ gada 15. jûnijâ un ko (pçc Lauku atbalsta dienesta pieprasîjuma) varpierâdît ar rakstisku dokumentu.

2012 . gads ir pçdçjais, kad tiek pieðíirti jebkâdi papildu valststieðie maksâjumi.

Ar 2012. gadu tiek pârtraukta pieteikðanâs papildu valsts tieðajiemmaksâjumiem (PVTM): l par kartupeïu cieti; lpar nokautiem vai eksportçtiem liellopiem (nebûs kauðanas prçmijas), jo tie tiek pilnîbâ atdalîti no raþoðanas un 2012. gadâ tiks attiecîgi

aizstâti ar diviem jauniem maksâjumiem: ll atdalîto PVTM par kartupeïu cieti; ll atdalîto PVTM par nokautiem vai eksportçtiem liellopiem.

Informâciju apkopojaLudzas novada lauku attîstîbas speciâliste Marija Urþa,

m.t. 28368593

Kâdus projektu pieteikumu konkursus LAD plâno izsludinât 2012. gadâ

2012. gadâ ir plânots atvçrt kârtu pasâkumâ „Lauku saimniecîbu mo-dernizâcija” trîs reìionâlajâs lauksaimniecîbas pârvaldçs – Austrumlat-gales, Dienvidkurzemes un Dienvidlatgales, kurâs ðobrîd ir neliels fi-nansçjuma atlikums.

Jautâjums par vçl kâdu kârtu atvçrðanu tiks risinâts tikai tad, ja at-brîvosies finansçjums no projektiem, kuri netiek îstenoti. Tomçr jâòemvçrâ, ka ðajâ pasâkumâ ir uzòemtas 20% virssaistîbas, kuras bûs jâno-sedz ar finansçjumu, kas atbrîvosies no neîstenotiem projektiem.

2012. gada pirmajâ pusç pçc MK noteikumu precizçðanas plânotsatvçrt jaunu kârtu pasâkumâ „Uzòçmumu radîðana un attîstîba”.

Jaunu kârtu 2012. gadâ plânots atvçrt pasâkumâ „Atbalsts daïçji na-turâlo saimniecîbu pârstrukturçðanai” trîs reìionâlajâs lauksaimniecîbaspârvaldçs – Austrumlatgales, Dienvidlatgales un Ziemeïaustrumu.

ZM informçja, ka tiks atvçrta kârta arî pasâkumâ „Atbalsts jaunajiemlauksaimniekiem”.

Lauku atbalsta dienests ir izsludinâjis pieteikðanos projektiem Ziv-ju fonda pasâkumâ „Zivju resursu pavairoðana un atraþoðana publiska-jâs ûdenstilpçs un ûdenstilpçs, kurâs zvejas tiesîbas pieder valstij, kâ arîcitâs ûdenstilpçs, kas ir valsts vai paðvaldîbu îpaðumâ” ar kopçjo pie-ejamo atbalsta apmçru 75 000 lati. Projektu iesniegumus LAD var ie-sniegt lîdz 2012. gada 16. martam.

Informâciju sagatavoja Leontîna Zeïèa,

SIA LLKC Ludzas nodaïas lauku attîstîbas speciâliste

Vienojas par bezakcîzes dîzeïdegvielas pieðíirðanulauksaimniekiem

periodam no 2012. gada 1. jûnija lîdz 2013. gada 30. jûnijamZemkopîbas ministrijas Lauksaimnieku konsultatîvajâ padomç ap-

stiprinâti ZM priekðlikumi bezakcîzes dîzeïdegvielas pieðíirðanai pe-riodam no 2012. gada 1. jûnija lîdz 2013. gada 30. jûnijam. Lauksaim-nieku konsultatîvâ padome nolçma bezakcîzes dîzeïdegvielas pieðíir-ðanai saglabât paðreizçjo ieòçmumu slieksni uz vienu lauksaimniecîbâizmantojamâs zemes hektâru.

Akcîzes nodokïa atbrîvojumu dîzeïdegvielas iegâdei ir tiesîgs saòemtlauksaimniecîbas produkcijas raþotâjs par hektâru skaitu, par kuriem ie-òçmumi no lauksaimnieciskâs raþoðanas ir vismaz 200 latu no hektâra, ne-ieskaitot saòemto valsts un Eiropas Savienîbas (ES) atbalstu.

Tiks saglabâti paðreiz spçkâ esoðie atvieglojumi arî2012./2013.saimnieciskajam gadam: prasîbu par minimâlajiem ieòçmu-miem (200 lati uz hektâru) nepiemçros tiem zemes hektâriem, kuri sa-lîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu ir papildus deklarçti vienotâ platîbu mak-sâjuma saòemðanai Lauku atbalsta dienestâ (LAD). Ðo prasîbu nepie-mçros „jauniem lauksaimniekiem” – ja lauksaimniecîbas produkcijasraþotâji, kuri bija uzsâkuði saimniecisko darbîbu un reìistrçjuðies Uz-òçmumu reìistrâ vai Valsts ieòçmumu dienestâ kâ arî tie, kuri 2012. ga-dâ pirmo reizi deklarçjuði lauksaimniecîbâ izmantojamo zem-i vienotâ platîbu maksâjuma saòemðanai. Minimâlajos ieòçmumos ie-kïauj arî 2010. gadâ saòemto ES atbalsta maksâjumu pasâkumu „Ag-rovide” un „Agrovides maksâjumi” apakðpasâkumos (izòemot apakð-pasâkumu „Lauksaimniecîbas dzîvnieku ìençtisko resursu saglabâða-na”) saskaòâ ar normatîvajiem aktiem par valsts un ES atbalsta pieðíir-ðanu vides un lauku ainavas uzlaboðanai.

Sâkot ar 2012. gadu, Iedzîvotâju ienâkuma nodokïa gada ienâkumu dek-larâcijas VID ir jâiesniedz no 1. marta lîdz 1. jûnijam. Lai lauksaimnieksvarçtu saòemt bezakcîzes dîzeïdegvielu jau no 2012. gada 30. jûnija, pie-sakoties LAD bezakcîzes dîzeïdegvielas saòemðanai, lauksaimniekam bûsjâiesniedz VID iesniegtâ Iedzîvotâju ienâkuma nodokïa gada ienâkumu dek-larâcija par 2011. gadu. Ja deklarâcija netiks iesniegta LAD, dîzeïdegvie-la tiks pieðíirta ne âtrâk kâ no 2012. gada 1. septembra.

Paplaðina pretendentu loku lauku saimniecîbu modernizâcijas atbalstam

Valdîba apstiprinâja grozîjumus Ministru kabineta 2010. gada 1. no-vembra noteikumos Nr.1026 „Kârtîba, kâdâ pieðíir valsts un EiropasSavienîbas atbalstu atklâtu projektu iesniegumu konkursu veidâ pasâ-kumam „Lauku saimniecîbu modernizâcija”.

Izmaiòas noteikumos paredz, ka atbalsta pretendentam – fiziskai per-sonai, kas plâno izveidot saimniecîbu, lai uzsâktu lauksaimniecîbas pro-duktu raþoðanu, jânodibina zemnieku saimniecîba vai jâiegûst komer-santa statuss ne vçlâk kâ seðu mçneðu laikâ pçc tam, kad stâjies spçkâlçmums par projekta iesnieguma apstiprinâðanu. Ðobrîd noteikumi pa-redz, ka atbalsta pretendentam jâiegûst komersanta statuss. Izmaiòas no-teikumos dos iespçju pasâkuma „Lauku saimniecîbu modernizâcija” at-balsta pretendentiem kâ vienu no saimnieciskâs darbîbas formâm saim-niecîbas izveidei izvçlçties arî zemnieku saimniecîbu.

Plaðâka informâcija pieejama MK mâjas lapâ www.mk.gov.lv.

Tie lauku saimnieki, kuriem ir arî meþs, zina, ka „Meþa konsultâ-ciju pakalpojumu centrs” reizi ceturksnî izdod izdevumu „Èiekurs”, ku-râ ir apkopota informâcija par meþu nozarei svarîgiem jautâjumiem. „Lau-ku e-Lapâ” ziòas par meþsaimniecîbu ietvertas sadaïâ „e-Èiekurs”.

