Organizācijas mērķi 2009-2012:

VSIA „Latvijas Vēstnesis” integrētās kvalitātes vadības un informācijas

tehnoloģiju drošības sistēmas pilnveidošana

Projekta kopsumma 22 420 LVL, t.sk.- attiecināmās izmaksas – 21 279,49 LVL, t.sk.ESF finansējums – 18 087,51 LVLvalsts budžeta līdzfinansējums - 3 191,92 LVL

Organizācijas mērķi 2009-2012:

1. “LV" nodrošina vienīgo centralizēto valsts oficiālās informācijas vietni, kuras statuss nostiprināts normatīvajos aktos, un organizācijas pakalpojumu un produktu saturs, formāts un pieejamība atbilst ieinteresēto pušu vēlmēm.

2. “LV” nodrošina tiesisko domu stimulējošas un tiesībzinātnei veltītas periodikas un publikāciju izdošanu, izmantojot interaktīvas komunikāciju platformas.

3. Ir saglabāts profesionāls, motivēts un radošs kolektīvs.

4. Ir finansiāla neatkarība, kas balstās uz paplašinātu ieņēmumu bāzi.

Organizācijas uzdevumi 2009, kas izriet no mērķa:

“LV" nodrošina vienīgo centralizēto valsts oficiālās informācijas vietni, kuras statuss nostiprināts normatīvajos aktos, un organizācijas pakalpojumu un produktu saturs, formāts un pieejamība atbilst ieinteresēto pušu vēlmēm.

1. sagatavot oficiālo publikāciju nodrošināšanas procesu atbilstoši elektroniskās oficiālās publikācijas prasībām;

2. sagatavot un nodrošināt uzņēmuma Informācijas Sistēmu (IS) drošības risinājumu atbilstību starptautiskā standarta ISO 27001:2005 prasībām.

Projekta mērķis (izriet no organizācijas mērķiem):

Pilnveidot organizācijas Kvalitātes vadības un IT drošības sistēmu līdz līmenim, kas ļautu atzīt elektroniskās publikācijas interneta portālos “vestnesis.lv’, “likumi.lv”, “lv.lv” par līdzvērtīgām (drošām) papīra informācijas nesējiem, līdz ar to padarot oficiālās publikācijas un normatīvos aktus operatīvi un publiski pieejamus un viegli izmantojamus jebkuram lietotājam.

Uzdevumi projekta mērķa sasniegšanai:

• Gūt pārliecību par organizācijas sniegto pakalpojumu līmeni;• Gūt pārliecību par organizācijas IT sistēmu un informācijas

drošību;• Sakārtot vadības sistēmas dokumentāciju atbilstoši ISO

standartu prasībām un iespēju robežās veikt šīs dokumentācijas integrāciju vienotā vadības sistēmas rokasgrāmatā:

KVS – ISO 9001:2008; IDVS– ISO/IEC 27001:2005

• Pēc iespējas plašāk iesaistīt visus organizācijas darbiniekus projekta aktivitātēs.

Aktivitātes –saistītas ar ieinteresēto pušu vajadzību definēšanu (3.,4.,5.,6.aktiv.)

Sasniegtie rezultāti/ieguvumi• Iegūti mērķauditoriju pētījumu dati par organizācijas

sniegto pamatpakalpojumu kvalitāti un lietošanas paradumiem (skat. pielikumi Nr. 1-4);

• Nodefinētas ieinteresēto pušu vajadzības un vēlmes (skat. pielikums Nr.5);

• Nodrošināta max visu darbinieku iesaiste projekta aktivitātēs, tādējādi veicinot kolektīva izpratni par organizācijas mērķiem un uzdevumiem (SVID analīze, stratēģisko mērķu pārskatīšana, informācijas aktīvu un risku izvērtēšana, skat. pielikumi Nr. 6,7);

• Gūta pārliecība par to, ka izvēlētais ceļš uz oficiālās e-publikācijas ieviešanu Latvijā, ir pareizs.

Aktivitātes – saistītas ar IVS pierakstu un dokumentācijas pilnveidošanu (7.,8.aktiv.)

