Materiāls 2012.gada 6.septembra Uzņēmumu reģistra

Konsultatīvās padomes nozaru sēdei

I. Vai ir nepieciešams pastiprināt jau reģistrētu politisko partiju darb ības kontroli, it īpaši izvirzot stingrākas prasības partijas valdes locekļiem? (Ja nepieciešams, tad

kādā veidā?)

Saskaņā ar Politisko partiju likuma 34.panta sesto daļu par politiskās partijas valdes locekli var būt rīcībspējīga fiziskā persona. Likums nenosaka citas prasības, kurām jāatbilst partijas valdes locekļiem (piemēram, Latvijas pilsonības esamību). Savukārt Tieslietu ministrija uzskata un arī presē izskanējusi informācija, ka demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka politiskajās partijās, kuru pašsaprotamais mērķis ir iegūt varu valstī, darbojas un, jo īpaši, tās vada personas, kuras aktīvi veicina naida izpausmes sabiedrībā. Šāds pretvalstiski noskaņotu personu dibināts un vadīts politisks spēks apdraud sabiedrības drošību.

Politisko partiju likuma 32.pantā noteikts, ka partijas darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, kā arī citas likumā noteiktās iestādes. Ja attiecīgās iestādes atbilstoši to kompetencei konstatē, ka partija neievēro normatīvos aktus vai partijas darbība neatbilst statūtiem, tās rakstveidā brīdina partiju un uzdod novērst nelikumīgo darbību. Savukārt, ja partija nav novērsusi konstatētos pārkāpumus, partijas darbība tiek apturēta un vēlāk tā tiek likvidēta.

Uzņēmumu reģistra kompetencē nav konstatēt, vai partijas darbība apdraud sabiedrisko drošību vai darbojas pretēji likumam. Tādējādi Uzņēmumu reģistrs nevar atteikt reģistrēt izmaiņas partijas iepriekšreģistrētā informācijā uz aizdomu pamata par partijas vai kāda tās valdes locekļa iespējami pretlikumīgo darbību. Ir nepieciešami konkrēti konstatējumi, piemēram, kompetentas iestādes atzinums, kas pamatotu šādu atteikumu. Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams izvērtēt, vai ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos ar mērķi pastiprināt jau reģistrētu politisko partiju darbības kontroli un izvirzīt prasības, kurām jāatbilst partiju valdes locekļiem (papildus sk. juridiskus atzinumus un rakstus par politisko partiju kontroli un biedrošanās brīvību 1., 2., 3. un 4.pielikumā).

2012.gada 7.augustā Reģistrā notika sanāksme par politisko partiju darbības kontroles iespējamo normatīvo regulējumu, kurā tostarp piedalījās Eiropas Savienības tiesas tiesnesis prof. Egils Levits, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore asoc. prof. Jautrīte Briede, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, kā arī Saeimas deputāte un politikas zinātnes eksperte prof. Rasma Kārkliņa (publikācijas presē -5.pielikums). Sanāksmē tika secināts, ka ir nepieciešams izstrādāt grozījumus Politisko partiju likuma 38.panta pirmajā daļā, papildinot to ar noteikumu, ka partijas darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē tostarp arī prokurors. Tādējādi prokuroram, konstatējot, ka partijas darbība ir pretēja likumam, būtu tiesības apturēt partijas darbību un vērsties tiesā ar prasību par tās likvidāciju. Turklāt Politisko partiju likumā ir jāparedz, ka par partijas valdes locekli var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis, kas vienlaicīgi ir arī partijas biedrs.

Sanāksmes dalībnieki ir pauduši atbalstu pašlaik Saeimā 1.lasījumā ir pieņemtajam likumprojektam „Grozījumi Politisko partiju likumā”, Nr. 47/Lp11, (6.pielikums) kura mērķis ir padarīt partijas dibināšanas procesu caurredzamāku, lai novērstu iespējamību, ka partijas dibināšanas procesā netiek ievērotas likuma prasības, precizēt regulējumu attiecībā uz zvērināta notāra veicamajām darbībām partijas dibināšanas procesā un Reģistra amatpersonu kompetenci, pieņemot lēmumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā. Pašlaik Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija atlikusi šā likumprojekta izskatīšanu.

Papildus norādām, ka Saeimā 1.lasījumā ir pieņemts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Nr. 168/Lp11, (7.pielikums). Likumprojekts nosaka Reģistra rīcību gadījumā, ja kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā pieņemts nolēmums, ar kuru personai ir atņemtas vai ierobežotas tiesības uz visu veidu komercdarbību vai tiesības ieņemt noteiktus amatus. Taču grozījumi nenosaka Reģistra darbības gadījumā, ja ir ierobežotas tiesības ieņemt noteiktus amatus personai, kura iecelta par politiskās partijas valdes locekli (par attiecīga soda ievērošanu atbildīga pati persona, kurai tas piespriests). Tādējādi, iespējams, regulējums būtu jāpaplašina, attiecinot to ne tikai uz komercreģistra un uzņēmumu reģistra, bet arī uz citu Reģistra vesto reģistru (piemēram, politisko partiju reģistra) regulējumu.

II. Vai Uzņēmumu reģistram ar likumu b ūtu uzdodams pienākums pārbaudīt faktiskos apstākļus, ja ir saņemts iesniegums par nevalstiskās organizācijas

reģistrējamā lēmuma prettiesiskumu?

Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18¹.panta otro daļu Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst biedrības vai nodibinājuma lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Proti, Reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt iesniedzēja minētos argumentus, piemēram, par sapulces sasaukšanas pārkāpumiem, paziņojuma nosūtīšanu, sapulces norisi, iespējamo viltu, krāpšanu, paraksta viltošanu u.tml.

Faktu izcelsmes tiesiskuma nepārbaudīšanas rezultātā palielinās risks, ka reģistru ieraksti varētu būt neatbilstoši esošajai faktiskajai situācijai. Turklāt, ņemot vērā Latvijas tiesu lietu izskatīšanas tempus, apstrīdot faktu izcelsmes tiesiskumu, piemēram, sapulču lēmumus, lieta var tikt izlemta tad, kad ar to saistītais valsts notāra lēmums būs zaudējis spēku (tā vietā jau būs pieņemts cits). Ik pa laikam izskan ieinteresēto personu viedokļi par to, ka Reģistram būtu paplašināma kompetence, uzliekot par pienākumu pārbaudīt subjektu lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Tādēļ nepieciešams izvērtēt, vai Reģistram būtu jāpārbauda faktiskie apstākļi, ja ir saņemts iesniegums par nevalstiskās organizācijas reģistrējamā lēmuma prettiesiskumu un vai ir nepieciešami normatīvo aktu grozījumi saistībā ar nevalstisko organizāciju tiesisko aizsardzību reģistrācijas procesa laikā.

