mALpILS VESTIS -- Nr.7/8 · 2009. 11. 24. · ra” valdîjumâ, funkcionâli piesaistîto zemes platîbu 0,48 ha kopplatîbâ, kas nepiecieðama dzîvojamâs mâjas uztu-rçðanas

MÂLPILS ¤ SIDGUNDA ¤ UPMALAS ¤ BUKAS ¤ VITEIZNÂK REIZI MÇNESÎ BEZMAKSAS

Nr.7/8 (55/56)

2005. gada jûlijs/augustsPAGASTA PADOMES INFORMATÎVAIS IZDEVUMS

mALpILS VESTIS- -

Sidgundas pamatskolasjaunâs telpas:9. lpp.

Franèu mâksliniekapasaku valstîba: 8. lpp.

Pagasta padomes lçmumi:2 – 4. lpp.

Viedokïi komentâri, paziòojumi:13. – 14. lpp.

Sniegsim atbalstu bçniem:11. lpp.

Zemnieku saimniecîba“Liepkalni – Vçþi”: 9. – 10. lpp.

2005. gada jûlijs/augusts2 mALpILS VESTIS- -

PAGASTA PADOMÇ

MÂLPILS PAGASTA PADOMES 15.06.2005.g. SÇDE Nr.15.

Izskatîja 29 jautâjumus.

NOLÇMA:

• Nodot îstermiòa nomâ nekustamo îpa-ðumu “Upeslîèi” 8,2ha platîbâ.

• Apstiprinât izsoles “Par nekustamâ îpa-ðuma Upeslîèi iznomâðanu” nolikumu.

• Noteikt izsoles nosacîto sâkuma cenu1523LVL.

• Izsoli rîkot nekavçjoties.

• Apstiprinât “Kârtîbu, kâdâ realizçjamavai izmantojama prezentâcijai, dâvinâ-ðanai un publiskai lietoðanai grâmata“Mâlpils””.

• Atbalstît atklâtâ sabiedriskâ fonda Ra-doðo Senioru Nams valdes priekðsç-dçtâjas H.Mednes organizçto plençru“Mâlpils ainava – 3”, pieðíirot 200LVL.

• Atbalstît Mâlpils pagasta politiski rep-resçto nodaïu, pieðíirot 463,53LVL.

• Noteikt, ka politiski represçto nodaïainepiecieðamie finansu lîdzekïi tiek pa-redzçti budþeta pozîcijâ 08.220 “Mu-zejs”.

• Noteikt Mâlpils vidusskolai, reì. Nr.2013901102, kuras juridiskâ adrese irMâlpils pagasta Sporta ielâ 1, piesais-tîto zemes platîbu 3,5 ha, kadastra Nr.8074-503-0368

• Noteikt Mâlpils pirmsskolas izglîtîbasiestâdei “Mâllçpîte”, kuras juridiskâ ad-rese ir Mâlpils pagasta Jaunâ iela 3,piesaistîto zemes platîbu 1,6 ha, kadas-tra Nr. 8074-503-0740

• Noteikt Mâlpils pagasta Sidgundas pa-matskolai, reì. Nr. 2012901130, pie-saistîto zemes platîbu 2,0 ha, kadastraNr. 8074505-0409

• Noteikt Valsts dzîvojamai mâjai “Oði-òi”, kura atrodas V/A “Mâjokïu aìentû-ra” valdîjumâ, funkcionâli piesaistîtozemes platîbu 0,48 ha kopplatîbâ, kasnepiecieðama dzîvojamâs mâjas uztu-rçðanas vajadzîbâm. VZD funkcionâlipiesaistîtai zemes platîbai noteicis ka-dastra Nr. 8074-505-0331. Dzîvojamâmâja “Oðiòi” atrodas uz LR Zemkopî-bas ministrijai pastâvîgâ lietoðanâ pie-ðíirtâ zemes gabala 3,2 ha kopplatî-bâ, kadastra Nr. 8074-005-0331.

• Noteikt Valsts dzîvojamai mâjai “Bir-zes-Taigas”, kura atrodas V/A “Mâjok-ïu aìentûra” valdîjumâ, funkcionâli pie-saistîto zemes platîbu 0,9 ha kopplatî-bâ, kas nepiecieðama dzîvojamâs mâ-jas uzturçðanas vajadzîbâm. VZD funk-cionâli piesaistîtai zemes platîbai no-

teicis kadastra Nr. 8074-505-0366. Dzî-vojamâ mâja “Birzes-Taigas” atrodasuz LR Zemkopîbas ministrijas pastâvî-gâ lietoðanâ pieðíirtâ zemes gabala220,10 ha kopplatîbâ, kadastra Nr.8074-005-0366.

• Piekrist sadalî nekustamos îpaðumus“Vidus iela 8”, “Kalna Mçtras”, “KalnaKreièi”.

• Apstiprinât juridiskâs adreses “Oðiòi”,“Birzes-Taigas”, “Birzkalni”

• Pieðíirt juridiskâs adreses “Îves”,“Leitîtes”.

• Piekrist, ka tiek veikta nekustamâ îpaðu-ma “Íirðu iela 22” lauksaimnieciskâs ze-mes transformâcija apbûves zemç 0,05ha platîbâ, kas nav pretrunâ ar Mâlpilspagasta teritoriâlo plânojumu.

• Piekrist, ka tiek veikta nekustamâ îpa-ðuma “Zvirgzdi” lauksaimnieciskâs ze-mes transformâcija zemç zem dîía 1,0ha platîbâ un individuâlâs apbûves ze-mç 0,1 ha platîbâ, kas nav pretrunâ arMâlpils pagasta teritoriâlo plânojumu.

• Piekrist, ka tiek veikta nekustamâ îpa-ðuma “Jaungobas” lauksaimnieciskâszemes transformâcija meþa zemç 6,4ha platîbâ, kas nav pretrunâ ar Mâlpilspagasta teritoriâlo plânojumu.

• Atteikties no pirmpirkuma tiesîbâm uznekustamiem îpaðumiem “Gaugeri”,“Baloþi”.

• Pasludinât par brîvo, valstij piekrîtoðo ze-mi 2,0 ha “Biíeru fermas” zemes noga-balâ, kuram VZD pieðíîris kadastra Nr.8074-006-0284, pamatojoties uz kïûduzemes reformas II kârtas projektâ.

• Apstiprinât 4 zemes nomas lîgumus.

• Piekrist apvienot nekustamos îpaðu-mus “Vîtoli” un “Ausekïi”, atstâjot juri-disko adresi “Vîtoli”.

• Pieðíirt nekustamâ îpaðuma nodokïaatvieglojumu 50 % apmçrâ par nekus-tamâ îpaðuma “Kalna Spaïïi” zemi.

• Pasludinât par brîvo, valstij piekrîtoðo ze-mi 2,0ha “Biíeru fermas” zemes noga-balâ, kuram VZD pieðíîris kadastra Nr.8074-006-0284, pamatojoties uz kïûduzemes reformas II kârtas projektâ.

• Iekïaut objektu apsekoðanas komisi-jas sastâvâ teritorijas plânotâju – videsspeciâlistu JÂNI PAULOVIÈU.

• Izveidot paðvaldîbas policista ðtata vie-tu no 01.09.2005.

• Izsludinât pieteikðanos paðvaldîbaspolicista amatam lîdz 15.08.2005.

• Noteikt paðvaldîbas policijas darbîbasnodroðinâðanai 2005. gada budþetâ2600,- LVL.

• Apstiprinât Mâlpils pagasta padomes2004. gada publisko pârskatu.

• Atjaunot bçrnu rotaïu laukumus, izvie-tojot papildus elementus Krasta ielâ unNâkotnes ielâ.

• Atjaunot smilðu kastes.

• Atbalstît Mâlpils vidusskolas7.a.kl.skolnieces piedalîðanos Starp-tautiskâs sacensîbâs orientçðanâssportâ Slovçnijâ no ð.g. 25. jûlija lîdz4. augustam, pieðíirot 70,- LVL no spor-ta budþeta.

• Atbalstît laikraksta “Rîgas Apriòía Avî-ze” 60 gadu jubilejas svçtku svinîbuorganizçðanu Siguldâ ð.g. 16. jûlijâ, ie-dalot 100LVL no ieòçmumu pârsniegu-miem pâr izdevumiem.

• Samaksât Siguldas elektrisko tîklu rajo-nam par sociâlâs mâjas “Smiltnieki” dz.Nr. 3, patçrçto elektroenerìiju 44,30 LVL.

• Samazinât maksu par izpçrkamo “Le-jasjaunzemi”zemi 4,38 ha kopplatîbâpar 40 %.

• Komandçt pagasta padomes priekð-sçdçtâju uz Latvijas paðvaldîbu izpild-direktoru asociâcijas organizçtajiemkursiem laikâ no ð.g. 4. lîdz 8. jûlijam.

• Atïaut SIA “BAF” izvietot reklâmu uzÍirðu ielas 2 dzîvojamâs çkas fasâdesun pie Nâkotnes un Krasta ielas krus-tojuma, samaksâjot paðvaldîbas node-vu par reklâmas izvietoðanu.

• Pieðíirt vienu apbedîðanas pabalstu.

• Samaksât 1/3 daïu no medicînas pa-kalpojumiem un medikamentu kopçjâssummas I grupas invalîdei, trûcîgai ne-pilnai ìimenei, vientuïajai pensionârei,krîzes situâcijâ nonâkuðai pensionârei.

• Pieðíirt malku 7m3 katram – diviem IIgrupas invalîdiem, vienam vientuïajampensionâram,nepilnai, trûcîgai ìimeneiar mazgadîgiem bçrniem.

• Pieðíirt apkures pabalstu trûcîgai ìime-nei, naudu pârskaitot SIA “Norma K”

• Pieðíirt vienreizçju naudas pabalstu trû-cîgai ìimenei dokumentu nokârtoðanai.

• Atzît, ka pagasta pensionâre ir tiesîgasaòemt paðvaldîbas palîdzîbu dzîvokïajautâjumâ un iekïaujama sociâlo dzîvok-ïu izîrçðanas reìistra vispârçjâ rindâ.

2005. gada jûlijs/augusts 3mALpILS VESTIS- -

Izskatîja 32 jautâjumus.NOLÇMA:• Panâkt lîguma izpildi ar SIA “Attîstîba

reìioniem” par projekta “Mâlpils pagas-ta Sidgundas ciema ûdens sagatavo-ðanas sistçmas un kanalizâcijas sistç-mas rekonstrukcija” realizâciju.

• Sagatavot nepiecieðamo ðî projekta in-formâciju un dokumentâciju TEP preci-zçðanai.

• Precizçt lîgumu ar SIA “Attîstîba reìio-niem” un SIA “Ekostandarts” par projek-ta “Mâlpils pagasta Sidgundas ciemaûdens sagatavoðanas sistçmas un ka-nalizâcijas sistçmas rekonstrukcija” tâ-lâko virzîbu, ievçrojot maksimâlo lietde-rîbu un precîzu darbu izpildes grafiku.

• Izstrâdât projekta, kas balstîts uz ak-mens tçlniecîbas atspoguïoðanu Mâl-pilî (“Âdmiòos”, “Sauleskalnâ”, Mâlpilsprofesionâlajâ vidusskolâ, “Podiòos”,“Skulmçs”) ar kopçjâm projekta izmak-sâm lîdz 200000,- LVL, pieteikumu ie-sniegðanai ERAF 1.1.5. aktivitâtei “Kul-tûras un vçstures mantojuma efektîvaizmantoðana tûrisma attîstîbâ”.

• Izveidot darba grupu projekta idejasprecizçðanai un darba uzdevuma izstrâ-dei sekojoðâ sastâvâ:– A.Lielmeþs– L.Mukâne– B.Lippe– E.Tâle– V.Kalniòa– Dz.Jansone– Ì.Burvis

• Lûgt Latvijas Tçlnieku asociâciju kïût parpartneri ðî projekta realizâcijai.

• Projekta pieteikuma sagatavoðanai iz-vçlçties konsultantu firmu.

• Projekta pieteikuma sagatavoðanas iz-maksu apmaksai lîdzekïus paredzçt noprojektu lîdzfinansçjuma.

• Apstiprinât Mâlpils pirmsskolas izglîtîbasiestâdes vadîtâju MALDU ÈELNOVU parprojekta “Mâlpils bçrnu rotaïu un attîstî-bas centra izveidoðana” vadîtâju.

• Apstiprinât instrukciju “Par kârtîbu, kâ-dâ veicama deklarçto ziòu pârbaude unizskatâmi iesniegumi par deklarçtâsdzîvesvietas anulçðanu”.

• ATTEIKT pagasta iedzîvotâjai anulçt vî-ram deklarçto dzîvesvietu Mâlpilî.

• Lçmumu var apstrîdçt 30 dienu laikâno ðî lçmuma saòemðanas dienas, ie-sniedzot iesniegumu administratîvajârajona tiesâ Rîgâ, Antonijas ielâ 6.

• SADALÎT SIA “Lattelekom” pastâvîgâlietoðanâ pieðíirto zemi “NÂKOTNESIELA 8” 0,5479ha

• ANULÇT SIA “Lattelekom”, pastâvîgâszemes lietoðanas tiesîbas uz zemi “NÂ-KOTNES IELA 8” 0,5179ha kopplatîbâ

• PASLUDINÂT par brîvo, valstij piekrîto-

ðo zemi NÂKOTNES IELA 8 0,5179 hakopplatîbâ,

• Dibinât apgrûtinâjumu uz braucamâmdaïâm un gâjçju celiòiem par labu SIA“Lattelekom”.

• Pieðíirt pastâvîgâ lietoðanâ ar lietoða-nas tiesîbu pâreju citâm personâm brî-vo, valstij piekrîtoðo zemi “NÎTAURESIELA 7” 0,6 ha kopplatîbâ, uz kuras at-rodas bûve – autoserviss.

• Piekrist sadalît nekustamo îpaðumu “Vi-teskalns”, “Upeskrasti”.

• Anulçt zemes koplietoðanas tiesîbas uz ne-kustamâ îpaðuma Rîtausmas iela 7 zemi.

• Pieðíirt pastâvîgâ lietoðanâ ar lietoða-nas tiesîbu pâreju citâm personâm ze-mi 1,33 ha platîbâ

• Pieðíirt juridisko adresi “Vecdeòìi”,“Priedulâji”, “Lailas”.

• Piekrist, ka z/s “Mâlpils maize” privati-zç nekustamâ îpaðuma “Pirts iela” ze-mi 0,1439 ha kopllatîbâ zem z/s “Mâl-pils maize” izpirktâ objekta.

• Izpildinstitûcijai slçgt pirkuma lîgumu arz/s “Mâlpils maize” par paðvaldîbas ze-mi Pirts iela 6.

• Apstiprinât 2 zemes nomas lîgumus.• Anulçt 9 zemes nomas lîgumus starp

Mâlpils pagasta padomi un fiziskâmpersonâm.

• Paredzçt lîdzekïus 2006. gada budþe-tâ 2005. gadâ izpildîto darbu apmaksaiSidgundas pamatskolas ieejas bloka,telpu remontam un signalizâcijas izbû-vei, atbilstoði cenu aptaujâ piedâvâtaisummai.

• Pamatlîdzekïu pârraudzîbas komisijasdarbîbu uzskatît par neatbilstoðu Mâl-pils pagasta padomes izveidotajai struk-tûrai un pamatlîdzekïu apjomam.

• Par pamatlîdzekïu ievieðanu ekspluatâ-cijâ, to efektîvu un lietderîgu ekspluatâ-ciju, uzskaiti un norakstîðanu ir atbildîgiattiecîgo struktûrvienîbu un iestâþu va-dîtâji un finanðu un ekonomikas daïa.

• Finanðu un ekonomikas daïai lîdz15.09.2005. sagatavot izmaiòas “Mâl-pils pagasta paðvaldîbas ilgtermiòa ie-guldîjumu uzskaites” nolikumâ, atbilsto-ði ðî lçmuma 1. un 2. punktam.

• Slçgt lîgumu ar 01.09.2005. ar atbilsto-ðas kvalifikâcijas auditoru vai auditor-firmu par iekðçjâ audita veikðanu Mâl-pils paðvaldîbâ, tam paredzot finansç-jumu lîdz 1000,- LVL gadâ.

• Atbalstît LR Saeimas Pirmâs partijasfrakcijas aicinâjumu iekïaut valsts bu-dþeta prioritâtçs finansçjumu ceïu no-zarei un noteikt, ka vismaz 60 % valstsbudþetâ iekasçtâ degvielas akcîzes no-dokïa novirzît autoceïu uzturçðanai.

• Ieteikt dzîvojamâs mâjas “Dainas” ie-dzîvotâjiem uzsâkt mâjas apsaimnieko-ðanu un pârvaldîðanu, saskaòâ ar pa-stâvoðo likumdoðanu.

• Pçc punktâ 1. darbîbu veikðanas, pie-ðíirt lîdzekïus, kas atbilst paðvaldîbasdomâjamâs daïas apmçram un ieskai-tît pârvaldnieka kontâ.

