MEŽANOZARELATVIJĀ

2002

MEŽANOZARELATVIJĀ

2002

MeΩs ir müsu nacionålå bagåtîba. Tas aizñem gandrîz pusi Latvijas teritori-jas – 2,9 milj. ha jeb 1,2 ha meΩa uz katru iedzîvotåju. MeΩa daudzumsun tå kvalitåte nodroßina ne tikai vietéjo patériñu, bet ieñem arî ievéro-jamu vietu valsts åréjå tirdzniecîbå. MeΩs, kå atjaunojams dabas resurss, nodroßinapamatu nozares ilgtspéjîgai attîstîbai.

Pédéjos desmit gados meΩa nozare ir k¬uvusi par vienu no nozîmîgåkajåm taut-saimniecîbas nozarém, kas sekmîgi attîstîjusies tirgus ekonomikas apståk¬os, un tasir likumsakarîgi. MeΩa sektora attîstîba sekmé arî saistîto nozaru (transports,

büvniecîba, ener©étika u.c.) augßupeju un rada jaunas darbavietas. Ar meΩu saistîtås nozarés nodarbinåti 75-80tükstoßi cilvéku, bet saraΩotå produkcija veido 15-16% no iekßzemes kopprodukta.

Íajå izdevumå esam centußies atspogu¬ot meΩa nozares attîstîbu Latvijå, tås tålåkås perspektîvas, paveiktomeΩa un dabas aizsardzîbas likumdoßanas sakårtoßanå, informåciju par meΩa resursiem, to izmantoßanu uncitiem jautåjumiem, lai nozares pårståvjiem un visiem interesentiem bütu pieejama informåcija par svarîgåkomeΩa nozaré.

Zemkopîbas ministrsMårtiñß Roze

Latvijas meΩa politika un nozares valsts pårvalde3

6

9

12

16

22

25

26

27

31

Latvijas MeΩa konsultatîvå padome, meΩa nozares sadarbîbas partneri

MeΩa un dabas aizsardzîbas likumdoßana

MeΩa îpaßumi, zemes privatizåcija

MeΩa resursi un to izmantoßana

Kokrüpniecîba

Investîcijas

MeΩa nozares attîstîbas perspektîvas

MeΩa dienas

Adreses

SATURS

LATVIJAS MEŽA

POLITIKA UN NOZARES

VALSTS PĀRVALDE

P ēdējos desmit gados meža nozare ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajāmtautsaimniecības nozarēm, kas sekmīgi attīstījusies tirgus ekonomikasapstākļos. Attīstību veicinājuši vairāki faktori: kvalitatīva un pieejama izejvielu bāze – meža resursi, ilglaicīgas tradīcijas, zināšanas un ne mazāk svarīgi –valsts un nozares interešu grupu spēja vienoties par meža nozares attīstības ilgtermiņa mērķiem un šo mērķu sasniegšanas stratēģiju, izstrādājot Latvijas mežapolitiku (akceptēta Ministru kabinetā 1998. gada 28. aprīlī).

3MeΩa nozare Latvijå 2002

MeΩa nozare Latvijå 2002

MP galvenais mērķis ir nodrošināt meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimnie-košanu.

MP kontekstā ”ilgtspējīga” apsaimniekošana nozīmē meža un meža zemjupārvaldīšanu un izmantošanu tādā veidā un pakāpē, lai saglabātos to bioloģiskādaudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciālā spējaveikt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālāun globālā līmenī tagad un nākotnē, kā arī, lai neizraisītu draudus citām eko-sistēmām” (Helsinku rezolūcija Nr.1).

MP mērķi ir:• nodrošināt meža platības nesamazināšanos, meža zemju ražības un vērtības

saglabāšanu un paaugstināšanu, veicināt lauksaimnieciski un citādi neizman-tojamo zemju apmežošanu;

• nodrošināt meža nozares ilgtspējīgu attīstību un rentabilitāti, ievērojot ekolo-ģiskos un sociālos nosacījumus, un dot maksimāli iespējamo pievienotāsvērtības pieaugumu;

• saglabāt un uzturēt bioloģisko daudzveidību pašreizējā līmenī;• līdzsvarot sabiedrības un meža īpašnieku intereses meža sociālo vērtību

izmantošanā un darba attiecību veidošanā meža nozarē;• nodrošināt nepieciešamās zināšanas un prasmes meža politikas, likum-

došanas un prakses pilnveidošanai un mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai,veicinot mežizglītības, mežzinātnes un informācijas aprites attīstību mežanozarē.

Latvija ir aktīvi iesaistījusies pasaules un Eiropas mēroga procesos, kassaistīti ar klimata izmaiņu un piesārņojuma samazināšanu, kuros mežam un mežailgtspējīgai apsaimniekošanai ir nozīmīga loma – atbalstot un realizējot Ministrukonferencēs par meža aizsardzību Eiropā pieņemtās rezolūcijas un Baltijas reģionaBaltija 21 aktivitātes, kā arī piedaloties starptautiskās darba grupās un diskusijāsar mežu saistītos jautājumos.

Atbilstoši MP un lai sasniegtu tās mērķus ir izstrādāta un tiek pilnveidota mežalikumdošana un izstrādāta Latvijas meža un saistīto nozaru nacionālā programma.

Nozīmīgākie ar mežiem saistītie starptautiskie procesi un institūcijas, kuros darbo-jas Latvijas pārstāvji ir: • Apvienoto Nāciju Meža forums (United Nations Forum on Forests – UNFF)• Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomiskās komisijas Koksnes komiteja

(United Nations/Economic Commission for Europe/Timber Committee –UN/ECE/TC)

• Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Eiropasmežsaimniecības komisija (United Nations/Food and AgricultureOrganization/ European Forestry Commission – UN/FAO/ EFC)

• Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Ministerial Conferenceon the Protection of Forests in Europe – MCPFE) – IV konferencessagatavošanas pasākumi.

• Baltijas jūras reģiona dienas kārtība 21.gs. (Baltic 21)• Starptautiskā meža pētniecības organizāciju savienība (The International

Union of Forest Research Organizations – IUFRO)

4

Meža politikasdepartaments

Meža resursudepartaments

Valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos

LR ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA

Meža konsultatīvā

padome

Valsts meža dienests VAS ”Latvijas Valsts meži”

Padomdevējs Pārraudzība Pārziņa

MEÛA NOZARES VALSTS PÅRVALDE

ZEMKOPÈBAS MINISTRIJAZemkopības ministrija (ZM) ir centrālā izpildvaras iestāde, kuras galvenais uzdevums – izstrādāt un kopīgi ar citām valsts pārvaldes iestādēmīstenot valsts politiku lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā, kā arī koordinēt šo nozaru darbību.

ZM Meža sektoru veido Meža politikas un Meža resursu departaments, kuru galvenais uzdevums ir realizēt meža nozares normatīvofunkciju un koordinēt atbalsta funkcijas īstenošanu. Sadarbībā ar nozares interešu grupām ZM veic šādus uzdevumus:• izstrādā Meža nozares politiku un attīstības stratēģiju, kā arī meža apsaimniekošanas, meža resursu izmantošanas, meža dabas

aizsardzības un medību saimniecības normatīvo aktu projektus. Vada Latvijas meža un saistīto nozaru nacionālās programmas izstrādi;• pārstāv Latvijas meža nozari starptautiskās organizācijās un procesos, koordinē starptautisko sadarbību, sagatavo starptautiskās

vienošanās;• koordinē sabiedriskās attiecības ar meža nozari saistītajos jautājumos. Veic sabiedriskās domas izpēti un veicina izpratni par meža nozari;• analizē, novērtē un modelē meža resursu stāvokli un izstrādā priekšlikumus meža resursu produktivitātes un izmantošanas uzlabošanai.

Informē sabiedrību par meža produktu apriti;• ZM pārraudzībā atrodas Valsts meža dienests un valstij piederošos mežus apsaimnieko Valsts akciju sabiedrība ”Latvijas Valsts meži”, kuras

akciju turētājs arī ir Zemkopības ministrija.

VALSTS MEÛA DIENESTSValsts meža dienests (VMD) ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde, kas atbild par vienotu meža politikas realizā-ciju visos Latvijas mežos, uzrauga normatīvo aktu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai. Dienests sastāv no Dienesta centrālā aparāta un 26 teritoriālajām struk-tūrvienībām – valsts virsmežniecībām, kas pilda valsts meža dienesta funkcijas administratīvo rajonu teritorijā, un struktūrvienības, kasizveidota īpašu uzdevumu veikšanai – meža pētīšanas stacijas.

Valsts meža dienesta darbinieku uzdevums ir panākt, lai meža apsaimniekotāji zinātu, izprastu un ievērotu meža apsaimniekošanuregulējošo normatīvo aktu prasības un pielietotu labas mežsaimniecības principus, par prioritāti izvirzot meža apsaimniekotāju izglītošanu.Valsts meža dienests visos Latvijas mežos veic meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu, veic meža slimību, kaitēkļuun medījamo dzīvnieku monitoringu.

Sabiedrībai ir nepieciešama objektīva informācija par mežu un mežā notiekošo. Valsts meža dienests uztur un pilnveido meža reģistru, uzrau-ga normatīvo aktu ievērošanu. Valsts meža dienests darbojas uz 1999. gada 25. novembrī pieņemtā “Valsts meža dienesta likuma” pamata.

VALSTS AKCIJU SABIEDRÈBA “LATVIJAS VALSTS MEÛI”Valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (LVM) ir uzņēmums, kurā viss pamatkapitāls pieder valstij.LVM ir dibināti, pamatojoties uz Ministru kabineta 1999. gada 24. septembra rīkojumu nr. 453 „Par valstsakciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” izveidošanu”, un savu saimniecisko darbību sāka 2000. gadā. LVM valdījumā ir 1,37 milj. ha vai 47% no visiem Latvijas mežiem. LVM līdztekus galvenajam darbībasvirzienam – ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai – attīsta arī citus darbības veidus: tūrisma, rekreācijas unmedību pakalpojumus, ražo selekcionētas koku sēklas un izcilas kvalitātes stādus meža atjaunošanai. Strauji

attīstās arī vietējas izcelsmes Latvijas klimatam piemērotu dekoratīvo stādu ražošana. LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un maksimāli

iespējamos ienākumus.LVM sekmē valsts saimnieciski izmantojamo meža zemju platību saglabāšanu un paplašināšanu, kā arī nodrošina ilgtspējīgas

mežsaimniecības metožu izmantošanu valsts meža zemju apsaimniekošanā, ievērojot valsts un sabiedrības intereses meža, kānozīmīga ekosistēmas elementa, saglabāšanā un aizsardzībā.

LVM veido trīs struktūrvienības: „LVM Sēklas un stādi”, kur tiek ražotas augstas kvalitātes koku sēklas un stādi, „LVM Mežs”, kurnotiek pamatdarbība – meža apsaimniekošana un „LVM Apaļkoksnes piegādes”, kas nodarbojas ar apaļo kokmateriālu sortimentuizstrādi un tirdzniecību.

2002. gadā valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” ir pilnībā pabeigusi visu valsts mežu platību sertifikāciju saskaņā arstarptautiskās sertifikācijas sistēmas FSC (Forest Stewardship Council) prasībām. Šis sertifikāts apliecina, ka LVM apsaimnieko savāvaldījumā esošos mežus saudzīgi, tālredzīgi un ekonomiski izdevīgi, nodrošinot tā atjaunošanos un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanu.

LVM apsaimniekojamie meži

5MeΩa nozare Latvijå 2002

MeΩa nozare Latvijå 20026

MEŽA UN DABAS

AIZSARDZĪBAS

LIKUMDOŠANA

M eža politikas realizācijai ir izstrādāti atbilstoši likumi un tiem pakār-toti normatīvie akti. 2000. gadā stājās spēkā Meža likums unValsts meža dienesta likums.