Minētais jautājums ir izvirzīts pēc Latvijas Juristu apvienības iniciatīvas.

luRrsrAVARDS73.03.2012., Nr. 11 (710)

Politisko partiiukonstitucionalititeun kontrole18.-21. gadsimti

Partryu definicr;a Satversm€ Latvryasoarlamentaro iekaftu neuzlabos,svar-rgak ir apsvert pagatnes pieredzi,arvalstu praksi un paredzet Satversmepraslbu par partilu darbibas atbilstibuLatvi1as konstitucionalaja i iekartai.

Bac.iur: ARNIS ZELCS,jurista pali'gs

Sa raksta ietvaros ir salidzindtas partiju definTcrlas un kontroles iespdjas arvalstu konstit0ctlas un specialaloslikumos. Autora mer[is ir apkopot partlu konstitucionalitates kopigas tendences un sniegt priekslikumus Lawijas

demokratiskas iekartas uzlaboianai. Saliclzinoias konstituciondlas tiesibas var palidzet formul6t tadas tiesiskas

attiecibas, kuras konkretajai konstitucionalalai iekdrtai bOs vislabak piemerotas.l

levads1787. gads tiesibu zinatn€ ir zimigs ar faktu' ka tad tika

pie4emta pirma rakstiski konstitucija - ASV konstituciia,un lidz ar tas pie4emsanu pasaulc aizsakas strauja konstitu-ciond,lisma attistiba. ASV konstituciia ietvertie tiesibu prin-cipi joprojam ir mtsdienu konstitucionalo tiesibu pamats.Varas daliSanas, federalisma, suverenitdtes2 u.c. tiesibu prin-cipi musdienu konstituciias ir sastopami daudzis valstis ardaZadu parvaldes veidu un formu.t Sis tiesibu recepsijasietvaros ir pieversts maz uzmanibas mineto tiesibu prin-cipu lomai partiju un frakciju darbibas ierobe2o5anai unkontrolei, ka tas biia iecer€ts ASV dibinataju ieskata.

Demokratiska iekarta valsts vara tiek realiz€ta ar par-stavju palidzibu, v€l€5anu cela nododot tautas parstavibasinstit[tam noteiktu varas apjomu. Ir vispirzinams fakts,ka musdienas tautas parstavibas instituts ir nesaraujamisaistits ar partijam.a Ta tas ir ari Lafvija, Satversmes 5' pantair noteikts: "saeima sastav no simts tautas priek3stavjiemi'sSavukert Politisko partiju likuma 2. panta pirma dalanosaka, ka Saeimas darba piedalas tieii partijas.6 \emotvera partiju iev€rojamo ietekmi, ir aktuals jautajums par todefine5anu konstitrlcijas un kontroli.

ZU

Varas sadali5anis un partiiuveidoianis pirmsikumi

Partiju defineSana konstitucijas ir strida jautajums kopiASV dibina5anas, kur tomdr tas netiek defin€tas. Ar ASVkonstitucijas pienemsanu, ki tas ir noteikts tas Preambula' -

faktiski stijas speka ASV tautas izteikta griba nodro5inatkopeja labuma aizsardztbu.'Tapec dil'us m€neSus pec ASVkonstitucijas pie4emianas pirmo desmit labojumu autorsDZeims Medisons pamatoti uzsv€ra, ka vislielaka uzmanibabutu japiev€r5 varas sa3\el5anis (frakciju) nepiefauSanai,8noradot, ka vislielakie draudi var rasties tad, ja partijasdomine par l ikumdevejvaru.o

D2. Medisons uzskatija, ka varas sa5\el5anos var€tunovErst divos veidos - nov€rSot to celoni vai kontrolejotsekas,ro jau pardalito varu. Taiu Medisons atzim€ja, kasa5\elSanas celoqi ir meklcjami cilveka daba," un nora-dija, ka ASV dibinateji paii ir secinaju5i: varas sa5\elSanasc€lo4us nemaz nevar nov€rst, var vienigi kontrol€t tassekas.'2 Tas pieradijas ari praks€, jo, neskatoties uz ASVkonstitucija iestradatajiem tiesibu principiem varas saS\el-Sanas ierobeZo5anai,l3 jau ap 1800. gadu ASV top par pirmovalsti, kura politiskas partijas ir organiz€tas nacionali

Foto: Boriss Kolestrikovs

13.03.2012., Nr 11 (710) fuRrsTAVARDS

limeni un pArn€sa izpildvaru no vienas partijas uz otru caurvelesanam. ' -

Pirmskara laika Latvija par varas sa5\elSanas probl€mamrakstija ari profesors Karlis Di5lers, noradot, ka "patiesibagan tautas priekistavibas konstruktiva principa ideals tiktusasniegts tikai tad, ja parlamenta locekli negrup€tos frak-cijas, bet sastaditu nedalitu solidaru darba sapulci: tomer tatas nekad nav bijis, un taisni moderno parlamentu locek]iarvien cie5ik nogrupejas noteiktas frakcijas un arvienvairik jutas kd atsevi5\u sabiedrisku grupu (galvena kartap€c aroda un ipaSuma interes€m: zemkopji rtpnieki, tir-gotaji, rupniecisko uz4emumu stradnieki utt.) priekistavji;vi4i parasti sa+em no saviem velCtajiem aizradijumus tldavai citdda veida un cenias tos pec iespejas izvest dziv€ arsavu frakciju organiz€to un stingri disciplin€to uzsta5anosparlamentai"s

Partijas un to kontroles mehanismi nav defin€ti ariSatversm€. Satversmes 102. panti ir vienigi noteikts:"Ikvienam ir tiesibas apvienoties biedribas, politiskds par-tijis un citas sabiedriskas organizacijasl"6 Latvija ir pie-skaitama to valstu grupai, kuras savas konstittcijas nede-fine partijas, bet gan paredz daLada veida kontroles meha-nismus specialajos likumos. Piemeram, partiju uzraudzibas,aptur€5anas, izbeigianas, likviddcijas un reorganizacijasnosacijumi ir ietverti Politisko partiju likuma VI nodala.ITRegistraciju regul€ likums "Par Latvijas Republikas Uzq€-mumu registru."ts Partiju finansialas darbibas atklatibas unlikumibas nodroSinaSana ir noteikta Politisko organizaciju(partiju) finanseSanas likumi. Ie

Partiju un to kontroles mehinismsp€ckara gados

Konstitucijas partijas musdienu izpratn€ pirmo reizimasveida paradas 20. gadsimta sikuma, rzreiz p1c Otrapasaules kara beigam.':o Aplukojot valstu konstittcijas,var piekrist Oksfordas Universitates profesoram ErikamB€rentam, ka visaptvero5akie panti ir atrodami VacijasPamatlikuma (turpmdk - Pamatlikums) 21. pante.zr Vacijair ari visaptveroiakais partiju kontroles mehanisms, kasir ietverts likuma "Par Federalo Konstituciond,lo tiesu"46. panta.22 Tiesibu zinatnieki ari pamatoti atzim€, kaPamatlikums viens no pirmajiem noteica partiju tiesiskospamatprincipus.2s

