NEVALSTISKO ORGANIZÅCIJU FORUMS “P‰C-PRÅGAS … file2 3 SAÈSINÅJUMI ANO – Apvienoto Nåciju Organizåcija ASV – Amerikas Savienotås Valstis CEDAP – Centråleiropas droßîbas

1

NEVALSTISKO ORGANIZÅCIJU FORUMS“P‰C-PRÅGAS SKATÈJUMS UZ PAPLAÍINÅTO NATO –

MISIJAS, ATTIECÈBAS UN IZAICINÅJUMI”

NATO kandidåtvalstu valdîbu vadîtåju sanåksmes “Rîga 2002: Tilts uzPrågu”, kas notika 2002. gada 5. – 6. jülijå, ietvaros LR Årlietu ministrija

un Latvijas Transatlantiskå Organizåcija (LATO) rîkoja publisko diskusiju arnevalstisko organizåciju un akadémisko aprindu pårståvju piedalîßanos.Kamér premjerministri formålajås samita sesijås diskutéja, kå ß˚érsot tiltu uzPrågu, daudz akadémiskåkå NVO diskusija tika veltîta jautåjumiem, kassagaida NATO un tås jaunås dalîbvalstis péc Prågas samita:• Kå ir mainîjusies draudu izpratne NATO ietvaros?• Uz kådåm misijåm NATO bütu jåkoncentréjas?• Kådas jaunas spéjas ir nepiecießamas NATO, un kurß tås var sasniegt?• Kåda ir transatlantisko attiecîbu bütîba 21. gadsimtå?• Kå jaunås NATO attiecîbas papildinås Alianses misijas?• Kåda ir jauno dalîbvalstu loma un atbildîba pie Alianses robeΩåm?

ASV Åréjo sakaru padomes vecåkais lîdzstrådnieks Dr. Ronalds Asmuss vadî-ja NVO diskusiju un kopå ar diskusijas dalîbniekiem – Zieme¬atlantijas asam-blejas viceprezidentu un Bundeståga pårståvi Markusu Mekelu, StokholmasStarptautiskå miera izpétes institüta vadîtåju Elisonu Beilsu, Pasaules brîvolatvießu apvienîbas prezidentu Jåni Kukaini, Francijas Straté©iskås izpétesfonda vadîtåju prof. Fransuå Heisburgu, bijußo Polijas årlietu ministru prof.Broñislavu Geremeku, Latvijas Universitåtes prof. Aivaru Strangu, bijußoZviedrijas premjerministru Karlu Biltu, Itålijas Parlamenta pårståvi un parla-menta Årlietu komisijas vadîtåju dr. Gustavo Selvu -, daloties savos novéroju-mos un pårdomås par NATO, deva svarîgu un nenovértéjamu ieguldîjumudiskusijas kopéjam saturam. Tåpat viennozîmîgi foruma skatîtåju iesaistîßanåsdiskusiju papildinåja ar interesantu un vértîgu uzskatu apmaiñu.

Íî gråmata dod iespéju visiem tiem, kas nevaréja klåtiené piedalîties NVOforumå, rast atbildes uz diskusijå apskatîtåjiem jautåjumiem.

RÈGA 2002: TILTS UZ PRÅGU

2 3

SAÈSINÅJUMI

ANO – Apvienoto Nåciju OrganizåcijaASV – Amerikas Savienotås ValstisCEDAP – Centråleiropas droßîbas un aizsardzîbas politika (Central-EuropeanSecurity and Defence Policy) CINCCOM – Savienoto Valstu Centrålås pavélniecîbas virspavélnieks(Commander-in-Chief, US Central Command)CINCPAC – Savienoto Valstu Kluså okeåna flotes virspavélnieks(Commander-in-Chief, United States Pacific Fleet)EAPC – Eiroatlantijas Partnerîbas padome (Euro–Atlantic PartnershipCouncil)EDAP – Eiropas droßîbas un aizsardzîbas politikaEDSO – Eiropas Droßîbas un sadarbîbas organizåcijaES – Eiropas SavienîbaEUCOM – NATO Eiropas pavélniecîbaIFOR – NATO vadîtie miera nodroßinåßanas spéki Bosnijå un Hercegovinå(Implementation Force for Bosnia and Herzegovina)KFOR – Kosovas spéki (Kosovo Force)NAC – Zieme¬atlantijas Padome (North Atlantic Council)NATO – Zieme¬atlantijas Lîguma organizåcija (North Atlantic TreatyOrganisation)NORDCAPS – Zieme¬u koordinétå kårtîba militårajam miera atbalstam (NordicCoordinated Arrangement for Military Peace Support)NVO – nevalstiskå organizåcijaMAP – Rîcîbas plåns dalîbai NATO (Membership Action Plan)MTCR – ra˚eßu tehnolo©ijas izplatîßanas kontroles reΩîms (MissileTechnology Control Regime)SFOR – NATO vadîtie miera stabilizåcijas spéki Bosnijå un Hercegovinå(Stabilisation Force for Bosnia and Herzegovina)SIPRI – Stokholmas Starptautiskais miera izpétes institüts (StockholmInternational Peace Reasearch Institute)VDR – Våcijas Demokråtiskå Republika

NEVALSTISKO ORGANIZÅCIJU FORUMS“P‰C-PRÅGAS SKATÈJUMS UZ PAPLAÍINÅTO NATO –

MISIJAS, ATTIECÈBAS UN IZAICINÅJUMI”

DISKUSIJAS VADÈTÅJS:Dr. Ronalds Asmuss, ASV Åréjo sakaru padomes vecåkais lîdzstrådnieks

PANEÒDISKUSIJAS DALÈBNIEKI: Elisona Beilsa, Stokholmas Starptautiskå miera izpétes institüta vadîtåjaKarls Bilts, bijußais Zviedrijas premjerministrsProf. Broñislavs Geremeks, bijußais Polijas årlietu ministrsProf. Fransuå Heisburgs, Francijas Straté©iskås izpétes fonda vadîtåjsJånis Kukainis, Pasaules brîvo latvießu apvienîbas prezidentsMarkuss Mekels, Zieme¬atlantijas Asamblejas viceprezidents un BundestågapårståvisDr. Gustavo Selva, Itålijas Parlamenta pårståvis un Parlamenta Årlietukomisijas vadîtåjsProf. Aivars Stranga, Latvijas Universitåte

JAUTÅJUMU UN ATBILÛU DISKUSIJAS DALÈBNIEKI NO SKATÈTÅJU VIDUS:Pjérs Karlsons, Dånijas Årlietu institüta direktorsJånis KaΩociñß, Britu Armijas virsnieksGrigorijs Krupñikovs, Latvijas Ebreju kopienas lîdzpriekßsédétåjsIgors Òeß˚ukovs, Sanktpéterburgas Starptautisko attiecîbu institüta direktorsDΩordΩs Ívåbs, ASV Nacionålås årpolitikas komitejas prezidentsKalevs Stoiçesku, Igaunijas Atlantijas lîguma asociåcijas priekßsédétåjs

RÈGA 2002: TILTS UZ PRÅGURÈGA 2002: TILTS UZ PRÅGU

4 5

DISKUSIJAS VADÈTÅJA DR. RONALDA ASMUSA IEVADS

Labrît! At¬aujiet jüs sveikt nevalstisko organizåciju forumå “Péc-Prågasskatîjums uz paplaßinåto NATO – misijas, attiecîbas un izaicinåjumi”.

Gribétos domåt, ka ßodienas forums un klåtesoßie pårståvji ir pierådîjums tam,ka dzîve turpinås arî neatkarîgi no politikas, kå arî ir pierådîjums nevalstiskoorganizåciju svarîgajai lomai ßajås debatés. Un es uzskatu, ka, ja domåjampar Vi¬ñas procesu, par Baltijas valstîm, tad jåsaka, ka nevalstiskajåm orga-nizåcijåm ir bijusi ¬oti nozîmîga loma ce¬å uz panåkumiem un sasniegumiem,par kuriem més varam pårliecinåties ßodienas samitå.

Katrs no müsu runåtåjiem runås aptuveni 5 minütes. Es büßu stingrspriekßsédétåjs, taçu centîßos nebüt påråk hegemonisks, lai més nenovérstosno apsprieΩamås témas un virzîtos uz priekßu.

MARKUSS MEKELS, ZIEMEÒATLANTIJAS ASAMBLEJASVICEPREZIDENTS UN BUNDESTÅGA PÅRSTÅVIS

Dåmas un kungi, liels paldies paruzaicinåjumu ierasties, esmu patießåmlaimîgs atkal büt Rîgå. Man ß˚iet, ka Rîgåesmu jau piekto reizi – pirmo reizi ßeit iera-dos 1991. gada martå - laikå, kad notikareferendums par neatkarîbu. Un man liekas,ja més atskatåmies uz ßiem gadiem, tad tas,ko esat paveikußi, ir tießåm brînumaini.

Es domåju, ir ¬oti svarîgi, ka esam ßeitsanåkußi neilgi pirms NATO valstis izteiksjums uzaicinåjumu, un es esmu patießåm pår-liecinåts, ka novembrî jüs kopå ar påréjåmBaltijas valstîm un vél çetråm valstîm sañem-siet ßo uzaicinåjumu. Tas büs årkårtîgi svarîgs

solis Eiropas nostabilizéßanå. Es to saku kå våcietis, kas uzaudzis Våcijas aus-trumu da¬å un pieredzéjis, kå bijusî VDR lîdz ar Våcijas apvienoßanu k¬uva parNATO un ES dalîbvalsti. Tas bija patießåm brîniß˚îgs solis mums visiem, kasnosaka müsu atbildîbu palîdzét integrét savus Eiropas Austrumu bloka part-nerus, pår kuriem senåk ne tikai dominéja, bet kurus apspieda PadomjuSavienîba, un kuriem atbrîvoßana bija jåpanåk revolücijas, demokråtiskas

revolücijas un izmaiñu ce¬å, un, manupråt, mums jåveic ßo jauno demokråtiju,ßo jauno valstu, kuras ßodien nemaz vairs nav tik jaunas (jau pagåjis ilgs laiks,vairåk kå desmit gadi), integråcija ES un NATO. Tåpéc man liekas, ka ßis gadsir îpaßi svarîgs, jo tå nogalé tiks izteikts uzaicinåjums, man ß˚iet, septiñåm valstîm, un, ja ßîs valstis ieståsies NATO, tas noteikti stabilizés Eiropu.

No otras puses, domåjot par sabiedrîbu, svarîgåk bütu pabeigt sarunas ar ESun nåkoßo divu gadu laikå k¬üt arî par ES dalîbvalsti. Tådéjådi tiks nozîmîgipaplaßinåtas abas organizåcijas - divas vissvarîgåkås organizåcijas – NATOun ES. Un, manupråt, tas stabilizés Eiropu un veidos savådåku situåciju netikai Eiropå, bet viså pasaulé. Tas büs pamats to jauno problému risinåßanai,ar kuråm mums jåsastopas ßajå jaunajå pasaulé ne tikai péc teroristuuzbrukumiem, kas bija ne vien uzbrukums amerikåñiem, bet arî uzbrukumsbrîvîbai un civilizétajai pasaulei. Tå mums ir jauna, globåla probléma. Unmums jåmé©ina rast risinåjums, kå més kopîgi un globåli varétu cînîties pretterorismu. Tas ir jautåjums, kas jårisina NATO, bet ne tikai NATO.

Ja més apskatåm daråmos darbus, redzam, ka daudzi no tiem nav militårarakstura, mums nepiecießami ne tikai militåri pasåkumi. Kå visiem zinåms,Våcijai pédéjo desmit gadu laikå nåcås saprast, ka nepiecießami arî militåripasåkumi un mums ir jåbüt gataviem tos izmantot. Taçu tå ir galéjånepiecießamîba. Ir daudz citu jautåjumu, kuriem NATO nav risinåjuma – poli-cija, organizétå noziedzîba utml. Mums nepiecießami risinåjumi ßîm prob-lémåm, mums nepiecießams vairåk nekå NATO risinåjumi transatlantiskajosjautåjumos. Tådéjådi ßis vispirms ir jautåjums par Eiropu, un mums kåeiropießiem jåbüt skaidrîbå par to, kådu Eiropu vélamies, un ko més esamgatavi darît Eiropas integråcijas labå.

Pédéjo gadu laikå més strådåjam pie EDAP un vienotas årpolitikas vei-doßanas. Taçu més vél esam ce¬a paßå såkumå un mums jåpaveic vél daudzvairåk – Eiropas balsij jåbüt skaidri sadzirdamai viså pasaulé, un tikai skaidraEiropas noståja pieß˚irs transatlantiskajam dialogam skaidrîbu un jaunu har-moniju. Manupråt, tießi tåpéc, raugoties uz jauno NATO, mums jårisina ßîEiropas balss probléma. Més saprotam, ka nåkotne nav vienkårßa. Íodienmums ir problémas ar Starptautisko kriminåltiesu. Un jüs zinåt, ka tå navvienîgå probléma saistîbå ar miera jautåjumiem. Ja mums ßodien ir grütîbas arApvienoto Nåciju miera uzturéßanas operåciju turpinåßanu Bosnijå, tad jås-aprot, ka ßådas atß˚irîbas starp Eiropu un Savienotajåm Valstîm nepaliks bezsekåm. Tådé¬ es domåju, ka ßie jautåjumi nåkotné ir jårisina un mums jåatrodsadarbîbas veidi. Jo es uzskatu, ka vértîbas, kuras més tik bieΩi pieminam


Markuss Mekels

6 7

savås runås ir svarîgas, un bieΩi vien saistîtas ar tiesîbu normu ievéroßanu.Paståv jautåjums – kurß likums tas ir? Kåda nozîme ir starptautiskajai likum-doßanai, un kådå veidå més esam gatavi to stiprinåt. Esmu cießi pårliecinåts,ka tikai tad, kad büsim gatavi nostiprinåt starptautisko likumdoßanu, mumsbüs iespéjas cînîties par mieru, cînîties pret terorismu un citiem mieradraudiem. Liels paldies!

ELISONA BEILSA, STOKHOLMAS STARPTAUTISKÅ MIERAIZP‰TES INSTITËTA (SIPRI) VADÈTÅJA

Man ir liels gods uzståties ar savu pirmorunu SIPRI direktores statuså ßeit savuLatvijas un citu labu draugu lokå. Es vélosrunåt par NATO paplaßinåßanos un mierajautåjumu. Tå kå esmu savu véstîjumuizdalîjusi rakstiskå veidå, ßeit pieskarßostikai galvenajiem tå punktiem.

Es uzskatu, ka NATO vienmér ir bijusi mieraorganizåcija, pateicoties savai atturéßanasno karadarbîbas un saspîléjuma mazi-nåßanas lomai. Íodien, kå més zinåm, orga-nizåcija dod efektîvu ieguldîjumu arî mieraveidoßanas un miera uzturéßanas operåcijåsun, protams, nodroßina mieru savu dalîb-

valstu vidü, kas nav mazsvarîgi. Ir ticis runåts par paplaßinåßanås ietekmi uzmieru un stabilitåti. Vairums ir koncentréjußi uzmanîbu uz paplaßinåßanåsietekmi uz straté©iskajåm attiecîbåm ar Krieviju, attiecîbå uz ko, es ceru, méstagad varam dot diezgan cerîgu atbildi. Ir ticis atzîméts arî tas, ka jaunås dalîb-valstis papildinås un daudzveidos daΩådos NATO miera uzturéßanas spéjas,lai gan, tå kå ßîm valstîm jau ir bijusi iespéja cießi sadarbotiesPartnerattiecîbas mieram ietvaros, es nedomåju, ka ßai virzienå bütu gaidå-mas kådas radikålas izmaiñas. Un daΩi pétnieki ir jau krietni pastrådåjußi,studéjot gatavoßanås dalîbai ietekmi uz aizsardzîbas jomas reformåm unmodernizåciju paßås kandidåtvalstîs, kas, ko mums nevajadzétu aizmirst, irieguldîjums starptautiskajå mierå un stabilitåté, kå arî paßu valstu miermîlîgåattieksmé pret saviem kaimiñiem.

Es gribétu pievérsties trim aspektiem, kas ir retåk pieminéti, bet, manupråt,interesanti. Pirmais - visas jaunås kandidåtvalstis ir iesaistîtas daΩådås

re©ionålajås struktürås no Baltijas lîdz Melnajai jürai. Tås nav izteiktasdroßîbas organizåcijas, bet tås pievérßas daudziem jauniem draudiem,tådiem kå vides piesårñoßana, katastrofas, migråcijas un robeΩu kontrole.Un, manupråt, NATO ir pietiekami skaidri likusi saprast, ka tå neuzståjas pretßîm organizåcijåm, ka tå vélas, lai tås turpina strådåt, un patiesîbå bütu tikaigandarîta, ja péc paplaßinåßanås nebütu striktas droßîbas dalîjuma lînijasstarp jaunajåm dalîbvalstîm un to kaimiñiem, ar kuriem ßîm dalîbvalstîmnoteikti ir kopîgas re©ionålås droßîbas intereses. Mums patießåm ir kopîgasglobålås droßîbas intereses ar jaunajåm dalîbvalstîm årpus NATO, un es zinu,ka tiek îstenotas daΩas jaunas iniciatîvas, îpaßi EAPC ietvarå, ar mér˚i rastjaunas sadarbîbas jomas, kas sniegtos påri jaunajai NATO robeΩai, îpaßiattiecîbå uz globålo cîñu pret terorismu.

