Veidota nâkotnei – ISOVER Multi-Komforta Mâja

Dzîvojiet komfortabli – saudzçjiet dabas resursus

2 ISOVER

Godâjamie mâju îpaðnieki,projektçtâji un arhitekti!Teiciens "Mans nams ir mana pils"nâkotnç tiks papildinâts ðâdi – "Mansnams ir ISOVER Multi-Komforta Mâja".Tâpçc mçs esam sagatavojuði ðobroðûru. Lieki piebilst, ka ðeit jûsatradîsiet visus tos argumentus, kurirunâ par labu çkai, kura veidota,ievçrojot pasîvâs mâjas bûvniecîbasprincipus – ekoloìiskos, ekonomiskosun lielâ mçrâ komforta argumentus.ISOVER Multi-Komforta Mâja navkompromisa variants, jo îpaði runâjotpar enerìijas taupîðanu.

Izlasot mûsu broðûru, uzzinâsiet netikai par argumentiem. Broðûra irinformâcijas avots un noderçs, kadprojektçsiet vai îstenosiet jebkuraveida celtniecîbas projektu. Ja jumsvajadzçs papildu atbalstu, mçsjebkurâ laikâ ar prieku jumspalîdzçsim!

Veiksmi un lai jums labi klâjas!Jûsu Saint-Gobain ISOVER grupa

Daudzi runâ par arvien pamanâmâkâm ârkârtçjâm klimata pârmaiòâm, tomçrtikai daþi rîkojas. Parakstot Kioto protokolu, kas ir vienoðanâs par cîòu pretklimata pârmaiòâm, vairâk nekâ 140 rûpnieciski attîstîtâs valstis apòçmâsievçrojami samazinât CO2 izplûdi. Tas nozîmç, ka prioritâte ir pieðíirta mûsudabas resursu ekonomçðanai un tâdu tehnoloìiju izmantoðanai pasaulesmçrogâ, ar kurâm ir iespçjams taupît enerìiju. Zinot ðo informâciju, bûtu tikaipaðsaprotami, ka ikviens no mums dotu ieguldîjumu ekonomiskâkasmâjsaimniecîbas veidoðanai, piemçram, bûvçjot mâju un dzîvojot tajâ,izmantojot enerìiju pçc iespçjas lietderîgâk.

Dzîvojiet, baudot komfortu. Neupurçjiet neko. Tomçr vienlaikus saudzçjiet vidi.Vai nav lielisks nâkotnes redzçjums? Ir, un pat vairâk nekâ lielisks. IzvçlotiesISOVER Multi-Komforta Mâju, ðis redzçjums var îstenoties. Nav svarîgi, koiztçlojaties, jo pasîvâ mâja ïauj jums piepildît visus sapòus, kas saistîti arbûvniecîbu. Tâ ir vienkârða, ekonomiska, prot taupît enerìiju un..., protams, tâatmaksâjas!

Izvçlieties ISOVER Multi-Komforta Mâju – apvienojietkomfortu un vides aizsardzîbu zem viena jumta.

Kioto protokols ir iniciatîva cîòâ pret klimata pârmaiòâm. Pasîvâ mâja nodroðina aktîvu klimata aizsardzîbu.

Mûsu çrtîbas, dabas atbalsts

ISOVER 3

Attiecîbâ uz ISOVER Multi-KomfortaMâju tieði detaïâm ir vislielâkâ nozîme.Lai panâktu lielisku enerìijas lîdzsvaru,kvalitâte ir visbûtiskâkaispriekðnoteikums. Tâdçï mçs esamsagatavojuði ðo broðûru. Tajâ ir viss,ko jûs vçlaties uzzinât un kas jums irjâzina kâ mâjas îpaðniekam,projektçtâjam vai arhitektam.Informâcija vienkârðâ un saprotamâveidâ ir ietverta piecâs sadaïâs.

Koncepcija 4-13Labâka dzîve. Ikvienam. No ðî brîþa uzvisiem laikiem.Mâjîgi silta ar 10 tçjas svecçm. Labs plânojums. Laba izolâcija. Labaaizsardzîba.

Projektçðana 15-27Apsildei nepiecieðamâ enerìijas jauda15 kWh/m²a.

Holistiska koncepcija vienmçr un visur.

Projektçðanas gaita no idejas lîdz tâsîstenoðanai.

Enerìijas lietderîba ir aprçíinâma pçcPasîvâs mâjas projektçðanas programma(PHPP).

Bûvniecîba 29-97Ikvienam bûvniecîbas stilam savslabums.

Gaisa necaurlaidîba no augðas lîdzapakðai, çkas ârsienas.

No kïûdâm var izvairîties.

Termisko tiltu nepieïauðanu var plânot.

Mitruma un tvaika izolâcija, izmantojotISOVER-VARIO.

Optimâla vispârçjâ termiskâ izolâcija.

Logi: trîskârðam stiklam ir priekðrocîbas –izvçlieties Saint-Gobain stiklu.

Saules gaismas izmantoðana – saulesenerìija.

Svaigs gaiss, patîkams siltums –Comfort Ventilation System ventilâcija,kas nodroðina komfortu.

Balkonu un ziemas dârzu izbûve.

Iespçjas 99-117

Paraugpiemçrus var atrast jebkur.

Jaunas privâtâs vai komerciâlâs çkas.

Senatnîga çka ar modernu komfortu.

Pasîvâ mâja, kas kalpo par precedentu.

Rûpes par apkârtçjo vidi,izmantojot ekoloìiskosmateriâlus 119-129ISOVER – no dabas dabai.

Gyproc – pielâgojama un ilgmûþîgabûvniecîba.

Weber - uz minerâlu bâzes veidotassiltumizolâcijas kompozîtsistçmas.

Pakalpojumi 131-135

Adreses un kontaktinformâcija.

Literatûras avoti.

Saturs

Mûsdienu zinâðanas lieliskinodroðina enerìijaslîdzsvaru.

Petenbaha Augðaustrijâ: vecasçkas atjaunoðana, ievçrojotpasîvâs mâjas principus.G. Lang Consulting.

CD ar projektu unbûvniecîbas gaitaspiemçriem.

4 ISOVER

Attiecîbâ uz dzîvoðanu ISOVER Multi-Komforta Mâjâ nav vajadzîgs ilgspârdomu laiks, lai pieòemtu lçmumuiekârtoties tajâ uz dzîvi. Ja nu vienîgijûs varçtu satraukt pati pârcelðanâsuz jaunu mâju. Tomçr, ja runâjamatklâti, kurð gan ilgojas, lai saltu kâjas,kurð vçlas dzîvot caurvçjâ,appelçjuðâs vai pârkurinâtâs istabâs?Izvçlieties dzîvot pasîvajâ mâjâ, unikviens tâs iemîtnieks izbaudîs savupaða paradîzi.

Telpas, kurâs nesalst un nesvîst.Visa gada garumâ telpâs ir patîkamatemperatûra no 20 lîdz 23 °C. Irzinâtniski pierâdîts, ka ðî irvispiemçrotâkâ temperatûra telpâs, laivarçtu justies labi un efektîvi strâdât.

Vislçtâkâ enerìija ir tâ, kura, pirmkârt,netiek patçrçta. To nav vajadzîbasraþot, importçt vai maksât par to.Protams, tai nav kaitîgas ietekmes neuz cilvçkiem, ne uz vidi. Tâda irpasîvâs mâjas pamatkoncepcija. Tâkâ mâjâ tiek saglabâts pietiekamssiltuma daudzums, jebkurð citstradicionâlais apsildes veids parasti irlieks. Tas palîdz taupît enerìiju unizmaksas. Tas ir îpaði svarîgi, ja

Bûvçjiet çku ar komfortu unietaupiet enerìiju.

Vienkârði iekârtojieties un jûtieties kâ mâjâs.

Labâka dzîve. Ikvienam. Uz visiem

òemam vçrâ arvien pieaugoðâspasaules tirgus cenas tâdiemierobeþotiem resursiem kâ nafta ungâze. Izmantojot vienkârðu tehniskoaprîkojumu, ISOVER Multi-KomfortaMâju uzturçt nav sareþìîti.

Lielâko daïu gada nav vajadzîbas pçctelpu apkurinâðanas.

Svaigs gaiss kâ dienâ, tâ naktî.Pat tiem, kas cieð no alerìijâm,ISOVER Multi-Komforta Mâjâ netrûkstsvaiga gaisa, jo Comfort VentilationSystem ietilpst pasîvâs mâjaspamataprîkojumâ. Ðî ventilâcijassistçma darbojas lîdzîgi cilvçkaplauðâm.Filtrçta un svaiga gaisa nepârtrauktaplûsma nodroðina kvalitatîvu gaisu,kurâ nav putekïu, ziedputekðòu unaerosolu daïiòu, kas nomainasasmakuðo gaisu. Ðâ procesa laikâpilnîgi visâ mâjâ notiek gan siltumaizdale, gan siltuma atgûðana.

Iebûvçtâ droðîba – ilglaicîgumagarantija.Tas attiecas arî uz celtniecîbasmateriâliem. Pateicoties ideâlammitruma lîmenim, svaigais gaissISOVER Multi-Komforta Mâjâ neïaujveidoties pelçjumam, un tâdçjâdikonstrukcijas tiek pasargâtas noiespçjamiem bojâjumiem nâkotnç.Starp citu, tas nodroðina augstu çkastâlâkpârdoðanas vçrtîbu.

Koncepcija

ISOVER 5

laikiem.Pasîvo mâju neraksturo tâs ârçjaisdizains, bet gan vçrtîbas, kas ir tâsiekðpusç. Tâpçc uzbûvçt ir iespçjamsjebkura veida un lieluma çku. Katrugadu to apliecina arvien pieaugoðaisçku skaits, vai nu tâs bûtuvienìimeòu privâtmâjas, vairûpnieciskas celtnes, skolas, baznîcas

Pasîvâ mâja nodroðina jums brîvîbu, kâdu vien vçlaties.

vai ðíûnîtis kalna nogâzç. Tagad netikai jaunâs çkas atbilst progresîviembûvniecîbas standartiem. Arvienpieaug agrâk celtu, vecu unvçsturisku çku skaits, kuruatjaunoðanâ tiek izmantotipasîvâs mâjas principi.Izmantojot pârdomâti

izraudzîtus pasîvâs mâjaskomponentus, ir iespçjams sasniegtsaprâtîgu rezultâtu, kas çkasiemîtniekus apmierina gan ekoloìiski,gan ekonomiski.

Biroja un dzîvojamâs çkas Mosnangâ.Izolâcijai izmantotas ISOVER Flora dabîgâskaòepes.Arhitekte Monika Mutti-Schaltegger.

Pamatojoties uz termosa traukaprincipu, ISOVER Multi-Komforta Mâjasaglabâ savu komfortablotemperatûru. Tâpat kâ termosâ telpair labi pasargâta no siltumazudumiem. Kontrolçtâ veidâ noârpuses tiek padots aktîvais siltums.Pasîvâ mâja patiesi funkcionçsaskaòâ ar savu nosaukumu, padarotekstensîvu "pasîvo" komponentuizmantoðanu. Tie ietver siltumu

Mâjîgi silta ar 10 tçjas svecçm.

6 ISOVER

Moderns komforts: siltuma uzturçðana nepatçrçjot enerìiju

Rçíinieties lîdz pat 75% enerìijas ietaupîjumam.

Visu telpu uzdevums – uzturçt siltumu.

izolçjoðus logus, siltuma sadalessistçmas apsildâmajâ telpâ ungalvenokârt, efektîvu termisko

Salîdzinot ar tradicionâli konstru-çtajâm jaunajâm mâjâm pasîvâsmâjas telpu apkures nepiecieðamîbair zemâka apmçram par 75%.Turklât, salîdzinot ar vecâm çkâm,ietaupîjums ir lîdz pat 90%. Aukstâsziemâs 20 m2 telpu var apkurinâttikai ar 10 tçjas svecçm vai divâm100 vatu kvçlspuldzçm, lai uzturçtumâjîgu siltumu. No kurinâmâpatçriòa viedokïa pasîvai mâjainepiecieðams mazâk kâ 1,5 l ðíidrâkurinâmâ vai 1,5 m3 dabasgâzes uzkvadrâtmetru gadâ.Albstadas Fizikâlâs izglîtîbas koledþa,

arhitekts prof. Schempp, Tübingen,Vâcija

WeberHaus, Rheinau-Linx

izolâciju, lai nodroðinâtu siltumauzturçðanu iekðpusç.

Koncepcija

ISOVER 7

Ikviens mâjas iemîtnieks ir siltuma avots.

No jumta lîdz pat pamatiem mâjai ir nevainojama izolâcija, savukârt hermçtiskâs ârsienas nodroðina siltumizolâciju untrokðòu izolâciju. Savukârt ventilâcija, kas papildinâta ar siltuma atgûðanas sistçmu, telpâs nodroðina svaigu gaisu unsiltuma izplatîbu.

It viss labi izolçts un hermetizçts.

Daudzìimeòu mâja pçc renovâcijas

Termogrâfisks attçls – pirms renovâcijas visaçka ir viens vienîgs termiskais tilts.

Termogrâfisks attçls – pçc renovâcijas ârsiena ir izolçtas,bet siltuma zudums joprojâm notiek caur logiem un durvîm.

Pretçji tradicionâlâ veidâ celtajâmçkâm, kurâs ir augsts siltumazudums, pasîvajâ mâjâ cilvçku,dzîvnieku un elektroierîèu izdalîtaissiltums ir bûtisks nepiecieðamâenerìijas daudzuma ieguvç. Ikvienscilvçks izdala aptuveni 80 vatus

siltuma, un tâdçjâdi iekðtelpas tieksasildîtas. Ievçrojamu siltumenerìijuvar iegût, izmantojot plaðu logu, kasziemas laikâ ïauj mâjâ iekïût tâdamsaules gaismas daudzumam, kas irlielâks par to, kas izplûst no mâjaslaukâ. Pieskaitiet ðo no ârçjâs vides

iegûto enerìiju un jûsu izdevumi bûsmazâki, bet ietaupîjums lielâks nekâizmantojot tradicionâlo apsildessistçmu.

No aktîvâ uz pasîvo!

4.03.32.82.31.81.30.80.3-0.2-0.7-1.2-1.8-2.4-2.9-3.4-3.9-4.4-5.0-5.5-6.0-6.6-7.1-8.0

4.03.32.82.31.81.30.80.2

-0.3-0.8-1.3-1.8-2.3-2.8-3.4-3.9-4.5-5.0-5.5-6.1-6.6-7.1-8.0

ISOVER Multi-Komforta Mâjas enerìijas koeficients jeb U vçrtîba ir mâjas ekonomiskuma labâkais râdîtâjs. Mâjâm arlabu izvietojumu pret dienvidiem ikgadçjais vajadzîgâs apsildes râdîtâjs var pat bût mazâks par maksimâli noteiktajiem15 kWh uz kvadrâtmetru gadâ. Ðî râdîtâja dçï citas jaunuzceltâs mâjas faktiski ir enerìijas izðíiedçjas.

Soli priekðâ citiem -vienkârði nepârspçjama.

Pastâv uzskats, ka bûvniecîba un sadzîve ir jomas, kas visvairâk ietekmç mûsuklimatu. Piemçram, aptuveni 3000 kg naftas produktu katru gadu joprojâm izplçnðaurajâ gaisa slânî, lai nodroðinâtu ûdens uzsildîðanu un telpu apsildi (piem.,Rietumeiropâ). Tomçr 90% no ðîs enerìijas tagad var ietaupît bez lielâminvestîcijâm. Daudzos gadîjumos enerìijas taupîðanu sponsorç valsts. ISOVERMulti-Komforta Mâjâ vienmçr var justies komfortabli.

75.5%Telpu apsilde

Karstais ûdens

11.5%

Sadzîveselektroierîces

Apgaismojums 1.5%

Ja viens no automaðînas râdîtâjiem ir degvielas patçriòð, tad mâjai tâds irsiltuma caurlaidîbas koeficienta U vçrtîba.

Telpu apsilde sastâda 75%no visas vajadzîgâs enerìijas.

Galîgais enerìijas patçriòð*Vâcijas privâtmâjâs

8 ISOVER

* El

ektro

ener

ìija

, gâz

e, n

afta

, ben

zîns

u.c

. Avo

ts: V

DEW

, 200

2. g

ada

izde

vum

s11.5%

Koncepcija

Kurinâmâ patçriòð litros(enerìijas iegûðanai) 30-25 15-10 4-5 1.5 uz dzîv. pl. kv.m. gadâ litri litri litri litri

ISOVER 9

Vajadzîgais enerìijas daudzums kWh uz katru dzîvojamâs platîbas kvadrâtmetru gadâ

Apsildei kWh/m2a kWh/m2a kWh/m2a kWh/m2avajadzîgâ enerìija 300-250 150-100 50-40 � 15parastai vienìimenes mâjai

ÇKAS STANDARTS Pilnîgi nepietiekama Nepietiekama Çkas ar zemu Çkas ar ïoti zemu siltumizolâcija siltumizolâcija enerìijas patçriòu enerìijas patçriòuKonstrukcija ðaubîga, Ir ïoti ieteicams domât par (pasîvâm mâjâm ir jâatbilstapsildes izmaksas vairs siltumizolâcijas atjaunoðanu ðim parametram, kas ietilpstnav ekonomiskas (parasti tâs ir (parasti tâs ir dzîvojamâs prasîbu profilâ) daudzzîvokïu mâjas, mâjas, kas celtas pagâjuðâ gs.nemodernizçtas vecas çkas). deviòdesmitajos gados).

ÇKAS ELEMENTI U vçrtîbas un izolâcijas biezuma standarts

Ârsienas 1.30 W/(m2 K) 0.40 W/(m2 K) 0.20 W/(m2 K) 0.13 W/(m2 K)(monolîtas 25 cm sienas)Izolâcijas biezums 0 cm 6 cm 16 cm apt. 30 cm

Jumts 0.90 W/(m2 K) 0.22 W/(m2 K) 0.15 W/(m2 K) 0.10 W/(m2 K)Izolâcijas biezums 4 cm 22 cm 30 cm 40 cm

Grîdas lîdz pamatiem 1.0 W/(m2 K) 0.40 W/(m2 K) 0.25 W/(m2 K) 0.15 W/(m2 K)Izolâcijas biezums 0 cm 6 cm 10 cm 26 cm

Logi 5.10 W/(m2 K) 2.80 W/(m2 K) 1.10 W/(m2 K) 0.80 W/(m2 K) Viena stikla kârta Dubults stiklojums, Dubults stiklojums, Trîskârðs stiklojums, selek-

(gaisa pildîjums) selektîvais stikls tîvais stikls, spec. râmis

Ventilâcija Ðíirbainas ðuves Atvçrti logi Gaisa izplûdes ierîce Komfortablaar siltuma rekuperâciju

Galîgais vajadzîgaisenerìijas daudzums

Sadzîves priekðmetiem

Ventilâcijas sistçmai

Ûdens sildîðanai

Telpu apkurei

400

350

300

250

200

150

100

50

CO2 izplûde 60 kg/m2a 30 kg/m2a 10 kg/m2a 2 kg/m2a

Dzîvojamais fonds Nepietiekama Mâja ar zemu Pasîvâ mâjaPilnîgi nepietiekama siltumizolâcija enerìijas patçriòu

siltumizolâcija

10 ISOVER

Ievçrojami samazinâti termâlie tilti

U vçrtîba0,1 W/m2K

Hermetizâcija

Izbaudiet komfortablu dzîvi un vienlaikus

Lai izbaudîtu ðâdus patîkamusdzîvoðanas apstâkïus, jums nâksieskrietni vien tçrçties, ja dzîvojattradicionâli celtajâs mâjâs. Tâ nenotiks,ja izvçlçsieties ISOVER Multi-KomfortaMâju, kurâ augstais komforta lîmenisvisâs telpâs palîdzçs jums ietaupîtievçrojamu naudas summu. Pat jaðâdas mâjas celtniecîbas gaitâ rodaspapildu izmaksas, tomçr salîdzinâjumâar tradicionâlâ veidâ uzceltu jaunumâju kopumâ finansiâlais slogs bûsievçrojami mazâks. Tas tâpçc, kamâjas kalpoðanas laikâ enerìijasizmaksas bûs ârkârtîgi zemas.

Gaisa temperatûra 20-23°C,relatîvais gaisa mitrums 30-50%.

Vajadzîgais enerìijasdaudzums < 15 kWh/m²a

U vçrtîba 0,1 W/m2K

Maks. 10 W/m2 apsildes jauda aprçíinâta saskaòâ arPasîvâs mâjas projektçðanas programmu

Maks. 15 kWh/(m2a) Îpaðs apsildes enerìijas pieprasîjum

40-60 kWh/(m2a) Îpaðs kopçjais1 galîgaisenerìijas pieprasîjums

100-120 kWh/(m2a) Îpaðs kopçjais1 primârâsenerìijas pieprasîjums

Konkrçtâ platîba (m2) ir apsildâmâ lietderîgâ dzîvojamâ platîba.

1kopçjais = ietver visus enerìijas patçrçtâjus mâjâ (apsilde, ûdens uzsildîðana,ventilâcija, sûkòi, apgaismojums, çdiena gatavoðana un sadzîves elektroierîces)

• Siltumizolçjoða jumta struktûra

• Siltumizolçjoðas sienu konstrukcijas

• Siltumizolçjoðas grîdas

• Hermçtiskas ârsienas

• Trîskârða stikla logi

• Siltumizolçjoði logu râmji

• Comfort Ventilation System

• Optimâla ierîkoðana

Izdevîga sistçmapunktu pa punktam.

Koncepcija

ISOVER 11

U vçrtîba 0,7 W/m2K

U vçrtîba 0,12 W/m2K

ietaupiet.

Çrts mâjas izvietojums, pareizs logu un durvju izvietojums, pareizi ventilâcijassistçmas izmçri, izcili augsts siltumizolâcijas standarts, hermçtiskas ârsienas -visi ðie faktori jâòem vçrâ pirms ISOVER Multi-Komforta Mâjas celtniecîbasdarbu sâkðanas. Îpaða uzmanîba ir jâpievçrð termisko tiltu nepieïauðanai.Termiskie tilti un siltuma noplûde rada nopietnas sekas ikviena veida mâjai –gan tehniski, gan enerìçtiski.

Dzîvojot pasîvajâ mâjâ, telpu norobeþojoðâm daïâm tâdâm kâ sienas, grîdas unlogi, ir ïoti patîkama iekðçjâs virsmas temperatûra pat tad, ja laukâ ir ïoti auksts.Ârsienas, kâ arî grîdas virs pagraba ir tikai par 0,5-1 grâdu aukstâkas nekâ gaisatemperatûra istabâ. Pasîvâs mâjas logi ir par 2-3 grâdiem aukstâki nekâ istabasgaisa temperatûra. Çkâs, kas neatbilst pasîvâs mâjas enerìijas standartam, ðâdumâjîguma pakâpi var sasniegt tikai tad, ja ievçrojami vairâk tçrçjat enerìiju.

Projektçðana ar maksimâlu precizitâti un atbildîbu.

Mâjîgums.

Standarta mâja atbilstoðibûvnoteikumiem

8 €/m² gadâ

Multikomforta mâja

1 €/m² gadâ

Enerìijas patçriòaizmaksas

a

Salîdzinâjumâ ar pasîvâs mâjasstandartu ne tikai tradicionâlâ veidâceltâs jaunâs mâjas, bet arîprogresîvâk bûvçtâs mâjas, piem.,mâjas ar zemu enerìijas patçriòu, irsalîdzinoði dârgas. Ja vien iriespçjams, izvçlieties pasîvâs mâjasstandartu jau paðâ sâkumâ. Galugalâ, cik tad bieþi jûs sev bûvçjatmâju? Vienreiz mûþâ, vai ne?

Uzlabojums 8:1, salîdzinot ar bûvnoteikumiem.Tâda ir dzîve ISOVER Multi-Komforta Mâjâ.

u

s

12 ISOVER

Koncepcija

Ilglaicîga investîcija, kas atmaksâjas

Tâ ir taisnîba, ka tad, ja vçlatiesbaudît Multi-Komforta Mâjaspriekðrocîbas, vispirms jums ir jâatrodlîdzekïi. Atseviðíu komponentuaugstâs kvalitâtes dçï bûvniecîbasizmaksas paðreiz ir par 5-8%augstâkas nekâ standarta çkâm.Tomçr ir vçrojamas iezîmes, kaizmaksu starpîba pakâpeniskisamazinâsies bûvniecîbas gaitâ.Daþas no pasîvajâm mâjâm ir jauuzceltas par cenu, kas ir raksturîgatradicionâlâ veidâ bûvçtajâm mâjâm. Kâds tam ir cçlonis? Protams, kapieaugoðais pieprasîjums. Jo lielâksskaits pasîvo mâju ir uzcelts, jolçtâkas ir augstas kvalitâtesceltniecîbas komponentu izmaksas,

un lîdz ar to mâjas cena ir mazâka.Ieskats aprakstâ par mâjas kopçjoizdevîgumu jûs pârliecinâs. Tiklîdz jûsiekïaujat ekspluatâcijas uzturçðanasun remonta paðreizçjâs izmaksas,ISOVER Multi-Komforta Mâja pierâdasavu izdevîgumu. Pateicotiesminimâlajam apsildes un ûdensvajadzîgajam daudzumam katrugadu, kas paðreiz ir EUR 100 lîdz160 apmçrâ, papildu izmaksasatmaksâsies jau pçc daþiem gadiem.Lai aina bûtu skaidrâka, ðeit irpiemçrs: standarta mâjâ, kas celtasaskaòâ ar jaunâkajiem AustrijasBûvnoteikumiem, enerìijas izmaksasir 4,23% no ikmçneða finansiâlâsloga. Pasîvajai mâjai tâs ir 0,35%.

Salîdziniet paði! Ja nu gadîjumâenerìijas cena turpinâtupaaugstinâties vai pat divkârðotiesturpmâko gadu laikâ, to daïa starpkopçjâm izmaksâm nenovçrðamipieaugtu lîdz 8% un vçl vairâkattiecîbâ uz tradicionâlâ veidâbûvçtajâm mâjâm, tâdçjâdi ïaujotpasîvo mâju îpaðniekiem ietaupîtizmaksas vçl vairâk. Ja jûs arî òematvçrâ, ka mâjsaimniecîbu netoienâkumi Eiropâ sarûk vidçji par 1-2% gadâ, pasîvâ mâja ir nâkotnesalternatîva, kas nodroðina zemasizmaksas.

Izdevîgums, òemot vçrâ arî finanðu aspektus.Piemçrs par subsidçtajâm Lejasaustrijas mâjâm.

Avots: E. M. Jordan, "Über die Wirtschaftlichkeit von Niedrigenergie- und Passivhäusern unter

besonderer Berücksichtigung der Bedingungen in Niederösterreich." (Par pasîvo mâju un mâju ar

zemu enerìijas patçriòu izdevîgumu, îpaðu uzmanîbu pievçrðot apstâkïiem Lejasaustrijâ)

Standarts: mâja atbilst 1985. gada bûvnoteikumiem

LEH: mâja ar zemu enerìijas patçriòu

PH: pasîvâ mâja

PH+C: pasîvâ mâja ar kolektoru

Enerìijas izmaksas Standarta LEH PH PH+C

gadâ (EUR) 788 465 169 95

100% 59% 21% 12%

Ekspluatâcijas

izmaksas 934 611 199 159

kopsumma (EUR) 100% 65% 21% 17%

Izdevîgums ðodien

ISOVER 13

diendienâ.

Pasîvâs mâjas augstâs izmaksas tiekatlîdzinâtas jau paðâ sâkumâ, jaiegûstat valsts subsîdijas. Ja ceïatMulti-Komforta Mâju, jums ir tiesîbassaòemt maksimâlu finansiâloatbalstu, un tâpçc visâm iesaistîtajâmpusçm tas ir izdevîgi. Tieði tâ! Jacilvçki aktîvi atbalsta kvalitatîvu mâjubûvniecîbu, tas ne tikai ataino rûpes

Taupiet enerìiju un saòemietievçrojamas subsîdijas.

Pastâvot esoðajam cenupieaugumam par 6% gadâ, apsildesizmaksas pçc desmit gadiemdivkârðosies!

Izdevîgums 2015. gadâ

• enerìiju taupoða konstrukcijaatmaksâjas jau no paðas pirmâsdienas

• droða investîcija nâkotnç• pievienotâ vçrtîba katru gadu,

samazinoties ekspluatâcijasizmaksâm

• komfortabla dzîvoðana jebkurâgadalaikâ

• ilgâks kalpoðanas laiks, ko nodroðinaaugstas kvalitâtes standarts

• vçrtîgs ieguldîjums ilgstoðâ klimata aizsardzîbâ

Punktu pa punktam: ISOVER Multi-Komforta Mâja pçcizmaksu/priekðrocîbu analîzesiegûst daudz punktu

Ikgadçjâs ekspluatâcijas izmaksas2015. gadâ (enerìija un uzturçðana)

BTV LEH40 PH PH+C

€ 1.594

€ 183

€ 1.411

€ 1.015

€ 183

€ 832

€ 1.750

€ 1.500

€ 1.250

€ 1.000

€ 750

€ 500

€ 250

€ 0

€ 250

€ 80

€ 170

par mûsu apkârtçjo vidi, bet arînorâda uz ilgstoðâm priekðrocîbâmun ieguvumu kâ katram cilvçkamatseviðíi, tâ visai sabiedrîbai kopumâ.

Avots: E. M. Jordan, "Wirtschaftlichkeit des Passivhauses - Architektur zum Wohlfühlen als Preisschlager unter

besonderer Berücksichtigung der Bedingungen in Niederösterreich." (Pasîvâs mâjas izdevîgums - principa "jûties

labi" arhitektûra par izdevîgu cenu, òemot vçrâ apstâkïus Lejasaustrijâ)

BVT Mâja atbilst NÖ Bauordnung(Lejasaustrijas Bûvnoteikumi), t.i., NÖBautechnikverordnung (LejasaustrijasBûvniecîbas kodekss).

LEH40 Mâja sasniedz ikgadçjo apsildesdaudzumu 40 kWh/m2a (saskaòâ ar EN832).

PH Pasîvâ mâja – ðî paraugmâja tika patiesiuzbûvçta!

PH-C Pasîvâ mâja ar saules kolektoru ûdensuzsildîðanai mâjas iemîtnieku vajadzîbâm.

€ 339

€ 38

€ 301

Uzturçðana

Enerìija

ISOVER 15ISOVER 15

Projektçðana.

• Nepiecieðamais enerìijas daudzums 15 kWh/m2a

• Vienmçr balstîta uz holisku pieeju

• Projektçðanas gaita no idejas lîdz îstenoðanai

Piesardzîba un precizitâte.

16 ISOVER

15 kWh/m²a telpas

Sprieþot tikai pçc ârçjâ izskata, ISOVER Multi-Komforta Mâja, iespçjams,atgâdina çku, kas celta, vadoties pçc tradicionâlajiem projektiem. Tomçr,ielûkojoties mâjas iekðtelpâs, nevar nepamanît rûpîgo projektçtâju darbu. Tasprasa lielâku precizitâti un izmaksas sâkumâ ir lielâkas. Tomçr, galu galâ, jaunâkoncepcija atvieglos bûvniecîbas gaitu un palîdzçs sasniegt tik svarîgo enerìijaslîdzsvaru starp mazajiem siltuma zudumiem no vienas puses un saulesenerìijas un iekðçjâ siltuma guvumu no otras puses. Mâjas iemîtnieki bûsapmierinâti ar zemajâm apsildes izmaksâm, izbaudîs lielisku komfortu unpriecâsies par citu teiktajiem atzinîgajiem vârdiem attiecîbâ uz viòu mâju.

