Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

Metodiskie ieteikumi bāriņtiesām

apliecinājumu un citu likumā noteikto

uzdevumu veikšanai

Rīga

2008. gada jūnijs

Saturs

Ievads.........................................................................................................................3

1. Tieslietu ministrijas kompetence bāriņtiesu metodiskajā vadībā..........................4

2. Bāriņtiesas darbības vispārīgie noteikumi.............................................................5

3. Vispārīgie nosacījumi apliecinājumu veikšanā.....................................................6

4. Ierobežojumi izdarīt apliecinājumus.....................................................................8

5. Kļūdu labošana....................................................................................................14

6. Bāriņtiesas darbību prioritāte...............................................................................15

7. Bāriņtiesas uzdevumi...........................................................................................16

8. Darījumu apliecināšana.......................................................................................17

9. Testamentu apliecināšana un pieņemšana glabāšanā..........................................24

10. Pilnvaras apliecināšana un atsaukšana..............................................................29

11. Paraksta īstuma apliecināšana...........................................................................32

12. Dokumenta noraksta vai kopijas apliecināšana.................................................37

13. Paziņojumu izsniegšana.....................................................................................38

14. Valsts nodevas...................................................................................................39

15. Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzība.......................40

16. Bāriņtiesu veikto apliecinājumu reģistrs...........................................................41

17. Dokumentu paraugi...........................................................................................43

2

Ievads

Metodiskie ieteikumi izstrādāti nolūkā atvieglot bāriņtiesām apliecinājumu

un citu Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā norādīto uzdevumu izpildi.

Metodiskajiem ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs, un tie satur norādes, kā

rīkoties bāriņtiesu priekšsēdētājiem tajos gadījumos, kad normatīvie akti attiecīgo

jautājumu neregulē vai arī regulē nepietiekoši vai kad normatīvajos aktos

sastopamas pretrunas un neskaidrības. Tāpat metodiskajos noteikumos ir sniegti

ieteikumi atsevišķu dokumentu veidu noformēšanai. Metodiskie ieteikumi nav

paredzēti bāriņtiesu darbības noteikšanai, tajos piedāvātajam skaidrojumam, kā arī

ietvertajiem dokumentu paraugiem ir tikai ieteikuma raksturs, tāpēc katram

apliecinājuma izdarītājam katrā gadījumā atbilstošo dokumentu saturs ir atsevišķi

precizējams un pielāgojams konkrētajai situācijai.

Metodiskie ieteikumi bāriņtiesām ir sagatavoti saskaņā ar normatīvajiem

aktiem, kas bija spēkā metodisko ieteikumu tapšanas laikā. Ievērojot minēto,

metodiskie ieteikumi ir piemērojami bāriņtiesu darbībā tiktāl, ciktāl tie nav

pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

3

1. Tieslietu ministrijas kompetence bāriņtiesu metodiskajā vadībā

Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta

pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras darbs attiecībā uz

šī likuma IV nodaļā noteikto uzdevumu izpildi ir Bērnu un ģimenes lietu

ministrijas funkcionālajā pārraudzībā, bet Tieslietu ministrija sniedz bāriņtiesām

metodisko palīdzību likuma VII nodaļā (Apliecinājumu izdarīšana un citu

uzdevumu pildīšana) un VIII nodaļā (Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā un

mantojuma apsardzība) noteikto uzdevumu izpildē.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 243

„Tieslietu ministrijas nolikums” 5.2.3. apakšpunktu Tieslietu ministrija metodiski

vada bāriņtiesu darbu notariālo funkciju izpildē, kas izpaužas, sniedzot bāriņtiesām

konsultatīvo palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, mantojuma apsardzībā,

apliecinājuma izdarīšanā un citu ar apliecinājumu izdarīšanu saistītu uzdevumu

veikšanā. Tādējādi tieši Bāriņtiesu likumā noteikto uzdevumu veikšanai Tieslietu

ministrija sniedz palīdzību bāriņtiesām, izstrādājot normatīvos aktus, pieņemot

metodiskos ieteikumus un sniedzot konsultācijas (Bāriņtiesu likuma 5. panta otrā

daļa).

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Tieslietu ministrija nav

pilnvarota veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālo interpretāciju), bet

kompetences ietvaros var izteikt savu viedokli. Neoficiālo interpretāciju var veikt

un izteikt jebkura institūcija vai persona, taču šāda interpretācija nav saistoša

tiesību normas piemērotājam. Turklāt vēršam uzmanību uz to, ka Tieslietu

ministrija nav pilnvarota sniegt konsultācijas bāriņtiesām konkrētu situāciju

risināšanai.

Papildus aicinām ar praksē neskaidrajiem jautājumiem metodiskās

palīdzības saņemšanai vērsties Tieslietu ministrijā, nosūtot jautājumus uz Tieslietu

4

ministrijas oficiālo elektroniskā pasta adresi tm.kanceleja@tm.gov.lv vai pa pastu

Tieslietu ministrijai Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536.

2. Bāriņtiesu darbības vispārīgie noteikumi

Pagastos un tajās pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, kā arī novados,

izņemot administratīvā centra pilsētu, ja tajā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa

Civillikumā paredzētajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā,

gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus

Bāriņtiesu likumā noteiktos uzdevumus.

Minēto darbību veikšana bāriņtiesām ir papildu uzdevums, jo Bāriņtiesu

likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai citas

rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Veicot apliecinājumus un sniedzot palīdzību mantojuma lietu kārtošanā,

bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem vai bāriņtiesu

locekļiem jāpiemēro Bāriņtiesu likums, Civillikums, Zemesgrāmatu likums,

Civilprocesa likums, Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumi Nr. 166

„Noteikumi par ziņām, kas ierakstāmas bāriņtiesu izdarīto apliecinājumu un citu

darbību reģistrā, un reģistra vešanas kārtību”, kā arī citi normatīvie akti. Turklāt

bāriņtiesas, ņemot vērā Bāriņtiesu likuma 2. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu,

savu pienākumu, kas minēti Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā, izpildē

jautājumos, kas nav regulēti Bāriņtiesu likumā, pēc analoģijas var vadīties no

Notariāta likuma tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar Bāriņtiesu likumu.

Apliecinājumu izdarīšana un palīdzības sniegšana mantojuma lietu kārtošanā

ir bāriņtiesu ekskluzīvā tiesība, kas paredzēta, lai vienkāršotu pašvaldības

iedzīvotājiem juridisko lietu kārtošanu, jo pašvaldībām ir jārūpējas par saviem

iedzīvotājiem.

Bāriņtiesas apliecinājums juridiskā spēka ziņā pielīdzināms notariālajam

apliecinājumam (Bāriņtiesu likuma 61. panta otrā daļa), līdz ar to neviena persona

5

vai institūcija nav tiesīga apgalvot pretējo un nepieņemt bāriņtiesā apliecinātu

dokumentu, ja vien bāriņtiesas apliecinājums nav veikts atbilstoši normatīvo aktu

prasībām.

Neskatoties uz to, ka bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota iestāde un ka

pašvaldība finansē bāriņtiesu, kā arī ieceļ un atceļ bāriņtiesas priekšsēdētāju no

amata, ne pašvaldība, ne arī kāda cita institūcija vai persona nav tiesīga iejaukties

bāriņtiesu darbībā, jo pēc savas būtības bāriņtiesa savā darbībā ir neatkarīga un

patstāvīga iestāde.

3. Vispārīgie nosacījumi apliecinājumu veikšanā

Datums, ja tas norādāms dokumentā, saskaņā ar Ministru kabineta

1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 „Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas noteikumi” 30. punktu ir rakstāms vai nu teksta veidā – 2008. gada

8. janvārī, vai arī skaitliskā veidā – 08.01.2008. Notariāta likuma 91. pants noteic,

ka akts jāraksta skaidri, summas, datumi un numuri tajos vismaz vienu reizi

jāraksta vārdiem, izņemot akta dalībnieku un liecinieku leģitimācijas dokumentu

datumus un numurus, kā arī to namu numurus, kas attiecas uz zvērināta notāra

prakses vietas vai akta taisīšanas vietas un minēto personu dzīvesvietas adresi.

Tādējādi ierosināms bāriņtiesām dokumentos skaitļus, summas un datumus vismaz

vienu reizi rakstīt vārdiem, tas ir, teksta veidā.

Ja persona fizisku trūkumu, slimības vai citu iemeslu dēļ nevar pati

parakstīties, apliecināmo dokumentu viņas uzdevumā un klātbūtnē, apliecinātāja

klātbūtnē, divu liecinieku klātbūtnē paraksta cita persona, par ko tiek norādīts

apliecinājuma uzrakstā, minot iemeslu, kādēļ persona nevarēja parakstīt

dokumentu pati. Apliecinājuma uzrakstā, piemēram, apliecinot pilnvaru, par

lieciniekiem norādāms: „Mēs, apakšā parakstījušies, A un Z, apliecinām, ka:

1) piedalījāmies pilnvaras apliecināšanā kā aicināti liecinieki;

2) B apliecināja, ka šī pilnvara izteic viņas gribu;

6

3) B fizisku trūkumu un slimības dēļ viņas uzdevumā un klātbūtnē pilnvaru

paraksta C;

4) B apzinās savas rīcības nozīmi;

5) B mums ir personīgi pazīstama.

Liecinieku rīcībspēja pārbaudīta.”.

Turklāt, ja persona neprot vai nevar rakstīt, divu liecinieku klātbūtnē

parakstās cita persona, kurai šī persona to uztic, un par to izdara atzīmi

apliecinājuma uzrakstā.

Savukārt, izdarot apliecinājumu personai, kura neprot valsts valodu,

apliecinājuma uzrakstā norādāms, ka dokumenta teksts ir iztulkots apliecinājuma

lūguma izteicējam saprotamā valodā un ka minētā persona ir to sapratusi, par ko

viņai apliecinājuma uzrakstā jāparakstās.

Personas, kuras labā taisāms apliecinājums, identitāti, ja persona

apliecinājuma izdarītājam nav personīgi pazīstama, noskaidro pēc personas pases,

savukārt, ja minētā persona apliecinājuma izdarītājam ir personīgi pazīstama, tad

apliecinājuma uzrakstā norāda, ka „man personīgi pazīstamā” (uzvārds, vārds,

personas kods, var norādīt personas dzīvesvietu un rakstīt visu to informāciju, kas

apliecinājuma izdarītājam zināma par konkrēto personu un kas palīdzētu šo

personu nepieciešamības gadījumā atpazīt).

Vēršam uzmanību uz to, ka atšķirībā no zvērinātiem notāriem, kuriem

saskaņā ar Notariāta likumu tas ir pienākums, bāriņtiesas pirms darījumu

apliecināšanas ir tiesīgas pārbaudīt personas datus Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo

dokumentu reģistrā, lai pārliecinātos ne vien par personas identitāti, bet arī par

viņas uzrādītā personu apliecinošā dokumenta spēkā esamību.

Persona savas intereses var pārstāvēt vai nu pati, vai arī ar pilnvarotā

pārstāvja palīdzību. Vienīgi ar pārstāvja palīdzību nevar taisīt testamentu, nodot

glabāšanā testamentu vai prasīt apliecināt paraksta īstumu, kā arī atsaukt

testamentu grāmatā ierakstītu aktu (Bāriņtiesu likuma 65., 67., 68. un 71. pants).

7

Pirms izdarīt apliecinājumu, pamatojoties uz pilnvarotās personas lūgumu,

apliecinājuma izdarītājam jāpārliecinās, vai pilnvara nav atsaukta (informācija par

atsauktajām pilnvarām tiek publicēta oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kā

arī apliecinājuma izdarītājs var papildus vērsties pie pilnvaras devēja un lūgt izteikt

viedokli par viņa izdotās pilnvaras spēkā esamību), rūpīgi jāizlasa pilnvaras teksts,

jāizvērtē pilnvarojuma apjoms, kā arī apliecinājumam jāpievieno pilnvaras

oriģināls vai apliecināta kopija.

Arī Zemesgrāmatu likuma 61. pants noteic, ka nostiprinājuma lūgumam

jāpievieno dokumentu, kas apliecina pilnvarojumu vai pārstāvības

tiesības, oriģināls vai notariāli apliecināts noraksts. Pievienotos dokumentus

norāda nostiprinājuma lūgumā.

Attiecībā uz bāriņtiesu iekasētajām valsts nodevām norādāms, ka

apliecinājumos katru nodevu atšifrē atsevišķi. Ierosinām bāriņtiesās izveidot tabulu

ar valsts nodevu pozīcijām un apmēriem un izvietot to bāriņtiesas telpās visiem

redzamā vietā, lai personām, kuras vēršas bāriņtiesā ar lūgumu izdarīt

apliecinājumu vai izpildīt citu Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā noteikto

uzdevumu, būtu iespēja iepazīties ar valsts nodevu apmēriem. Minētais palīdzētu

katrai personai jau savlaicīgi rēķināties ar plānotajiem izdevumiem.

4. Ierobežojumi izdarīt apliecinājumus

Veicot apliecinājumus un sniedzot palīdzību mantojuma lietu kārtošanā,

bāriņtiesām jāatceras, ka tās šīs funkcijas var veikt tikai savas darbības teritorijas

iedzīvotājiem un tikai savas teritorijas robežās (izņemot darījumu apliecināšanu,

kuru apliecināšanas gadījumā drīkst arī apliecināt otras puses gribu, kā arī

apliecināt tāda dokumenta kopijas, noraksta vai izraksta pareizību, kas attiecas uz

konkrēto personu). Bāriņtiesu likuma 2. panta trešā daļa noteic, ka bāriņtiesas

darbības teritorija ir attiecīgā novada, pilsētas vai pagasta administratīvā teritorija.

Vairākas pašvaldības saskaņā ar saviem lēmumiem var izveidot vienu bāriņtiesu.

8

Šādā gadījumā bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgo pašvaldību administratīvā

teritorija. Turklāt informāciju par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju,

kā arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām pašvaldība publicē laikrakstā

„Latvijas Vēstnesis”.

Ņemot vērā, ka bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada

administratīvā teritorija, pilsētas administratīvā teritorija un pagasta administratīvā

teritorija, apliecinājumi ir veicami savas bāriņtiesas darbības teritorijā. Turklāt

apliecinājumiem ārpus bāriņtiesas darbības teritorijas nav juridiska spēka. Tādējādi

apliecinājumi ir veicami tikai konkrētās bāriņtiesas darbības teritorijā un tikai

konkrētās bāriņtiesas iedzīvotājiem, tas nozīmē, ka tiem iedzīvotājiem, kuru

deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas teritorijā.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 61. panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5. punktu

bāriņtiesa savā darbības teritorijā veic uzdevumus attiecīgās bāriņtiesas darbības

teritorijas iedzīvotājiem. Turklāt minētā panta pirmās daļas 7. un 8. punkts noteic,

ka bāriņtiesa savā darbības teritorijā veic uzdevumus personām, ja tās dzīvo

attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.

