45
Kā izskatās valsts pārvalde VDI skatījumā? Biežāk pieļautās kļūdas darba vides iekšējā uzraudzībā, tiesu prakse. Aktualitātes darba aizsardzībā 2016. gadā. Sandra Zariņa, VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja t.67021709 , [email protected] 11.02.2016., Rīga

Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Kā izskatās valsts pārvalde VDI skatījumā?

Biežāk pieļautās kļūdas darba vides iekšējā uzraudzībā, tiesu prakse.

Aktualitātes darba aizsardzībā 2016. gadā.

Sandra Zariņa,

VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja t.67021709 , [email protected]

11.02.2016., Rīga

Page 2: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Prezentācijas saturs

2

•Darba aizsardzības situācijas analīze 2015.gadā (NG statistika, biežāk konstatētie pārkāpumi), 2016. gada VDI aktivitātes;

•Kā izskatās Valsts pārvalde VDI skatījumā?

•VDI konstatētie pārkāpumi darba vides iekšējā uzraudzībā (regulārie un ārkārtas pienākumi darba devējam), tiesu prakse par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu;

Page 3: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Nelaimes gadījumu darbā dinamika (2011.–2015.)

3

1366

1143

190

33

1545

1291

219

35

1740

1389

230

31

1766

1511

214

41

1682

1492

164

26

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2011 2012 2013 2014 2015*

Kopā

Nesmagi

Smagi

Letāli

* Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati

Page 4: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Nozares, kurās noticis visvairāk smago un letālo nelaimes gadījumu darbā (2011.-2015.)

0

10

20

30

40

50

60

70

Apstrādes rūpniecība Būvniecība Transports un

uzgalbāšana

Lauksaimniecība,

mežsaimniecība

70

40

30

16

69

52

40

17

60

4845

21

62

4745

23

46

28 28

18

2011 2012 2013 2014 2015*

4

*Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati

Page 5: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

2015. gadā notikušo smago un letālo nelaimes

gadījumu darbā biežāk konstatētie cēloņi

Nedroša cilvēka rīcība54%

Darba organizācija un ar to saistītie

trūkumi 23%

Neapmierinoši apstākļi darba vietā

7%

Ceļu satiksmes negadījumi

6%

vardarbība2%

Pārējie8%

5

Page 6: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

6

Page 7: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

«Dabīgo» nāvju skaits darba vietā (2011.-2015.)

7

10

20

30

40

50

2011. 2012. 2013. 2014. 2015.*

3230

37

42

48

Page 8: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

8

Page 9: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Darba

aizsardzībā;

11041;

69%

Darba

tiesībās;

4187; 26%

Valsts

darba

inspekcijas

likums;

714; 5%

Darba inspekcijas darbības rezultāti 2015.gadā

Normatīvais akts Pārkā-pumu skaits

Darba vides iekšējā uzraudzība (MK Nr.660)

3689

Darba likums 3350

Apmācība darba aizsardzībā (MK Nr.749)

2072

Obligātās veselības pārbaudes (MK Nr.219)

1356

Darba aizsardzības prasības darba vietās (MK Nr.359)

766

Valsts darba inspekcijas likums

714

Darbinieku nereģistrēšana VID (MK Nr.827)

679

Page 10: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Nelaimes gadījumu darbā skaits valsts pārvaldē dinamikā (2010.-2015.)

10

*Par 2015. gadu grafikā norādīti operatīvie dati

Page 11: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Smago un letālo nelaimes gadījumu darbā cēloņi valsts pārvaldē 2015.gadā

11

Page 12: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

2015. gadā notikušie smagie nelaimes gadījumi valsts pārvaldē

12

. • Vecākajai referentei (63/8), ejot pie printera,, paslīdēja kāja un viņa nokrita uz

grīdas. Cietusī nespēja piecelties, jo sajuta asas sāpes kreisajā augšdelmā. Grīda

(segums- lamināts) notikuma brīdī bija sausa. Kājās cietušajai personai bija zābaki

ar papēdi (apaviem- neslīdoša zole) ;

• Pašvaldības policijas vecākais inspektors (36/0) kopā ar kolēģi devās uz izsaukuma

vietu. Cietušais devās ēkas iekšienē un, nekonstatējis pārkāpumus, izkļuva no ēkas

telpām pa pirmā stāva balkona durvīm. Kāpjot no balkona malas, apm. 0,7 m augstumā

no zemes, darbiniekam paslīdēja kāja uz nelīdzenas grunts. Labā kāja "padevās" uz

sāniem un cietušais sajuta asas sāpes ceļgalā.