Viena komanda. Viens projekts. Viena mâja.

Rûpîga projektçðana ir viena lieta, bet lieliska komandas sadarbîba - pavisam cita.Kâpçc? Tâpçc, ka pasîvajai mâjai ir ierobeþots "enerìijas budþets". Tâpçc mâjasenerìijas darbspçja ir jânodroðina uz vairâkâm desmitgadçm. Ilgâkâ laika posmâkomandas darba kvalitâte, nodroðinot mâjas enerìijas efektivitâti, ir pat svarîgâkanekâ U vçrtîbas, kas aprçíinâtas katram konstrukcijas elementam. Starp citu,ISOVER Multi-Komforta Mâjâ jûs nekad neatradîsiet konstrukciju bojâjumus, kurusbieþi vien izraisa gaisa kondensâts un mitrums.

Ja tiek sasniegti 15 kWh apsildei vajadzîgâs enerìijasuz kvadrâtmetru gadâ, ekonomija, çkas fiziskaisstâvoklis un projekts lieliski harmonizç.

Ðie ir râdîtâji, kurus nodroðina ISOVER Multi-Komforta Mâja:Maks. 10 W/m2 Apsildes jauda aprçíinâta saskaòâ ar

Pasîvâs mâjas projektçðanas programmu

Maks. 15 kWh/(m2a) Îpaðs apsildes enerìijas pieprasîjums atbilstoði PMPP

40-60 kWh/(m2a) Îpaðs kopçjais* galîgais enerìijas pieprasîjums

100-120 kWh/(m2a) Îpaðs kopçjais* primârâs enerìijas pieprasîjums

Konkrçtâ platîba ir apsildâmâ lietderîgâ dzîvojamâ platîba (m2).* kopçjais = ietver visus enerìijas patçrçtâjus mâjâ (apsilde, ûdens uzsildîðana, ventilâcija, sûkòi,

apgaismojums, çdiena gatavoðana un sadzîves elektroierîces)

Projekta rasçjums ISOVER Multi-Komforta Mâjai Bugivâno Parîzes. Arhitekts: Vincent Benhamou.

Projektçðana

ISOVER 17

apsildes enerìija -tas ir etalons.

Profesionâlie uzòçmumi parasti garantç, ka tiksnodroðinâta atbilstîba iepriekð noteiktajiem râdîtâjiem.Tomçr par kvalitâtes nodroðinâðanas pasâkumunosacîjumu ir ieteicams ietvert konkursa uzaicinâjumu,tostarp, iekïaujot ðâdus pasâkumus:

• vajadzîgâs enerìijas aprçíins, kas jâveic neatkarîgi nopasûtîtâja;

• çku blîvçjuma pakâpes mçrîjumi (izmantojot "BlowerDoor" pârbaudi)

Precîzi izstrâdâts projekts atvieglo amatnieku darbu.

Pasîvo çku projektçðanâ ir jâiegulda ïoti rûpîgs darbs, joprojekts ir jâizstrâdâ detalizçti un jâòem vçrâ augstieefektivitâtes standarti, kas arî jâpârbauda. Salîdzinot arprojektçtâju darbu, amatnieku darbs ir salîdzinoði vienkârðs. Piemçrs: jumta konstrukcija tiek plânotâ tâ, lai caur tonesûktos ûdens. Uzcelt to ir vieglâk, îstenot - âtrâk.

Kvalitâtes nodroðinâðana no paða sâkuma.

Primârie faktori• maksimâla siltumizolâcija, konstrukciju blîvums un termâlo tiltu nepieïauðana. Visiem çkas ârsienu komponentiem ir izolâcija,

kur U vçrtîba ir mazâks par 0,15 W/(m² K). To sasniegt iespçjams, izolçjot sienas biezumâ no 25 lîdz 40 cm• logu stikliem jâbût trîskârðiem, logu râmjiem jâbût izolçtiem. Mçríis: sasniegt U vçrtîbu < 0.80 W/(m² K), ieskaitot râmi un G

lielumu (kopçjâ saules enerìijas caurlaidîba), kura vçrtîba stiklojumam ir 0,5• çkas hermçtiskums: pçc "Blower Door" ierîces veiktajiem gaisa maiòas pârbauþu rezultâtiem ir jâbût < 0,6 stundâ• siltuma atgûðana no izplûdes gaisa: izmantojot pretplûsmas siltumapmaiòas ierîci, lielâkâ daïa siltuma no izplûdes gaisa tiek

atgûta atpakaï svaigâ gaisa plûsmâ, un siltuma atguves procentuâlâ daïa ir virs 80%

Sekundârie faktori• svaigâ gaisa priekðapstrâde: svaigo gaisu ziemas laikâ var iepriekð sasildît, bet vasaras laikâ atvçsinât, izmantojot ìeotermâlo

siltumapmaiòas ierîci (enerìijas aka)• çkas izvietojums pret dienvidiem un izvairîðanâs no çnojuma ziemâ: pasîvi izmantojot saules enerìiju, var ietaupît apsildei

nepiecieðamo enerìiju• sadzîves vajadzîbâm nepiecieðamâ karstâ ûdens ieguve: nepiecieðamo enerìiju var iegût, izmantojot saules kolektorus (enerìija

vajadzîga sûkòa darbinâðanai - 40/90 vatu katram litram) vai gaisa-ûdens siltumsûkòus (vidçjais darbspçjas koeficients 4).Izmantojot enerìiju lietderîgi, vasaras laikâ siltumsûkni var izmantot arî dzesçðanai. Trauku mazgâjamâs iekârtas unveïasmaðînas ir jâpievieno karstâ ûdens vadam, lai taupîtu enerìiju, kas vajadzîga ûdens uzsildîðanai

• sadzîves elektroierîces, kas taupa enerìiju: ledusskapis, cepeðkrâsns, saldçtava, spuldzes, veïasmaðîna u.c. ierîces ir efektîvijaudas taupîtâji un tâpçc tie lieti noder pasîvâs mâjas koncepcijâ. Tomçr par sadzîves iekârtâm mâjas iedzîvotâjiem ir jârûpçjaspaðiem.

Punktu pa punktam: pasîvâs mâjas veiksmes faktori:

âlâ netâlu

18 ISOVER

Lai ISOVER Multi-Komforta Mâjasbûvniecîbas izmaksas bûtu pçciespçjas zemâkas, iesakâm izvçlçtiesvienkârðu, nelielu mâju. Ikvienaizvirzîta çkas daïa palielinanepiecieðamîbu pçc enerìijas.Attiecîbâ uz çkas ìeometrisko veidolu,vislabâkâ ir samçrîga ârsienu un çkastilpuma attiecîba (satuvinot cieðâkârsienas, kas aptver apsildâmotilpumu). Jo mazâks ir ârsienulaukums, jo mazâki siltuma zudumi unjo mazâkas ir bûvniecîbas izmaksas.

Projektçjot jâòem vçrâ ne tikai çkasforma, bet arî novietojums dabâ. Tasbûtiski ietekmç çkas enerìijaslîdzsvaru. Ja iespçjams, ISOVER Multi-Komforta Mâjas novietojumamvajadzçtu bût pret sauli. Jâizvairâs nokalnu, koku vai citu çku radîtâs çnas, laijo îpaði aukstâs ziemâs varçtu izmantotvisas priekðrocîbas, ko sniedz saulesenerìija. Tâpçc iesakâm logus projektçttâ, lai tie bûtu vçrsti pret dienvidiem.

Sareþìîtas arhitektûras dçï irvajadzîgs vairâk enerìijasnekâ çkâm, kuras irvienkârðas un kompaktas.

Kompakta lieluma mâjair vislabâkâ.

Projektçjot jâòem vçrâ saule.

Koncepcija, kurâ trûkumi

Mâja ar lielisku izvietojumu pretziemeïiem/dienvidiem Skerbekâ, Dânijâ.

Çna neïauj izmantot visassaules enerìijaspriekðrocîbas.

Logi, kas vçrsti pretziemeïiempalielina vajadzîbu pçcenerìijas.

Vçja iedarbîbas dçï uz çkasizvirzîtajâm daïâm, irpalielinâti siltuma zudumi.

Projektçðana

ISOVER 19

Çka, kurâ nav neviena termiskâ tilta.

Termiskie tilti parasti ir ârsienu vâjâsvietas un izraisa nevçlamus enerìijaszudumus. Çkas bûvniecîba,nepieïaujot termiskos tiltus, irprioritâte, ja tiek celta çka, kurâ tiksievçroti enerìijas taupîðanas principi.Bûtîbâ ârsienas ir jâkonstruç tâ, lai itviss bûtu saskanîgs - gan grîduprojekts, gan plânojums

Tikpat svarîga kâ rûpîgs projektçðanas darbs lîdz pat vissîkâkajai detaïai, ir pârbauþu veikðana ar "Blower Door" ierîci çkasbûvniecîbas laikâ. Ar ðîs pârbaudes palîdzîbu var noteikt çkas hermçtiskumu un neredzamos enerìijas ðíiedçjus, piem.,savienojumvietas, plaisas, termiskos tiltus vai citas noplûdes vietas. Ðâda veida kvalitâtes kontrole nodroðina ilgtermiòadroðîbu gan çkai, gan visâm iesaistîtajâm pusçm. Labâkais laiks, kad veikt pârbaudi, izmantojot "Blower Door" ierîci, ir tûlîtpçc ârsienu un hermçtiskâs kârtas pabeigðanas un pirms iekðçjâs izolâcijas ierîkoðanas. Tâdçjâdi var vieglâk noteikt noplûdesvietas, un novçrts tâs âtrâk un vienkârðâk.

Ir vajadzîga kontrole.

nav pieïaujami.

• ârsienâm jâbût ar augstu hermçtiskuma

pakâpi. Ieteicamâ gaisa maiòas vçrtîba ir

0,6, ievçrojot 50 paskâlu spiediena

starpîbu. Tâ jâpârbauda pirms çkas

bûvniecîbas pabeigðanas

• vçrtîba 0,8 W/(m²K) ir logu

standartvçrtîba, un jo îpaði tâ ir svarîga

telpâs ar lieliem logiem, kurâs ir maz

saistîtâ siltuma, ko izdala, piem., cilvçka

íermenis vai elektroierîces. Lai sasniegtu

ðo mçríi, pilnîgi obligâti ir jâierîko îpaði

izolçti logi un to râmji, pat ja stiklojuma

vçrtîbas ir zem 0.6 W/(m²K)

• pilnîbâ nosedzoða izolâcija un izvairî-

ðanâs no izolçjoðâs kârtas termiskajiem

tiltiem/sûcçm, ko rada pagraba kâpnes,

bçniòu kâpnes, papildu skursteòi

• logu izvietojums pret dienvidiem.

• çnojums logiem vasaras laikâ, kas

pavçrsti pret austrumiem, dienvidiem un

rietumiem.

• ârsienu kompaktums:

V/A (tilpuma/virsmas laukuma

koeficients) jâbût no 1 lîdz 4,

A/V (virsmas laukuma/tilpuma

koeficients) jâbût no 1 lîdz 0,2.

Punktu pa punktam:pasîvajai mâjai ir jâatbilstðiem kritçrijiem

ðíçrsgriezumâ, ja pastâv baþas, kaprojektâ ir vietas, kur, iespçjams,varçtu veidoties termiskie tilti, ir jârodpiemçrots risinâjums. Vislabâk todarît cieðâ sadarbîbâ ar bûvniecîbasun amatniecîbas speciâlistiem.

Att. Pasîvâs mâjas institûta zinâtnieks Dr. Wolfgang Feist

20 ISOVER

Tas, cik trokðòaini vai klusi bûs mâjâ, iratkarîgs vispirms no pareizas skaòasizolâcijas ierîkoðanas attiecîbâ prettrokðòa lîmeni ârpusç. Augsts trokðòalîmenis ir neizbçgams gar lidostuskrejceïiem, ðosejâm, lîdzâs skolâm vaipeldbaseiniem. Ðajâs vietâs irnepiecieðams parûpçties pariedarbîgâkiem troksni izolçjoðiempasâkumiem, lai nodroðinâtuapkârtçjiem iedzîvotâjiem mierîgasdzîves baudîjumu. Ðâdos ârkârtçjosapstâkïos pasîvâ mâja pierâda savaspriekðrocîbas – logus navnepiecieðams atvçrt, jo svaigais gaissmâjâ ieplûst caur ventilâcijas sistçmu.

Ja vietu, kurâ vçlaties bûvçt mâju,ietekmç pârâk skaïð troksnis, pasîvomâju var celt iespçjami tâlâk no trokðòaavota. Dzîvojamâs istabas unguïamistabas logi ir jâierîko tajâ mâjaspusç, kas nav vçrsta pret trokðòa avotu.Atkarîbâ no mâjas un apkârtçjo celtòulieluma skaòas lîmenis varpazeminâties par 5 lîdz 10 dB. Tomçrðâda iespçju var îstenot tikai lîdznoteiktai robeþai, jo ir nepiecieðamsapsildei pasîvi izmantot saules enerìiju.

Izvietojuma nozîmîgums.

Rûpîgi izstrâdâts projekts.

Mieru un klusumu nav pat

Iekðçjâ un ârçjâ skaòasizolâcija.

Skaòa ir tâds fenomens, kas rodasgan mâjas ârpusç, gan iekðpusç, unto izraisa sarunâðanâs, staigâðana,mûzika, higiçnas telpu izmantoðana,kâ arî apkârtçjâs vides skaòas. Tâpçcir nepiecieðams nodroðinât attiecîgiatbilstoðu skaòas izolâciju no jumtalîdz pat pagrabam. Rasçjot çkasfasâdi, logu izvietojumam ir bûtiskanozîme. Tie nosaka ârçjâs sienasakustisko izolâciju. Tâ kâ logi ir

caurspîdîgi, to skaòas absorbçðanasiespçjas ir ievçrojami zemâkas. Lainovçrstu ðo trûkumu, ir jâpastiprinagaismizturîgo komponentu skaòasizolâcija.Likumâ noteiktais skaòas izolâcijasindekss R'w gaisâ ir aptuveni 54 dB.Projektçjot skaòas izolâciju iekðtel-pâs, konstrukciju projektçtâji pievçrðuzmanîbu diviem trokðòu veidiem –gaisâ radîtam troksnim un konstruk-ciju radîtiem trokðòiem (respektîvi,triecienu trokðòiem).

Projektçðana

ISOVER 21

Atzîme "teicami" parlielisku akustiku.Sabiedriskâs celtnçs, piem., birojos,skolâs un slimnîcâs, laba akustika irïoti noderîga. Tâs lietas, ko skolçniiemâcâs vai neiemâcâs skolâ, bieþivien nosaka viòu turpmâko dzîvesceïu. Tâ kâ skolnieki lielâko laika daïupavada klausoties skolotâju teiktajâ,laba akustika klasçs ir svarîgsnosacîjums. Zems trokðòa lîmenis unîss atbalsoðanâs intervâls klasçuzlabo skolnieku koncentrçðanos,veicina komunikâciju un mâcîbuprocesu padara vieglâku. Tagadmums ir nepiecieðamâstehnoloìiskâs zinâðanas, lai izveidotu

viegli panâkt pasîvajâs mâjâs.

perfektu akustisko vidi. Lai topanâktu, griestu un sienu virsmasstâvoklim ir ïoti liela nozîme. Sienasun griestu paneïu trokðòa absorbcijapalîdz samazinât apkârt esoðo fonatroksni. Absorbçjot skaòu, tie novçrðnevçlamu skaòas atbalsoðanos.Tâdçjâdi tiek panâkts, ka samazinâsgan atbalss un atbalsojoðais troksnis,gan fona troksnis. Rezultâtâ skolçnivar labâk dzirdçt un ar mazâkupiepûli uztvert to, ko viòiem stâsta.Tas ir izdevîgi arî skolotâjiem, jo viòuskolniekiem ir labâki sasniegumimâcîbâs. Tas pats princips attiecasarî uz birojiem, vietâm, kur notiek

Skaòas samazinâjumu iekðtelpâsnosaka sienas, durvis un citielementi. Eiropâ ieteicamâs vçrtîbasir no 40 lîdz 48 dB. Triecienskaòasizolâcija attiecas uz grîdu un kâpòuakustisko izolâciju. Ja iespçjams,kaimiòu dzîvokïiem ir jâpanâk 40 dBtriecienu akustiskâ izolâcijaL'nT,w+CI,50-2500 un 45 dBdzîvokïa iekðienç vai vienìimenesmâjâ. Gaisa radîtâ trokðòa izolâcijasieteicamâ vçrtîba atseviðíosdzîvokïos ir no 58 lîdz 63 dB(D'nT,w+C). Kopumâ pasîvo çkuceltniecîbâ izmantotie bûvniecîbasveidi spçj nodroðinât lielisku skaòasizolâcijas kvalitâti.

pasâkumi, raþoðanas telpâm.Nodroðinot optimâlus akustiskosapstâkïus, ir iespçjams uzlabotcilvçku darba izpildi un arî labsajûtu.Mums noteikti jâizmanto ðo pozitîvoefektu labumus, tâpçc mçs lietojamaugstas kvalitâtes minerâlðíiedruplâksnes ar flîsa apdari. Tâsnodroðina optimâlu skaòasabsorbciju un lielisku skaòas akustikuvisâs telpâs.

22 ISOVER22 ISOVER

Dzîvojiet paði un ïaujiet dzîvot

Troksnis ir traucçklis vienmçr neatkarîgi notâ, vai tas rodas iekðtelpâs vai ârpusç.

Ikvienam ir vajadzîgamiera un klusuma deva.

Arvien vairâk un vairâk cilvçku dzîvokopâ vietâ, kas lîdz ar to arî kïûstarvien ðaurâka. Troksnis pastiprinâsun kïûst par neizturamu traucçkli.Dzîvojot sava dzîvokïa èetrâs sienâs,cilvçki bieþi vien cieð no trokðòa, kasrodas ârpusç. Un tas nav viss, jo arîiekðtelpu trokðòi sâk pakâpeniskitraucçt. Pçtîjumos, kas tika veiktidaþâdâs Eiropas valstîs, ir skaidri

teikts, ka, neòemot vçrâ satiksmesradîto troksni, otrs lielâkais trokðòaavots ir jûsu paðu kaimiòi! Vispirmsjau ðajâ negatîvajâ situâcijâ ir jâvainoEiropas skaòas izolâcijas noteikumi,jo praktiski visâs Eiropas valstîslikumos noteiktâs prasîbas skaòasizolçðanai nav pietiekamas, lai jûssavâ dzîvoklî varçtu justieskomfortabli.

Ikdienâ cilvçkam ir nepiecieðamiklusuma un miera brîþi, un tâ ir tâdapati nepiecieðamîba kâ pârtika vaiûdens. Tie ir faktori, kas ïauj mumsatjaunot íermeòa un gara enerìiju.Ar to palîdzîbu mçs uzturamveselîbu. No vienas puses raugoties,arî cilvçks pats taèu rada troksni.Sarunâjoties, staigâjot, mazgâjoties,gatavojot maltîtes, rotaïâjoties un

Varçtu ðíist, ka iedzîvotâju apmierinâtîbu var nodroðinât tikai un vienîgi "Uzlabotâs" klases vai pat vçl augstâkas kvalitâtesskaòas izolâcija. Tomçr, ierîkojot "Komforta" klases izolâciju, iedzîvotâju prasîbas parasti tiek apmierinâtas. Ja nu gadîjumâdzîvojat blakus mûziíim, tad tieðâm jâizvçlas augstâkas klases izolâcija.

Projektçðana

Klase “Mûzika” “Komforts“ “Uzlabotâ“ *) “Standarta“

Gaisâ radîto skaòu izolâcijastarp dzîvokïiem � 68 � 63 � 58 � 53DnT,w + C (dB) (C50-3150)

Gaisâ radîto skaòu izolâcijastarp viena dzîvokïa istabâm(neskaitot durvis), � 48 � 45 � 40 � 35**)

iesk. arî vienìimeòu mâjasDnT,w + C (dB)

Trieciena skaòu izolâcija starp dzîvokïiem � 40 � 40 � 45 � 50L’nT,w + CI,50-2500

***) (dB)

Triecienskaòu izolâcijadzîvoklî,

� 45 � 50 � 55 � 60iesk. arî vienìimeòu mâjasL’nT,w + CI,50-2500

***) (dB)*) Obligâta prasîba rindu mâjâm**) Pçc pieprasîjuma***) Pârejas laika periodam: L'nT,w + CI, vçrtîbas pazeminâs par 2 dB

ISOVER 23ISOVER 23

citiem mierâ un klusumâ.

Raiþu cçloòi gaisâ radîtâsskaòas un triecien-trokðòa skaòas.

Ja ir nodroðinâts labs projekts, kasatbilst EN 12354 standartam (irspçkâ vairâkumâ Eiropas valstu), unja ir prasmîgi celtnieki, komfortabluskaòas izolâcijas lîmeni jaunajâsmâjâs var sasniegt par salîdzinoðizemâm izmaksâm. Salîdzinot arrisinâjumiem, kuri bûs "trokðòaini",bûs tikai 2-3 % papildu izmaksas.Bieþi vien siltumizolâcija, kurunodroðina pasîvâ mâja, vienlaikusnodroðina komfortablu skaòasizolâciju, un tâ neprasa papildusizmaksas neatkarîgi no tâ, vai çka irjauna vai veca. Dzîves kvalitâtepieaug lîdz ar mâjas vçrtîbu. Izîrçjotvai pârdodot mâju, augstâku cenuvar prasît, ja mâjai ir komforta klasesskaòas izolâcija. Ðâdâ gadîjumâISOVER izveidotâs komforta klaseskalpo par pamatu mâjas vçrtîbasnoteikðanai.

Vienmçr labi un noderîgijaunajâs çkâs, mazlietdârgâk - vecajâs mâjâs.

ISOVER skaòas klases.

Aptaujâjot mâju iedzîvotâjus,secinâm, ka Eiropas valstîs noteiktaisskaòas izolâcijas lîmenis irpietiekams tikai atseviðíosgadîjumos. Daudzìimeòu mâjuiedzîvotâji jo îpaði sûdzçjâs partraucçjoðu troksni, ko rada viòukaimiòi. Viòi sûdzçjâs arî par to, ka ir

jâierobeþo savas aktivitâtes, lainodroðinâtu mieru un klusumusaviem kaimiòiem. Pamatojoties uzðiem datiem, ISOVER ir sagatavojisieteikumus un mçrílielumus, kurusievçrojot un pielietojot, ir iespçjamsnodroðinât akustisko komfortu patnelabvçlîgos apstâkïos. Lai izveidotumierîgu un klusu iekðtelpuatmosfçru, ir jâsaprot, ka ir divuatðíirîgu veidu trokðòi - troksnis gaisâjeb konstrukciju radîts troksnis untriecienu troksnis. Gaisâ radîtâtrokðòa izolâcijas kvalitâte ir atkarîgano sienâm un papildukomponentiem, tâdiem kâ grîdas,durvis u.c. Triecientrokðòa lîmenis iratkarîgs no grîdâm un kâpnçm.

klausoties mûziku u.c. mçs bieþi vienradâm troksni, kas citam ir kaitinoðsun traucçjoðs. Tas, pirmkârt, ietekmçmûsu kaimiòus, bet var apgrûtinât arîmûsu ìimenes locekïus.

Îsumâ: ja vçlaties, lai jûsu mâjvietâjûs apòemtu jums pieòemamstrokðòu lîmenis, labâk jau uzreizizmantot ISOVER Comfort klasesprodukciju.

24 ISOVER

Lai viss noritçtu nevaino

1. Novietojuma plâns

• jâizvairâs no çnojuma ziemâ un no konstrukciju radîtaçnojuma vasarâ

• novietojums jâizvçlas tâ, lai mâju iespçjami mazâknoçnotu citas çkas, kalni, skujkoku meþi

• ieteicams izvçlçties kompaktu mâju

2. Koncepcijas izstrâde

• samaziniet çnojumu ziemâ. Tas nozîmç: ja iespçjams,nebûvçjiet çku ar parapetiem, izvirzîjumiem,necaurspîdîgiem balkoniem, liekâm starpsienâm u.c.

• izvçlieties kompaktu çkas konstrukciju. Izmantojietiespçju çkas apvienot. Logus plânojiet ar skatu pretdienvidiem un tâ, lai no sienas tie aizòemtu 40 %.Austrumu/rietumu/ziemeïu pusç ierîkojiet nelieluslogus, tik lielus, lai nodroðinâtu optimâlu ventilâciju

• veidojiet lîdzenas ârsienas bez niðâm• koncentrçjiet vienuviet sanitâro telpu zonas, piem.,

vannas istabas plânojiet virs virtuves vai lîdzâs tai • paredziet vietu ventilâcijas sistçmai• termiski nodaliet pagrabu no pirmâ stâva grîdas (ieskaitot

kâpnes uz pagrabu) - tâ, lai tas bûtu pilnîbâ hermçtisksun bez termiskajiem tiltiem

• vispirms aprçíiniet nepiecieðamo enerìiju, pamatojotiesuz paredzamo enerìijas patçriòu

• pârliecinieties, vai valsts nepiedâvâ subsîdijas• sagatavojiet tâmi• neaizmirstiet aprunâties ar bûvvaldi un iegûstiet

informâciju• noslçdziet lîgumu ar arhitektiem, ietverot detalizçtu jums

vajadzîgo pakalpojumu aprakstu

3. Projektçðana un bûvatïaujas saòemðana

• izvçlieties çkas veidu - vieglu vai masîvu. izstrâdâjietprojekta koncepciju, grîdu plânus, kâ arî enerìijas

Punktu pa punktam: svarîgâkie projektçðanas posmi:

koncepciju ventilâcijai, apsildei un ûdens uzsildîðanai• plânojiet çkas ârsienu izolâcijas biezumu un nepieïaujiet

termiskos tiltus• paredziet vietu aprîkojumam (apsildes, ventilâcijas u.c.

sistçmâm)• grîdu plâns: paredziet karstâ/aukstâ ûdens un

kanalizâcijas cauruïu izvietojumu • îsie ventilâcijas cauruïvadi: aukstâ gaisa cauruïvadi ârpusç,

siltâ gaisa cauruïvadi iekðpusç aiz izolçtâm çkas ârsienâm• aprçíiniet vajadzîgo enerìiju, piem., izmantojot Pasîvâs

mâjas projektçðanas programma (PHPP), kuru piedâvâPasîvâs mâjas institûts Darmðtatç

• pârrunâjiet bûvprojektu (tikðanâs pirms celtniecîbassâkðanas)

• piesakieties subsîdijâm

4. Çkas konstrukcijas projektçðanas pçdçjaisposms (detalizçti projekta rasçjumi)

• çkas ârsienu izolâcija: ir labi, ja U vçrtîba ir aptuveni 0,1W/(m²K). Minimâlais pieïaujamais lielums: 0,15W/(m²K)

• projektçjiet tâ, lai savienojumvietas bûtu hermçtiskas unnerastos termiskie tilti

• izvçlieties logus, kas atbilst pasîvâs mâjas standartam.Izvçlieties optimâlu stiklojuma veidu, siltumizolçtus râmjusun stikloto daïu, kâ arî stiklojumu ar saules aizsardzîbu

5. Ventilâcijas un apsildes sistçmu projektçðanas pçdçjais posms (detalizçti projekta rasçjumi)

• vispârçjs noteikums, lûdziet palîdzîbu profesionâlamprojektçtâjam

• ventilâcijas cauruïvadi îsi, cieði pieguïoði sienai. Gaisaplûsmas âtrums - lîdz 3 m/s

• ietveriet mçrîðanas un regulçðanas ierîces• òemiet vçrâ skaòas izolâcijas un ugunsaizsardzîbas prasîbas• ventilâcijas ejas: nepieïaujiet îsâ cikla gaisa riòíoðanu

(caurvçju)

Projektçðana

ISOVER 25

ojami

• paredziet ventilâcijas gaisvadu izejas vietas • paredziet atvçrumus gaisa izplûdei • uzstâdiet centrâlo ventilâcijas sistçmas bloku, kâ arî

papildbloku çkas apsildâmajâ daïâ• iespçjams, var bût nepiecieðama centrâlâ un

papildbloka papildu izolâcija. Pârliecinieties, vai ierîcçmir skaòas izolâcija. Siltumatgûðanai vajadzçtu bût virs80%. Hermçtiska konstrukcija ar recirkulçtu gaisumazâk par 3%. Strâva: maks. 0,4 Wh enerìijasnepiecieðams uz katru m³ pârvietotâ gaisa

• lietotâjam ir jâbût iespçjai regulçt ventilâcijas sistçmu• plîtij nodroðiniet tvaika nosûcçjus, kas piemçroti gaisa

ieplûðanai atpakaï, un raugieties, lai taukvielu filtri bûtuno metâla

• pçc izvçles: ìeotermâla siltumapmaiòas ierîce.Nodroðiniet hermetizâciju. Ievçrojiet nepiecieðamointervâlu starp cauruïu aukstajâm daïâm un pagrabstâvasienas cauruli, t.i., ûdensvadu. Lai ûdensapgâdessistçmu darbinâtu vasarâ, nodroðiniet apvedcauruli

6. Pârçjo sistçmu projektçðanas pçdçjais posms(detalizçti santehnikas un elektrosistçmasrasçjumi)

• santehnika: çkas iekðpusç uzstâdiet îsas un labi herme-tizçtas karstâ ûdens caurules. Aukstajam ûdenimizvçlieties un uzstâdiet îsas caurules, kas ir izolçtas pretûdens kondensâtu

• izmantojiet ûdeni taupoðus piederumus, kâ arî karstâûdens pieslçgumu veïasmaðînai un trauku mazgâjamaimaðînai. Kanalizâcijas sistçmas ierîkoðanai, izvçlietiesîsas caurules tikai ar vienu ûdens noteces cauruli

• ventilâcijas atveres gaisa cirkulâcijai zem jumta(ventilâcijas atveres)

• santehnikas un elektrosistçmas uzstâdîðana:nepieïaujiet instalâciju ieðanu caur hermetizçtajâm çkasârsienâm, ja citâdi nav iespçjams nodroðinât pienâcîguizolâciju

• lietojiet sadzîves elektroierîces, kas taupa enerìiju

7. Uzaicinâjums uz konkursu un lîguma pieðíirðana

• lîgumos paredziet kvalitâtes nodroðinâðanas pasâkumus• izstrâdâjiet celtniecîbas grafiku

8. Kvalitâtes nodroðinâðana, ko veic bûvuzraugs

• celtne, kurâ nav termisko tiltu: plânojiet kvalitâteskontroles pârbaudes bûvlaukumâ

• pârbaudiet hermçtiskumu: hermetizçjiet visas caurules unventilâcijas atveres, tâs rûpîgi izolçjot, apmetot vai apstrâdâjotar speciâlu lîmlenti. Elektrokabeïi, kas ir iestrâdâti ârsienâs,izolçjami arî starp kabeli un izolâcijas vadu. Kontaktligzdaslîdzeni iestrâdâjiet ìipða un kaïía javas kârtâ

• pârbaudiet ventilâcijas atveru un karstâ ûdens cauruïusiltumizolâciju

• izolçjiet logu savienojumvietas ar îpaðu lîmlenti vaiìipða kârtu. Iekðdarbiem paredzçto ìipsi uzklâjiet, sâkotno "melnâs" grîdas lîdz pat "melnajiem" griestiem. .