Ir vél cita valstu grupa - nepievienojußås valstis, kuras ir skaidriapliecinåjußas savu nodomu turpinåt sadarbîbu ar NATO påri mainîgajåmdalîjuma lînijåm. Un més esam liecinieki tådåm iniciatîvåm kå NORDCAPSmiera uzturéßanas spéki Zieme¬eiropå, kas skaidri paråda, ka pat tås valstis,kuras nekandidé uz dalîbu NATO, vélas spélét aktîvu lomu.

Bet mana otrå téze ir sekojoßa: NATO un faktiski arî ES (jo ir labi apskatîtabas organizåcijas kopå) ir diezgan daudz politikas attiecîbå uz bruñojumakontroli un atbruñoßanos tradicionålåkå izpratné, un neviens nav ierosinåjisneiek¬aut jaunås dalîbvalstis ßinî politikå. Attiecîbå uz NATO, ja mumsizdosies panåkt Lîguma par parasto bruñojumu Eiropå ståßanos spékå,radîsies jautåjums, vai jaunajåm dalîbvalstîm vajadzétu ßim lîgumampievienoties; tåpat nåksies saskarties ar jautåjumu, vai nebütu nepiecießamikådi vienpuséji vai saskañoti uzticéßanos veicinoßi pasåkumi gar NATOjauno robeΩu. Krievija par ßiem jautåjumiem acîmredzami intereséjas. Un laigan NATO ir noraidîjusi jebkådu ßî jautåjuma saistîbu ar paplaßinåßanos, tå irpiekritusi jaunå Divdesmitnieka procesa ietvarå turpinåt aktîvu dialogu arKrieviju par bruñojuma kontroli, tai skaitå par Eiropas un vietéjå mérogapasåkumiem, tåpéc büs intereséti vérot tålåko notikumu attîstîbu.

Un es vél vélos piebilst, ka daudzas no valstîm, kas ieståsies ES,pievienosies arî nozîmîgiem bruñojuma kontroles instrumentiem, tådiem kåES Uzvedîbas kodekss attiecîbå uz parastå bruñojuma eksportu un ES nor-matîvi attiecîbå uz divéjådi izmantojamåm precém. Un daudzas no ßîmpaßåm valstîm ir pievienojußås vai gatavojas pievienoties specializétåmeksporta kontroles grupåm, kas darbojas miera nodroßinåßanas virzienå,pieméram, Austrålijas grupa, MTCR, utt. Es to pieminu tåpéc, ka ßie reΩîmi


Elisona Beilsa

8 9

izvirza prasîbas attiecîbå uz valstu iekßéjåm aktivitåtém. Ir nepiecießama ¬otilaba muitas kontroles kårtîba, ir jåbüt ¬oti labai sadarbîbai ar privåtoraΩoßanas sféru. Tå ir smaga pårmaiñu nasta. Un es sev jautåju, vai ESpatiesîbå dara pietiekami, lai informétu savas topoßås dalîbvalstis parizmaiñåm, kådas tåm jåveic, un lai îstenotu zinåmu politikas kontroli unuzraudzîbu pår attiecîgo prasîbu izpildi?

Mana pédéjå téze ir sekojoßa: gan ES, gan NATO patiesîbå kolektîvi eksistépasaulé un citås institücijås. Ir tåda formåla ES grupa, kas ieñem kopîgupozîciju, pieméram, EDSO ietvaros. Gan NATO, gan ES iekßiené tiek ap-spriests, kådu noståju ieñemt konkrétos bruñojuma kontroles jautåjumos, kastiek apspriesti ûjorkå un Ûenévå. Jaunås dalîbvalstis ievérojami paplaßinås;ßîs ES un NATO grupas es nesauktu par slégtåm sapulcém (caucus), jo tasdaΩkårt tiek uztverts negatîvi. Tå acîmredzami ir ¬oti pozitîva tendence. Tåpaver ¬oti labas izredzes Rietumiem arî turpmåk büt bruñojuma kontrolesprocesa vadîbå. Bet büs nepiecießams arî nodroßinåties pret ß˚elßanos ßolielåko grupu iekßiené, pret neatsveßinåßanos no citiem partneriem, kasvélas ieturét tådu paßu politiku daudzos bruñojuma kontroles unatbruñoßanås jautåjumos, Krievijai esot vienam svarîgam ßådam partnerim.Un, manupråt, paståv zinåms risks, ka citas grupas, pieméram, jaunattîstîbasvalstis var uztvert to tå, ka attîstîtås valstis noståjas pret tåm bruñojuma kon-troles un droßîbas jautåjumos. Ja més par to padomåsim laikus, man ß˚iet,més varésim izvairîties no ßådiem negatîviem aspektiem un izmantot po-zitîvos. Kandidåtvalstu pårståvji, kuri par ßiem jautåjumiem vél nav domåjußi,tagad varétu teikt: “Ak, Dievs, vél viens sareΩ©îjumu un pienåkumu apjoms,kas mums tagad jårisina!” Baidos, ka patiesîbå katrai nåkamajai valstu gru-pai, kas pievienojas NATO, par to ir jåmakså vairåk nekå maksåja iepriekßéjågrupa, jo pati NATO paplaßina savus pienåkumus un kompetenci. Vismaztad, kad jüs büsiet pilntiesîgas dalîbvalstis, jüs paßi varésiet lemt, kå ßî nastanåkotné jåattîsta un jålîdzsvaro. Es ceru, ka NATO saglabås lîdzsvaru starppozitîvajåm miera nodroßinåßanas militårajåm aktivitåtém un ieguldîjumu, kotå dod kontroles, atturéßanas un atbruñoßanås procesa atbalstîßanas ce¬å.Un es vélu visu labåko jaunajåm dalîbvalstîm, kuras palîdzés uzturét ßîs ¬otilabås tradîcijas.

SIRPI DIREKTORES ELISONAS BEILSAS T‰ZES PAR T‰MU “NATO PAPLAÍINÅÍANÅS UN MIERA JAUTÅJUMS”

1. NATO vienmér un pamatoti ir sevi uzskatîjusi par miera spéku, par kådu to padara

dubultå - atturéßanas un saspîléjuma mazinåßanas - loma, kå arî tås disciplinéjoßå un re-

guléjoßå ietekme uz dalîbvalstîm. Íajos péc aukstå kara desmit gados alianse ir arî strau-

ji uzñémusies jaunu lomu, darbojoties kå militåro spéju avots miera uzturéßanai un miera

ievießanai ßo jédzienu müsdienîgajå nozîmé.

2. Runåjot par paßreizéjås paplaßinåßanås ietekmi uz mieru un droßîbu Eiroatlantiskajå telpå,

lîdz ßim uzmanîba ir tikusi koncentréta uz diviem aspektiem - Krievijas loma un attieksme pret

to un tas, cik lielå mérå NATO var palîdzét jaunajås dalîbvalstîs radît un mobilizét jaunus

spékus miera misijåm. Pirmais jautåjums tagad, cerams, jau ir sañémis ¬oti pozitîvu atbildi.

Otrais jautåjums ir svarîgs, taçu ßeit nevar gaidît lielu lécienu, arî tåpéc, ka potenciålås

jaunås dalîbvalstis jau ir tik cießi strådåjußas kopå ar NATO Partnerattiecîbas mieram /

Eiroatlantiskås partnerîbas padomes ietvarå. (Arî ne-dalîbvalstis, pieméram, Eiropas valstis,

kas nav NATO saståvå, turpinås sniegt nozîmîgu atbalstu NATO miera misijåm.)

3. Tåpéc varbüt vajadzétu veltît uzmanîbu daΩiem aspektiem, kas lîdz ßim nav tikußi plaßi

apspriesti, bet kuri ¬oti lielå mérå ir miera pétîjumu tradicionålå repertuåra saståvda¬a.

Viens ¬oti svarîgs jautåjums skar aizsardzîbas prakses un politikas demokratizåciju un

reformu, kas ir bijusi galvenå NATO kandidåtvalstu pirms-ieståßanås procesa téma, bet

kura arî péc ßo valstu ieståßanås NATO turpinås sekmét stabilitåti un mieru. Taçu ßajå

jautåjumå jau ir veikti påris ¬oti labi pétîjumi. Tåpéc es pievérsîßos trijiem citiem jautåju-

miem, par kuriem ir runåts mazåk.

4. Pirmais, kådu ietekmi paplaßinåtå NATO (un paplaßinåtå ES, kas, iespéjams, aptvers

lielå mérå to paßu ©eogråfisko telpu), atstås uz Eiropas re©ionos lîdz ßim notiekoßajiem ne-

militårajiem jeb “netießajiem” droßîbas procesiem. Te var minét divpuséjås / trîspuséjås

pårrobeΩu attiecîbas, pieméram, kopîga robeΩas pårzinåßana un kopîgi miera uzturéßanas

spéki; sub-re©ionålås organizåcijas, pieméram, Melnås jüras, Baltijas jüras un tålo zieme¬u

re©ionu, kas aptver daΩådus sadarbîbas lîmeñus cîñå pret ‘jaunajiem draudiem’ (tådiem kå

piesårñoßana, dabas un cilvéka radîtas katastrofas) un caurspîdîgumu un uzticéßanos vei-

cinoßus pasåkumus; daΩådi Vidusjüras droßîbas ietvari, tostarp NATO Vidusjüras re©iona

politika un ES Eiropas - Vidusjüras process; un vismaz viens bütisks péc-krîzes stabilizå-

cijas / normalizåcijas reΩîms, kåds ir ES Balkånu Stabilitåtes pakts.

5. Tas, ko NATO, liekas lîdz ßim skaidri ir véléjusies pateikt, ir tas, ka ßådas ‘ietveroßås’

droßîbas aktivitåtes var turpinåties un tåm vajadzétu turpinåties, tai skaitå - vai varbüt jo

îpaßi - tådas aktivitåtes, kas iesaista valstis, kuras nav iek¬autas paßreizéjå

paplaßinåßanås proceså. Íîs aktivitåtes var palîdzét nodroßinåt, lai NATO jaunås robeΩas

nek¬ütu par kaitéjoßåm dalîjuma lînijåm vai neiezîmétu strauju ikdienas droßîbas pieredzes

mazinåßanos. Tajå pat laikå NATO runå par daΩådåm jaunåm iniciatîvåm, îpaßi EAPC kon-

tekstå, kam vajadzétu stiprinåt turpmåko sadarbîbu droßîbas jomå ar ne-dalîbvalstîm -

daΩos gadîjumos aptverot re©ionu péc re©iona, citos paplaßinot sistemåtisku sadarbîbu


10 11

jaunås dimensijås, tådås kå terorisma apkaroßana un masu iznîcinåßanas ieroçu izplatîbas

apturéßana. Tostarp valstis, kas nekandidé uz dalîbu NATO, tådas kå Zieme¬valstis, ir ¬oti

skaidri norådîjußas savu vélmi palikt par plaßåku potenciålo NATO vadîbå notiekoßu miera

uzturéßanas centienu saståvda¬u un patiesîbå veiks tålåkus pasåkumus sava ieguldîjuma

(skat. NORDCAPS) saskañoßanå un koordinéßanå. Iespéjams, ES nav gåjusi tik tålu

savas politikas ßajos jautåjumos izstrådåßanå un pasludinåßanå, lai gan tai jau ir

mehånisms ne-dalîbvalstu iesaistîßanai CEDAP aktivitåtés un tå ir pievérsusies noteiktåm

droßîbas témåm ES-Krievijas dialogå.

6. Mana otrå téma attiecas uz formålu bruñojuma kontroles un atbruñoßanås procesiem.

Gan NATO, gan ES ir daudzas kopéjas pozîcijas un saistîbas ßajå jomå, kas iek¬autas ßo

organizåciju “acquis”. Lîdz ßim neesmu dzirdéjusi neko tådu, kas liecinåtu, ka jaunås dalîb-

valstis tiks vai vélas tik izslégtas no pilnas dalîbas ßajås politikås. Attiecîbå uz NATO, ir

jåñem vérå jautåjumi par iespéjamo tålåko pievienoßanos Lîgumam par parasto bruñojumu

Eiropå, pieñemot, ka centieni ßî lîguma îstenoßanå ir sekmîgi, par militårå spéka izvietoju-

ma un aktivitåßu brîvpråtîgu ierobeΩojumu iespéjamîbu un vai jauniem uzticéßanås veici-

noßiem pasåkumiem gar Alianses jaunajåm robeΩåm. Krievija, protams, ir izteikusi îpaßu

ieinteresétîbu ßajos jautåjumos, un es vélos atzîmét, ka jaunås NATO-Krievijas Padomes

kontekstå, taçu nekådå ziñå ne saistîbå ar paplaßinåßanos kå tådu, NATO sabiedrotie un

Krievija ir uzñémußies saistîbas turpinåt daΩådus pasåkumus bruñojuma kontroles,

uzticéßanås veicinåßanas un militårås sadarbîbas jomå. Ja, kå es nojaußu, galvenais

mér˚is ir padarît cießåku bruñojuma kontroles saistîbu tîklu Zieme¬u un Austrumeiropå, tad

ir iespéjams, ka arî ne-dalîbvalstîm, kas lîdz ßim ir bijußas mazåk iesaistîtas, nåksies saskar-

ties ar jauniem jautåjumiem un izaicinåjumiem. Vispårîgåkå un teorétiskåkå lîmenî ska-

toties, NATO paplaßinåßanås varétu - vai vismaz tai vajadzétu – büt par kodolieroçu neiz-

platîßanas lîdzekli, jo tiek iesaistîtas vairåk valstis, kuråm nav obligåti jåbüt saviem ieroçiem,

kopîgå kodolieroçu sistémå. Tas varétu atdzîvinåt jau daΩus gadus pieklusußo diskusiju par

neliela rådiusa kodolieroçu nepiecießamîbu un kontroli Eiropas arénå.

7. Íîs bütîbå ¬oti pozitîvås izmaiñas Eiropas bruñojuma kontroles arénå tiek uzsvértas,

runåjot par ES kopéjåm pozîcijåm - pieméram, normatîvs “Par divéjåda pielietojuma preçu

eksporta kontroli” un Uzvedîbas kodekss attiecîbå uz parastå bruñojuma eksportu - , kas

daudzåm tajåm paßåm valstîm büs jåpieñem. Visas Centråleiropas kandidåtvalstis ir pil-

nîbå pievienojußås noteiktåm ES kopîgajåm pozîcijåm un kopéjåm aktivitåtém ßajå jomå.

Daudzas, lai gan ne visas Centråleiropas valstis ir pievienojußås vai arî gatavojas

pievienoties daΩådiem neatkarîgiem eksporta kontroles reΩîmiem, kuri, lai gan potenciåli

globåli, tomér tiek uzskatîti par atbildîgo Eiropas valstu mantojuma saståvda¬u - pieméram,

MTCR, Austrålijas grupa un tamlîdzîgi. Ir vérts atzîmét, ka ßåda veida reΩîmi izvirza îpaßi

stingras prasîbas attiecîbå uz pievienojußos valstu iekßéjo organizåciju, pieprasot veikt

pasåkumus, kas skar gan privåto, gan valsts sektoru. Bütu interesanti uzzinåt, kådus so¬us

kandidåtvalstis sper nepiecießamo pasåkumu koordinéßanå un nepiecießamo jauno kom-

petençu un institüciju izveidé. Varbüt pati ES turpmåk varétu piedåvåt skaidråkas prak-

tiskås vadlînijas un izstrådåt daΩus pasåkumus kvalitåtes kontrolei un sadarbîbai ßo

prasîbu îstenoßanå?

8. Visbeidzot, man ß˚iet, ka abu Eiropas vadoßo integréto institüciju paplaßinåßanai büs

ievérojama ietekme uz lielåku institüciju dinamiku, kurås tiek apspriesti atbruñoßanås,

miera un droßîbas veicinåßanas, tagad arî terorisma apkaroßanas pasåkumi. ES darbojas

kå organizéta grupa ar zinåmiem mér˚iem vairåkås EDSO tipa organizåcijås. Gan NATO,

gan ES valstu grupas tiecas koordinét savas pozîcijas attiecîbå uz bütiskiem atbruñoßanås

jautåjumiem, kas tiek izskatîti ANO. Pat tur, kur nepaståv ßådas formålas grupas, ‘Rietumu’

intereßu grupa ßådos forumos izskatîsies daudz lielåka un vienotåka vispåréjå politiskajå

ziñå. Arî ßai bütu jåbüt pozitîvai tendencei, paverot daudzas jaunas iespéjas konstruktî-

vai vadîbai. Bet ar to ir saistîti arî diplomåtiskie izaicinåjumi, par kuriem, iespéjams, nav

påragri runåt jau tagad:

- vai ßådas lielas intereßu grupas iespéjams efektîvi saturét kopå?

- vai noturét ASV un Eiropas valstis pie vienotas politikas k¬üs vieglåk vai grütåk?

- Kå Krievija (un citas NVS valstis) attieksies pret paplaßinåto Eiroatlantisko grupu?

- vai paståv risks, ka attiecîgajås ne-Eiropas intereßu grupås varétu izveidoties pretreakci-

ja un noståja varétu k¬üt stingråka?