• Tūrisma informācijas konsultants (22/0) kopā ar kolēģiem bija devies sadarbības

braucienā uz Vāciju. Autobuss ar kuru pārvietojās darbinieks Polijā tika iesaistīts ceļu

satiksmes negadījumā. Cietušais negadījuma laikā gulēja, pamodās brīdī, kad autobuss

slīdēja, gāzās. Pēc avārijas autobuss bija apgāzies uz sāniem, pasažieri pa jumta lūku

izkļuva no autobusa un tika nogādāti vietējā medicīnas iestādē.

• Skolotāja palīdze (51/13), gatavojoties jaunajam mācību gadam, veica pirmsskolas

izglītības iestādes sagatavošanas (uzkopšanas). Darbiniece, lai notīrītu logu stiklus, kāpa

uz palodzes, izmantojot bērnu krēsliņu (augstums no grīdas 0,28 m). Kāpjot lejā no

palodzes uz krēsliņa, viņa pēkšņi zaudēja līdzsvaru un nokrita uz grīdas.

• Ieslodzījuma vietas priekšnieka dežurējošais palīgs (44/2) piedalījās ieslodzīto

kameras pārmeklēšanā. Veicot jau minētās kameras pārmeklēšanu, ieslodzītie nepakļāvās

prasībām, tādēļ tika veikta apcietināto personu izvešana no kameras. Izvešanas laikā

viens no ieslodzītajiem uzbruka darbiniekam- ar kreiso roku iesitot pa degunu.

Page 13: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Nelaimes gadījumos darbā cietušo valsts pārvaldes darbinieku skaits sadalījumā pēc vecuma (2012.-2015. )

13

0

5

10

15

20

25

30

35

līdz 18

gadiem

18-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65 un

vairāk

0

5

15

18

23

15

3

0

4

19

11

2524

4

0

14

35

27

3435

7

0

9

2524

2827

5

Page 14: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Nelaimes gadījumos darbā cietušo valsts pārvaldes darbinieku skaits sadalījumā pēc darba stāža (2012. -2015.)

14

Page 15: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Konstatētie pārkāpumi valsts pārvaldes iestādēs (2010.-1015.) (salīdzinājumā ar kopējo pārkāpumu skaitu)

15

Page 16: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Prioritātes: - Smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija) - Nereģistrētās nodrbinātības apkarošana Darba plāns: - 10 000 pārbaudes, t.sk - 2100 preventīvās pārbaudes darba aizsardzībā - 3000 pārbaudes nereģistrētās nodarbinātības jomā Tematiskās pārbaudes: - Kokapstrāde - Būvniecība - Valsts pārvalde un pašvaldības - Ķīmisko vielu un maisījumu marķēšana ESF projekts: - "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" īstenošanas noteikumiem”

Darba inspekcijas plāni un izaicinājumi 2016.gadā

16

Page 17: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

I. Darba aizsardzības likums (DAL)

17

Saskaņā ar darba aizsardzības vispārīgajiem principiem darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst:

1) darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana;

2) darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana;

3) konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai viņus iesaistītu darba aizsardzības uzlabošanā. (DAL, 5.p.)

Page 18: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Darba aizsardzības likums

•Lai organizētu šā likuma noteikto darba aizsardzības sistēmu, darba devējs, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu, norīko vai pieņem darbā vienu vai vairākus darba aizsardzības speciālistus vai izveido darba aizsardzības organizatorisko struktūrvienību.

