2015 NOVEMBRIS Nr. 10 (221)

Novembris – salnu mēnesis

Ir gadi, kad novembris nāk pāri lietus peļķēm, ir gadi, kad tas nāk ar sniegpārslām. Šogad tas nāk ar spožiem saules stariem rotājies, taču ar dzestriem rītiem, kā tas salnu mēnesim pienākas.

Novembris ir bagāts ar vēsturiski svarīgiem svētkiem un nozīmīgo valsts budžeta pieņemšanu.

10. novembris – Mārtiņa diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.Mūsdienu steigā un rūpēs par ikdienu un notikumiem visā pasaulē mēs arvien mazāk atceramies savas tautas ticējumus un parašas. Bet Mārtiņdienu gan derētu atcerēties kaut vai ar garšīgām vakariņām. Vienkārši – lai kaut nedaudz vairotu prieku!

11. novembris – Lāčplēša diena, kad pēc sīvām kaujām Rīgas atbrīvošanas operācija bija pabeigta. Tas bija 1919. gada 11. novembris. Aizdegsim gaišu sveci šajā vakarā!

18. novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadiena. Ēvalds Valters savās atziņās par dzimteni ir teicis: “Mēs esam maza tauta – sīka saujiņa, bet tā ir graudu sauja, tās nav sēnalas. To mums – latviešiem – vajadzētu atcerēties.” “Lielāka par dzīvības mīlestību – Tēvzemes mīlestība.”

1935. gada 18. novembrī tika atklāts Brīvības piemineklis, kuru par vairāk kā 1 200 000 latu ziedojumiem uzcēlusi tauta kā uzticības apliecinājumu Tēvzemei un Brīvībai. Mēs varam zaudēt uzticību valdībai, taču uzticībai Latvijai – tai jābūt mūžīgai! Dod, Dievs, to saglabāt un nosargāt!

Taču novembris nepaies bez mūsu ikdienišķajām rūpēm un decembris jau tiks sagaidīts ar pieņemtu valsts budžetu 2016. gadam. Ko tas mums nesīs? Tas šobrīd satrauc mūs visus – gan skolotājus, gan ārstus, gan pensionārus un pārējos Latvijas iedzīvotājus.

Šajā avīzes numurā lasiet pārdomas par budžeta veidošanas procesu, LPF priekšlikumus likumā “Par valsts pensijām”, senioru atsauksmes par 1. oktobra pensiju indeksāciju, kas lielākajā daļā pensionāru radījusi niknumu un aizvainojumu, un jauno rubriku “Sagaidot LPF jubileju”.

2

LPF PRIEKŠSĒDĒTĀJA SLEJA

ANDRIS SILIŅŠ,

LPF PRIEKŠSĒDĒTĀJS Pozitīvu izmaiņu nebūs tik daudz,

kā cerēts ...

Novembris ir nozīmīgāko valsts svētku mēnesis – svinam Lāčplēša dienu

un valsts dzimšanas dienu. Šogad novembrī Saeima izskata

nākamā gada budžetu, kas pamatoti katra

no mums uztverē saistās ar cerībām uz

pozitīvām pārmaiņām. Tomēr piketi pie Saeimas nama,

citādas neapmierinātības izpausmes, liecina, ka vajadzību ir vairāk, kā iespēju,

un pozitīvu izmaiņu nebūs tik daudz, kā

cerēts, jo katrs nākamā gada budžets faktiski ir iepriekšējo gadu visas valsts

darba rezultāts. Valsts ekonomiskā

izaugsme ir bijusi lēnāka, kā plānots, no valsts turpina aizbraukt darbaspējīgie

iedzīvotāji, arī nodokļu iekasēšanā

pagaidām esam tālu no vēlamā, tēriņi no valsts budžeta ne vienmēr ir bijuši

saimnieciski pamatoti. Lai panāktu budžeta ieņēmumu

palielinājumu, valdība budžetā paredzējusi

daudzas izmaiņas nodokļu likumdošanā,

kas būs nopietnu diskusiju pamats budžeta izskatīšanas un pieņemšanas laikā, jo ir

saņemti vairāk par 900 priekšlikumu

vēlamajām izmaiņām.

Saeimas Sociālo un darba lietu

komisija ir izveidojusi darba grupu, kura novembrī uzsāk darbu pie izmaiņām

likumā “Par valsts pensijām” ar mērķi

uzlabot pensiju indeksācijas sistēmu un atrast iespēju pensiju palielināšanai mūsu

visvecākajai paaudzei, kas pensionējušies

līdz 1996. gadam. LPF iesniegusi Saeimai priekšlikumus

par palielinātu pensiju indeksāciju

atkarībā no darba stāža. Paralēli sākusi darboties Veselības

ministrijā izveidotā darba grupa, kas

strādā ar veselības apdrošināšanas

sistēmas izveidi.

Šie jautājumi ir tie, par kuriem vasarā pensionāru federācijas akcijā tika savākti

70 tūkstoši parakstu. Mēs pamatoti ceram,

ka tiks panākts pozitīvs rezultāts. Esmu iesniedzis priekšlikumu

Saeimai jaunajā Solidaritātes nodokļa

likumā noteikt, ka 50% no šī nodokļa tiek novirzīti senioru veselības apdrošināšanas

sistēmas izveidei. Visu šo ieceru realizācijai ir

nepieciešami attiecīgi finanšu resursi, kuri

valstī ir ļoti ierobežoti, tātad to

izmantošanai būtu jābūt īpaši atbildīgai. Ikdienā, tiekoties ar vecākās paaudzes

cilvēkiem, ļoti bieži nākas dzirdēt jautājumus – kādēļ mums pietiek naudas,

lai palīdzētu pieciem simtiem bēgļu

(paredzēti ap 15 miljoniem eiro), kāpēc mēs atļaujamies milzīgus tēriņus prezidentūrai

ES, kāds iemesls ir vairākkārtējai

atsevišķu valsts un privātuzņēmumu glābšanai ar desmitiem miljonu lielām

investīcijām no valsts budžeta.

Skaidrojumi, ko sniedz valsts institūcijas,

nav pietiekami pārliecinoši. Tāpat ļoti nepārliecinošs ir

skaidrojums par valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta iepludināšanu

kopējā valsts budžetā, tādējādi ierobežojot

palielinātus izdevumus pensijām, kaut gan speciālā budžeta uzkrājums ir pilnīgi

pietiekams šāda jautājuma risināšanai. LPF Valdes sēdē lemsim par vēstuli

Saeimas deputātiem, kurā atgādināsim

atsevišķas pietiekami sarežģītas pensiju likumdošanas īpatnības, kas ļautu labāk

izprast pensiju sistēmas uzlabošanas

iespējas un pieņemt objektīvus lēmumus, balsojot par budžetu. Šīs vēstules projektu

varat lasīt mūsu izdevuma turpmākajās

lappusēs. ■

LPF LĒMUMI

NOVEMBRIS ’ 2015 3

Latvijas Pensionāru federācijas Valdes

2015. gada 12. oktobra lēmums

1. Apstiprināt priekšlikumu LR Saeimai izmaiņām likumā “Par valsts pensijām” par pensiju

indeksāciju palielinātā apmērā atkarībā no darba stāža.