Pamatlikuma 21. panta pirmaja dala ir noteikts: "Poli-

tiskd:s partijas piedalas tautas politiskas gribas istenoiana.Viqas var but brivi nodibinatas. Iek5ejai organizacijai irjasakrit ar demokratijas principiem. Vi4am ir publiski jaat-skaitas par finansejuma avotiem."2a

Visi autoritativakie tiesibu zinatnieki atzist partijumilzigo lomu, bet tie, kuri specializ€jas konstitucionilajAstiesibas, viennozimigi norada, ka partiju darbibai ir jdat-bilst demokratijas principiem.25 Saja sakarA Pamatlikuma21. panta otraja dala ir paredzets: "Partijas, kuras to mer\uvai biedru uzvedibas ietvaros tiecas uz brivis demokrdtiskdspamatiekirtas gaSanu vai Vacijas Federativds Republikaspastav€5anas apdraud€5anu, ir nekonstitucionalas. Par kon-stitucionalitati Iemj Federala Konstitucionala tiesa."26 Sal'u-kart Pamatlikuma 21. panta tre5aja dala ir ietverts likumde-veja deleg€jums, proti: "Detafas regule federalie likumil"T

Likuma "Par Federlrlo Konstitucionilo tiesu" 46. pantapirma dala reglamente: "fa pie tcikurns ir pamatots, Federala

Konstitucionila tiesa pasludina partiju par nekonstitucio-nalu." "Spriedums var b[t aprobeZots ar politiskas partijastiesiski vai organizatoriski neatkarigu dafu."'z8 "Spriedumspar politisko partiju vai neatkarigu partiju da]u pastav€-Sanas izbeig5anu attiecas ar7 uz aizhegumu dibindt lidziguorganizaciju. Pie tam Federala Konstituciondla tiesa varnoradit, ka partijas vai tas neatkarigas daJas ipa5ums ir kon-fisc€ts federacijas vai zemju sabiedriskam labumam."2e

Var secinat, ka Pamatlikums apluko partijas ka tautaspolitiskas gribas isteno5anas instrumentus.3o Ir prasita toatbilstiba demokritijas principiem. Pret€ji gadijuma irparedzets konstitucionilas tiesas kontroles mehanisms, kasir izversts tiktal, ka piefauj v€rst sankcijas pat uz konkr€tupartijas dafu. Ka ari ir paredz€ti partiju ipa5umtiesibu iero-beZojumi. P€dejais nav ietverts neviena cita valsts norma-tiva akta. Attieciba uz partiju konstitucionalitAtes kontroliLatuija tiesisks regul€jums nav ietverts ari Satversmes tiesaslikuma.

Tiesibu zinatnieki pamatoti secina, ka partiju sist€masraianas pasaul€,3l tostarp Vacija,3'? ir tieii saistita ar varasierobeZoianu, industrializaciju3s un partiju iev€rojamaskonstitucionalas lomas atzi5anu.3a Ta tas ir ari Vacija -

Pamatlikuma ir labots priek5gajejas Veimaras konstitu-

Parti ju konstitucionalais regulejums unatsevi5fu valstu konstitucionalo tiesuklauzulas ietvertie kontroles mehanismi iruzskatami par preventrviem mehanismiemtiesiskas valsts pastave5ana un attistlba,kuru Latvija nav.

cija ietvertais nesabalans€tais varas dali5anas modelis, kurgalvena problcma bija parlieka Reiha prezidenta vara.35"Prezidents bija ne tikai valsts parstavis, bet ari valstsgalva. Papildus tam bija tiesibas atlaist likumdeveju unierosinit arkartas likumdoianas iniciatilrrl'36 Sekas ir vis-parzinamas: "1933.gada 30. janviri prezidents Hinden-burgs nozim€ A. Hitleru ka kancleru (valdibas gah.u), kur5nekav€joties atlaiZ parlamentu un ierosina vispdr€jas v€l€-5anas."37 Ari Belgradas Universitites furidiskas fakultatesdoktors Vladans Petrovs norada, ka partijas Pamatlikumatika definetas, lai nepieJautu partiju monopolu,38 bet vacujurists K. Hesse, motiv€jot Vacijas likumdeveja merl,<i, droiinorada: "Politisko speku bnvai ci4ai demokratija ir jabutierobeZotai, kad demokratijas pretinieki cen5as ar demo-kratij as lidzekliem likvid€t paSu demokrdtijui'3e

Savukart ar Francijas konstitucijd ietverto regulcjumuir samazinats nevis izpildvaras, bet gluZi preteji - parla-menta varas apjoms.ao Ka norada Latvijas Universitates

furidiskas fakultates profesors Ringolds Balodis: "Tas,protams, ir liels generila Sarla de Golla nopelns. Qenerilisbija liels parlamentiris iekartas kritil,<is, kas vAcu okupa-cija un Tre5as republikas sabrukuma vainoja galvenok[rtparlamentaro valsts iekartu. Valsts prezidents Sai sp€cigicentraliz€tas valsts organizacija atradas hierarhijas aug-Sgali."4' Tadam viedoklim piekrit ari Strasburgas Universi-tates profesors DZins Pauls Zakc.n2 Si koncepcija saglabajasari musdienas.a3 Francija partijas ir defin€tas konstitrlcija.Francijas konstitrlcijas 4. panta pirmaja dafn ir noteikts:

2 I

luRrsrAVARDS13.03.2012., Nr. 11 (710)

S?q,nir l i ' *$u;rgf . : , ' lxd, 'x l i

"Tas (partijas) iev€ro nacionalas suverenitates un demo-kratijas principus."aa

Ir japiekrit tiesibu zinatnieku paustajam, ka partijudemokritijas turpmaka attistiba ir neizb€gama.os IpaSiaktuali tas ir Eiropas Savienibas valstis, kur jau 1993. gadaMistrihtas grozijumu ietvaros partijas tika definetas ariLrgumi par Eiropas Savienibu.a6 Liguma par Eiropas Savie-nibu 138a. pantd ir noteikts: "Eiropas limeni partijas irsvarigs Eiropas Savienibas integracijas faktors. Tas veicinaEiropas Savienibas pilsoqu apzina5anos un politiskas gribaspau5anui'a7 Par€jo valstu konstitucijas var atrast vismaz trrspartiju defin€5anas veidus - tikai partiju definiciju, prasibup€c partiju atbilstibas konstitucionalajai iekArtai un konsti-tucionilo tiesu partiju kontroles mehanismu definiciju.