• n50 hermçtiskuma pârbaude: ar "Blower Door" ierîciveiciet pârbaudes bûvniecîbas laikâ. Ieteicamais laiks:îsi pirms tam, kad tiek pabeigta ârsienu hermetizâcija.Tas nozîmç pirms iekðdarbu pabeigðanas, bet pçctam, kad savu darbu (saskaòojot ar citiem darbiem) irpabeidzis elektriíis un pçc tam, kad ir noteiktas visasiespçjamâs noplûdes vietas

• ventilâcijas sistçma: parûpçjieties, lai filtriem var viegliun çrti piekïût, ja tie jâmaina. Noregulçjiet gaisaplûsmu normâlas darbîbas reþîmâ, mçrot unlîdzsvarojot ieplûdes un izplûdes gaisa daudzumu.Lîdzsvarojiet ieplûdes un izplûdes gaisa sadali.Nosakiet sistçmas elektroenerìijas patçriòu

• veiciet kvalitâtes kontroli visâm apsildes, santehnikassistçmâm un elektrosistçmâm

9. Pçdçjâ pârbaude un revîzija

Pasîvâs mâjas siltuma lîdzsvara paraugs (òemot vçrâ apsildes periodu)Siltuma daudzums[kWh/(m2a)]

40

35

30

25

20

15

10

5

Zaudçjumi IeguvumiNav izmantojama

Ventilâcija

Logi

Pagrabstâva grîda

Sienas un jumts

Saules

enerìija

Iekðçjais

siltums

Apkure

26 ISOVER

Projektçðana

Projektâ enerìijasefektivitâti var aprçíinât

iekðçjâ siltuma. Daþkârt pieminçtieieguvumi ne vienmçr tiek sasniegti tad,kad tie vajadzîgi, bet tas, iespçjams,notiek tâpçc, ka tiek salîdzinâti, òemotvçrâ zaudçjumus. Starpîba starpzaudçjumiem un ieguvumiem galu galânorâda, kâds bûs çkas apsildeinepiecieðamais enerìijas daudzums,kas jânodroðina papildus.

Lai iegûtu pareizu aprçíinu, ir ïotisvarîgi aprçíinâðanas laikâ noðíirtbûtiskos faktorus no mazsvarîgiemfaktoriem un izvçlçties atbilstoðusparaugnosacîjumus. Tajos ietilpst,piem., iemîtnieku siltumatdeve,sadzîves elektroierîèu izdalîtâ enerìijaun enerìija, kas mâjas iekðtelpâsiegûta no saules. Ðajâ nolûkâ PHPPietver standarta vçrtîbas, kas ir sevipierâdîjuðas par labâkâm salîdzinâjumâar citiem mçrîjumiem.

Izmantojot PHPP, var noteikt ne tikaisiltuma lîdzsvaru telpâs, bet arî risinâtcitus ar projektu saistîtus jautâjumus,kas rodas projektçðanas gaitâ,piemçram - apsilde, izmantojotieplûdes gaisu, vajadzîgâ enerìijaspapildu jauda un sadzîves elektroierîèudarbîbas nodroðinâðanai, vajadzîgâenerìija karstâ ûdens sagatavoðanaisadzîves vajadzîbâm un klimats telpâsvasaras laikâ.

Ja vçlaties izmantot PHPP, sazinietiesar Pasîvâs mâjas institûtu Darmðtatç(Vâcija), www.passiv.de.

Vai tieðâm ir iespçjams projektçt mâjasar izcilu enerìijas efektivitâti, izmantojotvienkârðus projektçðanas rîkus?Pagâjuðâ gadsimta deviòdesmitajosgados joprojâm pastâvçja plaði izplatîtsuzskats, ka pasîvâs mâjas projektçðanuvar veikt tikai ar dinamisku bûvniecîbassimulâcijas programmu palîdzîbu. Tajâstika òemts vçrâ izpildâmais darbs ik pastundai un daþâdi telpu izmantoðanasmçríi. Tomçr izrâdîjâs, ka arîvienkârðâkas aprçíinâðanas metodes irpietiekami precîzas, lai noteiktu, kâdalieluma apsildes sistçma ir vajadzîga,un lai varçtu paredzçt, kâds bûspasîvâs mâjas enerìijas patçriòð.

Ar Pasîvâs mâjas projektçðanasprogrammas (PHPP) palîdzîbu varpraktiski veikt enerìijas lîdzsvaroðanu. Ðîprojektçðanas rîka pamatâ ir izklâjlapa,kuru var izmantot, lai aprçíinâtu çkasenerìijas lîdzsvaru. Lai to izdarîtu, irjânosaka çkas siltuma zudumi, koizraisa siltuma pârnese un ventilâcija,no vienas puses, savukârt, no otraspuses, ir jâòem vçrâ ieguvums, kosaòemam no saules enerìijas un

Ïoti noderîga lieta:Pasîvâs mâjasprojektçðanas programma(PHPP)

ISOVER 27

Pasîvâs mâjas projektçðana • IKGADÇJÂ VAJADZÎGÂ TELPU APSILDE

Klimats: Frankfurte (12. reìions)

Çka: Pasîvâ rindu mâja Kranièsteinâ

Atraðanâs vieta: Darmðtate - Kranièsteina

Iekðçjâ temperatûra: 20.0 °C

Çkas tips/izmantoðana: Rindu mâja / dzîvokïi

Lietderîgais grîdas laukums: 156.0 m2

Standarta apdzîvoðanas blîv.: 4.0 cilv./m2

Platîba U vçrtîba Temp. faktors Gt Lietd. grîdas

Çkas sastâvdaïas Temperatûras zona m2 W/(m2K) ft kKh/a kWh/a lauk.

Ârçjâ siena - Apkârtçjais gaiss A 184.3 • 0.138 • 1.00 • 76.4 = 1935 12.4

Ârçjâ siena - Grunts B • • 0.56 • = #VALUE!

Jumts/Griesti - Ârçjais gaiss D 83.4 • 0.108 • 1.00 • 76.4 = 685 4.4

Grîdas plâtne B 80.9 • 0.131 • 0.56 • 76.4 = 454 2.9

A • • 1.00 • = #VALUE!

A • • 1.00 • = #VALUE!

X • • 0.75 • = #VALUE!

Logi A 43.5 • 0.777 • 1.00 • 76.4 = 2580 16.5

Ârdurvis A • • 1.00 • = #VALUE!

Ârdurvis A 116.9 • -0.030 • 1.00 • 76.4 = -266 -1.7

Perimetra termiskais tilts (garums/m) P • • 0.56 • = #VALUE!

Grunts termiskie tilti (garums/m) B 11.4 • 0.061 • 0.50 • 76.4 = 30 0.2Kopçjais çkas apkârtesoðâs konstrukcijas laukums 392.1 ––––––––––––– kWh/(m2a)

Pârneðanas siltuma zudumi QT Kopâ 5417 34.7

ATFA m2 Telpas augstums m m3

Ventilâcijas sistçma: Efektîvais gaisa tilpums VRAX 156.0 • 2.50 = 390.0

Siltuma reìenerâcijas neff 81%faktiskâ efektivitâte

Zemes siltummaiòa efektivitâte nSHX 33% nV, sistçma øHR nV, miers

1/h 1/h 1/h

Enerìçtiski efektîva gaisa apmaiòa nV 0.300 (1 0.87 ) + 0.019 = 0.058

VV nV C gaiss G1

m3 1/h Wh/(m3K) kKh/a kWh/a kWh/(m2a)

Ventilâcijas siltuma zudumi QL 390 • 0.058 • 0.33 • 76.4 = 568 3.6

Samaz. faktorsQT QV Nakts/Brîvd.

kWh/a kWh/a ietaup. kWh/a kWh/(m2a)

Kopçjie siltuma zudumi QL ( 5417 + 568 ) 1.0 = 5985 38.4

Zonas Samaz. faktors g vçrt. Laukums periodsorientâcija skatît logus (perp. starojums) m2 kWh/(m2a) kWh/a

1. Austrumi 0.40 • 0.00 • 0.00 • 207 = 0

2. Dienvidi 0.44 • 0.50 • 30.42 • 352 = 2343

3. Rietumi 0.41 • 0.50 • 2.00 • 210 = 85

4. Ziemeïi 0.45 • 0.50 • 11.04 • 131 = 323

5. Horizontâli 0.40 • 0.00 • 0.00 • 318 = 0––––––––––––– kWh/(m2a)

Bruto saules siltuma ieguvums QS Kopâ 2752 17.6

Apkures periods Specifiskâ jauda qI ATFA

kh/d d/a W/m2 m2 kWh/a kWh/(m2a)

Iekðçjie siltuma avoti QI 0.024 • 205 • 2.10 • 156.0 = 1608 10.3kWh/a kWh/(m2a)

Brîvais siltums QF QS + QI = 4360 27.9

Brîvâ siltuma un zudumu proporcija QF / QL = 0,73

Siltuma ieguvumu pielietoðana nG (1 - (QF / QL)5) / (1 - (QF / QL)6) = 93%kWh/a kWh/(m2a)

Siltuma ieguvums QG nG • QF = 4074 26.1kWh/a kWh/(m2a)

Ikgada siltuma prasîbas QH QL - QG = 1910 12

kWh/(m2a) (jâ/nç)

Robeþa 15 Prasîba atbilst? JÂ

Glob. star. ieguves

ISOVER 29

Bûvniec îba .

• Ikvienam bûvniecîbas stilam savs labums

• Tvaika izolâcija no jumta lîdz pamatiem – çkas ârsienas

• No kïûdâm var izvairîties

• Var plânot termisko tiltu nepieïauðanu

• Tvaika izolâcija un hermetizâcija, izmantojot ISOVER-VARIO

• Jumts - vissvarîgâkais ir laba izolâcija

• Optimâla vispârçjâ termiskâ izolâcija

• Griesti, sienas, pagrabs - vietas, kuras visbieþâk apdraud termiskie tilti

• Logi: trîskârðam stiklam ir priekðrocîbas

• Saules gaismas izmantoðana – saules enerìija

• Svaigs gaiss, patîkams siltums – Comfort Ventilation System – ventilâcija,

kas nodroðina komfortu

• Balkonu un ziemas dârzu izbûve

Paâtrinâta un kontrolçta.

30 ISOVER

Multi-Komforta Mâja –ieguvums ikvienam

Bûvniecîba

Visas çkas izolâcija no jumta lîdz patpamatam ne tikai ïaus jums ietaupîtmaciòa saturu, bet arî ir saprâtîgainvestîcija dzîves komforta lîmenî. Joîpaði labu rezultâtu var panâkt,izmantojot ISOVER minerâlvati.Vienkârði salîdziniet: lai sasniegtuizolçjoðo efektu, kâds ir 1,5 lîdz 2 cm

Pasîvâs mâjas principu var iekïaut ikvienâ mâjâ - vai nu tâs konstrukcijas ir no paneïiem, koka, stikla vai jauktas. Ja atseviðíikomponenti ir rûpîgi uzstâdîti tâ, lai nerastos termiskie tilti, mâjas iekðpusç râdîtâji ir lieliski. Augstas kvalitâtes izolâcijasrezultâtâ, ârsienas ir hermçtiskas un pasargâ no aukstuma, karstuma un trokðòa. Iemîtnieki var izbaudît vislabâko komfortu, jogan ziemas, gan vasaras mçneðos ir tikai neliela atðíirîba starp gaisa un virsmu temperatûru.

Tikai vienu reizi nodroðiniet nevainojamu izolâciju, un vienmçr baudîsietpatîkamu temperatûru.

biezam izolâcijas materiâlam,vajadzçtu izmantot aptuveni 30 cmbiezus íieìeïus vai 105 cm biezubetona mûri. Òemot vçrâ, kamûsdienâs ieteicamais izolâcijasbiezums ir 30 cm vai vairâk, ietekmeuz çkas statiku bûtu pârâk augsta,nemaz jau nerunâjot par izmaksâm.

Vçl viens svarîgs aspekts ir lieliskaisekolîdzsvars, ko jûs varat iegût, savaimâjai nodroðinot izolâciju ar ISOVERminerâlvati. Priekðrocîbas gan katramcilvçkam atseviðíi, gan visaisabiedrîbai ir ðâdas: mazâk vajadzîgaenerìija apsildei, CO2 izplûde mazâka,bet kalpoðanas laiks ir ilgâks.

Pasîvâ mâja Disc Salzkammergut

ISOVER 31

bûvniecîbas stilam.

Tikai tad, ja ir izmantoti augstaskvalitâtes izolâcijas materiâli, saulesenerìijas pasîvâ izmantoðana dodvçlamo efektu. Siltums no saulesenerìijas paliek telpu iekðpusç, nevisârpusç. Izmaksu optimizçtâ saules

Ziemâ telpâs ir silti, vasarâ - patîkami vçsi.

• siltumizolâcija: visu komponentu U

lielumam jâbût zem 0,15 W/(m²K),

bet atseviðíâm vienìimenes mâjâm -

pat zem 0,10 W/(m²K) (ieteicams!)

• nepieïaujiet termiskos tiltus

• nodroðiniet nevainojumu

hermçtiskumu, veicot pârbaudes ar

"Blower Door" ierîci. Saskaòâ ar EN

13829 gaisa maiòai (n50) pie 50

paskâlu spiediena svârstîbâm jâbût

mazâkai par 0,6 1/h.

• stiklojuma U un g vçrtîbâm jâbût zem

0,8 W/(m²K) apvienojumâ ar augstu

kopçjo enerìijas caurlaidîbu (g � 0,5

saskaòâ ar EN 67507), lai arî ziemas

laikâ saòemtu maksimâlu siltumu

• logu râmji ar U lielumu zem 0,8

W/(m²K) saskaòâ ar EN 10077

• efektîva ventilâcija ar siltuma atgûðanu

(80% siltuma atguve saskaòâ ar PHI

sertifikâciju vai pamatojoties uz DIBt

noteiktajâm vçrtîbâm, atòemot 12%)

apvienojumâ ar zemu enerìijas

patçriòu (0,4 Wh/m³ pârvietotâ gaisa

daudzuma)

• ïoti maz siltuma zudumu, raþojot un

sadalot karsto ûdeni sadzîves

vajadzîbâm

• sadzîves elektroierîèu efektîva

izmantoðana

Tagad pats galvenais! Lai uzbûvçtu ISOVER Multi-

Komforta Mâju, ir jâpievçrð liela

uzmanîba izmantotajiem

komponentiem

termiskâ sistçma aptver apmçram 30-50% no visas apsildes ar zemutemperatûras nepiecieðamîbu ISOVERMulti-Komforta Mâjâ. Iegût pozitîvuekolîdzsvaru palîdz arî logi. Ja tie atbilstpasîvâs mâjas standartam, tie atstarosiltumu uz iekðpusi, nevis uz ârpusi.Pateicoties trîskârðajam stiklojumam,siltumizolçtajiem râmjiem un izolâcijai,kurâ nav termisko tiltu, siltumaieguvums pat ziemâ ir tik augsts, ka taslielâ mçrâ kompensç siltuma zudumu.Tomçr, lai iemîtniekiem vasarâ nebûtupârâk karsti, ir jâveic profilaksespasâkumi:

• nodroðiniet çnojumu logiem, kasvçrsti pret austrumiem, dienvidiemun rietumiem

• konstrukcijâ paredziet lîdzekïus, arkuriem noçnot logus, kas vçrsti pretdienvidiem, piem., jumta maríîzes

• zonâm ap telpâm ir jâbût tâdâm, kasuzkrâj siltumu

• nodroðiniet efektîvu ventilâcijuNevainojama izolâcija palîdzietaupît naudu.

32 ISOVER

Çkas ârsienas nodroðinahermçtiskumu un uztur

Mûsdienâs izvirzîtâs izolâcijas prasîbas

Bûvniecîbas standarts

Gai

sa a

pmai

òa s

tund

â

n50

3,5

3

2,5

2

1,5

1

0,5

0

Tradicionâlâ mâja

Pasîvâ mâja

Mâja ar zemu enerìijas patçriòu

Lang Consulting

Ir svarîgi kontrolçt gaisa apmaiòu,citâdi bûs siltuma zudumi, radîsiescaurvçji, mitrums, kâ arî bûs pârâkkarsti u.tml. Pilnîbâ izolçtas ârsienas,kas aptver pasîvâs mâjas iekðieni nojumta lîdz pat pagraba grîdai,aizsargâ mâju pret pieminçtajiemnelabvçlîgajiem faktoriem unnodroðina komfortablu dzîvoðanumâjâ, tçrçjot enerìiju taupîgi. Liekibûtu piebilst, ka nevienam navjâbaidâs no nosmakðanas, jo pasîvâsmâjas izolçtâs un hermçtiskâs sienas"neelpo" ne mazâk, ne arî vairâk partradicionâli bûvçtu mâju sienâm.Turklât ventilâcijas sistçma - ComfortVentilation System - visu laiku jûs

ISOVER Multi-Komforta Mâja nepieïauj nejauðîbas.

Mâjas elpoðanunodroðina sistçmaComfort VentilationSystem.

apgâdâ ar labas kvalitâtes svaigugaisu. Ja nepiecieðams, protams, varatvçrt logus. Gan vasarâ, gan ziemâ,ventilâcija ir lieliski piemçrots veids,kâ mâju ar labu izolâciju uzturçtvçsu.

apmierinâðanai. Sistçma darbojas,izmantojot saules enerìiju, un iraprîkota ar siltumsûkni un siltâ gaisaapmaiòas ierîci, tâpçc visâs istabâs jûstiksiet nodroðinâts ar nepârtrauktusvaiga gaisa devu. Vienlaikus sistçmakontrolç enerìijas efektivitâtes sadali,kâ arî siltuma atgûðanu visâ mâjâ.Savukârt vasarâ ðî sistçma jûs atvçsina,nodroðinot vçsa gaisa plûsmu.

Laba hermetizâcija samazina lieku

enerìijas patçriòu

Pasîvâs mâjas degunu veidoventilâcijas atveres, pa kurâm tâieelpo svaigo gaisu.

Kontrolçta ventilâcija nekontrolçtasgaisa apmaiòas vietâ: tâ ir prasîba, koizvirza ne tikai pasîvâs mâjasstandarts. Comfort Ventilationsistçmas ir paredzçtas ðîs prasîbas

Bûvniecîba

ISOVER 33

siltumu.

Pasîvâ mâja Disc Salzkammergut Arhitektu birojs DI Hermann Kaufmann, SchwarzachIzstrâdâjis inþenieris Günter Lang

Shematisks kontrolçtâs ventilâcijas sistçmasrasçjums. Svaigais gaiss caur ìeotermâlosiltumsûkni tiek ievilkts iekðâ un sâkotnçji sasildîts(zaïâ krâsa). Vannas istabâ un virtuvç izmantotaisgaiss (zilâ krâsa). Tâ siltums tiek sapludinâts arieplûstoðo svaigo gaisu, izmantojot gaisasiltummaiòas ierîci. Sasiluðais svaigais gaiss pçctam tiek sadalîts pa guïamistabâm un dzîvojamâmistabâm (sarkanâ krâsa).

Sistçma Comfort Ventilation ar integrçtuapsildes un karstâ ûdens apgâdessistçmu ðobrîd ir pieejama kâ kompaktaierîce, kura neaizòem vairâk vietas kâledusskapis (Ing. Lang Consulting)

Kâda ir vçlamâ konstrukcija, lai çkas ârsienâm nodroðinâtu ilgmûþîbu?Reìionos, kur ir aukstas ziemas, mâjâm izolâcijas kârtas siltajâ pusç vienmçrtiek uzklâts hermçtisks slânis, kas vienlaikus kalpo kâ mitrumizturîgs slânis. Jaçkas ârsienâs vietâs, kur ir savienojumvietas, ir spraugas, tam var bût visainepatîkamas sekas:

• siltuma zudums palielinâs• gaisa apmaiòa nav kontrolçjama• slikta skaòas izolâcija• konstrukciju bojâðanâs iespçja, ko izraisa kondensâts, pelçjums vai korozija.

Nevainojams hermçtiskums un izolâcija.

Dzîvojamâistaba

Guïamistaba

Guïamistaba

Guïamistaba

Virtuve

Vannasistaba

WCPieliekamâtelpa

Lang Consulting

34 ISOVER

Çkas hermçtiskumâ Ðeit sâkas bûvniecîbasveidu atðíirîbas.

Fleksiblâ, klimatam pielâgojamâmembrânsistçma pati pielâgojasgadalaikam. Ziemas laikâ tiek bloíçtsmitrums, kas rodas mâjas iekðpusç.Vasaras laikâ ISOVER VARIO KMDuplex ïauj ûdens radîtajammitrumam iztvaikot visos virzienos.Tas nozîmç:

• lieliska mitrumaizsardzîbas funkcija,kas neïauj mitrumam iesûktiesjumtâ un sienâs

• maksimâla çkas droðîba• lielisks dzîvoðanas komforts

ISOVER VARIO KM Duplexnodroðina hermçtiskumu, kas atbilst augstâkajampasîvâs mâjas standartam.

• hermçtiski materiâli virsmulaukumiem, piem., membrânas,jumta ruïïi, paneïi, apmetums

• rûpîgi saskaòoti un savstarpçjiatbilstoði materiâli, it îpaði tasattiecas uz izolâcijasmembrânkârtâm un lîmçm

• mitruma, UV starojuma unnodilumizturîgi materiâli

• materiâli, kas izturîgi pret mitrumaiztvaikoðanu (darbojas kâ mitrumaaizturçtâji) reìionos, kur ziemas iraukstas, hermçtiskais slânisvienmçr tiek klâts çkaskonstrukcijas siltajâ pusç, t.i., tajâ,kas vçrsta pret iekðtelpâm

Svarîgi!Ðîs ir prasîbas, kâdas ir izvirzîtasmateriâliem:

Atkarîbâ no tâ, vai çkas konstrukcija irsmagnçja, no viegla materiâla vai nokoka, ir jâizvçlas katram konstrukcijasveidam piemçrotas projektçðanas unizolâcijas koncepcijas. Tâpçcprojektçðanas posmâ obligâti irjâizstrâdâ vispârçja izolâcijaskoncepcija, ieskaitot visas konstrukcijuelementu savienojumvietas, sienupârejas un stiprinâjumus. Kokakonstrukcijai vçlams nodroðinâtatseviðíu izolâcijas kârtu tvaikabarjeras iekðpusç, kas atïauj izvietotinstalâcijas.

Bûvniecîba

ISOVER 35

kompromisu nav.

Bûvçjot pasîvo mâju, nekas nav svarîgâks par ârsienu rûpîgu veidoðanu. Tâpçcizvçlçtie materiâli ir noteikti jâizmanto, ievçrojot nosacîjumus. Tas nozîmç:

• savienojumvietu izolâcija jâveic sausâ laikâ• pamatnei un savienojumvietâm jâbût sausâm, bez putekïiem • visâm savienojumvietâm zem lîmlentçm un porainajiem materiâliem ir jâbût

apstrâdâtâm ar gruntçjuma kârtu• konstrukciju dçï savienojumvietu izolâcijas lentçm ir jânodroðina arî ûdens

un mitruma izturîba • lielâkas izpleðanâs ðuves jâizolç ar VARIO KM FS (minerâlvates lîmlenti)

Kas jâzina, pirms sâkt darbu.

Hermçtiskuma pârbaude ir svarîgs ISOVER Multi-Komforta Mâjas kvalitâtessertifikâta priekðnosacîjums. Tas ir pilnîgi noteikti jâdara pirms çkas ârsienuiekðçjâs virsmas pabeigðanas, lai varçtu savlaicîgi noteikt kïûdas bûvniekudarbâ un tâs labot par salîdzinoði zemâm izmaksâm.

"Blower Door" ierîce tiek lietota, lai noteiktu noplûdes vietas çkas ârsienâs. Jomazâka ir mçrîjuma vçrtîba, jo lielâks ir çkas hermçtiskums. Pasîvajai mâjainepiecieðamâ vçrtîba ir 0,6. Tas nozîmç: mçrîjumu laikâ, vislabâkajâgadîjumâ, 60 % no iekðçjâ gaisa daudzuma drîkst izplûst caur noplûdesvietâm vienas stundas laikâ. Pieredze râda, ka var sasniegt arî vçrtîbas 0,3 un0,4.

Jo âtrâk, jo labâk: hermçtiskuma pârbaude.

36 ISOVER

Viens piemçrs ir iedarbîgâks par 1000 vârdiem. Bieþâko konstrukcijas defektu apskats.

Tikai zinot problçmu

Raizes rada ne tikai sliktas projektçðanas dçï radîtas noplûdes, bet arî bûvnieku darba sliktâ kvalitâte.

Svarîgs droðîbas faktors ir tas, kâda irsavienojumvietu kvalitâte. Nevarpanâkt hermçtisku divumembrânkârtu savienojumvietu, ja toapstrâdâjat ar kniedçm. Ðuvju vietas irjâizolç, izmantojot piemçrotu lîmlenti.

Projektçðana un bûvniecîba.

Avots: Enerìijas taupîbas institûts,Detmolda, Vâcija

Ar lîmlenti rûpîgi apstrâdâjiet daïas,kas pârklâjas.

Griestu un sienusavienojumvietuhermetizâcijas neesamîbasrezultâts - iespaidîgisiltuma zudumi.

Îsumânoplûdes cçloòi hermçtiskajâkârtâ:

• ârsienu un pamatu salaidumavieta

• ârsienu savienojumvietas, piem.,komponentu gali un stûrasavienojumi

• ârsienu un beletâþas grîdassaduras vieta

• ârsienu un jumta saduras vieta• kabeïi un caurules, kas iet cauri

hermçtiskajai kârtai• logi un durvis, kas sadala

hermçtisko kârtu• kontaktligzdas• ar javu neapmests mûris, arî aiz

sienâ iebûvçtiem piederumiem

• slikti nostiprinâtas durvis un logi• atvçrumi þalûziju apkopes

veikðanai• hermçtiskâs kârtas bojâjums

celtniecîbas gaitâ

Bûvniecîba

ISOVER 37

raðanâs cçloòus, no tâm var izvairîties.

Nav svarîgi, vai çkas konstrukcija ir smagnçja vai viegla - tâ kâ hermçtiskajaikârtai cauri iet cauruïvadi, elektrîbas kabeïi vai ir ierîkotas kontaktligzdas,radîsies siltuma zudumi un ûdens radîti bojâjumi, ja vien ðîs vietas netiekkârtîgi izolçtas.

Pietiekami dziïð instalâciju ievietoðanaslîmenis palîdz novçrst bojâjumushermçtiskajâ slânî un mitrumuaizturoðajâ kârtâ.

Izmantojot termogrâfisko attçlu, iriespçjams noteikt vietas, kur notiekgaisa nevçlama noplûde, ko izraisapagraba durvis un logi.

Avots: Enerìijas taupîbas institûts,Detmolda, Vâcija

Ja nav kârtîgi izveidotassavienojumvietas starp sienâm ungrîdu, ðajâs zonâs veidosies noplûdes.

Kontaktligzdas, kas dziïiievietotas apmetumâ, nepieïauj

gaisa noplûdi mâjâ, kas celtasno paneïiem.

Raugieties, lai hermçtiskajâ slânîesoðie pieslçgumi un kontaktligzdastiktu izolçtas pret noplûdi.

38 ISOVER

Negatîvie termiskie tilti paredzami.Nav ðaubu, ka ir jâizvairâs no termisko tiltu sekâm pçc iespçjas vairâk. Ðajâsakarâ pasîvajâ mâjâ tiek izmantoti ïoti biezi (20-40 cm) materiâli ârçjaiizolâcijai. Ja siltuma zuduma koeficients ir aptuveni -0,06 W/(mK), rodasnegatîva vçrtîba, pamatojoties uz çkas ârçjiem izmçriem. Pasîvâs mâjaspamatlînija: matemâtisks bonuss attiecîbâ uz siltuma zudumu. Jebkuratermiskâ tilta ietekme, kas joprojâm pastâv citâskonstrukcijas daïâs, ðâdi var tikt kompensçta lielâkâ mçrâ. bçniòi,

neapsildîti

augðçjâstâva grîda,apsildâma

pirmâ stâva grîda,apsildâma

pirmâ stâva grîdaapsildâma

pagrabs,apsildâms

pagrabs,neapsildâms

Avots: Enerìijas taupîbas institûts,Detmolda, Vâcija

Bûvniecîba

ISOVER 39

tiek meklçti un ir

Lai noteiktu, kurâ vietâ ir termiskie tilti, izmçìiniet pârbaudîtu metodi, grafiski attçlojot çku. Pçtot grîdu plânus,ðíçrsgriezumus un detalizçtus rasçjumus, var redzçt, vai ârçjâ izolâcijâ ir spraugas. Vispirms ar dzeltenu krâsu iezîmçjietfaktisko uzstâdîto izolâcijas kârtu. Pçc tam pârbaudiet, kurâs vietâs dzeltenâ lînija, kas tiek apvilkta apkârt visai çkai, irpârtraukta. Ðîs pârtraukuma vietas ir vâjâs vietas, un tajâs, iespçjams, radîsies termiskie tilti. Nâkamais solis - rûpîgijâpadomâ, vai no tiem var izvairîties. Ja nç, tad jârod risinâjums, kâ ðos tiltus varçtu maksimâli samazinât. Ikviena sprauga izolâcijas kârtâ veido termisko tiltu, kas negatîvi ietekmç enerìijas lîdzsvaru un var izraisît konstrukcijubojâjumus.

Vâjâs vietas - pârtraukts izolâcijas slânis.

da,ma

NEI, Detmolda

garâþa,neapsildâma

Îsumâ:ìeometriskie un strukturâlietermiskie tilti

• ìeometriskie termiskie tilti irnenozîmîgi un tiem nav jâpievçrðuzmanîba, kamçr vien ârçjâizolâcija ir pareizajâ biezumâ unnav pârtraukta

• strukturâlie termiskie tilti jânovçrðjebkuriem lîdzekïiem vai vismaz tiemaksimâli jâsamazina. Tas jo îpaðiattiecas uz:

• termiskajiem tiltiem plâtòu grîdâun pagrabstâva grîdâ,

• termiskajiem tiltiem kâpnçs,• termiskajiem tiltiem jumta zonas

sienu augðçjâs malâs,• termiskajiem tiltiem vietâs, kur

robeþojas aukstâ-siltâ siena, • termiskajiem tiltiem balkonos,

platformâs, izvirzîtajâs çkas daïâs,

• termiskajiem tiltiem gar logurâmjiem un ârçjo þalûziju kastçm,

• termiskajiem tiltiem, kas atkârtotiparâdâs kâdâ no çkaskomponentiem (spârçs, latâs,stiprinâjuma elementos u.c.). Tieir jâizvçrtç saistîbâ ar attiecîgâçkas komponenta U vçrtîbu. Ðîskonstrukcijas detaïas tiekuzskatîtas par neviendabîgiembûvelementiem. Tie ne tikai varizraisît ievçrojamus siltumazudumus, bet arî bojâtkonstrukcijas. Tomçr,neviendabîba íieìeïu mûrî, kam irnepârtraukts izolâcijas slânis(piem., atbalsts pret griestiem)nav bûtiska, ja izolâcijas slânis irpietiekami biezs.

40 ISOVER

Termiskie tilti pagrabstâvâ starp ârçjâm sienâm un pamatiem.

Salîdzinâjums pierâda, ka vienmçr var atrast labu vai patizcili labu risinâjumu, kâ novçrst termiskos tiltus.

Ârsiena ar iedobi un pagrabstâva grîda vai grîdasplâtnes, kurâm izolçta gan augðçjâ, gan apakðçjâvirsma.

Nepietiekami, ja pagrabstâvaârsienas griestu daïas, t.i., pamatudaïas, atbalsts un siltâs iekðçjâssienas grîdas atbalsts ir uzstâdîtsbez izolâcijas ðíirkârtas,izmantojot materiâlu ar� > ~ 0,12 W/mK.