7MeΩa nozare Latvijå 2002

VALSTS MEŽA DIENESTA LIKUMS nosaka dienesta struktūru, dienesta funkcijas,amatpersonu tiesības un pienākumus. Valsts meža dienesta galvenās funkcijas iruzraudzīt visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē mežaapsaimniekošanu un izmantošanu, piedalīties meža apsaimniekošanu un izman-tošanu regulējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšanā, informēt un konsultētmeža īpašniekus par mežsaimniecības jautājumiem un attiecīgo normatīvo aktuprasībām, kārtot Meža valsts reģistru, organizēt meža ugunsdrošības uzraudzībuun meža ugunsgrēku ierobežošanu u.c.

MEŽA LIKUMA mērķis ir regulēt Latvijas mežu apsaimniekošanu pēc ilgtspējīgasmežu apsaimniekošanas pamatprincipiem. Likuma objekts ir mežs un mežazeme, tas attiecas uz meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kā arī citāmpersonām, kuras izmanto meža produktus un vidi. Likumā ietvertas jomas –tiesības uzturēties mežā, koku ciršana, meža nekoksnes vērtību izmantošana,meža reproduktīvais materiāls, meža atjaunošana un ieaudzēšana, mežaaizsardzība, informācija, dabas aizsardzība, apliecinājumu izsniegšana, mežazemes transformācija un valsts meža zemes atsavināšana.

Pamatojoties uz Meža likumu ir izdoti šādi Ministru kabineta noteikumi: • Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu nosaka meža reproduktīvā

materiāla ieguves avotu reģistrācijas kārtību, materiāla kvalitātes un serti-ficēšanas prasības, materiāla (arī ģenētiski modificēta materiāla)tirdzniecības un izmantošanas kārtību;

• Meža atjaunošanas noteikumi nosaka meža atjaunošanas termiņus atse-višķiem meža augšanas apstākļu tipiem, kritērijus, pēc kuriem mežaudziatzīst par atjaunotu, atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pār-baudes kritērijus;

• Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi nosaka mežaudzesieaudzēšanas un kopšanas pārbaudes kritērijus, plantāciju mežu ieaudzē-šanas un reģistrēšanas kārtību, plantāciju mežu apsaimniekošanas un kokuciršanas kārtību;

• Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs nosaka galvenās cirtes unkopšanas cirtes kritērijus – mežaudzes minimālo un kritisko šķērslauku-mu – un to noteikšanas kārtību, galvenās cirtes caurmēru un tā noteikšanaskārtību pēc valdošās koku sugas un bonitātes, kailcirtes maksimālo platību,platumu, kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto vaikaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmu izveidošanas kārtību; kokuciršanas kārtību ārkārtas situācijās;

• Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā nosaka vis-pārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, dabas aizsar-dzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, saimnieciskās darbības iero-bežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā kā arī līdz šim izdalīto īpašiaizsargājamo meža iecirkņu izvērtēšanas kārtību;

• Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situācijuizsludināšanu mežā nosaka meža aizsardzības pasākumus, to izpildeskārtību un termiņus, kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā armeža ugunsgrēku izplatīšanos, meža kaitēkļu savairošanos un slimībuizplatīšanos masveidā;

• Meža zemes transformācijas kārtība nosaka meža zemes transformāci-jas nosacījumus un meža zemes transformācijas atļaujas saņemšanaskārtību, kā arī valstij nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanaskārtību par dabiskās meža vides iznīcināšanu transformācijas dēļ;

• Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi nosaka Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību, meža inventarizācijas kārtību, mežaīpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniedzamo informāciju un informācijasiesniegšanas kārtību (pieteikumā apliecinājuma saņemšanai un pārskatospar darbībām, kurām nepieciešams apliecinājums iekļaujamo informāciju);

• Noteikumi par Meža monitoringa veikšanas kārtību nosaka mežāaugošo koku veselības stāvokļa un meža ekosistēmu stāvokļa novērtēšanassaturu un prasības, kādas jāievēro monitoringa parauglaukumos;

• Kārtība, kādā aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi nosaka zaudēju-mu aprēķināšanas procedūru, gadījumos, ja, pārkāpjot meža apsaim-niekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasības, mežaudze irbojāta vai iznīcināta;

• Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka – prasības, kas jāievērozemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam cērtot kokus ārpus mežazemes savā īpašumā vai valdījumā.

Koku ciršanas maksimālo apjomu valsts mežos no 2001. līdz 2005. gadamnosaka Ministru kabineta 28.02.2001. rīkojums nr.117 Par koku ciršanas mak-simālo apjomu 2001.-2005. gadam.

MEDĪBU LIKUMS, kurš ir spēkā no 1995. gada, nosaka medību saimniecībaspamatnoteikumus Latvijā – medību resursu izmantošanas principus, medībutiesību ieguves un medību atļauju izsniegšanas nosacījumus, medījamo dzīvniekumedīšanas termiņu noteikšanas kārtību un medību resursu uzraudzību.Saskaņā ar šo likumu 1995. gadā ir izdoti Ministru kabineta Medību noteikumiun 2000. gadā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Noteikumi par medībusaimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomiem.

Medību noteikumi nosaka medīšanas termiņus, medību veidus, medībudokumentāciju, medību atļaujas izsniegšanas kārtību, medību produkcijas un tro-feju izmantošanas kārtību, kā arī citus ar medībām saistītus jautājumus.

Noteikumi par medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzi-nāšanas apjomiem nosaka zaudējumu atlīdzināšanas apjomu noteikšanaskārtību, kas nodarīti, nelikumīgi medījot, iegūstot, turot nebrīvē, audzējot vai citādi izmantojot dzīvniekus, kā arī izpostot alas, migas vai ligzdas.

Blakus Meža likumā noteiktajam, mežā jāievēro arī dabas aizsardzībasprasības, ko nosaka Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,Aizsargjoslu likums, Sugu un biotopu aizsardzības likums un tiem pakār-totie normatīvie akti.

Saskaņā ar LIKUMU PAR ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀMLatvijā ir izdalītas septiņas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas: dabasrezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi,dabas liegumi un aizsargājamo ainavu apvidi. Dabas rezervātus, nacionālosparkus un biosfēras rezervātus izveido Saeima ar attiecīgu likumu, bet aizsargā-jamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus izvei-do Ministru Kabinets. Dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri irnozīmīgi dabas saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības.Aizsargājamai teritorijai pēc atbildīgā ministra priekšlikuma var izstrādāt indi-viduālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

Latvijā ir izveidoti četri dabas rezervāti: Moricsalas, Grīņu, Krustkalnu unTeiču dabas rezervāts, kuru aizsardzību un apsaimniekošanu nosaka attiecīgielikumi: Grīņu dabas rezervāta likums, Krustkalnu dabas rezervāta likums,Teiču dabas rezervāta likums un Moricsalas dabas rezervāta likums.Dabas rezervāti ir cilvēka darbības neskartas vai mazpārveidotas teritorijas,kurās tiek nodrošināta dabisko procesu netraucēta attīstība, lai aizsargātu unizpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un to sastāvdaļas.

Latvijā ir izveidots Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, kura aizsardzību unapsaimniekošanu nosaka likums Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu.Biosfēras rezervāta mērķis nacionālā un starptautiskā nozīmē ir sasniegt līdz-svaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā unkultūras vērtību saglabāšanā.

Latvijā izveidoti trīs nacionālie parki: Gaujas, Slīteres un Ķemeru nacionālaisparks. Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi, izcili dabasveidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas unkultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība unkultūrvides īpatnības. Nacionālo parku aizsardzību un izmantošanu nosakaattiecīgie nacionālo parku likumi un individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi: Ķemeru nacionālā parka likums un Ķemeru nacionālā parka indi-viduālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, Gaujas nacionālā parkalikums un Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izman-tošanas noteikumi, Slīteres nacionālā parka likums un Slīteres nacionālāparka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.Saskaņā ar LIKUMU PAR ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM DABAS TERITORIJĀM ir izdotišādi Ministru kabineta noteikumi:• Noteikumi par dabas parkiem nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju –

dabas parku sarakstu ar 21 nosaukumu;• Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem nosaka

dabas pieminekļu – aizsargājamo dendroloģisko stādījumu sarakstu ar 89nosaukumiem;

• Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiska-jiem dabas pieminekļiem nosaka aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfo-loģisko dabas pieminekļu sarakstu ar 206 nosaukumiem;

MeΩa nozare Latvijå 20028

• Noteikumi par dabas liegumiem nosaka īpaši aizsargājamo dabas teri-toriju – dabas liegumu sarakstu ar 211 nosaukumiem;

• Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem nosaka īpaši aizsargājamodabas teritoriju – aizsargājamo ainavu apvidu sarakstu ar sešiem nosauku-miem.

Daļai dabas liegumu ir izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi, ievērojot konkrētās aizsargājamās teritorijas īpatnības.

Dabas lieguma “Jaunanna” individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi nosaka kārtību, lai nodrošinātu Pededzes upes palieņu saglabāšanu unar tām saistīto sugu un biotopu daudzveidības aizsardzību.

Dabas lieguma “Pārrabaine” individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi nosaka kārtību, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto unaizsargājamo augu un dzīvnieku kopumu, kā arī unikālo biotopu – pārplūstošāspļavas (klānus).

Dabas lieguma “Pededzes lejtece” individuālie aizsardzības un izman-tošanas noteikumi nosaka kārtību, lai saglabātu teritorijai raksturīgos pārmitrosdabiskos Eiropas platlapju mežus, kā arī Pededzes upes krastu raksturīgo ainavuun ar šiem biotopiem saistītās augu un dzīvnieku sugas.

Dabas lieguma “Ukru gārša” individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi nosaka kārtību, lai saglabātu teritorijai raksturīgo Eiropas platlapjumežu mazpārveidotos biotopus un teritorijas bioloģisko daudzveidību.

Dabas lieguma “Ābeļi” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteiku-mi nosaka kārtību, lai saglabātu teritorijai raksturīgo lapu koku mežu, purvu unZiemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību.

Dabas lieguma ”Liepājas ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi nosaka kārtību, lai nodrošinātu ūdensputnu, kā arī piekrastes un ūdensbiotopu aizsardzību.

Dabas lieguma “Babītes ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi nosaka kārtību, lai saglabātu ūdensputniem nozīmīgu barošanās, ligz-došanas un spalvu mešanas vietu un nozīmīgu atpūtas vietu migrācijas laikā, kāarī lai aizsargātu apdraudētos zemūdens biotopus.

Dabas lieguma “Zvārde” individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi nosaka kārtību, lai nodrošinātu Stūru un Kārklauku (Zvārdes) purvusaglabāšanu, bioloģiski daudzveidīgu mežaudžu, kā arī putnu un zīdītājdzīvniekuvairošanās, barošanās un atpūtas vietu aizsardzību.

Dabas lieguma “Ances purvi un meži” individuālie aizsardzības un izman-tošanas noteikumi nosaka kārtību, lai nodrošinātu teritorijai raksturīgo vecupju,ezeru, kangaru un vigu ainavu kompleksa saglabāšanu un ar tiem saistīto sugu unbiotopu daudzveidības aizsardzību.

Dabas lieguma ”Lubānas ieplaka” individuālie aizsardzības un izman-tošanas noteikumi nosaka kārtību, lai saglabātu starptautiski nozīmīgā Lubānasmitrāju kompleksa daļu, apkārtējo purvu un mitro mežu ekosistēmas, kā arī šīsteritorijas bioloģisko daudzveidību.

AIZSARGJOSLU LIKUMA objekts ir dažāda veida aizsargjoslas, aizsargzonas,aizsardzības joslas un aizsardzības zonas. Ar šo likumu nosaka aizsargjoslu vei-dus un funkcijas, izveidošanas pamatprincipus, uzturēšanas un stāvokļa kon-troles kārtību, kā arī saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.

SUGU UN BIOTOPU AIZSARDZĪBAS LIKUMA mērķi ir:• nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot Latvijai raksturīgo faunu, floru

un biotopus;• regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību;• veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu, atbilstoši ekonomiskajiem un

sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām;• regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību.

Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu ir izdoti šādi normatīvie akti: • Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi

(Mikroliegums ir teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamassugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kāarī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonāmto nenodrošina);

• Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpašiaizsargājamo sugu sarakstu;

• Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu; • Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas

dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijasatjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība;

• Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu unbiotopu iznīcināšanu vai bojāšanu;

• Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti arīpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvniekunodarītiem būtiskiem postījumiem.

9MeΩa nozare Latvijå 2002

MEŽA ĪPAŠUMI,

ZEMES PRIVATIZĀCIJA

L atvijas teritoriju (6,46 miljoni hektāru) aizņem 3,2 miljoni hektāru mežazemju, tai skaitā meža platība ir 2,9 miljoni hektāru. Meži aizņem gandrīzpusi mūsu valsts sauszemes teritorijas.

10 MeΩa nozare Latvijå 2002

Sadalījumā pa administratīvajiem rajoniem, valsts teritorijas mežainumsnav vienmērīgs – tas mainās no 25- 30% (Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Preiļu,Rēzeknes rajonā) līdz pat 50-60% (Ventspils, Talsu, Aizkraukles rajonā).Mežainumam valstī ir tendence palielināties, galvenokārt privātajā sektorā,apmežojot lauksaimniecībā neizmantotās zemes.

Meži45%

Ūdeņi3%

Krūmāji2%

Purvi4%

Pārējās zemes8%

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes

38%

(uz 01.01.2002. procentos no Latvijas Republikas kopplatības)

4.1. attēls. Zemes sadalījums zemes lietošanas veidos Latvijas Republikā

Avots: Sagatavots Zemkopības ministrijas Meža resursu departamentā pēc Valsts meža dienesta datiem

61% un vairāk

Talsu rajons56,5%

Ventspilsrajons63,8%

Kudīgasrajons52,4%

Liepājasrajons44,9%

Saldusrajons45,4%

Tukumarajons42,5%

Dobelesrajons29,6%

Jelgavasrajons28,4% Bauskas

rajons31,0%

Rīgas rajons49,2% Ogres

rajons49,3%

Cēsu rajons51,9%

Valkas rajons53,6%

Limbažu rajons51,7%

Valmierasrajons

44,8%

Aizkrauklesrajons56,0%

Jēkabpilsrajons42,6%

Daugavpilsrajons33,3%

Krāslavasrajons34,3%

Ludzasrajons35,2%

Rēzeknesrajons29,5%Preiļu

rajons28,7%

Madonasrajons46,8%

Balvurajons41,2%

Alūksnes rajons56,4%

Gulbenes rajons52,2%

51-60%

41-50%

31-40%

0-30%

4.3. attēls. Latvijas mežainums administratīvajās teritorijās

Čehi

ja

Vācij

a

Igaun

ija

Som

ija

Ungā

rija

Latv

ija

Lietu

va

Polija

Norv

ēģija

Kriev

ija

Zvied

rija10

20

30

40

50

60

70

333030

2729

19

45 4548

6560

(%)

4.2. attēls. Mežainums

Avots: Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments (dati par 2000. gadu)

(uz 01.01.2002.)

Meži dod būtisku ieguldījumu Latvijas ainavas veidošanā, bioloģiskāsdaudzveidības, kultūrvēsturiskās vides un iedzīvotāju veselības saglabāšanā unpilda būtiskas vides aizsardzības funkcijas – novērš augsnes eroziju Baltijasjūras un Rīgas jūras līča piekrastē, samazina piesārņojuma negatīvo ietekmi uzūdenstilpnēm un ūdenstecēm.

Pēdējos gados ir krasi palielinājušās lauksaimniecībā neizmantoto zemjuplatības, no 361,8 tūkstošiem hektāru 1998. gadā līdz 516,8 tūkstošiem hektāru2001. gadā, kas sastāda 21,7% no visas Latvijā lauksaimniecībā izmantojamāszemes.

Latvija ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā – vidēji 1,23 ha meža uzkatru iedzīvotāju, kas ir 4,5 reizes vairāk nekā vidēji Eiropā. No 1913. gada līdz2001. gadam mežainums Latvijā ir pieaudzis no 28% līdz 45%.

Avots: Valsts meža dienests

Avots: Valsts zemes dienests

Avots: Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments (dati par 2001. gadu)

Čehi

ja

Igaun

ija

Som

ija

Vācij

a

Ungā

rija

Latv

ija

Lietu

va

Norv

ēģija

Polija

Kriev

ija

Zvied

rija

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, zemes reformas rezultātā,ir mainījusies mežu īpašuma struktūra – valstij pieder 51,1%, 45,0% atrodasprivāto meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pārziņā, bet 3,9 % mežuapsaimnieko pašvaldības.

2000. gadā Meža valsts reģistra datu bāzē bija reģistrēti 99 606 privātīpa-šumi. Vidējā meža īpašumu platība ir 8 hektāri. 68,3% saimniecību apsaimnieko-jamā meža platība nepārsniedz 10 hektārus.

Kopš 20. gadsimta 30. gadiem ir vērojams meža platību pieaugums. Sevišķinozīmīgs meža platību pieaugums ir noticis pēc Otrā Pasaules kara un 60-tajosgados, kad dabiski apmežojās vai tika apmežotas neizmantotās lauksaimnie-cības zemes.

1747

2782 2820 2871 2902

1935 1983 1994 1998 2001

0

1

2

3

4

5

6

0,26

1,45

4,23

0,130,18

1,22

0,54

1,95

0,23

5,61

3,06

4.4. attēls. Meža platības dinamika

4.5. attēls. Meža platība uz 1 iedzīvotāju

4.6. attēls. Meža sadalījums pa īpašumu veidiem

4.7. attēls. Saimniecību sadalījums pēc meža platību lieluma

Valsts meži

Privātie meži

Lauksaimniecību meži

Pārējie meži

1935

1988

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

(tūks

t. ha

)

līdz 3 3-5 6-10 11-20 21-50 51-100 101-500 501-10 0000

5

10

15

20

25

(%)

(ha)

Avots: Valsts meža dienests

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

(tūks

t. ha

)23,2 22,4 22,7

18,8

10,6

1,2 0,8 0,3

(ha)

11MeΩa nozare Latvijå 2002

MeΩa nozare Latvijå 200212

MEŽA RESURSI UN TO

IZMANTOŠANA

M eži pilda nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūrasfunkcijas. Meža apsaimniekošanai jānodrošina meža resursu pie-ejamība ilgā laika periodā un ilgtspējīga meža nozares attīstība.Meža apsaimniekošanas ilgtspējību raksturo meža resursu stāvokļa un mežaresursu izmantošanas rādītāji – koku ciršanas apjoms, meža atjaunošanasapjoms, mežaudžu kopšana u.c.

13MeΩa nozare Latvijå 2002

Koksnes krāja mežaudžu platības pieauguma un mērķtiecīgas mežsaim-nieciskās darbības rezultātā pieaug.

Valsts mežos no kopējās mežaudžu platības (1408,8 tūkst. ha) skuju kokuaudzes aizņem 69,5%, tai skaitā 47,8% priede, bet 21,6% – egle. No lapu kokiem visvairāk izplatītas bērzu audzes – 23,7%, apšu audzes – 2,6% un melnalkšņu audzes – 2,5%. Nelielas platības aizņem ošu, ozolu, baltalkšņuaudzes (5.4. att.).

Valsts mežos no kopējās krājas (278,5 milj. m3) 68,6% aizņem skuju kokuaudzes, tai skaitā priežu audzes – 53%. No lapu kokiem vislielāko īpatsvarusastāda bērzu audžu krāja – 24,3% (5.5. att.).

Valsts mežos līdz 50 gadu vecumam dominējošas ir egļu audzes, betvecākās mežaudzēs lielāko īpatsvaru sastāda priede. Tas galvenokārt ir saistītsar to, ka 1967. un 1969.g. vējgāzēs cieta pieaugušas egļu audzes, kuras atjau-noja ar egli (5.6. att.).

Pārējos mežos relatīvi lielas bērzu audžu platības 50-60 gadu vecumā.Vairums gadījumos šīs mežaudzes ir veidojušās pēc Otrā pasaules kara, aizaugotlauksaimniecības zemēm. Šobrīd novērojama koku sugu īpatsvara izlīdzināšanās.

Vidējais periodiskais krājas pieaugums visos mežos ir novērtēts 16,3 miljonukubikmetru gadā.

Mežaudžu vidējā krāja raksturo meža platību izmantošanas efektivitāti. Toietekmē mežaudžu sugu sastāvs, mežaudžu vecumstruktūra, augšanas apstākļi,meža kopšanas intensitāte.

5.1. attēls. Kopkrājas izmaiņas

5.2. attēls. Vidējais periodiskais krājas pieaugums (sadalījumā pa koku sugām)

5.6. attēls. Valdošo koku sugu vecumstruktūra valsts mežos

5.7. attēls. Valdošo koku sugu vecumstruktūra pārējos mežos

5.5. attēls. Koku sugu krāja valsts mežos

5.4. attēls. Koku sugu sadalījums valsts mežos

1935 1984 1996 1999 2001150

250176

384

489

544 544

350

450

550

(milj

. m3 )

Priede Egle Bērzs Apse Ozols OsisMeln-alksnis

Balt-alksnis

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

5,2

7,8

6,1

7,7

6,2

5,24,3

8,9

01-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 101-

110111-120

virs120

10

20

30

40

50

60

70

80

90

(tūks

t. ha

)

vecums

5.3. attēls. Mežaudžu vidējā krāja uz hektāru (sadalījumā pa koku sugām)

Priede Egle Bērzs Apse Ozols OsisMeln-alksnis

Balt-alksnis

150

170

190

210

230

250

220

165

187192

236

155

203

172

(m3 /h

a)

Egle304,2 tūkst. ha

21,6%

Pārējie skuju koki1,1 tūkst. ha

0,1%

Bērzs334,2 tūkst. ha

23,7%

Priede674,1 tūkst. ha

47,8%

Pārējie lapu koki0,9 tūkst. ha

0,1%

Bērzs67 684 tūkst. m3

24,3%

Apse36,6 tūkst. ha

2,6%Melnalksnis

35,0 tūkst. ha2,5%

Baltalksnis8,7 tūkst. ha

0,6%Osis

11,6 tūkst. ha0,8%

Ozols2,6 tūkst. ha

0,2%

Egle43 190 tūkst. m3

15,5%

Pārējie skuju koki139 tūkst. m3

0,1%

Priede146 971 tūkst. m3

53%

Priede Egle Bērzs

0 1-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 101-110

111-120

virs120

20

40

60

80

100

120

(tūks

t. ha

)

vecums

Priede Egle Bērzs

Pārējie lapu koki175 tūkst. m3

0,1%

Apse9 522 tūkst. m3

3,4%Melnalksnis

7 061 tūkst. m32,5%

Baltalksnis1 291 tūkst. m3

0,5%Osis

1 920 tūkst. m30,7%

Ozols608 tūkst. m3

0,2%

(m3 /h

a ga

dā)

Kopējais izcirstais koksnes apjoms 2001. gadā ir 11,27 miljoni kubikmetru,kas sastāda 69% no kopējā ikgadējā tekošā krājas pieauguma. Salīdzinošipēdējos piecos gados šis rādītājs ir bijis no 54-69%.

Meža atjaunošana ir viens no meža ilgtspējīgas apsaimniekošanasneatliekamiem pasākumiem. 2001. gadā kopā valstī meži atjaunoti 15164 hek-tāru platībā. Skuju koku izcirtumi – galvenokārt tiek atjaunoti mākslīgi, bet lapukoku izcirtumi pārsvarā atjaunojas dabiski.

2001. gadā valsts mežos no 8605 ha kopējā meža atjaunošanas apjoma5448 ha, jeb 63% apmērā mežs atjaunots mākslīgi. Pārējos mežos – 39%apmērā mežs atjaunotas mākslīgi.