Izskaidrojam, ka minētajos gadījumos gan attiecībā uz personām, kuras ir

attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji, gan personām, kuras dzīvo

attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, analoģiski Bāriņtiesu likuma VI nodaļā

noteiktajai lietu piekritībai ir attiecināma deklarētā dzīvesvieta, kas saskaņā ar

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmo daļu ir jebkura personas brīvi

izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi

apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir

tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to bāriņtiesa ir tiesīga veikt Bāriņtiesu

likuma 61. panta pirmās daļas 1., 3., 4., 5., 7. un 8. punktā norādītās darbības, ja

personas deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā.

Attiecībā uz bāriņtiesas tiesībām veikt apliecinājumus juridiskajām

personām informējam, ka neviens normatīvais akts tieši nenoteic, ka bāriņtiesas

9

nav tiesīgas pildīt Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā norādītos uzdevumus

attiecībā pret juridiskajām personām. Minētais secinājums ir rodams, Bāriņtiesu

likuma normām piemērojot tiesību normu interpretācijas metodes katru atsevišķi

un visas kopsakarā, jo saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 2. panta otro daļu bāriņtiesa

minētos uzdevumus var veikt vienīgi pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, kā arī

pagastos un novados, turklāt tikai savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem,

tas ir, personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir konkrētajā administratīvajā teritorijā.

Tādējādi bāriņtiesas veic šos uzdevumus tikai savas administratīvās teritorijas

iedzīvotājiem (fiziskajām personām), jo apliecinājumu izdarīšana un palīdzības

sniegšana mantojuma lietu kārtošanā ir bāriņtiesu ekskluzīvā tiesība, kas paredzēta,

lai vienkāršotu pašvaldības iedzīvotāju juridisko lietu kārtošanu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 2004. gada

15. decembrī pieņēma lēmumu lietā Nr. PAC-1527, saskaņā ar kuru tiesa ir

izskaidrojusi, ka pagasttiesa (bāriņtiesa) saskaņā ar likumu „Par bāriņtiesām un

pagasttiesām” ir tiesīga apliecināt darījumus tikai sava pagasta iedzīvotājiem, tas

ir, tikai fiziskām personām, jo saskaņā ar minētā likuma 43. panta pirmo daļu

pagasttiesa apliecina darījumus, ja tai noteikti zināms, ka darījuma dalībnieki ir

pilngadīgi un rīcībspējīgi. Turklāt tiesa minētajā lēmumā norādīja, ka saskaņā ar

Notariāta likuma 77. pantu, taisot aktus un apliecinājumus juridiskajām personām,

jāpārbauda to tiesībspēja, darbības apjoms un pārstāvja pilnvaras. Turklāt šādu

darbību izpilde nav noteikta likumā „Par bāriņtiesām un pagasttiesām” (arī spēkā

esošajā Bāriņtiesu likumā), kas arī liecina par to, ka pagasttiesu (bāriņtiesu)

kompetencē neietilpst darījumu apliecināšana, kur viena puse ir juridiska persona.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Bāriņtiesu likuma, kas spēkā stājās 2007. gada

1. janvārī, pārejas noteikumu 5. punktu pagasttiesas līdz 2007. gada 31. janvārim

bija jāpārdēvē par bāriņtiesām, tad uzskatāms, ka arī bāriņtiesu kompetencē

neietilpst apliecināt tādus darījumus, kur puses vai viena no tām ir juridiska

persona.

10

Papildus informējam, ka, ja bāriņtiesa ir apliecinājusi darījumu starp

juridiskām personām vai darījumu, kur viena puse ir juridiska persona, tad šāds

bāriņtiesas apliecinājums nav spēkā, jo neatbilst bāriņtiesu kompetencei.

Bāriņtiesas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarotā persona (bāriņtiesas

priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis) ir tiesīgs veikt apliecinājumus

ārpus savām telpām (dzīvesvietā vai citā vietā) tikai tādā gadījumā, ja tam ir

sevišķi svarīgi iemesli, piemēram, personas slimība, invaliditāte vai citi svarīgi

iemesli, kuru dēļ persona nav spējīga ierasties bāriņtiesā klātienē. Šādā gadījumā

apliecinājuma uzrakstā norāda apliecinājuma veikšanas adresi, kā arī iemeslu, kura

dēļ apliecinājums ir izdarīts ārpus bāriņtiesas telpām.

Ja kāds no likumā noteiktajiem ierobežojumiem tiek pārkāpts, apliecinājumu

ir iespējams apstrīdēt tiesā un atzīt par spēkā neesošu.

Visi apliecinājumi ir veicami bāriņtiesai noteiktajā darba laikā. Turklāt

apliecinājums ir izdarāms dienā, kad tiek iesniegti visi nepieciešamie dokumenti

un ir samaksāta valsts nodeva.

Vēršam uzmanību uz to, ka atteikums pildīt amata pienākumus ir

noformējams kā administratīvais akts (Administratīvā procesa likuma 1. panta

trešā daļa) un ir izsniedzams personai trīs dienu laikā. Bāriņtiesas priekšsēdētājam

vai personai, kura veic apliecinājumus bāriņtiesā (bāriņtiesas priekšsēdētāja

vietniekam vai bāriņtiesas loceklim), jāatsaka veikt apliecinājumu, ja tiek lūgts

veikt tādas darbības, kuras bāriņtiesa nav tiesīga veikt.

Turklāt saskaņā ar Bāriņtiesu likuma normām aizliegts izdarīt apliecinājumu

savās paša lietās, sava laulātā (arī bijušā), kā arī savu un laulātā radinieku taisnā

līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu – līdz trešajai

pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu

vai sava paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.

Svarīgi atgādināt, ka neviens no bāriņtiesas darbiniekiem arī pēc amata

atstāšanas nav tiesīgs izpaust trešajām personām ziņas, kas iegūtas, veicot amata

pienākumus.

11

Izņēmumi pieļaujami attiecībā uz:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām to

amata pienākumu pildīšanas laikā;

2) citām personām, ja saņemta apliecinājuma dalībnieka piekrišana.

Turklāt visas uzticētās lietas, aktus un dokumentus bāriņtiesas

priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas loceklis un sekretārs

glabā slepenībā (Bāriņtiesu likuma 78. panta trešā daļa).

Bāriņtiesu likuma 80. pants noteic, ka, ja ieinteresētā persona uzskata

bāriņtiesas rīcību apliecinājumu izdarīšanā un citu Bāriņtiesu likuma VII nodaļā

minēto darbību veikšanā par nepamatotu, tā var mēneša laikā iesniegt attiecīgu

pieteikumu tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Bāriņtiesas

atteikumu izdarīt apliecinājumu vai pildīt citas šajā nodaļā noteiktās darbības

ieinteresētā persona mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa

likumā noteiktajā kārtībā.

Atteikums ir iestādes faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē,

tādējādi persona Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā ir tiesīga

iesniegt sūdzību par bāriņtiesas darbībām.

Svarīgi ir atgādināt, ka bāriņtiesas ir tiesīgas veikt apliecinājumus un

palīdzību mantojuma lietu kārtošanā tikai tādā gadījumā, ja tās pašvaldības

teritorijā (pilsētā) nav zvērināta notāra.

Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas uzsākšanu un novadu izveidošanu

ir radušās neskaidrības attiecībā uz bāriņtiesām. Praksē ir noskaidrots, ka vairākas

bāriņtiesas novados ir izveidojušas sava veida sesijas, kurās viens bāriņtiesas

loceklis veic apliecinājumus ārpus galvenās bāriņtiesas ēkas. Tātad bāriņtiesas

priekšsēdētājs veic apliecinājumus pašā bāriņtiesā, bet cits bāriņtiesas loceklis tajā

pašā laikā veic apliecinājumus citur (bieži vien vecajā pagasttiesas ēkā). Šāds

risinājums ir rasts, lai neveidotu vairākas bāriņtiesas, kurās jābūt noteiktam

skaitam bāriņtiesas locekļu, līdz ar to arī būtu jātērē daudz vairāk pašvaldības

finanšu līdzekļu.

12

Vēršam uzmanību uz to, ka minētā situācija nav pieļaujama un rada

problēmas ar testamentu grāmatu un reģistru vešanu un bāriņtiesas zīmoga

lietošanu apliecinājumu izdarīšanai, kā rezultātā apliecinājums var tikt atzīts par

spēkā neesošu.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktu un otro daļu

bāriņtiesai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un bāriņtiesas

darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu, kuru lieto, izdarot

apliecinājumus. Tādējādi vienā bāriņtiesā var būt tikai viens zīmogs apliecinājumu

veikšanai, un nav pieļaujama situācija, ka vienas bāriņtiesas ietvaros minēto

uzdevumu veikšanai tiek ieviesti vairāki zīmogi.

Tāpat katrā bāriņtiesā ir ieviešams tikai viens reģistrs apliecinājumu un citu

bāriņtiesas veikto uzdevumu reģistrācijai (skatīt šo metodisko ieteikumu

16. nodaļu „Bāriņtiesu veikto apliecinājumu reģistrs”).

Turklāt apliecinājumus ir tiesīgs izdarīt bāriņtiesas priekšsēdētājs,

bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, ja bāriņtiesas

priekšsēdētājs minētajām personām to ir uzdevis ar rīkojumu (Bāriņtiesu likuma

60. pants). Tādējādi vienā bāriņtiesā tikai viena no minētajām personām –

bāriņtiesas priekšsēdētājs vai ar viņa rīkojumu pilnvarotais bāriņtiesas

priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis – ir tiesīga veikt apliecinājumus un

citus Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā noteiktos uzdevumus.

Tas nozīmē, ka vienas bāriņtiesas ietvaros tiek vests viens reģistrs

apliecinājumu un citu veikto uzdevumu reģistrācijai, ir viens zīmogs un viena

persona, kura veic Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā noteiktos uzdevumus.

Likuma normā nav norādes uz to, ka veikt apliecinājumus un pildīt citus likumā

noteiktos uzdevumus vienlaicīgi un ar vienādām tiesībām būtu tiesīgi visi

bāriņtiesas locekļi (arī atsevišķās administratīvajās teritorijās).

Turklāt vēršam uzmanību uz to, ka Bāriņtiesu likums šobrīd paredz, ka vienā

novadā, pilsētā vai pagastā ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu var

izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot šo bāriņtiesu darbības teritoriju. Ja

13

pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas

nosaukumā ir iekļaujams arī tās apdzīvotās vietas nosaukums, kurā atrodas

attiecīgā bāriņtiesa. Tādējādi, izveidojot lielu novadu, ja novada iedzīvotājus nav

iespējams nodrošināt ar pietiekamu palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un

mantojuma apsardzībā, kā arī apliecinājumu un citu uzdevumu izpildīšanā,

ierosināms izmantot likumā noteiktās tiesības attiecībā uz vairāku bāriņtiesu

izveidi.

Svarīgi pieminēt, ka bāriņtiesa nav tiesīga apliecināt laulību līgumus, jo

saskaņā ar Civillikuma 115. pantu laulību līgums tiek taisīts notariālā kārtībā, un

uztura līgumus, jo šajā gadījumā nav iespējams noteikt darījuma summu, līdz ar to,

ņemot vērā Bāriņtiesu likuma 61. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto

ierobežojumu attiecībā uz apliecināmo darījuma summu, bāriņtiesas nav tiesīgas

apliecināt uztura līgumus.

5. Kļūdu labošana

Attiecībā uz kļūdu labošanu apliecinājumos izskaidrojam, ka saskaņā ar

Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 „Dokumentu

izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 7. punktu dokumentā nedrīkst būt

dzēsumi, aizkrāsojumi, neatrunāti labojumi, svītrojumi un papildinājumi, turklāt

kļūdainie ieraksti jāpārsvītro un jebkurš labojums jāatrunā. Turklāt bāriņtiesas,

ņemot vērā iepriekš minēto Bāriņtiesu likuma 2. panta otrajā daļā ietverto

deleģējumu, savu Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā minēto pienākumu izpildē

jautājumos, kas nav regulēti Bāriņtiesu likumā, pēc analoģijas var vadīties no

Notariāta likuma tiktāl, cik tas nav pretrunā ar Bāriņtiesu likumu. Piemēram,

jautājumus attiecībā uz labojumiem, dzēsumiem, svītrojumiem aktos un

apliecinājumos Bāriņtiesu likums nereglamentē, savukārt Notariāta likuma

78. pantā ir noteikts, ka labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta vai

apliecinājuma beigās pirms parakstiem, turklāt dzēsumi aktos un apliecinājumos

14

nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro, bet svītrojumi jāizdara

tā, lai svītrotais teksts paliktu redzams.

Vēršam uzmanību uz to, ka, pamatojoties uz Notariāta likuma 93. pantu,

notariālam aktam nav notariāla spēka, ja nav ievēroti Notariāta likuma 78. panta

noteikumi. Savukārt saskaņā ar Notariāta likuma 103. panta ceturto daļu labojumi,

svītrojumi, piemetinājumi un dzēsumi notariālo aktu grāmatu izrakstos un

norakstos nav atļauti, turklāt pašā oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus,

svītrojumus un piemetinājumus (Notariāta likuma 78. pants) var kā tādus atkārtoti

neatzīmēt, ja izrakstā vai norakstā tos ieraksta uzreiz tajā vietā, kura tiem tekstā

tieši paredzēta.

Līdz ar to, ja, sastādot un apliecinot dokumentu, tajā pieļautas kļūdas, tad

labojumi, svītrojumi un piemetinājumi būtu atzīmējami šī akta beigās pirms

parakstiem, turklāt jāievēro, ka dzēsumi un aizkrāsojumi aktos nav atļauti, tukšās

vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro, bet svītrojumi jāizdara tā, lai paliktu

redzams svītrotais teksts. Tātad, ja sastādītā, apliecinātā un izsniegtā dokumentā

konstatētas kļūdas, tad tās atbilstoši minētajai kārtībai ir jāizlabo, izdarot atzīmes

par to akta beigās, un attiecīgi jāparaksta atbilstoši Bāriņtiesu likuma 64. pantam.