Labi, ja abi atbalsti ir veidoti nomateriâla ar � < ~ 0,12 W/mK.

Nepietiekami, ja pagrabstâvaârsienas griestu daïas, t.i., pamatudaïas, atbalsts un siltâs iekðçjâssienas grîdas atbalsts ir uzstâdîtsbez izolçjoðas ðíirkârtas,izmantojot materiâlu ar� > ~ 0,12 W/mK.

Ðeit tas pats attiecas uzvisu augstâkminçtoattiecîbâ uz ârsienâm.

Labi, ja abi atbalsti ir veidoti nomateriâla ar � < ~ 0,12 W/mK.

Termiskie tilti starp pagrabstâva grîdâm vai pamatiem un iekðçjâm sienâm.

Apsildîtadzîvojamâtelpa

Apsildîtadzîvojamâtelpa

Pagrabstâvsvai pirmaisstâvs

Pagrabstâvsvai pirmaisstâvs

Apsildîtadzîvojamâtelpa

Apsildîtadzîvojamâtelpa

Pagrabstâvsvai pirmaisstâvs

Pagrabstâvsvai pirmaisstâvs

Dzîvojamâ telpa

Pagrabstâvs vaipirmais stâvs

Dzîvojamâ telpa

Pagrabstâvs vaipirmais stâvs

Termiski nodaloðanesoðâ virsma

Pagrabs:istabas unkomponentutemperatûra7 °C

Pagrabs:istabas unkomponentutemperatûra7 °C

Termiskie tilti starp kâpòu laukumiem un termiski dalîtâm sienâm vai pamatiem. Pagraba koridors:

istabas un komponentutemperatûra 20 °C

Pagraba koridors:istabas un komponentu

temperatûra 20 °C

Nepietiekami:termiskie tilti starp silto kâpòuplatformas nesoðo virsmu unauksto grîdas plâtni (aukstatâpçc, ka tai ir augðçjâspuses izolâcija) un starpkâpòu ðíçrsbalstu un aukstopagraba sienu (auksta tâpçc,ka izolâcija vçrsta pret telpu).

Labi: termisks dalîjums starpsilto kâpòu platformasnesoðo virsmu un aukstogrîdas plâtni, pamatiemizmantojot materiâlus arzemu termâlu vadîtspçju unierîkojot nepârtrauktasizolâcijas slâni, lainodroðinâtu pilnîgu kâpòuplatformas nodalîðanu nopagraba sienas.

Avots: Enerìijas taupîbas institûts, Detmolda, Vâcija

Monolîtas ârsienas un pagrabstâva grîda vaigrîdas plâtnes, kurâm ir izolçta augðçjâ vaiapakðçjâ virsma.

Bûvniecîba

ISOVER 41

Termiskie tilti vertikâlajâs silto-auksto sienu savienojumvietâs.

Termiskie tilti horizontâlajâs auksto-silto sienu savienojumvietâs.

Ârsienas Iekðçjâs sienas

Neapkurinâtubçniòu telpa

Neapkurinâtubçniòu telpa

Âragaiss

Âragaiss

Neapkurinâtubçniòu telpa

Neapkurinâtubçniòu telpa

Âragaiss

Neapkurinâtubçniòu telpa

Apsildâmadzîvojamâtelpa

Apsildâmadzîvojamâtelpa

Apsildâmadzîvojamâtelpa

Apsildâmadzîvojamâtelpa

Apsildâmadzîvojamâtelpa

Apsildâmadzîvojamâtelpa

Nepietiekami: termiskos tiltusrada ârsiena, kas stiepjas no siltâszonas uz auksto, ja mûris irveidots no akmeòiem ar � >0,12 W/m*K.

Labi: vai nu vertikâlâs sienas arlabu siltuma vadîtspçjupârtraukums vienâ lîmenî argriestu izolâciju, ierîkojot atseviðíutermisko dalîjuma kârtu,izmantojot materiâlu ar � < 0,12W/m*K (betona aerobloki,stiklðíiedras putas, Puren u.c.), vaiarî papildu izolâciju lîdz ~ 60 cmaugstumam uz ârsienas iekðpusesðauros bçniòos.

Nepietiekami: termiskos tiltusrada ârsiena, kas stiepjas no siltâszonas uz auksto, ja mûris irveidots no materiâla ar � > 0,12W/m*K.

Labi: vai nu vertikâlâs sienas arlabu siltuma vadîtspçjupârtraukums vienâ lîmenî argriestu izolâciju, ierîkojot atseviðíutermisko dalîjuma kârtu,izmantojot materiâlu ar � < 0,12W/m*K (betona aerobloki,stiklðíiedras putas, Puren u.c.), vaiarî papildu izolâciju lîdz ~ 60 cmaugstumam uz ârsienas iekðpusesðauros bçniòos.

Neapmierinoði: sienas ir daïçji izolçtas no siltâspuses un daïçji izolçtas no aukstâs puses. Tomçratseviðías sienu savienojumvietas nav izolçtas.

Apmierinoði: visas sienas ir izolçtasaukstajâ pusç. Turklât papildu izolâcija irvisâs sienu savienojumvietâs, kas vçrstaspret auksto pusi.

Lieliski: Izolâcijas slâòi savstarpçjipârklâjas bez pârtraukumiem.

Termiskie tilti horizontâlajâs auksto-silto sienukrustojumvietâs.

Iespçjamie risinâjumi termisko tiltu novçrðanaibalkonos, platformâs un pârkaru griestos.

Lieliski: abas sienas ir izolçtas noiekðpuses, un izolçtâs zonas cieðipieguï viena otrai.

Apmierinoði: abas sienas irizolçtas no daþâdâm pusçm.Turklât sienu krustojumvietâ irpietiekama papildu izolâcija.

Labi: ir vajadzîgs viens balkona vaiplatformas atbalsts, kuru nostiprinaar nelielâm tçrauda skavâm, unpapildu atbalsts, ko veido arneiebûvçtâm kolonnâm mâjaspriekðpusç. Ja ârsienâs iestrâdâtâmetâla ðíçrsgriezums ir neliels, tadðeit bûs tikai pâris termisko tiltu.

Lieliski: pilnîbâ atdalîtakonstrukcija ar atseviðíuplatformas vai balkona atbalstu(sk. att.). Ðis risinâjums palîdzizvairîties no visiem termiskajiemtiltiem.

Neapsildîts

Neapsildîts

Neapsildîts

Apsildîts

Neapsildîts

Neapsildîts

Neapsildîts

Apsildîts

Neapsildîts

Neapsildîts

Neapsildîts

Apsildîts

Neapsildîts

Neapsildîts

ApsildîtsNeapsildîts

Neapsildîts

Apsildîts

Dzîvojamâ telpa Dzîvojamâ telpa

Dzîvojamâtelpa vaipagrabs

Ârpuse

Ârpuse

Ârpuse

Pagrabs

42 ISOVER

ISOVER VARIO nodroði mitrumiztu

Gadalaika maiòas - ziema vai vasaraneietekmç ISOVER izolâcijasmateriâlu VARIO. Ðî jaunâ izolâcijassistçma ir plçve, kas domâta visâmkoka konstrukcijâm un tâ vieglipielâgojas atðíirîgiem klimataapstâkïiem. Ziemâ ISOVER VARIOaiztur mitruma iesûkðanos iekðtelpâs.Vasarâ mitrums no konstrukcijas caurplçvi iztvaiko iekðtelpâs. Tâdâ veidâvasaras mçneðos mitrâskonstrukcijas daïas var âtrâk izþût.Nevienâ vieglajâ konstrukcijâ nevarizvairîties no kritiskâm vietâm, kurpârklâjoties plçvçm, veidojassavienojumvietas un cauri ârsienaitiek ievadîtas caurules un citasinstalâcijas. Ikviena sprauga visâdicitâdi labi izolçtajâ zonâ izraisîssiltuma zudumus un ievçrojamu

Sistçma, kas pielâgojasgadalaikam.

Nostiprinâðana Pielîmçðana Izolçðana

mitruma lîmeòa paaugstinâðanos, kârezultâtâ palielinâsies izmaksas.Tomçr ðîs negatîvâs iezîmes iriespçjams novçrst ar nelielu piepûli

un izmantojot ISOVER VARIO klimataapstâkïiem pielâgojamo sistçmu.

Bûvniecîba

ISOVER 43

na çkai lielisku rîbu un hermçtiskumu.

Lielisks apvienojums - plçve, kas pielâgojas klimata apstâkïiem, hermçtiíis un lîme.

• pilnveidots VARIO KM variants • ârkârtîgi nodilumizturîgs• uzlabota aizsardzîba• atzîmçtas griezuma lînijas, kas

atvieglo materiâla piegrieðanuvajadzîgajâ lielumâ un nerodasnevajadzîgi atgriezumi

• viegli uzklâjams beznepiecieðamîbas veidot ieloci

• mainîgâ sd vçrtîba ir no 0,3 lîdz 5 m

Îsumâ:ISOVER VARIO KMDuplex

• unikâla klimatiskajiem apstâkïiempielâgojama plçve ar mainîgudifûzijas pretestîbu

• pielâgojas visiem gadalaikiem• tvaika barjeras funkcija nepieïauj

mitrumam iesûkties jumtakonstrukcijâs un sienâs

• þûðanas funkcijas, kas ïaujliekajam mitrumam iztvaikot

• rûpîga ieklâðana nodroðina pa-sîvâs mâjas lîmeòa hermetizâciju

• ievçrojami uzlabo dzîveskomfortu

• âtri apstrâdâjams materiâls• mainîgâ sd vçrtîba ir no 0,2 lîdz

5 m

Îsumâ:ISOVER VARIO KM

ISOVER VARIO sistçmu komplektâcijas neïauj nevienai vçlmei paliktnepiepildîtai un nevienai spraugai palikt neaizdarîtai. Ðî sistçma nodroðinalielisku izolâciju un mitrumizturîbu, ar to ir viegli strâdât. Citas lietotâjampiedâvâtâs priekðrocîbas ir ðâdas - augsta kvalitâte, materiâlu var çrti piegrieztvajadzîgajâ lielumâ un âtri savienot atseviðíâs daïas. Tas ietaupa laiku, pûlesun naudu, kâ arî nodroðina ilgtermiòa aizsardzîbu. Nav bûtiski, vai esatizvçlçjies standarta VARIO KM, vai pirmðíirîgo VARIO KM Duplex ar palielinâtunodilumizturîbu.

44 ISOVER

Maksimâla enerìijas

Nav svarîgi, kâda veida jumts ir ISOVERMulti-Komforta Mâjai - divslîpu,èetrslîpu jumts, mansarda vai vienslîpujumts. Liels virsmas laukums var radîtievçrojamus siltuma zudumus. Vecajâsçkâs slikti izolçtu jumta konstrukcijudçï aptuveni viena treðdaïasiltumenerìijas nokïûst atmosfçrâ.

Svarîga ir nevis jumtaforma, bet gankonstrukcija.

Tas, cik laba ir jumta siltumizolâcija,ietekmç izmaksas. Tâ kâ lielâkâ daïajumtu ir vieglas konstrukcijas, kur irpietiekami daudz vietas izolâcijasuzstâdîðanai, lielus enerìijasietaupîjumus var gût nedaudzpiepûloties un netçrçjot daudznaudas. Risinâjums ar visaugstâkolietderîbas pakâpi ir tâds jumts, kurakonstrukcija ir pilnîbâ izolçta un navventilçjama. Starpspâru un zemspâruizolâcijas apvienojums ir uzskatâmspar labu paraugpiemçru. Ðâdaikonstrukcijai nav vajadzîga ventilâcija,un tâdçjâdi tiek ietaupîts gan laiks, ganizmaksas. Protams, tiek ietaupîta arîenerìija. Pretçji ventilçjamiemjumtiem ðajâ jumta konstrukcijâ navnekontrolçtas gaisa apmaiòas caur

Pirmklasîgsneventilçjams jumts arlielisku izolâciju.

savienojumvietâm vai spraugâm, kârezultâtâ nav arî siltuma zudumu. Lainepieïautu mitruma iztvaikoðanu uziekðpusi un paâtrinâtu þûðanasprocesu, ir jâizmanto ISOVER VARIOmitruma lîmenim pielâgojamâ plçve.To ieklâj virs izolâcijas kârtas, kasvçrsta pret iekðtelpâm. Plçves malâmir savstarpçji jâpârklâjas par aptuveni10 cm, un tâs rûpîgi jâizolç ar VARIOlîmlenti. Savienojumvietas starp plçviun çkas bûvkonstrukciju jâaizpilda arVARIO hermçtiíi. Elektrîbaskontaktligzdas var hermçtiski izolçt,izmantojot VARIO KB3 lîmlenti vai

Powerflex. Pirms iekðtelpu apðuvumaierîkoðanas ir jâpârbauda, vaikonstrukcija ir labi izolçta un vainovçrstas ðaubîgâs vietas.Konstrukcijâm ir jâbût izturîgâm pretnoplûdçm, hermçtiskâm un beztermiskiem tiltiem.

Pasîvâ mâja Virnhaimâ

Bûvniecîba

ISOVER 45

efektivitâte.100% izolâcija arISOVER.

Ziemas aukstums vai vasaras karstums -izmantojot nedegoðos ISOVERizolâcijas materiâlus jumtahermetizâcijâ ikviena mâja kïûstizturîga pret ârçjâs vides ietekmi.Aizsardzîba pret karstumu un mitrumu,trokðòiem un uguni, kâ arî pasîvomâju raksturojoðâs enerìijas augstâsvçrtîbas nodroðina iemîtniekiempatîkamu komfortu savâs mâjâsjebkurâ gadalaikâ!

• jumta klâjs• jumta latojums• jumta garenlatojuma lîstes• jumta pamatsegums• spâru sistçma ar minerâlvates

izolâciju• mitrumam pielâgojama plçve,

piem., Difunorm VARIO• ðíçrslatojums/izolâcijas kârta ar

minerâlvati• iekðçjais apðuvums

Ir vçrts ielâgot - aizsardzîba pretkondensâtu.

Izolçjoðais materiâls ir jâieklâj tâ, lainebûtu salaidumvietu un termiskutiltu. Iekðpusç hermçtiskais slânis,kas veidots, izmantojot DifunormVARIO aizsargâ pret mitrumaiesûkðanos un gaisa infiltrâciju.

Rûpîga hermetizâcija ir ïotisvarîga.

Visas salaiduma vietas, kas virsmâpârklâjas, jâizolç izmantojotlîmlentes. Kontaktligzdu vietas irjâizolç, izmantojot ieliktòus un/vaielastîgas lîmlentes, ar kurâm varnodroðinât gaisa un mitrumanecaurlaidîbu.

Îsumâ:ðî jumta konstrukcija ir labspiemçrs ikvienai çkai

Saules enerìijas kolektori,Christophorus Haus (pasîvâ mâja)Stadlpaurâ, Austrâlijâ

46 ISOVER

Ârçjo sienu (koka konstrukcija) mezgls ar jumta spârçm.

A. Jumts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksnes, 2 kârtâs 0.0250 0.250 0.100

2. Minerâlvate zem spâres instalâcijas kârtâ 0.0500 0.035 1.438

3. Vario KM Duplex tvaika izolâcijas plçve – – –

4. Minerâlvate 0.260 0.035 7.428

5. Jumta apakðklâjs 0.024 0.130 0.185

6. Elpojoða antikondensâta membrâna – – –

7. Jumta segums, ventilçts – – –

Termisko pretestîbu summa 9.151Virsmas termiskâ pretestîba 0.140U vçrtîba bez koka sastâvdaïâm U = 0.11 W/(m2K)U vçrtîba ar koka sastâvdaïâm U = 0.13 W/(m2K)

B. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksne 0.015 0.250 0.060

2. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

3. Vario KM Duplex tvaika izolâcija – – –

4. Minerâlvate 0.320 0.035 9.143

5. Kokðíiedru plâksnes, piem., vidçja blîvuma ðíiedru plâksnes 0.016 0.070 0.228

6. Ventilçts apðuvums – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 9.493Virsmas termiskâ pretestîba 0.170U vçrtîba bez koka sastâvdaïâm U = 0.10 W/(m2K)U vçrtîba ar koka sastâvdaïâm U = 0.11 W/(m2K)

� vçrtîba1) = -0.03 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.952; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.79 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

Jumta segums

Jumta apakðklâjs

Garenlatojums

Primârais apakðklâjs

Spâre

Vario KM Duplex tvaika izolâcija

Siltumizolâcijas instalâcijas kârta

2 × 12,5 mm ìipðkartona plâksnes62.5 cm

Bûvniecîba

ISOVER 47

Saprâtîga ieguldîjuma variants, kas panâk augsta lîmeòa siltumizolâciju. Pamats: jumta dubultasiltumizolâcija. Papildus izolâcijai starp spârçm tiek uzstâdîta siltumizolçjoða kârta ðíçrslatojumâ zem spârçminstalâcijas kârtâ. Tâ aizsargâ gaisa necaurlaidîgo tvaika barjeras kârtu pret bojâjumiem un samazina spârutermiskâ tilta efektu.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 52 dB

Ugunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 60

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 48 dB

Ugunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 30

Dubulta izolâcija divkârðam efektam.

f vçrtîba

� vçrtîba: -0.03 W/(mK)f vçrtîba: 0.952

Vario KM Duplex tvaika izolâcijas plçve,kas daïçji nosegta un pielîmçta ar lîmlentu KB1

Uzklâjot jumta tvaika izolâcijasplçvi, nolaist to pirms augðçjâvainaga latas un savienot to arsienas tvaika izolâcijas plçvi.

Vario KMDuplex tvaikaizolâcijas plçve

Spâres kârba

48 ISOVER

Masîvas ârçjâs sienas mezgls ar jumta spâri.

A. Jumts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðksrona plâksnes, 2 kârtâs 0.0250 0.250 0.100

2. Izolâcija zem spâres starp GB ðíçrslatojumu 0.0500 0.035 1.428

3. Vario KM Duplex tvaika izolâcijas plçve – – –

4. Minerâlvates pakojums starp spârçm 0.260 0.035 7.428

5. Jumta apakðklâja apðuvums 0.024 0.130 0.185

6. Elpojoða antikondensâta membrâna – – –

7. Jumta segums, ventilçts – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 9.141Virsmas termiskâ pretestîba 0.140U vçrtîba bez koka sastâvdaïâm U = 0.11 W/(m2K)U vçrtîba ar koka sastâvdaïâm U = 0.13 W/(m2K)

B. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betona siena 1600 0.175 0.790 0.221

3. Minerâlvates plâksnes 0.280 0.035 8.000

4. Ârçjais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 8.267Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.120 W/(m2K)

� vçrtîba1) = -0,03 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.944; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.61 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ..2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

Jumta segums

Jumta apakðklâjs

Jumta latojums

Primârais jumta apakðklâjs

Spâre (26/6)

Vario KM Duplex tvaika izolâcija

Siltumizolâcijas instalâcijas kârta

2 × 12,5 mm ìipðkartona plâksnes62.5 cm

Bûvniecîba

Vario KM Duplex tvaika izolâcijas plçve

Apmetuma pamats

Iekðçjaisapmetums

ISOVER 49

f vçrtîba

Saprâtîga ieguldîjuma variants, kas panâk augsta lîmeòa siltumizolâciju. Pamats: jumta dubulta siltumizolâcija. Papildusizolâcijai starp spârçm izolâcija tiek uzstâdîta siltuma izolçjoða kârta ðíerslatojumâ zem spârçm instalâcijas kârtâ. Tâaizsargâ gaisa necaurlaidîgo kârtu pret bojâjumiem. Ârçjâ siena, kas izolçta ar minerâlvates "ârçjâs termiskâs izolâcijaskompozîta sistçmu" (ETICS), nodroðina augstu skaòas izolâciju un siltumizolâciju.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 52 dB

Ugunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 60

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 56 dB

Ugunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Dubulta izolâcija divkârðam efektam.

� vçrtîba: -0,03 W/(mK)f vçrtîba: 0,944

50 ISOVER

Mûra ârsienas mezgls ar jumta spâri.

A. Jumts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksne 0.0125 0.250 0.050

2. Gaisa slânis 0.0500 – 0.150

3. Vario KM Duplex tvaika izolâcijas plçve – – –

4. Minerâlvate 0.280 0.035 8.000

5. Jumta apakðklâjs 0.024 0.130 0.185

6. Elpojoða antikondensâta membrâna – – –

7. Jumta segums, ventilçts – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 8.385Virsmas termiskâ pretestîba 0.140U vçrtîba bez koka sastâvdaïâm U = 0.12 W/(m2K)U vçrtîba ar koka sastâvdaïâm U = 0.13 W/(m2K)

B. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Gâzbetons 0.175 0.110 1.591

3. Minerâlvates siltumizolâcija 0.200 0.035 5.714

4. Klinkera 1800 sienas virsmas apdare 0.115 0.810 0.142

Termisko pretestîbu kopsumma 7.468Virsmas termiskâ pretestîba 0.17Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.13 W/(m2K)

� vçrtîba1) = -0,03 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.944; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.61 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad ir iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra.

Tas apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

Jumta dakstiòi

Jumta garenlatojums

Jumta pamatne

Siltumizolâcijasinstalâcijas kârta

280 mmizolâcijasmateriâls

50 mmizolâcijasmateriâls

2 × 12,5 mm ìipðkartona plâksnes

Bûvniecîba

ISOVER 51

� vçrtîba: -0,03 W/(mK)f vçrtîba: 0,944

Saprâtîgas cenas variants, kas panâk augstvçrtîgu siltumizolâciju. Pamats: jumta dubulta siltumizolâcija. Papildus izolâcijaistarp spârçm tiek uzstâdîta siltuma izolçjoða kârta ðíçrslatojumâ zem spârçm instalâcijas kârtâ. Tâ aizsargâ gaisanecaurlaidîgo tvaika izolâcijas kârtu pret bojâjumiem. Ârçjâ dobâ siena ar siltuma izolâciju nodroðina augstu skaòasizolâciju, siltumizolâciju un ugunsdroðîbu.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 52 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 60

Ârsiena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 60 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Augsta skaòas, termiskâ izolâcija un ugunsdroðîba.

280 mmizolâcijasmateriâls

Mûris

Sienas virsmas apmetums

50 mmizolâcijasmateriâls

f vçrtîba

52 ISOVER

Mûra ârsienas savienojuma mezgls ar spâru izolâciju.

A. Jumts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Melnie griesti 0.0240 0.130 0.185

2. Vario tvaika izolâcijas plçve – – –

3. Minerâlvates izolâcija starp spârçm 0.280 0.035 8.000

4. Ventilâcijas ðíirkârta – – –

8. Jumta segums uz apakðklâja – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 8.185Virsmas termiskâ pretestîba 0.140Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

B. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Gâzbetons 0.175 0.120 1.460

3. Zemapmetuma minerâlvate 0.280 0.035 8.000

4. Ârçjais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 9.506Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0 .10 W/(m2K)

� vçrtîba1) = -0,04 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.964; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 19.11 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad ir iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra.

Tas apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

Bûvniecîba

ISOVER 53

Augstâk minçtâ izolâcija sastâv no plânas, nepârtrauktas siltumizolâcijas plâtnes ar integrçtu antikondensâta slâni, untâ nodroðina teicamu siltuma un skaòas izolâciju. Izolâcijas loksnes novietotas bez termiskiem tiltiem virs spârçm unnodroðina augstu komfortu vasarâ.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 44 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 30

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 56 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Plâna konstrukcija, kas nodroðina labu skaòas un siltuma izolâciju.

� vçrtîba: -0.04 W/(mK)f vçrtîba: 0.964

280 mmizolâcijas materiâls

14/10 14/10

62.5 cm

54 ISOVER

Masîvas ârsienas pievienoðana darvota jumta konstrukcijai ar TJI sijâm.

A. Jumts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksnes 0.0125 0.250 0.050

2. Orientçta armçjoða plâksne 600 0.0150 0.130 0.115

3. Vario KM Duplex tvaika izolâcijas plçve – – –

4. Minerâlvates izolâcija 0.260 0.035 7.428

5. Orientçta armçjoða plâksne 600 0.0150 0.130 0.115

6. Apakðklâjs – – –

7. Jumta segums, gaisa ðíirtkârta – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 7.708Virsmas termiskâ pretestîba 0.140U vçrtîba bez koka sastâvdaïâm U = 0.13 W/(m2K)U vçrtîba ar koka sastâvdaïâm U = 0.14 W/(m2K)

B. Ârçjâ siena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betons 1600 0.175 0.790 0.221

3. Zemapmetuma minerâlvate 0.280 0.035 8.000

4. Ârçjais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 8.267Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.120 W/(m2K)

� vçrtîba1) = 0,025 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.942; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.56 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad ir iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra.

Tas apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

Bûvniecîba

ISOVER 55

TJI slîpâ jumta konstrukcija ar elpojoðu difûzijas membrânu. Zemâkas izmaksas variants pateicoties rûpnieciskiraþotu elementu augstai montâþas mehanizâcijai, kas tajâ paðâ laikâ samazina termisko tiltu skaitu, izmantojot TJIsijas kâ nesoðu konstrukciju. Gatavu jumta elementu montâþa saîsina montâþas laiku.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 52 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 30

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 56 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Zemâkas izmaksas rûpnieciski raþotâm konstrukcijâm.

f vçrtîba

� vçrtîba: 0.025 W/(mK)f vçrtîba: 0.942

Ìipðkartonaplâksne

56 ISOVER

Mûra sienas mezgls ar kompaktu slîpâ jumta konstrukciju.

� vçrtîba1) = -0,03 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.946; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.66 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

A. Slîpais jumts, masîva mûra konstrukcija (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Jumta betona pârseguma konstrukcija 0.200 2.300 0.087

3. Minerâlvates plâksnes 0.280 0.035 8.000

4. Jumta segums, ar gaisa ðíirkârtu – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 8.108Virsmas termiskâ pretestîba 0.140U vçrtîba bez koka sastâvdaïâm U = 0.13 W/(m2K)U vçrtîba ar koka sastâvdaïâm U = 0.14 W/(m2K)

B. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betons 0.200 2.300 0.087

3. Zemapmetuma minerâlvate 0.280 0.035 8.000

4. Ârçjais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 8.133Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

Bûvniecîba

ISOVER 57

Augstas kvalitâtes risinâjums daudzstâvu çku celtniecîbai. Tas ietver augsta lîmeòa siltumizolâciju un paaugstinâtuugunsdroðîbu. Tajâ paðâ laikâ arî nodroðina uzlabotu skaòas izolâcijas komfortu.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 65 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 65 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Augsta siltumizolâcija un ugunsdroðîba daudzstâvu çkâm.

f vçrtîba

� vçrtîba: -0.03 W/(mK)f vçrtîba: 0.946

Mezglâ betons darbojas kâ gaisanecaurlaidîga tvaika izolâcijas kârta

58 ISOVER

Mansarda jumta un koka siju griestu tvaika izolâcijas un augðçjâ vainagasavienojuma mezgls.

A. Jumts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksnes 0.0125 0.250 0.050

2. Vario KM Duplex tvaika izolâcijas plçve – – –

3. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

4. Minerâlvates izolâcija 0.050 0.035 1.438

5. Kokðíiedras plâksne 0.024 0.130 0.185

6. Minerâlvates izolâcija 0.260 0.035 7.428

7. Elpojoða antikondensâta membrâna – – –

8. Jumta segums, ar gaisa ðíirkârtu – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 9.163Virsmas termiskâ pretestîba 0.140Konstrukcijas starp spârçm U vçrtîba U = 0.11 W/(m2K)U vçrtîba ar koka sastâvdaïâm U = 0.12 W/(m2K)

B. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Porainie íieìeïi 800 0.240 0.210 1.150

3. Zemapmetuma minerâlvate 0.280 0.035 8.000

4. Ârçjais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 9.196Virsmas termiskâspretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.11 W/(m2K)

� vçrtîba1) = -0,03 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.944; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.61 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

Bûvniecîba

ISOVER 59

Zemâkesoðais risinâjums parâda, kâ tiek projektçta gaisa necaurlaidîga kârta, savienojot slîpo jumtu ar masîvusienu un koka siju grîdu ar peldoðâs grîdas konstrukciju.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 52 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 30

Ârsiena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 48 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 60

Nodroðinâta gaisa necaurlaidîba.

� vçrtîba: -0.03W/(mK)f vçrtîba: 0.944

ðuvju lente

24 cmíieìeïu mûris

60 ISOVER

Divîòu-mâju kopîgâs sienas mezgls ar jumta konstrukciju.

A. Jumts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksnes, 2 kârtâs 0.025 0.250 0.100

2. Minerâlvates izolâcija 0.100 0.035 2.857

3. Kokðíieras plâksne 600 0.160 0.140 0.114

4. Minerâlvates izolâcija 0.240 0.035 6.857

5. Apakðklâjs – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 9.928Virsmas termiskâ pretestîba 0.140U vçrtîba bez koka sastâvdaïâm U = 0.10 W/(m2K)U vçrtîba ar koka sastâvdaïâm U = 0.12 W/(m2K)

� vçrtîba1) = 0,08 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.932; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.3°C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

Bûvniecîba

ISOVER 61

f vçrtîba

� vçrtîba: 0.08 W/(mK)f vçrtîba: 0.932

Zemâkesoðais detalizçtais zîmçjums parâda, kâ iespçjams samazinât dzîvokïu starpsienas, kam ir savienojums arjumtu, termiskâ tilta efektu.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 53 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 30

Dzîvokïu atdaloðâs sienas termiskâ tilta optimizâcija.

62 ISOVER

Parapeta un plakanâ jumta konstrukcijas mezgls.

A. Ârçjâ siena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betona siena 1600 0.175 0.790 0.221

3. Zemapmetuma fasâdes vate 0.280 0.035 8.000

4. Dekoratîvais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 8.267Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

B. Parapets (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Jumta segums no skârda loksnes – – –

2. Minerâlvates izolâcija 0.180 0.035 5.143

3. Betona siena 1600 0.175 0.790 0.221

4. Zemapmetuma fasâdes vate 0.280 0.035 8.000

5. Dekoratîvais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 13.389Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.07 W/(m2K)

C. Plakanais jumts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betons 2300, 1% armatûra 0.140 2.300 0.221

3. Minerâlvates jumta izolâcijas plâksnes 0.320 0.040 8.000

4. 2 kârtu jumta hidroizolâcija + grants piebçrums – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 8.242Virsmas termiskâ pretestîba 0.140Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

� vçrtîba1) = 0,036 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.904; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 17.6 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

Bûvniecîba

ISOVER 63

Zemâk parâdîtais risinâjums ir ideâls dizains kompaktai çkai ar plakanu jumtu, jo tas tieði un lîdz minimumamsamazina parapeta kâ dzesçjoðâs ðíautnes efektu.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 57 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 55 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Mezgls starp parapetu un plakano jumtu.

f vçrtîba

� vçrtîba: 0.036 W/(mK)f vçrtîba: 0.904

A

B

C

Izolâcija

Betona siena

64 ISOVER

Plakanais jumts ar parapetu un ventilçjamu fasâdi.

