Msu lderi ir pasaul atzti zintnieki

Latvijas Universitte zintn balstta augstk izgltba!Klt brdis, kad, beidzot skolu, ir jizlemj VAI turpint mcties, KO mcties un, protams, ar KUR mcties? Tie ir pirmie patstvgie lmumi, kurus pc skolas beiganas katrs no mums pieem jau k pieaudzis cilvks. T ir oti atbildga, varbt pat viena no nopietnkajm izvlm, kas ietekm visu msu turpmko dzvi un nepiedod kdanos.

Msdienu sabiedrb izgltba ir prtikuas un, galvenais, aizraujoas dzves pamats. Izvlieties profesiju, kas jums patk, un darbs nekad nebs par slogu! T ir balta patiesba labs darbs un ma imene piepilda dzvi. Izvlieties specialitti, kas jums interes un padodas, un js ksiet par atztiem profesioniem sav nozar, turklt iegsiet ne tikai materilo komfortu, bet patiesu prieku un gandarjumu.

Izvlieties Latvijas Universitti viengo klasisk tipa universitti Latvij , kur apgt savu nkamo specialitti, un js nonksiet intelektuli piepildt vid, kur studentiem paveras aizraujoi zinbu apvri, kur pasniedzji ir savas nozares entuziasti, Latvij un pasaul atzti zintnieki. Js bsiet starp savjiem un uz mu iegsiet draugus, kuri mk ne vien nopietni strdt lekcijs, seminros un laboratorij, bet ar radoi atpsties. Veiksmgu izvli!

LU rektors profesors Mrcis Auzi

Studijas Latvijas Universitte ir lielk augstskola Baltij, kas piedv iespju studt vairk nek 150 akadmisks un profesionls, valsts akreditts studiju programms. Universitte steno:

akadmisks bakalaura, maistra studiju programmas akadmisk grda ieganai; doktora studiju programmas doktora zintnisk grda ieganai; profesionls pirm un otr lmea studiju programmas profesionls kvalifikcijas ieganai.

Studiju laik studjoie var sevi apliecint:

studjot atztu mcbspku profesoru, asocito profesoru, docentu vadb;patstvgi papildinot zinanas Latvijas lielkaj augstskolu bibliotk un msdiengs datorklass; strdjot moderni aprkots laboratorijs un iesaistoties zintniski ptnieciskajos projektos; papildinot savas zinanas, prasmes un personisks kvalittes, iesaistoties starptautiskajs studentu apmaias programms.

Universittes studiju kvalitti apliecina k Latvij, t pasaul atzta akadmisk un profesionl izgltba, absolventu konkurtspja studiju turpinanai rvalstu augstskolu maistrantras un doktorantras programms, k ar Latvijas un starptautisk darba tirg.

Zintne un ptniecbaUniversitte Eiropas ptniecbas telp odien ir atpazstama ar sasniegumiem nanotehnoloijs, informcijas tehnoloijs, procesu modelan, prejas perioda socilekonomisko problmu ptniecb un letonik.

Zintne ir process, kur studenti apgst iemaas un iemcs veikt ptjumus pieredzjuu profesoru vadb. Beidzot maistrantru, studenti iegst pirmo zintnisko grdu maistra grdu. Pc sekmgas doktorantras beiganas un promocijas darba aizstvanas pieir doktora grdu.

Zintniskie ptjumi Universitt tiek veikti vairk nek 50 zintu nozars, kuras prstv 4 galvenos zintu nozaru blokus: humanitro, dabas, socilo zintu un pedagoijas zintu bloku.

Universittes institti ir ar senm zintniskm tradcijm un sadarbojas ar attiecgo nozaru fakulttm. Piemram, Cietvielu fizikas institts ir Eiropas mroga ekselences centrs, kur tiek veikti moderni ptjumi nanotehnoloijs, hologrfij, robotu tehnoloijs. Piesaistot Eiropas struktrfondu ldzekus, obrd notiek daudzu instittu un fakultu iekrtu renovcija un modernizcija, kas veicins msu zintnieku sasniegumu konkurtspju pasaules zintnieku vid.

2006. gad Universitt scis darboties Inovciju centrs, kura mris ir veicint Universittes zintnieku ptjumu un zintbas komercializciju un to lietoanu tautsaimniecb.

Universitt ir 23 doktora studiju programmas, t. sk. medicnas doktora studiju programma.

Ik gadus Universittes zintnieki piedals: apmram 500 projektu izstrd; apmram 1000 starptautisks zintnisks konferencs. Vii uzraksta un nopublic ap 700 zintnisku rakstu.