9. Visas kandidåtvalstis, kuras vél nav sagatavojußas straté©iju un atvéléjußas resursus ßo

jauno pienåkumu jomåm, var uzskatît ßo perspektîvu par diezgan biedéjoßu. Skarbå reali-

tåte ir tåda, ka, attîstoties un augot NATO - un tas pats attiecas arî uz ES -, attiecîgi pieaug

arî nasta, kas jånes katrai nåkamajai jauno dalîbvalstu paaudzei. Dalîbvalsts statuss vis-

maz dod iespéju paust viedokli jautåjumå par to, kå Aliansei kopumå nåkotné ßî nasta ir

jånes un jålîdzsvaro. Es pati ceru, ka NATO patießåm atradîs lîdzsvaru starp savåm pozi-

tîvajåm miera nodroßinåßanas aktivitåtém un ieguldîjumu, ko tå dod un vienmér ir devusi

ar kontroles, atturéßanas un îpaßå demokråtiskås atbildîbas gan nacionålajå, gan kolek-

tîvajå aizsardzîbå mode¬a palîdzîbu. Es vélu visåm jaunajåm dalîbvalstîm visu labåko ßo

lepno tradîciju saglabåßanas palîdzéßanå.

PROF. FRANSUÅ HEISBURGS, FRANCIJAS STRAT‰ÌISKO P‰TÈJUMU FONDA VADÈTÅJS

Laipni lügti! Laipni lügti müsu pulkå! Bet ßis pavisam noteikti nav tas patspulks, kådam kandidåtvalstis plånoja pievienoties, kad tås uzsåka ßo diezgangaro ce¬u pirms daΩiem gadiem. Íis ir tådas éras NATO, kurå koalîciju veidomisija. Íî ir jaunå pasaule. Íî nav paståvîgu alianßu pasaule. Turpmåkajåspåris minütés es gribétu paraudzîties uz to, kas tad ir NATO, kas tå nav un


kas varétu notikt. Kas nav NATO, ir vairåk vaimazåk skaidrs: kopß Kosovas uzlidojumiem,NATO vairs nav kara maßîna. Kosovas uzli-dojumu laikå tika ievérojami iedragåts pavél-niecîbas vienotîbas princips. Amerikåñisaprata, cik ¬oti situåciju sareΩ©î tas, kapaståv divas konkuréjoßas pavélniecîbas˚édes, katru no kuråm vada amerikåñuvirspavélniecîbas virsnieks: viens bijaApvienoto Ítåbu virspavélnieks, kura pado-tais bija Eiropas spéku virspavélnieks©enerålis Veslijs Klårks, un otrås vadîbas˚édes priekßgalå bija ©enerålis VeslijsKlårks, kurå savu ieguldîjumu devaApvienoto Ítåbu pavélnieki. Tas vairs nekadneatkårtosies. NATO vairs nav kara maßîna.

Es vélétos piebilst, ka tas ir tikai mierinåjuma elements müsu krievu draugiem.

Otrkårt, NATO vairs nav automåtisks aizsardzîbas pakts. Més to atklåjåm12. septembrî. Més sapratåm, ka Lîguma 5. pants nozîmé tießi to, kas teikts5. pantå, ne vairåk un, es ceru, ne mazåk, taçu katrå ziñå tas nebija 5. pants,kå tas tika traktéts aukstå kara laikå. Vai ßis ir nedzirdéti satraucoßs pavér-siens? Ne gluΩi, ñemot vérå salîdzinoßi zemo militåra iebrukuma tießo draudulîmeni Eiropå ßodien.

Treßkårt, kaut gan NATO piedalås cîñå pret starptautisko terorismu, tå nebüsßîs cîñas centrålais elements. Cîñas pret starptautisko terorismu finansiålie,ekonomiskie, politiskie, kårtîbas aspekti tiek risinåti citur, vietås, kur kultüra unorganizåcija vairåk atbilst ßim uzdevumam nekå NATO. Tåtad NATO, kasmé©inås sevi nolikt vai parådît kå centrålo elementu cîñå pret terorismu, cietîsneveiksmi. Kas ir NATO? NATO ir ßis milzîgais spéks, kas izplata stabilitåti unbrîvîbu, kå to tikko aprakstîja Elisona Beilsa, un, manupråt, to paskaidrot navnepiecießams. Tas ir NATO, kas izpilda Péterburgas uzdevumus Balkånos;tas ir NATO, kas darbojas kå efektîva EDSO formas térpå. Bet es nedomåju,ka jüsu mér˚is bija ieståties EDSO, kad jüs nolémåt uzsåkt ßo ce¬u pirms pårisgadiem.

NATO sniedz arî sabiedrisko labumu, kas ir ¬oti svarîgi, - tå saukto savieto-jamîbu – bruñoto spéku spéju sadarboties. Tas vienmér ir bijis grüti izdaråms,bet NATO noteikti ir tå, kas to dara vislabåk un plaßåkå mérogå un vis-

Prof. Fransuå Hesiburgs

12 13

aptveroßåkajå veidå. Tas ir sabiedrisks labums alianses dalîbniekiem kåtådiem, un tiem alianses dalîbniekiem, kuri vélas îstenot militåros centienus vainu spéjîgo un griboßo koalîciju formå, vai arî kå EDAP ES dalîbvalstu gadîjumå.Tådéjådi rodas jautåjums: vai NATO arî turpmåk spés veikt savu savie-tojamîbas nodroßinåtåja misiju? Íeit saskaramies ar problémåm: pirmå problé-ma, kurai plaßu publicitåti pamatoti devußi müsu amerikåñu draugi, protams, irtå, ka eiropießi nav ieguldîjußi pietiekami daudz lîdzek¬u, lai nodroßinåtu saviembruñotajiem spékiem iespéju arî turpmåk büt pilnîgi savietojamiem ar saviemamerikåñu partneriem spektra augßda¬å. Lai gan daΩas no Eiropas valstîm pretßiem jautåjumiem izturas nopietni, ne visas to uzskata par aktuålu.

Bet otrå probléma, par kuru nav tik daudz runåts, ir saistîta ar amerikåñubruñoto spéku attîstîbu, vairums no kuriem, ja vispår kådreiz to ir darîjußi, vairsneizmanto NATO procedüras un nav pårñémußi NATO standartus. Tåamerikåñu spéku struktüras da¬a, kas izmanto NATO standartus un pro-cedüras, saståda aptuveni 9% no visas ASV spéku struktüras. Tå ir NATOEiropas Pavélniecîba, EUCOM. Bet CINCPAC, CINCCOM, Zieme¬uPavélniecîba, Dienvidu Pavélniecîba, tås nav “NATO-fähig”, ja lietojam våcuizteicienu. Un tie müsu vidü, kas darbojußies Indijas okeånå vai Centrålåzijåpédéjo méneßu laikå, zina, par ko es runåju. Ir sasodîti grüti strådåt arsabiedrotajiem, kas neizmanto tås paßas sistémas, par kuråm panåkta kopé-ja vienoßanås Briselé. Tas vedina uzdot plaßåku jautåjumu: ja tå ir taisnîba, kamés dzîvojam misiju veidoßanas koalîciju laikmetå, efektîvas, tülîtéji efektîvaskoalîcijas nav iespéjamas, ja nav savietojamu spéku. Nav iespéjams panåktspéku savietojamîbu, ja nav notikusi pilnîga standartu un procedüru harmo-nizåcija. Un tas ir tas, ko més zaudéjam lielå mérå tådé¬, ka müsu amerikåñudraugi virzås prom no NATO, un to es noteikti gribétu uzsvért.

Un nobeigumå kåds atgådinåjums: NATO ir multilateråla institücija, multi-lateråla organizåcija. Tås vadoßå nåcija ir Amerikas Savienotås Valstis, bettajå ir arî 18 citas dalîbnieces, kas nav Amerikas Savienotås Valstis.Izaicinåjums mums visiem ßeit un izaicinåjums arî jaunpienåcéjiem büs rastveidus, lai arî nåkotné NATO funkcionétu kå efektîva multilateråla, patiesi mul-tilateråla organizåcija pasaulé, kurå multilaterålisms nav modé. Paldies.

PROF. BROÎSLAVS GEREMEKS, BIJUÍAIS POLIJAS ÅRLIETU MINISTRS

Es vélétos uzdot jautåjumu un mé©inåßu arî sniegt uz to atbildi. Jautåjumsir sekojoßs: vai jaunajå situåcijå NATO bütu jåk¬üst par globålu aliansi?


Domåjot par starptautisko situåciju péc 11.septembra, mums bütu jåskatås uz ßo jaunosituåciju drîzåk kå uz esoßo problémuizpausmi un paßlaik arî kå uz nopietnuizaicinåjumu. Tas, ko més redzam ßajå jau-najå starptautiskajå situåcijå, ir dzi¬a vértîbukrîze; més redzam brîvi domåjoßusabiedrîbu, kas saskårusies ar fanåtiskutieksmi mirt un nogalinåt. Més redzammasu iznîcinåßanas ieroçu izplatîßanos.Pasaules reakcija uz ßo problemåtiskosituåciju nebija starptautiskas kårtîbasievießana. Reakcija bija drîzåk starp-tautiska nekårtîba, vai, kå teiktu kåds françu

politologs, haosa politika. Més redzam ßo situåciju kå pretrunu starpiznîcinåßanas lîdzek¬u progresu un cilvéka domåßanas våjumu.

Man ß˚iet, ka viena no ap-NATO jautåjumu esoßås politiskås vides prob-lémåm ir attiecîbas starp Eiropu un Ameriku; kå to pierådîja pirmåuzståßanås, Amerika un Eiropa varétu ståties pretî jaunajai situåcijaikopîgiem spékiem. Més ieståjamies par vienåm un tåm paßåmpamatvértîbåm: cilvéka cieñas neaizskaramîbu, cilvéktiesîbu ievéroßanu,taçu més redzam, ka plaisa starp Eiropu un Ameriku, kas abus ßos part-nerus ß˚ir, arvien paplaßinås. Manupråt, NATO ir alianse, kas varétu atrisi-nåt abas ßîs problémas: vértîbu krîzi un starptautiskås reakcijas trükumu, kåarî plaisu starp Ameriku un Eiropu. NATO, aizsardzîbas aliansei, kas balståsuz solidaritåti un vértîbu kopumu, bütu jåsaprot, ja jaunu draudu briesmas irårpus Eiropas, tad aliansei bütu jåbüt gatavai rîkoties årpus savas teritorijas,kas kå alianses darbîbas zona tika noteikta pirmajos dibinåßanas aktos.Íajå jaunajå starptautiskajå situåcijå uz NATO var raudzîties kå uz globålidarbojoßos aliansi. Tådéjådi NATO varétu palîdzét pårvarét augoßo plaisustarp Ameriku un Eiropu un k¬üt par globålu aliansi. Po¬u skatîjumå, NATOjau no paßa såkuma ir bijusi alianse, kas ieståjas par brîvîbu un stabilitåti, unmés vélétos, lai tåda tå bütu arî nåkotné. Bet més uzskatåm, ka péc PrågasNATO büs jåsaskaras ar jaunåm briesmåm, kuråm büs nepiecießami jaunirisinåjumi. Izß˚iroßa nozîme büs debatém par NATO nåkotni péc Prågassamita. Paldies.

Prof. Broñislavs Geremeks

14 15

PROF. AIVARS STRANGA, LATVIJAS UNIVERSITÅTE

Latvijå atbalsts NATO paplaßinåßanai unLatvijas dalîbai NATO ir patießåm spécîgsun stabils. Un tas ir ¬oti labi saprotams –vésture ir galvenais ßåda atbalsta iemesls.Tomér müsu sabiedrîbas atbalsts EiropasSavienîbas paplaßinåßanai vismaz lîdz ßimnav bijis tik spécîgs un stabils. Es domåju,ka péc NATO pa-plaßinåßanås iespéjamspat vél vairåk cilvéku Latvijå varétu nonåktpie nepareiza secinåjuma, ka tagad, kadmums ir droßîbas garantijas, mums navnekådas nepiecießamîbas ieståties EiropasSavienîbå, organizåcijå, kas paßlaik noteiktinepiedzîvo ziedu laikus. Tas, protams, ir ¬otinepareizs pieñémums. Mums noteikti bütujåieståjas Eiropas Savienîbå, lai müsu droßî-ba iegütu ekonomisko dimensiju. Bez spécîga ekonomiskå snieguma mésnekad nespésim pildît savas alianses dalîbnieces pienåkumus.

Tagad es pievérsîßos daΩiem årkårtîgi svarîgiem iekßéjås droßîbas aspek-tiem. Es at¬außos minét tikai trîs no tiem. Pirmais aspekts: müsu sabiedrîbåbütu jåsamazina dzi¬i mar©inalizéto cilvéku skaits, to cilvéku skaits, kasdzîvo zem nabadzîbas sliekßña. Nabadzîga sabiedrîba nav ne stabila, nedroßa.

Divi citi ¬oti nopietni uzdevumi ir saistîti ne tikai ar NATO, bet arî ar EiropasSavienîbu. Iekßéjås droßîbas nodroßinåßanai mums ir jåpastiprina korupci-jas apkaroßana un jåaptur narkomånijas izplatîba. Manupråt, korupcija unnarkotikas ir ¬oti reåls un bîstams drauds müsu droßîbai, kas, varétu teikt, jauir k¬uvis par ierastu lietu.

Nåkamais izaicinåjums attiecas uz müsu mentalitåti, müsu pråtu un müsuuztveri. Mums nekad nav bijußas nekådas droßîbas garantijas. Més nekadneesam bijußi nekådas îstas droßîbas vai ekonomiskås organizåcijas dalîb-nieki. Més nekad neesam sañémußi atbalstu no citiem, par ko mums 1941.gadå nåcås dårgi samaksåt. Bet neesot nevienas îstas droßîbas organizåci-jas saståvå un nesañemot nekådu îstu palîdzîbu no citiem, més arî citiemneesam sniegußi palîdzîbu. Tåpéc es domåju, ka müsu mentalitåtes neatñe-


Prof. Aivars Stranga

16 17

mama saståvda¬a vai tradîcija nav raudzîties uz sevi kå kådas plaßåkaskopienas saståvda¬u, tådas kopienas, kam ir pienåkumi pret valstîm, kasatrodas tålu prom, valstîm, kas pat nav mums påråk labi pazîstamas, iespé-jams, ne tikai Balkånos, bet arî Afganistånå vai Vidéjos Austrumos. Un tagadlîdz ar ßåda izaicinåjuma raßanos mums ir pienåcis laiks domåt un izturétieskå atbildîgiem plaßåkas cilvéku kopienas locek¬iem.

Mana pédéjå piezîme büs påris vårdu par vésturi; vésturi kå pétniecîbu, netik daudz kå atmiñas vai identitåti. Man ir prieks redzét ßeit profesoru Ívåbuno Savienotajåm Valstîm, Prezidentes Vésturnieku komisijas dalîbnieku.Prezidenta Vésturnieku komisiju izveidojåm pirms çetriem gadiem. Mums irtas gods vadît Holokausta apakßkomisiju. Protams, runåjot godîgi, komisijatika izveidota, ja ne milzîga starptautiskå spiediena rezultåtå, tad katrå ziñå,¬oti spécîga starptautiska pamudinåjuma rezultåtå. Lîdz ßim esam izdevußijau seßus séjumus ar pétîjumiem par noziegumiem, kas pastrådåti pret cil-vékiem Latvijå padomju un nacistiskås okupåcijas laikå. Un pat péc Prågassamita, neatkarîgi no tajå pieñemtå lémuma, mums jåturpina darbs,neatkarîgi no Prågå pieñemtå lémuma, un mums jåpievérß vairåkuzmanîbas daΩiem padomju un nacistiskås okupåcijas jautåjumiem.Pirmkårt, paståv ¬oti såpîgs jautåjums: kådé¬ latvießi sadarbojås ar komu-nistiem un nacistiem, un kådé¬ latvießi, nebüdami liela nåcija, vismazvairåkos tükstoßos sadarbojås ar komunistiem un nacistiem, iznîcinot vese-las müsu sabiedrîbas tautas, îpaßi jau müsu ebrejus. Mums vajadzétuturpinåt pétît ßos jautåjumiem péc Prågas samita, un vél daudzus, daudzusgadus péc tam. Liels paldies!

KARLS BILTS, BIJUÍAIS ZVIEDRIJAS PREMJERMINISTRS

Kad vakar dzirdéjåm Senatora Lota runu, viñß pieminéja Çérçilu, Fultonu, untas, protams, bija iemesls, kåpéc NATO radås. Bet, kå més zinåm, jau vairåkkå desmit gadu vairs nepaståv Padomju Savienîba, un vairs nav Padomjuarmijas, kå arî nav dzelzs priekßkara. Tad kåpéc gan NATO vispår ir vajadzî-ga? Es domåju, ka ir trîs galvenås misijas un uzdevumi. Pirmkårt, ko més vis-bieΩåk médzam aizmirst, un kas mums sev ir nemitîgi jåatgådina, irnepiecießamîba saglabåt mieru ßajå plaßåkajå Eiropas telpå, proti, plaßåkasNATO un plaßåkas un lielåkas Eiropas Savienîbas dalîbvalstu teritorijås. Mierunevis ar militåru pretdarbîbu, bet gan mieru militåras un Eiropas Savienîbåpolitiskas un ekonomiskas integråcijas ce¬å. Més to daråm tajå pasaules da¬å,kas pédéjo gadsimtu laikå ir izraisîjusi visvairåk karu; karu, kurus més patizplatîjåm pa visu pasauli, radot postoßas sekas. Tåpéc ßis uzdevums, lai vai

cik paßsaprotams tas arî nebütu, müsudebatés ir un paliek primårais un tåds, komés nekad nedrîkstam atståt novårtå: tå irstabilitåte caur militåro integråciju, kas aptverplaßåku Eiropas telpu uz rietumiem noKrievijas un iespéjams ietver arî Ukrainu.