� vçrtîba1) = 0,036 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.904; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 17.6 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

A. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betona siena 1600 0.175 0.790 0.221

3. Ventilçjamas fasâdes siltumizolâcijas plâksnes 0.280 0.035 8.000

4. Ventilâcijas ðíirkârta 0.025 1.000 0.025

5. Fasâdes apdare – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 8.242Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

B. Parapets (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Jumta segums (skârda) – – –

2. Minerâlvates izolâcija 0.180 0.035 5.143

3. Betona siena 1600 0.175 0.790 0.221

4. Ventilçjamas fasâdes siltumizolâcijas plâksnes 0.280 0.035 8.000

5. Fasâdes apdare – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 13 .364Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.07 W/(m2K)

C. Plakanais jumts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betons 2300, 1% armatûra 0.140 2.300 0.221

3. Minerâlvates jumta izolâcijas plâksnes 0.320 0.040 8.000

4. 2 kârtu jumta hidroizolâcija + grants piebçrums – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 8.242Virsmas termiskâ pretestîba 0.140Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

Bûvniecîba

ISOVER 65

f vçrtîba

� vçrtîba: 0.036 W/(mK)f vçrtîba: 0.904

Zemâk parâdîtais risinâjums ir ideâls dizains kompaktai çkai ar plakanu jumtu, jo tas tieði un lîdz minimumamsamazina parapeta kâ dzesçjoðâs ðíautnes efektu.

Jumts: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 57 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 56 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Mezgls starp parapetu un plakano jumtu.

Ventilâcijas reþìis

Betona siena

A

B

C

66 ISOVER

Bûvniecîba

Princips – optimâla, visaptveroða

Tâ ir taisnîba ne tikai vizuâlâ ziòâ, betarî tehniskâ ziòâ. Atkarîbâ no jûsufinansiâlâm iespçjâm, paredzçtâ çkaslietojuma un vçlamâs formas, varatizvçlçties tieði sev piemçrotu projektavariantu. Turpinâsim ar îsu pârskatu:

Visdroðâkais un ilgmûþîgâkais veids, kâ novçrst siltuma zudumus, ir nodroðinâtatseviðíu jumta, ârsienu un griestu komponentu labu siltumizolâciju. Visicaurspîdîgie çkas ârsienu elementi ir jâizolç tik labi, lai to siltuma caurlaidîbaskoeficients (U vçrtîba) ir mazâks vai vienâds ar 0,15 W/(m²K). Citiem vârdiemsakot, uz katru temperatûras grâda izmaiòu un uz katru ârçjâs virsmaskvadrâtmetru drîkst zaudçt ne vairâk par 0,15 W siltumenerìijas. Parasti lielâkajâdaïâ mâju siltuma zudumi notiek caur stûriem un savienojumvietâm,kontaktligzdâm un pievadiem. Tâpçc ir svarîgi nodroðinât optimâlu ðo zonuizolâciju – jâraugâs, lai bûtu pçc iespçjas mazâk spraugu un lai nebûtu nekâduiespçju veidoties termiskiem tiltiem.

Ekonomisku apsvçrumu dçï slodzinesoðajam mûrim vajadzçtu pildît tikainestspçjas minimâlâs prasîbas.Siltumaizsardzîbu galvenokârtnodroðina siltumizolâcija. Fasâde unârsienas mâjai ir kaut kas vairâk nekâtikai mâjas vizîtkarte, jo tâs var ietaupîtlielu daudzumu enerìijas, ja irnodroðinâta laba izolâcija. Bez tam, jamâjai ir labs novietojums, fasâdi var

Ikvienam konstrukcijas elementam ir bûtiska nozîme.

Fasâde: lielâkaspriekðrocîbas sniedzizolâcija, nevis mûris.

Nav divu vienâduârsienu.

aprîkot ar sistçmu atjaunojamâsenerìijas raþoðanai, piem., ar saulesenerìijas elementiem.

• Universâls risinâjums –ventilçjama fasâde.

Ðajâ gadîjumâ mums ir funkcionâlsdalîjums starp slodzi nesoðo, siltumaizolâcijas un skaòas izolâcijas kârtu,ieskaitot ðíirkârtu starp izolâciju un ap-ðuvumu. Ðâds dalîjums optimâli atbilstfizikâlâm prasîbâm, kam jâatbilstârsienas konstrukcijai.Ventilçjamâs fasâdes dizains var bûtdaþâds. Fasâdes apðuvumu var veidotno visiem materiâliem, kuri iztur vis-daþâdâkos laika apstâkïus. Ðie materiâlivar bût koks, akmens, stikls, metâls vai

Îsumâ:Ârsienâm ieteicamie U lielumi.

Ârsiena U vçrtîba � 0.10 W/(m2K)

Jumts/griesti/grîdas U vçrtîba � 0.10 W/(m2K)

Grîda virs pagraba U vçrtîba � 0.15 W/(m2K)

PHPP vçrtîba*) � � 0.01 W/(m2K)

*) PHPP = Pasîvâs mâjas projektçðanas programma, ko piedâvâ Pasîvâs mâjas institûtsDarmðtatç, Vâcijâ.

ISOVER 67

siltumizolâcija.

Privâtmâja Akazienweg Brukâ/Vâsenç, AustrijâProjektçtâjs: Plöderl.Architektur.Urbanismus.PAUAT Architekten

keramika. Nesoðâs iekðçjâs sienas ïaujuzstâdît tâdus izolâcijas materiâlus, kasnav dârgi (piem., ISOVER minerâlvate),un tâdçjâdi ir iespçjams sasniegtpasîvâs mâjas standartu.

• Dobâs sienas – vienmçr arsiltumizolâciju.

Arî ar ðo variantu var nodroðinât veiks-mîgu funkciju sadalîjumu, t.i., atbalsta ,siltumizolâcijas un mitrumizturîbasfunkcijas. Hidrofoba pamatizolâcija,izmantojot stikla vati, nodroðinailgmûþîgu, izturîgu un ekonomiskuçkas aizsardzîbu.

• Ârçjâs termiskâs izolâcijaskompozîtâs sistçmas (ETICS)nevainojamai fasâþu izolâcijai.

Uz minerâlvates bâzes veidotuizolâcijas plâtòu sistçmaspriekðrocîbas ir to ugunsdroðîba unaugstas pakâpes gaisa tvaikucaurlaidîba, kas veicina mitru sienuâtru reverso þûðanu.

Koka konstrukcijasIr vçrts ielâgot: Salîdzinâjumâ ar paneïu masîvajâmkonstrukcijâm, koka konstrukcijaspiedâvâ lieliskas priekðrocîbas tajâ

ziòâ, ka lielâko daïu izolâcijas varuzstâdît starp koka râmjiem – navnepiecieðams uzstâdît ârpusçpapildus izolâciju. Rezultâtâ tiekpanâkts mazâks sienu biezums,lielâks sagatavju rûpnieciskâsraþoðanas lîmenis, îsâks celtniecîbaslaiks un zemâkas izmaksas.

Koka râmju konstrukcijas piepildîðanaar ISOVER stikla vati

68 ISOVER

Bûvniecîba

Sîki un smalki parnegatîvo – noplûdes sienVisproblemâtiskâkâs irsavienojumvietas.

Caur çkas ârsienâm izvadîtascaurules, logi un durvis – bez tiemmçs iztikt nevaram. Ðî iemesla dçïnekad pilnîbâ nav iespçjamsizvairîties no termisku tiltuveidoðanâs. Tâpçc jo svarîgi irsamazinât ðos enerìijas izðíçrdçtâjuslîdz minimumam. Tomçr atcerieties,jo kvalitatîvâka ir visas çkassiltumizolâcija, jo lielâks irsiltumzudumu proporcionalitâtesefekts, òemot vçrâ kopçjos siltumazudumus.

Vietâ, kur paneïa ðíçrssienasavienojas ar grîdu, kas ir izolçta, irjâparedz izolâcija, izmantojotmateriâlus ar zemu siltumavadîtspçju. Labajâ pusç var apskatîtnegatîvu piemçru: ðíiet, ka darbs irveikts rûpîgi un prasmîgi, tomçrtermogrâfiskais attçls skaidri parâdatermisko tiltu. Ðajâ gadîjumâ ir jâveicatjaunoðana, papildus izolçjot çkaspapildelementus.

Lielâkai droðîbai –nodaliet pamatus.

Lai nepieïautu, ka siltums aizplûstcauri pamatiem, tie jânodala nopamatnes plâtnes. Pat jasiltumizolâcijai ir paredzçta pâripârklâta izolâcijas kârta, iespçjamivislielâko droðîbu var sasniegt vienîgi,veidojot pamatu siltumizolâciju.

Problçmzona – vieta, kurârsiena savienojas arpagrabu.

No siltuma zudumiem jo îpaði irjâizvairâs paneïmâjâs. Ir jâsamazinasiltuma noplûde caur íieìeïu sienâmvai tâ aizplûde vienkârði zemç caurbetona paneïiem, kas ir materiâls arlielu siltuma vadîtspçju. Ïoti bieþipagraba grîda ir izolçta, taèu izolçjoðâkârta nav pilnîbâ noklâta gar ârçjosienu vai gar pamatiem. Ðo problçmuir iespçjams novçrst, atbilstoði izolçjotpamatus, taèu to vajadzçja jauparedzçt projektçðanas posmâ.

Tipiska problçmvieta, jo pamata stâvaiekðçjâ siena ar labu siltuma vadîtspçjuir tieðâ saskarç ar auksto pagraba grîdu. (Avots: Niedrig Energie Institut Vâcijâ)

Vçl viena problçmzona –vieta, kur ðíçrssienasavienojas ar izolçtugrîdu.

ISOVER 69

âs, griestos un pagrabos. Dobumi, spraugas izolâcijâun savienojumvietâs.

Noslçgtam, ne pârâk lielamdobumam nav liela enerìçtiskâietekme. Turpretî spraugâm unsavienojumvietâm ir liela nozîmemâjas siltumizolâcijas nodroðinâðanâ.

Spraugas izolâcijâ izjaucenerìijas lîdzsvaru.

Tâ kâ izolâcijas spraugas ir noslçgtastikai no vienas puses, otrajâ pusçnotiek gaisa plûsma. Rezultâtâ rodasievçrojami siltuma zudumi.Piemçram, 10 mm gara spraugasamazina 300 mm biezas kompozîtâstermoizolâcijas sistçmas izolçjoðoefektu it kâ tâs izolçjoðâ slâòabiezums bûtu tikai 90 mm.

Visbûtiskâkâs -savienojumvietas.

Savienojumvietas ir atvçrtas uz abâmpusçm un tâm ir ïoti niecîga siltumanoplûdes pretestîba. Sistçmâ, kuracitkârt ir noslçgta, siltuma zudumidaudzkârt palielinâs. Tâpçc obligâtinepiecieðams ðâdas vietas noteikt unpilnîbâ tâs likvidçt, jo citâdi çka bûscaurvçjaina un var sâkt bojâtieskonstrukcijas.

Nav vajadzîbas raizçtiespar noslçgtiemdobumiem.

Izolâcijas slânî esoðie dobumi vienmçrir hermçtiski, lai arî tie nav izolçti. Jaiedobumu platums ir mazâks par 5mm, izolâcijas neesamîba neradanekâdas problçmas. Ja iedobuminesaplûst, nav vajadzîbas veiktnekâdus koriìçjoðus pasâkumus.Pretçji tas ir attiecîbâ uz iedobumiem,

Dobumi ir hermçtiski, bet tienenodroðina izolâciju.

Izolâcijas sprauga ar atvçrumuvienâ pusç.

Savienojumvietair ar atvçrumiemabâs pusçs, izraisot mâjâ siltumazudumus.

Saplûstoðie dobumiievçrojami paaugstinakonvekciju un spçjpadarît izolâciju praktiskineefektîvu.

kas platâki par 5 mm, jo to termiskotiltu ietekme ir tik spçcîga, ka tomçrvislabâk tos aizpildît ar minerâlvati.Neizmantojiet javu, jo tâ tikaipastiprinâs termiskâ tilta efektu.Novçrsiet iedobumus, kuriem varçtubût tendence saplûst, jo tie esoðoizolâcijas slâni var padarît neefektîvu.

70 ISOVER

Bûvniecîba

A. Pagrabs (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betons 2300 0.200 2.300 0.087

3. XPS izolâcija, 2 kârtas 0.240 0.039 6.154

4. Ârçjais apmetums 0.025 1.000 0.036

Termisko pretestîbu kopsumma 6.298Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U=0.15 W/(m2K)

B. Ârsiena, koka karkass (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðakartona plâksnes 0.015 0.250 0.060

2. Minerâlvates izolâcija 0.050 0.035 1.429

3. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

4. Minerâlvates paklâjs 0.320 0.035 9.143

5. Kokðíiedru plâksnes, piem., vidçja blîvuma ðíiedru plâksnes 0.016 0.070 0.228

6. Apdare, ventilçta – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 10 .922Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba starp spârçm U=0.09 W/(m2K)Konstrukcijas U vçrtîba ar koka sastâvdaïâm U=0.10 W/(m2K)

C. Pagrabstâvs (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Cementa izlîdzinoðâ kârta 0.050 1.400 0.035

2. Minerâlvates paneïi trieciena skaòas izolâcijai 0.025 0.035 0.714

3. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

4. Minerâlvates izolâcija 0.120 0.035 3.429

5. Betons 2300, 1% armatûra 0.160 2..300 0.069

Termisko pretestîbu kopsumma 4.303Virsmas termiskâ pretestîba 0.210Konstrukcijas U vçrtîba U=0.22 W/(m2K)

� vçrtîba1) = -0.181 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.940; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

Koka karkasa ârsienas mezgls ar neapkurinâtu pagrabu.

ISOVER 71

Zemâk minçtais risinâjums samazina termisko tiltu efektu un veido gaisa necaurlaidîgu savienojumu arventilçjamas fasâdes ârçjâs sienas koka statòiem.

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 52 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 30

Augsta siltumizolâcija un gaisa necaurlaidîba.

f vçrtîba

� vçrtîba: -0.181 W/(mK)f vçrtîba: 0.940

Amortizçjoða starplika

Koka ðíiedras panelisslodzes izkliedei

Hermetizçjoða lenta

Lenta ðuvjusalîmçðanai

A

B

C

72 ISOVER

Bûvniecîba

Terases durvju mezgls ar neapkurinâtu pagrabstâvu.

A. Grîda ar pagrabu (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Betona plâtne 0.050 1.400 0.035

2. Minerâlvates trieciena skaòas izolâcija 0.045 0.035 1.286

3. Betons 2300, 1% armatûra 0.160 2.300 0.069

4. Minerâlvates izolâcija 0.220 0.035 6.286

5. Apmetuma pârklâjums 0.015 0.700 0.021

Termisko pretestîbu kopsumma 7.697Virsmas termiskâ pretestîba 0.210Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.13 W/(m2K)

B. Pagrabstâva siena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Betons 2300, 1% armatûra 0.220 2.300 0.095

2. Hidroizolâcija – – –

3. Perimetra XPS izolâcija 0.160 0.039 4.102

Termisko pretestîbu kopsumma 4.197Virsmas termiskâ pretestîba 0.130Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.23 W/(m2K)Stâva savienojuma papildus iekðçja izolâcija d = 0,09 m, augstums = 0,50 m

� vçrtîba1) = -0.078 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.7111) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

ISOVER 73

� vçrtîba: -0.078 W/(mK)f vçrtîba: 0.711

Termiskâ tilta veidoðanos var nepieïaut, daïçji nosedzot loga râmi ar siltumizolâcijas materiâliem un kombinçjot to araugstas izolâcijas novirzes bloku râmi un optimizçtu izolâciju uz pagraba griestiem.

Terases pievienojuma mezgls.

Lenta ðuvjusalîmçðanai

Hermetizçjoða lenta

Bûvniecîba

74 ISOVER

Koka karkasa ârsienas mezgls ar grîdu uz grunts.

A. Ârsiena, koka karkass (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksne 0.015 0.250 0.060

2. Minerâlvates izolâcija 0.050 0.035 1.429

3. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

4. Minerâlvates rullis 0.320 0.035 9.143

5. Kokðíiedru plâksnes, piem., vidçja blîvuma ðíiedru plâksnes 0.016 0.100 0.160

6. Ventilçjama apdare – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 10.854Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas bez koka sastâvdaïâm U vçrtîba U = 0.09 W/(m2K)Konstrukcijas ar koka sastâvdaïâm U vçrtîba U = 0.10 W/(m2K)

B. Grîda uz grunts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Betona plâksne 0.050 1.400 0.035

2. Minerâlvates triecien skaòas izolâcija 0.030 0.035 0.857

3. Hidroizolâcija – – –

4. Betons 2300, 1% armatûra 0.300 2.300 0.130

5. Atdaloðâ kârta – – –

6. XPS izolâcija, 2 kârtâs 0.240 0.039 6.153

7. Pamatu plâksne – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 7.175Virsmas termiskâ pretestîba 0.210Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.15 W/(m2K)

� vçrtîba1) = -0.082 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.944; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.6 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

ISOVER 75ISOVER 75

f vçrtîba

� vçrtîba: -0.082 W/(mK)f vçrtîba: 0.944

Savienojot ventilçtu ârsienu ar pamatnes plâksni, ievçrojamu ieguldîjumu uz siltuma zudumu samazinâðanu caurgrunti nodroðina pamatu perimetra izolâcija.

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 52 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 30

Ârsienas mezgls ar grîdu uz grunts.

Amortizçjoða starplika

Hermetizçjoða lenta

76 ISOVER

Bûvniecîba

Koka karkasa ârsienas ar zemapmetuma minerâlvates izolâcijas mezgls arneapkurinâtu pagrabu

A. Pagraba siena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betons 2300 0.200 2.300 0.087

3. XPS izolâcija, 2 kârtu 0.240 0.039 6.153

4. Ârçjais apmetums 0.025 1.000 0.036

Termisko pretestîbu kopsumma 6.297Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.15 W/(m2K)

B. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksne 0.015 0.250 0.060

2. Minerâlvates izolâcija 0.050 0.035 1.429

3. Vario KM tvaika izolâcijas plçve – – –

4. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

5. Minerâlvates rullis 0.200 0.035 5.714

6. Kokðíiedru plâksnes, piem., vidçja blîvuma ðíiedru plâksnes 0.016 0.100 0.168

7. Minerâlvates zemapmetuma plâksne 0.140 0.035 4.000

8. Dekoratîvais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 11 .458Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba nodalîjumos starp spârçm U = 0.08 W/(m2K)Konstrukcijas ar koka sastâvdaïâm U vçrtîba U = 0.09 W/(m2K)

C. Pagrabstâva griesti (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Koka grîda, uz koka karkasa 0.024 0.240 0.100

2. Minerâlvate starp sijâm 0.040 0.035 1.143

3. Minerâlvates izolâcija 0.200 0.035 5.714

4. Betons 2300, 1% armatûra 0.160 2.300 0.069

Termisko pretestîbu kopsumma 7.026Virsmas termiskâ pretestîba 0.21Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.14 W/(m2K)

� vçrtîba1) = 0.033 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.944; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.6 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

ISOVER 77

Koka karkasa ârsienas konstrukcija ar ârçji uzstâdîtu zemapmetuma minerâlvates (ETICS) izolâciju - ir optimizçtsrisinâjums attiecîbâ uz termiskâ tilta veidoðanos. Koka grîda uz koka lâgâm nodroðina îpaðu augstas kvalitâtesrisinâjumu attiecîbâ uz siltumizolâciju un skaòas izolâciju kopâ ar droðu tvaika izolâciju. Elpojoða ârçjâssiltumizolâcijas kompozîtâ sistçma uz minerâlvates bâzes nodroðina sienas konstrukcijas mitruma lîdzsvaru.

Ârçjâ siena: Skaòas samazinâðanas indekss Rw = 51 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 60

Pagrabstâva pievienojuma mezgls.

f vçrtîba

� vçrtîba: 0.033 W/(mK)f vçrtîba: 0.944

Amortizçjoða starplika

Hermetizçjoða lenta

Lenta ðuvjusalîmçðanai

78 ISOVER

Bûvniecîba

Pirmais stâvs ar pagrabu.

A. Pagraba siena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betons 2300 0.200 2.300 0.087

3. XPS izolâcija, 2 kârtu 0.240 0.039 6.153

4. Ârçjais apmetums 0.025 1.000 0.036

Termisko pretestîbu kopsumma 6.297Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.15 W/(m2K)

B. Koka karkasa ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksne 0.015 0.250 0.060

2. Minerâlvates izolâcija 0.050 0.035 1.429

3. Vario KM tvaika izolâcijas plçve – – –

4. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

5. Minerâlvates izolâcija 0.200 0.035 5.714

6. Kokðíiedru plâksnes, piem., vidçja blîvuma ðíiedru plâksnes 0.016 0.100 0.168

7. Zemapmetums, minerâlvate 0.140 0.035 4.000

8. Dekoratîvais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 11.458Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba nodalîjumos starp spârçm U = 0.08 W/(m2K)Konstrukcijas ar koka sastâvdaïâm U vçrtîba U = 0.09 W/(m2K)

C. Pagrabstâvs (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Betona plâksne 0.050 1.400 0.035

2. Minerâlvates trieciena skaòas izolâcija 0.025 0.035 0.714

3. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

4. Minerâlvates izolâcija 0.120 0.035 3.429

5. Betons 2300, 1% armatûra 0.160 2.300 0.069

Termisko pretestîbu kopsumma 4.309Virsmas termiskâs pretestîbas 0.21Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.22 W/(m2K)

� vçrtîba1) = 0.033 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.944; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.6 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

ISOVER 79

Ârçjâs sienas savienojums koka konstrukcijâ ar ârçji uzstâdîtu minerâlvates ETICS ir optimizçts attiecîbâ uz termiskâtilta veidoðanos. Peldoða cementa izlîdzinoðâ kârta uz pagrabstâva grîdas virsmas nodroðina îpaðu augstas kvalitâtesrisinâjumu attiecîbâ uz siltumizolâciju un skaòas izolâciju kopâ ar droðu gaisa necaurlaidîbu. Difûzijas spçjîga ârçjasiltumizolâcijas kompozîta sistçma uz minerâlvates bâzes nodroðina sienas konstrukcijas mitruma lîdzsvaru.

Ârçjâ siena: Skaòas samazinâðanas indekss Rw = 51 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 60

Droðs. Gaisa necaurlaidîgs. Kvalitatîvs.

� vçrtîba: 0.033 W/(mK)f vçrtîba: 0.944

Akustisks atdalîjums arISOVER perimetra sloksnçm

Kompozîta koka paneïislodzes sadalîðanai

Hermetizçjoða lenta

Vario KM klimatiskâ plçve

Lenta ðuvju salîmçðanai

80 ISOVER

Bûvniecîba

A. Cokola daïa (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.060

2. Betona siena 1800 0.240 0.990 0.242

3. Hidroizolâcija – – –

4. XPS izolâcija 0.080 0.037 2.162

5. XPS cokola izolâcija 0.200 0.039 5.128

6. Ârçjais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 7.617Virsmas termiskâs pretestîbas 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.13 W/(m2K)

B. Grîda uz grunts (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Betona izlîdzinoðâ kârta 0.050 1.400 0.035

2. Minerâlvates triecien-skaòas izolâcija 0.030 0.035 0.857

3. Hidroizolâcija – – –

4. Betons 2300, 1% armatûra 0.300 2.300 0.130

5. Atdaloðâ kârta – – –

6. XPS siltumizolâcija, 2 kârtas 0.240 0.038 6.316

7. Grunts kârta – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 7.338Virsmas termiskâ pretestîba 0.210Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.13 W/(m2K)

Ar zemapmetuma minerâlvati izolçtas masîvas ârsienas mezglsar grîdu uz grunts.

� vçrtîba1) = -0.109 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.924; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 18.1 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

ISOVER 81

f vçrtîba

Masîvu ârsienu savienojumâ, kas izolçta ar zemapmetuma minerâlvati un grîdu uz grunts, ievçrojamu ieguldîjumusiltuma zudumu samazinâðanâ caur grunti nodroðina izolâcija pret caursalðanu.

Ârçjâ siena: Skaòas gaisâ izolâcijas indekss Rw = 56 dBUgunsizturîbas kategorija saskaòâ ar EN 13501-2, REI 90

Masîvas sienas mezgls ar grîdu uz grunts.

� vçrtîba: -0.109 W/(mK)f vçrtîba: 0.924

A

Saint-Gobain stikls CLIMATOP SOLAR sastâv no Saint-Gobain stikla DIAMANT ar papildu caurspîdîguma pakâpi, un tam irîpaðs PLANITHERM SOLAR pârklâjums. Trîskârðais stiklojums nodroðina lielisku siltumizolâciju, kâ arî augstu g vçrtîbu, kuruparasti var sasniegt tikai, izmantojot logus ar dubulto stiklojumu. Ðî îpaðâ Ug vçrtîbas un g vçrtîbas attiecîba padara Saint-Gobain stiklu CLIMATOP SOLAR par lieliski piemçrotu izvçli, bûvçjot enerìiju taupoðas çkas.

82 ISOVER

Bûvniecîba

Vçrojiet ziemu pa pasîvâs

Pasîvâs mâjas logi labi izturaukstumu, jo tiem ir trîskârðsstiklojums un râmji ar siltumizolâciju.Tomçr tas nav viss. Labumu nosaules enerìijas var gût, ja pasîvâsmâjas logi ir vçrsti pret dienvidiem.Tâdçjâdi iegûtâ saules enerìijapârsniedz siltuma zuduma lîmenicaur logiem pat Centrâleiropasziemas mçneðos. Pateicoties stiklaaugstajai kvalitâtei, gaisa temperatûrapie loga rûts ir gandrîz tâda pati kâiekðtelpâs.

Ja pasîvâs mâjas logi ir uzstâdîti, ievçrojot optimâlus uzstâdîðanas nosacîjumus,tie ievçrojami papildina çkas izolâciju, protams, ja to izvietojums ir pareizs. Loguuzstâdîðanâ ir jâievçro ðâdi nosacîjumi:• 80 % no visa logu skaita uzstâdiet dienvidu pusç;• uzstâdiet logus izolçtâs zonas centrâ; • izolâcijas kârtu uzklâjiet gan gar râmi, gan zem palodzes; • nodroðiniet hermçtisku savienojumvietu pa perimetru un ârçjo sienu,

izmantojot videi draudzîgo materiâlu ISOVER FS1 vai FS2 lîmlenti unsavienojumvietu hermçtiíi.

Ielâgojiet:1. Tâdçï, ka ir lielâks stiklu svars, trîskârðajam stiklojumam ir vajadzîgs râmis ar

labâku izolâciju.2. Kopumâ enerìijas patçriòa izmaksu ziòâ labâks ir liela izmçra logs ar nelielu

vçrtni.

Ne zemâk par 17°C. Atbilstoði izvietoti logi bez termiskajiem tiltiem irieguvums ikvienai istabai.

Pass

ivha

us In

stitu

t Dar

mst

adt,

Vâci

ja

Pasîvâs mâjas logi

Trîskârðs stiklojums ~ Ug 0.5-0.8 W/mK

Izolçti logurâmji ~ Uf 0.7 W/mK

Logi ar pilnîgutermisko izolâciju Uw� 0.8 W/mK

Kopçjâ enerìijas caurlaidîba (g vçrtîba) g � 0.5

Iegûtâs saulesenerìijas g vçrtîba

Îpaðs pârklâjums -SGG PLANTHERM SOLAR

IekðtelpasSiltumenerìijaszudumu U vçrtîba

ISOVER 83

mâjas logiem.

VARIO FS1 un FS2 lenta ðuvjusalîmçðanai

Trîskârðais Saint-Gobain logustiklojums ar siltumizolâciju vislabâksevi pierâda tumðajos rudens unziemas mçneðos. Optimâli projektçtâsçkâs neliels saules enerìijasdaudzums tiek izmantots tik lietderîgi,ka no saules saòemtais enerìijasdaudzums kompensç siltumazudumus, kas notiek caur logiem.Problçmu nav arî tad, ja saule nespîd;tas tâpçc, ka loga stiklojumam, kuraraþoðanâ ir izmantotas jaunâkâstehnoloìijas, piemît ârkârtîgi zemasiltuma caurlaidîba. Tas nozîmç, kaîpaðâ loga rûts konstrukcija samazina

Iesakâm Saint-Gobainlogus.

Karstâs vasaras dienâs ISOVER Multi-Komforta Mâjâ ir patîkami vçss. Ja logiir vçrsti pret dienvidiem, to trîskârðaissiltumizolçtais stiklojums neïauj mâjâiekïût tik daudz saules stariem kâ tasnotiek tad, ja çkai ir parastie logi.Savukârt, ziemas laikâ logi ïauj mâjâiekïût lielam daudzumam saulesgaismas, un mâja piepildâs ar siltumu.Vasarâs, kad saule spîd ilgâk, logustiklojums neïauj mâjâ iekïût tik daudzsaules stariem. Aizsardzîbai pret sauli

Patîkams vçsums vasarâ.Modernie logi ar dubultu stiklojumuvar sasniegt U vçrtîbas diapazonu no1,0 lîdz 1,8 (W/m²K), savukârt râmjuuzrâdîtâs vçrtîbas nav tik labas - no1,5 lîdz 2,0 (W/m²K). Tâs prasîbas,kurâm ir jâatbilst pasîvajai mâjaiattiecîbâ uz logiem, ir daudzstingrâkas - U vçrtîbai ir jâbûtdiapazonâ no 0,7 lîdz 0,8 (W/m²K).Ðis siltuma pârejas koeficientsattiecas uz visu logu, ieskaitot râmi.

Visu izðíir U vçrtîba.

siltuma daudzumu, kas aizplûst noçkas. Lielâko ðâ siltuma daïu atstaroinfrasarkanie slâòi, un tas tiek novirzîtsatpakaï mâjas iekðienç.

var veidot konstrukciju risinâjumus,piem., attiecîga izmçra jumta pârkari,tâdçjâdi nodroðinot labâku çnojumuno ârpuses. Ieteicams ir arî pagaiduçnojums. Pret austrumiem/rietumiemvçrstu logu çnojums ir nepiecieðamsobligâti.

84 ISOVER

Bûvniecîba

Loga savienojuma mezgls ar koka aili.

A. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksne 0.015 0.250 0.060

2. Minerâlvates izolâcija 0.050 0.035 1.429

3. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

4. Minerâlvates izolâcija 0.320 0.035 9.143

5. Kokðíiedru plâksnes, piem., vidçja blîvuma ðíiedru plâksnes 0.016 0.070 0.228

6. Fasâdes apdare, ventilçjama – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 10.922Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.09 W/(m2K)

� vçrtîba1) = 0.01 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.853; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 16.3 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

� vçrtîba1) = 0.003 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.864; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 16.6 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad ir iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra.

Tas apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

A. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Ìipðkartona plâksne 0.015 0.250 0.060

2. Minerâlvates izolâcija 0.050 0.035 1.429

3. Kokðíiedras plâksne 0.015 0.240 0.062

4. Minerâlvates izolâcija 0.320 0.035 9.143

5. Kokðíiedru plâksnes, piem., vidçja blîvuma ðíiedru plâksnes 0.016 0.070 0.228

6. Fasâdes apdare, ventilçjama – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 10.922Virsmas termiskâs pretestîbas 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.09 W/(m2K)

Loga savienojuma mezgls ar palodzi koka konstrukcijâ.

ISOVER 85

Termiskâ tilta samazinâðanu konstrukcijâ var panâkt pârsedzes zonâ, izolçjot loga râmi.Uzstâdot palodzi, râmja pozicionçðana izolâcijas kârtâ palîdz samazinât termiskâ tilta zudumus savienojumâ ar îpaðiizolçtu loga râmi.

Termiskâ tilta samazinâðana.

f vçrtîba

f vçrtîba

86 ISOVER

Bûvniecîba

A. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betona siena 1600 0.175 0.790 0.221

3. Zemapmetuma minerâlvates izolâcija 0.280 0.035 8.000

4. Dekoratîvais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 8.267Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

Loga pievienoðanas mezgls ailç masîvâ konstrukcijâ.

Loga savienojuma mezgls ar palodzi masîvâ konstrukcijâ.