2. Kārtējā LPF Domes sēdē izskatīt jautājumu par valsts budžetu 2016. gadam. Uzaicināt uz

LPF Domes sēdi LR Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski.

LPF Valdei sagatavot jautājumus K.Šadurskim.

3. Atturēties no aicinājuma pieņemšanas bēgļu jautājumā.

Latvijas Pensionāru federācijas priekšlikums pensiju indeksācijai: Izdarīt izmaiņas likuma “Par valsts pensijām” 26.pantā:

Valsts pensiju pārskatot, iemaksu algu indeksu piemēro:

Pensijām, kas aprēķinātas līdz 1996. gadam - 50% apmērā;

Pensijām par darba stāžu līdz 30 gadiem - 25% apmērā; Pensijām par darba stāžu virs 30 gadiem - 35% apmērā;

Pensijām par darba stāžu virs 35 gadiem - 45% apmērā;

Pensijām par darba stāžu virs 40 gadiem - 50% apmērā; Pensijām par darba stāžu virs 45 gadiem - 55% apmērā;

Pensijām sievietēm ar 2 un vairāk bērniem - 50% apmērā. ■

ar darba stāžu virs 20 gadiem

Latvijas Pensionāru federācija

vēršas pie Latvijas pašvaldību vadītājiem

Cienījamie pašvaldību vadītāji !

Latvijas Pensionāru federācijā katru gadu vēršas pensionāri, kas cietuši zaudējumus

pensiju indeksācijas rezultātā, jo, saņemot nelielu, dažus eiro lielu, pensijas palielinājumu,

zaudējuši tiesības uz pašvaldības palīdzību vairāku desmitu eiro apmērā.

Pirms dažiem gadiem, kad pensionāru federācija panāca pensiju indeksācijas

atjaunošanu pēc krīzes, mēs aicinājām pašvaldības veikt izmaiņas saistošajos noteikumos,

lai izslēgtu šādas situācijas. Daudzas pašvaldības atsaucās mūsu aicinājumam, lai

palīdzības jautājumi mazturīgajiem iedzīvotājiem tiktu risināti maksimāli sociāli taisnīgi.

2015. gada pensiju indeksācija ir palielinājusi pensijas par nelielu summu,

vairākumam pensionāru robežās no 2 līdz 4 eiro, kas, protams, reāli finanšu situāciju viņu

mājsaimniecībās neuzlabo.

Latvijas Pensionāru federācija atkārtoti vēršas pie pašvaldībām visā valstī ar lūgumu

veikt attiecīgas izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, lai objektīvi risinātu

palīdzības sniegšanas jautājumus. ■

Latvijas Pensionāru federācija

4

LM ATBILD

Labklājības ministrijas atbilde

uz LPF valdes paziņojumu 2015. gada 14. septembrī

Labklājības ministrija izskatīja ar Ministru

prezidentes rezolūciju (16.09.2015. Nr.20/L-1850-

jur) pārsūtīto Latvijas Pensionāru federācijas

valdes 2015. gada 14. septembrī pieņemto

paziņojumu un sadarbībā ar Finanšu ministriju

sniedz šādu atbildi.

Pamatojoties uz Deklarācijas par Laimdotas

Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto

darbību II sadaļas 113. punktu, kas nosaka

nodrošināt pensiju indeksāciju, ņemot vērā

lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu

algas pieauguma, Labklājības ministrija

izstrādāja attiecīgus grozījumus likumā “Par

valsts pensijām” un iesniedza tos Valsts

kancelejā.

Ministru kabinets š.g. 19. maijā izskatīja

grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un

ņemot vērā, ka priekšlikums par pensiju

indeksāciju, kurā ņemti vērā 50% no

apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma

procentiem, saistīts ar negatīvu fiskālo ietekmi uz

valsts budžetu, nolēma to izskatīt Ministru

kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.

gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa

budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam”

sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši

valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka š.g. 19. maija

Ministru kabineta sēdē labklājības ministrs

pauda atšķirīgu viedokli, norādot, ka nav

atbalstāms priekšlikums par likumprojekta

sadalīšanu, jo likumprojektā iekļautie pasākumi

no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi,

kas novērstu gan krīzes radītās sekas, gan

mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru

dzīves kvalitāti.

Labklājības ministrija š.g. 1. jūnijā iesniedza

Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas

centram pieteikumus par jaunajām politikas

iniciatīvām, t.sk. saistībā ar priekšlikumu par

pensiju indeksāciju, kurā ņemti vērā 50% no

apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma

procentiem. Tomēr, atbilstoši Ministru kabineta

š.g. 6. jūlija sēdes protokola Nr. 31. 2.§ 2.

punktam tika noteikts, ka ministriju iesniegtās

jaunās politikas iniciatīvas 2016. – 2018. gadam

netiek vērtētas. Līdz ar to Labklājības ministrija,

pamatojoties uz iepriekš minētā protokollēmuma

3. punktu, papildus pieprasījumu pensiju

indeksāciju, kurā ņemti vērā 50% no

apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma

procentiem, nodrošināšanai š.g. 6. augustā

atkārtoti iesniedza FM, bet šis jautājums netika

atbalstīts, ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta

“fiskālo telpu” 2016. gadā.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu “Par

valsts pensijām” š.g. 1. oktobrī valsts pensijas vai

tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no

iepriekšējā kalendārā gada vidējās

apdrošināšanas iemaksu algas valstī (2015. gadā

– 311 euro), pārskata ņemot vērā faktisko

patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas

iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Politiski represētajām personām, I grupas

invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas

avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskatīs

visu valsts pensijas apmēru. Likumprojektā “Par

valsts budžetu 2016. gadam” valsts sociālās

apdrošināšanas speciālajā budžetā 2016. gadā

minētajam mērķim plānoti izdevumi 48,8 milj.

euro apmērā, tai skaitā izdevumi saistībā ar š.g.

1. oktobrī veikto pensiju indeksāciju

nodrošināšanu (36,3 milj. euro apmērā) un

plānoto pensiju indeksāciju 2016. gada 1. oktobrī

(12,5 milj. euro apmērā).