Otrå misija, kas ir attîstîjusies deviñdesmita-jos gados, ir miera uzturéßanas operåcijuveikßana Eiropå, îpaßi jau Balkånos. Íajåaspektå es reizém runåju par NATO kå parEiropas Miera uzturéßanas operåciju depar-tamentu (EMUOD): mums ANO ir tådsdepartaments, kas vada miera uzturéßanasoperåcijas. Eiropå ßîs operåcijas ir nodotasNATO pårziñå. Tåtad tas ir EMUOD, kas nodarbojas ar ANO tipa mieraoperåcijåm Eiropå. Mums ir jåatzîst, ka tås ir diezgan lîdzîgas ANO operå-cijåm. Ja neñem vérå ASV noslieci uz aviåcijas kampañåm, NATO spéki tik-pat lielå mérå nevélas izvérst agresîvas operåcijas uz sauszemes kå ANOspéki, jo ikvienam vada, rotas, bataljona un brigådes komandierim galu galåir jåatskaitås savas valsts politiskås pårvaldes institücijåm. Ío komandieruvéléßanås vai nevéléßanås izvérst karadarbîbu nav atkarîga no tå vaiattiecîgås operåcijas notiek ANO vai NATO komandstruktüru ietvarå. Taçußis uzdevums ir ¬oti svarîgs, un ßajå ziñå NATO veic lielu darbu. Pildot ßosabus uzdevumus – uzturot mieru ar militåras integråcijas palîdzîbu un veicotmiera operåcijas Eiropå, protams, tiek integréti militårie spéki. NATO risinasavietojamîbas jautåjumus, militåro spéju jautåjumus, tå rada to, kasdebatés ticis dévéts par militåro instrumentu komplektu, kas var tikt izman-tots daΩådåm militårajåm misijåm.

Te més nonåkam pie treßå uzdevuma, kurß prasa visvairåk pü¬u, ir vis-grütåkais un kuru ir nepiecießams apspriest. Tas ir, NATO kå instrumentstransatlantiskajam dialogam par draudiem droßîbai, kas paståv plaßåkåzonå, vai tas bütu karß pret globålo terorismu vai masu iznîcinåßanas ieroçuradîtie draudi, vai arî ¬oti reålås nestabilitåtes briesmas tießå Eiropastuvumå, un nepiecießamîba panåkt vienoßanos starp Atlantijas okeånaabiem krastiem par to, ko darît ar ßiem konkrétajiem draudiem. Draudi, pro-tams, péc sava méroga ir iespaidîgi. Uz dienvidiem un dienvidaustrumiemno Eiropas atrodas teritorija, ko més varétu dévét par Lielajiem TuvajiemAustrumiem. Tur ßodien dzîvo 300 miljoni cilvéku. Péc kådiem 15 gadiem tur


Karls Bilts

18 19

büs 400 miljoni cilvéku. Ja neñem vérå naftu un gåzi, ßo valstu ekonomikair stagnåcijas ståvoklî. Ja neñem vérå ener©étikas nozari, visu ßî re©ionavalstu eksports kopumå ir mazåks par Somijas eksportu. Praktiski nevienåno ßîm valstîm nav elastîgas politiskås sistémas, kas varétu reåli pievérstiesnepiecießamajåm izmaiñåm. Lîdz ar to viså ßajå re©ionå briest spriedze, kasnåkamos desmit piecpadsmit gadus izpaudîsies kå ebreju grautiñi ar sérij-veida språdzieniem. Uzmanîbas centrå ßodien ir Palestîna - Izraéla. Més visiesam lîdzîgi un més zinåm, ka virzîba uz militåro konfrontåciju Iråkasjautåjumå tuvåko gadu laikå ßajå re©ionå prasîs liela méroga mierauzturéßanas operåcijas. Bet büs arî citi jautåjumi, un més nekådi nevaramun arî nedrîkstam izvairîties no pienåcîga transatlantiska dialoga par ßiemjautåjumiem. Íajå jomå, protams, daudz kas vél ir jåveic. Eiropießiem jåbütstingråkiem savå noståjå, atklåtåkiem, tießåkiem attiecîbå uz to, ko viñiuzskata par nepiecießamu konkrétås situåcijås, vai tie bütu masuiznîcinåßanas ieroçi vai kas cits. Amerikåñiem ir jåbüt gatavåkiem iesaistîtiesdzi¬å politiskå dialogå. Més nedrîkstam pie¬aut tådu situåciju, kad müsuAmerikåñu draugi bez iepriekßéja brîdinåjuma pak¬auj reålam riskam lielaméroga miera uzturéßanas operåcijas Balkånos, kå tas tikko notika. Abåmpusém ir jåbüt atvértåkåm, jåuzlabo dialogs, lai spétu rîkoties ßajå nozîmî-gajå izaicinåjumu periodå, kas paståvés turpmåko gadu laikå. Tåpéc NATOir absolüti nepiecießama militårajai integråcijai, kas ir tik svarîga mieram unstabilitåtei Eiropå, miera uzturéßanas operåcijåm, kas mums vél krietnulaiku Balkånos büs nepiecießamas, spéku savietojamîbai, spéjåm un “tool-box” funkciju pildîßanai. Tå ir svarîga politiskajam dialogam starp Atlantijasokeåna abiem krastiem par izaicinåjumiem, kuriem mums noteikti nåksiesståties pretî. Més par tiem nezinåm neko vairåk, més nezinåm, kad tie reali-zésies, bet més zinåm, ka ßie izaicinåjumi büs un més zinåm, ka, ja més tosneapspriedîsim laicîgi, tie müs skars vél jo såpîgåk. Paldies.

DR. GUSTAVO SELVA, ITÅLIJAS PARLAMENTA ÅRLIETUKOMISIJAS PRIEKÍS‰D‰TÅJS

Priekßsédétåja kungs, dåmas un kungi!Man ir prieks un gods Jüs ßodien uzrunåt. Ir arî aizraujoßi vérot müsu konti-nenta atkalapvienoßanos un tajå piedalîties.

Véstures gaita pédéjo 20 gadu laikå ir daudzus pårsteigusi; notikumi irgåjußi pa lîkumotu un iepriekß neparedzamu ce¬u. Taçu tådas valstis kåItålija, kas ir vienmér cießi ticéjusi demokråtiskajåm vértîbåm, ßåda vésturesgaita nepårsteidza. NATO ir instruments ßo vértîbu aizståvéßanai. Tas ir

müsu civilizåcijas kopéjå mantojumasumma. Dalîba NATO ir zîme; tå apliecinapiederîbu demokråtijai: brîvîbai, likuma varaivalstî, mieram un tautas progresam. Itålijatic ßai vértîbai.

Pasaule, kurå més dzîvojam, piedzîvo strau-jas pårmaiñas. Ik dienu jåsaskaras ar jau-niem izaicinåjumiem. Müsu cilvéki uninstitücijas tiek nepårtraukti pårbaudîti.Müsdienu pasaulé apdraudéjums vienamnozîmé apdraudéjumu visiem. Terorismsapdraud müsu civilizåcijas pamatvértîbas.Pret to ir jåcînås nepagurstoßi un ar visiempieejamajiem lîdzek¬iem. Müsu galvenaisresurss ir demokråtija, es atkårtoju to vél-reiz. Müsu militårais spéks ir atkarîgs no brî-vas daΩådu viedok¬u izteikßanas, kåda notiek ßorît, no pilsoniskåssabiedrîbas un indivîda brîvîbas vértîbas, no autoritåtes un institücijasspéjåm. Tåpéc jaunas dalîbvalsts uzñemßana Eiroatlantiskajå saimé darîsmüs visus stipråkus. Nevienam teroristam vai noziedzîgai organizåcijainedrîkst ¬aut reåli apdraudét mieru un brîvîbu, un ståvét ce¬å sociålajam pro-gresam.

Tagad es pievérsîßos manas uzrunas pamattémai, kas veltîta kådai konkré-tai problémai. 11. septembra tra©iskie notikumi ir parådîjußi, ka paståv cießasakarîba starp droßîbu Eiroatlantiskajå telpå un stabilitåti Vidusjürasre©ionå. Skaidrs ir tas, ka starptautiskå terorisma radîtos draudus nav iespé-jams kontrolét, nepaståvot apñémîgai un efektîvai sadarbîbai no Vidusjürasdienvidu krastå esoßo valstu puses. Íîm valstîm ir bütiska loma ne tikai noÅfrikas, bet arî no Tålajiem Austrumiem nåkoßås nelegålås imigråcijas kon-troléßanå, ieroçu un narkotiku kontrabandas, kas var novest pie draudîgasfaktoru kombinåcijas, kas ietvertu sevî risku un draudus visai pasaulei, netikai Rietumiem, apkaroßanå.

Tåpat, es ticu, ir svarîgi atrisinåt ieilgußo konfliktu aråbu un Izraélas starpå,kas ir årkårtîgi nopietns nestabilitåtes célonis visos Tuvajos Austrumos unkam ir bütiska loma fundamentålistisko teroristu rindu papildinåßanå.

Íajos apståk¬os NATO kopß deviñdesmito gadu vidus îstenotå politika ir


Gustavs Selva

20 21

izrådîjusies îpaßi tålredzîga un sekmîga droßîbas un stabilitåtes no-stiprinåßanå Vidusjüras re©ionå. Íeit es domåju 1994. gada janvåra Briselessamitå izvirzîto un Itålijas stingri atbalstîto iniciatîvu uzsåkt dialogu un sadar-bîbu ar vairåkåm ßî re©iona valstîm.

Vidusjüras dialoga galvenais mér˚is ir sekmét stabilitåti un droßîbuVidusjüras re©ionå un veicinåt sapratni visu iesaistîto valstu starpå. Lîdz arto Dialogs ir virzîts uz cießåku saißu nodibinåßanu, kas var sekmét plaßåkusadarbîbu droßîbas jomå, pagaidåm neaizejot lîdz Partnerattiecîbas mierammodelim, ko NATO izvérß Centrålajå un Austrumeiropå.

1999. gada aprî¬a Vaßingtonas samitå, kas pårformuléja NATO lomu atbil-stoßi jaunajam starptautiskajam scenårijam, Vidusjüras dialoga mér˚is tikauzsvérts kå neatñemama NATO uz sadarbîbu vérstås pieejas saståvda¬a, unNATO apliecinåja savu nodomu pastiprinåt sadarbîbu jomås, kurås tå spéjdot îpaßu ieguldîjumi, îpaßi militårajå jomå.

Ar Persijas lîça kara noslégumu Vidusjüras re©ionå ir notikußas tålejoßas©eopolitiskas izmaiñas: Vidusjüras re©ions ir attîstîjies no plaßas teritorijasAustrumu-Rietumu neizß˚irtajå sacensîbå un potenciålas militårå konfliktazonas par re©ionu, kurå ir iespéjama Zieme¬u-Dienvidu sadarbîba un poli-tiskå, ekonomiskå un militårå partnerîba. Tajå pat laikå dzi¬as ekonomiskås,sociålås un reli©iskås atß˚irîbas abos Vidusjüras krastos esoßo valstu starpåapgrütina savstarpéjo sapratni un kopîgu rîcîbu. Tåpéc Vidusjüras dialogs irideåla iespéja atvértai komunikåcijai, kas ¬autu visåm iesaistîtajåm pusémsaprast vienai otras pozîciju un radîtu pårliecîbu un uzticîbu, kasnepiecießama stabilu un mierîgu attiecîbu attîstîbai starp valstîm müsu jürasdienvidu krastå. Tådejådi ßis Dialogs var tikt uzskatîts par mér˚tiecîgu pre-ventîvås diplomåtijas straté©iju.

Otrkårt, Vidusjüras Dialogs rada auglîgu siner©iju ar Eiropas Savienîbasiniciatîvåm, îpaßi ar Eiro-Vidusjüras Partnerîbu, kas aizsåkås ar 1995. gadanovembra Barselonas konferenci, kurå tika noteiktas trîs sadarbîbas jomas:politika un droßîba, ekonomika un finanses un sociålå un kultüras joma.

Visbeidzot, NATO Vidusjüras dialogs iezîmé uz paplaßinåßanu austrumuvirzienå, Partnerattiecîbåm mieram un kolektîvås droßîbas stiprinåßanuBalkånos virzîtas Alianses lîdzsvarotu åréjås dimensijas un aktivitåßunobeigumu. ‰©iptes, Jordånas un Marokas vienîbu klåtbütne Bosnijå,Hercegovinå un Kosovå IFOR-SFOR un KFOR operåciju ietvaros apliecina,

cik efektîvu devumu miera uzturéßanai var dot kopîga Zieme¬u un Dienvidusadarbîba.

Íeit, manupråt, bütu vietå uzsvért, ka tießi Vidusjüras dialogs ¬auj pievérstnepiecießamo uzmanîbu Alianses dienvidu flangam, samazinot risku, kovarétu radît paplaßinåßanås austrumu virzienå politika. Patiesîbå uzAustrumiem un Dienvidiem vérstie straté©iskie mér˚i ir savstarpéji viens otrupastiprinoßi un papildinoßi, pieß˚irot Eiroatlantiskajåm interesém globåludimensiju. Tåpéc jålîdzsvaro paplaßinåßanås un sadarbîbas procesi, kasskar Eiroatlantiskås institücijas, lai novérstu konkurenci Austrumu unDienvidu starpå un pieß˚irtu pienåcîgu nozîmi Vidusjüras perspektîvai. Íådåveidå, savstarpéji veicinot zinåßanas, sadarbîbu un uzticéßanos, tiks liktipamati sociålajai un ekonomiskajai attîstîbai, kas ir bütisks priekßnoteikumspienåcîgai un efektîvai terorisma novérßanai.

Itålija ir pilna apñémîbas iesaistîties minétajå proceså, kuru tå dedzîgi atbal-sta, ieskaitot ßî procesa straté©iskos aspektus. Jo ir pårsteidzoßi, cik straujivar mainîties véstures notikumi un starptautiskås attiecîbas. Es joprojåmatceros, kå, dibinoties NATO 1949. gadå, daΩås instancés tika izteiktasßaubas, vai Itålijai bütu pråtîgi ieståties, ñemot vérå tås ©eogråfiski våjåssaites ar Atlantisko telpu. Tagad, pusgadsimtu vélåk, més varam pår-liecinåties, cik tålredzîgs izrådîjås Itålijas un Alianses pieñemtais lémums. Jonevar noliegt to stabilizéjoßo lomu, kåda Itålijai ir bijusi ßo gadu laikåVidusjüras re©ionå. Tåpéc mums jåstrådå, lai nodroßinåtu, ka ßî loma,stiprinåta ar Eiropas Savienîbas atbalstu un jaunajåm Alianses straté©ijåm,dod ieguldîjumu visu Vidusjüras tautu mieram un stabilitåtei un iznîcinastarptautiskå terorisma sérgu.

JÅNIS KUKAINIS, PASAULES BRÈVO LATVIEÍU APVIENÈBAS PREZIDENTS

Paldies, Ron! Labrît!Kå latvießu izcelsmes amerikånim, NATO paplaßinåßanås man saistås ne tikai arvaldîbåm un zinåtnieku kolektîviem, bet galvenokårt ar cilvékiem. BüdamsPasaules brîvo latvießu apvienîbas prezidents, es pårståvu apméram 175 000latvießu izcelsmes amerikåñu, kanådießu, eiropießu, austråließu, dienvid-amerikåñu un krievu. Jå, mums patießåm pat Krievijå ir aktîvas nevalstiskås orga-nizåcijas. Més atbalståm Latvijas ieståßanos NATO, un ar savu organizåcijupalîdzîbu katrå atseviß˚å valstî cenßamies pievérst uzmanîbu Latvijas vélmeiieståties NATO. Més aktîvi piedalåmies paßas Latvijas NATO, nevalstiskås orga-


22 23

nizåcijas Latvijas Transatlantiskås organizåci-jas darbå, ko vada bijußais Latvijas véstnieksAmerikas Savienotajås Valstîs Ojårs Kalniñß.

Kåpéc més to daråm? Pirmkårt, mums ¬otirüp Baltijas valstis, to droßîba. Més gribam,lai Baltijas valstis bütu Eiropas un transat-lantisko institüciju locek¬i. Taçu galvenais ßocentienu virzîtåjspéks ir tas, ka mésuzskatåm par savu pienåkumu palîdzétsavu sençu dzimtajåm zemém atgüties no50 gadu ilgås Padomju Savienîbas, nacis-tiskås Våcijas un vélreiz PadomjuSavienîbas okupåcijas. Pédéjås septiñasnedé¬as esmu pavadîjis Latvijå, cenßotiesiepazît un izprast latvießu reålo dzîvi. Ticietman, latvießi ir uzticîgi tåm paßåm vértîbåm

un mér˚iem, kam seko cilvéki rietumu zemés – demokråtija, likuma vara, unviñi saprot, kas ir brîvais tirgus. Kå tad més, dzîvojot Amerikå un rietumos,varam atbalstît Baltijas valstu ieståßanos NATO? Mazliet paståstîßu, kas tiekdarîts Amerikas Savienotajås valstîs, jo Amerika ir uzmanîbas centrå.