•Darba devējs piešķir darba aizsardzības speciālistam nepieciešamos līdzekļus un laiku (darba laika ietvaros), lai viņš varētu veikt savus pienākumus. Nodarbinātā norīkošana par darba aizsardzības speciālistu nedrīkst radīt viņam nelabvēlīgas sekas vai kā citādi ierobežot viņa tiesības (DAL, 9.panta otrā daļa)

18

Page 19: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse-darba aizsardzības speciālista esamība

MK 749 6.punkts nosaka, ka uzņēmumā ir jābūt darba aizsardzības speciālistam ar atbilstošu kvalifikāciju - pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā var iegūt personas, kurām ir vismaz pamatizglītība, apgūstot darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu, ko izstrādājusi izglītības iestāde atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam paraugam.

VDI, veicot pārbaudi uzņēmumā, konstatēja, ka darba devējs nevar uzrādīt darba aizsardzības speciālista izglītību apliecinošus dokumentus un uzņēmumam tika piemērots administratīvais sods.

Administratīvā rajona tiesa 14.05.2013. spriedumā (Lieta Nr.142237011) secina, ka VDI izsniegts atkārtots uzaicinājums uzņēmumam par apliecinājuma uzrādīšanu par nepieciešamā darba aizsardzības speciālista esamību uzņēmumā un uzņēmuma atkārtota atteikšanās uzrādīt minēto dokumentu, ir pietiekams pamats konstatēt, ka šāda dokumenta nav vispār, līdz ar to uzņēmumā nav nodarbināts darba aizsardzības speciālists ar atbilstošu kvalifikāciju un tādējādi ir pārkāpts MK 749 6.punkts un uzņēmums pamatoti saucams pie administratīvās atbildības.

19

Page 20: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

II. Apmācība darba aizsardzības jomā

Apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos nosaka

MK noteikumi Nr.749 (10.08.2010.) “Noteikumi par

apmācību darba aizsardzības jautājumos”;

Tiek noteiktas prasības darba aizsardzības speciālistu,

darba aizsardzības koordinatoru, darba devēju un

uzticības personu, kā arī nodarbināto apmācībai darba

aizsardzības jautājumos .

20

Page 21: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

MK noteikumi Nr.749-apmācību veidi

Nodarbināto ievadapmācību veic kompetenta institūcija, kompetents speciālists, uzņēmuma darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, kura pārzina šo noteikumu 12.punktā minētos jautājumus. Atsevišķu jautājumu izklāstam persona, kura veic ievadapmācību, ja nepieciešams, pieaicina citus speciālistus

Instruktāžu darba vietā veic darba aizsardzības speciālists vai persona (piemēram, struktūrvienības vadītājs, darbu vadītājs vai meistars), kurai ir atbilstoša pieredze attiecīgajā darbā (amatā vai profesijā) un kuru par šo noteikumu 18.punktā minētajiem jautājumiem ir apmācījis darba aizsardzības speciālists, kompetenta institūcija vai kompetents speciālists (turpmāk – instruētājs). Atsevišķu jautājumu izklāstam instruētājs, ja nepieciešams, pieaicina attiecīgos speciālistus.

http://www.sajutugids.com/

http://osha.lv/lv/good_practice

21

Page 22: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Nepilnības darbinieku apmācībā (1)-VDI konstatētais • Darba aizsardzības instrukcijas ir nepilnīgas un nav darba devēja apstiprinātas

(15.p.); • Uzņēmumā, izstrādājot jaunu darba aizsardzības instrukciju vai papildinot

veco, netiek vecās instrukcijas no struktūrvienībām izņemtas;

• Nav izstrādātas lietošanas instrukcijas darbam ar aprīkojumu/ tehniskā dokumentācija ir svešvalodā;