Sasniegtie rezultāti/ieguvumi• Sagatavoti iekšējie normatīvie dokumenti atbilstoši

ISO/IEC 27001:2005 standarta prasībām;

• Esošajos VSIA „Latvijas Vēstnesis” procesu aprakstos tika integrētas darbības, kas saistītas ar informācijas drošības pārvaldību;

• Dokumentācijas izmaiņas tika ietvertas Integrētās vadības sistēmas rokasgrāmatā, kas ir pieejama visiem uzņēmuma darbiniekiem iekšējā portālā “VIPs.lv.lv”;

• 2009. gada septembrī ārējo starptautisko auditu laikā organizācijas KVS un IDVS atzītas par atbilstošām starptautisko standartu prasībām – gatavojamies pārsertfikācijai 2012. gadā.

Aktivitātes – pasākumi, kas saistīti ar datu bāžu tehniskās kvalitātes uzlabošanu (9.aktiv.)

Sasniegtie rezultāti/ieguvumi• Tika veikta 4 portālu IT sistēmu testēšana, kuras rezultātā

tika noteiktas organizācijas e-pakalpojumu “vājās vietas” no tehniskās drošības aspektiem (tika sastādīts „VSIA” Latvijas Vēstnesis” tīmekļa lapu drošības tests”);

• Tika novērsti visi šīs testēšanas rezultātā atklātie IS ārējās drošības draudi;

• Notika atkārtota testēšana 2011.gadā – IS “ievainojamības” līmenis samazinājies;

• Esam noteikuši, ka ārējos IS drošības testus veiksim ne retāk kā reizi gadā.

Aktivitātes – saistītas ar iekšējo kontroles procesu pilnveidošanu (10.aktiv.)

Sasniegtie rezultāti/ieguvumi:• Ir izstrādāts informācijas risku pārvaldības plāns - tiek

uzturēts un atjaunots, samazinās identificēto risku līmenis (skat. pielikumi Nr. 8-11);

• Ir izveidota iekšējā audita datu bāze – visi audita atzinumi un informācija par veiktajiem uzlabojumiem glabājas elektroniski un ir pieejami darbiniekiem;

• Tiek nodrošināta organizācijas IVS ilgtspēja.

Paldies par uzmanību!

D. Ābele – VSIA “Latvijas Vēstnesis”valdes priekšsēdētāja

PIELIKUMI

Pielikums Nr. 1

Gatavība abonēt "Latvijas Vēstnesis" drukāto Gatavība abonēt "Latvijas Vēstnesis" drukāto versiju, ja elektroniskā būtu oficiāla Iversiju, ja elektroniskā būtu oficiāla I

1313

Ja elektroniskā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” versija būtu oficiāla, vai Jūs abonētu arī drukāto versiju?

LAIKRAKSTA “LATVIJAS VĒSTNESIS” ABONENTU APTAUJA Augusts, 2009

Noteikti neabonētu;

18

Drīzāk neabonētu;

29

Drīzāk abonētu; 36

Noteikti abonētu; 16

Grūti pateikt; 1

Abonentu gatavība abonēt laikraksta „Latvijas Vēstnesis” drukāto versiju, ja elektroniskā

laikraksta versija būtu oficiāla(%; visi respondenti, n=292)

Aptaujā respondenti tika lūgti novērtēt arī, vai viņi abonētu laikraksta drukāto versiju, ja elektroniskā versija būtu oficiāla un iegūtie dati liecina, ka tikai 18% apgalvojuši, ka noteikti neabonētu. Tiesa, vēl 29% vērtējuši,

ka drīzāk neabonētu.

Tādu, kuri bijuši pilnībā pārliecināti, ka drukāto izdevumu abonētu, bijis tikai 16%, kamēr tādu, kuri domā, ka drīzāk abonētu – 36%.

Līdz ar to kopumā esošo laikraksta abonentu viedoklis ir neviennozīmīgs – tikai nedaudz lielāks ir to īpatsvars, kuri domā, ka abonētu laikrakstu.

Par to, ka abonētu arī drukāto versiju, salīdzinoši biežāk pārliecināti bijuši – juridiskās personas, abonenti vecuma grupā virs 50 gadiem, vidējo vai vidējo speciālo izglītību ieguvušie, kā arī Rīgā dzīvojošie/ strādājošie.

Novērojams arī, ka biežāk par to, ka abonētu arī drukāto versiju, pārliecināti bijuši tie, kuri šobrīd neizmanto vai neregulāri izmanto elektronisko

laikraksta versiju.