Partiju un to kontroles mehanismudefin€5ana valstu konstitiiciiis

Parti jas ir defin€tas, piemeram, ari Francijas,as Spanijas,{"Porhrgdles,so Rumanijas,s' Bulgarijas,s'] Ungarijas,s3 Polijas,saItalij as,ss Ukrainas,s6Arm€nij as,s7 Baltkrievij as,ss Moldovas,seUzbekistanas60 un Dienvidkorejaso' konstittcijas' Pie-meram, Spanija ir paredz€ts, ka "Politiskas organizacijaspaui politisko pluralismu, asiste vairakuma gribas for-mul€iana un pau5ana un ir politiskas lidzdalibas pamatin-strumenti. Iev€rojot konstituciju un likumus, to izveide undarbiba ir neierobeZojama. To iek5eja struktura un darbibair demokratiskal' Lidzigi ari Portugal€: "Ieverojot nacio-nalas neatkanbas un politiskas demokrAtijas principus,

politiskis organizacijas veicina tautas gribas veidoSanos unizpausmii' Tatu partiju definicija konstitrlciji pati par sevivalsts m€roga tiesiskas sekas radit nevar. Td:p€c, lai sasniegturzvirzlto m€rl;i, ir svarigak aplukot konstituciju prasibasp€c partiju atbilstibas konstitucionalajdm nostadn€m unparti ju kontroles mehanismus.

Partiju veidoSanas un darbibas atbilstiba katras valstskonstitucionalajdm pamatnostadnem ir prasita ari Fran-cijas,6'z Spanijas,63 Portugales,6a Rumanijas,65 Ungarijas,66Polijas,6T Italijas,6s Ukrainas,6e Arm€nijas,70 BaltkrievijasTlun Dienvidkorejas konstitucijis.T'z Piem€ram, Francija "Tis

(partijas) iev€ro un ciena nacionilas suverenitates un demo-kratijas principus." Turpinot Rumanija: "Iev€rojot nacionalosuverenitati, teritoriilo integritati, likuma varu un demo-kratijas principus, tas sekme tautas politiskas gribas veido-Sano s un izpausm i." Lidzlgi Un garij a: "Un garij as republika,ieverojot konstituciju un konstitucionilas nostddnes, poli-tisko partiju izveido5anas un darbiba ir brival'

Konstitucionalo tiesu kontroles mehanismi ir ietvertiari Portugales,;3 Bulgdrijas,Ta RumAnijas,Ts Polijas,T6 Slovd-kijas,77 Slovenijas,T8 eehijas,tn Dd:nijas,80 Armenijas,8r Mol-dovas,82 AzerbatdLanas83 un Dienvidkorejas konstitfcij as.84Piem€ram, Slovakija: "Konstitucionala tiesa izv€rt€, vaipolitiskas partijas vai politiskas kustibas darbibas aizlie-guma vai partrauk5anas lemums ir atbilsto5s konstittcijaiun likumiem)' Lldzlgi, Slov€nija: "Konstitucionale tiesalemj par politisko partiju darbibas un l€mumu konstitu-cionalitati."

I Viscki C. Jackson, Mark Tushnet. What Is Comparative Constitutional

Law? COMPARATATIVE CONSTITUTIONAL LAW New York: Founda-

t ion Press , 1999, 148. p .' ]ASV kons t i tnc i jas 1 . ,2 . un 3 . pants , desmi ta is labo jums. l ,aurence H.

Tribe, Ralph S. Tyler. American Constitutional l.aw. Second Edition.

Mineola, New York: The Foundation Press, Inc, 1988, 1-4. p.' 6. p.

I Piem€ram, Latvijas Republikas Satversmes 2. pants, ka ari l l , III un

IV nodala. Vacijas Pamatlikuma 20. panta pirma un otra dala, Francijas

konstituciias preambula u.c.a 143es:ee tr4., KrpnoQ I1. I laplaueurcxoe npeacraBurencrBo B

naprnriuou focyAapcrBe. lbcygapcraenHoe ltpaao lepuapnu Mocxsa:

Poccnitcxag Axageuux Hayr focygapcraa il npatsa, 1994' c. 51.

5 Latvijas Republikas Satversme. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980.6 Polit isko parti ju l ikums. Piee.jams: http://ww.likumi.lv/doc.php? id= I 39367.t ASV konstitnciias preambula. Laurence H Tribe' Ralph S. Tyler. American

Constitutional Liw. Second Edition. Mineola, New York: lhe Foundation

Press , Inc , 1988, 1 . p .s Hamilton A., Iav I., Madison ). The Federalist NO. 10. THE FEDERAI-IST

A Commentary C)n The Constitution of The United States New York: The

Modern L ib rary , 1937,53 . p .e Barendt E. Polit ical parties and elections. An Introduction to Constitu

tional Law. Oxford: Oxford University Press, 1998, 150. p.

ro Hamilton A.,Jay J., Madison J. The Federalist NO. 10. THE FIIDERALISI"

A Commentary On The Constitution of ' l1le

Unitcd States. New York: The

Modern Library, 1937, 55. P.

" Ib id .' ' l D r o . ) / . D .' ' Par principiem ir uzskatdmi - varas daliSana, fecleralisms un elektoratu

koleii ias paiedzeta prezidenta vclcianas kartiba. U.S. Department ofState.

Polit]cal Parties in the United States. Piee.jams: http://www.america gov/st/

washfile-english/ 2007 llantaryl20OT0 I 09 1409 I 3HMnietsua0.1988794.html.'4 Ibid.15 Di5lers K. Deputati. Latvi. jas valsts varas orgdni un vi4u funkcijas Riga:

Tiesu namu agentura,2004, 83. lPP.L6 Latvijas Republikas Satversme. Pieejams: http://wwwlikumi.lv/doc.php? id=s7980.

22

Ir Polit isko parti ju l ikums. Pieejams; httP://m.likumi.lv/doc.php? id= I 39367.' ' Likums "Par Latvijas Republikas Uz4imumu registru'l Pieeiams: http://

wwwlikumi.lvi d oc.php?id'=7 2847.re Polit isko organizaciju (parti ju) f inansesanas likums. Pieeiams: http;//

ww.likumi.lv/doc.php?id=36 I 89.:0 Petrov V The Constitution and polit ical parties. THE CONSTITUTION'

POLITICAL PARTIES AND CONSTITUTIONAL SYSTEMS. Belgrade:

2 0 1 l , 3 . p .' ' Barendt E. Polit ical parties and elections. An Introduction to Constitu-

tional Law. Oxford: Oxford University Press, 1998' 151. p.

I Likuma "Par Federalo Konstitucionalo tiesu" 46. pants. Pieejams: http://

www.iuscomp.orgi glalstatutes/BVerfGG.htm.2r Maxnaros B.B. f lorrrucecxve \aprrh n npoQconau. 14Hocrpaunoe

KoHcrilrycuoHHoe npaBo. Mocxga: lOprcr, 1997 ' c. l2l.

