Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2007-2013Projekts „Atbalsts vietējo pašvaldību attīstībai ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos”

Ekonomiskās teorijas Latvijā

M.Pūķis, Dr.oec., LU docentsA.Jaunsleinis, LPS priekšsēdis

Gulbenē, 2013.gada 3., 4.oktobrī

1

Fiskālā politika

Nodokļu politikaValsts budžeta politikaPašvaldību budžetu politikaFiskālās politikas mērķi:–Nodokļu sistēmas stabilitāte–Makroekonomiskie priekšnoteikumi

ekonomikas izaugsmei (stabilizēšanai)–Resursu sadales taisnīgums (efektivitāte)

Fiskālās politikas ietekme

Monetārā politika

Apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanaBanku procenta likmju un aizdevuma procentu

regulēšanaMērķis:– Nodrošināt zemu inflāciju– Nodrošināt optimālu nodarbinātību– Nodrošināt ārējo maksājumu līdzsvaru– Nodrošināt valūtas stabilitāti

Klasiskās ekonomiskās teorijas skatījums

Pamatlicējs ir Ā.Smits, un tās pamatā ir vairāki pieņēmumi:

Ekonomikā pastāv pilna nodarbinātībaDarba algas, cenas un procentu likmes ir

elastīgasRažošanas apjoms atbilst potenciālajam

Pieņēmums, ka kopējais piedāvājums pilnas nodarbinātības gadījumā nosaka ražošanas apjomu. Savukārt par galveno kopējo pieprasījumu ietekmējošo faktoru klasiķi uzskatīja naudu, pamatojot šo apgalvojumu ar to, ka reālā ražošanas apjoma realizācija ir atkarīga no tā naudas daudzuma, kas ir uzņēmēju un mājsaimniecību rīcībā un no šīs naudas pirktspējas, ko nosaka attiecīgais cenu līmenis.

Klasiskā ekonomikakontrolējot naudas piedāvājumu valstī, var

nodrošināt cenu stabilitāti un vēlamo kopējā pieprasījuma apjomu.

nominālā naudas masa nosaka kopējo preču un pakalpojumu pieprasījumu, taču monetārā politika neietekmē reālo ekonomisko aktivitāti, bet tikai cenu līmeni.

Keinsa ekonomiskās teorijas pamatprincipi

ekonomikas lejupslīdes un krīzes cēloņi ir nevis ārējie faktori, kā to pieņēma klasiķi, bet gan tas, ka savlaicīgi un sinhroni netiek pieņemti nepieciešamie ekonomiskie lēmumi, it īpaši attiecībā uz uzkrājumiem un investīcijām.

lai izkļūtu no ekonomiskās krīzes, valstij vajag iejaukties ekonomikā, regulējot produkcijas izlaides un nodarbinātības līmeni.

galvenais ekonomikas regulēšanas instruments ir fiskālā politika.

Periodos, kad privātais pieprasījums ir zems un, lai to stimulētu, valdībai būtu jāpalielina savi izdevumi, tādējādi palielinātos arī kopējā ekonomiskā aktivitāte un varētu izvest ekonomiku no pagrimuma.

Attiecībā uz monetāro politiku, Keinss pieļāva, ka tā var ietekmēt reālos ekonomiskos rādītājus, jo darba algas ir neelastīgas un pastāv naudas ilūzija (drukājot naudu, var veicināt ekonomikas aktivitāti)

Monetārisma pieeja

Čikāgas universitātes profesors, Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmens.

Monetāristi piedāvāja ietekmēt ekonomiku ar monetārās politikas instrumentiem, regulējot naudas masu

Neoklasiskā pieejaUzskati bija līdzīgi iepriekšējiem klasisko

ekonomistu uzskatiem, lai gan neoklasiķi pieļāva īslaicīgu valsts iejaukšanos ekonomikā kritiskajos brīžos.

Neoklasiskā ekonomiskā teorija balstās uz racionālo paredzējumu hipotēzi, saskaņā ar kuru– ekonomiskajiem aģentiem (mājsaimniecībām,

firmām) ir pilnīga informācija gan par pagātni un tagadni, gan nākotni,

– veicot savu plānošanu, viņi izmanto savas zināšanas par ekonomikas funkcionēšanas principiem.

Reālā biznesa cikla pieejaPiekritēji attīstīja tālāk neoklasiķu uzskatus un apgalvoja, ka ekonomikas svārstībām nav sakara ar monetāro politiku, nauda vispār to neietekmē, jo ekonomikas stāvokli

nosaka tikai reālie faktori - jauni izgudrojumi, tehnoloģijas attīstība u.t.t.

izmaiņām valdības politikā nav nekādas reālas ietekmes, piemēram, ja valdība vairāk līdzekļu izlieto aizsardzībai, tad mazāk resursu tiek novirzīts citām vajadzībām, līdz ar to lēmumi par valdības izdevumiem neietekmē bezdarbu, bet tikai maina galaprodukta struktūru

Neokeinsisma pieeja

Kopējās rīcības izpratne jābalsta uz firmu, mājsaimniecību un valdības mijiedarbību darbaspēka, preču un kapitāla tirgos.