2012. gada februâris Nr. 2 (28) Ludzas Novada Vçstis

5

Konkursi/Projekti

Ar mçríi apzinât un godinât Lu-dzas pilsçtas vçsturiskâ centranamîpaðumu îpaðniekus, kuri veickultûrvçsturiskâs apbûves saglabâ-ðanu vai restaurâciju, Ludzas nova-da paðvaldîba izsludina kon-kursu “Par balvas „Ludzaspilsçtas vçsturiskâ centra kul-tûrvçsturiskâs apbûves sagla-bâðana” pieðíirðanu”.

Konkurss sâkas 1.martâun noritçs lîdz 1.jûlijam. Iz-virzîto pretendentu atbilstî-bu konkursa Nolikumâ no-teiktajiem kritçrijiem veicLudzas novada domes izvei-dota konkursa komisija.Pirms tam komisija veiksnamîpaðumu apskati Ludzaspilsçtas vçsturiskajâ centrâ unizvirzîtiem pretendentiemizsûta paziòojumu par dalî-bu konkursâ. Par konkursadalîbniekiem kïûs tie Ludzas

pilsçtas vçsturiskâ centra namu îpað-nieki, kas savam îpaðumam ir sagla-bâjuði vai restaurçjuði kultûrvçstu-riskos apbûves elementus (jumtus,logus, durvis, fasâdi).

Konkursa noslçgums un uzva-rçtâju godinâðana notiks Ludzaspilsçtas svçtku pasâkumâ, kur uz-varçtâji saòem Pateicîbas rakstu unpiemiòas balvu.

Vârds ‘projekts’ ir nâcis no latiòu‘projectus’ un nozîmç ‘ mests uzpriekðu, izvirzîts’. Visbieþâk ðo vâr-du saista ar celtniecîbu. Pirms celt pi-ramîdas senajiem çìiptieðiem droðivien arî bija izstrâdâts projekts, kurukâds apstiprinâja un pieðíîra tam fi-nansçjumu. Piramîdas mçs necelsim– mûsu paðvaldîbâ ir daudz svarîgâ-ku darbu – bet turpinâsim izstrâdât pro-jektus un piesaistît gan Latvijas val-sts, gan Eiropas Savienîbas finansç-jumu, jo ðâdâ veidâ mçs varam sek-mçt paðvaldîbas ekonomisko izaug-smi, nodroðinot kvalitatîvus, mûsdie-nîgus un pieejamus pakalpojumus ie-dzîvotâjiem un veicinot ceïu, ielu, pa-galmu, çku sakârtoðanu un moderni-zâciju.

Jau kopð 1999.gada Ludzas pað-valdîba piedalâs daþâdos projektukonkursos. Lai izpçtîtu Ludzas no-vada paðvaldîbas izstrâdâtus, atbal-stîtus un ieviestus projektus, izvçr-tçt un apkopot informâciju par pro-jektu îstenoðanas gaitu, atskaiðu unpârskatu sagatavoðanu, iepirkumuprocedûru piemçroðanu, projektupublicitâtes nodroðinâðanu, kâ arîsniegt priekðlikumus efektîvâkai Eiro-

pas Savienîbas finanðu struktûrfon-du apguvei, tika veikts pçtîjums.

Pçtîjumâ ar skanîgu nosaukumu“Eiropas Savienîbas politiku instru-mentu un citas ârvalstu finanðu palî-dzîbas izmantoðanas iespçjas, piesais-tot investîcijas Ludzas novada paðval-dîbâ” ir apkopota Ludzas paðvaldîbas5 gadu pieredze Eiropas Savienîbaslîdzfinansçto projektu îstenoðanâ, kâarî ir izvçrtçtas papildus iespçjas pie-saistît investîcijas, izmantojot EiropasSavienîbas fondu atbalsta iespçjas.Skatoties ðo dokumentu, uzreiz var re-dzçt, cik daudz ir paveikts novâdâ tikîsâ laika periodâ, neskatoties ne uz kâ-dâm reformâm un krîzçm.

Tomçr saskaòâ ar vienu no Mçr-fija likumiem – ja viss iet labi, kautkas saies greizi. Diemþçl projektu îs-tenoðanâ tas bieþi notiek. Tâpçc mû-su pçtîjumâ tiek analizçtas projektuîstenoðanâ pieïautâs kïûdas un pie-dâvâti problçmu risinâjumi, kâ arî iz-strâdâts metodiskais materiâls prak-tiskai projektu vadîbai.

Pçtîjumâ ir analizçtas daþâdu fi-nansçjuma avotu piesaistes iespçjasLudzas novada paðvaldîbâ. Tas tikaizstrâdâts Eiropas Sociâlâ fonda pro-

jekta „Ludzas novada paðvaldîbaskapacitâtes stiprinâðana Eiropas Sa-vienîbas lîdzfinansçto projektu un pa-sâkumu îstenoðanai” (Vien.Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/AP-IA/SIF/001/18) ietvaros.

Ðî pçtîjuma rezultâtus un izstrâ-dâto metodiku var izmantot ikviens,izstrâdâjot un îstenojot daþâdus pro-jektus, pilnveidojot savas zinâðanasun uzlabojot projektu vadîbas darbî-bas kvalitâti. Ðie materiâli var bût arîinteresanti cilvçkiem, kas seko Lu-dzas novada attîstîbai.

Ar pçtîjuma tekstu elektroniskâveidâ iespçjams iepazîties Ludzas no-vada paðvaldîbas mâjas lapâwww.ludza.lv.

Viola Andruðèenko

Lîdz ðî gada vidum – 1. jûli-jam – Ludzas novada paðvaldî-bas Administratîvajâ nodaïâ tikspieòemti pieteikumi kandidâtu iz-virzîðanai Ludzas novada Gadacilvçka 2012 godpilnajam nosau-kumam. Pretendentus konkursamdrîkst izvirzît Ludzas novada ie-dzîvotâju grupas (ne mazâk kâ 5cilvçki), reìistrçtas biedrîbasun nodibinâjumi (ne mazâk kâ 3biedri), darba kolektîvi (ne ma-zâk kâ 5 cilvçki), iestâdes vai uz-òçmuma vadîtâjs par savas iestâ-des darbiniekiem, Ludzas nova-da domes deputâti (ne mazâk kâ3). Konkursa Nolikums pieejamsLudzas novada paðvaldîbas mâ-jas lapâ www.ludza.lv.

Nominâcija „Gada cilvçks”tiks pieðíirta par nozîmîgu iegul-dîjumu novada labâ un tâ atpazîs-tamîbas veicinâðanâ; „Gada cil-vçks izglîtîbâ” – par nozîmîgu ie-guldîjumu izglîtîbâ un jaunatnesaudzinâðanâ; „Gada cilvçks kul-tûrâ” – par nozîmîgu ieguldîju-mu kultûrâ un novada vârda po-pularizçðanâ; „Gada cilvçks

sportâ” – par nozîmîgu ieguldî-jumu sportâ un novada vârda po-pularizçðanâ; Gada cilvçks me-dicînâ” – par nozîmîgu ieguldî-jumu novada iedzîvotâju veselî-bas aizsardzîbâ; „Gada mecenâts”– par nozîmîgu mecenâtismu no-vadâ; „Gada cilvçks valsts iestâ-þu un paðvaldîbas darbâ” – parnozîmîgu ieguldîjumu novada la-bâ; „Gada cilvçks savâ amatâ” –par godprâtîgu attieksmi pret vei-camo darbu, savu novadu, sa-biedrîbu; „Gada jaunietis” – parnozîmîgiem sasniegumiem mâ-cîbâs, sportâ, ârpusklases darbâ,kas veicinâjuði Ludzas novada at-pazîstamîbu valsts un pasaulesmçrogâ (var bût nominçti jaun-ieði vecumâ no 15 lîdz 25 ga-diem); „Mûþa ieguldîjums” – ilg-gadçjs godprâtîgs darbs un iegul-dîjums sava novada un tâ iedzî-votâju labâ.