Vienlaikus vēlamies atzīmēt, ka atbilstoši

Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta sēdes

protokola Nr. 41 44.§ 6. punktam tika rasta

iespēja piešķirt papildus līdzekļus, lai

nodrošinātu pensiju sākuma kapitāla un pensiju

kapitāla pārrēķināšanu personām, kurām no

2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31.

decembrim tika piešķirta vai pārrēķināta vecuma,

izdienas vai apgādnieka zaudējumapensija,

likumprojektā “Par valsts budžetu 2016. gadam”

un likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta

ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam” valsts

sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā

paredzot papildu izdevumus sociālajiem

pabalstiem 2016. gadā 4,0 milj. euro apmērā,

2017. gadā 20,8 milj. euro apmērā un 2018. gadā

46,7 milj. euro apmērā.

Vēlamies vērst uzmanību, ka valsts sociālās

apdrošināšanas speciālā budžeta (turpmāk –

speciālais budžets) viens no pamatprincipiem ir

pašfinansēšanās, t.i., speciālā budžeta ieņēmumi

NOVEMBRIS ’ 2015

LM ATBILD

5

sedz izdevumus. Tomēr pastāv varbūtība, ka

valsts ekonomiskās un finanšu krīzes gados

sociālās apdrošināšanas iemaksas nespēs segt

speciālā budžeta izdevumus. Šāda situācija radās

laika posmā no 2009. – 2013. gadam, kad 2009.

gadā, strauji pasliktinoties valsts ekonomiskajai

situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties

iedzīvotāju darba ienākumiem, samazinājās arī

ieņēmumi speciālajā budžetā, kā rezultātā

samazinājies speciālā budžeta uzkrātais naudas

līdzekļu atlikums no 1353,3 milj. euro uz 2008.

gada beigām līdz 266,2 milj. euro uz 2013. gada

beigām. Lai ilgtermiņā speciālā budžeta

izdevumus segtu tā ieņēmumi, attiecīgi labajos

valsts ekonomiskās attīstības gados speciālajā

budžetā ir jāveido uzkrājums. Tas ir

nepieciešams, lai nepieciešamības gadījumā –

īpaši valsts ekonomiskās un finanšu krīzes laikā,

to varētu izmantot speciālā budžeta pakalpojumu

nodrošināšanai. Turklāt uzkrājuma veidošanas

nepieciešamība ir saistīta arī ar demogrāfisko

situāciju valstī, jo turpinās sabiedrības

novecošanās, ko raksturo zema dzimstība un

vidējā mūža ilguma pieaugums.

Izprotot minēto jautājumu nozīmīgumu

ikviena cilvēka dzīvē, Labklājības ministrija

novērtē Jūsu ieinteresētību sakārtot un pilnveidot

esošo sistēmu. Mēs arī turpmāk strādāsim, lai

uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un iespēju

robežās meklēsim labākos risinājumus, kas

samērojami ar valsts budzēta finansiālajām

iespējām. ■

Labklājības ministrs U.Augulis

LR Satversmes tiesa: Ierosināta lieta par negatīvā indeksa

piemērošanu pensijas kapitāla aktualizācijā

2015. gada 24. septembrī Satversmes tiesas 4.

kolēģija ierosināja lietu „Par likuma “Par valsts

pensijām” 12. panta pirmās daļas, ciktāl tā paredz

pensijas kapitāla aktualizācijai izmantot indeksu,

kas mazāks par “1”, un pārejas noteikumu 65.2.

apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, 105. un

109. pantam”.

Apstrīdētās normas

Likuma „Par valsts pensijām” 12. panta pirmā daļa

noteic formulu, pēc kuras aprēķināma vecuma

pensija. Savukārt likuma pārejas noteikumu 65.2.

apakšpunkts citastarp paredz, ka personām, kurām

no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31.

decembrim piešķirta vai pārrēķināta vecuma

pensija, to pārskata, pārrēķinot pensijas sākuma

kapitālu un pensijas kapitālu, kā arī ievērojot

valsts budžeta iespējas.

Augstāka juridiska spēka normas

Satversmes 91. pants: „Visi cilvēki Latvijā ir

vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka

tiesības tiek īstenotas bez jebkādas

diskriminācijas.”

Satversmes 105. pants: „Ikvienam ir tiesības uz

īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var

ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma

piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām

pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”

Satversmes 109. pants: „Ikvienam ir tiesības uz

sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas,

bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Saeimas deputātu pieteikuma,

kurā norādīts, ka apstrīdētās normas pieļaujot

pensijas kapitāla aktualizācijā piemērot

apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, kas ir

mazāks par „1” un paredzot, ka šādas pensijas

pārskata atkarībā no valsts budžeta iespējām.

Pensijas kapitāla aktualizācijā piemērojot

apdrošināšanas iemaksu algas indeksu, kas ir

mazāks par „1”, pensijas apmērs samazinoties,

tādējādi personām, kurām pensija piešķirta vai

pārrēķināta laikā pēc 2010. gada 1. janvāra,

pensija esot būtiski mazāka, salīdzinot ar

personām, kam ir līdzīgs darba stāžs un sociālās

iemaksas, bet kas ir pensionējušās pirms 2010.

gada.

Deputāti pauž uzskatu, ka šāda situācija ir

pretrunā ar vienlīdzības un samērīguma principu,

kā arī aizskar pensijas saņēmēju tiesības uz

īpašumu un sociālo nodrošinājumu.

Tiesas procedūra

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas

izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2015.

gada 24. novembrim iesniegt Satversmes tiesai

atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu

un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2016. gada 24.

februāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un

datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas. ■

IEPAZĪSTI LPF

6

Daudz kas paliek sarunu līmenī ar atziņu, ka notikumu

virzību nav mūsu spēkos ietekmēt... - intervija ar

Mārīti Budēviču, Jaunjelgavas Pensionāru apvienības vadītāju

LP: Nupat, 1. oktobrī notika tik ilgi gaidītā un

daudz apspriestā pensiju indeksācija. Kādas

ir Jūsu un Jaunjelgavas novada senioru

izjūtas un secinājumi pēc tās?

M.Budēviča: Gaidītā un uz daudz ko cerētā pensiju

indeksācija šā gada 1. oktobrī mūsu novada

pensionāru vidū ienesa divējādas sajūtas. Izrādījās,

ka daļa pensionāru nonāca cietēja lomā, jo zaudēja

trūcīgā iedzīvotāju statusu pašvaldībā un tur

pienākošos atbalstu, otrā daļa neapmierināti par to,

ka nonākuši nodokļu maksātāju vidū un pensijas

pielikumu neizjūt. Pārējie samierinājušies ar

stāvokli, ka cenas kāpj, bet pensiju indeksācijas

tempi cenu kāpumam netiek līdz.

LP: Valdība sagatavojusi 2016. gada budžetu,

kurā mēs redzam, ka gandrīz visu ministriju

vadības izdevumi ir pieauguši, arī Saeimas

deputātu algu pielikumam nauda atradusies.

Bet pārmetumi tiek izteikti pensionāriem - ka

viņi pārāk daudz grib un ka viņi nerēķinās ar

budžeta iespējām. Kāds ir Jūs viedoklis par šo

paradoksu?

M.Budēviča: Runājot par budžetu 2016. gadam,

pensionārus nepārsniedz deputātu un valdības

vēlmes palielināt algu apmērus. Saprotams, ka viņu

rokās atrodas naudas maks. Vistālāk no tā atrodas

pensionāri un bērni, kuriem jāsamierinās ar

atlikumu.

Mūsu vēlme ir saņemt to, ko esam ieguldījuši

sava darba mūžā tautsaimniecības attīstībā, lai

šobrīd varētu nosegt veselības un sadzīves

izdevumus.

LP: Vai savā apvienībā bieži apspriežat

politiskos jautājumus vai arī vairāk cenšaties

skatīties uz dzīves priecīgo pusi – piedalāties

interešu klubiņos, braucat ekskursijās?

M.Budēviča: Jaunjelgavas pensionāru apvienībā ar

dažādām aktivitātēm cenšamies uzturēt

optimistisku noskaņu pensionāru vidē. Šajā ziņā

gūstam atsaucību savā pašvaldībā – domē, kas

nodrošina finansējumu. Rīkojam senioru atpūtas

pēcpusdienas, kur aicināti pensionāri no visa

novada, ekskursijas, dažādus kursus (kulinārijā,

rokdarbi). Regulāri reizi mēneša sākumā kopā

sanāk pensionāru padome un

aktīvs ap 20 personām, kur aktīvi apspriežam valstī

un pašvaldībā notiekošo. Godīgi jāatzīst, ka daudz

kas paliek sarunu līmenī ar atziņu, ka notikumu

virzību nav mūsu spēkos ietekmēt.

LP: Lūdzu pastāstiet par Jūsu vadīto

Jaunjelgavas pensionāru apvienību – cik tajā

darbojas senioru, cik bieži sanākat kopā,

kādas ir kopīgās aktivitātes?

Jaunjelgavas novada apvienībā aktīvi kopīgos

pasākumos piedalās 60 – 80 seniori (atpūtas

pasākumos ap 80, ekskursijās – 50). Aktīvi darbojas

senioru dāmu deju kopa “Vīzija” Jaunjelgavas

kultūras namā un senioru dāmu deju kopa

“Kvēlziedes” Daudzevas pagastā.

LP: Latvijas Pensionāru federācijas valde

nolēma šoruden nerīkot Latvijas pensionāru

lielo sapulci Rīgā, jo vairums

dalīborganizāciju neizrādīja gatavību tajā

piedalīties. Kāds ir Jaunjelgavas pensionāru

apvienības viedoklis šajā jautājumā?

M.Budēviča: Mūs interesē republikas galvaspilsētā

organizētās sanāksmes. Varam rast iedvesmu no

citu pieredzes. Apjaust kopējo noskaņojumu senioru

vidē. Pašiem sapurināties.

LP: Kā Jūs vērtējiet Jūsu vadītās apvienības

sadarbību ar Latvijas Pensionāru federāciju –

vai pietiekami ātri saņemat informāciju par

federācijas pieņemtajiem lēmumiem? Vai Jūsu

vadītās apvienības viedoklis tiek uzklausīts

federācijā?

M.Budēviča: Informāciju saņemam ar Latvijas

Pensionāru federācijas mājas lapas starpniecību, kā

arī no laikraksta “Latvijas Pensionārs”.

LP: Vai Jums ir kādi ieteikumi vai novēlējumi

Latvijas Pensionāru federācijas darba

pilnveidošanai?

M.Budēviča: Protams, ka mēs gribam redzēt

aktīvāku darbību pensionāru interešu aizstāvību

augstākās instancēs. ■

LPF VĒSTULE DEPUTĀTIEM

NOVEMBRIS ’ 2015 7

Ļoti cienījamās LR Saeimas deputātes!

Augsti godājamie LR Saeimas deputāti!

Norit saspringts darbs pie valsts 2016. gada budžeta un vidēja termiņa budžeta

nākamajiem trīs gadiem, pavisam drīz nāksies vērtēt priekšlikumus, ko būs izstrādājusi

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupa iespējamām izmaiņām likumā “Par

valsts pensijām” un pie Veselības ministrijas izveidotā darba grupa, kas strādā ar veselības

apdrošināšanas sistēmas izveidi. Galīgie lēmumi, no kuriem ir atkarīga vismaz ceturtās daļas

Latvijas iedzīvotāju nākotne, būs jāpieņem deputātiem, tādēļ vēlamies atgādināt dažus

faktus, kas saistīti ar valsts vecāko paaudzi.

Likumdošana nosaka, ka minimālā pensija ar darba stāžu 41 gads un vairāk ir tikai

108,85 eiro.

Vairāk par ceturto daļu pensionāru ir spiesti atteikties no veselības aprūpes

pakalpojumiem (ārstu apmeklējumi, izmeklējumi, medikamentu iegāde) naudas trūkuma

dēļ (2014. gada socioloģiskie pētījumi).

Daudzu vientuļo pensionāru tēriņi (pēc komunālo maksājumu nomaksas) nepārsniedz 10

eiro nedēļā, papildus maksa par dzīvokļu apsaimniekošanu viņiem nozīmē pārtikas

iegādes samazināšanu.

Valdības deklarācijā paredzēta ienākumu nevienlīdzības mazināšana, kas attiecas arī uz

pensionāriem. 2016. gadā deputātu algas palielināsies par 6,32%, bet pensijas tikai par

ceturto daļu no algu pieauguma tautsaimniecībā –1,58% (palielinājums attieksies uz 311

eiro no pensijas, deputātiem uz visu algu).

Pensionāri, kuri, sakarā ar degvielas dārdzību, izmanto personīgos transporta līdzekļus

ierobežotā apmērā, maksā par katru nobraukto kilometru līdz 15% vairāk (transporta

nodokli visi maksā vienādi).

Atbilstoši MK noteikumiem, maksa par daudzdzīvokļu mājas kopējiem ūdens zudumiem

joprojām tiek noteikta proporcionāli dzīvokļu skaitam (vientuļajam pensionāram tas

nozīmē daudzos gadījumos maksāt vairāk par zudumiem kā par reāli patērēto ūdeni).

Jaunais “Solidaritātes nodoklis” faktiski tiek veidots no apdrošināšanas iemaksām, kas

saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu pieder šo iemaksu veicējiem – darba ņēmējiem un

darba devējiem.

Speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums uz 2009. gada sākumu (970 miljoni

latu, jeb 1.3 miljardi eiro) pārsvarā tika izmantots valsts budžeta izdevumu segšanai no

speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta (piemaksas pie pensijām un māmiņu algas).

Speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums uz 2015. gada septembri (aptuveni

400 miljoni eiro) faktiski radies samazinot izmaksas pensionāriem – pensiju

neindeksēšanas rezultātā krīzes gados un zemu koeficientu piemērošanas rezultātā

pensiju aprēķinā kopš 2010. gada.

Centīgi iestrādājot likumdošanā ES direktīvu prasības, esam aizmirsuši, ka esam viena

no nabadzīgākajām kopienas valstīm un izdevumi šo direktīvu realizācijai jūtami

samazina iespējas veikt valsts iedzīvotājiem vēlamas investīcijas no valsts budžeta.

Arvien vairāk pensionāru ironizē par došanos bēgļu gaitās uz citām ES valstīm.

Vēstules teksts pieņemts Latvijas pensionāru federācijas Valdes sēdē 2015. gada 9. novembrī.

Latvijas Pensionāru federācija ■

SAGAIDOT LPF JUBILEJU

8

Tas bija tik sen!

Un sākās projektu ēra!

KĀRLIS BORMANIS,

BIJUŠAIS “LATVIJAS

PENSIONĀRS” REDAKTORS

Sakari ar Eiropas un Pasaules veco ļaužu

starptautiskām organizācijām ieņem arvien nozīmīgāku vietu Latvijas Pensionāru

federācijas (LPF) darbībā. Par Latvijas veco

ļaužu sociālo stāvokli ir svarīgi informēt sabiedrību citās valstīs un saņemt atbalstu

mūsu problēmu risināšanā. Kopš federācijas

pirmsākumiem, tās pirmais priekšsēdētājs profesors Jānis Porietis intensīvi meklēja

veco ļaužu organizācijas un ar tām

sadarbojās: kur varēja – aizbrauca uz viņu pasākumiem, bet ja ne – apmainījās ar

dokumentiem vēstuļu formā. Par to liecina

statistika: piemēram, 1997. gadā, kad notika LPF 3. kongress, federācija nosūtīja dažādām

starptautiskām organizācijām 6, bet saņēma

no tām 20 dokumentus. 1999. gadā nosūtīja jau 98 materiālus – rakstus par mūsu veco

ļaužu sociālo stāvokli, ziņojumus par

federācijas darbību, informāciju, saistītu ar kopējo projektu starptautisko semināru

organizēšanu u.c. jautājumiem, pretī

saņemot 515 dažādus sūtījumus – grāmatas, brošūras, pārskatus, kā arī faksus un

vēstules par organizatoriskiem jautājumiem.

Daudzi raksti, vēstules un ziņojumi bija saistīti ar starptautisko projektu veidošanu

un izpildi LPF ietvaros. LPF tika asociēta un aktīvi piedalījās

tādu veco ļaužu starptautisko organizāciju,

kā Eiropas Ziemeļvalstu NORSAM, mūsu

kontinentu aptverošās EURAG un pasaules pensionārus vienojošās Help Age

International (HAI) darbībā. LPF

priekšsēdētājs profesors Jānis Porietis bija ievēlēts EURAG ģenerālpadomē, kas radīja

plašākas iespējas publicēt materiālus par

Latvijas veco ļaužu sociālo stāvokli šo organizāciju izdevumos, palīdzēja saņemt

plašu literatūru par pensionāru dzīvi

pasaulē, kā arī nepieciešamo atbalstu konkurencē par Eiropas mēroga finansējuma

iegūšanu mūsu projektiem. LPF aktīvistiem izdevās pierādīt vairāku

starptautisku projektu nepieciešamību tos

aizstāvot un pēc tam sekmīgi īstenojot. Te

jāpiemin arī Jāņa Porieša lielais ieguldījums

un viņa starptautiskie sakari pirmo LPF

projektu izstrādāšanā un aizstāvēšanā. Pirmais nopietnais projekts bija

laikraksta „Latvijas Pensionārs” izveidošana 1996.-1997. gados. Sākotnējo finansējumu

nodrošināja Nīderlandes Karalienes Jūlianas

fonds un tas deva iespēju iegādāties nepieciešamo datortehniku un izdot pirmos

laikraksta numurus. Atzīmēsim, ka šajā

gadījumā Rietumeiropas valsts palīdzība bija nesavtīga – visa projektam piešķirtā nauda

nonāca Latvijas Pensionāru federācijas

rīcībā. 1998. gadā sekoja Eiropas Komisijas

atbalstīts projekts „Preses skola

pensionāriem”. Satelītprojekta formā

saņēmām arī finansējumu no Latvijas puses. Laikraksta „Latvijas Pensionārs”

tapšana – tas jau ir atsevišķs stāsts. Cits, manāmi apjomīgāks starptautiskais

projekts, kas 1998. gadā tika sekmīgi uzsākts

un īstenots, bija „Odin-Vita Latvija”. To finansēja Eiropas Savienība no PHARE/

LIEN programmas līdzekļiem (80%) un

Latvijas Labklājības ministrija. Sadarbībā ar projekta „Odin-Vita

Latvija” galveno izpildītāju – Dānijas veco

ļaužu organizāciju „Omsorgsorganisationeres

Samrad” (OS) – paveikts liels darbs: - Valsts austrumu daļā – Jēkabpilī (1998.

gada maijā) izveidots Latvijas pensionāru apmācības un informācijas centrs, kura

infrastruktūru izmantoja arī citas

nevalstiskās organizācijas. - Dānijā speciālos kursos 1998. gada

pavasarī apmācījās trīsdesmit LPF vietējo

apvienību sabiedriskie darbinieki no visas Latvijas. Viņu uzdevums bija – kursos

iegūtās zināšanas un pieredzi nodot tālāk

citiem Latvijas veco ļaužu brīvprātīgajiem sabiedriskaj iem darbiniekiem un

pensionāriem mūsu valsts reģionos. - Projekta „Odin-Vita Latvija”

īstenošanas laikā Jēkabpils veco ļaužu

apmācības un informācijas centrā tika

SAGAIDOT LPF JUBILEJU

9 NOVEMBRIS ’ 2015

noorganizēti pieci, nedēļu ilgi semināri. Tajos kā brīvprātīgie sabiedriskie darbinieki

zināšanas apguva vairāk nekā 40

pensionāru no visas Latvijas. Šo apmācību ietvaros tika organizēta arī semināra

dalībnieku iepazīšanās ar vairāku Rīgas

reģiona LPF vietējo apvienību daudzveidīgo darbību. Ar savu pieredzi vispusīgi

iepazīstināja Baldones, Ķekavas un

Salaspils pensionāru organizācijas. - Ar projekta „Odin-Vita Latvija”

finansējumu un tā ietvaros sagatavotas un

izdotas 3 brošūras. Kā pirmā bija izdota projekta koordinatores, Latvi jas

Universitātes maģistrantes Sarmas

Novicānes sagatavotā rokasgrāmata veciem cilvēkiem „Pensionārs kā valsts sociālās

drošības sistēmas subjekts”. Kā otra jāmin 2

iespiedlokšņu lielā brošūra „Arī vecums var būt pilnvērtīgs jeb kam tie vecie ļaudis der?”