Neokeinsistu teorija skaidro biznesa ciklu, IKP, nodarbinātības un cenu izmaiņas ilgā laikā.

Atšķirībā no Keinsa atzina, ka cenas nav konstantas un skaidroja algu un cenu neelastīgumu nevis ar neracionālu cilvēku rīcību, bet gan ar nākotnes līgumiem, ko cilvēki slēdz savā labā.

Pretēji ekonomiskās domas virzieni

Vieni uzskata, ka tirgus strādā labi pats par sevi, otri tic, ka valdības iejaukšanās ir svarīga, lai uzlabotu ekonomisko procesu vadīšanu;

Sešdesmitajos gados diskusijās par šo jautājumu no vienas puses iesaistījās monetāristi ar M.Fridmenu priekšgalā un no otras puses keinsisti, kā J.Tobins un F.Modiljani,

Septiņdesmitajos gados diskusijas turpinājās un parādījās neoklasiķi, kas principā piekrita monetāristiem, taču pieļāva arī īslaicīgu valdības iejaukšanos, lai regulētu nodarbinātības un izlaides līmeni;

Astoņdesmitajos gados attīstot tālāk neoklasiķu idejas radās reālā biznesa cikla teorija un citas teorētiskas koncepcijas, kas pievienoja ekonomikas teorijai tādus jaunākos sasniegumus kā nepilnīgā konkurence, izmaiņas tehnoloģijā un atzina starptautiskās tirdzniecības pieaugošo nozīmi;

Astoņdesmito gadu beigās popularitāti guva arī trešās paaudzes keinsiānisti, kuru domas atšķīrās no Keinsa pamatatziņām izteiktām trīs un četras dekādes iepriekš, izņemot jautājumu par valdības lomu, viņi ticēja, ka valdības politika palīdz ekonomikai darboties labāk

Ekonomisko teoriju salīdzinājums

Problēma Monetāristi Neokeinsisti

Neoklasiķi

Tirgusekonomikasnovērtējums

Ekonomika pati sasniedz līdzsvaru pie potenciālā izlaides līmeņa

Pēc savas dabas nepastāvīga

Visi indivīdi veic racionālu plānošanu, saprotot ekonomiskos procesus un savstarpējās likumsakarības

Valdības iejaukšanās ekonomiskajos procesos

Valdības iejaukšanās nav vēlama

Valdības politika palīdz ekonomikai darboties labāk

Pieļauj īslaicīgu valdības iejaukšanos

Problēma Monetāristi Neokeinsisti

Neoklasiķi

Cenas un darba alga

Cenas un algas ir elastīgas un ātri piemērojas izmaiņām

Cenas un algas nav konstantas

Pilna konkurence ar elastīgām cenām un darba algu

Izlaide un nodarbinātība

Ilgā laikā izlaide atbilst potenciālajam izlaides līmenim, pastāv pilna nodarbinātība

Paredz pilnu nodarbinātības un izlaides līmeni, kas atbilst potenciālajam, bet uzsver, ka var būt arī ilglaicīgi bezdarba periodi

Izlaide atbilst potenciālajam līmenim, pastāv pilna nodarbinātība

Ekonomisko teoriju salīdzinājums

Problēma Monetāristi

Neokeinsisti

Neoklasiķi

Valdības ekonomiskas politikas pamatprincipi

Konstants naudas augsmes temps

Aktīva fiskālā un monetārā politika

Indivīdi savos plānos paredz sistemātisku valdības un CB darbību fiskālās un monetārās politikas jomā

Ekonomisko teoriju salīdzinājums

Ekonomisko teoriju salīdzinājums

Problēma Monetāristi

Neokeinsisti

Neoklasiķi

Fiskālās un monetārās politikas ietekme uz ekonomiku

Fiskālai politikai nav ietekmes līdz nenotiek izmaiņas reālajā naudas piedāvājumā

Monetārai politikai uz reālo sektoru ir tikai netiešs iespaids, tomēr tā var būt efektīva, jo investīcijas ir elastīgas attiecībā pret izmaiņām procentu likmēs.

Fiskālā un monetārā politika var dod savu rezultātu tikai tad, ja izmaiņas ir negaidītas

Valdību ekonomiskās simpātijas

Valda Dombrovska monetārisms

Taupīšanas koncepcijaEkonomikas nesildīšanas koncepcijaVainas nepamatota uzvelšana KalvītimEiropas fondu iesaldēšanaValsts parāda audzēšana

Juridiskā pieeja Latvijā

Plurālisma (uzskatu daudzveidības) pārkāpums ir pretrunā ar Satversmes 1.pantu

Monetārisms ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantā!!

Viena ekonomiskā teorija tiek varmācīgi uzspiesta iedzīvotājiem – tas ir sava veida totalitārisms

ValdaDombrovska un IlmāraRimšēvča

monetārisms

Procentu likmes kanālu izmanto ECBAizdevumu kanāls atdots Zviedru bankāmValūtas kursa kanāls atdots ECBBagātības kanālu valdība neprata kontrolēt

(tāpat kā citās valstīs), izveidojās nekustamā īpašuma «burbulis»

Paldies par uzmanību!