14 Vacijas Pamatlikuma 2I. panta 1. dala. Pieejams: http://wwwservat.unibe.

ch/icl/gm00000-.html.'?s David P Currie. II. Polit ical parties. The Constitution ofthe FEDERAL

REPUBLIC OF GL,RMANY Chicago and London: THE UNIVERSITY OF

CHICAGO PRESS, 1994,208. P .']6 Vaciias Pamatlikuma 21. panta 2. dala. Pieejams: http://www-se rvat unibe.

ch/icl/gm00000-.html.r7 Ibid, panta 3. dala.?s Likuma "Par Federalo Konstitucionilo tiesu" 46. panta 2. dala. Pieejams:

http://www.iuscomp.org/gla/statutes/BVerfGG.htm

" Ibid, panta 3. dala.ro Autora piezime: Doktrina var sastapt ari citadekas interpretacijas.piem€ram, Cikdgas Universitates tiesibzinatqu profesors Deivids P. Kurri js

sramati "The C6nstitution of the F-EDERAL REPUBLIC OF GERMANYI'

ehicaso and London: THE UNIVERSITY OF CHICAGO PRESS' 1994'

207. lp-p. atzime, kaVacija Parti jas butu uzskatamas par demokrati jai

nepiecieiamaj iem instrumentlem.' ' Viscki C. )ackson, Mark Tushnet. Constitutions and Constitutionalism.

CON{PARATATIVE CONSTITUTIONAL LAW New York: Foundation

Press, 1999, 240. p.I Vildbergs H.f., MesserSmits K., Niedre L. Reprezentativa demokrdti ja.

Pilsonis tiesiska valsti. Riga: N.I.M.S, 2004, 133. lpp.

13.03.2012., Nr. 11 (710) IURTSTAVARDS

Iz4emumi no kop€jam tendencem ir ASV ApvienotaKaraliste un (ina. Tiesibu zinatnieki uz ASV partijimpamatoti attiecina korporaciju j€dzienu,85 Apvienota Kara-list€ nav viena monolita konstitucionala dokumenta, bet(inas konstitucijas preambuia86 ir min€ta konkreta partija.Tomer ari Sajas valstis, glu2i ka lielakaja dala parejo valstu,kur partijas netiek definetas konstitucijas, ir paredz€ts spe-ciais regul€jums.

ASV parti ju jautajums ir regul€ts tikai sa5auri-nAtas juridiskas prakses ietvaros, proti, t ikai attiecibauz ipa5i sabiedriski svarigiem jautajumiem. Tam piekritari Krievijas tiesibu zinatnieki, kuri vispdr norida, ka'ASV parti ju statusa reglamentacija l ikumdoianisT untiesu praks€ istenojas tikai taja apjoma, kids nepie-cieSams saistiba ar to dalibu v€le5anas'l88 Saistiba ar toASV tiesu praks€ ir vairiki spriedumi, piem€ram, Naacppret Alabama, Buckley pret Valeo un Brown pret Socia-Iist Workers. Ka ari partiju ienakumu publiskas uzskai-tamibas vajadzibam izveidots lobistu registrs. "Ir sp€ka1995. gada Lobistu izpauianas l ikums."se Parti ju f inan-s€Sanu regule "l974. gada federalais l ikums par federalov€le5anu kampa4u finans€Sanu".eo Var secinat, ka Sadaregul€juma un prakses esamiba (vai neesamiba) zinamim€rA attaisno ASV dibindtAju baZas un pamato vairakutiesibu zinatnieku teikto.

Sar,ukart Apvienoti Karaliste ir piem€rs tam, ka kon-stitucionala regulcjuma trukums veicina konstitucioniioparaLu izveidoianos. "Konstitucionalas tiesibas Apvieno-taji Karalist€ balstas uz trim principiem - parlamentaraisparakums, likuma vara un varas dali5anal'et "Dala Apvie-

notas Karalistes konstitricijas ietver stingru parlamentaraparakuma para5u. Tas ir - tiesas neparskata Parlamentapiegemtu likumul'e2 fa jau tiesas nepirskata parlamentapie4emtus tiesibu aktus, to legitimitati, vai vispir var€turasties jautajums attieciba uz pa5a parlamenta, ti dafas, tolocek]u statusu un darbibu?

ipaSs gadijums ir (ina, kur politiskas ideologijas ietvaros1982. gada konstitucijas preambula ir ietverta (inas Komu-nistiska partija, kura kd, Iideris "1949. gada atbrivojas noimperiaiisma, feodalisma un birokratiska kapitalisma,tadcjadi iezim€ja jaunu demokritisko revolirciju'le3 Kenijaskonstitucijas revizijas komisijas priek5scdctajs, NairobiUniversitates doktors Valters O. Oyugi raksta, ka valstis,kur politisko partiju butiba ir pozitivizEta konstitucije, tamvienm€r ir noteikti iemesli, atgadinot ari par Vaciju, proti,par nacisma pieredzi.ea

Papildus jaatzlmE, ka partijas konstittcijas vienlidz irreguletas ari negativa nozimd v€l€5anu, finans€5anas, regis-tracijas un sevi5\u aizliegumu ietvaros. Piem€ram, tejugandrlz katra konstitucija ir aizliegums politiskiem sub-jektiem ie4emt tiesu varas, valsts pirstdvju amatus u.tml.esKipras konstitucija partijas ir defin€tas pat no kvantitativaspuses, proti, ir paredzeta procentuali noteikta minimalavieniba, lai organiziciju var€tu saukt par politisko organi-zlciju'.e6 Var secinat, ka partiju konstitucionalais regulejumsun atseviSku valstu konstitucionalo tiesu klauzulas ietvertiekontroles mehanismi ir uzskatami par preventiviem meha-nismiem tiesiskas valsts pastav€5ana un attistiba, kuruLatviji nav.

rr 14:eugee I4., KupuoS fl. f lapnaueHrcxoe npeAcraBilre/lcrBo B

naprul)iHou rocyAapcrBe. focyAapcraettnoe nparo fepuapun. Mocxta:

Poccnficras Axageunr Hayr focygapcraa tr trpatsa, 1994, c. 5lra Petrov V The Constitution and polit ical parties.' lHE CONSTITUTION,

POLITICAL PARTIES AND CONSTITUTIONAI. SYSTEMS, Bclgrade:

2 0 1 1 , 3 . p .r5 Pleps 1., Pastars E., Plakane I. \ 'eirnaras modelis. Konstitucionaldstiesibas. Riga: Latvijas Vcstnesis, 200a, I 58. lpp.16 Turpat.'Michalowski S., Woods L. Historical Development of the Basic Law.

German Constitutional Law. Ashgate, l)artmouth: Darthmount Publishing

Compay l. imited, Ashgat Publishing Ltd. 1999, 3. p.r3 Petrov V. The Constitution and polit ical parties. THE CONSTITUTION,

POLITICAL PARTIES AND CONSTITUTIONAL SYSTEMS. Belgrade:

2 0 1 1 , 3 . p .te Earra{ M.B., l leu5o IO.}4., Esrrna /1.M. KoucrrryuiloHHoe IrpaBo

sapy6exxux crpan. lv{ocxca: I, lsAarerrcrro HOPMA 14H@PA, 2000,

c . L 7 7 .ao Balodis R. Francijas Republikas savdabiga konstituciia. Pieejams: http://

ww.juristavards.lv/index.php?menu=DOC&id-95777.aLTurpat .

a'? Xarre X.l l. I4qer reuepara ge lonlq. KoHcrurycnoHHoe npaBo x

rroxtrri lcecKtre nHcruryrbr. Mocxsa: Iopucr,2002, c. 254.