Ja valsts mežus pārsvarā atjauno normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, tadpārējos mežos meža atjaunošanas tempi gadu no gada ir nepietiekoši un, lai nor-malizētu situāciju, tie vismaz ir jādivkāršo.

Ar jaunaudžu kopšanu no pirmajiem mežaudzes attīstības gadiem tiek radītipriekšnoteikumi augstvērtīgas mežaudzes izaudzēšanai. Saskaņā ar ekspertudatiem šobrīd mežaudžu krāja sastāda tikai 70-80% no potenciāli iespējamā. Nokopējās izkoptās jaunaudžu platības 89% kopšana ir veikta valsts mežos, bet11% – pārējos mežos. Ja valsts mežos jaunaudžu kopšana tiek veiktanepieciešamajos apjomos, tad pārējos mežos izkoptās platības sastāda tikai ap6% no nepieciešamības.

Koku ciršana kailcirtē valstī 2001.g. veikta 33,7 tūkst. ha lielā platībā, taiskaitā valsts mežos 10,3 tūkst.ha, pārējos mežos 23,4 tūkst. ha. Kailcirtēs pārējosmežos kokus izcērt 2,3 vairāk nekā valsts mežos. Kailciršu vidējā platība valstī ir1,4 hektāri. Salīdzinoši valsts mežos tā ir 1,3 hektāri, bet pārējos mežos – 1,9 hektāri.

Galvenajā cirtē 2001. gadā pēc krājas valstī nocirsto mežaudžu īpatsvars, kurvaldošā koku suga ir priede ir 24,6%, egle – 28,1%, bērzs – 28,1%, apse –11,6%, melnalksnis – 2%, ozols – 0,1%, osis – 0,2%, valsts mežos attiecīgipriede 35,5%, egle – 15,7%, bērzs – 32,8%, apse – 12,6%, melnalksnis – 2,4%,osis – 0,2%, pārējos mežos attiecīgi priede – 18,5%, egle – 35%, bērzs – 25,5%,apse – 11,1%, melnalksnis – 1,8%, ozols – 0,1%, osis – 0,2%. Salīdzinot ariepriekšējo gadu, skuju koku ciršanas apjoms samazinājies par 1,8%.

5.11. attēls. Meža atjaunošana (sadalījumā pa atjaunošanas veidiem)

5.13. attēls. Meža atjaunošanas dinamika (sadalījumā pa īpašumu veidiem)

5.14. attēls. Izkopto jaunaudžu platība (sadalījumā pa īpašumu veidiem)

5.12. attēls. Meža atjaunošana (sadalījumā pa īpašumu veidiem un pa atjaunošanas veidiem)

5.9. attēls. Kailcirtē nocirsto mežaudžu dinamika pēc platības (sadalījumā pa īpašumu veidiem)

5.10. attēls. Galvenajā cirtē izcirstā krāja (sadalījumā pa koku sugām un īpašumu veidiem)

5.8. attēls. Koku ciršanas apjomu dinamika (sadalījumā pa īpašumu veidiem)

Valsts meži Pārējie meži Kopā

Valsts meži Pārējie meži

Valsts meži

Pārējie meži

Valsts meži

Pārējie meži

Valsts meži

Pārējie meži

Kopā

Pārējie meži2627,3 ha

11%

Mākslīgā atjaunošana8004,8 ha

53%

Valsts meži20 479 ha

89%

Dabiskā atjaunošanās

7159,6 ha47%

Dabiskā atjaunošanās

Mākslīgā atjaunošana

01992

1995 1996 1997 1998 1999* 2000

1997 1998 1999 2000 2001

2001

Priede Egle Ozols Osis Bērzs Melnalksnis Apse Baltalksnis

1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999* 2000 2001

* 10.1998.-12.1999.

* 10.1998.-12.1999.

2

4

6

8

10

12

14

(milj

. m3 )

0

2000

4000

6000

(ha)

0

4

8

12

16

20

(tūks

t. ha

)0

10

20

30

40

(tūks

t. ha

)

0

250

500

1060982

469

1859

0 5 6

980

3157

0,71,3

5,110,9

6,6

12,910,2 12,4 14,4 8,6

40025448

2557

73 24

419

93

375

588

1351

9

750

1000

1250

1500

1750

2000

(tūks

t. m

3 )

14 MeΩa nozare Latvijå 2002

15MeΩa nozare Latvijå 2002

Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu un “Mikroliegumu izvei-došanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem” Valsts meža dienestsizdala mikroliegumus. Šī darba veikšanai ir organizētas mācības aizsargājamosugu un biotopu atpazīšanai un mikroliegumu veidošanai. Mikroliegumi izdalīti15,6 ha platībā, īpaši aizsargājamie meža iecirkņi aizņem 102 948,8 ha platību.

Viens no lauksaimniecībā neizmantojamo zemju alternatīvajiem izman-tošanas veidiem ir meža ieaudzēšana un līdz ar to valsts atbalsta mērķtiecīgu šoprocesu ar Lauku attīstības plāna SAPARD apakšprogrammas “Lauksamniecībaszemju apmežošana” ieviešanu. Tās darbības laikā līdz 2006. gadam būs iespē-jams apmežot 10 tūkst. ha lauksaimniecībā neizmantojamo zemju, kas sastādīsaptuveni 2% no kopējās lauksaimniecībā neizmantoto zemju platības. Lielākoīpatsvaru meža ieaudzēšanā sastāda bērzs.

5.18. attēls. Aizsargājamās meža teritorijas (sadalījumā pa veidiem)

5.17. attēls. Aizsargājamo meža teritoriju īpatsvars, tūkst. ha

5.16. attēls. Uguns skartā meža zemju platība (sadalījumā pa īpašumu veidiem)

5.15. attēls. Meža ieaudzēšanas dinamika

2001. gadā valstī kopā izcēlās 272 meža ugunsgrēki, kuros cieta 269 hameža zemju platības. 40% no visiem meža ugunsgrēkiem ir izcēlušies valstsmežos – 108 ugunsgrēki, kuros cieta 169,7 ha meža zemju platība. Valsts mežadienesta darbinieku efektīva darba rezultātā, savlaicīgi atklājot ugunsgrēkus,vienā ugunsgrēkā izdegusī vidējā platība ir 0,9 ha.

01999 2000 2001

200

400

600

800

281,9

415,9

645,8

(ha)

Vidēja vecuma,briestaudzes un

pieaugušasaudzes

Lauces, klajumi un

zeme zem mežainfrastruktūras

objektiem

Purvi Jaunaudzes0

20

40

60

80

100

120

140

(ha)

Valsts meži Pārējie mežiKopā

Pārējie meži2446,8 tūkst. ha

84%

Īpaši aizsargājamāsdabas teritorijas245,1 tūkst. ha

53%

Aizsargājamās meža teritorijas455,2 tūkst ha

16%

Īpaši aizsargājamiemeža iecirkņi un

mikroliegumi102,9 tūkst. ha

23%

Aizsargjoslas107,1 tūkst. ha

24%

Meža ekoloģisko vērtību saglabāšanai un vairošanai valstī no kopējās mežuplatības 16% apmērā tiek aizsargātas. Mežsaimnieciskās darbības aizliegumsnoteikts 2% apmērā no kopējās meža platības, galvenās cirtes aizliegumsattiecīgi – 5% apmērā un kailcirtes aizliegums 6% apmērā no kopējās mežaplatības.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas:

Aizsargjoslas

Dabas rezervātu meži 7 780,9 ha

Nacionālie parki 77 743,4 ha

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma zona 2 238,8 ha

Dabas liegumi 65 494,7 ha

Dabas parki 35 280,0 ha

Aizsargājamo ainavu apvidi 55 601,0 ha

Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi 555,9 ha

Aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi 419,5 ha

Aizsargjoslas ap pilsētām 44 875,3 ha

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības josla 57 121,8 ha

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla 5 124,0 ha

KOKRŪPNIECĪBA

K okrūpniecība Latvijas tautsaimniecībā arvien vairāk nostiprinās kāvadošā ražošanas nozare, ar lielāko izaugsmi neatkarības gados.Veiksmīgas kokrūpniecības attīstības pamats ir stabila izejvielu bāze(kvalitatīvi, daudzveidīgi, atjaunojami meži) un plašais produktu noieta tirgus.Attīstīta infrastruktūra un transporta loģistika rada papildus priekšrocībaskonkurencei Eiropas tirgū, kurā Latvija jau ilgstoši ir nozīmīgs dalībnieks.

16 MeΩa nozare Latvijå 2002

15Papīrs un kartons, tūkst. t 18 19 16 24

27Kokšķiedru plātnes 26 24 17 0

149Kokskaidu plātnes 152 129 102 109

120Saplāksnis 150 155 156 176

2700Zāģmateriāli 3200 3640 3913 3868

Resursu pieejamība un tuvums galvenajiem tirgiem ir attīstījis Latvijā netikai zāģmateriālu ražošanu, bet arī dziļākas koksnes pārstrādes tehnoloģijas.Daudzas deviņdesmito gadu sākumā izveidotās vidēja lieluma zāģētavas irpārveidotas, tajās ražo mēbeļu detaļas, logu sagataves, garumā saaudzētus unprofilētus materiālus, līmētas plātnes un brusas. Pieaug mēbeļu ražošanas apjomi un modernizējas to ražotnes.

Desmit gadi ir bijuši pietiekami, lai Latvijas saplākšņu ražotāji atgūtu ne tikaikādreizējās pozīcijas, bet arī, lai a/s „Latvijas Finieris” kļūtu par vienu no pasaulēvadošajiem bērza saplākšņa produktu ražotājiem.

KOKU CIRÍANAS APJOMI PA ÈPAÍUMA VEIDIEM Tā kā kokrūpniecības uzņēmumu apgūtais tirgus un tehnoloģiju iespējas ir lielākaspar mežizstrādes apjomiem (~ 11 milj. m3 koksnes gadā), tad turpina saasinātieskonkurences cīņa par pieeju resursiem, ko vēl vairāk pastiprina pasaules līmeņakoncernu nostiprināšanās Latvijā. Privāto mežu izmantošanas apjoms pēcsaimnieciskās aktivitātes pieauguma iepriekšējos trīs gados sāk stabilizēties unvarētu pat samazināties. Valsts mežos ciršanas apjoms pēdējos divos gados bijaievērojami zemāks nekā privātajos – 35-37% no kopējā apjoma. Nākotnēparedzams, ka šī attiecība izlīdzināsies, jo valsts mežos sakarā ar meža kopšanasintensitātes palielināšanos ir sagaidāms ciršanas apjomu pieaugums.

APAÒKOKU IZMANTOÍANAApmēram 40% apaļkoku, galvenokārt papīrmalka, tiek eksportēta, jo Latvijā navcelulozes ražotnes. Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā strauji attīstās dažādu dārzapreču ražošana – tie ir žogi, lapenes, dārza mēbeles, dārza celiņu segumi u.c. Toizgatavošanai izmanto sīkkoksni, tādēļ šie ražotāji konkurē ar celulozes resursuiepircējiem.

95% no zāģbaļķiem, galvenokārt skujkoki, tiek pārstrādāti zāģmateriālosLatvijā. Pēdējos gados, sakarā ar konkurences pieaugumu skujkoku resursu tirgū,pieaug lapu koku izmantošana, kuri galvenokārt tiek pārstrādāti mēbeļu detaļās vaiēvelētos materiālos. Joprojām saglabājas liels nelielo pārstrādes uzņēmumu skaits,kas nodarbojas ar zemākas kvalitātes apaļkoku pārstrādi taras materiālos.

