Dr.oec. Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas docents

un Ilgtspējīga biznesa centra direktors

Necenu konkurētspējas faktori – kvalitāte – pozitīvi ietekmēja Latvijas eksportu

1999

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

-80-60-40-20

020406080

100120

Ekstensīvā attīstība Cenu faktoriNecenu faktori Konkurentu daudzumsPieprasījuma struktūra Tirgus daļa kopā

Eksporta tirgus daļu ietekmē ne tikai cenas un izmaksām daudzi citi faktori

Necenu faktori pārsvarā ietver sevī Latvijas produktu relatīvo kvalitāti (plašā nozīmē)

Līdz šim Latvijas uzņēmēji palielināja eksporta preču relatīvo kvalitāti, kas arī kompensēja pieaugošo cenuo konverģences process un zemās

kvalitātes sākumpunktso tehnoloģijas uzlabojums (ārvalstu

tiešo investīciju kanāls) Vai process turpināsies arī tālāk?

Latvijas tirgus daļas kumulatīvā pieauguma dekompozīcija, %

Darba produktivitāte joprojām pieaug, bet vairs ne tik strauji kā gribētos

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

60

70

80

90

100

110

120

130

Darbaspēka produktivitāte uz nostrādāto stunduReālā stundu alga

Produktivitāte ir konkurētspējas tuvs sinonīms

Latvijas darbaspēka produktivitāte strauji pieauga pēdējo 15 gadu laikāo it īpaši strauji 2009.-2010.gadā

Un tas arī noteica:o gan Latvijas produktu kvalitātes

pieaugumuo gan reālas algas kāpumu

Tomēr produktivitāte pieaugums vairs nav tik straujš kopš 2010.gadao paskatīsim dziļāk uzņēmumu līmeņa

datos…

Produktivitāte un reālā alga,perioda vidējais = 100

Uzņēmumu līmeņa dati par produktivitāti un ne tikai CSP uzņēmumu līmeņa finanšu un ārējās tirdzniecības dati:

– dati ir anonimizēti– gada dati no 2005. līdz 2012.gadam– aptuveni 15’000 uzņēmumu katru gadu

Vidējā darbaspēka produktivitāte ir līdzīga vidējai temperatūrai slimnīcā– uzņēmumi ir ļoti dažādi atkarībā no lieluma, nozares, eksporta

aktivitātes…

Vidējie un lielie uzņēmumi ir būtiski produktīvāki par mazajiem

Visi uzņēmumi

no 1 līdz 9

strādniekie

m

t.sk.

mikro uzņēmumi

no 10 līdz 1

9 strādniekie

m

no 20 līdz 4

9 strādniekie

m

no 50 līdz 2

49 strādniekie

m

virs 2

50 strādniekie

m-10

0

10

20

30

40

50

-10

0

10

20

30

40

50

Mediāna 75. procentīle

Uzņēmumu produktivitāte būtiski atšķiras atkarībā no uzņēmumu lieluma

Vidējie un lielie uzņēmumi ir būtiski produktīvāki par mazajiemo Protams, ir atsevišķi mazie uzņēmumi,

kuri ir visai produktīvi, šeit runājam par mediāna uzņēmumu

Mikro uzņēmumu produktivitāte ir ļoti zemao Diskusijai: mikro uzņēmumu nodokļa

efektivitāte? Varbūt atstāt pazemināto likmi tikai jaunizveidotiem uzņēmumiem uz 2-3 gadiem?

Darbaspēka produktivitāte 2012. gadā,

tūkst. EUR uz vienu nodarbināto

Lielo un vidējo uzņēmumu loma

vs

Mikro uzņēmumu loma

Eksporta aktivitātēm apstrādes rūpniecībā arī ir nozīme

Visi uzņēmumi

Eksportē

tāji

Permanentie eksp

ortētāji

Jaunie eksportē

tāji

Neregulārie eksp

ortētāji

Bijušie

eksportē

tāji

Neeksportē

tāji-10

0

10

20

30

40

-10

0

10

20

30

40

Mediāna 75. procentīle

Eksportētāji ir manāmi produktīvāki par neeksportētājiemo Visproduktīvākie ir permanentie

eksportētāji (stabili eksportēja pēdējos trīs gados)

Eksporta aktivitāte un produktivitāte, kas nosaka ko? Skatoties uz zemo produktivitāti jauniem eksportētājiem, ir divi potenciālie skaidrojumi:o Konkurence ārējos tirgos “uztrenē”

uzņēmumu un produktivitāte pieaugo Saskaroties uz augstāko konkurenci, augsti

produktīvs uzņēmums sākuma zaudē produktivitāti

Diskusijai: vai varam/vajag atbalstīt eksporta aktivitātes?

Darbaspēka produktivitāte 2012. gadā,

tūkst. EUR uz vienu nodarbināto

Ne tikai eksports un produktivitāte, bet arī ražošana un produktivitāte.

Resursu pārdale: cik tā bija svarīga un vai varam uz to cerēt turpmāk?

Redzējām, ka kopš 2010.gada produktivitātes izaugsme vairs nav tik strauja

Vai varam uzlabot situāciju ar resursu pārdali (reallocation)?o uzņēmumu produktivitāte ir ļoti dažādao resursu (darbaspēka, kapitāla) pārvietošana no mazāk produktīvajiem

uzņēmumiem uz vairāk produktīvajiem var nozīmīgi celt kopējo produktivitāti tautsaimniecībā

Pie labi funkcionējošiem tirgus mehānismiem, resursu pārdale notiek efektīvi:o Vai resursu pārdale līdz šim notika efektīvi...o … vai tomēr nepieciešami tirgus mehānisma uzlabojumi?

Produktivitātes ierobežojums strādājot ar esošajiem fiziskajiem resursiem.

Cilvēkresursa problēma!!!

Kopsavilkums (1) Līdz 2008. gadam nozīmīgi pieauga uzņēmumu vidējā

produktivitāte Krīzes laikā notika būtiska resursu izvietojuma efektivitātes

uzlabošana:– resursi (darbaspēks, kapitāls) pārvietojās no relatīvi neproduktīvākajiem

uzņēmumiem uz relatīvi produktīvākiem Sākot no 2010.gada resursu izvietojuma efektivitāte vairs

neuzlabojas:– jau tā esam tuvu ES maksimumam, grūti cerēt uz būtisku uzlabojumu– tas arī lielā mērā izskaidro produktivitātes lēnāko kāpumu pēdējos

gados…– … un liek zem jautājuma zīmēs tālāko konkurētspējas uzlabojumu un

tautsaimniecības izaugsmi

Jautājums: cik no neproduktīvajiem izdzīvoja pēc krīzes? Cik spēja

pārorientēties, t.sk. Atsakoties no tirgus daļām, peļņas procentiem u.c.?

Kopsavilkums (2) Tirgus mehānismu turpmāka uzlabošana ir nepieciešama:

– likumdošanas uzlabojumi– uzņēmējdarbības vides sakārtošana– kredītu pieejamība

…tomēr tie jau tagad strādā relatīvi labi (resursu izvietojums ir efektīvs) un nevaram cerēt uz dramatisku uzlabojumu

Stratēģiskais mērķis – pacelt vidējo produktivitāti, kas nozīmē cilvēkkapitāla un tehnoloģiju uzlabojumus:– izglītība– inovācijas

…bet ar tiem ir zināmas problēmas

Izglītība kā problēma (Latvijas konkurētspējas ziņojums)

Investīcijas fundamentālajā zinātne vs. pielietojamās zinātnes inovācijas