6. Bāriņtiesas darbību prioritāte

Pamatojoties uz Bāriņtiesu likuma 4. panta otro daļu, bāriņtiesa prioritāri

nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu

aizsardzību. Tātad minētajā normā ir noteikts, ka bāriņtiesai ar likumu uzlikto

pienākumu izpildē ir jāievēro, ka prioritāras ir tās darbības, kas saistītas ar bērna

vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Turklāt

gadījumos, kad ir jāveic steidzamas darbības bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu

tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai, bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas

priekšsēdētāja vietniekam vai bāriņtiesas loceklim nav jāatsakās no Bāriņtiesu

likuma VII nodaļā uzlikto amata pienākumu pildīšanas Bāriņtiesu likuma 76. panta

15

izpratnē, bet gan personai, kura vēršas bāriņtiesā sakarā ar minētajā nodaļā

bāriņtiesai uzliktajiem pienākumiem, var lūgt iesniegt visus nepieciešamos

dokumentus un norādīt konkrētu laiku vēlāk, kad personai atnākt, piemēram,

paraksta apliecināšanai un dokumentu saņemšanai. Šāda rīcība nav uzskatāma par

atteikšanos pildīt Bāriņtiesu likuma VII nodaļā paredzētos amata pienākumus.

7. Bāriņtiesas uzdevumi

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 61. pantu bāriņtiesas savā darbības teritorijā

veic šādus uzdevumus:

1) apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas

iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz

6000 latu;

2) apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai

kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa

atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;

3) ieraksta testamentu grāmatā attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas

iedzīvotāju testamentus, pieņem glabāšanā to privātos testamentus (neatkarīgi no

novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu

atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas);

4) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras

(izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaru atsaukumus;

5) apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju paraksta

īstumu uz dokumentiem;

6) apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kas

attiecas uz konkrēto personu;

7) pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma

grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja tās dzīvo attiecīgās bāriņtiesas

darbības teritorijā;

16

8) apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai

(Zemesgrāmatu likuma 60. pants), ja viens no līdzējiem dzīvo attiecīgās bāriņtiesas

darbības teritorijā;

9) sagatavo dokumentu projektus.

8. Darījumu apliecināšana

Saskaņā ar Civillikuma 1403. pantu tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta

darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Civillikuma

1405. pants noteic – lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā

dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja. Darījumi, ko taisījušas personas,

kurām trūkst rīcībspējas, nav spēkā. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1408. pantu

rīcībspēja trūkst nepilngadīgajiem, personām, kuras atrodas aizgādnībā izlaidīgas

vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimajiem, ja likums tieši nenosaka citādi.

Civillikuma 1410. pants noteic, ka taisīt tiesiskus darījumus var katrs ne vien

personīgi, bet arī ar vietnieku starpniecību, ar kuru darbību var tiklab iegūt viņu

atvietojamajiem tiesības, kā arī uzlikt pienākumus. Turklāt Civillikuma 1411. pants

noteic, ka  personas, kurām trūkst rīcībspējas, tiesiskos darījumos pārstāv viņu

vecāki, aizbildņi vai aizgādņi.

Tiesībspēja ir spēja būt par civilo tiesību nesēju (subjektu). Tiesībspējas

jautājums nav aktuāls, jo fiziskai personai tā piemīt no dzimšanas. Ja tiek

apliecināts dokuments arī pēc satura, ir jāpārliecinās par personas rīcībspēju.

Rīcībspēja ir spēja ar savām darbībām iegūt tiesības un uzņemties pienākumus (tās

priekšnoteikumus ir gribas briedums, kas pēc likuma iestājas ar noteikta vecuma

sasniegšanu (18 gadi), un arī noteikts veselības stāvoklis, saprātīga izturēšanās).

Informāciju par personas rīcībspēju var pārbaudīt Iedzīvotāju reģistrā. Tāpat

informācija par personām, kuras tiesa atzinusi par rīcībnespējīgām, tiek publicēta

oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

17

Darījumi pēc savas būtības ir vai nu vienpusēji (testaments), vai arī divpusēji

(daudzpusēji). Tie ir līgumi, kuru noslēgšanai ir nepieciešama pušu vienošanās.

Lai darījums tiktu atzīts par juridiski spēkā esošu, ir jānoskaidro šādi

apstākļi:

1) vai darījuma dalībnieki ir tiesīgi slēgt darījumu;

2) darījuma priekšmeta likumīgums un tā konkrētums;

3) gribas izteikuma īstums un vai tas izteikts no brīvas gribas;

4) vai darījumā ir visas nepieciešamās sastāvdaļas;

5) vai ir ievērotas normatīvo aktu prasības un pušu vienošanās par darījuma

formu.

Pēc savas formas darījumi ir mutiski, noslēgti ar konkludentām (piekrišana

izteikta klusējot) darbībām, rakstiski, rakstiski un apliecināti, rakstiski un

nostiprināti (ierakstīti zemesgrāmatā).

Saskaņā ar Civillikuma normām līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku

personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu,

pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē saskaņā ar

Civillikuma 1401. pantu ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots

gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Vienpusējs apsolījums,

kuru vēl nav pieņēmusi otra puse, nenodibina nekādu saistību. Katrā līgumā var

ievest dažādus blakus noteikumus, proti, nosacījumus un termiņus. Nosacījumi ir

vai nu atliekoši, vai atceļoši, raugoties pēc tam, vai ar tiem nosacīts līguma spēka

sākums vai beigas. Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas

grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Bāriņtiesa apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības

teritorijas iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa

nepārsniedz 6000 latu. Tādējādi darījumu apliecināšanā prioritārā ir tieši darījuma

summa, nevis, piemēram, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, ja tā ir lielāka par

18

darījuma summu. Izņēmumi ir tikai kopīpašuma sadale un mantojuma sadale, jo tā

tiek veikta neatkarīgi no pušu dzīvesvietas, ja dalāmā manta vai tās daļa atrodas

bāriņtiesas teritorijā, kā arī neatkarīgi no mantas vērtības.

Vēršam uzmanību uz to, ka bāriņtiesa ir tiesīga apliecināt darījumu tikai tādā

gadījumā, ja ir noskaidrots, ka visi darījuma dalībnieki ir pilngadīgi un rīcībspējīgi.

Turklāt bāriņtiesas apliecinājuma uzrakstā ir norādāms, kādā veidā ir noskaidrota

personas identitāte (kas tiek pārbaudīta pēc pases) gadījumā, ja šī persona

apliecinājuma veicējam nav zināma, kā arī jābūt norādītam par rīcībspējas

pārbaudi gadījumos, kad ir nepieciešams personas rīcībspēju pārbaudīt.

Turklāt pirms tādu darījumu, kad nepilngadīgā interesēs ar viņam piederošu

mantu rīkojas viņa pārstāvis, noslēgšanas saskaņā ar Civillikuma normām

nepieciešams saņemt bāriņtiesas piekrišanu.

Izskaidrojam, ka darījuma akts ir jau parakstīts dokuments, kas apstiprina

pušu saistības, turklāt darījuma akta projekts ir neparakstīts dokuments, kas tiek

sagatavots, lai nodibinātu pušu starpā saistības. Vēršam uzmanību uz to, ka

darījuma akts nav notariālais akts, jo notariālos aktus taisa tikai un vienīgi zvērināti

notāri Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

Vēršam uzmanību uz to, ka personas var vērsties bāriņtiesā ar jau sagatavotu

dokumenta projektu vai arī lūgt bāriņtiesu to sagatavot.

Bāriņtiesu likums paredz, ka pirms darījuma apliecināšanas bāriņtiesas

priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis darījuma

akta projektu nolasa darījuma dalībniekiem un jautā, vai darījuma dalībnieki

piekrīt tā noteikumiem un vai tā saturs viņiem ir zināms un saprotams. Ja atbilde ir

apstiprinoša, darījuma dalībnieki paraksta darījuma akta projektu vai atzīst to par

pašrocīgi parakstītu.

Turklāt uz darījuma akta projekta izdara apliecinājuma uzrakstu, kurā

norāda:

1) apliecināšanas gadu, mēnesi un dienu;

2) bāriņtiesas nosaukumu;

19

3) numuru, ar kādu darījuma akts ierakstīts reģistrā;

4) katra darījuma dalībnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, kā

arī šo personu dzimšanas datumu un vietu vai izdara atzīmi, ka darījuma dalībnieki

ir personiski pazīstami;

5) darījuma dalībnieku rīcībspēju.

Apliecinājuma uzraksts ir jāparaksta apliecinājuma izdarītājam,

apliecinājumam ir uzspiežams bāriņtiesas zīmogs ar papildinātā mazā valsts

ģerboņa attēlu un bāriņtiesas darbības teritorijai atbilstošās bāriņtiesas nosaukumu.

Svarīgi atzīmēt, ka nedrīkst piemirst par laulātā piekrišanas nepieciešamību

konkrētos gadījumos. Saskaņā ar Civillikuma normām, lai laulātais ar viņa

pārvaldībā esošajām otra laulātā mantiskajām vērtībām varētu rīkoties tā, ka viņa

rīcība pārsniegtu parastās pārvaldības robežas, viņam jāizprasa otra laulātā

piekrišana.

Izskaidrojam, ka saskaņā ar Civillikuma 89., 91. un 94. pantu katrs laulātais

patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš

iegūst laulības laikā (Civillikuma 91. pants). Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst

kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā

darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī

manta pieder abiem līdzīgās daļās. Ja kādas vienam laulātajam piederošas

mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šī laulātā mantas.

Katra laulātā atsevišķa manta ir:

1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā

noteikuši par atsevišķu mantu;

2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai

vajadzīgi viņa patstāvīgajā darbā;

3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;

4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās

mājsaimniecības vajadzībām;

5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

20

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kurš to apgalvo.

Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms

zemesgrāmatā.

Ja laulātā pārvaldīšanā atrodas otram laulātajam piederošas ēkas, viņam

jāizdara ne vien nepieciešamie izlabojumi, bet arī uzlabojumi, ciktāl to pieļauj

ienākumi no šī otra laulātā mantas. Viena laulātā nekustamo īpašumu otrs laulātais

var iznomāt vai izīrēt uz laiku, ne ilgāku par trijiem gadiem, neierakstot līgumu

zemesgrāmatā.

Par laulātā piekrišanu nekustamā īpašuma atsavināšanai, ja piekrišanas

projektu gatavo bāriņtiesa, ņemamas valsts nodevas saskaņā ar Bāriņtiesu likuma

79. panta pirmās daļas 16. un 7. punktu, tas ir, par cita veida dokumentu

sastādīšanu, kā arī par paraksta apliecināšanu. Turklāt vēršam uzmanību uz to, ka,

apliecinot parakstu, ir jāpārbauda arī laulātā rīcībspēja.

Turklāt, taisot darījumus, nedrīkst aizmirst par pirmpirkuma tiesībām.

Saskaņā ar Civillikuma 2060. pantu ar pirmpirkuma tiesībām pārdevējs pielīgst sev

priekšrocību pirkt lietu, ja pircējs to pārdotu tālāk. Pirmpirkuma tiesības nav

izlietojamas, kad pircējs lietu atsavina nevis pārdodot, bet citādi. Civillikuma

2061. pants noteic, ja pircējs grib pārdot tālāk lietu, kas pirkta ar pirmpirkuma

pielīgumu, tad viņam tā tūliņ pēc jaunā līguma noslēgšanas jāpiedāvā pirmpirkuma

tiesīgajam, bet pēdējam par to, vai viņš grib šīs tiesības izlietot vai nē, jāpaziņo –

par kustamām lietām – nekavējoties, bet par nekustamām – divu mēnešu laikā. Ja

pirmpirkuma tiesīgais nedod atbildi noteiktajā laikā, viņa pirmpirkuma tiesības

izbeidzas.

Saskaņā ar Civillikuma 2062. pantu, ja pirmpirkuma tiesīgais vēlas savas

tiesības izlietot, tad viņam, ja nav citādi norunāts, jāizpilda tie paši nosacījumi, ko

piedāvā jaunais pircējs. Turklāt Civillikuma 2063. pants noteic, ja lieta pārdota

tālāk, nepaziņojot pirmpirkuma tiesīgajam, tad viņš var prasīt ciesto zaudējumu

atlīdzību tikai no sava pircēja, bet pret jauno ieguvēju un vispār pret ikvienu trešo

personu viņš var vērst savas prasības tikai tad, ja šī persona rīkojusies ļaunā ticībā

21

vai ja pirmpirkuma tiesību priekšmets ir nekustamais īpašums un šīs tiesības

ierakstītas zemesgrāmatā.

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 78. pantu

vietējām pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldības administratīvajā

teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas nepieciešams, lai pildītu

likumā noteiktās pašvaldību funkcijas. Pirmpirkuma tiesības neattiecas uz:

1) nekustamo īpašumu, ko iegūst valsts;

2) nekustamo īpašumu, ko iegūst ārvalstis savu diplomātisko vai konsulāro

iestāžu vajadzībām;

3) valsts un pašvaldību privatizējamiem objektiem;

4) ražošanas objektiem ar visiem to piederumiem;

5) nekustamo īpašumu, kas pāriet no vienas personas otrai bez atlīdzības vai

maiņas ceļā;

6) nekustamo īpašumu, no kura atsavina domājamo daļu un kurš paliek

pārdevēja un pircēja kopīpašumā;

7) nekustamo īpašumu, kas tiek pārdots labprātīgā vai piespiedu izsolē;

8) nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru trešajām personām ir pirmpirkuma

vai izpirkuma tiesības, kas dibinātas uz likuma, līguma vai testamenta;

9) dzīvokļa īpašumu, arī dzīvokli, kas iegūts īpašumā līdz dzīvojamās mājas

privatizācijai.

Pašvaldība, kas ieguvusi nekustamo īpašumu uz pirmpirkuma tiesību

pamata, piecu gadu laikā var pārdot to tikai atklātā izsolē. Pirmpirkuma tiesību

realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma

daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā

pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1936. pants

noteic, ka aizdevējam jābūt vai nu aizdodamo lietu īpašniekam, vai jārīkojas to

īpašnieka uzdevumā vai ar viņa piekrišanu.

22

Saskaņā ar Civillikuma 1947. pantu patapinājums (lietošanas aizdevums) ir

līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar

nosacījumu atdot to pašu lietu. Par patapinājuma priekšmetu saskaņā ar

Civillikuma 1948. pantu var būt gan kustamas, gan arī nekustamas lietas.

Saskaņā ar Civillikuma 2002. pantu pirkums ir līgums, ar ko viena puse

apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesības.