• Ðî lçmuma pirmo divu punktu neizpil-des gadîjumâ, nodroðinât ar01.11.2005. Sidgundas bibliotçkas lo-kâlo siltumapgâdi, paredzot tam atbil-stoðu finansçjumu.

• Izpildinstitûcijai lîdz 2005. gada 1. no-vembrim izstrâdât kârtîbu:

– kâdâ iestâþu vadîtâji nosûtâmi koman-dçjumos Latvijas teritorijâ un ârpus tâs;

– kâdâ darbinieki nosûtâmi komandçju-mos Latvijas teritorijâ un ârpus tâs.

• Daïçji atbalstît pieredzes apmaiòasbraucienâ uz Spâniju izglîtîbas iestâþuvadîtâjus, pieðíirot atvaïinâjumu.

• Komandçt P/A “Mâlpils sociâlâs aprû-pes centrs” direktori pieredzes apmai-òas braucienâ sociâlajiem darbinie-kiem uz Slovâkiju, laikâ no 2005. gada31. jûlija lîdz 6. augustam.

• Aìentûras vadîbai sagatavot atbilstoðiðim lçmumam attiecîgus grozîjumusaìentûras budþetâ.

• Izsludinât izsoli uz nomas tiesîbâm iz-mantot telpas Mâlpils vidusskolâ zob-ârstniecîbas pakalpojumu sniegðanai.

• Apstiprinât izsoles nolikumu.• Noteikt izsoles nomas maksas nosacî-

to sâkuma cenu 20,- LVL mçnesî.• Pamatojoties uz 2002. gada 26. jûnija

“Teritorijas plânoðanas “ likuma II da-ïas 6. panta 5. punktu uzsâkt detâlplâ-nojuma Mâlpils pagasta nekustamajâîpaðumâ “ Íeðâni ” ar zemes kadastraNr. 8074 – 001 – 0094 izstrâdi aptuveni14,0 ha platîbâ.

• Apstiprinât detâlplânojuma izstrâdesdarba uzdevumu.

• Par detâlplânojuma izstrâdes vadîtâjuapstiprinât Inesi Savinu sertifikâta Nr.10-0409.

• Detâlplânojuma izstrâdi pamatojotiesuz 2005. gada 31. maija MK noteiku-mu Nr. 367. “Noteikumi par detâlplâ-nojuma izstrâdes lîgumu un detâlplâ-nojuma izstrâdes un finansçðanas kâr-tîbu “ prasîbâm apmaksâ SIA “Liepme-þi “, noslçdzot lîgumu ar Mâlpils pa-gasta padomi.

• Detâlplânojumu apstiprina pçc Mâlpilspagasta teritorijas plânojuma grozîju-mu stâðanâs spçkâ.

• Atïaut mainît individuâlâ darba veikða-nas vietu un turpinât veikt individuâlodarbu friziera un nagu kopðanas spe-ciâlists Mâlpils pagasta “Rikterçs”.

• Atïaut mainît individuâlâ darba veikða-nas vietu un turpinât veikt individuâlodarbu manikîra pakalpojumi Mâlpils pa-gasta Pirts ielâ 5.

Turpinâjums 4. lpp.

MÂLPILS PAGASTA PADOMES 06.07.2005.g. SÇDE Nr.16


• Atteikt lûgumam demontçt ugunsdzç-sîbas akas, kas atrodas Rîtausmas ielâ7, jo ðâdas demontâþas iespçjas ap-strîd VUGD darbinieki.

• Apstiprinât konkursa “Sakoptâkâ vide2005” nolikumu

• Izveidot vçrtçðanas komisiju:– Dzintra Grolle – dârzniece– Jânis Pauloviès – vides speciâlists– Agris Bukovskis – nekustamâ îpa-

ðuma speciâlists– Inese Vilkaste – daiïdârzniece– Aina Kuzmane – ceïu un ainavu

speciâliste

• Komisijai vçrtçðanu veikt atbilstoði no-likumam lîdz 05.09.2005.

• Pieðíirt Svçtdienas skolas skolotâjaspalîdzei 21,- LVL kristîgâs nometnes da-lîbas maksai, no budþeta lîdzekïiem so-ciâlai palîdzîbai.

• Pieðíirt daudzbçrnu ìimenes 3 bçr-niem 21,- LVL katram, kristîgâs nomet-nes dalîbas maksai no budþeta lîdzek-ïiem sociâlai palîdzîbai.

• Atbalstît ansambïa vadîtâjas atalgoða-nu no 01.09.2005., tam paredzot 30,-LVL mçnesî.

• Lîdzekïus paredzçt no kultûras namamparedzçtiem budþeta lîdzekïiem.

• Atteikties no pirmpirkuma tiesîbâm uz

Turpinâjums no 3. lpp. nekustamo îpaðumu “Meþgrâvas”.• Neizmantot automaðînu “Subaru Impre-

za” kâ pirmo iemaksu jaunas automaðî-nas iegâdei.

• Pieðíirt 2 apbedîðanas pabalstus.• Pieðíirt 6 jaundzimuðo pabalstus.• Samaksât 1/3 daïu no medicînas pakal-

pojumu un medikamentu kopçjâs sum-mas trim II grupas invalîdiem, pensionâ-ram, sirds slimniecei.

• Pieðíirt malku 7 m3 III grupas invalîdam.• Pieðíirt naudas pabalstu vienam pensio-

nâriem, kurð sasniedzis 80 gadus, viòadzimðanas dienâ.

• Pieðíirt 150,- Ls transporta izdevumu sa-maksai pensionâru rîkotajai ekskursijai uzDundagu-Kolku.

Izskatîja 16 jautâjumus.NOLÇMA:• Uzdot izpildinstitûcijai izstrâdât kârtîbu,

kâdâ izmantojams laukums pie kultû-ras nama.

• Uzstâdît videonovçroðanas iekârtu lau-kuma novçroðanai un pieslçgt pie no-vçroðanas pults.

• Izgatavot un uzstâdît nepiecieðamâszîmes, atbilstoði izstrâdâtajai kârtîbai.

• Izvietot papildus lielgabarîta atkritumukonteinerus:

– Enerìçtikas ielâ (pçc plâna)– Parka ielâ (pçc plâna)• Noteikt, ka konteineru izveðana notiek

vidçji 3 reizes mçnesî (vasaras sezonâ4 reizes mçnesî pçc vajadzîbas, zie-mas sezonâ 2 reizes mçnesî)

• Uzdot izpildinstitûcijai izdarît grozîju-mus lîgumâ ar a/s “L&T Hoetika” atbil-stoði ðim lçmumam.

• Apstiprinât nekustamâ îpaðuma “Íe-ðâni” detâlplânojuma izstrâdes “Sa-biedriskâs apsprieðanas programmu”,kâ Darba uzdevuma detâlplânojuma iz-strâdâðanai Mâlpils pagasta zemes ga-balâ “Íeðâni” pielikumu;

• Noteikt detâlplânojuma sabiedriskâsapsprieðanas pirmo posmu no dienas,kad paziòojums publicçts laikrakstâ“Latvijas Vçstnesis”, lîdz 2005. gada22.septembrim.

• Anulçt pastâvîgâs zemes lietoðanas tie-sîbas uz nekustamâ îpaðuma “Vecèuð-ïi”zemi.

• Pieðíirt pastâvîgâ lietoðanâ ar lietoða-nas tiesîbu pâreju citâm personâm ne-kustamâ îpaðuma “Vecèuðïi” zemi.

• Pieðíirt brîvo, valstij piekrîtoðo zemi 2,0ha kopplatîbâ, pievienojot to nekusta-mam îpaðumam “Vecniedrîtes”

• Reìistrçt individuâlo darbu celtniecîbasun remontdarbi, autotransporta pakalpo-jumi un autotransporta lîdzekïu remonts,nosakot patentmaksu 6 minimâlâs algasgadâ.

• Atïaut SIA “KVARTÂLS atvçrt kancele-jas preèu veikalu Rîgas rajona Mâlpils pa-gasta Nâkotnes ielâ 1–1.

• Nodroðinât kvalitatîvu pieeju tirdzniecî-bas vietai.

• Apstiprinât 06.07.2005.g. Iepirkuma ko-misijas organizçtâs nekustamâ îpaðuma“Upeslîèi” daïas 8,2 ha platîbâ nomas tie-sîbu izsoles rezultâtus.

• Slçgt nomas lîgumu ar SIA “Baltic TatrySkydriver” uz 1 gadu

• Likvidçt ðtata vienîbu “speciâlists nekus-tamo îpaðumu lietâs – ðoferis”.

• Izveidot jaunu ðtata vienîbu “zemes ierî-kotâjs” ar amata algas likmi 60 % apmç-râ no pr-tâja amata algas likmes

• Nodot detâlplânojuma “Klabaþas” pirmoredakciju sabiedriskai apsprieðanai un

atzinumu saòemðanai.• Pieòemt zinâðanai, ka uz otrâ posma

sabiedriskâs apsprieðanas sanâksmitiks izstrâdâti alternatîvi risinâjuma va-rianti ielas izbûvei.

• Apstiprinât iepirkuma komisijas organi-zçtâs izsoles rezultâtus uz neapdzîvoja-mo telpu 19,14 m2 platîbâ, kas atrodasMâlpils vidusskolâ, nomas tiesîbâm, no-sakot nomas maksu 21,- Ls mçnesî.

• Slçgt neapdzîvojamo telpu nomas lîgu-mu ar SIA “Meitas un Dçli”

• Apstiprinât 5 zemes nomas lîgumus.• Pieðíirt 2 apbedîðanas pabalstus.• Pieðíirt 5 jaundzimuðo pabalstus.• Pieðíirt malku 7 3 II gr.invalîdei• Pieðíirt 1/3 daïu no medicînas pakal-

pojumu un medikamentu kopçjâs sum-mas 2 vientuïajâm pensionârçm, krîzessituâcijâ nonâkuðai pensionârei, II gr.in-valîdei.

• Pieðíirt vienreizçju pabalstu nepilnaiìimenei, II gr.invalîdam, 2 bçrnu sagat-avoðanai skolai, dokumentu nokârtoða-nai pçc atgrieðanâs no apcietinâjuma.

• Pieðíirt Mâlpils katoïu draudzei 80,- Lsdaïçjai transporta pakalpojumu samak-sai braucienam uz dievkalpojumu Ag-lonâ ð.g.15.augustâ.

Sagatavoja: kancelejas vadîtâjaDzidra Bembere

MÂLPILS PAGASTA PADOMES 27.07.2005.g. ÂRKÂRTAS SÇDE Nr.17

Daþus akmentiòus no bçrnîbas ceïa. Kad saulîte tikko ceïas. Un acîs tev skatâs tieði. Daþus akmentiòus cieði.Un tad cauri gadiem smiedamies skrieðus. Daþus akmentiòus kâ sudraba pieðus. Dienâ skanot un mirdzot naktî.

Redzi, daþu trûkst lielajai saktai. Tai, kas uz krûtîm pasaulei sprausta. Kâ vçji viòas villaini rausta.Pa ceïu lîèu loèu vai taisnu savus akmentiòus pasaulei aiznes.

Anda Lîce

Sveicam Mâlpils skolu un pirmsskolas izglîtîbas iestâdesaudzçkòus un skolotâjus

uzsâkot jaunu mâcîbu gadu!


ZIÒAS

Mâlpils mûzikas un mâkslas skolas bçrni zinâðanas pa-pildina vasaras nometnçs.

Ðovasar Rîgas rajona bçrnu mûzikas skolu simfoniskâ or-íestra vasaras nometne notika Salacgrîvâ. Tajâ dalîbu òçmaarî Mâlpils mûzikas skolas audzçkòi. Mâkslas skolas audzçkòikopâ ar skolotâjâm zîmçja, gleznoja un atpûtâs Alsungâ. Tajâpaðâ laikâ mâjâs palicçji cîtîgi strâdâja tepat Mâlpilî.

Apsveicam!Olimpisko lâpneðu konkursa finâlâ, kas jûlijâ notika Olim-

piskajâ centrâ Rîgâ tiesîbas pârstâvçt Latviju lâpas stafetç ie-guva biatlonists Krists Eiduks un mâlpilietis, Banku augstsko-las students Mâris Èîma. Abiem veiksminiekiem tiek apmak-sâts ceïojums uz Itâliju, kur dienvidu pilsçtâ Dþenovâ viòi veiksdaïu no olimpiskâs lâpas ceïojuma. Olimpiskâ uguns tiks ie-degta 2005. gada rudenî Grieíijâ. Kopîgais distances garums11 300 km, vienas stafetes posma garums 400m, kopîgais lâp-neðu skaits – 10 001.

Mâri Èîmu, zinot dçla lielo interesi par sportu, konkursampieteica mâte, Ausma Èîma, Atbildçt uz konkursa jautâjumiem,apliecinot savas zinâðanas par olimpiskajiem sporta veidiemjau nâcâs Mârim paðam, kas izdevâs tieðâm veiksmîgi.

Mâris Èîma ir uzsâcis strâdât Mâlpils pagastâ kâ sporta dar-ba organizators. Veiksmi un panâkumus!

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svçtkus atceroties.Nu tas ir noticis! Notikums, kuram pçdçjo divu gadu laikâ

intensîvi gatavojâs visu vecuma grupu dejotâji mûsu pagastaizglîtîbas iestâdçs, IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un dejusvçtki Rîgâ.

Svçtki aizritçjuði, bet lai viòi noritçtu pilnîbâ un mûsu pagas-ta svçtku dalîbniekiem nekâ netrûktu palîdzçja Mâra Ârente,Modris Hapanioneks, Guna Akeldama ar skolas bçrniem, UnaIsajeva, svçtku dalîbnieku Sindijas un Mareka mammas, kultû-ras nama darbinieki un pagasta ðoferîtis Aivars. Jauku pârstei-gumu svçtku dalîbniekiem mâjupceïâ bija sarûpçjuði AndrisApsîtis un Mârîte Daòiïçvièa dâvâjot katram kolektîvam pa ze-meòu grozam un kliòìerim.

Ðo svçtku koncepcijas pamatâ bija MEZGLA FILOZOFIJA.Mezgla filozofija ir pavisam vienkârða – vispirms ir jâiemâcâssasiet, iesiet mezglâ gudrîbu, lai vçlâk varçtu izbaudît atraisîða-nas un atraisîðanâs prieku. Lai ðis atraisîðanâs prieks mûsudejotâju vidû nepazûd arî pçc svçtkiem, jo viss turpinâs, tikaijau citâ kvalitâtç un lai mçs arî turpmâk varam ar lepnumu teikt– mçs esam dejojoðs pagasts. Vislielâko paldies pelnîjuði ko-lektîvu vadîtâji par milzîgo darbu, gatavojot bçrnus ðai nedçïaiRîgâ. Savukârt dalîbniekiem novçlu palikt uzticîgiem dejai unpçc gadiem ieiet arî pieauguðo Dziesmu svçtku apritç.

Mâlpils pagasta svçtku koordinatore Edîte Priekule

Skeiteri ieguvuði savu laukumu. Pateicoties SIA “Laiko” ziedotajam fi-nansçjumam un paðvaldîbas lîdzdalîbai uz laukuma pie bibliotçkas ir uzlikts

jauns asfalts. Paðu bçrnu un jaunie-ðu spçkiem aprîkojums ir izvietots jau-najâ vietâ. Tagad ðeit katru dienu pul-cçjas ne tikai skeitotâji, bet arî velosi-pçdisti un citi sportisku aktivitâðu cie-nîtâji. Laukuma labiekârtoðana spor-ta darba organizatora vadîbâ turpi-nâsies. Tiks uzstâdîti divi strîtbola gro-zi, ir izstrâdâti laukuma lietotâju noti-kumi. Laukums bûs apgaismots. Irdoma, ka ziemâ tas varçtu pârtapt parhokeja spçlçðanas vietu.

Uzlabojas brîvâ laika pavadîðanas iespçjasmûsu pagasta bçrniem. Domâjot par mazâka-jiem mâlpilieðiem, vairâku mâju pagalmos uzstâ-dîti karuseïi, slidkalniòi, râpðanâs tîkls. Darbusveikusi firma “Ksil Baltik”. Kopumâ tas izmaksâjisnepilnus 6000 Ls no paðvaldîbas budþeta. Ap ro-taïlaukumiem vienmçr vçrojama rosîba. Atliek ce-rçt, bçrni novçrtçs ðo brîniðíîgo iespçju un iztu-rçsies saudzîgi pret inventâru, tâpat arî nepie-

mçslos apkârtni ar èipsu pakâm un konfekðu pa-pîrîðiem. Paðreizçjo rotaïlaukuma elementu izvie-tojumu daþâdos pagalmos var uzskatît kâ pagai-du risinâjumu, un pagasta padomç labprât tiksuzklausîtas vecâku domas. Vairâki vecâki jau iz-teikuði savu viedokli, ka labâk bûtu veidot vienurotaïu laukumu, kurâ izvietotu visus rotaïu objek-tus, pamazâm tos papildinot ar jauniem. Tâ bçrnibûtu vieglâk pieskatâmi. Labâk justos arî vecâki,kas ar bçrniem uz rotaïlaukumu ir nâkuði no ci-tâm, attâlâkâm mâjâm. Izpilddirektors VladislavsKomorovs pastâstîja, ka rotaïlaukumu labiekâr-toðanas darbi tiks turpinâti, pilnveidojot esoðâsvietas, kâ arî izveidojot jaunus, plaðus, labi aprî-kotus rotaïu laukumus.