� vçrtîba1) = 0.015 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.910; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 17.8 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

A. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betona siena 1600 0.175 0.790 0.221

3. Zemapmetuma minerâlvates izolâcija 0.280 0.035 8.000

4. Dekoratîvais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 8.267Virsmas termiskâs pretestîbas 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

� vçrtîba1) = 0.034 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.892; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 17.6 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

ISOVER 87

f vçrtîba

f vçrtîba

Termiskâ tilta samazinâðana.

Termiskâ tilta samazinâðanu var panâkt pârsedzes zonâ, izolçjot loga râmi.Uzstâdot palodzi, râmja pozicionçðana izolâcijas kârtâ palîdz samazinât termiskâ tilta zudumus savienojumâ ar îpaðiizolçtu loga râmi.

Bûvniecîba

88 ISOVER

Saule var gan kaitçt, gan

Logi, fasâde un jumts ir kâ elektrostacijas, kasnodroðina mâjas iemîtniekiem pasîvu dzîvoðanu.

Saules enerìijas sistçmasefektivitâte visa gada garumâ.

Fasâdç ierîkoti saules enerìijas kolektori Petenbahâ, Augðaustrijâ

Visvairâk saules enerìijas var iegût nosaules kolektoriem, kas uzstâdîti uzmâjas jumta. Tomçr arî fasâdes unlogu virsmas, kuras bagâtîgi apspîdsaule, sniedz lielu ieguldîjumu, laipasîvajâ mâjâ sabalansçtu enerìiju.Pasîvajai mâjai piemçrots trîskârðslogu stiklojums ïauj saulesstarojumam iekïût çkâ, un tas irpasîvâs siltumenerìijas guvums. Arî jumta zonas var izmatot, laiuzstâdîtu modernus, efektîvus saules

Saules enerìija praktiski ir neizsmeïama; tâ ir mûsu vissvarîgâkais enerìijaspiegâdâtâjs nâkotnç. Dienu no dienas saule apgâdâ mûs ar astoòdesmitkârtlielâku enerìijas daudzumu nekâ tas zemei ir nepiecieðams. Pçc tam, kad daïasaules enerìijas izgaist atmosfçrâ, zemes virsmu sasniedz vidçji 1000 W/m². Tiekuzskatîts, ka ðis râdîtâjs ir maksimâli iespçjamais apstarojums mâkoòainâ dienâun vienlaikus kalpo kâ visu aprçíinu pamatojums un sâkotnçjâ vçrtîba.

Sistçma var aptvert aptuveni 40-60 %no visa zemâs temperatûras enerìijasdaudzuma, kas vajadzîgs ISOVERMulti-Komforta Mâjâ. Kâ tas ietekmçsiltâ ûdens apgâdi sadzîvesvajadzîbâm? Vasaras laikâ vairâk nekâ90 % no visa nepiecieðamâ karstâûdens ir iespçjams raþot, izmantojotsaules enerìiju. Ziemas mçneðos unpârejas periodos ar piegâdâto enerìijupietiek, lai sâkotnçji sasildîtu sadzîvesvajadzîbâm nepiecieðamo ûdens dau-

*) Atkarîbâ no novirzes pret dienvidu orientâciju, jumta augstuma un klimatiskajiem apstâkïiem. SL: lakas solârais klâjums, SS: absorbçjoðs klâjums pçc izvçles

Karstâ ûdens Rezervuâra tilpums Kolektora zona*) Kolektora zona*) Kolektora zona*) ikdienas patçriòð (l) Plakanais kolektors SL Plakanais kolektors SS Kolektora izsûknçðanas (l) (m2) (m2) caurule (m2)

100-200 300 6-8 5-6 4-5

200-300 500 8-11 6-8 5-6

300-500 800 12-15 9-12 7-8

Îsumâ: saules kolektoru izmçri siltâ ûdens sistçmâm.

enerìijas kolektorus. Jumts ir vieta,kur sâkas ISOVER Multi-KomfortaMâjas saules enerìijas ieguves cikls.Saules kolektori pârvçrð saulesstarojumu siltumenerìijâ un nododto enerìijas nesçjam, piem., ûdenim,ðíidrumam vai gaisam. Pçc tamkonvertçto saules enerìiju varizmantot, lai ne tikai raþotu siltoûdeni sadzîves vajadzîbâm, bet arî lainodroðinâtu papildu enerìijuiekðtelpu apsildei.

ISOVER 89

darît labu.

saules enerìiju, kas uzkrâjas ik pastundai vai ik pa dienai, ir lielanozîme vçl joprojâm. Tomçr saules enerìijas izmantoðanavisas çkas apsildei, uzkrâjotrezervuâros sezonâlo saules enerìiju,ir ekonomiska tikai lielâm çkâm -vismaz paðlaik.

Efektîva saules enerìijassistçmu izmantoðanatelpu apsildç.

Saules enerìijas izmantoðanaiekðtelpu apsildei un elektrîbasraþoðanai ir tehniski iespçjama unkïûst arvien vairâk izplatîtâka.Ekonomiskâs un ekoloìiskâspriekðrocîbas jânovçrtç attiecîbâ uzkatru çku atseviðíi.

dzumu. Izmantojot modernâs ierîces,piem., trauku mazgâjamâs maðînas unveïas maðînas, kuras patçrç silto ûdeniaukstâ ûdens vietâ, pieejamo saulesenerìiju, protams, var izmantot vçlefektîvâk. Plânojot mâjas saules ener-ìijas sistçmu, jums vienmçr pamatâjârçíinâs ar 50 litru (45°C) vidçjoûdens patçriòu vienam cilvçkamdienâ. Lai apmierinâtu ðîs prasîbas,saules kolektoru zonas platîbai parastijâbût no 1,2 m² lîdz 1,5 m².

Lielos celtniecîbas pro-jektos saules enerìijasuzkrâðanas rezervuâriatmaksâjas.Vienìimenes vai divìimeòu mâjâsdaïçja telpu apsilde, izmantojot

Îsumâ:lai nodroðinâtu saules enerìijas

sistçmu optimâlu darbspçju, ir

jâievçro daþi priekðnoteikumi

• labs kolektors nenodroðina labusaules enerìijas sistçmu.

• vsiem sistçmas komponentiem irjâbût ïoti kvalitatîviem unsavstarpçji atbilstoðiem.

• kolektoru slîpuma leòíismaksimâlâ enerìijas daudzumaiegûðanai vidçji gadâ ir 45°.

• vasaras laikâ (no aprîïa lîdzseptembrim) vçlamais slîpumaleòíis ir 25°. Ziemas laikâvisefektîvâkie ir moduïi ar slîpumaleòíi lîdz 70° vai 90°.

• ir ieteicams moduïus vienmçruzstâdît pret dienvidu pusi, lai ganir iespçjamas novirzes lîdz 20°,kas enerìijas ieguvi bûtiskineietekmç.

• ja iespçjams, jâparûpçjas, laisaules enerìijas kolektori netiktuapçnoti.

Christophorus Haus, Ðtadlpaura,Augðaustrija

Bûvniecîba

90 ISOVER

Svaiga gaisa piegâde.

90% no mûsu ieelpotâ gaisa ir tas, kas atrodas iekðtelpâs.

Ventilâcijas sistçmaComfort Ventilation Systemvienlaikus kontrolç ganapsildi, gan ventilâciju.

Gaiss ir viens no mûsu dzîvesneatòemamâm un bûtiskâmsastâvdaïâm, un mûsdienu cilvçksarvien vairâk to patçrç iekðtelpâs.Mûsdienâs Centrâleiropas iedzîvotâji90 % no sava laika pavada telpâs.Parasti gaiss telpâs ir sliktâks nekâârâ. Tajâ ir par daudz mitruma, un tâsastâvâ ir piesâròojums, smakas u.c.To par labu var vçrst ar regulârugaisa apmaiòu, kas atbilst iekðtelpugaisa higiçnas prasîbâm. Diemþçl,atverot logu, nav iespçjams iegûtvajadzîgo gaisa apmaiòas koeficientu.To stipri ietekmç âra temperatûra,vçja virziens un iemîtniekaindividuâlie telpu vçdinâðanasparadumi. Vçl viens mînuss - nav

iespçju atgût siltumu. Turpretîkontrolçtas ventilâcijas sistçmasnodroðina vçlamu iepriekð iestatîtuun regulâru gaisa apmaiòas âtrumu,siltuma atguvi no izplûdes gaisa unparûpçjas par gaisa vienmçrîgusadali.

visas istabas ar svaigu gaisu unsiltumu un vienlaikus likvidçtuizlietoto gaisu. Kâdi ir ðîs sistçmasdarbîbas principi? Pamatierîce sastâv no siltum-apmaiòas ierîces, ventilatoriem,filtriem un, pçc katra ieskatiem, gaisasâkotnçjâs sildierîces, dzesçtâja ungaisa mitrinâtâja vai þâvçtâja. Nosasmakuðâ virtuves un tualetes gaisavar atbrîvoties caur gaisa izplûdessistçmu. Pirms gaisa izvades ârâ tassiltuma apmaiòas ierîcei atdod savusiltumu, tâdçjâdi ienâkoðo svaigogaisu sasildot gandrîz lîdz istabastemperatûrai. Ðobrîd ir iespçjamsatgût lîdz pat 90% siltuma.

Veselîgs dzîvesveids - mâjâs gandrîz kâ kûrortâ.

ISOVER Multi-Komforta Mâjâ navvajadzîga atseviðía katlu telpa.Kompakta ventilâcijas sistçmaledusskapja lielumâ ir pilnîbâpietiekama, lai vienmçrîgi apgâdâtu

ISOVER 91ISOVER 91

Tâ kâ ventilâcijas iekârta neaizòem daudz vietas, to var nolikt pieliekamajâ vaipat darba telpâ.

• Darbspçja: lai tiktu ievçrotas higiçnas prasîbas, maksimâlajam gaisaapmaiòas koeficientam stundâ ir jâbût 0,4, un tad ventilâcijas sistçma vardarboties ar 1,5 kW enerìijas svaiga gaisa ieplûðanai telpâs (uzturotmaksimâlo piegâdâtâ gaisa daudzumu ar temperatûru 51°C) 140 m² lielâdzîvojamâ mâjâ.

• Îsi gaisa vadi.• Cauruïu diametrs - galvenajâm caurulçm vairâk par 160 mm, atzaru

caurulçm vairâk par 100 mm.• Pamatierîces un pievadcauruïu skaòas izolâciju var panâkt, uzstâdot skaòas

absorbçtâjus. Dzîvojamâ telpâ skaòas lîmenim nevajadzçtu pârsniegt -25 dB(A).• Çrta un viegla apkope, mainot filtrus un tîrot ierîci. • Sistçmu var vienkârðâ veidâ pielâgot daþâdâm vajadzîbâm, piem., var noslçgt

ienâkoðâ gaisa ventilatoru, ja vasarâ tiek atvçrts logs vai ir kâds cits svaigâgaisa iekïuves veids telpâs.

Lai nodroðinâtu regulâru gaisa un siltuma apmaiòu pat tad, ja ir aizvçrtasdurvis, iesakâm uzstâdît garas sprauslas, vçlams - virs durvju aplodas.

Pievades un izvades atverçs iebûvçtieskaòas absorbçtâji nodroðina, kapasîvâs mâjas ventilâcijas sistçma klusiveic savu darbu - skaòas lîmenis ir25dB (A). Ventilâcijas sistçmadarbojas ekonomiski; kombinçtâventilâcijas/apsildes sistçma spçjnodroðinât visu sadzîvç nepiecieðamâsiltâ ûdens daudzumu un apsildîttelpas, patçrçjot tikai 1500 lîdz 3000kWh gadâ. Vidçji èetru cilvçku ìimeneiir vajadzîgs divas reizes vairâkelektrîbas, neòemot vçrâ apsildi.

Pasîvas mâjas raksturîgâ pazîme - atbilstoðaventilâcijas sistçma.

Klusa un ekonomiskadarbîba.

Îsumâ:komforts cilvçkam un çkai

• veselîgs, svaigs gaiss bez putek-ïiem, piesâròojuma, aerosoludaïiòâm u.c.

• optimâls gaisa mitruma lîmenispasargâ no lieka mitruma raða-nâs, pelçjuma veidoðanâs un nokonstrukciju bojâjumiem

• nav nelâgu smaku, jokontrolçtas gaisa plûsmas neïaujsasmakuðajam gaisam sajauktiesar svaigo gaisu

• nav caurvçju• nav temperatûras svârstîbu• nav nepiecieðama papildu

vçdinâðana• ventilâcija caur logiem - nepie-

cieðama tikai tad, ja to vçlasiemîtnieki

• efektîva siltuma atguve• mazs elektrîbas patçriòð• vienkârða apkopePassivhausinstitut Darmstadt

92 ISOVER

Ar nelielâm pûlçm un balkonam un ziemas dârzam

Vienkârðâkais risinâjumsir balkoni ar kronðteinustiprinâjumiem vaisavrupi balkoni.

Ja gaisa kvalitâte ir apmierinoða unnetraucç âra skaòas, balkonineapðaubâmi uzlabo çrtîbas. Tomçr,ja tos kâ ârçjos elementus irjâintegrç pasîvajâ mâjâ, nelabvçlîgosapstâkïos tie var palielinât enerìijaspatçriòu. Pievienojot balkonus,platformas, ziemas dârzus vai citusprojektâ paredzçtus elementus çkasapsildâmajâm daïâm, vienmçr pastâvrisks, ka varçtu rasties izteiktitermiskie tilti.

Tâlâk minçtajos gadîjumos siltumazudumi ir jo îpaði lieli:

• ja gan çka, gan balkons ir nomateriâla, kas vada siltumu, piem.,betons vai tçrauds;

• ja konstrukcijas savienojumam irliels ðíçrsgriezums, kas vajadzîgs, laiizlîdzinâtu statisko ietekmi;

• ja abi çkas komponenti ir ïotiatðíirîgi izpleðanâs temperatûrasziòâ.

Bûvniecîba

Christophorus Haus ÐtadlpaurâPareizs risinâjums: lai neïautu veidotiestermiskajiem tiltiem, balkons ir stiprinâts arkronðteiniem.

ISOVER 93

niecîgiem izdevumiem ïaujietkïût par jûsu mâjas sastâvdaïu.

Ziemas dârzs ir izvietots ârpussiltajâm çkas ârsienâm un tâpçcabâm telpâm ir jâfunkcionç katraiatseviðíi. Tas nozîmç: ziemasmçneðos ir jâizvairâs no çkas siltumazudumiem tâpat, kâ vasarâ irjâizvairâs no siltuma ieplûðanas çkâcaur ziemas dârzu. Ðajâ nolûkâ irjâveic ðâdi pasâkumi:

Ja ziemas dârzs ir iebûvçts, dzîvojamâs istabas durvisir jâtur aizvçrtas.

• nodaliet ziemas dârzu no iekð-telpâm, ierîkojot stikla durvis, kasatbilst pasîvâs mâjas standartam;

• nodroðiniet efektîvu visu lîdzâsesoðo sienu siltumizolâciju.

Lieki piebilst, ka aukstajâ gadalaikâziemas dârzs nav jâapsilda, betvasarâ tas nav jâatvçsina, tomçrvçdinât to vajag.

Lai novçrstu negatîvo ietekmi,balkoniem ir jâparedz pilnîga termiskânoðíirtîba. Savrupi vai ar kronðteiniemstiprinâti balkoni ir pievilcîgsrisinâjums, turklât tie neprasa lielasizmaksas. Tomçr ir svarîgi apsvçrtbalkona izvietojumu un tâ izmçrus.Visiem spçkiem jâizvairâs no to logunoçnoðanas, kuri ISOVER Multi-Komforta Mâjai nodroðina saulesenerìiju.

Fotoattçls: Niedrig Energie Institut Detmoldâ, Vâcijâ

Skats no dzîvojamâs istabas uz ziemasdârzu. Pasîvajai mâjai raksturîgâstiklojuma dçï tas ir termiski izolçts nopasîvâs mâjas nesoðâs sienas.Fotogrâfs: Raimund Käser

94 ISOVER

Bûvniecîba

Termiski atdalîts balkons.Masîva konstrukcija ar zemapmetuma fasâdi.

A. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betona siena 1600 0.175 0.790 0.221

3. Zemapmetuma fasâdes vate 0.280 0.035 8.000

4. Dekoratîvais apmetums 0.025 1.000 0.025

Termisko pretestîbu kopsumma 8.267Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

� vçrtîba1) = 0.00 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.969; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 19.2 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

ISOVER 95

f vçrtîba

Termiskâ tilta zudumus, kurus rada atdalîts balkons, var pilnîbâ nepieïaut Multi-Komforta Mâjâ, ja tiekoptimizçta statiskâ droðîba.

Termiski atdalîts balkons ar optimizçtu statisku droðîbu.

� vçrtîba: 0.00 W/(mK)f vçrtîba: 0.969

96 ISOVER

Bûvniecîba

Termiski atdalîts balkons.Masîva konstrukcija ar ventilçjamu fasâdi.

A. Ârsiena (konstrukcija no iekðpuses uz âru)

Komponenta slânis d, m �, W/(mK) R, m2K/W

1. Iekðçjais apmetums 0.015 0.700 0.021

2. Betona siena 1600 0.175 0.790 0.221

3. Minerâlvates izolâcija 0.280 0.035 8.000

4. Apdare, ventilçjama – – –

Termisko pretestîbu kopsumma 8.242Virsmas termiskâ pretestîba 0.170Konstrukcijas U vçrtîba U = 0.12 W/(m2K)

� vçrtîba1) = 0.00 W/(mK); f vçrtîba2) = 0.969; minimâlâ virsmas temperatûra �si = 19.2 °C; pie 20°C iekðtelpâs un -5°C brîvâ dabâ.1) � vçrtîba apraksta konstrukcijas papildus siltuma zudumus, kurus radîjuði termiskie tilti. Iepriekðminçtâs vçrtîbas pamatotas uz çkas ârçjiem gabarîtiem. � vçrtîbas tiek

aprçíinâtas òemot vçrâ EN ISO 10211, pamatojoties uz robeþnosacîjumiem, kas izklâstîti DIN 4108 2. pielikumâ.2) f vçrtîba ir temperatûras faktors bez dimensijas. Tas ir konstrukcijas virsmas minimâlâs temperatûras mçrîjums, kad iepriekð definçta ârçjâ un iekðçjâ temperatûra. Tas

apraksta kondensâcijas un pelçjuma veidoðanâs risku.

ISOVER 97

f vçrtîba

� vçrtîba: 0.00 W/(mK)f vçrtîba: 0.969

Termiskâ tilta zudumus, kurus rada atdalîts balkons, var pilnîbâ nepieïaut Multi-Komforta Mâjâ, ja tiekoptimizçta statiskâ droðîba.

Termiski atdalîts balkons ar optimizçtu statisku droðîbu.

I e s p ç j a s .

• Piemçrus var atrast visur

• Jaunas privâtmâjas un komerciâlâs çkas

• Vecas mâjas ar jaunu izskatu

• Lielisks klimats – gan ðeit, gan tur

ISOVER 99

Iespçjas visâ pasaulç un ekonomiskums.

100 ISOVER

Ir diezgan grûti atrast argumentus, ar kuriem apstrîdçt pasîvâs mâjaskoncepciju. Galu galâ, mûsu klimats cieð no pârmçrîgi augsta enerìijaspatçriòa. Slikta gaisa kvalitâte, klimata pârmaiòas un dabas resursunepietiekamîba skar ikvienu no mums. Òemot vçrâ ðos faktus, arguments parto, ka pasîvâs mâjas bûvniecîbâ ir vajadzîgas salîdzinoði lielâkas izmaksas,neiztur kritiku. Jûs varat pamatot pasîvâs mâjas koncepciju jau ar to vien, kalabumu gûs visas iesaistîtâs puses. Investori gûs labumu no lieliskâs çkaskvalitâtes un mâjas vçrtîbas ilgtermiòâ, iedzîvotâji iegûs augstu sadzîveskomfortu un zemas mâjas uzturçðanas un apkopes izmaksas.

Enerìijas ietaupîjums lîdz pat 90% ir vçrâ òemams râdîtâjs salîdzinâjumâ arparastajâm mâjâm.

Çkâs, kuru bûvniecîbâ ir ietvertapasîvâs mâjas tehnoloìija, ir ne tikaipatîkami dzîvot, bet arî strâdât,mâcîties un pelnît naudu. Tas ir tâpçc,ka paaugstinâtais komforta lîmenis, koveido labs gaiss, regulâra temperatûraskontrole un trokðòu izolâcija, vairomûsu labsajûtu un veicina darbaspçjas. Ðâdas çkas iemîtnieki irveselîgâki, tie spçj vairâk koncentrçties

Lielisks imidþs gan privâtajâ, gan publiskajâ sfçrâ.

Pat tad, ja ISOVER Multi-KomfortaMâja aukstajâ sezonâ nav lietotavairâkas nedçïas un ventilâcija ir

Ârkârtas situâcijugadîjumâ sekas irmazâkas.

Jauna vai veca çka. Privât

un ir enerìiskâki. Nav jâbrînâs, kaarvien lielâks skaits valsts iestâþu,organizâciju un uzòçmumu òem vçrâpasîvâs mâjas standartu vismazmateriâlu apsvçrumu dçï, jo ikviensenerìijas cenu pieaugums vairo çkasvçrtîbu. Ietverot çku bûvniecîbâpasîvâs mâjas standartu, tieknodroðinâts ilgâks çkas ekspluatâcijaslaiks un mazâka nepiecieðamîba pçcremontdarbiem. Tâ kâ pasîvo mâjuekspluatâcijas izmaksas ir zemâkas, tâsir vieglâk izîrçt. Pasîvajâm mâjâm irlielâka tâlâkpârdoðanas vçrtîba.

Çkâs ar sliktu siltumizolâciju sienas un logi irrelatîvi auksti. Visbieþâk rezultâts ir tâds, kaveidojas kondensâts, pelçjums unkonstrukciju bojâjumi.

Svaigs gaiss - vienmçr pietiekamâdaudzumâ. Pat pârpildîtâs klasçs.Pateicoties nepârtrauktai svaiga gaisapiegâdei, izmantojot komfortaventilâcijas sistçmu.

Gaisatemperatûraiekðtelpâs22 °C

Arhitekti: pos architekten (projektçðana)Treberspurg & Partner (bûvuzraudzîba)

Ârsiena16.2 °C

Logs

9.9 °C

Iespçjas

ISOVER 101

• Nav lielu sezonâlo temperatûrusvârstîbu - patîkami silti ziemâ,patîkami vçsi vasarâ.

• Vienmçr svaigs gaiss, un navnepiecieðamîbas atvçrt logus.

• Nav slikta vai sasmakuða gaisa patpçc 4 nedçïu prombûtnes.

• Uzturçðana neprasa daudz. Laiku palaikam nomainiet ventilâcijas filtrus,un ar to pietiek.

Ðâda ir dzîve ISOVERMulti-Komforta Mâjâ:spriediet paði, lasotatsauksmes!

mâja vai komerciâlâ çka. Ziemeïos vai dienvidos.

1. Klimata aizsardzîba - pie labvçlîgaizmaksu/ieguvumu koeficienta, iriespçjams ietaupît 90% no CO2

salîdzinâjumâ ar parastajâm mâjâm.Siltumizolâcija un enerìijas taupîðana irjomas, kas atbalsta gan vidi, ganekonomiku.

2. Komforts un labsajûta - pasîvâsmâjas standartam atbilstoða izolâcijanodroðina augstu virsmas temperatûruvisai çkas ârsienu iekðçjai virsmai unvienmçrîgu temperatûras sadali, kârezultâtâ iekðtelpâs ir lielisks klimats unkomforts.

3. Çkas aizsardzîba - labasiltumizolâcija, termisko tiltuminimizçðana, hermçtiskums unkontrolçta ventilâcija pasargâ çku nonopietniem konstrukciju bojâjumiem.

4. Iekðtelpu gaisa kvalitâte un veselîgsdzîvesveids - ventilâcijas sistçmaparûpçjas par veselîgu gaisu iekðtelpâs,nodroðinot nepârtrauktu svaiga un filtrçtaâra gaisa ieplûdi. Veicot telpuvçdinâðanu, atverot logus, nav iespçjamspanâkt tik augstu gaisa kvalitâtesstandartu.

5. Çkas vçrtîba - izmantojot pasîvâsmâjas komponentus, çkas vçrtîbasaglabâjas nemainîga 40 gadus. To navvajadzîbas atjaunot un ik pa 15-20gadiem veikt izmaksu ziòâ dârguskapitâlos remontus.

Îsumâ:Argumenti par labu pasîvâs mâjastehnoloìijas ievieðanai nâkotnç.

bijusi ierobeþota, temperatûraiekðtelpâs gandrîz nekad nenoslîdzem 12°-15°C. Pietiek ar piecâmtçjas svecçm, lai bçrnistabu sasildîtumâjîgi siltu. Òemot to vçrâ, navbrînums, ka pasîvâs mâjas standartslabi iztur gan Alpu ziemu, gan

Sicîlijas tveici.

Vienkârði jûtieties labi. Izolâcija un logivisâ pasîvajâ mâjâ nodroðina augstuvirsmas temperatûru.

Lielisks klimats telpâs un enerìijas ziòâ paðpietiekama -mâja Alpos 2150 m virs jûras lîmeòa.

Logs 19.1 °C

Ârsiena 21.4 °C

Gaisa temperatûra iekðtelpâs 22 °C

102 ISOVER

Kultûrvçsturisko piemi klimata aizsardzîba

Gadsimtiem vecu çku atjaunoðana nekad nav bijis viegls darbs. 1850. gadâ celtâ tabakas ðíûòa atjaunoðana bija îpaðsizaicinâjums. Tâpçc ka, pirmkârt, tâ bija diezgan bojâta. Otrkârt, bija jânodroðina atbilstîba kultûrvçsturisko pieminekïusaglabâðanas stingrajâm prasîbâm, kâ arî ambiciozajâm pilsçtplânoðanas prasîbâm, jo Virnhaima bija pazîstama kâenerìiju taupoða pilsçta. Faktiskais uzdevums bija izveidot komfortablu dzîvojamoçku, kurâ enerìijas patçriòð bûtu tikpat zems kâ pasîvajâ mâjâ.

Ðajâ broðûrâ mçs sniedzam informâciju arî par vecâm çkâm ar vçsturisku nozîmi.Tabakas ðíûnis Virnhaimâ atbilst pasîvâs mâjas standartam. No visâmraksturotajâm çkâm ðî ir unikâlâkâ.

Tabakas ðíûòa ârsienas, kâ arîiekðçjâs sienas bija celtas noakmens, un tâs bija piesûkuðâs arsâli un mitrumu, jo ilgu laiku telpastika izmantotas lauksaimniecîbasvajadzîbâm. Atjaunot ðo çku bijaiespçjams tikai, ieguldot ârkârtîgilielus lîdzekïus. Çkai lielus bojâjumusbija nodarîjis arî karð, tâpçc jumtakonstrukciju atjaunot nebijaiespçjams. Tâ bija jâaizstâj armateriâlu, kas iespçjami vairâklîdzinâtos oriìinâlajam jumtasegumam. Iekðçjo telpu augstumsneatbilda pilsçtvides plânoðanasprasîbâm. Viss priekðpagalms bijajâpârveido; visa kanalizâcijas sistçma,ûdensapgâdes un gâzes caurules, kâarî elektrîbas un tâlruòa lînijas bijajâuzstâda un jâievelk no jauna,ieskaitot lietus ûdens savâkðanasrezervuâra uzstâdîðanu. Lai savienotu

Sâkotnçjâ situâcija - nepavisam ne roþaina.

ðíûni ar tam lîdzâs esoðajâm çkâm,bija nepiecieðams rûpîgs strukturâlsrisinâjums. Nevçlamu çkasapçnojumu radîja tâs atraðanâs vietapilsçtas centrâ.

Tabakas ðíûnis pirms atjaunoðanas.

Iespçjas

ISOVER 103

nekïu saglabâðana un konstruktîvâ harmonijâ.

Novatorisks, individuâls, starptautisks risinâjums.

Ðíiet, ka nav nemaz jâsaka, ka,pârbûvçjot ðo nolaisto tabakas ðíûnipar komfortablu pasîvo mâju, nevienmçr bija iespçjams pielietotgatavus standartrisinâjumus. Bieþivien visu izðíîra atseviðíi, individuâlirisinâjumi, kvalitatîvs amatniekudarbs un nepârtrauktas kvalitâteskontroles, tâdçjâdi panâkot vçlamorezultâtu.Daþi piemçri: vecâs grîdas vietâ tikaieklâta grîda, kuras sistçmu nesen

izstrâdâja Austrijas ISOVER, un tâsastâv no 32 mm biezâm skaiduplâksnçm ar papildu 100 mmielaidumiem, kas veidoti no fasâdesizolâcijas plâtnçm Kontur FSP 1-040.Mansarda iekðtelpu izolâcijas kârtuveidoja, izmantojot Francijas ISOVERROSATWIST sistçmu. Lai sasniegtumaksimâlu hermçtiskumu vietâsstarp sienu konstrukcijâm un betonakomponentiem, tika izmantotasZviedrijas ISOVER izstrâdâtas

savienojumvietu hermetizçðanasmateriâls. Âhenes SAINT-GOBAINGLASS deva savu ieguldîjumu, çkaipiegâdâjot logus ar trîskârðustiklojumu un siltumizolâciju. ArWUFI palîdzîbu tika izmantotaaprçíinu programma, kuru izstrâdâjaFraunhoferas Bûvfizikas institûts,tâdçjâdi tika pârbaudîti bûveshidrotermiskie râdîtâji.

104 ISOVER104 ISOVER

Pçc tam, kad tika nojaukts tabakasðíûòa gandrîz 200 gadu vecaisakmens mûris, laukakmeòi tika rûpîginotîrîti un uzglabâti. 1997. gadajûlijâ çkas pilnîga rekonstrukcija,

pârvçrðot to par funkcionçjoðu pasîvomâju, varçja sâkties. Uz apïveidapamatnes, kurai uzklâja 2siltumizolâcijas kârtas (ar kopçjoizolâcijas biezumu 160 mm), tikauzstâdîtas betona pamatplâtnes. Ðajâkonstrukcijâ nebija nekâdu termiskotiltu. Virs plâtnçm bija iespçjamsmontçt iespaidîgu betona karkasakonstrukciju. Dabîgâ akmens sienastika atvirzîtas nost lîdz noteiktamattâlumam, lai bûtu pietiekami daudzvietas iekðçjai siltumizolâcijai. Tasbija vajadzîgs çkas fizikâlo râdîtâjudçï: dabîgâ akmens sienas bijajâatvirza nost no iekðçjâskonstrukcijas, jo tâs bija pârsâtinâtasar sâli un mitrumu. Kâ izolâcijas

Jauni elementi - jumts,logi, ziemas dârzs.

Jaunâ çka: betona konstrukcija ar dabîga akmensmûri apdarç.

Jumta projekts tika izstrâdâtssadarbîbâ ar Kultûrvçsturespieminekïu pârvaldi, it îpaðimansarda logu izvietojums, lielums

materiâls tika izvçlçta minerâlvate.Tas izrâdîjâs droðâkais risinâjums, jovate nav kapilâra. Atkarîbâ no daþâmkonstrukcijas detaïâm, kopçjaisizolâcijas biezums daþâs vietâssasniedza 250 mm.

Rekonstruçtais frontons. Akmensapdare tika piestiprinâta uzminerâlvates pildîjuma.