• Instrukcijās ir atsauce uz spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem; • Nepilnīgi tiek aizpildīti ievadapmācības un instruktāžu darba vietā reģistrācijas žurnāli; -Nenorāda datumu vai uzrāda tikai gadu, nenorāda personas kodu; -Personas, kura veica instruktāžu nenorāda amatu, -Nenorāda instrukcijas nosaukumu vai Nr.; Piemēram, visbiežāk raksta ”darba aizsardzība”, “MK noteikumu prasības darba

vietās”, “darbu uzsākšana” • Neizprot kā pareizi norādīt instruktāžas veidu (sākotnējā, atkārtotā, neplānotā,

mērķa), bieži šī ailīte paliek tukša;

• Netiek ievērots instruktāžas darba aizsardzībā periodiskums, ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām, kā arī paaugstinātas bīstamības darbos (atbilstoši darba devēja apstiprinātajam sarakstam) – ne retāk kā reizi sešos mēnešos (MK noteikumi Nr.749, 23.punkts).

22

.

Page 23: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei
Page 24: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tā nevajadzētu būt...

Page 25: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tā nevajadzētu būt...

25

Page 26: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Darba aizsardzības instruktāžu žurnāls , kur darbinieks iepazīstināts ar 53 instrukcijām!!!

26

Page 27: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Nepilnības darbinieku apmācībā

Aizmirst veikt neplānoto instruktāžu (24.p.), ja: •nodarbinātajiem mainās darba apstākļi, darba raksturs, darba vieta, darba aprīkojums, tehnoloģiskais vai darba process vai rodas citi faktori, kas var ietekmēt nodarbinātā drošību; •noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodslimība (instruktāžu veic tiem nodarbināta-jiem, kuriem ir līdzīgi darba apstākļi vai kuru darbs saistīts ar notikušo nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību); •nodarbinātais pārtraucis darbu uz laiku, kas ilgāks par 60 kalendāra dienām, bet darbos ar bīstamām iekārtām vai paaugstinātas bīstamības darbos – uz laiku, kas ilgāks par 45 kalendāra dienām.

27

Page 28: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse- MK noteikumi Nr. 749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības

jautājumos”

MK 749 23.punkts nosaka, ka atkārtoto instruktāžu veic sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām, kā arī paaugstinātas bīstamības darbos (atbilstoši darba devēja apstiprinātajam sarakstam) – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Savukārt 29.punkts nosaka, ka ziņas par nodarbināto ievadapmācību un instruktāžu darba vietā darba devējs reģistrē attiecīgos dokumentos, kuri satur šo noteikumu 3. un 4.pielikumā minēto informāciju. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 28.04.2014. spriedumā (Lieta Nr.130051113) secina, ka (...) Vēl jo vairāk, darba devēja interese ir iegūt darba ņēmēja parakstu, lai pārliecinātos, ka darba ņēmējs ir sapratis darba drošības noteikumus un ka darba devējs ir izpildījis viņam ar tiesību normām uzdoto pienākumu. Gadījumā, ja instruētās personas paraksta nav, uzskatāms, ka darba devējs nav izpildījis viņam uzlikto pienākumu un nav nodrošinājis nodarbināto apmācību darba aizsardzības jautājumos. Valsts darba inspekcija veica 01.02.2013. uzņēmuma dokumentālo pārbaudi un konstatēja, ka 6 darbiniekiem nav veikta atkārtotā instruktāža darba vietā. Tiesai iesniegtajos darba aizsardzības instruktāžu reģistrācijas žurnālos darbinieki parakstījušies 01.02.2013., t.i., tikai pēc Valsts darba inspekcijas veiktās pārbaudes, kas ir MK 749 8.un 9.punkta pārkāpums. Līdz ar to pamatoti konstatēta uzņēmuma administratīvā atbildība par darbinieku neinstruēšanu.

28

Page 29: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Administratīvā procesa likums

152.panta otrā daļa nosaka, ka faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

Proti – ja ziņas par veikto instruktāžu dokumentāri jāapstiprina MK noteikumu Nr.749 3. un 4.pielikumā noteiktos reģistrācijas dokumentos, kuros konkrēti noteikts norādīt instruētā vārdu, uzvārdu, personas kodu, amatu/profesiju, instrukcijas tematu, nosaukumu vai numuru, kā arī instruētās personas un tās personas parakstu, kura veikusi instruktāžu, tad tikai šāds pilnībā noformēts instruktāžu reģistrācijas dokuments var kalpot par vienīgo instruktāžas veikšanas fakta un satura pierādīšanas līdzekli.