Darbus veica firma “Celtnieks – 1”

Mâlpilieði piedalâs svçtkos Aglonâ. 14. un 15. augustâ lielajâ svçtceïotâjusaimç, kuri bija pulcçjuðies Aglonas Bazilikâ, lai bûtu klât un saòemtu svçtîbuSvçtâ Meinarda lielajos svçtkos un Jaunavas Marijas debesîs uzòemðanaslielajos svçtkos, piedalîjâs 25 mâlpilieði. Ðo braucienu jau daudzus gadus, pul-cinot katoïticîgos un arî citus interesentus, uzòemoties rûpes par autobusa saru-nâðanu, organizç Antoòina Mitrofanova. Svçtceïotâji ir pateicîgi Mâlpils pagas-ta padomei par finansiâlu atbalstu.

Sâcies konkurss “Sakoptâkâ vide Mâlpils pagastâ 2005.gadâ.” Ar 15. au-gustu komisija veiks vizuâlu vçrtçðanu, braucot pa pagastu, un interesantâkâsvietas ar îpaðnieka piekriðanu, apskatîs sîkâk. Komisija uzsâks darbu, tiklîdzdârzi un apstâdîjumi bûs atguvuðies pçc lietus nodarîtajiem postîjumiem.

No 1.jûlija lîdz 1.septembrim Mâlpils “Vecleitçnos” treðo vasaru pçckârtas notiek “Radoðo senioru nama” plençrs. Pasâkumu organizç fondaRSN valdes priekðsçdçtâja Helçna Medne un Valsts Mâkslas muzeja speciâ-liste, mâkslas maìistre Edvarde Ðmite.

Ðogad plençrâ jau piedalîjuðies mâkslinieki – Biruta Baumane, Mâra Zîtare,Vilis Ozols, Jânis Streiès, Andris Merkmanis, Biruta Goìe, Ausma Danemane,Ludmila Grînberga, Daina Dagnija, Juris un Andrejs Ìçrmaòi, Elza Stalidzâne,Dzintra Aulmane.

Noslçdzoðâ grupâ strâdâs mâkslinieki – Jânis Anmanis, Georgs Barkâns,Elizabete Menìele, Ludmila Kolomenska.

Organizatori izsaka pateicîbu par sapratni un atbalstu Mâlpils paðval-dîbai, Mâlpils piensaimniekam un pagasta iedzîvotâjiem.


Ar 1. septembri gaidâmas vairâkas izmaiòas• Tirgoðanâs ar paðraþoto produkciju varçs notikt tikai tirgus

laukumâ. Valdis Grezmanis, saskaòojot jautâjumus ar bûv-valdi, strâdâ pie tirgus laukuma labiekârtoðanas.

• Tiek pârkârtots sociâlâ darba organizâcija pagastâ. Uzsâksdarbu aìentûra Sociâlais dienests. Dienesta vadîtâja OlgaVolosatova.

• Ðobrîd tiek izstrâdâti grozîjumi Mâlpils pagasta teritorijas plâ-nojumâ, un ðobrîd vçl ir iespçjams iesniegt iesniegumus, parizmaiòâm, kuras nepiecieðams ieviest izstrâdâjot grozîjumus.

• Uzsâks darbu paðvaldîbas policists, kuru, kâ vispiemçrotâ-ko no 6 kandidâtiem izvçlçsies speciâli izveidota komisija.

• Vçl aizvien tiek gaidîti iedzîvotâju priekðlikumi programmai“Mâjoklis”. Tie nepiecieðami plânojot privâtmâju un daudz-dzîvokïu mâju celtniecîbu.

2005.gada 5.augustâ Ropaþu novada Zaíumuiþâ notikaikgadçjâs Rîgas rajona paðvaldîbu darbinieku vasaras sportaspçles, ðoreiz jau devîtâs. Tajâs, protams, piedalîjâs Mâlpilspagasta padomes darbinieki, kas sporta organizatora Mâra Èî-mas vadîbâ cînîjâs godam.

Sacensîbas noti-ka 8 veidos: orientç-ðanâs ar riteòiem,metieni ar tenisabumbiòu, florbou-lings, grâmatvedis –atskaiðu glâbçjs, sal-mu kulðana, koman-du stafete, priekðsç-dçtâju divcîòa unpludmales volejbols.Vislabâk mûsçjiemveicâs orientçðanâsar riteòiem, kur juriste Anna Viðíere kopâ ar teritoriâlplânotâjuJâni Paulovièu izcînîja augsto 4. vietu. Ceturtâ/piektâ vieta tikadalîta metienos ar tenisa bumbiòu, kur mûsçjos pârstâvçja ceïuun ainavu speciâliste Aina Kuzmane, lietvede Iveta Krieviòa,sporta organizators Mâris Èîma un vçlçðanu komisijas loceklisÌirts Lielmeþs. Priekðsçdçtâjs Aleksandrs Lielmeþs ieguva 5.vie-tu priekðsçdçtâju divcîòâ, kur bija jârâda tâdas prasmes kâ bum-bas siðana vârtos un portfeïa meðana tâlumâ. 6. un 7.vieta at-tiecîgi tika izcînîta komandu stafetç un salmu kulðanâ. Salmuskûla informâcijas centra vadîtâjs Salvis Krieviòð, deputâts Pç-teris Kurms, arhivâre Anda Vecroze un ceïu un ainavu speciâ-liste Aina Kuzmane. Pârçjos sporta veidos mûsçjiem veicâsmazliet sliktâk. Nopietnâkajâ sacensîbu veidâ – pludmales vo-lejbolâ, lai arî tika sasniegta pozitîva bilance (3 uzvaras un 2zaudçjumi), “interesantas” sacensîbu sistçmas rezultâtâ, iegû-ta tikai 13.vieta. Pludmales smiltis iemçìinâja uzskaitvede Ine-ta Endele, novadpçtniecîbas muzeja vadîtâja Baiba Lippe, vç-lçðanu komisijas loceklis Ìirts Lielmeþs un sporta organizatorsMâris Èîma. Savu ieguldîjumu komandas sasniegumâ deva arîðoferis Aivars Melcers un nekustamâ îpaðuma speciâlists AgrisBukovskis.

Kopvçrtçjumâ Mâlpils pagasta padomes darbinieki palikatûlît aiz olimpiskâ seðinieka – 7.vietâ 18 komandu konkurencç.

Mâlpilieði spçlç futbolu. Jau tradicionâlajos futbola maèsstarp “jaunajiem un vecajiem” 30. jûlijâ profesionâlâs vidus-skolas stadionâ, lîdzjutçju atbalstîts, ðogad beidzâs ar “Veco”uz-varu. Rezultâts – 2: 1.

Mâlpils sa-draudzîbas kau-sâ futbolâ, kas ti-ka izcînîts 20. au-gustâ pirmâ vietaMâlpils koman-dai.

K o m a n d a skapteinis ImantsÈufistovs pa-stâstîja, ka uzva-ra gûta pateico-ties visas komandas labajai spçlei. Izceïami ir vârtsargs Ad-rians Fjodorovs, uzbrucçjs Aigars Jansons, kâ arî Toms Ieviòðun Dailis Veics. Otrajâ vietâ futbolisti no Valmieras, treðâ LMTkomanda, bet ceturtajâ vietâ ðoreiz Mâlpils juniori – EdgarsBahmanis, Sergejs Drobiks, Dâvis Bahmanis, Oskars Èabric-kis, Edgars Romuls, Vladislavs Koroïkovs, Jânis Apinis.

Sacensîbu kalendârs septembra mçnesim10. septembrî Strîtbola turnîrs17. septembrî Rudens krossSîkâku informâciju varçs iegût informâcijas stendâ,

vai pa tâlruni 6445802 (sporta darba organizators Mâris Èîma)

Rîgas rajona izglîtîbas un kultûras pârvaldes pieauguðoizglîtîbas projektu konkursâ ir iegûts finansçjums 32 stunduseminâram “Caur pieredzi uz attîstîbu” (Kâ novçrst kïûdasprojektu sagatavoðanas procesâ).

Seminârâ tiks runâts par Eiropas Sociâlâ Fonda un citu ESstruktûrfondu, konkursu nosacîjumiem un vçrtçðanas kritçrijiem.

Tiks praktiski strâdâts ar ESF projektu pieteikumu anketâm,lai iemâcîtos paaugstinât konkursâ iegûstamo punktu skaituvisâs sadaïâs: 1) pieteicçja kapacitâtes pasniegðana; 2) pro-jekta nozîmîguma analîze; 3) projekta satura atbilstîbas un lîdz-svarotîbas nostiprinâðana; 4) budþeta izveidoðanas un nofor-mçðanas analîze; 5) loìiskâs plânoðanas matricas sagatavo-ðana; 6) pielikumu kvalitâtes paaugstinâðana un 7) projektaizstrâdes tehniskie paòçmieni un noformçjums.

Seminârs notiks oktobra – novembra nedçïu nogalçs.Plaðâka informâcija nâkamajâ avîzes numurâ.Pieteikðanâs pa tâlr. 6836192(projektu koordinatore Lîvija Mukâne)

No 1.lîdz 15.jûlijam pieci Mâlpils vidusskolas skolçni un sko-lotâja L.Krûmiòa piedalîjâs projekta “Eiropas jaunieðu vasarasakadçmija” pasâkumos Angermindes izglîtîbas centrâ Vâcijâkopâ ar citu Eiropas valstu skolu jaunieðiem. Projektu finansçjaES programma JAUNATNE.

Plaðâka informâcija avîzes septembra numurâ.

Mâlpilieði komandu stafetç.

Sadraudzîbas kausa futbolâ uzvarçtâji: Imants Èufistovs,Mareks Cimurs, Aigars Jansons, Oskars Janbergs, Toms Ieviòð,Adrians Fjodorovs, Dainis Veics, Armîns Fjodorovs, KristersTçrauds, Sergejs Tabota (attçlâ nav redzams)


Uzdarbojas kapu vandâïi. Pçc augusta sâkumâ saòemta zi-òojuma, policija konstatçja, ka Mâlpils Brâïu kapos vairâkâm kapukopiòâm ir izpostîtas apmales, un kapakmeòiem sabojâti uzraksti.

Presç, citos masu medijos parâdîjâs ziòa, ka Krievijas vçst-niecîba izteikusi saðutumu par vandalisma aktu Mâlpils Brâïukapos. Vçstniecîbas pârstâvji uzskata, ka izrâdîta necieòa unnotikusi òirgâðanâs par tiem, kas atdeva savu dzîvîbu Otrajâpasaules karâ, atbrîvojot Latviju no faðistiem.

Ir ierosinâta kriminâllieta par kapu apgânîðanu, un tiek veik-ta izmeklçðana, bet kapu sakârtoðana tiks veikta par Mâlpilspaðvaldîbas lîdzekïiem, kurus nâksies atmaksât vainîgajiem, jatos izdosies atrast. Ðobrîd kapi ir sakârtoti pagaidu stâvoklî.Sadarbojoties ar restaurâcijas firmu, tiks veikta visu kapu plâk-ðòu uzrakstu atjaunoðana.

Otrdien 23. augustâ darbu uzsâcis veikals “Kvartâls” Vei-kalâ var iegâdâties kancelejas preces, grâmatas, saimniecîbaspreces, traukus. Bûs iespçjams veikt kopçðanas darbus. Veika-la darba laiks – katru darba dienu no 9.00 – 19.00, sestdienâsno 9.00 – 16.00. “Kvartâls” atrodas Nâkotnes ielâ 1, blakuspagasta padomei. Plaðais preèu klâsts atvieglos vecâkiem unskolniekiem sagatavoðanos jaunajam mâcîbu gadam.

Jûlijâ beigâs Latvijâ stiprajâ lietusgâzçs nolija apmçrampuse jûlija normas. Ropaþu – Mâlpils virzienâ lietus gâzes bijaspçcîgâkâs valstî. Pârplûda upes un tâm pieguïoðâs pïavas.Daudzâs vietâs tika izskaloti ceïi – pretim Mâlpils kapiem, pie“Alus” ezeriòa, “Dzirnavu” ielâ. Sidgundas pusç ceïa nogabalâ

Svari – Mieriòi izska-loja ceïa caurteku unceïa klâtni. Nogaba-lâ Svari – Çrmaòi trîsvietâs izveidojâs ce-ïa pârrâvumi, divâsvietâs caurteku iz-skalojumi. Izskalojottilta konusu, sabojâtstilts pie “Zvirgzdu”mâjâm, iebruka me-liorâcijas grâvja caur-teka Mergupes ielâ,

un ceïð no Mergupestilta uz “Vecpili” nebi-ja izbraucams nedç-ïu, kamçr tika veikticeïa remontçðanasdarbi. Ar ûdeni pildî-jâs mâju pagrabi. Ie-las Lîvânu kalnâ pâr-vçrtâs par upçm, arkurâm mâju iedzîvo-tâji cînîjâs kâ spçja.Lûstoði koki pârrâva elektrîbas vadus. Pateicoties pagasta ceïudienesta darbam Ainas Kuzmanes vadîbâ lietus gâþu sekaspamazâm tiek novçrstas. Lielâkie postîjumi notikuði Kniediòapusç, kur vçja brâzmas nolauzuðas kokus daþu metru aukstu-mâ virs zemes, kopumâ nodarot postîjumus plaðâ teritorijâ.

Lietus izveidotajâm lamatâm pieMergupes tilta izdevâs noíert “Þiguli”

Ceïa pârrâvums Sidgundas pusç

Pagâjis apmçram mçnesis kopð mâlpilieðiem ir iespçja ie-pirkties ”BAF” jaunajâ, plaðajâ veikalâ. Pirmajâs dienâs intere-se par veikalu bija tik liela, ka nâcâs stâvçt krietni garâ rindâ. Tagadveikala darbs iegâjisnormâlâ ritmâ. Kâ pa-stâstîja veikala vadîtâ-ja Inta Kïaviòa pircçjuarî tagad ir pietiekoði,kaut gan vienmçr varvçlçties vairâk. Labitiek pirkti piena pro-dukti, maize, kondito-rijas izstrâdâjumi. Visiveikala plaukti tukðo-jas diezgan strauji, unveikala darbiniekiemdarba diena ir visai saspringta. Darbs notiek divâs maiòâs, vien-laicîgi veikalâ strâdâ 4 pârdevçjas. Visi darbinieki ir mâlpilieði,lielâkoties bez iepriekðçjas pieredzes tirdzniecîbâ, tâpçc iema-òas nâkas apgût darba gaitâ. Sâkums ir bijis grûts. Ðis ir pirmais“BAF “sistçmas veikals, kurâ tiek strâdâts ar svîtru kodiem, tâpçcne uzreiz izdevâs panâkt raitu sistçmas darbîbu.

Pieredze krâjas dienu no dienas. Tiek uzklausîti pircçju ie-bildumi un pretenzijas. Tos var uzrakstît uz speciâlâm lapiòâmveikalâ. Tâ pçc pircçju ierosinâjuma ir iekârtota velosipçdu no-vietoðanas vieta. “Nekad nedomâju, ka nâksies saskarties artâdu problçmu kâ zagðana. Esam taèu lauki, kur viens otru pa-zîst. Varu nosaukt gan mazo bçrnu gan pieauguðo vârdus, kuriir centuðies paòemt preci mûsu veikalâ un par to nemaksât. Arîciti godîgie pircçji pastâsta par zagðanas mçìinâjumiem. Labibûtu, ja vecâki pârrunâtu mâjâs ar bçrniem ðo jautâjumu. Zag-lçna slava nebût nav patîkama. Sadarbojoties ar apsardzi mç-ìinâsim tikt galâ arî ar pieauguðajiem negodîgajiem pircçjiem,”stâsta veikala vadîtâja..

Ne jau tikai iebildumus izsaka pircçji. Dzirdams ir arî “pal-dies”. Patîkami ir uzklausît atzinîgus vârdus par preèu klâstu,iespçju paðiem nesteidzîgi aplûkot un izvçlçties preci.

Un tâ, katru dienu no 8.00 lîdz 22.00 veikals “BAF” Jaunajâielâ 6a gaida savus pircçjus.

9. jûlijâ Nîtaurç pie Domçru ezera notika 6. Latvijasèempionâts pïauðanâ ar izkapti. Tajâ piedalîjâs arî Mâlpils vec-mâmiòu klubiòa “Rezçdas” komanda. Ne jau tâpçc, lai uzvarçtu,jo nâcâs startçt vienâ konkurencç ar gados krietni jaunâkâm pïâ-vçjâm, bet lai savu pïauðanas prasmi parâdîtu, un, kâ teica Mâl-pils komandas dalîbniece, idejas par piedalîðanos autore AnnaJurisone – kaut kas jau ir jâdara, lai dzîvi padarîtu interesantâku.