Pretendentus vçrtçs speciâli iz-veidotâ komisija. Uzvarçtâji tiksgodinâti Ludzas pilsçtas svçtkulaikâ un saòems speciâli veido-tu Goda zîmi.

Izsludinâts konkurss ”Ludzas novada

Gada cilvçks 2012” Ludzas novada paðvaldîba lîdz 2012. gada 1. jû-lijam izsludina kandidâtu pieteikðanu apbalvojuma„Ludzas Novada Goda pilsonis” pieðíirðanai.

„Ludzas Novada Goda pilsonis” ir augstâkais ap-balvojums Ludzas novadâ. To pieðíir fiziskâm per-sonâm par seviðíiem nopelniem novada labâ, kas varizpausties valsts, paðvaldîbas, sabiedriskajâ, kultû-ras, izglîtîbas, zinâtnes vai saimnieciskajâ un citâ dar-bâ. Par nopelniem uzskatâms gan izcils darbs, ganilgstoða, priekðzîmîga un panâkumiem bagâta dar-bîba. Kandidâtus ðim apbalvojumam var izvirzît do-mes deputâti, juridiskâs personas, valsts un paðval-dîbu institûcijas vai iedzîvotâji.

Iesakot kâdu personu ðim apbalvojumam, jâno-râda kandidâta:

1) vârds, uzvârds, dzimðanas datums, nodarboða-nâs, dzîvesvieta, kontaktinformâcija; 2) dzîvesgâju-ma apraksts;

3) sabiedrisko aktivitâðu apraksts, par kuriem va-

rçtu pieðíirt ðo apbalvojumu. Jâiesniedz arî informâ-cija par kandidâta pieteicçjiem.

Apbalvojums „Ludzas Novada Goda pilsonis” tikspieðíirts Ludzas pilsçtas svçtku pasâkumâ ne vairâkkâ vienai personai gadâ. Par Goda pilsoòa nosauku-ma pieðíirðanu lems Ludzas novada domes izveido-tâ izvçrtçðanas komisija 9 cilvçku sastâvâ.

Informâcija par apbalvojuma pieðíirðanu tiks pub-licçta Ludzas novada paðvaldîbas mâjas lapâwww.ludza.lv, informatîvajâ izdevumâ “Ludzas No-vada Vçstis” un bûs pieejama Ludzas novada pað-valdîbâ un novada pagastu pârvaldçs. Personas, ku-râm pieðíirts tituls „Ludzas Novada Goda pilsonis”tiks ierakstîtas Ludzas Novada Goda grâmatâ.

Pieteikumi iesniedzami Ludzas novada paðvaldî-bâ lîdz ðî gada 1. jûlijam.

Nolikums par apbalvojuma „Ludzas Novada Go-da pilsonis” pieðíirðanu pieejams paðvaldîbas mâ-jas lapâ www.ludza.lv.

Piesakiet kandidâtus apbalvojumam ”Ludzas Novada Goda pilsonis”!

Ar mçríi apzinât un godinâtLudzas novada uzòçmçjus, kuriaktîvi un godprâtîgi darbojas sa-vâ nozarç, sekmçjot uzòçmçjdar-bîbas vides attîstîbu novadâ, arîðogad Ludzas novada paðvaldî-ba no 2012 .gada 1. februâra lîdz2012 .gada 1. jûlijam rîko kon-kursu „LUDZAS NOVADA UZ-ÒÇMÇJU GADA BALVA 2012”.

Aizpildot aptaujas anketu, kaspieejama Ludzas novada paðval-dîbas mâjas lapâ www.ludza.lv,konkursam varat izvirzît:

- uzòçmumus (uzòçmçjus), ku-ru saimnieciskâ darbîba noris Lu-dzas novada teritorijâ neatkarîgino juridiskâ statusa un darbîbasnozares;

- individuâlâ darba veicçjus,kuri reìistrçjuði un veic saimnie-cisko darbîbu Ludzas novadâ;

- uzòçmumus un to struktûr-vienîbas, kas Ludzas novada te-

ritorijâ veic saimniecisko darbî-bu, bet reìistrçtas citur.

Konkursa pretendentus vçrtçsspeciâla komisija ðâdâs nominâci-jâs: GADATIRGOTÂJS (2 nomi-nâcijas – 1 Ludzas pilsçtâ un 1 lau-ku teritorijâ); GADA PAKALPO-JUMS; GADA AMATNIEKS;GADALAUKSAIMNIEKS (2 no-minâcijas daþâdâs lauksaimniecî-bas nozarçs); GADA RAÞO-TÂJS; JAUNAIS UZÒÇMÇJS (2nominâcijas – 1 Ludzas pilsçtâ un1 lauku teritorijâ. Komisijai bûs tie-sîbas pieðíirt kâdu no speciâlbal-vâm – Ludzas un/vai novada TÇ-LA POPULARIZÇTÂJS.

Konkurss noslçgsies ar uzvarçtâ-ju apbalvoðanu Ludzas pilsçtas svçt-ku pasâkumâ 2012. gada augustâ.Uzvarçtâjs katrâ no nominâcijâm sa-òem Pateicîbas rakstu un piemi-òas balvu.

Meklçjam Ludzas novada labâkos uzòçmçjus

Apbalvos par Ludzas kultûrvçsturiskâs apbûvessaglabâðanu

Hei, jaunieði! Izsludinâtskonkurss Jûsu ideju îstenoðanai

Ja vçlaties aktîvi, radoði un lietderîgi pavadît savu brî-vo laiku un Jums ir idejas, kâ to izdarît, tad Ludzas no-vada paðvaldîbas izsludinâtais ”Ludzas novada jaunieðubrîvâ laika pavadîðanas un aktîvâs atpûtas veicinâðanasprojektu konkurss” ir domâts tieði Jums!

Ludzas novada paðvaldîba Jûsu idejas îstenoðanai pie-ðíirs finansçjumu 100% apmçrâ, ja:

- pârstâvat kâdu Ludzas novada paðvaldîbas izglîtîbasvai kultûras iestâdi vai darbojaties biedrîbâ;

- projekta ideja atbilst konkursa Nolikumâ noteiktiemkritçrijiem;

- projekta kopçjais budþets nav mazâks par Ls 100 unnav lielâks par Ls 500;

- projektu spçsiet îstenot laika posmâ no 2012. gada16. aprîïa lîdz 2012. gada 30. novembrim;

- projekta pieteikumu lîdz 2012. gada 30. martam ie-sniegsi Ludzas novada paðvaldîbas Izglîtîbas, kultûrasun sporta pârvaldç Raiòa ielâ 16, Ludzâ (2. stâvs).

Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas ir pieeja-mas Ludzas novada paðvaldîbas Izglîtîbas, kultûras unsporta pârvaldç (darba dienâs no plkst.10:00 lîdz 16:00),kâ arî paðvaldîbas mâjas lapâ www.ludza.lv (Izvçlnç krei-

sajâ pusç ”Ludzas novada paðvaldîba”--> sadaïâ ”Kon-kursi”).

Pçtîjums par Ludzas paðvaldîbas pieredzi projektu îstenoðanâ un iespçjâm piesaistît

papildus investîcijas

2012. gada februâris Nr. 2 (28) Ludzas Novada Vçstis

6

Projekti/Tûrisms

Ludzas novada paðvaldîbas 2011. gadâ finansçtie mazie projekti2011. gada pavasarî otru reizi Ludzas novada paðvaldîba

ar mçríi veicinât kultûrvides attîstîbu novadâ, veicinât kul-tûras noriðu daudzveidîbu un kvalitâti, inovatîvu projektu re-alizâciju izsludinâja „Mazo kultûras projektu konkursu”.2010. gadâ konkursam tika iesniegti 17 projektu pieteikumiun visi tika atbalstîti. 2011. gadâ projektu konkursam tika ie-sniegti 18 pieteikumi, atbalstîti – 9, realizçti 8 projekti.

Projekta “Nemeklç laimi citur, laime ir pie Tevis pa-ða” mçríis bija organizçt pirmos pilngadîbas svçtkus Ludzaspilsçtâ. Tâ îstenoðanai pieðíirtos 150 Ls projekta îstenotâjs Lu-dzas Tautas nams izlietoja pilngadnieku balvâm.