Par pirkuma līguma priekšmetu saskaņā ar Civillikuma 2005. pantu var būt visas

lietas, ko atļauts un iespējams atsavināt, saprotot ar to ne vien ķermeniskas lietas,

bet arī lietu un saistību tiesības. Civillikuma  2012. pants noteic, ka pirkuma maksa

jānoteic naudā. Ja pirkuma maksa noteikta nevis naudā, bet citās lietās, tad līgums

nav pirkums, bet maiņa.

Turklāt dāvinājums saskaņā ar Civillikuma 1912. pantu ir tiesisks darījums,

ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību.

Neskatoties uz minēto dāvinājuma definīciju, saskaņā ar Civillikuma 1915. pantu,

lai dāvinājums būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvināmajam vai viņa vietniekam,

tādējādi dāvinājums ir uzskatāms par līgumu. Dāvinājums var būt ne vien īpašuma

vai citu lietu tiesību atdošana apdāvinātajam, bet arī prasījumu tiesību

bezatlīdzības cesija, apdāvinātā atsvabināšana no pienākumiem pret dāvinātāju vai

pret trešajām personām, atteikšanās no kādām tiesībām par labu apdāvinātajam, kā

arī viņa lietu bezmaksas pārziņa. Saskaņā ar Civillikuma 1925. pantu par

dāvinājuma priekšmetu var būt arī visa dāvinātāja manta. Tāds dāvinājums

(Civillikuma 1925. pants) var aptvert tikai dāvinātāja tagadējo mantu, nevis

nākamo. Katram dāvinājumam var pievienot sevišķu uzlikumu, ar kuru vai nu

tuvāk norādīts, kādā kārtā vai kādam mērķim apdāvinātajam saņemtā dāvana

jāizlieto, vai arī aprobežots tiesību ilgums tādā kārtā, ka apdāvinātajam uzlikts

pienākums atdot vēlāk visu priekšmetu vai daļu no tā kādam citam. Dāvinātājs var

arī uzlikt apdāvinātajam kādu pretpienākumu.

Vēršam uzmanību uz to, ka dāvinājuma līgumā ir norādāma dāvinājuma

vērtība, jo saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 61. panta pirmās daļas 1. punktu bāriņtiesa

23

savā darbības teritorijā apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas

darbības teritorijas iedzīvotāji savstarpēji vai ar citām personām un darījuma

summa nepārsniedz 6000 latu. Tādējādi bāriņtiesām, apliecinot dāvinājuma

līgumus, ir saistoša arī minētā naudas summa. Ja dāvinājuma summa ir lielāka par

minēto, bāriņtiesas nav tiesīgas šādus dāvinājumus apliecināt.

9. Testamentu apliecināšana un pieņemšana glabāšanā

Attiecības mantas pārejai, kad mantojuma atstājējs, vēl dzīvs būdams,

paredz kārtību, kādā mantojums pāriet uz mantiniekiem, sauc par testamentāro

mantošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 418. pantu katru vienpusēju rīkojumu, ko kāds dod

savas nāves gadījumam par visu savu mantu vai par kādu mantas daļu, vai par

atsevišķām lietām, vai tiesībām, sauc par testamentu. Testamenta formai ir sevišķi

svarīga nozīme, lai nodrošinātu uzticību testamentam, tā skaidrību un

uzglabājamību. Testamenta noteiktās formas neievērošana saskaņā ar Civillikuma

786. panta otro punktu var būt par pamatu, lai prasītu to atzīt par spēkā neesošu.

Testaments ir viens no mantošanas tiesību institūtiem, kas testatoram ļauj noteikti

organizēt sava īpašuma tālāko likteni. Testaments ir vienpusējs tiesisks darījums

par mantinieka iecelšanu. Testamenta vienpusīgumu nosaka tas, ka, ieceļot

juridisku vai fizisku personu par mantinieku, nav nepieciešama tā piekrišana.

Testamenta formas pamatprasība ir, ka tam jābūt izteiktam rakstveidā. Mutisks

rīkojums uzskatāms par testamentu tikai tad, ja tas dots ārkārtas situācijā.

Civillikums pieļauj šādas testamenta formas:

1) publisks testaments (Civillikuma 433.–444. pants);

2) privāts testaments (Civillikuma 445.–459. pants);

3) privāta testamenta paveids – priviliģēts testaments (Civillikuma 460.–

462. pants)

Tiesības taisīt testamentu ir katrai rīcībspējīgai personai.

24

Par publiska testamenta oriģinālu atzīstams testaments, kas ierakstīts notāra

vai konsula aktu grāmatā, bet bāriņtiesā – testamentu grāmatā. Pēc oriģināla

parakstīšanas testatoram izdodams izraksts. Izrakstam, kas izdots testatoram, ir

tāds pats spēks kā testamenta oriģinālam. Izceļoties strīdam par nesaskaņu starp

šiem diviem dokumentiem, priekšroka dodama oriģinālam, ja tajā apstrīdamajos

pantos nav izdzēsumu vai pārlabojumu, uz kuriem nav attiecīgi norādīts. Otro un

turpmākos izrakstus no publiska testamenta, testatoram dzīvam esot, var izdot tikai

viņam pašam vai viņa pilnvarniekam, kas pilnvarots ar sevišķu pilnvaru. Turklāt

publiski testamenti ir arī glabāšanā nodoti testamenti (Civillikuma 438.–

439. pants).

Savukārt, lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to taisījis

mantojuma atstājējs un ka tas pareizi izteic viņa pēdējo gribu. Privātu testamentu

var taisīt jebkurā valodā.

Ja mantojuma atstājējam ārkārtas apstākļu dēļ nav iespējams taisīt rakstisku

privātu vai publisku testamentu, tad viņam ir tiesības izteikt savu pēdējo gribu

mutiski. Šāds mutisks testaments testatoram jāizteic divu šim nolūkam pieaicinātu

liecinieku klātbūtnē, uz kuriem attiecināmi Civillikuma 448. panta noteikumi, ar to

izņēmumu, ka liecinieku lasīt un rakstīt prasme šajā gadījumā nav nepieciešama.

Testamenta saturam jāizteic mantojuma atstājēja patiesā griba. Testaments

taisāms bez spaidiem, maldības vai viltus. Vienkārša pierunāšana nav uzskatāma

par spaidiem un neatņem testamentam tā spēku. Ja par mantojuma atstājēja

nodomu nav nekādu šaubu, tad testaments nezaudē spēku tādēļ, ka testators

maldījies nosaukumā vai aprakstā vai ka personā vai lietā norādītā īpašība vēlāk

izzudusi. Ja mantojuma atstājēja uzdotais iemesls testamenta taisīšanai vai zināma

rīkojuma došanai izrādās par neatbilstošu īstenībai, tad tas neatņem minētā

testamenta vai rīkojuma spēku, izņemot gadījumu, kad tiek pierādīts, ka bez šī

iemesla mantojuma atstājējs nemaz nebūtu taisījis savu testamentu vai nebūtu

devis minēto rīkojumu.

25

Testamentu sastādīšanu, pieņemšanu glabāšanā un testamenta atsaukšanu

regulē Civillikuma 418.–466. pants.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 65. pantu, taisot testamentu, bāriņtiesas

priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, diviem

lieciniekiem klātesot, nolasa testatoram sastādītā akta projektu un jautā, vai viņš

piekrīt visiem akta noteikumiem un vai tāda patiesi ir viņa pēdējā griba. Ja atbilde

ir apstiprinoša, testamentu paraksta testators un liecinieki un tiek izdarīts

apliecinājums.

Bāriņtiesa testatoram izsniedz testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu.

Pēc testatora nāves testamentu grāmatā ierakstītā akta izrakstu bāriņtiesa izsniedz

ar testamentu ieceltajam mantiniekam, testamenta izpildītājam, zvērinātam

notāram vai tiesai pēc to lūguma. Testamentu grāmatā ierakstītā akta izraksta

apliecinājumā norāda bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu testaments

ierakstīts reģistrā. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks

vai bāriņtiesas loceklis paraksta apliecinājumu un uzspiež zīmogu. Par testamenta

izraksta izsniegšanu izdara atzīmi testamentu grāmatā.

Turklāt bāriņtiesa pieņem glabāšanā privātus testamentus un ieraksta

testamentu grāmatā aktu par testamenta pieņemšanu glabāšanā. Pieņemot

testamentu glabāšanā, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja

vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārliecinās par testatora identitāti un rīcībspēju.

Testamentu grāmatā ierakstītu aktu var atsaukt testators personīgi. Ja saņemts

lūgums par testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšanu, bāriņtiesas

priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pēc

testatora identitātes un rīcībspējas pārbaudes sagatavo testamenta atsaukšanas aktu.

Testamenta atsaukšanas aktu testators paraksta divu liecinieku klātbūtnē. Pēc

testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas uz testamenta oriģināla izdara atzīmi

par tā atsaukšanu.

Savukārt bāriņtiesai glabāšanā nodotu testamentu var atsaukt testators

personīgi vai viņa ar īpašu pilnvaru pilnvarots pilnvarnieks. Ja saņemts lūgums par

26

glabāšanā nodota testamenta atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas

priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis sagatavo testamenta atsaukšanas

aktu. Pēc testamenta atsaukšanas akta apliecināšanas tā apliecinātu kopiju ievieto

glabājamā testamenta vietā.

Publiska testamenta sastādīšanu jeb taisīšanu, kā arī atsaukšanu reglamentē

gan Civillikums, gan Bāriņtiesu likums, kas šajā gadījumā uzskatāms par speciālo

likumu, tādējādi attiecībā uz testamenta sastādīšanu un atsaukšanu bāriņtiesā

Civillikuma normas piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar Bāriņtiesu

likuma normām, kā arī jautājumos, ko Bāriņtiesu likums nereglamentē.

Civillikuma 793. pants noteic, ka agrāko testamentu var atcelt, vai nu taisot

jaunu, vai vienkārši to atsaucot. Atbilstoši Civillikuma 799. pantā noteiktajam

mantojuma atstājējs var atsaukt savu testamentu, netaisot jaunu, ar katru gribas

izteikumu, kas izsacīts vai nu noteikti vai klusējot ar zināmu darbību. Turklāt

Civillikuma 800. panta pirmā daļa paredz, ka noteikti atsauc testamentu ar skaidru

un neapšaubāmu izteikumu, kuru var izsacīt notariālā vai bāriņtiesas aktu reģistra

grāmatā ierakstītā aktā, vai arī ārzemēs konsulārā atcēluma aktā, kā arī mājas

kārtībā sastādītā rakstiskā aktā ar divu liecinieku parakstiem.

Tātad Civillikuma normas paredz, ka testamentu var atcelt, taisot jaunu vai

vienkārši atsaucot, turklāt testamentu testators var atsaukt, netaisot jaunu, ar

noteikti vai klusējot ar zināmu darbību paustu gribas izteikumu. Savukārt noteikti

testamentu atsauc ar skaidru un neapšaubāmu izteikumu, kuru var izsacīt arī

bāriņtiesas aktu reģistra grāmatā ierakstītā aktā. Turpretī Bāriņtiesu likuma

68. panta pirmajā daļā jau tieši ir pateikts, ka testamenta grāmatā ierakstītu

testamentu var atsaukt testators personīgi, bet panta otrajā daļā ir noteikts, ka, ja

saņemts lūgums par testamentu grāmatā ierakstīta akta atsaukšanu, bāriņtiesas

priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pēc

testatora identitātes un rīcībspējas pārbaudes sagatavo testamenta atsaukšanas aktu,

kuru testators paraksta divu liecinieku klātbūtnē.

27

Turklāt Bāriņtiesu likumā attiecībā uz lieciniekiem (likuma 65. pantā, kas

nosaka testamenta taisīšanas un apliecināšanas bāriņtiesā kārtību) ir norāde uz

Civillikuma 435. un 448. pantu, kas attiecināms uz lieciniekiem, kuri piedalās pie

testamenta taisīšanas, proti, Civillikuma 435. pants noteic, ka, ja testamentu taisa

pie notāra vai bāriņtiesā, vai pie Latvijas konsula ārzemēs, tad bez personām, kuras

vispār nav pielaižamas par notariālu aktu lieciniekiem, nevar būt par lieciniekiem

arī tie, kas nav pielaižami par privātu testamentu lieciniekiem, bet atbilstoši

Civillikuma 448. pantam par nespējīgiem testamenta lieciniekiem uzskatāmi tie,

kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt

attiecīgo aktu, proti, garā slimie, nepilngadīgie, kurlie, mēmie, aklie, kā arī rakstīt

un lasīt nepratēji un tie, kas ar to pašu testamentu iecelti par mantiniekiem vai

legatāriem, viņu laulātie, kā arī šo mantinieku vai legatāru radinieki līdz ceturtajai

pakāpei un svainieši līdz trešajai pakāpei ieskaitot.

Privātu testamentu lieciniekiem saskaņā ar Civillikuma 447. pantu

testamenta taisīšanas laikā jābūt spējīgiem liecināt, turklāt pie testamenta taisīšanas

labprātīgi klāt jābūt ne mazāk kā diviem reizē un jābūt spējīgiem pārliecināties par

testatora personību. Taču attiecībā uz lieciniekiem, kuri piedalās pie testamentu

grāmatā ierakstītu aktu atsaukšanas, sevišķas prasības nedz Bāriņtiesu likums, nedz

Civillikums neparedz, turklāt nav noteikts, kā arī neizriet no regulējuma, kas

reglamentē testamentu atsaukšanu, ka pie testamentu grāmatā ierakstītu aktu

atsaukšanas ir jābūt tiem pašiem lieciniekiem, kuri ir pie šī testamenta

sastādīšanas.

Ņemot vērā minēto, paskaidrojam, ka tas, ka pie testamentu grāmatā

ierakstītu aktu atsaukšanas piedalās liecinieki, kuri piedalījušies pie testamenta

taisīšanas, nav pretrunā ar Bāriņtiesu likuma 68. panta otro daļu, taču šī nav arī

obligāta prasība lieciniekiem, kuri piedalās testamentu grāmatā ierakstītu aktu

atsaukšanā. Vēršam uzmanību uz to, ka šiem lieciniekiem jāatbilst normatīvajos

aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz notariālo aktu lieciniekiem. Saskaņā ar

Notariāta likuma 86. pantu par notariāla akta lieciniekiem nevar būt:

28

1) rakstīt un lasīt nepratēji, nepilngadīgie un tie, kas miesīgu vai garīgu

trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt aktu, proti, garā slimie,

kurlie, mēmie, aklie;

2) tie, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

3) tie, kuri atrodas Notariāta likuma 41. pantā norādītajās attiecībās ar

zvērinātu notāru, viņa laulāto, akta dalībniekiem vai aktā minētajām trešajām

personām, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums, proti, kas atrodas laulības

attiecībās, kas pats vai kura laulātais vai bijušais laulātais atrodas radniecības

attiecībās taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā līdz ceturtajai pakāpei vai

svainības līnijā līdz trešajai pakāpei, kā arī kas pats vai kura laulātais atrodas

aizbildnības vai aizgādnības, vai adoptētāja, vai adoptētā attiecībās ar minētajām

personām;

4) zvērināta notāra darbinieki un zvērināta notāra un viņu darbinieku

kalpotāji;

5) valsts valodas nepratēji.