Bija arî lîdzi jutçji un atbalstîtâji. Saule ripoja pa zemes vir-su. Zâle bija labi paaugusi – daþos iezîmçtajos laukumos patlîdz viduklim. Ar izlozi laimçjâs, zâle bija ne par îsu, ne par garu,un ar starta laiku arî – dâmu komandas pïâva pirmâs, vçl rîtavçsumâ. Pçc pïauðanas “Rezçdas” pievienojâs skatîtâju pul-kam. Uz sacensîbâm bija atbraukuði dalîbnieki no visas Latvi-jas, tâlâkie no Preiïiem, Rçzeknes, Kandavas, Liepâjas, Tilþas.Pïauðanas stils un izkaptis visdaþâdâkâs. Jaunajiem vairâk spç-ka, gados vecâkajiem prakses un no gudrîbas – turçt izkaptspçdu pie zemes un nesist, bet pïaut. Pïauðanas laikâ skançjapamâcîbas, joki, mûzika, lija sviedri. Tçviem lîdzâs pïâva dçli,mâtes un meitas. Varçja redzçt, ka liela daïa komandu tieðâmnopietni gatavojuðâs. Tikai zemkopîbas ministrs atzinâs, ka pïaujreizi gadâ un tas ir pïauðanas sacensîbâs.

Ar dziesmâm “Div pïaviòas” un “Strîíç Jâni izkaptiòu” iesâkâsdiena un nobeidzâs ar Latvijas zemkopîbas ministrijas, Latvijasavîzes, Nîtaures pagasta padomes sarûpçtâm balvâm labâkajiem.Galvenajam tiesnesim par labu tiesâðanu tika arî Mâras Gulbesturpat pïavâ nopîtais visu ziedu vainags. Îsti latviski svçtki.

7. Latvijas èempionâts nâkoðgad notiks Kalsnavâ. Varbûttajâ piedalîsies jau vairâk mâlpilieðu?

Ziòas apkopoja Dzinta Krastiòa

“Div’ pïaviòas es nopïâvu”

AnastasijaSliðâne,SkaidrîteJanberga,AnnaJurisone,Elita Vizulepirmssacensîbâm


Ðâ gada 23. jûlijâ Ikðíilç, spîtçjot slikta-jiem laika apstâkïiem, lîdz ðim neredzçti lieludalîbnieku skaitu pulcçja jau septîtais Latvi-jas politiski represçto salidojums. Ðî atkalre-dzçðanâs no iepriekðçjâm îpaði atðíîrâs arto, ka netika pievçrsts tik daudz uzmanîbaspolitiska rakstura jautâjumiem, bet gan uz-svars tika likts uz vienmçr patîkamo satikða-nos un iespçju dalîties atmiòâs.

Salidojuma lakâ dalîbnieki pierakstîjâs kâ-dâ no sarakstiem, kuros bija norâdîtas izsûtî-juma vietas, dodot iespçju iepazît lîdz ðim ne-satiktus cilvçkus, kuri bijuði lîdzâs izsûtîjumalaikâ. Nedaudz skumdina tas, ka no Mâlpilspagasta puses atsaucîba bija visai niecîga–no 50 represçtajiem Ikðíili apmeklçja tikai 11.

Salidojumu atklâja Latvijas Politiski Rep-resçto Apvienîbas (LPRA) priekðsçdçtâjs Gu-nârs Resnais, savâ runâ îpaði akcentçjot lîdzðim kûtro valdîbas lîdzdalîbu atbalsta izrâdî-ðanâ Latvijas represçtajiem. Kâ apliecinâju-mu valsts nenovîdîgajai attieksmei pret izsûtî-jumâ bijuðajiem G. Resnais minçja faktu, ka15 gadu laikâ kopð Latvijas Valsts neatkarî-bas iegûðanas vçl joprojâm nav piemineklisgenocîdâ cietuðo upuru godinâðanai.

Represçto salidojums IkðíilçRîgas pilsçtas Kurzemes priekðpilsçtas

PRN priekðsçdçtâjs Tâlivaldis Pçtersons nola-sîja aicinâjumu valdîbai, kurâ tika vçlreiz atgâ-dinâts gan par veselîbas jautâjumiem, kas irîpaði svarîgi salidojuma dalîbniekiem, kuru lie-la daïa ir sasniegusi 70 un 80 gadu vecumu unlîdz ar to daudziem ir nepiecieðama medicî-niskâ palîdzîba un aprûpe, gan par pârâk dâr-gajiem medikamentiem, kuru iegâdç palîdzî-bu varçtu sniegt valsts, un arî par sociâlo ap-stâkïu uzlaboðanu. Aicinâjums tika pieòemtsvienbalsîgi!

Beidzoties oficiâlajai daïai, salidojuma da-lîbniekus priecçja iemîïotie skatuves mâksli-nieki Ance Krauze un Normunds Rutulis, kuritika apdâvinâti ar ziediem pçc katras dzies-mas. Lai gan vçsâs lietus gâzes nemaz negri-bçja rimties, sirsnîgâ atmosfçra, smaidi cilvç-ku sejâs un Raimonda Paula dziesmas sildîjaun ielîksmoja dalîbniekus.

Pçc koncerta visi pulcçjâs tuvçjâ pïavâ,kur represçto apvienîbas bija izkârtotas, va-doties pçc pilsçtâm, kuras tâs pârstâv. Uzrak-sti ar pilsçtu nosaukumiem palîdzçja orientç-ties starp daudzajiem salidojuma apmeklçtâ-jiem, lai atrastu savus lîdzgaitniekus.

Jautrîbu turpinâja uzturçt Ikðíiles pûtçjuoríestris, taèu nenosalt palîdzçja lielais uguns-kurs. Staigâðana no vienas pulcçðanâs vietaspie citas un iespçjamo paziòu meklçðana, va-doties pçc pilsçtu uzrakstiem, un dejas ne-beidzâs lîdz pat vçlam vakaram.

Îpaða pateicîba pienâkas Ikðíiles pilsç-tas priekðsçdçtâjam Jânim Rudzîtim, kurð so-lîja palikt tik pat viesmîlîgs un ka lîdz salidoju-mu desmitgadei pilsçtas estrâde noteikti vçljoprojâm kalpos par vietu, kur satikt cilvç-kus, kas arî piedzîvojuði grûtos Sibîrijas brî-þus, dalîties tajos un kopîgi salikt atmiòu mo-zaîkâ trûkstoðos gabaliòus.

Mîïie Mâlpils pagasta represçtie, Jûs visiesat aicinâti iesaistîties kopîga arhîva veido-ðanâ Mâlpils muzejâ. Ja Jûsu rîcîbâ ir kâdasvçrtîgas fotogrâfijas, raksti un atmiòas, zva-niet Mâlpils represçto nodaïas koordinatoreiBaibai Lippei pa telefonu 7970896 vai mob.8711078. Paldies.

Mâlpils pagastâ dzîvojoðaisrepresçtais

Jânis Lauva

2004.gada vasarâLatvijas Arhitektûras muze-ja telpâs atklâja intriìçjo-ðu izstâdi “Capriccios.Baltijas muiþas zîmçju-mos”, kas ïâva skatîtâjamatgriezties tajâ pagâtnç,kad mûsu zemç vçl pastâ-vçja baltvâcu aristokrâtija.Izstâdes galvenais varonisbija franèu arhitekts un

gleznotâjs Lorâns de Komins (Laurent de Com-mines). Îpaðu uzmanîbu ðajâ izstâdç izpelnîjâsviens zîmçjums, kurâ bija redzams kaut kasmums pazîstams. Proti, te bija attçlota mûsupaðu Mâlpils muiþas dârza mâja, kungu namsun Taubes piemineklis, un zîmçjuma apakðda-ïâ atstâts mâkslinieka jautâjums: ”Kâda ir ðî obe-liska jçga? Tur ir profils medaljonâ. Vai tas bûtusaistîts ar kâda bçrna nâvi?” Tâ vien ðíiet, kafranèu gleznotâjs mûsu Mâlpils muiþas parkâuzturçjâs viens, neinformçts par mûsu novadapagâtni un leìendâm par bargo baronu Taubi.

Reiz izlasîdams franèu rakstnieces Marge-ritas Jursenâras românu par Baltijas muiþnie-cîbas likteòiem, Lorâns de Komins izjutis sevîvçlmi paðam iepazît grâmatâ aprakstîtâs vie-tas un trîs gadus apceïojis Latvijas laukus, pa-mesto drupu vidû meklçjot zuduðâs aristokrâ-tijas çnas. Pats mâkslinieks par sevi stâsta:

Mani, nostalìiski noskaòotu franèu glezno-tâju, jau kopð bçrnîbas valdzinâja kâda savâdazeme, kura ðíita piederam pasaku valstîbai, – tâbija Kurzeme. Vçsturiskâ patiesîba noskaidroja,ka sapòainais vârds ir îstâkâ realitâte. Tomçr vçlðodien man senâ hercogiste Baltijas austrumukrastâ joprojâm literâri iemieso vietu “kaut kurcitur” ârpus Eiropas telpas un laika.

Pçc pirmâ ceïojuma 1999.gadâ, meklçjotseno Kurzemes hercogu un baronu muiþas,

es turpinâju visas vecâs Baltijas izpçti. Ar zî-mçjumu bloku un krâsu kasti rokâs krustâmðíçrsâm pârstaigâjot zemi, es skicçju çkasvecajos baronu muiþu parkos. Es pârvedu no“svçtceïojuma pa drupâm” daudzas skices,melanholisku ceïojuma komplektu, kas atklâjneatkârtojami pazaudçtu pasauli. AtgrieziesFrancijâ, es nolçmu turpinât ðo atmiòu darbuun sâku strâdât pie Pirançzes arhitektûras fan-tâziju iedvesmotâm skicçm, un manu iedves-mu vairoja daudzâs redzçtâs Baltijas muiþas.Izbalçjuðo iedomu attçlu atmosfçrâ es sapòo-ju par šo muiþu çku un to iemîtnieku traìiskolikteni. Tâdâ paðâ veidâ savulaik arhitekti ungleznotâji ar otâm no jauna radîja mîtisko, dru-pâs guloðo Itâliju.

Kurzemes pievilcîgums slçpâs tâs vârdâ,bet vçlâk jau visa zaudçtâ Baltija loloja manussapòus, gan tâs pagâtne, gan atmiòas, veido-jot tâdu kâ skatuvi notikumiem. Biju devies ce-ïâ, lai meklçtu romantisku zemi, un atgriezosar fantastiskiem zîmçjumiem un uzmâcîgâmatmiòâm par izrâdi, vçl ilgi pçc tâs beigâm.

Savus zîmçjumus Lorâns de Komins ro-mantiski dçvç par “ziemeïu vasaras sapòiem,kas izspçlçti Baltijas mçness gaismâ”. Kâdâsavâ vçstulç Rundâles pils direktoram Iman-tam Lancmanim mâkslinieks par saviem zîmç-jumiem poçtiski stâsta:

“Tâs nav tâlumâ liesmojoða ugunsgrçka spî-dums, kas to izgaismo, bet drîzâk laika teâtraleìendârâ gaisma. Es mçìinâju tur ielikt kautko vienlaikus erudîtu un sçrîgu. Mazliet tâ, kâ tobûtu darîjis kâds nesamierinâms pagâtnes ko-lekcionârs, kurð savâ dârgumu krâtuvç godbijî-gi savâcis salauztus çkas maketus, lauskas, kaspaglâbtas pçc laupîðanâm, un citus objektus,kuru jçga saprotama tikai viòam paðam; tas irkaut kas vidçjs starp medaïu kabinetu un vaskafigûru muzeju. Ðîs bâlâs çnas, kas sarindotas

uz plauktiem, labâk par visiem vârdiem spçjizteikt tâs traìiskâs melanholijas jûtas, ko, pa-teicoties Jums, es izjutu, grimstot Jûsu vçsturespçtîðanâ. “Skaistâkâs paradîzes ir tâs, kas zau-dçtas,” teicis kâds dzejnieks, un es ar savu otuvçlos tikai bezgalîgi parafrâzçt ðos vârdus. Unkâ gan varçtu bût citâdi, ja pie dvçseles jo cieðiklât ir nostaïìija pçc zuduðâm lietâm un laimî-gâs bçrnîbas...”

Ðodien franèu mâkslinieka Lorâna de Ko-mina oriìinâlzîmçjumu, kas tapis Mâlpils mui-þas parkâ, var apskatît Rundâles pilî.

Izmantoti Imanta Lancmaòa raksta “DeSeviòjç kundzes vçstules”

fragmenti un Latvijas Arhitektûras muzejasniegtâs ziòas

Materiâlu sagatavojaIeva Viïuma, kultûras vçsturniece

VÇSTURE

Franèu mâkslinieka pasaku valstîba


Tâpat kâ citas skolas mûsu pagastâ, arîSidgundas skola gatavojas uzsâkt jauno mâ-cîbu gadu. Atðíirîbâ no iepriekðçjiem, ðorudente vçrojamas iepriecinoðas pârmaiòas. “Mâl-pils Vçstis” aicinâja Sidgundas pamatskolasdirektori Anitu Sârnu par tâm pastâstît tuvâk.– Ar ko ðis mâcîbu gada sâkums jûsu sko-

lâ atðíirsies no iepriekðçjâ?

Jaunais mâcîbu gads bûs atðíirîgs ar to,ka mûsu skolâ renovâcijas procesâ veiktasnopietnas izmaiòas. Pie esoðajâm telpâm vçlklât esam ieguvuði 3.stâvu, kurð uz skolassâkumu gan pilnîbâ vçl nebûs pabeigts. Betjau 1.septembrî varçs skatît jauno amatmâcî-bas kabinetu pirmajâ stâvâ, kuram ierîkota at-bilstoða ventilâcija, apgaismojums. Darba gal-di paliks esoðie, kas bija iepriekðçjâ amatmâ-cîbas kabinetâ. Otrajâ stâvâ atjaunoti 2 mâcî-bu kabineti, izdarîts kosmçtiskais remonts –latvieðu valodas un literatûras kabinetam un

1.klases telpai kopâ ar rotaïu telpu. Treðajâstâvâ tiks izbûvçtas 4 telpas. Divas mâcîbâm –datorklase ar mâcîbu kabinetu un divas atpû-tas telpas. Ðîs telpas mums ïoti noderçs, jodatorklase iepriekð neatbilda prasîbâm, nebijavajadzîgie èetri kvadrâtmetri uz vienu darbavietu. Bet, kâ jau teicu, 3. stâvâ darbi turpinâ-sies arî septembra mçnesî.

Skola renovâcijas gaitâ iegûsïoti daudz tehniskajam nodroðinâ-jumam. Ir nomainîts jumta segums,notekcaurules. Izveidota jauna ap-kures sistçma, jauni centrâlapkureskatli, ugunsdzçsîbas izeja, kasmums sen no ugunsdzçsçju pusestika prasîta. Ugunsdzçsîbas izeja no3.,2., arî 1.stâvâ papildus izeja.

Ðis augusta mçnesis ir daudzsaspringtâks nekâ citus gadus. Ïotistrauji jâpabeidz visi sagatavoða-nâs darbi, jo tikai nupat celtniekiatbrîvoja 1. un 2.stâva telpas. Ta-gad jâpagûst noformçt kabinetus,izkrâsot grîdas, atseviðíâs telpâsjâpârkrâso sienas.

– Paskaidrojiet tuvâk, kâ jums bija iespç-jams plaðos renovâcijas darbus veikt, kâradât finansçjumu?

Ðî renovâcija mûsu skolai bija ïoti nepiec-ieðama tâpçc, ka tika uzteiktas telpas amat-niecîbai(metâlapstrâdes un amatniecîbas ka-binets, kurð bija avârijas stâvoklî). Lîdz ar toiepriekðçjâ mâcîbu gadâ zçniem netika mâcî-ta amatu mâcîba. Vçl pastâvçja problçmas ardatorklasi, lasîtavu. Tâ kâ skolâ papildus telpuvairâk nebija, paplaðinâðana bija vienîgaisveids, lai iegûtu telpas. Tad sâkâs sarunas ar

Mâlpils pagasta padomi un kopîga vienoða-nâs par treðâ stâva izbûvi. Liels paldies pa-gasta padomei, kura sedza visu finansçjumu.

Projekts izstrâdâts par 95 tûkstoðiem, betrenovâcijas gaitâ klât nâca papildus izdevu-mi. Divu klaðu grîdas nomaiòai un ieejas mez-gla sakârtoðanai, kas nebija paredzçts darbauzdevumâ. Papildus 6 tûkstoði un vçl 2,5 tûk-stoði signalizâcijas izbûvei pirmajâ un otrajâstâvâ. Tagad mûsu skola bûs aprîkota gan arugunsdzçsîbas signalizâciju, gan ar zibens-novedçjiem, gan ventilâciju.– Jûs esat paveikuði iecerçto un pat vairâk.