6.3. attēls. Latvijas svarīgāko koksnes izstrādājumu ražošanas dinamika

6.2. attēls. Apaļkoku izmantošana 2001. gadā

6.1. attēls. Koku ciršanas apjomi pa īpašumu veidiem

* – mežsaimnieciskais gads – 15 mēneši ** – ieskaitot nelikumīgi nocirsto

0

2

4

6

8

10

12

14

(milj

. m3 )

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

(tūks

t. m

3 )

Valsts meži Pārējie meži

1997

4,87 4,51 5,30 3,72 3,80

7,477,285,52 8,144,05

1998 1999* 2000 2001**

Zāģmateriāluražošanai

52,7%

Malkai10,9%

Kokogļu ražošanai0,2%

Apaļkoku mājām, palisādēm un līdzīgiem

izstrādājumiem3,5%

Eksportam28,0%

Saplākšņu, finieru un sērkociņu

ražošanai4,7%

1997 1998 1999 2000 2001

LATVIJAS SVARÈGÅKO KOKSNES IZSTRÅDÅJUMU RAÛOÍANALatvijas kokrūpniecības ražošanas un eksporta struktūrā vislielāko ieguldījumudod zāģmateriāli, saplākšņi, koksnes plātnes un mēbeles. Valsts eksporta ieņē-mumos pēdējos gados apmēram 40% nāk no meža produktiem, savukārt mežanozares devums nacionālajā kopproduktā ir ap 17%. Apmēram puse nozāģmateriāliem tiek eksportēti galvenokārt kā celtniecības materiāls uzLielbritāniju un Vāciju. Pārējie tiek pārstrādāti citos koksnes produktos, vaiizmantoti celtniecībā Latvijā. Lielākā daļa no pārstrādes produktiem tiekeksportēti. Taču vienotas uzskaites metodikas trūkums rada neprecizitātes vietējākoksnes patēriņa aprēķinos. Kopumā tiek lēsts, ka eksportēti tiek 85% no visiemzāģmateriāliem.

Skandināvijas valstīs realizētā enerģētikas politika pēdējos gados ir radījusibūtisku malkas un kurināmās šķeldas eksporta pieaugumu. Diemžēl Latvijā tānepietiekami veicina koksnes izmantošanu enerģijas ražošanai. Tas radakonkurenci starp kurināmās koksnes eksportētājiem un vietējiem enerģijasražotājiem ostu tuvumā, bet attālākos rajonos kokapstrādes blakusproduktiem unmazvērtīgiem apaļkokiem nav maksātspējīgu patērētāju.

17MeΩa nozare Latvijå 2002

18 MeΩa nozare Latvijå 2002

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzlabojusies situācija kokskaidu plātņuražošanā, kuras Latvijā ražo AS ”Bolderāja” – viens no lielākajiem koksnes kom-pleksās pārstrādes uzņēmumiem Baltijā. AS “Bolderāja” uzsākusi padziļinātasapstrādes detaļu ražošanu (detaļās veiktas dažādas apstrādes operācijas, kā -urbšana, frēzēšana u.c.). Ap 75% no saražotās produkcijas a/s “Bolderāja”eksportē. Uzņēmums pastāvīgi seko jaunajiem tehniskajiem risinājumiem un veicražošanas modernizāciju. Ražotos plātņu materiālus izmanto mēbeļu rūpniecībasun celtniecības vajadzībām. Plātņu ražošanas izejmateriāli ir šķelda, zāģskaidasun veselībai nekaitīga sintētisko sveķu saistviela. Kokšķiedru plātņu ražošana2001. gadā tika pārtraukta.

Saplākšņu rūpniecība Latvijā turpina attīstīties, tiek ieguldīti lieli līdzekļi ganražošanas paplašināšanā gan tehnoloģiju attīstībā, dibināti jauni kontakti un kop-uzņēmumi ārzemēs.

AS “Latvijas Finieris” ieņem līderpozīcijas bērza saplākšņu ražošanā visāAustrum un Centrāl Eiropā, tā ir kļuvusi par vadošo saplākšņa un citu līmēto pro-dukcijas veidu (mēbeļu detaļas, liekti līmētās sagataves) ražotāju uneksportētāju Latvijā. 2001. gadā saražots 176 tūkst. m3 līmētās produkcijas taiskaitā 166 tūkst. m3 saplākšņu, no tiem 156 tūkst. m3 lielformāta un 56 tūkst.m3 laminēto un 10,6 tūkst. m3 liekti līmēto detaļu.

Ir tikai viena rūpnīca, kas pašlaik aktīvi ražo papīru no makulatūras, pārējāspamatā ir papīra pārveides rūpnīcas. Latvijā patērē galvenokārt importēto papīru,kartonu un tā izstrādājumus.

6.4. attēls. Zāģmateriālu ražošana

6.6. attēls. Kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanas dinamika

6.7. attēls. Saplākšņa ražošanas dinamika

6.8. attēls. Papīra izstrādājumu patēriņš

6.5. attēls. Zāģmateriālu patēriņš

0

0,2

0,4

0,6

0,8

1,0

1,2

1,4

1,6

1,8

(m3

uz ie

dzīv

otāj

u)

1997 1998 1999 2000 2001

1,11 1,32 1,52 1,64 1,62

0

0,05

0,10

0,15

0,200,25

0,30

0,35

0,40

0,45

0,50

(m3

uz ie

dzīv

otāj

u)

1997 1998 1999 2000 2001

0,24

110

120

130

140

150

160

170

180

(tūks

t. m

3 )

1997 1998 1999 2000 2001

176 178 156

119109

kokskaiduplātnes

40

60

80

100

120

140

160

180

(tūks

t. m

3 )

1997 1998 1999 2000 2001

120 150 155 156 176

0,010

0,015

0,020

0,025

0,030

0,035

0,040

0,045

0,050

(t uz

iedz

īvot

āju)

1997 1998 1999 2000 2001

0,029

0,0340,032

0,046 0,046

0,31 0,40 0,43 0,46

(aprēķinot patēriņu uz vienu iedzīvotāju, ieskaitīti arī pārstrādei Latvijas uzņēmumos izmantotie zāģmateriāli)

(aprēķinot patēriņu uz vienu iedzīvotāju, ieskaitīti arī pārstrādei Latvijas uzņēmumos izmantotie zāģmateriāli)

Zāģmateriālu ražošana2001. gadā tikai astoņās kokzāģētavās ražošanas apjomi bija lielāki par 50 tūk-stošiem m3 gadā (divas no tām – virs 100 tūkst. m3). Vairākas no šīm zāģētavāmplāno būtisku ražošanas apjomu kāpinājumu, kā arī sagaidāma jaunu lieluražotņu celtniecība. Šie uzņēmumi pamatā ražo žāvētus konstrukciju materiālusun celulozes šķeldas. Kokzāģētavas, kuras ir ārvalstu koncernu daļas, gal-venokārt orientējas uz koncerna uzņēmumu pasūtījumiem.

Latvijā darbojas arī aptuveni 20-25 vidēja lieluma kokzāģētavas, kuru pro-dukcijas apjoms ir no 10 līdz 50 tūkst. m3 gatavās produkcijas gadā. Šajos uzņē-mumos tehnoloģijas un darba ražīguma līmenis ir ļoti dažāds. Pēdējos gados daļašo uzņēmumu, nepalielinot izejmateriālu apjomu, pievērsušies dziļākai pārstrādeiun ražo ”nišas produktus”. Vēl ir apmēram 200-250 mazākas kokzāģētavas, gal-venokārt ģimenes uzņēmumi un zemnieku saimniecības, kuras katra saražo no500 līdz 10000 m3 nežāvētu vai daļēji žāvētu zāģmateriālu gadā.

Daudzu mazo un vidējo kokzāģētavu dzīvotspēja ir nestabila. Situācijā, kadlielie uzņēmumi orientējas uz lieliem ražošanas apjomiem, bet vidējie – uzražošanas specializāciju, tādu mazo un neefektīvo kokzāģētavu zaudējums, kurasnav nodrošinājušas vai nespēj nodrošināt nepieciešamos kapitālieguldījumus, laisasniegtu nākamo attīstības pakāpi, ir neizbēgams. Mazajām kokzāģētavāmvienīgā iespēja ir specializēties, tajā pašā laikā veidojot kooperatīvas saites arlīdzīgām ražotnēm, ražojot augstākas pievienotās vērtības produkciju vai arī veiktspecifiskus pasūtījumus.

19MeΩa nozare Latvijå 2002

Mēbeļrūpniecība ir svarīga Latvijas kokrūpniecības sastāvdaļa, saražotomēbeļu apjoms ar katru gadu pieaug.

Jāatzīmē, ka pēdējos gados daudzas mēbeļu ražošanas uzņēmējsabiedrībasuzsākušas ražot augstas kvalitātes mēbeles, galvenokārt no masīva koka, īpašuvērību veltot dizainam un izpildot individuālos pasūtījumus. Tiek ražotas arī ofisamēbeles, kuras sekmīgi konkurē ar importu.

Šobrīd Latvijā ir aptuveni 300 uzņēmumi, kas ražo mēbeles vai mēbeļudetaļas. Mēbeļu ražotāji koncentrējas galvenokārt pilsētu teritorijās un jo īpaši Rīgā.

Svarīgs pagrieziena punkts mēbeļrūpniecības attīstīšanā – asociācijas“Latvijas mēbeles” nodibināšana, kura apvieno 21 mēbeļu ražošanas uzņēmu-mu. Tas apliecina, ka Latvijas mēbeļnieki vēlas strādāt ne tikai individuāli,konkurējot cits ar citu, bet arī kopā, plecu pie pleca, lai risinātu visiem kopējasproblēmas un aizstāvētu kopējas intereses.

6.9. attēls. Saražoto mēbeļu apjoma dinamika

0

10 000

20 000

30 000

40 000

50 000

60 000

(tūks

t. LV

L)

1997 1998 1999 2000 2001

33 351

42 18946 620

50 100

60 000

Pārējie koksnes izstrādājumiPēdējos piecos gados ļoti strauji augusi namdaru un galdniecības izstrādāju-mu ražošana – koka logi, durvis, to rāmji un sliekšņi, parketa plātnes,betonēšanas veidņi un pārējie būvniecībai nepieciešamie koksnes izstrādājumi(kāpnes, to detaļas), kā arī līmētie kokmateriāli (masīvkoka brusas un brusiņaslogu un durvju ražošanai, līmētās masīvkoka plātnes, līmētā konstrukciju koksneceltniecībai). Tik straujš šo preču ražošanas kāpums saistāms ar jaunu tehno-loģiju ienākšanu Latvijas kokrūpniecībā un tendenci palielināt produkcijas vērtībubalstoties uz Latvijas priekšrocībām izmaksu ziņā un apgūstot tirgu, kur pēcšādiem materiāliem ir augošs pieprasījums.

Sērkociņu ražošanā Latvijā specializējas divi uzņēmumi – AS “Komēta” unSIA “Liepājas sērkociņi”. Tajos ik gadus pārstrādā aptuveni 55 tūkst. m3 apseskluču un izgatavo ap 450 milj. kastīšu sērkociņu un 80 miljardi skaliņu.

No koksnes ķīmiskās pārstrādes veidiem attīstās kokogļu ražošana nomazvērtīgas koksnes. Latvijā darbojas ap 45 ražotņu, kurās gadā iegūst ap 8 tūkst.tonnu ogļu. 2001. gadā eksportēja 7100 tonnas kokogles 1,62 milj. Ls vērtībā.

Koksnes enerģija. Pašlaik aptuveni 12,5% no Latvijā ik gadus izcirsto kokuapjoma tiek izmantoti kā kurināmais, un turklāt ievērojams daudzums kokzāģētavuatkritumu tiek patērēti enerģijas iegūšanai. Bez tam gandrīz 200000 m3 pārpaliku-mu (galvenokārt zāģu skaidas) tiek izmantoti kurināmo brikešu un granuluražošanai. Pašlaik netiek izmantots ievērojams daudzums kokzāģētavu atlikumu –atgriezumu, nomaļu un zāģu skaidu veidā, bet tas saistīts ar to, ka šis apjomssadalās pa mazajām kokzāģētavām un to izmantošanas ieguldījumi neatmaksājas.

KOKSNES UN TÅS PRODUKCIJAS EKSPORTSLatvijas kokrūpniecība ražo produktus galvenokārt eksportam – 85-90% no visassaražotās produkcijas eksportē. Galvenie eksporta produkti ir zāģmateriāli,saplākšņi, kokskaidu plātnes, mēbeles, kā arī apaļkoki (galvenokārt papīrmalka),pēdējā laikā arī kurināmā šķelda.