10. Pilnvaras apliecināšana un atsaukšana

Bāriņtiesa apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju

pilnvaras (izņemot universālpilnvaras) un pieņem pilnvaru atsaukumus. Ņemot

vērā, ka saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 61. panta pirmās daļas 1. un 4. punktu

bāriņtiesa veic tiesisku darījumu apliecināšanu ar zināmiem ierobežojumiem

attiecībā uz veidu un summu, Bāriņtiesu likuma 61. panta pirmās daļas 4. punkts ir

tulkojams atbilstoši 61. panta pirmās daļas 1. punktam un attiecināms uz

gadījumiem, kuros piedalās arī dalībnieki, kuri nav attiecīgās bāriņtiesas darbības

teritorijas iedzīvotāji. Tādējādi uzskatāms, ka bāriņtiesa ir tiesīga apliecināt

pilnvaras, kuras izdod vairāki pilnvarotāji, ja apliecināmā pilnvara nav

universālpilnvara un vismaz viens no pilnvarotājiem ir attiecīgās bāriņtiesas

darbības teritorijas iedzīvotājs.

29

Ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs)

uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam)

zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par

saistošu.

Saskaņā ar Civillikuma 2291. pantu ir speciālpilnvaras, saskaņā ar kurām

uzdod vest atsevišķas vai noteiktas lietas, ģenerālpilnvaras, saskaņā ar kurām

uzdod vest tikai zināmas šķiras lietas, un universālpilnvaras, saskaņā ar kurām

uzdod pārzināt visas pilnvarotāja lietas.

Civillikuma 2312. pants noteic, ka pilnvarojuma līgums izbeidzas:

1) ar savstarpēju vienošanos;

2) ar dotā uzdevuma pabeigšanu;

3) kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu (pilnvarotājam ir tiesības

jebkurā laikā vienpusēji atsaukt savu pilnvarojumu, bet, ja pilnvarnieks jau sācis

uzdevumu izpildīt, viņam jāatlīdzina visi sakarā ar to taisītie izdevumi.

Pilnvarnieka darbība pēc tam, kad viņam ticis zināms par pilnvarojuma atsaukšanu,

nav spēkā, izņemot tos gadījumus, kad trešā persona, kura piedalījusies bez pašas

vainas, nav zinājusi par pilnvarojuma atsaukšanu);

4) kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu (pilnvarnieks var uzteikt

pilnvarojumu, bet viņš to nedrīkst darīt ļaunā nolūkā un nelaikā, lai pilnvarotājam

būtu iespējams spert citus soļus lietas vešanai. Tikai tad pilnvarnieks var atteikties

no uzdevuma izpildīšanas jebkurā laikā, kad viņam ir svarīgs iemesls, bet tādā

gadījumā viņam nekavējoties jāpaziņo par to pilnvarotājam. Ja viņš šos

noteikumus neievēro, tad viņam jāatlīdzina visi zaudējumi, kādi rodas

pilnvarotājam. Tiesa izšķir, vai uzdotie atteikšanās iemesli ir svarīgi);

5) ar vienas vai otras puses nāvi;

6) kad beidzies pilnvarojuma laiks.

Pirms pilnvaras apliecināšanas bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas

priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vispirms pārbauda pilnvarotāja

identitāti un rīcībspēju. Apliecinājumu uz pilnvaras izdara Bāriņtiesu likuma

30

64. pantā noteiktajā kārtībā un par pilnvaras apliecināšanu izdara ierakstu

bāriņtiesas reģistrā.

Ja saņemts iesniegums par pilnvaras atsaukšanu, bāriņtiesas priekšsēdētājs,

bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja

identitāti, rīcībspēju, izdara ierakstu reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu

laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Par pilnvarojuma atsaukšanu paziņo

pilnvarniekam, ja viņa dzīvesvieta ir zināma.

Vēršam uzmanību uz to, ka bāriņtiesai ir tiesības atsaukt jebkuru pilnvaru

neatkarīgi no tā, vai to ir apliecinājusi cita bāriņtiesa vai zvērināts notārs.

Lai atsauktu pilnvaru, obligāti ir nepieciešama atsaucamā pilnvara (vai tās

kopija). Bāriņtiesu likums neuzliek par pienākumu, tomēr lietderīgi ir nosūtīt

paziņojumu par pilnvaras atsaukumu ne tikai pilnvarniekiem, bet arī pilnvaras

apliecinātājam (bāriņtiesai vai zvērinātam notāram). Par publikāciju oficiālajā

laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” maksā pilnvarotājs (pilnvaras atsaukuma

iesniedzējs).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76. panta pirmo daļu bērns var

šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu (turpmāk – valsts robeža) abu vecāku vai

viena no tiem, vai aizbildņa, vai viņu pilnvarotas personas pavadībā, savukārt

obligātās izglītības vecumu sasniedzis bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi ar

abu vecāku vai viena no tiem, vai aizbildņa piekrišanu. Kārtību, kādā bērns šķērso

valsts robežu, nosaka Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 310

„Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu” VII nodaļa.

Pamatojoties uz minēto noteikumu 46. punktu, bērnam, patstāvīgi šķērsojot valsts

robežu, valsts robežas šķērsošanas vietā jāuzrāda vismaz viena vecāka vai

aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts, kā

arī bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja piekrišanu

devuši abi vecāki vai viens no viņiem, un bāriņtiesas (pagasttiesas) izdotās

aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildnības nodibināšanu notariāli apliecināta

kopija, ja piekrišanu devis aizbildnis. Savukārt minēto noteikumu 50. punkts

31

noteic, ka, ja bērna vecāks, kurš bērnu pavada, ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks,

valsts robežas šķērsošanai nepieciešama otra vecāka notariāli apliecināta

piekrišana bērna izceļošanai no valsts.

Turpretī, lai bērns šķērsotu valsts robežu pilnvarotas personas pavadībā,

valsts robežas šķērsošanas vietā jāuzrāda vismaz viena vecāka vai aizbildņa

notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas

pavadībā, kā arī bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja

pilnvaru devis viens no vecākiem vai abi vecāki, un bāriņtiesas izdotās aizbildņa

apliecības vai lēmuma par aizbildnības nodibināšanu notariāli apliecināta kopija, ja

pilnvaru devis aizbildnis, kā noteikts minēto noteikumu 47. punktā.

Lai arī Bāriņtiesu likumā nav tieši uzskaitīts, ka bāriņtiesas ir tiesīgas

sastādīt un apliecināt arī viena vai abu vecāku vai aizbildņa piekrišanu bērna

patstāvīgai izceļošanai no valsts un vecāka piekrišanu bērna izceļošanai no valsts

kopā ar otru vecāku, kurš ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, taču, ņemot vērā, ka

bāriņtiesa saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 61. panta pirmās daļas 4. punktu ir tiesīga

apliecināt savas darbības teritorijas iedzīvotāju pilnvaras (izņemot

universālpilnvaras), tātad arī pilnvaras, ar kurām viens vai abi vecāki vai aizbildnis

pilnvaro kādu personu pavadīt viņu bērnu izceļošanā no valsts, kā arī, ņemot vērā,

ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem minētajai viena vai abu

vecāku vai aizbildņa piekrišanai ir paredzēta notariāla apliecināšana, tad bāriņtiesa

ir tiesīga sastādīt un apliecināt arī viena vai abu vecāku vai aizbildņa piekrišanu

bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts un vecāka piekrišanu bērna izceļošanai no

valsts kopā ar otru vecāku, kurš ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, ja vien šis vecāks

vai vecāki un bērns ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāji.

11. Paraksta īstuma apliecināšana

Bāriņtiesa apliecina attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotāju

paraksta īstumu uz dokumentiem. Svarīgi atzīmēt, ka parakstu dod vai atzīst par

32

savu apliecinājuma izdarītāja klātbūtnē. Apliecinājumu raksta uz paša dokumenta,

atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, apliecinājuma izdarītājam klāt

esot.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 71. pantu pirms paraksta īstuma apliecināšanas

bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas

loceklis pārbauda parakstītāja identitāti, kā arī izdara ierakstu reģistrā. Apliecinot

paraksta īstumu uz nostiprinājuma lūguma, Zemesgrāmatu likumā noteiktajos

gadījumos bāriņtiesa pārbauda arī parakstītāja rīcībspēju un izdara par to atzīmi

apliecinājuma uzrakstā.

Līdz ar to gadījumos, kad speciālais normatīvais akts (piemēram,

Zemesgrāmatu likums) noteic, ka, apliecinot paraksta īstumu, jāpārbauda personas

rīcībspēja, bāriņtiesām, izpildot normatīvo aktu prasības, ir jāpārbauda arī

personas, kuras parakstu apliecina, rīcībspēja.

  Vēršam uzmanību uz to, ka, apliecinot paraksta īstumu, personas rīcībspēja

ir jāapliecina tikai gadījumos, kad šādu prasību paredz speciālās tiesību normas.

Piemēram, Zemesgrāmatu likuma 60. panta pirmajā daļā noteikts, ka privātpersonu

parakstiem uz iesniedzamajiem nostiprinājuma lūgumiem jābūt notāra vai

bāriņtiesas apliecinātiem un ka, apliecinot parakstu, jāpārbauda šo personu

rīcībspēja, uz ko ir norāde arī minētajā Bāriņtiesu likuma 71. pantā. Turklāt

Notariāta likuma pārejas noteikumu 6. punktā ir noteikts, ka gadījumos, kad likums

nosaka parakstu notariālu apliecināšanu, publisku apliecināšanu vai apliecināšanu

uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs apliecina arī rīcībspēju.

Līdz ar to gadījumos, kad normatīvajos aktos attiecībā uz dokumentiem ir

noteikta prasība par parakstu notariālu apliecināšanu vai publisku apliecināšanu, kā

arī kad tieši ir pateikts, ka, apliecinot personas parakstu, ir jāapliecina personas

rīcībspēja, tad, apliecinot personas paraksta īstumu uz šādiem dokumentiem, būtu

jāapliecina arī personas rīcībspēja, ja vien attiecīgajā gadījumā bāriņtiesa vispār

var apliecināt personas parakstu uz šāda dokumenta. Tātad, ja bāriņtiesas darbības

teritorijā dzīvojoša persona vēršas bāriņtiesā ar lūgumu apliecināt parakstu uz

33

dokumenta, attiecībā uz kuru normatīvajos aktos nav noteikta prasība, ka,

apliecinot parakstu uz šāda dokumenta, ir jāapliecina arī personas rīcībspēja, vai

arī nav noteikta prasība, ka šim dokumentam ir jābūt notariāli apliecinātam vai

publiski apliecinātam, vai apliecinātam uzrādījuma kārtībā, tad bāriņtiesa apliecina

personas parakstu, neapliecinot rīcībspēju, ja vien bāriņtiesa saskaņā ar likumu ir

tiesīga veikt personas paraksta apliecināšanu uz šāda dokumenta.

Pamatojoties uz Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 3. punktu,

nostiprinājuma lūgumam zemesgrāmatai jāpievieno apliecinājumus par trešās

personas piekrišanu, kad pēc likuma šāda piekrišana ir nepieciešama

nostiprinājumam. Savukārt saskaņā ar šī likuma 68. panta 2. punktu, ja šādu

piekrišanu dod privātpersona, nostiprinājumam nepieciešamo piekrišanu var

apliecināt ar notariālā akta kārtībā taisītu vai notāram apliecināšanai uzrādītu, vai

bāriņtiesas apliecinātu dokumentu, vai arī tādā veidā, ka šī persona paraksta

līdzdokumentu, kas ir par pamatu nostiprinājumam, vai arī paraksta nostiprinājuma

lūgumu, turklāt parakstītājas personas rīcībspēju pārbauda notārs vai bāriņtiesa.

Līdz ar to personas atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām var sastādīt un

apliecināt bāriņtiesa, turklāt bāriņtiesa var apliecināt šīs personas, kura atsakās no

pirmpirkuma tiesībām, parakstu uz līdzdokumenta, kas ir par pamatu

nostiprinājumam, vai uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, turklāt šajos

gadījumos ir pārbaudāma arī šīs personas rīcībspēja.

Vēršam uzmanību uz to, ka Civillikuma 128. pantā ir noteikts, ka mantas

kopībā ietilpstoša nekustamā īpašuma atsavināšanai, ieķīlāšanai vai apgrūtināšanai

ar lietu tiesībām, ko izdara viens laulātais, jebkurā gadījumā vajadzīga otra laulātā

piekrišana. Tātad, ja vien šis nekustamais īpašums nav uzskatāms par laulātā, uz

kura vārda tas ir reģistrēts, atsevišķu mantu, tad ir nepieciešama otra laulātā

piekrišana šī nekustamā īpašuma atsavināšanai. Šī otra laulātā piekrišana

nekustamā īpašuma atsavināšanai ir viens no Zemesgrāmatu likuma 61. panta

pirmās daļas 3. punktā paredzētajiem gadījumiem, proti, kad laulātais kā trešā

persona attiecībā uz atsavināšanas darījumu starp otru laulāto un citu personu

34

izsaka savu piekrišanu šim darījumam. Līdz ar to arī šajā gadījumā, līdzīgi kā

minētajā gadījumā par personas atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām, bāriņtiesa,

pamatojoties uz Zemesgrāmatu likuma 68. panta 2. punktu, var sastādīt un

apliecināt laulātā piekrišanu nekustamā īpašuma atsavināšanai, turklāt bāriņtiesa

var apliecināt šī laulātā, kurš piekrīt otra laulātā atsavinājuma darījumam, parakstu

uz līdzdokumenta, kas ir par pamatu nostiprinājumam, vai uz nostiprinājuma

lūguma zemesgrāmatai, turklāt šajos gadījumos ir pārbaudāma arī šīs personas

rīcībspēja.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 61. panta pirmās daļas 8. punktu bāriņtiesa

apliecina parakstu uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai, ja viens no līdzējiem

dzīvo attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, jo Zemesgrāmatu likuma 60. panta

pirmā daļa noteic, ka privātpersonu parakstiem uz iesniedzamajiem nostiprinājuma

lūgumiem jābūt notāra vai bāriņtiesas apliecinātiem. Apliecinot parakstu, pārbauda

šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu.