Mçs esam paveikuði iecerçto. Jau risinotjautâjumu par pârbûvi, izlçmâm, ka paðlaikvisu bçniòstâvu neapbûvçsim ar telpâm. Tovar darît pakâpeniski, turpmâk atpûtas telpaspârveidojot par vajadzîgajiem kabinetiem.Skolâ vçl nepiecieðami – medicînas, lietvedî-bas kabineti.– Vai ðajâ mâcîbu gadâ bûs izmaiòas arî

pedagogu sastâvâ?Pateicoties pagasta padomei, kura mums

pieðíîra dzîvokli, mums izdevâs piesaistît pa-stâvîgu matemâtikas un informâtikas skolo-tâju. Ðos priekðmetus turpmâk mâcîs ValdaZviedre. Vçl bûs jaunas skolotâjas mâjturîbâun vizuâlâ mâkslâ meitençm, kâ arî mûzikâ.Audzçkòu skaits saglabâjies nemainîgs – pað-laik ir 94. Pedagogi, skolçni un vecâki ir prie-cîgi par skolu jaunâ izskatâ un âtrâk vçlasaplûkot pârmaiòas.

Lai Sidgundas skolas kolektîvam jaunajâstelpâs labas sekmes!

Dace Krilovska

Zemnieku saimniecîba “Liepkalni –Vçþi” Sidgundâ ir vienîgâ sertificçtâ bio-loìiskâs lauksaimniecîbas saimniecîbamûsu pagastâ. Tâs saimnieki, Irçna un

Egils Dangasbûdami pilsçt-nieki, pirms vai-râk kâ piecpa-dsmit gadiem ra-dikâli mainîja no-darboðanos unizlçma uzsâktdzîvi laukos.

“Atgriezâmies idejas vârdâ”

Atmodas pirmajos gados Latvijâ dau-dzi sâka atgût îpaðumus. Arî Egils Dan-ga, tiklîdz kïuva zinâma iespçjamîba, ne-ðaubîgi zinâja, ka to darîs. Ar Sidgundas“Liepkalniem”, kuri savulaik piederçjavecvecâkiem, viòam saistîjâs emocionâ-las atmiòas, it îpaði par sirdij tuvo vecmâ-miòu. Vçl bija saglabâjies testaments, ku-râ vecmâmiòa 1973. gadâ rakstîja: “Vi-su, kas pçc likuma kâdreiz var piederçt,es novçlçðu savam mazdçlam.” Tajâ lai-kâ nevienam pat prâtâ neienâca, ka tievarçtu bût “Liepkalni”, ka tâ varçtu bûtzeme Sidgundâ. Vçlâk Irçnas glabâðanânonâca Egila vecmâmiòas izðuvumi,

paðausti dvieïi un sega – rokdarbi, kuruvçrtîbu viòa toreiz îsti neapzinâjâs. “Bettâ kâ mans vîrs ïoti mîlçja savu vecmâmi-òu un cienîja viòas izdarîto, viòa dçï ðîslietas glabâju. Kad mçs atbraucâm dzî-vot uz Sidgundu, es tâs atvedu atpakaï,”stâsta Irçna.

“ Es vienmçr saku, mçs atgriezâmiesidejas vârdâ, nevis tâpçc, ka tagad ievç-rojami papildinâtu savu budþetu. Mumstas nebija nepiecieðams, jo abi strâdâ-jâm labi atalgotu darbu. Pateicoties tâ lai-ka ienâkumiem, varbût arî tik droði uzsâ-kâm ðeit kaut ko darît,” paskaidro Egils.Viòa iepriekðçjâ dzîve saistîta ar jûru, bi-jis radiostacijas priekðnieks Rîgas trans-porta flotç, savukârt Irçna – mikrorajonalielveikala direktore.

Liepkalni

Amilda Danga savulaik uzskatîjusi parsvarîgu saglabât nâkamajâm paaudzçmdaþus senus dokumentus. Tâ, jau ne-daudz padzeltçjusi karte vçsta, ka “Liep-kalnu” îpaðums no Rikteres muiþas iz-pirkts 1873. gadâ. Salîdzinot ar veco plâ-nu, tagadçjâ lînijas mainîjuðâs, kïuvuðasrobainâkas. Var redzçt, cik viegli, vai grû-ti gâjis ar îpaðuma atgûðanu.

Interesants arî dokuments, kurð ap-

liecina, ka Egila Dangas vecvectçvs Ìe-derts Lirums uzdâvina savai meitai Amil-dai Lirumai (Egila vecmammai) ðo zemikâ kâzu dâvanu. Lirumam piederoðajâlielajâ saimniecîbâ Zemgales pusç strâ-dâ ïoti centîgs priekðpuisis Kârlis Danga.

Sidgundas pamatskolai jaunas telpas

Ar cieòu pret dabu

Turpinâjums 10. lpp.

Irçna un Egils Dangas.


Un saimnieks izvçlas kâ gana labu ðopuisi savai meitai par vîru. Dokumentâ at-zîmçts, ka nedrîkst apgrûtinât îpaðumu arparâdiem bez dâvinâtâja ziòas, nedrîkstpârdot, cirst kokus bez vajadzîbas. Viòðparedz arî sev pienâkoðo: “ApdâvinâtâAlise, Amilda Danga apòemas dot bezmaksas dâvinâtâjam Ìedertam Lirumamlîdz viòa mûþa galam augðminçtâ mâjâpieklâjîgu dzîvokli ar apkurinâðanu un ap-gaismoðanu, labu uzturu pie sava galda,drçbes, apavus un veïu, cik vajadzîgs.Aizjûgtu zirgu braukðanai, apkopt, slimî-bas gadîjumâ sniegt ârsta palîdzîbu unzâles un vispârîgi rûpçties par dâvinâtâ-ja labklâjîbu. Augðminçtâs alimenti no lî-guma slçdzçjiem pçc sirdsapziòas tieknovçrtçts uz 100 latiem gadâ. Bez tam,apdâvinâtâ apòemas dot dâvinâtâjam lîdzviòa mirðanas dienai ik katru gadu skaid-

râ naudâ 200 latu maksâjumu, skaitot noðîs dienas par katru gadu uz priekðu.” Vissparedzçts, lai nebûtu pârpratumu. God-prâtîgo vienoðanos zîmîgi noslçdz frâze:“novçrtçts pçc sirdsapziòas.”

Jaunais pâris kopdzîvi iesâka vecajâguïbûvç”Vçþi.” Pamazâm tapa jaunâ mâ-ja “Liepkalni,” kas uzcelta par “âbolu nau-du” no 2 ha lielâ âbeïdârza. Jâteic, kasaimniekoðana “Liepkalnos” noritçja ïotiveiksmîgi. Nodarbojâs ar piena lopkopî-bu, bija 40 govju liels ganâmpulks, mo-derna kûts ar dzirdinâðanu, skaisti, labizirgi, kâ arî iegâdâta tam laikam atbilsto-ða tehnika – kuïmaðîna “Imanta,” traktors,vçja rotors, kas dzina ûdeni.

Jaunuzceltâ mâja bija liela, jo tika do-mâts par tâlâko nâkotni. Tomçr iecerespalika nepiepildîtas, sâkâs karð, izsûtîju-mi. Kârlis Danga nonâca Sibîrijâ, AmildaDanga ar meitu atstâja mâjas un pârcç-lâs uz dzîvi Rîgâ.

Jauna pieredze

Laikâ, kad iesâkâs privatizâcija, IrçnaDanga Purvciemâ vadîja lielu veikalu. Taskïuva par daudziem iekârojamu objektu,bet Irçnai notiekoðâ procesa pretrunas ne-bija pieòemamas. “Vienkârði uzrakstîju at-lûgumu un teicu: “Paçdusi es bûðu vien-mçr, es eju uz laukiem.” Tâ izlçmu un sâkuðeit saimniekot. Egils vçl palika strâdâtkuìniecîbâ. Tad iepazinos ar Edîti Sale-nieci, kura mûs “ievilka” ârstniecîbas auguaudzçtâjos.” Egils piebilst, ka vçl izmçìi-nâjuði audzçt gan kartupeïus, gan dârze-òus, stâdîjuði pirmo âbeïdârzu ar domu,ka draugi brauks un bûs âboli, ogas. Bijuðitâdi neorganizçti lauksaimnieki, lîdz uzzi-nâjuði par jauno virzienu – bioloìisko lauk-saimniecîbu. “Liepkalnu” saimnieki atzîst,ka tradicionâlajâ lauksaimniecîbâ viòiemnebija pietiekoði daudz zinâðanu, kâ arîvçlmes studçt, jo îpaði lopkopîbu. Turpretîbioloìiskâ lauksaimniecîba ir visiem jau-nums un vçl nezinâma, saistoða ar sau-dzçjoðo pieeju dabai, kas rosinâja turp-mâk pievçrsties ðai jomai. Dangas iepazi-nâs ar lîdzîgi domâjoðiem zemniekiem, in-tensîvi apmeklçja kursus, apgûstot biolo-ìiskâs saimniekoðanas pamatprincipus.Irçna skaidro:”Lai iegûtu raþu saudzçjotdabu, nelietojam agroíimikâlijas un sintç-tiskos minerâlmçslojumus. Tas ir izdarâmsar ïoti lielu roku darbu, bet ar mazâkâmraþâm. Ievçro stingru augu seku, sçj zaï-mçslojumu, kurð pârvçrðoties organiskâmçslojumâ, mçslo augsni. Tâdejâdi aug-sne saglabâjas dzîva un augs barîbas vie-las meklç dziïumâ. Kartupeïu lauku mçskaplçjam, nevis nomiglojam pret nezâlçm.Ievçrojot augu seku, it îpaði tauriòzieþus,iegûst brîniðíîgas kartupeïu raþas. Mçsto esam pârliecinâjuðies. Tomçr bioloìis-kâ lauksaimniecîbâ ir problçma, ka navkas ðo roku darbu veic, nav strâdnieku.”

Dangu saimniecîbâ ietilpst aptuveni120ha zemes, puse no tâs lauksaimnie-cîbâ izmantojamâ zeme, otra puse meþs.Paðlaik “Liepkalnos” tiek audzçti ârstnie-cîbas augi un augïu koki. “Ðî vasara navbijusi labvçlîga âbeïdârzam, jo karstumââboli plaisâja, bet slapjumâ radâs citasproblçmas. Mçs ar vîru lîdz naktij sçjâmâbeles, jo vienkârði þçl koku, kas vçjâ gâ-zâs guïus. Tâs ir puspundurâbeles, kasveidotas ar virspusçju sakòu sistçmu,”saka Irçna.

Laukos joprojâm daudzi visai skep-tiski raugâs uz bioloìisko lauksaimniecî-bu, bet pilsçtâ bioloìiski raþotie produktitiek novçrtçti. Par to Irçna Danga pârlie-cinâjusies organizçjot un vadot lauksaim-niecîbas produktu “Zaïo tirdziòu” Rîgâ:“Lai nu kâ, bet cilvçku veselîba râda, kaar produktiem, kuru audzçðanâ pielieto-tas íimikâlijas, organismâ nonâk arî kai-tîgâs, negatîvâs vielas – pçc tam rodasalerìijas un citas kaites. Joprojâm cînâ-mies, lai bioloìiskajâ lauksaimniecîbâpiena lopkopîbâ neliktu visu mazgât arhloru. Nu jau vairumam bçrnu veidojasimûndeficîts, jo viss ir sterilâ vidç – jâhlo-

Turpinâjums no 9. lpp.

rç, jâsterilizç, jâpielieto bezgala daþâdiemazgâjamie lîdzekïi, nekas vairs nav da-bîgs. Un to visu lejam zemç. Cik ilgi ze-me izturçs? Pieredzes apmaiòâ esmu bi-jusi bioloìiskajâs saimniecîbâs Anglijâ,Vâcijâ, Somijâ. Tâda dabas bagâtîba, kâpie mums tur vairs nav. Dîíos speciâli gâþiekðâ kokus, lai tie trûdçtu, lai parâdîtoskâda spâre, kâda varde. Tad to râda kâbrînumu. Vienâ mâjâ redzçjâm nâtru lau-ciòu, kuru saimniece neïauj pïaut un nîci-nât ârâ, pretstatâ visapkârt nofrizçtajam,mâkslîgajam skaistumam.”

Irçnai un Egilam Dangâm savos lau-kos patîk. Te var ieklausîties dzeguzes un

griezes balsî, novçrot zvaigþòu lietu, vâ-cot ârstniecîbas augus, ieelpot ziediembagâto pïavu smarþas. Tomçr bioloìiskâsaimniekoðana prasa arî lielu uzòçmîbuun darbu. Daþkârt nav viegli. Tad Egils òemrokâs akordeonu vai blûmîzeri. Vçl viòð do-mâ, ka cilvçkiem krastâ piemît lielâkas am-bîcijas nekâ jûrâ. Neskatoties uz grûtîbâm,iepriecinoðâ ir vairâk.”Liepkalni – Vçþi” ie-guvuði bioloìiskâs lauksaimniecîbas saim-niecîbas sertifikâtu. Kïuvuði par konkursa“Sçjçjs – 2004” laureâtu nominâcijâ “Vi-dei draudzîgâs saimniekoðanas grupa.”Iegûti jauni draugi un domubiedri, ar ku-riem tiekoties bagâtinâs pieredze, rodasuzmundrinâjums, idejas tâlâkam darbam.

Dace Krilovska

Ierosmei – divas zemnieku saimniecîbâ“Liepkalni – Vçþi” sagatavotâs augu tçjas,kuras ieteica Irçna Danga.

Imunitâtes stiprinâðanai –kumelîte, kaíumçtra, upeòu lapas, virði,ehinâcijas.Gremoðanas veicinâðanai –kumelîte, piparmçtra, dzeltenâkaípçdiòa, íimenes.Tçjas lieto ikdienâ kâ veselîbas stiprinâ-

tâjas. Var saldinât ar medu.

Kumelîðu laukâ.

Raþas novâkðana “Liepkalnu” âbeïdâr-zâ 1938.gadâ.

“Zaïâ tirdziòa” stends Rîgas centrâltirgû

Amilda Danga ar meitu Ainu.


17. augustâ Bçrnu un ìimenes lietu ministrijas konsultanteInga Polâne tikâs ar Mâlpils pagasta sociâlo darbinieci darbâìimençm ar bçrniem Lûciju Vaivari un pagasttiesas priekðsç-dçtâju Annu Viðíeri.

Tikðanâs mçríis bija pievçrstpaðvaldîbas sociâlo darbinieku uz-manîbu audþuìimeòu veidoðanai unatbalstam. Paðlaik tiek aicinâtas pie-teikties topoðâs audþuìimenes, jo kâpastâstîja ministrijas pârstâve, oktob-ra mçnesî Rîgas reìionâ tâm pare-dzçtas apmâcîbas. Audþuìimenesmodelis mûsu valstî ir jaunums gansociâlajiem dienestiem, gan ðîm ìi-

mençm. Latvija izmanto Zviedrijas un Lielbritânijas pieredzi, arkuru abas valstis strâdâ jau 50 gadus. Tur izieti daþâdi attîstî-bas posmi, mçs ðo modeli esam saòçmuði gatavu. Bçrnu unìimenes lietu ministrija gatava dalîties zinâðanâs, lai ðo piere-dzi ieviestu mûsu valstî. Ðajâ nolûkâ 2004.gadâ visos Latvijasreìionos sâka strâdât 4 konsultanti. Ja tolaik kopumâ bija 15audþuìimenes, tad ðobrîd ir 124 audþuìimenes. Savukârt, Rî-gas reìionâ 36, bet Rîgas rajonâ tikai 2 ìimenes. Bçrnu skaits,kuriem tâs nepiecieðamas, joprojâm ïoti liels. Tikai Rîgâ vien2004.gadâ 700 bçrniem vajadzçja audþuìimenes.

Audþuìimeòu veidoðanas pamatâ ir atzinums, ka bçrnamsvarîgâkais – bût ìimenç. Tâpçc bçrnam jâaug ìimençs, nevisinstitûcijâs. Bçrniem, kuri nâkuði no bçrnu nama, ïoti bieþi navsociâlo iemaòu, prasmju patstâvîgai dzîvei. Bez tam, ja paðval-dîbas par 1 bçrna uzturçðanu bçrnu namâ – patversmç mçnesîmaksâ vidçji 186 latus, tad paðvaldîbas pabalsts 1 bçrna uztu-ram audþuìimenç ir no 30 lîdz 105 latiem.