Studenti: ik gadus uzstjas ar refertiem LU konferenc; public savu ptjumu rezulttus izdevum LU Raksti.

Bibliotka Universittes Bibliotka ir valsts nozmes lielk Latvijas augstskolu bibliotka, kuras pirmskumi mekljami 1862. gad. Palaik ts krjumu veido ap 2 milj. informcijas resursu, kas ikvienam lietotjam pieejami:

Bibliotkas centrls kas nodas (abonement; lastav; Reto izdevumu un rokrakstu noda); nozaru bibliotks: Bioloijas zintu bibliotk; Ekonomikas zintu bibliotk; Fizikas un matemtikas fakulttes bibliotk; Izgltbas zintu un psiholoijas bibliotk; Juridisko zintu bibliotk; Humanitro zintu bibliotk; Humanitr filoloijas lastav; mijas zintu bibliotk; Socilo zintu fakulttes bibliotk; Teoloijas fakulttes bibliotk; Zemes un vides zintu bibliotk.

Bibliotkas piedvto pakalpojumu klst ir: informcijas resursu elektronisk pastana/pagarinana/rezervana (atverot LU portla Bibliotkas sadau Kopkatalogs), uzziu un konsultciju sniegana; izstu veidoana, lietotju apmcba; tematisku informcijas pieprasjumu izpilde un informcijas resursu sarakstu sastdana; dokumentu skenana, termoiesieana, dokumentu pastana no citm Latvijas un rvalstu bibliotkm, k ar citi pakalpojumi.Plaka informcija par Bibliotkas vsturi, darba laikiem, lietoanas noteikumiem, piedvtajiem pakalpojumiem un aktualittm pieejama LU portla sada Bibliotka (www.lu.lv/biblioteka).

Nc uz Bibliotku, gaidsim tavus zvanus pa tlr. 67220087 un vstultes uz e-pastu info-bibl@lu.lv!

Stipendijas Latvijas Universittes studentiem ik gadu rpus valsts budet paredztajm stipendijm ir iespjas saemt ar paas mecentu un labvu stipendijas.

Dsnkais izgltbas mecents Latvijas Republikas vstur Kristaps Morbergs 1928. gad Universittei novlja 8 nampaumus Rg un Jrmal. Tie nesa augus, no kuriem pirmskara Latvij tika izveidotas Kristapa Morberga stipendijas. tradcija ir atjaunota ar msdiens, nodroinot iespju ik gadu izmakst stipendijas aptuveni 50centgiem un talantgiem studentiem.

Starp nozmgiem Latvijas Universittes labviem, kas ziedojui naudu stipendijm, jmin ar Minna Matilde Vilhelmne Petkevis, Roberts Rsis, Dr. Aina Dravnieks, Krlis Kaufmanis, Alunnu imene, Guntis Brzi, k ar Latvijas uzmumi u. c.

2007./2008. akad. g. LU fonds paredzjis pieirt aptuveni 235 stipendijas, no kurm aptuveni 120 domtas LU studentiem, bet prjs citu augstskolu studentiem . Stipendiju fonda kopjais apjoms gad prsniegs Ls140000.

Katrai stipendiju programmai ir specifiski mri, tau iespjams izdalt etras lielks potencilo stipenditu grupas: studenti ar apgrtintiem materiliem un sociliem apstkiem; labkie un centgkie studenti konkrts zintu nozars; aktvie un talantgie sportisti, k ar jaunie talanti, kas nes Universittes un Latvijas vrdu plak pasaul.Informcija par stipendijm ir pieejama: www.lu.lv/stipendijas.

Universittes studenti katra semestra skum var pieteikties ar uz valsts budeta stipendijm.

Karjeras centrs Latvijas Universittes Karjeras centrs savu darbbu uzska 2006. gada septembr. Karjerascentra mris ir, uzturot saikni starp darba devjiem un augstskolu, nodroint studijupilnveidoanu, studentu izgltoanu un sagatavoanu atbilstoi darba tirgus prasbm.

Karjeras centra galvenie uzdevumi ir:

veidot nkamo studentu izpratni par izgltbas izvli un nodarbintbas jautjumiem; sekmt studentu un absolventu prasmju un kompetenu attstbu, pilnveidoanu studiju plnoanai, k ar veiksmgai integrcijai un konkurtspjai darba tirg; veicint sadarbbu starp augstskolu un darba devjiem, lai tuvintu izgltbu darba tirgus prasbm; sniegt ieguldjumu studiju kvalittes pilnveidoan.

Karjeras centrs nodroina karjeras konsultanta un psihologa konsultcijas gan skolniem, izvloties tlks studijas, gan studentiem, domjot par nkamo profesiju un sagatavojoties darbinieku atlases procesam.