Interesanti, ka vairākums arī to abonentu, kuri aptaujā novērtēja, ka viņiem ir neērti orientēties laikrakstā, tomēr abonētu paralēli elektroniskai arī

drukāto versiju.

Pielikums Nr. 2

Laikraksta "Latvijas Vēstnesis" elektroniskās Laikraksta "Latvijas Vēstnesis" elektroniskās versijas www.vestnesis.lv lietošanas ērtumsversijas www.vestnesis.lv lietošanas ērtums

1414

Novērtējiet, cik ērti Jums ir lietot laikraksta bezmaksas elektronisko versiju www.vestnesis.lv?

LAIKRAKSTA “LATVIJAS VĒSTNESIS” ABONENTU APTAUJA Augusts, 2009

Ļoti neērti; 1

Drīzāk neērti; 13

Drīzāk ērti; 57

Ļoti ērti; 28

Grūti pateikt; 2

Laikraksta "Latvijas Vēstnesis" bezmaksas elektroniskās versijas www.vestnesis.lv lietošanas

ērtums (%; respondenti, kuri izmanto laikraksta eletronisko versiju, n=191)

Atbilde Minēšanas biežums

Grūti atrast konkrēto, vajadzīgo dokumentu 10Slikti strādā meklēšanas sistēma 9Neatpazīst "Jurista vārdu" 3Sarežģīti 2Konsolidēto versiju trūkums normatīvajiem aktiem 1Nav pieejami visi materiāli 1Tehniskas problēmas ar serveri 1

Galvenie iemesli, kādēļ laikraksta bezmaksas elektroniskās versijas lietošana nav ērta

Tāpat kā drukātās, arī elektroniskās versijas lietošanas ērtums tiek vērtēts izteikti pozitīvi: 57% abonentu to vērtē kā drīzāk ērtu, bet 28% - kā ļoti ērtu. Tikai 14%

pauduši negatīvu lietošanas ērtuma novērtējumu.

Laikraksta elektroniskās versijas lietošanas ērtumu pozitīvāk vērtējuši valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, 30-39 gadīgie, sievietes, kā arī tie, kuri aptaujā

apgalvojuši, ka laikraksts nav nepieciešams viņu darbam.

Novērojams arī, ka pozitīvāk lietošanas ērtumu vērtē tie, kuri biežāk lieto elektronisko versiju – 73% no tiem, kuri reti lieto, novērtējuši, ka lietošana ir ērta,

bet starp regulārajiem lietotājiem pozitīvus novērtējumus snieguši jau 90% aptaujāto.

Interesanti, ka tie, kuri orientēšanos drukātajā laikraksta izdevumā bija novērtējuši kā neērtu, arī elektroniskās versijas lietošanu salīdzinoši biežāk vērtējuši kā neērtu.

Tiem, kuri novērtēja, ka elektronisko laikraksta versiju nav ērti lietot, tika lūgts minēt konkrētus iemeslus. Visbiežāk aptaujātie abonenti minējuši

iemeslu, ka elektroniskajā versijā ir grūti atrast vajadzīgos dokumentus, kā arī tik pat bieži minēts fakts, ka slikti strādā meklēšanas sistēma. Dažādi citi

iemesli minēti ievērojami retāk.

Pielikums Nr.3

Kādās interneta lapās / portālos iedzīvotāji meklē likumus?

• 55,5 % - izmanto vortālu “LIKUMI.LV”• 5,3 % - LV e-versijā “VESTNESIS.LV”• 4,9% - ministriju mājas lapās • 3,4 % - VID mājas lapā• 2,3 % - NAIS• 2,1% - MK mājas lapā• 26,7% - nezina īsti, kur, vai nav atbildes

GALVENIE SECINĀJUMI

• GANDRĪZ PUSE sociāli ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā aktīvi lieto likumus (pēdējo 2 gadu laikā tos meklējuši/izmantojuši).

• 83 % (!) likumus meklējuši /izmantojuši internetā.

• No tiem lielākā daļa - 55,5% - izmantojuši tiesību aktu vortālu “LIKUMI.LV”

Citur:

ministriju mājas lapās – 4,9%, VID mājas lapā – 3,4%, nais.lv – 2,3%, MK mājas lapā (mk.gov.lv) – 2,1%, e-likumi.lv – 0,5%, saeima.lv – 0,5%... Nezina – gandrīz 28%.