Turpinot sarunu, Inga Polâne sniedza atbildes uz jautâju-miem.– Kâ juridiski notiek bçrna nodoðana audþuìimenç? Bçrns au-

dþuìimenç nonâk gadîjumos, kad bçrns ir apdraudçts: vecâ-kiem daþâdu iemeslu dçï atòemtas aprûpes vai aizgâdîbas tie-sîbas. Ja bçrna vecâki saslimuði, miruði, apcietinâti, ja starpbçrnu un vecâkiem izveidojusies konflikta situâcija, ko naviespçjams atrisinât – arî tad bçrnu var ievietot audþuìimenç.Vecâku slimîbas un konfliktsituâcijas gadîjumâ vecâku aprû-pes tiesîbas var neatòemt. Savukârt, lai kïûtu par audþuìimeni,

tai jâiziet apmâcîba, pagasttiesa izvçrtç ìimeni un ar lçmumupieðíir audþuìimenes statusu.

– Vai, pieðíirot audþuìimenes statusu, òem vçrâ apdzîvoja-mo platîbu, kâdi ir vecuma ierobeþojumi?

Likumâ nav noteikti platîbas ierobeþojumi, bet ir noteiktsvecuma ierobeþojums – no 25 lîdz 60 gadiem. Var bût izòçmu-mi, ja ìimene vai ðis cilvçks guvis psihologa apliecinâjumu, kaviòð piemçrots audþuìimenes pienâkumu veikðanai.– Vai tiek òemta vçrâ audþuvecâku izglîtîba, profesija?

Nav noteikti nekâdi ierobeþojumi. Svarîgi, lai audþuìime-nei bûtu vçlme, pieredze un spçja strâdât ar bçrniem. Audþuìi-menei sâkumâ jâizvçlas tâda vecuma bçrni, ar kuriem tâ spçjî-ga veikt savus pienâkumus.– Varbût lielâku bçrnu ievietoðanai audþuìimenç nepiecieða-

ma paða bçrna piekriðana?Iepriekð jânodroðina 1–2 tikðanâs ar audþuvecâkiem un jâ-

òem vçrâ bçrna domas.– Kâ bûs, kad bçrns atgriezîsies pie vecâkiem?

Audþuìimenei ir savi noteikumi – ir jâbût gatavam strâdât arvecâkiem, jâbût gatavam, ka bçrns no tevis aiziet. Un tu òemsinâkoðo. Audþuìimenes ir krîzes situâcijas risinâjums, kamçrpagasttiesa meklç aizbildòus. Ja vçlas bçrnu paturçt, ðiem cil-vçkiem iesakâm kïût par adoptçtâjiem un aizbildòiem.– Pçc jûsu pieredzes, kuras ìimenes vairâkumâ uzdroðinâs

kïût par audþuìimençm?Bieþi vien tâs ir daudzbçrnu ìimenes. Vçl kristîgie cilvçki,

arî zemnieki, skolotâji, mediíi. Valda uzskats, ka par audþuìi-mençm kïûst cilvçki, kuriem citâdi nav daudz ienâkumu. Valststomçr nemaksâ tik daudz, lai tas bûtu noteicoðais iemesls. Pâr-svarâ tas ir çtiskais princips.

Lai attîstîtu vecâku atbildîbas sajûtu un pienâkumu pret bçr-niem, vecâkiem, kuru bçrni atrodas valsts institûcijâs, turpmâkbûs jâatmaksâ izdevumi par bçrnu uzturçðanu bçrnu namosun audþuìimençs. Jaunâ kârtîba stâsies spçkâ ðâ gada okto-brî, bet piedziòa bûs atkarîga no paðvaldîbas. Tie bûs profilak-tiski noteikumi vecâkiem, kas atteikuðies no bçrna audzinâða-nas. Varbût tâdâ veidâ kâdam pamodîsies vçlme rûpçties parsaviem bçrniem. Bet, kamçr tas nenotiek, sabiedrîbai un valstsinstitûcijâm jâdara viss iespçjamais, sniedzot atbalstu ðiembçrniem.

Dace Krilovska

Sniegsim atbalstu bçrniem

Aicinâm kïût par audþuìimeniBÇRNU UN ÌIMENES LIETU MINISTRIJA

aicina pieteikties audþuìimenes

Ja vçlaties palîdzçt un sniegt atbalstu bçrnam,kuram liegta iespçja augt savâ ìimenç, kïûstiet par audþuìimeni

Ko nozîmç bût par audþuìimeni?• Jûs dodat mîlestîbu un mâjas sajûtu bez vecâku gâdîbas palikuðam bçrnam.• Jûsu mâjas uz laiku kïûst par mâjâm kâdam bçrnam, kura vecâki nevar vai negrib par viòu rûpçties.• Jûs dodat iespçju bçrnam augt labvçlîgâ ìimeniskâ vidç nevis bçrnu namâ.• Audþuìimene gûst iespçju mâcîties.

Audþuìimene saòem:• Bezmaksas audþuìimeòu apmâcîbu kursus.• Atlîdzîbu par pienâkumu veikðanu mçnesî – 70 LVL (plânots 80 LVL).• Pabalstu bçrna uzturam – ne mazâku kâ 27 LVL un pabalstu apìçrba un mîkstâ inventâra iegâdei (Mâlpils pagasta paðvaldîba

pieðíir pabalstu lîdz 70 LVL)..• Regulâru sociâlâ darbinieka atbalstu un palîdzîbu problçmu risinâðanâ.

Aicinâm ieinteresçtâs ìimenes griezties Mâlpils pagasttiesâ pie pagasttiesas priekðsçdçtâjas Annas Viðíeres, tâlr. 7970890,vai Mâlpils sociâlâs palîdzîbas dienestâ pie sociâlâs darbinieces darbam ar ìimençm un bçrniem Lûcijas Vaivares, tâlr. 7970897.


Nemanot paskrçjuði divi mçneði kopð grâ-matas Mâlpils atvçrðanas svçtkiem. Daïa mâl-pilieðu to ir iepazinuði un arî izvçrtçjuði. Ðajâlaikâ esmu saòçmusi gan uzslavas, gan kriti-ku. Patiesîbâ jau grâmatas rakstîðanas laikâ eslabi sapratu, ka rets ir tâds darbs,kas visiem patîk, un ðis nebûs izòç-mums. Atzîðos, ka, neraugoties uzto, tomçr pçdçjie divi mçneði manbija ïoti grûti, mokoðu jautâjumu unpârmetumu pilni sev. Labprâtîgi bijuuzòçmusies veikt ðo milzîgo darbu,necerot ne uz kâdu personîgo labu-mu, pârliecîbâ ka tas ir vajadzîgs unbûs noderîgs mums visiem. Ðobrîd,ðíiet, ka daudzi mani nav sapratuði,ir pat zinâmâ mçrâ apvainojuðies, tâ-pçc nolçmu paskaidrot, kâda ir grâ-matas ideja, pçc kâdiem principiemvadoties tâ tapa.

Mans mçríis bija radît iespçjujebkuram cilvçkam jebkurâ laikâ (jagrâmata ir mâjâs) nepiecieðamîbasgadîjumâ iegût informâciju par kâdukonkrçtu pagasta vçstures tçmu.Protams, te nav visi materiâli, jo visus vienscilvçks nevar zinât un tos nav iespçjams ie-tvert vienâ grâmatâ. Tâ nav daiïliteratûra, vçs-turisks româns, nav arî oficiâla datu bâze unnepretendç uz dokumentâlu precizitâti.

Grâmata ir vairâk domâta kâ izziòas ma-teriâls (viena versija) par kâdu konkrçtu tçmu(nodaïu), kuru katrs var papildinât ar savâmzinâðanâm, pieredzi, citiem materiâliem.

Sâkotnçji grâmata bija iecerçta nedaudzsavâdâka. Faktiski tika vâkti materiâli tikai lîdzOtrajam pasaules karam. Lai ekonomçtu lî-dzekïus un ieinteresçtu maksimâli lielâku lasî-tâju auditoriju, grâmatas izdoðanas grupa no-lçma, ka darbâ jâietver arî mûsdienas, kâ arînodaïa ar îsu kopsavilkumu sveðvalodâs, lîdzar to arî padomju laiks. Paðsaprotami, ka tikliels (13.–21.gs.) vçstures laika posms navdetalizçti un visaptveroði aprakstâms vienâgrâmatâ. Tâpçc daudzas nodaïas, seviðíi pa-domju laika izglîtîbas iestâdes, padomju laikasaimnieciskâ darbîba, ir apskatîtas ïoti vispâr-îgi, tikai ar daþiem piemçriem, cenðoties iein-teresçt un radît kaut nelielu priekðstatu tiem,kas ðo laiku nepazîst.

Gribu piezîmçt, ka grâmata veidota arî kâprezentâcijas darbs, vairâk orientçta uz cil-vçkiem, kas par Mâlpili zina maz, vai nezinaneko, jo vecajiem mâlpilieðiem noteikti ir savapieredze, un esmu pârliecinâta, ka katrs noviòiem varçtu uzrakstît savu versiju grâmataipar Mâlpili.

Mans uzdevums nebija izvçrtçt vçsturesnotikumus, organizâciju un cilvçku darbîbu, jouzskatu, ka daudziem faktiem joprojâm trûkstvçrtçjuma valsts lîmenî. Centos notikumus tikaifiksçt, atstâjot secinâjumus katra lasîtâja ziòâ.Lai nebûtu tikai sausi fakti, priekðstatam parnotikumu vai konkrçto laiku izmantoju atmiòustâstîjumus, dokumentus, kâdu publikâciju, kurbieþi ir dots arî autora vçrtçjums.

Par notikumiem un cilvçkiem centos rak-stît vai nu neitrâli vai pozitîvi, lai gan esmu dzir-dçjusi un lasîjusi par vienu un to paðu arî dia-metrâli pretçjus viedokïus. Tomçr neuzskatîjupar pareizu ðâdâ vispârîgâ darbâ tos atklât.

Vislielâkâs pretenzijas esmu saòçmu-si par personâm. Es saprotu ðos cilvçkus,kas mûsu pagastâ nodzîvojuði ilgu laiku, vie-nâ darbâ godprâtîgi un centîgi nostrâdâjuði vai-râkus gadu desmitus, neapðaubâmi dodot sa-vu ieguldîjumu pagasta attîstîbâ un izaugsmç.Cilvçcîgi saprotu arî viòu sâpi, redzot ka parviòiem ir rakstîts maz vai nemaz. Bet ðî navGoda grâmata! Tâ tika rakstîta un veidotapar pagasta vçsturi, un cilvçki, kuri redzamifotogrâfijâs, par kuriem ir vairâk vai mazâkrakstîts, visbieþâk ir tikai kâ piemçrs. Protams,varçtu uzrakstît brîniðíîgu grâmatu par Mâl-pils ievçrojamâkâm personâm, vien ja atras-tos eksperts, kurð bûtu spçjîgs izvçrtçt, parkuriem cilvçkiem jâraksta.

Nodaïa Cilvçki trîsreiz mainîjusi savu no-saukumu un lîdz ar to arî saturu. Sâkumâ bijuiecerçjusi rakstît par senajâm dzimtâm, ietve-rot tâs ìimenes, kas Mâlpilî un Sidgundâ dzîvovismaz no pirmâs neatkarîgâs Latvijas laika.Tomçr drîz sapratu, ka tas nebûs manos spç-kos. Grûtîbas radîja neprecîzâ uzskaite, laikaun materiâlu trûkums. Nevar uzrakstît pardzimtu, vienreiz tiekoties ar kâdu tâs pârstâvi.Te jâbût dziïâkam pçtîjumam.

Tad radâs doma rakstît par ievçrojamiemcilvçkiem Mâlpils vçsturç – no vissenâkajiemlaikiem lîdz mûsdienâm. Mûsdienas ierobeþo-jot ar faktu, ka cilvçks nav vairs mûsu vidû,tâtad viòa darbs ir pilnîbâ pabeigts. Tomçr arîno ðîs idejas atteicos, jo sapratu, ka nespçðuizvçrtçt salîdzinoði neseno pagâtni. Mâlpilî dzî-vojuði tik daudzi ievçrojami un labi pedagogi,lauksaimniecîbas un sabiedriskie darbinieki.Kâ var izsvçrt, par kuru bûtu jâraksta un parkuru nç?

Tâ, paòemot kaut ko no katras ieceres,paliku pie, iespçjams, neveiksmîgâkâ, varian-ta, ietverot èetras ar Mâlpili saistîtâs dzimtas(Liepiòi, Lûkini, Skulmes, Grapmaòi), kas ir

pazîstamas Latvijâ, cilvçkus, kuru lielâkâ daïaminçta enciklopçdijâs (R.Klinsons, A.Íeðâns,S.Sirsone u.c.), un trîs padomju laika personî-bas (J.Mednis, J.Grollis, A.Odziòð). Pçdçjo iz-vçli pamatoju ar to, ka J.Mednis bija vienîgâ

Meliorâcijas muzeja Eiropâ dibinâtâjs,J.Grollis bija viena no toròa (manup-rât, raksturîgs elements Mâlpilij) au-toriem, A.Odziòð viens no Sidgundaspuses patriotiem.

Lielas grûtîbas sagâdâja fotogrâ-fiju atlase. Te darbojâs vesela ko-manda (S.Krieviòð, I.Viïuma, E.Prie-kule, V.Kalniòa) ar mâkslinieci MâruÂrenti priekðgalâ. Mçs apskatîjâm ap5000 fotogrâfiju. Noteicoðais ðajâ jo-mâ bija fotogrâfijas kvalitâte, kompo-zîcija, kâ viòa iederçsies un skatîsiesattiecîgâs nodaïas citu fotogrâfiju kon-tekstâ. Galvenais mçríis bija panâkt,lai grâmatas vizuâlais noformçjums,ko lielâ mçrâ nosaka fotogrâfiju dau-dzums, salikums un kvalitâte, bûtuinteresants un saistoðs.

Vçl gribu pastâstît par grâma-tas dâvinâðanu. Tâ netika dota par

nostrâdâtiem gadiem kâdâ paðvaldîbas iestâ-dç vai citiem nopelniem Mâlpils labâ. Grâma-tas atvçrðanas svçtkos tika uzdâvinâtas vai-râk kâ 150 grâmatas. Paðvaldîba ðo dâvanupieðíîra, vadoties pçc vairâkiem kritçrijiemun ieteikumiem. Grâmatas pasniedza visiemtiem, kas atsaucâs uz aicinâjumu ziedot ðimprojektam, kas kâdâ citâdâ veidâ atbalstîjavai piedalîjâs grâmatas izdoðanâ.

Es no savas puses lûdzu grâmatu dâvi-nât 80 cilvçkiem, kas man îpaði daudz palî-dzçja: deva materiâlus, fotogrâfijas, rakstîjaatmiòas, savus stâstîjumus par notikumiem.Ðos cilvçkus es uzskatu par grâmatas lîdz-autoriem. Tomçr tie nav visi, kas piedalîjâsgrâmatas tapðanâ. Informâciju telefoniski vaicitâdâ veidâ sniedza vçl apmçram 50 cilvçki.Starp tiem bija paðvaldîbas iestâþu vadîtâjiun darbinieki, valsts iestâþu vadîtâji, zemnie-ku saimniecîbu îpaðnieki. Grâmatas netika dâ-vinâtas arî privâtfirmâm, protams, izòemottâs, kas ziedoja lîdzekïus.

Atvainojos par neprecizitâtçm, îpaði parkïûdâm personu vârdos un uzvârdos, kas lie-lâkoties raduðâs neuzmanîbas dçï sakarâ arierobeþoto laiku. Piedodiet, visi tie, kurus es-mu kâdâ veidâ aizvainojusi vai sâpinâjusi. Ti-ciet, to es neesmu gribçjusi apzinâti.

Mîïð paldies katram, kurð mani saprataarî bez ðî komentâra. Seviðíi pateicos tiemcilvçkiem, kas, iespçjams, jûtot manas taga-dçjâs problçmas, uzskatîja par vajadzîgu ma-ni atbalstît un pateikt savu vçrtçjumu, kas vi-sos gadîjumos bija analîtisks, pârdomâts unman ïoti bûtisks.

Ar cieòu,Viktorija.

PiebildeGrâmatu “Mâlpils” var iegâdâties Mâlpils pa-gasta padomes kancelejâ un kultûras namâ.

KULTÛRAS DZÎVE

Komentâri grâmatai Mâlpils

Grâmatas "Mâlpils" veidotâji: Kristîne Òikandrova, MâraÂrente, Ieva Viïuma, Benita Rublovska, Viktorija Kalniòa,Salvis Krieviòð, Edîte Priekule un pagasta padomespriekðsçdçtâjs Aleksandrs Lielmeþs.


Festivâls “TEÂTRA METODES starptradîciju un mûsdienâm” ir Starptautiskâsteâtra pieredzes apmaiòas universitâtes(IUGTE – International University GlobalTheatre Experience) rûpju bçrns. Festi-vâlâ uzmanîba ir vçrsta uz pieredzes ap-maiòu, uz to kâ un kâdas teâtra metodestiek izmantotas mçìinâjumu procesâ unapmâcot topoðos teâtra mâksliniekus. Ta-èu galvenais ðî festivâla mçríis, nolûks,iemesls (lai kâ to arî nenosauktu) ir atrasttiltu starp tradîcijâm un mûsdienîgumuteâtra mâkslâ.