Koksnes un koksnes izstrādājumu eksports kopš 1996. gada ir pieaudzisvairāk nekā divas reizes un 2001. gadā sasniedza 503 miljonus Ls, kas veidoja40% no kopējā Latvijas eksporta apjoma.

6.12. attēls. Koksnes un koksnes izstrādājumu eksports 2001. gadā (pa valstīm)

6.11. attēls. Meža nozare Latvijas eksportā

6.10. attēls. Eksporta sadalījums pa nozarēm 2001. gadā

Vieglā rūpniecība15%

Lauksaimniecības unpārtikas produkti

9%

Mašīnbūve9%

Meža nozare40%

Pārējās27%

Zviedrija15%

Lielbritānija32%

Vācija, 14%

Dānija, 6%

Lietuva, 3%

Pārējās valstis17%

Īrija, 2%

Somija, 3%

Nīderlande, 3%

Beļģija, 2%Francija, 3%

01937 1997 1998 1999 2000 2001

10

20

30

40

50

56

3539

43 4340

60

(%)

2001. gadā apmēram 86% no visa apaļkoku eksporta sastāda papīrmalka,skuju un lapu koki šajā eksporta struktūrā ir gandrīz vienādās daļās.

Zāģmateriāli Latvijas kokmateriālu eksportā atrodas pirmajā vietā.Salīdzinot ar 2000. gadu, redzams, ka zāģmateriālu eksporta apjoms ir nedaudzkrities. Tajā pašā laikā ir sākti apgūt jauni zāģmateriālu noieta tirgi, piemēram,ASV, Japāna un citas Dienvidaustrumāzijas valstis. Tas liecina par Latvijā ražotoproduktu augsto kvalitāti. Mēbeļu eksports uzrāda stabilu kāpumu, pēdējo piecugadu laikā tas palielinājies par 38%. Mēbeles visvairāk tiek eksportētas uzVāciju, Dāniju, Lielbritāniju, Franciju, Zviedriju un Somiju.

Apmēram 40% no visa koka mēbeļu eksporta aizņem mēbeļu detaļas.Mēbeļrūpniecībā strauji audzis pieprasījums pēc bērza mēbelēm, interesei pariepirkumiem Latvijā izrādījuši arī pircēji no ASV un Kanādas.

Namdaru un galdniecības izstrādājumu eksporta dinamika ir pati straujākā,salīdzinot ar 1993. gadu, naudas izteiksmē šo izstrādājumu eksports ir audzis 6,8reizes. Lielākās šo izstrādājumu importētājas valstis ir Vācija, Zviedrija, Dānija,Īrija, ASV un Lielbritānija.

Nozarē nostiprinās arī profesionālās organizācijas – Latvijas kokrūpniecībasfederācija, Latvijas Kokmateriālu eksportētāju asociācija, Latvijas kokapstrādesuzņēmēju un eksportētāju asociācija un asociācija “Latvijas Mēbeles”. Nākotnē varprognozēt, ka kokmateriālu eksports pēc vērtības varētu palikt iepriekšējā līmenī.

20 MeΩa nozare Latvijå 2002

6.15. attēls. Apaļkoku eksporta dinamika sadalījumā pa sortimentiem 6.19. attēls. Namdaru un galdniecības izstrādājumu eksports

6.20. attēls. Gatavās taras eksports

6.16. attēls. Koksnes un koksnes izstrādājumu eksports 2001. gadā

6.17. attēls. Zāģmateriālu eksports

6.18. attēls. Mēbeļu eksports

Zāģmaterāli45%Apaļkoki13%

Saplāksnis9%

Mēbeles11%

Kurināmā koksne3%

Celuloze, papīrs un kartons3%

Kokskaidu plātnes1%

Gatavā tara3%

Pārējie koksnes izstrādājumi6%

Namdaru un galdniecībasizstrādājumi

6%

31,839,7

44,9 47,1

55,9

1997 1998 1999 2000 20010

1000

2000

3000

4000

5000

(tūks

t. m

3 )

Zāģbaļķi

1997 1998 1999 2000 2001

1997 1998 1999 2000 2001

0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

(tūks

t. m

3 )

0

10

20

30

40

50

60

(milj

. LVL

)

Skuju koki Lapu koki

Papīrmalka Malka

2775 4042

13 735

26 073

31 202

1997 1998 1999 2000 20010

5 000

10 000

15 000

20 000

25 000

30 000

35 000

(tūks

t. LV

L)

1983

4577

7967

11 562

15 227

1997 1998 1999 2000 20010

2 000

4 000

6 000

8 000

10 000

12 000

14 000

16 000

(tūks

t. LV

L)

6.13. attēls. Koksnes un koksnes produkcijas eksports

6.14. attēls. Apaļkoku eksporta dinamika sadalījumā pa sugām

1997 1998 1999 2000 20010

50100

150200250300350

400

450

(milj

. LVL

)

1997 1998 1999 2000 20010

50010001500200025003000350040004500

(tūks

t. m

3 )

Zāģmateriāli Saplāksnis un finierisApaļkoki

Kokšķiedru plātnes MēbelesKokskaidu plātnes

Lapu kokiSkuju koki

KOKSNES UN TÅS PRODUKCIJAS IMPORTSKokmateriālu imports pēc vērtības pēdējos piecos gados ir pieaudzis vairāk nekā5 reizes, galvenokārt tiek importēts papīrs, kartons un tā izstrādājumi, mēbeles,zāģmateriāli un apaļie kokmateriāli. Lielākās importētājvalstis ir Somija, Krievija,Polija, Zviedrija, Lietuva un Igaunija.

6.21. attēls. Koksnes un koksnes izstrādājumu imports 2001. gadā (vērtības izteiksmē)

6.22. attēls. Koksnes un koksnes produkcijas imports 2001. gadā (sadalījumā pa valstīm)

Zāģmaterāli6%

Apaļkoki5%

Celuloze, papīrs un kartons

64%

Saplāksnis1%

Mēbeles12%

Kokskaidu plātnes3%

Kokšķiedru plātnes3%

Pārējie koksnes izstrādājumi4%

Pārējās valstis14%

Lietuva8%

Somija14%

Igaunija6%Krievija

13%Nīderlande

2%

Polija11%

Dānija3%

Vācija13%

Zviedrija12%

Itālija4%

Namdaru un galdniecības izstrādājumi

2%

IMPORTA – EKSPORTA BILANCE2001. gadåNaudas izteiksmē, meža nozare ir vienīgā taut-saimniecības nozare Latvijā ar pozitīvu importa –eksporta attiecību (2001. gadā + 382 miljonilatu), un dod būtisku ieguldījumu ārējāstirdzniecības bilances stabilizēšanā. Veiksmīgasattīstības pamats ir stabila izejvielu bāze, labiizglītots darba spēks un meža produktu stabilaisnoieta tirgus.

6.23. attēls. Apaļkoku imports

6.24. attēls. Zāģmateriālu imports

6.25. attēls. Celulozes, papīra un kartona izstrādājumu imports

6.26. attēls. Importa – eksporta bilance

1997 1998

Skuju koki Lapu koki

1999 2000 2001

1997

1997

0,5

86 98 100 116 112

0,4 1,4 0,5 0,6

1998 1999 2000 2001

1998 1999 2000 2001

0

50

100

150

200

250

(tūks

t. m

3 )0

20

40

60

80

100

120

140

(tūks

t. m

3 )

0

20

40

60

80

100

120

(tūks

t. t)

Skuju koki

Celuloze un makulatūra

Imports Eksports

Meža nozare

Vieglā rūpniecība

Metāli un to izstrādājumi

Mašīnbūve

Ķīmiskā rūpniecība

Pārējā rūpniecība

Lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība

Minerālu ieguve

Būvmateriālu rūpniecība

(milj. LVL)

-800 -600 -400 -200 0 200 400 600

Papīrs un kartons

Lapu koki

21MeΩa nozare Latvijå 2002

P ēdējo gadu laikā Latvija ir piesaistījusi nozīmīgus ārvalstu tiešo investī-ciju apjomus. Atvērtās un augošās ekonomikas, liberālā tirdzniecībasrežīma, attīstītās tranzīta infrastruktūras, kā arī lētā un kvalificētā dar-baspēka dēļ Latvija ir kļuvusi pievilcīga ārvalstu investoriem.

INVESTĪCIJAS

22 MeΩa nozare Latvijå 2002

23MeΩa nozare Latvijå 2002

Ārvalstu investīciju dinamiku meža nozares uzņēmumu pamatkapitālā rak-sturo 7.2. attēls. Vislielākais ārvalstu investīciju apjoms nozares uzņēmumupamatkapitālā ir ienācis 1997., 2000. un 2001. gadā, kad Latvijas ekonomikasattīstības tempi bija visstraujākie.

Tiek modernizēta kokrūpniecība, attīstās zāģmateriālu žāvēšanas saimniecī-ba, lieli līdzekļi tiek ieguldīti lielformāta un laminētu saplākšņu ražošanaspaplašināšanai un tehnoloģiju modernizēšanai, mēbeļu ražošanai no masīvkokaplātnēm un saplākšņiem. Papīra un papīra izstrādājumu ražošanā ir vērojama touzņēmu attīstība, kuri nodarbojas ar kartona gofrēšanu, līmēšanu un kartonakastu ražošanu. Attīstot dziļāku koksnes pārstrādi, palielināsies eksportējamāsprodukcijas vērtība.

INVESTÈCIJAS SADALÈJUMÅ PA MEÛA NOZARES APAKÍNOZAR‰M Dominējošā ārvalstu investīciju plūsmas daļa ir saistīta ar kokrūpniecības attīstību(ieskaitot koksnes un koka izstrādājumu ražošanu, celulozes, papīra un papīraizstrādājumu ražošanu, kā arī mēbeļu ražošanu), tajā ir ieguldīti 30,1 milj. Ls jeb92% no kopējā meža nozarē ieguldītā ārvalstu investīciju apjoma.

Visnozīmīgākais ārvalstu investīciju apjoms Latvijas meža nozarē ir ieguldītsLatvijas koksnes un koka izstrādājuma ražošanas uzņēmumos, 2001. gadabeigās uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms šajos uzņēmumos bija 25,4 milj. Ls.Celulozes un papīra ražošanas uzņēmumos – 2,7 milj. Ls, mežsaimniecības unkokmateriālu sagatavošanas uzņēmumos – 2,6 milj. Ls, bet mēbeļu ražošanasuzņēmumos – 2 milj. Ls.

ÅRVALSTU INVESTÈCIJAS SADALÈJUMÅ PA INVEST‰TÅJVALSTÈM

Kopumā 1992-2001. gadā Latvijas meža nozares uzņēmumu pamatkapitālāvisvairāk ir investējuši Lielbritānijas (5,7 milj. Ls), Vācijas (5,6 milj. Ls) unSomijas (4 milj. Ls) investori. Nefinansu investīcijas meža nozares uzņēmumos 2001. gadā bija gandrīz

43,6 milj. Ls, kas sastāda 4,7% no kopējām 2001. gada nefinansu investīcijām.Gandrīz 30 milj. Ls jeb 68% no šīs summas tika ieguldītas tehnoloģiskajāsmašīnās un iekārtās.

Ievērojamas ārvalstu investīcijas ir ienākušas arī Latvijas meža nozarē, kuraspējusi piesaistīt ārvalstu investorus ar stabilo izejvielu bāzi, izdevīgo Latvijasģeogrāfisko stāvokli, kā arī tuviem noietu tirgiem. Kopējais meža nozares uzņē-mumu pamatkapitālā ieguldītais ārvalstu investīciju apjoms 2001. gada beigāsbija 32,7 milj. Ls, t.i. 3,2% no kopējā uzkrāto ārvalstu investīciju apjoma Latvijasuzņēmumu pamatkapitālā.