27 . maijâ Ludzas pilsçtas jaunieðu pilngadîbas svçtki “Ne-meklç laimi citur, laime ir pie Tevis paða” noritçja Ludzas pil-sçtas estrâdç. Pçc pasâkuma tika izteikti priekðlikumi ik ga-du pulcçt kopâ pilngadnieku saimi. Paralçli Ludzas iedzîvo-tâji izteica vçlçðanos Ludzâ rîkot arî Bçrnîbas svçtkus.

Projekta “Ludza! Ludza! Tâlâ teiksma…” idejas autorsun îstenotâjs ir Ludzas pilsçtas galvenâs bibliotçka. Rezultâ-tâ bibliotçkas mâjas lapâ tika ievietota informâcija angïu va-lodâ par novada kultûrvçstures mantojumu, objektiem, latga-lisko savdabîgumu, tradicionâlo amatu veicçjiem. Pieðíirtaisfinansçjums 345 Ls apmçrâ tika izlietots tulkoðanas darbiem.Tagad Ludzas bibliotçkas mâjas lapa tiek aktîvi apmeklçta.To skatâs ASV, Polijâ, Izraçlâ, Krievijâ, Lietuvâ, Taizemç, Ap-vienotajâ Kralistç, Somijâ, Îrijâ u.c. valstîs.

Cirmas Tautas nama projekta “Ezera svçtki” ietvaros ti-ka organizçti Sporta svçtki Cirmas pagasta Tutânos. Projek-ta îstenoðanai pagastâ ir nepiecieðamie sporta laukumi, kur spç-lçt sporta spçles, jaunieðiem un bçrniem bût aktîviem un at-raktîviem. Par pieðíirtajiem 150 latiem tika iegâdâts sportainventârs.

Pateicoties projekta “Dziesma ar ko tu sâcies…” îste-noðanai pieðíirtajiem lîdzekïiem (180 Ls) Òukðu Tautas na-ma sievieðu vokâlâ ansambïa 15 gadu jubilejas pasâkums iz-devâs uz goda.

Istras pagasta bibliotçka realizçja savu ideju organizçt dzej-nieces un mâkslinieces Jeïenas Rudòikas radoðo vakaru un vi-òas darbu izstâdi. Par projektam “J. Rudòikas radoðâ va-kara organizçðana Istras pagastâ” pieðíirtajiem 180 latiemtika iegâdâti izstâþu plaukti.

Fotoizstâde, kas tika izveidota projekta “Pureòu sâkum-skola - 20 gadi fotoattçlos” ietvaros, katram lika atcerçtieskâdreiz bijuðo un lika saprast, ka esi ðai vietai pierakstîts. Pro-jekta îstenotâjs Pureòu pagasta bibliotçka fotorâmju iegâdeiun bilþu izgatavoðana iztçrçja pieðíirtos 60 Ls.

17 . novembrî Nirzas Tautas namâ notika Latvijas repub-likas proklamçðanai veltîts tematisks pasâkums “Vakarçðana”,kuru organizçja un vadîja etnogrâfiskais ansamblis “Raipo-le”. Pateicoties Nirzas Tautas nama projekta “Vakarçðana”pieðíirtajam finansçjumam 235 Ls apmçrâ Nirzas etnogrâfis-kais ansamblis “Raipole” pasâkumâ uzstâjâs jaunajos, par pro-jekta lîdzekïiem iegâdâtajos tautas tçrpos.

Lai finansiâli atbalstîtu Ludzas novadam nozîmîgus pro-jektus, kas veicina un popularizç Ludzas novada jaunieðu ak-tîvas atpûtas un brîvâ laika pavadîðanas iespçjas un to attîs-tîbu, 2011. gadâ tika izsludinâts arî „Ludzas novada jaun-ieðu brîvâ laika pavadîðanas un aktîvâs atpûtas veicinâ-ðanas projektu konkurss”. Konkursâ tika aicinâtas pieda-lîties Ludzas novada jaunieðu klubi un biedrîbas, nodibinâ-jumi, intereðu grupas un paðpârvaldes. Tika iesniegti 9 pro-jektu pieteikumi, atbalstîti – 6.

2011. gadâ 16. jûnijâ Ludzas novada vakara vidusskolasabsolventi atpûtas stûrîtî skolas pagalmâ iestâdîja 5 mûþza-ïus kociòus, uzstâdîja atpûtas galdu un solus. Tas kïuva iespç-jams, îstenojot Ludzas novada vakara vidusskolas projektu“Zaïais atpûtas stûrîtis”. Tâ îstenoðanai pieðíirtie 175 latiizlietoti koka mçbeïu iegâdei.

Projekta “Iekrâso Ludzu” îstenoðanâ piedalîjâs pat vai-râkas Ludzas pilsçtas ìimenes. Ludzas 2. vidusskolas sko-lçnu idejai agleznot vecâs pirts çkas sienas un tâdçjâdi sa-turîgi pavadît brîvo laiku tika pieðíirti 177 Ls. Apsveica-mi, ka projekta îstenoðanas laikâ izveidojâs Ludzas2.vidusskolas jaunieðu intereðu biedrîba – RIK (radoðo ini-ciatîvu klubs). Ðobrîd notiek biedrîbas reìistrâcija Uzòç-mumu reìistrâ.

Pateicoties Ludzas pilsçtas ìimnâzijas projekta “JaunoDJ apmâcîbas kurss “Specifika”” îstenoðanai Ludzas pil-

sçtas ìimnâzijâ tagad ir savs jauns dîdþejs – Çriks Bimbiru-lis. Apmâcîbas kursu vadîja Dj Andrejs Semjonovs no Rçzek-nes un viòa kolçìis Dj Aleksejs Ðèelgovs. Dîdþeji ïâva visiem10 kursa dalîbniekiem izmantot savu aparatûru, atnâkt pirmsnodarbîbâm un trençties patstâvîgi.

Simona Romanova, Çriks Bimbirulis un Renâte Prikule sa-prata, ka vçlas kïût par profesionâliem diskþokejiem, un plâ-no doties mâcîties apgût ðo amatu profesionâli.

Projektam pieðíirtais finansçjums – 177 Ls.

Projekta “Atvçrties tumsâ” îstenotâji ir 752. Ludzasmazpulka jaunieði, kas ir arî jauna nakts tûrisma marðrutaautori. Izveidotais marðruts lieliski parâda Ludzu gan tûris-tiem, gan vietçjiem iedzîvotâjiem no jaunieðu skatupunkta.Katrs trasîtes kontrolpunkts izcelts ar plâksni, uz kuras irattçlots projekta logo. Katrâ ðajâ kontrolpunktâ tiek piedâ-vâta arî atbilstoða aktivitâte. Pieðíirtâ finansçjuma summa:155 Ls.

Plaðâka informâcija par jaunu tûrisma produktu pieejamawww.ludzasbjc.lv; www.ludza.lv; www.turisms.ludza.lv.

Biedrîbai „KIRA” tika pieðíirti 180 lati projekta “NVODebaðu klubs ”LOGOS” izveide” realizâcijai. Projekta ie-tvaros notika divi debaðu turnîri, kuros piedalîjâs ap 50 jaun-ieðu no Ludzas pilsçtas ìimnâzijas, Ludzas 2.vidusskolas unCiblas vidusskolas. Projekta rezultâtâ nodibinâta jaunieðu bied-rîba «LOGOS», kas apvieno aktîvâkos Ludzas novada deba-tçtâjus. Jaundibinâtâ biedrîba ïaus jaunieðiem iekïauties da-þâdos projektos un papildus piesaistît lîdzekïus ðîs kustîbaspopularizçðanai Ludzas novadâ.

Projektâ “Ludza, èîz!” jaunieðiem tika radîta iespçja redzçtLudzu no citiem rakursiem. Projekta ietvaros izsludinâtajamfoto konkursam tika iesniegti 55 jaunieðu darbi. No tiem ti-ka izveidota pârvietojamâ izstâde, kas jau ir pabijusi vairâkâsvietâs – Ludzas Bçrnu un jaunieðu centrâ, Ludzas pilsçtas ìim-nâzijâ, Briìu bibliotçkâ un Ludzas novada paðvaldîbas çkâ.Ludzas novada Bçrnu un jaunieðu centram ðî projekta îsteno-ðanai saòçma 200 latus.