! Ibid.aa Francijas konstit0cijas 4. panta 1. dala. Piee.iams: http://M.servat.unibe.

ch/icl/fr00000 .html lskatits 12. decembn].as !{geu3ee I4., Kupuo$ lI. I lapnauenrcxoe npeAcraBurencrBo B

naprul:ixou rocyAapcrBe. locyAapcrnenuoe npano fepuaprl. Mocxsa:

Poccuficxax Axa4euux Hayx focy4apcrea il npaBa, 1994, c. 51.

a6 Petrov V The Constitution and polit ical parties. THE CONSTI'fUTION,

POLITICAL PARTIES AND CONSTITUTIONAL SYSTEMS. Belgrade:

2 0 1 1 , 3 . p .n' Lrguna par Eiropas Savienibu 138a. pants. Pieejams: http://eur-lex.

europa.eu /en / t rea t ies /da t / l t992N{ /h tm/ l l992M.h tml Iska t i t s ] '2 .12 .20) '1 .1 .

a8 Francijas konstitncijas 4. panta I. dala. Piee.iams: http://wwservat.unibe.

chiicl ifr00000 .html.

o'qSpdni,;as konstitOcijas 6. pants. Pieejams: http://ww.servat.unibe.ch/icl/sp00000_.html.50 Portugales konstitIci jas 10. panta 2. da[a. Pieejams: http;//www.servat,unibe.ch/icl/po00000_.html.5r Rumdnijas konstitucijas 8. panta 2. dala. Pieejams: http://ww.servat.unibe.ch/icli ro00000-.html.52 Bulgarijas konstitrlci jas 11. panta 3. dala. Pieejams: http://m.servat.unibe.ch/icl/bu00000-.html.5r Ungdrijas konstitncijas 3. panta 2. dala. Pieejams: http://wwservat.unibe.ch/icl/hu00000-.html.sa Poli jas konstit0cijas I 1. panta 1. dafa. Pieejams: http://www.servat.unibech/icl/p100000-.html.ss Itali jas konstitucijas 49. pants. Pieejams: http://www.servat.unibe.ch/icl/it00000-.html.56 Ukrainas konstitncijas 36const/conengl.htm.t7 Armenijas konstitucijas 7icl/amO0000 .html.53 Baltkrievijas konstitucijas 5. panta 1. daJa. Pieeiams: http://rw.servat.unibe.ch/icl/bo00000_.html.s'Moldovas konstitnciias 41. panta 1. dala. Pieejams: http://confinder.rich-mond.edu/admin/docs/moldova3.pdf.60 Uzbekistinas konstitucijas 60. pants. Pieejams: http://mansurovs.com/Umid/Main/Uzbekistan/Constitution/constitution.html.6'Dienvidkorejas konstitocijas 8. pants. Pieejams: http://www.servat.unibech/icliks00000-.html.62 Francijas konstitncijas 4. panta pirma dala.

" ' Spdn i jas kons t i t r i c i jas 6 . pants .6a Portugales konstitucijas 10. panta otrd dala.6s Rumdnijas konstitucijas 8. panta otrd da]a.66 Ungdrijas konstitncijas 3. panta pirma dala.67 Poli jas konstitrici jas 1 1. panta pirmi dala.68 I ta l i jas kons t i tuc i ias 49 . pants .6e Ukrainas konstituciias 37. pants.70 Armenijas konstitucijas 7. pants.7' Baltkrievijas konstitucijas 5. panta treid dala.

pants. Pieejams: http://rm.rada.kiev.ua/

pants. Pieejams: http://www.servat.unibe.ch/

23

fuRIsrAVARDS13.03.2012., Nr. 11 (710)

Sk*:.ri;"*g*::l':i. \ii :,, *r.,, !t i;

Partiju kontroles mehanismi praks€un priek5likumi

Pasaules v€stur€ konstitucijas ietvertie partiju kon-troles mehinismi ir attaisnoju5ies vairikkart. 1952. gadaVacijas Konstitucionala tiesa divas reizes atzina partijas parnekonstitucionalam. Pirmo reizi 1952. gadl - SocialistiskoReiha partiju. Otro reizi 1956. gada - Komunistisko parti-ju.e7 Tre5o reizi200l. gada federala valdiba, Bundestags unBundesrate kopigi m€ginaja panakt Nacionalis Demokri-tiskas partijas aizliegumu Konstitucionalaja tiesa' bet lietassevi5\u ipatnibu def lieta tika izbeigta. 1991. gada 16. iulijaTurcii as konstituciondla tiesa aizliedza Apvienoto Turcij asKomunistisko partiju.e8

1991. gada septembri ari Lawija tika aizliegta Komunis-tiska partija, tiesa, ar likumu,ee ko nekada gadijumd nevaruzskatit par talredzigu tiesiskas valsts praksi. Partiju defi-nicija Satversm€ Latvijas parlamentaro iekartu neuzlabos,svarigak ir apsvert pagatnes pieredz-i, arvalstu praksi unparedzEt Satversm€ prasibu par partiju darbibas atbilstibuLatviias konstitucionalaiai iekartai. Tida veida var izstraditari partiju kontroles mehAnismus, kurus praks€ var€tuistenot konstitucionala tiesa - Satversmes tiesa.

\emot v€ra Satversmes lakonismu, var grozit Satversmes102. pantu Sadd redakcija: "Ikvienam ir tiesibas apvienotiesbiedribAs, politiskas partijas un citas sabiedriskas organi-zacljas. Sabiedriskas organizacijas, kuru darbiba tiecas uzdemokratiskas iekartas gi5anu vai Latvijas Republikaspastav€5anas apdraudCsanu, ir nekonstitucionalasl'

Tapat autors ierosina gro7,1t arr Satversmes 85. pantuSada redakcija. "Latvija pastav Satversmes tiesa, kaslikuma noteiktas kompetences ietvaros izskata l ietas parlikumu atbilstibu Satversmei, par sabiedrisko organizi-ciju m€r\u un darbibas atbilstibu Satversmes 102' panta

otraii dali min€tam v€rtibam, ka ari citas ar l ikumu tas

kompetence nodotas l ietas. Satversmes tiesa ir t iesrgaatz\t p^r sp€ka neeso5iem likumus un citus aktus vai todafas. Satversmes tiesas tiesne5us uz likumd, noteiktoIaiku apstiprina Saeima, aizklati balsojot, ar ne mazak ka5l Saeimas locekfa balsu vairikumu." Neapiaubami, irjiapsver attiecigi grozijumi ari Satversmes tiesas likumaun citos normativajos aktos.

KopsavilkumsPirma rakstiski konstitricif a - ASV konstitucija - ar

sevi5\u tiesibu principu palidzibu cenias ierobeZot partijuveido5anos. Tas tiesiskos mehanismus savas konstitucijispArgem pdLrejas valstis, bet jau ar citddu nozimi.