29

Page 30: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Darba vides iekšējā uzraudzība

Darba vides iekšējā uzraudzība — uzņēmuma darbības plānošana, organizēšana, īstenošana un vadīšana tādā veidā, lai garantētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi;

Kā to veikt nosaka - 02.10.2007. MK noteikumi Nr.660 «Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība».

Kā tas notiek?

•darba vides iekšējās uzraudzības plānošana;

•darba vides riska novērtēšana, ieskaitot riska novērtēšanu darbā, kuru veic grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā;

•darba vides iekšējās uzraudzības īstenošana;

•darba vides iekšējās uzraudzības pārbaude un pilnveidošana.

http://vdi.gov.lv/lv/OiRA/

30

Page 31: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse-darbinieku neiepazīstināšana ar darba vides riskiem

MK 660 36.punkts nosaka, ka darba devējs informē visus nodarbinātos un uzticības personas vai nodarbināto pārstāvjus par riska faktoriem un no tiem izrietošo darba vides risku, kas pastāv uzņēmumā un katrā darba vietā. Valsts darba inspekcija veica 31.05.2011. uzņēmuma dokumentālo pārbaudi un, konstatēja, ka darbinieki nav iepazīstināti ar darba vides riskiem un tādējādi ir pārkāptas MK 660 36.punkta prasības. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 14.06.2013. spriedumā (Lieta Nr.142266311) atzīst, ka uzņēmums pamatoti saucams pie administratīvās atbildības par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, jo lietā nav dokumentāla pierādījuma par darbinieku iepazīstināšanu ar darba vides riskiem, tā kā Valsts darba inspekcijas pārbaudes laikā darba devējs nevarēja uzrādīt dokumentu par darbinieku iepazīstināšanu ar darba vides riskiem.

31

Page 32: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Konstatētās nepilnības darba vides risku novērtēšanā (1)

• Nav noteikti/ novērtēti visi pastāvošie darba vides riski/ visās darba vietās/ visiem darba veidiem;

• Veikta darba vides risku identificēšana (izmantojot MK 660), bet nav veikta novērtēšana;

• Risku novērtējumu veic DA speciālists/ darba devējs bez atbilstošas apmācības;

• Dokumentācijā ir atsauce uz spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem;

• Nav veikti mērījumi, kā arī nav plānoti citi pasākumi riska mazināšanai/ novēršanai;

•Darba vides riski “tiek pārskatīti 1x gadā” neiedziļinoties iepriekšējā novērtējumā, plānotajos pasākumos.

32

Page 33: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Konstatētās nepilnības darba vides risku novērtēšanā (2)

• Darba aizsardzības pasākumu plānā nenorāda termiņu vai atbildīgo personu.

Piemēram: atbildīgais par izpildi- sekretāre, darbu vadītājs, vadītājs,

• Nav veikts risku novērtējums atbilstoši veicamajam

darbam: Piemērs: pašvaldības policista darba vieta Dzīvnieku uzbrukumi- preventīvie pasākumi -nodrošināt

klaiņojošu dzīvnieku neiekļūšanu teritorijā. Informēt atbildīgās institūcijas, ja teritorijā ir manīti klaiņojoši dzīvnieki.

33

Page 34: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Obligātās veselības pārbaudes

Ja darba devējs norādītajā termiņā nav saņēmis arodslimību

ārsta aizpildītu veselības pārbaudes karti, viņš ir tiesīgs

atstādināt nodarbināto no darba, līdz nodarbinātais

iesniedz darba devējam veselības pārbaudes karti, kurā ir

atzīmēts, ka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam.