Jau vairâkus gadus pçc kârtas ðis fes-tivâls risinâs Mâlpilî un ðis gads nebijaizòçmums – jûlija 2. nedçïâ ar festivâlamâkslinieciskâ vadîtâja Sergeja Ostren-ko un viòa palîgu gâdîbu Mâlpilî no da-þâdâm pasaules valstîm (ASV, Íînas, Un-gârijas, Ukrainas, Latvijas) ieradâs 29 cil-vçki, kurus vienoja un joprojâm vieno teât-ris kâ dzîves vaids, aizrauðanâs vai izpç-tes objekts. Ne visi bija pasaulslaveni unprofesionâli teâtra mâkslinieki. Festivâlalaikâ profesinâlitâtes pakâpei nebija lie-las nozîmes. Nozîme bija tikai tam vai cil-vçks spçj sevi atvçrt tam, kas ap viòu no-tiek, vai spçj atbrîvoties no sabiedrîbasun sevis paða aizspriedumiem un atslâ-binâties, jo ir nokïuvis situâcijâ, kad ne-viens nevçrtç, nenosoda un ar lupu ne-vçro katru kustîbu. Kur nekas nebija “pa-reizi” vai “nepareizi”. Ðie jçdzieni festi-vâla laikâ, ðíiet, tika izsvîtroti no vârdukrâjuma. Uzsvars tika likt uz to, kâ cilvçkssajût citu cilvçku, ar kuru ir nonâcis situâ-cijâ, kad, piemçram, acis ir aizvçrtas, betuzdevums ir akli sekot vadîtâja kustîbâm,lai arî ko viòð nedarîtu. Iespçjams, mûs-

dienu ïoti racionâlajamcilvçkam ðâds festivâlslielâkâ vai mazâkâ mç-râ varçtu izskatîties pçcnepiedienîgi muïíîgaslaika ðíieðanas, taèujâatzîmç, ka ne viss ða-jâ pasaulç ir uzzinâmsun izzinâms ar prâtu.Un teorija, fakti ir tikaiviena monçtas puse,otra ir prakse, bez ku-ras teorija ir ðíietaminesaprotams savârstî-jums. Tas arî ir lielâkaisieguvums un labâkâpieredze, ko man snie-dza ðis festivâls – caursevi sajust kâ “miruði”fakti atdzîvojas kustîbâ.

Lai gan lielâkotiesfestivâls notika aiz slçgtâm durvîm, 15. jû-lija vakarâ visi, kas vien to vçlçjâs, varçjaatnâkt uz Mâlpils Kultûras nama Apaïozâli un noskatîties Honkongas ìimenesteâtra grupas “Purpura bruòurupucis”(“Purple Turtle Theatre”) izrâdi “Skaistu-le un Briesmonis”. Ðie cilvçki nekad ne-spçlç uz lielâm skatuvçm lielos pilsçtasteâtros. Viòi par skatuvi pârvçrð univer-sâlveikalu gaiteòus, mauriòu parka vidû,klasi kâdâ skolâ vai skvçriòu pilsçtas cen-trâ. Viòi pulcç ap sevi bçrnus un parâdaviòiem nedaudz izmainîtu klasisku pasa-ku. Izrâdç vienmçr ir daudz dziedâðanasun dejoðanas, kur iesaistîties tiek aicinâtiarî skatîtâji. Varçtu likties, ka viòu darbs irviegls, bet tie rûgti maldi, jo bçrns ir vis-acîgâkais un visgrûtâk pârliecinâmais

skatîtâjs. Ja bçrns nenoticçs, ka tâ tantepatieðâm ir princese un tas onkulis patie-ðâm ir briesmonis, viòð vienkârði piecel-sies un aizies. Turklât bçrni ir ïoti nepare-dzama publika, kas “Purpura bruòurupu-èa” teâtra grupas darbu padara vçl apbrî-nojamâku. Bçrns jebkurâ mirklî var izdarîtvai pateikt kaut ko pilnîgi apstulbinoðu unmulsinoðu, par ko viòiem bija daudz undaþâdu stâstu. Tas tikai liecina par viòustiprajiem nerviem, kas nenoliedzami irnepiecieðami, strâdâjot ar bçrniem. Bet laiarî cik grûts nebûtu darbs ar bçrniem, viòipar to tikai priecâjas. Un liels bija arî viòuprieks pçc izrâdes Mâlpilî, kâ viòi paði tei-ca – mâlpilieði ir lieliski skatîtâji.

Nometnes dalîbniece, Kultûras akadç-mijas studente Guna Zvîgule

Gandrîz visa mana apzinîgâ dzîve ir ritçjusiðeit, Mâlpilî, un es lepojos ar ciematu, kura skais-tumam ir pielikuði roku daudzi cilvçki – gan al-goti darbinieki, gan tie, kas savu mâju pagal-mos izveidojuði puíu dobes, kas priecç acis noagra pavasara lîdz vçlam rudenim. Ierîkoti bçr-nu rotaïu laukumi, kâdreiz bija arî vairâk soliòu,regulâri appïauti zâlâji, katrâ viduspagalmâ iratkritumu konteineru laukumi.

Bet mçs nemâkam, vai daþi arî negribamdzîvot skaisti sakoptâ vidç – lauþam, plçðam,mçslojam. Konkrçti piemçri: ðopavasar atklâ-jâs nepatîkams skats Kastaòu ielas 7 mâjasfasâdç – zem lodþijâm stâvçja atkritumu mai-siòu kalns, kurus vçl papluinîjuði kaíi. Kâdi, nejau ðîs mâjas iedzîvotâji, nebija spçjuði atkritu-mus panest tikai drusku tâlâk lîdz konteine-riem. Visu pusvasaru bija piedrazots, tâ sau-camais, Rumbulas laukums un aprakstîta ve-câ kultûras nama sienas.(Uzrakstîjâs “piec-ûkots”, taèu cûka ir tîrîgs dzîvnieks – aizgaldâkatrs stûrîtis savai vajadzîbai, kur çd un guï turnemçslo. Tagad sâku domât – varbût mçs ne-mçslojam dzîvokïos, bet sabiedriskâs telpâsvar...) Kâds pçc 14.augusta piknika 2 maisus

pilnus ar 1x lietoðanas traukiem un dzçrienupudelçm tâ vienkârði atstâjis pie jasmînkrû-ma. Kâdam traucçja “PET” konteineri, kas zie-mâ pa ielu aizstumti, lîdz bedrç apgâzti. Arî16. un 17. augusta rîtos apgâzti divi ðâdi kon-teineri zâlâjâ pret Nâkotnes ielas 2 nama lo-giem. Par izbradâtâm puíu dobçm, nolauz-tiem pîlâdþu, âbeïu, plûmju zariem un izmçtâ-tâm naðíu turzâm pat nerunâjot.

Manuprât, bçrnu un pusaudþu visatïautî-ba, vandalisms saistîts ar bezdarbîbu – ener-ìiju nav kur likt. Arî daudzi likumi aizstâv ma-zos vandâlîðus. Savâ bçrnîbâ mçs nezinâjâmðos likumus, mûs mâcîja saprast ne tikai tiesî-bas un vajadzîbas, bet arî pienâkumu. Domâ-ju, ka pagasta padome ir spçjîga pieòemt ad-ministratîvus lçmumus par mçsloðanu, demo-lçðanu un citiem vardarbîgiem aktiem sabied-riskâs vietâs. Ceru arî uz paðvaldîbas policistaaktîvu darbîbu nekârtîbu apkaroðanâ. Bet vis-vairâk gribu lûgt vecâkus – uzdodiet mâjâssaviem bçrniem darbiòus, òemiet lîdzi uz dâr-zu, lai bçrns jau no mazotnes redz, kâdas pû-les jâpieliek un cik ilgs laiks paiet, lîdz kociòðnes augïus. Man nâcies dzirdçt no bçrniem un

vienas mammas, ka “par to jau mçs maksâ-jam sçtniekam.” Jâ, maksâjam, arî es un tiedaudzi citi, kas nelauþ, neplçð kopîpaðumu,atkritumus nemçtâ. Tâtad, ir privileìçtâ ðíira,kas nerçíinâs ar lîdzdzîvotâjiem. Lai gan ir aiz-domas, ka daþâs ìimençs tiek kultivçts ðis pâ-râkums, tomçr kâdreiz derçtu delveriem parnodarîto kâdu laiku pastrâdât sçtnieka vietâ(pat par samaksu).

Vçl man ir ierosinâjums –vasarâ Mâlpils pa-gastâ noorganizçt ìimeòu sporta svçtkus. Es-mu piedalîjusies lîdzîgos pasâkumos citviet, kurbija daþâda veida sacensîbas, gan nopietnasdisciplînas, gan atraktîvas, visâm vecuma gru-pâm. Sacentâs kolektîvi, individuâli un ìimenes.Gatavoðanâs ðâdam pasâkumam aizòemtu arîpusaudþu nelietderîgi izmantoto laiku.

Mîlçsim mûsu Mâlpili – vietu, kurâ mumslemts nodzîvot mûþu.

Cerot uz jûsu sapratni un atbalstu,Monika Lielmeþa

Starp tradîciju un mûsdienâm

DAÞÂDI VIEDOKÏI

Pârdomu brîdî

Izrâde Mâlpils kultûras namâ


Ðajâ vasarâ “Mâlpils Vçstîm” nâciesnoklausîties vairâkus skumjus stâstuspar to, ka dzîve vairs nav mîïa skaïu kai-miòu pçc.

Runa it kâ par sîkumiem. Pârâk skaïamûzika kâdâ dzîvoklî. “Mums tâ patîk unmçs varam darît ko gribam!” apmçramtâda ir atbilde, pçc klauvçjiena pie dur-vîm un lûguma pagriezt klusâk mûziku.

Kâdâ lauku mâjâ, kurâ dzîvo vairâ-kas ìimenes jaunieðu nevçrîba sniedzastik tâlu, ka ieslçguði skaïu, agresîvu mû-ziku, paði jaunieði dodas prom no mâjas.Un kas par to, ja cita kaimiòiene sâk jus-ties vienkârði nelaimîga savâ dzîvoklî.

Pçc noteikumiem trokðòoðana ir jâ-pârtrauc pçc pulksten 23.00. Ja tas no-tiek naktî, var saukt policiju. Bet ko darîtdienâ, pievakarç?

Tagad es klauvçju pie trokðòotâju prâ-ta un sirds durvîm un jautâju: “Vai tad, jalûdzçja samazinât troksni bûtu jûsu mâtevai varbût vecmâmiòa, vai kâda mazadiendusu guïoða bçrniòa mâmiòa, jûspaklausîtu, paþçlotu un mazliet pierau-tos savâs tiesîbâs? Vai jûs trokðòojat, jakâds no jûsu ìimenes guï pçc naktsmai-òas, vai nejûtas îsti vesels?”

Tâs mûsu kopçjâs mâjas ir tâdas kâ-das tâs ir – ar sienâm, kurâm dzird cauri,

ar tîrîtâm vai netîrîtâm, piespïaudîtâm kâp-òu telpâm, ar pâri balkonu malâm lidojo-ðiem cigareðu galiem, kas lçni krâjas zâ-lâjâ. Ar skaïâm palielas kompânijas sa-runâm nakts vidû uz lodþijas, jo mçs taèusvinam un kas par to, ka citi guï. Mçs taèuesam tiek vareni un “kruti”.

Vai nav pienâcis laiks mums visiemkïût mazliet uzmanîgâkiem vienam pretotru. Pirmais solis varçtu bût tâds – pa-griez klusâk savu mûziku, ja zini, ka kai-miòiem tâ varçtu traucçt!

Atzîmes jau par to neliks, bet laipnssmaids satiekoties atsvçrs atzîmi “teica-mi” uzvedîbâ skolas laikâ.

Dzinta Krastiòa

Uz kapu svçtkiem cilvçki sabraucno tâlienes, lai sakoptu kapus, godinâ-tu savus aizgâjuðos tuviniekus. Kapostiek pavadîts ilgs laiks. Neçrtîbas sa-gâdâ tas, ka kapos nav tualetes. Dau-dzos kapos ðis jautâjums tiek nokâr-tots uzceïot vai arî izîrçjot tualetes. Vainebûtu pienâcis laiks arî Mâlpilij?

Kapu pârzine Monika Lielmeþa pa-skaidroja, ka kapu svçtku laikâ tiek at-slçgta tualete, kas atrodas jaunajâ kapli-èâ. Vietçjie jau to zinot. Kapu pârzinei nâ-cies uzklausît arî citus iebildumus – vaja-dzçtu pievest melnzemi, salabot kapu sç-tu, atvestâ smilts ðogad drîzâk ir grantsnevis smilts...

Lieta ir tâda, ka Kapu svçtkus pçdç-jos gadus ar pagasta padomes finansiâ-lu atbalstu organizç Mâlpils luteriskâdraudze. Visi ziedojumi, kas tiek savâkti

svçtku laikâ nonâk draudzes rîcîbâ. Drau-dzei rûpçjas par svçtku norisi( Ðogad so-liòi, kur atsçsties mâcîtâja uzrunas laikâparâdîjâs pçdçjâ mirklî)

Kapu labiekârtoðanai trûkst lîdzekïu.Varbût bûtu vçrts citu gadu atseviðíi vâktziedojumus kapu labiekârtoðanai. Vaja-dzçtu arî saudzîgâk izturçties pret kapuinventâru, uzmanîgâk lietot akas. Ne ma-zums dzirdçts, kâ pçc ûdens paòemða-nas aku rullis tiek iegriezts un spainis lie-lâ âtrumâ gâþas akâ, bieþi vien tur arî pa-liekot. Par melnzemi nâksies parûpçtiekatram kapu kopçjam paðam, jo arî tas irnaudas jautâjums. Smilts atveðanu ir uz-òçmies pagasta ceïu dienests.

Kapu svçtku sakarâ ir izteikts viedok-lis par to vai nevarçtu Kapu svçtkus or-ganizçt kopîgus gan luterâòiem, gan ka-

toïiem, kuplinot tos ar kâdu muzikâlupriekðnesumu.

Labprât uzklausîsim citu mâlpilieðudomas par ðo jautâjumu.

Vçstules, sarunas, iebildumi, ierosi-nâjumi ir tâ dzîvâ saikne, kas saista “Mâl-pils Vçstis” ar lasîtâjiem. Tâpçc arî turp-mâk publicçsim iesûtîtâs vçstules, centî-simies rast atbildes uz uzdotajiem jautâ-jumiem. Saprotams, ka ne vienmçr ir vieg-li vai çrti parakstît savu vârdu, jo tâ varnâkties iekïût citâdi domâjoðo pârmetu-mu krustugunîs. Tâpçc, vienojoties ar rak-stu autoriem, publicçsim arî vçstules bezparaksta, atstâjot to tikai redakcijas zinâ-ðanâ. Tas gan obligâti.

Redakcija

Sakarâ ar to, ka ðobrîd tiek izstrâdâtigrozîjumi Mâlpils pagasta teritorijas plâ-nojumam, un saskaòâ ar 02.03.1993. LRlikumu “Par îpaði aizsargâjamâm dabasteritorijâm”, dabas pieminekïa statusu ob-jektiem, kas ir nozîmîgi dabas saglabâ-ðanai Mâlpils pagastâ, var pieðíirt Mâl-pils pagasta padome, lûdzam Jûs iesais-tîties to dabas objektu apzinâðanâ, ku-riem varçtu pieðíirt vietçjas nozîmes da-bas pieminekïa statusu.

Ðobrîd vietçjas nozîmes dabas pie-minekïa statuss Mâlpils pagastâ ir no-teikts vienîgi Diþkokam – Sibîrijas dîíaozolam. Mâlpils pagasta padome ðâdustatusu plâno pieðíirt arî Kalnavçnu unDârziòu grupas avotiem.

Par dabas pieminekïiem var kïût at-seviðíi, savrupi dabas veidojumi: aiz-sargâjamie koki, dendroloìiskie stâdîju-mi, alejas, ìeoloìiskie un ìeomorfoloìis-kie dabas pieminekïi un citi dabas retu-mi, kam ir zinâtniska, kultûrvçsturiska, es-tçtiska vai ekoloìiska vçrtîba:

§ Aizsargâjami koki – valsts un vietç-jas nozîmes vietçjo un sveðzemjusugu diþkoki, retie, savdabîgie, ai-naviskie un kultûrvçsturiskie koki,kuru apkârtmçrs 1,3 metru augstu-mâ no koka sakòu kakla vai aug-stums nav mazâks par 2003.gada22.jûlija Ministru kabineta noteiku-mos Nr.415 “Îpaði aizsargâjamo da-bas teritoriju vispârçjie aizsardzîbas

un izmantoðanas noteikumi” noteik-tajiem izmçriem;

§ Aizsargâjamie dendroloìiskie stâdî-jumi – valsts un vietçjas nozîmesparki, dendrâriji, alejas un citi kok-augu stâdîjumi, kam ir zinâtniska,kultûrvçsturiska, estçtika vai ekolo-ìiska vçrtîba.