Musdienas valstu skaits, kuras defin€ partijas konstitu-cijas, ir iev€rojams. Sd,das valstis Partiju konstitucionalaisregul€jums ir ]oti lidzigs un partiju konstitucionalitati par-svara v€rt€ ar valstu konstitucijas paredz€tajiem konstitu-cionalo tiesu kontroles mehanismiem.

Viena no pirmajim valstim, kura define partijas kon-stit[cija, ir Vacija. Pamatlikumd ietvertais partiju konstitu-cionalais regul€jums ir visizsme]oSAkais ari mtsdienas - tasir uzskatams ari par preventilrr mehanismu tiesiskas valstspastavEsana un attistiba.

Partiju konstitucionala regulejuma trukums noved pieipaSu konstitucionalu paraZu izveidoSanis, un ari tas valstis,kuras nedefin€ partijas konstitucijas, ir spiestas tas reguletar specialajiem likumiem, vairuma gadijumu attiecibd uzvele5anu, registracijas un finans€5anas jautajumiem.

Satversme partijas nedefin€, bet var 4emt veri: arvalstupieredzi un Satversm€ iestradit prasibu par partiju darbibasatbilstibu Latvijas konstitucionalajai iekartai. So atbilstibuvar izv€rt€t Satversmes tiesa. Tas ir ipa5i aktuali tagad, kaddaZadie politisko spcki me$ina saSrlpot Satversm€ ietvertasvertibas, bet pasaul€ notiek partiju institucionalizicijasDrocess.'oo r

72 Dienvidkorejas konstitucijas 8. pants.rr Portugales konstit0cijas 225. Panta otras dalas e. punkts.

ia Bulgarijas konstitucijas 149. panta pirrnas dalas 5. punkts

75 Rumanijas konstitucijas 144. panta pirmds dalas j. punkts.

?6 Poli jas konstitucijas 188. panta pirmas dalas 4. punkts; l ikuma "Par

konstitucionalo tribunalu" 1. panta pirma da!a kopsakari ar 2. panta pirmas

dafas 6. punktu.77 Slovakijas konstitucijas I 29. panta ceturta dala.

'8 Slov€nijas konstitnciias 160. Panta pirma dala.

7' iehijas konstitucijas 87. panta pirmis dalas j. punkts.

80 Danijas konstitucijas 78. panta ceturta dala.

s1Arm€nijas konstitncijas 100. pants; l ikuma "Par Konstitucionalo ticsu"

5. panta 9. punkts.3'z Moldovas konstitncijas 4 l . panta ceturti dala; l ikuma "Par

Konstitucionalas tiesas darbibu un organizaciju"' l panta pirmds dalas

h. punkts.sr Azerbaidianas konstitucijas 130. panta treias dalas 6. punkts

8a Dienvidkorejas konstituci. ias 8. pants.

8s Ane6acrpoaa I4.A. l lorurncccKue naprrH n KoHcrilTy(luoHHoe npaBo

KoHcrurycuoHHoe npaao sapy5exHbIX crpap. Mocxea: IOpucnpyAenuua,

2000, c . 176.86

Kinas konstitucijas preambula.s7 Autora piezime - pareizak butu teikt "federalo tiesibu avotos'l jo

l i kumdoiana i r p rocesua ls iedz iens .88 Ale6acrpona I4.A. f lonnrrqecKtre napruu 11 Kollcrury!i loHHoe npaBo.

KoHcrxryeMoHHoe npaao aapy5eNHbIx crpap Mocrna: IOpncnpyAeHvua,

2000, c. 176.

A Az+

s'Anthony J. Nownes. Lobbying. Total Lobbying. USA: Cambridge Univer-

sity Press, 2006, 5. p.on Maxlarog B.B. l lonurrcecxve hHcrvayrbr tr KoHcrilTyIIuortHoe npaBo

CII{A. I4HocrpaHHoe KoHcrurycuoHHoe npaBo. Mocxra: IOpucr, 1997 ' c. 5

" Feldman D., Birks P (5) Principles of the Constitution ENGLISH

PUBLIC LAW. OXFORD; UNIVERSITY PRESS,2004' 30. p.ei Viscki C. fackson, Mark Tushnet. Constitutionalism Without a Constitu-

tion? COMPARATATIVE CONSTITUTIONAL LAW. New York: Founda

t ion Press , 1999, 358. p .er (inas konstitucijas preambula.'n Walter O. Oyugi. Polit ical Parties As Constitution Organs. Constitution

of Kenya Review"Commission. Pieejams: http://www.commonlii.org/ke/o ther /KECKRC/2001 /24 .h tml .es Lietuvas konstitncijas 83. panta otra da!a, 104. panta treda dala, 113. panta

otra dala, l4l. pants, lgaunijas konstitncijas 84., 125., Spaniias konstitncijas

I 03. panta treia dala, 127 . pants, I 59. Panta ceturta dalae6 Kipras konstitucijas 73. panta divpadsmitl dala.

"r Michalowski S., Woods L. Militant Democracy. German Constitutional

Law Ashgate, Dartmouth: Darthmount Publishing Compay Limited,Ashgat Publishing Ltd. 1999, 18. P.e' 1998. gada 30. janvara ECT spriedums liete CASE OF UNITED COM

MUNISi 'PART' i OF TURKEY AND OTHERS V, TURKEY (133119961

7 52 | 951). Pieejams: http://ww.icnl.org/knowledgeipubs/CommunistPar-tyTurkey.pdl'" Latviias Republikas Augstakes Padomes lemums Par daZu sabiedrisko

un sabicdri:ki polit i"ko olganizaci.ju darbibas izbeig5anu Pieejams: http://

www.likumi.lv/doc.php?id=6923 l.r00 Mar raxoe B.B. f lonnrucecrue nHcrury rb l v KoHcr i lTy I I i loHHoenpaeo CI !A . 14uocrpaxHoe KoHcr i l ryc toHHoe npaBo Mocxra : X)pucr ,

1997, c . 5 .

Latvi jas Avize,2012.gada 31. jul i js

Prasa skaidrot Lindermana partiias registreSanuT ies l i e t u n r rn i s t r s J i n i s

B o r d i n s l N r i i u r r i l i , r p v r r -n i ba ) l r l J z r . l z r r i n run r -r eg i s t r a r L 'R v r J r t : i r an rR i r r g o l . l . r r l 8 , r . , ' , l r n r . * " r J -r o j um l r , k i dE l r r r e i i s t r e ta

I ) a r L i r a p 3 y l 7 t n 1 1 . ' r - i ,

J u . k ' . . . l i ; r t : : r t r . t r r . i ,m l l t t , r r r ' . r l : : r ' r t r . J i t i n , r -skano ta .