Nodarbināto nedrīkst atstādināt no darba, ja viņš

norādītajā termiņā nav veicis veselības pārbaudi no viņa

neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ, par kuru iestāšanos

nodarbinātais paziņo darba devējam.

(MK 219 26.p.).

34

Page 35: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse- nodarbināto nenosūtīšana veikt obligāto veselības pārbaudi (1)

MK 219 3.punkts nosaka, ka OVP veic personām: kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā, kur viņu veselības stāvokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori (1.pielikums); kuras ir nodarbinātas vai kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos – bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem (2.pielikums).

MK 219 11.punkts nosaka, ka darba devējs atbilstoši darba vides riska novērtējumā noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem nosūta nodarbinātos un personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas uz veselības pārbaudi pie šo noteikumu 5.punktā minētā arodslimību ārsta.

Administratīvā rajona tiesa 27.03.2013. spriedumā (Lieta Nr.142224612) secina, ka uzņēmums kā darba devējs, 19.10.2010. iesniedzot Valsts darba inspekcijā 15.10.2010. rīkojumu Nr.4 “Par darbinieku nosūtīšanu uz obligāto veselības pārbaudēm” ir pārkāpis MK 219 3. un 11.punktu un ir pamatoti saucams pie administratīvās atbildības par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, jo 14.10.2010., veicot dokumentu pārbaudi, VDI konstatēja, ka uzņēmuma darbinieki nav nosūtīti veikt obligātas veselības pārbaudes, tā kā rīkojums ir izdots dienu vēlāk nekā veikta dokumentu pārbaude, kuras laikā šāda rīkojuma nebija.

35

Page 36: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse- nodarbināto nenosūtīšana veikt obligāto veselības pārbaudi (2)

MK 219 13.punkts nosaka, ka uz pirmreizējo veselības pārbaudi nosūta visas šo noteikumu 3.punktā minētās personas pirms darba tiesisko attiecību vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas.

Valsts darba inspekcija veica 13.05.2011. uzņēmuma dokumentālo pārbaudi un, izvērtējot uzņēmuma iesniegtās obligātās veselības pārbaužu kartes, konstatēja, ka obligātās veselības pārbaudes nav izgājuši četri darbinieki (tika uzrādītas tikai darba devēja aizpildītas OVP kartes).

Administratīvā rajona tiesa 20.05.2013. spriedumā (Lieta Nr.142310112) atzīst, ka uzņēmuma uzrādītās obligātās veselības pārbaužu kartes darbiniekiem, kuri nav izgājuši obligātās veselības pārbaudes, automātiski neapliecina nodarbinātā nosūtīšanu uz obligātajām veselības pārbaudēm faktu un ir pamatoti saucams pie administratīvās atbildības par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes.

36

Page 37: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse, izmeklējot nelaimes gadījumus darba vietā (1)

•Bieži letāla nelaimes gadījuma izmeklēšanā, atbildība par notikušā nelaimes gadījuma cēloni tiek mēģināta uzlikt bojā gājušajam:

Piemērs:

VDI 2011. gadā izmeklēja nelaimes gadījumu darbā attīrīšanas iekārtās, kur bojā gāja divi nodarbinātie, iekrītot pārplūdes baseinā.

Nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanā VDI konstatēja cēloņus:

-saindēšanās, nosmakšanas un noslīkšanas riska nenovērtēšana (neidentificēšana);

-darbinieku neatbilstoša apmācīšana;

•Uzņēmums darba vides risku novērtēšanā piesaistījis kompetento institūciju.