Studjoiem ir iespja piedalties karjeras plnoanas seminros, ievietot savu CV interneta resursa E-karjera CV datubz, lai nepiecieambas gadjum atvieglotu prakses, vasaras vai patstvg darba meklanas procesu studiju laik vai absolvjot augstskolu, k ar apmeklt dadus paskumus ar darba devju ldzdalbu, piemram, ikgadjo paskumu Karjeras iespju diena, uzmumu prezentcijas u. c.

No 2007. gada marta ir pieejama ar Karjeras centra interneta vietne www.karjera.lu.lv, kur elektroniski ir izvietota un apkopota informcija, kas saistta ar karjeru un karjeras iespjm.

Studjoo aktva ldzdalba Karjeras centra organiztos paskumos un izveidoto resursu izmantoana pilnveidos prasmes un iemaas, kas nepiecieamas sekmgai integrcijai darba tirg un profesionlai pilnveidei.

Skku informciju par centra darbbu var iegt, zvanot 67034410 vai rakstot karjera@lu.lv. Karjeras centrs atrodas Raia bulvr 19, 122. telp.

Tradcijas Jau kop 1966. gada katru gadu pirms studiju skuma jaun studenta sveikanas svtkos Aristotelis Rg, Doma laukum, tiek pulcts kupls skaits jauno Universittes studentu, lai dotos gjien uz Universittes galveno ku.

Katru gadu 28. septembr tiek svinta Universittes jubileja.

Lielaj aul regulri notiek koru, deju kolektvu, orestru u. c. koncerti.Ruden fakultu vecko kursu studenti gatavo prbaudjumus jeb fuku balles pirmo kursu studentiem,.

Fakultu paprvaldes un Studentu padome organiz dadus izklaides un kultras paskumus, k, piemram, tematiskas balles, diskotkas, sporta dienas un sporta spu turnrus. Paskum LU drzs katra fakultte ik pavasari Vrmanes drz iepazstina jebkuru interesentu ar studiju iespjm fakultt un ts tradcijm.

Gandrz katras fakulttes studentu paprvalde ik gadu saviem studentiem organiz paskumus, piemram, eogrfiem eoralliju (braucienu ar laivm), fizmatiem Fizmatdienas, miiem miu dienas u. c.

Universittes studenti tiek aicinti piedalties ar apkrtnes sakopanas talks.

Katru gadu vasar notiek Universittes absolventu izlaidumi.

Sports Universitt sporta dzvi organiz un koordin LU Sporta servisa centrs (SSC), kas atrodas Olimpiskaj sporta centr (Grostonas iel 6b) un turpmkajos gados kalpos par sporta pamatbzi LU studentiem. Sadarbb ar Studentu padomi, US, PPF sporta nodau, kas nodarbojas ar studentu akadmisku un profesionlu izgltoanu veselbas un sporta izgltbas specialitt, tiek rkoti paskumi un sacensbas dados sporta veidos.

Skot ar o gadu, visiem 1. kursa studentiem, izbrvjot logus lekciju sarkast, tiek piedvta unikla iespja apmeklt sporta nodarbbas basketbol, volejbol, vieglatltik, c, futbol, ah, aerobik, galda tenis, peldan, slpoan, badminton, atltisk un veselbas vingroan. Vecko kursu studenti ts var apmeklt pieteikans krtb. Sporta nodarbbas un teortiskie Veselbas un sporta izgltbas kursi tiek piedvti ar C da.

Katru gadu tiek rkota Universittes kausa izca sievieu un vrieu komandm, kur katrs students var prstvt savas fakulttes godu. Populri kuvui komandu sporta veidi: basketbols, volejbols un futbols. Lgas ajos sporta veidos nosldzas ar finlsplm, konkursiem un karsjmeiteu dejm. Vieglatltikas diena, sporta sples, futbola vakari, aerobikas festivls, ielu basketbola turnrs un vl citi paskumi aizpilda studentu brvo laiku.

Labkie sportisti tiek iekauti Universittes izlases komands, kas piedals Latvijas un starptautiska mroga sacensbs Studentu lgs basketbol un volejbol, LASS universid, SELL spls, Pasaules studentu universids, Eiropas studentu empiontos u. c.

Latvijas Universitte sadarbb ar profesionliem klubiem saviem studentiem nodroina iespjas ne tikai studt, bet ar profesionlo izaugsmi sport, trenjoties atsevios sporta veidos, basketbol Barons/LU, futbol FS METTA/LU un florbol Latvijas Avze/LU.