Nostiprinājumu var lūgt tikai nekustamu īpašumu īpašnieki un personas,

kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tāpat arī Zemesgrāmatu likumā

paredzētajos gadījumos – tiesas un citas valsts iestādes vai amatpersonas.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 61. pantu nostiprinājuma lūgumam

jāpievieno:

1) dokumentus, kas apliecina nostiprināmās tiesības;

2) apliecinājumu par tās personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums

vērsts, izņemot gadījumus, kad nostiprinājuma pamatā ir likums vai tiesas

spriedums vai lēmums, vai arī kad nostiprinājumu izdara 45. panta 1.–6. un

8. punktā paredzēto atzīmju veidā;

3) apliecinājumu par trešās personas piekrišanu, ja pēc likuma šāda

piekrišana nostiprinājumam ir nepieciešama;

4) 106. panta 2. punktā paredzētās nodevas atkarībā no izdarāmā

nostiprinājuma un pierādījumus par šī panta 1. punktā minēto nodevu samaksu;

35

5) dokumentus, kas apliecina pilnvarojumu vai pārstāvības tiesības, –

oriģinālu vai notariāli apliecinātu norakstu. Nostiprinājuma lūgumam nepievieno

dokumentu, kas apliecina to juridisko personu pārstāvības tiesības, kuras ir

reģistrētas komercreģistrā;

6) juridiskajām personām – arī notariāli apliecinātus to tiesībspēju un

rīcībspēju apstiprinošu dokumentu norakstus (izrakstus), ja šīs juridiskās personas

nav reģistrētas komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā.

Pievienotos dokumentus norāda nostiprinājuma lūgumā.

Nostiprinājuma lūgumu formas ir apstiprinātas ar Ministru kabineta

2006. gada 31. oktobra noteikumiem Nr. 898 „Noteikumi par zemesgrāmatu

nostiprinājuma lūguma formām”.

Valsts nodeva pie paraksta īstuma apliecināšanas uz nostiprinājuma lūguma

ir jāiekasē LVL 3 apmērā par katra paraksta un rīcībspējas pārbaudi, turklāt, ja

bāriņtiesā tiek sagatavots arī pats nostiprinājuma lūgums, tad papildus iekasējama

valsts nodeva LVL 5 apmērā.

Zemesgrāmatu likuma 132. panta trešā daļa noteic, ka pirms tādu darījumu

apliecināšanas, kuru priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas

tiesības, kā arī pirms nostiprinājuma lūguma apliecināšanas zvērinātam notāram ir

pienākums ieskatīties Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas attiecīgajā

nodalījumā. Izskaidrojam, ka šāds pienākums likumā ir noteikts tikai zvērinātam

notāram, neskatoties uz to, ka apliecināt privātpersonu parakstus uz nostiprinājuma

lūgumiem ir tiesīgs gan zvērināts notārs, gan bāriņtiesa. Tādējādi minētā likuma

prasība nav attiecināma uz bāriņtiesām kā obligāta, bet bāriņtiesas pirms šādu

darījumu apliecināšanas ir tiesīgas pārbaudīt datus Valsts vienotajā datorizētajā

zemesgrāmatā, lai pārliecinātos par nekustamā īpašuma īpašniekiem,

apgrūtinājumiem u. c.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis saskaņā

ar Zemesgrāmatu likuma 77. pantu, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu,

pārliecinās vienīgi par to, vai:

36

1) lūgums atbilst minētā likuma 57., 58. un 60.–68. panta noteikumiem;

2) nostiprinājumam nav par šķērsli citas jau nostiprinātas tiesības vai cits

tajā pašā dienā ienācis nostiprinājuma lūgums (75. pants);

3) tiesības, kuras lūdz nostiprināt, pieder pie 31. un 44. pantā minētajām

tiesībām, kurām ir sakars ar nekustamu īpašumu;

4) dokumentos, uz kuriem pamatots nostiprinājuma lūgums, nav nekā

acīmredzami pretlikumīga.

Tādējādi zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pirms lēmuma pieņemšanas

izvērtē, vai nostiprinājuma lūgums ir sastādīts atbilstoši normatīvo aktu prasībām

(piemēram, vai nostiprinājumu lūdz persona, kura to ir tiesīga lūgt atbilstoši

likuma prasībām, kā arī vai pilnvarojums citai personai lūgt nostiprinājumu izteikts

atbilstoši apliecinātā pilnvarā).

12. Dokumenta noraksta vai kopijas apliecināšana

Bāriņtiesa apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību,

kas attiecas uz konkrēto personu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumiem Nr. 154

„Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”:

1) dokumenta noraksts ir dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts un

rekvizīti atveidoti, pilnībā pārrakstot dokumenta oriģināla pamatinformāciju

jebkurā tehniskā veidā;

2) dokumenta kopija ir dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts,

rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu,

kserokopēšanu vai kā citādi);

3) dokumenta izraksts ir dokuments, kurā atveidota nepieciešamā

dokumenta oriģināla teksta daļa un dokumenta rekvizīti;

4) dokumenta dublikāts ir dokuments, ko atkārtoti izdod nozaudēta,

nozagta, iznīcināta vai neatjaunojami bojāta dokumenta oriģināla vietā.

37

Svarīgi atgādināt, ka nedrīkst apliecināt pases vai to aizstājoša dokumenta,

apliecības, biedra kartes un cita personu apliecinoša dokumenta noraksta vai

kopijas pareizību. Tāpat aizliegts apliecināt tāda dokumenta norakstu vai kopiju,

kura saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību,

sabiedrības tikumību vai personas godu.

Turklāt, ja dokumenta noraksts vai kopija ir uz vairākām lapām, to pareizību

drīkst apliecināt tikai tad, ja visas lapas ir numurētas un cauršūtas (caurauklotas).

Lai apliecinātu dokumenta norakstu vai kopiju, bāriņtiesas priekšsēdētājs,

bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis to salīdzina ar uzrādīto

dokumentu. Tādējādi, apliecinot dokumenta norakstu vai kopiju, bāriņtiesa

pārbauda apliecināmā noraksta vai kopijas atbilstību uzrādītajam dokumentam, kā

arī pārbauda uzrādītā dokumenta likumību tikai tiktāl, lai pārliecinātos, ka tas nav

pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai

personas godu.

Apliecinājuma uzrakstā norāda dokumenta uzrādītāju, apliecināšanas gadu,

mēnesi, dienu, bāriņtiesas nosaukumu un numuru, ar kādu apliecinājums ierakstīts

reģistrā, kā arī norāda, kādi uzrādītajā dokumentā ir labojumi, svītrojumi un citas

īpatnības.

13. Paziņojumu izsniegšana

Lūgumu par paziņojuma izsniegšanu bāriņtiesā iesniedz rakstveidā, un to

ieraksta reģistrā. Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai

bāriņtiesas loceklis pārbauda iesniedzēja identitāti un raksta apliecinājumu uz

iesniegtā lūguma.

Adresātam tiek izsniegts iesniegtā paziņojuma apliecināts noraksts vai

apliecināta kopija. Paziņojumu izsniedz adresātam vai nu personiski, vai arī nosūta

pa pastu ierakstītā vēstulē. Par vēstules izsniegšanu saņem pasta apliecinājumu. Par

paziņojuma izsniegšanu bāriņtiesa izsniedz apliecību, kurā norāda iesniedzēja un

38

adresāta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu un

laiku, kad paziņojums izsniegts. Turklāt par apliecības izsniegšanu izdara ierakstu

reģistrā. Paziņojums ir uzskatāms par izsniegtu adresātam arī tad, ja adresāts

atteicies to saņemt. Ja adresāts atteicies paziņojumu saņemt, par to izdarāma

atzīme paziņojumā. 

14. Valsts nodevas

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 79. panta pirmo daļu bāriņtiesa iekasē šādas

valsts nodevas:

1) par darījuma akta projekta sagatavošanu – LVL 8;

2) par darījuma apliecināšanu – LVL 5;

3) par testamenta sastādīšanu vai atsaukšanu – LVL 13;

4) par testamenta pieņemšanu glabāšanā – LVL 24;

5) par pilnvaras sagatavošanu – LVL 3;

6) par pilnvaras apliecināšanu – LVL 2;

7) par paraksta apliecināšanu – LVL 2;

8) par apliecinājumu un citu darbību reģistra izraksta sastādīšanu un

izsniegšanu – LVL 1 (par katru lappusi);

9) par noraksta vai izraksta sastādīšanu – LVL 1 (par katru lappusi);

10) par noraksta, izraksta vai kopijas apliecināšanu – LVL 0,30 (par katru

lappusi);

11) par paziņojuma izsniegšanu – LVL 3;

12) par apliecības izsniegšanu par izsniegto paziņojumu – LVL 3;

13) par nostiprinājuma lūguma sastādīšanu – LVL 5;

14) par paraksta apliecināšanu uz nostiprinājuma lūguma – LVL 3;

15) par mantojuma saraksta sastādīšanu – LVL 34;

16) par cita veida dokumentu sastādīšanu – LVL 3 (par katru lappusi).

39

Izskaidrojam, ka, veicot parakstu apliecināšanu, valsts nodeva ir ņemama

LVL 2 par katra paraksta apliecināšanu. Gadījumā, ja persona, piemēram, uz

iesniegta darījuma akta projekta vēlas tikai apliecināt parakstu, tad bāriņtiesa

iekasē valsts nodevu par paraksta apliecināšanu, turklāt, ja persona vēlas apliecināt

pašu darījumu, tad valsts nodeva ir ņemama saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 79. panta

pirmās daļas 2. punktu par darījuma apliecināšanu. Minētais ir attiecināms uz

gadījumiem, kad bāriņtiesas negatavo pašu darījuma akta projektu, bet gan tas

bāriņtiesā ir iesniegts jau sagatavots.

Turklāt vēršam uzmanību uz to, ka pašvaldības domei (padomei) ir tiesības

piemērot valsts nodevu atvieglojumus. Likuma „Par nodokļiem un nodevām”

3. panta trešā daļa paredz, ka konkrētās valsts nodevas likumā vai Ministru

kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tām

valsts nodevām, kas ieskaitāmas pašvaldības budžetā. Savukārt Bāriņtiesu likuma

79. panta otrajā daļā pašvaldības domei (padomei) deleģētas tiesības piemērot

valsts nodevu atvieglojumus. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka valsts nodevas par

bāriņtiesas pakalpojumiem ieskaita pašvaldības budžetā, pašvaldības domei

(padomei) ir tiesības noteikt šādu nodevu atvieglojumus, izdodot pašvaldību

saistošos noteikumus. Turklāt šajos noteikumos pašvaldības dome (padome)

nosaka, kurām personām un kādā kārtībā ir piešķirami valsts nodevu atvieglojumi.

15. Palīdzība mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzība

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 81. pantu bāriņtiesa sniedz palīdzību

mantiniekam, ja mantinieks grib izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma

sarakstu) un tiesa vai notārs mantojuma saraksta sastādīšanu uzdevis bāriņtiesai

(Civillikuma 709. pants).

Ņemot vērā Bāriņtiesu likumā un Civillikumā noteikto, secināms, ka ar

terminiem „mantas saraksts”, „mantojuma saraksts”, „inventāra saraksts” un

„inventārs” ir domāts viens un tas pats.

40

Svarīgi ir atcerēties, ka bāriņtiesa ir tiesīga veikt tikai tās darbības

mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā, kas norādītas Bāriņtiesu

likuma VIII nodaļā. Līdz ar to veikt citas darbības, kas sniedzas ārpus likumā

noteiktās kompetences, bāriņtiesa nav tiesīga.

Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Notariāta likuma 254. panta pirmo

daļu mantošanas iesniegumu, kurā izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai

atraidīšanu, zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu. Uzsākot mantošanas lietu pēc

cita mantošanas iesnieguma, zvērināts notārs Notariāta likumā noteiktajā kārtībā

apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.

Ņemot vērā minēto, mantošanas iesniegums par mantojuma pieņemšanu un

par mantojuma atraidīšanu ir taisāms kā notariāls akts. Tādējādi šādu iesniegumu

apliecināšana neietilpst bāriņtiesas kompetencē. Attiecībā par Notariāta likuma

254. panta trešo daļu, kas noteic, ka minēto iesniegumu var apliecināt arī

Civillikuma 1474. pantā minētās iestādes vai amatpersonas, secināms, ka šajā

gadījumā runa ir par mantošanas iesniegumiem, kuros netiek izteikta griba par

mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu.

16. Bāriņtiesu veikto apliecinājumu reģistrs

Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumi Nr. 166 „Noteikumi par

ziņām, kas ierakstāmas bāriņtiesu izdarīto apliecinājumu un citu darbību reģistrā

un reģistra vešanas kārtību” nosaka ziņas, kas ierakstāmas bāriņtiesas izdarīto

apliecinājumu un citu darbību reģistrā, un reģistra vešanas kārtību.

Minētie noteikumi noteic, ka reģistra lapa sastāv no divām lappusēm atvērtā

stāvoklī ar kopīgu kārtas numuru. Reģistra lapa ir sadalīta septiņās ailēs, kurās

ieraksta:

1) kārtas numuru (1. aile);

2) apliecinājuma vai citas darbības izdarīšanas dienu un mēnesi (2. aile);

3) īsu apliecinātā akta vai citas darbības saturu (3. aile);

41

4) apliecinātajā aktā norādīto darījuma summu (4. aile);

5) samaksāto valsts nodevu (5. aile);

6) tās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu,

dzimšanas vietu un dzīvesvietu, pēc kuras lūguma izdarīts apliecinājums vai cita

darbība (6. aile);

7) dokumenta saņēmēja parakstu vai attiecīgā apliecinājuma vai citas

darbības izdarītāja atzīmi par to, kam un kad dokuments nosūtīts vai nodots

(7. aile).

Tāpat minētie noteikumi paredz, ka:

1) reģistra 3. ailē ieraksta ne vairāk kā trīs teikumus;

2) ja darījumā ar nekustamo īpašumu darījuma summa nav norādīta, reģistra

4. ailē ieraksta nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību;

3) reģistra 5. ailē ieraksta visas samaksātās valsts nodevas un to kopējo

summu;

4) reģistra 6. ailē personas dzimšanas datumu un dzimšanas vietu ieraksta

gadījumā, ja nav zināms personas kods.

Ierakstus reģistrā izdara augošā numuru secībā par laika periodu no

1. janvāra līdz 31. decembrim.

Pēc ierakstu izdarīšanas reģistrā neaizpildītās ailes pārsvītro. Kļūdas

labojumu ierakstā, kārtojot reģistru papīra formā, apliecina ar tās personas

parakstu, kura izdarījusi attiecīgo apliecinājumu vai citu darbību.