•VDI norādīja nepilnības instrukcijās (neatbilstoša apmācība mehāniķim un remontatslēdzniekam), instrukcijās nenorādot konkrētus pasākumus kā ir jāstrādā konkrētā darba vidē, kur pastāv risks saindēties un nosmakt;

Darba devēja arguments- šī vieta nav uzskatāma par bojā gājušo darba vietu, tādēļ šī informācija instrukcijās nav iekļaujama;

37

Page 38: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse, izmeklējot nelaimes gadījumus darba vietā(2)

•Administratīvā rajona tiesa Rīgas Tiesu nams 04.08.2014.spriedumā (Lieta Nr.A420590712) norāda, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba vieta ir vieta, kurā nodarbinātais veic savu darbu, kā arī uzņēmuma ietvaros jebkura cita vieta, kura nodarbinātajam ir pieejama darba gaitā vai kur nodarbinātais strādā ar darba devēja atļauju vai rīkojumu. •Atbilstoši MK 01.05.2010. noteikumiem Nr.461 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” mehāniķa un remontatslēdznieka pamatuzdevumos ietilpst tehnikas tehniskā stāvokļa novērtēšanu (....); •Darba vides un darba vietas riska faktoru novērtēšanas metodikā norādīts, ka bojā gājušo darba vieta ir iekārtu uzraudzība. •No minētā Tiesa secina, ka bojā gājušo darba vieta aptver visa uzņēmuma teritoriju un telpas, kurās atrodas jebkādas iekārtas...

38

Page 39: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse, izmeklējot nelaimes gadījumus darba vietā (3)

•02.10.2007.MK noteikumu Nr.660 «Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība» 14.3. nosaka, ka novērtējot darba vides risku , darba devējs nodrošina to darba vides faktoru novēŗtēšanu, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai. 21.1.p. paredz, ka novērtējot risku, ņem vērā riska iestāšanās varbūtību, smaguma pakāpi, ievērojot visus riska faktorus, kas rada risku nodarbināto veselībai, to iespējamo mijiedarbību un veikto darba vides mērījumu rezultātus. •15.05.2007. MK noteikumu Nr. 325 «Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskām vielām darba vietās»“ 11.p. paredz, ka darba devējs nosaka darba vietas un darba procesus, kuros ķīmiskās vielas un maisījumi rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, un NOVĒRTĒ TO RISKU;

•Tiesa piekrīt , ka nelaimes gadījums notika dēļ darba vides riska faktoru nepareizas novērtēšanas vai nenovērtēšanas. Kā arī piekrīt, ka nelaimes gadījuma izmeklēšanas laikā tika noskaidroti visi iespējamie apstākļi un cēloņi, kas pamatoti ar pierādījumiem un viens no cēloņiem bija saindēšanās, nosmakšanas un noslīkšanas riska neidentificēšana, nenovērtēšana; •Tiesa atzīst, ka nav novērtēts saindēšanās, nosmakšanas un noslīkšanas risks, kā rezultātā nav veikti darba aizsardzības pasākumi minēto risku novēršanai vai samazināšanai līdz pieļaujamajam līmenim, kas savukārt novedis pie 2 darbinieku nāves.

39

Page 40: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse, izmeklējot nelaimes gadījumus darba vietā (4)

•Tā kā nelaimes gadījuma notikuma vieta tika atzīta par bojā gājušo darba vietu, tad Tiesa norādīja kā nepamatotu argumentu, ka nodarbinātajiem nebija paredzamas iespējas nonākt kontaktā ar smacējošām gāzēm, tādējādi tām nebija nepieciešamie elpošanas IAL (speciāla maska ar autonomu gaisa padevi);

•“...Sadaloties notekūdeņu organiskām vielām, noslēgtā telpā var uzkrāties ogļskābā gāze, metāns, sērūdeņradis, kā arī oglekļa monoksīds, amonjaks u.c. bīstamas gāzes. Lielākā daļa no šīm gāzēm darbojas kā asfiksanti- samazina skābekļa saturu gaisā...” (VSIA “P.Stradiņa KUS” Ārstu komisijas arodslimības atzinums);

•Darba devējs bija izsniedzis respiratoru elpošanas ceļu aizsardzībai!