7.1. attēls. Ārvalstu investīcijas Latvijas meža nozares uzņēmumu pamatkapitālā,1992 – 2001

7.2. attēls. Ārvalstu investīcijas Latvijas meža nozares uzņēmumu pamatkapitālā

7.3. attēls. Nefinansu investīcijas meža nozares uzņēmumos 2001. gadā

7.5. attēls. Ārvalstu investīcijas sadalījumā pa valstīm Latvijas meža nozares uzņēmumu pamatkapitālā, 1992 – 2001

7.4.attēls. Ārvalstu investīcijas Latvijas meža nozares uzņēmumu pamatkapitālā, sadalījumā pa darbības veidiem, 1992 – 2001

1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001

0,8 1,1

3,6

1,6

3,2

5,9

1,5 1,9

4,9

8,3

0

1

2

3

4

5

7

6

8

9

(milj

. LVL

)

Pārējās nozarēs1004 milj. LVL

96,8%

Meža nozarē33 milj. LVL

3,2%

Pārējās nozarēs883,9 milj. LVL

95,3%

Meža nozarē43,6 milj. LVL

4,7%

Mežsaimniecība, kokmateriālusagatavošana

8%

Koksnes, koka izstrādājumu

ražošana78%

Mēbeļu ražošana6%

Celulozes, papīra untā izstrādājumu

ražošana8%

Pārējās valstis34%

Zviedrija9%

ASV11%

Somija12%

Vācija17%

Lielbritānija17%

24 MeΩa nozare Latvijå 2002

2001. gadā nozīmīgākās ārvalstu investīcijas Latvijas uzņēmumupamatkapitālā ir ieguldījuši Lielbritānijas, Kipras, Zviedrijas, Somijas un ASVinvestori. Šo valstu investīcijas sastādīja gandrīz 2/3 no visām ārvalstu investī-cijām Latvijā meža nozares uzņēmumu pamatkapitālā 2001. gadā.

Pēdējos piecos gados Latvijas mežsaimniecības un kokmateriālusagatavošanas uzņēmumu pamatkapitālā ir investējušas 6 valstis, starp kurāmlīdere ir Somija (2,1 milj. Ls), tai seko Zviedrija, Lielbritānija un ASV. Sākot no1992. gada, vērojama nepārtraukta Somijas investīciju ieplūšana šīsapakšnozares uzņēmumu pamatkapitālā. Šī tendence saglabājās arī 2001. gadā.

Nozīmīgākās ārvalstu investīcijas celulozes un papīra ražošanas nozaresuzņēmumu pamatkapitālā ir ieguldījuši ASV un Somijas investori. Savukārtmēbeļu rūpniecībā visvairāk investējuši Vācijas, Dānijas, Zviedrijas un ASVinvestori.

INVESTÈCIJAS SADALÈJUMÅ PA LATVIJAS REÌIONIEMLaika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam ārvalstu investori visvairāk irinvestējuši Rīgas un Rīgas rajona meža nozares uzņēmumu pamatkapitālā. Šajā reģionā ir ieguldītas 67% no visām ārvalstu investīcijām, gandrīz 15% noinvestīciju apjoma ir ienākuši Kurzemes reģiona, bet 12% – Vidzemes reģionauzņēmumos.

Rīgā un Rīgas rajonā ārvalstu investori visvairāk ir investējuši to mežanozares uzņēmumu pamatkapitālā, kuri nodarbojas ar koksnes un kokaizstrādājumu ražošanu. Kurzemes reģionā visnozīmīgākās ārvalstu investīcijasmeža nozares uzņēmumu pamatkapitālos šajā periodā ir bijušas Talsu rajonā, betVidzemē – Limbažu, Cēsu un Madonas rajona uzņēmumos.

Latvijas koksnes un koka izstrādājumu ražošanas uzņēmumu pamatkapitālāvisvairāk ieguldījuši Lielbritānijas un Vācijas investori. Uz šīm valstīm pēdējosgados aiziet arī lielākā daļa šīs apakšnozares eksporta produkcijas.

7.6. attēls. Lielākās investētājvalstis Latvijas meža nozares uzņēmumupamatkapitālā 2001. gadā

7.7. attēls. Ārvalstu investīcijas Latvijas mežsaimniecības un kokmateriālu sagatavošanas nozares uzņēmumu pamatkapitālā, sadalījumā pa valstīm, 1992 – 2001

7.8. attēls. Ārvalstu investīcijas Latvijas koksnes un koka izstrādājumu ražošanasnozares uzņēmumu pamatkapitālā, sadalījumā pa valstīm, 1992 – 2001

7.10. attēls. Ārvalstu investīcijas meža nozares uzņēmumu pamatkapitālā Latvijas reģionos, 1994 – 2000

7.9. attēls. Ārvalstu investīcijas Latvijas mēbeļrūpniecības uzņēmumu pamatkapitālā no lielākajām investētājvalstīm, 1992 – 2001

Pārējās valstis24%

Pārējās valstis3%

Dānija7%Kipra

8%Zviedrija

9%

Zviedrija9%

ASV6%

Somija5%

Somija81%

Vācija18%

Lielbritānija23%

Lielbritānija7%

2440

2111

371 334

866,9

401,2

16 435,7

3007,4 3593,4

725,2 671,6

216,4170,4 126

104

0

500

Lielbritānija Kipra Zviedrija Somija ASV Zviedrija ASVVācija Dānija Krievija

1000

1500

2000

2500

(tūks

t. LV

L)

0

200

400

600

800

1000

(tūks

t. LV

L)

0

2000

4000

6000

8 000

10 000

12 000

14 000

16 000

Rīga,Rīgas rajons

Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

18 000

(tūks

t. LV

L)

25MeΩa nozare Latvijå 2002

MEŽA NOZARES ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS

LATVIJAS MEÛA UN SAISTÈTO NOZARU NACIONÅLÅ PROGRAMMA Latvijas Republikas Ministru kabinets šā gada 24. jūlijā ir apstiprinājis Latvijas Meža un saistītonozaru nacionālās programmas (LMSNNP) koncepciju. Programma tiek veidota kā vidēji ilga termiņa(laika posmam no 2004. līdz 2013.gadam) stratēģiskās attīstības dokuments. Saskaņā ar Latvijasmeža politiku, tās mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu un meža un saistī-to nozaru attīstību kopējā valsts tautsaimniecības attīstības kontekstā.

LMSNNP uzdevums ir formulēt meža un saistīto nozaru attīstības stratēģiskos mērķus unizstrādāt detalizētu, ar citu tautsaimniecības nozaru attīstību sabalansētu īstenošanas programmu, kas nodrošinātu:• meža un meža zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu; • Latvijas meža un saistīto nozaru produkcijas tirgus paplašināšanu;• pasākumus atjaunojamo meža resursu produktu patēriņu palielināšanai iekšējā tirgū;• izglītības un zinātnes integrāciju meža un saistītajās nozarēs, tajā skaitā:• meža produktu izmantošanas un enerģētikas sektora koordinētu attīstību;• koksnes izmantošanas būvniecībā veicināšanu;• transporta un loģistikas attīstību saistībā ar meža nozares attīstības perspektīvām;• normatīvo aktu pilnveidošanu, lai palielinātu meža un saistīto nozaru konkurētspēju un saskaņo-

tu meža nozares likumdošanu ar starptautiskajām tiesību normām;• meža un saistīto nozaru informācijas sistēmas izveidi, ņemot vērā informācijas sabiedrības un

E - pārvaldes principus;• meža un saistīto nozaru ieguldījumu ilgtspējīgā lauku attīstībā un efektīvā zemes izmantošanā;• meža nozares starptautisko saistību izpildi.

Latvijas Meža un saistīto nozaru nacionālā programma tiks izstrādāta sadarbībā ar ApvienotoNāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO).

ILGTSP‰JÈGAS MEÛA APSAIMNIEKOÍANAS SERTIFIKÅCIJA LATVIJÅŠodien pasaulē ilgtspējīgu mežsaimniecību izprot kā rīcību, kur vienlīdzīgi ievērotas videsaizsardzības, ekonomiskās un sociālās intereses, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu unpalielināšanu nākotnē. Viens no veidiem kā veicināt ilgtspējīgas mežsaimniecības ieviešanu ir mežaapsaimniekošanas sertifikācija, kuru attīstījušas nevalstiskas iniciatīvas.

Latvijā veic meža apsaimniekošanas un koksnes produktu piegādes ķēdes sertifikāciju pēcdivām sertifikācijas shēmām: meža uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council, turp-māk FSC) un Viseiropas mežu sertifikācijas padomes (Pan European Forest Certification,turpmāk PEFC) shēmām.

FSC sertifikācija Latvijā attīstās ļoti strauji. Līdz 2002. gada jūlijam Latvijā pēc FSC prasībāmpavisam ir sertificēti meži 905,7 tūkstoši hektāru platībā.

FSC sertifikātu jau saņēmušas četras Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”mežsaimniecības (Ziemeļvidzemes, Vidusdaugavas, Ziemeļlatgales un Dienvidkurzemes). To kopējāsertificētā meža platība 846 tūkstoši hektāru, jeb 52% no LVM apsaimniekotās valsts mežu platības.

FSC meža apsaimniekošanas sertifikāts ir piešķirts Rīgas pilsētas mežiem 57 tūkstošu hektāru platībā.Privātajiem meža īpašniekiem FSC meža apsaimniekošanas sertifikāts piešķirts 2,7 tūkstošus

hektāru lielai meža platībai.Savas koksnes plūsmas uzskaites sistēmas ir sertificējuši 35 Latvijas meža nozares uzņēmumi.

Viseiropas mežu sertifikācijas (turpmāk – PEFC) Latvijas shēma novērtēta kā atbilstošaPEFC noteikumiem un prasībām, akceptēta PEFC direktoru padomē, saņēmusi pozitīvu PEFC dalīb-valstu nacionālo vadības institūciju balsojumu un ir spēkā ar 2001. gada 20. jūliju kā starptautiskiatzīta PEFC Latvijas nacionālā shēma.

2001. gada septembrī uzsākts mežu un piegādes ķēdes sertifikācijas process atbilstoši PEFCLatvijas shēmai. Latvijas shēma paredz reģionālo, grupu un tiešo sertifikāciju. Reģionālo meža serti-fikātu (jumta sertifikātu) 2001. gada 19. septembrī saņēmusi Latvijas meža īpašnieku asociācija.Līdz 2002. gada jūlijam atbilstoši PEFC sertifikācijas kritērijiem sertificēti 110 meža īpašumi ar 11tūkstošiem hektāru kopīgo meža platību, un 3 piegādes ķēdes uzņēmumi (2 piegādes ķēdes uzņē-mumi atrodas sertifikācijas procesā). Šobrīd PEFC procesā piedalās tikai privāto un pašvaldību mežuīpašnieki.

P irmās Meža dienas notika 1928. gada 12. maijā, kad tika ierīkots topošāsVarakļānu pilsētas bulvāris. Kopš 1928. gada Meža dienas notiek katrugadu. 1929. gadā Mežkopju savienības biedru pilnsapulce nolēma 1930.gada pavasarī sarīkot Meža dienas visā Latvijā. Meža dienās 54 virsmežniecībās200 vietās notika meža sēšanas, stādīšanas un kopšanas darbi, kā arīpriekšlasījumi un ekskursijas, sabiedrisko ēku, ceļu un lauku māju apstādīšana.Tajās piedalījās 20 tūkstoši cilvēku un tika iestādīti 30 tūkstoši koki un krūmi.

Lai vieglāk būtu koordinēt Meža dienu norisi, tika nodibināta Centrālā Mežakomiteja, kuras sastāvā bija dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvji. Komitejasdarbību atbalstīja ZM Meža departaments. Notika sadarbība ar presi, propa-gandējot Meža dienu idejas, publicējot Meža dienu komitejas programmu, infor-mējot par dažādu pasākumu norises laiku un vietu. Katrā pagastā un pilsētā tikaizveidota Meža dienu komisija, kurā darbojās vietējais mežkopis, pagasta valdespārstāvis, skolotājs, agronoms, dārzkopis, aizsargi un skolu jaunatne. Katraimežniecībai par brīvu izsniedza mežeņus, stādus un sēklas, kā arī 20 Lsnepieciešamo izdevumu segšanai. Pēc Meža dienām komitejai tika iesūtīti īsipārskati, kuros tika iekļauta sarīkotā pasākuma programma, informācija parpriekšlasījumiem, paveikto darbu apraksts un ierosinājumi.