Projekta îstenotâjiem kopîgi darbojoties, radâs kopîbas sa-jûta un patîkamas emocijas. Viòi paði atzîst, ka lietderîgi pa-vadîja brîvo laiku, paplaðinâja brîvprâtîgo dejotâju un dzie-dâtâju iespçjas.

Ludzas novads ðogad plâno realizçt vir-kni pasâkumu, lai palielinâtu krîzes laikâ sa-mazinâjuðos tûristu plûsmu.

Nozîmîgâkais jaunums – jauna tûrismagalamçría izveidoðana. Pçc Ludzas novadapaðvaldîbas iniciatîvas kopîgam darbam irapvienojuðâs 10 paðvaldîbas, lai Latvijas aus-trumu pierobeþu no Viïakas lîdz Dagdai iz-veidotu par interesantu un neparastu ceïo-jumu. „Ar pasi pa austrumu stigâm” – tâdsir aicinâjums uz jaunâ tûrisma piedâvâjumakartes, kuru jau februâra sâkumâ dalîs po-tenciâlajiem ceïotâjiem starptautiskajâ tûris-ma gadatirgu Rîgâ. Tiek veidots arî interne-ta portâls www. pierobeza.lv, kur varçs at-rast pilnîgu informâciju gan par apskates ob-jektiem, gan nepiecieðamajiem noteikumiem,apmeklçjot objektus pierobeþâ, gan visa vei-da praktisku informâciju.

Ðogad tiek popularizçts arî jaunais pastai-gu marðruts „Atver Ludzu!”, kas ir jauns unçrts piedâvâjums vecpilsçtas izzinâtâjiem, kasvçlas iepazît pilsçtu patstâvîgi bez gida.

Ludzas paðvaldîba Latgales reìiona sten-dâ aicinâs 7 valstîs tûristus apmeklçt vecâ-ko Latvijas pilsçtu un tâs apkârtni 9 izstâ-dçs: „Balttour 12” – Rîgâ, „Tourest12” – Tal-linâ, „Vivatour12” – Viïòâ, „ITB 12” – Ber-lînç, „Mitt 12” – Maskavâ, „Otdih bez gra-nic” un „Invetex” – St.Pçterburgâ,

„Otdih12” – Minskâ, kâ arî „Matka 12” –Helsinkos, kura jau noritçja janvâra beigâs.Bez tam tiek plânota piedalîðanâs Latgalesdienu pasâkumos Krievijâ jûnijâ.

Ir sagatavota informâcija par Ludzas no-vada tûrisma piedâvâjumiem ceïotâjiem vai-râk kâ 6 valodâs vairâk kâ 5 izdevumos – buk-letos un kartçs. Ludzas viesiem tiek piedâ-vâts buklets un karte „Atver Ludzu!”, kâ arî„Tavas skaistâkâs brîvdienas Latgalç” un Lat-gales tûrisma karte.

Starptautiskajâ tûrisma izstâdç-gadatirgû„Balttour 2012” Ludzas tûrisma speciâlis-ti strâdâja Íîpsalas izstâþu zâlç kopâ ar sa-viem kolçìiem no citiem Latgales novadiem,Baltkrievijas Vitebskas apgabala, Pleskavasapgabala un St.Pçterburgas Krievijâ, kâ arîAukðtaitijas reìiona un mûsu sadraudzîbaspilsçtas Rokiðíiem Lietuvâ. Latgales stendsðoreiz bija vçl koðâks, vçl atraktîvâks un div-reiz lielâks nekâ pçrn! Izstâdes apmeklçtâ-ji pie Latgales stendiem visvairâk interesç-jâs par aktîvâs atpûtas iespçjâm uz ûdeòiemun pasâkumiem vasaras mçneðos.

Stendâ ðogad kuplâ skaitâ strâdâja Lat-gales mâjraþotâji, amatnieki un kulinârâmantojuma uzòçmumi, kas piesaistîja izstâ-des apmeklçtâju uzmanîbu ar arodu demon-strçjumiem un latgaliskiem naðíiem. Ludzasnovadu pârstâvçja „Ludzas amatnieku

centrs” ar savu produkciju.Izstâdes darbs tika organizçts 2 tematis-

kajâs hallçs „Apceïo Latviju!” un „Atklâjpasauli!”. Latvijas hallç reìionu pârstâvji sa-vos stendos prezentçja jaunâkâs lauku ce-ïoðanas un atpûtas iespçjas, vietçjos raþo-jumus un darinâjumus, kâ arî ekoloìiskus,

mâjâs gatavotus pârtikas produktus. Ârval-stu pârstâvniecîbu hallç tika prezentçti 38valstu ceïojumu piedâvâjumi. Kopumâ „Bal-ttour 2012” varçja apskatît vairâk nekâ 255stendus, kuros savus piedâvâjumus prezen-tçja ap 650 tûrisma uzòçmumu no Latvijas,Igaunijas, Lietuvas, Turcijas, Somijas, Krie-vijas, Ukrainas, Çìiptes, Itâlijas, Japânas,Spânijas, Apvienotajiem Arâbu Emirâtiemun citâm tikpat kolorîtâm valstîm. Pirmo rei-zi „Balttour” piedalîjâs galçju kontrastu val-sts Etiopija, kakao zeme Gana un naftas at-radòu meka Nigçrija. Daudz lielâks stendskâ iepriekð bija arî Krievijas un Krimas tû-roperatoriem. „Balttour 2012” pârsteidza gannozares profesionâïus, gan ceïotmîïus ar îpa-ðo izstâdes atmosfçru, bagâtîgu ceïojumu pie-dâvâjumu, izdevîgâm akcijâm, atlaidçm unloterijâm, kâ arî plaðo pasâkumu un atrak-ciju programmu. Jau otru gadu izstâdes lai-kâ varçja iegâdâties ceïojumus, aviobiïetesun prâmju biïetes, rezervâcijas uz viesnîcâmvai viesu namiem par izstâþu cenâm – ar no-zîmîgâm atlaidçm.

Cerçsim, ka veiksmîga reklâmas kampa-òa nesîs gaidîtos rezultâtus un vasarâ mçsLudzâ sagaidîsim daudz tûristu!

Ludzas novadu izstâdç „Balttour2012” popularizçja

Lîga Kondrâte

Ludzânieði aktîvi strâdâ, lai palielinâtu tûristu plûsmu uz mûsu novadu

2012. gada februâris Nr. 2 (28) Ludzas Novada Vçstis

7

Projekti/Kultûra

Ciemos pie Lietuvas kolçìiem

Ludzas pilsçtas 3.pirmsskolasizglîtîbas iestâdes „Namiòð” peda-gogi, îstenojot Mûþizglîtîbas prog-rammas Comenius projektu „Mi-ni Magic Steps”, no 2012. gada 30.janvâra lîdz 3. februârim atradâs dar-ba vizîtç Lietuvâ, kur tikâs ar pârç-jo dalîbvalstu delegâtiem. Projek-ta aktivitâtes tiek realizçtas par ESFpieðíirtajiem lîdzekïiem.