Pirms ierakstu izdarīšanas reģistra lappuses sanumurē, reģistru caurauklo un

auklu galus nostiprina reģistra pēdējā lappusē, nostiprinājuma vietā uzspiežot

bāriņtiesas zīmogu. Reģistra pēdējā lappusē izdara lappušu skaita apliecinājuma

ierakstu, ko paraksta persona, kura izdarījusi apliecinājumu vai citu darbību, un tās

pašvaldības padomes (domes) priekšsēdētājs, kura izveidojusi attiecīgo bāriņtiesu.

42

17. Paraugi

Apliecinājuma uzraksti pilnvaru apliecināšanai

_________________________________________, 2008. gada _________________________ es, (apliecinājuma taisīšanas vietas adrese) (diena, mēnesis)

_______________________ priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis) ____________(bāriņtiesas nosaukums) (vārds, uzvārds)

___________________ (ja apliecinājumu izdara bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis,

jāpamato ar Bāriņtiesu likuma 60. panta otro daļu un bāriņtiesas priekšsēdētāja rīkojumu) sagatavoju

šo pilnvaru un apliecinu, ka to manā klātbūtnē parakstīja Latvijas Republikas pilsonis, rīcībspējīga

persona _____________________________________________________________________________, (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums un vieta, dzīvesvieta)

kuras identitāte pārbaudīta pēc pases ________________________________________________.(numurs, izdošanas datums un izdevēja iestāde)

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 79. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu bāriņtiesa iekasē valsts nodevu

par pilnvaras sagatavošanu 3 latus un par pilnvaras apliecināšanu 2 latus.

Iereģistrēts ar Nr.Iekasēta valsts nodeva LVL 5,00.

Bāriņtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis) (zīmogs)(paraksts) (paraksta atšifrējums)

43

______________________________________________, 2008. gada _________________________ es, (apliecinājuma taisīšanas vietas adrese) (diena, mēnesis)

_______________________ priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis) _____________(bāriņtiesas nosaukums) (vārds, uzvārds)

___________________ (ja apliecinājumu izdara bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis,

jāpamato ar Bāriņtiesu likuma 60. panta otro daļu un bāriņtiesas priekšsēdētāja rīkojumu) sagatavoju

šo pilnvaru un apliecinu, ka to manā klātbūtnē ārpus bāriņtiesas telpām pilnvaras devēja veselības

stāvokļa dēļ viņa atrašanās vietā ____________________________________________________(pilnvaras devēja atrašanās vieta)

___________________________________________________________________________________ ( piemēram, slimnīcas nosaukums, nodaļa, atrašanās vieta)

parakstīja Latvijas Republikas pilsonis, rīcībspējīga persona _______________________________(vārds, uzvārds)

_______________________________________________________________________________, (personas kods, dzimšanas datums un vieta, dzīvesvieta, pašreizējā atrašanās vieta)

kuras identitāte pārbaudīta pēc pases _______________________________________________________ .(numurs, izdošanas datums un izdevēja iestāde)

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 79. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu bāriņtiesa iekasē valsts nodevu

par pilnvaras sagatavošanu 3 latus un par pilnvaras apliecināšanu 2 latus.

Iereģistrēts ar Nr.Iekasēta valsts nodeva LVL 5,00.

Bāriņtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis) (zīmogs)(paraksts) (paraksta atšifrējums)

44

Apliecinājuma uzraksts darījuma apliecināšanai

______________________________________________, 2008. gada _________________________ es, (apliecinājuma taisīšanas vietas adrese) (diena, mēnesis)

_______________________ priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis) ______________(bāriņtiesas nosaukums) (vārds, uzvārds)

___________________ (ja apliecinājumu izdara priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis, jāpamato ar

Bāriņtiesu likuma 60. panta otro daļu un bāriņtiesas priekšsēdētāja rīkojumu) apliecinu, ka šo līgumu

manā klātbūtnē parakstīja rīcībspējīgas personas: _______________________________________, (vārds, uzvārds)

___________________________________________________________________________________, (personas kods, dzimšanas datums un vieta, dzīvesvieta)

kura identitāte pārbaudīta pēc pases ______________________________________________________ ,(numurs, izdošanas datums un izdevēja iestāde)

un_____________________, __________________________________________________________, (vārds, uzvārds) (personas kods, dzimšanas datums un vieta, dzīvesvieta)

kura identitāte pārbaudīta pēc pases _______________________________________________________.(numurs, izdošanas datums un izdevēja iestāde)

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 79. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu bāriņtiesa iekasē valsts nodevu

par darījuma akta projekta sagatavošanu 8 latus un darījuma apliecināšanu 5 latus.

Iereģistrēts ar Nr.Iekasēta valsts nodeva LVL 13,00.

Bāriņtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis) (zīmogs)(paraksts) (paraksta atšifrējums)

45

Akts par mantojuma saraksta (inventāra) sastādīšanu

______________________________________2008. gada ___________ es, ___________________(mantojuma saraksta sastādīšanas vietas adrese) (diena, mēnesis) (bāriņtiesas nosaukums)

priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis) _________________(ja mantojuma sarakstu

(vārds, uzvārds)

sastāda priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis, jāpamato ar Bāriņtiesu likuma 60. panta otro daļu un

bāriņtiesas priekšsēdētāja rīkojumu), pamatojoties uz ______________ 2008. gada ____________ (vārds, uzvārds) (diena, mēnesis)

iesniegumu, piedaloties mantiniekiem:

______________________________________________________________________________________(vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta)

______________________________________________________________________________________(vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta)

______________________________________________________________________________________(vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta)

un lieciniekiem:

______________________________________________________________________________________(vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta)

______________________________________________________________________________________(vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta)

saskaņā ar Civillikuma 709. pantu un Bāriņtiesu likuma ___________. pantu (s) (vajadzīgo ierakstīt) sastādu mantojuma sarakstu (inventāru). Mantojamā manta atrodas _____________________________

(mantojamās mantas atrašanās vieta, ________.adrese)

MANTOJUMA SARAKSTS:

Nr. p. k.

Mantas nosaukums Mantas pazīmes Daudzums Novērtējums

1

Mantas kopējā vērtība: LVL ___ (summa vārdiem). Mantu pēc saraksta nodod glabāšanā ______________________________________________________. Mantojuma saraksta sastādītājiem (mantojuma aizgādņa vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta)

piezīmju un paziņojumu nav.

46

Mantinieku paraksti: ______________________________________________________________________________________________________

Liecinieku paraksti:____________________________________________________________________

Mantojuma aizgādņa paraksts: __________________________________

Bāriņtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks vai loceklis) (zīmogs)(paraksts) (paraksta atšifrējums)

47

Ģenerālpilnvara

Rīgas rajona __________ novadādivtūkstoš astotā gada _________________ (__.__.2008.)

Es, ____________, personas kods ________________, dzīvojošs _____________________, pase ______________________________________, pilnvaroju ______________, personas kods (numurs, izdošanas datums un izdevēja iestāde)

______________, dzīvojošu _____________________, manas prombūtnes laikā pārstāvēt manus

nepilngadīgos bērnus ___________, personas kods _______________, dzimušu 19__. gada __. _______

_________________, un ____________, personas kods _______________, dzimušu 19__. gada (dzimšanas vieta)

__. _______ _________________: (dzimšanas vieta)

jebkurās valsts, pašvaldību, kā arī tiesu iestādēs; pirmsskolas mācību iestādēs kārtot visus ar bērnu izglītību saistītos

jautājumus, ārstniecības iestādēs kārtot visus ar bērnu veselības aprūpi saistītos jautājumus, iesniegt un saņemt dokumentus, kas nepieciešami ______________ un ____________ interešu un

tiesību nodrošināšanai, saņemt jebkurā pasta nodaļā vai kredītiestādē bērnu pabalstus, kā arī

jebkurus citus maniem bērniem pienākošos maksājumus – naudas līdzekļus,ja nepieciešams, pabalstu un maksājumu saņemšanai atvērt kontus jebkurāsbankās un kredītiestādēs pēc saviem ieskatiem, pēc vajadzības atvērt kontusgan uz mana, gan sava, gan bērnu vārdiem, rīkoties (tajā skaitā arī ariepriekš atvērtajiem kontiem) ar to saturu, noguldīt, izņemt, realizēt no tiemnaudu, slēgt kontus,

pavadīt _______________ un _________________, izceļojot no valsts, kā arī nodrošināt viņu atgriešanos Latvijas Republikā.

Pilnvara derīga līdz divi tūkstoši astotā gada ___________________________ (__.__.2008.)

_______________________________________(Pilnvaras devēja paraksts)

___________________________________________________________(Apliecinājuma uzraksts)

48

Speciālpilnvara

Rīgas rajona __________ novadādivtūkstoš astotā gada _________________ (__.__.2008.)

Es, _____________, personas kods ____________, dzīvojošs __________________, pase

__________________________________________, pilnvaroju __________________, personas kods (numurs, izdošanas datums un izdevēja iestāde)

______________, dzīvojošu _________________, saņemt man pienākošos pensiju par visu iepriekšējo periodu, sākot ar šī gada janvāri un turpmāk, neatkarīgi no izmaksas vietas.

Minētā uzdevuma veikšanai pilnvaroju pārstāvēt mani visās nepieciešamajās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī pasta iestādēs, manā vārdā parakstīties un veikt visas citas nepieciešamās formalitātes.

Pilnvara izdota bez pārpilnvarojuma tiesībām.

Pilnvara derīga līdz divi tūkstoši astotā gada ___________________________ (__.__.2008.).

_______________________________________(Pilnvaras devēja paraksts)

___________________________________________________________(Apliecinājuma uzraksts)

49

PIEKRIŠANARīgas rajona ___________ novadā

divtūkstoš astotā gada _________________ (__.__.2008.)

Es, ___________________, personas kods _____________, dzīvojošs ____________________,

pase__________________________________________, piekrītu, ka mana meita, ___________________, (numurs, izdošanas datums un izdevēja iestāde)

personas kods _____________, dzimusi 19__. gada __. _______ _______________, patstāvīgi izbrauc (dzimšanas vieta)

ārpus Latvijas Republikas robežām.

Piekrišana derīga līdz divtūkstoš devītā gada _______________________(__.__.2009.)

_______________________________________ (paraksts)

_______________________________________________________

(Apliecinājuma uzraksts)

50

PILNVARARīgas rajona ___________ novadā

divtūkstoš astotā gada _________________ (__.__.2008.)

Es, ________________, personas kods _____________, dzīvojošs ____________________, pase

________________________________________________, pilnvaroju _____________, personas(numurs, izdošanas datums un izdevēja iestāde)

kods _________, dzīvojošu ____________________, pavadīt manu meitu ________________, personas

kods ____________, dzimušu 19__. gada __. _______ _________________, laikā no 2008. gada (dzimšanas vieta)

__. __________ līdz 2008. gada __. __________ braucienā uz Angliju, kā arī atpakaļceļā uz dzīvesvietu

Latvijā un brauciena laikā pārstāvēt manas meitas _____________________ intereses.

Pilnvara derīga līdz 2008. gada __. ____________.

_______________________________________ (paraksts)

___________________________________________________________(Apliecinājuma uzraksts)

51

KOPĪPAŠUMA REĀLĀS SADALES LĪGUMS

Rīgas rajona _________ novadā, divtūkstoš astotā gada ______________.

Kopīpašnieki:Jānis Bērziņš, personas kods 000000-00000, dzīvojošs ________________,

un Jānis Kalniņš, personas kods 000000-00000, dzīvojošs _______________,noslēdz šāda satura kopīpašuma reālās sadales līgumu, kas ir saistošs līdzējiem, viņu mantiniekiem un turpmākajiem īpašuma tiesību ieguvējiem:

1. Līdzējiem Jānim Bērziņam un Jānim Kalniņam pieder kopīpašumā nekustamais īpašums ________________________________________, kas sastāv no X (skaitlis vārdiem)zemes gabaliem ar kopplatību XXX (skaitlis vārdiem) ha, notās lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir XX (skaitlis vārdiem) ha, meži – XX (skaitlis vārdiem) ha. Izpildot kadastrālouzmērīšanu, zemes īpašuma kopplatība var tikt precizēta. X zemes gabala ar kadastraNr. _____________ platība ir XX (skaitlis vārdiem) ha, X zemes gabala ar kadastra Nr. _____________ platība ir XX (skaitlis vārdiem) ha. Uz zemes gabala ar kadastra Nr. _______________ atrodas X (skaitlis vārdiem) vienstāva kokadzīvojamā māja ar X (skaitlis vārdiem) palīgceltnēm. Nekustamais īpašums _______________ turpmāk līguma tekstā saukts "Nekustamaisīpašums".

2. Jānim Bērziņam un Jānim Kalniņam katram pieder 1/2 (viena puse) domājamā daļa no Nekustamā īpašuma. Jāņa Bērziņa un Jāņa Kalniņa īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu šajā punktā minēto domājamo daļu apmērā nostiprinātas __________________ zemesgrāmatas nodalījumā Nr. X.

3. Nevēlēdamies kopīgi valdīt Nekustamo īpašumu, līdzēji, pamatojoties uz ___________ padomes 2008. gada __. _________ lēmumu, sēdes protokolsNr. X __. §., un SIA "XXXX" izgatavotajiem zemes robežu plāniem, vienojas tosadalīt šādās daļās:3.1. Jāņa Bērziņa īpašumā pāriet nekustamā īpašuma objekts ______________, zemes

kadastra Nr. ______________, zemes kopplatība XX ha;3.2. Jāņa Kalniņa īpašumā pāriet nekustamā īpašuma objekts ______________, zemes

kadastra Nr. ______________, zemes kopplatība XX ha, un dzīvojamā mājaar X palīgceltnēm.

4. Līdzēji piekrīt līguma 3.1. apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma objekta ierakstīšanai ______________ zemesgrāmatu nodalījumā uz Jāņa Bērziņa vārda unlīguma 3.2. apakšpunktā minēto nekustamā īpašuma objektu ierakstīšanai ____________ zemesgrāmatu nodalījumā uz JāņaKalniņa vārda.

5. Ar šī līguma parakstīšanas dienu līdzēji norobežo savstarpējos norēķinus parsadalītā Nekustamā īpašuma ienākumiem un izdevumiem atbilstoši katra reālajai daļai.

52

4. Līdzēji apliecina, ka viņi ar kopīpašuma sadalīšanu tādā veidā, kā tas paredzēts šīlīguma 3. punktā, ir apmierināti un atsakās uz visiem laikiem celt kādusiebildumus pret šo līgumu.