Studiju vide Gandrz viss Universittes ks ir pieejams bezvadu internets. Tas auj studentiem un darbiniekiem piekt internetam ar portatvajm darba stacijm (izmantojot Universittes izsniegto lietotja vrdu un paroli).

Visiem studentiem tiek pieirta Universittes e-pasta adrese un ir iespja piekt datoriem fakultu datorklass un bibliotks.

Universittes portl www.lu.lv pieejama informcija par jaunumiem Universitt, ts piedvtajm iespjm un aktualittm augstks izgltbas jom Latvij. Pilnvarot daa sniedz iespju veidot personaliztu portla izskatu un piekt visiem Universittes e-resursiem vienuviet.

Universittes radio NABA 93.1 FM 70 ddeji piedv labko mziku un vairk nek 40 interesantus autorraidjumus 24 stundas diennakt visas nedas garum.

etrreiz gad iznk urnls Universittes Avze, kas ar saistoiem rakstiem ststa par zintnes sasniegumiem, sniedz ieskatu Universittes dzv, piedv intervijas ar populriem pasniedzjiem un Universittes absolventiem. Ik dienas tiek publicti raksti ar Universittes Avzes elektroniskaj versij http://avize.lu.lv

Universittes galvenaj k un fakultu ks ierkotas dncas un kafejncas, kurs studenti var ieturt malttes un pavadt laiku lekciju starplaikos.

Studentiem tiek dota iespja iesaistties kd no 15 mksliniecisks padarbbas kolektviem kori "Juventus", "Minjona", "Latve", "Dziedonis", "Dziesmuvara", "Prezidiju konventa vru koris", sens mzikas ansamblis "Canto", vru voklais ansamblis Dancis, deju ansambi "Dancis", "Danctis", "Sen daile",Studentu tetris, Kamerorestris, deju folkloras kopa "Dandari", Tautas lietis mkslas studija "Vpe".

Universitte piedv dzvot kd no 8 dienesta viesncm.

Studentu padome Universittes Studentu padome ir studentu vlta institcija, kas sastv no 38 ievltiem biedriem, tau Studentu padom var darboties ikviens Universittes students, kam ir interese piedalties visos aktulkos un interesantkos notikumos.

Studentu padomes darbbas mris ir prstvt Latvijas Universittes studjoos un aizstvt viu tiesbas un intereses, k ar veicint izgltbas un zintnes attstbu Latvij.Studentu padome ir Baltijas lielks universittes studentu paprvalde, kas ar savu darbbu spj piesaistt jebkuru studentu, iesaistoties oti dadu jautjumu risinan un paskumu organizan.

Ja tevi interes organizana, kultras paskumi, tev ir visas iespjas bt klt LU drza, Studentu padomes sporta spu, Universittes festivla un, protams, jaun studenta sveikanas svtku Aristotelis organizan.

Ja tavas intereses ir vairk akadmiskas, tev ir iespja piedalties nopietnu akadmisku jautjumu izleman, to ietekman, piedalties dados seminros, kur var iegt nodergu informciju par studiju procesa organizciju, k ar dadm citm akadmiskos nolkos izmantojamm lietm.

Mksla? Socilie jautjumi? Sports? Politika? Tas viss ir Studentu padom. Pats galvenais: tu pats ietekm savu un savu kursa biedru studiju ikdienu.

Vsture1919. gada 28. septembr, laik, kad vl norisa nacionls atbrvoans cas, bijuaj Rgas Politehnisk institta k svingi tika atklta Latvijas Augstskola (kop 1922./23. m. g. Latvijas Universitte).

Latvijas Universitte bija pirm augstskola pasaul, kur studijas notika latvieu valod. Ts 12 fakultts varja studt humanitrs (ieskaitot teoloiju), tehnisks, eksakts un dabas zintnes.

1940. gad Padomju Savienbas valdba atce Latvijas Universittes Satversmi un Latvijas Universitte kst par Padomju Savienbas augstks izgltbas iestdi.

1958. gad Latvijas Universitte tiek prsaukta par P. Stukas Latvijas Valsts universitti.

1990. gad P. Stukas Valsts universitte atgst nosaukumu Latvijas Universitte.

1991.gad Latvijas Republikas Augstk padome apstiprina Latvijas Universittes Satversmi, tiek atjaunota ar bijus atribtika: karogs, emblma, himna, rektora amata de, rektora, prorektoru un deknu amata trpi.

1998. gad Saeima apstiprina treo Latvijas Universittes Satversmi.

1999. gad Latvijas Universitte tiek akreditta.

2004. gad Latvijas Universitte svin savu 85. gadu jubileju