Tâ sagadîjâs, ka Lietuvâ nokïu-vâm paðâ aukstâkajâ ziemas laikâ,kad termometra stabiòð laukâ sasnie-dza -300 C. Tomçr tas netraucçja iz-baudît atkalredzçðanâs prieku ar âr-valstu draugiem. Projekta îstenoða-nas laikâ esam sadraudzçjuðies arkolçìiem no Lietuvas, Ungârijas,Zviedrijas, Anglijas, Turcijas. Arîbçrni ar nepacietîbu gaidîja, kad va-rçs saviem mazajiem draugiem uz-dâvinât zîmçjumus un paðtaisîtosdarbiòus, vairâk uzzinât, kâ dzîvomazuïi citâs valstîs. Uz Lietuvubrauca pieci „Namiòa” pedagogi –O. Spole, I. Gasule, O. Polozova,L. Rutkovska un Ï. Ðevcova. Uz-turçjâmies Lietuvas galvaspilsçtâViïòâ. Tur mûs laipni sagaidîja po-ïu bçrnudârza „Ðypsena” („Smai-diòð”) darbinieki un iepazîstinâja arsavu iestâdi. Bçrnudârzs iekârtotskultûrvçsturiskâ çkâ, kurâ agrâk mi-tinâjies grâfs, un tai ir aptuveni 200gadi. Nama fasâde un iekðtelpas irgrezni rotâtas. Iestâdes zâlç ir sagla-bâjies veclaicîgs kamîns. Bçrnudâr-zâ ir 4 grupas. Tâs apmeklç 1,5 lîdz7gadus veci bçrni. Poïu pirmssko-las izglîtîbas iestâdç notiek rîta lûg-ðanas. Ir mâkslas skolotâja, kura pa-pildus ar bçrniem nodarbojas tçlo-tâjdarbîbas jomâs. Pirmajâ dienâ bi-ja konference veltîta projekta akti-vitâtçm. Notika padarîtâ darba pre-zentâcija, pârrunâjâm par turpmâ-ko projekta gaitu. Nâkamajâ dienâprojekta dalîbnieki apmeklçja Lie-tuvas Republikas Izglîtîbas un zi-nâtnes ministriju, kurâ bija sanâk-

sme par Lietuvas izglîtîbas sistçmu.Pirmsskolas izglîtîbas mçríis Lie-tuvâ ir iemâcît bçrniem kultûru, çti-kas normas, apgût sociâlâs iemaòas.Ir valsts, paðvaldîbas un privâtie bçr-nudârzi. Visas pirmsskolas izglîtî-bas iestâdes strâdâ pçc Pirmsskolasizglîtîbas programmâm, atbilstoði li-kumdoðanas dokumentu prasî-bâm. Pçc skaitîðanas datiem 2011.gadâ Lietuvu apdzîvoja sekojoðasetniskâs grupas: lietuvieði 83,9 %,poïi 6,6 %, krievi 5,6 %, baltkrie-vi 1,3 % un citi. Katrs Lietuvas ie-dzîvotâjs vai ârzemnieks, kam ir li-kumîgas tiesîbas pastâvîgi vai uz lai-ku dzîvot Lietuvâ, ir pilntiesîgs mâ-cîties savâ dzimtajâ valodâ, kâ arîapgût lietuvieðu – valsts valodu.Minoritâðu bçrnudârzos apmâcîbavar notikt bçrnu dzimtajâ valodâ,ja to ir pieprasîjuði vecâki, taèu vis-maz 4 stundas nedçïâ apmâcîbâmir jânotiek lietuvieðu valodâ. Tikapârrunâti arî citi ar pirmsskolas iz-glîtîbu saistîti jautâjumi. Projektadalîbniekiem bija dota iespçja ap-meklçt vçl vienu pirmsskolas izglî-tîbas iestâdi. Tas bija krievu bçr-nudârzs „Liepsnele” („Putniòð”).Tajâ ir 7 grupiòas (starp tâm 1 lie-tuvieðu). Iestâdi apmeklç 130 bçr-ni. Ðajâ bçrnudârzâ daudzas rotaï-lietas un didaktiskâs spçles tapu-ðas paðu audzinâtâju rokâm. Visiprojekta dalîbnieki iepazinâs ar Viï-òas kultûrvçsturiskajâm vietâm.Latvijas un Lietuvas kultûrâs un tra-dîcijâs ir daudz kâ kopîga. Viïòasvçsturiskais centrs atgâdina Vec-rîgu – tâdas pat ðauras ieliòas, bru-ìis, lîdzîga arhitektûra. Viïòâ irdaudz baznîcu, bet centrâ katedrâ-les laukums ar zvanu torni un Ìe-dimina (Viïòas dibinâtâja) piemi-nekli. Bijâm ekskursijâ arî uz Tra-íu pili.

Brauciena laikâ guvâm vçrtîgupieredzi. Projekts turpinâs. Vçl

sekos vizîte uz Turciju un Ungâ-riju, notiks daþâdas ar projektu

saistîtas aktivitâtes. Bet Lietuvaskolçìiem sakâm lielu paldies par

sirsnîgo uzòemðanu. Olita Spole,

PII „Namiòð” vadîtâjas vietniece izglîtîbas jomâ

Ludza ir senâkâ Latvijas pilsç-ta, un ðogad tâ gatavojas svinçt sa-vu 835. gadadienu. Latvieði, krie-vi, baltkrievi, poïi, ebreji kas gad-simtiem dzîvojuði pilsçtâ, saglabâ-jot savu tautu kultûras iezîmes, irdevuði ievçrojamu ieguldîjumu pil-sçtas sociâlâs un ekonomiskâs dzî-ves attîstîbâ. Îpaðu vietu mûsu pil-sçtas vçsturç ieòçmusi Kuïòevudzimta, bet leìendârais ìenerâlma-jors Jakovs Kuïòevs ir viens no ie-vçrojamâkajiem Latvijas un Krie-vijas cilvçkiem.

No vçstures zinâms, ka 1772.gadâ, kopð Latgale tika pievieno-ta Vitebskas guberòai, Ludza ie-guva apriòía pilsçtas tiesîbas. Sa-skaòâ ar pieejamajiem rakstiska-jiem avotiem par pirmo Ludzas pil-sçtas galvu1783. gadâ tika ieceltsPjotrs Kuïòevs un palika ðajâ ama-tâ lîdz pat savai nâvei 1795. gadâ.Ðajâ amatâ viòu nomainîja dçls Mi-hails Kuïòevs. Pirmais pilsçtas gal-va, tâpat arî viòa sieva Luîza Gre-benica, tika apglabâti Ludzas krie-vu kapos, par kuru pastâvçðanamums vçsta 1842. gada karte.Diemþçl kapi tika barbariski iznî-cinâti (pilsçtas iedzîvotâju zinâða-nai – kapsçta atradâs starp tagadç-jo Parku ielu uz Mazo Ludzas eze-ru) un Jakova Kuïòeva vecâku ka-pu vieta nav saglabâjusies.

Pjotra un Luîzas Kuïòevu ìi-menç bija 7 bçrni. Savu dzîvi armûsu pilsçtu saistîja Pâvels Kuï-òevs, kurð sapòoja kïût par kato-ïu priesteri Ludzâ. Bet liktenis iz-rîkojâs citâdi – dekrçts par viòa ie-celðanu par priesteri pienâca die-nu pirms viòa nâves. Pieòemam,ka Pâvels Kuïòevs tika apglabâtsLudzas katoïu kapsçtas vecajâ da-ïâ.

Kas tad ir Jakovs Kuïòevs?

Jakovs Kuïòevs dzimis 1763.gadâ Ïucinâ. Septiòu gadu vecu-mâ viòð kopâ ar brâli Ivanu tika uz-òemts sauszemes kadetu korpusâ,kurâ mâcîjâs 15 gadus un pabei-dza ar sudraba medaïu. J. Kuïòevscentâs kïût par pçc iespçjas izglî-totâku oficieri un „kâri apguva vi-sas viòam pieejamâs zinâðanas”.Protams, tâs bija gan militârâs unsociâlâs zinâtnes, gan valodas, taiskaitâ arî senâs, gan teoloìija. NoJ. Kuïòeva vçstulçm var secinât,ka viòð bija dziïi dievbijîgs cilvçks,ne vârdos, bet gan darbos uzticç-ja sevi un savus cilvçkus Dievam.Zaldâtiem viòð mâcîja visas lietassâkt ar lûgsnu. Viòð vienmçr bijablakus vienkârðajiem karavîriem,taisnîgs un godîgs. Visi viòa pul-ka virsnieki, kas pirms tam tika pa-zeminâti, bija viòa aizgâdîbâ, unlîdz pat 20 cilvçkiem gadâ atkal sa-òçma virsnieka pakâpi. Paðaizlie-dzîba bija viena no Kuïòeva rak-sturîgâkajâm iezîmçm, lîdz ar to

viòð iemantoja seviesauku „nabadzî-gâkais ìenerâlis pa-saulç”.