5. Līdzēji ar līgumā noteikto kopīpašuma sadalīšanu nekādas jaunas vērtības neiegūst.

6. Līdzēji lūdz ____________ Zemesgrāmatas nodaļu koroborēt šo Līgumu un nostiprināt Jāņa Kalniņa, personas kods 000000-00000, īpašuma tiesības uz līguma 3.2. apakšpunktā minētajiem nekustamā īpašuma objektiem, un Jāņa Bērziņa, personas kods 000000-00000, īpašuma tiesības uz līguma 3.1. apakšpunktā minēto nekustamā īpašuma objektu. Līdzēju intereses visās valsts, pašvaldību un citās iestādēs jautājumā par līguma 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto nekustamā īpašuma objektu reģistrāciju un īpašuma tiesību nostiprināšanu attiecīgi uz Jāņa Bērziņa un Jāņa Kalniņa vārda vienpersonīgi pārstāvēs un visus nepieciešamos dokumentus parakstīs Jānis Bērziņš.

7. Visus izdevumus un nodevas par šī līguma sastādīšanu, apliecināšanu unierakstīšanu zemesgrāmatā maksā Jānis Bērziņš.

8. Šis līgums sastādīts un parakstīts četros eksemplāros, no kuriem viens glabājas____________ bāriņtiesā, otrs iesniedzams _________________ zemesgrāmatunodaļā, pārējie izsniedzami līdzējiem.

_____________________/ Jānis Bērziņš /

_____________________ / Jānis Kalniņš /

_______________________________________________________

(Apliecinājuma uzraksts)

53

ROKASNAUDAS LĪGUMS

Rīgas rajona _________ novadā, divtūkstoš astotā gada ______________.

Jānis Bērziņš, personas kods 000000-00000, dzīvojošs ________________, turpmāk tekstā –Rokasnaudas devējs, no vienas puses,

un Jānis Kalniņš, personas kods 000000-00000, dzīvojošs _______________, turpmāk tekstā –Rokasnaudas saņēmējs, no otras puses, noslēdza šādu Līgumu:

1. LĪGUMA PRIEKŠMETS UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Rokasnaudas saņēmējs apņemas pārdot un Rokasnaudas devējs apņemas pirkt dzīvokļa īpašumu Nr. _______ (________________), kas sastāv no dzīvokļa Nr. __ (____________) ar kopējo platību __,__ kvadrātmetri un pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma __/____ domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes, dzīvokļa kadastra Nr. _____________, kas atrodas ______ raj., ______ pag., ___________, apzīmējums kadastrā _____________, turpmāk tekstā Nekustamais īpašums.1.2. Rokasnaudas saņēmēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas saskaņā ar Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas ____. gada __. _______ lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā Nr. ____________. 1.3. Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma pirkuma līguma izpildi, Rokasnaudas devējs iemaksā Rokasnaudas saņēmējam rokasnaudu Ls _____________ (_____________________________) apmērā, kas ieskaitāma Nekustamā īpašuma pirkuma summā. 1.4. Rokasnauda tiek iemaksāta skaidrā naudā šī līguma parakstīšanas brīdī.1.5. Parakstot šo līgumu, Rokasnaudas saņēmējs ar savu parakstu apstiprina, ka šī līguma 1.3. punktā minētā rokasnaudas summa ir saņemta pilnā apmērā. 1.6. Šī līguma parakstīšanas brīdī līdzējiem ir zināmas sekas, kas var rasties, neizpildot Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu.1.7. Rokasnaudas devējs ir pilnībā iepazinies ar pērkamo Nekustamo īpašumu, tā faktisko stāvokli un visiem apstākļiem, kas ar to saistīti.

2. PIRKUMA SUMMA

2.1. Līdzēji nosaka, ka šī līguma 1.1. punktā norādītā Nekustamā īpašuma kopējā pirkuma summa ir Ls ________ (_________________________________________________). 2.2. Norunātā pirkuma summa ir Nekustamā īpašuma patiesā vērtība, un līdzējiem nav tiesību atkāpties no Nekustamā īpašuma pirkuma līguma izpildīšanas nesamērīgu zaudējumu dēļ.

3. CITI NOTEIKUMI

3.1. Ja Nekustamā īpašuma pirkuma līguma saistību izpilde no līdzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ nav iespējama, Rokasnaudas saņēmējs atdod Rokasnaudas devējam rokasnaudu tādā apmērā, kādā viņš to saņēma. 3.2. Ja Nekustamā īpašuma pirkuma līguma saistības netiek izpildītas Rokasnaudas saņēmēja vainas dēļ, tad saskaņā ar Civillikuma 1730. pantu Rokasnaudas saņēmējs atmaksā Rokasnaudas devējam rokasnaudu divkāršā apmērā. Gadījumā, ja Nekustamā īpašuma

54

pirkuma līguma saistības netiek izpildītās Rokasnaudas devēja vainas dēļ, Rokasnaudas devējs saskaņā ar Civillikuma 1730. pantu zaudē iemaksāto rokasnaudu. Bez tam vainīgajam līdzējam jāatlīdzina otram līdzējam visi zaudējumi.3.3. Līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas un rokasnaudas samaksas brīža. Jebkuri līguma noteikumu grozījumi stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos ir parakstījuši abi līdzēji.3.4. Līgums sastādīts un parakstīts trīs eksemplāros, no kuriem viens glabājas____________ bāriņtiesā, bet pārējie divi Rokasnaudas saņēmējam un Rokasnaudas devējam pa vienam eksemplāram katram. Visiem eksemplāriem ir vienāds juridiskais spēks.

_____________________ / Jānis Bērziņš /

_____________________ / Jānis Kalniņš /

___________________________________________________________(Apliecinājuma uzraksts)

55

DZĪVOKĻA ĪPAŠUMA PIRKUMA LĪGUMS

Rīgas rajona _________ novadā, divtūkstoš astotā gada ______________.

Jānis Bērziņš, personas kods 000000-00000, dzīvojošs ________________, turpmāk tekstā –PĀRDEVĒJS, no vienas puses,

un Jānis Kalniņš, personas kods 000000-00000, dzīvojošs _______________, turpmāk tekstā –PIRCĒJS, no otras puses, noslēdza šādu Līgumu:

1. LĪGUMA PRIEKŠMETS

1.1. PĀRDEVĒJS pārdod un nodod, bet PIRCĒJS nopērk un pieņem savā valdījumā PĀRDEVĒJAM piederošo dzīvokļa īpašumu Nr. _______ (________________), kas sastāv no dzīvokļa Nr. __ (____________) ar kopējo platību __,__ kvadrātmetri un pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma __/____ domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes, dzīvokļa kadastra Nr. _____________, kas atrodas ______ raj., ______ pag., ___________, apzīmējums kadastrā _____________, turpmāk tekstā – Nekustamais īpašums, ar visām tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar šo īpašumu un attiecas uz to.

1.2. PĀRDEVĒJA īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas saskaņā ar Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas ____. gada __. _______ lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā Nr. ____________.

2. PIRMKUMA SUMMA UN SAMAKSAS KĀRTĪBA

2.1. Līdzēji Nekustamo īpašumu novērtēja un pirkuma summu noteica Ls 0000.00 (______________________ lati) apmērā.

2.2. PĀRDEVĒJS šajā Līgumā ar parakstu apliecina, ka 00 % no minētās pirkuma summas, t.i., Ls 0000.00 (_______________ lati) saņēmis Līguma parakstīšanas brīdī.

2.3. Atlikušo pirkuma summu 00 %, t.i., Ls 0000.00 (_________________ lati), PIRCĒJS samaksā dienā, kad PĀRDEVĒJS uzrāda dokumentus, kas apliecina, ka nav parādu par Nekustamā īpašuma lietošanu.

3. LĪDZĒJU SAISTĪBAS

3.1. PIRCĒJS apliecina, ka viņam ir zināms Nekustamā īpašuma faktiskais stāvoklis Līguma slēgšanas brīdī un apsaimniekošanas kārtība.

3.2. Līdzēji ir novērtējušas pirkuma summas atbilstību Nekustamā īpašuma vērtībai, un Līdzējiem šajos jautājumos nav un turpmāk nebūs iebildumu vienai pret otru.

3.3. PĀRDEVĒJS apliecina, ka Nekustamais īpašums ir tikai un vienīgi viņa īpašums, līdz šā Līguma noslēgšanai tas nav nevienam citam atsavināts vai ieķīlāts, tam nav uzlikts aizliegums un tas nav nekādā citā veidā apgrūtināts, par to nav nenokārtotu maksājumu vai trešo personu prasījumu.

3.4. PĀRDEVĒJS apliecina, ka Nekustamā īpašuma pārdošanai ir saņemta viņa laulātā piekrišana, kura tiek pievienota šim Līgumam.

56

3.5. PĀRDEVĒJS apliecina, ka nodos Nekustamo īpašumu PIRCĒJA rīcībā līdz _____________.

3.6. Maksājumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma lietošanu līdz dienai, kad PĀRDEVĒJS būs deklarējies Nekustamajā īpašumā, sedz PĀRDEVĒJS.

4. CITI NOTEIKUMI

4.1. Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.4.2. Atbildību un risku par Nekustamo īpašumu PIRCĒJS uzņemas no brīža, kad

Nekustamais īpašums pilnīgi pārgājis PIRCĒJA valdījumā.4.3. Izdevumus par šā Līguma noslēgšanu, apliecināšanu un reģistrāciju ____________ sedz

PĀRDEVĒJS.4.4. Izdevumus, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, tai skaitā

valsts un kancelejas nodevu samaksu sedz PIRCĒJS.4.5. Līdzēji lūdz ____________ Zemesgrāmatas nodaļu koroborēt šo Līgumu un nostiprināt

Jāņa Kalniņa, personas kods 000000-00000, īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu. Līdzēju intereses visās valsts, pašvaldību un citās iestādēs jautājumā par Nekustamā īpašuma reģistrāciju un īpašuma tiesību nostiprināšanu uz PIRCĒJA vārda vienpersonīgi pārstāvēs un visus nepieciešamos dokumentus parakstīs PIRCĒJS.

4.6. Līdzēji ar parakstiem uz Līguma apliecina, ka viņiem ir saprotams Līguma saturs, nozīme un sekas, tas noslēgts labprātīgi un atbilstoši abu Līdzēju interesēm.

4.7. Līgums sastādīts un parakstīts četros eksemplāros, no kuriem viens glabājas __________ bāriņtiesā, otrs sagatavots iesniegšanai ____________ Zemesgrāmatu nodaļā, pārējie izsniedzami līdzējiem.

_____________________ / Jānis Bērziņš /

_____________________ / Jānis Kalniņš /

_______________________________________________________(Apliecinājuma uzraksts)

57

DĀVINĀJUMA LĪGUMS

Rīgas rajona _________ novadā, divtūkstoš astotā gada ______________.

Jānis Bērziņš, personas kods 000000-00000, dzīvojošs ________________, turpmāk tekstā – DĀVINĀTĀJS, no vienas puses,

un Jānis Kalniņš, personas kods 000000-00000, dzīvojošs _______________, turpmāk tekstā –APDĀVINĀTAIS, no otras puses, noslēdza šādu Līgumu:

1. DĀVINĀTĀJS dāvina APDĀVINĀTAJAM DĀVINĀTĀJAM piederošo dzīvokļa īpašumu Nr. _______ (________________), kas sastāv no dzīvokļa Nr. __ (____________) ar kopējo platību __,__ kvadrātmetri un pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma __/____ domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes, dzīvokļa kadastra Nr. _____________, kas atrodas ______ raj., ______ pag., ___________, apzīmējums kadastrā _____________, turpmāk tekstā – DZĪVOKĻA ĪPAŠUMS. DĀVINĀTĀJA īpašuma tiesības uz DZĪVOKĻA ĪPAŠUMU ir nostiprinātas saskaņā ar Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas ____. gada __. ______ lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā Nr. ____________.

2. APDĀVINĀTAIS dāvinājumu ar pateicību pieņem.

3. Līdzēji novērtē atdāvināto DZĪVOKĻA ĪPAŠUMU par Ls 0000,00 (______________________ latiem), šādu vērtējumu līdzēji atzīst par pareizu, savstarpēju pretenziju nav.

4. APDĀVINĀTAIS apliecina, ka ir iepazinies ar DZĪVOKĻA ĪPAŠUMA faktisko stāvokli.

5. DĀVINĀTĀJS apliecina, ka pirms šā līguma parakstīšanas un apliecināšanas DZĪVOKĻA ĪPAŠUMU nav nevienam citam atsavinājis vai ieķīlājis, tam nav uzlikts aizliegums un tas nav nekādā citā veidā apgrūtināts, par ko APDĀVINĀTAJAM ir zināms.

6. DĀVINĀTĀJS apliecina, ka laulībā nesastāv.

7. DZĪVOKĻA ĪPAŠUMS pāriet APDĀVINĀTĀ valdījumā un lietojumā ar šā līguma noslēgšanas dienu un ar šo brīdi arī norobežojas līdzēju starpā visi norēķini par atdāvinātā DZĪVOKĻA ĪPAŠUMA ienākumiem un izdevumiem.

8. DZĪVOKĻA ĪPAŠUMS pāriet APDĀVINĀTĀ īpašumā ar dienu, kad APDĀVINĀTAIS savas īpašuma tiesības uz DZĪVOKĻA ĪPAŠUMU būs nostiprinājis zemesgrāmatā.

9. DĀVINĀTĀJS pilnvaro APDĀVINĀTO vienpersoniski veikt visas nepieciešamās darbības, lai nostiprinātu savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz atdāvināto DZĪVOKĻA ĪPAŠUMU, šajā sakarā iesniegt un saņemt visus nepieciešamos dokumentus un nokārtot visas formalitātes.

58

10. Izdevumus par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā sedz APDĀVINĀTAIS.

11. Civillikuma 1912.-1933. panta noteikumi līdzējiem paskaidroti un zināmi.

12. APDĀVINĀTAIS apliecina, ka viņam ir zināms, ka DĀVINĀTĀJS var atsaukt dāvinājumu saskaņā ar Civillikuma 1919. pantu APDĀVINĀTĀ rupjas nepateicības dēļ.

Līgums sastādīts un parakstīts četros eksemplāros, no kuriem viens glabājas __________ bāriņtiesā, otrs iesniedzams zemesgrāmatu nodaļā, bet pārējie izsniegti līdzējiem.

_____________________ / Jānis Bērziņš /

_____________________ / Jānis Kalniņš/

_______________________________________________________(Apliecinājuma uzraksts)

59