Amerikas Savienotajås valstîs ir nedaudz vairåk nekå viens miljons baltießuizcelsmes amerikåñu. Müsu jumta organizåcija ir Apvienotå BaltijasAmerikas Nacionålå komiteja, kas tika dibinåta 1960. gadå. Tå ir AmerikasLatvießu Asociåcijas, Lietuvas – Amerikas Padomes un Igaunijas –Amerikas Nacionålås Komitejas jumta organizåcija. Més strådåjamkomandå, jo müsu nav tik daudz, lai kaut ko panåktu atseviß˚i. Kopß 1996.gada esam aktivizéjußi savu NATO atbalsta programmu, ko lielå mérå ietek-méja prezidenta Klintona runa 1996. gada oktobrî Detroitå. Més atbalstîjåmpirmo paplaßinåßanås kårtu ar véstulém un a©itåcijåm Polijas, Çehijas unUngårijas interesés. Müsu pamatprincips ir darît visu, lai visas trîs Baltijasvalstis tiktu uzñemtas aliansé vienlaicîgi.

Kå jau minéju, viens miljons Amerikå nav nemaz tik liels skaitlis. Tåpéc mésesam arî aktîvi Centrålås un Austrumeiropas koalîcijas locek¬i, kas saståv no18 organizåcijåm un kurå ir pårståvéti 22 miljoni Austrumeiropas izcelsmesamerikåñu. Tå kå neesmu îpaßi pieticîgs, tad, dodoties runåt ar senatoriemvai administråciju, es vienmér saku, ka runåju 22 miljonu amerikåñu vårdå.Es arî gribétu ßai sakarå pateikties Polijas – Amerikas Kongresam par pado-

mu, paraugu, materiåliem un atbalstu. Nevaru nepieminét arî labi pazîstamuPolijas – Amerikas pretoßanås cîñas dalîbnieku, Ωurnålistu, patriotu JanuNovaku, kurß pat tagad 89. gadu vecumå vél joprojåm sniedz mums pado-mus un morålu atbalstu.

Kopß 1996. gada aktîvi aicinåm Baltijas amerikåñus un to atbalstîtåjus ASVatbalstît Baltijas valstis to virzîbå uz NATO. Esam publicéjußi rokasgråmatu,kurai par pamatu ñemts veiksmîgais po¬u modelis, detalizéti aprakstot, koorganizåcijas un indivîdi kå amerikåñi var darît paßos pamatos, lai atbalstîtuBaltijas valstu ieståßanos NATO. Més izplatåm tükstoßiem ßo rokasgråmatu.Esam izveidojußi ¬oti vispusîgu NATO måjas lapu cilvéku informéßanai parNATO paplaßinåßanås nepiecießamîbu, un es domåju, ka redaktori (es ßeitredzéju Roju Dauburu (Roj, piecelies!), visiem kandidåtvalstu pårståvjiembütu viñß jåpazîst), un domåju, ka Rojs labpråt ar jums sadarbotos un ievie-totu arî jüsu materiålu måjas lapå. Turpinot savu darbu pamatlîmenî, piecußtatu (Aiovas, Miçiganas, Ilinoisas, Delavéras un Minesotas) likumdoßanå irpieñemtas rezolücijas Baltijas valstu atbalstam, lai ieståtos NATO. Més dar-bojamies gandrîz katrå Eiropas Savienîbas valstî, lai tiktu pieñemtas papil-dus rezolücijas. Paståv aptuveni 1000 Baltijas nevalstisko organizåciju, untås, kå jüs zinåt, ir arî baznîcas, biedrîbas, gråmatu klubi, kultüras organizå-cijas, kas aktîvi piedalås paståvîgås véstu¬u rakstîßanas kampañås müsusenatoriem un administråcijai. Pédéjå gada laikå es dzîvoju Detroitå unesmu pavadîjis vairåk kå simts dienas tiekoties ar Baltijas aktîvistiem, unmés atklåjåm, ka 29 Baltijas centri tiek saukti par tådåm kå müsu jüraskåjiniekiem, kas vienå mirklî var bombardét administråciju un müsupårståvjus ar atbalsta véstulém Baltijas valstu iek¬außanai NATO. Més katrudienu tiekamies ar administråciju, amatpersonåm un kongresa locek¬iem.

Íajå konferencé es sajutu, ka samitå valda tåda kå eiforija, un arî Baltijasaktîvistu starpå Amerikå brîΩiem ir jütama tåda gaisotne, itin kå ieståßanåsNATO jau bütu pilnîgi viennozîmîga. Taçu tå nav. Es personîgi uzskatu, unmés uzskatåm, ka Prågå daudzas valstis tiks uzaicinåtas ieståties NATO. Esarî zinu, ka kandidåtvalstîm vél ir daudz daråmå, lai tiktu izpildîts Rîcîbasplåns dalîbai NATO (MAP), lai panåktu atbalstu no 19 dalîbvalstîm, un büsarî paplaßinåßanås pretinieku provokåcijas, kas Baltijas valstis un citas kan-didåtvalstis parådîs negatîvå gaismå ar pårspîlétiem apvainojumiem korup-cijå un tå tålåk. Un es vélreiz gribu citét vienu no manåm autoritåtém,amerikåñu filozofu un beisbolistu Jogi Barelu: ir jåatceras, ka “nekas navbeidzies, kamér tas nav beidzies”, un es ceru, ka jüs to saprotat. Müsu cen-tieni patießåm ir tautas pamatmasas lîmenî.


Jånis Kukainis

24 25

Müsu pamatbåzi, müsu organizåcijas – Baltijas organizåcijas mugurkauluveido brîvpråtîgo ziedojumi. Müs tießå veidå neatbalsta neviena Baltijas val-stu vai ASV valdîba. Mums sokas ¬oti labi, jo mums ir kopîgi mér˚i: Baltijasvalstis NATO, vienota un brîva Eiropa. Noslégumå vélos izteikt savas orga-nizåcijas atbalstu påréjåm kandidåtvalstîm to centienos ieståties NATO.Paldies!

JAUTÅJUMU UN ATBILÛU DISKUSIJA

Vadîtåjs: Dr. Ronalds Asmuss, ASV Åréjo sakaru padomes vecåkaislîdzstrådnieks- Müsu rîcîbå ir 35 minütes diskusijai. Es gribétu aicinåt izvérst diskusiju netikai müsu diskusijas dalîbnieku starpå, bet lai tajå piedalîtos arî müsu audi-torija.

Un tagad es vélétos såkt müsu diskusiju. Pjérs Karlsons. Pjér, lüdzu stådietiespriekßå!

- Pjérs Karlsons. Esmu Dånijas Årlietu institüta direktors.Vakar Polijas prezidents uzñémås iniciatîvu un teica, ka Vi¬ñas procesamnevajadzétu apståties Prågå, bet tam bütu jåturpinås, rüpéjoties par valstîm,kas atrodas jaunås robeΩß˚irtnes otrajå pusé, jåpieliek püles, lai integrétußîs valstis transatlantiskajå un Eiropas telpå. Manupråt, tå ir laba doma, unmums vajadzétu to apsvért. Bet es vélétos dzirdét diskusijas dalîbniekuviedokli ßajå jautåjumå, jo, protams, ir vieglåk kaut ko ierosinåt nekå toîstenot dzîvé.


Pirms NVO diskusijas

26 27

Såksim ar Krieviju. DiemΩél diskusijas dalîbnieku vidü nav krievu, bet audi-torijå ir. Pirmais jautåjums, protams, ir Krievijas noståja attiecîbå uz Ka¬iñin-gradu. Paßlaik par Ka¬iñingradu sacelta liela kñada nevis NATOpaplaßinåßanås kontekstå, bet gan Eiropas Savienîbas paplaßinåßanås kon-tekstå. Palükojoties tålåk uz austrumiem, redzam, ka tur ir arî tåda valsts kåBaltkrievija, par kuru més ßad un tad médzam aizmirst. Kådas attiecîbasturpmåk mums veidot ar müsu kaimiñu Baltkrieviju? Un tad ir vél arî Ukraina,kas ir nozîmîga mums visiem, un vakar par Ukrainas integréßanu tika teiktsdaudz skaistu vårdu. Bet kå lai to izdara, un kåds bütu müsu mér˚is? Vaimums uzaicinåt Ukrainu ieståties NATO?

Un visbeidzot, ir arî vél mazås Kaukåza valstis; paßlaik daΩi no müsuBaltijas draugiem ir izveidojußi sadarbîbu ar Gruziju, kuras ietvaros Gruzijapårñem müsu Baltijas draugu pozitîvo integråcijas pieredzi. Vai mumsvajadzétu turpinåt darbîbu ßajå virzienå? Kåds ir diskusijas dalîbniekuviedoklis ßajå jautåjumå? Kå Krievija uztver ßådas idejas? Zålé ir arî daΩiamerikåñi - vai viñiem labåk patiktu to darît neatkarîgi, vai viñi to vélétosdarît kopå ar mums? Paldies.

R.A.- Es atzîméßu divus vai trîs jautåjumus un uzdoßu tos müsu diskusijas dalîb-niekiem. Pjér, vai jüs vélaties savu jautåjumu uzdot kådam konkrétamdiskusijas dalîbniekam, vai arî tas ir adreséts visiem?

P.K.- Brîva izvéle.

R.A- Labi. Jånis KaΩociñß, zåles aizmuguré.

- Paldies, priekßsédétåja kungs. Mani saucJånis KaΩociñß, es esmu dienéjoßs Brituarmijas virsnieks. Es vélétos izteikt savuskomentårus par NATO procedüråm, parkuråm viens no diskusijas dalîbniekiemrunåja jau iepriekß. Militåristi viså visumå irdiezgan konservatîvi; es domåju, ka visiman piekritîs. Un ¬oti bieΩi militåristusapsüdz, ka viñi vél joprojåm karo iepriekßéjåkarå, nevis karå, kurå viñi ir iesaistîti attiecî-gajå brîdî. Un es vélétos uzdot sekojoßujautåjumu: vai tås procedüras, kas NATOtika izstrådåtas lielam, iespéjams globålamkaram, kura såkums, iespéjams, ir meklé-

jams Zieme¬våcijå, patießåm ir tås procedüras, kas mums tagad bütunepiecießamas, lai cînîtos un ståtos pretim 21. gadsimta izaicinåjumiem? Esdomåju, ka mums, eiropießiem, pirmais solis, lai més virzîtos uz NATO, kasir ¬oti svarîgi, ir saprast Savienoto Valstu neapmierinåtîbu ar to, ka ßeitEiropå mums ir 2 miljoni bruñotu un formås térptu vîru, bet tomér més armokåm spéjam atrast nelielu daudzumu spéku, lai atrisinåtu relatîvi nelieluproblému, kå tas bija, pieméram, Kosovas gadîjumå.

Pédéjo desmit gadu laikå rietumeiropießi måcîjußi centråleiropießus un aus-trumeiropießus, kå visu darît péc rietumeiropießu parauga – dariet kå mésun viss büs labi. Tå rezultåtå més pakåpeniski attîståm vél vienu mazu, betperfekti veidotu bruñoto spéku komplektu. Un jautåjums, ko es vélétos uzdotir sekojoßs: kura no ßîm divåm grupåm ir intelektuåli labåk sagatavota21. gadsimta izaicinåjumiem – Rietumeiropa, kur galvenås izmaiñas irbruñoto spéku lieluma un méroga samazinåßana, vai grupa Centrålajå un


Jånis KaΩociñß

NVO foruma auditorija

28 29

Austrumeiropå, kur notikusi ievérojama aizsardzîbas un droßîbas prasîbupårskatîßana visplaßåkajå nozîmé, un kur tiek pieñemti sareΩ©îti lémumi parprioritåtém un prasîbåm?

Un nobeigumå es gribétu piebilst, ka ßeit ¬oti svarîga ir NATO loma, jo, jaNATO dalîbnieki vélas büt militåri efektîvi, tad mazi, bet perfekti veidotinacionålie bruñotie spéki nav veids, kå to panåkt. Büs jåatsakås no zinåmasmilitårås suverenitåtes. To sagaidåm no Centrålås un Austrumeiropas val-stîm, bet no rietumvalstu viedok¬a ir ¬oti grüti saprast, kådé¬, pieméram,daΩas nelielas NATO dalîbvalstis tagad vélas iegådåties jaunas virsskañasreaktîvås lidmaßînas. Vai tas tießåm ir ¬oti nepiecießams NATO, vai tasvienkårßi ir hronisks resursu tériñß? Latvießu tautas dzejnieks Rainis eposåpar Låçplési, latvießu tautas varoni, saka: “Paståvés, kas pårvértîsies”. Esdomåju, ka arî NATO bütu tå jårîkojas, un man ß˚iet, ka tießi NATORietumeiropas valstîm militårajå ziñå büs jåveic lielåkås izmaiñas.

R.A.- Paldies, Jåni. Manupråt, ßie ir divi lieliski jautåjumi, un es domåju, ka artiem bütu pietiekami, lai varétu såkt diskusiju ar müsu diskusijas dalîb-niekiem. Kamér jüs, Jåni, runåjåt, es redzéju, ka vairåki diskusijas dalîbnie-ki måja ar galvu. Tåtad mums ir gan Pjéra jautåjums par Ka¬iñingradu,Baltkrieviju, Ukrainu un Kaukåzu, un Jåña jautåjums par to, vai méspatießåm gatavojam sevi nåkotnes militårajiem izaicinåjumiem, un vai cen-tråleiropießi patießåm pårñem pareizo modeli. Í˚iet, ka Fransuå vélétossåkt, tådé¬ pateikßu, ka es gribétu, lai péc iespéjas vairåk cilvéku varétuizteikties par ßiem jautåjumiem, bet visiem tas nebüt nav jådara, ja kådsnevélas. Såksim ar Fransuå.

Fransuå Heisburgs, Straté©isko pétîjumu fonda vadîtåjs, Francija- Såkumå par Pjéra jautåjumu. Krievija: ßeit patiesîbå ir divi aspekti.Pirmkårt, Ka¬iñingrada, kuru jüs minéjåt, kur vienas valsts eksklåvs ir otrasvalsts anklåvs. Bet ßis bütîbå ir Eiropas Savienîbas kompetences jautåjums.Íis ir tießi tas gadîjums, kur lielu nozîmi iegüst Elisonas iepriekß teiktais,proti, kå kontrolét nelegålu preçu plüsmu, kå kontrolét pårrobeΩunoziedzîbu.

Otrais aspekts attiecîbå uz Krieviju ir: kas notiks ar Divdesmitnieka padomi?Vai nu Divdesmitnieka padome funkcioné kå nozîmîga institücija visiem tåspartneriem, kas tådå gadîjumå bütîbå k¬üs par NAC bez lîguma pilnvaråm.Bet patiesîbå tå apspriedîs un tai vajadzétu apspriest jautåjumus, ko ap-

sprieΩ NAC. Un tas vedina domåt par kådu plaßåku jautåjumu: kas notiks arNATO? Es esmu viens no tiem, kas uzskata, ka nåkotné, ja Divdesmitniekapadome büs darboties spéjîga, tad Krievijas dalîba NATO vairs nebüs tikaifantåzija.

Attiecîbå uz Ukrainu un citiem, manupråt, mums ir diezgan våji pretargu-menti, ja tå varétu teikt, jo NATO politiskajå ziñå ir efektîvåka nekå EDSO,tåtad nav iemesla, kådé¬ valstis, kas atbilst ßiem kritérijiem, nevarétu k¬üt parNATO dalîbvalstîm. Ukraina iespéjams jau atrodas uz ßîs robeΩas,Baltkrievija un Kaukåzs noteikti né.

Par militåro jautåjumu, es domåju, ka NATO patiesîbå gan plånoßanas, ganprocedüru ziñå ir ievérojami attålinåjusies no aukstå kara mode¬a. Bet patatzîstot, ka tas nav pietiekami, ir jånoß˚ir plånoßanas jautåjums no pro-cedüru jautåjuma. Patiesîbå ir îpaßi labi, ja, pieméram, jüras kara flotes savåstarpå var automåtiski pårraidît datus droßi un efektîvi, neatkarîgi no tå, vaitås ir iesaistîjußås aukstajå vai îstajå karå, vai arî miera uzturéßanas operå-cijå. Indijas okeånå jüs - briti, més - francüΩi, müsu itå¬u draugi, våcu drau-gi - més visi darbojamies NATO 16. radiovilnî. Müsu amerikåñu draugiem, javiñi ir, pieméram, no CINCPAC, no Kluså okeåna virspavélniecîbas, nav 16.radiovi¬ña, tåtad més nevaram viñiem datus pårraidît. Un tas nav tådé¬, kaNATO ir tehnolo©iski zemåk attîstîta, bet vienkårßi tådé¬, ka ßî ASV bruñotospéku da¬a neveic tås paßas procedüras, kådas veic, teiksim, 6. Vidusjürasflote, kas ir ASV spéki, un pie tam vél flote, kas izmanto augstastehnolo©ijas.

Vairumå gadîjumu lîdzîga situåcija ir arî aeronautikas jomå. NATO nodroßinasakaru sistému, ko izmanto müsu lidotåji; ßodien mums ir 600 francüΩuKirgizstånå, més sadarbojamies ar müsu amerikåñu draugiem, un daΩreiztas nav viegli, jo viñi neievéro NATO standartus un NATO procedüras, unNATO sistémas. Íî nebüt nav kritika ne no amerikåñu, ne eiropießu viedok¬apar to, kam ir labåka sistéma. Jautåjums ir: vai mums ir sistémas, kas varsazinåties viena ar otru? Un atbilde ir sekojoßa: vairumå gadîjumu – nav, untas nav tikai tådé¬, ka eiropießi ir atpalikußi, tehnolo©iski zemåk attîstîtivårgu¬i. Íajå gadîjumå tas tå nav, katrå ziñå ne attiecîbå uz to, par ko esßobrîd runåju.