Kopumâ Ja-kovs Petroviès pie-dalîjâs 20 kaujâs un53 cîòâs. Tomçrviòð nebija vien-kârðs iekarotâjs!No saviem padota-jiem viòð pieprasî-ja droðîbu civilie-dzîvotâjiem – sie-vietes varçja nebai-dîties no kareiv-jiem, un iedzîvotâ-jiem kopumâ varç-ja nebaidîties nolaupîðanas, jo tas

netika pieïauts. Humânisms, þçl-sirdîba, oficiera gods un varonîba– raksturîgâkâs J. Kuïòeva rakstu-ra îpaðîbas – 1747. gadâ iedvesmo-ja somu-zviedru dzejnieku J. Ru-nebergu uzrakstît poçmu „Kuï-

òevs”. Rets gadîjums pasaules vçs-turç, kad dzejnieks cildina savasvalsts ienaidnieka armijas ìenerâ-li.

J. Kuïòevs piedalîjâs septiòâsmilitârâs kampaòâs, plaðu slavu ie-guva Somijâ Krievijas - Zviedri-jas kara laikâ 1808. – 1809. gadâ.Vadot priekðpulka korpusu, JakovsPetroviès ar cîòâm divreiz izstai-gâja visu Somiju, nodroðinotKrievijas uzvaru ðajâ karâ. Atzîs-tot Kuïòeva militâros nopelnus,cars Aleksandrs I pieðíîra varoòaPirmâs pakâpes Annas ordeni unzelta zobenu par drosmi, pateico-ties ne vien par dienestu, bet arî parattieksmi pret civiliedzîvotâjiem.

1812. gada Tçvijas karðFrancijas imperators Napole-

ons neslçpa savas pretenzijas val-dît pâr pasauli. 1812. gada 12. jû-nija naktî sâkâs „Lielâs armijas”pçkðòais iebrukumu Krievijas te-ritorijâ (Napoleonam bija vairâknekâ 600 000 cilvçku, Krievijai –240 tûkstoði). Napoleons gribçjaiekarot Krievijas Impçrijas galvas-pilsçtu - Sanktpçterburgu. Ðo uz-devumu paveikt imperators nosû-tîja marðala Udino korpusu, betMakdonaldas korpusam vajadzç-ja ieòemt Rîgu. Pirmâs Rietumu ar-mijas komandieris Barklajs de Tol-li uzticçja piesegt ceïu uz Sankt-pçterburgu ìenerâlleitnanta P.Vitgenðteina vadîtajam I kâjniekukorpusam, kurâ bija aptuveni 17tûkstoði cilvçku. Ðî korpusa sastâ-vâ bija arî Grodòas huzâru pulks,kuru komandçja J. Kuïòevs. Fran-cijas armijas diviem korpusiem -marðala Udino komandçtajamkorpusam (28 tûkst. cilvçku) unmarðala Makdonalda komandçta-jam korpusam (32 tûkst. cilvçku)– bija jâiekïûst Vitgenðteina kor-

pusa aizmugurç un jâsavienojas uzPleskavas ceïa Sebeþâ.

Atstâjot nelielu garnizonu Po-lockâ, Udino devâs pa Sanktpçter-burgas traktu, domâdams apiet Vit-genðteinu no labâs puses, lai Mak-donalds apietu viòu uz kreisâs, unaplencot sakautu krievu korpusu.Ìenerâlis Vitgenðteins saprata, ka,neskatoties uz Udino skaitlisko pâr-spçku, vajag tam uzbrukt, izman-tojot to, ka Makdonalda karaspçksatrodas vçl tâlu. Cîòa sâkâs 18 .jû-lijâ pie Jakubovas ciema ar dros-mîgu krievu huzâru priekðpulka uz-brukumu, ko vadîja ìenerâlmajorsJ. Kuïòevs, un viòa rîcîbâ bija ti-kai 3 730 cilvçku. Nâkamajâ die-nâ J. Kuïòevs kopâ ar Vitgenðtei-na galvenajiem spçkiem turpinâ-ja kaujas netâlu no miestiòaKïastici. Pçc sîvas kaujas francû-þi atkâpâs. Kuïòevs saòçma gûs-tâ gandrîz 900 kareivjus un mar-ðala Udino pajûgu. 20. jûlijâ (pçcjaunâ stila - 1. augustâ) ìenerâlis

Kulïòevs, dzenoties pakaï ie-naidniekam, kas atkâpâs, iekïuvaslazdâ. Atkâpjoties huzâri iekïuvaienaidnieka artilçrijas apðaudç –krustugunîs no augstiençm. J. Kuï-òevs tika nâvîgi ievainots: ar liel-gabala lodi viòam tika atrautas abaskâjas. Kaujâ pie Kïasticâm bojâ gâ-ja ap 4 300 krievu karavîru. Kïas-ticu kauja apturçja francûþu uzbru-kumu Pçterburgai. Francijas kara-spçks devâs Maskavas virzienâ, kârezultâtâ mûsu apvidus palika sav-rup no kara darbîbâm, mierîgie ie-dzîvotâji netika pakïauti vardarbî-bai, laupîðanai un izvairîjâs no ie-spçjamiem upuriem.

Cienîsim pagâtniMûsu pilsçtas inteliìencei

vairâkkârt radâs ideja izveidot pie-minekli mûsu novadniekam 1812.gada kara varonim J. Kuïòevam.Savulaik, lai îstenotu ðo ideju, mû-su slavenais novadnieks mâksli-nieks Leons Tomaðickis izveido-ja J. Kuïòeva krûðutçla maketu.Diemþçl ðî iniciatîva netika pabeig-ta lîdz galam. Tomçr ideja un vçl-me iemûþinât atmiòas par JakovuPetrovièu nav zaudçjusi savu no-zîmi, un, sagaidot 1812. gada ka-ra 200-to gadadienu un varoòa nâ-ves 200-to gadadienu, ir ieguvu-ði jaunu spçku. Slavenais tçlnieksA. Taratinovs, kurð jau veiksmîgiir îstenojis savus mâkslas projek-tus Rîgâ un Daugavpilî, piekrita iz-gatavot krûðutçlu. Viòa veidotâsskulptûras rotâ daudzas Krievijasun Eiropas pilsçtas. Cerams, kamûsu novadnieku sirdîs radîsiespozitîvas atskaòas, kad Ludzâ pa-râdîsies piemineklis 1812. gada ka-ra varonim ar lielu mâksliniecis-ko vçrtîbu.

Milâna Bule,Ludzas Novadpçtniecîbas

muzeja direktores vietniece

P. Kravcova glezna „1812. gada Tçvijas kara varonis J. Kuïòevs”

Tikðanâs ar dzîves tvçrçju Santu Meþâbeli

„Es ieðu un skrieðu un noíer-ðu dzîvi"

(S.Meþâbele)

Români un lugas, kuru proto-tipi dzîvo mums blakus – tâdi irSantas Meþâbeles literârie darbi.Rakstnieci lasîtâji pazîst kâ Latvi-jas Avîzes „Lata românu" autori.Tie ir români par lîdzcilvçkiem, ku-ru likteòi dramatiski savijuðies arLatvijas vçstures kolîzijâm. Lasî-tâjiem labi pazîstami Santas Meþ-âbeles români „Tçva priede", „Uzpriekðu meitenes!", „Viena lustîga sieviete", „Naktî uz svçtdienu", „Bal-tais mikroautobuss", „Rîtausmâ te rçja lapsa".

15. februârî Ludzas bibliotçkâ bija iespçja satikties ar Santu Meþ-âbeli un iepazîties ar viòas româniem „Aiz loga dziedâja vçjð", „Skais-tulis un meþinieka meita", kâ arî krievu valodâ tulkoto românu „Vie-na lustîga sieviete” . Santa Meþâbele, îstajâ vârdâ Antoòina Loèmele,dzîvo Viïakâ. Pirms pievçrsties literârajai darbîbai viòa strâdâja par sko-lotâju un bija arî direktore lauku skolâ. Rakstniecîbas periods sâkâs vien2000. gadâ, bet tas bija veiksmîgs sâkums. Idejas un siþetus diktçja pa-ti dzîve: kâds notikums, dzîvesstâsts, îslaicîga tikðanâs. Daudziem stâs-tu varoòiem ir reâli prototipi dzîvç, bet tâpçc vien români nekïûst parbiogrâfiskiem vçstîjumiem. Rakstnieces iztçle, meistarîba un detektî-velementi padarîja ðos dzîvesstâstus par aizraujoðiem româniem.