" l )emokra t iska va ls t i navpielaujams, ka po)it iskajasp . l l t r r i s . l ) r \ ' l i , ( ) r83 t l i7 ic i jas ,kuru pa isapro tarna is n r€r ( i si l r ( 'Eu t VJrJ r . i l s t r , r la rh t lasun, jo i | .rJ1 t js Vad.r per-s ( )nas , kur . l \ l k t i v i rc ic rnanaida izpaus;.r ' ,cs sabie dribi,"n , , rJJJ rn i l r i5 l r . , un prcb i i s t ,L :

' i i Ju p r r ' t r . r l : t rsk i r roska .

l . lotu pL'rsonu dibinits un va-dits pol i t isks spEks apdraudsabiedribas droi ibu'.

L rdz ar to Bord ins ludzl 'R va l i ta iam sn ieg t ska iJ -- ^ 1 , , * , . l , : l : l r ^ ^ - , ^ ' : . . :ro]um.r. KJoel ras Fle. l \ ' ;sLindernrana icprieki vacitaspo l :L is .< js pur t i j . r s ' t3 . ja : . r ' i -ra ku i t r r . r p i r re ! i s t r i cyu parn r r r , , ' ) ' - , 1 ' * t ^ ' , " 1 ^ , - 1 , "

Ministrs ludz noracit uzrespd iamiem t rukun: rem t ie -s iska 'a regu le jumi . kas pre1 . , , , + : : , , i - - ^ , , . , ^ , - - . ' ll u u r r u u l z r l r d r t . / u u l r . a i l . l u -

r n l i l r uc l j as l o . - ek l u , kunku : - r na na idu sab ied r i ba u r r| l , . . l ru Carbibas i r k la j i verstas: : e : L : t v l ' . r s i a l s i s kon i t r t u. - t u : r ; ' . a ; i : r r : r l l l im , r eg t s -t iac l ju, l : t r i

F I ;

E9< s

Ei3 B

5

{zgoFo

Pretvalstiskis partijas "izkers,> prokurors?Briede, Droiibas policijuprieklnieks Jinis Reiniks, kaari Saeimas deputate un po-litikas zinatnes eksperte Rs-ma Kdrkli4a. Ticis secinets,ka nepieciesams izstradatgrozrjumus Politisko parti-ju likuma 3tl. panta pirmaiadaid, papildinot to ar notei-kumu, ka partias darbibuatbilstosi normativa.ios aktosnoteiktajai kompetencei uz-rauga un kontrold ari prokurors. Tad€jadi prokuro-ram, konstatejot, ka partijasdarbiba ir pretCia lilumam,bitu tiesibas apturet Fartiiasdarbibu un verstles tresa arprasibu par tas l ikvid;ciju.Turkldt Politrskcr paniru l ikma butu idparedz, ka parpartijas valdes locekh vu

Latvi jas Avize, 2012.gada l6.augusts

Tiesr-bas apturet partijas darbibuUz4€mumu re!istrs nolEmis, ka ir j5veic aroz|umipolit isko partuu l ikuma, papildinot to ar noteikumu, kapartuas darbibu atbilstoii normativajos aktos noteiktajaikompetencei kontrol€ ari prokurors, un prokurors parti jaspretl ikumigas darbibas d€! var6tu apturCt tas darbibu unrosinet parti jas l ikviddciju, informe Tieslietu ministri jd. Ap-spriests ari priekil ikums Polit isko parti ju l ikum6 paredzet,ka par parti jas valdes locekli var bUt tikai Latvijas pilsonis,kas vienlaicigi ir ari parti jas biedrs.

Ties l ie tu min is t r i ja Sod ienseks vertCt Uznimumure0 is t ra p r iek i l i kumusl ikumdoianas izmai96m,kas ierobeiotu valsti jnaidigu polit isko spEkudarbibu.

q , lRTS ZVTRBULIS

Uz4emumu registrs (UR)iesniedzis tieslietu minis'tram Janim Bordanam (NA)atzinumu par paireizejosituectu politisko spCku re-gistractas jomd, skaidrojumu par parttas "Par dzimtovalodu registraciju, ka aripriekil ikumus iespCiamrenrlikumu uzlabojumienr. -{tzinuma UR skaidro, ka Pardzimto valodu parstavii

bija iesnieguii visus pirre-gistrdcrjai un valdes sastavaizmair,rai nepiecieiamos do,kumentus, kas pihibd atbil-duSi normativo aktu prasibam. Ari citi tiesiski Skariliizmaiqu registractai neesotpasterguii. l'epec notaramnebjja tiesiska pamata atl iktizmainu ierakstiSanu undokumentu pievienosanulietai.

Registra jau esot notikusisanaksme par politisko par-tiju darbibas kontroles iesp€-jamo normatiYo regule.ju-mu, kura piedalijds EiropasSavienibm tiesas tiesnesisL.gils Levits, Augstakas tie-sas Senata Administrativolietu departamenta senatoreasociata prolesore Jautrite

but tikai latYiiil Repubiikaspilsonis, kas vienlaikus ir ariparti.jro biedrs.

UR ari informe par ieceriseptembri sasaukt Konsulta-tiYas padomes nozaru sedi,lai plmaka tiesibu ekspertuloka apspriestu jautajumupar registretu politisko parti-ju darbibas kontroli un stin-griku prasibu noteikianupartiju valdes locekliem.

'Nav normela situacija,

ka cilveki, kuri pat nevarklut par pilso4iem, drikste-tu dibinit un vadit politis-kis parttas valsti," teic ties-lietu ministra padomnieksfanis lomels. Visticamek,iesparamos likuma groziju-mus varatu sakt apspriestiqlien TiesLietu ministrijd

vadibas s€de. Taiu ari Seitesot iespajama diskusija,piemCram, par to, vai parttukontroli labdk uzticCt gene-rilprokuroram vai droiibasiestedem.

.lau zilots, ka tieslietuministrs juli ia beigas lndzaUR skaidroiumu par Vladi-mira Lindernana politiskAspadiias 13. ianvera kustiba'registresanu un tas v€lakoparregistraciju ar tauno no-saukumu Par dzimto va-lodu", ka ari oartijas valdessastava iznainam. Ministrslidza valsts galveno note-ru Rineoidu Balodi sniest,,..,.]-sKatqrolunu Par sadu tzmal-n'u registractas tiesiskaiiemaspektiem, ka ari noredituz iesFCiamiem trrlkumiem

tiesiskaja regulEjumd, kaspielauj registret politiskisorganizacijas, kuras nodar-bojas ar naida kurinJianuun kuru darbibas klaii vEr-stas pret Latvijas valsts konstitucionalajalm vertibam.Kaut ari Bordans tieiA tekstanenosauc Par dzimto va-lodu" par Latvijai naidiguspaku, parti jas l ideri Vladimirs Lindermans, Jevge4ijsOsipovs un l larions Girss toir uzt\ 'aruSr kt apyainoiumuun versuS)es ILigas pils€tasVidzemes priekipilsetastiesa ar prasibu ministramatsaukt sa\u\ apgalvojumusun publiskr atlainoties ofi-ciilala laikrakstd "Latvi.jasV€stnesis par nepamatoticelto neslavu.