Brošūras autori ir 25 iepriekšminēto

semināru dalībnieki un tās sastādītāji – Ēvalds Apīnis un Sarma Novicāne. Trešā

bija Jāņa Porieša sastādītā apjomīgā

brošūra „Latvijas pensionāru dzīve un darbība” (1999). Brošūrās risinātās

problēmas ir aktuālas arī šodien, diemžēl

informācija par šīm publikācijām (ierobežotās tirāžas dēļ) ir nepietiekama un

neefektīva, kā rezultātā pat LPF valdes

locekļiem trūkst informācijas par šādu brošūru eksistenci un to saturu. Būtu laiks

LPF vadībai risināt šo piemirsto publikāciju

atkārtotu izdošanu. - Projekta „Odin-Vita Latvija”

īstenošanas gaitā veikts socioloģisks

pētījums, anketējot vecos ļaudis visā Latvijā. To veica LPF vietējo apvienību

pārstāvji. Respondentu atbildes profesora

Jāņa Porieša zinātniskajā vadībā datorizēti apstrādāja un analizēja Latvijas

Universitātes studentes Juta Pupure un

Karina Savicka. - Sociālā darba projekta „Odin-Vita

Latvija” īstenošanas rezultātus izvērtēja

starptautiska konference, kas notika Rīgā 1999. gada 28. maijā. Šajā konferencē par

paveikto atskaitījās LPF koordinatore

Sarma Novicāne un priekšsēdētājs profesors Jānis Porietis, plašu informāciju un

svarīgākos secinājumus sniedza projekta galvenais koordinators Rolfs C. Dresslers un

Dānijas veco ļaužu organizāciju vadītājs

Kristians Riis. Atgriežoties pie sadarbības ar

starptautiskām pensionāru organizācijām,

nepieciešams atzīmēt profesora Jāņa Porieša organizatorisko talantu; viņa

izvērstās aktivitātes novedušas pie

veiksmīgas sadarbības ar starptautisko palīdzības organizāciju Help Age

International. Sadarbība ar HAI pavēra

plašas iespējas Latvijas pensionāriem reprezentēt sevi starptautiskās sabiedrības

priekšā. Atbalstot mūsu aktivitātes, HAI Padome

uzaicināja LPF pārstāvjus uz starptautisku

sociālā darba konferenci 1998. gada rudenī

Slovēnijas pilsētā Bledā, apmaksājot visus ar piedalīšanos saistītos izdevumus.

Referātus par Latvijas pensionāru smago

stāvokli, par izdzīvošanas problēmām un pensionāru informētību nolasīja Jānis

Porietis un Kārlis Bormanis. Balstoties uz

ziņojumu saturu un referātu augsto kvalitāti, mēs saņēmām piedāvājumu

piedalīties Austrumu un Viduseiropas

valstu trešās paaudzes ļaudīm veltītas grāmatas veidošanā. Piedāvājumu

pieņēmām un drīz vien Jānis Porieša kungs

nosūtīja uz Londonu vajadzīgos materiālus

angļu valodā. Latvijas Pensionāru federācija ir

Eiropas starptautiskās veco ļaužu organizācijas EURAG biedrs; maksājam

biedru naudu. Līdz ar to 9 LPF pārstāvjiem

bija iespēja piedalīties 2000. gada februārī Igaunijā, Narvas pilsētā EURAG

organizētajā starptautiskajā seminārā par

veco ļaužu brīvprātīgo darbu sabiedrības labā. Par LPF darbību plenārsēdē ziņoja

Jānis Porietis; laikrakstu „Latvijas

Pensionārs”, ar iespējām izdot latviešu, krievu, angļu un vācu valodās, prezentēja

Kārlis Bormanis; pārskatus par Latvijas

pensionāru vietējo apvienību darbību sniedza Aija Kušķe, Aina Verze, Zofija

Zujeva, Alfons Āliņš. Tas bija sākums

tālākai, plašai LPF un EURAG sadarbībai.

■

10

Kā uzlabot gremošanas sistēmas darbību

Izmaiņas zarnu mikrofloras sastāvā var radīt

dažādi apstākļi – stress, nepilnvērtīgs vai

nesabalansēts uzturs, slimības, medikamentu

lietošana, kā arī dabiska novecošanās. Kā

populārākos zarnu mikrofloru ietekmējošos

faktorus varētu minēt izslimotas “vēdera vīrusu”

infekcijas, antibiotiku lietošanu, ēdienkartes un

higiēnas izmaiņas ceļojumu laikā, ēšanas ieradumu

izmaiņas, nepareizi pagatavotus vai uzglabātus

pārtikas produktus, kas izjauc baktēriju līdzsvaru

organismā.

Ja baktēriju līdzsvars tiek izjaukts, rodas

nevēlamās baktērijas, kuras var negatīvi ietekmēt

mikrofloru un radīt tādus traucējumus kā

pastiprinātu gāzu veidošanos, vēdera uzpūšanos,

vēdersāpes, caureju, aizcietējumus vai

disbaketriozi, kad ilgstoša baktēriju līdzsvara

trūkuma dēļ rodas pārmērīga, kādas grupas

baktēriju un sēnīšu savairošanās zarnu traktā.

Lai atjaunotu zarnu mikrofloras darbību,

centieties ielāgot un uzturā uzņemt vairāk

dārzeņus, graudaugus un šķiedrvielas. Rūpīgi

sakošļājiet pārtiku, citādi tiks apgrūtināta kuņģa

darbība - jau sākumā mutes domā esošie fermenti

var palīdzēt ne tikai sagremot barību, bet arī,

uzbrūkot baktērijām, novērst gāzu veidošanos un

vēdera uzpūšanos. Uzņemot gremošanas fermentus

katrā ēdienreizē, iespējams uzlabot gremošanas

procesu. Turklāt tie uzlabo arī organisma spējas

iegūt maksimāli daudz barības vielu no pārtikas,

ko uzņemam.

Tāpat zarnu mikrofloras uzlabošanas nolūkos

būtu ieteicams atsacīties no trekniem pārtikas

produktiem, alkohola un tabakas, kas arī var

kairināt un kaitēt gremošanas sistēmai, tāpat

iesakām arī līdz šim lietoto dzērienu (kafija, gāzēti

un saldināti dzērieni) vietā palielināt ūdens

patēriņu, kas veicina pozitīvas izmaiņas

gremošanas procesos.