40

Page 41: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse, izmeklējot nelaimes gadījumus darba vietā (5)

Tiesas ieskatā nav pamatots arguments, ka pārplūdes baseina telpa nebija

pieejama, jo durvis bija aizskrūvētas ar skrūvēm, taču pēc liecinieces teiktā, tās

varēja viegli atskrūvēt ar roku. Tātad bez īpašām grūtībām bija pieejama jebkuram

darbiniekam

03.09.2002 MK noteikumi nr.400 “Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā”

8.p. nosaka, ka darba devējs nodrošina ar drošības zīmēm darba vietas, kurās darba vides

risku vai nopietnas un tiešas briesmas nevar novērst vai samazināt ar kolektīvās

aizsardzības tehniskajiem līdzekļiem, kā arī darba organizācijā lietotajiem līdzekļiem,

metodēm un procedūrām. Darba devējs ir atbildīgs par attiecīgo drošības zīmju

uzturēšanu. Darba devējs, izvēloties drošības zīmes, ņem vērā jebkuru darba vides risku

darba vietā.

•Tiesa norāda, ka tā kā pārplūdes baseina telpā, kā arī uz durvīm un to

tiešā tuvumā nav brīdinājuma (brīdinot par risku vai bīstamību) un/vai

aizlieguma (aizliedzot darbību, kura var radīt bīstamu situāciju),

rīkojuma zīmju (norādot uz konkrēto darbību) un atbilstoša

signālkrāsojuma, tad darbiniekiem nebija sniegta informācija nedz

par pastāvošajiem riskiem, nedz aizlieguma atrasties šajā telpā, kur

notika nelaimes gadījums.

41

Page 42: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Tiesu prakse, izmeklējot nelaimes gadījumus darba vietā (6)

•MK 749 22.p. nosaka, ka atkārtoto instruktāžu veic, lai atgādinātu darba aizsardzības noteikumu un instrukciju prasības, pārbaudītu un paaugstinātu nodarbināto zināšanas

•MK749 29.p. paredz, ka ziņas par nodarbināto ievadapmācību un instruktāžu darba vietā darba devējs reģistrē attiecīgos dokumentos (3. un 4. pielikums) Noteikumu 4. pielikumā ir iekļauts darba aizsardzības instruktāžas darba vietā reģistrācijas dokumenta paraugs, kas satur informāciju (prasību) “Instrukcijas temats, nosaukums vai numurs”.

•Tiesa secina, ka norādot instruktāžas veidu (darba aizsardzības žurnālā tika konstatēts ieraksts-atkārtota instruktāža darba vietā), bet nenorādot instrukcijas tematu, nosaukumu vai numuru (par ko ir instruēts), NAV zināms par kādu tēmu tika veikta atkārtota instruktāža darba vietā un nav pamatojuma tam, ka bojā gājušie ir iepazīstināti ar darba aizsardzības instrukcijas Nr.7 saturu, uz ko norāda darba devējs;

•Tiesa atzīst, ka VDI NG cēloņus konstatējusi pareizi un pamatoti. Kā arī Tiesa uzskata, ka cietušo saindēšanās, nosmakšana un noslīkšana pārplūdes baseina telpā ir nevis NG cēlonis, bet sekas, tam, ka netika novērtēti riska faktori, kā rezultātā netika veikti arī attiecīgi darba aizsardzības pasākumi šādu risku novēršanai vai samazināšanai, kas noveda pie divu darbinieku nāves.

Latvijas republikas administratīvās Apgabaltiesas 23.12.2015. spriedums lietā Nr.A420590712 ir stājies likumīgā spēkā 26.01.2016.

42

Page 43: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Krimināllikuma 146. pants Darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana

43

146.pants. Darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana (1) Par darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, ja to izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas vadītājs vai cita persona, kas atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ja šis nodarījums izraisījis miesas bojājumus ar veselības traucējumu vai darbspēju paliekošu zaudējumu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. (2) Par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

Page 44: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Mājas lapas: www.vdi.gov.lv www.stradavesels.lv www.osha.lv FB: Valsts darba inspekcija @darbaizsardziba @darbainspekcija www.slideshare.net/Valsts_darba_inspekcija www.youtube.com/user/LMVDI#p/u

VDI sabiedrības informēšanas aktivitātes

44

Page 45: Padomi darba vides uzlabošanai valsts pārvaldei

Paldies par uzmanību

11.02.2016.