Tikðanâs notika projekta „European reader`s club-effective etnic-cultural and socio-economic reception and in-tegration of migrant communities into the recei-ving society" ietvaros.

Mûsu aizmirstâ pagâtne

2012. gada februâris Nr. 2 (28) Ludzas Novada VçstisKultûra / Pasâkumi

Izstâde ”Tiesas dienajeb prezidenta vçlçðanas”

13. februârî Ludzas pilsçtas galve-najâ bibliotçka tika atklâta Vladimi-ra Nikonova fotogrâfiju izstâde „Tie-sas diena jeb prezidenta vçlçðanas”.

Fotogrâfs Vladimirs Nikonovs ir Rç-zeknes Goda pilsonis, Rçzeknes vec-ticîbnieku kapu draudzes padomespriekðsçdçtâjs, pçtnieks, vairâku grâ-matu, albûmu un atklâtòu komplektupar Rçzeknes un Latgales vecticîbasvçsturi autors, Saeimas deputâts – stiprs,talantîgs cilvçks, kurð ir pamanâms unpazîstams ar savu dzîves filozofiju unar savu pârliecîbu. Viòa vçrîgais ska-tiens un dziïais prâts katram darbam pie-ðíir îpaðu jçgu, piedod noskaòojumu,spilgti parâda fotogrâfa attieksmi pretredzçto. Lielajâ fotogrâfiju kolekcijâ irlauku un pilsçtu ainavas, klusâ daba unpat makruzòçmumi, tomçr par îpaðu fo-tografçðanas objektu V. Nikonovs uzskata cilvçku. Drosmîgi portreti unþanra fotogrâfijas ir jaunâs fotoizstâdes ar daudznozîmîgu nosaukumu „Tie-sas diena jeb prezidenta vçlçðanas” pamatâ.

Fotomâkslinieka desmitajâ, jubilejas personâlizstâdç ir 34 krâsainasfotogrâfijas, kas stâsta par vienu Saeimas darba dienu, ïoti svarîgu dienudeputâtiem, prezidentam, Latvijai. 2011. gada 2. jûnijâ Saeimai bija jâ-izvçlas Latvijas Republikas prezidents starp divâm kandidatûrâm – torei-zçjo valsts vadîtâju Valdi Zatleru un bijuðo baòíieri, deputâtu Andri Bçr-ziòu. Visiem zinâms rezultâts pçc dramatiskajiem notikumiem un divâmbalsoðanas kârtâm – uzvarçja A. Bçrziòð. Tâs dienas atmosfçru Saeimasdeputâts V. Nikonovs izjuta pats un ar fotoaparâta palîdzîbu spçja nodotarî mums. Negaidîti valsts vadîtâju, deputâtu, spîkeres un pie Saeimas sie-nâm streikojoðâ elektorâta portreti kïûst par îstu pârsteigumu izstâdes ap-meklçtâjiem. Autors piedâvâ iepazîties ar fotogrâfijâs iemûþinâtajiem mir-kïiem pirms vçlçðanâm, to laikâ un pçc vçlçðanâm. Skatienu piesaistoðosSaeimas skicçjumus V. Nikonovs pastiprina ar oriìinâliem darbu nosau-kumiem – „Vçrtîgais papîrs”, „Gaidîðanas slâpes”, „Viss beidzies”, „Arpçdçjo sveicienu”, „Viegls ðoks”.

Vladimirs Nikonovs ir klasiskâs fotogrâfijas piekritçjs. Neskatoties uzto, ka viòð fotografç ar Canon ciparu fotokameru, datorapstrâdes iespçjas (ko-rekciju, retuðu, mâkslinieciskos filtrus utt.) viòð cenðas izmantot minimâli.

Izstâde bûs skatâma vçl lîdz 12. martam Ludzâ, Stacijas ielâ 41. At-liek vien ieskatîties un aizdomâties, ieklausîties un sadzirdçt stâstu, kasbûs katrai fotogrâfijai savs, sajust emocijas, uztvert autora domu...

11. februârî Isnaudas Tautas nama sievieðu vo-kâlais ansamblis „NEMIERS” atskatîjâs uz saviem15 dziesmotajiem gadiem, sniedzot brîniðíîgu unemocijâm bagâtu koncertu.

Gaviïnieces sveikt un teikt paldies ansambïa va-dîtâjai Inârai Mikijanskai - Jakupânei bija ieradiesLudzas novada paðvaldîbas izpilddirektors SergejsJakovïevs, pasniedzot kolektîvam Atzinîbas rak-stu par ieguldîjumu novada kultûras dzîves attîs-tîbâ un sakarâ ar 15 darbîbas gadiem un 30 latu nau-das balvu. Isnaudas Tautas nama vadîtâja Biruta Jer-maka pasniedza kolektîvam Kultûras un nema-teriâlâ mantojuma centra Atzinîbas rakstu un dâ-vanas. Sirsnîgus pateicîbas vârdus ansamblim vel-tîja Isnaudas pagasta pârvaldniece Antoòina Sjak-ste un Ciblas novada domes priekðsçdçtâjs JurisDombrovskis u. c.

Ar lustîgiem deju ritmiem savus kolçìus – pað-darbniekus, sveica deju kolektîvs „Isnauda”, ar sa-dzîviskâm humoristiskâm ainiòâm no dzîves vi-sus priecçja amatierkolektîvs „Isnauda”. Jubile-jas koncertâ piedalîjâs Salnavas kapela „Sâbri”, Kâr-savas Tautas nama sievieðu vokâlais ansamblis„Skerco” un vîru vokâlais ansamblis „Akkords”.

Sievieðu vokâlâ ansambïa „Nemiers” pasâku-mu ,tieðraidç raidîja Isnaudas Neatkarîgâs televî-

zijas 15. kanâls. INT kanâla moderatore Vanda Þu-lina iepazîstinâja skatîtâjus ar plaðo raidîjumu prog-rammu: „Dota mums ir diena ðî”, „Dziesmas ga-rumâ”, „Ðeit un tagad”, „Zebra”, „Laiks vîriem”,„100 g kultûras”, „Vienîgi Jums”, „Bez kauna”,„Pretî dziesmu svçtkiem”, „Kas var bût labâks parðo”, kâ jau televîzijâ pienâkas, neizpalika arî bezreklâmas pauzçm.

Sievieðu vokâlais ansamblis „Nemiers”, kolek-tîva vadîtâja Inâra, Isnaudas Tautas nama vadîtâ-ja Biruta saka lielu PALDIES jubilejas pasâkumaatbalstîtâjiem: Ludzas novada paðvaldîbai, Isnau-das pagasta pârvaldei, Sarmîtei Stapulei – Zagor-skai, Bçrnu un jaunieðu centram, Vandai Þulinai,Svetlanai Rimðai, Jevgeòijam Lukaðenokam (per-sonîgi), Sergejam Bogdanovam (personîgi), Biru-tai Meirânei, Agrim Obrumânam, Jânim Sviklânam,Eleonorai Obrumânei, Inârai Rasimai, Elvîrai Blei-vei, Valentînai Razumovskai un visam Ludzas Tau-tas nama kolektîvam, Aivaram Pîterânam, ðûðanassalona „Jûlija” kolektîvam un Marijai Makarovai.

Paldies jubilârçm par skaistajâm dziesmâm. Laidziesmots ceïð vijas arî turpmâkajos sievieðu vo-kâlâ ansambïa „Nemiers” darbîbas gados!

Biruta Jermaka, Isnaudas Tautas nama vadîtâja

Isnaudas Tautas nama sievieðu vokâlajam ansamblim ”Nemiers” – 15

V.Nikonovs(foto no personîga arhîva)

19. starptautiskajâ tûrisma izstâ-dç „Balttour 2012”, kas 10. – 12.februârî noritçja Starptautiskajâ iz-stâþu centrâ Íîpsalâ, t