Metâla konstrukcija, izmantojotDifunorm Vario, kalpoja par tvaikabarjeru un gaisa necaurlaidîgo slâni. Lainodroðinâtu hermçtiskumu,elektrokabeïus un vadus ierîkoja uziekðu vçrstajâ izolâcijas kârtâ, kurâ arî ir60 mm minerâlvate. Atseviðíâs vietâsðíûòa jumtâ izolâcija ir lîdz pat 440mm bieza.

Lai sasniegtu U vçrtîbu � 0,10W/(m²K), tika izvçlçta izolâcija starp unzem spârçm.

Iespçjas

ISOVER 105ISOVER 105

Rezultâts: 212 m² dzîvojamâs platîbas enerìijutaupoðâ mâjâ.

Apsildei vajadzîgâ enerìija ir 13,4kWh uz kvadrâtmetru un saskaòâ arDIN EN 832 nepiecieðamaisenerìijas daudzums ir 2384 kWhgadâ, tâpçc bijuðâ tabakas ðíûòatagadçjiem iemîtniekiem, neskatotiesuz telpu plaðumu, nav jâuztraucaspar pieaugoðajâm enerìijasizmaksâm un resursu pakâpeniskusamazinâðanos. Kopçjâssiltumapgâdes, karstâ ûdens apgâdesun gatavoðanai izmantotâs enerìijas

izmaksas ir 350 EUR gadâ. Tas tikanodroðinâts, pilnîbâ pieturoties pieVirnhaimas pilsçtâ pastâvoðajiemprincipiem par enerìijas taupîðanuun ievçrojot Brundlandt projektanosacîjumus par samazinâtu CO2

daudzumu un kvalitatîvu dzîvoðanu.

Çkas îpaðnieki: Stephanie unRaimund Käser, VirnhaimaArhitekts: Dipl. Ing. Bernd Seiler,Sekenhaima

Enerìijas vçrtîbas

U vçrtîbas in W/(m2K)

Stiklojums ar termisko izolâciju, iesk. râmi 0.8Sienu zonas 0.12-0.15

Ðíûòa jumts, iesk. koka daïas 0.09

Grîda 0.14

un rûtojums. Pamatojoties uz kopçjusadarbîbu, projektâ bija iespçjamsparedzçt trîs grîdu lîmeòus, pirmâstâva logu augstumu lîdz zemei unpret dârzu vçrstu izolçtu ziemasdârzu.Lai îstenotu pasîvâs mâjas standartu,galvenâ uzmanîba tika pievçrsta netikai pietiekamai izolâcijai, kurânebûtu termisko tiltu, bet arî gaisanecaurlaidîbas prasîbâm. Pçc pirmâspârbaudes atklâjâs, ka jumta,mansarda un logu zonâs navpietiekams gaisa necaurlaidîbaslîmenis, tâpçc tika veikti uzlabojumi,lai nodroðinâtu optimâlus rezultâtus. Ðis papildu darbs, kâ arî atseviðíurisinâjumu pielietoðana unnepiecieðamîba veidot îpaðu jumta,sienu un logu konstrukciju,ievçrojami aizkavçja darba gaitu.Tomçr unikâlais çkas atjaunoðanasprocess varçja tikt pabeigts pçcdiviem ar pusi gadiem.

Jumta konstrukcijas izolâcijai iekðpusçizmantoja 200 mm ISOVERminerâlvati, kuru ievietoja starpspârçm, izmantojot Rosatwistmontâþas sistçmu.

Fotoattçls: Dipl. Phys. Raimund Käser

106 ISOVER

Minimâlas tehnoloìijaslai sasniegtu maksimâlu

Projekta mçríis bija izveidotdzîvojamo çku, kas atbilst ekoloìiskâsceltniecîbas principiem. Tas nozîmç,ka salîdzinâjumâ ar tradicionâli celtâmmâjâm par 10 reizçm ir jâsamazinane tikai telpu apsildei nepiecieðamâsenerìijas daudzums, bet arî visasemisijas, ko rada bûvniecîbas,transportçðanas un dabas resursupatçriòa process. Vienlaikusbûvniecîbas izmaksas nedrîkstçjapârsniegt izmaksas, kâdas parasti ir,bûvçjot parasto mâju. Neskatoties uz

No izstâþu paviljona lîdz pasîvajai mâjai: vienìimenes mâja "Passive house disc",Zalckammergutâ, 4661 Roithaimâ. Arhitekts Kaufmann.

taupîgumu, projektam vajadzçjanodroðinât augstu dzîvoðanaskomfortu un mâjîgumu telpâs. Tasviss tika panâkts ar minimâliemtehnoloìiskiem izdevumiem. Sacîts,darîts, un nepagâja ne gads, kad uznâkotni orientçtais mâjas projekts"Passive house disc" tika îstenots.

ISOVER izstâþu paviljons.Arhitekti: Haipl & Haumer

Gandrîz neredzams, tomçr tas tur ir:30 m ìeotermâlâ siltuma apmaiòasierîce 1,5 lîdz 2 m dziïumâ.

Iespçjas

ISOVER 107

prasîbas,enerìijas ietaupîjumu.

Ikviena detaïa tikapârstrâdâta.

Novietojums. Pielietojums.Izmçrs.

Vienstâva pasîvâ mâja bez pagrabaun bez çnojuma. Projekts ir ïotikompakts. Tâ kâ gaisa cirkulâcijaszonas tika samazinâtas lîdzminimumam, pieejamo grîdas zonugandrîz pilnîbâ var izmantotdzîvoðanai. Vienìimenes mâjâ arârçjo diametru 15 m piedâvâ 140m² dzîvojamâs platîbas.

Pasîvâs mâjas nesoðâs konstrukcijas,kas, starp citu, ir saòçmusi vairâkasgodalgas, pamatâ ir bijuðais ISOVERizstâþu paviljons, kura komponentitika nodoti otrreizçjai pârstrâdei, laitos tâlâk izmantotu jaunajâs mâjâs.Vecâs dçïu starpsienas, piemçram,ðobrîd kalpo kâ grâmatu plaukti.

Çkas îpaðnieks: Ing. Günter LangArhitekts: Hermann Kaufmann

• ârsienas ar augstu izolâcijas pakâpi

• pasîvâs mâjas logi

• nav termisko tiltu

• hermçtiskums

• vienkârðas tehnoloìijas koncepcija -

pilnîgi visa mâjas HVAC sistçma,

ieskaitot siltuma atguvi un karstâ

ûdens ieguvi, ietilpst kompaktâ ierîcç,

kuru var ievietot tualetes telpâ.

• siltumenerìijas raþoðana, izmantojot

siltumsûkni

• spiediena tests n50 0,41 1/h

Îsumâ:Enerìijas koncepcija

Telpu apsildei nepiecieðamâ enerìija gadâ (HWB)saskaòâ ar PHPP: 13.70 kWh/m2a

Telpu apsildei nepiecieðamâ enerìija gadâ (HWB) saskaòâ arAugðaustrijas Enerìijas veiktspçjas sertifikâtu: 11.00 kWh/m2a

Apsildes jauda saskaòâ ar PHPP: 11.40 W/m2

Spiediena tests n50: 0.41 1/h

Konstrukciju komponentu U vçrtîbas:

Ârsiena: 0.10 W/m2 K Jumts: 0.08 W/m2 K

Pagraba griesti/grîda: 0.12 W/m2 K Stiklojums: 0.70 W/m2 K

Uw kopçjâ logu zona: 0.78 W/m2 K Saskaòâ ar DIN EN ISO 10077

Neliels ar biospirtu darbinâms deglispalîdz jo îpaði aukstâs dienâs.

108 ISOVER

Daudzâs Eiropas valstîs jaunuzceltomâju skaits palielinâs ne vairâk kâpar 1%. Pastâvot ðai tendencei, vecoçku enerìçtiskâ pârveidoðana kïûstarvien svarîgâka. Mâja Petenbahâbija Austrijas pirmais çkas

Arhitektoniskâ un enerìçtiskâ atjaunoðana: nepievilcîgs bungalo pârvçrðas parizstâþu zvaigzni. Vienìimenes mâja Petenbahâ, Augðaustrijâ.

lapegles plâtnçm, bet fasâde bija nogluda metâla tâpat kâ izvirzîtâ çkasdaïa. Logi bija ïoti plaði - gandrîz visâtelpas augstumâ - ïaujot gaismaiplûst iekðâ un neaizsedzot ârskatu.

Nâkotne: çku atjaunoðana,izmantojot pasîvâs

atjaunoðanas projekts, kas tikaizpildîts saskaòâ ar pasîvâs mâjaskritçrijiem.Ar 280 kWh/m²a enerìijas patçriòu1960-tajos gados celtais tumðais,ðaurais bungalo, bija tipisks enerìijasizðíçrdçtâja paraugs. Ðodienasapstâkïos tas ne tikai neatbildajaunâkajâm enerìijas patçriòaprasîbâm (saskaòâ ar PHPP tamjâbût 14,8 kWh/m²a), bet arîatpalika arhitektoniskajâ ziòâ.Vienkârðâs celtnes izvirzîtais spârnsbija klâts ar horizontâli novietotâm

Visas mâjas apsildes izmaksas gadâPirms pârbûves: EUR 2 700, 00 gadâPçc pârbûves: EUR 200,00 gadâ

Çkas îpaðnieks: Schwarz ìimene. Projektçtâjs: Lang Consulting.

Iespçjas

ISOVER 109

Mazâk sienu.Mazâk termisko tiltu.Vairâk komforta.

Enerìijas koeficienti

Nojaucot daþas sienas, radâs iespçjaizvairîties no termiskajiem tiltiem,kurus radîja pagraba sienas. Pagrabâtika ieklâtas jaunas izolâcijas kârtas,kâ arî ap ârsienâm tika veidotasiltumizolâcijas kârta, izmantojotrûpnieciski raþotus koka paneïus,kuros jau bija iestrâdâta izolâcija.Tâdâ veidâ tika panâkta nepârtrauktasiltuma izolâcija. Kompaktaventilâcijas ierîce nodroðinanepârtrauktu svaiga gaisa piegâdi,kura temperatûra gandrîz lîdzinâsiekðtelpu temperatûrai.

mâjas tehnoloìiju.

• pârbaude ar lâzerskeneri, lai iegûtu pre-cîzu apsekojumu un CAD plânojumu;

• rûpnieciski raþoti koka paneïi stâvaaugstumâ atbilst pasîvâs mâjaskvalitâtes standartam; nostiprinâmi,izmantojot îpaðu stiprinâjuma sistçmu;

• pagraba grîdas zonâ ir minimâla grîdaskonstrukcijas vakuuma siltumizolâcija;

• pasîvajai mâjai atbilstoða izolâcija, laisamazinâtu termisko tiltu raðanos mûrasienâs;

• zemes siltuma kolektors gar izlietnesnoteku, lai izmantotu izlietotâ ûdenssiltumu; aprîkots ar mçrîðanas zondçm;

• kompakta ventilâcijas sistçma arefektîvu siltumatguvi un siltumsûkni;

• daïçja elektroenerìijas pieprasîjumapapildinâðana ar fasâdç ierîkotiemsaules enerìijas uztverðanas paneïiem(maks. 2,6 kW).

Îsumâ:Jaunas paraugsistçmas vecomâju pârvçrðanai ilgtspçjîgâspasîvajâs mâjâs

Pirms atjaunoðanas Pçc atjaunoðanas

Vajadzîgais siltuma 280 kWh/m2a 14.8 kWh/m2a saskaòâ ar PHPP

daudzums

Apsildes jauda 230 W/m2 12.1 W/m2 saskaòâ ar PHPP

Spiediena testa

rezultâti (n50) 5.10 0.50

Projektçtâjs: Lang Consulting Çkas îpaðnieks: Schwarz ìimene

Konstrukcijas komponentu U vçrtîbas:

Ârsiena: 0.10 W/m2 K Jumts: 0.09 W/m2 K

Pagraba griesti/grîda: 0.13 W/m2 K Stiklojums: 0.60 W/m2 K

Uw kopçjâ logu zona: 0.77 W/m2 K Saskaòâ ar PHI Sertifikâtu

110 ISOVER

Ekoloìiska çka, kasekonomijas

Christophorus mâja Ðtadlpaurâ, Austrijâ - tajâ ir izvietoti biroji, loìistikas centrs,konferenèu telpas, veikalu telpas, un tâ ir celta, pielietojot pasîvajai mâjaiatbilstoðu visekonomiskâko tehnoloìiju.

Veiksmîga dienasgaismas izmantoðanabirojos, kurus var pasargât no saulesgaismas noçnoðanas ierîcçm, kasnostiprinâtas pie ârsienas.

Koka çkas hermçtiskakonstrukcija beztermiskajiem tiltiem.

Pçc rûpîgas projektçðanas posma unaptuveni 9 mçneðu celtniecîbasposma Austrijâ tika uzbûvçta pirmâtrîsstâvu koka çka, kas atbilst pasîvâsmâjas standartam. Tâ ir paraugsdaudzçjâdâ ziòâ. Projekta attîstîtâja,Austrijas bezpeïòas organizâcijas MIVA(Mission Vehicle Association) un gal-venâ iepirkumu uzòçmuma BBM uz-manîba, galvenokârt, ir vçrsta uzcilvçku un kopâ ar cilvçkiem. Çkuizmanto kâ biroju, loìistikas unsanâksmju rîkoðanas centru, lai nodro-ðinâtu sadarbîbu ar projekta partneriemgandrîz no 100 daþâdâm valstîm.Christophorus mâja ir paredzçta kâ

Jau no dabas dots, ka kokam ir labasiltuma vadâmîba, tâdçjâdi tas sekmç

vieta, kur apmainîties ar starptautiskâdarba pieredzi un veikt kopîgustarptautiskas nozîmes darbu. DaþâdosBBM Âfrikâ îstenotajos projektos iegûtâdaudzu gadu darba pieredze tâdâsjomâs kâ enerìija un ekoloìija galugalâ ir novedusi pie ðî projekta, kuramçríis ir klimata aizsardzîba.

Iespçjas

ISOVER 111

atbilst visaugstâkajiem standartiem.

Pilnîgi viss sadzîves un lietus notek-ûdeòu daudzums tiek attîrîts, izman-tojot trîs bioloìiskâs attîrîðanas iekârtas,un tiek pârstrâdâts par ûdeni ar konoskalot tualetes podus, laistît augusun mazgât automaðînas. Ðâdâ veidâdzeramâ ûdens patçriòð tiek sama-zinâts lîdz minimâli nepiecieðamajamdaudzumam. Gandrîz 70 % no vaja-dzîgâ karstâ ûdens tiek raþoti, izman-tojot saules enerìijas kolektoru sistçmu.

m² apsildes/atvçsinâðanas griesti ungrîdas elementi. Reþìota fotovoltâþassistçma nodroðina maksimâli 9,8 kWjaudas, kas ir nepiecieðama siltumasûkòa darbinâðanai, resp., enerìijasûkòu un ventilatoru darbinâðanai lielâmçrâ tiek piegâdâta CO2 neitrâlâveidâ.

Enerìijas apgâde -ilgtspçjîga unizdevîga.

Paðattîroða unekonomiskaûdensapgâdeskoncepcija.

Paraugpiemçrs.Astoòas 100 m garas Duplexìeotermâlâs zondes tiek izmantotas,lai izpçtîtu zemi, kas ðai mâjai ir gankâ siltuma avots, gan kâ siltumanovadîtâjs. Apsildes perioda laikâ,siltumsûknis apgâdâ çku ar papildusiltumu, ko iegûst no dziïajâmzondçm. Vasarâ tâ pati sistçma tiekizmantota çkas atvçsinâðanâ arminimâlu enerìijas patçriòu. Vçsâgaisa izplatîðanu çkâ nodroðina 560

tâdas çkas veidoðanu, kurâ navtermisko tiltu. Koks ir vislabâkaismateriâls pasîvo mâju celtniecîbâ.Christophorus mâjai koks tika kom-binçts ar augstas kvalitâtes izolâcijasmateriâliem, veidojot konstrukciju beztermiskajiem tiltiem, kur ir ar augstahermetizâcijas pakâpe un kam piemîtlieliskas pasîvâs mâjas îpaðîbas.

Salîdzinâjumâ ar tradicionâlu birojuçku, Christophorus mâja vidçji ietaupaaptuveni 275 000 kWh/a enerìijas.Apsilde un kondicionçðana,galvenokârt, tiek veikta CO2 neitrâlâveidâ. Samazinâjums gadâ: 75 tonnasCO2 salîdzinâjumâ ar tradicionâlajâmçkâm. To var panâkt vienlaicîginodroðinot komfortablu klimatuiekðtelpâs - aptuveni 40-50 % gaisamitruma un 21-23°C temperatûra.

Projektçtâjs: Dipl. Ing. Albert P.Böhm un Mag. Helmut Frohnwieser

Attîstîtâjs: BBM (MIVA iepirkumupakalpojumi). Kontaktpersona: FranzX. Kumpfmüller.

Telpu apsildei vajadzîgâs enerìijas daudzums gadâ (HWB)saskaòâ ar PHPP: 14.00 kWh/m2a

Vajadzîgâ apsildes enerìija saskaòâ ar PHPP: 14.00 W/m2

Spiediena tests n50: 0.40 1/h

Konstrukciju komponentu U vçrtîbas:

Ârsiena: 0.11 W/m2 K Jumts: 0.11 W/m2 K

Pagraba griesti/grîda: 0.13 W/m2 K Stiklojums: 0.70 W/m2 K

Uw kopçjâ logu zona: 0.79 W/m2 K Saskaòâ ar PHI Sertifikâtu

112 ISOVER

Dzîvojiet skaisti pilsçtas ietaupiet

Tâ kâ nams atradâs uz galvenâs ielasun tajâ bija dzirdami visi ielas trokðòiun bija jûtams piesâròojums, ðis1950-tajos gados celtais piecstâvunams lîdz pat nesenai pagâtnei ne-bija iedzîvotâju iecienîtâko dzîves-vietu sarakstâ. Turklât, îrniekiem bijajâmaksâ diezgan augsta îres unapsaimniekoðanas maksa. Pçc pâr- elementi; ventilâcijas cauruïvadi

atseviðíi visos dzîvokïos un logi jaubija iebûvçti;

• logi ar trîskârðu stiklojumu unintegrçtu pretsaules aizsardzîbu;

• stiklotas lodþijas esoðo vaïçjobalkonu vietâ, aptverot tos ar ârçjosiltumizolâciju;

• komforta ventilâcijas sistçma, laikontrolçtu atseviðíu telpuventilçðanu;

• karstâ ûdens sagatavoðana,izmantojot tieðo centrâlo apkurigâzes sildîtâju vietâ;

• pagraba un bçniòu izolâcija.

bûves, kas ilga tikai 6 mçneðus, situ-âcija ir pavisam atðíirîga: ir sasniegtspasîvâs mâjas standarts un ir sama-zinâtas enerìijas izmaksas. Ir izveidota jauna siltumizolâcijaârsienâm: 1.-4. stâvs tagad atbilstpasîvâs mâjas standartam, pamat-stâvs atbilst zema enerìijas patçriòastandartam, jo pret pagrabu pavçrstoizolâcijas kârtu bija iespçjams nodro-ðinât tikai lîdz zinâmam apjomam.Lai ârsienâm izveidotu jaunu izolâ-cijas kârtu, tika veikti ðâdi pasâkumi:

• ârçjâ sienâ tika piestiprinâti saulesenerìiju uztveroði fasâdes

Attîstîtâji: GIWOG GemeinnützigeIndustrie-Wohnungsaktien-gesellschaft

Projektçtâji: ARCH+MORE ZT GmbH, DIIngrid Domenig-Meisinger

Pçc dzîvojamo namu kompleksa atjaunoðanas atbilstoðipasîvâs mâjas standartam, Austrijas Lincas Markartðtrâsçdzîvoðanas komforts ir sasniedzis virsotni.

Iespçjas

ISOVER 113

centrâ un 90% enerìijas.

Katru gadu ietaupot 455 000 kWh enerìijas, ir iespçjams ietaupît 27 300 EUR,par pamatu òemot aprçíinâto enerìijas cenu 0,06 EUR/kWh.

Vienmçrîgs svaiga gaisalîmenis, klusums unkomforts.

elpu un baudît mieru un klusumusavâs mâjâs. Jaunâ siltumizolâcija arînodroðina labvçlîgu ietekmi. Patîkamatemperatûra telpâs visa gada garumâuzlabo paðsajûtu, savukârt, apsildesenerìija tiek samazinâta par 90 %.Markartðtrâses nama piemçrs liecina,ka pasîvâs mâjas tehnoloìija palîdzietaupît naudu par spîti pieaugoðajâmenerìijas izmaksâm!Ðî projekta îstenoðana bija iespçjama,pateicoties valdîbas finansiâlamatbalstam, kas tika pieðíirts ðim

projektam, kâ arî pateicoties papildulîdzekïiem, kurus pieðíîra enerìijutaupoðu çku attîstîbas fondi. Lîdzekïusneatmaksâjamas subsîdijas veidâpieðíîra arî apakðprogramma "Houseof Tomorrow", kas ir sadarbîbasprogramma starp Austrijas Federâlotransporta, inovâciju un tehnoloìijuministriju (BMVIT) un Austrijas Izpçtesveicinâðanas aìentûru (FFG).

Ðis projekts saòçmaAustrijas valsts 2006.gada balvu pararhitektûru unilgtspçju.

Enerìijas koeficienti Pirms renovâcijas Pçc renovâcijas

Vajadz. siltumenerì. daudz. apm. 179.0 kWh/m2a 14.4 kWh/m2a sask. ar PHPP

Apsildes jauda apm. 118.0 W/m2 11.3 W/m2 sask. ar PHPP

Kopçjais vajadzîgais enerìijas daudzums apm. 500,000 kWh/a 45,000 kWh/a

Siltumenerì. ietaupîjums --- 455,000 kWh/a

U vçrtîba ârsienai apm. 1.2 W/m2K 0.08 W/m2K

(kopâ ar saules enerìiju)

U vçrtîba jumtam apm. 0.9 W/m2K 0.09 W/m2K

U vçrtîba pagraba grîdai apm. 0.7 W/m2K 0.21 W/m2K

U vçrtîba logam apm. 3.0 W/m2K 0.86 W/m2K

Stikla atdalîtâjs Alumînijs Thermix

Apsildîtais laukums 2,755.68 m2 3,106.11 m2

CO2 emisija gadâ 160,000 kg CO2 14,000 kg CO2

Pirms renovâcijas Pçc renovâcijas

Vajadzîgais siltumenerìijas daudzums 150 kWh/m2a 14 kWh/m2a

Ikmçneða izmaksas par apsildi 59 m² dzîvoklim EUR 40.80 EUR 4.13

Ikgadçjâ CO2 izplûde visai çkai kopumâ 160 tonnas 18 tonnas

It îpaði pilsçtas vidç pasîvâs mâjasstandarts nodroðina patîkamus dzîvesapstâkïus jebkurâ dienas laikâ. Tâ kâkomforta ventilâcijas sistçmanepârtraukti apgâdâ istabas ar svaigugaisu, telpu ventilçðana, atverot logu,kïûst lieka. Tâdçjâdi telpâs netiekpieïauta ielas trokðòu un piesâròojumaieplûðana. Iemîtnieki var ievilkt dziïu

114 ISOVER

Pasîvâ mâja - precedents.

Pasîvajâ mâjâ, kuru apdzîvo daudziiemîtnieki, katrs cilvçks izdalaaptuveni 70 vatu enerìijas stundâ,kas ir nozîmîgs enerìijaspapildinâjums. Gaisa apmaiòu varprecîzi kontrolçt, jo çkas ârsienas irizolçtas. Ar gaisa apmaiòas ierîciventilâcijas siltuma zudumus varsamazinât lîdz aptuveni 10%. Tâ kâparasti skolâ un biroja çkâs esoðocilvçku skaits ir lielâks, pieprasîjumspçc vajadzîgâs enerìijas ir mazâksnekâ dzîvojamajâs çkâs. Savukârtnepiecieðamîba pçc apgaismojumaun atvçsinâðanas parasti ir lielâka.

Pçc tam, kad Austrijâ kïuva pazîstama pasîvâs mâjas tehnoloìija, vidusskolaKlausâ kïuva par patîkami mâjîgu vietu.

Vidçjais svaiga gaisapieprasîjums - 30 m³/huz katru skolnieku unskolotâju.

Lai nodroðinâtu labu gaisa kvalitâtiun lielisku istabas temperatûruKlausas vidusskolâ Austrijâ, papildusgalvenajai ventilâcijas ierîcei tikauzstâdîta zeme-gaiss siltumaapmaiòas ierîce ar plûsmas tilpumu35 000 m³/h. Ziemâ tas veicsâkotnçjo âra gaisa sasildîðanu,pirms to ievadît çkâ, savukârt vasarâtas âra gaisu atvçsina.

Iespçjas

ISOVER 115

Îsumâ:Priekðrocîbas, kurasieguva Klausasvidusskola.

Vidçjais siltumenerìijas pieprasîjums – 15 kWh/m²uz apsildâmâs grîdas platîbas kvadrâtmetru.

Klausas vidusskolas çka atbilst pasîvâsmâjas standartam, sâkot ar klaðutelpâm lîdz pat administrâcijas telpâm.

Projektçtâji: Dietrich/Untertrifaller,arhitektiÇkas îpaðnieks: Klausas paðvaldîba Immobilienverwaltung GmbH

Gadâ nepiecieðamâ siltumenerìija (HWB) sask. ar PHPP: 14.5 kWh/m2a

Spiediena tests n50: 0.60 1/h

Konstrukciju elementu U vçrtîbas:

Ârsiena: 0.11 W/m2 K Jumts: 0.11 W/m2 K

Pagraba griesti/grîda: 0.18 W/m2 K Stiklojums: 0.60 W/m2 K

Uw kop. logu laukums: 0.76 W/m2 K Sask. ar EN 10077

• nepârtraukta telpu vçdinâðana arsiltuma atgûðanu, izmantojotrotçjoðâs siltumapmaiòas ierîces.Rezultâts: izteikts ventilâcijas siltumazudumu samazinâjums salîdzinâjumâar telpu vçdinâðanu, atverot logus

• nepârtraukta atbrîvoðanâs nosmakâm un C02 nodroðina lieliskugaisa kvalitâti un higiçnu

• trokðòa samazinâjums, jo vairs navnepiecieðams daïçji vai pilnîbâ atvçrtlogus

• nemainîga mitruma uzturçðananodroðina komfortu skolçniem unsaglabâ çkas konstrukcijas

• saules enerìijas izmantoðana• noçnojuma uzstâdîðana lielu logu

laukumu priekðâ• gaisa sâkotnçja atvçsinâðana vasarâ,

izmantojot zeme-gaiss siltumaapmaiòas ierîci; nav vajadzîbas pçcatseviðíiem kondicionieriem

• ûdens uzsildîðana, izmantojot saulesenerìijas kolektorus un saglabâjot tolabi izolçtos ûdens rezervuâros

116 ISOVER

Vçsturiskâs klçts jaunâ

Mâja Horvâtija to lieliski raksturo.Atseviðía klçts, necila koka çka, bijadaþâdu arhitektonisko stilusajaukums, tâpçc bija nepiecieðamiatðíirîgi renovçcijas pasâkumi. Çkasârsienas bija iespçjams aprîkot araugsta lîmeòa siltumizolâciju parrelatîvi zemâm izmaksâm. Papilduizmaksas bija nepiecieðamas augstaskvalitâtes stiklojumam, bet tamnebija noteicoðâ ietekme, josalîdzinâjumâ ar iegûto derîgo platîbulogu izmaksas sastâdîja mazâk par15%.

Vairumâ gadîjumu nerodas jautâjumipar to, vai çkâ iekïaut vai neiekïautpasîvâs mâjas standartu. Renovâcijasapjoms lielâ mçrâ ir atkarîgs no çkasformas. Piemçram, lielâs, kompaktâsçkâs pasîvâs mâjas iezîmes iriespçjams iekïaut ïoti viegli, un tasneprasa lielus lîdzekïus, kâ arî navnozîmes gadsimtam, kurâ tâs celtas.

Parasta klçts netâlu no Zagrebas bija jauka iespçja, kâ optimizçt enerìiju.Ðodien tâ ir pirmâ pasîvâ koka mâja Horvâtijâ.

Vçsturiskâs klçts sijas atjaunotajâultramodernajâ fasâdç.

Iespçjas

ISOVER 117

dzîve.

Ðíûòa iekðpuse: siltumizolâcijas simulâcija.

Saglabât kultûrvçsturisko mantojumu,radît komfortablu dzîves vietu trimpaaudzçm zem viena jumta, îstenotpasîvâs mâjas standartu unnodroðinât çkai ilgmûþîbu - ðîsprasîbas bez lielas piepûles tikaîstenotas. Çkas izvietojums bija labstajâ ziòâ, ka to nekas nenoçnoja, tâbija pavçrsta pret dienvidiem. Pretdienvidiem pavçrsto fasâdipapildinâja plaði logi, savukârt pretziemeïiem pavçrstâs mâjas dizainsbija ieturçts noslçgtâ, kompaktâ stilâ.

Moderns komforts vçsturiskâ vidç.

Rezultâts: optimâls ieguvums nosaules enerìijas.Vecâs klçts sijas tika saglabâtas kâfasâdes elements. Aiz tâm nebijanekâdu problçmu ierîkot pietiekamuizolâciju.Uz jumta tika uzstâdîti saulesenerìijas kolektori un foto voltâþaselementi, lai varçtu raþot karstoûdeni un elektrîbu. Bez tam jumtstika apzaïumots. Tika uzstâdîtipapildu elementi, kas raksturopasîvâs mâjas standartu, ieskaitot

komforta ventilâcijas sistçmu unsiltumsûkni. Rezultâtâ tika saglabâtasraksturîgâs vecâ ðíûòa iezîmes, betmodernâs pasîvâs mâjas tehnoloìijasnodroðinâja komfortablu dzîvoðanuar enerìijas pieprasîjumu zem 15kWh/m²a.

Projektçtâjs: Prof. Ljubomir Miðèevic,Dipl. Ing. Arh., Zagrebas Universitâte

´

ISOVER 119

Ekoloìijas imports.

• ISOVER - no dabas dabai

• Gyproc - pielâgojama un noturîga bûvniecîba

• Weber - uz minerâlu bâzes veidotas siltumizolâcijas

kompozîtâs sistçmas

Piemçri un ilgtspçja.

120 ISOVER

No dabas dabai.

Optimâla siltumizolâcija nodroðina lieluenerìijas ietaupîjumu. Tomçr tam irjâatbilst augstâm prasîbâmapstrâdâjamîbas, kvalitâtes un jo îpaðiekoloìijas ziòâ. ISOVER ir apòçmiesizpildît ðîs prasîbas un izstrâdâpiemçrotus produktus. MinerâlvatiISOVER raþo, galvenokârt, no stiklaotrreizçjâs pârstrâdes. Ðis materiâls par80% aizstâj tâdu izejmateriâlu kâkvarca smiltis.

Raþoðana neiespaido vidi. Dabiskaisizejmateriâls tiek iegûts nelielâs,atklâtâs raktuvçs, kur apzaïumoðanatiek veikta tûlît pçc tam, kad resursaieguve ir pabeigta. Modernasraþoðanas metodes nodroðina, kanâkamie raþoðanas pasâkumi ir videinekaitîgi.

Droða izolâcija ar ISOVER minerâlvates produkciju.