Tagad par to, kam vajadzétu kalpot par pieméru, pie kå vérsties: un ßeit irdivas iespéjas. Pirmkårt, resursi. Amerikåñi vél joprojåm pieprasa resursus,kas ir ¬oti svarîgi, es piekrîtu. Rietumeiropießi aizsardzîbai tießåm téré aptu-


30 31

veni 15 reizes vairåk nekå Centrålås un Austrumeiropas valstis. Ja viñi téré15 reiΩu vairåk, tad 1/15 da¬a diez vai büs tas modelis, kam sekos citi. Tasir, ja pieñem, ka kvantitåtei piemît sava veida kvalitåte. Runåjot par kvalitåti,ir taisnîba, ka da¬a Rietumeiropas valstu nav uzsåkußas vérienîgas militåråsreformas, kuras jau veic briti, francüΩi, spåñi un holandießi. Un patießåmiedvesmu es meklétu drîzåk, teiksim, Zviedrijå, nevis Våcijå notiekoßajosprocesos.

Visbeidzot, vai Centrålås un Austrumeiropas valstis ir pilnîbå izmantojußasmilitårås reformas iespéju, ñemot vérå paßreizéjos apståk¬us? Japaveramies uz militåro spéku struktüråm Ungårijå, Polijå, Rumånijå, vai tåsievérojami atß˚iras no tå, kådas tås bija aukstå kara laikå? Tås vairåk lîdzi-nås våcu vai itå¬u modelim, nekå, teiksim, britu modelim. Un es domåju, kabritu modelis ir labåks nekå, pieméram, våcu vai itå¬u, tå kå britiem iraizsardzîbas struktüra, kas ir pielågota péc 11. septembra diktétajåmprasîbåm.

Kas attiecas uz pédéjo jautåjumu - par kaujas lidmaßînåm Centrålajå unAustrumeiropå, es pilnîbå piekrîtu. Ilgus savas dzîves gadus esmu darbojiesaizsardzîbas industrijå, tådé¬ es netiecos nevajadzîgi kritizés ßo jomu. Tasir svarîgs un le©itîms bizness. Bet, ja nav nepiecießamîbas pilnîbå moderni-zét visu aprîkojumu, tad nevajag såkt iepirkt tås visekskluzîvåkås un vis-dårgåkås kaujas lidmaßînas, kamér ir vél tik daudz citu svarîgåku un daudzlétåku lietu, par kuråm vajadzétu domåt. Tas ir padoms, ko pédéjo desmitgadu laikå esmu devis jau daudzkårt, un es ceru, ka tam tiks pievérstauzmanîba. Vérienîgi lîgumi nozîmé plaßas korupcijas iespéjas, un tådé¬ tiemarî tiek pievérsta pastiprinåta uzmanîba. Labåk izvélieties noderîgåkus,mazåk vérienîgus lîgumus, kas var büt nav tik nozîmîgi, bet kuriem ir arî citipozitîvie momenti, kas nav saistîti ar militåro sféru.

R.A.-Paldies, Fransuå. Tagad es doßu vårdu Elisonai un Karlam, un tad daΩiemno dalîbniekiem.

Elisona Beilsa, Stokholmas Starptautiskå miera izpétes institüta vadîtåjaPaldies. Es gribétu atzîmét, ka visus ßeit apspriestos jautåjumus varétudaudz veiksmîgåk atrisinåt, ja ES un NATO sadarbotos, vai vismaz strådåtusaskañoti. To nav grüti pierådît: ja més vélamies uzsåkt militåro reformu unpanåkt labåku koordinåciju, labåku savietojamîbu Rietumeiropå, kas tagad,protams, tiks paplaßinåta, kad Eiropas Savienîbå tiks uzñemtas jaunas

dalîbvalstis, ES rîcîbå ir efektîvi instrumenti un politiskais spiediens, ko tåvarétu pielietot. Un ir maz ticams, ka ES dalîbvalstu sniegums bütu pat slik-tåks, ja mums nebütu skaidrs pamatmér˚is, uz ko tiekties tuvåkajos pårisgadus. Es domåju, ka tå tas ir arî attiecîbå uz jautåjumu par kaimiñvalstîm.ES ir uzsåkusi iekßéju dialogu par Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas izvirzî-to problému iespéjamajiem risinåjumiem. Bütu labi, ja motîvi un risinåjumi,péc kuriem savå rîcîbå ßajos jautåjumos vadås ES, bütu arî NATO darbîbaspamatå. Íîm abåm institücijåm bütu jåstrådå kopå ar jaunajåm robeΩvalstîm,lai panåktu mieru un stabilitåti no vienas puses, un no otras – veicinåtu pår-maiñas, jo neviena no ßîm valstîm nav absolüti nevainojama iekßéjås pår-valdes un droßîbas ziñå, saglabåjot stabilitåti, un tajå pat laikå cenßotiesveicinåt pårmaiñas, ko més ¬oti veiksmîgi piepratåm aukstå kara laikå,pieméram, EDSO darbîbas ietvaros. Un ßim uzdevumam vajadzétu bütmums pa spékam, ja daΩådås rietumu institücijas sadarbotos, apmainotieszinåßanåm un daloties pieredzé. Cik es zinu, nevienai no valstîm, kasgatavojas ieståties abås ßajås institücijås (un daudzas no tåm, protams,ieståsies abås), nav vecås dumjås Rietumeiropas noståjas, saskañå ar kurudaΩas valstis bija vairåk noskañotas par labu NATO un citas – par labu ES.Cik man zinåms, visas jaunås dalîbvalstis vélas, lai abas institücijas bütuspécîgas un sadarbotos, un es ceru, ka tås mums palîdzés pårvarét daΩusvél palikußos ß˚érß¬us ce¬å uz pilnîgi racionålu NATO – ES sadarbîbu unsaskañotu rîcîbu. Paldies!

R.A.Karls Bilts!

Karls Bilts, bijußais Zviedrijas premjerministrs-Manupråt, minétå Ka¬iñingradas probléma ir galvenokårt ES kompetencesjautåjums un piek¬üßanas jautåjums, un tas, manupråt, tiks atrisinåts laikaposmå lîdz Kopenhågenas ES Padomei.

Tomér ir vél daΩi militårie jautåjumi, par kuriem bütu jårunå. Viens no tiem,protams, ir saistîts ar triju Baltijas valstu dalîbu NATO: kåda büs militåråvirspavélniecîba Baltijas re©ionå? Kåda büs Polijas, Dånijas, Våcijas cen-trålås struktüras loma, kas tagad ir izveidota Íçecinå? Un kådas iespéjaspaßlaik tiek piedåvåtas cießåkai koordinåcijai un sadarbîbai ar Krievijasspékiem, kas atrodas Ka¬iñingradas anklåvå vai eksklåvå? Íiem jautåju-miem bütu jåpievérßas un jåapsprieΩ.

Attiecîbå uz jautåjumu, kuru jüs uzdevåt, vai Vi¬ñas grupai bütu jåiesaistås


33

Skaidrs, ka reforma, kas mums, eiropießiem, ir nepiecießama, ir labåki,spéjîgåki, un skaitliskå ziñå lielåki militårie spéki, ko més varétu piedåvåtstarptautiskåm vajadzîbåm. Mums ir jåatrodas lîdzås Amerikai. Bet mums ir arîjåpasaka amerikåñiem, ka viñiem ir nepiecießami vairåk tådu spéku, kas spéjî-gi uz mazliet agresîvåkåm miera uzturéßanas operåcijåm, kådas mums irnepiecießamas, pieméram, Balkånos. Mums nav vajadzîga robeΩß˚irtne påriAtlantijas okeånam, kur amerikåñi karo un més uzraugåm mieru. Íåda sisté-ma nebüs dzîvotspéjîga, ne militårå, nedz arî politiskå ziñå. Íeit jåuzdodjautåjums, kådé¬ més nevaram spékus apvienot, més eiropießi, lai palîdzétuKosovai? Més varam. Es gribétu teikt, ka Kosova nav militårs izaicinåjums;Kosova ir politisks izaicinåjums. Un, ja uz sauszemes darbotos tikai Eiropasspéki, kas taktiski bütu pilnîgi iespéjams, politiskais izaicinåjums bütu daudzspécîgåks, kå més par to varéjåm pårliecinåties Bosnijas kara såkumposmå.Arî ßî iemesla dé¬ mums ir vajadzîga stipråka sadarbîba, ja runåjam par starp-tautisko militåro spéku piesaisti, ßo spéku spéjåm un miera uzturéßanaspasåkumiem abås Atlantijas okeåna pusés, dalîties pienåkumus darbîbasvietå, jo tas nozîmé arî dalît politisko atbildîbu par politiskajiem risinåjumiem,kas ir nepiecießami ßajås konkrétajås situåcijås. Pasaulé nav daudz tåduproblému, kuras var atrisinåt tikai militårå ce¬å, lai panåktu politisko risinåju-mu, un tå tam bütu jåbüt abås Atlantijas okeåna pusés.

R.A. - Paldies, Karl. Broñislavs véléjås îsumå pievérsties Pjéra jautåjumam parKvasñevska piedåvåjumu attiecîbå uz Ukrainu, kas izskanéja vakar.

Broñislavs Geremeks, bijußais Polijas årlietu ministrs- Lielais atbalsts vakar paustajai Kvasñevska kunga idejai ir atståjis uz manilielu iespaidu. Es domåju, ka ir ¬oti svarîgi saskatît, kå Vi¬ñas grupa varsadarboties ar Vißegradas grupu. Manupråt, tas pirmåm kårtåm skars pielå-goßanos NATO prasîbåm, arî militårajåm spéjåm. Mums, pirmajåm trimNATO dalîbvalstîm, ir zinåma pieredze ßajå jomå.

Tas var büt arî politiskais dialogs. Es uzskatu, ka ßajå politiskajå dialogåbütu jåiek¬auj jau minétie jautåjumi – Ka¬iñingradas anklåvs, Baltkrievija,Ukraina, bet, pirmåm kårtåm, manupråt, tas büs triju Baltijas valstu unUkrainas dialogs.

Mums jåattîsta Eiropas Savienîbas un NATO austrumu politika. Un ßajåsakarîbå es vélétos pakavéties pie diviem punktiem. Pirmkårt, es neredzuiemeslu, kådé¬ NATO dalîbas jautåjumu bütu jåsasaista ar Krievijas dalîbu


32

nåkamo dalîbvalstu sagatavoßanå, lai tås varétu ieståties NATO. Es domåju,ka tas attiecas uz citåm valstîm, starp citu, tåm, kuras jüs minéjåt. Betjebkurå gadîjumå - jå, es domåju, ka tas ir atbilstoßi, kaut gan, ja méspievérßamies Ukrainas jautåjumam, es domåju, ka més nonåkam pieKrievijas jautåjuma. Man grüti iedomåties, ka Ukraina varétu ieståtiesNATO, ja uzreiz nepaceltos jautåjums arî par Krievijas dalîbu NATO. Tådé¬ irgrüti tås atdalît vienu no otras, un tå, protams, ir daudz plaßåka diskusija, jamés pievérßamies arî Kaukåza jautåjumam. Un ßajå gadîjumå runa ir parnopietnåkåm izmaiñåm.

Jau daudz runåts par NATO mili-tårajåm procedüråm un militårospéku reformu. No savaspieredzes varu teikt, ka strådåjotar NATO spékiem daΩådosBalkånu re©ionos, kå arî ar ANOvai citiem spékiem, esmu novéro-jis, ka tie, kå jau es teicu, ir lielåmérå lîdzîgi. Mana pieredze råda,ka armijas ir, un es runåju parmüsu armijåm, ¬oti konservatîvasinstitücijas; tås izkaro paßassavus karus paßas savos atß˚irî-gos veidos. Ar to es domåju, kajüs varat doties uz Bosniju vaiKosovu, un pårliecinåties, kavåcu armija rîkojas pa savam,zviedru armija rîkojas pa savam,un ASV armija – pa savam, unang¬u armija – pa savam. Paståvtradîcijas; un taktiskå savieto-jamîba darbojas tikai lîdz zinåmairobeΩai. Fransuå uzsvéra daΩus

ierobeΩojumus ßajå sakarå, bet operatîvå savietojamîba nav tik labi attîstîta,kå, manupråt, daudziem ß˚iet. Un tas ir saistîts ar pagåtnes tradîcijåm. Jamés atgrieΩamies pie vecå NATO, tas pat nebija viens integréts veselums.Tås bija atseviß˚as nacionålås vienîbas, ar daΩiem izñémumiem, kuråm it kåvajadzéja piedalîties lielajå kaujå centrålajå fronté. Un tikai pateicotiesBalkånu pieredzei armijas ir såkußas sadarboties, bet tåm vél ejams tålsce¬ß. Un tas ir apsveicami, ka tås var viena no otras måcîties.


Klausoties Karlu Biltu

35

R.A. - Paldies. Es gribétu atkal pievérsties zålei, mums atlikußas vél aptuvenidesmit minütes, un es vélétos dzirdét tikpat daudz jautåjumu. Vispirmsvårds ßim kungam.

Igors Òeß˚ukovs, Starptautisko lietuinstitüta direktors, Sanktpéterburga, Krievija - Man ß˚iet, es esmu vienîgais krievu dalîb-nieks, un tas liek man justies mazliet neérti.Èsumå par Ka¬iñingradu, un daΩi komentåripar samita centrålo jautåjumu, par kuriemarî es vélétos dzirdét diskusijas dalîbniekuviedokli.

Par Ka¬iñingradu: man ß˚iet, ka redzétais undzirdétais bija jau sagaidåma praktiskasdabas jautåjuma politizéßana, ko bijaieceréts atrisinåt profesionå¬u, ekspertu,birokråtu, utt. lokå. Un, manupråt, més büsim liecinieki tam, kå ßo politiskoapsvérumu rezultåtå cieß vienkårßie cilvéki. Apsvérumu, vairumam nokuriem nav pilnîgi nekåda sakara ar Ka¬iñingradu kå tådu. Redzésim, kå ßîprobléma tiks risinåta. Es optimistiski ceru, ka tas notiks. Bet tas raida mumsjaunu brîdinåjuma signålu par ierobeΩojumiem, kas valda pasaulé, kurå mésdzîvojam. Més bijåm liecinieki vietéjai reakcijai uz Ziemas olimpiskajåmspélém Krievijå; tagad més redzam, kåda ir reakcija attiecîbå uz Ka¬iñin-gradu. Mums ir jåseko lîdz, kas notiks tålåk.

Íî samita diskusijås par jauno NATO, kå jüs redzat, krievu nav vispår, un tasliecina par kådu patîkamu faktu - ka péc lielå trokßña, ko sacéla Krievijaspuse attiecîbå uz NATO paplaßinåßanos, ziña, ka ßî paplaßinåßanås neap-draud Krievijas droßîbu, beidzot sasniedza Maskavu, un Krievijai acîmredzotnav izstrådåtas politikas ßajå jautåjumå. Un tå kå nav politikas, nav arîkomentåru. Tå kå nav komentåru, nav arî apmekléjuma. Ío attieksmi varétuuzskatît par nekonstruktîvu.

Bet ir arî iemesls pievérsties jautåjumu prioritåtei un reålistiskam notiekoßånovértéjumam, jo no akadémiskå viedok¬a NATO savå vésturé parådîjusimilzîgu sapratnes inertumu rea©éjot uz izaicinåjumiem. Tåtad vésturiskimums nepiecießams Eiropå attîstît spéju rea©ét uz, tå sakot, attîstîbas gaitu.Tå jau bija jauna vide, kas prasîja kodolspéku. Kad kodolspéks bija attîstîts,


34

aliansé. Es neredzu iemeslu, kådé¬ mums bütu jåaplüko ßos jautåjumus kåsavstarpéji saistîtus. Manupråt, Krievijai bütu labåk aplükot Ukrainas jautåju-mu lîdztekus jautåjumam par Krievijas véléßanos ieståties NATO. Ukraina irizteikusi véléßanos ieståties NATO, Krievija - nav. Tådé¬ es nedomåju, kabütu jåsaskata ßî saikne.

Un visbeidzot, Ka¬iñingradas anklåvs: es uzskatu, ka mums jåsaskata, cikdramatisks ßis jautåjums ir. Íåds anklåvs ir kaut kas nenormåls; més tozinåm, arî no vésturiskås pieredzes, cik sareΩ©îta ir ßî probléma. Bet mésspésim atrisinåt ßo problému. Zieme¬atlantijas Padome Ka¬iñingradas anklå-va jautåjumam piegåja ¬oti konstruktîvi, ko nevarétu teikt par EiropasSavienîbu. Såkumå no Eiropas Savienîbas puses attiecîbå uz Ka¬iñingraduizvértås diskusijas starp Eiropas Komisiju un Krievijas valdîbu, nekon-sultéjoties ar tådåm valstîm kå Polija, Lietuva, kas ir îpaßi ieinteresétas ßajåjautåjumå. Un dzi¬u iespaidu uz mani atståja skaidrais ES sniegtais paziño-jums attiecîbå uz Ka¬iñingradas anklåvu pagåjußajå ménesî: tå ieteica ñemtvérå, ka tas ir jautåjums, uz kuru bütu jåattiecina Íengenas lîgums. Betmums bütu arî jåsaprot, ka ßajå gadîjumå nepiecießama îpaßa pieeja.Cilvékiem nevajadzétu ciest ßo divu - NATO un ES - paplaßinåßanosrezultåtå. Un ßeit es domåju cilvékus Ka¬iñingradas anklåvå. Tåpéc mumsbütu jårod kåds jauns risinåjums. Mums jåmé©ina atrisinåt ßî probléma poli-tiskå lîmenî.