Gremošanas sistēmas traucējumus novērst

vislabāk var palīdzēt samērīga diēta un pilnvērtīga

uztura uzņemšana vai pienskābo vai bifido

baktēriju kompleksu lietošana kā papildinošs

uztura elements. Tomēr, ja uztura korekcija

nenovērš traucējumus, aicinām pēc palīdzības

vērsties pie ārsta.

LACTOBEX® STRONG ir pienskābo un

bifidobaktēriju komplekssvisai ģimenei (t.sk.

bērniem no 3 gadu vecuma) ar C vitamīnu. C

vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību

un palīdz samazināt nogurumu un nespēku.

Sastāvā esošās 6 kolonijas formējošās

S. thermophilus, L. acidophilus, B. lactis,

L. rhamnosus, B. longum, B. bifidum, aizsargātas

ar unikālu patentētu dubulto apvalku DUOLAC®,

kas būtiski uzlabo baktēriju kultūru stabilitāti un

nokļūšanu zarnu traktā, aizsargājot tās no ārējās

vides negatīvās ietekmes, kā arī no kuņģa skābes.

DUOLAC® garantē dzīvo baktēriju izdzīvošanu līdz

100 reizēm vairāk nekā baktērijas bez apvalka.

Produkta sastāvā ir iekļautas 7 miljardi tās

pašas baktērijas, kas mīt cilvēka kuņģa‑zarnu

traktā!

Produkta sastāvā atrodami –

fruktooligosaharīdi, apjoma palielinātājs:

hidroksipropilmetilceluloze (E464); kukurūzas

ciete; maltodekstrīns; Streptococcus thermophilus;

Lactobacillus acidophilus; Bifidobacterium lactis;

Lactobacillus rhamnosus; Bifidobacterium longum;

Bifidobacterium bifidum; L-askorbīnskābe;

pretsalipes viela: magnija stearāts; krāsviela:

titāna dioksīds.

LACTOBEX® STRONG ieteicamais lietošanas

ilgums ir 30 dienas – ieteicamā diennakts deva ir 1

kapsula, kuru var vai nu norīt, uzdzerot ūdeni, vai

kapsulas saturu pievienot vēsam ēdienam.

Atcerieties! Daudzveidīgs un sabalansēts uzturs,

kā arī veselīgs dzīvesveids ir labas veselības

priekšnoteikums. Tāpat aicinām neizmantot uztura

bagātinātāju kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura

aizvietotāju un nepārsniegt ieteicamo diennakts

devu. Nelietojiet uztura bagātinātāju pēc derīguma

termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma.

Uztura bagātinātājs jāuzglabā bērniem neredzamā

un nepieejamā vietā. ■

Raksts tapis sadarbībā ar AS “Grindeks”.

Informācijas avots: bodyecology.com,

telegraph.co.uk, emedica.lv

11

MUMS RAKSTA

Labdien, A.Siliņa kungs!

Andri, Andri! Kur kaut kāda pensionāru protesta akcija pret valdību, kura 2016. gada budžetā vispār

neparedz naudu indeksācijai un pensiju paaugstināšanai?!!! Sev (deputātiem, ministriem un L.

Straujumai) lai paaugstinātu algas, nauda jau atrasta, pat summas jau zināmas!!! Nelieši!!!

L.Straujuma ar savu viltīgo smaidu un melus solījumiem “Nopirka” Tevi pavasarī, kad brieda

pensionāru sabiedrības neapmierinātība. Un Tu viņai noticēji!!! Tagad rudenī viņa Tevi vienkārši

“Uzmeta”! Kam tu noticēji?! Tā taču ir absolūta nejēga gan ekonomikā, gan politikā!!! Savas valdīšanas

laikā ir novedusi valsti atkal līdz konsolidācijai!!! Kas tālāk? Tālāk bankroti, vai bezgalīgi kredīti no

Pasaules bankas un ES!!! Viņa prot perfekti paaugstināt nodokļus, celt tarifus un cenas, pārdot par

sviestmaizi un notrallināt Valsts īpašumus! Un vēl tā militārā, Valsts drošības histērija!!!

Kas un kad, beidzot, pateiks “Stop!”! Kur Tava 560 tūkstošu pensionāru armija? Kāpēc neko reāli

nedari? Diplomātijas un parakstu vākšanas laiki jau sen pierādījuši, ka tas pret mūsu “biezajiem” ir “0”

vērts! Jāiet ielās!!! Gaidu Tevi protestu akcijas pirmajās rindās!!! ■

Ar sveicienu /paraksts ALLL/, 24.09.2015., Rīgā

* * *

Ronaldam Allenam, Rīgā, 2015. gada 28. septembrī

Paldies par Jūsu vēstuli. Es pilnīgi piekrītu Jūsu vērtējumam valdības darbam un nākamā gada valsts

budžetam. Šajā sakarā Latvijas pensionāru federācijas Valde ir pieņēmusi paziņojumu, kuru nosūtu

Jums, jo masu medijos diemžēl tas nav guvis atspoguļojumu. LPF Valde augustā, iesniedzot Saeimas

priekšsēdētājai 70 tūkstošus pensionāru parakstu par palielinātu pensiju indeksāciju un valsts veselības

apdrošināšanas sistēmas izveidi senioriem, pieņēma lēmumu aicināt 17. oktobrī pensionārus no visas

Latvijas pulcēties Rīgā uz pasākumu, bet atsaucās tikai dažas organizācijas (no 120 LPF

dalīborganizācijām), tādēļ tika pieņemts lēmums šādu pasākumu neorganizēt.

Šonedēļ uzsākam sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām par nākamā gada budžetu, kas solās būt

grūtas, jo valsts finansiālais stāvoklis ir neapmierinošs, faktiski notiek sociālā budžeta izdevumu, t.sk.

pensiju izdevumu ierobežošana, lai piesegtu valsts budžeta deficītu. Sarunās mēģināsim pārliecināt

politiķus par atsevišķu pensionāriem svarīgu jautājumu risināšanu.

Šogad ir izdevies panākt, ka no nākamā gada sāks pārrēķināt pensijas, kas piešķirtas sākot ar 2010.

gadu, piemērojot krīzes laika zemos koeficientus. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs

Šadurska kungs no Saeimas tribīnes ir devis solījumu sākot ar 2016. gadu ik gadu palielināt pensionāru

ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par 15 – 20 eiro, solījums gan pagaidām nav

radis atspoguļojumu budžeta projektā.