Ja raþoðanas pamatâ ir dabiskiizejmateriâli, arî gatavais produktstiek klasificçts kâ dabîgs un videinekaitîgs. ISOVER minerâlvatespriekðrocîbas:

• droðs pielietojums un izmantoðana• nesatur kancerogçnâs vielas un

nav bîstams veselîbai, atbilstEiropas Komisijas Direktîvai Nr.97/69/EK

• nesatur kaitîgas íîmiskas vielas unpesticîdus

• íîmiski neitrâls• nodroðina lielisku siltuma, skaòas

un uguns aizsardzîbu

ULTIMATE - jaunais ISOVERizolâcijas materiâls ar lieludarbspçju.

• îpaði ekonomisks, ja ir jâveidobieza izolâcijas kârta

• nedegoðs• nesatur liesmas slâpçjoðas vielas,

nesatur pazemes ûdeòuspiesâròojoðas íîmiskas vielas

• izturîgs un nepelç• spçj îstenot difûziju.

Dzîve taupot enerìiju.

Ekoloìijas imports

ISOVER 121

Izolâcija ar ISOVER.

ISOVER minerâlvate ne tikai pierâdasavu vçrtîbu enerìijas taupîðanasprocesâ, bet jau tâs sâkotnçjâuzstâdîðanas gaitâ. Materiâls ir izturîgsun tam piemît arî ðâdas ekonomiskâspriekðrocîbas:

• var ietaupît lîdz 75 % uzglabâðanasun transporta izmaksu, jo materiâlspakïaujas kompresijai

• viegli apstrâdâjams• noturîgi izmçri, izturîgs pret stiepes

deformâciju

• no tâ neveidojas atkritumi• klâjams tieði uz sienas• daudzpusîgs, vairâkkârtçji

izmantojams un pârstrâdâjams • çrta savâkðana pçc tâ lietoðanas

beigâm.

ISOVER produkcija ir ârkârtîgi vienkârði apstrâdâjama.

122 ISOVER

To, ko rûpniecîbas uzòçmumi unmâjsaimniecîbas uzskata parnederîgu stiklu, ISOVER pârvçrðvçrtîgâ izejmateriâlâ. ISOVERminerâlvate sastâv no gandrîz 80%pârstrâdâta nederîga stikla. Citassastâvdaïas, tâdas kâ kvarca smilts,kalcinçtâ soda un kaïíakmens irpraktiski neizsmeïami resursi. Tas netikai izklausâs droði, bet arî irekoloìiski ilgtspçjîgi daudzçjâdâ ziòâ.Daþi piemçri sniedz skaidrâkupriekðstatu.

Minerâlvates izmantoðana ne tikaipalîdz mums sasniegt Kioto protokolânoteikto mçríi, bet arî visas pasaulesmçrogâ veidot sadzîvi, taupot enerìiju.Padomâjiet: izgatavojot 1 tonnu stiklavates, rodas 0,8 tonnas CO2 emisijas.Ikgadçjo CO2 ietaupîjumu var iegût 6tonnas CO2. Pieòemot, ka tâs derîgaiskalpoðanas laiks ir 50 gadi, mçs ðâdiietaupâm 300 tonnu CO2. Tas ir 375reizes vairâk nekâ tas CO2 izplûdesdaudzums, ko rada raþoðanas process.

No vecâm pudelçm lîdz izmantojot

ISOVER pârvçrð 1 m³ izejmateriâlu 150 m³ minerâlvates.

Katra uzstâdîtâ stikla vates izolâcijas materiâla tonnapalîdz ietaupît seðas CO2 tonnas katru gadu.

Tas ir pietiekami, lai pilnîbâ izolçtu lielu vienìimenes mâju no augðas lîdz apakðai, ievçrojot pasîvâs mâjas standartu

1 m3 izejmateriâlu 150 m3 minerâlvates

Ekoloìijas imports

ISOVER 123

Ja minerâlâ vate ir ruïïos, to vartransportçt âtri un tâ neaizòemdaudz vietas. Pietiek tikai ar nelielupiepûli, un tâ jau tieði no ruïïa tiekklâta uz sienas.

Minerâlvate piedâvâ vçl papildupriekðrocîbas, jo tâ:

• ir nedegoða• nav kaitîga veselîbai un atbilst

Direktîvai 97/69/EK• nesatur kaitîgas íîmiskas vielas,

pesticîdus un liesmas slâpçjoðasíimikâlijas

Minerâlvates raþoðanas un transportçðanas enerìija amortizçjas jau daþu dienulaikâ. Tâlâk minçtajâ piemçrâ salîdzinâsim augðçjâs grîdas plâksni, kasizgatavota no dzelzsbetona, bez siltumizolâcijas ar dzelzsbetona grîdu ar 35 cm(�D 0,04 W/mK) biezu minerâlâs vates izolâcijas kârtu (pasîvâs mâjas lîmenî).

Salîdzinâjumâ ar enerìijas ietaupîjumu gadâ - 350 kWh/m² - izolâcijas materiâlaraþoðanai, transportçðanai un uzstâdîðanai nepiecieðamais enerìijas daudzums irne vairâk kâ 22 kWh. Enerìçtiskâs amortizâcijas laiks ir mazâks par 10 dienâm.

Izvçloties ISOVER raþotosminerâlvates izolâcijas materiâlus -stikla vati, akmens vati un Ultimate,vienmçr bûsiet droði, ka tiksnodroðinâta aizsardzîba pretaizdegðanos, jo ðie materiâli irnedegoði. Tie nodroðina optimâlujumta, sienu un grîdu aizsardzîbu.

www.ISOVER.com

patîkamam klimatam, ISOVER minerâlo vati.

Minerâlâs vatesizmantoðana saîsinaieklâðanas laiku un saîsinaamortizâcijas laiku.

Uzòemieties atbildîbu:bûvçjiet droði ar ISOVER.

Enerìijas amortizâcija

1 m3 augðçjâs grîdas plâtnes

Konstrukcija Siltuma pârneses Enerìijas zudums gadâ koeficients uz kvadrâtmetru

Dzelzsbetons (20 cm) bez izolâcijas

U vçrtîba = 3.6 W/m2K 360 kWh

Dzelzsbetons un 35 cm biezamin. vates izolâcijas kârta

U vçrtîba = 0.1 W/m2K 10 kWh

Enerìijas ietaupîjums uz m² gadâ (siltumizolâcijas dçï) 350 kWh

124 ISOVER

Pielâgojama un vien konstrukcija?

Nâkotnes bûvniecîbu lielâ mçrânosaka cilvçku dzîves mainîgâs situ-âcijas. Ìimenes ar lielu cilvçku skaitunomainâs pret "mazajâm" ìimençm.Ìimenes, kas mçdza dzîvot kopâvienâ dzîvoklî, sâk dzîvot atseviðíâsmâjâs. Veidojas jaunas ìimenes, unar laiku tâs sadalâs atkal - un tânepârtraukti.Tâdçï ir vajadzîgi dzîvokïi, kurus arminimâliem resursiem, nelielâmizmaksâm un neietekmçjot vidi varpielâgot iemîtnieku mainîgajâmprasîbâm.Lai nodroðinâtu ðîm izmaiòâmatbilstoðu dzîvojamo telpu, nevariztikt ar tradicionâlajiemprojektçðanas un celtniecîbasprocesiem. Ir pâris paraugpieejas:

• lauku un pilsçtu dzîvojamo telpuprogrammas, pilsçtvides attîstîbasun satiksmes zonas, infrastruktûras

blîvuma un çku aprîkojumspielâgojas nepârtraukti mainîgajâmcilvçku eksistences formâm;

• izmantojamo materiâlu daudzumstiek radikâli samazinâts, tâdçjâdirodas materiâlu uzkrâjums un varietaupît enerìiju, sâkot noceltniecîbas uzsâkðanas lîdz çkasekspluatâcijai;

• çku ekspluatâcijas izmaksas tieksamazinâtas, veidojot pasîvâs unaktîvâs enerìijas sistçmas;

• konstrukciju komponentiem irdaudzfunkciju îpaðîbas, un tie tiekintegrçti vispârçjâ çkas izolâcijâ;

• plânojot ilgtspçjîgu çkaskonstrukciju, tiek lîdzsvarotiieguvumi (resursi, enerìija,materiâli, platîba u.c.) arzaudçjumiem (emisijas, atkritumi).

Vietâs, kur nesoðâs ârsienas ir çkaskonstrukcijas neatòemamasastâvdaïa, telpas ekonomiskâ,elastîgâ un videi nekaitîgâ veidâ varpapildinât ar viegliem ìipðaelementiem.

Izmantojot Saint-Gobain ìipðkartona plâksnes, ikvienapasîvâ mâja ir sagatavota jebkâdâm pârbûvçm.

Piemçram, ISOVER Multi-KomfortaMâja. Iekðtelpu plânojumu var veidotgan precîzu, gan pielâgojamu. Javçlâk ir jâpielâgo iekðtelpu plânojumsindividuâlâm prasîbâm, to var izdarîtâtri un par zemâm izmaksâm.

Ekoloìijas imports

ISOVER 125

laikus arî ilgtspçjîga Nekâdu problçmu!

Îstenojot bûvniecîbas projektus,Saint-Gobain sistçmas risinâjumupamatâ ir ìipsis, kas padara ðosistçmu tik vieglu. Tâ kâ tâs svars irtikai 1/5 lîdz 1/10 no masîvajâm

Viegla, izturîga, efektîva.

sienâm, dzîvojamo telpu var izveidotjebkurâ çkâ, neupurçjot dzîveskomfortu vai neizjaucot slodzeslîdzsvaru.Jebkurâ gadîjumâ vieglie elementiatvieglo çkas statisko noslodzi, untâlâk jau notiek priekðrocîbu íçdesreakcija, jo îpaði - daudzstâvu mâjâs.Tiek samazinâtas materiâlu izmaksas.Tiek ietaupîta raþoðanas untransporta enerìija. Konstrukcija,izmantojot vieglâkus materiâlus,papildus nodroðina lîdz 6 % vairâkdzîvojamâs telpas.

Protams, ka renovâciju var veiktjebkurâ laikâ. Saint-Gobain ìipðkartona plâksnes irlielisks risinâjums gadîjumos, kad irjâveido bçrnu istabas vai arî tâsjâpârveido, kad jâmaina durvjuatraðanâs vieta, jânojauc starpsienasvai jâveic daudzi citi pârveidojumitelpas plânojumâ.

To visu var paveikt âtri, tîri unnepiesâròojot vidi, lai iemîtniekivarçtu droði palikt savâ ISOVER Multi-Komforta Mâjâ, kamçr notiekpârbûves darbi.

126 ISOVER

Uz ìipða bâzes veidotasVislabâk tâs îstenot ISOVER

Tieði tâpat kâ ISOVER Multi-KomfortaMâja, arî Saint-Gobain piedâvâtierisinâjumi uz ìipða bâzes palîdzsamazinât resursu patçriòu unsiltumnîcas efekta gâzu emisiju.Materiâlu ilglaicîga kalpoðana palîdzietaupît daudz vairâk enerìijas nekâbija vajadzîgs to raþoðanai. Ja pienâklaiks ðos materiâlus nomainît, videinekaitîgâs ìipðkartona plâksnes varpârstrâdât vai iznîcinât videi nekaitîgâveidâ.

Tâ kâ ìipsis ir dabas materiâls, tassavas labâs îpaðîbas ir pierâdîjis jaupirms gadu tûkstoðiem. Labâk nekâciti materiâli tas kontrolç mitrumalîmeni, nav degoðs, nodroðinakomfortablu klimatu undaudzfunkcionâlu pielietojumu. Visâpasaulç tûkstoðiem çku un miljoniem

Izmantojot ìipða produkciju unsistçmas, ikvienu dzîvokli vai birojuvar veidot tâ, lai tie izskatîtos lîdzîgi.Bet vai tâ vajag? Izmantojot Saint-

Kombinçjiet dizainu unkvalitâti.

Dabas materiâli garantçveselîgu dzîvesveidu.

cilvçku gûst labumu no ðâdiemdabas resursiem. No vienas puses,ìipsis ir materiâls, ar kuru var bûvçtâtri, tîri, lçti un taupot telpu. No otraspuses, tas piedâvâ sausu, veselîguklimatu telpâs, kurâs labi jutîsies arîcilvçki, kas cieð no alerìijâm.

Gobain ìipðkartona plâksnes, ir ïotiviegli atbrîvot savu radoðo enerìiju.Jûsu gara lidojumam vairs navðíçrðïu! Pieliekot nelielas pûles unmazliet naudas, var izveidot izliektassienas vai noapaïotas arkas.Piepildiet savus sen lolotos sapòus,veidojot dzîvokli, kurâ nav stûru,

Ekoloìijas imports

ISOVER 127

inovatîvas çku koncepcijas.Multi-Komforta Mâjâ.

Òemot vçrâ konstrukciju prasîbas,Saint-Gobain piedâvâ ìipðaraþojumus, kas atbilst visaugstâkajâmprasîbâm: tie ir risinâjumi, kas uzlaboakustiku un komfortu attiecîbâ uzsiltumu, un vienlaikus samazinaenerìijas patçriòu. Ðie risinâjumilieliski noder ISOVER Multi-Komforta

Izmantojot daþâdus izejmateriâlus, Saint-Gobainnodroðina daudzpusîgus sistçmu risinâjumus.

• mitruma kontrole: ja mitruma lîmenis

telpâ ir pârâk augsts, ìipsis uzkrâj

lieko mitrumu porâs, bet vçlâk to

iztvaiko tad, kad gaiss telpâ ir sauss

• ugunsdroðîba: ja nu gadîjumâ notiek

nenovçrðamais, ìipða liesmu

slâpçjoðâs îpaðîbas pilnâ mçrâ

pierâda sevi. Tajâ esoðais ûdens

daudzums vairâk par 20% darbojas

kâ iebûvçts ugunsdzçðamais aparâts

un palîdz novçrst nelaimi

• skaòu slâpçjoðs materiâls: pat, ja

telpa nav liela, ìipða izstrâdâjumi

nodroðina tâdu akustisko kvalitâti,

kâdu lielâkâs telpâs var sasniegt tikai

tad, ja telpai ir biezâkas sienas

• estçtisks, pielâgojams, ekonomisks:

ìipsis nodroðina maksimâlu izvçles

brîvîbu un ïauj îstenot atjautîgus un

individuâlus konstrukciju risinâjumus.

Jau senie bûvnieki, bûvçjot

piramîdas, novçrtçja ðî materiâla

îpaðâs îpaðîbas. Izmantojot

ìipðkartona plâksnes, telpâ var

îstenot jebkâdas izmaiòas ar

vienkârðâ veidâ. Ìipsim nav

nepiecieðams þûðanas laiks, un tas ir

pieejams par izdevîgu cenu, jo ne

paða materiâla, ne tâ apstrâdes

izmaksas nav augstas!

Îsumâ:ìipsis un tâ priekðrocîbas

veidojiet vairâklîmeòu griestus vaiavangardiskas kâpòu platformas. Jajums labâk patîk nevis drçbju skapis,bet iebûvçta ìçrbtuve, tad ar Saint-Gobain ìipðkarona plâksnçm, to iriespçjams îstenot âtri un vienkârði.

Mâjai, tie noder gan tagad, gannoderçs arî nâkotnç.

www.bpbplaco.comwww.rigips.dewww.gyproc.comwww.bpb-na.comwww.rigips.com

128 ISOVER

Enerìçtiskâs, vizuâlâs un nodroðina uz minerâlas

Lai sasniegtu pasîvâs mâjas standartu,ârsienas siltuma vadâmîbaskoeficientam ir jâbût U � 0,15W/m²K. Atkarîbâ no nesoðo ârsienusiltumizolâcijas îpaðîbâm un noizmantoto izolâcijas materiâlu siltumavadîtspçjas, iespçjams, vajadzçtuuzstâdît 40 cm biezu ârçjosiltumizolâcijas sistçmu. Modernâsârçjâs siltumizolâcijas kompozîtâssistçmas (ETICS) ir veidotas uzminerâlu izejvielu bâzes un apvienovislabâkâs izolâcijas îpaðîbas aruzklâðanas vieglumu. Salîdzinâjumâ ar

Pasîvajâm mâjâm jo îpaði piemçrotasir Saint-Gobain Weber izolâcijassistçmas, kuru pamatâ ir minerâluizejvielas, jo to izcelsme ir dabîga unsastâvs ir ïoti kvalitatîvs. Visi ârçjâs

Labs ârçjam un iekðçjamklimatam.

siltumizolâcijas sistçmas komponenti,piem., lîmjava un apmetuma java,izolâcijas materiâls un apdare, irizgatavoti no dabâ sastopamiem

parastajâm izolâcijas sistçmâm papilduizmaksas atmaksâjas jau daþu gadulaikâ, ïaujot mâjas îpaðniekiem ietaupîtvairâk naudas ilgâkâ laika posmâ unsaudzîgi izturçties pret vidi.

Ekoloìijas imports

ISOVER 129

finansiâlâs priekðrocîbas bâzes veidotas

siltumizolâcijas sistçmas.

Nav svarîgi, vai ir jâatjauno vecas vaijaunas çkas fasâde, lai îstenotupasîvâs mâjas standartu, - Saint-Gobain Weber uz minerâlumateriâliem balstîtâs siltumizolâcijaskompozîtâs sistçmas vienmçrpierâda to daudzpusîgâspriekðrocîbas. Izmantojot ðosmateriâlus, var panâkt ne tikai lieliskusiltumizolâciju, bet arî panâkt labu

• Lieliska ârçjâ un iekðçjâ izolâcija• Mitruma kontrole un iztvaikoðanas

spçja• Maksimâla ugunsdroðîba• Optimâla skaòas izolâcija• Lieliska izturîba pret pelçjuma un

sîkaïìu veidoðanos • Ilgs kalpoðanas laiks• Neskaitâmas dizaina variâcijas pat

vecâm çkâm• Âtra un izmaksu ziòâ izdevîga

uzstâdîðana

Îsumâ:Saint-Gobain Weber uzminerâlu izejvielu bâzesveidotie siltumizolâcijasmateriâli nodroðina ðâdaspriekðrocîbas:

izejmateriâliem. Piemçram, apdaresjava satur kvarca smiltis, kalcijahidrâtu, balto cementu unsasmalcinâtu Juras periodakaïíakmeni.

Ðie materiâli pozitîvi ietekmç ganpasîvâs mâjas, gan to iedzîvotâjus.Viena no priekðrocîbâm ir labsiekðtelpu klimats. Dabisko, mitrumukontrolçjoðo îpaðîbu dçï mûris spçjiztvaikot mitrumu par spîti augstajamsiltumizolâcijas lîmenim. Rezultâtâiemîtnieki var izbaudît komfortabluklimatu telpâs, nepatçrçjot lieludaudzumu enerìijas. Vienlaikus viòivar neuztraukties par pelçjumu, çka irrûpîgi pasargâta pret tâ raðanos.Pasîvajâs mâjâs tas nozîmç vçrtîbaspalielinâðanos, un iemîtniekiem -augstâku dzîves komfortu.

skaòas izolâciju un ugunsdroðîbu.Materiâliem piemît arî liela estçtiskâpievilcîba.Tiesa, ir vairâkas iespçjas, kâ çkaiveidot individuâlu fasâdes dizainu.

Tiesa arî, ka kopð seniem laikiemtikai minerâljava ir spçjusi izturçtlaika zoba iedarbîbu gan tehniskajâ,gan estçtiskajâ ziòâ. Tâlâk irsalîdzinâjums, kas ðo faktu pierâda:çkas, kuru fasâdes apdarç irizmantoti citi materiâli, vidçji irjâatjauno ik pçc 8 gadiem, turpretî,ja çku fasâdes ir veidotas, izmantojotminerâlvates izolâciju un uz

Vai vçlaties uzzinât vairâk par Saint-Gobain Weber plaðo produkcijasklâstu? Papildinformâciju meklçjiet www.weberbuildingsolutions.com

minerâlmateriâlu bâzes veidotuapmetumu, tâs var kalpot pat 30gadus un ilgâk!

Dzîvojiet izbaudotpapildus droðîbu.

ISOVER 131

Pakalpojumi.

• Adreses un kontaktinformâcija

• Literatûras avoti

Krietni izveidoti un efektîvi.

Jau ðobrîd pastâv plaðs komunikâciju,informâcijas un izglîtoðanâs tîklsattiecîbâ uz pasîvo mâju celtniecîbu.Daudzas iniciatîvas atbalsta enerìijutaupoðu çku celtniecîbu un dzîvoðanu.Pieredzçjuði inþenieri, arhitekti,raþotâji, strâdnieki un izpçtes institûti,kâ arî apmierinâti celtniecîbas projektuklienti dalâs savâs zinâðanâs unpieredzç.

www.ig-passivhaus.dewww.ig-passivhaus.atwww.minergie.ch

Papildiniet savas zinâðanas ðajâsinterneta adresçs un uzziniet vairâkpar pasîvâs mâjas priekðrocîbâm,kvalitâtes kritçrijiem un pieejamajâmsubsîdijâm, par îstenotajiemprojektiem un to iemîtniekupârdomâm.

Atrodiet atbilstoðus projekta partnerusun apmainieties viedokïiem ararhitektiem, projektçtâjiem,zinâtniekiem un bûvniekiem. Lasietjaunâkâs ziòas un uzzinietinformâciju, kas pieejama presesizdevumos, e-pasta vçstulçs unforumos.

Lîdz ðim Vâcijâ ir uzceltas vairâk nekâ 8 000 pasîvo mâju, bet Austrijâ -vairâk par 1 500. Visâ Eiropâ pieaug jauno projektu skaits, kuros tiekizmantota pasîvâs mâjas koncepcija, jo nav jâliek ðíçrðïi tâdu çkuceltniecîbai, kurâs tiek taupîta enerìija. ISOVER Multi-Komforta Mâjai irlieliskas nâkotnes izredzes. Jebkur. Jebkâdam nolûkam. Tieði Jums!

Labâkâs adreses, kur gût papildinformâciju.

Katru gadu tûkstoðiem cilvçkupievienojas pasîvâs mâjas idejai.

132 ISOVER

Pakalpojumi

Kur es varu apskatîtISOVER

Jo lielâks pieprasîjums, jolabâks risinâjums.

Mûsdienâs vairâki pasîvo mâjukomponenti jau tiek ietverti standartavariantos, ko piedâvâ bûvuzòçmumi unnozare kopumâ. Drîz vien pasîvâ mâja kïûs par standartaçkas veidu arî daudzâs citâs valstîs, unto varçs iegâdâties par saprâtîgu cenu.Interneta mâjas lapâ www.ISOVER.comjûs varat apskatît daudzus konstruktîvusrisinâjumus, kas saistîti ar siltumizolâcijuun skaòas izolâciju.

www.passiv.deKonsultçðana un pasîvo mâjusertificçðana. Noderîga adrese tiem,kuri vçlas pârliecinâties, ka viòuprojekts tiek rûpîgi izplânots,izmantojot Pasîvâs mâjasprojektçðanas programmu (PHPP),un ka tas tiek sertificçts un pilnîbâatbilst pasîvâs mâjas standartam.

www.ig-passivhaus.deInformâcija par pasîvajâm mâjâmVâcijâ. Informâcijas, kvalitâtes unapmâcîbu tîkls.

www.passivhaus-info.dePasîvâs mâjas pakalpojumusniedzçjs.

www.passivhaustagung.deStarptautiska konference attiecîbâ uzpasîvajâm mâjâm. Veidojietilgtspçjîgas bûvniecîbas tradîcijas,izmantojot pasîvâs mâjas koncepciju.

www.passivhaus-institut.deLaipni lûdzam Pasîvâs mâjas institûtamâjas lapâ! Efektîvu enerìijassistçmu izpçte un attîstîba.

www.passivhausprojekte.deRealizçtie pasîvo mâju projekti.

www.cepheus.deIzmaksu ziòâ izdevîgo pasîvo mâjuEiropas standarts.

www.eversoftware.deEnerìijas konsultâciju centrs.Jûsu konsultants inovatîvu enerìijasrisinâjumu jomâ.

www.blowerdoor.deHermçtiskuma pârbaudîðanassistçmas.

www.optiwin.net"Der Fensterpakt" - logu sistçmamâjâm ar zemu enerìijas patçriòuun pasîvajâm mâjâm.

www.passivhaus.dePamatinformâcija un detalizçtainformâcija par pasîvajâm mâjâm.

ISOVER 133

Multi-Komforta Mâju?

www.nei-dt.deNiedrig-Energie-InstitutBûvniecîbas konsultâciju un izpçtespakalpojumu sniedzçjs, pievçrðotiesbûvniecîbas jautâjumiem, kas saistîtiar enerìiju.

www.sole-ewt.deSâls ðíîduma ìeotermâlâsiltummaiòas ierîce ventilâcijassistçmâm ar efektîvu siltuma atguvi.

www.passivehouse.org.nzPasîvâ mâja Jaunzçlandç.

www.igpassivhaus.chInformâcija par pasîvajâm mâjâmÐveicç. Kvalitâtes, informâcijas unapmâcîbu tîkls.

www.pasivna-hisa.comPirmâ pasîvâ mâja Slovçnijâ.

www.minergie.chÐveices Minergie. Augstâka dzîveskvalitâte, mazâks enerìijas patçriòð.

www.passiefhuis.nlHolandes pasîvâ mâja. Pasîvâs mâjastehnoloìija Holandç.

www.passiefhuisplatform.bePasîvâs mâjas projektos Beïìijâ.

www.pasivnidomy.czPasîvâs mâjas centrs Èehijâ.

www.e-colab.orgEkoloìiskâs celtniecîbas laboratorija.

www.passivhaus.org.ukPasîvâ mâja Apvienotajâ Karalistç.Ilgtspçjîgs projekts.

www.europeanpassivehouses.orgPasîvâs mâjas attîstîba Eiropâ.

www.energyagency.atAustrijas Enerìijas aìentûra.

www.ig-passivhaus.atInformâcija par pasîvo mâju Austrijâ.Informâcijas, kvalitâtes un apmâcîbutîkls.

www.oekobaucluster.atEkoloìiskâs celtniecîbas uzòçmumuapvienîba Lejasaustrijâ. Galvenâmâjas lapa saistîbâ ar enerìijasefektivitâti, dzîvoðanas komfortu,iekðtelpu gaisa kvalitâti un vecu çkuatjaunoðanu.

www.nachhaltigkeit.atIlgtspçjîgas attîstîbas stratçìijaAustrijâ.

www.dataholz.comFaktu lapu apkopojums parceltniecîbas materiâliem, kokakonstrukcijâm un ar bûvniecîbusaistîtiem savienojumu elementiem.

www.energieinstitut.atForarlbergas Enerìijas institûtsAustrijâ.Konsultâcijas, izglîtoðana un izpçtepar enerìijas un atjaunojamoenerìijas nesçju racionâluizmantoðanu.

www.energytech.atInovatîvu tehnoloìiju platformaatjaunojamo enerìijas avotu unenerìijas efektivitâtes jomâ.

www.klimabuendnis.atKustîba pret klimata izmaiòâm(Austrija).

www.passivhaustagung.atStarptautiska konference attiecîbâ uzpasîvo mâju.

www.drexel-weiss.atSadzîves inþenierija, izmantojotenerìijas efektivitâti. Lîderi attiecîbâ uz enerìijas efektîvuizmantoðanu.

www.lamaisonpassive.frFrancijas mâjas lapa par pasîvajâmmâjâm.

134 ISOVER

Pakalpojumi

Specializçtâ literatûraGrâmatas un broðûrasGestaltungsgrundlagenPassivhäuserDr. Wolfgang FeistBûvniecîbas principi çkâm, kurâmnav vajadzîga îpaða apsildes sistçma.Projektçtâju un arhitekturokasgrâmata.Izdevçjs: Das Beispiel GmbH

Luftdichte Projektierung vonPassivhäusernPassivhaus Institut / CEPHEUSProjektçðanas principi un hermçtiskusavienojumu konstruktîvâs detaïas ardaudziem attçliem. Attçli (piemçrs):Pasîvâ mâja.

Grundlagen und Bau einesPassivhausesPraktiska rokasgrâmata izstrâdâtâjiemun projektçtâjiem.Izdevçjs: Dieter Preziger, ÖkobuchVerlag un Versand GmbH

Passivhäuser planen und bauenSpeciâlistiem paredzçta rokasgrâmatapar pasîvâs mâjas pamatprincipiem,projektçðanu un konstrukciju detaïâm.Izdevçjs: Carsten Grobe, ÖkobuchVerlag und Versand GmbH

Niedrigenergie- und PassivhäuserIzdevçjs Othmar HummTehnoloìijas, bûvçjot nâkotnesmâjas ar zemu enerìijas patçriòu unpasîvâs mâjas; tehnoloìijas jaurealizçtajos projektos ar masîvâm unvieglâm konstrukcijâm. ISBN 3-992964-71-0

Das Passivhaus – Wohnen ohneHeizungAnton GrafPasîvo mâju paraugi Vâcijâ, Austrijâ,Ðveicç.Izdevçjs: Georg D.W: Callwey 2000ISBN 3-76674-1372-8

Cepheus – Wohnkomfort ohneHeizungHelmut Krapmeier, Eckhart Drössler9 Cepheus çku projektudokumentâcija.Izdevçjs: Springer Wien - Òujorka

Das PassivhausIng. Günter Lang, Mathias LangProjektçðanas pamati, konstrukcijuveidoðanas un aprçíinâðanasprincipi.Izdevçjs: Lang Consulting / Vîne

Pasîvâs mâjas institûtapublikâcijasAr konkrçtu jautâjumu saistîtaspublikâcijas, konferenèu materiâli, þurnâli nozares speciâlistiem unaprçíinâðanas programmatûra (PHPP - Pasîvâs mâjas projektçðanasprogramma).Pieprasît: Passivhaus Institut,Rheinstraße 44/46 64283 DarmstadtTâlrunis 06151/82699-0Fakss 06151/82699-11www.passiv.de

Ðî broðûra ir îsa rokasgrâmata, laipalîdzçtu jums atrast noderîguinformâciju par pasîvâs mâjasprojektu. Ðajâ broðûrâ sniegtâinformâcija tika rûpîgi apkopota, untâs pamatâ ir mûsu lîdz ðim iegûtâszinâðanas un pieredze. Ja gadîjumâsniegtajâ informâcijâ ir ieviesuðâsneprecizitâtes, tas nekâdâ ziòâ navnoticis tîði un ar nodomu. Tomçr, tâkâ nevar izslçgt netîðu kïûdu raðanosun tâ kâ nav nodroðinâta ðîsinformâcijas regulâra precizçðana,mçs neuzòemamies atbildîbu par ðîsinformâcijas aktualitâti, pareizîbu unpilnîbu.

Broðûrâ ir ietvertas citu uzòçmumuun treðo puðu interneta adreses. Tâsir iekïautas, lai palîdzçtu jums iegûtplaða spektra informâciju, kâ arîinformâciju par pieejamajiempakalpojumiem. Tâ kâ ðo internetaadreðu saturs ne vienmçr atspoguïomûsu viedokli, mçs par saturuatbildîbu neuzòemamies.

ISOVER 135

Dzîve taupot enerìiju.

Saint-Gobain CeltniecîbasProdukti

Elizabetes iela 19-4,Rîga, LV-1010, Latvija

Tâlruòi: (+371) 67323803(+371) 67323811

Fakss (+371) 67322933www.ISOVER.lv

Izmantojot inovatîvos ISOVER izolâcijas materiâlus, jûs vienkârði nodroðinât labâkuklimatu kâ mûsu apkârtçjâ vidç, tâ arî savâs mâjâs. Jûs samazinât enerìijaspatçriòu un vienlaikus palieliniet labsajûtu un komfortu. Vai ir iespçjams vçlpârliecinoðâks arguments?

Uzticieties ISOVER. Rûpçjieties gan par sevi, gan par apkârtçjo vidi!

2007

. gad

a iz

devu

ms