Ministru prezidents K. Ulmanis 1934. gadā Zemkopības ministrijai uzdevaizstrādāt apstādīšanas un izdaiļošanas darbu plānu valsts mērogā. 1934. gada4. oktobrī notika Zemkopības, Kara, Izglītības un Iekšlietu ministriju pārstāvjuapspriede, kurā nolēma, ka 1935. gada Meža dienu pasākumos jāiesaista visasabiedrība. Par Meža dienu augstāko protektoru ievēlēja K. Ulmani. 1935. gadāMeža dienas tika atklātas Nacionālajā operā ar K. Ulmaņa uzrunu. Pēc tamJelgavas šosejas malā ministru prezidents un visi valdības locekļi, armijas unvalsts iestāžu augstākā vadība stādīja bērzus. Apstādīto šoseju vēlāk nosaucapar Vienības gatvi.

Padomju laikā koku stādīšana notika pavasara talku laikā. Deviņdesmito gadu vidū Meža dienu tradīcija tika atjaunota. 1995. gadā

Jūrmalas virsmežniecības Olaines mežniecībā priedītes kopā ar Ķekavas skolasskolēniem stādīja Valsts prezidents G. Ulmanis un meža valsts ministrs A. Ozols,pēc tam Valsts prezidents atklāja piemiņas akmeni mežsargam H. Gailim. 1996.gadā tika uzsākta Latvijas un Lietuvas robežas apstādīšana ar ozoliem, pirmoskociņus iestādot Grenctāles robežpunktā. 1999. gada 30. aprīlī vienlaicīgi visāsLatvijas virsmežniecībās tika rīkoti semināri meža īpašniekiem par meža kopšanuun atjaunošanu. Visām Latvijas skolām Valsts meža dienests dāvināja A. Zviedres grāmatu “Egle”.

2000. gada Meža dienu moto: “Veidosim jauno mežu!”. Meža dienu mērķisbija veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, pievēršot meža īpašniekuuzmanību nocirsto meža platību atjaunošanai un meža ieaudzēšanai. Meža dienuorganizēšanā piedalījās Valsts meža dienests, Valsts akciju sabiedrība “Latvijasvalsts meži” (VAS LVM), akciju sabiedrība “Latvijas Finieris”, Pasaules Dabasfonds Latvijā. 2000. gadā notika Meža dienu atklāšanas pasākums – talkaDobeles rajona Ukru pagastā, kur A/S “Latvijas finieris” organizēja bērzu iet-varstādu stādīšanu lauksaimniecībai neizmantotā zemē. Valsts meža dienestsorganizēja semināru – talku Cēsu rajona Taurenes pagastā, kur PHARE projektaietvaros notika mērķtiecīga lauksaimniecībai neizmantotās zemes apmežošana,ievērojot ainavu plānošanas principus. Šajā talkā tika stādīti selekcionēti lapukoku ietvarstādi (bērzs, kļava un ozols). No 10. līdz 23. aprīlim Valsts meža die-nests organizēja semināru kampaņu (230 seminārus) visās virsmežniecībās parmeža atjaunošanas un ieaudzēšanas jautājumiem, kuras nolūks bija mežaprivātīpašnieku, kā arī citu interesentu, kas saistīti ar meža apsaimniekošanu,izglītošana. Semināru apmeklētāju kopējais skaits bija 2527 cilvēki. Notika arīlekcijas par jaunā Meža likuma prasībām gan mežsaimniecībā kopumā, gan tiešimeža atjaunošanā. Semināri lielākoties notika dabā, kur speciālisti demonstrēja,kā stādīt kociņus un kopt stādījumus un jaunaudzes, kā arī informēja par stāduiegādes iespējam. Kuldīgas virsmežniecībā tika uzņemta TV filma par mežaatjaunošanu, kuru demonstrēja Latvijas TV raidījumā “Lauku saimnieks”.

2001. gadā Meža dienu moto bija: “Lai zaļo Latvija!”. Visā Latvijā notikameža stādīšanas talkas, piesaistot sabiedriskās organizācijas un pašvaldības.Meža dienu laikā tika apmežotas lauksaimniecībā neizmantotās zemes, apstādītiizcirtumi valsts, pašvaldības un privātajos mežos, kā arī veidoti ainaviskistādījumi pie apdzīvotām vietām, sakopti parki, veidoti un papildināti dekoratīvo

koku un krūmu stādījumi. Meža dienas atklāja Zemkopības ministrs A. SlakterisKrimuldas pagasta kokaudzētavā “Zābaki”. Pasākumu organizēja a/s “LatvijasFinieris” sadarbībā ar TV raidījumu “Savai zemītei”. Meža dienu atklāšanaspasākumā tika stādītas kļavas, ozoli, sarkanie ozoli, bērzi un pīlādži – vairāknekā 150 koki. Meža dienu noslēguma pasākumā Babītes pagasta Tīreļu ciema“Cielavās” piedalījās Zemkopības ministrs A. Slakteris, par paveikto Meža dienāsziņoja Rīgas Domes Meža pārvaldes, Valsts meža dienesta, Valsts akcijusabiedrības ”Latvijas valsts meži” un a/s “Latvijas Finieris” pārstāvji un tikaiestādīti bērzi 1,5 ha platībā. VAS LVM kopā ar skolniekiem, pašvaldībupārstāvjiem un mednieku kolektīviem atjaunoja mežaudzes 154,8 hektāruplatībā. A/s “Latvijas Finieris” 2001. gada pavasarī atjaunoja vairāk nekā 300hektārus meža. Pasaules Dabas fonda pārstāvniecība Latvijā bija izveidojusi“stādu automātu”, kuru apmeklēja vairāk nekā 5000 cilvēku, kā arī sadarbībā arValsts meža dienestu un “Stora Enso Mežs” izdeva informatīvu materiālu “Dabasaizsardzība meža kopšanā” un skrejlapu “Iestādot koku, tu palīdzi sev un dabai”.Lai pievērstu pašvaldību uzmanību lauku vides sakārtošanai, kā arī pateicībā parkopīgo darbu Meža dienās, Valsts meža dienests (VMD) katrai pagasta padomeiun pilsētas domei dāvināja rokasgrāmatu “Meža ainavas plānošana un dizains”,kas tapa ar starptautiskās palīdzības programmas atbalstu, sadarbojotiesLielbritānijas un Latvijas speciālistiem. Katrā virsmežniecībā tika organizētaviena kopīga talka, kurā tika aicināti piedalīties arī pašvaldību vadītāji unpārstāvji, kas kopā ar VMD darbiniekiem un tā sadarbības partneriem atjaunojaizcirtumus valsts, pašvaldību vai privātajos mežos, apmežoja lauksaimniecībāneizmantojamās zemes un turpināja ar ozoliem apstādīt Latvijas robežuZemgales pusē. VMD organizēja arī netradicionālākus pasākumus, piemēram,Limbažu virsmežniecībā pašvaldību pārstāvji meža dienesta darbiniekiempalīdzēja ierīkot meža mācību taku, kura paredzēta meža īpašnieku apmācībāmun zināšanu pārbaudei mežsaimnieciskajos jautājumos, bet Kuldīgasvirsmežniecība papildus talkai sarīkoja Meža dienu ieskaņu semināru. Cēsuvirsmežniecība piedalījās izstādē “Cēsu uzņēmējs 2001”, kurā aicināja pievērstuzmanību Meža dienām. Daudzas mežniecības rīkoja arī mazāka mēroga talkaspagastos. Pavisam virsmežniecībās tika noorganizētas 78 talkas, kurāspiedalījās 2058 dalībnieki, no kuriem 178 – pašvaldību pārstāvji. Talkās tikaiestādīti 42 ha meža. Visvairāk talkas noorganizēja Daugavpils Valstsvirsmežniecība (VVM) – 25, ar kopējo dalībnieku skaitu 381. Turpinot iepriekšējāgadā uzsākto tradīciju, virsmežniecību un mežniecību darbinieki Meža dienāsorganizēja seminārus privāto mežu īpašniekiem un citiem interesentiem. Galvenāsemināru tēma – meža atjaunošana un ieaudzēšana. Lai palīdzētu mežaīpašniekam nodrošināt sava meža kvalitāti un izvēlēties labākos stādus mežaatjaunošanai vai ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantotās zemēs, VMD izde-va bukletu “Vesels un spēcīgs stāds”, kas tika dāvināts arī semināru un talkudalībniekiem. Meža dienās tika noorganizēti 160 semināri, kuros piedalījās vis-maz 1800 meža īpašnieku un citu interesentu. 52 no tiem bija vietējo pašvaldībupārstāvji. Daudzos semināros papildus teorētisko zināšanu apguvei organizējaarī praktiskas nodarbības un mežu stādīšanas talkas, kurās tika iestādīti 25,4 hameža, kā arī 621 atsevišķi koki vai krūmi. Bez meža stādīšanas talkām atse-višķas virsmežniecības iesaistījās arī parku sakopšanā. Pavisam tika noorga-nizētas 36 parku sakopšanas talkas. Visaktīvākās parku sakopšanā bija Bauskasun Daugavpils VVM (attiecīgi 15 un 11 talkas ar 218 un 189 dalībniekiem), betLiepājas VVM 2 talkās piedalījās 282 dalībnieki. Pavisam parku sakopšanāiesaistījās 919 dalībnieki, no kuriem 78 – pašvaldību pārstāvji. Parkos tikaiestādīti 630 jaunie kociņi.

Lai pievērstu jaunās paaudzes uzmanību mežam un tā dzīvei, vairākasvirsmežniecības (Liepājas, Madonas, Ventspils, Kuldīgas) organizēja īpašuspasākumus skolu jaunatnei – seminārus un mācību stundas par mežu. Tikagatavoti arī putnu būrīši, apzināti sava pagasta dižkoki un organizētas sacensības.

Alūksnes un Bauskas VVM veica apzaļumošanas darbus un ierīkoja jaunusapstādījumus, Rīgas VVM labiekārtoja mācību taku, bet Saldus VVM demonstrē-ja ainavas kopšanas cirti.

Ar katru gadu Meža dienu pasākumu skaits palielinās, kas liecina parikviena cilvēka labo apņemšanos piedalīties meža atjaunošanā un apkārtējāsvides sakārtošanā.

MEŽA DIENAS

26 MeΩa nozare Latvijå 2002

27MeΩa nozare Latvijå 2002

LATVIJAS MEŽA KONSULTATĪVĀ PADOME,

MEŽA NOZARES SADARBĪBAS PARTNERI

LATVIJAS MEÛA KONSULTATÈVÅ PADOMELatvijas Meža konsultatīvā padome izveidota 1998. gadā, lai: • koordinētu valsts un sabiedrisko organizāciju darbību Latvijas meža nozares attīstības veicināšanai;• sagatavotu un izvērtētu priekšlikumus un meža nozari regulējošo normatīvo aktu projektus;• izvērtētu citu sfēru, tai skaitā starptautisko un starpvalstu normatīvo aktu un līgumu ietekmi uz Latvijas meža nozari;• veicinātu meža nozares attīstību un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju starptautiskā tirgū;• nodrošinātu atklātību meža nozares būtiskāko problēmu risināšanā.

Padome ir informatīva, konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veidot līdzsvarotu meža nozares attīstības politiku. Padomes lēmumiem irrekomendējošs raksturs. Padomes priekšsēdētājs ir Zemkopības ministrs.

Padomes tiesības:• izskatīt un dot savus slēdzienus par normatīvajiem dokumentiem, kas saistīti ar meža nozares attīstību un darbību;• savlaicīgi iepazīties ar l