Ja pensionāru sabiedrība masveidā izteiks vēlmi rīkot protesta akcijas, es, protams, būšu šo akciju

pirmajās rindās. Tāpat, balsojot par nākamā gada budžetu, izmantošu tiesības balsojumos par

pensionāriem nozīmīgiem jautājumiem paust pensionāru federācijas viedokli. ■

Ar cieņu, LPF priekšsēdētājs A.Siliņš

* * *

Labdien, Andri!

Saņēmu oktobra pensiju. URRĀ!!! 4 eiro plusā! Nepietiks pat divām kaķa barības bundžām! Nu,

paldies, Tev pensionāru interešu aizstāvim! Paši sev tikko iebalsojāt 159 eiro mēnesī! Forši – 1 pret 40!!!

Tagad par Tavu atbildi uz manu vēstuli. Spriežot pēc Tavas atbildes, Latvijas pensionāriem nav

nekādu materiālu problēmu. Dzīvo, kā “nieres pa taukiem”! Protestēt neviens netaisās, LPF arī ir tik

klusa “kā pelītes”. Jūsu galvenais kritērijs ir – ka tik nebūtu sliktāk!!! Jūs, kā pensionāru pārstāvis

Saeimā, tikai “pa tukšo” draudat ar protestiem un vācat neko nedodošus parakstus! Bet dzīvē reāli neko

noorganizēt neesat spējīgs. Valdība (L.Straujuma) to sen jau ir sapratusi un tāpēc neņem Jūs (LPF)

“Galvā”! Tad jau LPF ir jālikvidē vispār, vai jālaiž pie teikšanas tie, kas spēs kaut ko reāli izdarīt mūsu –

pensionāru labā! Jums visiem (gan Valdība, gan Saeima) tagad ir uznācis militārisma (drošības) drudzis!

Esat gatavi izgāzt par velti “grāvī” desmitiem, pat simtiem tūkstošus eiro! Pārsteidz Jūsu visu

“bērnišķais naivisms”. Ja Krievija, patiešām, gribēs, tad okupēs Latviju 6 – 8 stundu laikā!!! Viņiem

pietiks ar vienu Pleskavas divīziju un 10-12 iznīcinātājiem, kādi tiek pielietoti Sīrijā! NATO tikai lēmuma

pieņemšanai ir vajadzīgas 48 stundas, un tās divas ārvalstnieku rotas, kas šobrīd ir Latvijā, ir “piliens

jūrā”! Arī sankcijas pret Krieviju ir devušas pavisam pretēju rezultātu. Paskaties, kā Krievijā attīstās

rūpniecība un lauksaimniecība! Ja viņi noturēs pašreizējo uzņemto tempu, tad pēc 3 – 5 gadiem būs

pasaules attīstītāko valstu vidū (un vēl viņu dabas resursi). Bet ko mēs? Neko!!! Tikai ātrā nauda, visā

pasaulē par lēto nopirkt un šeit Latvijā par dārgo pārdot! Plus korupcija, “pelēkā un melnā” ekonomika! ■

Ar sveicienu, Allen..... /paraksts/, 21.10.2015. reģistrēts

L A T V I J A S

P E N S I O N Ā R U

F E D E R Ā C I J A

Bruņinieku ielā 29/31 - 220

Rīgā, LV-1001

Tālr. / fakss: 67 27 67 89

E-pasts: lpf1@inbox.lv

M EKLĒ JI ET M ŪS

I NTERNETĀ

WW W . PEN SI ONARI . LV

PĀRSKAITĪJUMIEM:

SWEDBANK

Kods: HABALV22

Konts:

LV86HABA0551037255005

Nodokļu maksātāju

reģistra kods:

Nr. 50008001951

Laikraksta redaktore:

AINA VERZE

E-pasts: aina.verze@inbox.lv

Mārketings un tipogrāfija:

Ārija Šekstello

Tālrunis: 67 27 67 89

Maketēšana: Gundega Rāzena

E-pasts: gundega.razena@tvnet.lv

LAIKRAKSTA IZDEVĒJS:

12

MUMS RAKSTA

Latvijas pensionāru federācijas valdes pārstāvjiem

Kā var pieņemt, ka pensionāri dzīvo zem iztikas minimuma?

Iztika: strādājošiem – algas, pensionāriem – pensijas (tā būtu jābūt).

Kā var noteikt iztikas minimumu valstī, bet pēc tam paziņot - naudas ir tik cik ir.

Vai šeit netiek pārkāptas cilvēktiesības? Pie kādiem pilsoņiem pieder cilvēki: “Smagi strādājot

sabojājuši savu veselību, maksājuši nodokļus, zaudējuši ietaupījumus bankrotējošās bankās?“

Vai tas ir normāli, ka cilvēki dzīvo vienās bailēs, kā nomaksāt komunālos, nepietiek naudas zālēm,

nedod dievs nonāk slimnīcā, kur maksa nav no mazām.

Ir taču iespējams vismaz ziemas periodā veikt piemaksas pie pensijām, kad ir lieli komunālie

izdevumi, ziema – vīrusu laiks, lai pietiktu naudas zālēm.

Gribās cerēt, federācija darīs visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju.

Parakstus taču vācām.

Ar cieņu , Astra Ogrē, 2015. g. 25. septembris

Interesanti un noderīgi

Dedziet sveces katru dienu - tās attīra

gaisu un enerģiju.

Gaisu attīra un iesmaržina skujkoku čiekuri. Tos var sabērt auduma

maisiņā vai sasiet virtenē un uzkārt pie radiatoriem. Sveķi sasilstot,

aromatizēs gaisu un piesātinās to ar

vērtīgiem fitoncidiem. Čiekurus var uzmest uz kvēlojošām oglēm arī krāsnī

vai kamīnā. Telpās izplatīsies dūmains

skuju aromāts.

Ja jums ir paplašinātas vēnas, nevalkājiet pusgarās zeķes vai īsās zeķītes ar gumiju. Vēlams nodarboties

ar peldēšanu, riteņbraukšanu, kā arī

staigāt basām kājām.

Cilvēki, kuriem ir depresija, kas ir nervozi vai dusmīgi, saaukstējas daudz

biežāk nekā enerģiski, laimīgi un nesaspringuši cilvēki. Šāds secinājums

tika iegūts ASV trīs nedēļas pārbaudot

334 brīvprātīgo emocionālo un

veselības stāvokli.

Veselīga dzīvesveida fanātiķus ASV

pārņēmusi jauna mānija - skriešana

atmuguriski, kura esot krietni vien

veselīgāka nekā tradicionālā. Arī mediķi piekrīt, ka atsprākleniskā

skriešana vairāk nākot par labu sirds

un plaušu darbībai, kā arī kāju muskulatūrai. Tiesa, saprotamu

iemeslu dēļ ievērojami lielākas ir

traumatisma iespējas.