Lûdzâm ar ierosinâjumiem par dabasobjektiem, kuriem bûtu jâpieðíir vietçjasdabas nozîmes pieminekïa statuss, griez-ties Mâlpils pagasta padomç lîdz 2005.gada 30.septembrim.

J.PaulovièsTel. 7970889

DAÞÂDI VIEDOKÏI

Par sadzîvoðanu

Mâlpils iedzîvotâji!

○ ○ ○


MÂLPILS PAGASTA PADOMESPAZIÒOJUMS

“Par detâlplânojuma izstrâdes uzsâkðanunekustamajâ îpaðumâ “Íeðâni”

1.Saskaòâ ar LR MK 19.10.2004. noteikumu Nr.883.61.punktu paziòojam, ka Mâlpils pagasta padome06.07.2005 sçdç, lçmumus Nr. 16/22 Par detâlplâno-juma izstrâdes uzsâkðanu un darba uzdevuma apstip-rinâðanu, pieòçmusi lçmumu par detâlplânojuma iz-strâdes uzsâkðanu nekustamajâ îpaðumâ “Íeðâni”un 27.07.2005 sçdç, lçmums Nr.17/4 “Par detâlplâ-nojuma izstrâdes sabiedrisko apsprieðanu nekusta-mâ îpaðumâ “Íeðâni””, apstiprinâjusi detâlplânoju-ma “Íeðâni” “Sabiedriskâs apsprieðanas program-mu” kâ detâlplânojuma darba uzdevuma pielikumu.

2.Par detâlplânojuma izstrâdes vadîtâju apstiprinâta Ine-se Savina (sertifikâta Nr. 10-0409).

3.Sabiedriskâs apsprieðanas pirmais posms noteikts noðî paziòojuma publicçðanas laikrakstâ “Latvijas Vçstne-sis” dienas lîdz 22.09.2005., kura laikâ interesenti variesniegt priekðlikumus Mâlpils pagasta padomç.

4.Pirmajâ posma sabiedriskâs apsprieðanas laikâ vis-iem interesentiem tiks dota iespçja iepazîties ar:1) spçkâ esoðo Mâlpils pagasta teritorijas plânojumu

un detâlplânojumiem;2) apbûves noteikumiem;3) Mâlpils pagasta attîstîbas programmu;4) Citiem dokumentiem, kas attiecas uz detâlplâno-

juma izstrâdi.Ar sabiedriskâs apsprieðanas 1.posma materiâlieminteresenti var iepazîties Mâlpils pagasta padomç312. kabinetâ.

5.Sakarâ ar detâlplânojuma izstrâdi nekustamajâ îpa-ðumâ “Íeðâni”, apmeklçtâji Mâlpils pagasta padomçtiks pieòemti saskaòâ ar vispârçjo apmeklçtâju pie-òemðanas kârtîbu darba dienâs no plkst. 9.00 lîdz12.00 un no 13.00 lîdz 17.00.

6.Priekðlikumi detâlplânojuma izstrâdei, jâiesniedz Mâl-pils pagasta padomç lîdz pirmâ sabiedriskâs apsprie-ðanas posma beigâm 22.09.2005.

7.Sabiedriskâs apsprieðanas pirmâ posma noslçgumasanâksme notiks 22.09.2005. pulksten 14.00 Mâlpilspagasta padomes telpâs.

PAZIÒOJUMSRîgas rajona Mâlpils pagasta paðvaldîbas sabiedrî-

ba ar ierobeþotu atbildîbu “ Norma K” paziòo, ka Rîgasrajona paðvaldîbu Sabiedrisko pakalpojumu regulato-ram iesniegts apstiprinâðanai jauns siltumenerìijas ta-rifa projekts:

1.Juridiskajâm persomâm – 19.72 Ls/Mwh + PVN;2. Iedzîvotâjiem – 17.46 Ls/Mwh t.sk. PVN;3. Iedzîvotâjiem – 0.53 Ls /1 m2 t.sk. PVNTarifu pieaugums saistîts ar kurinâmâ, degvielas,

elektroenerìijas, metâla izstrâdâjumu cenu pieaugumu.Ar tarifu projektiem var iepazîties Mâlpils pagasta

paðvaldîbas SIA “Norma K” telpâs Nâkotnes ielâ 1, 3.stâ-vâ (tâlr.7925741), Mâlpils Centrâlajâ katlu mâjâ Enerìç-tikas ielâ 3 (tâlr.7925775), pie Rîgas rajona paðvaldîbuSabiedrisko pakalpojumu regulatora Rîgâ, Lâèlpçða ie-lâ 24 (tâlr.7282666).

Priekðlikumus un ieteikumus par tarifu projektu variesniegt SIA “ Norma K” Nâkotnes ielâ 1, Mâlpils, tâlru-nis/fakss 7925741vai e – pasts: [email protected], kâarî pie Sabiedrisko pakalpojumu regulatora Rîgâ, Lâè-plçða ielâ 24, fakss 7282666, e-pasts: [email protected]

" Normas K" direktors Raimonds Taranda

Policijas ziòas5. jûlijâ

Mâlpilî, kâdâ mâjâ nozagta automaðîna VAZ 21013, automaðînas piekabeun daþâda izmçra alumînija trauki. Nodarîts materiâlais zaudçjums vairâknekâ 1000 LVL. Ierosinâta kriminâllieta.

8. jûlijâMâlpils pagastâ, kâdas mâjas pagalmâ atrasts miris 1938.g. dzimis vîrietis,apskates laikâ redzamas vardarbîgas nâves pazîmes nav konstatçtas.

10. jûlijâSiguldas policijas nodaïâ saòemts 1951.g. dzimuðas sievietes iesniegumspar to, ka 1951.g. dzimuða vîrieða uzvedîba dzîves vietâ bija bîstama ìime-nes locekïu droðîbai.

17. jûlijâMâlpilî, atrasts 1977.g. dzimuða vîrieða lîíis ar vardarbîgas nâves pazîmçm.Pçc policijas rîcîbâ esoðâs informâcijas, kopîgas alkohola lietoðanas laikâviòam ar akmeni pa galvu iemetis paziòa, 1971.g. dzimis vîrietis, Mâlpilsiedzîvotâjs. Ierosinâta kriminâllieta, 1971.g. dzimuðais vîrietis aizturçts.

21. jûlijâSidgundâ, aizdegâs un pilnîbâ nodega ðíûnis un kûts 170 m2 platîbâ, kuriatradâs zem viena jumta. Aizdegðanâs iemesls un materiâlais zaudçjumstiek noskaidrots.

25. jûlijâKonstatçts, ka Sidgundâ no celtniecîbas objekta nozagtas 82 jumta segu-ma dakstiòveida profila loksnes. Nodarîts materiâlais zaudçjums vairâk ne-kâ 1200 LVL. Ierosinâta kriminâllieta.

2. augustâMâlpils pagastâ, 1969.g. dzimuðam vîrietim piederoðai dzîvojamai çkai iz-sisti logu stikli. Nodarîts materiâlais zaudçjums 60 LVL. Ierosinâta kriminâllie-ta par mantas tîðu iznîcinâðanu un bojâðanu.

4. augustâSidgundâ, 1962.g. dzimis vîrietis mçìinâja nozagt 40 litrus dîzeïdegvielaspar kopçjo summu vairâk nekâ 20 LVL. Degviela atdota îpaðniekam.

12. augustâMâlpilî, dzîvojamai çkai aizdedzies jumts, izdeguði 10 m2. Aizdegðanâsiemesls un materiâlais zaudçjums tiek noskaidrots.

15. augustâMâlpilî, aizdegusies pamestas mâjas siena 10 m2 platîbâ. Ugunsgrçkaiemesls tiek noskaidrots.

Ceïu satiksmes negadîjumi19. jûlijâ

Mâlpils pagastâ, privâtmâjas pagalmâ, 1959.g. dzimis a/m VAZ 2101 vadî-tâjs, bûdams alkohola reibumâ, uzbrauca stâvoðai a/m FORD MONDEO.

22. jûlijâAutoceïa Mâlpils – Íegums 8.–9.km, 1968.g. dzimis vîrietis, braucot armopçdu, iebrauca grâvî. Negadîjumâ mopçda vadîtâjs guva miesas bojâ-jumus, viòam konstatçts alkohola reibums.

30. jûlijâUz autoceïa Mâlpils – Zaube, 1986.g. dzimis a/m VW PASSAT VARIANTvadîtâjs, neizvçloties ceïa apstâkïiem atbilstoðu braukðanas âtrumu, netikagalâ ar a/m vadîbu, nobrauca no braucamâs daïas un apgâzâs.

2. augustâMâlpils pagastâ, 1972.g. dzimis paðgâjçja – iekrâvçja “BOBCAT” vadîtâjs,braucot atpakaïgaitâ, izraisîja sadursmi ar a/m OPEL ASTRA, kuru vadîja1965.g. dzimusi sieviete.

6. augustâMâlpils pagastâ, Upmalâs, autoceïa Sigulda – Íegums 38. km, nenoskaid-rota a/m izraisîja sadursmi ar a/m MAZDA323, kuru vadîja 1949.g. dzimisvîrietis.

9. augustâUz Mâlpils apvedceïa pâr Mergupi, pagaidâm nenoskaidrots a/m VAZ2101 vadîtâjs iebrauca Mergupes izskalotâ tranðejâ. Negadîjumâ miesasbojâjumus guva 1961.g. dzimis vîrietis, kuram konstatçts arî alkohola rei-bums.

13. augustâAutoceïa Vite – Virðukalns 3.km, pagaidâm nenoskaidrots a/m MERCE-DES BENZ vadîtâjs nobrauca no braucamâs daïas un iebrauca kokâ.Negadîjumâ miesas bojâjumus guva trîs jaunieði – 17, 18 un 20 gadus veci.

16 mALpILS VESTIS- -

SLUDINÂJUMI INFORMÂCIJA REKLÂMA

Mâlpils pagasta padomes izdevums "Mâlpils Vçstis"Adrese: Nâkotnes iela 5, Mâlpils, Rîgas rajons, LV – 2152Tâlruòi: 7925390, 7970888Redaktore: Dace Krilovska, þurnâliste: Dzinta KrastiòaInformâcijas centra vadîtâjs: Salvis Krieviòð

Mâkslinieciskâ noformçjuma konsultante: Mâra ÂrentePar raksta saturu un faktu precizitâti atbild tâ autors“Mâlpils Vçstis” elektroniski http://www.laikraksti.lvMakets sagatavots un iespiests SIA "N.I.M.S."Rîgâ, Pçrnavas ielâ 47/3, tâlrunis: 7311424

2005. gada jûlijs/augusts

Sarîkojumi Mâlpils kultûras namâ2005. gada septembrî

1. – 3. septembrim Gladiolu izstâde. Allaþnieka Jâòa Imanta Kalniòa ziedu kolekcija.

2. septembrî Diskotçka “Perifçrija” 20.00 – 01.0014. septembrî Klubiòâ “Rezçdas” - Tikðanâs âbolu laikâ. 13.00 Lîdzpaòemto, no âboliem gatavoto çdienu

degustâcija. Atskats uz ðîs vasaras notikumiemklubiòâ.

17. septembrî Rudens gadatirgus. 21.00 Tirgus balle. Spçlç “vçja radîtie no Siguldas.

Kultûras nama dejotâju priekðnesumi.Bçrniem – tikðanâs ar iemîïotiem pasaku varoòiemno Liepâjas leïïu teâtra

29. septembrî Skolotâju dienas pasâkums4. oktobrî 11.00 Valsts leïïu teâtra izrâde “Zaíîða pirtiòa”

Septembra mçnesî atsâk darbu kultûras nama mâkslinieciskâspaðdarbîbas kolektîvi.

Jauktais koris diriìents Austris Kalniòð,kormeistars Juris Vîtums

TLM studija “Urga” Vadîtâja Lauma KrastiòaDeju kopas “Sidgunda” un “Kniediòð” vadîtâja Julijana ButkevièaDeju kopa “Mâra” vadîtâja Maija OrlovaAmatierteâtris vadîtâja Sandra RoguleVeselîbas vingroðanas grupa vadîtâja Inese Grînbrga(pirmâ nodarbîba 15. septembrî)Aerobika un deju grupa “Amulets” vadîtâja Baiba Vilcâne

Visos kolektîvos tiek uzòemti jauni dalîbnieki. Par nodarbîbu laikiemlûdzam interesçties kultûras namâ.

Labprât uzklausîsim un mçìinâsies îstenot arî jûsu vçlçðanos apgûtjaunas iemaòas, nodarboties ar citâm interesantâm lietâm.

Tâlrunis 7925339.

PateicîbasIzsaku pateicîbu visiem kaimiòiem un draugiem, kas bija

kopâ ar mums mûsu lielajâs bçdâs, pavadot Ivaru Andþânukapu kalniòâ.

Mâte, brâlisPaldies Mâlpils pagasta apsardzes darbiniekam Andrim

Ostrovskim par operatîvu rîcîbu un palîdzîbu 19. jûlijâ novçr-ðot huligâniskas darbîbas.

Pateicîbâ Vites iedzîvotâji

OgreLand (tm)PIEDÂVÂJAM INTERNETA PIESLÇGUMUS

MÂLPILS IEDZÎVOTÂJIEM UN UZÒÇMUMIEM !• Fiksçta mçneða maksa• Neierobeþota interneta pieeja visu diennakti• Neierobeþots e-mail pastkastîðu daudzums• Web labu izveidoðana un uzturçðana• Domçnu izveidoðana un uzturçðana• Operatîvs un kvalitatîvs serviss

Cenas interneta pieslçgumiem :Datu pârraides âtrums lîdz 192kbit/s – 9Ls mçnesîDatu pârraides âtrums lîdz 512kbit/s, izmantojot OgreLandproxy serveri âtrums lîdz 2Mbit/s – 15Ls mçnesî

Pieslçguma ierîkoðanas maksa privâtpersonâm 15Ls.Cenas norâdîtas ar PVN

Izmaksas uzòçmumiem var iegût pa norâdîtajiem telefo-niem. Papildus informâcija:

Tel. 9118744; 9227148e-mail: [email protected]: http://www.ogreland.lv

Rudens tîmekïu rasa,Pçrïainais sudrabs, –Kâ laimes asaras,Kad sirds jau gudra.

/Vizma Belðevica/

Sveicam septembra jubilârus!70 – Dzidrai Bçrziòai, Ausmai Kozlovskai75 – Genovefai Atruðkevièai, Verai Jasnovai,

Dainai Kârkliòai, Milijai Priedîtei85 – Annai Vinogradovai, Domicelai Viðai

LAIKO (viens no lielâkajiem mçbeïu raþoðanas

uzòçmumiem) aicina darbâ– kokapstrâdes darbagaldu operatorus (ar un bez pieredzes)– kokapstrâdes darbagalda iestatîtâju ðablonistu

Adrese: Upmalas, Mâplils pagasts, Rîgas rajons, LV–2152Tâlr.:7925365, 9207716. E-pasts:[email protected]

Prasîbas:– augsta atbildîbas sa-

jûta– precizitâte– ðablonistam – attie-

cîga pieredze kok-apstrâdç

Piedâvâjam:– konkurçtspçjîgu atalgojumu– sociâlâs garantijas– interesantu un atbildîgu darbu– mûsdienîgus darba apstâkïus– uzòçmuma transportu nokïûðanai

uz darbu bezmaksas.

Pçrk mâju, zemi Mâlpils pagastâ vai citur. Tel.9213089

Sirsnîgi pateicamies Mâlpils pagasta padomeipar atbalstu braukðanai uz Aglonas bazilikas

dievkalpojumu. Mâlpils katoïu draudzes dalîbnieki

No 7. septembraTreðdienâs, svçtdienâs plkst. 19.00

Mâlpils kultûras namâ atsâkas nodarbîbas AEROBIKÂ

un deju grupâ “AMULETS”Tiek gaidîti jauni dalîbnieki!

Vadîtâja Baiba, tâlrunis 9285500

Inèukalna baseinâ ÛDENS AEROBIKANotiek pirmdienâs, piektdienâs pulks. 20.00

Trenere Baiba, tâlrunis 9285500

Mâlpils mûzikas un mâkslas skolagaida savus audzçkòus uz pirmo skolas dienu

1. septembrî pulksten 15.00Mâlpils kultûras nama lielajâ zâlç.

Papildus uzòemðanamûzikas (307.kab.) un mâkslas nodaïâs (325.kab)

1. septembrî 17.002. septembrî 14.00

I/K "Andis" aicina konditorus, pavârus un virtuvesstrâdniekus darbam çdnîcâ "Laiko" Upmalâs.

Pieteikties pa mob. t. 9298105.

Documents

mALpILS VESTIS -- Nr.7/8 · 2009. 11. 24. · ra” valdîjumâ, funkcionâli piesaistîto zemes platîbu 0,48 ha kopplatîbâ, kas nepiecieðama dzîvojamâs mâjas uztu-rçðanas