B.Geremeks komenté Ka¬iñigradas jautåjumu

Igors Òeß˚ukovs

37

aizmirsts, un tas ir Savienoto Valstu nozîmeEiropas droßîbas un labklåjîbas kontekstå.Amerikå arvien padzi¬inås uzticîbas krîzemüsu draugiem un sabiedrotajiem, un tasbütu jåñem vérå: Savienotås Valstis tieknopeltas ES, kur Savienotås Valstis tikaapspriestas diskusijås pirms Otavas lîguma,un tas ir ticis darîts tådå mérå, ka daΩreiz,ASV Årpolitikas komitejå, runåjot par müsuEiropas draugiem un sabiedrotajiem, méslaiku pa laikam sakåm: labi, aizmirstieteiropießus! Tas ir ¬oti nopietns jautåjums; esvélétos vérst jüsu uzmanîbu uz ßo faktu, laitas tiktu ñemts vérå diskusijås par transatlantiskajåm attiecîbåm. Lielspaldies!

R.A.- Paldies. Es uzklausîßu vienu vai divus plaßåkus jautåjumus, bet burtiski 30sekundes véstniekam Stoiçesku, tad Grigorijs Krupñikovs, un tadatgriezîsimies pie müsu diskusijas dalîbniekiem, bet péc tam, diemΩél,laikam büs jåbeidz.

Kalevs Stoiçesku, Igaunijas Atlantijas lîguma asociåcijas priekßsédétåjs-Paldies, Ron. Es esmu Kalevs Stoiçesku. Esmu Igaunijas Atlantijas lîgumaasociåcijas priekßsédétåjs. Es gribétu atsaukties uz diviem müsu kaimiñiemßeit, kas ir îpaßi svarîgi manai valstij, Somiju un Zviedriju. Un tå kå abas ßajåsamitå pårståv aizsardzîbas ministri, tas ir jo îpaßi svarîgi un nozîmîgi. Un tåkå diskusijas dalîbnieku vidü ir arî bijußais Zviedrijas premjerministrs, esvélétos viñam pajautåt, ar kådåm pårdomåm viñß dosies måjås no ßî foru-ma, un varbüt daΩos vårdos paståstît, kå ßîs norises varétu ietekmét viñavalsti? Paldies.

R.A.- Grißa, ¬oti åtri, péc minütes mums jåbeidz, bet es gribétu dot Jums iespéjuizteikties.

Grigorijs Krupñikovs, Latvijas Ebreju kopienas lîdzpriekßsédétåjs- Paldies, Ron. Vispirms es vélétos pateikties vienîgajam pane¬diskusijasdalîbniekam, kura valsts nekandidé uz NATO, Karlam Bilta kungam, par


36

nåca atskårsme, ka tås nevar mums palîdzét pret tådiem draudiem kåKubas krîze. Tåtad ßodienas situåcijå, kad més gatavojamies NATOpaplaßinåßanai: vai tå tießåm ir prioritåte? Jo viss ir lielåkå vai mazåkå méråatrisinåts; visi zina, kådi ir politiskie lémumi; més zinåm, kådas ir valstu pozî-cijas, kur tåm jåbüt, un péc bütîbas ßî paplaßinåßanås tikai kodificés to, kasjau lîdz ßim ir ticis atrisinåts.

Ja ßî diskusija bütu notikusi 1994. – 1995. gadå, viss bütu pilnîgi savådåk.Es domåju, ja ßî bütu diskusija par Ukrainas dalîbu – tas bütu ¬oti svarîgspolitisks jautåjums, jo Ukrainas puse vél nav pieñémusi politisko lémumu.Ukrainas izvéle vél nav definéta. Krievijai tas bütu ¬oti svarîgs jautåjums. Betes nezinu, vai tas tießåm ir tik ¬oti svarîgs jautåjums valstîm, kas atrodas apKrieviju, ap Vi¬ñas grupu, vai tas tießåm ir nozîmîgs jautåjums NATO kåaliansei? Paldies.

R.A.- Liels paldies. Kungs tur tålåk, lüdzu stådieties priekßå tiem, kas varbüt jüsnepazîst.

- DΩordΩs Ívåbs, ASV Nacionålås årpolitikas komitejas prezidents. Paldies,priekßsédétåja kungs, ka devåt man vårdu! Es vélétos apskatît jautåjumu,par kuru jau runåja våcu kolé©is, kå arî dåma no visu runåtåju vidus. Tas irbütisks jautåjums, un varbüt nav tießi saistîts ar müsu diskusijas tému, un,proti, ir kåds aspekts, kas tiek aizmirsts, acîmredzams aspekts, kas tiek


DΩordΩs Ívåbs

NVO diskusijas dalîbnieki

39

izmainîtu Våcijas iedzîvotåju domåßanu, jo mums tas ir jådara, tå ir müsuatbildîba. Tas ir mainîjis daudzas no lietåm, kas mums vél nåkotné jåpaveic.Íajå jautåjumå es esmu ar jums vienispråtis. Bet es domåju, ka attiecîbå uzsaikni starp Eiropu un Savienotajåm Valstîm, ir ¬oti bîstami nenovértét NATOlomu. Un bez tam es domåju, ka mums ir nepiecießami arî citi sadarbîbasveidi starp Eiropu un ASV. Tas neattiecas tikai uz tirdzniecîbas jautåjumiem;ir vél arî citas lietas. Mums jåuzlabo kontakti, ja més runåjam par tå sauktoiekßéjås droßîbas jautåjumu, kas nav NATO jautåjums. Taçu mums tas irjårisina, jo mums ir jåuzlabo globålå droßîba. Cîña ar terorismu nav tikai mili-tåras dabas jautåjums. Es domåju, ka tas ir jautåjums par to, kå tiek orga-nizéti finansu, politiskie un citi resursi. Un mums pie ßiem aspektiemjåpiestrådå, jo es esmu pårliecinåts, ka vienas paßas Savienotås Valstisnevar izdarît neko. Ja, pårñemot ßos uzskatus, més sarausim müsu saites,tad tas büs bîstami mums visiem. Visbeidzot, mums ir jåsaskata atß˚irîbastarp aliansi un pretterorisma koalîciju. Es domåju, ka bütu svarîgi saskatîtatß˚irîbu starp ßîm divåm lietåm, lai varétu uzlabot aliansi. Liels paldies!

R.A.- Paldies, Markuss. Pédéjais komentårs no Fransuå puses, un tad mumsdiskusija jåbeidz.

Fransuå Heisburgs, Straté©isko pétîjumu fonda vadîtåjs, Francija- Amerikåñu uzticîbas krîze eiropießiem: diemΩél tå ir abpuséja. Arî ßajåokeåna pusé virsroku güst ßådi uzskati. Un viens no iemesliem, kådé¬ tas tå


38

skaidrajiem, konstruktîvajiem un ekspresî-vajiem komentåriem par NATO tagadni,nåkotni, plusiem un mînusiem un nåkotnesproblémåm. Un tad vél ¬oti îsi gribétukomentét Heisburga kunga izteikumu parNATO kå EDSO formas térpå. Es tamnepiekrîtu, vai arî varétu nostådît to kå otrugaléjîbu: NATO ir ne tikai EDSO formastérpå, tad jau NATO ir EDSO ar daΩiemdarbiniekiem formas térpå, un tad patiesîbåtajå varétu ieståties Ukraina, Krievija un visi,kas vien to vélas. Atrodoties ßeit Latvijå,ßajå konferencé, es pievienojos Karla Bilta

teiktajam un domåju, ka NATO funkcijås ietilpst aizsardzîba, kårtîbas unmiera uzturéßana, kas pilnîbå neatbilst EDSO misijai. Un tådé¬, runåjot parUkrainas, Gruzijas vai Moldovas ieståßanos NATO, Ukraina nemaz nav tamtuvu.

Un vél kåds komentårs: es nedomåju, ka, ja Ukraina sasniegs vajadzîgogatavîbas pakåpi dalîbai NATO un tå nolemtu to darît, mums bütu vajadzîgaKrievijas piekrißana, jo tad tå bütu tåda pat situåcija, kådu to pirms vairåkiemgadiem daudzi Rietumeiropå redzéja attiecîbå uz Baltiju – ko teiktu Krievija,ja Baltijas valstis ieståtos NATO? Es nedomåju, ka tåda situåcija, kad Eiropåir kåda valsts, kurai ir tießas vai netießas veto tiesîbas pår jebkuru citu valsti, kas ieståjas NATO, ir pieñemama. Paldies!

R.A.- Paldies, Grißa. DiemΩél müsu laiks ir iztecéjis, ja kåds no diskusijas dalîb-niekiem jüt akütu nepiecießamîbu izteikties 20 sekundés, lüdzu. Es nezinu,varbüt tu, Karl, un tie, kas vélétos apspriest tému par Zviedrijas ieståßanosvai neieståßanos NATO, varétu izteikties kafijas pauzé. Bet at¬aujiet manpalükoties vai kåds … Markuss, ¬oti îsi.

Markuss Mekels, Bundeståga deputåts- Es domåju, ka es jums varu piekrist, ka Amerikå paståv ßåds viedoklis. Betes domåju, ka tas ir bîstams pavérsiens abåm pusém. Es jums varétupiekrist, ka, pieméram, més våcießi neesam darîjußi pietiekami daudzdroßîbas jomå. Man jums jåpiekrît, ka tå nav tikai budΩeta probléma, bet arîreformas probléma. Mums ßajå sférå ir problémas, un mums vajadzéturîkoties aktîvåk. Tomér més pédéjo gadu laikå esam daudz darîjußi, îpaßi lai


Grigorijs Krupñikovs

NATO – ßîs diskusijas atslégvårds

41

DR. ZBIGÊVA BÛEZINSKA, ASV PREZIDENTA KÅRTERABIJUÍÅ PADOMNIEKA NACIONÅLÅS DROÍÈBAS JAUTÅJUMOS,

RUNA, ATKLÅJOT RÈGAS SAMITA OTRO SESIJU

Augsti godåtie viesi, dåmas un kungi!Iesåkumå gribu pateikties BroñislavamGeremekam par ¬oti laipnajiem vårdiem.Viena lieta ir büt brîvîbas balsij tad, kad valdabrîvîba, bet pavisam cita lieta ir büt brîvîbasbalsij apspiestîbas un represiju apståk¬os.Broñislavs Geremeks bija brîvîbas balsslaikå, kad brîvîba tika apspiesta. Tas prasadrosmi, un par to més viñu apbrînojam. Eskatrå ziñå izsaku savu apbrînu BroñislavamGeremekam un paldies viñam par laipnajiemvårdiem.

Íodien més tiekamies NATO lielåkås paplaßinåßanås priekßvakarå.Nebüdams oficiåla amatpersona, es varu runåt brîvi un izteikt savas pro-gnozes. Es paredzu, ka gandrîz noteikti NATO tiks uzñemtas ne mazåk kåçetras valstis, ¬oti iespéjams ne mazåk kå piecas, diezgan iespéjams nemazåk kå septiñas. Es personîgi ceru, ka ne mazåk kå septiñas. Lai arî kådsnebütu ßis skaitlis, més esam vésturiska triumfa priekßvakarå, vésturiskå tais-nîguma brîdis, pédéjo Sta¬ina-Hitlera pakta palieku nolîdzinåßanas brîdis irpienåcis. Èpaßi saistoßa ir ßî pakta pieminéßana ßeit, Baltijas republikås.

Mani vakar patîkami pårsteidza divas uzrunas, kuras, manupråt, parådîja, cikliela vienpråtîba paståv eiroatlantiskajå sabiedrîbå attiecîbå uz Hitlera-Sta¬inapakta vésturiskå netaisnîguma pédéjo palieku likvidéßanu. Viena no uzrunåmbija Somijas aizsardzîbas ministra runa, un, ja es nebütu uzmanîgi klausîjiesievadvårdos, es varétu zvérét, ka dzirdu runåjam NATO dalîbvalsts pårståvi, untas mani priecéja. Otrkårt, man bija liels prieks dzirdét Apvienotås Karalistespremjerministru tik sirsnîgi runåjam par paredzamo NATO paplaßinåßanu,iek¬aujot tajå Baltijas valstis. Jo, runåjot pavisam atklåti, vél pavisam nesen britibija paßi skeptiskåkie attiecîbå uz Baltijas republiku uzñemßanas vélamîbu. Tasarî atspogu¬o pieaugoßo vienpråtîbu, un tas ir apsveicami.

NATO paplaßinåßanai drîz vien pieskañosies Eiropas Savienîbaspaplaßinåßanås, un tad paplaßinåto eiroatlantisko sabiedrîbu stiprinås arîpaplaßinåtå Eiropa. Íie abi notikumi kopå ievérojami izmainîs pasauli. Tas büs


40

ir: Eiropas Savienîbå un Amerikå valda atß˚irîgi uzskati par to, kas ir uni-laterålisms un multilaterålisms. Multilaterålisms, ko atzîst NATO, nav vårgu¬adarba rîks, kå daΩi amerikåñu analîti˚i vélétos, lai més domåtu; NATO irspécîga, ener©iska, multilateråla institücija, un tå ir viena no institücijåm, kasvarétu palîdzét pårvarét ßo uzticîbas krîzi. Paldies!

R.A.- Paldies, Fransuå. Es vélétos pateikties visiem runåtåjiem par piedalîßanosßodienas diskusijå. Paldies publikai par jüsu jautåjumiem. Tagad kafijas pauzelîdz 10:30. Liels paldies!


Dr. Zbigñevs BΩezinskis

43

plånu, tå lai Ukraina varétu uzsåkt ßo ce¬u uz eventuålu lîdzdalîbu Aliansé. Kåvienai no lielåkajåm Eiropas valstîm Ukrainai ir tiesîbas paßai pieñemtneatkarîgu lémumu par savu iespéjamo dalîbu. Un Aliansei, kurå apvienojußåsbrîvas valstis péc paßu brîvas izvéles, arî ir lîdzvértîgas tiesîbas pieñemt savulémumu attiecîbå uz Ukrainas ieinteresétîbu k¬üt par dalîbvalsti.

Sekojot lînijai no Helsinku lîça lîdz Bosfora ßaurumam uz leju, tas pats attiecasuz vél vienu re©ionu, kurß arvien vairåk lükojas virzienå uz eiroatlantiskosabiedrîbu, uz NATO. Es runåju par Kaukåzu, kas tagad ir neatkarîgas valstis.Jåatceras, ka pirms diviem gadiem Turcija ierosinåja Stabilitåtes paktu arKaukåzu, kas zinåmå mérå tika veidots péc Balkånu Stabilitåtes pakta parau-ga. Ío ideju ir nepiecießams tålåk izpétît, nopietni pårbaudît un tad attîstît. Tasnebüt nenozîmé, ka valstu uzñemßana péc Prågas notiks åtrå solî. Jebkurågadîjumå, es domåju, ka més saprotam, ka büs nepiecießams ilgstoßssagatavoßanås process, kas, iespéjams, büs ievérojami garåks nekå pirmajåvai otrajå lielås uzñemßanas kårtå. Neraugoties uz to, ßo procesu ir jåvirza uzpriekßu. Otrå paplaßinåßanås nedrîkst iesaldét straté©isko lîniju. Tå nedrîkstbüt pédéjå paplaßinåßanås. Ja tå bütu pédéjå, tå vienå acumirklî izveidotujaunu nestabilitåtes zonu uz austrumiem no ßîs lînijas. Tießi tåpéc müsu rokåsßobrîd ir straté©isks un vésturisks process, kuru nepiecießams vadît un arpilnu apziñu tam sekot.

Treßais bütiskåkais izaicinåjums mums, Zieme¬atlantiskås savienîbas dalîb-niekiem, NATO dalîbniekiem, ir tas, ka jaunås attiecîbas ar Krieviju ir jåizvérßarî tajå gadîjumå, ja Krievija neizvélas k¬üt ne par NATO, ne EiropasSavienîbas dalîbvalsti. Arî tas ir ßîs valsts neatkarîgs lémums. Íobrîd ganneß˚iet, ka Krievija varétu izlemt par labu dalîbai, vismaz tuvåkå nåkotné né.Tam noteikti ir pamatoti un objektîvi iemesli, un tas nebüt nav kaut kåduantagonisma palieku dé¬. Jebkurå gadîjumå ßis lémums laika gaitå var arîmainîties. Bet pagaidåm daudz kas büs atkarîgs no tå, vai jaunå NATO-Krievijas Padome spés pårvarét Krievijas birokråtijas un Krievijas militåristutradicionålo naidîgumu, lai veidotu patiesi divvirzienu NATO-Krievijasattiecîbas. Iepriekßéjå padome netika atbilstoßi izmantota. Jaunå padomepaver lielåkas iespéjas un nodroßina arî augståku statusu patiesai divvirzienusadarbîbai. Es domåju, ka tam visam büs savas priekßrocîbas. Atliek cerét, kaKrievija, tuvinoties Eiropai, pati sniegs lielåku ieguldîjumu to jautåjumu risi-nåßanå uz Eiropas skatuves, kas arvien vairåk neatbilst demokråtijas unlikumîguma standartiem. Ar to es domåju anomålo situåciju Baltkrievijå, kas irårkårtéjs izñémums Eiropas politiskajå bütîbå, un arî tra©édiju Çeçenijå, kurainepiecießams konstruktîvs politisks risinåjums.


42

noslégums ieilgußajam Eiropas pilsoñu karam, kas pagåjußå gadsimta laikågandrîz iznîcinåja Eiropu. Íajå kontekstå der atceréties, ka NATO bija viensno galvenajiem instrumentiem, kas no jauna izveidoja droßu Eiropu, kasglobålå mérogå iegüst arvien lielåku nozîmi. Tådéjådi nåkoßå paplaßinåßanåsir NATO triumfs un arî tås pårmaiñu pazîme. No politiski savstarpéji atkarîgasun militåri integrétas savienîbas Eiropas aizsargåßanai pret zinåmu ienaid-nieku NATO k¬üst par politiski savstarpéji atkarîgu un militåri integrétu aliansi,kas gådå par droßîbu pasaules straté©iski centrålajå re©ionå - re©ionå, kasjoprojåm paplaßinås. Íis triumfs un no tå izrietoßås pårmaiñas arî palîdz izceltNATO izß˚iroßo un nepårtraukto uzdevumu. Manupråt, ßis uzdevums irturpinåt stiprinåt eiroatlantiskås droßîbas saturu un apjomu. Eiroatlantiskåsdroßîbas saturu un apjomu gan Eiropå, gan Balkånos, kur joprojåm daudz kasvél daråms. Íis uzdevums ir arî attîstît Amerikas un Eiropas papildus militåråsspéjas kopîgai darbîbai Eiropå, kå arî noma¬os, bet tajå paßå laikå Eiropaistraté©iski svarîgos rajonos. Íis ir svarîgåkais uzdevums, un to nevajadzétune mainît, ne arî mazinåt tå nozîmi. Ir laiks domåt par nåkotni, jo starp-tautiskajås lietås katrs jauns triumfs rada jaunus izaicinåjumus, un NATO kon-tekstå es saskatu çetrus galvenos izaicinåjumus.

Pirmkårt, nåkoßai paplaßinåßanås kårtai, tåpat kå iepriekßéjai, ir jåbüt patiesisekmîgai. Tas nozîmé, ka ir årkårtîgi svarîgi, lai jaunie dalîbnieki pilnîbå izpildî-tu savas saistîbas. Íîs saistîbas ir zinåmå mérå apgrütinoßas, bet to izpilde irabsolüti nepiecießama gan pirms, gan péc ieståßanås. To råda arî triju pédéjojauno kandidåtvalstu pieredze. Es gribétu büt pilnîgi atklåts. Lémuma parjauno dalîbvalstu - septiñu vai vienalga cik tås büs - uzñemßanu ratifikåcijaASV Kongreså büs grütåka nekå iepriekßéjå reizé. Pagåjußajå reizé galvenåsdebates bija par pievienoßanos. Íoreiz ratificéßanas proceså ASV Kongresåbüs nopietnas debates par sniegumu. Detalizétåk tiks izpétîts tas, cik lielåmérå jaunås dalîbvalstis spéj nodroßinåt atbilstîbu dalîbas kritérijiem undemonstrét savu sniegumu. Tå büs liela pårbaude, un tas ir liels izaicinåjumsmums visiem, bet it îpaßi jaunajåm dalîbvalstîm.

Otrkårt, tå kå apvienotu un brîvu Eiropu nav iespéjams nodalît ar taisnu lînijuno Helsinku lîça lîdz Bosfora jüras ßaurumam, NATO tås jaunajå saståvå irjåparåda patiesa straté©iska ieinteresétîba valstîs uz austrumiem no ßîs lînijas,kas cer reiz k¬üt par NATO dalîbvalstîm. Ukraina jau tika pieminéta ßajå kon-tekstå un ¬aujiet man vienkårßi atkårtot manu seno pårliecîbu, ka Ukrainascentienus virzîties uz dalîbu NATO ir jåatbalsta. Tai ir jåpalîdz, un tå nedrîkstatpalikt. Íî gada novembrî Prågå notiks NATO-Ukrainas galotñu tikßanås, unes domåju, ka tå büs piemérota izdevîba ierosinåt Ukrainas dalîbas rîcîbas


45

kopîgu uzdevumu veikßanai, kas atspogu¬o Amerikas un Eiropas kopéjåsglobålås intereses. Globålås intereses! Strådåjot kopîgi, ir iespéjams samazi-nåt spéju, îpaßi militåro spéju, plaisu, kas ir pavérusies starp Ameriku unEiropu un izraisa politisku satraukumu. Seviß˚i cîña pret terorismu ir tå, kasnosaka NATO åtrås rea©éßanas vienîbu jaunas specializåcijas un elastîgumanepiecießamîbu, pamatojoties uz arvien pieaugoßo pårliecîbu Atlantijas okeå-na abos krastos, ka terorisma un ieroçu izplatîßanas apvienojums ir sareΩ©îtsizaicinåjums. Atbildes reakcija uz ßo izaicinåjumu nevar büt tikai militåra. Tåpatatbildes reakciju nevar diktét vienas puses noteikta draudu definîcija. Irnepiecießama sadarbîba, kå arî kopîga lémumu pieñemßana. Íim izaicinåju-mam, ja to veiksmîgi atrisina, nevajadzétu padzi¬inåt atß˚irîbas Atlantijas okeå-na abos krastos, bet gan vajadzétu veicinåt transatlantisko sadarbîbu, kasvairåk balstîta uz kopîgu darbîbu un kopîgu lémumu pieñemßanu, un kopîgudraudu definéjumu. No tå, kåda ir draudu definîcija, ir atkarîga reakcija uztiem.

Pavisam netålå nåkotné paredzamas jaunas transatlantiskas vai transat-lantiski militåras sadarbîbas iespéjas Tuvajos Austrumos - straté©iski svarîgåun Eiropai ©eogråfiski noma¬å re©ionå. Tuvie Austrumi vienådi vai otrådivirzîsies pretim mieram un ßo mieru büs jånostiprina ar starptautiskuvienoßanos. Acîmredzami, ka Eiropai un Amerikai NATO ietvaros büs ßeitatvéléta nozîmîga loma.

Noslégumå gribu atzîmét, ka pédéjos gados ir izteikti pare©ojumi par NATO.Pare©ojumi ir visi tik labi zinåmi: NATO izgaisîs, NATO vajadzétu izformét,paplaßinåßanås to sagraus. DaΩi ¬oti ievérojami cilvéki par to nemitîgi cenßaspårliecinåt. Paplaßinåßana saindéßot attiecîbas ar Krieviju. Nesen dzirdéts, kasadarbîba ar Krieviju uzß˚érdîßot NATO. Es domåju, ka vispår un ßobrîd ßeitNATO sevi paråda kå visvarenåko integréto droßîbas Aliansi straté©iski vis-svarîgåkå pasaules re©iona arvien pieaugoßajå miera zonå. Íî sanåksme irvél viens Alianses dzîvotspéjas apliecinåjums.

Paldies!


44

Tomér no cießåkas sadarbîbas starp NATO un Krieviju nevajadzétu baidîties.Èpaßi no Centrålås Eiropas es esmu dzirdéjis satraukuma pilnus viedok¬usattiecîbå uz NATO-Krievijas Padomi un NATO-Krievijas jaunajåm sadarbîbasiespéjåm. Domåju, ka ßîs baΩas ir pårspîlétas. Tås varbüt ir aizdomu unnemiera paliekas, kas ir saprotami, bet tåm vairs nav pamatojuma. Patießåm,esmu dzirdéjis pat galéjus viedok¬us, ka ßåda sadarbîba grauj NATO, ka tåkaut kådå veidå ir NATO neveiksme, bet Krievijai - panåkums. Tas man liekuzdot sev jautåjumu, kå ßådå veidå domåjoßi cilvéki izvértétu pilnîgihipotétisku situåciju - pretstatu realitåtei? Pieñemsim, ka NATO ir sabrukusi.Pieñemsim, ka Rietumi ir zaudéjußi Aukstajå karå. Pieñemsim, ka AmerikasSavienotås Valstis lüdz tåm pieß˚irt Varßavas pakta asociétås locekles sta-tusu. Vai kåds domåtu, ka tas ir Amerikas diplomåtijas sasniegums un draudsVarßavas paktam?

Domåju, ka més dzîvojam konstruktîvas pielågoßanås laikmetå, un sadarbîbaar Krieviju ir divvirzienu ce¬ß. Krievijai patießåm büs sava loma kopéjos sadar-bîbas centienos ar NATO. Bet tas ir abpuséjs process. Manu uzmanîbu pie-saistîja nesen parakstîtå deklaråcija starp Amerikas Savienotajåm Valstîm unKrieviju, to parakstîja prezidents Putins un prezidents Bußs. Deklaråcijåaplükotas abu valstu straté©iskås attiecîbas. Dokumentå ir vairåki izcili for-muléjumi, kuri plaßåkai sabiedrîbai palikußi nepamanîti un kuri apliecina manisteikto. At¬aujiet man nolasît påris teikumus:

Centrålåzijå un Dienvidkaukåzå Amerikas Savienotås Valstis un Krievija atzîstsavas kopéjås intereses stabilitåtes, suverenitåtes un visu Dienvidkaukåza unCentrålåzijas re©iona valstu teritoriålås integritåtes veicinåßanå.

Vél viens citåts no deklaråcijas:

Amerikas Savienotås Valstis un Krievija strådås kopå ar Gruzijas valdîbu, laistiprinåtu tås droßîbu, stabilitåti un integritåti (un tå tålåk).

Íie ir svarîgi paziñojumi. Tie ir svarîgi formuléjumi, kas atzîst AmerikasSavienoto Valstu klåtbütni re©ionå, ko kådreiz uzskatîja par tikai vienaskonkrétas valsts “tuvajåm årzemém”. Íie paziñojumi liecina par to, cik lielåmérå NATO un Krievijas sadarbîbai ir divpuséjs raksturs, kas transformépaplaßinåtas Eiropas un savå ziñå pat Eiråzijas ©eopolitisko karti.

Ceturtais izaicinåjums, ar ko mums nåkas saskarties Eiropai pakåpeniskiapvienojoties, ir tas, ka NATO rodas nepiecießamîba attîstît jaunas spéjas


47

Balkånos, kå arî darbîbu pretterorisma koalîcijas saståvå, ßinî sakarå tådasvalsts kå Rumånijas piemérs ir nozîmîgs. 5. panta pieméroßana, ko paveicaZieme¬atlantijas Alianse, arî bija nozîmîgs ieguldîjums ßajå situåcijå. Un mumsjåsaprot, ka ßai jau ilgus gadus paståvéjußajai Amerikas un Eiropas alianseinav citas ne politiskås, ne militårås alternatîvas. Savienotås Valstis un EiropasSavienîba sniedza ievérojamu atbalstu uz tirgus demokråtiju vérstajai pårejaiCentrålajå un Austrumeiropå. Íis atbalsts bija Zieme¬atlantijas solidaritåtesizpausme un varbüt pat nebütu iespéjams årpus NATO ietvariem. Eiropai irvajadzîga Amerika, tåpat kå Amerikai ir vajadzîga Eiropa kå da¬a no globålåsspéles. Pagåjußajå gadå NATO nonåca sareΩ©îtå situåcijå saistîbå ar militåråsdarbîbas le©itimitåti, ar tådas valsts kå Våcijas iesaistîßanos jaunajå situåcijå,proti, Våcijas dalîbu Kosovå un Afganistånå. Arî tas ir svarîgi. Íajå ziñå, esteiktu, ka Prågas samita dienas kårtîba ir ¬oti nozîmîga alianses nåkotnei, untå bütu jåaplüko trîs svarîgu jautåjumu sakarå: NATO paplaßinåßanås kåiespéjas un izaicinåjums; NATO – Krievijas un NATO – Ukrainas attiecîbas kåjauna izaicinåjuma starptautiskajå situåcijå pasludinåßana, kå arîaizsardzîbas spéju uzlaboßana. Mums ß˚iet, ka ßis jautåjums ir cießi saistîts arpaplaßinåßanas jautåjumu un jauno starptautisko situåciju.

Dåmas un kungi, NATO ir vértîbu kopiena ar mér˚i nodroßinåt mieru undroßîbu, aizsargåt demokråtiju, cilvéktiesîbas un likuma varu. Polijai, Ungårijaiun Çehijai ieståjoties, NATO ir izsludinåjusi atvérto durvju politiku, bet mésesam paziñojußi sev, müsu kaimiñvalstîm, müsu draugiem re©ionå, ka darîsimvisu, lai ßîs durvis arî paliktu atvértas. Un tagad, pirms Prågas, més varamteikt, ka durvis ir atvértas. Ir svarîgi saprast, kådå veidå alianse, kurå mésieståjamies, k¬üs par globålu aliansi. Ja draudi rodas årpus Eiropas, ir arîjårea©é årpus Zieme¬atlantijas solidaritåtes dabîgås teritorijas. NATO jåk¬üstpar globålu spélétåju starptautiskajå spélé.

Dåmas un kungi, manas paaudzes cilvékam ar manu pieredzi ßis lémums,Prågas lémums, un NATO vîzija péc Prågas ir Otrå pasaules kara patiesasbeigas. Pirmo reizi tiek paziñots, ka cilvéki paßi var lemt savu likteni, un viñubrîvîba ir starptautiskås politikas jautåjums. Un més varam ar to lepoties, bettas ir diskusijas såkums.


46

PROFESORA BROÎSLAVA GEREMEKA, BIJUÍÅ POLIJAS ÅRLIETU MINISTRA, UZRUNA RÈGAS SAMITA OTRAJÅ SESIJÅ

Prezidenta kungs, premjerministri, augstigodåtie ßîs svarîgås konferences dalîbnieki!Ir grüti runåt par politiku, ja runå iesaistasapñus. Bet mums ir jåzin, ka müsu debaßupar NATO paplaßinåßanos pamatå ir nåcijukopîgie sapñi par gadiem ilgo cîñu par brîvîbuun paßreizéjo vélmi ieståties NATO ne tikai,lai garantétu savu droßîbu, bet arî lai sniegtujaunu vértîbu Zieme¬atlantijas Aliansei.Prågas samitå jåpieñem lémums parpaplaßinåßanos. Es ceru, ka tas büs dros-mîgs lémums par vérienîgu paplaßinåßanos,un jaunås dalîbvalstis iegüs droßîbas un soli-daritåtes sajütu tåpat kå Polija, Ungårija unÇehija pirms daΩiem gadiem.

Paståv jautåjums - ko més varam sniegt Zieme¬atlantijas Aliansei, més –jaunås dalîbvalstis péc Aukstå kara un Eiropas dalîßanas izbeigßanas? Mumsß˚iet, ka més piedåvåjam jaunu ©eostraté©isku dimensiju Zieme¬atlantiskajaidarbîbai. Íî ir tå iespéja, kuru més ievießam – NATO straté©iskos mér˚us, kaspausti alianses dibinåßanas dokumentos. Aliansei ar darbîbas sféru noBaltijas piekrastes lîdz Melnajai jürai büs labåkas Eiroatlantiskås aizsardzîbasun stabilitåtes iespéjas. Un ßî jaunå dimensija ir svarîga arî mieram un stabili-tåtei Centrålåzijå; més ievießam jaunus elementus, lai rea©étu uz radußossituåciju. Un, visbeidzot, jaunie dalîbnieki nåk arî ar dzi¬u un cießu uzticéßanosvértîbåm un uzskatiem, kurus prezidents Bußs nosauca par svarîgiem pret-terorisma koalîcijas spékiem.

Vai var uzskatît, ka NATO, kurå més ieståjamies vai ieståsimies, valda krîze?Pusgadsimta ilgajå NATO paståvéßanas vésturé, ir bijußi laiki, kad NATO tikapasludinåta par, depasse, tas nozîmé, ka tå ir novecojusi un nespéj ståtiespretim sava laika izaicinåjumiem. Bet tås visas bija augoßas krîzes, kadalianse spéja ståties pretim jauniem izaicinåjumiem; un més ieteiktu ar jaunuskatîjumu raudzîties uz NATO lomu 21. gadsimtå. Mums ir nepiecießama ßådailglaicîga straté©iska alianse, pilnîgi nacionåla savå saståvå un globåla savasdarbîbas filozofijå. NATO nav mazsvarîga jaunajå situåcijå, un nesenå pagåt-né més par to varéjåm pårliecinåties, ar to es domåju, pirmkårt, darbîbu


Prof. Broñislavs Geremeks

Izdevéjs: Latvijas Republikas Årlietu ministrijaFotogråfijas: LR Årlietu ministrija

LR Årlietu ministrijaBrîvîbas bulvåris 36, LV 1395, Rîga Latvija

Tel.: 7016210; 7016201Fakss: 7 828 121

E-pasts: [email protected]://www.mfa.gov.lv

http://www.rigasummit.lv

Latvijas Transatlantiskå OrganizåcijaRüpniecîbas iela 10, 3.st.,

Rîga, LV-1235Tel: 7322883

Fakss: 7106202E-pasts: [email protected]

http://www.lato.lv


Documents

NEVALSTISKO ORGANIZÅCIJU FORUMS “P‰C-PRÅGAS … file2 3 SAÈSINÅJUMI ANO – Apvienoto Nåciju Organizåcija ASV – Amerikas Savienotås Valstis CEDAP – Centråleiropas droßîbas