Pielikums Nr.4

30.08.2009

Pielikums Nr. 5

Ieinteresēto pušu gaidītais no „LV”

► Valsts pārvaldes struktūras•Likumu un normatīvo aktu operatīva publicēšana

•Informācijas un dokumentu bezmaksas publicēšana•Elastīgums un operatīva sadarbība

•Valsts institūciju un valsts politikas pozīcijas publicēšana•Nepārtraukta informācijas pieejamība•Informācijas integritātes garantēšana

► Lietotājs•Valsts normatīvo aktu un oficiālās informācijas operatīva iegūšana un

pieejamība•Ērta lietošana, viegla informācijas atrašana (ieskaitot www)

•Likumu, normatīvo aktu speciālistu komentāri•Precizitāte

•Prognozējamība (zināms, kādās dienās kādu informāciju varēs izlasīt)

•Nepārtraukta informācijas pieejamība•Informācijas integritātes garantēšana

► Reklāmdevēji•Publikācija noteiktā datumā

•Informācija par pasūtījuma izpildi•Reklāma atbilst pasūtījumam

•Zemi izcenojumi•Labs reklāmas laukums

•Ziņas par auditoriju•Precīza un ērta informācija par pakalpojumiem un cenām

•Ērti un viegli ievietot reklāmu•Krāsaina reklāma

•Laipna un kompetenta apkalpošana•Nepārtraukta informācijas pieejamība•Informācijas integritātes garantēšana

► Darbinieki•Konkurētspējīgs atalgojums atbilstoši ieguldījumam

•Labas attiecības kolektīvā•Labi darba apstākļi

•Drošība par darbu un atalgojuma stabilitāte•Sociālās garantijas •Iespējas izaugsmei

•Skaidri darba uzdevumi•Skaidri noteikti darba pienākumi un atbildība

•Interesants darbs•Darba novērtējums

•Informētība par notiekošo, uzņēmuma mērķiem, darbības rezultātiem

•Darba konfliktu risināšanas iespējas•Darbiniekam elastīgs darba laiks

•Uzņēmuma tēls

► Piegādātāji un apakšuzņēmēji (tipogrāfijas, izplatītāji, ārštata autori u.c.)

•Elastīgums•Regulāri pasūtījumu apjomi

•Regulāri maksājumi•Ievēroti tehnoloģiskie nosacījumi (kvalitatīvas izdrukas,

termiņi u.c.)•Skaidri pasūtījuma nosacījumi, prasības

•Autortiesību ievērošana

► Sabiedrība•Godprātīgi nodokļu maksājumi

•Vides nepiesārņošana•Informācijas objektivitāte

•Autentiskums

► Īpašnieks (valsts)•Efektīva funkciju izpilde

•Iespējami zemas izmaksas (bez budžeta līdzekļu izmantošanas)

•Valsts tēla veidošana un uzturēšana•Skandālu, problēmu neesamība

•Maksimāla publiskās informācijas izplatīšana•Nepārtraukta informācijas pieejamība•Informācijas integritātes garantēšana

•Likumdošanas prasību ievērošana

Izmaiņas veiktas: 30.08.2009 Apstiprina valdes priekšsēdētāja:

• Darbinieku iesaistīšanās koeficients Latvijā: 4.54

• Iesaistīšanās koeficients uzņēmumā Latvijas Vēstnesis: 4.97 – ( pētījumu veica Eiro Personāls 2011.g.)

Pielikums Nr. 6

Darbinieku iesaistīšanos veidojošo faktorus vērtējumu salīdzinājums

( pētījumu veica Eiro Personāls 2011.g.)

Pielikums Nr. 7

Pielikums Nr. 8

Riska līmenis min vērtība max vērtība

Nebūtisks risks 0 31

Niecīgs risks 32 107

Pieļaujams risks 108 431

Būtisks risks 432 1023

Kritisks risks 1024 3125

Pielikums Nr. 9

Riska līmenismin

vērtība max vērtība






!

Pielikums Nr. 10







!

Pielikums Nr. 11







!

!

Documents

Organizācijas mērķi 2009-2012: