Upload
flynn
View
63
Download
0
Embed Size (px)
DESCRIPTION
APĢĒRBS. NO VISSENĀKAJIEM LAIKIEM LĪDZ 612. g. p. m. ē. Dievs tas Kungs izraidīja viņus no Ēdenes dārza. Un Dievs tas Kungs darīja vīram un sievai drānas no ādām un lika tās tiem apģērbt. /1. Mozus 3:21,23/. Tā sākās apģērba attīstības vēsture. - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
NO VISSENĀKAJIEM LAIKIEM LĪDZ 612. g. p. m. ē
APĢĒRBS
Dievs tas Kungs izraidīja viņus no Ēdenes dārza.
Un Dievs tas Kungs darīja vīram un sievai drānas no ādām un lika tās tiem apģērbt.
/1. Mozus 3:21,23/
Tā sākās apģērba attīstības vēsture
Renesanses mākslinieka Dīrera glezna “Ādams un Ieva”
(1507. gads)
Tādi varētu izskatīties pirmatnējo cilvēku apģērbi, kas darināti no dzīvnieku ādām
Šumēru valdnieks 2400. –2250.
g. p. m. ē.
Šumēru apģērbs
Vilnas kušķīšu volāni
Karalienes Pabijas (2550.–2400. g.p.m.ē.) galvassega
Zīmējums uz roņādas
4. – 3. gt.p.m.ē.
Ēģiptiešu sadzīves aina
Uz kapeņu sienām attēlotas stilizētas cilvēku figūras un viņu apģērbs. Šajos zīmējumos mode izpaužas pat vairāk nekā tas bija īstenībā
Vīriešu baltais gurnu apsējs – shentis, kas turējās uz jostas, skaisti kontrastēja ar brūni sarkanīgo vīrieša ķermeņa krāsojumu
Gurnu apsējs - shentis
Ēģiptiešu apģērbs4. – 1. gt.p.m.ē.
Vīriešu gurnu apsējs - shentis
Ēģiptē cilvēku attēlojums bija kanonizēts – galva sānskatā, ķermenis – pretskatā un kājas atkal sānskatā
Sievietes pamattērps – kalasiris – bija veidots no svārkiem, kas stingri piegūla augumam, un neliela ņiebura – vestītes, kas turējās uz vienas vai divām lencītēm.
Tērpus darināja no lina un kokvilnas, ko prata labi apstrādāt. Audēja amats Senajā Ēģiptē bija viens no grūtākajiem. Tas bija jāveic pagrabā, lai audums saglabātu spīdumu.
Valdnieču galvas rotas
Valdnieču galvas rotā greznas un sarežģītas rotas – diadēmas
Kapeņu zīmējumos var redzēt, ka ļoti daudz rotaslietu bijis gan vīriešiem, gan sievietēm. Senās Ēģiptes juveliermākslai ir grūti līdzināties pat mūsdienās
Abu dzimumu pārstāvji nēsāja apaļas, lielas apkakles formas rotaslietas uz krūtīm un pleciem
Dārgakmeņi un emalja tika izvietoti horizontāli un vertikāli, dominēja zaļā un zilā krāsa. Apaļie rotājumi uzsvēra sejas krāsojuma ģeometrisko formu, kā arī parūkas stilizēto veidojumu ar sarežģītajām galvas rotām
Valdnieku pāris, tērpies kalasiris, ar papirusa un lotosa ziediem rokās
Dieviete Izīda pavada valdnieci Noferteti aizkapa dzīvē
Tutenhamons un viņa sieva troņa atzveltnī
Parūkas gatavoja no meldriem vai zirgu astriem un krāsoja ar hennu tumši brūnā vai melnā krāsā
Nofretete – Ēģiptes valdniece
Valdnieču galvas rotas
Skarabejs Ornamenti
Asīriešu apģērbs (2400. – 612. g.p.m.ē.)
Asīrieši bija maza auguma, drukni ar stingru miesas uzbūvi. Galvas bija lielas ar biezu apmatojumu. Mati bija sapīti bizēs
Vīrieša tērps
Pamatapģērbs – krekls – kandi. Šim kreklam piedurknes sniedzās līdz elkoņiem. Valdnieku un virsnieku kandi bija garāki, krāšņi rotāti
Tērps bija dārgs, un tā iegādi un valkāšanu noteica likums. Vairāk par vienu tērpu drīkstēja atļauties valdnieks
Bez krāšņi rotāta kandi, valdnieks aplika arī apmetni - konasu , kas bija viņa statusa apliecinājums
konass
kandi
Valdnieks parādes tērpā
Valdnieka kandi un konass bija izšūti ar smalku un precīzu ģeometrisko rakstu. Rakstā ieauda arī zelta plāksnītes
Tērpa daļas greznoja bārkstis no smalkas vilnas dzijas purpura un safrāna tonī.
Valdnieka kandi parasti bija baltā krāsā
Apmetni lika zem paduses un sasprauda uz pretējā pleca
Valdnieka galvas rota bija konusveida cepure - tiāra – jeb kidaris. To darināja no voiloka konusa formā. Cepuri rotāja metāla plāksnītēm
Galvassegu saturēja apsējs ar daudziem dārgakmeņiem un emalju
Valdnieka rokas greznoja spirālveida aproces vai riņķi
Tiāra
Visiem ierēdņiem tērpu rotāja bārkstis, kas kalpoja par atšķirības zīmi un liecināja par stāvokli sabiedrībā
Kandi, kā arī bārkstu platums un garums liecināja par cilvēka stāvokli galmā un visā valstī
Par galminieka atšķirības zīmi kalpoja arī pieres apsējs, kas bija veidots no metāla lentēm
Sievietes tērps
Agrākajos laikos sievietes stāvoklis bija beztiesisks. Viņa visu mūžu piederēja tēvam, vēlāk vīram, tāpēc arī mākslas darbos sieviete ir maz attēlota
Valdnieka sieva un verdzenes ir tērptas garos kreklos ar piedurknēm, bet virsū uzlikts apmetnis. Sievietes tērps maz atšķiras no vīriešu tērpa
Arī valdnieka sievas tērps ir rotāts ar ornamentiem, bārkstīm, aplikācijām
Valdnieka dzīres
Asīrijā tērpus darināja no dažāda veida vilnas audumiem. Izšūto audumu ražošana bija sasniegusi augstu līmeni
Audumu krāsošanai lietoja sarkano, brūno, gaiši zilo un dzelteno krāsu. Purpura krāsas izgatavošanas māksla ilgi bija asīriešu un feniķiešu noslēpums
Tērpa izšuvums